Šis dokuments ir izveidots vienīgi dokumentācijas nolūkos, un iestādes neuzņemas nekādu atbildību par tā saturu

par atbalstu Komisijai un dalībvalstu sadarbību pārtikas jautājumu zinātniskā izpētē

EIROPAS KOPIENU PADOME,

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas kopienas dibināšanas līgumu, jo īpaši tā 100.a pantu,

ņemot vērā Komisijas priekšlikumu ( 1 ),

sadarbībā ar Eiropas Parlamentu ( 2 ),

ņemot vērā Ekonomikas un sociālo lietu komisijas atzinumu ( 3 ),

tā kā pārtikas produktu iekšējā tirgus izveide un vienmērīga darbība liek izskatīt un izvērtēt zinātniskus jautājumus, kas attiecas uz pārtiku, jo īpaši, ja šie jautājumi skar cilvēka veselību;

tā kā patērētājiem ir tiesības uz tādu Kopienas pārtikas politiku, kas veicina drošu pārtiku, jo īpaši attiecībā uz uzturvielu, mikrobioloģijas un toksikoloģijas jautājumiem;

tā kā, lai šajā uzdevumā palīdzētu, Komisija ar Lēmumu 74/234/EEK ( 4 ) ir izveidojusi Pārtikas zinātnisko komiteju;

tā kā apspriedes ar šo Komiteju pašreiz ir nepieciešamas vairāku direktīvu izstrādei attiecībā uz jautājumiem par sabiedrības veselību, piemēram, par diētisku pārtiku, vielām un priekšmetiem, kas paredzēti saskarei ar pārtikas produktiem, piedevām, aromatizētājiem un ekstrakcijas šķīdinātājiem;

tā kā Pārtikas zinātniskajai komitejai būtu iespējami vairāk jāiesaistās Kopienas politikā attiecībā uz pārtiku, diētu un sabiedrības veselību;

tā kā apmierinošas zinātniskās bāzes sasniegšanas procesam pārtikas drošības jautājumos patērētāju un ražošanas interesēs jābūt neatkarīgam, pārredzamam un efektīgam un jāatspoguļo visās dalībvalstīs pastāvošā situācija;

tā kā, lai nodrošinātu šīs Komitejas vienmērīgu darbību, Kopienai vajadzīgs dalībvalstu zinātnisks atbalsts;

tā kā Kopienai ir vajadzīgs zinātnisks atbalsts arī citos jautājumos vispārības interesēs, kas ir būtiski iekšējā tirgus funkcionēšanai, kā rīcība negadījumos ar pārtikas piesārņojumu, un vienmēr, kad nepieciešami jauni noteikumi attiecībā uz pārtikas produktiem, kas var iespaidot cilvēka veselību;

tā kā, lai nodrošinātu šo uzdevumu izpildi, Komisijas rīcībā jābūt informācijai un palīdzībai, kas pieejama dalībvalstīs, tā atvieglojot šo uzdevumu izpildi;

tā kā dalībvalstīs ir dažādas organizācijas, kuru uzdevumus ir sniegt savai valdībai zinātnisku pamatojumu jautājumos par pārtikas produktiem; tā kā šie resursi efektīgi jāizmanto, lai sadarbojoties atbalstītu Kopienas darbības;

tā kā dalībvalstis savu resursu robežās veic nepieciešamos, ieskaitot finansiālus, pasākumus, lai dotu iespēju kompetentām iestādēm un organizācijām sadarboties ar Komisiju un sniegt tai palīdzību zinātniskos pētījumos vispārības interešu jautājumos, kas attiecas uz pārtiku;

tā kā tādēļ ir jātuvina noteikumi, kas regulē šīs organizācijas, lai tās varētu sadarboties ar Komisiju, jo sevišķi nolūkā noteikt turpmākos noteikumus, kas nodrošinātu pārtikas produktu brīvu apriti, par pamatu ņemot visus pieejamos zinātniskos datus;

tā kā ir nepieciešams palielināt un nostiprināt Pārtikas zinātniskās komitejas pilnvaras un kompetenci, jo īpaši ar nolūku palielināt Kopienas efektivitāti pārtikas jautājumos;

tā kā nepieciešams paredzēt noteikumus, lai trešās valstis varētu piedalītos šajā sadarbībā;

tā kā Komisijai jābūt atbildīgai par šīs sadarbības vadību un dalībvalstīm savukārt tai jāpalīdz Pastāvīgās pārtikas komitejas darbā;

tā kā iekšējā tirgus izveidošanai būtu jāpalielina Kopienas piedalīšanās starptautisku organizāciju apspriedēs un darbā attiecībā uz pārtiku, kā arī divpusējās attiecībās,

IR PIEŅĒMUSI ŠO DIREKTĪVU.

1. Dalībvalstis veic visus nepieciešamos pasākumus, lai dotu iespēju savām kompetentajām iestādēm un organizācijām sadarboties ar Komisiju un sniegt tai nepieciešamo palīdzību zinātniskos pētījumos attiecībā uz jautājumiem vispārības interesēs par pārtiku, jo īpaši sabiedrības veselības jomā, disciplīnās, kas saistītas ar medicīnu, uzturu, toksikoloģiju, bioloģija, higiēnu, pārtikas tehnoloģiju, biotehnoloģiju, jauniem pārtikas produktiem un apstrādes procesiem, riska novērtēšanas metodēm, fiziku un ķīmiju.

Katra dalībvalsts norīko iestādi vai organizāciju, kas atbild par sadarbību ar Komisiju un par darba sadalīšanu starp attiecīgiem institūtiem iestādēm dalībvalstīs attiecībā uz uzdevumiem, kas noteikti 3. pantā, un par to attiecīgi ziņo Komisijai.

Komisija publicē norīkoto iestāžu, kas minētas iepriekšējā daļā, sarakstu Eiropas Kopienu Oficiālajā Vēstnesī, kā arī atjaunina to.

Katra norīkotā iestāde nosūta Komisijai to institūtu sarakstu, kas piedalās sadarbības procedūrā tās jurisdikcijā, un jebkuru tā grozījumu. Komisija sniedz šo informāciju iepriekš minētajām iestādēm un citām ieinteresētām pusēm.

1. Starp galvenajiem uzdevumiem, kas jāizpilda institūtiem, kuri piedalās sadarbībā, ir pielikumā minētie.

3. Uzdevumus, kas jāizpilda saskaņā ar sarakstu, kas pieņemts saskaņā ar 2. punkta otro ievilkumu, sadala 5. pantā noteiktajā kārtībā, pamatojoties uz zinātnisko ekspertīzi un dalībvalstīs noteikto pieejamo resursu robežās.

Pēc apspriešanas ar 2. pantā minētajām iestādēm vai organizācijām, Komisija drīkst uzaicināt trešo valstu institūtus brīvprātīgi piedalīties uzdevumu, kas nepieciešami, lai izpildītu šīs direktīvas prasības, izpildē, jo īpaši to uzdevumu izpildē, kas iekļauti 3. panta 2. punkta otrajā ievilkumā minētajā sarakstā. Ja institūts trešā valstī ir piekritis piedalīties uzdevumu izpildē, Komisija to ņem vērā, piešķirot uzdevumus saskaņā ar 3. panta 3. punktu.

Par pirmajā daļā minēto piedalīšanos nekādā gadījumā nedrīkst prasīt samaksu no Kopienas budžeta.

1. Komisijai palīdz Pastāvīgā pārtikas aprites un dzīvnieku veselības komiteja, kas izveidota ar Regulas (EK) Nr. 178/2002 ( 5 ) 58. pantu (turpmāk tekstā – “Komiteja”).

2. Ja ir atsauce uz šo pantu, piemēro Lēmuma 1999/468/EK ( 6 ) 5. un 7. pantu, ņemot vērā minētā lēmuma 8. panta noteikumus.

Komisija trīs gadu laikā pēc šīs direktīvas īstenošanas un reizi trīs gados pēc tam ziņo Eiropas Parlamentam un Padomei par Pārtikas zinātniskās komitejas struktūru, darbiem un efektivitāti.

1. Dalībvalstīs stājas spēkā normatīvie un administratīvie akti, kas nepieciešami, lai izpildītu šīs direktīvas prasības līdz 1993. gada 1. jūnijam. Dalībvalstis par to nekavējoties informē Komisiju.

Kad dalībvalstis pieņem šos pasākumus, tajos ietver atsauci uz šo direktīvu vai arī šādu atsauci pievieno to oficiālajai publikācijai. Dalībvalstis nosaka metodes, kā izdarīt šādas atsauces.

2. Dalībvalstis dara Komisijai zināmus galvenos savu tiesību aktus, ko tās pieņem jomā, uz ko attiecas šī direktīva.

Starp galvenajiem uzdevumiem, kas jāizpilda institūtiem, kuri piedalās sadarbībā, ir:

( 2 ) OV C 94, 13.2.1992., 286. lpp. un 1993. gada 20. janvāra lēmums (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēts).

( 6 ) Padomes Lēmums 1999/468/EK (1999. gada 28. jūnijs), ar ko nosaka Komisijai piešķirto ieviešanas pilnvaru īstenošanas kārtību (OV L 184, 17.7.1999., 23. lpp.).

		Oficiālais Vēstnesis
		No	page	date
►M1	EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA (EK) Nr. 1882/2003 (2003. gada 29. septembris),	L 284	1	31.10.2003