1999L0032 — LV — 17.12.2012 — 006.001
Šis dokuments ir izveidots vienīgi dokumentācijas nolūkos, un iestādes neuzņemas nekādu atbildību par tā saturu
|
PADOMES DIREKTĪVA 1999/32/EK (1999. gada 26. aprīlis), (OV L 121, 11.5.1999, p.13) |
Grozīta ar:
|
|
|
Oficiālais Vēstnesis |
||
|
No |
page |
date |
||
|
EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA (EK) Nr. 1882/2003 (2003. gada 29. septembris), |
L 284 |
1 |
31.10.2003 |
|
|
EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES DIREKTĪVA 2005/33/EK (2005. gada 6. jūlijs), |
L 191 |
59 |
22.7.2005 |
|
|
EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA (EK) Nr. 219/2009 (2009. gada 11. marts), |
L 87 |
109 |
31.3.2009 |
|
|
L 140 |
88 |
5.6.2009 |
||
|
EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES DIREKTĪVA 2012/33/ES (2012. gada 21. novembris), |
L 327 |
1 |
27.11.2012 |
|
PADOMES DIREKTĪVA 1999/32/EK
(1999. gada 26. aprīlis),
ar ko paredz sēra satura samazināšanu konkrētiem šķidrā kurināmā veidiem un ar ko groza Direktīvu 93/12/EEK
EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,
ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu un jo īpaši tā 130.s panta 1. apakšpunktu,
ņemot vērā Komisijas priekšlikumu ( 1 ),
ņemot vērā Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu ( 2 ),
saskaņā ar Līguma 189.c pantā izklāstīto procedūru ( 3 ),
(1) tā kā Kopienas vides politikas mērķi un principi, kas noteikti vides rīcības programmās un jo īpaši Piektajā Vides rīcības programmā ( 4 ), pamatojoties uz Līguma 130.r pantā noteiktajiem principiem, ir īpaši vērsti uz cilvēku iedarbīgu aizsardzību pret zināmajiem sēra dioksīda emisiju radītajiem riskiem un vides aizsardzību, novēršot sēra nogulsnēšanos daudzumos, kas pārsniedz kritiskās slodzes un robežlīmeņus;
|
(2) |
tā kā Līguma 129. pantā noteikts, ka veselības aizsardzības prasības kā atsevišķa sastāvdaļa jāiekļauj citās Kopienas politikas jomās; tā kā Līguma 3.o pantā ir noteikts, ka Kopienas veicamajiem pasākumiem būtu jāveicina arī veselības aizsardzības līmeņa paaugstināšana; |
|
(3) |
tā kā sēra dioksīda emisija ievērojami saasina Kopienas problēmas, kas saistītas ar paskābināšanos; tā kā sēra dioksīds arī tieši ietekmē cilvēku veselības stāvokli un vides stāvokli; |
|
(4) |
tā kā paskābināšanās un sēra dioksīda radītais atmosfēras piesārņojums bojā jutīgas ekosistēmas, samazina bioloģisko daudzveidību un ainavisko vērtību, kā arī nelabvēlīgi ietekmē augkopību un mežu augšanu; tā kā pilsētās skābie lieti var radīt ievērojamus ēku bojājumus un apdraudēt arhitektūras mantojumu; tā kā sēra dioksīda radītais piesārņojums var ļoti nelabvēlīgi ietekmēt cilvēku veselību un it īpaši to cilvēku veselības stāvokli, kuri sirgst ar elpošanas orgānu slimībām; |
|
(5) |
tā kā paskābināšanās ir pārrobežu problēma, kas jārisina gan Kopienas, gan arī valstu un vietējā līmenī; |
|
(6) |
tā kā sēra dioksīda emisija veicina cieto daļiņu veidošanos atmosfērā; |
|
(7) |
tā kā Kopiena un atsevišķas dalībvalstis ir parakstījušas ANO Eiropas Ekonomikas komisijas Konvenciju par gaisa pārrobežu piesārņojuma pakāpenisku samazināšanu; tā kā otrajā ANO Eiropas Ekonomikas komisijas Protokolā par pārrobežu piesārņojumu ar sēra dioksīdu paredzēts, ka to parakstījušajām pusēm būtu jāsamazina sēra dioksīda emisijas tikpat vai par 30 % vairāk, nekā noteikts pirmajā Protokolā, un tā kā otrais ANO Eiropas Ekonomikas komisijas Protokols pamatojas uz priekšnoteikumu, ka kritiskās slodzes un robežlīmeņi joprojām būs pārāk augsti dažās jutīgās teritorijās; tā kā Piektās vides rīcības programmas mērķu sasniegšanai būs jāveic papildu pasākumi sēra dioksīda emisijas samazināšanai; tā kā tāpēc Līgumslēdzējām pusēm būtu vēl vairāk jāsamazina sēra dioksīda emisija; |
|
(8) |
tā kā sēru, kas nelielā daudzumā ir naftā un akmeņoglēs, jau gadu desmitiem uzskata par galveno “skābo lietu” cēloni un vienu no galvenajiem gaisa piesārņojuma avotiem daudzās pilsētu teritorijās un rūpniecības rajonos; |
|
(9) |
tā kā Komisija nesen publicējusi ziņojumu par ekonomiski pamatotu paskābināšanās novēršanas stratēģiju Kopienā; tā kā precīzi noteikts, ka sēra dioksīda emisijas samazināšana, kas rodas, dedzinot noteiktus šķidrā kurināmā veidus, ir šīs ekonomiski pamatotās stratēģijas būtiska sastāvdaļa; tā kā Kopiena uzskata par nepieciešamiem pasākumus attiecībā uz visiem citiem kurināmā veidiem; |
|
(10) |
tā kā pētījumos noskaidrots, ka labums, ko dod sēra emisijas samazināšanās, samazinot sēra saturu degvielā, būs daudzkārt lielāks par ražošanas izmaksām, kas noteiktas ar šo direktīvu, un tā kā ir izstrādātas un labi apgūtas tehnoloģijas šķidrā kurināmā sēra satura samazināšanai; |
|
(11) |
tā kā saskaņā ar Līguma 3.b pantā minētajiem subsidiaritātes un proporcionalitātes principiem, katra dalībvalsts atsevišķi nevar sasniegt mērķi būtiski samazināt sēra dioksīda emisiju, kas rodas, dedzinot noteiktu veidu šķidro kurināmo; tā kā nesaskaņota rīcība negarantē izvirzītā mērķa sasniegšanu un var nedot vēlamos rezultātus, toties radīs vērā ņemamu nenoteiktību un nedrošību attiecīgo kurināmā veidu tirgū; tā kā, ņemot vērā nepieciešamību visā Kopienā samazināt sēra dioksīda emisiju, daudz efektīvāka ir rīcība Kopienas līmenī; tā kā šajā direktīvā noteiktas minimālās prasības vēlamā mērķa sasniegšanai; |
|
(12) |
tā kā Kopienas 1993. gada 23. marta Direktīvā par sēra satura samazināšanu noteiktiem degvielu veidiem ( 5 ) Komisijai uzdots iesniegt Padomei priekšlikumu par pieļaujamā sēra satura pazemināšanu gāzeļļai, un noteikt jaunus sēra satura normatīvus aviācijas degvielai; tā kā, pamatojoties uz izmaksu pētījumiem, vajadzētu attiecīgi noteikt sēra satura ierobežojumus arī citiem šķidrā kurināmā veidiem, it īpaši degvieleļļām, tai skaitā smagajām degvieleļļām, katlu kurināmajām degvielām, flotes gāzeļļām un gāzeļļām; |
|
(13) |
tā kā saskaņā ar Līguma 130.t pantu, šai direktīvai nevajadzētu nevienai dalībvalstij liegt saglabāt vai noteikt stingrākus aizsargpasākumus; tā kā šādiem pasākumiem jāatbilst Līgumam un par tiem vajadzētu paziņot Komisijai; |
|
(14) |
tā kā saskaņā ar Padomes 1983. gada 28. marta direktīvu 83/189/EEK par informācijas sniegšanas procedūru jautājumos, kas saistīti ar tehniskajiem standartiem un noteikumiem ( 6 ), dalībvalstīm pirms jaunu, stingrāku aizsargpasākumu noteikšanas par to projektu vajadzētu informēt Komisiju; |
|
(15) |
tā kā dalībvalstīm un reģioniem, kur vides apstākļi tam ir piemēroti, var pieļaut izņēmumus, nosakot sēra satura normatīvus smagajām degvieleļļām; |
|
(16) |
tā kā attiecībā uz sēra satura normatīviem smagajām degvieleļļām jānosaka arī izņēmumi, ja to sadedzina iekārtās, kas atbilst Padomes 1988. gada 24. novembra Direktīvā 88/609/EEK ( 7 ) noteiktajiem emisijas normatīviem piesārņotājvielu emisijai gaisā no lielām sadedzināšanas iekārtām; tā kā, ņemot vērā gaidāmo Direktīvas 88/609/EEK pārskatīšanu, tajā var būt jāizdara grozījumi, un vajadzības gadījumā jāgroza arī daži šīs direktīvas noteikumi; |
|
(17) |
tā kā šīs direktīvas 3. panta 3. punkta i) apakšpunkta c) iedaļa neattiecas uz sadedzināšanas iekārtām naftas pārstrādes rūpnīcās, vidējam sēra dioksīda emisijas līmenim virs šādām iekārtām nevajadzētu pārsniegt Direktīvā 88/609/EEK vai tās iespējamajos grozījumos noteiktos normatīvus; tā kā, piemērojot šo direktīvu, dalībvalstīm būtu jāņem vērā, ka, pārejot uz citiem, 2. pantā neminētiem kurināmā veidiem, paskābinošo piesārņotājvielu emisija nedrīkstētu palielināties; |
|
(18) |
tā kā gāzeļļām pieļaujamais sēra satura normatīvs — 0,2 % jau ir noteikts Direktīvā 93/12/EEK; tā kā tā līdz 2008. gada 1. janvārim tas būtu jāsamazina līdz 0,1 %; |
|
(19) |
tā kā saskaņā ar 1994. gada Iestāšanās aktu Austrijai un Somijai, sākot ar iestāšanās datumu, uz četriem gadiem piešķirts izņēmuma statuss attiecībā uz Direktīvas 93/12/EEK noteikumu ievērošanu par sēra satura normatīviem gāzeļļās; |
|
(20) |
tā kā jūras kuģiem izmantojamās gāzeļļas sēra satura ierobežojumi līdz 0,2 % (no 2000. gada) un līdz 0,1 % (no 2008. gada) var radīt tehniska un ekonomiska rakstura problēmas Grieķijai visā tās teritorijā, Spānijai — attiecībā uz Kanāriju salām, Francijai — attiecībā uz tās aizjūras departamentiem, bet Portugālei — attiecībā uz Madeiras un Azoru salām; tā kā izņēmuma noteikšanai attiecībā uz Grieķiju, Kanāriju salām, Francijas aizjūras departamentiem, kā arī Madeiras un Azoru salām nevajadzētu nelabvēlīgi ietekmēt jūras kuģiem izmantojamās gāzeļļas tirgu gadījumā, ja kuģiem izmantojamās gāzeļļas eksportam uz Grieķiju, Kanāriju salām, Francijai piederošajām aizjūras teritorijām, kā arī Madeiras un Azoru salu arhipelāgiem tiktu piemēroti importētājas dalībvalsts noteikumi; tā kā Grieķijai, Kanāriju salām, Francijas aizjūras departamentiem, kā arī Madeiras un Azoru salām tāpēc vajadzētu piešķirt izņēmuma režīmu attiecībā uz sēra satura normatīviem pēc svara jūras kuģiem izmantojamajai gāzeļļai; |
|
(21) |
tā kā sēra emisija no jūras kuģiem, kas rodas, sadedzinot katlu kurināmo degvielu ar augstu sēra saturu, palielina piesārņojumu ar sēra dioksīdu un rada paskābināšanās problēmas; tā kā Kopiena aizstāvēs pret SOx emisiju jutīgu teritoriju iedarbīgāku aizsardzību un katlu kurināmās degvielas pieļaujamā sēra satura samazināšanu (salīdzinot ar pašlaik noteiktajiem 4,5 %) pašreizējās un nākamajās sarunās par MARPOL Konvenciju Starptautiskajā jūras organizācijā (IMO); tā kā būtu jāturpina Kopienas iniciatīvas Ziemeļjūras un Lamanša jūras šauruma pasludināšanai par teritoriju, kurā noteikti īpaši SOx emisijas ierobežojumi; |
|
(22) |
tā kā jāveic pamatīgāki pētījumi par paskābināšanās ietekmi uz ekosistēmām un cilvēkiem; tā kā Kopiena šādus pētījumus atbalsta ar Piekto pētniecības pamatprogrammu ( 8 ); |
|
(23) |
tā kā gadījumos, kad tiek traucētas jēlnaftas, naftas produktu vai citu ogļūdeņražu piegādes, Kopiena var atļaut dalībvalsts teritorijā noteikt augstākus normatīvus; |
|
(24) |
tā kā dalībvalstīm vajadzētu noteikt piemērotus līdzekļus pilnīgas šīs direktīvas noteikumu ievērošanas pārraudzībai; tā kā Komisijai vajadzētu saņemt pārskatus par sēra saturu šķidrajā kurināmajā; |
|
(25) |
tā kā skaidrības labad būs jāizdara Direktīvas 93/12/EEK grozījumi, |
IR PIEŅĒMUSI ŠO DIREKTĪVU.
1. pants
Mērķis un darbības joma
1. Šīs direktīvas mērķis ir samazināt sēra dioksīda emisiju, kas rodas, sadedzinot noteiktu veidu šķidro kurināmo, un tādējādi samazināt šo emisiju kaitīgo ietekmi uz cilvēkiem un vidi.
2. Konkrēta no naftas produktiem iegūta šķidrā kurināmā sadedzināšanas radītā sēra dioksīda emisiju samazinājumu panāk, šim kurināmajam nosakot sēra satura ierobežojumus kā tā lietošanas nosacījumu dalībvalstu teritorijā, teritoriālajos ūdeņos un ekskluzīvajās ekonomiskajās zonās vai piesārņojuma kontroles zonās.
Ar šo direktīvu noteiktie konkrēta no naftas produktiem iegūta šķidrā kurināmā sēra satura normatīvi tomēr neattiecas uz:
a) degvielu, kas paredzēta pētījumiem vai testēšanai;
b) degvielu, ko pirms sadedzināšanas paredzēts apstrādāt;
c) degvielu, kas jāpārstrādā naftas pārstrādes rūpnīcās;
d) degvielu, kas tiek izmantota un laista tirgū Kopienas attālākajos reģionos, ar noteikumu, ka attiecīgās dalībvalstis nodrošina, ka šajos reģionos:
— tiek ievēroti gaisa kvalitātes standarti,
— smagā degvieleļļa netiek izmantota, ja tās sēra saturs pārsniedz 3 % no masas;
e) degvielu, ko izmanto kara kuģi un citi karadienesta kuģi. Tomēr dalībvalstīm vajadzētu censties nodrošināt, pieņemot attiecīgus pasākumus, kas nepasliktina šādu kuģu darbības un darbaspējas, ka šie kuģi darbojas saskaņā ar šo direktīvu, ciktāl tas ir saprātīgi un praktiski;
f) jebkādu degvielas izmantošanu ar īpašu mērķi — kuģa drošības nodrošināšanai vai dzīvības glābšanai jūrā;
g) jebkādu degvielas izmantošanu uz kuģiem, ja tiem vai to aprīkojumam ir radušies bojājumi, ar noteikumu, ka pēc bojājuma parādīšanās ir veikti visi saprātīgie pasākumi, lai novērstu vai mazinātu liekās emisijas, un ka ir veikti pasākumi, lai cik ātri vien iespējams salabotu bojājumus. Šo nepiemēro, ja īpašnieks vai kapteinis ir vai nu ar nodomu radījuši bojājumus, vai rīkojušies vieglprātīgi;
h) degvielu, ko izmanto kuģiem, kuri lieto emisijas samazināšanas paņēmienus saskaņā ar 4.c un 4.e pantu, neskarot 3.a pantu.
2. pants
Definīcijas
Šajā direktīvā:
1) smagā degvieleļļa ir:
— tāds no naftas produktiem iegūts visu veidu šķidrais kurināmais, izņemot flotes degvielu, uz ko attiecas KN kodi 2710 19 51 līdz 2710 19 68, 2710 20 31, 2710 20 35, 2710 20 39, vai
— tāds no naftas produktiem iegūts visu veidu šķidrais kurināmais, izņemot 2. un 3. punktā definēto gāzeļļu, kas pēc destilācijas rādītājiem ietilpst smago degvieleļļu grupā, ko izmanto par kurināmo un kas 250 °C temperatūrā, izmantojot ASTM D86 metodi, pārtvaicējas mazāk par 65 tilpuma procentiem (ieskaitot zudumus). Ja destilācijas rādītājus nevar noteikt ar ASTM D86 metodi, naftas produktu arī pieskaita smagajai degvieleļļai;
2) gāzeļļa ir:
— tāds no naftas produktiem iegūts visu veidu šķidrais kurināmais, izņemot flotes degvielu, uz ko attiecas KN kodi 2710 19 25, 2710 19 29, 2710 19 47, 2710 19 48, 2710 20 17 vai 2710 20 19, vai
— tāds no naftas produktiem iegūts visu veidu šķidrais kurināmais, izņemot flotes degvielu, kas 250 °C temperatūrā, izmantojot ASTM D86 metodi, pārtvaicējas mazāk par 65 tilpuma procentiem (ieskaitot zudumus), bet 350 °C temperatūrā – vismaz par 85 tilpuma procentiem (ieskaitot zudumus).
Šī definīcija neattiecas uz dīzeļdegvielu, kas definēta 2. panta 2. punktā Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 98/70/EK (1998. gada 13. oktobris), kas attiecas uz benzīna un dīzeļdegvielu kvalitāti ( 9 ). Šī definīcija neattiecas arī uz degvielu, ko izmanto visurgājējā tehnikā un lauksaimniecības traktoros;
3) flotes degviela nozīmē visu veidu no naftas produktiem iegūtu šķidro kurināmo, kas paredzēts izmantošanai vai ko izmanto uz kuģa, ietverot tos kurināmos, kas noteikti ISO 8217. Tā aptver jebkuru šķidro degvielu, kas iegūta no naftas un ko lieto iekšzemes ūdensceļu kuģos vai atpūtas kuģos, kā noteikts Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 97/68/EK (1997. gada 16. decembris) par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz pasākumiem pret gāzveida un daļiņveida piesārņotāju emisiju no iekšdedzes motoriem, ko uzstāda visurgājējai tehnikai ( 10 ) un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 94/25/EK (1994. gada 16. jūnijs) par dalībvalstu normatīvo un administratīvo aktu tuvināšanu attiecībā uz atpūtas kuģiem ( 11 ), kad tie dodas jūrā;
3.a) flotes dīzeļdegviela ir visu veidu flotes degviela, kā tā noteikta DMB pakāpei ISO 8217 I tabulā, izņemot atsauci uz sēra saturu;
3.b) flotes gāzeļļa ir visu veidu flotes degviela, kā tā noteikta DMX, DMA un DMZ pakāpei ISO 8217 I tabulā, izņemot atsauci uz sēra saturu;
3.c) MARPOL ir 1973. gada Starptautiskā konvencija par piesārņošanas novēršanu no kuģiem, kas grozīta ar 1978. gada protokolu;
3.d) MARPOL VI pielikums ir pielikums ar nosaukumu “Noteikumi gaisa piesārņojuma no kuģiem novēršanai”, kas ar 1997. gada protokolu tiek pievienots MARPOL;
3.e) SOx emisijas kontroles zonas ir jūras apgabali, ko SJO ir definējusi kā tādus saskaņā ar MARPOL VI pielikumu;
3.f) pasažieru kuģi ir kuģi, kas pārvadā vairāk nekā 12 pasažierus, uz kura pasažieris ir katrs cilvēks, izņemot:
i) kuģa kapteini un apkalpi vai citas personas, kas nodarbinātas vai kaut kādā veidā iesaistītas darbībās uz šā kuģa, un
ii) bērnus, kas jaunāki par vienu gadu;
3.g) regulāri pārvadājumi ir pasažieru kuģu pārvadājumi, kas nodrošina satiksmi starp divām vai vairākām ostām, vai jūras reisi, kas sākas un beidzas vienā un tai pašā ostā, bez pieturvietām:
i) saskaņā ar publicētu sarakstu, vai
ii) ar tik regulāriem un biežiem pārvadājumiem, ka tie veido atpazīstamu grafiku;
3.h) karakuģis ir kuģis, kas pieder valsts bruņotajiem spēkiem, kam ir ārējās pazīmes, kuras atšķir šādus kuģus pēc to piederības, kas ir tāda virsnieka vadībā, kuru pilnvarojusi valsts un kura vārds parādās atbilstīgā dienesta sarakstā vai tā ekvivalentā, un kura komanda pakļauta regulārai bruņoto spēku disciplīnai;
3.i) noenkurotie kuģi ir kuģi, kas ir droši pietauvoti vai noenkuroti Kopienas ostā, kamēr tie iekrauj kravu, izkrauj kravu vai darbojas kā viesnīcas, ietverot laiku, kas nav saistīts ar kravas darbībām;
▼M4 —————
3.k) laist tirgū nozīmē piegādāt vai darīt pieejamus trešām personām, pret samaksu vai par velti, jebkurā vietā, kas ir dalībvalsts jurisdikcijā, flotes degvielas, kas paredzētas sadedzināšanai uz kuģa. Tas nenozīmē piegādāt vai darīt pieejamas flotes degvielas eksportam kuģu kravas tilpnēs;
3.l) attālākie reģioni ir Francijas aizjūras departamenti, Azoru salas, Madeira un Kanāriju salas, kā izklāstīts Līguma 299. pantā;
3.m) emisiju samazināšanas paņēmiens ir jebkurš aprīkojums, materiāls, ierīce vai aparatūra, ar ko paredzēts aprīkot kuģi, vai citāda procedūra, alternatīva degviela vai atbilstības metode, ko izmanto kā alternatīvu šajā direktīvā noteiktajām prasībām atbilstīgai flotes degvielai ar samazinātu sēra saturu un kas ir pārbaudāma, kvantificējama un īstenojama;
4) ASTM metode nozīmē Amerikas Testēšanas un materiālu biedrības (American Society for Testing and Materials) 1976. gada izdevuma naftas produktu un smērvielu kvalitātes noteikšanas standartus un tehniskos noteikumus;
5) sadedzināšanas iekārta ir jebkura tehniska iekārta, kurā tiek oksidēts kurināmais, lai izmantotu tā oksidēšanās procesā iegūto siltumenerģiju.
▼M2 —————
3. pants
Maksimālais sēra saturs smagajā degvieleļļā
1. Dalībvalstis nodrošina, ka to teritorijā neizmanto smagās degvieleļļas, ja to sēra saturs pārsniedz 1 % (masas).
2. Ja kompetentās iestādes pienācīgi pārrauga emisijas, līdz 2015. gada 31. decembrim 1. punkts neattiecas uz smagajām degvieleļļām, ko izmanto:
a) sadedzināšanas iekārtās, kas ietilpst Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2001/80/EK (2001. gada 23. oktobris) par ierobežojumiem attiecībā uz dažu piesārņojošo vielu emisiju gaisā no lielām sadedzināšanas iekārtām ( 12 ) darbības jomā un uz kurām attiecas minētās direktīvas 4. panta 1. punkts, 2. punkts vai 4. panta 3. punkta a) apakšpunkts, un kuras atbilst sēra dioksīda emisijas ierobežojumiem, kas šādām iekārtām noteikti minētajā direktīvā;
b) sadedzināšanas iekārtās, kas ietilpst Direktīvas 2001/80/EK darbības jomā un uz kurām attiecas minētās direktīvas 4. panta 3. punkta b) apakšpunkts un 4. panta 6. punkts, un kuru mēneša vidējā sēra dioksīda emisija nepārsniedz 1 700 mg/Nm3 pie skābekļa tilpumkoncentrācijas 3 % sausās dūmgāzēs;
c) sadedzināšanas iekārtās, uz kurām neattiecas a) vai b) apakšpunkts un kuru mēneša vidējā sēra dioksīda emisija nepārsniedz 1 700 mg/Nm3 pie skābekļa tilpumkoncentrācijas 3 % sausās dūmgāzēs;
d) sadedzināšanai naftas pārstrādes rūpnīcās, ja mēneša vidējā sēra dioksīda emisija no visām attiecīgās naftas pārstrādes rūpnīcas sadedzināšanas iekārtām, neatkarīgi no izmantotās degvielas vai degvielas maisījuma veida, izņemot iekārtas, uz kurām attiecas a) un b) apakšpunkts, gāzturbīnas un gāzes dzinējus, nepārsniedz 1 700 mg/Nm3 pie skābekļa tilpumkoncentrācijas 3 % sausās dūmgāzēs.
3. Ja kompetentas iestādes pienācīgi pārrauga emisijas, no 2016. gada 1. janvāra 1. punkts neattiecas uz smagajām degvieleļļām, ko izmanto:
a) sadedzināšanas iekārtās, kas ietilpst Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2010/75/ES ( 13 ) III nodaļas darbības jomā un kuras atbilst minētās direktīvas V pielikumā šādām iekārtām noteiktiem sēra dioksīda emisiju ierobežojumiem, bet – ja saskaņā ar minēto direktīvu attiecīgās emisiju robežvērtības nav piemērojamas – kuru mēneša vidējā sēra dioksīda emisija nepārsniedz 1 700 mg/Nm3 pie skābekļa tilpumkoncentrācijas 3 % sausās dūmgāzēs;
b) sadedzināšanas iekārtās, uz kurām neattiecas a) apakšpunkts un kuru mēneša vidējā sēra dioksīda emisija nepārsniedz 1 700 mg/Nm3 pie skābekļa tilpumkoncentrācijas 3 % sausās dūmgāzēs;
c) sadedzināšanai naftas pārstrādes rūpnīcās, ja mēneša vidējā sēra dioksīda emisija no visām attiecīgās naftas pārstrādes rūpnīcas sadedzināšanas iekārtām, neatkarīgi no izmantotās degvielas vai degvielas maisījuma veida, izņemot iekārtas, uz kurām attiecas a) apakšpunkts, gāzturbīnas un gāzes dzinējus, nepārsniedz 1 700 mg/Nm3 pie skābekļa tilpumkoncentrācijas 3 % sausās dūmgāzēs.
Dalībvalstis veic vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu, ka neviena sadedzināšanas iekārta, kurā izmanto smago degvieleļļu, kuras sēra saturs ir lielāks par 1. punktā minēto, netiek izmantotas bez kompetentu iestāžu piešķirtas atļaujas, kurā noteikti emisiju ierobežojumi.
▼M5 —————
3.a pants
Maksimālais sēra saturs flotes degvielā
Dalībvalstis nodrošina, ka to teritorijā neizmanto flotes degvielu, ja tās sēra saturs pārsniedz 3,50 % (masas), izņemot degvielu, ko piegādā kuģiem, kas, ievērojot 4.c pantu, izmanto emisijas samazināšanas paņēmienus slēgtā sistēmā.
4. pants
Gāzeļļu sēra satura maksimums
1. Dalībvalstis nodrošina, ka to teritorijā neizmanto gāzeļļas, ja to sēra saturs pārsniedz 0,10 % (masas).
▼M2 —————
4.a pants
Maksimālais sēra saturs flotes degvielā, ko izmanto dalībvalstu teritoriālajos ūdeņos, ekskluzīvajās ekonomikas zonās un piesārņojuma kontroles zonās, tostarp SOx emisijas kontroles zonās, un ko izmanto pasažieru kuģi, kuri veic regulārus pārvadājumus uz Savienības ostām vai no tām
1. Dalībvalstis veic visus vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu, ka to teritoriālajos ūdeņos, ekskluzīvajās ekonomikas zonās un piesārņojuma kontroles zonās, kas ietilpst SOx emisijas kontroles zonās, neizmanto flotes degvielu, kuras sēra saturs ir lielāks par:
a) 1,00 % (masas) līdz 2014. gada 31. decembrim;
b) 0,10 % (masas) no 2015. gada 1. janvāra.
Šis punkts attiecas uz visu valstu kuģiem, tostarp kuģiem, kuru reisa sākums ir ārpus Savienības. Komisija pienācīgi ņem vērā visas turpmākās izmaiņas prasībās atbilstīgi MARPOL VI pielikumam, ko piemēro SOx emisijas kontroles zonās, un attiecīgā gadījumā bez nepamatotas kavēšanās ierosina atbilstīgus priekšlikumus, lai attiecīgi grozītu šo direktīvu.
1.a Dalībvalstis veic visus vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu, ka to teritoriālajos ūdeņos, ekskluzīvajās ekonomikas zonās un piesārņojuma kontroles zonās neizmanto flotes degvielu, kuras sēra saturs ir lielāks par:
a) 3,50 % (masas) no 2014. gada 18. jūnija
b) 0,50 % (masas) no 2020. gada 1. janvāra.
Neskarot šā panta 1. un 4. punktu, kā arī 4.b pantu, šis punkts attiecas uz visu valstu kuģiem, tostarp kuģiem, kuru reisa sākums ir ārpus Savienības.
2. Šā panta 1. punkta piemērošanas datumi ir šādi:
a) Baltijas jūras reģionam, kas minēts MARPOL VI pielikuma 14. panta 3. punkta a) apakšpunktā, 2006. gada 11. augusts;
b) Ziemeļjūras reģionam:
— 12 mēnešus pēc SJO apzīmējuma stāšanās spēkā, saskaņā ar noteikto procedūru, vai
— 2007. gada 11. augusts,
atkarībā no tā, kurš datums ir agrāks;
c) citiem jūras reģioniem, to skaitā ostām, ko SJO ir apzīmējusi kā SOx emisijas kontroles zonas saskaņā ar MARPOL VI pielikuma 14. panta 3. punkta b) apakšpunktu, ….
3. Dalībvalstis atbild par 1. punkta izpildi vismaz attiecībā uz:
— kuģiem, kuri kuģo ar to karogu; un
— visiem kuģiem, kamēr tie atrodas dalībvalsts ostā, gadījumā, ja dalībvalstis robežojas ar SOx emisijas kontroles zonu.
Dalībvalstis var veikt papildu izpildes pasākumus attiecībā uz citiem kuģiem saskaņā ar starptautiskajām jūras tiesībām.
4. Dalībvalstis veic visus vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu, ka to teritoriālajos ūdeņos, ekskluzīvajās ekonomikas zonās un piesārņojuma kontroles zonās, kas atrodas ārpus SOx emisijas kontroles zonām, pasažieru kuģiem, kas veic regulārus reisus no jebkuras Savienības ostas vai uz to, līdz 2020. gada 1. janvārim neizmanto flotes degvielu, kuras sēra saturs ir lielāks par 1,50 % (masas).
Dalībvalstis atbild par šīs prasības izpildi vismaz attiecībā uz to valstu kuģiem, kā arī visu valstu kuģiem, kamēr tie atrodas to ostās.
5. Dalībvalstis pieprasa pareizi aizpildīt kuģu žurnālus, tostarp attiecībā uz degvielas nomaiņas operācijām.
5.a Dalībvalstis cenšas nodrošināt šai direktīvai atbilstīgas flotes degvielas pieejamību un informē Komisiju par šādas flotes degvielas pieejamību tās ostās un termināļos.
5.b Ja dalībvalsts konstatē, ka kuģis neatbilst tādas flotes degvielas standartiem, kas atbilst šai direktīvai, dalībvalsts kompetentā iestāde ir tiesīga pieprasīt, lai kuģis:
a) sniedz pārskatu par darbībām, kas veiktas, lai censtos nodrošināt atbilstību; un
b) sniedz apliecinājumu, ka tas ir centies iegādāties flotes degvielu, kas atbilst šai direktīvai, saskaņā ar tā reisa plānu un – ja tā nav bijusi pieejama paredzētajā vietā – ir īstenoti centieni, lai rastu alternatīvus šādas flotes degvielas avotus, un ka, neraugoties uz maksimāliem pūliņiem iegūt flotes degvielu, kas atbilst šai direktīvai, tā nav bijusi pieejama iegādei.
Kuģim netiek pieprasīts novirzīties no plānotā maršruta vai nepamatoti kavēt paredzēto reisu, lai nodrošinātu atbilstību.
Ja kuģis sniedz pirmajā daļā minēto informāciju, konkrētā dalībvalsts ņem vērā visus attiecīgos apstākļus un sniegtos pierādījumus, lai noteiktu piemērotāko rīcību, tostarp kontroles pasākumu neveikšanu.
Kuģis informē savu karoga valsti un attiecīgās galamērķa ostas kompetento iestādi, ja tas nevar iegādāties flotes degvielu, kas atbilst šai direktīvai.
Ja kuģis ir iesniedzis pierādījumu tam, ka flotes degviela, kas atbilst šai direktīvai, nav pieejama, ostas valsts informē Komisiju.
6. Saskaņā ar MARPOL VI pielikuma 18. noteikumu dalībvalstis:
a) uztur publiski pieejamu vietējo flotes degvielas piegādātāju reģistru;
b) nodrošina, ka visas to teritorijās pārdotās flotes degvielas sēra saturu piegādātājs dokumentē degvielas piegādes pavaddokumentā, kam pievienots aizzīmogots paraugs, kuru paraksta saņēmēja kuģa pārstāvis;
c) veic pasākumus pret flotes degvielas piegādātājiem, ja konstatēts, ka tie piegādājuši degvielu, kas neatbilst degvielas piegādes pavaddokumentos norādītajai specifikācijai;
d) nodrošina, ka tiek veikta koriģējoša darbība, lai konstatēto neatbilstīgo flotes degvielu piemērotu prasībām.
7. Dalībvalstis nodrošina, ka to teritorijā netiek laistas tirgū flotes dīzeļdegvielas, ja sēra saturs šajās flotes dīzeļdegvielās pārsniedz 1,50 % (masas).
▼M5 —————
4.b pants
Maksimālais sēra saturs flotes degvielā, ko izmanto kuģi, piestājot Savienības ostās
1. Dalībvalstis veic visus vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu, ka kuģiem, kas noenkuroti Savienības ostās, neizmanto flotes degvielu, kuras sēra saturs pārsniedz 0,10 % (masas), dodot pietiekami laiku apkalpei, lai vajadzības gadījumā tā iespējami drīzāk pēc ierašanās enkurvietā un pēc iespējas īsāku laikposmu pirms atiešanas veiktu degvielas nomaiņas operācijas.
Dalībvalstis pieprasa, lai kuģa žurnālā tiktu reģistrēts jebkuras degvielas nomaiņas operācijas laiks.
2. Šā panta 1. punkts neattiecas uz:
a) visiem gadījumiem, kad kuģiem saskaņā ar publicētiem grafikiem paredzēts atrasties enkurvietā mazāk par divām stundām;
b) kuģiem, kuriem izslēdz visus dzinējus un izmanto krasta elektroenerģijas pieslēgumu, kamēr tie atrodas noenkuroti ostās.
3. Dalībvalstis nodrošina, ka to teritorijā netiek laistas tirgū flotes gāzeļļas, ja sēra saturs šajās flotes gāzeļļās pārsniedz 0,10 % (masas).
4.c pants
Emisijas samazināšanas paņēmieni
1. Kā alternatīvu tādu flotes degvielu izmantošanai, kuras atbilst 4.a un 4.b pantā noteiktajām prasībām, ievērojot šā panta 2. un 3. punktu, visu valstu kuģiem dalībvalstis savās ostās, teritoriālajos ūdeņos, ekskluzīvajās ekonomikas zonās un piesārņojuma kontroles zonās atļauj izmantot emisijas samazināšanas paņēmienus.
2. Kuģi, kas izmanto 1. punktā minētos emisiju samazināšanas paņēmienus, pastāvīgi nodrošina tādu sēra dioksīda emisijas samazinājumu, kas ir vismaz līdzvērtīgs samazinājumam, kas būtu panākts, izmantojot flotes degvielas, kuras atbilst 4.a un 4.b pantā noteiktajām prasībām. Līdzvērtīgas emisijas vērtības nosaka saskaņā ar I pielikumu.
2.a Kā alternatīvu risinājumu emisijas samazināšanai dalībvalstis veicina to, lai piestātnēs esošie kuģi izmanto krasta elektroapgādes sistēmas.
3. Emisiju samazināšanas paņēmieni, kas minēti 1. punktā, atbilst kritērijiem, kas noteikti II pielikumā minētajos dokumentos.
4. Pamatotos gadījumos, ņemot vērā zinātnes un tehnikas attīstību alternatīvu emisijas samazināšanas paņēmienu jomā un nodrošinot stingru atbilstību attiecīgajiem SJO pieņemtajiem instrumentiem un standartiem, Komisija:
a) ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 9.a pantu, lai grozītu I un II pielikumu;
b) attiecīgā gadījumā pieņem īstenošanas aktus, ar kuriem nosaka sīki izstrādātas emisijas uzraudzības prasības. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 9. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.
4.d pants
Uz dalībvalsts karoga kuģiem izmantojamo emisijas samazināšanas paņēmienu apstiprināšana
1. Emisijas samazināšanas paņēmienus, uz kuriem attiecas Padomes Direktīva 96/98/EK ( 14 ), apstiprina saskaņā ar minēto direktīvu.
2. Emisijas samazināšanas paņēmienus, uz kuriem neattiecas šā panta 1. punkts, apstiprina saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 2099/2002 (2002. gada 5. novembris), ar ko izveido Kuģošanas drošības un piesārņojuma no kuģiem novēršanas komiteju (COSS) ( 15 ), 3. panta 2. punktā minēto procedūru, ņemot vērā:
a) SJO izstrādātās pamatnostādnes;
b) visu saskaņā ar 4.e pantu veikto izmēģinājumu rezultātus;
c) ietekmi uz vidi, tostarp sasniedzamo emisijas samazinājumu, un ietekmi uz ekosistēmām ostu teritorijās, ostu akvatorijā un estuāros; un
d) monitoringa un verifikācijas iespējas.
4.e pants
Jaunu emisijas samazināšanas paņēmienu izmēģinājumi
Dalībvalstis attiecīgā gadījumā sadarbībā ar citām dalībvalstīm var apstiprināt kuģu radītās emisijas samazināšanas paņēmienu izmēģinājumu rezultātus uz kuģiem ar to karogu vai jūras teritorijās, kas ir to jurisdikcijā. Šajos izmēģinājumos nav obligāti jāizmanto flotes degvielas, kas atbilst 4.a un 4.b panta prasībām, ja tiek ievēroti visi šādi nosacījumi:
a) Komisiju un ikvienu attiecīgo ostas valsti rakstiski informē vismaz sešus mēnešus pirms izmēģinājumu sākuma;
b) izmēģinājumu atļauju derīguma termiņš nepārsniedz 18 mēnešus;
c) visi iesaistītie kuģi uzstāda viltojumdrošu aprīkojumu nepārtrauktam dūmgāzu emisijas monitoringam un to izmanto visu izmēģinājumu laiku;
d) visi iesaistītie kuģi panāk emisijas samazinājumu, kas ir vismaz ekvivalents tam, ko varētu panākt ar šajā direktīvā precizētajiem degvielas sēra satura ierobežojumiem;
e) visā izmēģinājumu laikā tiek izmantotas attiecīgā emisijas samazināšanas paņēmiena radītajiem atkritumiem atbilstošas atkritumu apsaimniekošanas sistēmas;
f) visā izmēģinājumu laikā tiek novērtēta ietekme uz jūras vidi, jo īpaši uz ekosistēmām ostu teritorijās, ostu akvatorijā un estuāros; un
g) sešu mēnešu laikā pēc izmēģinājumu beigām Komisijai tiek sniegti visi rezultāti, un tie ir publiski pieejami.
4.f pants
Finanšu pasākumi
Dalībvalstis var pieņemt finanšu pasākumus, kas ir labvēlīgi operatoriem, kurus skar šī direktīva, ja šādi finanšu pasākumi ir saskaņā ar valsts atbalsta noteikumiem, kas piemērojami un jāpieņem šajā jomā.
5. pants
Kurināmā apgādes pārmaiņas
Ja negaidītu jēlnaftas, naftas produktu vai citu ogļūdeņražu apgādes pārmaiņu dēļ kādai dalībvalstij rodas grūtības ievērot 3. un 4. pantā noteiktos sēra satura normatīvus, attiecīgā dalībvalsts par to informē Komisiju. Komisija var atļaut uz laiku līdz sešiem mēnešiem šīs dalībvalsts teritorijā paaugstināt normatīvus, un par savu lēmumu tā informē Padomi un dalībvalstis. Dalībvalstis viena mēneša laikā ar lēmumu var vērsties Padomē. Padome divu mēnešu laikā ar balsu kvalificētu vairākumu var pieņemt citādu lēmumu.
6. pants
Paraugu ņemšana un analīze
1. Dalībvalstis veic visus vajadzīgos pasākumus, lai, izmantojot paraugu ņemšanu, pārbaudītu, vai izmantoto degvielu sēra saturs atbilst 3., 3.a, 4., 4.a un 4.b panta noteikumiem. Paraugu ņemšanu sāk dienā, kad stājas spēkā sēra maksimālā satura attiecīgā robežvērtība. Paraugu ņemšanu veic periodiski, pietiekami bieži un tādā apmērā, lai paraugs būtu pārbaudāmajai degvielai reprezentatīvs, un – attiecībā uz flotes degvielu – lai paraugs būtu reprezentatīvs degvielai, ko kuģiem izmanto laikā, kad tie atrodas attiecīgajās jūras teritorijās un ostās. Paraugus analizē bez nepamatotas kavēšanās.
1.a Izmanto turpmāk minēto paraugu ņemšanas, analīžu un inspekcijas līdzekli:
a) kuģa žurnālu un degvielas piegādes pavaddokumentu inspekcija;
un – attiecīgā gadījumā – šādus paraugu ņemšanas un analīzes līdzekļus:
b) kuģī izmantojamās flotes degvielas paraugu ņemšana tās piegādes laikā kuģiem, ievērojot norādījumus par degvieleļļas paraugu ņemšanu, lai noteiktu atbilstību pārskatītajam MARPOL VI pielikumam, kas pieņemts 2009. gada 17. jūlijā ar SJO Jūras vides aizsardzības komitejas (MEPC) rezolūciju 182(59), un tās sēra satura analīzi; vai
c) kuģa izmantojamās flotes degvielas paraugu ņemšana no degvielas tvertnēm un – ja tehniski un ekonomiski iespējams – no noplombētu bunkuru paraugiem uz kuģa, un to sēra satura analīze.
1.b Komisija ir pilnvarota pieņemt īstenošanas aktus par:
a) paraugu ņemšanas biežumu;
b) paraugu ņemšanas metodēm;
c) pārbaudāmajai degvielai reprezentatīva parauga definīciju.
Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 9. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.
2. Standartmetode, kas pieņemta sēra satura noteikšanai, ir ISO metode 8754 (2003) vai PrEN ISO 14596 (2007).
Lai noteiktu, vai kuģim piegādātā un tā izmantotā flotes degviela atbilst 3.a, 4., 4.a un 4.b pantā noteiktajiem sēra satura ierobežojumiem, izmanto degvielas verifikācijas procedūru, kas noteikta MARPOL VI pielikuma VI papildinājumā.
7. pants
Ziņojums un pārskatīšana
1. Dalībvalstis, pamatojoties uz paraugu ņemšanas, analīžu un inspekciju rezultātiem, kas veicamas saskaņā ar 6. pantu, katru gadu līdz 30. jūnijam attiecībā uz iepriekšējo gadu iesniedz Komisijai ziņojumu par atbilstību šajā direktīvā noteiktajiem sēra satura standartiem.
Pamatojoties uz ziņojumiem, kas saņemti saskaņā ar šā punkta pirmo daļu, un paziņojumiem, kurus dalībvalstis iesniegušas saskaņā ar 4.a panta 5.b punkta piekto daļu, par to, ka flotes degviela, kas atbilst šai direktīvai, nav pieejama, Komisija 12 mēnešu laikā no šā punkta pirmajā daļā minētā datuma sagatavo un publicē ziņojumu par šīs direktīvas īstenošanu. Komisija izvērtē nepieciešamību papildus uzlabot šīs direktīvas attiecīgos noteikumus un tālab sagatavo visus attiecīgos likumdošanas priekšlikumus.
1.a Komisija var pieņemt īstenošanas aktus attiecībā uz minētajā ziņojumā iekļaujamo informāciju un ziņojuma formāta noteikšanu. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 9. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.
2. Komisija līdz 2013. gada 31. decembrim iesniedz ziņojumu Eiropas Parlamentam un Padomei, kuram vajadzības gadījumā pievieno tiesību aktu priekšlikumus. Komisija savā ziņojumā apsver iespēju samazināt gaisa piesārņojumu, ņemot vērā inter alia: gada ziņojumus, kas iesniegti saskaņā ar 1. un 1.a punktu, konstatēto gaisa kvalitāti un paskābināšanos, degvielas izmaksas, iespējamo ekonomisko ietekmi un konstatēto kravu novirzīšanos uz citiem transporta veidiem, kā arī sasniegumus kuģu radītās emisijas samazināšanā.
3. Komisija sadarbībā ar dalībvalstīm un ieinteresētajām personām līdz 2012. gada 31. decembrim izstrādā atbilstīgus pasākumus, tostarp pasākumus, kas noteikti Komisijas dienestu 2011. gada 16. septembra darba dokumentā “Jūras transporta radīto piesārņojošo vielu emisijas samazināšana un ilgtspējīga ūdenstransporta pasākumu kopums”, kurš veicina atbilstību šīs direktīvas vides standartiem un samazina iespējamo negatīvo ietekmi.
4. Saskaņā ar 9.a pantu Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus attiecībā uz 2. panta 1., 2., 3., 3.a, 3.b un 4. punkta, 6. panta 1.a punkta b) apakšpunkta un 6. panta 2. punkta pielāgošanu zinātnes un tehnikas attīstībai. Šādi pielāgojumi nerada nekādas tiešas izmaiņas šīs direktīvas piemērošanas jomā vai degvielas sēra satura ierobežojumos, kas precizēti šajā direktīvā.
▼M5 —————
9. pants
Komiteju procedūra
1. Komisijai palīdz komiteja. Minētā komiteja ir komiteja Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 182/2011 (2011. gada 16. februāris), ar ko nosaka normas un vispārīgus principus par dalībvalstu kontroles mehānismiem, kuri attiecas uz Komisijas īstenošanas pilnvaru izmantošanu ( 16 ), nozīmē.
2. Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Regulas (ES) Nr. 182/2011 5. pantu.
Ja komiteja atzinumu nesniedz, Komisija nepieņem īstenošanas akta projektu un tiek piemērota Regulas (ES) Nr. 182/2011 5. panta 4. punkta trešā daļa.
9.a pants
Deleģēšanas īstenošana
1. Pilnvaras pieņemt deleģētos aktus Komisijai piešķir, ievērojot šajā pantā izklāstītos nosacījumus.
2. Pilnvaras pieņemt 4.c panta 4. punktā un 7. panta 4. punktā minētos deleģētos aktus Komisijai piešķir uz piecu gadu laikposmu no 2012. gada 17. decembra. Komisija sagatavo ziņojumu par pilnvaru deleģēšanu vēlākais deviņus mēnešus pirms piecu gadu laikposma beigām. Pilnvaru deleģēšana tiek automātiski pagarināta par tāda paša ilguma laikposmiem, ja vien Eiropas Parlaments vai Padome neiebilst pret šādu pagarinājumu vēlākais trīs mēnešus pirms katra laikposma beigām.
3. Eiropas Parlaments vai Padome jebkurā laikā var atsaukt 4.c panta 4. punktā un 7. panta 4. punktā minēto pilnvaru deleģēšanu. Ar lēmumu par atsaukšanu izbeidz tajā norādīto pilnvaru deleģēšanu. Lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī vai vēlākā dienā, kas tajā norādīta. Tas neskar jau spēkā esošos deleģētos aktus.
4. Tiklīdz tā pieņem deleģēto aktu, Komisija par to paziņo vienlaikus Eiropas Parlamentam un Padomei.
5. Saskaņā ar 4.c panta 4. punktu un 7. panta 4. punktu pieņemts deleģētais akts stājas spēkā tikai tad, ja trīs mēnešos pēc tā paziņošanas Eiropas Parlamentam un Padomei ne Eiropas Parlaments, ne Padome nav izteikuši iebildumus vai ja līdz minētā laikposma beigām gan Eiropas Parlaments, gan Padome ir informējuši Komisiju par savu nodomu neizteikt iebildumus. Minēto termiņu pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes iniciatīvas pagarina par trim mēnešiem.
10. pants
Transponēšana
Dalībvalstīs stājas spēkā normatīvi un administratīvi akti, kas vajadzīgi, lai līdz 2000. gada 1. jūlijam izpildītu šīs direktīvas prasības. Dalībvalstis par tiem tūlīt informē Komisiju.
Kad dalībvalstis paredz šos pasākumus, tajos ietver atsauci uz šo direktīvu vai arī šādu atsauci pievieno to oficiālajai publikācijai. Dalībvalstis nosaka metodes, kā izdarīt šādas atsauces.
Dalībvalstis dara Komisijai zināmus galvenos savu tiesību aktus, ko tās pieņem jomā, uz kuru attiecas šī direktīva.
11. pants
Sankcijas
1. Dalībvalstis nosaka sankcijas, kas piemērojamas tad, ja ir pārkāpti valsts noteikumi, kuri pieņemti atbilstīgi šai direktīvai.
2. Noteiktajām sankcijām jābūt iedarbīgām, samērīgām un atturošām, un tās var ietvert naudas sodus, kurus aprēķina tā, lai nodrošinātu, ka tie vainīgajiem vismaz liedz gūt saimniecisku labumu, kas izriet no to pārkāpuma, un minēto naudas sodu apmērs atkārtotu pārkāpumu gadījumā pakāpeniski pieaug.
12. pants
Spēkā stāšanās
Šī direktīva stājas spēkā tās publicēšanas dienā Eiropas Kopienu Oficiālajā Vēstnesī.
13. pants
Adresāti
Šī direktīva ir adresēta dalībvalstīm.
I PIELIKUMS
LĪDZVĒRTĪGAS EMISIJAS VĒRTĪBAS 4.c PANTA 2. PUNKTĀ MINĒTAJIEM EMISIJAS SAMAZINĀŠANAS PAŅĒMIENIEM
Flotes degvielas sēra satura ierobežojumi, kas minēti 4.a un 4.b pantā un MARPOL VI pielikuma 14.1 un 14.4 noteikumos, un 4.c panta 2. punktā minētās attiecīgās emisijas vērtības
|
Flotes degvielas sēra saturs (masas %) |
Emisijas rādītājs SO2 (ppm)/CO2 (tilp.%) |
|
3,50 |
151,7 |
|
1,50 |
65,0 |
|
1,00 |
43,3 |
|
0,50 |
21,7 |
|
0,10 |
4,3 |
Piezīme
— Emisijas attiecības rādītāju robežvērtības piemēro tikai gadījumos, kad izmanto naftas destilātus vai naftas produktu atlikumus pēc pārstrādes naftas pārstrādes uzņēmumos.
— Pamatotos gadījumos, ja CO2 koncentrāciju samazina ar izplūdes gāzu attīrīšanas (IGA) iekārtu, CO2 koncentrāciju var izmērīt iekārtas ieejā, ja var skaidri apliecināt šādas metodes pareizību.
II PIELIKUMS
4.c PANTA 3. PUNKTĀ MINĒTO EMISIJAS SAMAZINĀŠANAS PAŅĒMIENU IZMANTOŠANAS KRITĒRIJI
Emisijas samazināšanas paņēmieni, kas minēti 4.c pantā, atbilst vismaz kritērijiem, kas attiecīgi norādīti šādos instrumentos:
|
Emisijas samazināšanas paņēmiens |
Izmantošanas kritēriji |
|
Flotes degvielas un iztvaikojušās sašķidrinātās gāzes maisījums |
Komisijas 2010. gada 13. decembra Lēmums 2010/769/ES par kritēriju noteikšanu, kā sašķidrinātas dabasgāzes tankkuģos izmantojami tehnoloģiski paņēmieni kā alternatīva zema sēra satura flotes degvielu izmantošanai, izpildot prasības, kas noteiktas 4.b pantā Padomes Direktīvā 1999/32/EK, ar ko paredz sēra satura samazināšanu konkrētiem šķidrā kurināmā veidiem un kas grozīta ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2005/33/EK par sēra saturu flotes degvielā (1). |
|
Izplūdes gāzu attīrīšanas sistēmas |
Rezolūcija MEPC.184(59), kas pieņemta 2009. gada 17. jūlijā "Skalošanas ūdeņi no izplūdes gāzu attīrīšanas sistēmām, kurās izmanto ķimikālijas, piedevas, preparātus un attiecīgas uz vietas radītas ķimikālijas", kas minētas Rezolūcijas MEPC.184(59) 10.1.6.1. punktā, netiek novadīti jūrā, tostarp noslēgtos ostu kompleksos, ostās un estuāros, ja kuģa operators neapliecina, ka šāda skalošanas ūdeņu novadīšana nerada būtisku negatīvu ietekmi un risku cilvēka veselībai un videi. Ja izmantotā ķimikālija ir kaustiskā soda, ir pietiekami, ja skalošanas ūdeņi atbilst Rezolūcijā MEPC.184(59) noteiktajiem kritērijiem un to pH nepārsniedz 8,0. |
|
Biodegvielas |
Tādu biodegvielu izmantošana, kas noteiktas Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2009/28/EK (2009. gada 23. aprīlis) par atjaunojamo energoresursu izmantošanas veicināšanu (2), un atbilst attiecīgajiem CEN un ISO standartiem. Biodegvielu un flotes degvielu maisījumi atbilst sēra standartiem, kas izklāstīti šīs direktīvas 3.a pantā, 4.a panta 1., 1.a un 4. punktā un 4.b pantā. |
|
(1) OV L 328, 14.12.2010., 15. lpp. (2) OV L 140, 5.6.2009., 16. lpp. |
|
( 1 ) OV C 190, 21.6.1997., 9. lpp., un OV C 259, 18.8.1998., 5. lpp.
( 2 ) OV C 355, 21.11.1997., 1. lpp.
( 3 ) Eiropas Parlamenta 1998. gada 13. maija Atzinums (OV C 167, 1.6.1998., 111. lpp.), Padomes 1998. gada 6. oktobra Kopējā nostāja (OV C 364, 25.11.1998., 20. lpp.) un Eiropas Parlamenta 1999. gada 9. februāra Lēmums (vēl nav publicēts Oficiālajā Vēstnesī).
( 4 ) OV C 138, 17.5.1993., 5. lpp.
( 5 ) OV L 74, 27.3.1993., 81. lpp.
( 6 ) OV L 109, 26.4.1983., 8. lpp. Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Komisijas Lēmumu 96/139/EK (OV L 32, 10.2.1996., 31. lpp.).
( 7 ) OV L 336, 7.12.1988., 1. lpp. Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Direktīvu 94/66/EK (OV L 337, 24.12.1994., 83. lpp.).
( 8 ) OV L 26, 1.2.1999., 1. lpp.
( 9 ) OV L 350, 28.12.1998., 58. lpp.
( 10 ) OV L 59, 27.2.1998., 1. lpp.
( 11 ) OV L 164, 30.6.1994., 15. lpp.
( 12 ) OV L 309, 27.11.2001., 1. lpp.
( 13 ) OV L 334, 17.12.2010., 17. lpp.
( 14 ) OV L 46, 17.2.1997., 25. lpp.
( 15 ) OV L 324, 29.11.2002., 1. lpp.
( 16 ) OV L 55, 28.2.2011., 13. lpp.