01997A0716(01) — LV — 01.09.2021 — 003.001

Šis dokuments ir tikai informatīvs, un tam nav juridiska spēka. Eiropas Savienības iestādes neatbild par tā saturu. Attiecīgo tiesību aktu un to preambulu autentiskās versijas ir publicētas Eiropas Savienības “Oficiālajā Vēstnesī” un ir pieejamas datubāzē “Eur-Lex”. Šie oficiāli spēkā esošie dokumenti ir tieši pieejami, noklikšķinot uz šajā dokumentā iegultajām saitēm

►B

EIROPAS UN VIDUSJŪRAS REĢIONA PAGAIDU ASOCIĀCIJAS LĪGUMS

par tirdzniecību un sadarbību starp Eiropas Kopienu, no vienas puses, un Palestīnas Atbrīvošanas organizāciju (PAO) Jordānas Rietumkrasta un Gazas joslas Palestīniešu pārvaldes vajadzībām, no otras puses

(OV L 187, 16.7.1997., 3. lpp)

Grozīts ar:

 

 

Oficiālais Vēstnesis

  Nr.

Lappuse

Datums

►M1

NOLĪGUMS vēstuļu apmaiņas veidā starp Eiropas Kopienu un Palestīnas Atbrīvošanas organizāciju (PLO), kas darbojas Jordānas Rietumkrasta un Gazas sektora Palestīniešu pašpārvaldes vārdā, par savstarpējiem liberalizācijas pasākumiem un EK un Palestīniešu pašpārvaldes pagaidu asociācijas nolīguma 1. un 2. protokola aizstāšanu

  L 2

6

5.1.2005

 M2

ES UN PAO APVIENOTĀS KOMITEJAS LĒMUMS Nr. 1/2009 (2009. gada 24. jūnijs),

  L 298

1

13.11.2009

►M3

NOLĪGUMS vēstuļu apmaiņas veidā starp Eiropas Savienību, no vienas puses, un Jordānas Rietumkrasta un Gazas joslas Palestīniešu pašpārvaldi, no otras puses, par turpmākiem liberalizācijas pasākumiem attiecībā uz lauksaimniecības produktiem, pārstrādātiem lauksaimniecības produktiem un zivīm un zivsaimniecības produktiem un par grozījumiem Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu pagaidu asociācijas nolīgumā par tirdzniecību un sadarbību starp Eiropas Kopienu, no vienas puses, un Palestīnas Atbrīvošanas organizāciju (PLO) Jordānas Rietumkrasta un Gazas sektora Palestīniešu pašpārvaldes vajadzībām, no otras puses

  L 328

5

10.12.2011

 M4

ES UN PAO APVIENOTĀS KOMITEJAS LĒMUMS Nr. 1/2014 (2014. gada 8. maijs),

  L 347

42

3.12.2014

 M5

ES UN PALESTĪNAS APVIENOTĀS KOMITEJAS LĒMUMS Nr. 1/2016 (2016. gada 18. februāris),

  L 205

24

30.7.2016

►M6

ES UN PAO APVIENOTĀS KOMITEJAS LĒMUMS Nr. 1/2021 (2021. gada 30. augusts),

  L 328

23

16.9.2021



▼B

EIROPAS UN VIDUSJŪRAS REĢIONA PAGAIDU ASOCIĀCIJAS LĪGUMS

par tirdzniecību un sadarbību starp Eiropas Kopienu, no vienas puses, un Palestīnas Atbrīvošanas organizāciju (PAO) Jordānas Rietumkrasta un Gazas joslas Palestīniešu pārvaldes vajadzībām, no otras puses



EIROPAS KOPIENA,

še turpmāk “Kopiena”,

no vienas puses,

un PALESTĪNAS ATBRĪVOŠANAS ORGANIZĀCIJA (PAO) JORDĀNAS RIETUMKRASTA UN GAZAS JOSLAS PALESTĪNIEŠU PĀRVALDES VAJADZĪBĀM, še turpmāk “Palestīniešu pārvalde”,

no otras puses,

ŅEMOT VĒRĀ Kopienas un Jordānas Rietumkrasta un Gazas joslas Palestīnas iedzīvotāju esošo saikņu nozīmīgumu un to kopējās vērtības,

ŅEMOT VĒRĀ, ka Kopiena un PAO vēlas stiprināt minētās saiknes un izveidot ilgstošas attiecības, kas balstās uz partnerību un savstarpību,

ŅEMOT VĒRĀ nozīmi, ko Puses piešķir Apvienoto Nāciju Organizācijas Statūtos paustajiem principiem, jo īpaši cilvēktiesību ievērošanai, demokrātijas principiem un politiskām un ekonomiskām brīvībām, uz ko balstās to attiecības,

VĒLOTIES stiprināt attiecības starp Eiropas Kopienu un Vidējiem Austrumiem, kā arī panākt Vidējo Austrumu valstu ekonomikas reģionālu integrāciju tiklīdz apstākļi to atļauj,

ŅEMOT VĒRĀ atšķirības ekonomikas un sociālajā attīstībā, kas pastāv starp Pusēm, kā arī vajadzību palielināt pašreizējos centienus ekonomikas un sociālās attīstības veicināšanai Jordānas Rietumkrastā un Gazas joslā,

VĒLOTIES izveidot sadarbību, ko papildina regulārs dialogs par ekonomikas, kultūras, zinātnes un izglītības jautājumiem, lai uzlabotu savstarpējās zināšanas un sapratni,

ŅEMOT VĒRĀ Pušu apņemšanos ievērot brīvu tirdzniecību un jo īpaši ievērot 1994. gada Vispārējās vienošanās par tarifiem un tirdzniecību nosacījumus,

VĒLOTIES paplašināt esošos autonomos tirdzniecības nolīgumus starp Pusēm un balstīt tos uz līgumiem un savstarpēju vienošanos,

PĀRLIECINĀTAS par nepieciešamību veicināt jaunu apstākļu izveidi to ekonomikas attiecībām, lai uzlabotu vidi investīcijām,

ŅEMOT VĒRĀ Pušu tiesības un pienākumus saskaņā ar starptautiskiem nolīgumiem, ko tās ir parakstījušas,

PĀRLIECINĀTAS, ka pilnvērtīga Palestīniešu pārvaldes dalība Eiropas un Vidusjūras reģiona partnerībā, kas izveidota Barselonas konferencē, ir nozīmīgs solis Pušu attiecību uzlabošanā, kas tā pašreizējā posmā jāatspoguļo Pagaidu līgumā,

APZINOTIES 1996. gada 20. janvāra Palestīnas vēlēšanu politisko nozīmīgumu procesā, kā rezultātā panākta pastāvīga vienošanās, kas balstās uz Apvienoto Nāciju Organizācijas Drošības padomes 242. un 338. rezolūciju,

ATZĪSTOT, ka šo Līgumu jāaizvieto ar Eiropas un Vidusjūras Asociācijas līgumu, tiklīdz apstākļi to atļauj,

IR VIENOJUŠĀS PAR TURPMĀKO.



1. pants

1.  
Ar šo starp Kopienu un Palestīniešu pārvaldi izveido Pagaidu asociācijas līgumu par tirdzniecību un sadarbību.
2.  

Šā Līguma mērķi ir:

— 
paredzēt atbilstošu sistēmu pilnvērtīgam dialogam, kas ļauj izveidot ciešas attiecības starp Pusēm,
— 
radīt nosacījumus tirdzniecības pakāpeniskai liberalizācijai,
— 
ar Pušu dialoga un sadarbības palīdzību veicināt līdzsvarotu ekonomikas un sociālo attiecību attīstību,
— 
sniegt ieguldījumu Jordānas Rietumkrasta un Gazas joslas sociālajā un ekonomikas attīstībā,
— 
veicināt reģionālu sadarbību, lai nostiprinātu mierīgu līdzāspastāvēšanu un ekonomisko un politisko stabilitāti,
— 
veicināt sadarbību citās jomās, kas ir abpusēji svarīgas.

2. pants

Pušu attiecības, kā arī visi Līguma nosacījumi balstās uz demokrātisko principu un cilvēktiesību un pamatbrīvību ievērošanu, kas ir izklāstītas Vispārējo cilvēktiesību deklarācijā, uz kuru pamatojas to iekšpolitika un starptautiskā politika, un tā ir viena no šā Līguma būtiskām sastāvdaļām.



I SADAĻA

PREČU BRĪVA APRITE



PAMATPRINCIPI

3. pants

Kopiena un Palestīniešu pārvalde pakāpeniski izveido brīvās tirdzniecības zonu pārejas laikā, kas beidzas ne vēlāk kā 2001. gada 31. decembrī, atbilstoši kārtībai, kas izklāstīta šajā sadaļā, un saskaņā ar nosacījumiem, kas izklāstīti 1994. gada Vispārējā vienošanās par tarifiem un tirdzniecību un citos daudzpusējos līgumos par preču tirdzniecību, kas pievienoti Līgumam par Pasaules tirdzniecības organizācijas (PTO) izveidošanu, še turpmāk – “VVTT”.



1. NODAĻA

RŪPNIECĪBAS PRODUKTI

4. pants

▼M3

Šīs nodaļas noteikumi ir piemērojami produktiem, kuru izcelsme ir Eiropas Savienībā un Jordānas Rietumkrastā un Gazas joslā un kuri nav uzskaitīti Kombinētās nomenklatūras (KN) 1. līdz 24. nodaļā un Palestīniešu pašpārvaldes muitas tarifā, un VVTT Lauksaimniecības nolīguma 1. pielikuma 1. punkta ii) apakšpunktā. Tomēr šo nodaļu turpina piemērot ķīmiski tīrai laktozei ar KN kodu 1702 11 00  un glikozei un glikozes sīrupam, kurš sausā veidā satur 99 % vai vairāk glikozes ar KN kodiem ex 1702 30 50  un ex 1702 30 90 .

▼B

5. pants

Kopienas un Jordānas Rietumkrasta un Gazas joslas tirdzniecībā neievieš jaunus ievedmuitas nodokļus vai citus maksājumus ar līdzvērtīgu iedarbību.

6. pants

Jordānas Rietumkrasta un Gazas joslas izcelsmes produktu ievešanu Kopienā atļauj bez muitas nodokļiem un citiem maksājumiem ar līdzvērtīgu iedarbību, kā arī bez kvantitatīviem ierobežojumiem un jebkuriem citiem līdzīgiem pasākumiem.

7. pants

1.  
Šajā nodaļā izklāstītie noteikumi nekavē Kopienu paturēt lauksaimniecības komponentu attiecībā uz 1. pielikumā uzskaitītajām Jordānas Rietumkrasta un Gazas joslas izcelsmes precēm.

2. nodaļas noteikumus, kas attiecas uz lauksaimniecības produktiem, piemēro lauksaimniecības komponentam ar attiecīgiem grozījumiem.

2.  
Attiecībā uz 2. pielikumā uzskaitītiem Kopienas izcelsmes produktiem Palestīniešu pārvalde uz Līguma darbības laiku var saglabāt ievedmuitas nodokļus un maksājumus ar līdzvērtīgu iedarbību, kas nav augstāki par tiem, kas ir spēkā 1996. gada 1. jūlijā.
3.  
Apvienotā Komiteja, kas izveidota saskaņā ar 63. pantu var lemt par turpmākām koncesijām, ko puses savstarpēji piešķir viena otrai.

8. pants

1.  
Muitas nodokļus un maksājumus ar līdzvērtīgu iedarbību, ko piemēro Kopienas izcelsmes produktiem, ko ieved Jordānas Rietumkrastā un Gazas joslā, un kas nav uzskaitīti 2. un 3. pielikumā, atceļ pēc Līguma stāšanās spēkā.
2.  

Pēc Līguma stāšanās spēkā tiem Kopienas izcelsmes produktiem, kas uzskaitīti 3. pielikumā un ko ieved Jordānas Rietumkrastā un Gazas joslā, Palestīniešu pārvalde var piemērot fiskālus maksājumus, kas nepārsniedz 25 % no to vērtības. Minētos maksājumus pakāpeniski atceļ saskaņā ar šādu grafiku:

vienu gadu pēc Līguma stāšanās spēkā katru maksājumu samazina līdz 90 % no pamatmaksājuma;
divus gadus pēc Līguma stāšanās spēkā katru maksājumu samazina līdz 80 % no pamatmaksājuma;
trīs gadus pēc Līguma stāšanās spēkā katru maksājumu samazina līdz 70 % no pamatmaksājuma;
četrus gadus pēc Līguma stāšanās spēkā katru maksājumu samazina līdz 60 % no pamatmaksājuma;
piecus gadus pēc Līguma stāšanās spēkā katru atlikušo maksājumu atceļ.
3.  
Ar attiecīgu produktu saistītu grūtību gadījumā 2. punktā izklāstīto grafiku pēc savstarpējas vienošanās var pārskatīt Apvienotā komiteja, tomēr apzinoties, ka to nevar pārtraukt uz laiku, kas ilgāks par 5 gadus ilgu maksimālo pārejas laiku. Ja Apvienotā komiteja nav pieņēmusi lēmumu 30 dienu laikā pēc lūguma pārskatīt grafiku, Palestīniešu pārvalde var pārtraukt grafiku uz laiku, kas nav ilgāks par vienu gadu.
4.  
Ja maksājumu samazina erga omnes, samazinātais maksājums aizstāj pamatmaksājumu, kas minēts 2. punktā, no samazinājuma piemērošanas dienas.
5.  
Palestīniešu pārvalde paziņo Kopienas par tās pamatnodokļiem un pamatmaksājumiem.

9. pants

Noteikumus par ievedmuitas nodokļu atcelšanu piemēro arī attiecībā uz fiskālām muitas nodokļiem.

10. pants

1.  
Atkāpjoties no 5. un 8. panta, Palestīniešu pārvalde uz ierobežotu laika posmu var paredzēt īslaicīgus ārkārtas pasākumus, ar kuriem ievieš, paaugstina vai atkārtoti ievieš muitas nodokļus.
2.  
Šādus pasākumus var piemērot jaunām nozarēm un sektoriem, ko pārveido vai kas ir saskārušies ar nopietnām grūtībām, jo īpaši, ja šādas grūtības izraisa nopietnas sociālas problēmas.
3.  
Ievedmuitas nodokļi Kopienas izcelsmes produktiem, ko ieved Jordānas Rietumkrastā un Gazas joslā, kas ir ieviesti ar šādiem ārkārtas pasākumiem, nedrīkst pārsniegt 25 % no vērtības, turklāt tās saglabā priekšrocību rezerves Kopienas izcelsmes produktiem. Kopējā tādu produktu ievedumu vērtība, uz kuriem attiecas šādi pasākumi, nedrīkst pārsniegt 15 % no kopējiem Kopienas izcelsmes rūpniecības produktu ievedumiem pēdējā gada laikā, par kuru ir pieejami statistikas dati.
4.  
Šādus pasākumus piemēro ne ilgāk kā piecus gadus, izņemot gadījumus, kad Apvienotā komiteja atļauj ilgāku laiku.
5.  
Palestīniešu pārvalde informē Apvienoto komiteju par jebkuriem ārkārtas pasākumiem, ko tā plāno pieņemt un, pēc Kopienas pieprasījuma, pirms šādu pasākumu īstenošanas konsultējas par pasākumiem un sektoriem, uz kuriem tie attiecas. Pieņemot šādus pasākumus, Palestīniešu pārvalde iesniedz Komitejai grafiku par to muitas nodokļu atcelšanu, kas ir ieviesti saskaņā ar šo pantu. Grafikā atspoguļo attiecīgo nodokļu pakāpenisku atcelšanu ar vienādu gadskārtēju maksājumu palīdzību, kas sākas ne vēlāk kā otrā gada beigās pēc to ieviešanas. Apvienotā komiteja var lemt par citādu grafiku.



2. NODAĻA

▼M3

LAUKSAIMNIECĪBAS PRODUKTI, PĀRSTRĀDĀTI LAŲKSAIMNIECĪBAS PRODUKTI, ZIVIS UN ZIVSAIMNIECĪBAS PRODUKTI

▼B

11. pants

▼M3

Šīs nodaļas noteikumus piemēro produktiem, kuru izcelsme ir Eiropas Savienībā un Jordānas Rietumkrastā un Gazas joslā un kuri uzskaitīti Kombinētās nomenklatūras (KN) 1. līdz 24. nodaļā un Palestīniešu pašpārvaldes muitas tarifā, un tiem, kas uzskaitīti VVTT Lauksaimniecības nolīguma 1. pielikuma 1. punkta ii) apakšpunktā, izņemot ķīmiski tīru laktozi ar KN kodu 1702 11 00  un glikozi un glikozes sīrupu, kurš sausā veidā satur 99 % vai vairāk glikozes ar KN kodiem ex 1702 30 50  un ex 1702 30 90 , attiecībā uz kuriem beznodokļu piekļuve jau ir piešķirta 1. nodaļā.

▼B

12. pants

▼M3

Eiropas Savienība un Palestīniešu pašpārvalde pakāpeniski veicina tādu lauksaimniecības produktu, pārstrādātu lauksaimniecības produktu un zivju un zivsaimniecības produktu tirdzniecības liberalizāciju, kuri ir nozīmīgi abām Pusēm.

▼B

13. pants

▼M3

1.  
Uz lauksaimniecības produktiem, pārstrādātiem lauksaimniecības produktiem, zivīm un zivsaimniecības produktiem, kuru izcelsme ir Jordānas Rietumkrastā un Gazas joslā un kuri minēti 1. protokolā, importējot tos Eiropas Savienībā, attiecina minētajā protokolā noteiktos pasākumus.
2.  
Uz lauksaimniecības produktiem, pārstrādātiem lauksaimniecības produktiem, zivīm un zivsaimniecības produktiem, kuru izcelsme ir Eiropas Savienībā un kuri minēti 2. protokolā, importējot tos Jordānas Rietumkrastā un Gazas joslā, attiecina minētajā protokolā noteiktos pasākumus.

▼B

14. pants

1.  
No 1999. gada 1. janvāra Kopiena un Palestīniešu pārvalde pārbauda situāciju, lai noteiktu pasākumus, ko Kopiena un Palestīniešu pārvalde piemēros no 2000. gada 1. janvāra saskaņā ar 12. pantā izklāstīto mērķi.
2.  
Neierobežojot 1. punktu un ņemot vērā lauksaimniecības produktu Pušu tirdzniecības apjomus un jo īpaši šādu produktu jutīgumu, Kopiena un Palestīniešu pārvalde Apvienotajā komitejā attiecībā uz katru produktu analizē iespēju saskaņoti un savstarpēji vienoties par turpmākām koncesijām.



3. NODAĻA

KOPĒJI NOTEIKUMI

15. pants

1.  
Tirdzniecībā starp Kopienu un Jordānas Rietumkrastu un Gazas joslu ievedumiem netiek ieviesti nekādi jauni kvantitatīvi ierobežojumi vai līdzvērtīgi pasākumi.
2.  
Kvantitatīvus ievedumu ierobežojumus un līdzvērtīgus pasākumus Kopienas un Jordānas Rietumkrasta un Gazas joslas tirdzniecībā atceļ pēc šī Līguma stāšanās spēkā.
3.  
Kopiena un Palestīniešu pārvalde nepiemēro savstarpējiem izvedumiem ne muitas nodokļus vai maksājumus ar līdzvērtīgu iedarbību, ne kvantitatīvus ierobežojumus vai līdzvērtīgus pasākumus.

16. pants

1.  
Jordānas Rietumkrasta un Gazas joslas izcelsmes produktiem, ko ieved Kopienā, nepiemēro labvēlīgāku attieksmi, salīdzinot ar to, ko dalībvalstis piemēro viena otrai.
2.  
Šī Līguma nosacījumu piemērošana neierobežo Padomes 1991. gada 26. jūnija Regulu (EEK) Nr. 1911/91 par Kopienas tiesību aktu piemērošanu Kanāriju salām.

17. pants

1.  
Attiecīgā puse drīkst grozīt pasākumus, kas attiecas uz noteiktiem produktiem un izriet no Līguma, ja tiek ieviesti īpaši nosacījumi, kas izriet no tās lauksaimniecības politikas īstenošanas vai no jebkurām pašreizējo noteikumu izmaiņām, vai to noteikumu grozījumu vai izmaiņu gadījumā, kas attiecas uz tās lauksaimniecības politikas īstenošanu.
2.  
Šādos gadījumos attiecīgā puse informē Apvienoto komiteju. Pēc otras puses pieprasījuma, Apvienotā komiteja tiekas, lai pienācīgi ņemtu vērā otras puses intereses.
3.  
Ja Kopiena vai Palestīniešu pārvalde, piemērojot 1. punktu, pārveido pasākumus, ko šis Līgums paredz lauksaimniecības produktiem, tā piemēro otrās Puses valsts izcelsmes produktu ievedumiem priekšrocības, kas ir līdzvērtīgas tām, kas paredzētas šajā Līgumā.
4.  
Par šī panta piemērošanu var konsultēties Apvienotajā komitejā.

18. pants

1.  
Puses atturas no jebkādiem pasākumiem vai iekšējas fiskālas darbības, kas vai nu tieši, vai netieši rada vienas Puses produktu diskrimināciju vai līdzīgu otras Puses valsts teritorijas izcelsmes produktu diskrimināciju.
2.  
Produkti, kurus izved uz vienu no Pusēm, nevar gūt labumu no netiešas iekšējo nodokļu atmaksas, kas pārsniedz tiem piemērotos tiešos vai netiešos nodokļus.

19. pants

1.  
Līgums neliedz saglabāt vai veidot muitas savienības, brīvās tirdzniecības zonas vai pierobežas tirdzniecības pasākumus, ja vien tas neietekmē šajā Līgumā paredzētos tirdzniecības pasākumus.
2.  
Apvienotajā komitejā Puses konsultējas par pasākumiem, ar kuriem izveido muitas savienības vai brīvās tirdzniecības zonas un, pieprasījuma gadījumā, citiem svarīgiem jautājumiem, kas attiecas uz to atbilstošo tirdzniecības politiku ar trešām valstīm. Jo īpaši, ja trešā valsts pievienojas Eiropas Savienībai, šādas konsultācijas notiek, lai nodrošinātu Pušu savstarpēju interešu ievērošanu.

20. pants

Ja viena no pusēm tirdzniecībā ar otru pusi atklāj dempingu VVTT IV panta izpratnē, tā var veikt atbilstošus pasākumus pret šādām darbībām saskaņā ar Nolīgumu par VVTT VI panta īstenošanu un tās atbilstošiem iekšējiem valsts tiesību aktiem, ņemot vērā nosacījumus un kārtību, ko paredz minētā nolīguma 23. pants.

21. pants

Ja produktus ieved tik lielā daudzumā un saskaņā ar tādiem nosacījumiem, kas izraisa vai draud izraisīt:

— 
nopietnu kaitējumu vietējiem līdzīgu vai tieši konkurējošu produktu ražotājiem vienas no Pusēm teritorijā, vai
— 
nopietnus jebkuras ekonomikas jomas traucējumus, vai
— 
grūtības, kuras varētu izraisīt kaitējumus reģiona ekonomikai,

attiecīgā Puse var veikt atbilstošus pasākumus saskaņā ar nosacījumiem un kārtību, kas izklāstīta 23. pantā.

22. pants

Ja 15. panta 3. punkta ievērošana izraisa:

i) 

atkārtotu izvešanu uz trešo valsti, attiecībā uz kuru izvešanas Puse paredz attiecīgā produkta izvedamo daudzumu ierobežojumus, izvedmuitas nodokļus vai līdzvērtīgus pasākumus; vai

ii) 

izvedējai Pusei svarīga produkta nopietnu iztrūkumu vai tā draudus;

un ja iepriekšminētā situācija izraisa vai draud izraisīt nopietnas grūtības izvedējai Pusei, minētā Puse var veikt atbilstošus pasākumus saskaņā ar nosacījumiem un kārtību, kas izklāstīta 23. pantā. Pasākumi ir nediskriminējoši un tos atceļ, tiklīdz apstākļi neattaisno to saglabāšanu.

23. pants

1.  
Ja Kopiena vai Palestīniešu pārvalde uzskata, ka produktu ievedumi varētu radīt 21. pantā minētos sarežģījumus administratīvajās procedūrās, kuru mērķis ir ātri sniegt informāciju par tirdzniecības plūsmu tendencēm, tā informē otru Līgumslēdzēju Pusi.
2.  
Gadījumos, kas minēti 20., 21. un 22. pantā, pirms paredzēto pasākumu veikšanas vai cik vien drīz iespējams gadījumos, uz kuriem attiecas šī panta 3. punkta d) apakšpunkts, attiecīgā Puse sniedz attiecīgo informāciju Apvienotajai komitejai, lai tā varētu rūpīgi pārbaudīt situāciju nolūkā rast abām Pusēm pieņemamu risinājumu.

Izvēloties piemērotus pasākumus, priekšroka jādod pasākumiem, kas vismazāk traucē šī Līguma darbību.

Par aizsargpasākumiem nekavējoties ziņo Apvienotajai komitejai, un par tiem regulāri apspriežas minētajā Komitejā, jo īpaši, lai tos atceltu, tiklīdz apstākļi to ļauj.

3.  

Īstenojot 2. punktu, piemēro šādus noteikumus:

a) 

attiecībā uz 20. pantu, izvedēju Pusi informē par dempinga gadījumiem, tiklīdz ievedējas Puses iestādes ir ierosinājušas izmeklēšanu. Ja 30 dienu laikā pēc paziņojuma dempinga pasākumi VVTT VI panta izpratnē nav izbeigti vai nav panākts apmierinošs risinājums, ievedēja Puse var pieņemt atbilstošus pasākumus;

b) 

attiecībā uz 21. pantu par grūtībām, kas rodas šajā pantā minētas situācijas dēļ, ziņo Apvienotajai komitejai, kas var pieņemt jebkuru lēmumu, kas vajadzīgs, lai novērstu šādas grūtības.

Ja Apvienotā komiteja vai izvedēja Puse nav pieņēmusi lēmumu, ar ko tiek novērstas grūtības, vai nav panākts apmierinošs risinājums 30 dienu laikā no paziņojuma iesniegšnas, ievedēja Puse var pieņemt atbilstošus pasākumus problēmas risināšanai. Minētie pasākumi nepārsniedz apjomu, kas vajadzīgs, lai novērstu radušās grūtības;

c) 

attiecībā uz 22. pantu, par grūtībām, kas rodas no šajā pantā minētajām situācijām, paziņo Apvienotajai komitejai.

Komiteja var pieņemt jebkuru lēmumu, lai novērstu grūtības. Ja tā nav pieņēmusi šādu lēmumu 30 dienu laikā pēc paziņojuma saņemšanas, izvedēja Puse var piemērot atbilstošus pasākumus attiecīgā produkta izvešanai;

d) 

ja ārkārtēju apstākļu dēļ vajadzīga tūlītēja rīcība, pirms iespējams veikt minēto izskatīšanu vai informēšanu, attiecīgā Puse 20., 21. un 22. pantā minētajos gadījumos var piemērot tādus aizsargpasākumus, kas ir nepieciešami, lai novērstu grūtības, un nekavējoties informē par tiem otru Pusi.

▼M3

23.a pants

Preferenču pagaidu atcelšana

1.  
Puses vienojas, ka administratīvā sadarbība ir būtiska atbilstīgi šai sadaļai piešķirtā atvieglojumu režīma izpildei un kontrolei, un uzsver savu apņemšanos apkarot pārkāpumus un krāpšanu muitas un saistītos jautājumos.
2.  
Ja kāda Puse uz objektīvas informācijas pamata konstatē nespēju nodrošināt administratīvo sadarbību un/vai atklāj pārkāpumus vai krāpšanu atbilstīgi šim pantam, attiecīgā Puse saskaņā ar šo pantu var pagaidu kārtā apturēt konkrētā preferenciālā režīma piemērošanu attiecīgajam ražojumam vai ražojumiem.
3.  

Šajā pantā nespēja nodrošināt administratīvo sadarbību/palīdzību cita starpā nozīmē:

a) 

atkārtotu nespēju izpildīt pienākumu pārbaudīt attiecīgā(-o) ražojuma(-u) izcelsmes statusu;

b) 

atkārtotu atteikšanos vai nepamatotu kavēšanos veikt izcelsmes apliecinājuma pārbaudi un/vai paziņot tās rezultātus;

c) 

atkārtotu atteikšanos vai nepamatotu kavēšanos piešķirt atļauju veikt inspekcijas apmeklējumus, lai pārbaudītu dokumentu autentiskumu vai informācijas pareizību, kas ir būtiska konkrētā preferenciālā režīma piešķiršanai.

4.  
Šā panta nozīmē pārkāpumus vai krāpšanu var atklāt tai skaitā tad, ja bez pietiekama paskaidrojuma notiek straujš preču importa palielinājums, kas pārsniedz parasto otrās Puses produkcijas daudzumu un eksporta jaudu un kas saistīts ar objektīvu informāciju par pārkāpumiem vai krāpšanu.
5.  

Uz pagaidu apturēšanu attiecas šādi nosacījumi:

a) 

Puse, kas uz objektīvas informācijas pamata konstatē nespēju nodrošināt administratīvo sadarbību un/vai atklāj pārkāpumus vai krāpšanu, par to tūlīt paziņo Apvienotajai komitejai, sniedzot arī objektīvu informāciju, un, pamatojoties uz visu attiecīgo informāciju un objektīviem secinājumiem, uzsāk apspriešanos Apvienotajā komitejā, lai rastu abām Pusēm pieņemamu risinājumu;

b) 

ja Puses ir uzsākušas apspriešanos Apvienotajā komitejā, kā minēts iepriekš, un 3 (trīs) mēnešu laikā pēc minētās paziņošanas nav spējušas vienoties par pieņemamu risinājumu, attiecīgā Puse var pagaidu kārtā apturēt attiecīgajam izstrādājumam vai izstrādājumiem piemērojamo konkrēto preferenciālo režīmu. Par pagaidu apturēšanu tūlīt paziņo Apvienotajai komitejai;

c) 

šajā pantā paredzētā pagaidu apturēšana ir spēkā tiktāl, ciktāl tas ir nepieciešams attiecīgās Puses finansiālo interešu aizsardzībai. Tā nedrīkst pārsniegt sešu mēnešu periodu, kuru var atjaunot, ja, beidzoties termiņam, nekas nav mainījies attiecībā uz apstākļiem, kas bija par pamatu sākotnējai apturēšanai. Par to periodiski apspriežas Apvienotajā komitejā, jo īpaši, lai to atceltu, tiklīdz vairs nepastāv to pamatojošie apstākļi.

Katra puse saskaņā ar iekšējo procedūru publicē, Eiropas Savienības gadījumā – Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī, paziņojumus importētājiem attiecībā uz ikvienu paziņojumu, kas minēts 5. panta a) punktā; lēmumu, kas minēts 5. panta b) punktā; un pagarināšanu vai izbeigšanu, kas minēta 5. panta c) punktā.

▼B

24. pants

Šis nolīgums neliedz piemērot ievedumu, izvedumu vai tranzīta aizliegumus vai ierobežojumus, kas balstās uz sabiedrības morāli, likumu un sabiedriskās kārtības vai valsts drošības apsvērumiem, uz cilvēku veselības un dzīvības aizsardzības, kā arī dzīvnieku un augu aizsardzības, nacionālu mākslas, vēstures vai arheoloģijas vērtību aizsardzības, rūpnieciskā un komerciāla īpašuma aizsardzības apsvērumiem, vai normatīviem aktiem par zeltu vai sudrabu. Šādus aizliegumus vai ierobežojumus tomēr nedrīkst piemērot Pušu tirdzniecībā kā patvaļīgas diskriminācijas vai slēptas ierobežošanas līdzekļus.

25. pants

Definīcija “izcelsmes produkti” šīs sadaļas noteikumu piemērošanas nolūkos un ar tiem saistītu administratīvu sadarbības veidu piemērošanas nolūkos ir izklāstīta 3. protokolā. Apvienotā komiteja var lemt par nepieciešamiem pielāgojumiem šim protokolam, lai īstenotu kumulatīvu izcelsmi, ko paredz Barselonas konferencē pieņemtā deklarācija.

26. pants

Pušu tirdzniecībā preču klasifikācijai izmanto kombinēto nomenklatūru.



II SADAĻA

MAKSĀJUMI, KAPITĀLS, KONKURENCE, INTELEKTUĀLAIS ĪPAŠUMS UN VALSTS PASŪTĪJUMA PIEŠĶIRŠANA



1. NODAĻA

KĀRTĒJIE MAKSĀJUMI UN KAPITĀLA APRITE

27. pants

Ņemot vērā 29. panta noteikumus, Puses apņemas piemērot ierobežojumus jebkuriem kārtējiem maksājumiem par kārtējiem darījumiem.

28. pants

1.  
Attiecībā uz darījumiem maksājumu bilances kapitāla kontā, Puses apņemas nepiemērot ierobežojumus, kas attiecas uz kapitāla apriti saistībā ar tiešām investīcijām uzņēmumos, kas atrodas Jordānas Rietumkrastā un Gazas joslā un kas ir izveidotas atbilstoši spēkā esošiem tiesību aktiem, kā arī nepiemērot likvidācijas un repatriācijas procentus šādām investīcijām vai jebkuriem ienākumiem, kas no tām izriet.
2.  
Puses konsultējas, lai veicinātu kapitāla apriti starp Kopienu un Jordānas Rietumkrastu un Gazas joslu.

29. pants

Ja vienai vai vairākām Kopienas dalībvalstīm vai Palestīniešu pārvaldei ir nopietnas grūtības saistībā ar maksājumu bilanci vai draud nopietnas grūtības, Kopiena vai Palestīniešu pārvalde atbilstoši nosacījumiem, kas izklāstīti VVTT un VIII un XIV pantā Nolīgumā par Starptautisko valūtas fondu, var pieņemt kārtēju darījumu ierobežojumus, kas vajadzīgi, lai uzlabotu maksājumu bilanci. Kopiena un Palestīniešu pārvalde par to informē otru Pusi un pēc iespējas ātrāk iesniedz laika grafiki par attiecīgo pasākumu atcelšanu.



2. NODAĻA

KONKURENCE, INTELEKTUĀLAIS ĪPAŠUMS UN VALSTS PASŪTĪJUMA PIEŠĶIRŠANA

30. pants

1.  

Turpmākais nav savietojams ar šī Līguma pareizu darbību tiktāl, cik tas var ietekmēt tirdzniecību starp Kopienu un Palestīniešu pārvaldi:

i) 

visi tādi nolīgumi starp uzņēmumiem, tādi uzņēmumu apvienību lēmumi un tāda saskaņota rīcības starp uzņēmumiem, kuru mērķis ir novērst, samazināt vai traucēt konkurenci attiecībā uz preču ražošanu vai tirdzniecību, vai kuri ietekmē šos procesus;

ii) 

tas, ka viens vai vairāki uzņēmumi ļaunprātīgi izmanto savu dominējošo stāvokli Kopienas vai Jordānas Rietumkrasta un Gazas joslas teritorijās kopumā vai ievērojamā to daļā;

iii) 

jebkurš valsts atbalsts, kas traucē vai draud traucēt konkurenci, radot labvēlīgus apstākļus kādam uzņēmumam vai konkrētu preču ražošanai.

2.  
Puses pēc vajadzības izvērtē jebkuru darbību, kas ir pretrunā ar šo pantu, pamatojoties uz kritērijiem, kas izriet no Kopienas konkurences likumu piemērošanas.
3.  
Apvienotā komiteja pirms 2001. gada 31. decembra ar lēmumu pieņem vajadzīgos noteikumus 1. un 2. punkta īstenošanai.

Pirms šādu noteikumu pieņemšanas 1. punkta iii) apakšpunkta un visu attiecīgo 2. punkta daļu īstenošanā piemēro noteikumus, kas izklāstīti Nolīgumā par subsīdijām un kompensācijas pasākumiem.

4.  
Attiecībā uz 1. punkta iii) apakšpunkta īstenošanu, Puses atzīst, ka Palestīniešu pārvalde laika posmā līdz 2001. gada 31. decembrim var vēlēties izmantot valsts atbalstu uzņēmumiem, lai risinātu tās attīstības īpašas problēmas.
5.  
Katra Puse nodrošina pārredzamību valsts atbalsta jomā, cita starpā, sniedzot gadskārtējus ziņojumus otrai Pusei par sniegtā atbalsta kopsummu un sadalījumu, kā arī pēc pieprasījuma sniedzot informāciju par atbalsta shēmām. Pēc kādas no Pusēm pieprasījuma otra Puse sniedz informāciju par īpašiem atsevišķiem valsts atbalsta gadījumiem.
6.  

Attiecībā uz produktiem, kas minēti I sadaļas 2. nodaļā:

— 
1. punkta iii) apakšpunktu nepiemēro,
— 
jebkuru darbību, kas ir pretrunā ar 1. punkta i) apakšpunktu, izvērtē atbilstoši Kopienas noteiktiem kritērijiem, kas balstās uz Eiropas Kopienas dibināšanas līguma 42. un 43. pantu un jo īpaši tiem, kas izklāstīti Padomes Regulā Nr. 26/62.
7.  

Ja Kopiena vai Palestīniešu pārvalde uzskata, ka atsevišķa darbība ir nesavietojama ar šī panta 1. punktu un:

— 
īstenošanas nosacījumi, kas minēti 3. punktā, to atbilstoši nerisina, vai
— 
ja šādu noteikumu nav un ja šāda darbība izraisa vai draud izraisīt nopietnus draudus otras Puses interesēm vai materiālus zaudējumus tās vietējai ražošanai, ieskaitot pakalpojumu nozarei,

tā var pieņemt atbilstošus pasākumus pēc konsultācijām Apvienotajā komitejā vai 30 darba dienas pēc paziņojuma par šādu konsultāciju nepieciešamību.

Attiecībā uz darbībām, kas nav savietojamas šā panta 1. punkta iii) apakšpunktu, šādus atbilstošus pasākumus, kad uz tiem attiecas VVTT, var piemērot tikai saskaņā ar kārtību un nosacījumiem, kas izklāstīti VVTT vai citā attiecīgā dokumentā, kas ir pieņemts tā aizgādībā un kas attiecas uz Pusēm.

8.  
Neierobežojot noteikumus par pretējo, kas ir pieņemti saskaņā ar 3. punktu, Puses apmainās ar informāciju, ņemot vērā ierobežojumus, ko uzliek dienesta noslēpuma un komercnoslēpuma ievērošanas pienākums.

31. pants

Dalībvalstis un Palestīniešu pārvaldes pakāpeniski pielāgo, neierobežojot to saistības saskaņā ar VVTT, komerciālus valsts monopolus tā, lai nodrošinātu, ka līdz 2001. gada 31. decembrim nepastāv diskriminējoši nosacījumi starp dalībvalsts pilsoņiem un Jordānas Rietumkrasta un Gazas joslas Palestīnas iedzīvotājiem, attiecībā uz preču sagādes un tirdzniecības nosacījumiem. Apvienoto komiteju informē par pasākumiem, kas ir pieņemti šī mērķa īstenošanai.

32. pants

Attiecībā uz valsts uzņēmumiem vai uzņēmumiem, kuriem dalībvalstis piešķīrušas īpašas tiesības vai izņēmuma tiesības, Apvienotā komiteja nodrošina to, ka līdz 2001. gada 31. decembrim netiek ieviesti vai saglabāti pasākumi, kas rada traucējumus Kopienas un Palestīniešu pārvaldes tirdzniecībā pretrunā Pušu interesēm. Šis noteikums nekavē juridiski vai faktiski tādu īpašu uzdevumu veikšanu, kas uzticēti minētajiem uzņēmumiem.

33. pants

1.  
Puses piešķir un nodrošina atbilstošu un efektīvu intelektuālo, rūpniecisko un komerciālo īpašumtiesību aizsardzību atbilstoši augstākajiem starptautiskiem standartiem, ieskaitot efektīvus veidus šādu tiesību piemērošanai.
2.  
Šī panta īstenošanu regulāri pārskata Puses. Ja intelektuālo, rūpniecisko un komerciālo īpašumtiesību jomā rodas problēmas, kas ietekmē tirdzniecības nosacījumus, pēc jebkuras no Pusēm pieprasījuma Apvienotajā komitejā notiek steidzamas konsultācijas, lai panāktu savstarpēji pieņemamu risinājumu.

34. pants

1.  
Puses vienojas par mērķi abpusēji un pakāpeniski liberalizēt valsts pasūtījuma piešķiršanas līgumus.
2.  
Apvienotā komiteja veic nepieciešamos pasākumus 1. punkta īstenošanai.



III SADAĻA

EKONOMISKĀ SADARBĪBA UN SOCIĀLĀ ATTĪSTĪBA

35. pants

Mērķi

1.  
Puses apņemas pastiprināt ekonomisko sadarbību, kas ir to interesēs un atbilstoši šī Līguma vispārējiem mērķiem.
2.  
Sadarbības mērķis ir atbalstīt Palestīniešu pārvaldes centienus panākt noturīgu ekonomisko un sociālo attīstību.

36. pants

Darbības joma

1.  
Sadarbība galvenokārt notiek tajās jomās, kas cieš no iekšējām grūtībām vai kuras ietekmē Jordānas Rietumkrastā un Gazas joslā notiekošā ekonomikas liberalizācija, un jo īpaši Jordānas Rietumkrasta un Gazas joslas un Kopienas tirdzniecības liberalizācija.
2.  
Līdzīgi, sadarbība notiek jomās, kas spēj satuvināt Kopienas un Jordānas Rietumkrasta un Gazas joslas ekonomikas, jo īpaši tajās, kas veicina noturīgu izaugsmi un nodarbinātību.
3.  
Sadarbība veicina tādu pasākumu īstenošanu, kas paredzēti sadarbības attīstīšanai reģionos.
4.  
Vides saglabāšanu un ekoloģisko līdzsvaru ņem vērā, īstenojot ekonomikas sadarbību dažos sektoros, kuros tā ir būtiska.
5.  
Puses var vienoties attiecināt ekonomikas sadarbību uz citām jomām, kas nav ietvertas šīs sadaļas noteikumos.

37. pants

Metodes un kārtība

Ekonomikas sadarbību īsteno jo īpaši ar:

a) 

regulāra Pušu ekonomikas dialoga palīdzību, kas ietver visas makroekonomikas politikas jomas un jo īpaši budžeta politiku, maksājumu bilanci un monetāro politiku;

b) 

regulāras informācijas un ideju apmaiņas palīdzību katrā sadarbības jomā, ieskaitot amatpersonu un ekspertu sanāksmes;

c) 

pieredzes un apmācības nodošanas palīdzību;

d) 

vienotas rīcības, piemēram, semināru un darba grupu, organizēšanas palīdzību;

e) 

tehniskas, administratīvas un regulējošas palīdzības starpniecību;

f) 

ar kopuzņēmumu veicināšanas palīdzību;

g) 

ar informācijas par sadarbību izplatīšanas palīdzību.

38. pants

Rūpnieciska sadarbība

Galvenais mērķis ir:

— 
atbalstīt Palestīniešu pārvaldes to centienos modernizēt un dažādot nozari un jo īpaši izveidot vidi, kas ir labvēlīga privātsektoram un rūpniecības attīstībai,
— 
veicināt abu Pušu komersantu sadarbību,
— 
veicināt sadarbību rūpniecības politikas jomā, konkurētspējā atvērtā tirgus ekonomikā, kā arī nozares modernizāciju un attīstību,
— 
atbalstīt politiku, kas vērsta uz produkcijas un izvedumu, kā arī ārējo noieta tirgu dažādošanu,
— 
veicināt izpēti un attīstību, jauninājumus un tehnoloģijas nodošanu tiktāl, cik tā nāk par labu nozarei,
— 
attīstīt un veicināt nozarei nepieciešamos cilvēkresursus,
— 
veicināt piekļuvi riska finansēšanas mehānismiem par labu Palestīnas nozarei.

39. pants

Investīciju veicināšana un investīcijas

Sadarbības mērķis ir izveidot labvēlīgu un stabilu vidi investīcijām Jordānas Rietumkrastā un Gazas joslā.

Sadarbība ir investīciju veicināšana. Tas nozīmē:

— 
saskaņotu un vienkāršotu administratīvu procedūru attīstību,
— 
līdzieguldījuma iekārtas, jo īpaši abu Pušu maziem un vidējiem uzņēmumiem (MVU),
— 
informācijas kanālus un pasākumus investīciju iespēju noteikšanai,
— 
vidi, kas veicina investīcijas Jordānas Rietumkrastā un Gazas joslā.

Sadarbību var paplašināt, iekļaujot tajā tādu projektu izstrādi un īstenošanu, kas atspoguļo pamattehnoloģiju efektīvu iegūšanu un izmantošanu, standartu pielietošanu, cilvēkresursu attīstīšanu (piemēram, tehnoloģijas un vadības jomā) un darbavietu izveidi.

40. pants

Standartizācija un atbilstības izvērtēšana

Sadarbības mērķis ir samazināt atšķirību starp standartiem un sertifikāciju.

Praktiski sadarbība izpaužas kā:

— 
Kopienas tehnisko regulu un Eiropas standartu un atbilstības novērtēšanas procedūru izmantošanas veicināšana,
— 
Palestīnas sertifikācijas un akreditācijas iestāžu atbilstības novērtēšanas līmeņa paaugstināšana,
— 
vajadzības gadījumā, savstarpējas atzīšanas pasākumu apspriešana,
— 
sadarbība kvalitātes pārvaldības jomā,
— 
intelektuālā, individuālā un komercīpašuma aizsardzības struktūru attīstīšana standartizācijas un kvalitātes standartu noteikšanas nolūkos.

41. pants

Likumu tuvināšana

Sadarbības mērķis ir tuvināt Palestīnas padomes pieņemtos tiesību aktus un Kopienas tiesību aktus jomās, kas ir ietvertas Līgumā.

42. pants

Mazie un vidējie uzņēmumi

Sadarbības mērķis ir izveidot labvēlīgu vidi MVU attīstībai vietējos un eksporta tirgos, tai skaitā:

— 
veicināt uzņēmumu sadarbību, jo īpaši, izmantojot Kopienas tīklus un instrumentus, kas paredzēti sadarbības rūpniecībā un partnerattiecību veicināšanai,
— 
vienkāršāku piekļuvi finanšu investīcijām,
— 
informācijas un atbalsta dienestus,
— 
cilvēkresursu uzlabošana, lai veicinātu jauninājumus un projektu un kopuzņēmumu izveidi.

43. pants

Finanšu pakalpojumi

Sadarbības mērķis ir finanšu pakalpojumu uzlabošana un attīstība.

Tā izpaužas kā:

— 
Palestīnas finanšu sektora stiprināšanas un pārstrukturēšanas veicināšana,
— 
Palestīnas banku, apdrošināšanas un citu finanšu sektora daļu grāmatvedības, uzraudzības un kontroles sistēmu uzlabošana.

44. pants

Lauksaimniecība un zivsaimniecība

Sadarbības mērķis galvenokārt būs lauksaimniecības un zivsaimniecības, ja vajadzīgs, modernizācija un pārstrukturēšana.

Tas ietver infrastruktūru un iekārtu modernizāciju; iepakošanas, uzglabāšanas un tirdzniecības metožu attīstīšanu; un izplatīšanas kanālu uzlabošanu.

Īpašu uzmanību tā pievērsīs:

— 
stabilu tirgu attīstībai,
— 
tādu politiku atbalstam, kas dažādo produkciju un izvedumus, kā arī ārējos noieta tirgus,
— 
pārtikas tirgus atkarības samazināšanai,
— 
videi draudzīgas lauksaimniecības un zivsaimniecības veicināšanai, īpašu uzmanību pievēršot vajadzībai saglabāt un racionāli apsaimniekot zivju krājumus,
— 
brīvprātīgai ciešāku saikņu veidošanai starp uzņēmēju grupām un darba un profesiju organizācijām,
— 
tehniskai palīdzībai un apmācībām,
— 
fitosanitāro un veterināro standartu saskaņošanai,
— 
apvienotiem lauku apvidu attīstības projektiem, ieskaitot pamatpakalpojumu un ar tiem saistītu ekonomikas aktivitāšu uzlabošanai,
— 
sadarbībai starp lauku reģioniem un pieredzes un zinātības apmaiņai par lauku attīstību.

45. pants

Sociālā attīstība

Puses apzinās sociālās attīstības nozīmīgumu, kas iet rokrokā ar jebkuru ekonomikas attīstību. Par īpašu prioritāti tās uzskata pamata sociālo tiesību ievērošanu.

Lielāko uzmanību Puses pievērš pasākumiem, kuru mērķis ir:

— 
sieviešu līdztiesības un līdzsvarotas dalības lēmumu pieņemšanas procesā ekonomikas un sociālajā jomā veicināšana, jo īpaši ar izglītošanu un plašsaziņas informācijas līdzekļu palīdzību,
— 
ģimenes plānošana un mātes un bērnu aizsardzība,
— 
sociālās aizsardzības sistēmas uzlabošana,
— 
uzlabot veselības prasību izpildīšanu,
— 
uzlabot dzīves apstākļus blīvi apdzīvotās teritorijās mazāk labvēlīgos reģionos,
— 
veicināt cilvēktiesību un demokrātijas ievērošanu, cita starpā, rosinot sociālprofesionālu dialogu.

46. pants

Transports

Sadarbības mērķi ir:

— 
palīdzība ceļu, ostu un lidostu pārstrukturēšanai un modernizācijai,
— 
uzlaboti pasažieru un kravu pārvadājumi divpusējā un reģionālā līmenī,
— 
tādu darbības standartu izveide un piemērošana, kas ir līdzvērtīgi Kopienā dominējošiem standartiem.

Galvenās sadarbības jomas ir:

— 
autotransports, ieskaitot pakāpenisku tranzīta prasību atvieglošanu,
— 
dzelzceļa, ostu un lidostu pārvaldība, ieskaitot navigācijas sistēmas un sadarbību starp attiecīgām valsts iestādēm,
— 
galveno abpusēji svarīgu ceļu, dzelzceļa, ostu un lidostu infrastruktūras modernizācija,
— 
reģionāli nozīmīgi Eiropas posmi un maršruti, un
— 
tehnisku iekārtu uzlabošana, lai tās tuvinātu Kopienas ceļu/dzelzceļu transporta, konteineru pārvadājuma un pārkraušanas standartiem.

47. pants

Informācijas infrastruktūra un telekomunikācijas

Sadarbības mērķis ir ekonomikas un sociālās attīstības veicināšana, kā arī informācijas sabiedrības attīstīšana.

Galvenās sadarbības jomas ir:

— 
sekmēt sadarbību telekomunikācijas politikas, tīklu attīstīšanas un informācijas sabiedrības infrastruktūru jomā,
— 
dialoga veidošana par jautājumiem, kas saistīti ar informācijas sabiedrību, kā arī informācijas apmaiņas sekmēšana un semināru un konferenču organizēšana attiecīgajā jomā,
— 
vienotu projektu veicināšana un īstenošana, kuru mērķis ir jaunu telekomunikācijas pakalpojumu un tādu darbību, kas attiecas uz informācijas sabiedrību, īstenošana,
— 
sekmēt informācijas apmaiņu par standartizāciju, atbilstības pārbaudi un sertifikāciju informācijas un komunikāciju tehnoloģiju jomā,
— 
tīklu un telemātikas pakalpojumu starpsavienojumi un savstarpēja savietojamība.

48. pants

Enerģētika

Sadarbības mērķis enerģētikas jomā ir palīdzēt Jordānas Rietumkrastam un Gazas joslai izveidot tehnoloģijas un infrastruktūras, kas nepieciešamas to attīstībai, jo īpaši, lai veicinātu to ekonomikas un Kopienas ekonomikas saiknes.

Galvenās sadarbības jomas ir:

— 
neizsīkstošas enerģijas veicināšana,
— 
enerģijas taupīšanas un energoefektivitātes veicināšana,
— 
atbalsts darbībām, kas veicina gāzes, kurināmā un elektrības tranzītu, un lietišķi zinātniski pētījumi par datu banku tīkliem ekonomikas un sociālos sektoros, kas jo īpaši sasaista Kopienas un Palestīnas operatorus,
— 
atbalsts enerģētikas tīklu modernizācijai un attīstībai, un to sasaistei ar Kopienas tīkliem.

49. pants

Sadarbība zinātnes un tehnoloģijas jomās

Puses cenšas veicināt sadarbību zinātnes un tehnoloģijas attīstības jomā.

Sadarbības mērķis ir:

a) 

veicināt Pušu zinātnes kopienu pastāvīgu saikņu izveidi, galvenokārt:

— 
sniedzot Palestīnas iestādēm piekļuvi Kopienas pētniecības un tehnoloģiskās attīstības programmām atbilstoši Kopienas noteikumiem, kas regulē ārpus Kopienas esošo valstu iesaistīšanu šādās programmās,
— 
ar Palestīnas dalību decentralizētās sadarbības tīklos,
— 
veicinot apmācību un izpētes saskaņu;
b) 

uzlabot izpētes spējas Palestīnā;

c) 

veicināt tehnoloģijas jauninājumus un jaunu tehnoloģiju un zinātības nodošanu;

d) 

veicināt visas darbības, kuru mērķis ir izveidot saskaņu reģionālā līmenī.

50. pants

Vide

Sadarbības mērķi ir novērst vides stāvokļa pasliktināšanos, kontrolēt piesārņojumu, aizsargāt cilvēku veselību un nodrošināt saprātīgu dabas resursu izmantošanu, lai veicinātu līdzsvarotu attīstību.

Par prioritāti tiks uzskatīti jautājumi, kas saistīti ar: pārtuksnešošanos, ūdens resursu apsaimniekošanu, augsnes sasāļošanos, lauksaimniecības ietekmi uz augsnes un ūdens kvalitāti, atbilstošu elektroenerģijas izmantošanu, rūpniecības attīstības ietekmi vispār un rūpniecības kompleksu drošību jo īpaši, atkritumu apsaimniekošanu, jutīgu rajonu integrētu pārvaldību, jūras ūdens kvalitāti un jūras piesārņojuma kontroli un novēršanu, kā arī izglītošanu un apziņas radīšanu vides jautājumos.

Sadarbību veicina, izmantojot vides pārvaldības modernas iekārtas, vides uzraudzības metodes un pārraudzību, ieskaitot vides informācijas sistēmu (VIS) izmantošanu un ietekmes uz vidi izvērtēšanu (IVI).

51. pants

Tūrisms

Sadarbības prioritātes ir:

— 
investīciju veicināšana tūrisma jomā,
— 
uzlabot zināšanas par tūrisma industriju un nodrošināt lielāku to politiku konsekvenci, kas ietekmē tūrismu,
— 
veicināt labu tūrisma sadali sezonās,
— 
veicināt sadarbību starp kaimiņvalstu reģioniem un pilsētām,
— 
uzsvērt kultūras mantojuma nozīmi tūrismā,
— 
sekmēt tūrisma konkurētspēju, atbalstot profesionalitātes paaugstināšanu, tādējādi nodrošinot līdzsvarotu un noturīgu tūrisma attīstību.

52. pants

Muitu sadarbība

Muitas sadarbības mērķis ir nodrošināt tirdzniecības noteikumu ievērošanu un godīgu tirdzniecību.

Tā rezultātā sadarbība izpaužas kā:

— 
dažādi informācijas apmaiņas veidi un apmācības shēmas,
— 
kontroles un procedūru vienkāršošana, kas attiecas uz preču muitošanu,
— 
vienota administratīva dokumenta un sistēmas, kas apvieno Kopienas un Palestīniešu pārvaldes tranzīta pasākumus, izstrāde,
— 
tehniskā palīdzība, ko sniedz Kopienas eksperti.

Neierobežojot citus sadarbības veidus, kas ir minēti šajā Līgumā, Pušu administratīvās iestādes sniedz viena otrai palīdzību muitas jautājumos.

53. pants

Sadarbība statistikas jomā

Sadarbības galvenais mērķis šajā jomā ir tādas statistikas salīdzināmības un lietderības nodrošināšana, kas sniedz statistikas datus par ārējo tirdzniecību, finansēm un maksājumu bilanci, iedzīvotāju skaitu, migrāciju, transportu un komunikācijām, kā arī visām jomām, ko ietver šis Līgums un kas paredz statistikas datu esamību.

54. pants

Sadarbība ekonomikas politikas jomā

Sadarbības mērķis ir:

— 
informācijas apmaiņa par makroekonomisko stāvokli un perspektīvām, un attīstības stratēģijām,
— 
abpusēji nozīmīgu ekonomikas jautājumu kopīga analīze un
— 
Jordānas Rietumkrasta un Gazas joslas un Kopienas ekonomikas un politikas veidotāju sadarbības veicināšana.

55. pants

Reģionālā sadarbība

Kā daļu no ekonomikas sadarbības veicināšanas dažādās jomās Puses sekmēs aktivitātes, kuru mērķis ir attīstīt sadarbību starp Palestīniešu pārvaldi un citiem Vidusjūras reģiona partneriem ar tehniskā atbalsta palīdzību.

Sadarbība ir svarīga sastāvdaļa Kopienas atbalstā visa reģiona attīstībai.

Par prioritāti uzskata aktivitātes, kas:

— 
veicina tirdzniecību reģionā,
— 
attīsta reģionālo sadarbību vides jautājumos,
— 
veicina komunikāciju infrastruktūras attīstību, kas nepieciešama reģiona ekonomikas attīstībai,
— 
attīsta jauniešu sadarbību ar kaimiņvalstīm.

Turklāt Puses stiprina sadarbību reģionālās attīstības un zemes ierīcības jautājumos.

Tādēļ veic šādus pasākumus:

— 
vienotu reģionālo un vietējo iestāžu rīcību ekonomikas attīstības jomā un
— 
informācijas un pieredzes apmaiņas mehānismu izveidošanu.



IV SADAĻA

SADARBĪBA AUDIOVIZUĀLOS UN KULTŪRAS, INFORMĀCIJAS UN KOMUNIKĀCIJU JAUTĀJUMOS

56. pants

Puses veicina abpusēji izdevīgu sadarbību audiovizuālā jomā. Puses cenšas rast iespēju sasaistīt Palestīniešu pārvaldes un Kopienas iniciatīvas šajā jomā, tādējādi sekmējot sadarbību tādās jomās kā kopražošana, apmācības, attīstība un izplatīšana.

57. pants

Puses veicina sadarbību kultūras jomā. Sadarbības jomā var iekļaut Kopienas aktivitātes, kas jo īpaši attiecas uz tulkošanu, mākslas un mākslinieku darbu apmaiņu, vēstures un kultūras pieminekļu un vietu saglabāšanu un atjaunošanu, tādu personu apmācību, kas darbojas kultūras jomā, uz Eiropu vērstu kultūras pasākumu organizēšanu, savstarpējas apziņas veicināšanu un informācijas izplatīšanu par ievērojamiem kultūras pasākumiem.

58. pants

Puses apņemas noteikt, kā būtiski uzlabot profesionālo izglītību. Tādēļ īpaša uzmanība tiks pievērsta sieviešu piekļuvei izglītībai, ieskaitot tehnisku apmācību, augstāko izglītību un profesionālo izglītību.

Lai paaugstinātu augstu amatpersonu zināšanas par publisko un privāto sektoru, Puses uzlabo sadarbību izglītības un profesionālo apmācību jomā, kā arī universitāšu un uzņēmumu sadarbību.

Aktīvi veicina jauniešu sagatavošanu aktīvai dalībai demokrātiskā pilsoniskā sabiedrībā. Jauniešu sadarbību, ieskaitot jaunu darbinieku un jaunu līderu apmācību, jauniešu apmaiņu un brīvprātīgo dienestu aktivitātes tādējādi atbalsta un attīsta.

Īpašu uzmanību pievērš aktivitātēm un programmām, kas sekmē pastāvīgu saikņu (piemēram, MED-CAMPUS) izveidi starp specializētām Kopienas un Jordānas Rietumkrasta un Gazas joslas iestādēm, lai veicinātu pieredzes un tehnisku resursu apkopošanu un apmaiņu.

59. pants

Puses veicina abpusēji svarīgas aktivitātes informācijas un komunikāciju jomā.

60. pants

Sadarbību īsteno jo īpaši ar:

a) 

regulāru Pušu dialogu;

b) 

regulāras informācijas un ideju apmaiņas palīdzību katrā sadarbības jomā, ieskaitot amatpersonu un ekspertu sanāksmes;

c) 

ieteikumu un pieredzes nodošanas palīdzību un jaunu Palestīnas absolventu apmācības palīdzību;

d) 

vienotas rīcības, piemēram, semināru un darba grupu, organizēšanas palīdzību;

e) 

tehniskas, administratīvas un regulējošas palīdzības starpniecību;

f) 

informācijas par sadarbību izplatīšanas palīdzību.



V SADAĻA

FINANŠU SADARBĪBA

61. pants

Lai sasniegtu šajā Līgumā paredzētos mērķus, Palestīniešu pārvaldei dara pieejamu finanšu sadarbības paketi saskaņā ar atbilstošām procedūrām un nepieciešamajiem finanšu līdzekļiem.

Par minētajām procedūrām Puses vienojas, izmantojot vispiemērotākos instrumentus pēc šī Līgums stāšanās spēkā.

Finanšu sadarbība:

— 
atbild par pakāpeniskas brīvās tirdzniecības zonas ieviešanas ekonomikas sekām Jordānas Rietumkrastā un Gazas joslā, uzlabojot un pārstrukturējot nozari,
— 
pievērš uzmanību tirdzniecības iestādēm, kas veicina tirdzniecības saiknes ar ārzemju tirgiem,
— 
pievērš uzmanību papildu pasākumiem politikai, ko īsteno sociālajā sektorā,
— 
uzlabo ekonomisko un sociālo infrastruktūru,
— 
veicina privātus ieguldījumus un darba vietu radīšanu ražojošās nozarēs,
— 
sekmē reformas, kas domātas ekonomikas modernizēšanai,
— 
pievērš uzmanību pakalpojumiem,
— 
veicina lauku un pilsētu attīstību,
— 
pievērš uzmanību videi,
— 
izveido un uzlabo iestādes, kas vajadzīgas pareizai Palestīnas valsts administrācijas darbībai un demokrātijas un cilvēktiesību ievērošanai.

62. pants

Lai veicinātu koordinētu pieeju jebkurām makroekonomikas un finanšu problēmām, kas var rasties šī Līguma ieviešanas rezultātā, Puses regulāri organizē III sadaļā paredzētas konsultācijas par ekonomiskiem jautājumiem, lai pievērstu īpašu uzmanību tirdzniecības un finanšu plūsmu uzraudzībai savstarpējās attiecībās.



VI SADAĻA

ORGANIZATORISKI, VISPĀRĪGI UN NOBEIGUMA NOTEIKUMI

63. pants

1.  
Ar šo izveido Eiropas Kopienas un Palestīniešu pārvaldes Apvienoto tirdzniecības un sadarbības komiteju, Līgumā saukta par “Apvienoto komiteju”. Tai ir pilnvaras pieņemt lēmumus lietās, kas minētas Līgumā, kā arī citās lietās, kas nepieciešamas, lai sasniegtu Līgumā minētos mērķus.

Pieņemtie lēmumu ir saistoši Pusēm, kas savukārt veic pasākumus, kas nepieciešami to ieviešanai.

2.  
Apvienotā komiteja var izstrādāt jebkuras rezolūcijas, ieteikumus vai atzinumus, ko tā uzskata par vēlamiem, lai sasniegtu kopējus mērķus un Līguma sekmīgu darbību.
3.  
Apvienotā komiteja pieņem savu reglamentu.

64. pants

1.  
Apvienotajā komitejā darbojas Kopienas un Palestīniešu pārvaldes pārstāvji.
2.  
Apvienotā komiteja, Kopienai un Palestīniešu pārvaldei pieņemot lēmumu vienojoties.

65. pants

1.  
Apvienotās komitejas priekšsēdētāja pienākumus pārmaiņus pilda Kopiena un Palestīniešu pārvalde atbilstoši nosacījumiem, kas izklāstīti tās reglamentā.
2.  
Apvienotā komiteja tiekas reizi gadā un, ja apstākļi to pieprasa, pēc priekšsēdētāja iniciatīvas.

66. pants

1.  
Apvienotā komiteja var nolemt izveidot jebkādu citu komiteju, kas var palīdzēt tās pienākumu izpildē.
2.  
Apvienotā komiteja nosaka šādu komiteju sastāvu un pienākumus, kā arī darbības kārtību.

67. pants

1.  
Katra no Pusēm var lūgt Apvienotai komitejai izskatīt jebkuru strīdu, kas attiecas uz šī Līguma piemērošanu un tulkošanu.
2.  
Apvienotā komiteja var panākt strīda risinājumu, pieņemot lēmumu.
3.  
Katrai Pusei jāveic pasākumi, lai izpildītu 2. punktā minēto lēmumu.
4.  
Ja strīdu nav iespējams izšķirt saskaņā ar 2. punktu, katra no Pusēm var paziņot pārējām par šķīrējtiesneša iecelšanu; tādā gadījumā otra Puse divu mēnešu laikā ieceļ otru šķīrējtiesnesi.

Apvienotā komiteja ieceļ trešo šķīrējtiesnesi.

Šķīrējtiesneši pieņem lēmumu ar balsu vairākumu.

Katra Puse veic attiecīgos pasākumus, kas vajadzīgi šķīrējtiesnešu lēmumu izpildei.

68. pants

Šajā Līgumā nekas neliedz Pusēm veikt jebkādus pasākumus:

a) 

ko tās uzskata par vajadzīgiem, lai nepieļautu tādas informācijas izpaušanu, kas neatbilst tās drošības interesēm;

b) 

kas attiecas uz ieroču, munīcijas vai kara materiālu ražošanu vai tirdzniecību, vai aizsardzības nolūkiem vajadzīgu pētniecību, attīstību vai ražošanu ar noteikumu, ka šādi pasākumi nepasliktina konkurences apstākļus attiecībā uz produktiem, kas nav domāti īpašiem militāriem mērķiem;

c) 

ko tās uzskata par būtiskiem to drošībai nopietnu iekšēju nemieru gadījumos, kas ietekmē likuma un kārtības ievērošanu, kara laikā vai nopietna starptautiska saspīlējuma laikā, kas rada kara draudus, vai miera un starptautiskas drošības uzturēšanas pasākumu veikšanai.

69. pants

Šajā Līgumā ietvertajās jomās un neierobežojot jebkurus tajā minētos īpašus nosacījumus:

— 
pasākumi, ko Palestīniešu pārvalde piemēro attiecībā uz Kopienu, neizraisa dalībvalstu, to pilsoņu un uzņēmumu diskrimināciju,
— 
pasākumi, ko Kopiena piemēro attiecībā uz Palestīniešu pārvaldi, neizraisa Palestīnas iedzīvotāju vai Jordānas Rietumkrasta un Gazas joslas uzņēmumu diskrimināciju.

70. pants

1.  
Puses veic visus vajadzīgos vispārīgos vai īpašos pasākumus, lai izpildītu saistības, kas izriet no šī Līguma. Tās cenšas sasniegt Līgumā izklāstītos mērķus.
2.  
Ja kāda no Pusēm uzskata, ka otra Puse nav ievērojusi tās saistības saskaņā ar šo Līgumu, tā veic atbilstošus pasākumus. Pirms šādu pasākumu uzsākšanas, izņemot steidzamus gadījumus, tā sniedz Apvienotajai komitejai visu nepieciešamo informāciju pilnīgai situācijas pārbaudei, lai rastu Pusēm abpusēji pieņemamu risinājumu.

Izvēloties veicamos pasākumus, priekšroka jādod pasākumiem, kuri vismazāk traucē šī Līguma darbību. Par minētajiem pasākumiem nekavējoties paziņo Apvienotajai komitejai un pēc otras Puses pieprasījuma par tiem konsultējas Apvienotajā komitejā.

71. pants

1., 2. un 3. pielikums, kā arī 1., 2. un 3. protokols ir šī Līguma neatņemama sastāvdaļa.

Nobeiguma aktā iekļauj deklarācijas, kas ir šī Līguma neatņemama sastāvdaļa.

72. pants

Šī Līguma izpratnē termins “Puses” nozīmē Palestīnas atbrīvošanas organizāciju par labu Palestīniešu pārvaldei un Kopienu, katra no kurām darbojas saskaņā ar tās pilnvarām.

73. pants

Šo Līgumu piemēro, no vienas puses, teritorijās, kurās piemēro Eiropas Ekonomikas kopienas dibināšanas līgumu, un saskaņā ar nosacījumiem, ko paredz minētais līgums, un, no otras puses, Jordānas Rietumkrasta un Gazas joslas teritorijā.

74. pants

Šis Līgums ir sastādīts divos eksemplāros angļu, dāņu, franču, grieķu, holandiešu, itāliešu, portugāļu, somu, spāņu, vācu, zviedru un arābu valodā, visi tā teksti ir vienlīdz autentiski, un to deponē Eiropas Savienības Padomes ģenerālsekretariātā.

75. pants

1.  
Šo Līgumu Puses apstiprina saskaņā ar to attiecīgajām procedūrām.

Šis Līgums stājas spēkā tā mēneša pirmajā dienā, kas seko datumam, kurā Puses paziņo viena otrai par to, ka pirmajā punktā minētās procedūras ir pabeigtas.

2.  
Ne vēlāk kā 1999. gada 4. maijā atsāk sarunas, lai noslēgtu Eiropas un Vidusjūras reģiona Asociācijas līgumu. Līdz šāda līguma noslēgšanai paliek spēkā šis Līgums, uz ko attiecas jebkādi grozījumi, par kuriem vienojas Puses.
3.  
Jebkura Puse šo Līgumu var denonsēt, par to paziņojot otrai Pusei. Šis Līgums zaudē spēku sešus mēnešus pēc šāda paziņojuma.

Hecho en Bruselas, el veinticuatro de febrero de mil novecientos noventa y siete.

Udfærdiget i Bruxelles den fireogtyvende februar nitten hundrede og syv og halvfems.

Geschehen zu Brüssel am vierundzwanzigsten Februar neunzehnhundertsiebenundneunzig.

Έγινε στις Βρυξέλλες, στις είκοσι τέσσερις Φεβρουαρίου χίλια εννιακόσια ενενήντα επτά.

Done at Brussels on the twenty-fourth day of February in the year one thousand nine hundred and ninety-seven.

Fait à Bruxelles, le vingt-quatre février mille neuf cent quatre-vingt-dix-sept.

Fatto a Bruxelles, addì ventiquattro febbraio millenovecentonovantasette.

Gedaan te Brussel, de vierentwintigste februari negentienhonderd zevenennegentig.

Feito em Bruxelas, em vinte e quatro de Fevereiro de mil novecentos e noventa e sete.

Tehty Brysselissä kahdentenakymmenentenäneljäntenä päivänä helmikuuta vuonna tuhatyhdeksänsataayhdeksänkymmentäseitsemän.

Som skedde i Bryssel den tjugofjärde februari nittonhundranittiosju.

image

Por la Comunidad Europea

For Det Europæiske Fællesskab

Für die Europäische Gemeinschaft

Για την Ευρωπαϊκή Κοινότητα

For the European Community

Pour la Communauté européenne

Per la Comunità europea

Voor de Europese Gemeenschap

Pela Comunidade Europeia

Euroopan yhteisön puolesta

På Europeiska gemenskapens vägnar

signatory

Pielikumu saraksts



1. pielikums:

7. panta 1. punktā minēto preču saraksts

2. pielikums:

7. panta 2. punktā minēto preču saraksts

3. pielikums:

8. panta 2. punktā minēto preču saraksts

1. PIELIKUMS

PRECES, KAS MINĒTAS 7. PANTA 1. PUNKTĀ



KN kods

Apraksts

0403

Paniņas, rūgušpiens un krējums, jogurts, kefīrs un citi fermentēti vai skābpiena un krējuma produkti, arī iebiezināti vai ar cukura vai citu saldinātāju piedevu vai aromatizēti, vai ar augļiem, riekstiem vai kakao

0403 10 51 līdz0403 10 99

Jogurts, aromatizēts vai ar augļiem, riekstiem vai kakao

0403 90 71 līdz0403 90 99

Cits, aromatizēts vai ar augļiem, riekstiem vai kakao

0710 40 00

Cukurkukurūza (neapstrādāta vai tvaicēta, vai vārīta ūdenī), saldēta

0711 90 30

Īslaicīgai glabāšanai iekonservēta cukurkukurūza (piemēram, ar sēra dioksīdu, sālījumā, sērūdenī vai citā konservējošā šķīdumā), kas šajā stāvoklī nav derīga tūlītējai lietošanai pārtikā

ex  15 17

Margarīns; pārtikas maisījumi vai preparāti no dzīvnieku vai augu taukiem, vai eļļām, vai dažādu šīs grupas tauku vai eļļu frakcijām, citi nepārtikas tauki vai eļļas, vai to frakcijas, kas iekļautas 1516. pozīcijā

1517 10 10

Margarīns, izņemot šķidro margarīnu, ar piena tauku saturu vairāk neka 10 %, bet ne vairāk kā 15 %;

1517 90 10

Cits, ar piena tauku saturu vairāk neka 10 %, bet ne vairāk kā 15 %

ex  17 04

Cukura konditorejas izstrādājumi (tostarp baltā šokolāde) bez kakao piedevas; izņemot lakricas ekstraktu, kas satur vairāk nekā 10 % saharozes, bet nesatur citas piedevas, un uz ko attiecas KN kods 1704 90 10

1806

Šokolāde un pārējie pārtikas produkti ar kakao piedevu

ex  19 01

Iesala ekstrakts; pārtikas izstrādājumi no miltiem, rupja maluma miltiem, cietes vai iesala ekstrakta, kas nesatur kakao pulveri vai satur kakao pulveri mazāk par 50 % no svara un citur nav norādīti vai iekļauti; kombinētās nomenklatūras kodu 0401 līdz 0404 produktu pārtikas produkti, kas nesatur kakao pulveri vai satur kakao pulveri mazāk nekā 10 %, kas nav ne minēti, ne iekļauti kaut kur citur, izņemot pārtikas produktus, kuru KN kods ir 1901 90 91

ex  19 02

Makaronu izstrādājumi, izņemot pildītus makaronu izstrādājumus, uz ko attiecas KN kodi 1902 20 10  un 1902 20 30 ; kuskusi, sagatavoti vai nesagatavoti

1903

Tapioka un tās aizstājēji, kas pagatavoti no cietes pārslu, graudu, putraimu, atsiju vai tamlīdzīgā veidā

1904

Sagatavota pārtika, kas iegūta, uzbriedinot vai grauzdējot graudus vai graudu produktus (piemēram, kukurūzas pārslas); labība, izņemot kukurūzu, graudu veidā, pirms tam vārīta vai citādi sagatavota

1905

Maize, mīklas izstrādājumi, kūkas, cepumi un citi miltu konditorejas izstrādājumi, ar kakao piedevu vai bez tās; hostijas, tukšas kapsulas, kuras izmanto farmācijā, zīmogvafeles, rīspapīrs un tamlīdzīgi produkti

2001 90 30

Cukurkukurūza (Zea mays var. saccharata), sagatavota vai konservēta ar etiķi vai etiķskābi

2001 90 40

Jamss, saldie kartupeļi un līdzīgas pārtikas augu daļas, kas satur 5 % vai vairāk cietes, sagatavoti vai konservēti ar etiķi vai etiķskābi

2004 10 91

Kartupeļi miltu, rupja maluma miltu vai pārslu veidā, kas sagatavoti vai konservēti bez etiķa vai etiķskābes

2004 90 10

Cukurkukurūza (Zea mays var. saccharata,) kas sagatavota vai konservēta bez etiķa vai etiķskābes, saldēta

2005 20 10

Kartupeļi miltu, rupja maluma miltu vai pārslu veidā, kas sagatavoti vai konservēti bez etiķa vai etiķskābes

2005 80 00

Cukurkukurūza (Zea mays var. saccharata), sagatavota vai konservēta bez etiķa vai etiķskābes, nesasaldēta

2008 92 45

Müsli veida izstrādājumi uz neapgrauzdēto graudu pārslu pamata

2008 99 85

Kukurūza, izņemot cukurkukurūzu (Zea mays var. saccharata), pagatavota vai konservēta bez cukura vai spirta piedevām

2008 99 91

Jamss, saldie kartupeļi un līdzīgas augu ēdamās daļas, kas pēc svara satur 5 % vai vairāk cietes, kas sagatavoti vai konservēti bez spirta vai cukura piedevām

2101 10 98

Izstrādājumi, kuru pamatā ir kafija

2101 20 98

Izstrādājumi, kuru pamatā ir tēja vai mate

2101 30 19

Grauzdētas kafijas aizstājēji, izņemot grauzdētu cigoriņu ekstraktus, esences un koncentrātus

2101 30 99

Grauzdētu kafijas aizstājēju ekstrakti, esences un koncentrāti, izņemot grauzdētu cigoriņu ekstraktus, esences un koncentrātus

2102 10 31 līdz2102 10 39

Maizes raugs

ex  21 03

Gatavas mērces un produkti to gatavošanai:

— majonēze

2105

Saldējums vai citāds pārtikas ledus ar kakao vai bez tā

ex  21 06

Pārtikas produkti, kas nav minēti vai iekļauti citur, uz ko neattiecas KN kodi 2106 10 20 , 2106 90 20  un 2106 90 92  un kas nav aromatizēti vai iekrāsoti cukura sīrupi

22029091

22029095

22029099

Bezalkoholiskie dzērieni, izņemot KN kodā 2009 minētās augļu un dārzeņu sulas, kas satur produktus, uz kuriem attiecas KN kodi 0401 līdz 0404 , vai no šiem produktiem iegūtas taukvielas, uz kurām attiecas KN kodi 0401 līdz 0404

2905 43 00

Mannīts

2905 44

D-glicīts (sorbīts)

ex 3505 10

Dekstrīni un citas modificētas cietes, izņemot esterificētu un ēterificētu cieti, kuru KN kods ir 3505 10 50

3505 20

Līmes uz cietes, dekstrīnu vai citādas modificētas cietes bāzes

3809 10

Virsmas apstrādes vielas, krāsu nesēji krāsošanas paātrināšanai vai krāsu nostiprināšanai un pārējie produkti un preparāti (piemēram, apretūras un kodinātāji), kas izmantojami tekstilrūpniecībā, papīra, ādas rūpniecībā vai tamlīdzīgās nozarēs, kas citur nav minēti

3823 60

Sorbīts, uz kuru neattiecas KN kods 2905 44

2. PIELIKUMS

PRECES, KAS MINĒTAS 7. PANTA 2. PUNKTĀ



KN kods

Apraksts

 

 

1902

Makaronu izstrādājumi un kuskuss:

 

A

— no cietiem kviešiem

 

Β

— citas

1905 10

Grauzdiņi

1905 20 90

Piparkūkas un tamlīdzīgi izstrādājumi, kas nav domāti diabētiķiem:

 

A

— no kuru svara vairāk kā 15 % ir tādi graudaugu milti, kas nav miežu milti

 

Β

— citi

ex 3000

A

Vafeles

 

A1

— bez pildījuma, ar glazūru vai bez tās

 

A1a

— no kuru svara vairāk kā 15 % ir tādi graudaugu milti, kas nav miežu milti attiecībā pret kopējo miltu daudzumu

 

A1b

— citas

 

A2

— citas

 

A2a

— kas satur ne mazāk kā 1,5 % piena tauku vai ne mazāk kā 2,5 % piena proteīnu

 

A2b

— citas

1905 40 10

Sausiņi, kas satur cukuru, medu, citus saldinātājus, olas, taukus, sieru, augļus, kakao vai līdzīgas piedevas:

 

A

— no kuru svara vairāk kā 15 % ir tādi graudaugu milti, kas nav miežu milti attiecībā pret kopējo miltu daudzumu

 

Β

— citi

1905

 

ex  30 00 ) + 9019)

Β

Citi konditorejas izstrādājumi, kas satur cukuru, medu, citus saldinātājus, olas, taukus, sieru, augļus, kakao vai līdzīgas piedevas:

 

B1

— kas satur olas ne vairāk kā 2,5 % no svara

 

B2

— kas satur žāvētus augļus vai riekstus

 

B2a

— kas satur ne mazāk kā 1,5 % piena tauku vai ne mazāk kā 2,5 % piena proteīnu; skatīt V pielikumu

 

B2b

— citi

 

B3

— no kuru svara mazāk kā 10 % ir cukurs, un kas nesatur olas, žāvētus augļus vai riekstus

3. PIELIKUMS

PRECES, KAS MINĒTAS 8. PANTA 2. PUNKTĀ



KN kods

Apraksts

1704 90 39/05

Konfektes un ledenes

1806 32 00/2

Šokolāde

1905 90 90/7

Cepumi un vafeles

2005 20 90/6

Čipsi un uzkodas

6208 51 00/2

Frotē peldmēteļi

6302 60 00

Dvieļi

Protokolu saraksts



1. protokols

attiecībā uz pagaidu pasākumiem, kas piemērojami, lai Eiropas Savienībā importētu lauksaimniecības produktus, pārstrādātus lauksaimniecības produktus, zivis un zivsaimniecības produktus, kuru izcelsme ir Jordānas Rietumkrastā un Gazas joslā

2. protokols

attiecībā uz pasākumiem, kas piemērojami, lai Jordānas Rietumkrastā un Gazas joslā importētu lauksaimniecības produktus, pārstrādātus lauksaimniecības produktus, zivis un zivsaimniecības produktus, kuru izcelsme ir Eiropas Savienībā

3. protokols

par jēdziena “noteiktas izcelsmes izstrādājumi” definīciju un administratīvās sadarbības metodēm

▼M3

1. PROTOKOLS

attiecībā uz pagaidu pasākumiem, kas piemērojami, lai Eiropas Savienībā importētu lauksaimniecības produktus, pārstrādātus lauksaimniecības produktus, zivis un zivsaimniecības produktus, kuru izcelsme ir Jordānas Rietumkrastā un Gazas joslā



1. Muitas nodokļus un maksājumus ar līdzvērtīgu iedarbību (ieskaitot lauksaimniecības komponentu), kas piemērojami Eiropas Savienībā importētiem Jordānas Rietumkrasta un Gazas joslas izcelsmes produktiem, kuri uzskaitīti Kombinētās nomenklatūras (KN) 1.–24. nodaļā un Palestīniešu pašpārvaldes muitas tarifā, un tiem, kas uzskaitīti VVTT Lauksaimniecības nolīguma 1. pielikuma 1. punkta ii) apakšpunktā, izņemot ķīmiski tīru laktozi ar KN kodu 1702 11 00  un glikozi un glikozes sīrupu, kurš sausā veidā satur 99 % vai vairāk glikozes ar KN kodiem ex 1702 30 50  un ex 1702 30 90 , uz ko attiecas 1. nodaļa, atceļ pagaidu kārtā saskaņā ar C 1. punkta a) apakšpunkta noteikumiem Nolīgumā vēstuļu apmaiņas veidā starp Eiropas Savienību un Palestīniešu pašpārvaldi par turpmākiem liberalizācijas pasākumiem attiecībā uz lauksaimniecības produktiem, pārstrādātiem lauksaimniecības produktiem un zivīm un zivsaimniecības produktiem, ar ko groza šo nolīgumu un kas parakstīts 2011. gadā.

2. Neatkarīgi no šā protokola 1. punkta nosacījumiem produktiem, uz kuriem attiecas ievešanas cena saskaņā ar Komisijas Regulas (EK) Nr. 1234/2007 ( 1 ) 140.a pantu un kuriem Kopējā muitas tarifā ir paredzēts piemērot ad valorem muitas nodokļus un īpašu muitas nodokli, tiek atcelta tikai muitas nodokļa ad valorem daļa.

▼M1

PROTOKOLA Nr. 1 PIELIKUMS



KN kods (1)

Apraksts (2)

MFN muitas nodokļa samazinājums (3) (%)

Tarifu kvotas (tonnās, ja nav norādīts citādi)

MFN muitas nodokļa samazinājums, pārsniedzot esošo vai iespējamo tarifu kvotu (3) (%)

References daudzums (tonnās, ja nav norādīts citādi)

Īpaši noteikumi

a

b

c

d

e

0409 00 00

Dabiskais medus

100

500

0

 

4. punkts – palielinājums par 250 t gadā

ex 0603 10

Nogriezti ziedi un ziedu pumpuri, svaigi

100

2 000

0

 

4. punkts – palielinājums par 250 t gadā

0702 00 00

Tomāti svaigi vai dzesināti, no 1. decembra līdz 31. martam

100

 

60

2 000

 

ex 0703 10

Sīpoli, svaigi vai dzesināti, no 15. februāra līdz 15. maijam

100

 

60

 

 

0709 30 00

Baklažāni, svaigi vai dzesināti, no 15. janvāra līdz 30. aprīlim

100

 

60

3 000

 

ex 0709 60

Capsicum ģints vai Pimenta ģints dārzeņi, svaigi vai dzesināti

 

 

 

 

 

0709 60 10

Dārzeņpipari

100

 

40

1 000

 

0709 60 99

Citi

100

 

80

 

 

0709 90 70

Tumšzaļie kabači, svaigi vai dzesināti, no 1. decembra līdz februāra beigām

100

 

60

300

 

ex 0709 90 90

Muscari comosum šķirnes savvaļas sīpoli, svaigi vai dzesināti, no 15. februāra līdz 15. maijam

100

 

60

 

 

0710 80 59

Saldēti Capsicum vai Pimenta ģints augļi, izņemot dārzeņpiparus, termiski neapstrādāti vai apstrādāti, tvaicējot vai vārot ūdenī

100

 

80

 

 

0711 90 10

Capsicum ģints vai Pimenta ģints augļi, iekonservēti īslaicīgai glabāšanai, bet nav derīgi tūlītējai lietošanai pārtikā, izņemot dārzeņpiparus

100

 

80

 

 

0712 31 00

0712 32 00

0712 33 00

0712 39 00

Sēnes, ausaines (Auricularia spp.), receklenes (Tremella spp.) un trifeles, žāvētas

100

500

0

 

 

ex 0805 10

Apelsīni, svaigi

100

 

60

25 000

 

ex 0805 20

Mandarīni (tostarp tanžerīni un sacumas); klementīni, vilkingi un citi līdzīgi citrusaugļu hibrīdi, svaigi

100

 

60

500

 

0805 40 00

Greipfrūti

100

 

80

 

 

ex 0805 50 10

Citroni (Citrus limon, Citrus limonum), svaigi

100

 

40

800

 

0806 10 10

Svaigas galda vīnogas, no 1. februāra līdz 14. jūlijam

100

1 000

0

 

4. punkts – palielinājums par 500 t gadā

0807 19 00

Melones (izņemot arbūzus), svaigas, no 1. novembra līdz 31. maijam

100

 

50

10 000

 

0810 10 00

Svaigas zemenes, no 1. novembra līdz 31. martam

100

2 000

0

 

4. punkts – palielinājums par 500 t gadā

0812 90 20

Apelsīni, konservēti pagaidu glabāšanai, nederīgi tūlītējai lietošanai

100

 

80

 

 

0904 20 30

Capsicum ģints vai Pimenta ģints augļi, izņemot dārzeņpiparus, kaltēti, nav grūsti vai malti

100

 

80

 

 

1509 10

Neapstrādāta olīveļļa

100

2 000

0

 

4. punkts – palielinājums par 500 t gadā

2001 90 20

Capsicum ģints dārzeņi, izņemot dārzeņpiparus vai Jamaikas piparus, sagatavotus vai iekonservētus etiķī vai etiķskābē

100

 

80

 

 

2005 90 10

Capsicum ģints dārzeņi, izņemot dārzeņpiparus vai Jamaikas piparus, sagatavoti vai iekonservēti bez etiķa vai etiķskābes, nesaldēti

100

 

80

 

 
(1)   

KN kodi atbilstīgi Regulai (EK) Nr. 1789/2003 (OV L 281, 30.10.2003., 1. lpp.).

(2)   

Neskarot noteikumus par kombinētās nomenklatūras interpretāciju, produktu apraksts ir pievienots tikai norādei, jo šī pielikuma nolūkos preferenču sistēma ir noteikta, izmantojot kombinētās nomenklatūras (KN) kodus. Ja ir norādīti ex KN kodi, tad preferenču sistēmu nosaka, pamatojoties gan uz KN kodu, gan attiecīgo aprakstu.

(3)   

Nodokļu samazinājums attiecas tikai uz procentuālo muitas nodokli. Turklāt produktam, uz kuru attiecas tarifu kods 1509 10 , piemēro samazinājumu specifiskajam nodoklim.

▼M3

2. PROTOKOLS

attiecībā uz pasākumiem, kas piemērojami, lai Jordānas Rietumkrastā un Gazas joslā importētu lauksaimniecības produktus, pārstrādātus lauksaimniecības produktus, zivis un zivsaimniecības produktus, kuru izcelsme ir Eiropas Savienībā



1. Pielikumā minētos produktus, kuru izcelsme ir Eiropas Savienībā, var importēt Jordānas Rietumkrastā un Gazas joslā saskaņā ar noteikumiem, kas izklāstīti šeit turpmāk un pielikumos.

2. Ievedmuita tiek vai nu atcelta, vai samazināta līdz līmenim, kāds norādīts ailē “a”, nepārsniedzot ailē “b” minēto gada tarifa kvotu un saskaņā ar īpašiem nosacījumiem, kas norādīti ailē “c”.

3. Attiecībā uz daudzumiem, kas importēti, pārsniedzot tarifa kvotas, piemēro vispārējos parastos muitas nodokļus, kas attiecas uz trešām valstīm, saskaņā ar ailē “c” minētajiem īpašajiem noteikumiem.

4. Pirmajā piemērošanas gadā tarifu kvotu un referenču daudzumu apjomus aprēķina proporcionāli pamatapjomiem, ņemot vērā pagājušo laikposma daļu līdz dienai, kad šis protokols stājas spēkā.

2. PROTOKOLA I PIELIKUMS



KN kods

Apraksts

Maksājums (%)

Tarifu kvotas

(tonnās, ja nav norādīts citādi)

Īpaši noteikumi

 

 

a

b

c

0102 90 71

Dzīvi liellopi kaušanai, kuru svars pārsniedz 300 kg, izņemot teles un govis

0

300

 

0202 30 90

Bezkaulu liellopu gaļas izcirtņi, izņemot liemeņa priekšējās ceturtdaļas, rekonstruējamā liemeņa ceturtdaļas, pakrūtes gabalus, pleca gabalus un krūšu gabalus, saldēti

0

200

 

0206 22 00

Saldētas liellopu aknas

0

100

 

0406

Siers un biezpiens

0

200

 

0407 00 19

Mājputnu, izņemot tītaru un zosu, inkubējamas olas

0

120 000 gabalu

 

1101 00 15

Parasto kviešu un speltas kviešu milti

0

13 000

 

2309 90 99

Citi izstrādājumi, kas izmantojami dzīvnieku barībā

2

100

 

2. PROTOKOLA II PIELIKUMS



PRODUKTI, KAS MINĒTI EIROPAS UN VIDUSJŪRAS REĢIONA VALSTU PAGAIDU ASOCIĀCIJAS NOLĪGUMA 7. PANTA 2. PUNKTĀ

KN kods

Apraksts

1902

Pasta un kuskuss:

A

—  cieto kviešu

B

—  citi

1905 10

Sausmaizītes

1905 20 90

Piparkūkas un tamlīdzīgi izstrādājumi, kas nav paredzēti diabētiķiem:

A

—  kuru sastāvā attiecībā pret kopējo miltu saturu vairāk nekā 15 % pēc svara ir graudaugu, izņemot kviešu, miltu

B

—  citi

ex 1905 32 A

Vafeles

Al

—  nepildītas, ar vai bez pārklājuma

Ala

—  kuru sastāvā attiecībā pret kopējo miltu saturu vairāk nekā 15 % pēc svara ir graudaugu, izņemot kviešu, miltu

Alb

—  citi

A2

—  citi

A2a

—  kuru sastāvā ir ne mazāk kā 1,5 % piena tauku vai ne mazāk kā 2,5 % piena proteīnu

A2b

—  citi

1905 40 10

Sausiņi, kuru sastāvā ir cukurs, medus, citi saldinātāji, olas, tauki, siers, augļi, kakao vai tamlīdzīgi produkti:

A

—  kuru sastāvā attiecībā pret kopējo miltu saturu vairāk nekā 15 % pēc svara ir graudaugu, izņemot kviešu, miltu

B

—  citi

1905

ex 31) B + ex 90)

Citi konditorejas izstrādājumi, kuru sastāvā ir cukurs, medus, citi saldinātāji, olas, tauki, siers, augļi, kakao vai tamlīdzīgi produkti:

Bl

—  kuru sastāvā ir olas, ne mazāk kā 2,5 % pēc svara

B2

—  ar augļu un/vai riekstu piedevu:

B2a

—  kuru sastāvā ir ne mazāk par 1,5 % piena tauku vai ne mazāk par 2,5 % piena proteīnu; sk. V pielikumu

B2b

—  citi

ВЗ

—  kuru sastāvā ir mazāk par 10 % cukura un kuru sastāvā nav olu, žāvētu augļu vai riekstu

▼M6

3. PROTOKOLS

PAR JĒDZIENA “NOTEIKTAS IZCELSMES IZSTRĀDĀJUMI” DEFINĪCIJU UN ADMINISTRATĪVĀS SADARBĪBAS METODĒM



1. pants

Piemērojamie izcelsmes noteikumi

1.  
Lai īstenotu nolīgumu, piemēro Reģionālās konvencijas par Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu preferenciāliem izcelsmes noteikumiem ( 2 ) (“konvencija”) I papildinājumu un attiecīgos II papildinājuma noteikumus, kuros jaunākie grozījumi izdarīti un publicēti Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.
2.  
Konvencijas I papildinājumā un attiecīgajos II papildinājuma noteikumos ar visām atsaucēm uz “attiecīgo nolīgumu” saprot atsauces uz nolīgumu.

2. pants

Alternatīvi piemērojamie izcelsmes noteikumi

1.  
Neatkarīgi no šā protokola 1. panta, lai īstenotu nolīgumu, izstrādājumus, kas iegūst preferenciālu izcelsmi saskaņā ar alternatīvi piemērojamiem izcelsmes noteikumiem, kas izklāstīti šā protokola A papildinājumā ("pārejas noteikumi"), uzskata arī par Eiropas Savienības vai Jordānas Rietumkrasta un Gazas sektora izcelsmes izstrādājumiem.
2.  
Kamēr nav stājies spēkā konvencijas grozījums, uz kura balstīti pagaidu noteikumi, piemēro pagaidu noteikumus.

3. pants

Strīdu izšķiršana

1.  
Ja strīdus, kas radušies saistībā ar konvencijas I papildinājuma 32. pantā vai šā protokola A papildinājuma 34. pantā minētajām pārbaudes procedūrām, nevar izšķirt starp muitas dienestiem, kuri pieprasa pārbaudi, un par šīs pārbaudes veikšanu atbildīgajiem muitas dienestiem, tos nodod Apvienotajai komitejai.
2.  
Strīdu izšķiršana starp importētāju un importētājas valsts muitas dienestiem notiek saskaņā ar minētās valsts tiesību aktiem.

4. pants

Protokola grozījumi

Apvienotā komiteja var nolemt grozīt šā protokola noteikumus.

5. pants

Izstāšanās no konvencijas

1.  
Ja Eiropas Savienība vai Palestīnas atbrīvošanas organizācija (PAO) Jordānas Rietumkrasta un Gazas sektora Palestīniešu pašpārvaldes vajadzībām konvencijas depozitāram rakstiski dara zināmu nodomu izstāties no konvencijas saskaņā ar tās 9. pantu, tad Eiropas Savienība un Palestīnas atbrīvošanas organizācija (PAO) Jordānas Rietumkrasta un Gazas sektora Palestīniešu pašpārvaldes vajadzībām nekavējoties sāk sarunas par izcelsmes noteikumiem, lai īstenotu šo nolīgumu.
2.  
Iekams nav stājušies spēkā šādi sarunu ceļā no jauna pieņemti izcelsmes noteikumi, šim nolīgumam turpina piemērot konvencijas I papildinājuma izcelsmes noteikumus un attiecīgā gadījumā attiecīgos II papildinājuma noteikumus, kuri ir spēkā izstāšanās brīdī. Tomēr no izstāšanās brīža konvencijas I papildinājuma izcelsmes noteikumus un attiecīgā gadījumā II papildinājuma attiecīgos noteikumus saprot tā, ka divpusēja kumulācija tiek pieļauta tikai starp Eiropas Savienību un Palestīnas atbrīvošanas organizāciju (PAO) Jordānas Rietumkrasta un Gazas sektora Palestīniešu pašpārvaldes vajadzībām.

A PAPILDINĀJUMS

ALTERNATĪVI PIEMĒROJAMIE IZCELSMES NOTEIKUMI

Noteikumi par to, kā līgumslēdzējas puses pēc izvēles piemēro Reģionālo konvenciju par Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu preferenciāliem izcelsmes noteikumiem, pirms tiek noslēgti un stājas spēkā konvencijas grozījumi

(“noteikumi” jeb “pārejas noteikumi”)

JĒDZIENA “NOTEIKTAS IZCELSMES IZSTRĀDĀJUMI” DEFINĪCIJA UN ADMINISTRATĪVĀS SADARBĪBAS METODES

SATURA RĀDĪTĀJS

MĒRĶI

I SADAĻA

VISPĀRĪGI NOTEIKUMI

1. pants

Definīcijas

II SADAĻA

JĒDZIENA “NOTEIKTAS IZCELSMES IZSTRĀDĀJUMI” DEFINĪCIJA

2. pants

Vispārīgās prasības

3. pants

Pilnībā iegūti izstrādājumi

4. pants

Pietiekama apstrāde vai pārstrāde

5. pants

Noteikums par pielaidi

6. pants

Nepietiekama apstrāde vai pārstrāde

7. pants

Izcelsmes kumulācija

8. pants

Izcelsmes kumulācijas piemērošanas nosacījumi

9. pants

Kvalificēšanas vienība

10. pants

Komplekti

11. pants

Neitrāli elementi

12. pants

Uzskaites nošķiršana

III SADAĻA

TERITORIĀLĀS PRASĪBAS

13. pants

Teritorialitātes princips

14. pants

Nepārveidošana

15. pants

Izstādes

IV SADAĻA

ATMAKSA VAI ATBRĪVOJUMS

16. pants

Muitas nodokļu atmaksa vai atbrīvojums no tiem

V SADAĻA

IZCELSMES APLIECINĀJUMS

17. pants

Vispārīgās prasības

18. pants

Izcelsmes deklarācijas sagatavošanas nosacījumi

19. pants

Atzītais eksportētājs

20. pants

Pārvadājumu sertifikāta EUR.1 izdošanas procedūra

21. pants

Ar atpakaļejošu spēku izdoti pārvadājumu sertifikāti EUR.1

22. pants

Pārvadājumu sertifikāta EUR.1 dublikāta izdošana

23. pants

Izcelsmes apliecinājuma derīgums

24. pants

Brīvās zonas

25. pants

Importēšanas prasības

26. pants

Importēšana pa daļām

27. pants

Atbrīvojums no izcelsmes apliecinājuma

28. pants

Neatbilstība un formālas kļūdas

29. pants

Piegādātāja deklarācijas

30. pants

Summas, kas izteiktas euro

VI SADAĻA

SADARBĪBAS PRINCIPI UN DOKUMENTĀRI PIERĀDĪJUMI

31. pants

Dokumentāri pierādījumi, izcelsmes apliecinājumu un apliecinošo dokumentu saglabāšana

32. pants

Strīdu izšķiršana

VII SADAĻA

ADMINISTRATĪVĀ SADARBĪBA

33. pants

Paziņošana un sadarbība

34. pants

Izcelsmes apliecinājumu pārbaude

35. pants

Piegādātāja deklarāciju pārbaude

36. pants

Sankcijas

VIII SADAĻA

A PAPILDINĀJUMA PIEMĒROŠANA

37. pants

Eiropas Ekonomikas zona

38. pants

Lihtenšteina

39. pants

Sanmarīno Republika

40. pants

Andoras Firstiste

41. pants

Seūta un Melilja

Pielikumu saraksts

I PIELIKUMS.

Ievadpiezīmes sarakstam II pielikumā

II PIELIKUMS.

Tādu apstrādes vai pārstrādes darbību saraksts, kuras jāveic ar nenoteiktas izcelsmes materiāliem, lai ražotais izstrādājums varētu iegūt noteiktas izcelsmes statusu

III PIELIKUMS.

Izcelsmes deklarācijas teksts

IV PIELIKUMS.

Preču pārvadājumu sertifikāta EUR.1 un preču pārvadājumu sertifikāta EUR.1 pieteikuma paraugs

V PIELIKUMS.

Īpaši nosacījumi Seūtas un Meliljas izcelsmes izstrādājumiem

VI PIELIKUMS.

Piegādātāja deklarācija

VII PIELIKUMS.

Ilgtermiņa piegādātāja deklarācija

MĒRĶI

Šie noteiktumi ir fakultatīvi. Paredzēts, ka tie tiek piemēroti provizoriski, līdz būs noslēgts un stājies spēkā Reģionālās konvencijas par Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu preferenciāliem izcelsmes noteikumiem (“PEM konvencija” jeb “konvencija”) grozījums. Šie noteikumi būs piemērojami divpusēji tirdzniecībai starp tām līgumslēdzējām pusēm, kuras piekrīt uz tiem atsaukties vai iekļauj tos savos divpusējos preferenciālas tirdzniecības nolīgumos. Šos noteikumus ir paredzēts piemērot kā alternatīvu konvencijas noteikumiem, kas saskaņā ar konvenciju neskar principus, kas noteikti attiecīgajos nolīgumos un citos saistītajos divpusējos nolīgumos starp līgumslēdzējām pusēm. Attiecīgi šie noteikumi nebūs obligāti, bet fakultatīvi. Tos var piemērot uzņēmēji, kuri vēlas pieteikties uz preferencēm, kas balstītas uz šiem noteikumiem, nevis uz konvencijas noteikumiem.

Šie noteikumi nav paredzēti konvencijas grozīšanai. Konvenciju līgumslēdzēju pušu starpā turpina pilnībā piemērot. Šie noteikumi nemaina līgumslēdzēju pušu tiesības un pienākumus, kas izriet no konvencijas.

I SADAĻA

VISPĀRĪGI NOTEIKUMI

1. pants

Definīcijas

Šajos noteikumos:

a) 

“piemērotāja līgumslēdzēja puse” ir PEM konvencijas līgumslēdzēja puse, kura šos noteikumus iekļāvusi divpusējos preferenciālas tirdzniecības nolīgumos ar citu PEM konvencijas līgumslēdzēju pusi un tām pieder arī nolīguma Puses;

b) 

“nodaļas”, “pozīcijas” un “apakšpozīcijas” ir nodaļas, pozīcijas un apakšpozīcijas (četrciparu vai sešciparu kodi), kuras izmanto preču aprakstīšanas un kodēšanas harmonizētajā sistēmā (“Harmonizētā sistēma”), ar izmaiņām, kas izdarītas saskaņā ar Muitas sadarbības padomes 2004. gada 26. jūnija ieteikumu;

c) 

“klasificēts” ir preces klasifikācija konkrētā Harmonizētās sistēmas pozīcijā vai apakšpozīcijā;

d) 

“sūtījums” ir izstrādājumi, kurus vai nu:

i) 

viens eksportētājs vienlaikus nosūta vienam saņēmējam, vai

ii) 

uz kuriem attiecas tāds vienots pārvadājuma dokuments par to pārvadājumu no eksportētāja līdz saņēmējam vai, ja šāda dokumenta nav, – viens rēķins;

e) 

“Puses vai piemērotājas līgumslēdzējas puses muitas dienesti” Eiropas Savienībā ir jebkurš Eiropas Savienības dalībvalstu muitas dienests;

f) 

“muitas vērtība” ir vērtība, ko nosaka saskaņā ar 1994. gada Nolīgumu par to, kā īstenojams Vispārējās vienošanās par tarifiem un tirdzniecību VII pants (“PTO Nolīgums par muitas vērtējumu”);

g) 

“ražotāja cena” ir cena, kas par izstrādājumu maksāta tam ražotājam Pusē, kura uzņēmumā ir veikta pēdējā apstrāde vai pārstrāde, ar noteikumu, ka cenā ir ietverta visu izmantoto materiālu vērtība un visas citas ar izstrādājuma ražošanu saistītās izmaksas, atskaitot visus iekšējos nodokļus, ko atmaksā vai var atmaksāt tad, ja iegūto izstrādājumu eksportē. Ja pēdējās apstrādes vai pārstrādes veikšana nodota ražotājam ar apakšlīgumu, tad termins “ražotājs” attiecas uz uzņēmumu, kas nodarbina apakšuzņēmēju.

Ja faktiskā samaksātā cena neatspoguļo visas ar izstrādājuma ražošanu saistītās izmaksas, kas faktiski ir radušās Pusē, tad ražotāja cena ir visu to izmaksu summa, atskaitot visus iekšējos nodokļus, kuru atmaksā vai var atmaksāt gadījumā, ja iegūto izstrādājumu eksportē;

h) 

“atvietojams materiāls” vai “atvietojams izstrādājums” ir viena un tā paša veida un komerciālās kvalitātes materiāls vai izstrādājums, kam ir vienas un tās pašas tehniskās un fizikālās īpašības un ko nevar nošķirt citu no cita;

i) 

“preces” ir gan materiāls, gan izstrādājums;

j) 

“ražošana” ir jebkura apstrāde vai pārstrāde, ieskaitot salikšanu;

k) 

“materiāls” ir jebkuras sastāvdaļas, izejvielas, daļas vai detaļas u. c., ko izmanto izstrādājuma ražošanā;

l) 

“maksimālais nenoteiktas izcelsmes materiālu daudzums” ir nenoteiktas izcelsmes materiālu maksimālais pieļaujamais saturs, ar kuru ražošanu var uzskatīt par tādu apstrādi vai pārstrādi, kas ir pietiekama, lai izstrādājumam piešķirtu noteiktas izcelsmes statusu. To var izteikt procentos no izstrādājuma ražotāja cenas vai minēto izmantoto materiālu, kuri ietverti noteiktā nodaļu grupā, nodaļā, pozīcijā vai apakšpozīcijā, tīrā svara procentos;

m) 

“izstrādājums” ir saražotais izstrādājums, pat ja vēlāk to paredzēts izmantot citā ražošanas operācijā;

n) 

“teritorija” ietver kādas Puses sauszemes teritoriju, iekšējos ūdeņus un teritoriālos ūdeņus;

o) 

“pievienotā vērtība” ir izstrādājuma ražotāja cena, no kuras atņemta katra tā izstrādājuma ražošanā izmantotā materiāla muitas vērtība, kura izcelsme ir citās piemērotājās līgumslēdzējās pusēs, ar kurām ir piemērojama kumulācija, vai gadījumā, ja muitas vērtība nav zināma vai ja to nevar noskaidrot, – pirmā noskaidrojamā cena, kas maksāta par materiāliem eksportētājā Pusē;

p) 

“materiālu vērtība” ir izmantoto nenoteiktas izcelsmes materiālu muitas vērtība to importēšanas laikā vai, ja tā nav zināma un to nevar noskaidrot, – pirmā noskaidrojamā cena, kas maksāta par materiāliem eksportētājā Pusē. Ja ir jānosaka izmantoto noteiktas izcelsmes materiālu vērtība, šo punktu piemēro mutatis mutandis.

II SADAĻA

JĒDZIENA “NOTEIKTAS IZCELSMES IZSTRĀDĀJUMI” DEFINĪCIJA

2. pants

Vispārīgās prasības

Lai īstenotu nolīgumu, par Puses izcelsmes izstrādājumiem uzskata šādus izstrādājumus, ko eksportē uz otru Pusi:

a) 

izstrādājumus, kas 3. panta nozīmē pilnībā iegūti Pusē;

b) 

Pusē iegūtus izstrādājumus, kuru ražošanā ir izmantoti materiāli, kas nav tur pilnībā iegūti, ja šādi materiāli minētajā Pusē ir pietiekami apstrādāti vai pārstrādāti 4. panta nozīmē.

3. pants

Pilnībā iegūti izstrādājumi

1.  

Par Pusē pilnībā iegūtiem uzskata šādus izstrādājumus, ko eksportē uz otru Pusi:

a) 

minerālproduktus un dabīgo ūdeni, ko iegūst no tās zemes dzīlēm vai jūras gultnes;

b) 

augus, ieskaitot ūdensaugus, un tur audzētus vai novāktus dārzeņu produktus;

c) 

tur dzimušus un audzētus dzīvus dzīvniekus;

d) 

produktus, kas iegūti no tur audzētiem dzīviem dzīvniekiem;

e) 

produktus, kas iegūti no nokautiem dzīvniekiem, kuri tur dzimuši un audzēti;

f) 

produktus, kas iegūti, tur medījot un zvejojot;

g) 

akvakultūras produktus, ja zivis, vēžveidīgie, gliemji un citi ūdens bezmugurkaulnieki ir tur izšķīlušies vai audzēti no oliņām, kāpuriem, mazuļiem vai nepieaugušām zivīm;

h) 

produktus, kas iegūti jūras zvejā, un citus produktus, kas iegūti jūrā ar tās kuģiem ārpus teritoriālajiem ūdeņiem;

i) 

produktus, kas izgatavoti uz tās apstrādes kuģiem tikai no h) apakšpunktā minētajiem produktiem;

j) 

lietotus priekšmetus, kas ir tur savākti un derīgi vienīgi izejvielu atgūšanai;

k) 

atlikumus un atkritumus, kas tur radušies ražošanas operācijās;

l) 

produktus, kas iegūti no jūras gultnes vai jūras grunts ārpus teritoriālās jūras, bet kur tai ir ekskluzīvas izmantošanas tiesības;

m) 

preces, ko tur ražo tikai no a)–l) apakšpunktā precizētajiem izstrādājumiem.

2.  

Apzīmējums “tās kuģi” un “tās apstrādes kuģi” attiecīgi 1. punkta h) un i) apakšpunktā attiecas tikai uz kuģiem un apstrādes kuģiem, kas atbilst visām turpmāk minētajām prasībām:

a) 

tie ir reģistrēti eksportētājā vai importētājā Pusē;

b) 

to karoga valsts ir eksportētāja vai importētāja Puse;

c) 

tie atbilst vienam no turpmāk minētajiem nosacījumiem:

i) 

vismaz 50 % apmērā tie pieder eksportētājas vai importētājas Puses valstspiederīgajiem; vai

ii) 

tie pieder uzņēmumiem:

— 
kuru galvenais birojs un galvenā darījumdarbības vieta ir eksportētājā vai importētājā Pusē, un
— 
kuri vismaz 50 % apmērā pieder eksportētājai vai importētājai Pusei vai šo Pušu publiskajām struktūrām vai valstspiederīgajiem.
3.  
Šā panta 2. punktā, ja eksportētāja vai importētāja Puse ir Eiropas Savienība, tā nozīmē Eiropas Savienības dalībvalstis.
4.  
Šā panta 2. punktā EBTA valstis ir uzskatāmas par vienu piemērotāju līgumslēdzēju pusi.

4. pants

Pietiekama apstrāde vai pārstrāde

1.  
Neskarot šā panta 3. punktu un 6. pantu, izstrādājumus, kas nav pilnībā iegūti Pusē, uzskata par pietiekami apstrādātiem vai pārstrādātiem, ja attiecībā uz konkrētajām precēm ir izpildīti II pielikuma sarakstā izklāstītie nosacījumi.
2.  
Ja izstrādājumu, kas saskaņā ar 1. punktu ir ieguvis noteiktas izcelsmes statusu Pusē, izmanto par materiālu cita izstrādājuma ražošanā, tad nenoteiktas izcelsmes materiālus, kuri varētu būt izmantoti tā ražošanā, neņem vērā.
3.  
To, vai ir izpildītas 1. punkta prasības, nosaka attiecībā uz katru izstrādājumu.

Tomēr, ja attiecīgais noteikums ir balstīts uz atbilstību noteiktajam maksimālajam nenoteiktas izcelsmes materiālu saturam, tad Pušu muitas dienesti var atļaut eksportētājiem aprēķināt izstrādājuma ražotāja cenu un nenoteiktas izcelsmes materiālu vidējo vērtību, kā tās noteiktas 4. punktā, lai ņemtu vērā izmaksu un valūtas kursu svārstības.

4.  
Ja piemēro 3. punkta otro daļu, izstrādājuma vidējo ražotāja cenu un izmantoto nenoteiktas izcelsmes materiālu vidējo vērtību aprēķina, pamatojoties attiecīgi uz visu iepriekšējā finanšu gadā pārdoto to pašu izstrādājumu ražotāja cenu summu un visu iepriekšējā finanšu gadā, kā to noteikusi eksportētāja Puse, to pašu izstrādājumu ražošanā izmantoto nenoteiktas izcelsmes materiālu vērtības summu vai, ja nav pieejami dati par visu finanšu gadu, tad īsāku laikposmu, kas nevar būt īsāks par trim mēnešiem.
5.  
Eksportētāji, kas izvēlējušies aprēķinu, kura pamatā ir vidējā vērtība, konsekventi piemēro šo metodi gadā, kas seko atsauces finanšu gadam, vai attiecīgā gadījumā – gadā, kas seko īsākam laikposmam, kurš izmantots par atskaites laikposmu. Viņi var vairs neizmantot šo metodi, ja noteiktā finanšu gadā vai īsākā reprezentatīvā laikposmā, kas nav īsāks par trim mēnešiem, konstatē, ka vairs nav izmaksu un valūtas kursa svārstību, kuras pamato šādas metodes izmantošanu.
6.  
Lai pārbaudītu atbilstību noteiktajam maksimālajam nenoteiktas izcelsmes materiālu saturam, par ražotāja cenu un attiecīgi nenoteiktas izcelsmes materiālu vērtību izmanto 4. punktā minētās vidējās vērtības.

5. pants

Noteikums par pielaidi

1.  

Atkāpjoties no 4. panta un ievērojot šā panta 2. un 3. punktu, nenoteiktas izcelsmes materiālus, kas saskaņā ar II pielikuma sarakstā izklāstītajiem nosacījumiem nav izmantojami attiecīgā izstrādājuma ražošanā, tomēr var izmantot ar nosacījumu, ka to kopējais izstrādājumam novērtētais tīrais svars vai vērtība nepārsniedz:

a) 

15 % no tāda izstrādājuma tīrā svara, uz kuru attiecas 2. nodaļa un 4.–24. nodaļa, izņemot 16. nodaļā iekļautos apstrādātos zivsaimniecības produktus;

b) 

15 % no izstrādājuma ražotāja cenas tiem izstrādājumiem, uz kuriem neattiecas a) apakšpunkts.

Šo punktu nepiemēro izstrādājumiem, uz kuriem attiecas Harmonizētās sistēmas 50.–63. nodaļa un kuriem piemēro I pielikuma 6. un 7. piezīmē minētās pielaides.

2.  
Šā panta 1. punkts neļauj pārsniegt maksimālo nenoteiktas izcelsmes materiālu saturu procentos, kas norādīts II pielikuma sarakstā izklāstītajos noteikumos.
3.  
Šā panta 1. un 2. punktu nepiemēro izstrādājumiem, kas 3. panta nozīmē pilnībā iegūti Pusē. Tomēr, neskarot 6. pantu un 9. panta 1. punktu, minētajos noteikumos paredzētā pielaide attiecas uz izstrādājumu, kuram II pielikuma sarakstā iekļautais noteikums prasa, lai minētā izstrādājuma ražošanā izmantotie materiāli būtu pilnībā iegūti.

6. pants

Nepietiekama apstrāde vai pārstrāde

1.  

Neskarot šā panta 2. punktu un neatkarīgi no tā, vai ir izpildītas 4. panta prasības, par nepietiekamu apstrādi vai pārstrādi, lai izstrādājumam piešķirtu noteiktas izcelsmes izstrādājuma statusu, tiek uzskatītas šādas darbības:

a) 

darbības, kas paredzētas tam, lai nodrošinātu izstrādājumu uzturēšanu labā stāvoklī pārvadāšanas un uzglabāšanas laikā;

b) 

iepakojumu sadalīšana un salikšana;

c) 

mazgāšana, tīrīšana; putekļu, oksīdu, eļļas, krāsas vai citu pārklājumu notīrīšana;

d) 

tekstilmateriālu gludināšana vai presēšana;

e) 

vienkārša krāsošana un pulēšana;

f) 

rīsu atsēnalošana un daļēja vai pilnīga samalšana; labības un rīsu pulēšana un glazēšana;

g) 

darbības cukura iekrāsošanai vai aromatizēšanai vai cukurgraudiņu veidošanai; daļēja vai pilnīga kristālcukura samalšana;

h) 

augļu, riekstu un dārzeņu mizošana, atkauliņošana un lobīšana;

i) 

asināšana, vienkārša slīpēšana vai vienkārša sagriešana;

j) 

sijāšana, šķirošana, sadalīšana, klasificēšana, piemeklēšana (ieskaitot priekšmetu komplektu veidošanu);

k) 

vienkārša iepildīšana pudelēs, bundžās, flakonos, maisos, kārbās, kastēs, piestiprināšana pie kartītēm vai plāksnēm, kā arī citas vienkāršas iepakošanas darbības;

l) 

marķējuma, etiķešu, logotipu un citu tamlīdzīgu atšķirības zīmju piestiprināšana vai uzdrukāšana uz izstrādājumiem vai to iepakojuma;

m) 

vienkārša izstrādājumu sajaukšana neatkarīgi no tā, vai tie ir atšķirīga veida izstrādājumi;

n) 

cukura sajaukšana ar jebkādiem citiem materiāliem;

o) 

vienkārša ūdens pievienošana vai izstrādājumu atšķaidīšana, dehidratācija vai denaturācija;

p) 

vienkārša priekšmetu daļu salikšana, lai izgatavotu veselu priekšmetu vai priekšmetu sadalīšana daļās;

q) 

dzīvnieku kaušana;

r) 

divu vai vairāku a) līdz q) apakšpunktā minētu darbību apvienošana.

2.  
Nosakot, vai attiecīgā izstrādājuma apstrāde vai pārstrāde uzskatāma par nepietiekamu 1. punkta nozīmē, jāņem vērā visas eksportētājā Pusē ar attiecīgo izstrādājumu veiktās darbības.

7. pants

Izcelsmes kumulācija

1.  
Neskarot 2. pantu, uzskata, ka uz otru Pusi eksportēto izstrādājumu izcelsme ir eksportētājā Pusē, ja tie ir tur iegūti, ražošanā izmantojot materiālus, kuru izcelsme ir jebkurā piemērotājā līgumslēdzējā pusē, izņemot eksportētāju Pusi, ar noteikumu, ka eksportētājā Pusē veiktā apstrāde vai pārstrāde pārsniedz 6. pantā minētās darbības. Šādiem materiāliem nav jābūt pietiekami apstrādātiem vai pārstrādātiem.
2.  
Ja eksportētājā Pusē veiktā apstrāde vai pārstrāde nepārsniedz 6. pantā minētās darbības, tad izstrādājumu, kuru iegūst, ražošanā izmantojot jebkuras citas piemērotājas līgumslēdzējas puses izcelsmes materiālus, uzskata par eksportētājas Puses izcelsmes materiālu tikai tad, ja tur pievienotā vērtība ir lielāka nekā to izmantoto materiālu vērtība, kuriem ir jebkuras citas piemērotājas līgumslēdzējas puses izcelsme. Ja tas tā nav, iegūto izstrādājumu uzskata par izstrādājumu ar izcelsmi piemērotājā līgumslēdzējā pusē, kurā ir visaugstākā ražošanā izmantoto noteiktas izcelsmes materiālu vērtība eksportētājā Pusē.
3.  
Neskarot 2. pantu un izņemot 50.–63. nodaļas izstrādājumus, apstrādi vai pārstrādi, ko veic tad, ja kāda piemērotāja līgumslēdzēja puse, izņemot eksportētāju Pusi, veic apstrādi vai pārstrādi, uzskata par veiktu eksportētājā Pusē, ja izstrādājumus pēc tam apstrādā vai pārstrādā šajā eksportētājā Pusē.
4.  
Neskarot 2. pantu, attiecībā uz 50.–63. nodaļas izstrādājumiem un tikai divpusējā tirdzniecībā starp Pusēm apstrādi vai pārstrādi, ko veic importētājā Pusē, uzskata par veiktu eksportētājā Pusē, ja šajā eksportētājā Pusē izstrādājumus pēc tam apstrādā vai pārstrādā.

Šajā punktā Eiropas Savienības stabilizācijas un asociācijas procesa dalībniekus un Moldovas Republiku uzskata par vienu piemērotāju līgumslēdzēju pusi.

5.  
Puses var izvēlēties vienpusēji paplašināt šā panta 3. punkta piemērošanu attiecībā uz 50.–63. nodaļas izstrādājumu importu. Puse, kas izvēlas šādu paplašinājumu, paziņo par to otrai Pusei un informē Eiropas Komisiju saskaņā ar 8. panta 2. punktu.
6.  
Lai veiktu kumulāciju šā panta 3.–5. punkta nozīmē, noteiktas izcelsmes izstrādājumus uzskata par eksportētājas Puses izcelsmes izstrādājumiem tikai tad, ja tur veiktā apstrāde vai pārstrāde pārsniedz 6. pantā minētās darbības.
7.  
Šā panta 1. punktā minēto piemērotāju līgumslēdzēju pušu izcelsmes izstrādājumi, kuri netiek apstrādāti vai pārstrādāti eksportētājā Pusē, saglabā savu izcelsmi, ja tos eksportē uz vienu no pārējām piemērotājām līgumslēdzējām pusēm.

8. pants

Izcelsmes kumulācijas piemērošanas nosacījumi

1.  

Šā pielikuma 7. pantā paredzēto kumulāciju var piemērot tikai tad, ja:

a) 

piemērotājām līgumslēdzējām pusēm, kuras ir iesaistītas attiecīga noteiktas izcelsmes statusa iegūšanā, un piemērotājai galamērķa līgumslēdzējai pusei ir piemērojams preferenciālas tirdzniecības nolīgums saskaņā ar 1994. gada Vispārējās vienošanās par tarifiem un tirdzniecību (GATT) XXIV pantu, un

b) 

piemērojot izcelsmes noteikumus, kas ir identiski šajos noteikumos iekļautajiem, preces ir ieguvušas noteiktas izcelsmes statusu.

2.  
Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī (C sērijā) un Jordānas Rietumkrasta un Gazas sektora oficiālajā izdevumā saskaņā ar to procedūrām publicē paziņojumus par to, ka ir izpildītas kumulācijas piemērošanai nepieciešamās prasības.

Kumulāciju, kas paredzēta 7. pantā, piemēro no datuma, kas norādīts minētajos paziņojumos.

Puses sniedz Eiropas Komisijai sīkāku informāciju par attiecīgiem nolīgumiem, kas noslēgti ar citām piemērotājām līgumslēdzējām pusēm, arī par šo noteikumu spēkā stāšanās datumiem.

3.  
Izcelsmes apliecinājumā jāiekļauj paziņojums angļu valodā “CUMULATION APPLIED WITH (attiecīgās piemērotājas līgumslēdzējas puses /pušu nosaukums angļu valodā)”, kad izstrādājumi ieguvuši noteiktas izcelsmes statusu, piemērojot izcelsmes kumulāciju saskaņā ar 7. pantu.

Ja par izcelsmes apliecinājumu izmanto pārvadājumu sertifikātu EUR.1, minēto paziņojumu ieraksta pārvadājumu sertifikāta EUR.1 7. ailē.

4.  
Puses var nolemt attiecībā uz izstrādājumiem, kas eksportēti uz tām un ieguvuši noteiktas izcelsmes statusu eksportētājā Pusē, saskaņā ar 7. pantu piemērojot izcelsmes kumulāciju, atbrīvot no pienākuma izcelsmes apliecinājumā iekļaut šā panta 3. punktā minēto paziņojumu ( 3 ).

Puses sniedz Eiropas Komisijai paziņojumu par atbrīvojumu saskaņā ar 8. panta 2. punktu.

9. pants

Kvalificēšanas vienība

1.  

Piemērojot šos noteikumus, kvalificēšanas vienība ir konkrēts izstrādājums, ko uzskata par pamatvienību, lai noteiktu klasifikāciju pēc Harmonizētās sistēmas nomenklatūras. Tādējādi uzskata:

a) 

ja izstrādājums, ko veido priekšmetu grupa vai kopums, klasificēts vienā pozīcijā saskaņā ar Harmonizētās sistēmas noteikumiem, viss kopums ir kvalificēšanas vienība;

b) 

ja sūtījums sastāv no vairākiem identiskiem izstrādājumiem, kas klasificēti vienā un tajā pašā Harmonizētās sistēmas pozīcijā, tad, piemērojot šos noteikumus, katru atsevišķu preci ņem vērā atsevišķi.

2.  
Ja saskaņā ar Harmonizētās sistēmas 5. vispārīgo noteikumu iepakojumu klasificē kopā ar tajā iepakoto izstrādājumu, tad izcelsmes noteikšanai iepakojumu un attiecīgo izstrādājumu uzskata par vienu veselu.
3.  
Palīgierīces, rezerves daļas un darbarīkus, ko nosūta ar kādu iekārtu, mašīnu, aparātu vai transportlīdzekli un kas ir daļa no to parastā aprīkojuma un ietilpst to ražotāja cenā, uzskata par vienotu veselumu ar attiecīgo iekārtu, mašīnu, aparātu vai transportlīdzekli.

10. pants

Komplekti

Uzskata, ka komplektiem Harmonizētās sistēmas 3. vispārīgā noteikuma nozīmē ir noteikta izcelsme, ja visām to sastāvdaļām ir noteikta izcelsme.

Tomēr, ja komplekts ir veidots no noteiktas izcelsmes izstrādājumiem un nenoteiktas izcelsmes izstrādājumiem, tad uzskata, ka komplektam kopumā ir noteikta izcelsme ar noteikumu, ka nenoteiktas izcelsmes izstrādājumu vērtība nepārsniedz 15 % no komplekta ražotāja cenas.

11. pants

Neitrāli elementi

Lai noteiktu to, vai izstrādājumam ir noteikta izcelsme, neņem vērā šādus ražošanā iespējami izmantotus elementus:

a) 

enerģiju un degvielu;

b) 

ražotni un iekārtas;

c) 

mašīnas un darbarīkus;

d) 

pārējās preces, kuras neietilpst un kuras nav paredzēts iekļaut izstrādājuma galīgajā sastāvā.

12. pants

Uzskaites nošķiršana

1.  
Ja izstrādājuma apstrādē vai pārstrādē tiek izmantoti noteiktas izcelsmes un nenoteiktas izcelsmes atvietojami materiāli, tad uzņēmēji var nodrošināt materiālu pārvaldību, izmantojot uzskaites nošķiršanas metodi, neveidojot atsevišķus materiālu krājumus.
2.  
Uzņēmēji var pārvaldīt pozīcijas 1701 noteiktas un nenoteiktas izcelsmes atvietojamos izstrādājumus, izmantojot uzskaites nošķiršanas metodi, neveidojot atsevišķus materiālu krājumus.
3.  
Puses var prasīt, lai uzskaites nošķiršanu piemērotu, saņemot iepriekšēju atļauju no muitas dienestiem. Muitas dienesti atļauju var piešķirt ar nosacījumiem, ko tie uzskata par atbilstošiem, un pārrauga atļaujas izmantošanu. Muitas dienesti var atsaukt atļauju, ja saņēmējs jebkādā veidā nepareizi izmanto atļauju vai nepilda kādu no citiem nosacījumiem, kas iekļauti šajos noteikumos.

Izmantojot uzskaites nošķiršanu, jānodrošina, lai nekad nevarētu uzskatīt, ka vairāk izstrādājumiem “ir izcelsme eksportētājā Pusē” nekā tad, ja būtu izmantota krājumu fiziskas nošķiršanas metode.

Metodi piemēro un tās piemērošanu reģistrē, pamatojoties uz eksportētājā Pusē piemērojamajiem vispārīgajiem uzskaites principiem.

4.  
Šā panta 1. un 2. punktā minētās metodes izmantotājs sagatavo izcelsmes apliecinājumus vai piesakās uz tiem attiecībā uz tādu izstrādājumu daudzumu, ko var uzskatīt par eksportētājas Puses izcelsmes izstrādājumiem. Pēc muitas dienestu pieprasījuma izmantotājam ir jāiesniedz paziņojums par to, kā ir pārvaldīti daudzumi.

III SADAĻA

TERITORIĀLĀS PRASĪBAS

13. pants

Teritorialitātes princips

1.  
Nosacījumus, kas izklāstīti II sadaļā, attiecīgajā Pusē izpilda bez pārtraukuma.
2.  

Ja noteiktas izcelsmes izstrādājumus, kas eksportēti no Puses uz citu valsti, nosūta atpakaļ, tad tos uzskata par nenoteiktas izcelsmes izstrādājumiem, ja vien muitas dienestiem nevar pierādīt, ka:

a) 

atpakaļnosūtītie izstrādājumi ir tie paši, kas bija eksportēti; un

b) 

ar tiem nav veiktas nekādas darbības, izņemot darbības, kas vajadzīgas, lai saglabātu tos labā stāvoklī, kamēr tie atrodas attiecīgajā valstī vai kamēr tos eksportē.

3.  

Noteiktas izcelsmes statusa iegūšanu saskaņā ar nosacījumiem, kas izklāstīti II sadaļā, neietekmē no Puses eksportētu materiālu apstrāde vai pārstrāde ārpus šīs Puses un sekojoša to reimportēšana ar noteikumu, ka:

a) 

šie materiāli ir pilnībā iegūti eksportētājā Pusē vai apstrāde vai pārstrāde pirms eksporta pārsniegusi 6. pantā minētās darbības; un

b) 

var pierādīt muitas dienestiem, ka:

i) 

reimportētie izstrādājumi ir iegūti eksportēto materiālu apstrādē vai pārstrādē; un

ii) 

kopējā pievienotā vērtība, kas iegūta ārpus eksportētājas Puses, piemērojot šo pantu, nepārsniedz 10 % no tā galaizstrādājuma ražotāja cenas, kuram vēlas noteikt noteiktas izcelsmes statusu.

4.  
Šā panta 3. punktā noteiktas izcelsmes statusa iegūšanas nosacījumus, kas izklāstīti II sadaļā, nepiemēro apstrādei vai pārstrādei, kas veikta ārpus eksportētājas Puses. Tomēr, ja II pielikuma sarakstā ir noteikums, kas paredz galaizstrādājuma noteiktas izcelsmes statusa noteikšanā izmantot visu tā ražošanā izmantoto nenoteiktas izcelsmes materiālu maksimālo vērtību, tad to eksportētājas Puses teritorijā galaizstrādājuma ražošanā izmantoto nenoteiktas izcelsmes materiālu kopējā vērtība, ko pieskaita pie kopējās pievienotās vērtības, kas, piemērojot šo pantu, radusies ārpus šīs Puses, nepārsniedz noteikto procentuālo vērtību.
5.  
Piemērojot 3. un 4. punktu, “kopējā pievienotā vērtība” nozīmē visas izmaksas, kas rodas ārpus eksportētājas Puses, ieskaitot ražošanā izmantoto materiālu vērtību.
6.  
Šā panta 3. un 4. punktu nepiemēro izstrādājumiem, kas neatbilst II pielikuma saraksta nosacījumiem vai ko var uzskatīt par pietiekami apstrādātiem vai pārstrādātiem tikai tad, ja piemēro 5. pantā noteikto vispārējo pielaidi.
7.  
Šajā pantā paredzēto apstrādi vai pārstrādi, kas veikta ārpus eksportētājas Puses, veic saskaņā ar kārtību “izvešana pārstrādei” vai līdzīgu kārtību.

14. pants

Nepārveidošana

1.  
Preferenciālo režīmu, kas paredzēts nolīgumā, piemēro tikai tiem izstrādājumiem, kuri atbilst šo noteikumu prasībām un ir deklarēti importam Pusē, ar noteikumu, ka šie izstrādājumi ir tādi paši kā tie, kas eksportēti no eksportētājas Puses. Tie nav pārveidoti, nekādā veidā mainīti un ar tiem nav veiktas citādas darbības kā vien tās, kas vajadzīgas, lai saglabātu tos labā stāvoklī vai lai pievienotu vai piestiprinātu marķējumu, etiķetes, plombas vai dokumentāciju, kas nepieciešams, lai nodrošinātu atbilstību konkrētām importētājas Puses iekšējām prasībām, un ko veic tranzīta vai sadalīšanas trešās(-o) valsts(-u) muitas uzraudzībā, pirms tos deklarē iekšzemes patēriņam.
2.  
Izstrādājumus vai sūtījumus var uzglabāt tikai tad, ja tie paliek tranzīta trešās(-o) valsts(-u) muitas uzraudzībā.
3.  
Neskarot šā papildinājuma V sadaļu, sūtījumus var sadalīt tikai tad, ja tie paliek sadalīšanas trešās(-o) valsts(-u) muitas uzraudzībā.
4.  

Šaubu gadījumā importētāja Puse var prasīt, lai importētājs vai tā pārstāvis jebkurā laikā iesniegtu visus attiecīgos dokumentus, kas pierādītu atbilstību šim pantam, ko var veikt ar dokumentāriem pierādījumiem un jo īpaši ar:

a) 

līgumiskiem pārvadājumu dokumentiem, piemēram, kravaszīmēm;

b) 

faktiskiem vai konkrētiem pierādījumiem, kuru pamatā ir iepakojumu marķējumi vai numerācija;

c) 

apliecinājumu par manipulāciju neveikšanu, ko sniedz tranzīta vai sadalīšanas valsts(-u) muitas dienesti, vai jebkādiem citiem dokumentiem, kas apliecina, ka preces palikušas muitas uzraudzībā tranzīta vai sadalīšanas valstī(-īs); vai

d) 

jebkādiem pierādījumiem, kas attiecas uz pašām precēm.

15. pants

Izstādes

1.  

Uz noteiktas izcelsmes izstrādājumiem, kurus nosūta uz izstādi valstī, kas nav starp valstīm, ar kurām saskaņā ar 7. un 8. pantu ir piemērojama kumulācija, un kurus pēc izstādes pārdod importēšanai Pusē, importējot attiecina attiecīgo nolīgumu, ja muitas dienestiem tiek pierādīts, ka:

a) 

eksportētājs ir nosūtījis šos izstrādājumus no Puses uz valsti, kurā notiek izstāde, un ir tos tur izstādījis;

b) 

šis eksportētājs izstrādājumus ir pārdevis vai citādi nodevis personai otrā Pusē;

c) 

izstrādājumi ir nosūtīti izstādes laikā vai tūlīt pēc tās tādā stāvoklī, kādā tie nosūtīti uz izstādi; un

d) 

izstrādājumi pēc nosūtīšanas uz izstādi nav izmantoti citiem mērķiem kā vien izstādīšanai šajā izstādē.

2.  
Izcelsmes apliecinājumu izdod vai sagatavo saskaņā ar šā papildinājuma V sadaļu, un to parastajā kārtībā iesniedz importētājas Puses muitas dienestiem. Tajā norāda izstādes nosaukumu un adresi. Vajadzības gadījumā var pieprasīt papildu dokumentārus pierādījumus par izstādīšanas nosacījumiem.
3.  
Šā panta 1. punktu piemēro visām tirdzniecības, rūpniecības, lauksaimniecības vai amatniecības izstādēm, gadatirgiem vai tamlīdzīgai publiskai izstādīšanai, kuru nerīko privātiem mērķiem veikalos vai uzņēmumu telpās nolūkā pārdot ārvalstu izstrādājumus un kuras laikā attiecīgie izstrādājumi paliek muitas kontrolē.

IV SADAĻA

ATMAKSA VAI ATBRĪVOJUMS

16. pants

Muitas nodokļu atmaksa vai atbrīvojums no tiem

1.  
Uz nenoteiktas izcelsmes materiāliem, ko izmanto, ražojot Harmonizētās sistēmas 50.–63. nodaļas izstrādājumus, kuriem ir Puses izcelsme un kuriem saskaņā ar šā papildinājuma V sadaļu izdots vai sagatavots izcelsmes apliecinājums, eksportētājā Pusē neattiecas nekāda veida muitas nodokļu atmaksa vai atbrīvojums no tiem.
2.  
Šā panta 1. punktā minēto aizliegumu piemēro visiem pasākumiem, kas saistīti ar muitas nodokļu vai līdzvērtīgu maksājumu daļēju vai pilnīgu atmaksu, atlaišanu vai atbrīvojumiem, kuri eksportētājas Puses teritorijā piemērojami ražošanā izmantotajiem materiāliem, ja šāda atmaksa, atlaišana vai atbrīvojums piemērojams tieši vai netieši, no šādiem materiāliem iegūtos izstrādājumus eksportējot, nevis tos atstājot iekšzemes patēriņam tajā.
3.  
Tādu izstrādājumu eksportētājam, kuriem ir izcelsmes apliecinājums, jābūt gatavam pēc muitas dienestu pieprasījuma jebkurā laikā uzrādīt visus attiecīgos dokumentus, kas apliecina, ka nav saņemta atmaksa par attiecīgo izstrādājumu ražošanā izmantotajiem nenoteiktas izcelsmes materiāliem un ka faktiski ir nomaksāti visi muitas nodokļi vai līdzvērtīgi maksājumi, kas piemērojami šādiem materiāliem.
4.  
Šā panta 1. punktā noteikto aizliegumu nepiemēro tirdzniecībai starp Pusēm ar izstrādājumiem, kas ieguvuši noteiktas izcelsmes statusu, piemērojot izcelsmes kumulāciju, uz ko attiecas 7. panta 4. vai 5. punkts.
5.  
Šā panta 1. punktā noteikto aizliegumu nepiemēro divpusējā tirdzniecībā starp Pusēm, nepiemērojot kumulāciju ar materiāliem, kuru izcelsme ir jebkurā citā piemērotājā līgumslēdzējā pusē.

V SADAĻA

IZCELSMES APLIECINĀJUMS

17. pants

Vispārīgās prasības

1.  

Vienas Puses izcelsmes izstrādājumus importējot otrā Pusē, tiem piemēro nolīguma noteikumus, ja tiek uzrādīts viens no šādiem izcelsmes apliecinājumiem:

a) 

pārvadājumu sertifikāts EUR.1, kura paraugs ir šā papildinājuma IV pielikumā,

b) 

gadījumos, kas precizēti 18. panta 1. punktā, deklarācija, kas tālāk saukta “izcelsmes deklarācija”, ko eksportētājs sniedz rēķinā, pavadzīmē vai kādā citā tirdzniecības dokumentā, kurā attiecīgie izstrādājumi ir pietiekami sīki aprakstīti, lai tos varētu identificēt; izcelsmes deklarācijas teksts ir šā papildinājuma III pielikumā.

2.  
Neatkarīgi no šā panta 1. punkta noteiktas izcelsmes izstrādājumiem šo noteikumu nozīmē 27. pantā norādītajos gadījumos piemēro nolīguma noteikumus bez vajadzības iesniegt šā panta 1. punktā minētos izcelsmes apliecinājumus.
3.  
Neskarot 1. punktu, Puses var vienoties, ka preferenciālās tirdzniecības sakarā izcelsmes apliecinājumus, kas uzskaitīti 1. punkta a) un b) apakšpunktā, aizstāj ar paziņojumiem par izcelsmi, ko sagatavojuši eksportētāji, kuri reģistrēti elektroniskā datubāzē saskaņā ar Pušu iekšējiem tiesību aktiem.

Ja izmanto paziņojumu par izcelsmi, kuru sagatavojuši elektroniskā datubāzē reģistrēti eksportētāji un par kuru vienojušās divas vai vairākas piemērotājas līgumslēdzējas puses, nav liegts izmantot diagonālo kumulāciju ar citām piemērotājām līgumslēdzējām pusēm.

4.  
Piemērojot 1. punktu, Puses var vienoties, ka izveidos sistēmu, kas 1. punkta a) un b) apakšpunktā uzskaitītos izcelsmes apliecinājumus ļauj izdot un/vai iesniegt elektroniski.
5.  
Nolīguma 7. panta piemērošanas nolūkā, ja piemēro 8. panta 4. punktu, tāds eksportētājs, kurš veic darījumdarbību piemērotājā līgumslēdzējā pusē un izdod izcelsmes apliecinājumu vai piesakās uz to, pamatojoties uz citu izcelsmes apliecinājumu, kas ir atbrīvots no pienākuma iekļaut paziņojumu, kā to citādi paredz 8. panta 3. punkts, veic visus nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu kumulācijas piemērošanas nosacījumu izpildi, un ir gatavs muitas dienestiem iesniegt visus attiecīgos dokumentus.

18. pants

Izcelsmes deklarācijas sagatavošanas nosacījumi

1.  

Izcelsmes deklarāciju, kas minēta 17. panta 1. punkta b) apakšpunktā, var sagatavot:

a) 

atzīts eksportētājs 19. panta nozīmē vai

b) 

jebkurš eksportētājs par jebkuru sūtījumu, kas sastāv no viena vai vairākiem iepakojumiem, kuros ietilpst noteiktas izcelsmes izstrādājumi, ja to kopējā vērtība nepārsniedz 6 000  EUR.

2.  
Izcelsmes deklarāciju var sagatavot, ja var uzskatīt, ka izstrādājumu izcelsme ir piemērotājā līgumslēdzējā pusē un ja tie atbilst pārējām šo noteikumu prasībām.
3.  
Eksportētājs, kurš sagatavo izcelsmes deklarāciju, ir gatavs pēc eksportētājas Puses muitas dienestu pieprasījuma jebkurā laikā iesniegt visus attiecīgos dokumentus, kas apliecina izstrādājumu noteiktas izcelsmes statusu, kā arī atbilstību pārējām šo noteikumu prasībām.
4.  
Eksportētājs sagatavo izcelsmes deklarāciju, uzrakstot, uzspiežot vai uzdrukājot uz rēķina, pavadzīmes vai cita tirdzniecības dokumenta deklarāciju, kuras teksts ir šā papildinājuma III pielikumā, kādā no minētajā pielikumā norādītajiem valodu formulējumiem un saskaņā ar eksportētājas valsts tiesību aktu noteikumiem. Ja deklarāciju aizpilda rokrakstā, izmanto tinti un raksta drukātiem burtiem.
5.  
Izcelsmes deklarācijā eksportētājs parakstās pašrocīgi. Tomēr no atzīta eksportētāja 19. panta nozīmē neprasa, lai viņš parakstītu šādu deklarāciju, ja šis eksportētājs iesniedz eksportētājas Puses muitas dienestiem rakstisku apņemšanos uzņemties pilnīgu atbildību par ikvienu izcelsmes deklarāciju, kurā norādīts, ka viņš ir dokumenta pašrocīgs parakstītājs.
6.  
Eksportētājs izcelsmes deklarāciju var sagatavot tad, kad izstrādājumus, uz kuriem tā attiecas, eksportē, vai pēc to eksporta (“ar atpakaļejošu spēku izdota izcelsmes deklarācija”), ja importētājai valstij šo deklarāciju iesniedz divu gadu laikā no to izstrādājumu importa, uz kuriem tā attiecas.

Ja saskaņā ar 14. panta 3. punktu notiek sūtījuma sadalīšana un ja ir ievērots tas pats divu gadu termiņš, tad ar atpakaļejošu spēku izdotu izcelsmes deklarāciju sagatavo atzīts eksportētājas Puses eksportētājs.

19. pants

Atzītais eksportētājs

1.  
Eksportētājas Puses muitas dienesti, ievērojot valsts prasības, ikvienam eksportētājam, kas veic darījumdarbību minētajā Pusē (“atzītais eksportētājs”), var atļaut sagatavot izcelsmes deklarācijas neatkarīgi no attiecīgo izstrādājumu vērtības.
2.  
Eksportētājam, kurš lūdz šādu atļauju, jāsniedz muitas dienestiem visas garantijas, kas vajadzīgas, lai varētu pārbaudīt izstrādājumu noteiktas izcelsmes statusu, kā arī to atbilstību pārējām šo noteikumu prasībām.
3.  
Muitas dienesti atzītajam eksportētājam piešķir muitas atļaujas numuru, ko norāda izcelsmes deklarācijā.
4.  
Muitas dienesti pārbauda, vai atļauja tiek pareizi izmantota. Tie var atsaukt atļauju, ja atzītais eksportētājs to izmanto nepareizi, un to dara, ja atzītais eksportētājs vairs nesniedz 2. punktā minētās garantijas.

20. pants

Pārvadājumu sertifikāta EUR.1 izdošanas procedūra

1.  
Pārvadājumu sertifikātu EUR.1 izdod eksportētājas Puses muitas dienesti pēc eksportētāja rakstiska pieteikuma vai, ja eksportētājs uzņemas atbildību, pēc viņa pilnvarota pārstāvja rakstiska pieteikuma.
2.  
Tālab eksportētājs vai viņa pilnvarots pārstāvis aizpilda gan pārvadājumu sertifikātu EUR 1, gan pieteikuma veidlapu; to paraugi ir šā papildinājuma IV pielikumā. Šīs veidlapas aizpilda vienā no valodām, kurās ir izstrādāts šis nolīgums, un saskaņā ar eksportētājas valsts tiesību aktu noteikumiem. Ja veidlapas aizpilda rokrakstā, izmanto tinti un raksta drukātiem burtiem. Izstrādājuma aprakstu ieraksta īpaši šai vajadzībai paredzētajā ailē, neatstājot tukšas rindas. Ja aile nav pilnībā aizpildīta, tad zem pēdējās apraksta rindas ievelk horizontālu līniju, visu tukšo laukumu šķērsām pārsvītrojot.
3.  
Pārvadājumu sertifikāta EUR.1 7. ailē ietver norādi angļu valodā “TRANSITIONAL RULES”.
4.  
Eksportētājs, kas iesniedz pieteikumu pārvadājumu sertifikāta EUR.1 saņemšanai, ir gatavs pēc tās eksportētājas Puses muitas dienestu pieprasījuma, kurā izdots pārvadājumu sertifikāts EUR.1, jebkurā laikā uzrādīt visus attiecīgos dokumentus, kas apliecina attiecīgo izstrādājumu noteiktas izcelsmes statusu, kā arī atbilstību pārējām šo noteikumu prasībām.
5.  
Ja attiecīgos izstrādājumus var uzskatīt par noteiktas izcelsmes izstrādājumiem un ja tie atbilst pārējām šo noteikumu prasībām, eksportētājas Puses muitas dienesti izdod pārvadājumu sertifikātu EUR.1.
6.  
Muitas dienesti, kas izdod pārvadājumu sertifikātus EUR.1, veic visus vajadzīgos pasākumus, lai pārbaudītu izstrādājumu noteiktas izcelsmes statusu un atbilstību pārējām šo noteikumu prasībām. Tālab tiem ir tiesības prasīt jebkādus pierādījumus un veikt eksportētāja grāmatvedības dokumentu pārbaudes vai citas pārbaudes, ko tie uzskata par vajadzīgām. Tiem ir jāgādā arī par to, lai šā panta 2. punktā minētās veidlapas būtu pienācīgi aizpildītas. Proti, tie pārbauda, vai izstrādājumu aprakstam paredzētā aile ir aizpildīta tā, lai nebūtu iespējami nekādi krāpnieciski papildinājumi.
7.  
Pārvadājumu sertifikāta EUR.1 izdošanas datumu norāda pārvadājumu sertifikāta EUR.1 11. ailē.
8.  
Muitas dienesti izdod pārvadājumu sertifikātu EUR.1 un dara to pieejamu eksportētājam, tiklīdz ir faktiski veikts vai nodrošināts eksports.

21. pants

Ar atpakaļejošu spēku izdoti pārvadājumu sertifikāti EUR.1

1.  

Neskarot 20. panta 8. punktu, pārvadājumu sertifikātu EUR.1 izņēmuma kārtā var izdot pēc to izstrādājumu eksporta, uz kuriem šis sertifikāts attiecas, ja:

a) 

eksportēšanas laikā tas nav izdots kļūdas, netīšas nolaidības vai īpašu apstākļu dēļ;

b) 

ja muitas dienestiem ir pierādīts, ka pārvadājumu sertifikāts EUR.1 ir bijis izdots, bet, attiecīgos izstrādājumus importējot, nav pieņemts tehnisku iemeslu dēļ;

c) 

attiecīgo izstrādājumu galamērķis eksportēšanas laikā nav bijis zināms un tas ir noteikts transportēšanas vai uzglabāšanas laikā un pēc iespējamas sūtījuma sadalīšanas, kas veikta saskaņā ar 14. panta 3. punktu;

d) 

pārvadājumu sertifikāts EUR.1 vai EUR.MED ir izdots saskaņā ar PEM konvencijas noteikumiem attiecībā uz izstrādājumiem, kuriem saskaņā ar šiem noteikumiem arī ir noteikta izcelsme; eksportētājs veic visus nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu kumulācijas piemērošanas nosacījumu izpildi, un ir gatavs muitas dienestiem iesniegt visus attiecīgos dokumentus, kas apliecina, ka izstrādājumam ir noteikta izcelsme, ievērojot šos noteikumus; vai

e) 

pārvadājumu sertifikāts EUR.1 ir izdots, pamatojoties uz 8. panta 4. punktu, un, importējot citā piemērotājā līgumslēdzējā pusē, ir piemērojams 8. panta 3. punkts.

2.  
Īstenojot 1. punktu, eksportētājs pieteikumā norāda to izstrādājumu eksportēšanas vietu un datumu, uz kuriem attiecas pārvadājumu sertifikāts EUR.1, kā arī pieprasījuma iemeslus.
3.  
Muitas dienesti pārvadājumu sertifikātu EUR.1 var izdot ar atpakaļejošu spēku divu gadu laikā no eksportēšanas dienas un tikai pēc tam, kad ir pārbaudījuši, vai eksportētāja pieteikumā sniegtā informācija atbilst attiecīgajai dokumentācijai.
4.  
Papildus 20. panta 3. punktā noteiktajai prasībai preču pārvadājumu sertifikātā EUR.1, kas izdots ar atpakaļejošu spēku, ieraksta šādu frāzi angļu valodā: “ISSUED RETROSPECTIVELY”.
5.  
Pārvadājumu sertifikātā EUR.1 šā panta 4. punktā minēto ierakstu izdara 7. ailē.

22. pants

Pārvadājumu sertifikāta EUR.1 dublikāta izdošana

1.  
Ja pārvadājumu sertifikāts EUR.1 ir nozagts, pazaudēts vai iznīcināts, tad eksportētājs var vērsties muitas dienestos, kas sertifikātu izdevuši, lai iegūtu dublikātu, kuru sagatavo, pamatojoties uz šo dienestu rīcībā esošajiem eksporta dokumentiem.
2.  
Papildus 20. panta 3. punktā noteiktajai prasībai saskaņā ar šā panta 1. punktu izdotajā dublikātā ieraksta šādu vārdu angļu valodā: “DUPLICATE”.
3.  
Šā panta 2. punktā minēto ierakstu veic pārvadājumu sertifikāta EUR.1 dublikāta 7. ailē.
4.  
Dublikāts, kurā norāda oriģinālā pārvadājumu sertifikāta EUR.1 izdošanas datumu, ir derīgs no dienas, kad izdots oriģināls.

23. pants

Izcelsmes apliecinājuma derīgums

1.  
Izcelsmes apliecinājums ir derīgs desmit mēnešus no dienas, kad tas izdots vai sagatavots eksportētājā Pusē, un minētajā termiņā to iesniedz importētājas Puses muitas dienestiem.
2.  
Izcelsmes apliecinājumus, ko importētājas Puses muitas dienestiem iesniedz pēc 1. punktā norādītā derīguma termiņa, var pieņemt, lai piemērotu tarifa preferences, ja dokumentus līdz noteiktajam termiņam iesniegt nav bijis iespējams ārkārtas apstākļu dēļ.
3.  
Citos novēlotas uzrādīšanas gadījumos importētājas Puses muitas dienesti var pieņemt izcelsmes apliecinājumus, ja izstrādājumi muitai uzrādīti pirms minētā termiņa beigām.

24. pants

Brīvās zonas

1.  
Puses veic visus nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu, ka, transportējot caur brīvo zonu to teritorijā, izstrādājumi, ko tirgo, piemērojot izcelsmes apliecinājumu, netiek aizstāti ar citām precēm un tiem neveic citu apstrādi kā vien to, kas vajadzīga, lai tos saglabātu nebojātus.
2.  
Atkāpjoties no 1. punkta, ja kādas piemērotājas līgumslēdzējas puses izcelsmes izstrādājumus importē brīvajā zonā ar izcelsmes apliecinājumu un tur apstrādā vai pārstrādā, var izdot vai sagatavot jaunu izcelsmes apliecinājumu, ja veiktā apstrāde vai pārstrāde atbilst šiem noteikumiem.

25. pants

Importēšanas prasības

Izcelsmes apliecinājumus iesniedz importētājas Puses muitas dienestiem saskaņā ar minētajā Pusē piemērojamajām procedūrām.

26. pants

Importēšana pa daļām

Ja pēc importētāja lūguma un saskaņā ar importētājas Puses muitas dienestu paredzētajiem nosacījumiem XVI un XVII sadaļas vai pozīciju 7308 un 9406 izjauktus vai nesaliktus izstrādājumus Harmonizētās sistēmas interpretācijas 2.a) vispārīgā noteikuma nozīmē importē pa daļām, tad vienotu šo izstrādājumu izcelsmes apliecinājumu iesniedz muitas dienestiem, importējot pirmo daļu.

27. pants

Atbrīvojumi no izcelsmes apliecinājuma

1.  
Izstrādājumus, kurus sīkpakās viena privātpersona pārsūta otrai vai kuri ietilpst ceļotāja personīgajā bagāžā, uzskata par noteiktas izcelsmes izstrādājumiem, un tad, ja ir deklarēts, ka tie atbilst šā protokola prasībām un ja nav šaubu par šādas deklarācijas ticamību, nepieprasa izcelsmes apliecinājumu šo izstrādājumu importam, kas nav komerciāla rakstura imports.
2.  

Importu neuzskata par komerciāla rakstura importu, ja ir izpildīti visi turpmāk minētie nosacījumi:

a) 

imports ir neregulārs;

b) 

importē tikai izstrādājumus, kas ir paredzēti saņēmēju vai ceļotāju vai viņu ģimeņu personīgai lietošanai;

c) 

izstrādājumu īpašības un daudzums liecina, ka tie nav paredzēti komerciālam nolūkam.

3.  
Šo izstrādājumu kopējā vērtība nedrīkst pārsniegt 500 EUR attiecībā uz sīkpakām vai 1 200  EUR attiecībā uz izstrādājumiem, kas ir ceļotāja personīgajā bagāžā.

28. pants

Neatbilstība un formālas kļūdas

1.  
Ja atklāj nelielu neatbilstību starp informāciju izcelsmes apliecinājumā un dokumentos, kas iesniegti muitas iestādei, lai nokārtotu izstrādājumu importa formalitātes, tad izcelsmes apliecinājums ipso facto nezaudē spēku, ja attiecīgi konstatē, ka šis dokuments atbilst konkrētajiem izstrādājumiem.
2.  
Šā panta 1. punktā minētos dokumentus nenoraida acīmredzamu formālu kļūdu, piemēram, drukas kļūdu, dēļ, ja attiecīgās kļūdas nerada šaubas par minētajos dokumentos sniegtās informācijas pareizību.

29. pants

Piegādātāja deklarācijas

1.  
Ja kādā Pusē saskaņā ar 7. panta 3. vai 4. punktu izdod pārvadājumu sertifikātu EUR.1 vai sagatavo izcelsmes deklarāciju noteiktas izcelsmes izstrādājumiem, kuru ražošanā ir izmantotas tādas preces no citām piemērotājām līgumslēdzējām pusēm, kuras ir tur apstrādātas vai pārstrādātas, negūstot preferenciālu noteiktas izcelsmes statusu, ņem vērā piegādātāja deklarāciju, kas sniegta par šīm precēm saskaņā ar šo pantu.
2.  
Piegādātāja deklarācija, kas minēta 1. punktā, ir pierādījums, ka attiecīgajām precēm piemērotājā līgumslēdzējā pusē ir veikta apstrāde un pārstrāde, un to izmanto, lai noteiktu, vai izstrādājumus, kuru ražošanā šīs preces ir izmantotas, var uzskatīt par eksportētājas Puses izcelsmes izstrādājumiem un vai tie atbilst pārējām šo noteikumu prasībām.
3.  
Izņemot 4. punktā minētajos gadījumos, katram atsevišķam sūtījumam sagatavo atsevišķu piegādātāja deklarāciju tādā veidā, kāds noteikts VI pielikumā, uz papīra lapas, ko pievieno rēķinam, pavadzīmei vai citam tirdzniecības dokumentam, pietiekami sīki aprakstot attiecīgās preces, lai tās varētu identificēt.
4.  
Ja piegādātājs regulāri piegādā noteiktam klientam preces, par kurām paredzams, ka piemērotājā līgumslēdzējā pusē veiktā apstrāde un pārstrāde kādu laikposmu saglabāsies nemainīga, viņš var iesniegt vienotu piegādātāja deklarāciju, kas aptver secīgus šo preču sūtījumus (“ilgtermiņa piegādātāja deklarācija”). Ilgtermiņa piegādātāja deklarācija parasti ir derīga ne ilgāk kā divus gadus, sākot no tās sagatavošanas dienas. Tās piemērotājas līgumslēdzējas puses muitas dienesti, kurā deklarācija sagatavota, paredz nosacījumus, saskaņā ar kuriem var izmantot ilgākus laikposmus. Ilgtermiņa piegādātāja deklarāciju piegādātājs sagatavo veidā, kāds noteikts VII pielikumā, un attiecīgās preces tajā apraksta pietiekami sīki, lai tās varētu identificēt. To nodod attiecīgajam klientam, pirms viņam piegādā pirmo preču sūtījumu, uz kuru attiecas deklarācija, vai kopā ar pirmo sūtījumu. Piegādātājs nekavējoties informē klientu, ja ilgtermiņa piegādātāja deklarācija vairs nav piemērojama piegādātajām precēm.
5.  
Piegādātāja deklarācijas, kas minētas 3. un 4. punktā, sagatavo, izmantojot rakstāmmašīnu vai datoru, vienā no šā nolīguma valodām saskaņā ar tās piemērotājas līgumslēdzējas puses tiesību aktiem, kurā deklarācija ir sagatavota, un tajā ir piegādātāja pašrocīga paraksta oriģināls. Deklarācija var būt arī rakstīta ar roku; tādā gadījumā izmanto tinti un raksta drukātiem burtiem.
6.  
Piegādātājs, kurš sagatavo deklarāciju, ir gatavs pēc tās piemērotājas līgumslēdzējas puses muitas dienestu pieprasījuma, kurā deklarācija ir sagatavota, jebkurā laikā iesniegt visus nepieciešamos dokumentus, kas apliecina, ka deklarācijā sniegtā informācija ir pareiza.

30. pants

Summas, kas izteiktas euro

1.  
Piemērojot 18. panta 1. punkta b) apakšpunktu un 27. panta 3. punktu gadījumos, kad rēķini par izstrādājumiem nav izteikti euro, ik gadu katra attiecīgā valsts nosaka summas Pušu valūtās, kas ir līdzvērtīgas euro izteiktajām summām.
2.  
Ciktāl tas attiecas uz valūtu, kurā rēķins ir izrakstīts, atbilstoši summai, ko noteikusi attiecīgā valsts, uz sūtījumu attiecina 18. panta 1. punkta b) apakšpunktu vai 27. panta 3. punktu.
3.  
Summas, kas izmantojamas katrā attiecīgajā valsts valūtā, ir līdzvērtīgas summām, kuras izteiktas euro pēc kursa oktobra pirmajā darbdienā. Summas līdz 15. oktobrim paziņo Eiropas Komisijai un piemēro no nākamā gada 1. janvāra. Eiropas Komisija paziņo attiecīgās summas visām attiecīgajām valstīm.
4.  
Puse var noapaļot uz augšu vai uz leju summu, kas iegūta, kad euro izteiktā summa konvertēta attiecīgās valsts valūtā. Noapaļotā summa nedrīkst atšķirties par vairāk kā 5 % no summas, kas iegūta konvertēšanas rezultātā. Puse var saglabāt nemainīgu to savas valūtas summu, kura ir līdzvērtīga euro izteiktajai summai, ja 3. punktā paredzētās ikgadējās korekcijas laikā šīs summas pārvēršana pirms noapaļošanas summu valsts valūtā palielina par mazāk kā 15 %. Valsts valūtas ekvivalents var palikt nemainīgs, ja konvertēšanas rezultātā būtu radies samazinājums šā ekvivalenta vērtībā.
5.  
Apvienotā komiteja pēc Puses lūguma pārskata euro izteiktās summas. Veicot minēto pārskatīšanu, Apvienotā komiteja apsver vēlamību saglabāt attiecīgo ierobežojumu ietekmi reālā izteiksmē. Šim nolūkam tai ir dotas tiesības lemt par euro valūtā izteikto summu grozīšanu.

VI SADAĻA

SADARBĪBAS PRINCIPI UN DOKUMENTĀRI PIERĀDĪJUMI

31. pants

Dokumentāri pierādījumi, izcelsmes apliecinājumu un apliecinošo dokumentu saglabāšana

1.  
Eksportētājs, kas sagatavojis izcelsmes deklarāciju vai iesniedzis pieteikumu pārvadājumu sertifikāta EUR.1 saņemšanai, vismaz trīs gadus no izcelsmes deklarācijas izdošanas vai sagatavošanas dienas glabā šo izcelsmes apliecinājumu cieto kopiju vai elektronisko versiju, kā arī visus dokumentus, kas apliecina izstrādājuma noteiktas izcelsmes statusu.
2.  
Piegādātājs, kurš sagatavo piegādātāja deklarāciju, šīs deklarācijas un visu to rēķinu, pavadzīmju vai citu tirdzniecības dokumentu kopijas, kuriem šo deklarāciju pievieno, kā arī 29. panta 6. punktā minētos dokumentus glabā vismaz trīs gadus.

Piegādātājs, kurš sagatavo ilgtermiņa piegādātāja deklarāciju, šīs deklarācijas un visu attiecīgo rēķinu, pavadzīmju vai citu attiecīgam klientam nosūtītu tirdzniecības dokumentu kopijas, kuri attiecas uz šajā deklarācijā ietvertajām precēm, kā arī 29. panta 6. punktā minētos dokumentus glabā vismaz trīs gadus. Šā laikposma sākums ir diena, kurā beidzas ilgtermiņa piegādātāja deklarācijas derīguma termiņš.

3.  

Šā panta 1. punktā pie “dokumentiem, kas apliecina noteiktas izcelsmes statusu,” citustarp pieder šādi:

a) 

tieši pierādījumi par darbībām, ko veicis eksportētājs vai piegādātājs, lai iegūtu attiecīgo izstrādājumu, ietverti, piemēram, viņa pārskatos vai iekšējā grāmatvedības uzskaitē;

b) 

dokumenti, kas apliecina izmantoto materiālu noteiktas izcelsmes statusu un kas izdoti vai sagatavoti attiecīgajā piemērotājā līgumslēdzējā pusē saskaņā ar tās iekšējiem tiesību aktiem;

c) 

dokumenti, kas apliecina materiālu apstrādi vai pārstrādi attiecīgajā Pusē un kas ir sagatavoti vai izdoti minētajā Pusē saskaņā ar tās iekšējiem tiesību aktiem;

d) 

izcelsmes deklarācijas vai pārvadājumu sertifikāti EUR.1, kas apliecina izmantoto materiālu noteiktas izcelsmes statusu un kas sagatavoti vai izdoti Pusēs saskaņā ar šiem noteikumiem;

e) 

tādi attiecīgi pierādījumi par apstrādi un pārstrādi, kas veikta ārpus Pusēm, piemērojot 13. un 14. pantu, kuri apliecina minēto pantu prasību izpildi.

4.  
Eksportētājas Puses muitas dienesti, kas izdod pārvadājumu sertifikātus EUR.1, 20. panta 2. punktā minēto pieteikuma veidlapu glabā vismaz trīs gadus.
5.  
Importētājas Puses muitas dienesti tiem iesniegtās izcelsmes deklarācijas un pārvadājumu sertifikātus EUR.1 glabā vismaz trīs gadus.
6.  
Piemērotājā līgumslēdzējā pusē sagatavotas piegādātāja deklarācijas, kas apliecina, ka izmantotajiem materiāliem minētajā piemērotājā līgumslēdzējā pusē veikta apstrāde vai pārstrāde, uzskata par 18. panta 3. punktā, 20. panta 4. punktā un 29. panta 6. punktā minēto dokumentu, ko izmanto, lai apliecinātu, ka izstrādājumus, uz kuriem attiecas pārvadājumu sertifikāts EUR.1 vai izcelsmes deklarācija, var uzskatīt par šīs līgumslēdzējas puses izcelsmes izstrādājumiem un ka tie atbilst pārējām šo noteikumu prasībām.

32. pants

Strīdu izšķiršana

Ja strīdus, kas radušies saistībā ar 34. un 35. pantā minētajām pārbaudes procedūrām vai šā papildinājuma interpretāciju, nevar izšķirt starp muitas dienestiem, kuri pieprasa pārbaudi, un par šīs pārbaudes veikšanu atbildīgajiem muitas dienestiem, tos nodod Apvienotajai komitejai.

Strīdu izšķiršana starp importētāju un importētājas Puses muitas dienestiem vienmēr notiek saskaņā ar minētās valsts tiesību aktiem.

VII SADAĻA

ADMINISTRATĪVĀ SADARBĪBA

33. pants

Paziņošana un sadarbība

1.  
Pušu muitas dienesti cits citam sniedz to zīmogu nospiedumu paraugus, kurus tie izmanto savās muitas iestādēs, lai izdotu pārvadājumu sertifikātus EUR.1, atzītiem eksportētājiem piešķirto atļaujas numuru paraugus un to muitas dienestu adreses, kuri atbild par šo sertifikātu un izcelsmes deklarāciju pārbaudi.
2.  
Lai nodrošinātu pareizu šo noteikumu piemērošanu, Puses ar kompetento muitas dienestu starpniecību palīdz viena otrai pārbaudīt pārvadājumu sertifikātu EUR.1, izcelsmes deklarāciju un piegādātāja deklarāciju autentiskumu un minētajos dokumentos sniegtās informācijas pareizību.

34. pants

Izcelsmes apliecinājumu pārbaude

1.  
Izcelsmes apliecinājumu turpmākas pārbaudes veic izlases veidā vai arī gadījumos, kad importētājas Puses muitas dienestiem ir pamatotas šaubas par šādu dokumentu autentiskumu, attiecīgo izstrādājumu noteiktas izcelsmes statusu vai pārējo šo noteikumu prasību izpildi.
2.  
Ja importētājas Puses muitas dienesti pieprasa turpmākas pārbaudes, tad tie atdod atpakaļ eksportētājas Puses muitas dienestiem pārvadājumu sertifikātu EUR.1 un rēķinu, ja tāds iesniegts, izcelsmes deklarāciju vai šo dokumentu kopijas, vajadzības gadījumā norādot pārbaudes pieprasījuma iemeslus. Pārbaudes pieprasījumam pievieno visus iegūtos dokumentus un informāciju, kas liecina, ka izcelsmes apliecinājumā sniegtā informācija ir nepareiza.
3.  
Pārbaudi veic eksportētājas Puses muitas dienesti. Tālab tiem ir tiesības prasīt jebkādus pierādījumus un veikt eksportētāja grāmatvedības dokumentu pārbaudes vai citas pārbaudes, ko tie uzskata par vajadzīgām.
4.  
Ja importētājas Puses muitas dienesti nolemj apturēt preferenciāla režīma piešķiršanu attiecīgajiem izstrādājumiem, tad, gaidot pārbaudes rezultātus, tie importētājam piedāvā izstrādājumus izlaist un veic visus piesardzības pasākumus, ko atzīst par vajadzīgiem.
5.  
Muitas dienesti, kas pieprasa pārbaudi, iespējami drīz tiek informēti par tās rezultātiem. Šajos rezultātos skaidri norāda, vai dokumenti ir autentiski un vai attiecīgos izstrādājumus var uzskatīt par izstrādājumiem ar izcelsmi vienā no Pusēm un pārējām šo noteikumu prasībām atbilstošiem.
6.  
Ja pamatotu šaubu gadījumā desmit mēnešu laikā no pārbaudes pieprasījuma iesniegšanas dienas nav saņemta atbilde vai ja atbildē nav pietiekamas informācijas, lai noteiktu attiecīgā dokumenta autentiskumu vai izstrādājumu patieso izcelsmi, muitas dienesti, kas iesnieguši pieprasījumu, izņemot ārkārtas gadījumus, liedz tiesības uz preferenciālu režīmu.

35. pants

Piegādātāja deklarāciju pārbaude

1.  
Turpmākas piegādātāja deklarāciju vai ilgtermiņa piegādātāja deklarāciju pārbaudes var veikt izlases veidā vai vienmēr, kad Puses muitas dienestiem, kurā šīs deklarācijas ņemtas vērā, lai izdotu pārvadājumu sertifikātu EUR.1 vai lai sagatavotu izcelsmes deklarāciju, ir radušās pamatotas šaubas par dokumenta autentiskumu vai dokumentā sniegtās informācijas pareizību.
2.  
Īstenojot 1. punkta noteikumus, 1. punktā minētās Puses muitas dienesti atdod piegādātāja deklarāciju vai ilgtermiņa piegādātāja deklarāciju un rēķinu(-us), pavadzīmi(-es) vai citu(-us) tirdzniecības dokumentu(-us), kas attiecas uz šajā deklarācijā ietvertajām precēm, tās piemērotājas līgumslēdzējas puses muitas dienestiem, kur deklarācija sagatavota, vajadzības gadījumā norādot būtiskos vai formālos pārbaudes pieprasījuma iemeslus.

Lai pamatotu turpmākas pārbaudes prasības nepieciešamību, tie nosūta visus iegūtos dokumentus un informāciju, kas liecina, ka piegādātāja deklarācijā vai ilgtermiņa piegādātāja deklarācijā sniegtā informācija ir nepareiza.

3.  
Pārbaudi veic tās piemērotājas līgumslēdzējas puses muitas dienesti, kur sagatavota piegādātāja deklarācija vai ilgtermiņa piegādātāja deklarācija. Tālab tiem ir tiesības prasīt jebkādus pierādījumus un veikt piegādātāja grāmatvedības dokumentu pārbaudes vai citas pārbaudes, ko tie uzskata par vajadzīgām.
4.  
Muitas dienesti, kas pieprasa pārbaudi, iespējami drīz tiek informēti par tās rezultātiem. Šie rezultāti skaidri parāda, vai informācija, kas sniegta piegādātāja deklarācijā vai ilgtermiņa piegādātāja deklarācijā, ir pareiza, un dod tiem iespēju noteikt, vai un cik lielā mērā šo deklarāciju var ņemt vērā, izdodot pārvadājumu sertifikātu EUR.1 vai sagatavojot izcelsmes deklarāciju.

36. pants

Sankcijas

Katra Puse paredz kriminālsodus, civiltiesiskus vai administratīvus sodus par to, ka pārkāpti tās iekšējie tiesību akti, kas saistīti ar šiem noteikumiem.

VIII SADAĻA

A PAPILDINĀJUMA PIEMĒROŠANA

37. pants

Eiropas Ekonomikas zona

Eiropas Ekonomikas zonas (EEZ) izcelsmes preces Eiropas Ekonomikas zonas līguma 4. protokola nozīmē uzskata par Eiropas Savienības, Islandes, Lihtenšteinas vai Norvēģijas (“EEZ puses”) izcelsmes precēm, ja tās eksportē attiecīgi no Eiropas Savienības, Islandes, Lihtenšteinas vai Norvēģijas uz Jordānas Rietumkrastu un Gazas sektoru, ar noteikumu, ka starp Palestīnas atbrīvošanas organizāciju (PAO) Jordānas Rietumkrasta un Gazas sektora Palestīniešu pašpārvaldes vajadzībām un EEZ pusēm ir piemērojami brīvās tirdzniecības nolīgumi, kuros izmantoti šie noteikumi.

38. pants

Lihtenšteina

Neskarot 2. pantu, Lihtenšteinas izcelsmes izstrādājumu, ņemot vērā Šveices un Lihtenšteinas muitas savienību, uzskata par Šveices izcelsmes izstrādājumu.

39. pants

Sanmarīno Republika

Neskarot 2. pantu, Sanmarīno Republikas izcelsmes izstrādājumu, ņemot vērā Eiropas Savienības un Sanmarīno Republikas muitas savienību, uzskata par Eiropas Savienības izcelsmes izstrādājumu.

40. pants

Andoras Firstiste

Neskarot 2. pantu, Andoras Firstistes izcelsmes izstrādājumu, kas klasificēts Harmonizētās sistēmas 25.–97. nodaļā, ņemot vērā Eiropas Savienības un Andoras Firstistes muitas savienību, uzskata par Eiropas Savienības izcelsmes izstrādājumu.

41. pants

Seūta un Melilja

1.  
Šajos noteikumos termins “Eiropas Savienība” neietver Seūtu un Melilju.
2.  
Uz Jordānas Rietumkrasta un Gazas sektora izcelsmes izstrādājumiem, ko importē Seūtā un Meliljā, visādā ziņā attiecina to pašu muitas režīmu, ko piemēro izstrādājumiem, kuru izcelsme ir Eiropas Savienības muitas teritorijā saskaņā ar akta par Spānijas Karalistes un Portugāles Republikas pievienošanos un pielāgojumiem Līgumos ( 4 ) 2. protokolu. To Seūtas un Meliljas izcelsmes izstrādājumu importam, uz kuriem attiecas attiecīgais nolīgums, Palestīnas atbrīvošanas organizācija (PAO) Jordānas Rietumkrasta un Gazas sektora Palestīniešu pašpārvaldes vajadzībām piešķir to pašu muitas režīmu, kuru tiem izstrādājumiem, ko importē no Eiropas Savienības un kam ir Eiropas Savienības izcelsme.
3.  
Piemērojot šā panta 2. punktu attiecībā uz Seūtas un Meliljas izcelsmes izstrādājumiem, šos noteikumus piemēro mutatis mutandis, ievērojot V pielikumā izklāstītos īpašos nosacījumus.

I PIELIKUMS

IEVADPIEZĪMES SARAKSTAM II PIELIKUMĀ

1. piezīme. Vispārīgs ievads

Sarakstā izklāstīti nosacījumi, kas jāizpilda attiecībā uz visiem izstrādājumiem, lai tos uzskatītu par pietiekami apstrādātiem vai pārstrādātiem šā papildinājuma II sadaļas 4. panta nozīmē. Pavisam ir četru veidu noteikumi, kas atšķiras atkarībā no izstrādājuma:

a) 

apstrādē vai pārstrādē nav pārsniegts maksimālais nenoteiktas izcelsmes materiālu daudzums;

b) 

apstrādē vai pārstrādē saražoto izstrādājumu Harmonizētās sistēmas četrciparu pozīcija vai Harmonizētās sistēmas sešciparu apakšpozīcija kļūst atšķirīga no attiecīgās izmantoto materiālu Harmonizētās sistēmas četrciparu pozīcijas vai sešciparu apakšpozīcijas Harmonizētajā sistēmā;

c) 

veikta specifiska apstrādes vai pārstrādes darbība;

d) 

apstrādi vai pārstrādi veic konkrētiem pilnībā iegūtiem materiāliem.

2. piezīme. Saraksta struktūra

2.1. Saraksta pirmajās divās slejās ir aprakstīts iegūtais izstrādājums. 1. slejā ir Harmonizētajā sistēmā izmantotais pozīcijas vai nodaļas numurs, 2. slejā – minētajā sistēmā izmantotais attiecīgās pozīcijas vai nodaļas preču apraksts. Katram ierakstam pirmajās divās slejās noteikums ir precizēts 3. slejā. Dažos gadījumos pirms ieraksta 1. slejā ir “ex” – tas nozīmē, ka 3. slejā iekļauto noteikumu piemēro tikai minētās pozīcijas daļai, kas aprakstīta 2. slejā.

2.2. Ja 1. slejā vienkopus norādīti vairāki pozīciju numuri vai ir norādīts nodaļas numurs un tāpēc izstrādājumu apraksts 2. slejā ir vispārināts, tad noteikums blakus 3. slejā attiecas uz visiem izstrādājumiem, kas klasificēti Harmonizētās sistēmas nodaļas pozīcijās vai kādā no 1. slejā vienkopus norādītajām pozīcijām.

2.3. Ja sarakstā uz dažādiem pozīcijas izstrādājumiem attiecas dažādi noteikumi, tad katrā ievilkumā ir tās pozīcijas daļas apraksts, uz kuru attiecas noteikums, kas ir blakus 3. slejā.

2.4. Ja 3. slejā izklāstīti divi alternatīvi noteikumi, kas nošķirti ar vārdu “vai”, tad eksportētājs var izvēlēties, kuru noteikumu izmantot.

3. piezīme. Noteikumu piemērošanas piemēri

3.1. Attiecībā uz izstrādājumiem, kas ieguvuši noteiktas izcelsmes statusu un ko izmanto citu izstrādājumu ražošanā, šā papildinājuma II sadaļas 4. pantu piemēro neatkarīgi no tā, vai minētais statuss iegūts rūpnīcā, kurā šos izstrādājumus izmanto, vai citā rūpnīcā Pusē.

3.2. Ievērojot šā papildinājuma II sadaļas 6. pantu, veiktajai apstrādei un pārstrādei jāpārsniedz darbības, kas uzskaitītas minētajā pantā. Ja tas tā nav, tad preces neatbilst tam, lai tām piešķirtu preferenciāla tarifa režīmu, pat ja izpildīti tālāk sarakstā izklāstītie nosacījumi.

Ievērojot šā papildinājuma II sadaļas 6. pantu, saraksta noteikumi paredz vajadzīgās apstrādes vai pārstrādes minimumu, un jebkāda papildu apstrāde vai pārstrāde arī piešķir izstrādājumam noteiktas izcelsmes statusu; un otrādi, ja veiktā apstrāde vai pārstrāde nav pietiekama, tad noteiktas izcelsmes statusu nevar piešķirt.

Tādējādi, ja noteikumā paredzēts, ka konkrētā ražošanas stadijā var izmantot nenoteiktas izcelsmes materiālus, tad šādus materiālus atļauts izmantot agrākā ražošanas stadijā, bet nav atļauts izmantot vēlākā ražošanas stadijā.

Ja noteikumā paredzēts, ka konkrētā ražošanas stadijā nevar izmantot nenoteiktas izcelsmes materiālus, tad materiālus atļauts izmantot agrākā ražošanas stadijā, bet nav atļauts izmantot vēlākā ražošanas stadijā.

Piemērs: ja 19. nodaļas saraksta noteikums prasa, lai “pozīcijas 1101 –1108 nenoteiktas izcelsmes materiālu svars nepārsniedz 20 %”, tad 10. nodaļas graudaugu produktu (materiāli agrākā ražošanas stadijā) izmantošana (t. i., imports) nav ierobežota.

3.3. Neskarot 3.2. piezīmi, ja noteikumā lietota frāze “ražošana no jebkurā pozīcijā klasificētiem materiāliem”, tad var izmantot jebkuras pozīcijas materiālus (arī materiālus, kas ir paša izstrādājuma pozīcijā un ir ar tādu pašu aprakstu), tomēr jāievēro visi īpašie ierobežojumi, kas varētu būt ietverti noteikumā.

Frāze “ražošana no jebkuras pozīcijas materiāliem, arī citiem pozīcijas .. materiāliem” vai “ražošana no jebkuras pozīcijas materiāliem, arī izstrādājuma paša pozīcijas materiāliem” tomēr nozīmē, ka var izmantot materiālus, kas klasificēti jebkurā pozīcijā, izņemot tos, kuriem ir tāds pats apraksts kā 2. slejā dotais izstrādājuma apraksts.

3.4. Ja saraksta noteikumā norādīts, ka izstrādājumu var ražot no vairāk nekā viena materiāla, tas nozīmē, ka var izmantot vienu vai vairākus materiālus. Tas nenozīmē, ka jāizmanto visi šie materiāli.

3.5. Ja saraksta noteikumā norādīts, ka izstrādājums jāražo no konkrēta materiāla, tad šis nosacījums neliedz izmantot citus materiālus, kas tiem raksturīgo īpašību dēļ nevar atbilst šim noteikumam.

3.6. Ja saraksta noteikumā nenoteiktas izcelsmes materiāliem, ko var izmantot, norādītas divas maksimālās procentuālās vērtības, tad šīs procentuālās vērtības nedrīkst summēt. Citiem vārdiem sakot, visu izmantoto nenoteiktas izcelsmes materiālu maksimālā vērtība nedrīkst pārsniegt lielāko norādīto procentuālo vērtību. Turklāt netiek pārsniegtas atsevišķas procentuālās vērtības, kas attiecas uz konkrētiem materiāliem.

4. piezīme. Vispārīgi noteikumi, kas attiecas uz konkrētām lauksaimniecības precēm

4.1. Lauksaimniecības preces, ko klasificē 6., 7., 8., 9., 10. un 12. nodaļā un pozīcijā 2401 un kas audzētas vai novāktas Puses teritorijā, uzskata par precēm, kuru izcelsme ir minētās Puses teritorijā, pat ja tās audzētas no importētām sēklām, sīpoliem, sakneņiem, spraudeņiem, potcelmiem, atvasēm, pumpuriem vai citām augu dzīvajām daļām.

4.2. Ja noteikti ierobežojumi nenoteiktas izcelsmes cukura saturam konkrētā izstrādājumā, tad šādu ierobežojumu aprēķināšanā ņem vērā to pozīcijas 1701 (saharoze) un 1702 (piemēram, fruktoze, glikoze, laktoze, maltoze, izoglikoze vai invertcukurs) cukuru svaru, kas izmantoti gatavā izstrādājuma ražošanā un izmantoti to nenoteiktas izcelsmes izstrādājumu ražošanā, kas iekļauti gatavajā izstrādājumā.

5. piezīme. Attiecībā uz konkrētiem tekstilizstrādājumiem izmantotā terminoloģija

5.1. Sarakstā izmantotais termins “dabiskās šķiedras” attiecas uz šķiedrām, kas nav mākslīgās vai sintētiskās šķiedras. Šo terminu attiecina tikai uz pirmsvērpšanas stadijām, tas ietver atlikas, un, ja vien nav norādīts citādi, arī šķiedras, kas ir kārstas, ķemmētas vai citādi apstrādātas, bet nav vērptas.

5.2. Termins “dabiskās šķiedras” attiecas uz pozīcijas 0511 astriem, pozīciju 5002 un 5003 zīdu, kā arī pozīciju 5101 –5105 vilnas šķiedrām un smalkiem vai rupjiem dzīvnieku matiem, pozīciju 5201 –5203 kokvilnas šķiedrām, kā arī pozīciju 5301 –5305 citādām augu šķiedrām.

5.3. Termini “tekstilmasa”, “ķīmiskie materiāli” un “papīrražošanas materiāli” sarakstā ir lietoti, lai aprakstītu materiālus, kuri nav klasificēti 50.–63. nodaļā un kurus var izmantot mākslīgo, sintētisko vai papīra šķiedru vai dzijas ražošanā.

5.4. Termins “ķīmiskās štāpeļšķiedras” sarakstā ir lietots, lai norādītu pozīciju 5501 –5507 sintētisku vai mākslīgu pavedienu grīsti, štāpeļšķiedras vai atlikas.

5.5. Apdrukāšana (apvienojumā ar aušanu, adīšanu/tamborēšanu, stepēšanu vai flokdruku) tiek definēta kā metode, ar kuru, izmantojot sietspiedes, veltņspiedes, digitālās vai pārneses paņēmienus, tekstilmateriāla substrātam tiek piešķirta objektīvi novērtēta pastāvīga funkcija, kā krāsa, dizains, tehniskie raksturlielumi.

5.6. Apdrukāšana (kā atsevišķa darbība) tiek definēta kā metode, ar kuru, izmantojot sietspiedes, veltņspiedes, digitālās vai pārneses paņēmienus apvienojumā ar vismaz sagatavošanas/galaapstrādes darbībām (piemēram, mazgāšanu, balināšanu, merserizāciju, termosaraušanos, uzkāršanu, kalandrēšanu, apstrādi pret saraušanos, pastāvīgu apdari, dekatēšanu, impregnēšanu, defektu labošanu vai attīrīšanu no svešķermeņu ieslēgumiem un mezgliem), tekstilmateriāla substrātam tiek piešķirta objektīvi novērtēta pastāvīga funkcija, kā krāsa, dizains, tehniskie raksturlielumi, ar noteikumu, ka visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 50 % no izstrādājuma ražotāja cenas.

6. piezīme. Pielaides, kas piemērojamas izstrādājumiem, kuri izgatavoti no vairākiem tekstilmateriāliem

6.1. Ja pie kāda izstrādājuma sarakstā ir atsauce uz šo piezīmi, tad 3. slejas nosacījumi neattiecas ne uz vienu tekstila pamatmateriālu, ko izmanto konkrētā izstrādājuma ražošanā un kas kopā veido 15 % vai mazāk no visu izmantoto tekstila pamatmateriālu kopējā svara (skatīt arī 6.3. un 6.4. piezīmi).

6.2. Tomēr 6.1. piezīmē minēto pielaidi var piemērot tikai jauktiem izstrādājumiem, kas izgatavoti no diviem vai vairākiem tekstila pamatmateriāliem.

Tekstila pamatmateriāli ir šādi:

— 
zīds,
— 
vilna,
— 
rupjie dzīvnieku mati,
— 
smalkie dzīvnieku mati,
— 
zirgu astri,
— 
kokvilna,
— 
papīrražošanas materiāli un papīrs,
— 
lini,
— 
kaņepāji,
— 
džutas šķiedra un citādas lūksnes tekstilšķiedras,
— 
sizals un citas agavju ģints augu tekstilšķiedras,
— 
kokosšķiedra, abaka, rāmija un citādas augu tekstilšķiedras,
— 
sintētiskās ķīmisko pavedienu šķiedras no polipropilēna,
— 
sintētiskās ķīmisko pavedienu šķiedras no poliestera,
— 
sintētiskās ķīmisko pavedienu šķiedras no poliamīda,
— 
sintētiskās ķīmisko pavedienu šķiedras no poliakrilnitrila,
— 
sintētiskās ķīmisko pavedienu šķiedras no poliimīda,
— 
sintētiskās ķīmisko pavedienu šķiedras no politetrafluoretilēna,
— 
sintētiskās ķīmisko pavedienu šķiedras no poli(fenilēnsulfīda),
— 
sintētiskās ķīmisko pavedienu šķiedras no poli(vinilhlorīda),
— 
citādas sintētiskās ķīmisko pavedienu šķiedras,
— 
mākslīgās ķīmisko pavedienu šķiedras no viskozes,
— 
citādas mākslīgās ķīmisko pavedienu šķiedras,
— 
strāvvadoši pavedieni,
— 
sintētiskās ķīmiskās štāpeļšķiedras no polipropilēna,
— 
sintētiskās ķīmiskās štāpeļšķiedras no poliestera,
— 
sintētiskās ķīmiskās štāpeļšķiedras no poliamīda,
— 
sintētiskās ķīmiskās štāpeļšķiedras no poliakrilnitrila,
— 
sintētiskās ķīmiskās štāpeļšķiedras no poliimīda,
— 
sintētiskās ķīmiskās štāpeļšķiedras no politetrafluoretilēna,
— 
sintētiskās ķīmiskās štāpeļšķiedras no poli(fenilēnsulfīda),
— 
sintētiskās ķīmiskās štāpeļšķiedras no poli(vinilhlorīda),
— 
citādas sintētiskās ķīmiskās štāpeļšķiedras,
— 
mākslīgās ķīmiskās štāpeļšķiedras no viskozes,
— 
citādas mākslīgās ķīmiskās štāpeļšķiedras,
— 
pavedieni, izgatavoti no poliuretāna un segmentēti ar elastīgiem poliētera segmentiem, arī pozamenta pavedieni,
— 
pozīcijas 5605 izstrādājumi (metalizēti pavedieni), kuru ražošanā izmantota ne vairāk kā 5 mm plata lente, kas pamatā sastāv no alumīnija folijas vai plastmasas plēves ar alumīnija pulvera pārklājumu vai bez tā un kas ir iestiprināta ar caurspīdīgu vai krāsainu adhezīvu starp divām plastmasas plēves kārtām,
— 
citādi pozīcijas 5605 izstrādājumi,
— 
stikla šķiedras,
— 
metālu šķiedras,
— 
minerālu šķiedras.

6.3. Izstrādājumiem, kuru ražošanā izmantoti “pavedieni, izgatavoti no poliuretāna un segmentēti ar elastīgiem poliētera segmentiem, arī pozamenta pavedieni”, pielaide attiecībā uz šiem pavedieniem ir 20 %.

6.4. Izstrādājumiem, kuru ražošanā izmantota “ne vairāk kā 5 mm plata lente, kas pamatā sastāv no alumīnija folijas vai plastmasas plēves ar alumīnija pulvera pārklājumu vai bez tā un kas ir iestiprināta ar caurspīdīgu vai krāsainu adhezīvu starp divām plastmasas plēves kārtām”, pielaide attiecībā uz šo lenti ir 30 %.

7. piezīme. Citas pielaides, kas piemērojamas konkrētiem tekstilizstrādājumiem

7.1. Ja pie kāda izstrādājuma sarakstā ir atsauce uz šo piezīmi, tad tekstilmateriālus (izņemot oderes un starpoderes), kas neatbilst 3. slejas noteikumam par attiecīgo gatavo izstrādājumu, var izmantot ar nosacījumu, ka tie ir klasificēti citā pozīcijā nekā izstrādājums un ka to vērtība nepārsniedz 15 % no izstrādājuma ražotāja cenas.

7.2. Neskarot 7.3. piezīmi, materiālus, kas nav klasificēti 50.–63. nodaļā, var brīvi izmantot tekstilizstrādājumu ražošanā neatkarīgi no tā, vai tajos ir tekstilmateriāli.

7.3. Ja piemēro procentuālās vērtības noteikumu, tad, aprēķinot nenoteiktas izcelsmes materiālu vērtību, ir jāņem vērā 50.–63. nodaļā neklasificēto nenoteiktas izcelsmes materiālu vērtība.

8. piezīme. To specifisko procesu un vienkāršo darbību definīcija, kas veikti attiecībā uz konkrētiem 27. nodaļas izstrādājumiem

8.1. Attiecībā uz pozīcijām ex  27 07 un 2713 “specifiskie procesi” ir šādi:

a) 

vakuumdestilācija;

b) 

sekundārā pārtvaice ar ļoti rūpīgu frakcionēšanas procesu;

c) 

krekings;

d) 

riformings;

e) 

ekstrakcija ar selektīviem šķīdinātājiem;

f) 

process, kas ietver visas šīs darbības: apstrādi ar koncentrētu sērskābi, oleumu vai sēra anhidrīdu; neitralizāciju ar sārmu; atkrāsošanu un attīrīšanu ar dabiski aktīvu zemi, aktivētu zemi, aktivētu kokogli vai boksītu;

g) 

polimerizācija;

h) 

alkilēšana;

i) 

izomerizācija.

8.2. Attiecībā uz pozīcijām 2710 , 2711  un 2712 “specifiski procesi” ir šādi:

a) 

vakuumdestilācija;

b) 

sekundārā pārtvaice ar ļoti rūpīgu frakcionēšanas procesu;

c) 

krekings;

d) 

riformings;

e) 

ekstrakcija ar selektīviem šķīdinātājiem;

f) 

process, kas ietver visas šīs darbības: apstrādi ar koncentrētu sērskābi, oleumu vai sēra anhidrīdu; neitralizāciju ar sārmu; atkrāsošanu un attīrīšanu ar dabiski aktīvu zemi, aktivētu zemi, aktivētu kokogli vai boksītu;

g) 

polimerizācija;

h) 

alkilēšana;

i) 

izomerizācija;

j) 

tikai attiecībā uz pozīcijas ex  27 10 smagajām eļļām – atsērošana ar ūdeņradi, kuras rezultātā sēra saturs apstrādātajos produktos tiek samazināts vismaz par 85 % (metode ASTM D 1266-59 T);

k) 

tikai attiecībā uz pozīcijas 2710 izstrādājumiem – deparafinēšana procesā, kas nav filtrācija;

l) 

tikai attiecībā uz pozīcijas ex  27 10 smagajām eļļām – tāda apstrāde ar ūdeņradi vairāk nekā 20 bāru spiedienā un vairāk nekā 250 °C temperatūrā, kurā izmanto katalizatoru, kas nav atsērošanas katalizators, ūdeņradim darbojoties kā aktīvajam ķīmiskās reakcijas elementam. Taču pozīcijas ex  27 10 ziežeļļu tālāku apstrādi ar ūdeņradi (piemēram, attīrīšanu ar ūdeņradi vai atkrāsošanu) jo īpaši krāsas vai stabilitātes uzlabošanai neuzskata par specifisku procesu;

m) 

tikai attiecībā uz pozīcijas ex  27 10 degvieleļļām – destilācija atmosfēras spiedienā, ja mazāk nekā 30 % šo produktu tilpuma pārtvaicējas, ieskaitot zudumus, 300 °C temperatūrā (metode ASTM D 86);

n) 

tikai attiecībā pozīcijas ex  27 10 smagajām eļļām, izņemot gāzeļļas un degvieleļļas – apstrāde ar augstfrekvences elektrisko kūļizlādi;

o) 

tikai attiecībā uz pozīcijas ex  27 12 neapstrādātiem produktiem (izņemot vazelīnu, ozokerītu, lignītvasku vai kūdras vasku, parafīna vasku, kura eļļas saturs pēc svara nepārsniedz 0,75 %) – attīrīšana no eļļas ar frakcionētu kristalizāciju.

8.3. Attiecībā uz pozīciju ex  27 07 un 2713 izstrādājumiem – vienkāršas darbības, piemēram, tīrīšana, dekantēšana, atsāļošana, ūdens atdalīšana, filtrēšana, krāsošana, marķēšana, sēra satura iegūšana, sajaucot izstrādājumus ar dažādu sēra saturu, kā arī jebkuru šo darbību apvienojums vai tamlīdzīgas darbības nenodrošina noteiktu izcelsmi.

9. piezīme. To specifisko procesu un darbību definīcija, kas veikti attiecībā uz konkrētiem izstrādājumiem

9.1. Izstrādājumus, ko klasificē 30. nodaļā un kas iegūti Pusē, izmantojot šūnu kultūras, uzskata par šīs Puses izcelsmes izstrādājumiem. “Šūnu kultūra” tiek definēta kā cilvēka, dzīvnieku un augu šūnu audzēšana kontrolētos apstākļos (piemēram, noteiktās temperatūrās, barotnē, gāzu maisījumā, pH) ārpus dzīva organisma.

9.2. Izstrādājumiem, ko klasificē 29. nodaļā (izņemot 2905,43 un 2905,44), 30., 32., 33. nodaļā (izņemot 3302,10, 3301) 34., 35. nodaļā (izņemot 35.01, 3502,11–3502,19, 3502,20, 35.05), 36., 37., 38. nodaļā (izņemot 3809,10, 38.23, 3824,60, 38.26) un 39. nodaļā (izņemot 39.16–39.26) un kas iegūti Pusē, izmantojot fermentāciju, uzskata par šīs Puses izcelsmes izstrādājumiem. “Fermentācija” ir biotehnoloģisks process, kurā tiek izmantoti cilvēka, dzīvnieku, augu šūnas, baktērijas, raugi, sēnes vai fermenti, lai ražotu izstrādājumus, ko klasificē 29.–39. nodaļā.

9.3. Šādas apstrādes darbības uzskata par pietiekamām 4. panta 1. punkta nozīmē izstrādājumiem, ko klasificē 28., 29. nodaļā (izņemot 2905,43 un 2905,44), 30., 32., 33. nodaļā (izņemot 3302,10, 3301) 34., 35. nodaļā (izņemot 35.01, 3502,11–3502,19, 3502,20, 35.05), 36., 37., 38. nodaļā (izņemot 3809,10, 38.23, 3824,60, 38.26) un 39. nodaļā (izņemot 39.16-39.26):

— 
Ķīmiskā reakcija. “Ķīmiska reakcija” ir process (ieskaitot bioķīmisku procesu), kura rezultātā, saraujot saites molekulā un veidojot jaunas saites molekulā vai mainot atomu telpisko izvietojumu molekulā, veidojas molekula ar jaunu struktūru. Ķīmisko reakciju var izteikt ar “CAS numura” maiņu.
Izcelsmes noteikšanai neņem vērā šādus procesus: a) šķīdināšana ūdenī vai citos šķīdinātājos; b) šķīdinātāju, arī ūdens, atdalīšana vai c) kristalizācijas ūdens pievienošana vai atdalīšana. Uzskata, ka šeit iepriekš definētā ķīmiskā reakcija piešķir izcelsmi.
— 
Maisījumi un sajaukumi. Uzskata, ka apzināta un samērīgi kontrolēta materiālu maisīšana vai sajaukšana (ieskaitot dispersiju), izņemot atšķaidītāju pievienošanu, ar mērķi panākt atbilstību iepriekš noteiktām specifikācijām, kā rezultātā tiek saražota prece, kuras fizikālās vai ķīmiskās īpašības ir raksturīgas precei vai tās lietojumam un atšķiras no ražošanā izmantoto materiālu fizikālajām vai ķīmiskajām īpašībām, piešķir izcelsmi.
— 
Attīrīšana. Uzskata, ka attīrīšana piešķir izcelsmi, ar noteikumu, ka attīrīšana notiek vienas Puses vai abu Pušu teritorijā un tās rezultātā tiek panākta atbilstība vienam no šādiem kritērijiem:
a) 

preces attīrīšanas rezultātā tiek atdalīti vismaz 80 % no esošo piemaisījumu satura vai

b) 

piemaisījumu satura samazināšanas vai atdalīšanas rezultātā prece kļūst piemērota vienam vai vairākiem šādiem lietojumiem:

i) 

farmaceitiskas, medicīniskas, kosmētiskas, veterināras vai pārtikas kvalitātes vielas;

ii) 

ķīmiskie produkti un reaģenti lietojumiem analīzē, diagnostikā vai laboratorijā;

iii) 

mikroelektronikā izmantojami elementi un komponenti;

iv) 

specializētie lietojumi optikā;

v) 

biotehnisks lietojums (piemēram, šūnu kultūrā, ģenētiskajā tehnoloģijā vai par katalizatoru);

vi) 

nesēji, ko izmanto separācijas procesā; vai

vii) 

lietojumi, kam nepieciešama kodolkvalitāte.

— 
Daļiņu lieluma mainīšana. Uzskata, ka apzināta un kontrolēta preces daļiņu lieluma mainīšana (izņemot tikai drupināšanu vai presēšanu), kuras rezultātā prece iegūst noteiktu daļiņu lielumu, noteiktu daļiņu lieluma izkliedi vai noteiktu virsmas laukumu, kas ir svarīgi iegūstamās preces lietojumiem un kam ir citādas fizikālās vai ķīmiskās īpašības nekā ražošanā izmantotajiem materiāliem, piešķir izcelsmi.
— 
Standarta materiāli. Standarta materiāli (ieskaitot standarta šķīdumus) ir preparāti, kas ir piemēroti lietojumiem analīzē, kalibrēšanā vai references vajadzībām un ar precīzu tīrības pakāpi vai proporcijām, ko sertificējis ražotājs. Uzskata, ka standarta materiālu ražošana piešķir izcelsmi.
— 
Izomēru atdalīšana. Uzskata, ka izomēru izolācija un atdalīšana no izomēru maisījuma piešķir izcelsmi.

II PIELIKUMS

TĀDU APSTRĀDES VAI PĀRSTRĀDES DARBĪBU SARAKSTS, KURAS JĀVEIC AR NENOTEIKTAS IZCELSMES MATERIĀLIEM, LAI RAŽOTAIS IZSTRĀDĀJUMS VARĒTU IEGŪT NOTEIKTAS IZCELSMES STATUSU



Pozīcija

Izstrādājuma apraksts

Nenoteiktas izcelsmes materiālu apstrāde vai pārstrāde, kas piešķir noteiktas izcelsmes statusu

(1)

(2)

(3)

1. nodaļa

Dzīvi dzīvnieki

Visi 1. nodaļas dzīvnieki ir pilnībā iegūti

2. nodaļa

Gaļa un ēdami gaļas subprodukti

Ražošana, kurā visa gaļa un ēdamie gaļas subprodukti šīs nodaļas izstrādājumos ir pilnībā iegūti

3. nodaļa

Zivis un vēžveidīgie, mīkstmieši un citi ūdens bezmugurkaulnieki

Ražošana, kurā visi izmantotie 3. nodaļas materiāli ir pilnībā iegūti

4. nodaļa

Piena pārstrādes produkti; putnu olas; dabiskais medus; dzīvnieku izcelsmes pārtikas produkti, kas citur nav minēti un iekļauti

Ražošana, kurā visi izmantotie 4. nodaļas materiāli ir pilnībā iegūti

ex 5. nodaļa

Dzīvnieku izcelsmes produkti, kas citur nav minēti un iekļauti; izņemot:

Ražošana no jebkuras pozīcijas materiāliem

ex 0511 91

pārtikā nelietojamus zivju ikrus un pieņus

Visi ikri un pieņi ir pilnībā iegūti

6. nodaļa

Veģetējoši koki un citi augi; sīpoli, saknes un tamlīdzīgas augu daļas; griezti ziedi un dekoratīvi zaļumi

Ražošana, kurā visi izmantotie 6. nodaļas materiāli ir pilnībā iegūti

7. nodaļa

Ēdami dārzeņi un atsevišķas saknes un bumbuļi

Ražošana, kurā visi izmantotie 7. nodaļas materiāli ir pilnībā iegūti

8. nodaļa

Ēdami augļi un rieksti; citrusaugļu un meloņu mizas

Ražošana, kurā visi 8. nodaļas augļi, rieksti un citrusaugļu vai meloņu mizas ir pilnībā iegūti

9. nodaļa

Kafija, tēja, mate un garšvielas

Ražošana no jebkuras pozīcijas materiāliem

10. nodaļa

Graudaugu produkti

Ražošana, kurā visi izmantotie 10. nodaļas materiāli ir pilnībā iegūti

11. nodaļa

Miltrūpniecības produkti; iesals; cietes; inulīns; kviešu lipeklis

Ražošana, kurā visi izmantotie 8., 10. un 11. nodaļas, pozīciju 0701 , 0714 , 2302 un 2303 un apakšpozīcijas 0710 10 materiāli ir pilnībā iegūti

12. nodaļa

Eļļas augu sēklas un eļļas augu augļi; dažādi graudi, sēklas un augļi; augi rūpnieciskām vajadzībām un ārstniecības augi; salmi un rupjā barība

Ražošana no jebkuras pozīcijas materiāliem, izņemot paša izstrādājuma pozīciju

ex 13. nodaļa

Šellaka; sveķi un citas augu sulas un ekstrakti; izņemot:

Ražošana no jebkuras pozīcijas materiāliem

ex  13 02

pektīnus, pektinātus un pektātus

Ražošana no jebkuras pozīcijas materiāliem, kurā izmantotā cukura svars nepārsniedz 40 % no gatavā izstrādājuma svara

14. nodaļa

Augu materiāli pīšanai; augu valsts produkti, kas citur nav minēti un iekļauti

Ražošana no jebkuras pozīcijas materiāliem

ex 15. nodaļa

Dzīvnieku un augu tauki un eļļas un to šķelšanās produkti; gatavi pārtikas tauki; dzīvnieku vai augu vaski; izņemot:

Ražošana no jebkuras pozīcijas materiāliem, izņemot paša izstrādājuma pozīciju

1504 līdz 1506

zivju vai jūras zīdītāju taukus un eļļas un to frakcijas; vilnas taukus un taukvielas, ko iegūst no tiem (ieskaitot lanolīnu); citādus dzīvnieku taukus un eļļas un to frakcijas, rafinētas vai nerafinētas, bet ķīmiski nepārveidotas

Ražošana no jebkuras pozīcijas materiāliem

1508

zemesriekstu eļļu un tās frakcijas, rafinētas vai nerafinētas, bet ķīmiski nepārveidotas

Ražošana no jebkuras apakšpozīcijas materiāliem, izņemot paša izstrādājuma pozīciju

1509 un 1510

olīveļļu un tās frakcijas

Ražošana, kurā visi izmantotie augu izcelsmes materiāli ir pilnībā iegūti

1511

palmu eļļu un tās frakcijas, rafinētas vai nerafinētas, bet ķīmiski nepārveidotas

Ražošana no jebkuras apakšpozīcijas materiāliem, izņemot paša izstrādājuma pozīciju

ex  15 12

saulespuķu eļļas un to frakcijas:

 

— tehniskām vai rūpnieciskām vajadzībām, izņemot pārtikas produktu ražošanu

Ražošana no jebkuras pozīcijas materiāliem, izņemot paša izstrādājuma pozīciju

— citādas

Ražošana, kurā visi izmantotie augu izcelsmes materiāli ir pilnībā iegūti

1515

citādas negaistošās augu eļļas un taukus (ieskaitot jojobas eļļu) un to frakcijas, rafinētas vai nerafinētas, bet ķīmiski nepārveidotas

Ražošana no jebkuras apakšpozīcijas materiāliem, izņemot paša izstrādājuma pozīciju

ex  15 16

zivju taukus un eļļas un to frakcijas

Ražošana no jebkuras pozīcijas materiāliem

1520

neattīrītu glicerīnu; glicerīnūdeni un glicerīna sārmus

Ražošana no jebkuras pozīcijas materiāliem

16. nodaļa

Gaļas, zivju un vēžveidīgo, mīkstmiešu vai citu ūdens bezmugurkaulnieku izstrādājumi

Ražošana, kurā visi izmantotie 2., 3. un 16. nodaļas materiāli ir pilnībā iegūti

ex 17. nodaļa

Cukurs un cukura konditorejas izstrādājumi; izņemot:

Ražošana no jebkuras pozīcijas materiāliem, izņemot paša izstrādājuma pozīciju

1702

citādus cukurus, ieskaitot ķīmiski tīru laktozi, maltozi, glikozi un fruktozi, cietā veidā; cukura sīrupus bez aromatizētāju vai krāsvielu piedevām; mākslīgo medu, arī maisījumā ar dabisko medu; grauzdētu cukuru:

 

— ķīmiski tīru maltozi un fruktozi

Ražošana no jebkuras pozīcijas materiāliem, ieskaitot citus pozīcijas 1702 materiālus

— citādus

Ražošana no jebkuras pozīcijas materiāliem, izņemot paša izstrādājuma pozīciju, ja visu izmantoto pozīcijas 1101 –1108 , 1701 un 1703 materiālu svars nepārsniedz 30 % no gatavā izstrādājuma svara

1704

cukura konditorejas izstrādājumus (ieskaitot balto šokolādi) bez kakao piedevas

Ražošana no jebkuras pozīcijas materiāliem, izņemot paša izstrādājuma pozīciju, ja:

— izmantotā cukura svars nepārsniedz 40 % no gatavā izstrādājuma svara

— vai

— izmantotā cukura vērtība nepārsniedz 30 % no izstrādājuma ražotāja cenas

ex 18. nodaļa

Kakao un kakao izstrādājumi; izņemot:

Ražošana no jebkuras pozīcijas materiāliem, izņemot paša izstrādājuma pozīciju, ja izmantotā cukura svars nepārsniedz 40 % no gatavā izstrādājuma svara

ex  18 06

šokolādi un citus pārtikas izstrādājumus ar kakao piedevu; izņemot:

Ražošana no jebkuras pozīcijas materiāliem, izņemot paša izstrādājuma pozīciju, ja:

— izmantotā cukura svars nepārsniedz 40 % no gatavā izstrādājuma svara

— vai

— izmantotā cukura vērtība nepārsniedz 30 % no izstrādājuma ražotāja cenas

1806 10

kakao pulveri ar cukura vai citu saldinātāju piedevu

Ražošana no jebkuras pozīcijas materiāliem, izņemot paša izstrādājuma pozīciju, ja izmantotā cukura svars nepārsniedz 40 % no gatavā izstrādājuma svara

1901

Iesala ekstrakts; pārtikas izstrādājumi no miltiem, putraimiem, rupja maluma miltiem, cietes vai iesala ekstrakta, kas nesatur kakao vai pilnīgi attaukotā vielā satur mazāk par 40 % no svara kakao un kas nav minēti vai iekļauti citur; pārtikas izstrādājumi no pozīciju 0401 –0404 precēm, kas nesatur kakao vai pilnīgi attaukotā vielā satur mazāk par 5 % no svara kakao un kas nav minēti vai iekļauti citur:

 

— iesala ekstrakts

Ražošana no 10. nodaļas graudaugu produktiem

— citādi

Ražošana no jebkuras pozīcijas materiāliem, izņemot paša izstrādājuma pozīciju, ja izmantoto 4. nodaļas materiālu atsevišķais svars nepārsniedz 40 % no gatavā izstrādājuma svara

1902

Mīklas (pastas) izstrādājumi, arī termiski apstrādāti vai ar pildījumu (gaļu vai citiem produktiem), vai citādi sagatavoti, kā spageti, makaroni, nūdeles, skaidiņas, klimpas, pelmeņi, pildīti makaroni; kuskuss, sagatavots vai nesagatavots

Ražošana no jebkuras pozīcijas materiāliem, izņemot paša izstrādājuma pozīciju, ja:

— izmantoto pozīcijas 1006 un 1101 –1108 materiālu svars nepārsniedz 20 % no gatavā izstrādājuma svara un

— 2., 3. un 16. nodaļas materiālu saturs nepārsniedz 20 % no gatavā izstrādājuma svara

1903

Tapioka un tās aizstājēji, kas pagatavoti no cietes pārslu, graudu, putraimu, atsiju vai tamlīdzīgā veidā

Ražošana no jebkuras pozīcijas materiāliem, izņemot pozīcijas 1108 kartupeļu cieti

1904

Gatavi pārtikas produkti, kas iegūti, uzpūšot vai apgrauzdējot graudaugu produktus (piemēram, kukurūzas pārslas); graudaugu produkti (izņemot kukurūzu) graudu veidā vai pārslu veidā vai citādi pārstrādātos graudos (izņemot miltus, putraimus un rupja maluma miltus), iepriekš termiski apstrādāti vai citādi sagatavoti, kas nav citur minēti un iekļauti

Ražošana no jebkuras pozīcijas materiāliem, izņemot paša izstrādājuma pozīciju, ja:

— izmantoto pozīcijas 1006 un 1101 –1108 materiālu svars nepārsniedz 20 % no gatavā izstrādājuma svara un

— izmantotā cukura svars nepārsniedz 40 % no gatavā izstrādājuma svara

1905

Maize, mīklas izstrādājumi, kūkas, cepumi un citi maizes un konditorejas izstrādājumi ar kakao piedevu vai bez tās; dievmaizītes, oblātas farmācijai, zīmogvafeles, rīspapīrs un tamlīdzīgi produkti

Ražošana no jebkuras pozīcijas materiāliem, izņemot paša izstrādājuma pozīciju, ja visu izmantoto pozīcijas 1006 un 1101 –1108 materiālu svars nepārsniedz 20 % no gatavā izstrādājuma svara

ex 20. nodaļa

Dārzeņu, augļu, riekstu vai citu augu daļu izstrādājumi; izņemot:

Ražošana no jebkuras pozīcijas materiāliem, izņemot paša izstrādājuma pozīciju

2002 un 2003

bez etiķa vai etiķskābes sagatavotus vai konservētus tomātus, sēnes un trifeles

Ražošana no jebkuras pozīcijas materiāliem, izņemot paša izstrādājuma pozīciju, ja visi izmantotie 7. nodaļas materiāli ir pilnībā iegūti

2006

dārzeņus, augļus, riekstus, augļu mizas un citādas augu daļas, konservētas cukurā (žāvētas, iecukurotas vai glazētas)

Ražošana no jebkuras pozīcijas materiāliem, izņemot paša izstrādājuma pozīciju, ja izmantotā cukura svars nepārsniedz 40 % no gatavā izstrādājuma svara

2007

džemus, augļu želejas, marmelādes, augļu vai riekstu biezeņus un augļu vai riekstu pastas, termiski apstrādātas, ar cukura vai citu saldinātāju piedevu vai bez tās

Ražošana no jebkuras pozīcijas materiāliem, izņemot paša izstrādājuma pozīciju, ja izmantotā cukura svars nepārsniedz 40 % no gatavā izstrādājuma svara

ex  20 08

produktus, izņemot:

— riekstus bez cukura vai spirta piedevas

— zemesriekstu sviestu; maisījumus, kuru pamatā ir graudaugu produkti; palmu galotņu pumpurus; kukurūzu

— saldētus augļus un riekstus, termiski apstrādātus citādi nekā tvaicējot vai vārot ūdenī, bez cukura piedevas

Ražošana no jebkuras pozīcijas materiāliem, izņemot paša izstrādājuma pozīciju, ja izmantotā cukura svars nepārsniedz 40 % no gatavā izstrādājuma svara

2009

augļu sulas (ieskaitot vīnogu misu) un dārzeņu sulas, neraudzētas un bez spirta piedevas, arī ar cukura vai cita saldinātāja piedevu

Ražošana no jebkuras pozīcijas materiāliem, izņemot paša izstrādājuma pozīciju, ja izmantotā cukura svars nepārsniedz 40 % no gatavā izstrādājuma svara

ex 21. nodaļa

Dažādi pārtikas produkti; izņemot:

Ražošana no jebkuras pozīcijas materiāliem, izņemot paša izstrādājuma pozīciju

2103

— gatavas mērces un produktus to gatavošanai; garšvielu maisījumus un pikanto garšvielu maisījumus

— sinepju pulveri un gatavas sinepes

Ražošana no jebkuras pozīcijas materiāliem, izņemot paša izstrādājuma pozīciju. Tomēr var izmantot sinepju pulveri vai gatavas vai sinepes

Ražošana no jebkuras pozīcijas materiāliem

2105

saldējumu, ar vai bez kakao

Ražošana no jebkuras pozīcijas materiāliem, izņemot paša izstrādājuma pozīciju, ja:

— izmantotā cukura un 4. nodaļas materiālu atsevišķais svars nepārsniedz 40 % no gatavā izstrādājuma svara

— un

— izmantotā cukura un 4. nodaļas materiālu kopējais svars apvienojumā nepārsniedz 60 % no gatavā izstrādājuma svara

2106

pārtikas izstrādājumus, kas nav minēti vai iekļauti citur

Ražošana no jebkuras pozīcijas materiāliem, izņemot paša izstrādājuma pozīciju, ja izmantotā cukura svars nepārsniedz 40 % no gatavā izstrādājuma svara

ex 22. nodaļa

Dzērieni, alkoholiski šķidrumi un etiķis; izņemot:

Ražošana no jebkuras pozīcijas materiāliem, izņemot paša izstrādājuma pozīciju, ja visi izmantotie apakšpozīciju 0806 10 , 2009 61 , 2009 69 materiāli ir pilnībā iegūti

2202

ūdeni, ieskaitot minerālūdeņus un gāzētos ūdeņus, ar cukura vai citu saldinātāju piedevu vai aromatizēts, un citus bezalkoholiskos dzērienus, izņemot augļu vai dārzeņu sulas, kas iekļautas pozīcijā 2009

Ražošana no jebkuras pozīcijas materiāliem, izņemot paša izstrādājuma pozīciju

2207 un 2208

nedenaturētu etilspirtu, kura spirta tilpumkoncentrācija ir mazāk nekā 80 tilp. %; stipros alkoholiskos dzērienus, liķierus un citus alkoholiskos dzērienus

Ražošana no jebkuras pozīcijas materiāliem, izņemot pozīciju 2207 vai 2208 , ja visi izmantotie apakšpozīciju 0806 10 , 2009 61 , 2009 69 materiāli ir pilnībā iegūti

ex 23. nodaļa

Pārtikas rūpniecības atliekas un atkritumi; gatava lopbarība; izņemot:

Ražošana no jebkuras pozīcijas materiāliem, izņemot paša izstrādājuma pozīciju

2309

izstrādājumus, kas izmantojami dzīvnieku barībā

Ražošana, kurā:

— visi izmantotie 2. un 3. nodaļas materiāli ir pilnībā iegūti,

— izmantoto 10. un 11. nodaļas un pozīciju 2302 un 2303 materiālu svars nepārsniedz 20 % no gatavā izstrādājuma svara,

— izmantotā cukura un 4. nodaļas materiālu atsevišķais svars nepārsniedz 40 % no gatavā izstrādājuma svara un

— izmantotā cukura un 4. nodaļas materiālu kopējais svars apvienojumā nepārsniedz 50 % no gatavā izstrādājuma svara

ex 24. nodaļa

Tabaka un tabakas rūpnieciski aizstājēji; izņemot:

Ražošana no jebkuras pozīcijas materiāliem, ja pozīcijas 2401 materiālu svars nepārsniedz 30 % no kopējā izmantoto 24. nodaļas materiālu svara

2401

neapstrādātu tabaku; tabakas atkritumus

Ražošana, kurā visi izmantotie pozīcijas 2401 materiāli ir pilnībā iegūti

ex  24 02

cigaretes no tabakas vai tabakas aizstājējiem

Ražošana no jebkuras pozīcijas materiāliem, izņemot paša izstrādājuma pozīciju un apakšpozīcijas 2403 19 smēķējamo tabaku, ja vismaz 10 % pēc svara no visiem izmantotajiem pozīcijas 2401 materiāliem ir pilnībā iegūti

ex  24 03

izstrādājumus, ko paredzēts ieelpot, tos karsējot vai izmantojot citas metodes bez degšanas

Ražošana no jebkuras pozīcijas materiāliem, izņemot paša izstrādājuma pozīciju, ja vismaz 10 % pēc svara no visiem pozīcijas 2401 materiāliem ir pilnībā iegūti

ex 25. nodaļa

Sāls; sērs; zemes un akmens; apmešanas materiāli, kaļķi un cements; izņemot:

Ražošana no jebkuras pozīcijas izejvielām, izņemot paša izstrādājuma pozīciju,

vai

Ražošana, kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 70 % no izstrādājuma ražotāja cenas

ex  25 19

drupinātu dabisko magnija karbonātu (magnezītu) hermētiskā iepakojumā un magnija oksīdu, tīru vai ar piemaisījumiem, izņemot kausēto magnēziju vai aglomerēto magnēziju

Ražošana no jebkuras pozīcijas materiāliem, izņemot paša izstrādājuma pozīciju. Tomēr var izmantot dabisko magnija karbonātu (magnezītu)

26. nodaļa

Rūdas, sārņi un pelni

Ražošana no jebkuras pozīcijas materiāliem, izņemot paša izstrādājuma pozīciju

ex 27. nodaļa

Minerālais kurināmais, minerāleļļas un to pārtvaices produkti; bitumenvielas; minerālvaski; izņemot:

Ražošana no jebkuras pozīcijas materiāliem, izņemot paša izstrādājuma pozīciju

vai

Ražošana, kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 50 % no izstrādājuma ražotāja cenas

ex  27 07

eļļas, kurās aromātisko sastāvdaļu svars pārsniedz nearomātisko sastāvdaļu svaru, proti, eļļas, kas līdzīgas minerāleļļām, kuras iegūtas akmeņogļu darvas augsttemperatūras pārtvaicē, no kuru tilpuma vairāk nekā 65 % destilējas līdz 250 °C temperatūrai (ieskaitot lakbenzīna un benzola maisījumus), izmantošanai par motordegvielu vai kurināmo

Rafinēšanas darbības un/vai viens vai vairāki specifiski procesi (1)

vai

Citas darbības, kurās visi izmantotie materiāli ir klasificēti citā pozīcijā nekā pats izstrādājums. Tomēr var izmantot paša izstrādājuma pozīcijas materiālus, ja to kopējā vērtība nepārsniedz 50 % no izstrādājuma ražotāja cenas

2710

naftas eļļas un no bitumenminerāliem iegūtas eļļas, izņemot neapstrādātas eļļas; citur neminētus vai neiekļautus pārstrādes produktus, kas satur 70 % no svara vai vairāk naftas eļļas vai no bitumenminerāliem iegūtas eļļas, ja šīs eļļas ir pārstrādes produktu pamatsastāvdaļas; eļļas atkritumus

Rafinēšanas darbības un/vai viens vai vairāki specifiski procesi (1)

vai

Citas darbības, kurās visi izmantotie materiāli ir klasificēti citā pozīcijā nekā pats izstrādājums. Tomēr var izmantot paša izstrādājuma pozīcijas materiālus, ja to kopējā vērtība nepārsniedz 50 % no izstrādājuma ražotāja cenas

2711

naftas gāzes un citādus gāzveida ogļūdeņražus

Rafinēšanas darbības un/vai viens vai vairāki specifiski procesi (1)

vai

Citas darbības, kurās visi izmantotie materiāli ir klasificēti citā pozīcijā nekā pats izstrādājums. Tomēr var izmantot paša izstrādājuma pozīcijas materiālus, ja to kopējā vērtība nepārsniedz 50 % no izstrādājuma ražotāja cenas

2712

vazelīnu; parafīna vasku, mikrokristālisko naftas vasku, ogļu putekļu vasku, ozokerītu, lignītvasku, kūdras vasku, citādus minerālvaskus un tamlīdzīgus produktus, kas iegūti sintēzē vai citos procesos, iekrāsotus vai nekrāsotus

Rafinēšanas darbības un/vai viens vai vairāki specifiski procesi (1)

vai

Citas darbības, kurās visi izmantotie materiāli ir klasificēti citā pozīcijā nekā pats izstrādājums. Tomēr var izmantot paša izstrādājuma pozīcijas materiālus, ja to kopējā vērtība nepārsniedz 50 % no izstrādājuma ražotāja cenas

2713

naftas koksu, naftas bitumenu un citādas naftas eļļu vai no bitumenminerāliem iegūtu eļļu pārstrādes atlikumus

Rafinēšanas darbības un/vai viens vai vairāki specifiski procesi (1)

vai

Citas darbības, kurās visi izmantotie materiāli ir klasificēti citā pozīcijā nekā pats izstrādājums. Tomēr var izmantot paša izstrādājuma pozīcijas materiālus, ja to kopējā vērtība nepārsniedz 50 % no izstrādājuma ražotāja cenas

28. nodaļa

Neorganiskās ķīmijas produkti; dārgmetālu, retzemju metālu, radioaktīvo elementu vai izotopu organiskie vai neorganiskie savienojumi

Ražošana no jebkuras pozīcijas materiāliem, izņemot paša izstrādājuma pozīciju. Tomēr var izmantot paša izstrādājuma pozīcijas materiālus, ja to kopējā vērtība nepārsniedz 20 % no izstrādājuma ražotāja cenas

vai

Ražošana, kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 50 % no izstrādājuma ražotāja cenas

ex 29. nodaļa

Organiskie ķīmiskie savienojumi; izņemot:

Specifiskais(-ie) process(-i) (4)

vai

Ražošana no jebkuras pozīcijas materiāliem, izņemot paša izstrādājuma pozīciju. Tomēr var izmantot paša izstrādājuma pozīcijas materiālus, ja to kopējā vērtība nepārsniedz 20 % no izstrādājuma ražotāja cenas

vai

Ražošana, kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 50 % no izstrādājuma ražotāja cenas

ex  29 01

acikliskos ogļūdeņražus izmantošanai par motordegvielu vai kurināmo

Specifiskais(-ie) process(-i) (4)

vai

Rafinēšanas darbības un/vai viens vai vairāki specifiski procesi (1)

vai

Ražošana no jebkuras pozīcijas materiāliem, izņemot paša izstrādājuma pozīciju. Tomēr var izmantot paša izstrādājuma pozīcijas materiālus, ja to kopējā vērtība nepārsniedz 50 % no izstrādājuma ražotāja cenas

ex  29 02

ciklānus un ciklēnus (izņemot azulēnus), benzolu, toluolu, ksilolus, izmantošanai par motordegvielu vai kurināmo

Specifiskais(-ie) process(-i) (4)

vai

Rafinēšanas darbības un/vai viens vai vairāki specifiski procesi (1)

vai

Ražošana no jebkuras pozīcijas materiāliem, izņemot paša izstrādājuma pozīciju. Tomēr var izmantot paša izstrādājuma pozīcijas materiālus, ja to kopējā vērtība nepārsniedz 50 % no izstrādājuma ražotāja cenas

ex  29 05

šīs pozīcijas spirtu un etanola metālu alkoholātus

Specifiskais(-ie) process(-i) (4)

vai

Ražošana no jebkuras pozīcijas materiāliem, ieskaitot citus pozīcijas 2905  materiālus. Tomēr var izmantot šīs pozīcijas metālu alkoholātus, ja to kopējā vērtība nepārsniedz 20 % no izstrādājuma ražotāja cenas

vai

Ražošana, kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 50 % no izstrādājuma ražotāja cenas

30. nodaļa

Farmaceitiskie produkti

Specifiskais(-ie) process(-i) (4)

vai

Ražošana no jebkuras pozīcijas materiāliem

31. nodaļa

Mēslošanas līdzekļi

Ražošana no jebkuras pozīcijas materiāliem, izņemot paša izstrādājuma pozīciju. Tomēr var izmantot paša izstrādājuma pozīcijas materiālus, ja to kopējā vērtība nepārsniedz 20 % no izstrādājuma ražotāja cenas

vai

Ražošana, kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 50 % no izstrādājuma ražotāja cenas

32. nodaļa

Miecvielu vai krāsu ekstrakti; tanīni un to atvasinājumi; pigmenti un citas krāsvielas; krāsas un lakas; špakteļtepes, tepes un citas mastikas; tintes;

Specifiskais(-ie) process(-i) (4)

vai

Ražošana no jebkuras pozīcijas materiāliem, izņemot paša izstrādājuma pozīciju. Tomēr var izmantot paša izstrādājuma pozīcijas materiālus, ja to kopējā vērtība nepārsniedz 20 % no izstrādājuma ražotāja cenas

vai

Ražošana, kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 50 % no izstrādājuma ražotāja cenas

33. nodaļa

Ēteriskās eļļas un rezinoīdi; parfimērijas, kosmētikas un ķermeņa kopšanas līdzekļi

Specifiskais(-ie) process(-i) (4)

vai

Ražošana no jebkuras pozīcijas materiāliem, izņemot paša izstrādājuma pozīciju. Tomēr var izmantot paša izstrādājuma pozīcijas materiālus, ja to kopējā vērtība nepārsniedz 20 % no izstrādājuma ražotāja cenas

vai

Ražošana, kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 50 % no izstrādājuma ražotāja cenas

34. nodaļa

Ziepes, organiskās virsmaktīvās vielas, mazgāšanas līdzekļi, eļļošanas līdzekļi, mākslīgie vaski, gatavi vaski, spodrināšanas vai tīrīšanas līdzekļi, sveces un tamlīdzīgi izstrādājumi, veidošanas pastas, zobtehnikas vaski un izstrādājumi zobārstniecībai uz ģipša bāzes

Specifiskais(-ie) process(-i) (4)

vai

Ražošana no jebkuras pozīcijas materiāliem, izņemot paša izstrādājuma pozīciju. Tomēr var izmantot paša izstrādājuma pozīcijas materiālus, ja to kopējā vērtība nepārsniedz 20 % no izstrādājuma ražotāja cenas

vai

Ražošana, kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 50 % no izstrādājuma ražotāja cenas

35. nodaļa

Olbaltumvielas; modificētas cietes; līmes; fermenti

Specifiskais(-ie) process(-i) (4)

vai

Ražošana no jebkuras pozīcijas materiāliem, izņemot paša izstrādājuma pozīciju. Tomēr var izmantot paša izstrādājuma pozīcijas materiālus, ja to kopējā vērtība nepārsniedz 20 % no izstrādājuma ražotāja cenas

vai

Ražošana, kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 40 % no izstrādājuma ražotāja cenas

36. nodaļa

Sprāgstvielas; pirotehnikas izstrādājumi; sērkociņi; pirofori sakausējumi; daži degmaisījumi

Specifiskais(-ie) process(-i) (4)

vai

Ražošana no jebkuras pozīcijas materiāliem, izņemot paša izstrādājuma pozīciju. Tomēr var izmantot paša izstrādājuma pozīcijas materiālus, ja to kopējā vērtība nepārsniedz 20 % no izstrādājuma ražotāja cenas

vai

Ražošana, kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 50 % no izstrādājuma ražotāja cenas

37. nodaļa

Foto un kino preces

Specifiskais(-ie) process(-i) (4)

vai

Ražošana no jebkuras pozīcijas materiāliem, izņemot paša izstrādājuma pozīciju. Tomēr var izmantot paša izstrādājuma pozīcijas materiālus, ja to kopējā vērtība nepārsniedz 20 % no izstrādājuma ražotāja cenas

vai

Ražošana, kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 50 % no izstrādājuma ražotāja cenas

ex 38. nodaļa

Jaukti ķīmiskie produkti; izņemot:

Specifiskais(-ie) process(-i) (4)

vai

Ražošana no jebkuras pozīcijas materiāliem, izņemot paša izstrādājuma pozīciju. Tomēr var izmantot paša izstrādājuma pozīcijas materiālus, ja to kopējā vērtība nepārsniedz 20 % no izstrādājuma ražotāja cenas

vai

Ražošana, kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 50 % no izstrādājuma ražotāja cenas

ex  38 11

gatavus antidetonatorus, oksidācijas inhibitorus, pārsveķošanās inhibitorus, biezinātājus, pretkorozijas līdzekļus un citādas gatavās piedevas minerāleļļām (ieskaitot benzīnu) vai citiem šķidrumiem, ko izmanto tādām pašām vajadzībām kā minerāleļļas:

Specifiskais(-ie) process(-i) (4)

vai

— gatavas piedevas ziežeļļām, kas satur naftas eļļas vai eļļas, kuras iegūtas no bitumenminerāliem

Ražošana, kurā visu izmantoto pozīcijas 3811 materiālu vērtība nepārsniedz 50 % no izstrādājuma ražotāja cenas

ex 3824 99 un ex 3826 00

biodīzeli

Ražošana, kurā biodīzeli iegūst, izmantojot pāresterificēšanu un/vai esterificēšanu vai hidroattīrīšanu

39. nodaļa

Plastmasas un to izstrādājumi

Specifiskais(-ie) process(-i) (4)

vai

Ražošana no jebkuras pozīcijas materiāliem, izņemot paša izstrādājuma pozīciju. Tomēr var izmantot paša izstrādājuma apakšpozīcijas materiālus, ja to kopējā vērtība nepārsniedz 20 % no izstrādājuma ražotāja cenas

vai

Ražošana, kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 50 % no izstrādājuma ražotāja cenas

ex 40. nodaļa

Kaučuks un tā izstrādājumi; izņemot:

Ražošana no jebkuras pozīcijas materiāliem, izņemot paša izstrādājuma pozīciju

vai

Ražošana, kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 50 % no izstrādājuma ražotāja cenas

ex  40 12

atjaunotas gumijas pneimatiskās, cietās vai pildītās riepas

Lietotu riepu atjaunošana

ex 41. nodaļa

Jēlādas (izņemot kažokādas) un āda; izņemot:

Ražošana no jebkuras pozīcijas materiāliem, izņemot paša izstrādājuma pozīciju

4104 līdz 4106

miecētas vai miecētas un žāvētas ādas bez apmatojuma, šķeltas vai nešķeltas, bet tālāk neapstrādātas

Miecētas ādas atkārtota miecēšana

vai

Ražošana no jebkuras pozīcijas materiāliem, izņemot paša izstrādājuma pozīciju

42. nodaļa

Ādas izstrādājumi; zirglietas un iejūgs; ceļojuma piederumi, somas un tamlīdzīgas preces; izstrādājumi no dzīvnieku zarnām (izņemot zīdvērpēja pavedienu)

Ražošana no jebkuras pozīcijas materiāliem, izņemot paša izstrādājuma pozīciju

vai

Ražošana, kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 50 % no izstrādājuma ražotāja cenas

ex 43. nodaļa

Kažokādas un mākslīgās kažokādas; to izstrādājumi; izņemot:

Ražošana no jebkuras pozīcijas materiāliem, izņemot paša izstrādājuma pozīciju

ex  43 02

miecētas vai apdarinātas zvērādas, sašūtas:

 

— plāksnes, krustus un tamlīdzīgas formas

Nesašūtu miecētu vai apdarinātu zvērādu balināšana vai krāsošana papildus to piegriešanai un sašūšanai

— citādas

Ražošana no nesašūtas miecētas vai apdarinātas zvērādas

4303

apģērba gabalus, apģērba piederumus un citus izstrādājumus no kažokādām

Ražošana no pozīcijas 4302 nesašūtas miecētas vai apdarinātas zvērādas

ex 44. nodaļa

Koks un koka izstrādājumi; kokogle; izņemot:

Ražošana no jebkuras pozīcijas materiāliem, izņemot paša izstrādājuma pozīciju

vai

Ražošana, kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 50 % no izstrādājuma ražotāja cenas

ex  44 07

garumā sazāģētus vai šķeldotus kokmateriālus, drāztus vai lobītus, ēvelētus vai neēvelētus, biezākus par 6 mm, slīpētus vai neslīpētus, saaudzētus vai nesaaudzētus garumā ar ķīļtapām

Ēvelēšana, slīpēšana vai saaudzēšana

ex  44 08

loksnes finierim (ieskaitot loksnes, kas iegūtas, sadalot koka saklātņus) un laminētas koksnes materiāliem, ne biezākas par 6 mm, savienotas, un citus garumā sazāģētus kokmateriālus, lobītus vai mizotus, ne biezākus par 6 mm, ēvelētus, slīpētus, savienotus vai saaudzētus garumā

Savienošana, ēvelēšana, slīpēšana vai saaudzēšana

ex  44 10 līdz ex  44 13

zāģmateriālus ar noapaļotām malām un nepārtrauktu profilu, ieskaitot profilētas līstes un citus profilētus dēļus

Noapaļošana vai fasonēšana

ex  44 15

koka lādes, kastes, redeļkastes, spoles un tamlīdzīgu taru

Ražošana no izmēros nesazāģētiem dēļiem

ex  44 18

— namdaru un būvgaldnieku darinājumus [no koka]

— zāģmateriālus ar noapaļotām malām un nepārtrauktu profilu

Ražošana no jebkuras pozīcijas materiāliem, izņemot paša izstrādājuma pozīciju. Tomēr var izmantot šūnveida koka paneļus, jumstiņus un lubas

Noapaļošana vai fasonēšana

ex  44 21

sērkociņu skaliņus; koka naglas vai tapas apaviem

Ražošana no jebkuras pozīcijas koksnes, izņemot pozīcijas 4409 koksnes skalus

45. nodaļa

Korķis un korķa izstrādājumi

Ražošana no jebkuras pozīcijas materiāliem, izņemot paša izstrādājuma pozīciju

vai

Ražošana, kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 50 % no izstrādājuma ražotāja cenas

46. nodaļa

Izstrādājumi no salmiem, esparto vai citiem pinamiem materiāliem; pīti trauki un pinumi

Ražošana no jebkuras pozīcijas materiāliem, izņemot paša izstrādājuma pozīciju

vai

Ražošana, kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 50 % no izstrādājuma ražotāja cenas

47. nodaļa

Papīra masa no koksnes vai cita celulozes šķiedrmateriāla; pārstrādāts (atkritumu un makulatūras) papīrs vai kartons

Ražošana no jebkuras pozīcijas materiāliem, izņemot paša izstrādājuma pozīciju

vai

Ražošana, kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 50 % no izstrādājuma ražotāja cenas

48. nodaļa

Papīrs un kartons; papīra masas, papīra vai kartona izstrādājumi

Ražošana no jebkuras pozīcijas materiāliem, izņemot paša izstrādājuma pozīciju

vai

Ražošana, kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 50 % no izstrādājuma ražotāja cenas

49. nodaļa

Iespiestas grāmatas, laikraksti, attēli un citi poligrāfijas rūpniecības izstrādājumi; rokraksti, mašīnraksti un plāni

Ražošana no jebkuras pozīcijas materiāliem, izņemot paša izstrādājuma pozīciju

vai

Ražošana, kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 50 % no izstrādājuma ražotāja cenas

ex 50. nodaļa

Zīds; izņemot:

Ražošana no jebkuras pozīcijas materiāliem, izņemot paša izstrādājuma pozīciju

ex  50 03

zīda atgājas (ieskaitot tīšanai nederīgus kokonus, pavedienu atlikas un irdinātas šķiedras), kārstas vai ķemmētas

Zīda atgāju kāršana vai ķemmēšana

5004 līdz ex  50 06

zīda dziju un dziju no zīda atlikām

 (2)

Dabisko šķiedru vērpšana

vai

Vienlaidu ķīmisko pavedienu ekstrūzija apvienojumā ar vērpšanu

vai

Vienlaidu ķīmisko pavedienu ekstrūzija apvienojumā ar šķeterēšanu

vai

Šķeterēšana apvienojumā ar jebkādu mehānisku darbību

5007

audumus no zīda vai zīda atkritumiem

 (2)

Dabisko un/vai ķīmisko štāpeļšķiedru vērpšana apvienojumā ar aušanu

vai

Ķīmisko pavedienu dzijas ekstrūzija apvienojumā ar aušanu

vai

Šķeterēšana vai jebkāda mehāniska darbība apvienojumā ar aušanu

vai

Aušana apvienojumā ar krāsošanu

vai

Dzijas krāsošana apvienojumā ar aušanu

vai

Aušana apvienojumā ar apdrukāšanu

vai

Apdrukāšana (kā atsevišķa darbība)

ex 51. nodaļa

Vilna, smalkie vai rupjie dzīvnieku mati; zirgu astru dzija un austs audums; izņemot:

Ražošana no jebkuras pozīcijas materiāliem, izņemot paša izstrādājuma pozīciju

5106 līdz 5110

dziju no vilnas, smalkiem vai rupjiem dzīvnieku matiem

 (2)

Dabisko šķiedru vērpšana

vai

Ķīmisko šķiedru ekstrūzija apvienojumā ar vērpšanu

vai

Šķeterēšana apvienojumā ar jebkādu mehānisku darbību

5111 līdz 5113

dziju no vilnas, smalkiem vai rupjiem dzīvnieku matiem

 (2)

Dabisko un/vai ķīmisko štāpeļšķiedru vērpšana apvienojumā ar aušanu

vai

Ķīmisko pavedienu dzijas ekstrūzija apvienojumā ar aušanu

vai

Aušana apvienojumā ar krāsošanu

vai

Dzijas krāsošana apvienojumā ar aušanu

vai

Aušana apvienojumā ar apdrukāšanu

vai

Apdrukāšana (kā atsevišķa darbība)

ex 52. nodaļa

Kokvilna; izņemot:

Ražošana no jebkuras pozīcijas materiāliem, izņemot paša izstrādājuma pozīciju

5204 līdz 5207

kokvilnas dziju un diegus

 (2)

Dabisko šķiedru vērpšana

vai

Ķīmisko šķiedru ekstrūzija apvienojumā ar vērpšanu

vai

Šķeterēšana apvienojumā ar jebkādu mehānisku darbību

5208 līdz 5212

Kokvilnas audumi

 (2)

Dabisko un/vai ķīmisko štāpeļšķiedru vērpšana apvienojumā ar aušanu

vai

Ķīmisko pavedienu dzijas ekstrūzija apvienojumā ar aušanu

vai

Šķeterēšana vai jebkāda mehāniska darbība apvienojumā ar aušanu

vai

Aušana apvienojumā ar krāsošanu vai pārklāšanu vai laminēšanu

vai

Dzijas krāsošana apvienojumā ar aušanu

vai

Aušana apvienojumā ar apdrukāšanu

vai

Apdrukāšana (kā atsevišķa darbība)

ex 53. nodaļa

Citādas augu tekstilšķiedras; papīra pavedieni un audumi no papīra pavedieniem; izņemot:

Ražošana no jebkuras pozīcijas materiāliem, izņemot paša izstrādājuma pozīciju

5306 līdz 5308

dziju no citām augu tekstilšķiedrām;

papīra pavedienus

 (2)

Dabisko šķiedru vērpšana

vai

Ķīmisko šķiedru ekstrūzija apvienojumā ar vērpšanu

vai

Šķeterēšana apvienojumā ar jebkādu mehānisku darbību

5309 līdz 5311

audumus no citām augu tekstilšķiedrām; audumus no papīra dzijas

 (2)

Dabisko un/vai ķīmisko štāpeļšķiedru vērpšana apvienojumā ar aušanu

vai

Ķīmisko pavedienu dzijas ekstrūzija apvienojumā ar aušanu

vai

Aušana apvienojumā ar krāsošanu vai pārklāšanu vai laminēšanu

vai

Dzijas krāsošana apvienojumā ar aušanu

vai

Aušana apvienojumā ar apdrukāšanu

vai

Apdrukāšana (kā atsevišķa darbība)

5401 līdz 5406

dziju, monopavedienus un diegus no mākslīgiem pavedieniem

 (2)

Dabisko šķiedru vērpšana

vai

Ķīmisko šķiedru ekstrūzija apvienojumā ar vērpšanu

vai

Šķeterēšana apvienojumā ar jebkādu mehānisku darbību

5407 un 5408

audumus no ķīmisko pavedienu dzijas

 (2)

Dabisko un/vai ķīmisko štāpeļšķiedru vērpšana apvienojumā ar aušanu

vai

Ķīmisko pavedienu dzijas ekstrūzija apvienojumā ar aušanu

vai

Šķeterēšana vai jebkāda mehāniska darbība apvienojumā ar aušanu

vai

Dzijas krāsošana apvienojumā ar aušanu

vai

Aušana apvienojumā ar krāsošanu vai pārklāšanu vai laminēšanu

vai

Aušana apvienojumā ar apdrukāšanu

vai

Apdrukāšana (kā atsevišķa darbība)

5501 līdz 5507

Ķīmiskās štāpēļšķiedras

Ķīmisko šķiedru ekstrūzija

5508 līdz 5511

dziju un šujamos diegus no ķīmiskajām štāpeļšķiedrām

 (2)

Dabisko šķiedru vērpšana

vai

Ķīmisko šķiedru ekstrūzija apvienojumā ar vērpšanu

vai

Šķeterēšana apvienojumā ar jebkādu mehānisku darbību

5512 līdz 5516

audumus no ķīmiskajām štāpeļšķiedrām

 (2)

Dabisko un/vai ķīmisko štāpeļšķiedru vērpšana apvienojumā ar aušanu

vai

Ķīmisko pavedienu dzijas ekstrūzija apvienojumā ar aušanu

vai

Šķeterēšana vai jebkāda mehāniska darbība apvienojumā ar aušanu

vai

Aušana apvienojumā ar krāsošanu vai pārklāšanu vai laminēšanu

vai

Dzijas krāsošana apvienojumā ar aušanu

vai

Aušana apvienojumā ar apdrukāšanu

vai

Apdrukāšana (kā atsevišķa darbība)

ex 56. nodaļa

Vate, tūba un filcs un neaustie materiāli; speciāla dzija; auklas, tauvas, virves un troses un izstrādājumi no tiem; izņemot:

 (2)

Dabisko šķiedru vērpšana

vai

Ķīmisko šķiedru ekstrūzija apvienojumā ar vērpšanu

5601

vati no tekstilmateriāliem un izstrādājumus no tās; tekstilšķiedras, ne garākas par 5 mm (pūkas), tekstilputekļus un mezgliņus

Dabisko šķiedru vērpšana

vai

Ķīmisko šķiedru ekstrūzija apvienojumā ar vērpšanu

vai

Flokdruka apvienojumā ar krāsošanu vai apdrukāšanu

vai

Pārklāšana, flokdruka, laminēšana vai metalizēšana apvienojumā ar vismaz divām sagatavošanas vai galaapstrādes darbībām (piemēram, kalandrēšanu, apstrādāšanu pret saraušanos, termofiksēšanu, galaapstrādi), ja visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 50 % no izstrādājuma ražotāja cenas

5602

tūbu un filcu, impregnētu vai neimpregnētu, ar pārklājumu vai bez tā, laminētu vai nelaminētu:

 

— adatotu tūbu un filcu

 (2)

Ķīmisko šķiedru ekstrūzija apvienojumā ar auduma formēšanu

Tomēr:

— pozīcijas 5402 polipropilēna pavedienu,

— pozīcijas 5503 vai 5506 polipropilēna šķiedras vai

— pozīcijas 5501 polipropilēna pavedienu grīsti,

kam viena pavediena vai šķiedras lineārais blīvums vienmēr ir mazāks par 9 deciteksiem, var izmantot, ja to kopējā vērtība nepārsniedz 40 % no izstrādājuma ražotāja cenas

vai

Tikai neaustas drānas veidošana no filca, kas gatavots no dabiskajām šķiedrām

— citādu

 (2)

Ķīmisko šķiedru ekstrūzija apvienojumā ar auduma formēšanu

vai

Tikai neaustas drānas veidošana no citāda filca, kas gatavots no dabiskajām šķiedrām

5603

neaustas drānas, arī impregnētas, arī apvalkotas, ar pārklājumu vai bez tā, arī laminētas

 

5603 11 līdz 5603 14

neaustas drānas, arī impregnētas, arī apvalkotas, ar pārklājumu vai bez tā, arī laminētas no ķīmisko pavedienu dzijas

Ražošana no:

— noteiktā virzienā vai nejauši vērstiem pavedieniem

— vai

— dabiskas vai ķīmiskas izcelsmes vielām vai polimēriem,

— ko abos gadījumos pēc tam iestrādā neaustā drānā

5603 91 līdz 5603 94

neaustas drānas, arī impregnētas, arī apvalkotas, ar pārklājumu vai bez tā, izņemot laminētas no ķīmisko pavedienu dzijas

Ražošana no:

— noteiktā virzienā vai nejauši vērstām štāpeļšķiedrām

— un/vai

— dabiskas vai ķīmiskas izcelsmes cirstajiem pavedieniem,

— ko abos gadījumos pēc tam iestrādā neaustā drānā

5604

gumijas pavedienus un kordus, ar tekstilmateriālu pārklājumu; tekstilpavedienus, lentes un tamlīdzīgus pozīcijas 5404 vai 5405 izstrādājumus, impregnētus, apvalkotus, ar pārklājumu vai caurslāņotus ar gumiju vai plastmasām:

 

— gumijas pavedienus un kordus, ar tekstilmateriālu pārklājumu

Ražošana no gumijas pavedieniem vai kordiem, bez tekstilmateriāla pārklājuma

— citādu

 (2)

Dabisko šķiedru vērpšana

vai

Ķīmisko šķiedru ekstrūzija apvienojumā ar vērpšanu

vai

Šķeterēšana apvienojumā ar jebkādu mehānisku darbību

5605

metalizētus pavedienus, dekoratīvus vai nedekoratīvus, derīgus kā tekstilpavedienus, lentes vai tamlīdzīgus izstrādājumus, kas iekļauti pozīcijā 5404 vai 5405 , kombinētus ar metāla pavedienu, lentes vai pūdera veidā vai pārklātus ar metālu

 (2)

Dabisko un/vai ķīmisko štāpeļšķiedru vērpšana

vai

Ķīmisko šķiedru ekstrūzija apvienojumā ar vērpšanu

vai

Šķeterēšana apvienojumā ar jebkādu mehānisku darbību

5606

pozamenta pavedienus, lentes un tamlīdzīgus izstrādājumus, kas iekļauti pozīcijā 5404 vai 5405 , dekoratīvus pavedienus (izņemot pozīcijā 5605 minētos un dekoratīvos pavedienus no zirgu astriem); šenilpavedienus (arī šenilpavedienus no pūkām); cilpainos pavedienus

 (2)

Ķīmisko šķiedru ekstrūzija apvienojumā ar vērpšanu

vai

Šķeterēšana apvienojumā ar pozamentēšanu

vai

Dabisko un/vai ķīmisko štāpeļšķiedru vērpšana

vai

Flokdruka apvienojumā ar krāsošanu

57. nodaļa

Paklāji un citādas tekstilmateriālu grīdsegas

 (2)

Dabisko un/vai ķīmisko štāpeļšķiedru vērpšana apvienojumā ar aušanu vai ar stepēšanu

vai

Ķīmisko pavedienu dzijas ekstrūzija apvienojumā ar aušanu vai stepēšanu

vai

Ražošana no kokosšķiedras dzijas, sizala dzijas vai džutas dzijas vai klasiskas savērptas viskozes dzijas

vai

Stepēšana apvienojumā ar krāsošanu vai apdrukāšanu

vai

Flokdruka apvienojumā ar krāsošanu vai apdrukāšanu

vai

Ķīmisko šķiedru ekstrūzija apvienojumā ar paņēmieniem bez aušanas, ieskaitot adatošanu

Par pamatni var izmantot arī džutas audumus

ex 58. nodaļa

Speciāli audumi; audumi ar šūtām plūksnām; mežģīnes; gobelēni; apdares materiāli; izšuvumi; izņemot:

 (2)

Dabisko un/vai ķīmisko štāpeļšķiedru vērpšana apvienojumā ar aušanu vai stepēšanu

vai

Ķīmisko pavedienu dzijas ekstrūzija apvienojumā ar aušanu vai stepēšanu

vai

Aušana apvienojumā ar krāsošanu vai flokdruku, pārklāšanu vai laminēšanu vai metalizēšanu

vai

Stepēšana apvienojumā ar krāsošanu vai apdrukāšanu

vai

Flokdruka apvienojumā ar krāsošanu vai apdrukāšanu

vai

Dzijas krāsošana apvienojumā ar aušanu

vai

Aušana apvienojumā ar apdrukāšanu

vai

Apdrukāšana (kā atsevišķa darbība)

5805

ar rokām darinātus Gobelins, Flanders, Aubusson, Beauvais un tamlīdzīgus gobelēnus un izšūtus gobelēnus (piemēram, petit point, krustdūrienu tehnikā), apdarinātus vai neapdarinātus

Ražošana no jebkuras pozīcijas materiāliem, izņemot paša izstrādājuma pozīciju

5810

izšuvumus gabalos, lentēs vai atsevišķu izšuvumu veidā

Izšūšana, kurā visu izmantoto jebkuras pozīcijas materiālu, izņemot paša izstrādājuma pozīciju, vērtība nepārsniedz 50 % no izstrādājuma ražotāja cenas

5901

Tekstilmateriāli, sveķoti vai cietināti, lietojami grāmatu vāku izgatavošanai vai tamlīdzīgiem mērķiem; pausaudums; sagatavots (iepriekš apstrādāts) audekls gleznošanai; stīvdrēbe un tamlīdzīgi stīvināti tekstilmateriāli, ko parasti lieto cepuru pamatnēm

Aušana apvienojumā ar krāsošanu vai flokdruku, pārklāšanu vai laminēšanu vai metalizēšanu

vai

Flokdruka apvienojumā ar krāsošanu vai apdrukāšanu

5902

Riepu kordaudumi no augstas stiprības neilona vai citu poliamīdu, poliesteru vai viskozes pavedieniem:

 

— ar tekstilmateriālu saturu pēc svara ne lielāku par 90 %

Aušana

— citādu

Ķīmisko šķiedru ekstrūzija apvienojumā ar aušanu

5903

Tekstilmateriāli, izņemot pozīcijā 5902 iekļautos, impregnēti, piesūcināti, pārklāti vai laminēti ar plastmasām

Aušana apvienojumā ar impregnēšanu vai pārklāšanu, vai apklāšanu, vai laminēšanu, vai metalizēšanu

vai

Aušana apvienojumā ar apdrukāšanu

vai

Apdrukāšana (kā atsevišķa darbība)

5904

Linolejs, pēc formas piegriezts vai nepiegriezts; grīdas segumi ar tekstilmateriāla pamatni, pēc formas piegriezti vai nepiegriezti

 (2)

Aušana apvienojumā ar krāsošanu, pārklāšanu vai laminēšanu vai metalizēšanu

Par pamatni var izmantot arī džutas audumus

5905

Tapetes no tekstilmateriāliem:

— impregnēti, piesūcināti, pārklāti vai laminēti ar gumiju, plastmasām vai citiem materiāliem

Aušana, adīšana vai neaustas drānas veidošana apvienojumā ar impregnēšanu vai pārklāšanu, vai apklāšanu, vai laminēšanu, vai metalizēšanu

— citādu

 (2)

Dabisko un/vai ķīmisko štāpeļšķiedru vērpšana apvienojumā ar aušanu

vai

Ķīmisko pavedienu dzijas ekstrūzija apvienojumā ar aušanu

vai

Aušana, adīšana vai neaustas drānas veidošana apvienojumā ar krāsošanu vai pārklāšanu, vai laminēšanu

vai

Aušana apvienojumā ar apdrukāšanu

vai

Apdrukāšana (kā atsevišķa darbība)

5906

Gumijoti tekstilmateriāli, izņemot pozīcijā 5902 iekļaut[os]:

 

— trikotāžas drānas

 (2)

Dabisko un/vai ķīmisko štāpeļšķiedru vērpšana apvienojumā ar adīšanu/tamborēšanu

vai

Ķīmisko pavedienu dzijas ekstrūzija apvienojumā ar adīšanu/tamborēšanu

vai

Adīšana vai tamborēšana apvienojumā ar gumijošanu

vai

Gumijošana apvienojumā ar vismaz divām sagatavošanas vai galaapstrādes darbībām (piemēram, kalandrēšanu, apstrādāšanu pret saraušanos, termofiksēšanu, galaapstrādi), ja visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 50 % no izstrādājuma ražotāja cenas

— citi audumi no sintētisko pavedienu dzijas, kuros tekstilmateriālu saturs pēc svara pārsniedz 90 %

Ķīmisko šķiedru ekstrūzija apvienojumā ar aušanu

— citādu

Aušana, adīšana vai neaustas drānas veidošana apvienojumā ar krāsošanu vai pārklāšanu, vai gumijošanu

vai

Dzijas krāsošana apvienojumā ar aušanu, adīšanu vai neaustu drānu veidošanu

vai

Gumijošana apvienojumā ar vismaz divām sagatavošanas vai galaapstrādes darbībām (piemēram, kalandrēšanu, apstrādāšanu pret saraušanos, termofiksēšanu, galaapstrādi), ja visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 50 % no izstrādājuma ražotāja cenas

5907

Tekstilmateriāli, kas impregnēti, apvalkoti vai pārklāti ar iepriekš neminētiem paņēmieniem; apgleznoti audekli teātru dekorācijām, mākslas studiju prospekti un tamlīdzīgi

Aušana vai adīšana, vai neaustas drānas veidošana apvienojumā ar krāsošanu vai apdrukāšanu, vai pārklāšanu, vai impregnēšanu, vai apklāšanu

vai

Flokdruka apvienojumā ar krāsošanu vai apdrukāšanu

vai

Apdrukāšana (kā atsevišķa darbība)

5908

Tekstildaktis, austas, pītas vai adītas lampām, petrolejas lampām, šķiltavām, svecēm vai tamlīdzīgiem izstrādājumiem; gāzes lukturu kvēltīkliņi un cauruļveida trikotāža gāzes degļiem, impregnēti vai neimpregnēti

 

— gāzes lukturu kvēltīkliņi, impregnēti

Ražošana no gāzes degļiem paredzētas cauruļveida trikotāžas

— citādu

Ražošana no jebkuras pozīcijas materiāliem, izņemot paša izstrādājuma pozīciju

5909 līdz 5911

Rūpniecībā izmantojami tekstilizstrādājumi

 (2)

Dabisko un/vai ķīmisko štāpeļšķiedru vērpšana apvienojumā ar aušanu

vai

Ķīmisko šķiedru ekstrūzija apvienojumā ar aušanu

vai

Aušana apvienojumā ar krāsošanu vai pārklāšanu vai laminēšanu

vai

Pārklāšana, flokdruka, laminēšana vai metalizēšana apvienojumā ar vismaz divām sagatavošanas vai galaapstrādes darbībām (piemēram, kalandrēšanu, apstrādāšanu pret saraušanos, termofiksēšanu, galaapstrādi), ja visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 50 % no izstrādājuma ražotāja cenas

60. nodaļa

Adītas vai tamborētas drānas

 (2)

Dabisko un/vai ķīmisko štāpeļšķiedru vērpšana apvienojumā ar adīšanu/tamborēšanu

vai

Ķīmisko pavedienu dzijas ekstrūzija apvienojumā ar adīšanu/tamborēšanu

vai

Adīšana/tamborēšana apvienojumā ar krāsošanu vai flokdruku, pārklāšanu vai laminēšanu vai apdrukāšanu

vai

Flokdruka apvienojumā ar krāsošanu vai apdrukāšanu

vai

Dzijas krāsošana apvienojumā ar adīšanu/tamborēšanu

vai

Šķeterēšana vai teksturēšana apvienojumā ar adīšanu/tamborēšanu, ja izmantoto nešķeterēto/neteksturēto pavedienu vērtība nepārsniedz 50 % no izstrādājuma ražotāja cenas

61. nodaļa

Adīti vai tamborēti apģērbi un apģērba piederumi:

 

— šūti vai citādi savienoti no diviem vai vairākiem adītas vai tamborētas drānas gabaliem, kas ir piegriezti vai uzreiz izgatavoti pēc formas

 (2) (3)

Adīšana vai tamborēšana apvienojumā ar apdari, ieskaitot auduma piegriešanu

— citādu

 (2)

Dabisko un/vai ķīmisko štāpeļšķiedru vērpšana apvienojumā ar adīšanu vai tamborēšanu

vai

Ķīmisko pavedienu dzijas ekstrūzija apvienojumā ar adīšanu vai tamborēšanu

vai

Adīšana un apdare vienā darbībā

ex 62. nodaļa

Apģērba gabali un apģērba piederumi, kas nav adīti vai tamborēti; izņemot:

 (2) (3)

Aušana apvienojumā ar apdari, ieskaitot auduma piegriešanu

vai

Apdare, ieskaitot auduma piegriešanu, pirms kā notiek apdrukāšana (kā atsevišķa darbība)

ex  62 02 , ex  62 04 , ex  62 06 , ex  62 09 un ex  62 11

sieviešu, meiteņu un mazu bērnu apģērbus un apģērba piederumus zīdaiņiem, ar izšuvumiem

 (3)

Aušana apvienojumā ar apdari, ieskaitot auduma piegriešanu

vai

Ražošana no auduma bez izšuvumiem, ja izmantotā neizšūtā auduma vērtība nepārsniedz 40 % no izstrādājuma ražotāja cenas

ex  62 10 un ex  62 16

ugunsizturīgus piederumus no auduma ar aluminizēta poliestera folijas pārklājumu

 (2) (3)

Aušana apvienojumā ar apdari, ieskaitot auduma piegriešanu

vai

Pārklāšana vai laminēšana, ja izmantotā nepārklātā vai nelaminētā auduma vērtība nepārsniedz 40 % no izstrādājuma ražotāja cenas, apvienojumā ar apdari, ieskaitot auduma piegriešanu

ex  62 12

krūšturus, zeķturus, korsetes, bikšturus, prievītes un tamlīdzīgus izstrādājumus un to daļas, no trikotāžas, šūtus vai citādi savienotus no diviem vai vairākiem adītas vai tamborētas drānas gabaliem, kas ir piegriezti vai uzreiz izgatavoti pēc formas

 (2) (3)

Adīšana apvienojumā ar apdari, ieskaitot auduma piegriešanu

vai

Apdare, ieskaitot auduma piegriešanu, pirms kā notiek apdrukāšana (kā atsevišķa darbība)

6213 un 6214

kabatlakatus, šalles, lakatus, kaklautus, mantiļas, plīvurus un tamlīdzīgus izstrādājumus:

 

— izšūtus

 (2) (3)

Aušana apvienojumā ar apdari, ieskaitot auduma piegriešanu

vai

Ražošana no auduma bez izšuvumiem, ja izmantotā neizšūtā auduma vērtība nepārsniedz 40 % no izstrādājuma ražotāja cenas

vai

Apdare, ieskaitot auduma piegriešanu,

pirms kuras veikta apdrukāšana (kā atsevišķa darbība)

— citādu

 (2) (3)

Aušana apvienojumā ar apdari, ieskaitot auduma piegriešanu

vai

Apdare, pirms kuras veikta apdrukāšana (kā atsevišķa darbība)

6217

citādus gatavos apģērba piederumus; apģērba gabalus vai apģērba piederumu daļas, izņemot tās, kas iekļautas pozīcijā 6212

 

— izšūtus

 (3)

Aušana apvienojumā ar apdari, ieskaitot auduma piegriešanu

vai

Ražošana no auduma bez izšuvumiem, ja izmantotā neizšūtā auduma vērtība nepārsniedz 40 % no izstrādājuma ražotāja cenas

vai

Apdare, pirms kuras veikta apdrukāšana (kā atsevišķa darbība)

— ugunsizturīgus piederumus no auduma ar aluminizēta poliestera folijas pārklājumu

 (3)

Aušana apvienojumā ar apdari, ieskaitot auduma piegriešanu

vai

Pārklāšana vai laminēšana, ja izmantotā nepārklātā vai nelaminētā auduma vērtība nepārsniedz 40 % no izstrādājuma ražotāja cenas, apvienojumā ar apdari, ieskaitot auduma piegriešanu

— piegrieztas starplikas apkaklēm un aprocēm

Ražošana:

— no jebkuras pozīcijas materiāliem, izņemot paša izstrādājuma pozīciju, un,

— ja visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 40 % no izstrādājuma ražotāja cenas

— citādu

 (3)

Aušana apvienojumā ar apdari, ieskaitot auduma piegriešanu

ex 63. nodaļa

Citādi gatavie tekstilizstrādājumi; komplekti; valkāts apģērbs un lietoti tekstilizstrādājumi; lupatas; izņemot:

Ražošana no jebkuras pozīcijas materiāliem, izņemot paša izstrādājuma pozīciju

6301 līdz 6304

segas, pledus, gultas veļu u. c.; aizkarus u. c.; citādus izstrādājumus mājas aprīkojumam:

 

— no filca vai neaustām drānām

 (2)

Neaustas drānas veidošana apvienojumā ar apdari, ieskaitot auduma piegriešanu

— citādus

 

— izšūtus

 (2) (3)

Aušana vai adīšana/tamborēšana apvienojumā ar apdari, ieskaitot auduma piegriešanu

vai

Ražošana no auduma bez izšuvumiem (izņemot trikotāžas audumus) ar noteikumu, ka neizšūtā auduma vērtība nepārsniedz 40 % no izstrādājuma ražotāja cenas

— citādus

 (2) (3)

Aušana vai adīšana/tamborēšana apvienojumā ar apdari, ieskaitot auduma piegriešanu

6305

maisus un pārvalkus, ko izmanto preču iepakošanai

 (2)

Ķīmisko šķiedru ekstrūzija vai dabisko un/vai ķīmisko štāpeļšķiedru vērpšana apvienojumā ar aušanu vai adīšanu un apdari, ieskaitot auduma piegriešanu

6306

nojumes, markīzes un sauljumus; teltis; buras laivām, vējdēļiem vai sauszemes burāšanas līdzekļiem; tūrisma piederumus:

 

— no neaustām drānām

 (2) (3)

Neaustas drānas veidošana apvienojumā ar apdari, ieskaitot auduma piegriešanu

— citādu

 (2) (3)

Aušana apvienojumā ar apdari, ieskaitot auduma piegriešanu

6307

citādus gatavos izstrādājumus, ieskaitot apģērba piegrieztnes

Ražošana, kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 40 % no izstrādājuma ražotāja cenas

6308

komplektus, kas sastāv no auduma vai dzijas gabaliem, ar piederumiem vai bez tiem, pārklāju, gobelēnu, izšūtu galdautu vai salvešu vai tamlīdzīgu tekstilizstrādājumu izgatavošanai, iepakotus mazumtirdzniecībai

Katram priekšmetam no komplekta jāatbilst noteikumam, kas uz to attiektos, ja tas nebūtu ietverts komplektā. Tomēr var iekļaut nenoteiktas izcelsmes izstrādājumus, ja to kopējā vērtība nepārsniedz 15 % no komplekta ražotāja cenas

ex 64. nodaļa

Apavi, getras un tamlīdzīgi izstrādājumi; šādu izstrādājumu daļas; izņemot:

Ražošana no jebkuras pozīcijas materiāliem, izņemot pozīcijas 6406 virsas detaļu kopumu, kas piestiprināts saistzolei vai citām zoles sastāvdaļām

6406

apavu daļas (arī virsas, piestiprinātas vai nepiestiprinātas zolēm, kas nav ārējās zoles); izņemamas starpzoles, papēžu spilventiņus un tamlīdzīgus izstrādājumus; getras, stulpiņus un tamlīdzīgus izstrādājumus, kā arī to daļas

Ražošana no jebkuras pozīcijas materiāliem, izņemot paša izstrādājuma pozīciju

65. nodaļa

Galvassegas un to daļas

Ražošana no jebkuras pozīcijas materiāliem, izņemot paša izstrādājuma pozīciju

66. nodaļa

Lietussargi, saulessargi, spieķi, spieķsēdekļi, pātagas, pletnes un to daļas

Ražošana no jebkuras pozīcijas materiāliem, izņemot paša izstrādājuma pozīciju

vai

Ražošana, kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 50 % no izstrādājuma ražotāja cenas

67. nodaļa

Apstrādātas spalvas un dūnas un izstrādājumi no spalvām vai dūnām; mākslīgie ziedi; izstrādājumi no cilvēku matiem

Ražošana no jebkuras pozīcijas materiāliem, izņemot paša izstrādājuma pozīciju

vai

Ražošana, kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 50 % no izstrādājuma ražotāja cenas

68. nodaļa

Akmens, ģipša, cementa, azbesta, vizlas un tamlīdzīgu materiālu izstrādājumi

Ražošana no jebkuras pozīcijas materiāliem, izņemot paša izstrādājuma pozīciju

vai

Ražošana, kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 70 % no izstrādājuma ražotāja cenas

69. nodaļa

Keramikas izstrādājumi

Ražošana no jebkuras pozīcijas materiāliem, izņemot paša izstrādājuma pozīciju

ex 70. nodaļa

Stikls un stikla izstrādājumi

Ražošana no jebkuras pozīcijas materiāliem, izņemot paša izstrādājuma pozīciju

vai

Ražošana, kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 50 % no izstrādājuma ražotāja cenas

7010

Baloni, pudeles, flakoni, burkas, krūzes, stikla pudelītes zālēm, ampulas un citi stikla trauki preču transportēšanai vai iepakošanai; stikla burkas konservēšanai; stikla aizbāžņi, vāki un citi aizvākošanas izstrādājumi

Ražošana no jebkuras pozīcijas materiāliem, izņemot paša izstrādājuma pozīciju

vai

Stikla izstrādājumu griešana ar noteikumu, ka izmantoto negriezto stikla izstrādājumu kopējā vērtība nepārsniedz 50 % no izstrādājuma ražotāja cenas

7013

Stikla galda un virtuves trauki, tualetes, kancelejas piederumi, izstrādājumi mājas iekārtojumam vai tamlīdzīgi izstrādājumi (izņemot izstrādājumus, kas minēti pozīcijā 7010 vai 7018 )

Ražošana no jebkuras pozīcijas materiāliem, izņemot paša izstrādājuma pozīciju

ex 71. nodaļa

Dabiskas vai kultivētas pērles, dārgakmeņi un pusdārgakmeņi, dārgmetāli, ar dārgmetālu plaķēti metāli un to izstrādājumi; bižutērija; monētas; izņemot:

Ražošana no jebkuras pozīcijas materiāliem, izņemot paša izstrādājuma pozīciju

vai

Ražošana, kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 70 % no izstrādājuma ražotāja cenas

ex  71 02 , ex  71 03 un ex  71 04

apstrādātus dārgakmeņus un pusdārgakmeņus (dabiskos, sintētiskos vai reģenerētos)

Ražošana no jebkuras apakšpozīcijas materiāliem, izņemot paša izstrādājuma pozīciju

7106 , 7108 un 7110

dārgmetālus:

— neapstrādātus

Ražošana no jebkuras pozīcijas materiāliem, izņemot pozīcijas 7106 , 7108 un 7110 , vai

Elektrolītiska, termiska vai ķīmiska pozīcijas 7106 , 7108 vai 7110 dārgmetālu atdalīšana vai

Pozīcijas 7106 , 7108 vai 7110 dārgmetālu savstarpēja sakausēšana un/vai leģēšana ar parastajiem metāliem vai attīrīšana

— daļēji apstrādātus vai pulverveidā

Ražošana no neapstrādātiem dārgmetāliem

ex  71 07 , ex  71 09 un ex  71 11

metālus, plaķētus ar dārgmetāliem, daļēji apstrādātus

Ražošana no neapstrādātiem metāliem, plaķētiem ar dārgmetāliem

ex 72. nodaļa

Dzelzs un tērauds; izņemot:

Ražošana no jebkuras pozīcijas materiāliem, izņemot paša izstrādājuma pozīciju

7207

dzelzs vai neleģētā tērauda pusfabrikātus

Ražošana no pozīcijas 7201 , 7202 , 7203 , 7204 vai 7205 materiāliem

7208 līdz 7212

dzelzs vai neleģētā tērauda velmējumus

Ražošana no pozīcijas 7207 pusfabrikātiem

7213 līdz 7216

stieņus, leņķus, fasonprofilus un speciālos profilus no dzelzs vai neleģētā tērauda

Ražošana no pozīcijas 7206 lietņiem vai citām pirmformām

7217

dzelzs vai neleģētā tērauda stieples

Ražošana no pozīcijas 7207 pusfabrikātiem

7218 91 un 7218 99

pusfabrikātus

Ražošana no pozīciju 7201 , 7202 , 7203 , 7204 vai 7205 materiāliem

7219 līdz 7222

plakanus nerūsējošā tērauda velmējumus, stieņus, leņķus, fasonprofilus un speciālos profilus

Ražošana no pozīcijas 7218 lietņiem vai citām pirmformām

7223

nerūsējošā tērauda stiepli

Ražošana no pozīcijas 7218 pusfabrikātiem

7224 90

pusfabrikātus

Ražošana no pozīciju 7201 , 7202 , 7203 , 7204 vai 7205 materiāliem

7225 līdz 7228

citādu leģēto tēraudu plakanus velmējumus, stieņus, karsti velmētus, brīvi tītos saišķos; cita leģēta tērauda leņķus, fasonprofilus un speciālos profilus; dobus leģētā un neleģētā tērauda stieņus

Ražošana no pozīcijas 7206 , 7218 vai 7224 lietņiem vai citām pirmformām

7229

citu leģēto tēraudu stieples

Ražošana no pozīcijas 7224 pusfabrikātiem

ex 73. nodaļa

Dzelzs vai tērauda izstrādājumi; izņemot:

Ražošana no jebkuras pozīcijas materiāliem, izņemot paša izstrādājuma pozīciju

ex  73 01

rievkonstrukcijas

Ražošana no pozīcijas 7207 materiāliem

7302

dzelzs vai tērauda izstrādājumus dzelzceļiem un tramvaju ceļiem: sliedes, pretsliedes un zobainās sliedes, pārmiju sliedes, sliežu mezgla krusteņus, pārmiju stieņus un citādus šķērssavienojumus, gulšņus, uzliktņus, paliktņus, ķīļus, balstpaliktņus, sliežu āķskrūves, atbalsta plāksnes un savilktņus un citas detaļas sliežu savienošanai un nostiprināšanai

Ražošana no pozīcijas 7206 materiāliem

7304 , 7305 un 7306

dzelzs vai tērauda caurules, caurulītes un dobos profilus

Ražošana no pozīciju 7206 –7212 un 7218 vai 7224 materiāliem

ex  73 07

dzelzs vai tērauda savienotājelementus caurulēm (ISO No X5CrNiMo 1712), kas sastāv no vairākām daļām

Sagatavju apvirpošana, urbšana, izrīvēšana, griešana, atgratēšana un slīpēšana, ar nosacījumu, ka izmantoto sagatavju kopējā vērtība nepārsniedz 35 % no izstrādājuma ražotāja cenas

7308

metālkonstrukcijas (izņemot pozīcijā 9406 iekļautās saliekamās būvkonstrukcijas) un to daļas (piemēram, tiltus un to sekcijas, slūžu vārtus, torņus, režģu konstrukcijas, jumtus, jumta konstrukcijas, durvis un logus un to rāmjus, durvju sliekšņus, slēģus, balustrādes, balstus un kolonnas) no dzelzs vai tērauda; dzelzs vai tērauda plāksnes, stieņus, leņķus, profilus, fasonprofilus, caurules un tamlīdzīgus izstrādājumus, kas sagatavoti izmantošanai konstrukcijās

Ražošana no jebkuras pozīcijas materiāliem, izņemot paša izstrādājuma pozīciju. Tomēr nevar izmantot pozīcijas 7301 leņķus, fasonprofilus un speciālos profilus

ex  73 15

pretslīdes ķēdes

Ražošana, kurā visu izmantoto pozīcijas 7315 materiālu vērtība nepārsniedz 50 % no izstrādājuma ražotāja cenas

ex 74. nodaļa

Varš un tā izstrādājumi; izņemot:

Ražošana no jebkuras pozīcijas materiāliem, izņemot paša izstrādājuma pozīciju

7403

rafinētu varu un vara sakausējumus, neapstrādātus

Ražošana no jebkuras pozīcijas materiāliem

7408

vara stieples

Ražošana:

— no jebkuras pozīcijas materiāliem, izņemot paša izstrādājuma pozīciju, un,

— ja visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 50 % no izstrādājuma ražotāja cenas

75. nodaļa

Niķelis un tā izstrādājumi

Ražošana no jebkuras pozīcijas materiāliem, izņemot paša izstrādājuma pozīciju

ex 76. nodaļa

Alumīnijs un tā izstrādājumi izņemot:

Ražošana:

— no jebkuras pozīcijas materiāliem, izņemot paša izstrādājuma pozīciju, un,

— ja visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 50 % no izstrādājuma ražotāja cenas

7601

neapstrādātu alumīniju

Ražošana:

— no jebkuras pozīcijas materiāliem, izņemot paša izstrādājuma pozīciju, un,

— ja visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 50 % no izstrādājuma ražotāja cenas

vai

Ražošana, kurā izmanto termisko vai elektrolītisko apstrādi, no neleģēta alumīnija vai alumīnija atgriezumiem un lūžņiem

7602

alumīnija atgriezumus vai lūžņus

Ražošana no jebkuras pozīcijas materiāliem, izņemot paša izstrādājuma pozīciju

ex  76 16

alumīnija izstrādājumus, izņemot alumīnija stiepļu vijumus, pinumus, režģus, sietus, žogus, auduma stiprināšanas un tamlīdzīgus materiālus (ieskaitot bezgalu lentes) un perforētas vilktas loksnes

Ražošana:

— no jebkuras pozīcijas materiāliem, izņemot paša izstrādājuma pozīciju. Tomēr var izmantot alumīnija stiepļu vijumus, pinumus, režģus, sietus, žogus, auduma stiprināšanas un tamlīdzīgus materiālus (ieskaitot bezgalu lentes) vai perforētas vilktas alumīnija loksnes un,

— ja visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 50 % no izstrādājuma ražotāja cenas

78. nodaļa

Svins un tā izstrādājumi

Ražošana no jebkuras pozīcijas materiāliem, izņemot paša izstrādājuma pozīciju

79. nodaļa

Cinks un tā izstrādājumi

Ražošana no jebkuras pozīcijas materiāliem, izņemot paša izstrādājuma pozīciju

80. nodaļa

Alva un tās izstrādājumi

Ražošana no jebkuras pozīcijas materiāliem, izņemot paša izstrādājuma pozīciju

81. nodaļa

Pārējie parastie metāli; metālkeramika; to izstrādājumi

Ražošana no jebkuras pozīcijas materiāliem

ex 82. nodaļa

Parasto metālu instrumenti, darbarīki, griešanas rīki, karotes un dakšiņas; to daļas no parastajiem metāliem; izņemot:

Ražošana no jebkuras pozīcijas materiāliem, izņemot paša izstrādājuma pozīciju

vai

Ražošana, kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 50 % no izstrādājuma ražotāja cenas

8206

divās vai vairākās pozīcijās no 8202 līdz 8205 iekļautu darbarīku komplektus, iepakotus pārdošanai mazumtirdzniecībā

Ražošana no jebkuras pozīcijas materiāliem, izņemot pozīcijas 8202 –8205 . Tomēr rokas darbarīki, kas minēti pozīcijā 8202 līdz 8205 , var būt iekļauti komplektos ar noteikumu, ka to kopējā vērtība nepārsniedz 15 % no komplekta ražotāja cenas

83. nodaļa

Dažādi parasto metālu izstrādājumi

Ražošana no jebkuras pozīcijas materiāliem, izņemot paša izstrādājuma pozīciju

vai

Ražošana, kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 50 % no izstrādājuma ražotāja cenas

ex 84. nodaļa

Kodolreaktori, katli, mehānismi un mehāniskas ierīces; to daļas; izņemot:

Ražošana no jebkuras pozīcijas materiāliem, izņemot paša izstrādājuma pozīciju

vai

Ražošana, kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 50 % no izstrādājuma ražotāja cenas

8407

dzirksteļaizdedzes iekšdedzes motorus ar divpusējiem vai rotējošiem virzuļiem

Ražošana, kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 50 % no izstrādājuma ražotāja cenas

8408

kompresijaizdedzes iekšdedzes virzuļdzinējus (dīzeļus un pusdīzeļus)

Ražošana, kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 50 % no izstrādājuma ražotāja cenas

8425 līdz 8430

celšanas trīšus un cēlājus, izņemot liftcēlājus; vinčas un kabestānus; domkratus

derikceltņus; celtņus, ieskaitot trošuceltņus; pārvietojamas pacēlājkāpnes, portāliekrāvējus un mehānismus aprīkotus ar celtni

autokrāvējus ar dakšu; citus kravas transportētājus ar celšanas vai takelāžas ierīcēm

citas mašīnas celšanai, pārvietošanai, iekraušanai vai izkraušanai (piemēram, liftus, eskalatorus, konveijerus, telferus)

pašgājējus buldozerus ar maināmu vērstuvi, autogreiderus, planētājus, skrēperus, mehāniskās lāpstas, ekskavatorus, vienkausa krāvējus, blietēšanas mašīnas un ceļa veltņus

citas mašīnas grunts, minerālu vai rūdu pārvietošanai, planēšanai, profilēšanai, rakšanai, izstrādāšanai, blietēšanai, blīvēšanai, izņemšanai vai urbšanai; iekārtas pāļu dzīšanai un iekārtas pāļu izvilkšanai; sniega arklus un sniega rotortīrītājus

Ražošana no jebkuras pozīcijas materiāliem, izņemot paša izstrādājuma pozīciju un pozīciju 8431

vai

Ražošana, kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 50 % no izstrādājuma ražotāja cenas

8444 līdz 8447

mašīnas mākslīgo tekstilmateriālu ekstrudēšanai, stiepšanai, teksturēšanai vai griešanai

mašīnas tekstilšķiedru sagatavošanai; vērpšanas, kārtošanas vai šķeterēšanas mašīnas un citādas iekārtas tekstildziju ražošanai; tīšanas un spolēšanas (ieskaitot audu spolēšanas) mašīnas un mašīnas, kas sagatavo tekstilpavedienus izmantošanai pozīcijas 8446 vai 8447 mašīnās

aušanas mašīnas (stelles)

adāmmašīnas, ķetelēšanas mašīnas, mašīnas fasondzijas, pozamenta pavediena, tilla, mežģīņu, izšuvumu iegūšanai, lenšu izgatavošanai, tīklu siešanai, malu apstrādāšanai un stepēšanai

Ražošana no jebkuras pozīcijas materiāliem, izņemot paša izstrādājuma pozīciju un pozīciju 8448

vai

Ražošana, kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 50 % no izstrādājuma ražotāja cenas

8456 līdz 8465

darbmašīnas jebkādu materiālu apstrādei ar materiālu noņemšanu

daudzfunkcionālas darbmašīnas, vienpozīcijas un daudzpozīciju agregātu darbmašīnas metāla apstrādei

metālgriešanas virpas

darbmašīnas

Ražošana no jebkuras pozīcijas materiāliem, izņemot paša izstrādājuma pozīciju un pozīciju 8466

vai

Ražošana, kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 50 % no izstrādājuma ražotāja cenas

8470 līdz 8472

kalkulatorus un kabatas formāta ierīces ar skaitļošanas funkcijām datu ierakstīšanai, reproducēšanai un demonstrēšanai; skaitļošanas mašīnas, ierīces pasta sūtījumu frankēšanai, biļešu izsniegšanas mašīnas un citas līdzīgas ierīces, kurās iestrādātas skaitļošanas ierīces; kases aparātus

automātiskās datu apstrādes iekārtas un to blokus; magnētiskos vai optiskos lasītājus, iekārtas datu ierakstīšanai kodētā veidā datu vidē un iekārtas šādu datu apstrādei

citādas biroja iekārtas

Ražošana no jebkuras pozīcijas materiāliem, izņemot paša izstrādājuma pozīciju un pozīciju 8473

vai

Ražošana, kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 50 % no izstrādājuma ražotāja cenas

ex 85. nodaļa

Elektroierīces un elektroiekārtas un to detaļas; skaņu ierakstīšanas un atskaņošanas aparatūra, televīzijas attēla un skaņas ierakstīšanas un reproducēšanas aparatūra un šādu izstrādājumu detaļas un piederumi; izņemot:

Ražošana no jebkuras pozīcijas materiāliem, izņemot paša izstrādājuma pozīciju

vai

Ražošana, kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 50 % no izstrādājuma ražotāja cenas

8501 līdz 8502

elektromotorus un elektroģeneratorus

elektroģeneratoru iekārtas un rotējošos pārveidotājus

Ražošana no jebkuras pozīcijas materiāliem, izņemot paša izstrādājuma pozīciju un pozīciju 8503

vai

Ražošana, kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 50 % no izstrādājuma ražotāja cenas

8519 , 8521

skaņas ierakstīšanas vai atskaņošanas aparātus

videoieraksta vai video reproducēšanas aparatūru, ar skaņotāju vai bez tā

Ražošana no jebkuras pozīcijas materiāliem, izņemot paša izstrādājuma pozīciju un pozīciju 8522

vai

Ražošana, kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 50 % no izstrādājuma ražotāja cenas

8525 līdz 8528

radiofonijas vai televīzijas raidaparatūru, televīzijas kameras, digitālās fotokameras un videokameras

radiolokācijas, radionavigācijas aparatūru un tālvadības radioaparatūru

radiofonijas, radiotelefona vai radiotelegrāfa sakaru uztvērējaparatūru

monitorus un projektorus, izņemot televīzijas uztvērējaparatūru; televīzijas uztvērējaparatūru vai video ierakstīšanas vai reproducēšanas aparatūru

Ražošana no jebkuras pozīcijas materiāliem, izņemot paša izstrādājuma pozīciju un pozīciju 8529

vai

Ražošana, kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 50 % no izstrādājuma ražotāja cenas

8535 līdz 8537

elektroaparatūru strāvas ieslēgšanai, pārtraukšanai, aizsardzībai vai pieslēgšanai elektriskajam tīklam; optisko šķiedru, optisko šķiedru kūļu vai kabeļu savienotājus; elektriskai kontrolei vai elektrības sadalei paredzētas pultis, paneļus, konsoles, stendus, korpusus un citas pamatnes

Ražošana no jebkuras pozīcijas materiāliem, izņemot paša izstrādājuma pozīciju un pozīciju 8538

vai

Ražošana, kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 50 % no izstrādājuma ražotāja cenas

8542 31 līdz 8542 39

monolītas integrālās shēmas

Difūzija, kurā integrālās shēmas tiek veidotas uz pusvadītaju substrāta, selektīvi ievadot piemērotu dopantu, samontētas vai nesamontētas un/vai testētas vai netestētas valstī, kas nav Puse

vai

Ražošana, kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 50 % no izstrādājuma ražotāja cenas

8544 līdz 8548

izolētus vadus, kabeļus (un citus izolētus elektrības vadītājus, optiskās šķiedras kabeļus)

ogles elektrodus, ogles sukas, loka lampas ogli, ogli baterijām un citādus elektrotehnikā lietojamus izstrādājumus no grafīta vai citiem oglekļa veidiem

elektroizolatorus no jebkura materiāla

elektrisko mašīnu, ierīču un iekārtu izolācijas piederumus, ar izolācijas materiālu apvilkta parastā metāla elektroizolācijas caurules un to savienotājelementus

galvanisko elementu, galvanisko bateriju un elektrisko akumulatoru atkritumus un lūžņus; izlietotus galvaniskos elementus, izlietotas galvaniskās baterijas un izlietotus elektriskos akumulatorus; mašīnu un iekārtu elektriskās daļas, kas citur šajā nodaļā nav minētas

Ražošana, kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 50 % no izstrādājuma ražotāja cenas

86. nodaļa

Dzelzceļa vai tramvaju lokomotīves, ritošais sastāvs un to daļas; dzelzceļa vai tramvaju ceļa aprīkojums un tā daļas; visu veidu mehāniskās (ieskaitot elektromehāniskās) satiksmes signalizācijas iekārtas

Ražošana, kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 50 % no izstrādājuma ražotāja cenas

ex 87. nodaļa

Transportlīdzekļi, izņemot dzelzceļa vai tramvaju ritošo sastāvu, un to daļas un piederumi; izņemot:

Ražošana, kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 45 % no izstrādājuma ražotāja cenas

8708

daļas un piederumus transportlīdzekļiem, kas minēti pozīcijās 8701 –8705

Ražošana no jebkuras pozīcijas materiāliem, izņemot paša izstrādājuma pozīciju

vai

Ražošana, kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 50 % no izstrādājuma ražotāja cenas

8711

motociklus (ieskaitot mopēdus) un motovelosipēdus, arī ar blakusvāģi; blakusvāģus

Ražošana no jebkuras pozīcijas materiāliem, izņemot paša izstrādājuma pozīciju

vai

Ražošana, kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 50 % no izstrādājuma ražotāja cenas

88. nodaļa

Gaisa kuģi, kosmosa kuģi un to daļas

Ražošana no jebkuras pozīcijas materiāliem, izņemot paša izstrādājuma pozīciju

vai

Ražošana, kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 50 % no izstrādājuma ražotāja cenas

89. nodaļa

Kuģi, laivas un citi peldlīdzekļi

Ražošana no jebkuras pozīcijas materiāliem, izņemot paša izstrādājuma pozīciju; tomēr nevar izmantot pozīcijas 8906 korpusus

vai

Ražošana, kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 40 % no izstrādājuma ražotāja cenas

ex 90. nodaļa

Optiskās ierīces un aparatūra, foto un kino ierīces un aparatūra, mērierīces un kontrolierīces un aparatūra, precīzijas instrumenti un iekārtas, medicīnas un ķirurģiski instrumenti un aparatūra; to daļas un piederumi; izņemot:

Ražošana no jebkuras pozīcijas materiāliem, izņemot paša izstrādājuma pozīciju

vai

Ražošana, kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 50 % no izstrādājuma ražotāja cenas

9001 50

briļļu lēcas no materiāliem, kas nav stikls

Ražošana no jebkuras pozīcijas materiāliem, izņemot paša izstrādājuma pozīciju

vai

Ražošana, kurā tiek veikta viena no šādām darbībām:

— lēcas sagataves virsmas apstrāde, iegūstot pabeigtu oftalmoloģisku lēcu, ko paredzēts ielikt brillēs, ar optisko koriģējošo jaudu;

— lēcas pārklāšana attiecīgā apstrādē, lai uzlabotu redzamību un nodrošinātu valkātāja aizsardzību

vai

Ražošana, kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 50 % no izstrādājuma ražotāja cenas

91. nodaļa

Pulksteņi un to daļas

Ražošana, kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 40 % no izstrādājuma ražotāja cenas

92. nodaļa

Mūzikas instrumenti; to daļas un piederumi

Ražošana, kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 50 % no izstrādājuma ražotāja cenas

93. nodaļa

Ieroči un munīcija; to daļas un piederumi

Ražošana, kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 50 % no izstrādājuma ražotāja cenas

94. nodaļa

Mēbeles; gultas piederumi, matrači, matraču pamati, polsterējumi un tamlīdzīgi pildīti mājas aprīkojuma izstrādājumi; lampas un apgaismes piederumi, kas citur nav minēti un iekļauti; izgaismotas izkārtnes, tablo un tamlīdzīgi izstrādājumi; saliekamās būvkonstrukcijas

Ražošana no jebkuras pozīcijas materiāliem, izņemot paša izstrādājuma pozīciju

vai

Ražošana, kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 50 % no izstrādājuma ražotāja cenas

95. nodaļa

Rotaļlietas, spēles un sporta piederumi; to daļas un piederumi

Ražošana no jebkuras pozīcijas materiāliem, izņemot paša izstrādājuma pozīciju

vai

Ražošana, kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 50 % no izstrādājuma ražotāja cenas

96. nodaļa

Dažādi izstrādājumi

Ražošana no jebkuras pozīcijas materiāliem, izņemot paša izstrādājuma pozīciju

vai

Ražošana, kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 50 % no izstrādājuma ražotāja cenas

97. nodaļa

Mākslas darbi, kolekciju priekšmeti un senlietas

Ražošana no jebkuras pozīcijas materiāliem, izņemot paša izstrādājuma pozīciju
(1)   

“Specifiskajam(-iem) procesam(-iem)” piemērojamos īpašos nosacījumus sk. 8.1.–8.3. ievadpiezīmē.

(2)   

Izstrādājumiem, kuri izgatavoti no vairākiem tekstilmateriāliem, piemērojamos īpašos nosacījumus sk. 6. ievadpiezīmē.

(3)   

Sk. 7. ievadpiezīmi.

(4)   

Sk. 9. ievadpiezīmi.

III PIELIKUMS

IZCELSMES DEKLARĀCIJAS TEKSTS

Izcelsmes deklarācija, kuras teksts norādīts turpmāk, jāsagatavo saskaņā ar zemsvītras piezīmēm. Tomēr zemsvītras piezīmes nav jāatveido.

Albāņu valodā

Eksportuesi i produkteve të mbuluara nga ky dokument (autorizim doganor Nr. … ( 5 )) deklaron që përveç rasteve kur tregohet qartësisht ndryshe, këto produkte janë me origjine preferenciale … ( 6 ) n në përputhje me Rregullat kalimtare të origjinës.

Arābu valodā

image

Bosniešu valodā

Izvoznik proizvoda obuhvaćenih ovom ispravom (carinsko ovlaštenje br. … (1)) izjavljuje da su, osim ako je to drugačije izričito navedeno, ovi proizvodi … (2) preferencijalnog porijekla u skladu sa prijelaznim pravilima porijekla.

Bulgāru valodā

Износителят на продуктите, обхванати от този документ (митническо разрешение №…(1)), декларира, че освен където ясно е отбелязано друго, тези продукти са с … (2) преференциален произход съгласно преходните правила за произход.

Horvātu valodā

Izvoznik proizvoda obuhvaćenih ovom ispravom (carinsko ovlaštenje br. … (1)) izjavljuje da su, osim ako je drukčije izričito navedeno, ovi proizvodi … (2) preferencijalnog podrijetla prema prijelaznim pravilima o podrijetlu.

Čehu valodā

Vývozce výrobků uvedených v tomto dokumentu (číslo povolení … (1)) prohlašuje, že podle přechodných pravidel původu mají tyto výrobky kromě zřetelně označených preferenční původ v … (2).

Dāņu valodā

Eksportøren af varer, der er omfattet af nærværende dokument (toldmyndighedernes tilladelse nr. … (1)) erklærer, at varerne, medmindre andet tydeligt er angivet, har præferenceoprindelse i … (2) i henhold til overgangsreglerne for oprindelse.

Holandiešu valodā

De exporteur van de goederen waarop dit document van toepassing is (douanevergunning nr. … (1)), verklaart dat, behoudens uitdrukkelijke andersluidende vermelding, deze goederen van preferentiële … (2) oorsprong zijn in overeenstemming met de overgangsregels van oorsprong.

Angļu valodā

The exporter of the products covered by this document (customs authorization No … (1)) declares that, except where otherwise clearly indicated, these products are of … (2) preferential origin according to the transitional rules of origin.

Igauņu valodā

Käesoleva dokumendiga hõlmatud toodete eksportija (tolli kinnitus nr. … (1)) deklareerib, et need tooted on päritolureeglite üleminekueeskirjade kohaselt … (2) sooduspäritoluga, välja arvatud juhul, kui on selgelt näidatud teisiti.

Fēru valodā

Útflytarin av vørunum, sum hetta skjal fevnir um (tollvaldsins loyvi nr. … (1)) váttar, át um ikki nakað annað er tilskilað, eru hesar vørur upprunavørur … (2) sambært skiftisreglunum um uppruna.

Somu valodā

Tässä asiakirjassa mainittujen tuotteiden viejä (tullin lupa n:o … (1)) ilmoittaa, että nämä tuotteet ovat, ellei toisin ole selvästi merkitty, etuuskohteluun oikeutettuja … (2) alkuperätuotteita siirtymäkauden alkuperäsääntöjen nojalla.

Franču valodā

L'exportateur des produits couverts par le présent document (autorisation douanière no … (1)) déclare que, sauf indication claire du contraire, ces produits ont l'origine préférentielle … (2) selon les règles d’origine transitoires.

Vācu valodā

Der Ausführer (Ermächtigter Ausführer; Bewilligungs-Nr. … (1)) der Waren, auf die sich dieses Handelspapier bezieht, erklärt, dass diese Waren, soweit nicht anders angegeben, präferenzbegünstigte … (2) Ursprungswaren gemäß den Übergangsregeln für den Ursprung sind.

Gruzīnu valodā

image

Grieķu valodā

Ο εξαγωγέας των προϊόντων που καλύπτονται από το παρόν έγγραφο (άδεια τελωνείου υπ’ αριθ. … (1)) δηλώνει ότι, εκτός εάν δηλώνεται σαφώς άλλως, τα προϊόντα αυτά είναι προτιμησιακής καταγωγής … (2) σύμφωνα με τους μεταβατικούς κανόνες καταγωγής.

Ivritā

image

Ungāru valodā

A jelen okmányban szereplő termékek exportőre (vámfelhatalmazási szám: … (1)) kijelentem, hogy eltérő egyértelmű jelzés hiányában a termékek az átmeneti származási szabályok szerint preferenciális … (2) származásúak.

Islandiešu valodā

Útflytjandi framleiðsluvara sem skjal þetta tekur til (leyfi tollyfirvalda nr. … (1)), lýsir því yfir að vörurnar séu, ef annars er ekki greinilega getið, af … (2) uppruna samkvæmt upprunareglum á umbreytingartímabili.

Itāļu valodā

L'esportatore delle merci contemplate nel presente documento (autorizzazione doganale n. … (1)) dichiara che, salvo indicazione contraria, le merci sono di origine preferenziale … (2) conformemente alle norme di origine transitorie.

Latviešu valodā

To produktu eksportētājs, kuri ietverti šajā dokumentā (muitas atļauja Nr. … (1)), deklarē, ka, izņemot tur, kur ir citādi skaidri noteikts, šiem produktiem ir … (2) preferenciāla izcelsme saskaņā ar pārejas noteikumiem par izcelsmi.

Lietuviešu valodā

Šiame dokumente nurodytų produktų eksportuotojas (muitinės leidimo Nr. … (1)) deklaruoja, kad, jeigu aiškiai nenurodyta kitaip, šie produktai turi … (2) lengvatinės kilmės statusą pagal pereinamojo laikotarpio kilmės taisykles.

Maķedoniešu valodā

Извозникот на производите што ги покрива овоj документ (царинскo одобрение бр. … (1)) изjавува дека, освен ако тоа не е jасно поинаку назначено, овие производи се со … (2) преференциjaлно потекло, во согласност со преодните правила за потекло.

Maltiešu valodā

L-esportatur tal-prodotti koperti minn dan id-dokument (awtorizzazzjoni tad-dwana nru … (1)) jiddikjara li, ħlief fejn indikat mod ieħor b’mod ċar, dawn il-prodotti huma ta’ oriġini preferenzjali … (2) skont ir-regoli ta’ oriġini tranżitorji.

Melnkalniešu valodā

Извозник производа обухваћених овом исправом (царинско овлашћење бр. … (1)) изјављује да су, осим ако је другачије изричито наведено, ови производи … (2) преференцијалног пориjекла, у складу са транзиционим правилима поријекла.

Izvoznik proizvoda obuhvaćenih ovom ispravom (carinsko ovlašćenje br. … (1)) izjavljuje da su, osim ako je drugačije izričito navedeno, ovi proizvodi … (2) preferencijalnog porijekla u skladu sa tranzicionim pravilima porijekla.

Norvēģu valodā

Eksportøren av produktene omfattet av dette dokument (tollmyndighetenes autorisasjonsnr … (1)) erklærer at disse produktene, unntatt hvor annet er tydelig angitt, har … preferanseopprinnelse i henhold til overgangsreglene for opprinnelse (2) .

Poļu valodā

Eksporter produktów objętych tym dokumentem (upoważnienie władz celnych nr … (1)) deklaruje, że z wyjątkiem gdzie jest to wyraźnie określone, produkty te mają … (2) preferencyjne pochodzenie zgodnie z przejściowymi regułami pochodzenia.

Portugāļu valodā

O exportador dos produtos cobertos pelo presente documento (autorização aduaneira n.o… (1)) declara que, salvo expressamente indicado em contrário, estes produtos são de origem preferencial … (2) de acordo com as regras de origem transitórias.

Rumāņu valodā

Exportatorul produselor care fac obiectul prezentului document (autorizația vamală nr. … (1)) declară că, exceptând cazul în care se indică altfel în mod clar, aceste produse sunt de origine preferențială … (2) în conformitate cu regulile de origine tranzitorii.

Serbu valodā

Извозник производа обухваћених овом исправом (царинско овлашћење бр. … (1)) изјављује да су, осим ако је другачије изричито наведено, ови производи … (2) преференцијалног порекла, у складу са прелазним правилима о пореклу.

Izvoznik proizvoda obuhvaćenih ovom ispravom (carinsko ovlašćenje br … (1)) izjavljuje da su, osim ako je drugačije izričito nаvedeno, ovi proizvodi … (2) preferencijalnog porekla, u skladu sa prelaznim pravilima o poreklu.

Slovāku valodā

Vývozca výrobkov uvedených v tomto dokumente (číslo povolenia … (1)) vyhlasuje, že pokiaľ nie je zreteľne uvedené inak, tieto výrobky majú v súlade s prechodnými pravidlami pôvodu preferenčný pôvod v … (2).

Slovēņu valodā

Izvoznik blaga, zajetega s tem dokumentom (pooblastilo carinskih organov št … ( 1 ) ), izjavlja, da, razen če ni drugače jasno navedeno, ima to blago preferencialno … (2) poreklo v skladu s prehodnimi pravili o poreklu.

Spāņu valodā

El exportador de los productos incluidos en el presente documento (autorización aduanera n.o… (1)) declara que, excepto donde se indique claramente lo contrario, estos productos son de origen preferencial … (2) con arreglo a las normas de origen transitorias.

Zviedru valodā

Exportören av de varor som omfattas av detta dokument (tullmyndighetens tillstånd nr. … (1)) försäkrar att dessa varor, om inte annat tydligt markerats, har förmånsberättigande … (2) ursprung i enlighet med övergångsreglerna om ursprung.

Turku valodā

Bu belge kapsamındaki ürünlerin ihracatçısı (gümrük yetki No: … (1)), aksi açıkça belirtilmedikçe, bu ürünlerin geçiș menșe kurallarına göre … (2) tercihli menșeli olduğunu beyan eder.

Ukraiņu valodā

Експортер продукцiї, на яку поширюється цей документ (митний дозвiл № … (1)) заявляє, що, за винятком випадкiв, де це явно зазначено, ця продукцiя має … (2) преференцiйне походження згiдно з перехiдними правилами походження.

…

(Vieta un datums) ( 7 )

…

(Eksportētāja paraksts, papildus salasāmā rakstā jānorāda tās personas vārds, kura parakstījusi deklarāciju) ( 8 )

IV PIELIKUMS

PREČU PĀRVADĀJUMU SERTIFIKĀTA EUR.1 UN PREČU PĀRVADĀJUMU SERTIFIKĀTA EUR.1 PIETEIKUMA PARAUGS

NORĀDĪJUMI PAR IESPIEŠANU

1. Veidlapas izmērs ir 210 × 297 mm; atļauta pielaide līdz -5 mm vai +8 mm no veidlapas augstuma. Izmantotajam papīram jābūt baltam, rakstāmpapīra izmērā, bez mehāniskās papīra masas un ar svaru, kas nav mazāks par 25 g/m2. Tajā ir iespiests zaļš gijošēts fona raksts, kas padara pamanāmus viltojumus ar mehāniskiem vai ķīmiskiem līdzekļiem.

2. Pušu kompetentās iestādes var paturēt tiesības iespiest veidlapas pašas vai uzticēt tās iespiest atzītai tipogrāfijai. Pēdējā minētajā gadījumā uz katras veidlapas jābūt norādei par šādu apstiprinājumu. Katrā veidlapā jābūt tipogrāfijas nosaukumam un adresei vai zīmei, pēc kuras var identificēt tipogrāfiju. Veidlapā arī jābūt iespiestam vai ierakstītam kārtas numuram, pēc kura var identificēt veidlapu.

PĀRVADĀJUMU SERTIFIKĀTS



1.  Eksportētājs (vārds, uzvārds / nosaukums, pilna adrese, valsts)

EUR.1

Nr. A

000.000

Pirms veidlapas aizpildīšanas skatīt piezīmes lapas otrā pusē.

 

2.  Sertifikāts preferenciālai tirdzniecībai starp

…

un

…

(ierakstīt attiecīgās valstis, valstu grupas vai teritorijas)

3.  Saņēmējs (vārds, uzvārds / nosaukums, pilna adrese, valsts) (aizpilda pēc izvēles)

 

4.  Valsts, valstu grupa vai teritorija, kas uzskatāma par izstrādājuma izcelsmes vietu

5.  Galamērķa valsts, valstu grupa vai teritorija

6.  Informācija par transportēšanu (aizpilda pēc izvēles)

7.  Piezīmes

8.  Preču pozīcijas numurs; marķējumi un numuri; iepakojumu skaits un veids(1); preču apraksts

9.  Bruto svars (kg) vai cita mērvienība (litri, m3 u. c.)

10.  Rēķini (aizpilda pēc izvēles)

11.  MUITAS APSTIPRINĀJUMS

Deklarācija apstiprināta

Eksporta dokuments (2)

Veidlapa … Nr. …

Datums …

Muitas iestāde …

Izdevēja valsts vai teritorija …

…

…

Vieta un datums …

…

…

(Paraksts)

Zīmogs

12.  EKSPORTĒTĀJA DEKLARĀCIJA

Es, apakšā parakstījies, apliecinu, ka iepriekš minētās preces atbilst šā sertifikāta izdošanai noteiktajām prasībām.

Vieta un datums

…

…

(Paraksts)

(1)  Ja preces nav iepakotas, attiecīgi norādīt preču vienību skaitu vai ierakstīt “bez taras”.

(2)  Aizpildīt vienīgi tad, ja tas nepieciešams saskaņā ar eksportētājas valsts vai teritorijas tiesību aktiem.

13.  PĀRBAUDES PIEPRASĪJUMS (kam)

14.  PĀRBAUDES REZULTĀTI

 

Pārbaudes rezultātā konstatēts, ka (1)

□  šo sertifikātu izdevusi norādītā muitas iestāde un tajā iekļautā informācija ir pareiza.

□  tas neatbilst autentiskuma un pareizības prasībām (sk. pievienotās piezīmes).

Ir pieprasīta šā sertifikāta autentiskuma un pareizības pārbaude.

…

(Vieta un datums)

Zīmogs

…

(Paraksts)

…

(Vieta un datums)

Zīmogs

…

(Paraksts)

(1)  Attiecīgo atzīmēt ar X.

PIEZĪMES

1.  Sertifikātā nedrīkst būt dzēsumi un viens pāri otram rakstīti vārdi. Grozījumi jāizdara, svītrojot nepareizo informāciju un ierakstot nepieciešamās izmaiņas. Katrs šāds grozījums jāvizē personai, kas aizpildījusi sertifikātu, un tas jāapstiprina izsniedzējas valsts vai teritorijas muitas dienestiem.

2.  Starp sertifikātā ierakstītajām preču pozīcijām nedrīkst atstāt brīvus laukumus un pirms katras preču pozīcijas jāieraksta kārtas numurs. Tieši zem pēdējās preču pozīcijas jānovelk horizontāla līnija. Jebkurš neaizpildīts laukums jāizsvītro tā, lai tajā vēlāk nevarētu izdarīt papildu ierakstus.

3.  Preču aprakstu veic saskaņā ar tirdzniecības praksi, norādot preces identificēšanai pietiekamu informāciju.

PIETEIKUMS PĀRVADĀJUMU SERTIFIKĀTA SAŅEMŠANAI



1.  Eksportētājs (vārds, uzvārds / nosaukums, pilna adrese, valsts)

EUR.1

Nr. A

000.000

 

Pirms veidlapas aizpildīšanas skatīt piezīmes lapas otrā pusē.

 

2.  Pieteikums sertifikāta saņemšanai, lai izmantotu preferenciālajā tirdzniecībā starp

…

un

…

(norāda attiecīgās valstis, valstu grupas vai teritorijas)

3.  Saņēmējs (vārds, uzvārds / nosaukums, pilna adrese, valsts) (aizpilda pēc izvēles)

 

4.  Valsts, valstu grupa vai teritorija, kas uzskatāma par izcelsmes vietu

5.  Galamērķa valsts, valstu grupa vai teritorija

6.  Informācija par transportēšanu (aizpilda pēc izvēles)

7.  Piezīmes

8.  Preču pozīcijas numurs; marķējumi un numuri; iepakojumu skaits un veids (1) ; preču apraksts

9.  Bruto svars (kg) vai cita mērvienība (litri, m3 u. c.)

10.  Rēķini (aizpilda pēc izvēles)
(1)   

Ja preces nav iepakotas, attiecīgi norādīt preču vienību skaitu vai ierakstīt “bez taras”.

EKSPORTĒTĀJA DEKLARĀCIJA

Es, apakšā parakstījies, lapas otrā pusē aprakstīto preču eksportētājs,

APLIECINU, ka preces atbilst pievienotā sertifikāta izdošanas nosacījumiem;

NORĀDU šādus apstākļus, kas nodrošina šo preču atbilstību iepriekš minētajiem nosacījumiem:

…

…

IESNIEDZU šādus apliecinošus dokumentus ( 9 ):

…

…

APŅEMOS pēc attiecīgo iestāžu pieprasījuma iesniegt visus pamatojošos pierādījumus, ko šīs iestādes varētu pieprasīt, lai izdotu pievienoto sertifikātu, un apņemos pēc pieprasījuma piekrist jebkādai manas uzskaites reģistru un jebkādai minēto preču ražošanas procesa pārbaudei, ko veic minētās iestādes;

LŪDZU izdot pievienoto sertifikātu par šīm precēm.

…

(Vieta un datums)

…

(Paraksts)

V PIELIKUMS

ĪPAŠI NOSACĪJUMI SEŪTAS UN MELILJAS IZCELSMES IZSTRĀDĀJUMIEM

Vienīgais pants

1.  

Ja tiek ievērots šā papildinājuma 14. panta nepārveidošanas noteikums, tad tālāk minēto uzskata par:

1) 

Seūtas un Meliljas izcelsmes izstrādājumiem:

a) 

Seūtā un Meliljā pilnībā iegūtus izstrādājumus;

b) 

Seūtā un Meliljā iegūtus izstrādājumus, kuru ražošanā ir izmantoti izstrādājumi, kas nav minēti a) apakšpunktā, ar noteikumu, ka:

i) 

minētie izstrādājumi ir pietiekami apstrādāti vai pārstrādāti šā papildinājuma 4. panta nozīmē vai

ii) 

šiem izstrādājumiem ir Jordānas Rietumkrasta un Gazas sektora vai Eiropas Savienības izcelsme ar noteikumu, ka tiem ir veikta apstrāde un pārstrāde, kas pārsniedz šā papildinājuma 6. pantā minētās darbības;

2) 

Jordānas Rietumkrasta un Gazas sektora izcelsmes izstrādājumiem:

a) 

Jordānas Rietumkrastā un Gazas sektorā pilnībā iegūtus izstrādājumus;

b) 

Jordānas Rietumkrastā un Gazas sektorā iegūtus izstrādājumus, kuru ražošanā ir izmantoti izstrādājumi, kas nav Jordānas Rietumkrastā un Gazas sektorā pilnībā iegūti izstrādājumi, ar noteikumu, ka:

i) 

minētie izstrādājumi ir pietiekami apstrādāti vai pārstrādāti šā papildinājuma 4. panta nozīmē vai

ii) 

minētajiem izstrādājumiem ir Seūtas un Meliljas vai Eiropas Savienības izcelsme un tiem ir veikta apstrāde un pārstrāde, kas pārsniedz šā papildinājuma 6. pantā minētās darbības.

2.  
Seūtu un Melilju uzskata par vienotu teritoriju.
3.  
Eksportētājs vai viņa pilnvarotais pārstāvis 2. ailē pārvadājumu sertifikātos EUR.1 vai izcelsmes deklarācijās ieraksta eksportētājas Puses nosaukumu un “Seūta un Melilja”. Turklāt, ja ražojumu izcelsme ir Seūtā un Meliljā, to norāda 4. ailē pārvadājumu sertifikātos EUR.1 vai izcelsmes deklarācijās.
4.  
Par šo noteikumu piemērošanu Seūtā un Meliljā atbild Spānijas muitas dienesti.

VI PIELIKUMS

PIEGĀDĀTĀJA DEKLARĀCIJA

Piegādātāja deklarāciju, kuras teksts ir norādīts turpmāk, sagatavo saskaņā ar zemsvītras piezīmēm. Tomēr zemsvītras piezīmes nav jāpārraksta.

PIEGĀDĀTĀJA DEKLARĀCIJA

par precēm, kas apstrādātas vai pārstrādātas piemērotājās līgumslēdzējās pusēs, neiegūstot preferenciālas izcelsmes statusu

Es, apakšā parakstījies, to preču piegādātājs, uz kurām attiecas pievienotais dokuments, apliecinu, ka:

1. 

Šo preču ražošanā ir izmantoti šādi materiāli, kuru izcelsme nav [norādīt attiecīgās(-o) piemērotājas(-u) līgumslēdzējas(-u) puses(-šu) nosaukumu], ir izmantoti [norādīt attiecīgās(-o) piemērotājas(-u) līgumslēdzējas(-u) puses(-šu) nosaukumu]:



Piegādāto preču apraksts (1)

Izmantoto nenoteiktas izcelsmes materiālu apraksts

Izmantoto nenoteiktas izcelsmes materiālu pozīcija (2)

Izmantoto nenoteiktas izcelsmes materiālu vērtība (3)

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Kopējā vērtība

 
(1)   

Ja rēķins, pavadzīme vai cits tirdzniecības dokuments, kam pievienota šī deklarācija, attiecas uz dažādu veidu precēm vai uz precēm, kuru ražošanā nav izmantots vienāds daudzums nenoteiktas izcelsmes materiālu, piegādātājam šīs preces skaidri jānošķir.


Piemērs.


Dokuments attiecas uz dažādu modeļu pozīcijas 8501 elektromotoriem, kurus izmanto pozīcijas 8450 veļas mazgājamo mašīnu ražošanā. Šo motoru ražošanā izmantoto nenoteiktas izcelsmes materiālu īpašības un vērtība dažādiem modeļiem atšķiras. Tāpēc modeļi pirmajā slejā jānošķir un pārējās slejās norādes jāsniedz atsevišķi par katru modeli, lai veļas mazgājamo mašīnu ražotājs varētu pareizi novērtēt savu izstrādājumu izcelsmes statusu atkarībā no tā, kura modeļa elektromotorus viņš izmanto.

(2)   

Norādes šajās slejās jāsniedz tikai tad, kad tas vajadzīgs.


Piemēri.


Noteikums par ex 62. nodaļas apģērbiem paredz, ka var izmantot aušanu apvienojumā ar apdari, ieskaitot auduma piegriešanu. Ja šādu apģērbu ražotājs piemērotājā līgumslēdzējā pusē izmanto no Eiropas Savienības importētu audumu, kas tur iegūts, aužot nenoteiktas izcelsmes dziju, ir pietiekami, ka Eiropas Savienības piegādātājs savā deklarācijā apraksta nenoteiktas izcelsmes materiālu, kas izmantots par dziju, nemaz nenorādot šīs dzijas pozīciju un vērtību.


Pozīcijas 7217 dzelzs stieples ražotājs, kurš to ir ražojis no nenoteiktas izcelsmes dzelzs stieņiem, otrajā slejā norāda “dzelzs stieņi”. Ja šī stieple jāizmanto kādas mašīnas ražošanā, kurai izcelsmes noteikumos ir ierobežojums attiecībā uz noteiktu procentuālu vērtību visiem izmantojamiem nenoteiktas izcelsmes materiāliem, trešajā slejā jānorāda nenoteiktas izcelsmes stieņu vērtība.

(3)   

“Materiālu vērtība” ir izmantoto nenoteiktas izcelsmes materiālu muitas vērtība to importēšanas laikā vai, ja tā nav zināma un to nevar noskaidrot, – pirmā noskaidrojamā cena, kas maksāta par materiāliem [norādīt attiecīgās(-o) piemērotājas(-u) līgumslēdzējas(-u) puses(-šu) nosaukumu].


Precīzu vērtību katram izmantotajam nenoteiktas izcelsmes materiālam norāda vienai preces vienībai, kas minēta pirmajā slejā.
2. 

Visu pārējo šo preču ražošanā [norādīt attiecīgās(-o) piemērotājas(-u) līgumslēdzējas(-u) puses(-šu) nosaukumu] izmantoto materiālu izcelsme ir [norādīt attiecīgās(-o) piemērotājas(-u) līgumslēdzējas(-u) puses(-šu) nosaukumu].

3. 

Šīm precēm saskaņā ar šā papildinājuma 13. pantu ir veikta apstrāde vai pārstrāde ārpus [norādīt attiecīgās(-o) piemērotājas(-u) līgumslēdzējas(-u) puses(-šu) nosaukumu], un tur tās ir ieguvušas šādu kopējo pievienoto vērtību:



Piegādāto preču apraksts

Kopējā pievienotā vērtība, kas iegūta ārpus [norādīt attiecīgās(-o) piemērotājas(-u) līgumslēdzējas(-u) puses(-šu) nosaukumu] (1)

 

 

 

 

 

 

 

(Vieta un datums)

 

 

 

 

 

 

 

(Piegādātāja adrese un paraksts; turklāt skaidrā rakstā jānorāda tās personas vārds un uzvārds, kura parakstījusi deklarāciju)
(1)   

“Kopējā pievienotā vērtība” ir visas izmaksas ārpus [norādīt attiecīgās(-o) piemērotājas(-u) līgumslēdzējas(-u) puses(-šu) nosaukumu], un tā ietver visu tur pievienoto materiālu vērtību. Attiecībā uz pirmajā slejā iekļautajām precēm jānorada precīza kopējā pievienotā vērtība, kas iegūta ārpus [norādīt attiecīgās(-o) piemērotājas(-u) līgumslēdzējas(-u) puses(-šu) nosaukumu].

VII PIELIKUMS

ILGTERMIŅA PIEGĀDĀTĀJA DEKLARĀCIJA

Ilgtermiņa piegādātāja deklarāciju, kuras teksts ir norādīts turpmāk, sagatavo saskaņā ar zemsvītras piezīmēm. Tomēr zemsvītras piezīmes nav jāpārraksta.

ILGTERMIŅA PIEGĀDĀTĀJA DEKLARĀCIJA

par precēm, kas apstrādātas vai pārstrādātas piemērotājā līgumslēdzējā pusē, neiegūstot preferenciālas izcelsmes statusu

Es, apakšā parakstījies, to pievienotajā dokumentā iekļauto preču piegādātājs, kuras tiek regulāri nosūtītas uz ( 10 ) …, apliecinu, ka:

1. 

Šo preču ražošanā ir izmantoti šādi materiāli, kuru izcelsme nav [norādīt attiecīgās(-o) piemērotājas(-u) līgumslēdzējas(-u) puses(-šu) nosaukumu], ir izmantoti [norādīt attiecīgās(-o) piemērotājas(-u) līgumslēdzējas(-u) puses(-šu) nosaukumu]:



Piegādāto preču apraksts (1)

Izmantoto nenoteiktas izcelsmes materiālu apraksts

Izmantoto nenoteiktas izcelsmes materiālu pozīcija (2)

Izmantoto nenoteiktas izcelsmes materiālu vērtība (3)

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Kopējā vērtība

 
(1)   

Ja rēķins, pavadzīme vai cits tirdzniecības dokuments, kam pievienota šī deklarācija, attiecas uz dažādu veidu precēm vai uz precēm, kuru ražošanā nav izmantots vienāds daudzums nenoteiktas izcelsmes materiālu, piegādātājam šīs preces skaidri jānošķir.


Piemērs.


Dokuments attiecas uz dažādu modeļu pozīcijas 8501 elektromotoriem, kurus izmanto pozīcijas 8450 veļas mazgājamo mašīnu ražošanā. Šo motoru ražošanā izmantoto nenoteiktas izcelsmes materiālu īpašības un vērtība dažādiem modeļiem atšķiras. Tāpēc modeļi pirmajā slejā jānošķir un pārējās slejās norādes jāsniedz atsevišķi par katru modeli, lai veļas mazgājamo mašīnu ražotājs varētu pareizi novērtēt savu izstrādājumu izcelsmes statusu atkarībā no tā, kura modeļa elektromotorus viņš izmanto.

(2)   

Norādes šajās slejās jāsniedz tikai tad, kad tas vajadzīgs.


Piemēri.


Noteikums par ex 62. nodaļas apģērbiem paredz, ka var izmantot aušanu apvienojumā ar apdari, ieskaitot auduma piegriešanu. Ja šādu apģērbu ražotājs piemērotājā līgumslēdzējā pusē izmanto no Eiropas Savienības importētu audumu, kas tur iegūts, aužot nenoteiktas izcelsmes dziju, ir pietiekami, ka Eiropas Savienības piegādātājs savā deklarācijā apraksta nenoteiktas izcelsmes materiālu, kas izmantots par dziju, nemaz nenorādot šīs dzijas pozīciju un vērtību.


Pozīcijas 7217 dzelzs stieples ražotājs, kurš to ir ražojis no nenoteiktas izcelsmes dzelzs stieņiem, otrajā slejā norāda “dzelzs stieņi”. Ja šī stieple jāizmanto kādas mašīnas ražošanā, kurai izcelsmes noteikumos ir ierobežojums attiecībā uz noteiktu procentuālu vērtību visiem izmantojamiem nenoteiktas izcelsmes materiāliem, trešajā slejā jānorāda nenoteiktas izcelsmes stieņu vērtība.

(3)   

“Materiālu vērtība” ir izmantoto nenoteiktas izcelsmes materiālu muitas vērtība to importēšanas laikā vai, ja tā nav zināma un to nevar noskaidrot, – pirmā noskaidrojamā cena, kas maksāta par materiāliem [norādīt attiecīgās(-o) piemērotājas(-u) līgumslēdzējas(-u) puses(-šu) nosaukumu].


Precīzu vērtību katram izmantotajam nenoteiktas izcelsmes materiālam norāda vienai preces vienībai, kas minēta pirmajā slejā.
2. 

Visu pārējo šo preču ražošanā [norādīt attiecīgās(-o) piemērotājas(-u) līgumslēdzējas(-u) puses(-šu) nosaukumu] izmantoto materiālu izcelsme ir [norādīt attiecīgās(-o) piemērotājas(-u) līgumslēdzējas(-u) puses(-šu) nosaukumu].

3. 

Šīm precēm saskaņā ar šā papildinājuma 13. pantu ir veikta apstrāde vai pārstrāde ārpus [norādīt attiecīgās(-o) piemērotājas(-u) līgumslēdzējas(-u) puses(-šu) nosaukumu], un tur tās ir ieguvušas šādu kopējo pievienoto vērtību:



Piegādāto preču apraksts

Kopējā pievienotā vērtība, kas iegūta ārpus [norādīt attiecīgās(-o) piemērotājas(-u) līgumslēdzējas(-u) puses(-šu) nosaukumu] (1)

 

 

 

 

 

 
(1)   

“Kopējā pievienotā vērtība” ir visas izmaksas ārpus [norādīt attiecīgās(-o) piemērotājas(-u) līgumslēdzējas(-u) puses(-šu) nosaukumu], un tā ietver visu tur pievienoto materiālu vērtību. Attiecībā uz pirmajā slejā iekļautajām precēm jānorada precīza kopējā pievienotā vērtība, kas iegūta ārpus [norādīt attiecīgās(-o) piemērotājas(-u) līgumslēdzējas(-u) puses(-šu) nosaukumu].

Šī deklarācija ir derīga visiem turpmākajiem šo preču sūtījumiem no …

uz … ( 11 )

Apņemos nekavējoties informēt … (1) , ja šī deklarācija kļūtu nederīga.



 

(Vieta un datums)

 

 

 

(Piegādātāja adrese un paraksts; turklāt skaidrā rakstā jānorāda tās personas vārds un uzvārds, kura parakstījusi deklarāciju)

▼B

NOBEIGUMA AKTS



Pilnvarotās personas no

EIROPAS KOPIENAS,

še turpmāk “Kopiena”,

no vienas puses, un

pilnvarotās personas no

PALESTĪNAS ATBRĪVOŠANAS ORGANIZĀCIJA (PAO) JORDĀNAS RIETUMKRASTA UN GAZAS JOSLAS PALESTĪNIEŠU PĀRVALDES VAJADZĪBĀM,

še turpmāk “Palestīniešu pārvalde”,

no otras puses,

tiekoties Briselē, 1997. gada 24. februārī, lai parakstītu Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu Pagaidu asociācijas līgumu par tirdzniecību un sadarbību staro Eiropas Kopienu, no vienas puses, un Palestīnas Atbrīvošanas organizāciju (PAO) par labu Jordānas Rietumkrasta un Gazas joslas Palestīniešu pārvaldei, no otras puses, še turpmāk – “Eiropas un Vidusjūras reģiona Pagaidu asociācijas līgums” – ir pieņēmušas šādus tekstus:



Eiropas un Vidusjūras reģiona Pagaidu asociācijas līgumu, tā pielikumus un šādus protokolus:



1. protokols

attiecībā uz pagaidu pasākumiem, kas piemērojami, lai Eiropas Savienībā importētu lauksaimniecības produktus, pārstrādātus lauksaimniecības produktus, zivis un zivsaimniecības produktus, kuru izcelsme ir Jordānas Rietumkrastā un Gazas joslā,

2. protokols

attiecībā uz pasākumiem, kas piemērojami, lai Jordānas Rietumkrastā un Gazas joslā importētu lauksaimniecības produktus, pārstrādātus lauksaimniecības produktus, zivis un zivsaimniecības produktus, kuru izcelsme ir Eiropas Savienībā,

3. protokols

par jēdziena “noteiktas izcelsmes izstrādājumi” definīciju un administratīvās sadarbības metodēm.

Kopienas pilnvarotie un Palestīniešu pārvaldes pilnvarotie ir pieņēmuši šādu tālāk uzskaitītu deklarāciju tekstus un pievienojušas tos šim Nobeiguma aktam:

Kopīgu deklarāciju par intelektuālo, rūpniecisko un komerciālo īpašumu (Līguma 33. pants),
Kopīgu deklarāciju par Līguma 55. pantu,
Kopīgu deklarāciju par Līguma 58. pantu,
Kopīga deklarācija par decentralizētu sadarbību,
Kopīgu deklarāciju par Līguma 67. pantu,
Kopīgu deklarāciju par Līguma 70. pantu,
Kopīgu deklarāciju par datu aizsardzību,
Kopīgu deklarāciju par programmu Palestīnas rūpniecības atbalstam,

un šādas kopīgas deklarācijas attiecībā uz 3. protokolu par jēdziena “noteiktas izcelsmes produkti” definīciju un administratīvās sadarbības metodēm:

1. 

Kopīgu deklarāciju attiecībā uz Andoras Firstisti;

2. 

Kopīgu deklarāciju attiecībā uz Sanmarīno Republiku.

Kopienas pilnvarotie un Palestīniešu pārvaldes pilnvarotie turklāt ņēmuši vērā Līgumu arī apmainoties ar šādām vēstulēm, kas ir pievienotas šim Nobeiguma aktam:

Vienošanās vēstuļu apmaiņas veidā starp Kopienu un Palestīniešu pārvaldi par 1. protokola 1. pantu un tādu svaigi grieztu ziedu un ziedu pumpuru ievedumus Kopienā, uz kuriem attiecas Kopējā muitas tarifa apakšpozīcija 0603 10 .

Palestīniešu pārvaldes pilnvarotie ir ņēmuši vērā iepriekš minētās un šim Nobeiguma aktam pievienotās Eiropas Kopienas deklarācijas:

Deklarāciju par kumulatīvo izcelsmi.

Hecho en Bruselas, el veinticuatro de febrero de mil novecientos noventa y siete.

Udfærdiget i Bruxelles den fireogtyvende februar nitten hundrede og syv og halvfems. Geschehen zu Brüssel am vierundzwanzigsten Februar neunzehnhundertsiebenundneunzig.

Έγινε στις Βρυξέλλες, στις είκοσι τέσσερις Φεβρουαρίου χίλια εννιακόσια ενενήντα επτά.

Done at Brussels on the twenty-fourth day of February in the year one thousand nine hundred and ninety-seven.

Fait à Bruxelles, le vingt-quatre février mil neuf cent quatre-vingt-dix-sept.

Fatto a Bruxelles, addi ventiquattro febbraio millenovecentonovantasette.

Gedaan te Brussel, de vierentwintigste februari negentienhonderd zevenennegentig.

Feito em Bruxelas, em vinte e quatro de Fevereiro de mil novecentos e noventa e sete.

Tehty Brysselissä kahdentenakymmenentenäneljäntenä päivänä helmikuuta vuonna tuhatyhdeksänsataayhdeksänkymmentäseitsemän.

Som skedde i Bryssel den tjugofjärde februari nittonhundranittiosju.

image

Por la Comunidad Europea

For Det Europæiske Fællesskab

Für die Europäische Gemeinschaft

Για την Ευρωπαϊκή Κοινότητα

For the European Community

Pour la Communauté européenne

Per la Comunità europea

Voor de Europese Gemeenschap

Pela Comunidade Europeia

Euroopan yhteisön puolesta

På Europeiska gemenskapens vägnar

signatory

KOPĪGĀS DEKLARĀCIJAS

Kopīga deklarācija par intelektuālo, rūpniecisko un komerciālo īpašumu (Līguma 33. pants)

Šajā Līgumā intelektuālais, rūpnieciskais un komerciālais īpašums jo īpaši ietver autortiesības, ieskaitot autortiesības uz datorprogrammām, kā arī blakustiesības, patentus, rūpnieciskos dizainus, ģeogrāfiskās izcelsmes norādes, ieskaitot izcelsmes nosaukumu, preču zīmes, pakalpojumu zīmes, integrālshēmu izstrādes topogrāfijas, kā arī aizsardzību pret negodīgu konkurenci, kas minēta Parīzes konvencijas rūpnieciskā īpašuma aizsardzībai 10. panta a) punktā (1967. gada Stokholmas akts) un neatklātas informācijas un zinātības aizsardzību.

Kopīgā Deklarācija par Līguma 55. pantu

Puses atkārtoti apstiprina to saistības Vidējo Austrumu miera procesā, kā arī to ticību tam, ka miers jāstiprina ar reģionālās sadarbības palīdzību. Kopiena ir gatava atbalstīt kopīgus attīstības projektus, ko tai ir iesniegusi Palestīniešu pārvalde un citas reģionālās puses, ievērojot attiecīgu Kopienas tehnisko un budžeta kārtību.

Puses atkātoti apstiprina to, ka Līgums ir daļa no procesa, kas tika uzsākts Barselonas konferencē 1995. gada 27. novembrī, un ka Eiropas Kopienas un Palestīniešu pārvaldes divpusējo sadarbību papildina reģionālā sadarbība, kas notiek Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu partnerības ietvaros.

Kopīgā Deklarācija par Līguma 58. pantu

Puses piekrīt, ka jauniešu apmaiņas programmās netiks iekļautas darba iespējas.

Kopīga deklarācija par decentralizēto sadarbību

Puses atkārtoti apstiprina svarīgumu, ko tās piešķir decentralizētas sadarbības programmām, veicinot pieredzes un zināšanu apmaiņu Vidusjūras reģionā un starp Eiropas Kopienu un tās Vidusjūras reģiona partneriem.

Kopīgā Deklarācija par Līguma 67. pantu

Piemērojot šķīrējtiesas procesu, Puses centīsies nodrošināt, lai Apvienotā komiteja nozīmētu trešo šķīrējtiesnesi divu mēnešu laikā pēc otrā šķīrējtiesneša nozīmēšanas.

Kopīgā Deklarācija par Līguma 70. pantu

1. Līguma tulkošanas un piemērošanas nolūkos Puses vienojas, ka Līguma 70. panta minētie ārkārtas gadījumi ir gadījumi, kad viena vai abas Puses būtiski pārkāpj Līgumu. Līguma būtisks pārkāpums sastāv no:

— 
Līguma noliegšanas, ja šādu noliekšanu neatļauj starptautisku tiesību vispārēji nosacījumi,
— 
Līguma būtisku sastāvdaļu pārkāpuma, kas izklāstīts tā 2. pantā.

2. Puses piekrīt, ka atbilstoši pasākumi, kas minēti 70. pantā, ir pasākumi, kas veikti saskaņā ar starptautiskām tiesībām. Ja kāda no Pusēm veic pasākumus ārkārtas gadījumā piemērojot 70. pantu, otra Puse var uzsākt strīdu izšķiršanas procesu.

Kopīga deklarācija par datu aizsardzību

Puses vienojas par datu aizsardzības garantēšanu visās jomās, kurās ir ietverta personas datu apmaiņa.

Kopīga deklarācija par programmu Palestīnas rūpniecības atbalstam

Puses vienojas, ka Palestīnas rūpniecībai darīs pieejamu tādu programmu, kas izkoptu un attīstītu Palestīnas rūpniecības sektoru.

Kopiena pagarina piekļuvi sākuma finansējumam un kapitālam Palestīnas uzņēmumiem, kas atrodas Jordānas Rietumkrastā un Gazas joslā. Tas ietver Eiropas Kopienas investīcijas partneru programmu (EKIPP), kas sniedz atbalstu uzņēmējdarbības uzsākšanas kapitāla nodrošināšanā, piemēram, priekšizpētei un tehniskai palīdzībai un, dažos gadījumos, piekļuvi finansējumam kopuzņēmumiem. Aizdevumu finansēšana, jo īpaši maziem un vidējiem uzņēmumiem, ar apgrozības fonda, ko administrē Palestīnas attīstības fonds, palīdzību, arī ir pieejama, pamatojoties uz Kopienas sniegtajiem piešķīrumiem. Eiropas Investīcijas banka pagarina aizdevumu finansējumu un riska kapitālu Palestīnas uzņēmumiem ar vietējo banku starpniecību.

Kopiena ir izveidojusi Privātās attīstības centru Jordānas Rietumkrastā un Gazas joslā, lai sniegtu atbalstu, apmācības un padomus Palestīnas uzņēmējiem biznesa uzsākšanā un plānošanā, biznesa pārvaldībā, stratēģijā un realizācijā.

Kopiena atzīst, ka Palestīnas uzņēmējiem jāmeklē ārzemju noieta tirgi. Tādējādi šis Līgums atļauj no muitas atbrīvotu Palestīnas rūpniecības sektora produktu piekļuvi Eiropas Kopienas tirgiem. Palestīnas Uzņēmējdarbības centrs un tam pakļautais Eiropas informācijas centrs tādējādi ir pieejami, lai veicinātu un sekmētu kontaktus un kopuzņēmumus starp Eiropas un Palestīnas rūpniecības sektoru ar partnerības pasākumu palīdzību (Euro-Partenariat, Med-Partenariat un Med-Enterprise shēmas) un citu pasākumu palīdzību (piemēram, BC Net un BRE tīkli), kas laiku pa laikam kļūst pieejami.

Kopiena atzīst arī to, ka Palestīnas rūpniecība ir cietusi no ekonomikas pamatinfrastruktūras trūkuma. Ņemot vērā, ka daļu no Kopienas sniegtā atbalsta Jordānas Rietumkrasta un Gazas joslas attīstībai var sniegt Palestīnas rūpniecības sektoram, Kopiena izskatīs Palestīniešu pārvaldes pieprasījumus novirzīt daļu no šī finansējuma, piemēram, piešķīrumus vai aizdevumus, būtisku ekonomikas infrastruktūru rehabilitācijai.

Šajā Līgumā minētās ekonomiskās sadarbības ietvaros abas Puses regulāri apmainīsies ar viedokļiem, lai noteiktu, kā šajā deklarācijā izklāstītie atbalsta mehānismi, kā arī citi, kas var kļūt pieejami, var tikt apvienoti, lai sniegtu pēc iespējas atbilstošāku palīdzību Palestīnas rūpniecībai.

Kopīgā deklarācija attiecībā uz Andoras Firstisti

1. Andoras Firstistes izcelsmes produktus, kas iekļauti Harmonizētās sistēmas 25. līdz 97. nodaļā, Palestīniešu pārvalde uzskata par Kopienas izcelsmes produktiem šā Līguma izpratnē.

2. Minēto izstrādājumu izcelsmes noteikšanai 3. protokolu piemēro mutatis mutandis.

Kopīgā deklarācija attiecībā uz Sanmarīno Republiku

1. Palestīniešu pārvalde pieņem Sanmarīno Republikas izcelsmes produktus kā Kopienas izcelsmes izstrādājumus šā Līguma izpratnē.

2. Minēto izstrādājumu izcelsmes noteikšanai 3. protokolu piemēro mutatis mutandis.

▼M1 —————

▼B

EIROPAS KOPIENAS DEKLARĀCIJA

Deklarācija par kumulativo izcelsmi

Atbilstoši politiskajām norisēm, ja Palestīniešu pārvalde un viena vai vairākas Vidusjūras reģiona valstis noslēgs līgumus par brīvas tirdzniecības dibināšanu savā starpā, un tad, kad tas notiks, Eiropas Kopiena ir gatava īstenot kumulatīvu izcelsmi savos tirdzniecības darījumos ar šīm valstīm.

▼M3

KOPĪGS PAZIŅOJUMS

SADARBĪBA SANITĀRAJOS UN FITOSANITĀRAJOS VAI TEHNISKO ŠĶĒRŠĻU TIRDZNIECĪBAI JAUTĀJUMOS

Puses, izmantojot pašreizējos administratīvos regulējumus, novērš visas tās, jo īpaši ar sanitārajiem, fitosanitārajiem vai tehniskajiem šķēršļiem tirdzniecībai saistītās, problēmas, kuras kavē šā nolīguma īstenošanu. Rezultātus paziņo attiecīgajai apakškomitejai un Apvienotajai komitejai. Puse apņemas izskatīt un iespējami īsākā laikā draudzīgā veidā atrisināt šādus gadījumus saskaņā ar piemērojamiem tiesību aktiem un PTO, Pasaules Dzīvnieku veselības organizācijas, Starptautiskās Augu aizsardzības organizācijas un Pārtikas kodeksa standartiem.


( 1 ) OV L 299, 16.11.2007., 1. lpp.

( 2 ) OV L 54, 26.2.2013., 4. lpp.

( 3 ) Puses vienojas atbrīvot no pienākuma izcelsmes apliecinājumā iekļaut 8. panta 3. punktā minēto paziņojumu.

( 4 ) OV L 302, 15.11.1985., 23. lpp.

( 5 ) Ja izcelsmes deklarāciju ir sagatavojis atzīts eksportētājs, šajā vietā jāieraksta atzītā eksportētāja atļaujas numurs. Ja izcelsmes deklarāciju nesagatavo atzīts eksportētājs, tad vārdus iekavās izlaiž vai atstāj tukšu vietu.

( 6 ) Jānorāda izstrādājumu izcelsme. Ja izcelsmes deklarācija pilnīgi vai daļēji attiecas uz Seūtas un Meliljas izcelsmes izstrādājumiem, eksportētājam tas skaidri jānorāda deklarācijas dokumentā, ierakstot apzīmējumu “CM”.

( 7 ) Šīs norādes var izlaist, ja attiecīgā informācija ietverta pašā dokumentā.

( 8 ) Gadījumos, kad eksportētāju paraksts nav vajadzīgs, nav jānorāda arī parakstītāja vārds un uzvārds.

( 9 ) Piemēram, importa dokumenti, preču pārvadājumu sertifikāti, rēķini, ražotāja deklarācijas u. c. dokumenti, kas attiecas uz ražošanā izmantotajiem izstrādājumiem vai uz precēm, ko reeksportē tādā pašā stāvoklī..

( 10 ) Preču saņēmēja nosaukums/vārds un uzvārds un adrese.

( 11 ) Ieraksta datumu. Ilgtermiņa piegādātāja deklarācijas derīguma termiņš parasti nepārsniedz 24 mēnešus, ievērojot muitas dienestu izstrādātos nosacījumus tajā piemērotājā līgumslēdzējā pusē, kurā sagatavota ilgtermiņa piegādātāja deklarācija.