Šis dokuments ir izveidots vienīgi dokumentācijas nolūkos, un iestādes neuzņemas nekādu atbildību par tā saturu

par tādu produktu pārbaudēm attiecībā uz atbilstību produktu drošības noteikumiem, kurus importē no trešām valstīm

EIROPAS KOPIENU PADOME,

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas kopienas dibināšanas līgumu un jo īpaši tā 113. pantu,

ņemot vērā Komisijas priekšlikumu ( 1 ),

tā kā produktus nedrīkst laist Kopienas tirgū, ja tie neatbilst piemērojamiem noteikumiem; tā kā dalībvalstis tādējādi ir atbildīgas par šo produktu atbilstības pārbaužu veikšanu;

tā kā, ņemot vērā kontroles atcelšanu uz Kopienas iekšējām robežām saskaņā ar Līguma 8.a pantu, dalībvalstīm, veicot kontroli uz ārējām robežām, būtu jārīkojas saskaņā ar salīdzināmiem sīki izstrādātiem noteikumiem, lai izvairītos no jebkuriem traucējumiem, kas varētu negatīvi ietekmēt drošību un veselību;

tā kā, pievēršot atbilstīgu uzmanību attiecīgo valstu pārvaldes iestāžu pilnvarām un tām pieejamajiem līdzekļiem, attiecībā uz produktu importu no trešām valstīm muitas iestādēm jābūt cieši iesaistītām tirgus uzraudzības darbībās un informācijas sistēmās, kas paredzētas saskaņā ar Kopienas un attiecīgo valstu noteikumiem;

tā kā, jo īpaši gadījumā, ja muitas iestādes, veicot pārbaudes saistībā ar produktu laišanu brīvā apgrozībā, konstatē, ka precēm piemīt dažas īpašības, kas varētu radīt pamatotas bažas par nopietnu un tūlītēju apdraudējumu veselībai un drošībai, šīm iestādēm jāspēj apturēt šādu preču laišanu apgrozībā un informēt attiecīgo valstu iestādes, kuras ir atbildīgas par tirgus uzraudzību, lai šīs valstu iestādes varētu attiecīgi rīkoties;

tā kā šī pati procedūra būtu jāpiemēro, kad tādos pašos apstākļos muitas iestādes konstatē, ka trūkst produktu pavaddokumenta un/vai produkti nav marķēti, kā noteikts Kopienas vai attiecīgās valsts noteikumos par produktu drošību, kuri ir spēkā dalībvalstī, kurā lūdz šo produktu laišanu brīvā apgrozībā;

tā kā efektivitātes un saskaņošanas labad dalībvalstīm jānosaka par tirgus uzraudzību atbildīgā valsts iestāde vai iestādes, kurām iepriekš minētajos gadījumos jāsaņem informācija no muitas iestādēm;

tā kā, tādā veidā informētai, atbildīgajai iestādei jāspēj pārbaudīt, vai attiecīgie produkti atbilst Kopienas vai valsts noteikumiem par produktu drošību;

tā kā šādai iestādei tomēr jārīkojas pietiekami ātri, ņemot vērā iepriekš minētās nopietnās bažas un Kopienas starptautiskās saistības, jo īpaši attiecībā uz pārbaudēm par atbilstību tehniskiem standartiem;

tā kā tādēļ, ja vien attiecīgo valstu iestādes, kas ir atbildīgas par tirgus uzraudzību, tajā pašā laikā neveic pasākumus, ieskaitot pagaidu aizsardzības pasākumu pieņemšanu, jāatļauj minēto produktu laišana brīvā apgrozībā, ja ir izpildītas visas pārējās importa formalitātes;

tā kā konsekvences labad šī regula būtu jāpiemēro tikai tad, ja Kopienas noteikumi par veselību un drošību neietver īpašus noteikumus par robežkontroles organizēšanu konkrētiem produktiem;

tā kā šādas kontroles būtu jāveic, pirmkārt, ievērojot proporcionalitātes principu un tādēļ stingrā saskaņā ar prasībām, un, otrkārt, ievērojot saistības, kas noteiktas Starptautiskajā konvencijā par preču robežkontroles saskaņošanu, kura Kopienas vārdā apstiprināta ar Padomes Regulu (EEK) Nr. 1262/84 ( 2 );

tā kā, lai nodrošinātu importēšanas darbību augstu drošības pakāpi, Komisijai un katrai dalībvalstij būtu jācenšas nodrošināt šīs regulas īstenošanai veikto pasākumu pārredzamību, bet visām dalībvalstīm būtu jāsniedz savstarpēja nepieciešamā palīdzība;

tā kā muitas iestāžu rīcībā jo īpaši jābūt to pienākumu izpildei atbilstošai informācijai, kas iegūta, pirmkārt, no informācijas par produktiem vai produktu kategorijām, kam jāpievērš īpaša uzmanība, un, otrkārt, no informācijas par produktu marķēšanu un to pavaddokumentiem;

tā kā šīs regulas īstenošana jāuzrauga, lai vajadzības gadījumā efektivitātes labad varētu veikt korekcijas;

tā kā šī regula ir kopējās tirdzniecības politikas sastāvdaļa; tā kā prasības attiecas uz to pārbaužu nevainojamu darbību, ko veic no trešām valstīm importētiem produktiem, lai nodrošinātu to atbilstību noteikumiem par produktu drošību, kurus piemēro Kopienas tirgū;

tā kā šādas kontroles būtu jāveic atbilstoši saistībām, kādas Kopiena uzņēmusies saskaņā ar GATT, lai veiktu nediskriminējošu tirdzniecību, un atbilstoši GATT Tirdzniecības tehnisko barjeru kodeksam, saskaņā ar kuru standarti nebūtu jāpiemēro kā līdzeklis, kas rada šķēršļus starptautiskajai tirdzniecībai,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

Ja pārbaudēs, ko veic attiecībā uz produktiem, kas deklarēti laišanai brīvā apgrozībā, muitas iestādes konstatē:

muitas iestādes aptur attiecīgā produkta vai produktu partijas laišanu brīvā apgrozībā un nekavējoties informē valsts iestādi, kura atbild par tirgus uzraudzību.

Katra dalībvalsts informē Komisiju, kas attiecīgi informē pārējās dalībvalstis par valsts norīkoto iestādi vai iestādēm, kuras ir atbildīgas par tirgus uzraudzību, kas ir jāinformē par katru gadījumu, kad piemēro 2. pantu.

1. Valsts iestādei, kas ir atbildīga par tirgus uzraudzību, jāspēj rīkoties attiecībā uz katru produktu, kura laišanu brīvā apgrozībā ir apturējušas muitas iestādes, ievērojot 2. pantu. Ja attiecīgā iestāde neveic nekādus pasākumus, piemēro 5. panta otro daļu.

2. Ja preces ir tādas, kas ātri bojājas, tad valsts iestādes, kuras ir atbildīgas par tirgus uzraudzību, un muitas iestādes, ja tas iespējams, cenšas nodrošināt, lai jebkuras prasības, ko tās var izvirzīt attiecībā uz preču uzglabāšanu vai pārvadāšanai izmantoto transporta līdzekļu novietošanu, būtu saderīgas ar šo preču saglabāšanu.

Ja pēc šādas iejaukšanās saskaņā ar 4. pantu, valsts iestādes, kas ir atbildīgas par tirgus uzraudzību, uzskata, ka attiecīgais produkts nerada nopietnu un tūlītēju veselības un drošības apdraudējumu un/vai nav pretrunā ar Kopienas vai valsts likumiem par produktu drošību, attiecīgo produktu laiž brīvā apgrozībā, ja ir izpildītas visas pārējās prasības un formalitātes attiecībā uz produktu laišanu brīvā apgrozībā.

Tas pats attiecas arī uz gadījumu, ja trijās darba dienās pēc tam, kad laišana apgrozībā ir apturēta, muitas iestādes pēc 2. panta piemērošanas nav informētas par jebkādiem pasākumiem, ieskaitot drošības pasākumus, ko veikušas valsts iestādes, kas ir atbildīgas par tirgus uzraudzību.

1. Ja valsts iestādes, kas ir atbildīgas par tirgus uzraudzību, uzskata, ka attiecīgie produkti rada nopietnu un tūlītēju apdraudējumu, tās saskaņā ar piemērojamajiem Kopienas vai valsts noteikumiem veic pasākumus, lai aizliegtu produktu laist tirgū, un lūdz muitas iestādes produktam pievienotajā rēķinā un jebkurā citā atbilstošā pavaddokumentā iekļaut šādas atzīmes:

2. Ja valsts iestādes, kas ir atbildīgas par tirgus uzraudzību, uzskata, ka attiecīgais produkts neatbilst spēkā esošajiem Kopienas vai valsts noteikumiem par produktu drošību, tās veic atbilstošus pasākumus, kas vajadzības gadījumā saskaņā ar minētajiem noteikumiem var ietvert aizliegumu laist produktu tirgū; ja produkta laišana tirgū ir aizliegta, valsts iestādes lūdz muitas iestādes produktam pievienotajā rēķinā vai jebkurā citā atbilstošā pavaddokumentā iekļaut šādas atzīmes:

3. Šīs regulas īstenošanai mutatis mutandis piemēro Padomes Regulu (EEK) Nr. 1468/81 (1981. gada 19. maijs) par dalībvalstu administratīvo iestāžu savstarpējo palīdzību un to sadarbību ar Komisiju, lai nodrošinātu muitas vai lauksaimniecības tiesību aktu pareizu piemērošanu ( 3 ).

4. Ja attiecīgo produktu pēc tam deklarē muitas galamērķim, kas nav laišana brīvā apgrozībā, un, ja pret to neiebilst valsts iestādes, kuras ir atbildīgas par tirgus uzraudzību, tad saistībā ar šo galamērķi izmantojamajos dokumentos ar tādiem pašiem nosacījumiem ietver arī 1. un 2. punktā uzskaitītās atzīmes.

Šo regulu piemēro tikai tad, ja Kopienas noteikumos nav iekļauti īpaši noteikumi par konkrētu produktu robežkontroles organizēšanu.

Šo regulu nepiemēro gadījumos, uz kuriem attiecas Kopienas noteikumi par augu veselību, veterinārajām un zootehniskajām kontrolēm un dzīvnieku aizsardzību.

Trijos mēnešos pēc šīs regulas stāšanās spēkā un tās īstenošanai saskaņā ar 9. pantā paredzēto procedūru sastāda to produktu vai produktu kategoriju sarakstu, uz kuriem saistībā ar Kopienas noteikumiem jo īpaši attiecas 2. panta otrais ievilkums; sarakstu sastāda, pamatojoties uz pieredzi un/vai noteikumiem par produktu drošību. Saskaņā ar to pašu procedūru sarakstu pēc vajadzības pārskata, lai to pielāgotu jaunajām situācijām, kas izriet no pieredzes un produktu drošības noteikumu izstrādes.

2. Ja ir atsauce uz šo pantu, piemēro Lēmuma 1999/468/EK ( 4 ) 4. un 7. pantu.

Lai piemērotu 2. panta otro ievilkumu, katra dalībvalsts nosūta Komisijai marķējumu un pavaddokumentu raksturīgās pazīmes, kādas norādītas 1. pantā un prasītas Kopienas vai pašas dalībvalsts noteikumos, kopā ar muitas iestādēm doto norādījumu pamatojumu. Komisija tūlīt nosūta saņemto informāciju pārējām dalībvalstīm. Pirmoreiz šādas raksturīgās pazīmes paziņo divos mēnešos pēc šīs regulas stāšanās spēkā.

1. Ja šīs regulas piemērošanai dalībvalsts nolemj, ka dažu preču pārbaudēm jānorīko specializēti muitošanas punkti, tad šī dalībvalsts paziņo par to Komisijai un attiecīgi pārējām dalībvalstīm; Komisija atjauno un dara zināmu specializēto muitošanas punktu sarakstu.

2. Ierobežojumi, ko rada 1. punktā noteiktais pienākums iziet muitas apskati specializētā muitošanas punktā, ciktāl tie attiecas uzņēmējiem, nedrīkst būt nesamērīgi ar attiecīgo mērķi, attiecīgi ņemot vērā faktiskos apstākļus, kas var šo pienākumu pamatot.

Katra dalībvalsts divos mēnešos pēc šīs regulas stāšanās spēkā informē Komisiju par noteikumiem, ko tā pieņēmusi šīs regulas īstenošanai. Komisija šos noteikumus paziņo pārējām dalībvalstīm.

Divus gadus pēc šīs regulas stāšanās spēkā Komisija ziņo Eiropas Parlamentam un Padomei par tās piemērošanu un ierosina visas izmaiņas, ko tā uzskata par atbilstīgām. Lai sastādītu šo ziņojumu, dalībvalstis sniedz Komisijai visu būtisko informāciju par šīs regulas piemērošanu, jo īpaši par statistikas datiem, kas attiecas uz 6. panta piemērošanu.

Šī regula stājas spēkā vienu mēnesi pēc tās publicēšanas Eiropas Kopienu Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

( 3 ) OV L 144, 2.6.1981., 1. lpp. Regulā grozījumi izdarīti ar Regulu (EEK) Nr. 945/87 (OV L 90, 2.4.1987., 3. lpp.).

		Oficiālais Vēstnesis
		No	page	date
►M1	PADOMES REGULA (EK) Nr. 806/2003 (2003. gada 14. aprīlis),	L 122	1	16.5.2003

►A1	Austrijas, Zviedrijas un Somijas pievienošanās akts	C 241	21	29.8.1994
►A2	Akts par Čehijas Republikas, Igaunijas Republikas, Kipras Republikas, Latvijas Republikas, Lietuvas Republikas, Ungārijas Republikas, Maltas Republikas, Polijas Republikas, Slovēnijas Republikas un Slovākijas Republikas pievienošanās nosacījumiem un pielāgojumiem līgumos, kas ir Eiropas Savienības pamatā	L 236	33	23.9.2003