Šis dokuments ir tikai informatīvs, un tam nav juridiska spēka. Eiropas Savienības iestādes neatbild par tā saturu. Attiecīgo tiesību aktu un to preambulu autentiskās versijas ir publicētas Eiropas Savienības “Oficiālajā Vēstnesī” un ir pieejamas datubāzē “Eur-Lex”. Šie oficiāli spēkā esošie dokumenti ir tieši pieejami, noklikšķinot uz šajā dokumentā iegultajām saitēm

par to, kā saskaņojams akcīzes nodoklis spirtam un alkoholiskajiem dzērieniem

Dalībvalstis piemēro akcīzes nodokli alum saskaņā ar šo direktīvu.

Dalībvalstis nosaka savas likmes saskaņā ar Direktīvu 92/84/EEK.

Šajā direktīvā termins “alus” attiecas uz produktiem, kas atbilst AN kodam 2203, vai produktiem, ko veido alus, kas sajaukts ar bezalkoholiskiem dzērieniem, kas atbilst AN kodam 2206, kuru faktiskā spirta tilpumkoncentrācija vienā vai otrā gadījumā pārsniedz 0,5 % tilp.

Akcīzes nodokli, ko dalībvalstīs iekasē par alu, nosaka, balstoties vai nu uz:

—

hektolitru daudzumu/Plato grādiem,

vai

—

hektolitru daudzumu/faktisko spirta tilpumkoncentrāciju

galaproduktam.

Plato grādu mērīšanā tiek ņemtas vērā visas alus sastāvdaļas, tostarp tās, ko pievieno pēc raudzēšanas pabeigšanas.

Atkāpjoties no otrās daļas, dalībvalstis, kas 2020. gada 29. jūlijā Plato grādu mērīšanā neņem vērā alus sastāvdaļas, kas pievienotas pēc raudzēšanas, var turpināt to darīt līdz 2030. gada 31. decembrim.

Novērtējot nodokļa iekasēšanu par alu saskaņā ar Direktīvas 92/84/EEK prasībām, dalībvalstis var neievērot Plato grādu vai faktiskās spirta tilpumkoncentrācijas procentu daļas aiz komata.

Bez tam dalībvalstis, kuras iekasē nodokli, pamatojoties uz hektolitru daudzumu/Plato grādiem, var alu iedalīt kategorijās, nepārsniedzot četrus Plato grādus, kas nošķir kategorijas, un iekasēt nodokli pēc vienas likmes par hektolitru jebkura alus, kas atbilst konkrētajai kategorijai. Šādas likmes vienmēr ir vienādas ar zemāko likmi, kas noteikta Direktīvas 92/84/EEK 6. pantā, turpmāk — zemākā likme, vai vienādas ar to.

Dalībvalstis var piemērot pazeminātas nodokļu likmes, kuras var diferencēt saskaņā ar attiecīgo alus darītavu gada ražošanas apjomu, alum, kas darīts patstāvīgās mazajās alus darītavās, ievērojot šādus ierobežojumus:

—

pazeminātās likmes neattiecas uz uzņēmumiem, kas ražo vairāk nekā 200 000 hl alus gadā,

—

pazeminātās likmes, kas var būt zemākas par zemāko likmi, nenosaka zemākas par 50 % no valsts standarta akcīzes nodokļa likmes.

Pazemināto likmju sakarā termins “patstāvīga mazā alus darītava” nozīmē tādu alus darītavu, kura ir juridiski un saimnieciski neatkarīga no citām alus darītavām, izmanto telpas, kas atrodas atsevišķi no citu alus darītavu telpām, un kura neražo pēc licences.

Dalībvalstis nodrošina, ka visas pazeminātās likmes, ko tās ievieš, tāpat attiecina uz alu, ko to teritorijā piegādā no patstāvīgām mazajām alus darītavām, kas atrodas citās dalībvalstīs. Jo īpaši tās nodrošina, ka atsevišķām piegādēm no citām dalībvalstīm netiek uzlikti augstāki nodokļi kā tādām pašām piegādēm šajā dalībvalstī.

Dalībvalstis alum, kura faktiskā spirta tilpumkoncentrācija nepārsniedz 3,5 % tilp., var piemērot pazeminātas likmes, kas var būt zemākas par zemāko likmi.

Dalībvalstis var šā panta piemērošanu attiecināt tikai uz produktiem, kas sastāv no alus un AN kodam 2206 atbilstošu bezalkoholisku dzērienu maisījuma.

Saskaņā ar noteikumiem, kas tām jānosaka, lai tūlīt piemērotu atbrīvojumu, dalībvalstis var atbrīvot no akcīzes nodokļa alu, ko ražojusi privātpersona un patērē ražotājs, viņa ģimenes locekļi vai viesi, ja vien alu netirgo.

Dalībvalstis piemēro akcīzes nodokli vīnam saskaņā ar šo direktīvu.

Dalībvalstis nosaka savas likmes saskaņā ar Direktīvu 92/84/EEK.

Akcīzes nodokli, ko dalībvalstis iekasē par vīnu, nosaka, pamatojoties uz galaprodukta hektolitru daudzumu.

Izņemot gadījumus, kas paredzēti 3. un 4. punktā, dalībvalstis iekasē akcīzes nodokli pēc vienādas likmes par visiem produktiem, kuriem uzliek nodokli, kas attiecināms uz nedzirkstošu vīnu. Līdzīgi tās iekasē akcīzes nodokli pēc vienādas likmes par produktiem, kuriem uzliek nodokli, kas attiecināms uz dzirkstošo vīnu. Dalībvalstis var attiecināt vienu likmi gan uz nedzirkstošajiem, gan dzirkstošajiem vīniem.

Dalībvalstis var piemērot pazeminātas akcīzes nodokļa likmes visiem nedzirkstošajiem vīniem un dzirkstošajiem vīniem, kuru faktiskā spirta tilpumkoncentrācija nepārsniedz 8,5 % tilp.

Dalībvalstis, kuras 1992. gada 1. janvārī nedzirkstošajiem vīniem piemēroja augstāku nodokļa likmi, nekā noteikts 8. panta 1. punkta otrajā ievilkumā, var turpināt piemērot šo likmi. Šī paaugstinātā likme nedrīkst būt augstāka par valsts standarta likmi, ko piemēro starpproduktiem.

Dalībvalstis var piemērot pazeminātas likmes vīnam, ko ražo patstāvīgi vīna sīkražotāji, ievērojot šādus ierobežojumus:

—

pazeminātas likmes neattiecas uz uzņēmumiem, kas vidēji ražo vairāk nekā 1 000 hl vīna gadā vai kas – Maltas Republikas gadījumā – vidēji ražo vairāk nekā 20 000 hl vīna gadā,

—

pazeminātas likmes nenosaka zemāk par 50 % no valsts standarta akcīzes nodokļa likmes.

Pazemināto likmju sakarā termins “patstāvīgs vīna sīkražotājs” nozīmē vīna ražotāju, kurš ir juridiski un saimnieciski neatkarīgs no jebkura cita vīna ražotāja, kurš izmanto telpas, kas fiziski atrodas atsevišķi no jebkura cita vīna ražotāja telpām, un kurš neražo pēc licences. Tomēr, ja sadarbojas divi vai vairāki vīna sīkražotāji un to kopējais ražošanas apjoms gadā nepārsniedz attiecīgi 1 000 hl vai 20 000 hl, minētos vīna ražotājus var uzskatīt par vienu patstāvīgu vīna sīkražotāju.

Dalībvalstis nodrošina, ka visas pazeminātās likmes, ko tās var ieviest, tāpat attiecina uz vīnu, ko to teritorijā piegādā no vīna sīkražotājiem, kas atrodas citās dalībvalstīs. Jo īpaši tās nodrošina, ka atsevišķām piegādēm no citām dalībvalstīm netiek uzlikti augstāki nodokļi kā tādām pašām piegādēm šajās dalībvalstīs.

Saskaņā ar noteikumiem, kurus tās nosaka šā panta tūlītējai piemērošanai, dalībvalstis var no akcīzes nodokļa atbrīvot vīnu, ko ražojušas privātpersonas un patērē pats ražotājs, viņa ģimenes locekļi vai viesi, ja vīnu netirgo.

Dalībvalstis uzliek akcīzes nodokli raudzētiem dzērieniem, kas nav alus un vīns (citiem raudzētiem dzērieniem), saskaņā ar šīs direktīvas noteikumiem.

Dalībvalstis nosaka savas likmes saskaņā ar Direktīvu 92/84/EEK.

Akcīzes nodokli, ko dalībvalstis iekasē par citiem raudzētiem dzērieniem, nosaka, pamatojoties uz galaprodukta hektolitru daudzumu.

Izņemot šā panta 3. punktā un 13.a pantā paredzētos gadījumus, dalībvalstis iekasē akcīzes nodokli pēc vienādas likmes par visiem produktiem, par kuriem uzliekams nodoklis, kuru attiecina uz citiem nedzirkstošiem raudzētiem dzērieniem. Līdzīgi tās iekasē akcīzes nodokli pēc vienādas likmes par visiem produktiem, par kuriem uzliekams nodoklis, kuru attiecina uz citiem dzirkstošiem raudzētiem dzērieniem. Tās var attiecināt to pašu akcīzes nodokļa likmi gan uz citiem nedzirkstošiem raudzētiem dzērieniem, gan citiem dzirkstošiem raudzētiem dzērieniem.

Dalībvalstis var piemērot pazeminātas akcīzes nodokļa likmes visiem citiem nedzirkstošiem un dzirkstošiem dzērieniem, kuru faktiskā spirta tilpumkoncentrācija nepārsniedz 8,5 %.

Dalībvalstis pazeminātas nodokļu likmes, kuras var diferencēt saskaņā ar attiecīgo ražotāju gada ražošanas apjomu, var piemērot citiem raudzētiem dzērieniem, kurus izgatavojuši patstāvīgi sīkražotāji, ievērojot šādus ierobežojumus:

—

pazeminātās likmes nepiemēro uzņēmumiem, kas gadā kopumā saražo vairāk par 15 000 hl šādu dzērienu,

—

pazeminātās likmes nenosaka zemāk par 50 % no valsts standarta akcīzes nodokļa likmes citiem raudzētiem dzērieniem.

Šā panta nolūkos citiem raudzētiem dzērieniem jābūt iegūtiem, raudzējot augļus, ogas, dārzeņus, šķīdinot ūdenī medu vai raudzējot svaigu sulu vai sulas koncentrātu, kas iegūts no iepriekš minētā. Dalībvalstis neļauj pievienot nekādu citu spirtu vai alkoholisko dzērienu citu raudzēto dzērienu ražošanas nolūkā. Šā panta nolūkos to, ka noteikti vajadzīgajā devā tiek pievienots spirts, ko izmanto, lai atšķaidītu vai izšķīdinātu aromatizētājus, ciktāl spirta tilpumkoncentrācija nepalielinās par vairāk kā 1,2 % tilp., neuzskata par spirta pievienošanu citu raudzētu dzērienu ražošanai. Šādu aromatizētāju pievienošana būtiski nemaina sākotnējā produkta raksturu.

Dalībvalstis šo pantu var piemērot tikai dažiem citu raudzētu dzērienu veidiem.

Šā panta nolūkos termins “patstāvīgs sīkražotājs” nozīmē citu raudzētu dzērienu ražotāju, kurš ir juridiski un saimnieciski neatkarīgs no jebkura cita citu raudzētu dzērienu ražotāja, kurš izmanto telpas, kas fiziski atrodas atsevišķi no citu ražotāju telpām, un kurš neražo pēc licences. Tomēr, ja sadarbojas divi vai vairāki sīkražotāji un to kopējais ražošanas apjoms gadā nepārsniedz 15 000 hl, minētos ražotājus var uzskatīt par vienu patstāvīgu sīkražotāju.

Dalībvalstis nodrošina, ka visas pazeminātās likmes, ko tās ievieš, vienādi attiecas uz citiem raudzētiem dzērieniem, ko to teritorijā piegādā patstāvīgie sīkražotāji, kuri atrodas citās dalībvalstīs. Tās jo īpaši nodrošina, ka atsevišķām piegādēm no citām dalībvalstīm netiek piemēroti augstāki nodokļi kā tādām pašām piegādēm šajā dalībvalstī.

Saskaņā ar noteikumiem, ko dalībvalstis nosaka tūlītējai šā panta piemērošanai, tās var atbrīvot no akcīzes nodokļa citus nedzirkstošus un dzirkstošus raudzētus dzērienus, ko ražojusi privātpersona un patērē pats ražotājs, viņa ģimenes locekļi vai viesi, ja vīnu netirgo.

Piemērojot Direktīvu 92/84/EEK un Direktīvu 2008/118/EK ( 1 ), atsauces uz “vīnu” uzskatāmas par attiecināmām arī uz citiem raudzētiem dzērieniem, kā tie definēti šajā iedaļā.

Dalībvalstis uzliek akcīzes nodokli starpproduktiem saskaņā ar šo direktīvu.

Dalībvalstis nosaka savas likmes saskaņā ar Direktīvu 92/84/EEK. Šādas likmes nekad nevar būt zemākas par likmēm, kuras dalībvalstis piemēro produktiem, kas minēti šīs direktīvas 8. panta 1. punktā un 12. panta 1. punktā.

Šajā direktīvā ar terminu “starpprodukti” apzīmē produktus, kuru faktiskā spirta tilpumkoncentrācija pārsniedz 1,2 % tilp., bet nepārsniedz 22 % tilp., un kuri atbilst AN kodiem 2204, 2205 un 2206, taču uz kuriem neattiecas 2., 8. un 12. pants.

Neatkarīgi no 12. panta dalībvalstis var uzskatīt par starpproduktiem nedzirkstošus raudzētus dzērienus, kas atbilst 12. panta 1. punkta darbības jomai, kuru faktiskā spirta tilpumkoncentrācija pārsniedz 5,5 % tilp., kas nav radusies tikai rūgšanas procesā, kā arī dzirkstošus raudzētus dzērienus, kas atbilst 12. panta 2. punkta darbības jomai, kuru faktiskā spirta tilpumkoncentrācija pārsniedz 8,5 % tilp., kas nav radusies tikai rūgšanas procesā.

Akcīzes nodokli, ko dalībvalstis iekasē par starpproduktiem, nosaka, pamatojoties uz galaprodukta hektolitru skaitu.

Izņemot 3., 4. un 5. punktā paredzētos gadījumus, dalībvalstis piemēro vienādu nodokļa likmi visiem produktiem, par kuriem var uzlikt nodokli, kas attiecināms uz starpproduktiem.

Starpproduktiem, kuru faktiskā spirta tilpumkoncentrācija nepārsniedz 15 % tilp., dalībvalstis var piemērot vienotu pazeminātu nodokļa likmi saskaņā ar šādiem nosacījumiem:

—

pazemināto likmi nenosaka par vairāk kā 40 % zemāku kā valsts standarta akcīzes nodokļa likme,

—

pazeminātā likme nevar būt zemāka par valsts standarta likmi, ko piemēro produktiem, uz kuriem attiecas šīs direktīvas 8. panta 1. punkts un 12. panta 1. punkts.

Starpproduktiem, kas noteikti Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1308/2013 ( 2 ) VII pielikuma II daļā, dalībvalstis var piemērot vienotu pazeminātu nodokļa likmi.

Starpproduktiem, kuri pildīti pudelēs ar galviņkorķiem, kas nostiprināti ar saitēm vai stiprinājumiem, vai kuru pārspiediens, kas panākts oglekļa dioksīda šķīdumā, pārsniedz trīs bārus, dalībvalstis var piemērot tādu pašu likmi, kāda paredzēta produktiem, kas atbilst 12. panta 2. punkta darbības jomai, ja šī likme ir augstāka nekā valsts likme starpproduktiem.

Dalībvalstis pazeminātas nodokļu likmes, kuras var diferencēt saskaņā ar attiecīgo ražotāju gada ražošanas apjomu, var piemērot starpproduktiem, kurus izgatavojuši patstāvīgi sīkražotāji, ievērojot šādus ierobežojumus:

—

pazeminātās likmes nepiemēro uzņēmumiem, kas gadā kopumā saražo vairāk par 250 hl šādu dzērienu,

—

pazeminātās likmes, kas var būt zemākas par zemāko likmi, nenosaka zemākas par 50 % no valsts standarta likmes starpproduktiem.

Dalībvalstis šo pantu var piemērot tikai dažiem starpproduktu veidiem.

Šā panta nolūkos termins “patstāvīgs sīkražotājs” nozīmē starpproduktu ražotāju, kurš ir juridiski un saimnieciski neatkarīgs no jebkura cita starpproduktu ražotāja, kurš izmanto telpas, kas fiziski atrodas atsevišķi no citu ražotāju telpām, un kurš neražo pēc licences. Tomēr, ja sadarbojas divi vai vairāki sīkražotāji un to kopējais ražošanas apjoms gadā nepārsniedz 250 hl, minētos ražotājus var uzskatīt par vienu patstāvīgu sīkražotāju.

Dalībvalstis nodrošina, ka visas pazeminātās likmes, ko tās ievieš, vienādi attiecas uz citiem starpproduktiem, ko to teritorijā piegādā patstāvīgie sīkražotāji, kuri atrodas citās dalībvalstīs. Tās jo īpaši nodrošina, ka atsevišķām piegādēm no citām dalībvalstīm netiek piemēroti augstāki nodokļi kā tādām pašām piegādēm šajā dalībvalstī.

Dalībvalstis uzliek akcīzes nodokli etilspirtam saskaņā ar šo direktīvu.

Dalībvalstis nosaka savas likmes saskaņā ar Direktīvu 92/84/EEK.

Akcīzes nodokli etilspirtam nosaka par hektolitru tīra spirta 20 °C un aprēķina, pamatojoties uz tīra spirta hektolitru daudzumu. Saskaņā ar 22. pantu dalībvalstis tādu pašu likmi piemēro visiem produktiem, uz kuriem var attiecināt nodokli, ko uzliek etilspirtam.

Dalībvalstis var etilspirtam, ko ražo mazās spirta dedzinātavās, piemērot pazeminātas akcīzes nodokļa likmes, ievērojot šādus ierobežojumus:

—

pazeminātās likmes, kas zemākas par zemāko likmi, nepiemēro uzņēmumiem, kas ražo vairāk nekā 10 hektolitrus tīra spirta gadā. Tomēr dalībvalstis, kuras 1992. gada 1. janvārī piemēroja pazeminātās likmes uzņēmumiem, kas ražo no 10 līdz 20 hektolitriem tīra spirta gadā, var turpināt piemērot šīs likmes,

—

pazeminātās likmes nevar noteikt zemāk par 50 % no valsts standarta akcīzes nodokļa likmes.

Pazemināto likmju piemērošanai termins “maza spirta dedzinātava” nozīmē spirta dedzinātavu, kura ir juridiski un saimnieciski neatkarīga no citām spirta dedzinātavām un kura neražo pēc licences.

Dalībvalstis gādā, lai pazeminātās likmes, ko tās ievieš, attiecina arī uz etilspirtu, kas piegādāts šo valstu teritorijā no patstāvīgiem sīkražotājiem, kuri atrodas citās dalībvalstīs.

Dalībvalstis var pieņemt noteikumus, pēc kuriem sīkražotāju ražoto spirtu laiž brīvā apgrozībā, tiklīdz tas iegūts (ja paši ražotāji nav veikuši nekādus darījumus Kopienas iekšienē), neattiecinot uz to muitas noliktavas režīmu un noteikti uzliekot nodokli pēc vienotas likmes.

Dalībvalstis var piemērot pazeminātas nodokļa likmes produktiem, kas atbilst AN kodam 2208, kuru faktiskā spirta tilpumkoncentrācija nepārsniedz 10 %.

Etilspirtam, ko ražo augļu audzētāju spirta dedzinātavās, kuru jauda spirta ražošanai no augļu audzētāju saimniecību piegādātajiem augļiem pārsniedz 10 hektolitrus gadā, Bulgārijas Republika var piemērot pazeminātu akcīzes nodokļa likmi, kas nav mazāka par 50 % no valsts standarta akcīzes nodokļa likmes etilspirtam. Katrai augļu audzētāju saimniecībai pazemināto nodokļa likmi piemēro tikai 30 litriem augļu alkohola gadā, ja šis alkohols paredzēts vienīgi pašu patēriņam. Pēc tam, kad Bulgārijas Republika šo iespēju ir izmantojusi, tā šā panta 8. punktu vairs nepiemēro.

6.a

Etilspirtam, ko ražo augļu audzētāju spirta dedzinātavās, kuru jauda spirta ražošanai no augļu audzētāju saimniecību piegādātajiem augļiem pārsniedz 10 hektolitrus gadā, Čehijas Republika un Polijas Republika var piemērot pazeminātu akcīzes nodokļa likmi, kas nav mazāka par 50 % no valsts standarta akcīzes nodokļa likmes etilspirtam. Katrai augļu audzētāju saimniecībai pazemināto nodokļa likmi piemēro tikai 30 litriem augļu alkohola gadā, ja šis alkohols paredzēts vienīgi pašu patēriņam.

Etilspirtam, ko ražo augļu audzētāju spirta destilācijas rūpnīcās, kuru jauda spirta ražošanai no augļu audzētāju saimniecību piegādātajiem augļiem pārsniedz 10 hektolitrus gadā, Ungārija, Rumānija un Slovākija ir tiesīga piemērot samazinātu akcīzes nodokļa likmi, kas nav mazāka par 50 % no valsts akcīzes nodokļa pamatlikmes etilspirtam. Katrai augļu audzētāju saimniecībai samazināto nodokļa likmi piemēro tikai 50 litriem augļu alkohola gadā, ja šis alkohols paredzēts vienīgi pašu patēriņam. Šos pasākumus Komisija pārskata 2015. gadā un iesniedz Padomei ziņojumu par iespējamiem grozījumiem.

Saskaņā ar nosacījumiem, ko dalībvalstis nosaka, lai panāktu tūlītēju šā punkta piemērošanu, tās var atbrīvot no akcīzes nodokļa vai piemērot pazeminātas akcīzes nodokļa likmes etilspirtam, ko patērē minētā privātpersona, tās ģimenes locekļi vai viesi, ar noteikumu, ka tas netiek tirgots, un kuru:

minētā privātpersona, izmantodama vienkāršu un mazu destilēšanas iekārtu, ko reģistrējusi konkrētās dalībvalsts kompetentā iestāde, ražo no augļiem, kuri minētajai privātpersonai pieder, kurus tā izaudzējusi un piegādājusi no zemes gabala, uz ko minētajai privātpersonai ir īpašumtiesības;

un/vai

spirta dedzinātavās, ko attiecīgās dalībvalsts kompetentā iestāde atļāvusi ekspluatēt, minētajai privātpersonai ražo no augļiem, kuri minētajai privātpersonai pieder, kurus tā izaudzējusi un piegādājusi no zemes gabala, uz ko minētajai privātpersonai ir īpašumtiesības.

Dalībvalstis atbrīvojumu vai samazinātās likmes piemēro tikai tādam apjomam katrā augļu audzētāju saimniecībā, kas nepārsniedz 50 litrus augļu alkohola gadā.

Dalībvalstis, kas piemēro šādu atbrīvojumu vai pazeminātas akcīzes nodokļa likmes:

paredz nosacījumus, kuru mērķis ir novērst nodokļu nemaksāšanu, apiešanu vai ļaunprātīgu izmantošanu;

ievieš attiecīgas prasības un procedūras, lai nodrošinātu ražošanas un patēriņa kontroli, lai novērstu pārrobežu ietekmi un tirdzniecību; un

paredz noteikumus par sodiem, ko piemēro par to valsts noteikumu pārkāpumiem, kuri pieņemti saskaņā ar šo pantu, un veic visus vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu to piemērošanu. Paredzētie sodi ir efektīvi, samērīgi un atturoši.

Dalībvalstis šos noteikumus nepiemēro papildus 6., 6.a vai 7. punkta noteikumiem.

Francijas Republika rumam, kā tas definēts Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 110/2008 ( 3 ) II pielikuma 1. punktā, kurš ražots no cukurniedrēm, kas ievāktas ražošanas vietā, kā noteikts minētās regulas I pielikuma 13. punktā, un kurš hektolitrā tīra spirta satur 225 gramus gaistošu vielu, izņemot etilspirtu un metilspirtu, vai vairāk un kura faktiskā spirta tilpumkoncentrācija ir 40 % tilp. vai vairāk, var piemērot pazeminātu likmi, kas var būt zemāka par zemāko likmi, bet ko nevar noteikt zemāk par 50 % no valsts standarta akcīzes nodokļa likmes etilspirtam.

Grieķijas Republika var piemērot pazeminātu likmi, kas var būt zemāka par zemāko likmi:

bet ko nevar noteikt zemāk par 50 % no valsts standarta akcīzes nodokļa likmes etilspirtam, attiecībā uz destilētiem anis dzērieniem, kā tie definēti Regulas (EK) Nr. 110/2008 II pielikuma 29. punktā, kuri ir bezkrāsaini un satur 50 gramus cukura litrā vai mazāk, un galaproduktā vismaz minētajā noteikumā paredzēto procentuālo daļu veido spirts, kas ieguvis garšu pēc dedzināšanas tradicionālajos pārtrauktajos vara destilatoros, kuru tilpums ir līdz 1 000 litriem, un attiecībā uz tiem vīnogu čagu spirtotajiem dzērieniem, kā tie definēti Regulas (EK) Nr. 110/2008 II pielikuma 6. punktā, kuri tiek destilēti tradicionālajos pārtrauktajos destilatoros;

bet ko nevar noteikt zemāk par 85 % no valsts standarta akcīzes nodokļa likmes etilspirtam, attiecībā uz etilspirtu, kas ražots no ražotāja mājsaimniecības piegādātajiem augļiem un tiek destilēts vienkāršās tradicionālās vara destilēšanas iekārtās, kuru tilpums ir līdz 130 litriem, vai tradicionālās māla destilēšanas iekārtās, kuru tilpums ir līdz 40 litriem, abos gadījumos tām darbojoties ne vairāk kā astoņas dienas gadā un ražojot ne vairāk kā piecus hektolitrus tīra spirta gadā.

Ievērojot nosacījumus, ko dalībvalstis nosaka, lai nodrošinātu, ka tiek tūlīt piemērots šīs direktīvas 4., 9.a, 13.a, 18.a pants un 22. panta 1., 2. un 3. punkts, dalībvalstis patstāvīgiem sīkražotājiem, kuri veic uzņēmējdarbību to teritorijā, pēc pieprasījuma izsniedz ikgadēju sertifikātu, kas attiecīgā gadījumā apstiprina minētajos pantos minēto kopējo ražošanas apjomu gadā un attiecīgā gadījumā apliecina patstāvīgo sīkražotāju atbilstību kritērijiem, kas izklāstīti šīs direktīvas 4. panta 2. punktā, 9.a panta 2. punktā, 13.a panta 4. punktā, 18.a panta 3. punktā un 22. panta 2. punktā. Administratīvajā dokumentā par preču pārvietošanu saskaņā ar Direktīvas 2008/118/EK IV vai V nodaļu iekļauj atsauci uz šo sertifikātu, kas minēts šajā punktā.

Neatkarīgi no šā panta 1. punkta dalībvalstis saskaņā ar nosacījumiem, ko tās nosaka, lai panāktu pareizu un tūlītēju šā panta piemērošanu un novērstu nodokļu nemaksāšanu, apiešanu vai ļaunprātīgu izmantošanu, var atļaut patstāvīgiem sīkražotājiem, kas minēti 4. panta 1. punktā, 9.a panta 1. punktā, 13.a panta 1. punktā, 18.a panta 1. punktā un 22. panta 1. punktā un kas veic uzņēmējdarbību to teritorijā, pašiem attiecīgā gadījumā apliecināt savu atbilstību 4. panta 2. punktā, 9.a panta 2. punktā, 13.a panta 4. punktā, 18.a panta 3. punktā un 22. panta 2. punktā minētajiem kritērijiem un minētajos pantos minēto kopējo ražošanas apjomu gadā.

Dalībvalstis saskaņā ar nosacījumiem, ko tās nosaka, lai panāktu pareizu un tūlītēju šā panta piemērošanu un novērstu nodokļu nemaksāšanu, apiešanu vai ļaunprātīgu izmantošanu, atzīst 4. panta 1. punktā, 9.a panta 1. punktā, 13.a panta 1. punktā, 18.a panta 1. punktā un 22. panta 1. punktā minēto ražotāju sertifikātu, ko izsniegušas citas dalībvalstis, izņemot pienācīgi pamatotos apstākļos.

Komisija pieņem īstenošanas aktus, ar kuriem nosaka:

šā panta 1. punktā minētā sertifikāta paraugu;

paraugu, kā administratīvajā dokumentā par preču pārvietošanu saskaņā ar Direktīvas 2008/118/EK IV vai V nodaļu ir izdarāma atsauce uz minēto sertifikātu; un

prasības attiecībā uz administratīvā dokumenta par preču pārvietošanu saskaņā ar Direktīvas 2008/118/EK IV vai V nodaļu aizpildīšanu pašsertifikācijas gadījumā.

Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 28.a panta 2. punktā paredzēto pārbaudes procedūru.

Dalībvalstīm nav jāprasa, lai šajā direktīvā minētie produkti būtu ražoti muitas noliktavas režīmā no alkoholisku produktu komponentiem, kuru attiecīgā akcīzes nodokļa iekasēšana apturēta, ja nodoklis par komponentiem iepriekš jau ir samaksāts un kopējais nodoklis, kas maksājams par alkoholisko produktu komponentiem, nav mazāks par nodokli, kas maksājams par produktu, kurā rodas, tos sajaucot.

Spānijas Karalistē par starpproduktu ražošanu nav jāuzskata tādu vīnu gatavošanu Morilesas-Montiļas, Taragonas, Priorato un Terra Altas apvidos, kuriem pievienots spirts, nepalielinot spirta tilpumkoncentrāciju vairāk kā par 1 % tilp.

Dalībvalstis var atmaksāt akcīzes nodokli par alkoholiskiem dzērieniem, kas izņemti no apgrozības tāpēc, ka to kondīcijas vai vecuma dēļ tie nav derīgi cilvēku patēriņam.

Šajā direktīvā atsauces uz AN kodiem ir atsauces uz kombinētās nomenklatūras kodiem, kas noteikti Komisijas Īstenošanas regulā (ES) 2018/1602 ( 4 ), ar ko groza Padomes Regulas (EEK) Nr. 2658/87 ( 5 ) I pielikumu.

Dalībvalstis atbrīvo no saskaņotā akcīzes nodokļa šajā direktīvā minētos produktus saskaņā ar nosacījumiem, kurus tās nosaka, lai panāktu pareizu un tūlītēju šādu atbrīvojumu piemērošanu un novērstu jebkādu nodokļu nemaksāšanu, apiešanu vai ļaunprātīgu izmantošanu:

▼M1

ja tos izplata tāda spirta veidā, kas ir pilnīgi denaturēts saskaņā ar tās dalībvalsts prasībām, kurā tas ir nodots patēriņam, ja par šādām prasībām ir pienācīgi paziņots rakstiski un tās ir apstiprinātas saskaņā ar šā panta 3. un 4. punktu.

Dalībvalstis piemēro Direktīvas 2008/118/EK V nodaļu;

ja tos izmanto jebkura tāda produkta ražošanas procesā, kas nav paredzēts cilvēku patēriņam, ar noteikumu, ka spirts ir denaturēts saskaņā ar jebkuras dalībvalsts prasībām attiecīgās izmantošanas nolūkā.

Atbrīvojumu piemēro, ja šāds denaturēts spirts:

—

ir iekļauts produktā, kas nav paredzēts cilvēku patēriņam,

vai

—

tiek izmantots, lai apkoptu un tīrītu ražošanas aprīkojumu, ko izmanto šajā konkrētajā ražošanas procesā.

Dalībvalstis Direktīvas 2008/118/EK IV nodaļu piemēro tāda denaturēta spirta pārvietošanai, kas vēl nav iekļauts produktā, kurš nav paredzēts cilvēku patēriņam;

▼B

ja tos izmanto etiķa ražošanai atbilstoši AN kodam 2209;

▼M1

ja tos izmanto medikamentu ražošanai, kas noteikti Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2001/82/EK ( 6 ) un 2001/83/EK. ( 7 )

▼B

ja tos izmanto, lai ražotu garšvielas tādu pārtikas produktu un bezalkoholisko dzērienu izgatavošanai, kuru faktiskā spirta tilpumkoncentrācija nepārsniedz 1,2 % tilp.;

ja tos izmanto pārtikas produktu ražošanai tieši vai kā komponentus pusfabrikātus, iepildītus vai citādi, ja ne vienā, ne otrā gadījumā tīra spirta saturs nepārsniedz 8,5 litrus 100 kg šokolādes un 5 litrus 100 kg citu produktu.

Dalībvalstis var atbrīvot no saskaņotā akcīzes nodokļa produktus, uz kuriem attiecas šī direktīva, saskaņā ar nosacījumiem, kurus tās nosaka, lai panāktu pareizu un tūlītēju šādu atbrīvojumu piemērošanu, novēršot jebkuru nodokļu nemaksāšanu, apiešanu vai ļaunprātīgu izmantošanu, ja tos izmanto:

par raudzi analīzēm, obligātajiem ražošanas izmēģinājumiem vai zinātniskiem mērķiem;

zinātniskiem pētījumiem;

ārstnieciskos nolūkos slimnīcās un aptiekās;

ražošanas procesā, ja gatavais produkts nesatur spirtu;

ražojot kādu komponentu, uz kuru saskaņā ar šo direktīvu neattiecas akcīzes nodoklis;

▼M1

tādu uztura bagātinātāju ražošanā, kas noteikti Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2002/46/EK ( 8 ) un kas satur etilspirtu, ja patēriņam nodotā uztura bagātinātāja iepakojuma vienība nepārsniedz 0,15 litru un uztura bagātinātāji ir laisti tirgū, ievērojot minētās direktīvas 10. pantu.

Dalībvalsts, kas vēlas ieviest izmaiņas prasībās attiecībā uz 1. punkta a) apakšpunktā minēto spirta pilnīgo denaturēšanu, paziņo šādas jaunas prasības Komisijai rakstiski kopā ar visu attiecīgo informāciju par denaturantiem, kurus tā plāno izmantot.

Ja Komisija uzskata, ka tai nav visas nepieciešamās informācijas, tā sazinās ar attiecīgo dalībvalsti viena mēneša laikā pēc informācijas saņemšanas un precizē, kāda informācija ir nepieciešama. Kad Komisijai ir visa informācija, ko tā uzskata par nepieciešamu, tā viena mēneša laikā pārsūta šo paziņojumu pārējām dalībvalstīm.

Komisija pieņem īstenošanas aktus, ar kuriem atļauj vai noraida prasības, kas paziņotas saskaņā ar šā panta 3. punktu. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 28.a panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.

Ja dalībvalsts konstatē, ka ar produktu, kam, ievērojot šā panta 1. punkta a) vai b) apakšpunktu, piešķirts atbrīvojums, ir saistīta nodokļu nemaksāšana, apiešana vai ļaunprātīga izmantošana, tā var atteikties piešķirt atbrīvojumu vai atcelt jau piešķirtu atvieglojumu. Dalībvalsts par šādu atteikumu vai atcelšanu nekavējoties rakstiski informē Komisiju, sniedzot visu attiecīgo informāciju par nodokļu nemaksāšanu, apiešanu vai ļaunprātīgu izmantošanu. Ja Komisija uzskata, ka tai nav visas nepieciešamās informācijas, tā viena mēneša laikā pēc šādas informācijas saņemšanas sazinās ar attiecīgo dalībvalsti un precizē, kāda informācija vēl ir nepieciešama. Kad Komisijai ir visa informācija, ko tā uzskata par nepieciešamu, tā viena mēneša laikā pārsūta paziņojumu pārējām dalībvalstīm. Galīgo lēmumu pēc tam pieņem saskaņā ar 28.a panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru ne vēlāk kā četru mēnešu laikā pēc paziņojuma pārsūtīšanas pārējām dalībvalstīm. Dalībvalstu pienākums nav šādam lēmumam piešķirt atpakaļejošu spēku.

Dalībvalstis var brīvi īstenot iepriekšminētos atbrīvojumus, atmaksājot samaksāto akcīzes nodokli.

Komisijai palīdz Akcīzes nodokļa komiteja. Minēta komiteja ir komiteja Regulas (ES) Nr. 182/2011 nozīmē.

Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Regulas (ES) Nr. 182/2011 5. pantu.

Komisija ik pēc pieciem gadiem Eiropas Parlamentam un Padomei iesniedz ziņojumu par šīs direktīvas īstenošanu. Pirmo ziņojumu iesniedz līdz 2024. gada 31. decembrim.

Dalībvalstis pēc pieprasījuma iesniedz Komisijai informāciju, kas nepieciešama ziņojuma sagatavošanai.

Dalībvalstis, kas piemēro valsts noteikumus, kuri pieņemti, ievērojot 22. panta 8. punktu, ne vēlāk kā trīs mēnešus pēc tam, kad pagājis viens gads pēc šādu noteikumu piemērošanas, Komisijai iesniedz visu informāciju, kas tai vajadzīga šā panta otrās daļas c) punktā minētā izvērtējuma veikšanai.

Dalībvalstīs stājas spēkā normatīvie un administratīvie akti, kas vajadzīgi, lai izpildītu šīs direktīvas prasības līdz 1992. gada 31. decembrim. Par to tās tūlīt informē Komisiju.

Pieņemot šos tiesību aktus, dalībvalstis tajos ietver atsauci uz šo direktīvu vai arī šādu atsauci pievieno to oficiālai publikācijai. Dalībvalstis nosaka metodes, kā izdarīt šādas atsauces.

Dalībvalstis paziņo Komisijai tos savu likumu galvenos noteikumus, ko tās pieņem jomā, kuru regulē šī direktīva.

( 1 ) Padomes Direktīva 2008/118/EK (2008. gada 16. decembris) par akcīzes nodokļa piemērošanas vispārēju režīmu, ar ko atceļ Direktīvu 92/12/EEK (OV L 9, 14.1.2009., 12. lpp.).

( 2 ) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1308/2013 (2013. gada 17. decembris), ar ko izveido lauksaimniecības produktu tirgu kopīgu organizāciju un atceļ Padomes Regulas (EEK) Nr. 922/72, (EEK) Nr. 234/79, (EK) Nr. 1037/2001 un (EK) Nr. 1234/2007 (OV L 347, 20.12.2013., 671. lpp.).

( 3 ) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 110/2008 (2008. gada 15. janvāris) par stipro alkoholisko dzērienu definīciju, aprakstu, noformējumu, marķējumu un ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu aizsardzību un ar ko atceļ Padomes Regulu (EEK) Nr. 1576/89 (OV L 39, 13.2.2008., 16. lpp.)

( 4 ) Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2018/1602 (2018. gada 11. oktobris), ar ko groza I pielikumu Padomes Regulā (EEK) Nr. 2658/87 par tarifu un statistikas nomenklatūru un kopējo muitas tarifu (OV L 273, 31.10.2018., 1. lpp.).

( 5 ) Padomes Regula (EEK) Nr. 2658/87 (1987. gada 23. jūlijs) par tarifu un statistikas nomenklatūru un kopējo muitas tarifu (OV L 256, 7.9.1987., 1. lpp.).

( 6 ) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2001/82/EK (2001. gada 6. novembris) par Kopienas kodeksu, kas attiecas uz veterinārajām zālēm (OV L 311, 28.11.2001., 1. lpp.).

( 7 ) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2001/83/EK (2001. gada 6. novembris) par Kopienas kodeksu, kas attiecas uz cilvēkiem paredzētām zālēm (OV L 311, 28.11.2001., 67. lpp.);

( 8 ) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2002/46/EK (2002. gada 10. jūnijs) par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz uztura bagātinātājiem (OV L 183, 12.7.2002., 51. lpp.).

		Oficiālais Vēstnesis
		Nr.	Lappuse	Datums
►M1	PADOMES DIREKTĪVA (ES) 2020/1151 (2020. gada 29. jūlijs),	L 256	1	5.8.2020

A1	AKTS par Čehijas Republikas, Igaunijas Republikas, Kipras Republikas, Latvijas Republikas, Lietuvas Republikas, Ungārijas Republikas, Maltas Republikas, Polijas Republikas, Slovēnijas Republikas un Slovākijas Republikas pievienošanās nosacījumiem un pielāgojumiem līgumos, kas ir Eiropas Savienības pamatā	L 236	33	23.9.2003
►A2	LĪGUMS PAR BULGĀRIJAS REPUBLIKAS UN UN RUMĀNIJAS PIEVIENOŠANOS EIROPAS SAVIENĪBAI	L 157	203	21.6.2005