Šis dokuments ir izveidots vienīgi dokumentācijas nolūkos, un iestādes neuzņemas nekādu atbildību par tā saturu

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu, un jo īpaši tā 213. pantu,

ņemot vērā Komisijas priekšlikumu ( 1 ),

ņemot vērā Eiropas Parlamenta atzinumu ( 2 ),

ņemot vērā Eiropas Monetārā institūta atzinumu ( 3 ),

ņemot vērā Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu ( 4 ),

tā kā Līguma 109.j pants nosaka, ka Komisijai un EMI sniedz ziņojumus Padomei par panākumiem, ko dalībvalstis guvušas, pildot saistības attiecībā uz ekonomiskas un monetāras savienības izveidi un augsta cenu stabilitātes līmeņa panākšanu;

tā kā 1. pants Protokolā par konverģences kritērijiem, kas minēts Līguma 109.j pantā, nosaka, ka cenu stabilitāte dalībvalstīs būtu jānovērtē pēc inflācijas, salīdzinot patēriņa cenu indeksus un ņemot vērā atšķirības attiecīgo valstu definīcijās; tā kā pašreizējie patēriņa cenu indeksi nav tieši salīdzināmi;

tā kā Kopienai un īpaši tās finanšu un monetārajām iestādēm regulāri un laikus ir jāsaņem patēriņa cenu indeksi, lai nodrošinātu inflācijas salīdzinājumus makroekonomiskā un starptautiskā mērogā, kas atšķiras no indeksiem, ko izmanto atsevišķu valstu un mikroekonomikas vajadzībām;

tā kā ir atzīts, ka inflācija ir parādība, kas vērojama visās tirgus darījumu formās, tostarp kapitāla iegādē, valsts iepirkumos, maksājumos darbaspēkam, kā arī patērētāju pirkumos; tā kā ir atzīts, ka statistikas kopums, kura būtisku daļu veido patēriņa cenu indeksi, ir vajadzīgs, lai izprastu inflācijas procesu atsevišķās valstīs un starp dalībvalstīm;

tā kā salīdzināmus patēriņa cenu indeksus var veidot līdzīgu patēriņa cenu indeksu vietā vai papildus tiem indeksiem, ko dalībvalstis veido vai ir paredzējušas veidot turpmāk;

tā kā salīdzināmu indeksu veidošana būs saistīta ar izdevumiem, kas jāsadala starp Kopienu un dalībvalstīm;

tā kā saskaņā ar subsidiaritātes principu kopēju statistikas standartu izveidošana patēriņa cenu indeksiem ir uzdevums, ko var efektīvi risināt tikai Kopienas līmenī, un tā kā datu iegūšana un salīdzināmu patēriņa cenu indeksu apkopošana tiks ieviesta katrā dalībvalstī organizāciju un iestāžu aizgādībā, kas atbildīgas par oficiālās statistikas apkopošanu valsts līmenī;

tā kā, lai izveidotu ekonomisku un monetāru savienību, patēriņa cenu indekss būs vajadzīgs Kopienai kopumā;

tā kā Statistikas programmu komiteja (SPK), kas izveidota ar Padomes Lēmumu 89/382/EEK, Euratom ( 5 ), devusi labvēlīgu atzinumu par regulas projektu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

Šīs regulas mērķis ir izveidot statistikas pamatu, kas nepieciešams salīdzināmu patēriņa cenu indeksu aprēķināšanai Kopienas līmenī.

SPCI pamatojas uz to preču un pakalpojumu cenām, kurus var iegādāties dalībvalsts teritorijā, lai tieši apmierinātu patērētāju vajadzības. Jautājumus, kas saistīti ar novērtējumu, izlemj Komisija saskaņā ar 14. pantā noteikto procedūru.

SPCI uzskatāmi par salīdzināmiem, ja tie atspoguļo tikai atšķirības, kas dažādās valstīs ir cenu izmaiņās vai patēriņa modelī.

SPCI, kas ir atšķirīgi tādēļ, ka tiem ir atšķirīgas koncepcijas, vai tādēļ, ka to definēšanā un apkopošanā izmantotas atšķirīgas metodes vai praktiski paņēmieni, nav uzskatāmi par salīdzināmiem.

Komisija (Eurostat) pieņem noteikumus, kas jāievēro, lai nodrošinātu SPCI salīdzināmību saskaņā ar 14. pantā paredzēto procedūru.

1. Pasākumus, kas nepieciešami, lai izveidotu salīdzināmus patēriņa cenu indeksus, ievieš pakāpeniski:

a) I posms:

Vēlākais līdz 1996. gada martam Komisija (Eurostat), sadarbojoties ar dalībvalstīm, Līguma 109.j pantā minētā ziņojuma (“konverģences kritēriji”) vajadzībām veido pagaidu patēriņa cenu indeksu kopumu katrai dalībvalstij. Šie indeksi pamatojas tikai uz datiem, kas ir valstu patēriņa cenu indeksos un ir koriģēti tā, lai:

i) tajos neiekļautu īpašnieku apdzīvotas ēkas;

ii) tajos neiekļautu pakalpojumus veselības aizsardzības un izglītības jomā;

iii) tajos neiekļautu dažas citas vienības, ko vairākas dalībvalstis nav iekļāvušas vai ir traktējušas atšķirīgi.

2. Vajadzības gadījumā Komisija (Eurostat) pēc dalībvalsts pieprasījuma un apspriedusies ar EMI, var piešķirt atkāpes no 1. punkta noteikumiem, nepārsniedzot vienu gadu, ja attiecīgai dalībvalstij jāveic būtiskas korekcijas tās statistikas sistēmā, lai izpildītu šīs regulas noteiktos pienākumus.

3. Šīs regulas īstenošanas pasākumus, kas nepieciešami, lai nodrošinātu SCPI salīdzināmību, kā arī, lai saglabātu un uzlabotu to uzticamību un nozīmīgumu, pēc konsultēšanās ar EMI nosaka saskaņā ar 14. pantā paredzēto procedūru.

Pamatinformācija ir tās preču un pakalpojumu cenas un novērtējumi, kas jāņem vērā, lai panāktu indeksu salīdzināmību, kas definēta 4. pantā.

Šo informāciju iegūst no statistikas struktūrvienībām, kā noteikts Padomes Regulā (EEK) Nr. 696/93 (1993. gada 15. marts) par statistikas vienībām ražošanas sistēmas novērošanai un analīzei Kopienā ( 6 ), vai no citiem avotiem, ja ir izpildītas šīs regulas 4. pantā minētās indeksu salīdzināmības prasības.

Statistikas struktūrvienībām, ko dalībvalstis aicinājušas sadarboties cenu informācijas iegūšanā vai sniegšanā, ir pienākums atļaut novērot faktiskās cenas un sniegt patiesu un pilnīgu informāciju tad, kad tā tiek pieprasīta.

2. Noteiktais cenu apkopošanas biežums ir reizi mēnesī. Ja retāka apkopošana nekavē veidot SPCI, kas atbilst 4. pantā minētajām salīdzināmības prasībām, Komisija (Eurostat) var pieļaut atkāpes no paredzētā apkopošanas biežuma. Šis punkts nekavē veikt cenu apkopošanu biežāk.

3. SPCI novērtējumu atjauno pietiekami bieži, lai tas atbilstu 4. pantā noteiktajām salīdzināmības prasībām. Šis punkts neprasa iesniegt ģimenes budžeta pārskatu biežāk kā reizi piecos gados; tas neattiecas uz dalībvalstīm, par kurām saskaņā ar 14. pantā noteikto procedūru atzīts, ka tajās notiek izmaiņas patēriņa modelī, un tādēļ pārskati vajadzīgi biežāk.

Dalībvalstis apstrādā iegūtos datus, lai veidotu SPCI, kas būtu Laspeiresa tipa indekss, kas aptver Coicop starptautiskās klasifikācijas kategorijas (individuālā patēriņa klasifikācija pēc mērķa) ( 7 ) un ko koriģē saskaņā ar 14. panta procedūru, lai izveidotu salīdzināmus SCPI. Metodes, procedūras un formulas, kas vajadzīgas, lai nodrošinātu atbilstību salīdzināmības prasībām, nosaka saskaņā ar to pašu procedūru.

Dalībvalstis iesniedz SPCI Komisijai (Eurostat) laikā, kas nepārsniedz trīsdesmit dienas no tā kalendārā mēneša beigām, uz ko indeksi attiecas.

SPCI, EPCI, MSPCI un atbilstošos apakšindeksus kategorijām, kas minētas 9. pantā, ko izvēlās saskaņā ar 14. pantā noteikto procedūru, Komisija (Eurostat) publicē laikā, kas nepārsniedz piecas darba dienas pēc 10. pantā noteiktā termiņa beigām.

Dalībvalstis Komisijai (Eurostat) pēc tās pieprasījuma inter alia sniedz informāciju, kas iegūta saskaņā ar 6. pantu, tik sīki, cik nepieciešams, lai novērtētu atbilstību salīdzināmības prasībām un SPCI kvalitāti.

Šīs regulas īstenošanas pasākumus pieņem, ņemot vērā to finansiālo efektivitāti un ar nosacījumu, ka dalībvalstī nav vajadzīgi lieli papildu resursi, ja vien Komisija (Eurostat) neuzņemas divas trešdaļas no papildu izdevumiem līdz šo pasākumu īstenošanas otrā gada beigām.

1. Komisijai palīdz Statistikas programmu komiteja (turpmāk tekstā – “Komiteja”).

2. Ja ir atsauce uz šo pantu, piemēro Lēmuma 1999/468/EK ( 8 ) 5. un 7. pantu, ņemot vērā minētā lēmuma 8. panta noteikumus.

Apspriedusies ar Komiteju, Komisija (Eurostat) divos gados pēc šīs regulas stāšanās spēkā un vēlreiz divus gadus vēlāk iesniedz Padomē ziņojumu par SPCI, kas izveidoti saskaņā ar šo regulu, proti, par to uzticamību un atbilstību salīdzināmības prasībām.

Šajos ziņojumos Komisija izsaka savu viedokli par 14. pantā izklāstītās procedūras darbību un ierosina grozījumus, ko tā uzskata par vajadzīgiem.

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Kopienu Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

( 7 ) Publicēts Apvienoto Nāciju Organizācijā, F sērija Nr. 2, 3. redakcija, 6.1 tabula, ko groza ESAO (DES/NI/86.9), Parīze 1986.

( 8 ) Padomes Lēmums 1999/468/EK (1999. gada 28. jūnijs), ar ko nosaka Komisijai piešķirto ieviešanas pilnvaru īstenošanas kārtību (OV L 184, 17.7.1999., 23. lpp.).

		Oficiālais Vēstnesis
		No	page	date
►M1	EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA (EK) Nr. 1882/2003 (2003. gada 29. septembris),	L 284	1	31.10.2003