1991L0671 — LV — 20.03.2014 — 002.001
Šis dokuments ir izveidots vienīgi dokumentācijas nolūkos, un iestādes neuzņemas nekādu atbildību par tā saturu
|
PADOMES DIREKTĪVA (1991. gada 16. decembris) par drošības jostu un bērnu ierobežotājsistēmu obligātu lietošanu transportlīdzekļos (OV L 373, 31.12.1991, p.26) |
Grozīta ar:
|
|
|
Oficiālais Vēstnesis |
||
|
No |
page |
date |
||
|
EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES DIREKTĪVA 2003/20/EK (2003. gada 8. aprīlis), |
L 115 |
63 |
9.5.2003 |
|
|
KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS DIREKTĪVA 2014/37/ES (2014. gada 27. februāris), |
L 59 |
32 |
28.2.2014 |
|
PADOMES DIREKTĪVA
(1991. gada 16. decembris)
par drošības jostu un bērnu ierobežotājsistēmu obligātu lietošanu transportlīdzekļos
(91/671/EEK)
EIROPAS KOPIENU PADOME,
ņemot vērā Eiropas Ekonomikas kopienas dibināšanas līgumu un jo īpaši tā 75. pantu,
ņemot vērā Komisijas priekšlikumu ( 1 ),
ņemot vērā Eiropas Parlamenta atzinumu ( 2 ),
ņemot vērā Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu ( 3 ),
tā kā tiesību akti par obligātu drošības jostas izmantošanu ievērojami atšķiras dažādās dalībvalstīs; tā kā tādēļ ir jāsaskaņo to obligātā izmantošana;
tā kā būtu jāsaskaņo obligāta drošības jostas izmantošana transportlīdzekļos, kas sver mazāk nekā 3,5 tonnas, lai garantētu satiksmes dalībniekiem lielāku drošību;
tā kā Direktīvas 76/115/EEK ( 4 ) un 77/541/EEK ( 5 ) skar tehniskās prasības mehāniskiem transportlīdzekļiem attiecībā uz drošības jostām, nevis drošības jostas izmantošanu;
tā kā Padomē sanākušie Padomes un dalībvalstu valdību pārstāvji 1984. gada 19. decembra rezolūcijā ( 6 ) apņēmās nodrošināt ceļu satiksmes drošības pasākumu ātru pieņemšanu un aicināja Komisiju iesniegt priekšlikumus;
tā kā Eiropas Parlamenta rezolūcijās par ceļu satiksmes drošību ( 7 ) ieteikts, lai drošības jostu izmantošana būtu obligāta visiem pasažieriem, ieskaitot bērnus, visos pasažieru transportlīdzekļu sēdekļos (izņemot sabiedriskos pasažieru transportlīdzekļus) satiksmes laikā;
tā kā būtu jāparedz bērna piesprādzēšanas sistēmas obligāta izmantošana sēdekļos, kas aprīkoti ar drošības jostu;
tā kā, kamēr nav saskaņoti bērna piesprādzēšanas sistēmu standarti, visām dalībvalstīm ir jāatzīst tie standarti, kas atbilst dalībvalstu noteiktajām prasībām;
tā kā pētījumi liecina, ka nepiesprādzējies pasažieris aizmugurējā sēdeklī ir gandrīz tikpat apdraudēts kā priekšējā sēdeklī un ka aizmugurējā sēdekļa pasažieris, kas neizmanto jostu, palielina priekšējo sēdekļu pasažieru risku gūt traumas; tā kā tādējādi varētu vēl vairāk samazināt nāves un traumas gadījumu skaitu, ja aizmugurējos sēdekļos būtu obligāti jāizmanto drošības josta;
tā kā, nosakot datumu, kurā stājas spēkā šajā direktīvā minētie pasākumi, būtu jāparedz laiks vajadzīgo īstenošanas noteikumu izstrādāšanai, jo īpaši tajās dalībvalstīs, kurās vēl nepastāv noteikumi šajā jomā,
IR PIEŅĒMUSI ŠO DIREKTĪVU.
1. pants
1. Šī direktīva attiecas uz visiem Direktīvas 70/156/EEK ( 8 ) II pielikumā definētajiem M1, M2, M3, N1, N2 un N3 kategorijas mehāniskajiem transportlīdzekļiem, kas paredzēti izmantošanai uz ceļiem un kam ir vismaz četri riteņi, un kuru maksimālais projektētais ātrums ir lielāks par 25 km/h.
2. Šajā direktīvā:
— drošības sistēmu definīcijas, ieskaitot drošības jostas un bērna ierobežotājsistēmas, attiecībā uz M1 un N1 kategorijas transportlīdzekļiem, un jo īpaši to sastāvdaļām, ir tās, kuras minētas Direktīvas 77/541/EEK ( 9 ) I pielikumā,
— “uz aizmuguri vērsts” nozīmē pavērstu virzienā, kas ir pretējs parastajam transportlīdzekļa braukšanas virzienam.
3. Bērnu ierobežotājsistēmas iedala piecās “masas grupās”:
a) 0 grupa, kas paredzēta bērniem ar masu mazāku par 10 kg;
b) 0 + grupa, kas paredzēta bērniem ar masu mazāku par 13 kg;
c) I grupa, kas paredzēta bērniem ar masu no 9 kg līdz 18 kg;
d) II grupa, kas paredzēta bērniem ar masu no 15 kg līdz 25 kg;
e) III grupa, kas paredzēta bērniem ar masu no 22 kg līdz 36 kg.
4. Bērna ierobežotājsistēmas iedala divās klasēs:
a) integrēta ierobežotājsistēmas klase, kas sastāv no siksnu vai elastīgu sastāvdaļu kombinācijas ar aizslēgu, regulējošu ierīci, stiprinājumiem un, dažos gadījumos, ar papildu krēslu un/vai trieciena vairogu, kuru var piestiprināt ar atsevišķas integrētas siksnas vai siksnu palīdzību;
b) neintegrēta ierobežotājsistēmas klase, kas var sastāvēt no daļējas ierobežotājsistēmas, kura tad, kad to lieto kopā ar pieaugušo pasažieru drošības jostu, kas aptver bērna ķermeni vai nostiprina ierīci, kurā bērns ir ievietots, veido pilnīgu bērnu ierobežotājsistēmu.
2. pants
1. M1, N1, N2 un N3 kategorijas transportlīdzekļi:
i) M1, N1, N2 un N3 kategorijas transportlīdzekļu gadījumā dalībvalstis pieprasa, lai šo transportlīdzekļu izmantošanas laikā visi tā lietotāji izmantotu paredzētās drošības sistēmas.
Bērnus, kuru augums nepārsniedz 150 cm un kuri atrodas ar drošības sistēmām aprīkotos M1, N1, N2 un N3 kategorijas transportlīdzekļos, piesprādzē ar integrēto vai neintegrēto bērnu ierobežotājsistēmu 1. panta 4. punkta a) un b) apakšpunkta nozīmē, kas ir piemērota bērna fiziskajiem rādītājiem atbilstoši:
— 1. panta 3. punktā noteiktajai tādu bērnu ierobežotājsistēmu klasifikācijai, kas apstiprinātas saskaņā ar šā punkta c) apakšpunkta i) daļu;
— ražotāja norādītajam izmēru diapazonam un maksimālajai pasažiera masai, kurai bērnu ierobežotājsistēma ir paredzēta — tādām bērnu ierobežotājsistēmām, kas apstiprinātas saskaņā ar šā panta c) apakšpunkta ii) daļu.
M1, N1, N2 un N3 kategorijas transportlīdzekļos, kas nav aprīkoti ar drošības sistēmām:
— nedrīkst pārvadāt bērnus, kas jaunāki par trīs gadiem,
— neskarot ii) punktu, bērni, kuriem ir trīs un vairāk gadi un kuru augums nepārsniedz 150 cm, sēž sēdvietā, kas nav priekšējā sēdvieta;
ii) dalībvalstis var to teritorijā atļaut transportlīdzekļos piesprādzēt bērnus, kuru garums nepārsniedz 150 cm un nav mazāks par 135 cm, ar pieaugušajiem paredzētajām drošības jostām. Šos auguma ierobežojumus atkārtoti pārbauda atbilstoši procedūrai, kas minēta 7.b panta 2. punktā;
iii) tomēr dalībvalstis var to teritorijā atļaut i) un ii) apakšpunktā minētos bērnus nepiesprādzēt ar bērnu ierobežotājsistēmu, kad tie pārvietojas ar taksometriem. Tomēr, ja iepriekš minētie bērni pārvietojas ar taksometriem, kuru sēdvietas nav aprīkotas ar ierobežotājsistēmu, viņi ieņem sēdvietas, kas nav priekšējās sēdvietas;
b) bērnus nedrīkst pārvadāt pasažiera sēdeklī, kuru aizsargā ar priekšējo drošības spilvenu, lietojot uz aizmuguri vērstu bērna ierobežotājsistēmu, ja vien šis gaisa spilvens nav izslēgts vai arī automātiski izslēdzas atbilstošā veidā;
c) ja lieto bērnu ierobežotājsistēmu, tai ir jābūt apstiprinātai saskaņā ar šādiem standartiem:
i) ANO EEK Noteikumi Nr. 44/03 vai Direktīva 77/541/EEK; vai
ii) ANO EEK Noteikumi Nr. 129;
vai jebkādi turpmāki to pielāgojumi.
Bērnu ierobežotājsistēmu uzstāda saskaņā ar bērnu ierobežotājsistēmas ražotāja sniegtu montāžas informāciju (piemēram, lietošanas instrukcija, buklets vai elektroniska publikācija), kurā norādīts, kādā veidā un kādos transportlīdzekļu tipos sistēmu ir droši izmantot;
d) līdz 2008. gada 9. maijam dalībvalstis var atļaut lietot bērnu ierobežotājsistēmas, kas apstiprinātas atbilstoši valsts standartiem, kas piemērojami dalībvalstī ierobežotājsistēmas iemontēšanas dienā, vai valsts standartiem, kas līdzvērtīgi ANO/EEK Noteikumiem 44/03 vai Direktīvai 75/541/EEK.
2. M2 un M3 kategorijas transportlīdzekļi:
a) dalībvalstis pieprasa, lai visi kustībā esošu M2 un M3 kategorijas transportlīdzekļu pasažieri, kuriem ir trīs un vairāk gadi, lieto drošības sistēmas, kad viņi atrodas sēdus stāvoklī.
Bērnu ierobežotājsistēmas apstiprina atbilstoši 1. punkta c) un d) apakšpunktam;
b) pasažieri M2 un M3 kategorijas transportlīdzekļos ir informēti par prasību lietot drošības jostas ik reizi, kad viņi atrodas sēdus stāvoklī un transportlīdzeklis ir kustībā. Viņus informē vienā vai vairākos no turpmāk minētajiem veidiem:
— vadītājs,
— pavadonis, kurjers vai amatpersona, kas nozīmēta par grupas vadītāju,
— audiovizuālā veidā (piem., video),
— ar zīmēm un/vai piktogrammu, kuru ievieš dalībvalsts atbilstoši pielikumā sniegtajam Kopienas dizainparaugam un kura katrai sēdvietai piestiprināta redzamā vietā.
3. pants
Šīs direktīvas noteikumi attiecas arī uz tiem vadītājiem un pasažieriem, kas satiksmei Kopienā izmanto transportlīdzekļus, kuri reģistrēti trešā valstī.
▼M1 —————
5. pants
Personas, kurām kompetentās iestādes ir izsniegušas atbrīvojuma izziņu, kas balstās uz nopietniem medicīniskiem apsvērumiem, atbrīvo no 2. pantā noteiktā pienākuma. Jebkura medicīniska izziņa, ko izdevušas kompetentās iestādes vienā dalībvalstī, ir derīga arī jebkurā citā dalībvalstī; medicīniskajā izziņā jānorāda tās derīguma laiks, un tā pēc pieprasījuma jāuzrāda jebkurai pilnvarotai personai saskaņā ar attiecīgajiem noteikumiem, kas ir spēkā katrā dalībvalstī. Tajā ir jābūt šādam simbolam:
6. pants
Dalībvalstis ar Komisijas piekrišanu var pārvadājumiem to teritorijā piešķirt atbrīvojumus, kas nav norādīti 5. pantā, lai:
— ņemtu vērā konkrēto fizisko stāvokli vai īpašus apstākļus, kas ierobežoti laikā,
— nodrošinātu dažu nodarbošanās veidu efektīvu veikšanu,
— ļautu policijai, apsardzes dienestiem un avārijas vai ātrās palīdzības dienestiem netraucēti pildīt savus pienākumus,
— ļautu bērnu, kas ir trīs vai vairāk gadus vecs un kura garums nepārsniedz 150 cm, piesprādzēt ar pieaugušajiem pasažieriem domāto drošības jostu, ja M1 un N1 kategorijas transportlīdzekļu aizmugures sēdvietām ir piestiprinātas divas bērna ierobežotājsistēmas, bet vietas trūkums neļauj iemontēt trešo,
— ļautu bērnus, kuri ir trīs vai vairākus gadus veci, piesprādzēt ar pieaugušo pasažieru drošības jostu M1 un N1 kategorijas transportlīdzekļu sēdvietās, kas nav priekšējās sēdvietas, neregulārai pārvadāšanai īsos attālumos, kad transportlīdzeklī ir pieejams nepietiekams bērnu ierobežotājsistēmu skaits vai to nav vispār,
— ņemtu vērā īpašos nosacījumus M1 un M3 transportlīdzekļu lietošanai vietējiem pārvadājumiem pilsētu vai apbūvētajos rajonos, vai tur, kur ir atļauta stāvēšana.
6.a pants
Dalībvalstis ar Komisijas piekrišanu var piešķirt pagaidu atbrīvojumus, kas nav 5. un 6. pantā noteiktie atbrīvojumi, vietējiem pārvadājumiem, jo īpaši skolu autobusiem, lai, atbilstoši konkrētās dalībvalsts noteikumiem, M2 un M3 kategorijas transportlīdzekļos varētu pārvadāt lielāku skaitu sēdošu bērnu nekā tajos ir pieejamu sēdvietu, kas aprīkotas ar drošības jostām.
Šādu atbrīvojumu spēkā esamības laiks, ko nosaka dalībvalsts, nedrīkst būt vairāk kā pieci gadi no 2003. gada 9. maija.
6.b pants
Dalībvalstis var pārvadājumiem to teritorijā piešķirt pagaidu atbrīvojumus, kas nav minēti 5. un 6. pantā, lai atbilstoši konkrētās dalībvalsts noteikumiem ļautu pārvadāt lielāku skaitu pasažieru sēdvietās, kas nav M1 un N1 transportlīdzekļu priekšējās sēdvietas, nekā tajos ir pieejamu sēdvietu, kas aprīkotas ar drošības jostām vai ierobežotājsistēmām.
Šādu atbrīvojumu spēkā esamības laiks, ko nosaka dalībvalsts, nedrīkst būt vairāk kā seši gadi no 2003. gada 9. maija.
7. pants
Komisija līdz 1994. gada 1. augustam iesniedz ziņojumu par šīs direktīvas īstenošanu, jo īpaši lai noskaidrotu nepieciešamību pēc stingrākiem drošības pasākumiem un pēc daudz ciešākas saskaņošanas. Vajadzības gadījumā ziņojumam pievieno priekšlikumus, par kuriem Padome iespējami īsā laikā pieņem lēmumu ar kvalificētu balsu vairākumu.
7.a pants
1. Lai ņemtu vērā tehnikas attīstību, šīs direktīvas 2. un 6. pantu var pielāgot saskaņā ar procedūru, kas minēta 7.b panta 2. punktā.
2. Komisija turpina veikt pētījumus par drošības sistēmām, kuras ir vispiemērotākās visu pasažieru aizsardzības uzlabošanai pret visu veidu negadījumiem, un iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei ziņojumu par šo pētījumu datiem un par šīs direktīvas piemērošanu, jo īpaši par atbrīvojumiem, kurus piešķir dalībvalstis atbilstoši 6. pantam, lai novērtētu drošības pasākumu pastiprināšanu un vajadzību pēc lielākas saskaņošanas. Ja vajadzīgs, tad, pamatojoties uz minēto ziņojumu, Komisija iesniedz atbilstošus priekšlikumus.
7.b pants
1. Komisijai palīdz komiteja.
2. Ja atsaucas uz šo punktu, tad piemēro Lēmuma 1999/468/EK ( 10 ) 5. un 7. pantu, ņemot vērā tā 8. panta noteikumus.
Lēmuma 1999/468/EK 5. panta 6. punktā paredzētais termiņš ir trīs mēneši.
3. Komiteja pieņem savu reglamentu.
8. pants
1. Pēc apspriešanās ar Komisiju dalībvalstīs līdz 1993. gada 1. janvārim stājas spēkā normatīvi un administratīvi akti, kas vajadzīgi šīs direktīvas izpildei. Par to dalībvalstis tūlīt informē Komisiju.
2. Dalībvalstīm pieņemot šos noteikumus, tajos ietver atsauci uz šo direktīvu vai arī šādu atsauci pievieno to oficiālai publikācijai. Dalībvalstis nosaka to, kādā veidā izdarīt šādas atsauces.
3. Dalībvalstis dara zināmus Komisijai to savu tiesību aktu galvenos noteikumus, ko tās pieņem jomā, uz kuru attiecas šī direktīva.
9. pants
Šī direktīva ir adresēta dalībvalstīm.
PIELIKUMS
KOPIENAS DIZAINPARAUGS PIKTOGRAMMAI, KAS PIESTIPRINĀMA REDZAMĀ VIETĀ PIE KATRAS SĒDVIETAS, KAS APRĪKOTA AR DROŠĪBAS JOSTU UN ATRODAS M2 UN M3 TRANSPORTLĪDZEKĻOS, UZ KURIEM ATTIECAS DIREKTĪVA 91/671/EEK
(Krāsas: balta figūra uz zila fona)
( 1 ) OJ C 298, 23.11.1988., 8. lpp. un OV C 308, 8.12.1990., 11. lpp.
( 2 ) OV C 96, 17.4.1989., 220. lpp. un OV C 240, 16.9.1991., 74. lpp.
( 3 ) OV C 159, 26.6.1989., 52. lpp. un OV C 159,17.6.1991., 56. lpp.
( 4 ) Padomes Direktīva 76/115/EEK (1975. gada 18. decembris) par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz mehānisko transportlīdzekļu drošības jostu stiprinājumiem (OV L 24, 30.1.1976., 6. lpp.), kurā jaunākie grozījumi izdarīti ar Direktīvu 90/629/EEK (OV L 341, 6.12.1990., 14. lpp.).
( 5 ) Padomes Direktīva 77/541/EEK (1977. gada 28. jūnijs) par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz mehānisko transportlīdzekļu drošības jostām un piesprādzēšanās sistēmām (OV L 220, 29.8.1977., 95. lpp.), kurā jaunākie grozījumi izdarīti ar Direktīvu 90/628/EEK (OV L 341, 6.12.1990., 1. lpp.).
( 6 ) OV C 341, 21.12.1984., 1. lpp.
( 7 ) OV C 104, 16.4.1984., 38. lpp. un OV C 68, 24.3.1986., 35. lpp.
( 8 ) Padomes 1970. gada 6. februāra Direktīva 70/156/EEK par dalībvalstu likumu tuvināšanu attiecībā uz mehānisko transportlīdzekļu un to piekabju tipa apstiprināšanu (OV L 42, 23.2.1970., 1. lpp.). Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Komisijas Direktīvu 2001/116/EK (OV L 18, 21.1.2002., 1. lpp.).
( 9 ) Padomes 1977. gada 28. jūnija Direktīva 77/541/EEK par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz mehānisko transportlīdzekļu drošības jostām un ierobežotājsistēmām (OV L 220, 29.8.1977., 95. lpp.). Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Komisijas Direktīvu 2000/3/EK (OV L 53, 25.2.2000., 1. lpp.).
( 10 ) OV L 184, 17.7.1999., 23. lpp.