Šis dokuments ir izveidots vienīgi dokumentācijas nolūkos, un iestādes neuzņemas nekādu atbildību par tā saturu

par energoefektivitātes prasībām attiecībā uz mājsaimniecībā lietojamiem elektriskiem ledusskapjiem, saldēšanas iekārtām un to kombinācijām

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu un jo īpaši tā 100.a pantu,

ņemot vērā Komisijas priekšlikumu ( 1 ),

ņemot vērā Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu ( 2 ),

rīkojoties saskaņā ar Līguma 189.b pantā noteikto procedūru ( 3 ),

(1)	tā kā ir svarīgi veicināt pasākumus, kuru mērķis ir iekšēja tirgus pareiza darbība;

(2)	tā kā Padome savā 1985. gada 15. janvāra rezolūcijā par dalībvalstu enerģijas taupības programmu pilnveidošanu ( 4 ) aicinājusi dalībvalstis turpināt un vajadzības gadījumā palielināt to centienus veicināt enerģijas racionālāku lietošanu, tālāk attīstot kopīgu politiku enerģijas taupības jomā;

(3)

tā kā mājsaimniecībā lietojamie ledusskapji un saldēšanas iekārtas nosaka ievērojamu daļu no sadzīves elektrības patēriņa Kopienā un tādējādi no kopēja elektrības patēriņa; tā kā Kopienas tirgū esošo ledusskapju un saldēšanas iekārtu dažādiem modeļiem ar vienādu tilpumu un līdzīgām īpašībām ir stipri atšķirīgi elektrības patēriņa radītāji, t.i., to enerģijas patēriņa efektivitāte ārkārtīgi plaši svārstās;

(4)	tā kā dažas dalībvalstis ir gatavas pieņemt noteikumus attiecībā uz mājsaimniecībā lietojamo ledusskapju un saldēšanas iekārtu efektivitāti, kas var radīt Kopienā šķēršļus tirdzniecībai ar šiem ražojumiem;

(5)

tā kā ir lietderīgi ņemt par pamatu augsto aizsardzības līmeni priekšlikumos par to dalībvalstu normatīvo un administratīvo aktu tuvināšanu, kas attiecas uz veselību, drošību, vides un patērētāju aizsardzību; tā kā šī direktīva nodrošina augstu gan vides, gan patērētāju aizsardzības pakāpi, jo tās mērķis ir ievērojami paaugstināt šo mājsaimniecības iekārtu energoefektivitāti;

(6)	tā kā šādu pasākumu veikšana ir Kopienas kompetencē; tā kā šīs direktīvas prasības ietilpst tās mērķu robežās, tādējādi atbilstot Līguma 3.b panta prasībām;

(7)

tā kā turklāt Līguma 130.r pants paredz vides aizsardzību un uzlabošanu, kā arī dabas resursu saprātīgu un racionālo izmantošanu, un šie divi mērķi ietilpst Kopienas politikā attiecībā uz vidi; tā kā elektrības ražošana un patērēšana rada 30 % cilvēka ražota oglekļa dioksīda (CO2) emisiju un ap 35 % no primārās enerģijas patēriņa Kopienā; tā kā šie procentuālie lielumi pieaug;

(8)

tā kā turklāt Padomes 1989. gada 5. jūnija Lēmumam 89/364/EEK par Kopienas rīcības programmu elektrības izmantošanas efektivitātes paaugstināšanai ( 5 ) divi galvenie mērķi ir — veicināt to, lai pircēji dotu priekšroku mājsaimniecības ierīcēm un iekārtām ar augstu strāvas lietderības koeficientu, kā arī paaugstināt mājsaimniecības ierīču un iekārtu efektivitāti;

(9)	tā kā savos 1990. gada 29. oktobra secinājumos Padome nospraudusi mērķi stabilizēt līdz 2000. gadam oglekļa dioksīda (CO2) emisiju Kopienā 1990. gada līmenī; tā kā, lai šo mērķi īstenotu, CO2 emisijas stabilizēšanai Kopienā jāveic stingrāki pasākumi;

(10)	tā kā ar Lēmumu 91/565/EEK ( 6 ) Kopienā izveidoja energoefektivitātes paaugstināšanas programmu (programmu SAVE);

(11)

tā kā tie energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumi, kas iekļauti tirgū esošajos pašos modernākos ledusskapju un saldēšanas iekārtu modeļos, īpaši nesadārdzina to ražošanu un var atmaksāties ar elektrības ietaupīšanu dažu gadu laikā vai pat ātrāk; tā kā šinī aprēķinā netiek ņemts vērā papildu labums no tādā veidā atvairītiem ārkārtas izdevumiem elektrības ražošanai, piem., oglekļa dioksīda (CO2) un citu piesārņojumu emisijām;

(12)	tā kā “dabiskā” energoefektivitātes pieauguma, ko nosaka tirgus spiediens un ražošanas procesu pilnveidošana, aplēse, kas ir apmēram 2 % gadā, pastiprinās pūliņus, lai nonāktu pie stingrākiem enerģijas patēriņa standartiem;

(13)

tā kā Direktīva 92/75/EEK ( 7 ) (pamatdirektīva) un Komisijas Direktīva 94/2/EK ( 8 ) (direktīva, ar ko īsteno Direktīvu 92/75/EEK), kas prasa obligātu iekārtu marķēšanu un citādos veidos uz mājsaimniecības priekšmetiem obligāti norādīt to enerģijas patēriņu, paplašinās pircēju lietpratība attiecībā uz mājsaimniecības saldēšanas iekārtu energoefektivitāti; tā kā šis pasākums tāpēc mudinās dažādus konkurentus piedāvāt lielāku to ražoto mājsaimniecības ierīču energoefektivitāti par šīs direktīvas prasītajiem standartiem; tā kā tomēr pircējus informējot jāpievieno norādes par standartiem šajā jomā, lai tādā veidā sasniegtu labumu pilnā apjomā un veicinātu pārdodamo mājsaimniecības ierīču summārās vidējās efektivitātes reālo paaugstināšanu;

(14)

tā kā šai direktīvai, kuras mērķis ir likvidēt tehniskos šķēršļus attiecībā uz mājsaimniecības saldēšanas ierīču energoefektivitātes palielināšanu, jāsaskan ar “jauno pieeju”, kas iedibināta ar Padomes 1985. gada 7. maija rezolūciju par jauno pieeju tehniskajai saskaņošanai un standartiem ( 9 ), kur konkrēti noteikts, ka saskaņošana likumdošanas jomā ierobežojas ar tādu būtiskāko prasību pieņemšanu ar direktīvu palīdzību, kam tirgū laistiem ražojumiem jāatbilst;

(15)	tā kā ir nepieciešama efektīva īstenošanas pasākumu sistēma, lai nodrošinātu šīs direktīvas pienācīgu izpildi, garantētu taisnīgus konkurences noteikumus ražotājiem un aizsargātu pircēju tiesības;

(16)	tā kā jāievēro Padomes 1993. gada 22. jūlija Lēmums 93/465/EEK par atbilstības izvērtēšanas procedūru dažādu posmu moduļiem un noteikumiem par CE atbilstības marķējuma uzlikšanas un piemērošanas noteikumiem ( 10 ), ko paredzēts izmantot tehniskās saskaņošanas direktīvās;

(17)	tā kā starptautiskās tirdzniecības interesēs vajadzības gadījumos plašāk jāpielieto starptautiskie standarti; tā kā mājsaimniecības saldēšanas iekārtas elektrības patēriņš noteikts ar Eiropas Standartizācijas komitejas 1995. gada jūlija standartu EN 153, kas pamatojas uz starptautisko standartu;

(18)	tā kā uz tām mājsaimniecības saldēšanas iekārtām, kas atbilst šīs direktīvas prasībām attiecībā uz energoefektivitāti, jābūt “CE” marķējumam un ar to saistītai informācijai, lai nodrošinātu šo iekārtu brīvu apriti;

(19)

tā kā šī direktīva attiecas tikai uz mājsaimniecībā lietojamām pārtikas produktu saldēšanas iekārtām, kas patērē enerģiju no koplietošanas elektrotīkla, izņemot vienā eksemplārā ražotās; tā kā rūpnieciskai lietošanai domātas saldēšanas iekārtas ir daudz vairāk atšķirīgas un neder iekļaušanai šajā direktīvā,

IR PIEŅĒMUŠAS ŠO DIREKTĪVU.

Šī direktīva piemērojama jauniem, mājsaimniecībā lietojamiem ledusskapjiem, saldēto pārtikas produktu glabāšanas kamerām, pārtikas produktu saldēšanas iekārtām un to kombinācijām, kas izmanto elektrotīkla enerģiju, kā tie noteikti I pielikumā un turpmāk saukti “saldēšanas iekārtas”. Direktīva neattiecas uz mājsaimniecības iekārtām, kas izmanto arī citus enerģijas avotus, it īpaši akumulatoriem, kā arī uz mājsaimniecības saldēšanas iekārtam, kas darbojas uz absorbcijas principa, un viengabala iekārtām.

1. Dalībvalstis veic visus pasākumus, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu, ka tās saldēšanas iekārtas, uz kurām attiecas šī direktīva, var laist Kopienas tirgū tikai tad, ja konkrētās iekārtas elektrības patēriņš ir mazāks vai vienāds ar tās kategorijai maksimāli pieļaujamo elektrības patēriņa lielumu, kas aprēķināts saskaņā ar I pielikumā noteiktajām procedūrām.

2. Šīs direktīvas darbības jomā ietilpstošās saldēšanas iekārtas izgatavotājam, tā pilnvarotajam pārstāvim, kas Kopienā veic uzņēmējdarbību, vai personai, kas atbild par tādas iekārtas laišanu Kopienas tirgū, jāgarantē, ka katra tirgū laistā iekārta atbilst 1. punktā minētām prasībām.

1. Dalībvalstis nevar aizliegt, ierobežot vai kavēt tādu saldēšanas iekārtu laišanu tirgū savā teritorijā, kam ir “CE” marķējums, kas apliecina to atbilstību visiem šīs direktīvas noteikumiem.

2. Ja vien dalībvalstu rīcībā nav datu, kas liecinātu par pretējo, tās pieņem, ka mājsaimniecības saldēšanas iekārtas, kas saskaņā ar 5. pantu marķētas ar “CE” zīmi, atbilst visiem šīs direktīvas noteikumiem.

Atbilstības novērtēšanas procedūras un pienākumi sakarā ar saldēšanas iekārtu “CE” marķējumu izklāstīti II pielikumā.

1. Ja iekārtas tiek laistas tirgū, uz tām jābūt “CE” marķējumam “CE” burtu veidā. Izmantojamā marķējuma forma norādīta III pielikumā. “CE” marķējumam, ko piestiprina saldēšanas iekārtām un vajadzības gadījumā arī to iepakojumam, jābūt skaidri redzamam, salasāmam un neizdzēšamam.

2. Uz saldēšanas iekārtām aizliegts uzlikt jebkādus marķējumus, kas, atgādinot “CE” marķējuma nozīmi un formu, var maldināt trešās personas. Visu veidu citus marķējumus drīkst uzlikt uz iekārtām, to iepakojuma, uz instrukciju lapiņām vai citiem dokumentiem ar nosacījumu, ka “CE” marķējums paliek saskatāms un salasāms.

1. Ja kāda dalībvalsts atklāj, ka “CE” marķējums uzlikts nepareizi, tad izgatavotājam vai viņa pilnvarotam pārstāvim, kas veic uzņēmējdarbību Kopienā, jānodrošina ražojuma atbilstība un jānovērš atklātais pārkāpums saskaņā ar šīs dalībvalsts paredzētajiem nosacījumiem. Gadījumā, ja ne izgatavotājs, ne viņa pilnvarotais pārstāvis neveic uzņēmējdarbību Kopienā, minētas saistības jāizpilda personai, kas laiž šo saldēšanas iekārtu Kopienas tirgū.

2. Ja ražojums turpina neatbilst prasībām, šī dalībvalsts veic visus vajadzīgus pasākumus saskaņā ar 7. pantu, lai ierobežotu vai aizliegtu minēto ražojumu laist tirgū, vai nodrošinātu tā izņemšanu no tirgus.

1. Jebkurā saskaņā ar šo direktīvu pieņemtajā lēmumā, kas satur ierobežojumu saldēšanas iekārtu laišanai tirgū, jābūt precīzi izklāstītam tā pamatojumam. Pusei, uz ko šāds lēmums attiecas, par to bez kavēšanās paziņo, vienlaicīgi informējot arī par lēmuma pārsūdzēšanas iespējām, kuras tai pieejamas saskaņā ar šajā dalībvalstī spēkā esošiem likumiem un termiņu, kas atvēlēts šo līdzekļu izmantošanai.

2. Dalībvalsts nekavējoties paziņo Komisijai par katru šādu pasākumu, norādot sava lēmuma iemeslus. Komisija dara šo informāciju zināmu pārējām dalībvalstīm.

Pirms četru gadu laikposma beigām kopš šīs direktīvas pieņemšanas, Komisija izvērtē gūtos rezultātus, salīdzinot tos ar gaidītajiem. Ar nolūku pāriet uz energoefektivitātes paaugstināšanas otro posmu, Komisija, konsultējoties ar ieinteresētām pusēm, tad izskata, vai pastāv nepieciešamība noteikt attiecīgu pasākumu otro kompleksu, lai ievērojami uzlabotu mājsaimniecības saldēšanas iekārtu energoefektivitāti. Tādā gadījumā katru pasākumu energoefektivitātes paaugstināšanai un tā spēkā ieviešanas datumu pamato ar energoefektivitātes rādītājiem, kurus var ekonomiski un tehniski attaisnot, ņemot vērā dotajā laikā pastāvošus apstākļus. Komisija izskata arī jebkādus citus pasākumus, ko tā uzskata par lietderīgiem, lai paaugstinātu mājsaimniecības saldēšanas iekārtu efektivitāti.

1. Šīs direktīvas pieņemšanas gada laikā dalībvalstis pieņem un publicē normatīvos un administratīvos aktus, kas vajadzīgi tās ievērošanai. Par to dalībvalstis nekavējoties paziņo Komisijai.

Dalībvalstis piemēro šos teikumus pēc trīs gadu laikposma beigām kopš šīs direktīvas pieņemšanas datuma.

Kad dalībvalstis pieņem šos noteikumus, tajos ietver atsauci uz šo direktīvu vai arī šādu atsauci pievieno to oficiālajai publikācijai. Dalībvalstis nosaka metodes, kā izdarīt šādas atsauces.

2. Dalībvalstis dara Komisijai zināmus galvenos savu tiesību aktu noteikumus, ko tās pieņem jomā, uz ko attiecas šī direktīva.

3. Trīs gadu laikā pēc šīs direktīvas pieņemšanas dalībvalstis atļauj laist tirgū saldēšanas iekārtas, kas atbilst tiem pašiem noteikumiem, kurus to teritorijā piemēroja šīs direktīvas pieņemšanas datumā.

Šī direktīva ir īstenošanas pasākums Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2005/32/EK (2005. gada 6. jūlijs), ar ko izveido sistēmu, lai noteiktu ekodizaina prasības attiecībā uz enerģiju patērējošiem ražojumiem ( 11 ), 15. panta nozīmē, attiecībā uz energoefektivitāti izmantošanas laikā saskaņā ar minēto direktīvu, un to var grozīt vai atcelt ►M2 saskaņā ar Direktīvas 2005/32/EK 19. panta 3. punktu ◄ .

Šī direktīva stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Kopienu Oficiālajā Vēstnesī.

SALDĒŠANAS IEKĀRTAS MAKSIMĀLI PIEĻAUJAMĀ ELEKTRĪBAS PATĒRIŅA APRĒĶINA METODE UN ATBILSTĪBAS PĀRBAUDES PROCEDŪRA

Saldēšanas iekārtas elektrības patēriņš (ko var izteikt kWh par 24 stundām) ir atkarīgs no šīs iekārtas kategorijas (piem., 1-zvaigznītes ledusskapis, saldēšanas skapis utt.), tās tilpuma un konstrukcijas energoefektivitātes (siltumizolācijas biezuma, kompresora lietderības koeficienta utt.), un no apkārtēja gaisa un iekārtas iekšējās temperatūras starpības. Tāpēc, nosakot energoefektivitātes standartus, jādod pielaides galvenajiem iekšējiem faktoriem, kas iespaido enerģijas patēriņu (t.i., iekārtas kategorijai un tās tilpumam). Šī iemesla dēļ saldēšanas iekārtas maksimāli pieļaujamo elektrības patēriņu apraksta ar lineāro vienādojumu, kas ir iekārtas tilpuma funkcija, pie tam katrai iekārtas kategorijai atbilst atsevišķs vienādojums.

Tāpēc, lai aprēķinātu konkrētās iekārtas maksimāli pieļaujamo elektrības patēriņu, vispirms tā jāierindo attiecīgajā kategorijā, saskaņā ar šādu sarakstu:

Kategorija	Raksturojums
1.	Ledusskapis bez zemas temperatūras nodalījuma (1).
2.	Ledusskapis/dzesētājs ar 5 °C un/vai 12 °C nodalījumu.
3.	Ledusskapis ar bezzvaigznītes, zemas temperatūras nodalījumu.
4.	Ledusskapis ar zemas temperatūras nodalījumu (*).
5.	Ledusskapis ar zemas temperatūras nodalījumu (**).
6.	Ledusskapis ar zemas temperatūras nodalījumu (***).
7.	Ledusskapis/saldētājs ar saldēšanas nodalījumu (****).
8.	Pārtikas produktu saldētājs, vertikālais.
9.	Pārtikas produktu saldētājs, skapis.
10.	Ledusskapis/saldētājs ar vairāk nekā divām durvīm vai citas augstāk neuzskaitītas iekārtas.
(1) Jebkurš nodalījums ar temperatūru — 6 oC vai zemāku.

Tā kā saldēšanas iekārtas sastāv no dažādiem nodalījumiem, kuros tiek uzturēta dažāda temperatūra (kas ievērojami iespaido elektrības patēriņu), maksimāli pieļaujamo elektrības patēriņu praktiski nosaka kā koriģētā tilpuma, kas ir dažādu nodalījumu tilpumu apsvērta summa, funkciju.

Tādējādi šajā direktīvā saldēšanas iekārtas koriģēto tilpumu (Vkor) nosaka šādi:

kur Vc ir iekārtas konkrētā modeļa nodalījuma neto tilpums un Fc ir koeficients, kas ir vienāds ar 1,2 nodalījumiem bez negatīvas temperatūras un 1 — pārējiem nodalījumiem,

Vērtēšamas koeficients Xc un Yc lieulumi piemeroti dažādiem nodalījumu tipiem ir šādi :

Maksimāli pieļaujamo elektrības patēriņu (Emax, izteikts kWh 24 stundās un aprēķināts ar precizitāti līdz divām decimāldaļām) iekārtas modelim ar koriģēto tilpumu Vkor nosaka ar šādiem vienādojumiem katrā iekārtas kategorijā:

Kategorija	Raksturojums	Emax (kWh/24 h)
1.	Ledusskapis bez zemas temperatūras nodalījumu	(0,207 × Vkor+ 218) / 365
2.	Ledusskapis/dzesētājs ar 5 °C un/vai 12 °C nodalījumu	(0,207 × Vkor + 218) / 365
3.	Ledusskapis ar bezzvaigznītes, zemas temperatūras nodalījumu	(0,207 × Vkor + 218) / 365
4.	Ledusskapis ar zemas temperatūras nodalījumu (*)	(0,557 × Vkor + 166) / 365
5.	Ledusskapis ar zemas temperatūras nodalījumu (**)	(0,402 × Vkor + 219) / 365
6.	Ledusskapis ar zemas temperatūras nodalījumu (***)	(0,573 × Vkor + 206) / 365
7.	Ledusskapis/saldētājs ar saldēšanas nodalījumu (****)	(0,697 × Vkor + 272) / 365
8.	Pārtikas produktu saldētājs, vertikālais	(0,434 × Vkor + 262) / 365
9.	Pārtikas produktu saldētājs, skapis	(0,480 × Vkor + 195) / 365

Ledusskapjiem/saldētājiem ar vairāk nekā divām durvīm vai citām iepriekš neuzskaitītām iekārtām maksimāli pieļaujamo elektrības patēriņu (Emax) nosaka temperatūra un zvaigznīšu skaits nodalījumā ar viszemāko temperatūru, šādā veidā:

Testa kārtība, lai pārbaudītu, vai iekārta atbilst šīs direktīvas prasībām attiecībā uz elektrības patēriņu

Ja pārbaudei iesniegtās saldēšanas iekārtas elektrības patēriņš ir mazāks vai vienāds ar Emax (maksimāli pieļaujamā elektrības patēriņa lielumu šīs iekārtas kategorijai, kā noteikts iepriekš), plus 15 %, tad šo iekārtu sertificē kā atbilstošu šīs direktīvas prasībām attiecībā uz elektrības patēriņu. Ja iekārtas elektrības patēriņš ir lielāks par Emax plus 15 %, jāizmēra papildus trīs iekārtu elektrības patēriņš. Ja šo trīs iekārtu elektrības patēriņa vidējais aritmētiskais ir mazāks vai vienāds ar Emax plus 10 %, tad iekārtu sertificē kā atbilstošu šīs direktīvas prasībām attiecībā uz elektrības patēriņu. Ja minētais vidējais aritmētiskais pārsniedz Emax plus 10 %, tad iekārtu atzīst par neatbilstīgu šīs direktīvas prasībām attiecībā uz elektrības patēriņu.

Šajā pielikumā lietotie termini atbilst Eiropas Standartizācijas komitejas 1995. gada jūlijā izdotā Eiropas Standarta EN 153 definīcijām.

Ja “CE” marķējumu samazina vai palielina, tad jāievēro proporcijas, ņemot vērā iepriekš parādīto graduēto rasējumu.

“CE” marķējuma dažādajiem komponentiem jābūt vienādā lielumā pa vertikāli, kas nedrīkst būt mazāks par 5 mm.

( 3 ) Eiropas Parlamenta 1995. gada 26. oktobra atzinums (OV C 308, 20.11.1995., 134. lpp.), Padomes 1996. 11. marta kopējā nostāja (OV C 120,24.4.1996 ., 10. lpp.) un Eiropas Parlamenta 1996. gada 18. jūnija Lēmums (OV C 198, 8.7.1996.).

		Oficiālais Vēstnesis
		No	page	date
►M1	EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES DIREKTĪVA 2005/32/EK (2005. gada 6. jūlijs),	L 191	29	22.7.2005
►M2	EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES DIREKTĪVA 2008/28/EK (2008. gada 11. marts),	L 81	48	20.3.2008

Cc = 1	piemēroti saldēšanas iekārtām, kas ierindotas normāla (N) un subnormāla (SN) klimata klasēs,
Cc = Xc	piemēroti saldēšanas iekārtām, kas ierindotas subtropiskā (ST) klimata klasē un
Cc = Yc	piemēroti saldēšanas iekārtām, kas ierindotas tropiskā (T) klimata klasē.

	Xc	Yc
Apakšējais nodalījums	1,25	1,35
Svaigo pārtikas produktu nodalījums	1,20	1,30
0 °C nodalījums	1,15	1,25
Bezzvaigznītes nodalījums	1,15	1,25
Vienas zvaigznītes (*) nodalījums	1,12	1,20
Divu zvaigznīšu (**) nodalījums	1,08	1,15
Trīs (*) un četru zvaigznīšu (**) nodalījumi	1,05	1,10

Temperatūra pašā aukstākajā nodalījumā	Kategorija	Emax (kWh/24 h)
> - 6°C	1./2./3.	(0,207 × Vkor + 218) / 365
≤ – 6 °C (*)	4.	(0,557 Vkor + 166) / 365
≤ – 12 °C(**)	5.	(0,402 × Vkor + 219) / 365
≤ – 18 °C (***)	6.	(0,573 × Vkor + 206) / 365
≤ – 18 °C (****)	7.	(0,697 × Vkor + 272) / 365