Šis dokuments ir izveidots vienīgi dokumentācijas nolūkos, un iestādes neuzņemas nekādu atbildību par tā saturu

1. Šī direktīva attiecas uz tirdzniecībai paredzēto augu aizsardzības līdzekļu atļaušanu, laišanu tirgū, izmantošanu un kontroli Kopienā, kā arī uz tāduaktīvo vielu laišanu tirgū un kontroliKopienā, ko ir paredzēts izmantot saskaņā ar 2. panta 1. punktu.

2. Šo direktīvu piemēro, neierobežojot Padomes 1978. gada 26. jūnija Direktīvu 78/631/EEK par dalībvalstu likumu tuvināšanu attiecībā uz bīstamu preparātu (pesticīdu) klasificēšanu, iepakošanu un marķēšanu ( 6 ), kurā jaunākie grozījumi izdarīti ar Direktīvu 84/291/EEK ( 7 ), un, attiecībā uz aktīvajām vielām, neierobežojot noteikumus par klasificēšanu, iepakošanu un marķēšanu Padomes 1967. gada 27. jūnija Direktīvā 67/548/EEK par normatīvo un administratīvo aktu tuvināšanu attiecībā administratīvajiem aktiem par bīstamu vielu klasificēšanu, iepakošanu un marķēšanu ( 8 ), kurā jaunākie grozījumi izdarīti ar Direktīvu 90/517/EEK ( 9 )

3. Šo direktīvu piemēro atļauju piešķiršanai, laižot tirgū augu aizsardzības līdzekļus, kas satur ģenētiski modificētus organismus vai kas sastāv no tiem, ja atļauja tos izlaist vidē tiek piešķirta pēc tam, kad saskaņā ar Direktīvas 90/220/EEK A, B un D daļu noteikumiem, kā arī ar C daļas attiecīgajiem noteikumiem ir novērtēts apdraudējums, kādu tie rada videi.

Pietiekami savlaicīgi, lai varētu rīkoties ne vēlāk kā divus gadus pēc šīs direktīvas izziņošanas, Komisija iesniedz Padomei priekšlikumu par grozījumiem, lai šajā direktīvā ( 10 ) iekļautu īpašu procedūru apdraudējuma novērtēšanai vidē, kas ir analoga procedūrai, kuru paredz Direktīva 90/220/EEK, un kas ļauj iekļaut šo direktīvu Direktīvas 90/220/EEK 10. panta 3. punktā paredzētajā sarakstā saskaņā ar iepriekšminētajā 10. pantā noteikto procedūru.

Pamatojoties uz iegūto pieredzi, piecu gadu laikā pēc šīs direktīvas izziņošanas Komisija iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei ziņojumu par pirmajā un otrajā daļā aprakstītās kārtības izpildi.

4. Šo direktīvu piemēro, neierobežojot Padomes 1988. gada 16. jūnija Regulu (EEK) Nr. 1734/88 par noteiktu bīstamu ķīmisku vielu eksportu no Kopienas un importu Kopienā ( 11 ).

1. Dalībvalstis paredz, ka augu aizsardzības līdzekļus nedrīkst laist tirgū un izmantot šo valstu teritorijās, ja vien tās nav atļāvušas attiecīgo līdzekli saskaņā ar šo direktīvu, izņemot gadījumus, kad uz paredzēto izmantošanu attiecas 22. pants.

2. Pamatojoties uz to, ka augu aizsardzības līdzeklis nav atļauts izmantošanai dalībvalstu teritorijās, dalībvalstis neaizkavē šādu līdzekļu, kas paredzēti lietošanai citā dalībvalstī, ražošanu, uzglabāšanu vai transportēšanu ar noteikumu, ka:

3. Dalībvalstis paredz, ka augu aizsardzības līdzekļi ir jāizmanto pienācīgi. Pienācīga izmantošana ietver to nosacījumu ievērošanu, kas pieņemti saskaņā ar 4. pantu un norādīti uz marķējuma, kā arī pareizas augu aizsardzības prakses principu un, ja iespējams, arī integrētās kontroles principu piemērošanu.

Augu aizsardzības līdzekļu atļauju piešķiršana, pārskatīšana un atsaukšana

1. Dalībvalstis nodrošina to, ka augu aizsardzības līdzeklis netiek atļauts, ja vien nav tā, ka:

2. Atļaujai jānosaka prasības attiecībā uz laišanu tirgū un līdzekļa izmantošanu vai vismaz tādas prasības, kas nodrošina atbilstību 1. punkta b) apakšpunkta noteikumiem.

3. Dalībvalstis nodrošina to, ka atbilstību 1. punkta b) līdz f) apakšpunktos noteiktajām prasībām nosaka ar oficiālu vai oficiāli atzītu pārbaužu un analīžu palīdzību, ko veic ar tādiem lauksaimniecības, augu veselības un vides nosacījumiem, kas atbilst attiecīgā augu aizsardzības līdzekļa izmantošanai un apstākļiem, kādos attiecīgās dalībvalsts teritorijā ir paredzēts šo līdzekli izmantot.

4. Neierobežojot 5. un 6. punktu, atļaujas piešķir tikai uz noteiktu laika periodu, kas nepārsniedz 10 gadus un ko nosaka dalībvalstis. Atļaujas var atjaunot pēc tam, kad ir pārbaudīts, vai joprojām tiek ievērota atbilstība 1. punkta nosacījumiem. Ja ir saņemts pieteikums par atļaujas atjaunošanu, atļauju var atjaunot uz laiku, kāds nepieciešams, lai dalībvalsts kompetentās iestādes veiktu šādu pārbaudi.

5. Atļaujas var pārskatīt jebkurā laikā, ja ir norādes, ka kāda no 1. punktā minētajām prasībām vairs netiek ievērota. Šādos gadījumos dalībvalstis var pieprasīt, lai atļaujas pieteikuma iesniedzējs vai persona, kurai saskaņā ar 9. pantu ir atļauts paplašināt piemērošanas jomu, iesniedz sīkāku informāciju, kas nepieciešama pārskatīšanai. Ja nepieciešams, atļauju var pagarināt uz laiku, kāds nepieciešams, lai pabeigtu pārskatīšanu un iesniegtu šādu sīkāku informāciju.

6. Neierobežojot lēmumus, kas jau pieņemti, ievērojot 10. pantu, atļauju atsauc, ja ir konstatēts, ka:

Atļauju var anulēt vai tajā var izdarīt izmaiņas pēc atļaujas turētāja pieprasījuma, kas norāda attiecīgo iemeslu. Grozījumus var izdarīt tikai tad, ja konstatē, ka joprojām tiek ievērotas 4. panta 1. punkta prasības.

Ja dalībvalsts atsauc atļauju, tā nekavējoties informē atļaujas turētāju. Turklāt tā var piešķirt ierobežotu laika periodu, lai atbrīvotos no esošajiem krājumiem, nodotu tos uzglabāšanā, laistu tirgū un izmantotu, kura ilgums ir saskaņā ar atļaujas atņemšanas iemeslu, neierobežojot laika periodus, ko paredz lēmums, kas pieņemts saskaņā ar Padomes 1978. gada 21. decembra Direktīvu 79/117/EEK, ar ko aizliedz laist tirgū un izmantot augu aizsardzības līdzekļus, kuru sastāvā ir konkrētas aktīvās vielas ( 13 ), kurā jaunākie grozījumi izdarīti ar Direktīvu 90/335/EEK ( 14 ), vai ar šīs direktīvas 6. panta 1. punktu vai 8. panta 1. vai 2. punktu.

1. Ņemot vērā pašreizējās zinātnes un tehnikas atziņas, aktīvo vielu sākotnēji iekļauj I pielikumā uz laiku, kas nepārsniedz 10 gadus, ja var paredzēt, ka aktīvo vielu saturošie augu aizsardzības līdzekļi atbildīs šādiem nosacījumiem:

3. Lai pirmo reizi iekļautu pielikumā aktīvo vielu, kura divus gadus pēc šīs direktīvas izziņošanas vēl nav bijusi pieejama tirgū, uzskata, ka prasības ir ievērotas, ja to nosaka vismaz vienam preparātam, kas satur minēto aktīvo vielu.

4. Uz aktīvās vielas iekļaušanu I pielikumā var attiecināt tādas prasības, kā:

5. Pēc pieprasījuma vielas iekļaušanu I pielikumā var atjaunot vienreiz vai vairākas reizes uz laika periodiem, kas nepārsniedz 10 gadus. Šādu iekļaušanu var pārskatīt jebkurā laikā, ja ir norādes, ka vairs netiek ievēroti 1. un 2. punktā minētie kritēriji. Ja pieteikums par šādu atjaunošanu ir iesniegts laikus (jebkurā gadījumā ne mazāk, kā divus gadus pirms ieraksta termiņa beigām), tad atjaunoto iekļaušanu izdara uz laiku, kāds nepieciešams, lai pabeigtu pārskatīšanu, un uz laiku, kāds nepieciešams, lai iesniegtu informāciju, ko pieprasa saskaņā ar 6. panta 4. punktu.

1. Par aktīvās vielas iekļaušanu I pielikumā lemj saskaņā ar 19. pantā noteikto procedūru.

2. Dalībvalsts, kas saņem pieteikumu aktīvās vielas iekļaušanai I pielikumā, lieki nekavējoties nodrošina to, ka dokumentāciju, ko uzskata par II pielikuma prasībām atbilstošu, pieteikuma iesniedzējs nosūta pārējām dalībvalstīm un Komisijai kopā ar III pielikumam atbilstošu dokumentāciju vismaz par vienu preparātu, kas satur šo aktīvo vielu. Komisija nosūta šo dokumentāciju uz pārbaudi 19. pantā minētajai Pastāvīgajai augu veselības komitejai.

3. Neierobežojot 4. punkta noteikumus, pēc dalībvalsts pieprasījuma trīs līdz sešu mēnešu laikā pēc datuma, kurā dokumentācija nosūtīta 19. pantā minētajai komitejai, saskaņā ar 20. pantā izklāstīto procedūru nosaka, vai dokumentācija ir iesniegts atbilstoši II un III pielikuma prasībām.

4. Ja otrajā punktā minētās dokumentācijas novērtējums liecina, ka ir nepieciešama papildu informācija, Komisija var lūgt pieteikuma iesniedzēju iesniegt šādu informāciju. Komisija var lūgt pieteikuma iesniedzēju vai viņa pilnvaroto pārstāvi iesniegt tai savus komentārus jo īpaši tad, ja ir paredzams negatīvs lēmums.

Šos noteikumus piemēro arī tad, ja pēc aktīvās vielas iekļaušanas I pielikumā atklājas fakti, kas rada šaubas par šīs vielas atbilstību 5. panta 1. un 2. punktā norādītajām prasībām vai arī tiek apsvērta atjaunota iekļaušana saskaņā ar 5. panta 5. punktu.

5. Procedūru attiecībā uz pieteikumu par iekļaušanu I pielikumā iesniegšanu un novērtēšanu, kā arī uz iekļaušanas nosacījumu noteikšanu vai izmaiņām paredz saskaņā ar 21. pantā izklāstīto procedūru.

Dalībvalstis nosaka, ka atļaujas turētājam vai tiem, kuriem saskaņā ar 9. panta 1. punktu ir atļauts paplašināt piemērošanas jomu, ir nekavējoties jādara zināma kompetentajai iestādei visa jaunā informācija par jebkura augu aizsardzības līdzekļa vai aktīvās vielas atlieku iespējami bīstamo iedarbību uz cilvēku vai dzīvnieku veselību vai gruntsūdeņiem, vai arī par iespējami bīstamo iedarbību uz vidi. Dalībvalstis nodrošina to, ka visas iesaistītās personas nekavējoties dara zināmu šo informāciju pārējām dalībvalstīm un Komisijai, kas šo informāciju nosūta 19. pantā minētajai komitejai.

1. Lai ļautu veikt jauno aktīvo vielu īpašību pakāpenisku novērtēšanu un padarītu jaunos preparātus pieejamākus izmantošanai lauksaimniecībā, atkāpjoties no 4. panta, dalībvalsts uz laiku, kas nepārsniedz trīs gadus, var atļaut tādu augu aizsardzības līdzekļu laišanu tirgū, kuri satur I pielikumā neiekļautu aktīvo vielu un kuri divus gadus pēc šīs direktīvas izziņošanas vēl nav pieejami tirgū, ar noteikumu, ka:

Šādos gadījumos dalībvalsts nekavējoties informē pārējās dalībvalstis un Komisiju par tās veikto dokumentācijas novērtējumu un atļaušanas noteikumiem, sniedzot vismaz to informāciju, kas paredzēta 12. panta 1. punktā.

Pēc tam, kad dokumentācija ir novērtēta tā, kā to paredz 6. panta 3. punkts, saskaņā ar 19. pantā izklāstīto procedūru var nolemt, ka aktīvā viela neatbilst 5. panta 1. punkta prasībām. Šādos gadījumos dalībvalstis nodrošina to, ka atļauju anulē.

Ja pēc trīs gadu perioda beigām nav pieņemts lēmums par aktīvās vielas iekļaušanu I pielikumā, atkāpjoties no 6. panta, atbilstoši 19. pantā minētajai procedūrai var noteikt turpmāko periodu, lai varētu veikt pilnu dokumentācijas pārbaudi un vajadzības gadījumā pārbaudīt arī visu papildu informāciju, ko pieprasa saskaņā ar 6. panta 3. un 4. punktu.

Ceturtā panta 2., 3., 5. un 6. punkta noteikumus piemēro atļaujām, ko piešķir saskaņā ar šā punkta noteikumiem, neierobežojot iepriekšējās daļas.

2. Atkāpjoties no 4. panta un neierobežojot 3. punktu vai Direktīvu 79/117/EEK, 12 gadu laikā pēc šīs direktīvas izziņošanas dalībvalsts var atļaut tādu augu aizsardzības līdzekļu laišanu tirgū savā teritorijā, kuri satur I pielikumā neiekļautas aktīvās vielas, kas jau ir pieejamas tirgū divus gadus pēc šīs direktīvas izziņošanas datuma.

Pēc šīs direktīvas pieņemšanas Komisija uzsāk darba programmu šo aktīvo vielu pakāpeniskai pārbaudei, kas ilgst iepriekšējā daļā minētos 12 gadus. Šī programma var pieprasīt ieinteresētajām pusēm iesniegt visus nepieciešamos datus Komisijai un dalībvalstīm programmā paredzētajā laikā. Saskaņā ar 19. pantā izklāstīto procedūru pieņemtā regula noteiks visus programmas īstenošanai nepieciešamos noteikumus.

Desmit gadus pēc šīs direktīvas izziņošanas Komisija iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei programmas pārskata ziņojumu. Atkarībā no ziņojumā izdarītajiem secinājumiem un saskaņā ar 19. pantā izklāstīto procedūru var izlemt, vai noteiktām vielām ir pagarināms šā punkta pirmajā daļā minētais 12 gadu periods uz laiku, ko nosaka atsevišķi.

Šā punkta pirmajā daļā minētā 12 gadu perioda laikā pēc tam, kad 19. pantā minētā komiteja ir pabeigusi šādas aktīvās vielas pārbaudi, saskaņā ar minētajā pantā izklāstīto procedūru var nolemt, ka šo vielu var iekļaut I pielikumā un ar kādiem nosacījumiem to var iekļaut vai arī, ja netiek ievērotas 5. panta prasības vai noteiktajā laikā netiek iesniegta pieprasītā informācija un dati, — ka šādu aktīvo vielu neiekļaus I pielikumā. Dalībvalstis nodrošina to, ka, ja tas ir būtiski, attiecīgās atļaujas tiek piešķirtas, atsauktas vai mainītas noteiktajā laikā.

3. Saskaņā ar 2. punktu, pārskatot tādus augu aizsardzības līdzekļus, kas satur aktīvo vielu, kā arī pirms šādas pārskatīšanas, dalībvalstis piemēro 4. panta 1. punkta b) apakšpunkta i) līdz v) un c) līdz f) apakšpunktos noteiktās prasības saskaņā ar attiecīgo valstu noteikumiem par iesniedzamajiem datiem.

4. Tālāk atkāpjoties no 4. panta, īpašos apstākļos dalībvalsts var izsniegt atļauju 4. pantam neatbilstošu augu aizsardzības līdzekļu laišanai tirgū uz laiku, kas nepārsniedz 120 dienas, paredzot tos izmantot ierobežotā un kontrolētā veidā, ja šāds pasākums ir nepieciešams, lai cīnītos ar neparedzētām briesmām, kuras nevar novērst ar citu līdzekļu palīdzību. Šajā gadījumā attiecīgā dalībvalsts nekavējoties informē pārējās dalībvalstis un Komisiju parsavu rīcību. Saskaņā ar 19. pantā izklāstīto procedūrunekavējo ties tiek nolemts, vai un ar kādiem nosacījumiem dalībvalsts uzsākto pasākumu var pagarināt uz noteiktu laiku, atkārtot vai atcelt.

1. Persona (vai kāds cits, kas rīkojas šīs personas vārdā), kas ir atbildīga par augu aizsardzības līdzekļa pirmo laišanu dalībvalsts tirgū, iesniedz augu aizsardzības līdzekļa atļaujas pieteikumu visu to dalībvalstu kompetentajām iestādēm, kurās ir paredzēts laist tirgū šo augu aizsardzības līdzekli.

Lauksaimnieciskajā darbībā vai profesionālajās lauksaimniecības organizācijās iesaistītās valsts vai zinātniskās struktūras un profesionālie lietotāji var pieprasīt paplašināt attiecīgajā dalībvalstī jau atļauta augu aizsardzības līdzekļa piemērošanas jomu, ieskaitot citus mērķus papildus jau atļaujā ietvertajiem.

Dalībvalstis paplašina atļautā augu aizsardzības līdzekļa piemērošanas jomu, un tām ir pienākums to paplašināt, jo tas ir sabiedrības interesēs, ka:

2. Visiem pieteikuma iesniedzējiem ir jābūt pastāvīgai juridiskai adresei Kopienā.

3. Dalībvalstis var pieprasīt iesniegt atļaujas pieteikumus attiecīgās valsts valodā vai kādā no šīm valsts valodām. Tās var arī pieprasīt iesniegt preparāta un tā sastāvdaļu paraugus.

4. Katra dalībvalsts apņemas izskatīt visus tai iesniegtos atļaujas pieteikumus ar noteikumu, ka tās rīcībā ir nepieciešamās zinātniskās un tehniskās struktūras, un pieņem lēmumu par šiem pieteikumiem.

5. Dalībvalstis nodrošina to, ka par katru pieteikumu tiek izveidota lieta. Katrā lietā ir jābūt vismaz pieteikuma kopijai, ierakstam par dalībvalsts pieņemtajiem administratīvajiem lēmumiem attiecībā uz pieteikumu un 13. panta 1. punktā noteiktajai informācijai un dokumentācijai, kā arī šīs informācijas un dokumentācijas kopsavilkumam. Dalībvalstis pēc pieprasījuma dara pieejamas šajā daļā paredzētās lietas pārējām dalībvalstīm un Komisijai. Pēc pieprasījuma tās nodrošina tām visu to informāciju, kas nepieciešama, lai pilnībā saprastu pieteikumus, un vajadzības gadījumā nodrošina to, lai pieteikuma iesniedzēji iesniedz 13. panta 1. punkta a) apakšpunktā noteiktās tehniskās dokumentācijas kopiju.

1. Pēc tā pieteikuma iesniedzēja pieprasījuma, kuram, izpildot prasību par salīdzināšanu, ir jāsniedz dokumentāli pierādījumi dalībvalstij, kurai iesniedz pieteikumu atļaut jau citā dalībvalstī atļautu augu aizsardzības līdzekli, ir:

Uz atļaušanu var attiecināt nosacījumus, kas izriet no citu pasākumu īstenošanas saskaņā ar Kopienas tiesību aktiem un kas ir saistīti ar augu aizsardzības līdzekļu izmantošanas un izplatīšanas nosacījumiem, kuri jāievēro, lai aizsargātu attiecīgo izplatītāju, lietotāju un strādājošo veselību.

Ievērojot atbilstību Līgumam, uz atļauju piešķiršanu var attiecināt arī izmantošanas ierobežojumus, kas izriet no atšķirīgiem ēšanas paradumiem un kurus ir nepieciešams ievērot, lai, pārsniedzot attiecīgo atlieku pieļaujamo dienas devu, nepakļautu apstrādāto produktu patērētājus pārtikas saindēšanās riskam.

Ar pieteikuma iesniedzēja piekrišanu uz atļaušanu var attiecināt izmaiņas lietošanas nosacījumos, lai attiecīgajos reģionos ņemtu vērā visus lauksaimniecības, augu veselības vai vides (ieskaitot klimatiskos apstākļus) nosacījumus, kas nav salīdzināmi un kas ir nesvarīgi salīdzināšanas aspektā.

2. Dalībvalstis informē Komisiju par gadījumiem, kuros tās ir pieprasījušas atkārtotu pārbaužu veikšanu, un par gadījumiem, kuros tās ir atteikušās atļaut kādu citā dalībvalstī jau atļautu augu aizsardzības līdzekli, par kuru pieteikuma iesniedzējs bija apgalvojis, ka produkta izmantošanai būtiskie lauksaimniecības, augu veselības vai vides (ieskaitot klimatiskos apstākļus) nosacījumi attiecīgās dalībvalsts reģionos, kur tika veikta pārbaude vai kuros tika atļauta augu aizsardzības līdzekļa lietošana, ir salīdzināmi ar apstākļiem pašu valsts teritorijā. Tās informē Komisiju par atkārtotas pārbaudes pieprasīšanas vai atļaujas atteikšanas iemesliem.

3. Neierobežojot 23. pantu, gadījumos, kad dalībvalsts atsakās atzīt salīdzināmības iespēju un pieņemt pārbaudes un analīzes vai atļaut augu aizsardzības līdzekļa laišanu tirgū savas valsts attiecīgajos reģionos, lēmumu par salīdzināmības esamību vai neesamību pieņem saskaņā ar 19. pantā izklāstīto procedūru un, ja lēmums ir negatīvs, norāda tajā arī lietošanas apstākļus, kādos salīdzināmības iespējas neesamību varētu uzskatīt par nebūtisku. Šajā procedūrā cita starpā ņem vērā visas nopietnās ekoloģiskās problēmas, kas var rasties noteiktos Kopienas reģionos vai zonās, līdz ar to pieprasot konkrētus aizsardzības pasākumus, ja šādas problēmas patiešām rodas. Dalībvalsts nekavējoties pieņem pārbaudes un analīzes vai atļauj augu aizsardzības līdzekļa laišanu tirgū, pēdējā gadījumā ievērojot visus noteikumus, kādus var paredzēt iepriekšminētais lēmums.

1. Ja dalībvalstij ir pamatoti iemesli uzskatīt, ka līdzeklis, ko tā ir atļāvusi vai gatavojas atļaut saskaņā ar 10. pantu, apdraud cilvēku vai dzīvnieku veselību vai vidi, tā var uz laiku ierobežot vai aizliegt šā līdzekļa izmantošanu un/vai pārdošanu savā teritorijā. Tā nekavējoties informē Komisiju un pārējās dalībvalstis par šādu rīcību un sniedz sava lēmuma pamatojumu.

2. Lēmumu attiecīgajā lietā pieņem trīs mēnešu laikā saskaņā ar 19. pantā noteikto procedūru.

1. Viena mēneša laikā vismaz katra ceturkšņa beigās saskaņā ar šīs direktīvas noteikumiem dalībvalstis rakstiski informē cita citu un Komisiju par visiem atļautajiem vai no apgrozības izņemtajiem augu aizsardzības līdzekļiem, norādot vismaz:

2. Katra dalībvalsts katru gadu sagatavo savā teritorijā atļauto augu aizsardzības līdzekļu sarakstu un dara šo sarakstu zināmu pārējām dalībvalstīm un Komisijai.

Lai atvieglotu 1. un 2. punkta piemērošanu, saskaņā ar 21. pantā noteikto procedūru izveido standartizētu informācijas sistēmu.

1. Neierobežojot 10. pantu, dalībvalstis pieprasa augu aizsardzības līdzekļa atļaujas pieteikuma iesniedzējiem kopā ar pieteikumu iesniegt arī:

2. Atkāpjoties no 1. punkta un neierobežojot 3. un 4. punkta noteikumus, ja aktīvā viela jau ir iekļauta I pielikumā, ņemot vērā nosacījumus iekļaušanai I pielikumā, un tā ievērojami neatšķiras ne tīrības pakāpes ziņā, ne arī piemaisījumu rakstura ziņā no sastāva, kas reģistrēts sākotnējam pieteikumam pievienotajā dokumentācijā, pieteikuma iesniedzējiem nav jāiesniedz 1. punkta b) apakšpunktā pieprasītā informācija, izņemot tādu informāciju, kas identificē attiecīgo aktīvo vielu.

3. Piešķirot atļaujas, dalībvalstis neizmanto II pielikumā minēto informāciju pārējo pieteikuma iesniedzēju labā:

4. Piešķirot atļaujas, dalībvalstis neizmanto III pielikumā minēto informāciju citu pieteikuma iesniedzēju labā:

5. Pārbaudot atļaujas pieteikumu, dalībvalstis informē Komisiju par gadījumiem, kad tiek izskatīta I pielikumā iekļauta aktīvā viela, ko ir ražojusi cita persona vai kas ir izgatavota citā ražošanas procesā, nekā tajā, kas norādīts dokumentācijā, uz kuras pamata aktīvā viela pirmo reizi tika iekļauta I pielikumā. Tās nosūta tai visus datus attiecībā uz attiecīgās vielas identitāti un piemaisījumiem.

6. Atkāpjoties no 1. punkta, attiecībā uz aktīvajām vielām, kuras jau ir pieejamas tirgū divus gadus pēc šīs direktīvas izziņošanas, dalībvalstis, pienācīgi ievērojot Līguma noteikumus, var turpināt piemērot iepriekšējos attiecīgās valsts noteikumus par datu prasībām, kamēr šādas vielas nav iekļautas I pielikumā.

7. Ja aktīvā viela ir iekļauta I pielikumā, neatkarīgi no 1. punkta un neierobežojot 10. pantu,

Agrāk izsniegto atļauju turētājs vai turētāji un pieteikuma iesniedzējs veic visus pieņemamos pasākumus, lai vienotos par informācijas apmaiņu un tādējādi izvairītos no izmēģinājumu, kas saistīti ar mugurkaulniekiem, dublēšanās.

Ja datus pieprasa, lai iekļautu I pielikumā aktīvo vielu, kas ir bijusi pieejama tirgū jau divus gadus pēc šīs direktīvas izsludināšanas, dalībvalsts kompetentās iestādes aicina uz sadarbību tos, kuru rīcībā ir šādi dati, iesniedzot pieprasītos datus, lai ierobežotu izmēģinājumu, kas saistīti ar mugurkaulniekiem, dublēšanos.

Ja pieteikuma iesniedzējs un tādam pašam līdzeklim agrāk izsniegto atļauju turētāji tomēr nevar vienoties par informācijas apmaiņu, dalībvalstis var ieviest pasākumus attiecīgo valstu mērogā, nosakot, ka to teritorijās esošajam pieteikuma iesniedzējam un agrāk izsniegto atļauju turētājiem ir pienākums apmainīties ar informāciju, lai izvairītos no izmēģinājumu, kas saistīti ar mugurkaulniekiem, dublēšanās, un noteikt gan informācijas izmantošanas procedūru, gan arī pieņemamo līdzsvaru starp iesaistīto pušu interesēm.

Neierobežojot Padomes 1990. gada 7. jūnija Direktīvu 90/313/EEK par brīvu pieeju vides informācijai ( 15 ), dalībvalstis un Komisija nodrošina to, ka ar pieteikuma iesniedzēju iesniegto informāciju, kas satur rūpnieciskus un komerciālus noslēpumus, attiecas kā pret konfidenciālu, ja to lūdz pieteikuma iesniedzējs vai augu aizsardzības līdzekļa atļaujas pieteikuma iesniedzējs, kas vēlas, lai aktīvā viela tiktu iekļauta I pielikumā, un ja dalībvalsts vai Komisija atzīst pieteikuma iesniedzēja lūgumu par pamatotu.

Ja pieteikuma iesniedzējs vēlāk atklāj iepriekš konfidenciālu informāciju, viņam ir attiecīgi jāinformē kompetentā iestāde.

Direktīvas 78/631/EEK 5. panta 1. punktu piemēro visiem augu aizsardzības līdzekļiem, uz kuriem neattiecas Direktīva 78/631/EEK.

Dalībvalstis veic visus vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu to, ka augu aizsardzības līdzekļu iepakojums atbilst šādām prasībām attiecībā uz marķējumu.

Dalībvalstis veic vajadzīgos pasākumus tirgū laisto augu aizsardzības līdzekļu un to izmantošanas oficiālai pārbaudīšanai, lai noskaidrotu, vai tie atbilst šīs direktīvas prasībām un jo īpaši prasībām par atļaušanu un etiķetē sniegto informāciju.

Katru gadu līdz 1. augustam dalībvalstis ziņo pārējām dalībvalstīm un Komisijai par iepriekšējā gadā veikto pārbaudes pasākumu rezultātiem.

1. Padome pēc Komisijas priekšlikuma ar kvalificētu balsu vairākumu pieņem VI pielikumā minētos “vienādos principus”.

2. Saskaņā ar 19. pantā noteikto procedūru, kā arī ņemot vērā pašreizējos zinātnes un tehnikas atziņas, pieņem vajadzīgos grozījumus II, III, IV, V un VI pielikumā.

1. Komisijai palīdz Pastāvīgā pārtikas aprites un dzīvnieku veselības komiteja, kas izveidota saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 178/2002 ( 16 ) 58. pantu.

2. Ja ir atsauce uz šo pantu, piemēro Lēmuma 1999/468/EK ( 17 ) 5. un 7. pantu.

1. Komisijai palīdz Pastāvīgā pārtikas aprites un dzīvnieku veselības komiteja.

1. Dalībvalstis paredz, ka visus tos eksperimentus vai izmēģinājumus pētniecības un attīstības nolūkā, kas ietver neatļauta augu aizsardzības līdzekļa izlaišanu vidē, var veikt tikai pēc tam, kad atļauti izmēģinājumi, un tikai ar kontrolētiem nosacījumiem, kā arī ierobežotos daudzumos un apgabalos.

2. Attiecīgās personas tās dalībvalsts kompetentajai iestādei, kuras teritorijā tiks veikts eksperiments vai pārbaude, iesniedz pieteikumu dalībvalsts paredzētajā termiņā pirms eksperimenta vai pārbaudes uzsākšanas kopā ar dokumentāciju, kurā ir visi pieejamie dati, lai varētu novērtēt iespējamo iedarbību uz cilvēku vai dzīvnieku veselību vai iespējamo ietekmi uz vidi.

Ja ir iespējams, ka 1. pantā minētie ierosinātie eksperimenti vai pārbaudes kaitīgi ietekmēs cilvēku vai dzīvnieku veselību vai arī vidi, attiecīgā dalībvalsts var vai nu tos aizliegt vai arī atļaut ar tādiem nosacījumiem, kādus tā uzskata par nepieciešamiem, lai nepieļautu šo seku rašanos.

3. Otro punktu nepiemēro, ja dalībvalsts ir attiecīgajai personai piešķīrusi tiesības veikt noteiktus eksperimentus un pārbaudes un ir noteikusi nosacījumus šo eksperimentu un pārbaužu veikšanai.

4. Kopējos nosacījumus šā panta piemērošanai un jo īpaši maksimāli pieļaujamos pesticīdu daudzumus, kādus var izplatīt 1. pantā minēto eksperimentu laikā, un minimālos datus, kuri ir jāsniedz saskaņā ar 2. punktu, pieņem saskaņā ar 19. pantā noteikto procedūru.

5. Šo pantu nepiemēro eksperimentiem vai pārbaudēm, uz ko attiecas Direktīvas 90/220/EEK B daļa.

1. Dalībvalstīs stājas spēkā normatīvie un administratīvie akti, kas vajadzīgi, lai izpildītu šīs direktīvas prasības divu gadu laikā no tās izziņošanas. Tās par to tūlīt informē Komisiju. Vienotos principus pieņem vienu gadu pēc izziņošanas datuma.

Kad dalībvalstis pieņem šos tiesību aktus, tajos ietver atsauci uz šo direktīvu vai arī šādu atsauci pievieno to oficiālajai publikācijai. Dalībvalstis nosaka paņēmienus, kā izdarīt šādas atsauces.

2. Neatkarīgi no 1. punkta, dalībvalstīm nav jāpieņem normatīvie un administratīvie akti 10. panta 1. punkta otrā ievilkuma ieviešanai, līdz, vēlākais, vienam gadam pēc vienoto principu pieņemšanas un tikai saistībā ar 4. panta 1. punkta b) līdz e) apakšpunktu prasībām, uz kurām attiecas šādi pieņemtie vienādie principi.

AKTĪVĀS VIELAS, KURAS ATĻAUTS LIETOT AUGU AIZSARDZĪBAS LĪDZEKĻOS

Numurs	Parastais nosaukums, identifikācijas numuri	IUPAC nosaukums	Tīrība (1)	Stāšanās spēkā	Iekļaušana ir spēkā līdz	Īpaši noteikumi
▼M90
1	Imazalils CAS Nr. 73790-28-0, 35554-44-0 CIPAC Nr. 335	(±)-1-(β-aliloksi-2,4-dihlorfeniletil)imidazols vai (±)-alil l-(2,4-dihlorfenil)-2-imidazol-l-iletilēteris	975 g/kg	1999. gada 1. janvāris	2011. gada 31. decembris	Var atļaut lietot tikai kā fungicīdu. Turpmāk norādītie konkrētie nosacījumi ir piemērojami šādai lietošanai: — augļu, dārzeņu un kartupeļu apstrāde pēc ražas novākšanas ir atļauta tikai tad, ja ir pieejama atbilstīga dezaktivācijas sistēma vai arī ja apdraudējuma novērtējums dalībvalstij, kura izsniedz atļauju, ir parādījis, ka apstrādes šķīduma izsmidzināšana nerada nepieņemamu apdraudējumu videi, un jo īpaši ūdens organismiem, — kartupeļu apstrāde pēc ražas novākšanas ir atļauta tikai tad, ja apdraudējuma novērtējums dalībvalstij, kura izsniedz atļauju, ir parādījis, ka no apstrādātiem kartupeļiem iegūtu apstrādes atkritumu izplatīšana nerada nepieņemamu apdraudējumu ūdens organismiem, — var lietot uz brīvā dabā augošajiem lapaugiem tikai tad, ja apdraudējuma novērtējums dalībvalstij, kura izsniedz atļauju, ir parādījis, ka šāds lietojums nerada nepieņemamu apdraudējumu cilvēku un dzīvnieku veselībai un videi. Augu veselības pastāvīgās komitejas sanāksmes datums, kurā pārskata ziņojums tika precizēts: 1997. gada 11. jūlijs.
2	Azoksistrobīns CAS Nr. 131860-33-8 CIPAC Nr. 571	Metil-(E)-2-{2[6-(2-ciānfenoksi)pirimidīn-4-iloksi] fenil}}-3-meto-ksiakrilāts	930 g/kg (Z izomērs nepārsniedz 25 g/kg)	1998. gada 1. jūlijs	2011. gada 31. decembris	Var atļaut lietot tikai kā fungicīdu. Pieņemot lēmumus atbilstīgi vienotajiem principiem, jāpievērš īpaša uzmanība ietekmei uz ūdens organismiem. Atļauju piešķiršanas nosacījumos jāietver atbilstoši risku mazināšanas pasākumi. Augu veselības pastāvīgās komitejas sanāksmes datums, kurā pārskata ziņojums tika precizēts: 1998. gada 22. aprīlis.
3	Krezoksimmetils CAS Nr. 143390-89-0 CIPAC Nr. 568	Metil (E)-2-metoksi-imino-2-[2-(o-toliloksimetil) fenil] acetāts	910 g/kg	1999. gada 1. februāris	2011. gada 31. decembris	Var atļaut lietot tikai kā fungicīdu. Pieņemot lēmumus atbilstīgi vienotajiem principiem, dalībvalstis pievērš īpašu uzmanību gruntsūdeņu aizsardzībai mazāk aizsargātos apstākļos. Augu veselības pastāvīgās komitejas sanāksmes datums, kurā pārskata ziņojums tika precizēts: 1998. gada 16. oktobris.
4	Spiroksamīns CAS Nr. 1181134-30-8 CIPAC Nr. 572	(8-terc-butil-l,4-dioksa-spiro [4.5] dekan-2-ilmetil)-etilpropilamīns	940 g/kg (diastereomēri A un B kopā)	1999. gada 1. septembris	2011. gada 31. decembris	Var atļaut lietot tikai kā fungicīdu. Pieņemot lēmumus atbilstīgi vienotajiem principiem, dalībvalstīm: — jāpievērš īpaša uzmanība operatoru drošībai un jānodrošina, lai atļauju piešķiršanas nosacījumos ietvertu atbilstošus aizsargpasākumus, — un — jāpievērš īpaša uzmanība ietekmei uz ūdens organismiem un jānodrošina, lai atļauju piešķiršanas nosacījumos vajadzības gadījumā ietvertu risku mazināšanas pasākumus. Augu veselības pastāvīgās komitejas sanāksmes datums, kurā pārskata ziņojums tika precizēts: 1999. gada 12. maijs.
5	Azimsulfurons CAS Nr. 120162-55-2 CIPAC Nr. 584	l-(4,6-dimetoksipirimidīn-2-il)-3-[1-metil-4-(2-metil-2H-tetrazol-5-il)-pirazol-5-ilsulfonil]-urīnviela	980 g/kg	1999. gada 1. oktobris	2011. gada 31. decembris	Var atļaut lietot tikai kā herbicīdu. Nedrīkst atļaut izsmidzināšanu no gaisa. Pieņemot lēmumus atbilstīgi vienotajiem principiem, dalībvalstīm jāpievērš īpaša uzmanība ietekmei uz ūdens organismiem un sauszemes blakussugu augiem un jānodrošina, lai atļauju piešķiršanas nosacījumos vajadzības gadījumā ietvertu risku mazināšanas pasākumus (piemēram, rīsu audzēšanā minimālie ūdens aizturēšanas periodi pirms novākšanas). Augu veselības pastāvīgās komitejas sanāksmes datums, kurā pārskata ziņojums tika precizēts: 1999. gada 2. jūlijs.
6	Fluroksipīrs CAS Nr. 69377-81-7 CIPAC Nr. 431	4-amino-3,5-dihlor-6-fluor-2-piridiloksietiķskābe	950 g/kg	2000. gada 1. decembris	2011. gada 31. decembris	Var atļaut lietot tikai kā herbicīdu. Pieņemot lēmumus atbilstīgi vienotajiem principiem, dalībvalstīm: — jāņem vērā pārskata ziņojuma 7. punktā prasītā papildinformācija, — jāpievērš īpaša uzmanība gruntsūdeņu aizsardzībai, — jāpievērš īpaša uzmanība ietekmei uz ūdens organismiem un jānodrošina, lai atļauju piešķiršanas nosacījumos vajadzības gadījumā ietvertu risku mazināšanas pasākumus. Ja pieprasītie papildu izmēģinājumi un informācija, kas norādīta pārskata ziņojuma 7. punktā, nav iesniegta līdz 2000. gada 1. decembrim, dalībvalstis par to informē Komisiju. Augu veselības pastāvīgās komitejas sanāksmes datums, kurā pārskata ziņojums tika precizēts: 1999. gada 30. novembris.
▼M22
7	Metsulfuronmetils CAS Nr. 74223-64-6 EEK Nr. 441	Methil-2-(4-metoksi-6-metil- 1,3,5,-triazin-2-ilkarbamoilsulfa-moil)benzoāts	960 g/kg	1.7.2001.	30.6.2011.	To drīkst lietot vienīgi kā herbicīdu Pieņemot lēmumus atbilstīgi vienotajiem principiem, dalībvalstīm — īpaša uzmanība jāpievērš gruntsūdeņu aizsardzībai, — īpaša uzmanība jāpievērš ietekmei uz ūdens organismiem un jānodrošina, lai atļaujas nosacījumi vajadzības gadījumā ietvertu arī risku mazinošus pasākumus Augu veselības pastāvīgās komitejas sasaukšanas datums, kurā pārskata ziņojums tika precizēts: 16.6.2000.
▼M90
8	Proheksadiona kalcijs CAS Nr. 127277-53-6 CIPAC Nr. 567	Kalcija 3,5-diokso-4-pro-pionilcikloheksānkarboksilāts	890 g/kg	2000. gada 1. oktobris	2011. gada 31. decembris	Var atļaut lietot tikai kā augu augšanas regulatoru. Augu veselības pastāvīgās komitejas sanāksmes datums, kurā pārskata ziņojums tika precizēts: 2000. gada 16. jūnijs.
▼M22
9	Triasulfurons CAS Nr. 82097-50-5 CIPAC Nr. 480	l-[2-(2-hloretoksi) fenilsulfonil]-3-(4-metoksi- 6-metil- 1, 3, 5 -triazin-2-il)urīnviela	940 g/kg	1.8.2001.	31.7.2011.	To drīkst lietot vienīgi kā herbicīdu Pieņemot lēmumus atbilstīgi vienotajiem principiem, dalībvalstīm: — īpaša uzmanība jāpievērš gruntsūdeņu aizsardzībai, — īpaša uzmanība jāpievērš ietekmei uz ūdens organismiem un jānodrošina, lai atļaujas nosacījumi vajadzības gadījumā ietvertu arī risku mazinošus pasākumus Augu veselības pastāvīgās komitejas sasaukšanas datums, kurā pārskata ziņojums tika precizēts: 13.7.2000.
10	Esfenvalerāts CAS Nr. 66230-04-4 CIPAC Nr. 481	(S)-a-Ciano- 3-fenoksiben-zil-(S)-2-(4-hlorofenil)-3-metilbutirāts	830 g/kg	1.8.2001.	31.7.2011.	To drīkst lietot vienīgi kā fungicīdu Pieņemot lēmumus atbilstīgi vienotajiem principiem, dalībvalstīm: — īpaša uzmanība jāpievērš potenciālajai ietekmei uz ūdens organismiem un blakussugu posmkājiem un jānodrošina, lai atļaujas nosacījumi vajadzības gadījumā ietvertu arī risku mazinošus pasākumus Augu veselības pastāvīgās komitejas sasaukšanas datums, kurā pārskata ziņojums tika precizēts: 13.7.2000.
11	Bentazons CAS Nr. 25057-89-0 CIPAC Nr. 366	3-izopropil-1H-2,1,3-benzotiadiazīn-4(3H)-on-2,2-dioksīds	960 g/kg	1.8.2001.	31.7.2011.	To drīkst lietot vienīgi kā herbicīdu Pieņemot lēmumus atbilstīgi vienotajiem principiem, dalībvalstīm īpaša uzmanība jāpievērš gruntsūdeņu aizsardzībai Augu veselības pastāvīgās komitejas sasaukšanas datums, kurā pārskata ziņojums tika precizēts: 13.7.2000.
12	Lambda - cihalotrīns CAS Nr. 91465-08-6 CIPAC Nr. 463	1:1 maisījums, kas sastāv no (S)-a-ciān-3-fenoksibenzil (Z)-(lR,3R)-3-(2-hlor-3, 3, 3-trifluoropropenil)-2,2-dimetilciklopropān-karboksilāts un (R)-a-ciān-3-fenoksibenzil(Z)-(lS,3S)-3-(2-hlor-3, 3, 3-trifluorpropenil)-2,2-dimetilciklopropānkarbooksilāts	810 g/kg	1.1.2002.	31.12.2011.	To drīkst lietot vienīgi kā insekticīdu Pieņemot lēmumus atbilstīgi vienotajiem principiem, dalībvalstīm: — īpaša uzmanība jāpievērš operatoru drošībai, — īpaša uzmanība jāpievērš potenciālajai ietekmei uz ūdens organismiem un blakussugu posmkājiem, to skaitā bitēm, un jānodrošina, lai atļaujas nosacījumi vajadzības gadījumā ietvertu arī risku mazinošus pasākumus, — īpaša uzmanība jāpievērš pārtikas atlikumiem un jo īpaši ar to saistītajai akūtajai ietekmei Augu veselības pastāvīgās komitejas sasaukšanas datums, kurā pārskata ziņojums tika precizēts: 19.10.2000.
▼M24
13	(fenheksamīds) CAS Nr. 126833-17-8 CIPAC Nr. 603	N-(2,3-dihlor-4-hidroksifenil)-1-metilcikloheksānkarboksamīds	≥ 950 g/kg (2)	2001. gada 1. jūnijs	2011. gada 31. maijs	To ir atļauts lietot tikai kā fungicīdu. Gatavojot lēmumu saskaņā ar vienotiem principiem, dalībvalstīm īpaša uzmanība jāpievērš vielas potenciālajai ietekmei uz ūdens organismiem un jānodrošina, lai vajadzības gadījumā atļaujas nosacījumi ietvertu arī risku mazinošus pasākumus. Pastāvīgās augu veselības komitejas sasaukšanas datums, kurā precizēts pārskata ziņojums: 2000. gada 19. oktobris.
▼M23
14	Amitrols CAS nr. 61-82-5 CIPAC nr. 90	H-[1,2,4]-triazol-3-ilamīns	900 g/kg	1.1.2002.	31.12.2011	To drīkst lietot vienīgi kā herbicīdu VI pielikuma vienoto principu ieviešanai jāņem vērā secinājumi no pārskata ziņojuma par amitrolu un jo īpaši I un II pielikums, kas 2000. gada 12. decembrī precizēts Pastāvīgajā augu veselības komitejā. Šajā kopīgajā novērtējumā dalībvalstīm — īpaša uzmanība jāpievērš operatoru aizsardzībai; — īpaša uzmanība jāpievērš gruntsūdeņu aizsardzībai mazāk aizsargātos apgabalos, jo īpaši attiecībā uz lietošanas veidiem, kas nav saistīti ar laukaugiem; — īpaša uzmanība jāpievērš derīgo posmkāju aizsardzībai; — īpaša uzmanība jāpievērš putnu un savvaļas zīdītāju aizsardzībai. Amitrola lietošanu vaislas sezonā var atļaut tikai tad, ja atbilstīgais riska novērtējums ir pierādījis, ka nav nepieņemamas iedarbības, un ja vajadzības gadījumā atļaujas nosacījumi ietver arī risku mazinošus pasākumus
15	Dikvāts CAS nr. 2764-72-9 (jons), 85-00-7 (dibromīds)	9,10-dihidro-8a,10a-diazofenantrēna jons (dibromīds)	950 g/kg	1.1.2002.	31.12.2011	Pamatojoties uz pašreiz pieejamo informāciju, to drīkst izmantot tikai kā sauszemes herbicīdu un žāvētāju. Tā lietošanu ūdenszāļu apkarošanai nedrīkst atļaut VI pielikuma vienoto principu ieviešanai jāņem vērā secinājumi no pārskata ziņojuma par dikvātu un jo īpaši I un II pielikums, kas 2000. gada 12. decembrī precizēts Pastāvīgajā augu veselības komitejā. Šajā kopīgajā novērtējumā dalībvalstīm — īpaša uzmanība jāpievērš potenciālajai ietekmei uz ūdens organismiem un jānodrošina, lai vajadzības gadījumā atļaujas nosacījumi ietvertu arī risku mazinošus pasākumus; — īpaša uzmanība jāpievērš ietekmei uz operatora drošību, kas saistīta ar neprofesionālo lietošanu, un jānodrošina, lai vajadzības gadījumā atļaujas nosacījumi ietvertu arī risku mazinošus pasākumus
16	Piridāts CAS nr. 55512-33-9 CIPAC nr. 447	6-hlor-3-fenilpiridazīn-4-il-S-oktiltiokarbonāts	900 g/kg	1.1.2002.	31.12.2011	To drīkst lietot tikai kā herbicīdu VI pielikuma vienoto principu ieviešanai jāņem vērā secinājumi no pārskata ziņojuma par piridātu un jo īpaši I un II pielikums, kas 2000. gada 12. decembrī precizēts Pastāvīgajā augu veselības komitejā. Šajā kopīgajā novērtējumā dalībvalstīm — īpaša uzmanība jāpievērš gruntsūdeņu aizsardzībai; — īpaša uzmanība jāpievērš potenciālajai ietekmei uz ūdens organismiem un jānodrošina, lai vajadzības gadījumā atļaujas nosacījumi ietvertu arī risku mazinošus pasākumus
17	Tiabendazols CAS nr. 148-79-8 CIPAC nr. 323	2-tiazol-4-il-1H-benzimidazols	985 g/kg	1.1.2002.	31.12.2011	To drīkst lietot tikai kā fungicīdu. Lapaugu apsmidzināšana nav atļauta. VI pielikuma vienoto principu ieviešanai jāņem vērā secinājumi no pārskata ziņojuma par tiabendazolu un jo īpaši I un II pielikums, kas 2000. gada 12. decembrī precizēts Pastāvīgajā augu veselības komitejā. Šajā kopīgajā novērtējumā dalībvalstīm — īpaša uzmanība jāpievērš potenciālajai ietekmei uz ūdens organismiem un organismiem, kas mīt uz nogulsnēm, un jānodrošina, lai vajadzības gadījumā atļaujas nosacījumi ietvertu arī risku mazinošus pasākumus Ir jāievieš atbilstīgi risku mazinoši pasākumi (piemēram, attīrīšana ar diatomīta zemi vai aktīvo ogli), lai pasargātu virszemes ūdeņus no nepieņemama piesārņojuma, ko izraisa notekūdeņi
▼M26
18	Paedlomyces fumosoroseus Apopka celms 97, PFR 97 jeb CG 170, ATCC20874	Nepiemēro	Katrs raudzēšanas šķīdums būtu jāpārbauda uz sekundārajiem metabolītiem ar HPLC	2001. gada 1. jūlijs	2011. gada 30. jūnijs	Atļauts lietot tikai kā insekticīdu. Katrs raudzēšanas atsārms būtu jāpārbauda ar HPLC, lai pārliecinātos, ka tajā nav sekundāro metabolītu. Pastāvīgās augu veselības komitejas sasaukšanas datums, kurā precizēts pārskata ziņojums: 2001. gada 27. aprīlis.
▼M27
19	DPX KE 459 (flupirsulfuronmetils) CAS Nr. 144740-54-5 CIPAC Nr. 577	2-(4,6-dimetoksipirimidīn-2-ilkarbamoilsulfamoil)-6-trifluormetilnikotināta mononātrija sāls	903 g/kg (3)	2001. gada 1. jūlijs	2011. gada 30. jūnijs	Atļauts lietot tikai kā herbicīdu. Pieņemot lēmumus saskaņā ar vienotajiem principiem, dalībvalstīm īpaša uzmanība jāpievērš gruntsūdeņu aizsardzībai. Pastāvīgās augu veselības komitejas sasaukšanas datums, kurā pārskata ziņojums tika precizēts: 2001. gada 27. aprīlis.
▼M28
20	acibenzolar-S-metils CAS Nr. 135158-54-2 CIPAC Nr. 597	Benzo[1,2,3]tiadiazol-7-carbotioskābes S-metilesteris	970 g/kg	2001. gada 1. novembris	2011. gada 31. oktobris	Atļauts lietot tikai kā augu aktivatoru. Pastāvīgās augu veselības komitejas sasaukšanas datums, kurā pārskata ziņojums tika precizēts: 2001. gada 29. jūnijs.
21	Ciklanilīds CAS Nr. 113136-77-9 CIPAC Nr. 586	Nav	960 g/kg	2001. gada 1. novembris	2011. gada 31. oktobris	Atļauts lietot tikai kā auga augšanas regulētāju. Maksimālais piemaisījuma 2,4-dihloranilīna (2,4-DHA) saturs rūpnieciskajā aktīvajā vielā atļauts līdz 1 g/kg. Pastāvīgās augu veselības komitejas sasaukšanas datums, kurā pārskata ziņojums precizēts: 2001. gada 29. jūnijs.
22	dzelzs fosfāts CAS Nr. 10045-86-0 CIPAC Nr. 629	dzelzs (III) fosfāts	990 g/kg	2001. gada 1. novembris	2011. gada 31. oktobris	Atļauts lietot tikai kā limacīdu. Pastāvīgās augu veselības komitejas sasaukšanas datums, kurā pārskata ziņojums precizēts: 2001. gada 29. jūnijs
23	Pimetrozīns CAS Nr. 123312-89-0 CIPAC Nr. 593	(E)-6-metil-4-[(piridīn-3-ilmetilēn)amino]-4,5-dihidro-2H-[1,2,4]-triazīn-3-ons	950 g/kg	2001. gada 1. novembris	2011. gada 31. oktobris	Atļauts lietot tikai kā insekticīdu. Pieņemot lēmumus saskaņā ar vienotajiem principiem, dalībvalstīm īpaša uzmanība jāpievērš ūdens organismu aizsardzībai. Pastāvīgās augu veselības komitejas sasaukšanas datums, kurā pārskata ziņojums precizēts: 2001. gada 29. jūnijs.
24	Piraflufēnetils CAS Nr. 129630-19-9 CIPAC Nr. 605	Etil-2-hlor-5-(4-hlor-5-difluormetoksi-1-rnetilpirazol-3-il)-4-fluorfenoksiacetāts	956 g/kg	2001. gada 1. novembris	2011. gada 31. oktobris	Atļauts lietot tikai kā herbicīdu. Pieņemot lēmumus saskaņā ar vienotajiem principiem, dalībvalstīm īpaša uzmanība jāpievērš aļģu un ūdens augu aizsardzībai un, ja vajadzīgs, jāveic riska faktorus ierobežojoši pasākumi. Pastāvīgās augu veselības komitejas sasaukšanas datums, kurā pārskata ziņojums precizēts: 2001. gada 29. jūnijs.
▼M29
25	Glifosāts CAS Nr. 1071-83-6 CIPAC Nr. 284	N-(fosfonometil)-glicīns	950 g/kg	2002. gada 1. jūlijs	2012. gada 30. jūnijs	To drīkst lietot tikai kā herbicīdu VI pielikuma vienoto principu īstenošanas nolūkā ņem vērā secinājumus, kas izdarīti pārskata ziņojumā par glifosātu un jo īpaši tā I un II pielikumu, ko 2001. gada 29. jūnijā pabeidza Pastāvīgā augu veselības komiteja. Šajā vispārējā novērtējumā dalībvalstīm — īpaša uzmanība jāpievērš gruntsūdeņu aizsardzībai mazāk aizsargātos apgabalos, jo īpaši attiecībā uz lietošanas veidiem, kas nav saistīti ar laukaugiem
26	Tifensulfurons CAS Nr. 79277-27-3 CIPAC Nr. 452	Metil 3-(4-metoksi-6-metil-1,3,5-triazin-2-ilkarbamil-sulfamil) tiofēns-2-karboksilāts	960 g/kg	2002. gada 1. jūlijs	2012. gada 30. jūnijs	Atļaut drīkst vienīgi izmantošanai kā herbicīdu. VI pielikuma vienoto principu īstenošanas nolūkā ņem vērā secinājumus, kas izdarīti pārskata ziņojumā par tifensulfuronu un jo īpaši tā I un II pielikumu, ko 2001. gada 29. jūnijā pabeidza Pastāvīgā augu veselības komiteja. Šajā vispārējā novērtējumā dalībvalstīm — īpaša uzmanība jāpievērš gruntsūdeņu aizsardzībai, — īpaša uzmanība jāpievērš ietekmei uz ūdensaugiem un jānodrošina, lai atļaujas nosacījumi attiecīgā gadījumā ietvertu arī risku mazinošus pasākumus
▼M30
27	2,4-D CAS Nr. 94-75-7 CIPAC Nr. 1	(2,4-dihlorfenoksi)etiķskābe	960 g/kg,	1.10.2002.	30.9.2012.	Atļauts lietot tikai kā herbicīdu. Lai īstenotu VI pielikuma vienotos principus, jāņem vērā secinājumi pārskata ziņojumā par 2,4-D un jo īpaši tā I un II pielikums, kas 2001. gada 2. oktobrī precizēts Pastāvīgajā augu veselības komitejā. Šajā kopīgajā novērtējumā dalībvalstīm: — īpaša uzmanība jāpievērš gruntsūdeņu aizsardzībai, kad aktīvo vielu lieto reģionos ar maigiem zemes un klimatiskajiem apstākļiem, — īpaša uzmanība jāpievērš vielas absorbcijai caur ādu, — īpaša uzmanība jāpievērš apkārtnē mītošajiem posmkājiem un jānodrošina, lai vajadzības gadījumā atļaujas nosacījumi ietvertu arī risku mazinošus pasākumus.
▼M31
28	Izoproturons CAS Nr. 34123-59-6 CIPAC Nr. 336	3-(4-izopropilfenil)-1,1-dimetilurīnviela	970 g/kg	2003. gada 1. janvāris	2012. gada 31. decembris	Atļauts lietot tikai kā herbicīdu. Lai īstenotu VI pielikuma vienotos principus jāņem vērā no pārskata ziņojuma secinājumi par izoproturonu un jo īpaši I un II pielikuma papildinājums, kas 2002. gada 7. decembrī precizēts Pastāvīgajā augu veselības komitejā. Šajā kopīgajā novērtējumā dalībvalstīm: — īpaša uzmanība jāpievērš gruntsūdeņu aizsardzībai, ja aktīvo vielu izmanto reģionos ar mazāk aizsargātu augsni un/vai klimatiskajiem apstākļiem, vai arī vielas izmantošanas apjoms ir lielāks, nekā aprakstīts pārskata ziņojumā, un, kur vajadzīgs, jāveic risku ierobežojoši pasākumi, — īpaša uzmanība jāpievērš ietekmei uz ūdens organismiem un jānodrošina, lai atļaujas nosacījumos vajadzības gadījumā ietvertu arī risku mazinošus pasākumus.
▼M32
29	Etofumezāts CAS Nr. 26225-79-6 CICAP Nr. 223	(±)-2-etoksi-2,3-dihidro-3,3-dimethilbenzo-furān-5-ilmetānsulfonāts	960 g/kg	2003. gada 1. marts	2013. gada 28. februāris	To drīkst lietot tikai kā herbicīdu Lai ieviestu VI pielikumā minētos vienotos principus par katru vielu, ņem vērā pārskata ziņojuma par etofumezātu secinājumus un jo īpaši tā I un II pielikumu, ko 2002. gada 26. februārī precizēja Pastāvīgās pārtikas aprites un dzīvnieku veselības komiteja. Šajā vispārējā novērtējumā dalībvalstīm īpaša uzmanība jāpievērš gruntsūdeņu aizsardzībai, ja aktīvo vielu izmanto reģionos ar labiliem augsnes un/vai klimata apstākļiem, un attiecīgā gadījumā jāveic risku mazinoši pasākumi.
▼M33
30	Iprovalikarbs CAS Nr. 140923-17-7 CICAP Nr. 620	{2-Metil-1-[1-(4-metilfenil)etilkarbonil]propil}karbamīnskābes izopropilesteris	950 g/kg (pagaidu specifikācija)	2002. gada 1. jūlijs	2011. gada 30. jūnijs	Atļauts lietot tikai kā fungicīdu. Lai īstenotu VI pielikuma vienotos principus, jāņem vērā pārskata ziņojuma secinājumi par iprovalikarbu un jo īpaši I un II pielikums, kas 2002. gada 26. februārī precizēts Pastāvīgajā pārtikas aprites un dzīvnieku veselības komitejā. Šajā vispārējā novērtējumā: — tehniskā materiāla specifikācijai par tā rūpniecisko ražošanu jābūt apstiprinātai un jāpievieno attiecīgie analītiskie dati. Pārbaudāmais materiāls dokumentācijā par toksicitāti jāsalīdzina un jāpārbauda ar šo tehniskā materiāla specifikāciju, — īpaša uzmanība dalībvalstīm jāpievērš tirgus dalībnieku aizsardzībai.
31	Prosulfurons CAS Nr. 94125-34-5 CICAP Nr. 579	1-(4-metoksi-6-metil-1,3,5-triazīn-2-il)-3-[2-(3,3,3-trifluorpropil)fenilsulfonil]urīnviela	950 g/kg	2002. gada 1. jūlijs	2011. gada 30. jūnijs	Atļauts lietot tikai kā herbicīdu. Lai īstenotu VI pielikuma vienotos principus, jāņem vērā pārskata ziņojuma secinājumi par prosulfuronu un jo īpaši I un II pielikuma papildinājums, kas 2002. gada 26. februārī precizēts Pastāvīgajā pārtikas aprites un dzīvnieku veselības komitejā. Šajā vispārējā novērtējumā dalībvalstīm: — rūpīgi jāizvērtē riska faktori ūdens augiem, ja aktīvo vielu izmanto blakus virszemes ūdeņiem. Ja vajadzīgs, jāveic risku mazinoši pasākumi, — īpaša uzmanība jāpievērš gruntsūdeņu aizsardzībai, ja aktīvā viela izmantota reģionos ar maigu augsni un/vai klimatiskajiem apstākļiem. Ja vajadzīgs, jāveic risku mazinoši pasākumi.
32	Sulfosulfurons CAS Nr. 141776-32-1 CICAP Nr. 601	1-(4,6-dimetoksipirimidīn-2-il)-3-[2-etānsulfonilimidazo[1,2-α]piridīn)sulfonil]urīnviela	980 g/kg	2002. gada 1. jūlijs	2011. gada 30. jūnijs	Atļauts lietot tikai kā herbicīdu. Lai īstenotu VI pielikuma vienotos principus, jāņem vērā pārskata ziņojuma secinājumi par sulfosulfuronu un jo īpaši I un II pielikuma papildinājums, kas 2002. gada 26. februārī precizēti Pastāvīgajā pārtikas aprites un dzīvnieku veselības komitejā. Šajā vispārējā novērtējumā: — īpaša uzmanība dalībvalstīm jāpievērš ūdens augu un aļģu aizsardzībai. Ja vajadzīgs, jāveic risku mazinoši pasākumi, — īpaša uzmanība jāpievērš gruntsūdeņu aizsardzībai, ja aktīvā viela izmantota reģionos ar maigu augsni un/vai klimatiskajiem apstākļiem.
▼M34
33	Cinidonetils CAS Nr. 142891-20-1 CIPAC Nr. 598	(Z)-etil 2-hlor-3-[2-hlor-5-(cikloheks-1-ēn-1,2-dikarboksimido)fenil]akrilāts	940 g/kg	2002. gada 1. oktobris	2012. gada 30. septembris	Atļauts lietot tikai kā herbicīdu. Lai īstenotu VI pielikuma vienotos principus, jāņem vērā pārskata ziņojuma secinājumi par cinidonetilu, un jo īpaši I un II pielikuma papildinājums, kas 2002. gada 19. aprīlī precizēts Pastāvīgajā pārtikas aprites un dzīvnieku veselības komitejā. Šajā vispārējā novērtējumā dalībvalstīm: — īpaša uzmanība jāpievērš potenciālajam gruntsūdeņu piesārņojumam, ja aktīvā viela izmantota reģionos ar maigu augsni (piem., augsnes ar neitrālu vai lielu pH) un/vai klimatiskajiem apstākļiem, — īpaša uzmanība jāpievērš ūdens organismu aizsardzībai. Ja nepieciešams, atļauju nosacījumos jāietver risku mazinoši pasākumi
34	Cihalofopbutils CAS No 122008-85-9 CIPAC Nr. 596	Butil-(R)-2-[4(4-ciano-2-fluorfenoksi)fenoksi]propionāts	950 g/kg	2002. gada 1. oktobris	2012. gada 30. septembris	Atļauts lietot tikai kā herbicīdu. Lai īstenotu VI pielikuma vienotos principus, jāņem vērā pārskata ziņojuma secinājumi par cihalofopbutilu, un jo īpaši I un II pielikuma papildinājums, kas 2002. gada 19. aprīlī precizēts Pastāvīgajā pārtikas aprites un dzīvnieku veselības komitejā. Šajā vispārējā novērtējumā: — dalībvalstīm rūpīgi jāizvērtē potenciālā ietekme uz blakus organismiem un ūdens sugām, vielu lietojot atmosfērā. Ja nepieciešams, atļauju nosacījumos jāietver ierobežojumi vai risku mazinoši pasākumi; — dalībvalstīm rūpīgi jāizvērtē potenciālā ietekme uz ūdens organismiem rīsa laukos vielas sauszemes lietojumu gadījumos. Ja nepieciešams, atļauju nosacījumos jāietver risku mazinoši pasākumi.
35	Famoksadons CAS Nr. 131807-57-3 CIPAC Nr. 594	3-anilīno-5-metil-5-(4-fenoksifenil)-1,3-oksazolidīn-2,4-dions	960 g/kg	2002. gada 1. oktobris	2012. gada 30. septembris	Atļauts lietot tikai kā fungicīdu. Lai īstenotu VI pielikuma vienotos principus, jāņem vērā pārskata ziņojuma secinājumi par famoksadonu un jo īpaši I un II pielikuma papildinājums, kas 2002. gada 19. aprīlī precizēts Pastāvīgajā pārtikas aprites un dzīvnieku veselības komitejā. Šajā vispārējā novērtējumā: — dalībvalstīm jāvērš īpaša uzmanība uz pamatvielas vai metabolītu potenciāliem hroniska riska faktoriem sliekām, — dalībvalstīm īpaša uzmanība jāpievērš ietekmei uz ūdens organismiem un jānodrošina, lai atļaujas nosacījumi vajadzības gadījumā ietvertu risku mazinošus pasākumus, — dalībvalstīm īpaša uzmanība jāpievērš tirgus dalībnieku aizsardzībai.
36	Florasulams CAS Nr. 145701-23-1 CIPAC Nr. 616	2',6',8-Trifluor-5-metoksi-[1,2,4]-triazol[1,5-c]pirimidīn-2-sulfonanilīds	970 g/kg	2002. gada 1. oktobris	2012. gada 30. septembris	Atļauts lietot tikai kā herbicīdu. Lai īstenotu VI pielikuma vienotos principus, jāņem vērā pārskata ziņojuma secinājumi par florasulamu un jo īpaši I un II pielikuma papildinājums, kas 2002. Gada 19. aprīlī precizēts Pastāvīgajā pārtikas aprites un dzīvnieku veselības komitejā. Šajā vispārējā novērtējumā dalībvalstīm: — īpaša uzmanība jāvērš uz potenciālu gruntsūdeņu piesārņošanu, ja aktīvā viela izmantota reģionos ar maigu augsni un/vai klimatiskajiem apstākļiem. Ja nepieciešams, atļauj nosacījumos jāietver risku mazinoši pasākumi.
37	Metalaksils-M CAS Nr. 70630-17-0 CIPAC Nr. 580	Metil-(R)-2-{[(2,6-dimetilfenil)metoksiacetil]amino}propionāts	910 g/kg	2002. gada 1. oktobris	2012. gada 30. septembris	Atļauts lietot tikai kā fungicīdu. Lai īstenotu VI pielikuma vienotos principus, jāņem vērā pārskata ziņojuma secinājumi par metalaksilu-M un jo īpaši I un II pielikuma papildinājums, kas 2002. gada 19. aprīlī precizēts Pastāvīgajā pārtikas aprites un dzīvnieku veselības komitejā. Šajā vispārējā novērtējumā: — īpaša uzmanība jāpievērš potenciālu gruntsūdeņu piesārņošanai ar aktīvo vielu vai tās sadalīšanās produktiem CGA 62826 un CGA 108906, ja aktīvā viegla izmantota reģionos ar maigu augsni un/vai klimatiskajiem apstākļiem. Ja vajadzīgs, jāpielieto risku mazinoši pasākumi.
38	Pikolinafēns CAS Nr. 137641-05-5 CIPAC Nr. 639	4'-Fluor-6-[(α,α,α-trifluor-m-tolil)oksi]pikolīnanilīds	970 g/kg	2002. gada 1. oktobris	2012. gada 30. septembris	Atļauts lietot tikai kā herbicīdu. Lai īstenotu VI pielikuma vienotos principus, jāņem vērā pārskata ziņojuma secinājumi par pikolinafēnu un jo īpaši I un II pielikuma papildinājums, kas 2002. gada 19. aprīlī precizēts Pastāvīgajā pārtikas aprites un dzīvnieku veselības komitejā. Šajā vispārējā novērtējumā dalībvalstīm: — īpaša uzmanība jāpievērš ūdens organismu aizsardzībai. Ja nepieciešams, atļauju nosacījumos jāietver risku mazinoši pasākumi.
▼M35
39	Flumioksazīns CAS Nr. 103361-09-7 CICAP Nr. 578	N-(7-fluor-3,4-dihidro-3-okso-4-prop-2-inil-2H-1,4-benzoksazīn-6-il)cicloheks-1-ēn-1,2-dikarboksimīds	960 g/kg	2003. gada 1. janvāris	2012. gada 31. decembris	Atļauts lietot tikai kā herbicīdu. VI pielikuma vienoto principu ieviešanai jāņem vērā secinājumi no pārskata ziņojuma par flumioksazīnu un jo īpaši I un II pielikums, kas 2002. gada 28. jūnijā precizēts Pastāvīgā pārtikas aprites un dzīvnieku veselības komitejā. Šajā kopīgajā novērtējumā dalībvalstīm: — rūpīgi jāizvērtē riska faktori uz ūdensaugiem un aļģēm. Atļauju noteikumos, kur tas vajadzīgs, jāiekļauj riska mazināšanas pasākumi.
▼M36
40	Deltametrīns CAS Nr. 52918-63-5 CIPAC Nr. 333	(S)-α-ciān-3-fenoksibenzil(1R,3R)-3-(2,2-dibromvinil)-2,2-dimetilciklopropānkarboksilāts	980 g/kg	2003. gada 1. novembris	2013. gada 31. oktobris	Drīkst lietot vienīgi kā insekticīdu. Lai īstenotu VI pielikumā noteiktos vienotos principus, jāņem vērā pārskata ziņojuma secinājumi par deltametrīnu, un jo īpaši tā I un II pielikums, ko 2002. gada 18. oktobrī pabeigusi Pastāvīgā augu veselības komiteja. Šajā kopīgajā novērtējumā dalībvalstīm: — īpaša uzmanība jāpievērš operatoru drošībai un jānodrošina, lai atļauju piešķiršanas nosacījumos tiktu iekļauti arī attiecīgi aizsargpasākumi, — jāvēro, kāda kopumā ir akūtā iedarbība ar uzturu uz patērētājiem, lai nākotnē pārskatītu maksimālos atlieku daudzumus, — īpaša uzmanība jāpievērš ūdens organismu, bišu un blakussugu posmkāju aizsardzībai un jānodrošina, lai atļaujas nosacījumi vajadzības gadījumā ietvertu arī risku mazinošus pasākumus.
▼M37
41	Imazamokss CAS Nr. 114311-32-9, CIPAC Nr. 619	(±)-2-(4-izopropil-4-metil-5-okso-2-imidazolīn-2-il)-5-(metoksimetil)nikotīnskābe	950 g/kg	2003. gada 1. jūlijs	2013. gada 30. jūnijs	Atļauts lietot tikai kā herbicīdu. Lai īstenotu VI pielikumā noteiktos vienotos principus, ņem vērā secinājumus pārskata ziņojumā par imazamoksu un jo īpaši ziņojuma I un II pielikumu, ko 2002. gada 3. decembrī pabeidza Pastāvīgā pārtikas aprites un dzīvnieku veselības komiteja. Šajā vispārējā novērtējumā dalībvalstīm jāpievērš īpaša uzmanība iespējamam notekūdeņu piesārņojumam, ja aktīvo vielu lieto reģionos ar uzņēmīgu augsni un/vai attiecīgu klimatiskajiem apstākļiem. Ja vajadzīgs, veic risku mazinošus pasākumus
42	Oksasulfurons CAS Nr.144651-06-9 CIPAC Nr.626	Oksetān-3-il-2-[(4,6-dimetilpirimidīn-2-il)karbamoilsulfamoil]benzoāts	960 g/kg	2003. gada 1. jūlijs	2013. gada 30. jūnijs	Atļauts lietot tikai kā herbicīdu. Lai īstenotu VI pielikumā noteiktos vienotos principus, ņem vērā secinājumus pārskata ziņojumā par oksasulfuronu un jo īpaši ziņojuma I un II pielikumu, ko 2002. gada 3. decembrī pabeidza Pastāvīgā pārtikas aprites un dzīvnieku veselības komiteja. — Dalībvalstīm jāpievērš īpaša uzmanība gruntsūdeņu aizsardzībai, ja aktīvā viela lietota reģionos ar uzņēmīgu augsni un/vai attiecīgiem klimatiskajiem apstākļiem. Ja vajadzīgs, veic risku mazinošus pasākumus
43	Etoksisulfurons CAS Nr.126801-58-9 CIPAC Nr.591	3-(4,6-dimetoksipirimidīn-2-il)-1-(2-etoksifenoksisulfonil)urīnviela	950 g/kg	2003. gada 1. jūlijs	2013. gada 30. jūnijs	Atļauts lietot tikai kā herbicīdu. Lai īstenotu VI pielikumā noteiktos vienotos principus, ņem vērā secinājumus pārskata ziņojumā par etoksisulfuronu un jo īpaši ziņojuma I un II pielikumu, ko 2002. gada 3. decembrī pabeidza Pastāvīgā pārtikas aprites un dzīvnieku veselības komiteja. Dalībvalstīm jāpievērš īpaša uzmanība ūdens augu un aļģu blakusorganismiem kanalizācijas kanālos. Ja vajadzīgs, veic risku mazinošus pasākumus
44	Foramsulfurons CAS Nr.173159-57-4 CIPAC Nr.659	1-(4,6-dimetoksipirimidīn-2-il)-3-(2-dimetilkarbamoil-5-formamidofenilsulfonil)urīnviela	940 g/kg	2003. gada 1. jūlijs	2013. gada 30. jūnijs	Atļauts lietot tikai kā herbicīdu. Lai īstenotu VI pielikumā noteiktos vienotos principus, ņem vērā secinājumus pārskata ziņojumā par formamsulfuronu un jo īpaši ziņojuma I un II pielikumu, ko 2002. gada 3. decembrī pabeidza Pastāvīgā pārtikas aprites un dzīvnieku veselības komiteja. Šajā vispārējā novērtējumā dalībvalstīm jāpievērš īpaša uzmanība ūdensaugu aizsardzībai. Ja vajadzīgs, veic risku mazinošus pasākumus
45	Oksadiargils CAS Nr. 39807-15-3 CIPAC Nr. 604	5-terc-butil-3-(2,4-dihlor-5-propargiloksifenil)-1,3,4-oksadiazol-2-(3H)-ons	980 g/kg	2003. gada 1. jūlijs	2013. gada 30. jūnijs	Atļauts lietot tikai kā herbicīdu. Lai īstenotu VI pielikumā noteiktos vienotos principus, ņem vērā secinājumus pārskata ziņojumā par oksadiargilu un jo īpaši ziņojuma I un II pielikumu, ko 2002. gada 3. decembrī pabeidza Pastāvīgā pārtikas aprites un dzīvnieku veselības komiteja. Šajā vispārējā novērtējumā dalībvalstīm jāpievērš īpaša uzmanība aļģu un ūdensaugu aizsardzībai. Ja vajadzīgs, veic risku mazinošus pasākumus
46	Ciazofamīds CAS Nr. 120116-88-3 CIPAC Nr. 653	4-hlor-2-ciano-N,N-dimetil-5-P-tolilimidazol-1-sulfonamīds	935 g/kg	2003. gada 1. jūlijs	2013. gada 30. jūnijs	Atļauts lietot tikai kā fungicīdu. Lai īstenotu VI pielikumā noteiktos vienotos principus, ņem vērā secinājumus pārskata ziņojumā par ciazofamīdu un jo īpaši ziņojuma I un II pielikumu, ko 2002. gada 3. decembrī pabeidza Pastāvīgās pārtikas aprites un dzīvnieku veselības komiteja. Šajā vispārējā novērtējumā — dalībvalstīm jāpievērš īpaša uzmanība ūdens organismu aizsardzībai, — dalībvalstīm jāpievērš īpaša uzmanība CTCA metabolīta noārdīšanās kinētikai augsnē, it īpaši Eiropas ziemeļu reģionos. Ja vajadzīgs, veic risku mazinošus pasākumus vai ierobežo aktīvās vielas lietošanu.
▼M38
47	2,4-DB CAS Nr. 94-82-6 CIPAC Nr. 83	4-(2,4-dihlorfenoksi)sviestskābe	940 g/kg	2004. gada 1. janvāris	2013. gada 31. decembris	Var atļaut lietot tikai kā herbicīdu. Lai īstenotu VI pielikuma vienotos principus, ņem vērā pārskata ziņojuma secinājumus par 2,4-DB, un jo īpaši tā I un II pielikumu, ko 2002. gada 3. decembrī pabeidza Pastāvīgā pārtikas aprites un dzīvnieku veselības komiteja. Šajā vispārējā novērtējumā dalībvalstīm: jāpievērš īpaša uzmanība gruntsūdeņu aizsardzībai, ja aktīvā viela izmantota reģionos ar maigu augsni un/vai klimatiskajiem apstākļiem. Ja vajadzīgs, jāveic riska mazināšanas pasākumi.
48	Beta-ciflutrīns CAS Nr. 68359-37-5 (stereoķīmija nav noteikta) CIPAC Nr. 482	(1RS,3RS;1RS,3SR)-3-(2,2-dihlorvinil)-2,2-dimetilciklopropānkarbonskābes (SR)-α-ciān-(4-fluor-3-fenoksi-fenil)metilesteris	965 g/kg	2004. gada 1. janvāris	2013. gada 31. decembris	Var atļaut lietot tikai kā insekticīdu. Lietošana, izņemot dekoratīvajiem augiem siltumnīcās un sēklu apstrādei, pašlaik netiek pienācīgi atbalstīta un nav parādīts, ka tā ir pieņemama saskaņā ar VI pielikumā noteiktajiem kritērijiem. Lai atbalstītu atļaujas tādai izmantošanai, būs jāsagatavo dati un informācija, kas pierādītu, ka tāda izmantošana ir pieņemama cilvēkam un videi, un jāiesniedz dalībvalstīm. Tas jo īpaši attieksies uz datiem, kas ļauj detalizēti novērtēt risku, ko rada lietošana uz lapām ārpus telpām, un uzņemšanas ar pārtiku risku, kas rodas, apstrādājot lapas augiem, no kā iegūst pārtiku. Lai īstenotu VI pielikuma vienotos principus, ņem vērā pārskata ziņojuma secinājumus par beta-ciflutrīnu, un jo īpaši tā I un II pielikumu, ko 2002. gada 3. decembrī pabeidza Pastāvīgā pārtikas aprites un dzīvnieku veselības komiteja. Šajā vispārējā novērtējumā: dalībvalstīm jāpievērš īpaša uzmanība blakussugu posmkāju aizsardzībai. Atļaujas piešķiršanas nosacījumos jāiekļauj atbilstoši riska mazināšanas pasākumi.
49	Ciflutrīns CAS Nr. 68359-37-5 (stereoķīmija nav noteikta) CIPAC Nr. 385	(RS),-α-cian-4-fluor-3-fenoksi-benzil-(1RS,3RS;1RS,3SR)-3-(2,2-dihlorvinil)-2,2-dimetilciklopropānkarboksilāts	920 g/kg	2004. gada 1. janvāris	2013. gada 31. decembris	Var atļaut lietot tikai kā insekticīdu. Lietošana, izņemot dekoratīvajiem augiem siltumnīcās un sēklu apstrādei, pašlaik netiek pienācīgi atbalstīta, un nav parādīts, ka tā ir pieņemama saskaņā ar VI pielikumā noteiktajiem kritērijiem. Lai atbalstītu atļaujas tādai izmantošanai, jāsagatavo dati un informācija, kas pierādītu, ka tāda izmantošana ir pieņemama cilvēkam un videi, un jāiesniedz dalībvalstīm. Tas jo īpaši attieksies uz datiem, kas ļauj detalizēti novērtēt risku, ko rada lietošana uz lapām ārpus telpām, un uzņemšanas ar pārtiku risku, kas rodas, apstrādājot lapas augiem, no kā iegūst pārtiku Lai īstenotu VI pielikuma vienotos principus, ņem vērā pārskata ziņojuma secinājumus par ciflutrīnu, un jo īpaši tā I un II pielikumu, ko 2002. gada 3. decembrī pabeidza Pastāvīgās pārtikas aprites un dzīvnieku veselības komiteja. Šajā vispārējā novērtējumā: dalībvalstīm jāpievērš īpaša uzmanība blakussugu posmkāju aizsardzībai. Atļaujas piešķiršanas nosacījumos jāiekļauj atbilstoši riska mazināšanas pasākumi.
50	Iprodions CAS Nr. 36734-19-7 CIPAC Nr. 278	3-(3,5-dihlorfenil)-N-izopropil-2,4-diokso-imidazolidīn-1-karboksimīds	960 g/kg	2004. gada 1. janvāris	2013. gada 31. decembris	Var atļaut lietot tikai kā fungicīdu. Lai īstenotu VI pielikuma vienotos principus, ņem vērā pārskata ziņojuma secinājumus par iprodionu, un jo īpaši tā I un II pielikumu, ko 2002. gada 3. decembrī pabeidza Pastāvīgā pārtikas aprites un dzīvnieku veselības komiteja. Šajā vispārējā novērtējumā dalībvalstīm: — jāpievērš īpaša uzmanība iespējamai gruntsūdeņu piesārņošanai, ja aktīvo vielu lieto lielos daudzumos (jo īpaši kūdrā) skābās augsnēs (pH mazāks par 6) maigos klimata apstākļos, — rūpīgi jānovērtē risks ūdens bezmugurkaulniekiem, ja aktīvo vielu izmanto blakus virszemes ūdeņiem. Ja vajadzīgs, jāveic riska mazināšanas pasākumi.
51	Linurons CAS Nr. 330-55-2 CIPAC Nr. 76	3-(3,4-dihlorfenil)-l-metoksi-1-metilurīnviela	900 g/kg	2004. gada 1. janvāris	2013. gada 31. decembris	Var atļaut lietot tikai kā herbicīdu. Lai īstenotu VI pielikuma vienotos principus, ņem vērā pārskata ziņojuma secinājumus par linuronu, un jo īpaši tā I un II pielikumu, ko 2002. gada 3. decembrī pabeidza Pastāvīgās pārtikas aprites un dzīvnieku veselības komiteja. Šajā vispārējā novērtējumā dalībvalstīm: — jāpievērš īpaša uzmanība savvaļas zīdītājdzīvnieku, blakussugu posmkāju un ūdens organismu aizsardzībai. Ja nepieciešams, atļaujas nosacījumos jāiekļauj riska mazināšanas pasākumi, — jāpievērš īpaša uzmanība operatoru aizsardzībai.
52	Maleīnhidrazīds CAS Nr. 123-33-1 CIPAC Nr. 310	6-hidroksi-2H-piridazin-3-ons	940 g/kg Aktīvā viela atbilst Padomes Direktīvai 79/117/EEK (4), kurā grozījumi izdarīti ar Direktīvu 90/533/EEK (5).	2004. gada 1. janvāris	2013. gada 31. decembris	Var atļaut lietot tikai kā augšanas regulatoru. Lai īstenotu VI pielikuma vienotos principus, ņem vērā pārskata ziņojuma secinājumus par maleīnhidrazīdu, un jo īpaši tā I un II pielikumu, ko 2002. gada 3. decembrī pabeidza Pastāvīgās pārtikas aprites un dzīvnieku veselības komiteja. Šajā vispārējā novērtējumā dalībvalstīm: — jāpievērš īpaša uzmanība blakussugu posmkāju aizsardzībai un jānodrošina, lai vajadzības gadījumā atļaujas nosacījumi ietvertu arī riska mazināšanas pasākumus, — jāpievērš īpaša uzmanība iespējamai gruntsūdeņu piesārņošanai, ja aktīvā viela izmantota reģionos ar maigu augsni un/vai klimatiskajiem apstākļiem. Ja vajadzīgs, jāveic riska mazināšanas pasākumi.
53	Pendimetalīns CAS Nr. 40487-42-1 CIPAC Nr. 357	N-(1-etilpropil)-2,6-dinitro-3,4-ksilidēns	900 g/kg	2004. gada 1. janvāris	2013. gada 31. decembris	Var atļaut lietot tikai kā herbicīdu. Lai īstenotu VI pielikumā minētos vienotos principus, ņem vērā pārskata ziņojuma secinājumus par pendimetalīnu, un jo īpaši tā I un II pielikumu, ko 2002. gada 3. decembrī pabeidza Pastāvīgā pārtikas aprites un dzīvnieku veselības komiteja. Šajā vispārējā novērtējumā dalībvalstīm: — jāpievērš īpaša uzmanība ūdens organismu un blakussugu sauszemes augu aizsardzībai. Atļaujas nosacījumos vajadzības gadījumā jāiekļauj riska mazināšanas pasākumi, — jāpievērš īpaša uzmanība aktīvās vielas iespējamai pārnesei gaisā nelielā attālumā.
▼M40
54	Propinebs CAS Nr.: 12071-83-9 (monomērs), 9016-72-2 (homopolimērs) CIPAC Nr.: 177	cinka 1,2-propilēn-bis-(ditiokarbamāta) polimērs	Tehniskai aktīvai vielai ir jāatbilst FAO noteikumiem	2004. gada 1. aprīlis	2014. gada 31. marts	Atļauts lietot tikai kā fungicīdu. Lai īstenotu VI pielikumā minētos vienotos principus, ņem vērā pārskata ziņojuma par propinebu secinājumus un jo īpaši tā I un II papildinājumu, ko 2003. gada 26. februārī precizēja Pastāvīgās pārtikas aprites un dzīvnieku veselības komiteja. Šajā vispārējā novērtējumā: — dalībvalstis vērš īpašu uzmanību uz gruntsūdeņu potenciālo piesārņojumu, ja aktīvā viela ir lietota reģionos ar maigu augsni un/vai ekstremāliem klimatiskajiem apstākļiem; — dalībvalstis vērš īpašu uzmanību uz sīko zīdītāju, ūdens organismu un blakus organismiem – posmkājiem. Ja nepieciešams, atļauju nosacījumos ietver risku mazinošus pasākumus; — dalībvalstis novēro uztura akūto iedarbību uz patērētājiem, lai nākotnē pārskatītu maksimālo atlieku līmeņus.
55	Propizamīds CAS Nr.: 23950-58-5 CIPAC Nr.: 315	3,5-dihlor-N-(1,1-dimetilprop-2-inil)benzamīds	920 g/kg	2004. gada 1. aprīlis	2014. gada 31. marts	Atļauts lietot tikai kā herbicīdu. Lai īstenotu VI pielikuma vienotos principus, ir jāņem vērā secinājumi no pārskata ziņojuma par propizamīdu un jo īpaši I un II papildinājums, kas 2003. gada 26. februārī precizēts Pastāvīgajā augu veselības komitejā. Šajā kopīgajā novērtējumā dalībvalstīm: — jāvērš īpaša uzmanība uz operatoru aizsardzību un jānodrošina, lai atļauju izsniegšanas nosacījumi ietvertu risku mazinošus pasākumus, ja nepieciešams; — jāvērš īpaša uzmanību uz putnu un savvaļas zīdītāju aizsardzību, it īpaši, ja vielu lieto ligzdošanas sezonas laikā. Ja nepieciešams, atļauju nosacījumos jāietver risku mazinoši pasākumi.
▼M42
56	Mekoprops CAS Nr. 7085-19-0 CIPAC Nr. 51	(RS)-2-(4-hlor-o-toliloksi)-propionskābe	930 g/kg	2004. gada 1. jūnijs	2014. gada 31. maijs	Atļauts lietot tikai par herbicīdu. Lai īstenotu VI pielikuma vienotos principus, ņem vērā pārskata ziņojuma secinājumus par mekopropu un jo īpaši tā I un II papildinājumu, ko 2003. gada 15. aprīlī pabeidza Pastāvīgā pārtikas aprites un dzīvnieku veselības komiteja. Šajā vispārējā novērtējumā: — dalībvalstīm jāpievērš īpaša uzmanība potenciālai gruntsūdeņu piesārņošanai, ja aktīvo vielu izmanto reģionos ar uzņēmīgu augsni un/vai attiecīgiem klimatiskajiem apstākļiem. Vajadzības gadījumā atļaujas nosacījumos jāiekļauj riska mazināšanas pasākumi, — dalībvalstīm jāpievērš īpaša uzmanība blakussugu posmkāju aizsardzībai. Vajadzības gadījumā jāpiemēro riska mazināšanas pasākumi
57	Mekoprops-P CAS Nr. 16484-77-8 CIPAC Nr. 475	(R)-2-(4-hlor-o-toliloksi)-propionskābe	860 g/kg	2004. gada 1. jūnijs	2014. gada 31. maijs	Atļauts lietot tikai par herbicīdu Lai īstenotu VI pielikuma vienotos principus, ņem vērā pārskata ziņojuma secinājumus par mekopropu-P un jo īpaši tā I un II papildinājumu, ko 2003. gada 15. aprīlī pabeidza Pastāvīgās pārtikas aprites un dzīvnieku veselības komiteja. Šajā vispārējā novērtējumā: — dalībvalstīm jāpievērš īpaša uzmanība potenciālai gruntsūdeņu piesārņošanai, ja aktīvo vielu izmanto reģionos ar uzņēmīgu augsni un/vai attiecīgiem klimatiskajiem apstākļiem. Vajadzības gadījumā atļaujas nosacījumos jāiekļauj riska mazināšanas pasākumi.
58	Propikonazols CAS Nr. 60207-90-1 CIPAC Nr. 408	(±)-1-[2-(2,4-dihlor-fenil)-4-propil-1,3-dioks-olan-2-ilmetil]-1H-1,2,4-triazols	920 g/kg	2004. gada 1. jūnijs	2014. gada 31. maijs	Atļauts lietot tikai par fungicīdu. Lai īstenotu VI pielikuma vienotos principus, ņem vērā pārskata ziņojuma secinājumus par propikonazolu un jo īpaši tā I un II papildinājumu, ko 2003. gada 15. aprīlī pabeidza Pastāvīgā pārtikas aprites un dzīvnieku veselības komiteja. Šajā vispārējā novērtējumā: — dalībvalstīm jāpievērš īpaša uzmanība blakussugu posmkāju un ūdens organismu aizsardzībai. Vajadzības gadījumā atļaujas nosacījumos jāiekļauj riska mazināšanas pasākumi, — dalībvalstīm jāpievērš īpaša uzmanība augsnē dzīvojošo organismu aizsardzībai, ja lieto vairāk nekā 625 g aktīvās vielas uz ha (piemēram, zālienos). Vajadzības gadījumā atļauju nosacījumos jāietver riska mazināšanas pasākumi
▼M41
59	Trifloksistrobīns CAS Nr. 141517-21-7 CIPAC Nr. 617	Metil (E)-metoksimino-{(E)-α-[l-α-(α,α,α-trifluor-m-tolil)etilidēneaminooksil]-o-tolil}acetāts	960 g/kg	2003. gada 1. oktobris	2013. gada 30. septembris	Atļauts lietot tikai par fungicīdu. Lai īstenotu VI pielikuma vienotos principus, ņem vērā pārskata ziņojuma secinājumus par trifloksistrobīnu un jo īpaši tā I un II papildinājumu, ko 2003. gada 15. aprīlī pabeidza Pastāvīgā pārtikas aprites un dzīvnieku veselības komiteja. Šajā vispārējā novērtējumā: — dalībvalstīm jāpievērš īpaša uzmanība gruntsūdeņu aizsardzībai, ja aktīvo vielu izmanto reģionos ar uzņēmīgu augsni un/vai attiecīgiem klimatiskajiem apstākļiem. Vajadzības gadījumā jāpiemēro riska mazināšanas pasākumi un/vai attiecīgā gadījumā var uzsākt uzraudzības programmu īstenošanu
60	Karfentrazonetils CAS Nr. 128639-02.1 CIPAC Nr. 587	Etil (RS)-2-hlor-3-[2-hlor-5-(4-difluormetil-4,5-dihidro-3-metil-5okso-1H l,2,4-triazol-l-il)-4-fluorfenil]propionāts	900 g/kg	2003. gada 1. oktobris	2013. gada 30. septembris	Atļauts lietot tikai par herbicīdu. Lai īstenotu VI pielikuma vienotos principus, ņem vērā pārskata ziņojuma secinājumus par karfentrazonetilu un jo īpaši tā I un II papildinājumu, ko 2003. gada 15. aprīlī pabeidza Pastāvīgā pārtikas aprites un dzīvnieku veselības komiteja. Šajā vispārējā novērtējumā: — dalībvalstīm jāpievērš īpaša uzmanība gruntsūdeņu aizsardzībai, ja aktīvo vielu lieto reģionos ar uzņēmīgu augsni un/vai attiecīgiem klimatiskajiem apstākļiem. Vajadzības gadījumā jāpiemēro riska mazināšanas pasākumi
61	Mezotrions CAS Nr. 104206-8 CIPAC Nr. 625	2-(4-mezil-2-nitrobenzoil) cikloheksān – 1,3-dions	920 g/kg Ražošanas piemaisījumu l-ciān-6-(metilsulfonil)-7-nitro-9H-ksanten-9-onu uzskata par problemātisku toksikoloģiskā ziņā, un tehniskajā produktā tā daudzumam jābūt mazākam par 0,0002 masas %	2003. gada 1. oktobris	2013. gada 30. septembris	Atļauts lietot tikai par herbicīdu Lai īstenotu VI pielikuma vienotos principus, ņem vērā pārskata ziņojuma secinājumus par mezotrionu un jo īpaši tā I un II papildinājumu, ko 2003. gada 15. aprīlī pabeidza Pastāvīgā pārtikas aprites un dzīvnieku veselības komiteja
62	Fenamidons CAS Nr. 161326-34-7 CIPAC Nr. 650	(S)-5-metil-2-metiltio-5-fenil- 3 -fenilamino- 3,5-dihidroimidazol-4-ons	975 g/kg	2003. gada 1. oktobris	2013. gada 30. septembris	Var atļaut lietot tikai par fungicīdu. Lai īstenotu VI pielikuma vienotos principus, ņem vērā pārskata ziņojuma secinājumus par fenamidonu un jo īpaši tā I un II papildinājumu, ko 2003. gada 15. aprīlī pabeidza Pastāvīgā pārtikas aprites un dzīvnieku veselības komiteja. Šajā vispārējā novērtējumā dalībvalstīm: — īpaša uzmanība jāpievērš gruntsūdeņu aizsardzībai, ja aktīvo vielu izmanto reģionos ar uzņēmīgu augsni un/vai attiecīgiem klimatiskajiem apstākļiem, — īpaša uzmanība jāpievērš blakussugu posmkāju aizsardzībai, — īpaša uzmanība jāpievērš ūdens organismu aizsardzībai. Vajadzības gadījumā jāpiemēro riska mazināšanas pasākumi.
63	Izoksaflutols CAS Nr. 141112-29-0 CIPAC Nr. 575	5-ciklopropil-4-(2-metil-sulfonil-4-trifluormetil-benzoil)isoksazols	950 g/kg	2003. gada 1. oktobris	2013. gada 30. septembris	Atļauts lietot tikai par herbicīdu. Lai īstenotu VI pielikuma vienotos principus, ņem vērā pārskata ziņojuma secinājumus par izoksaflutolu un jo īpaši tā I un II papildinājumu, ko 2003. gada 15. aprīlī pabeidza Pastāvīgā pārtikas aprites un dzīvnieku veselības komiteja. Šajā kopīgajā novērtējumā dalībvalstīm: — īpaša uzmanība jāpievērš gruntsūdeņu aizsardzībai, ja aktīvo vielu izmanto reģionos ar uzņēmīgu augsni un/vai attiecīgiem klimatiskajiem apstākļiem. Vajadzības gadījumā jāpiemēro riska mazināšanas pasākumi vai uzraudzības programmas
▼M46
64	Flurtamons CAS Nr. 96525-23-4	(RS)-5-metilamino-2-fenil-4-(a,a,a-trifluor-m-tolil)furan-3(2H)-ons	960 g/kg	2004. gada 1. janvāris	2013. gada 31. decembris	Atļauts lietot tikai par herbicīdu. Lai īstenotu VI pielikuma vienotos principus, ņem vērā pārskata ziņojuma secinājumus par flurtamonu un jo īpaši I un II papildinājumu, ko 2003. gada 4. jūlijā pabeidza Pastāvīgā pārtikas aprites un dzīvnieku veselības komiteja. Šajā vispārējā novērtējumā dalībvalstīm — jāpievērš īpaša uzmanība gruntsūdeņu aizsardzībai, ja aktīvo vielu izmanto reģionos ar uzņēmīgu augsni un/vai attiecīgiem klimatiskajiem apstākļiem, — jāpievērš īpaša uzmanība aļģu un citu ūdensaugu aizsardzībai Vajadzības gadījumā jāveic riska mazināšanas pasākumi
65	Flufenacets, CAS Nr. 142459-58-3 CIPACNr. 588	4'-fluor-N-izopropil-2-[5-(trifluormetil)-1,3,4-tiadiazol-2-iloksi]acetanilīds	950 g/kg	2004. gada 1. janvāris	2013. gada 31. decembris	Atļauts lietot tikai par herbicīdu Lai īstenotu VI pielikuma vienotos principus, ņem vērā pārskata ziņojuma secinājumus par flufenacetu un jo īpaši I un II pielikumu, ko 2003. gada 4. jūlijā pabeidza Pastāvīgā pārtikas aprites un dzīvnieku veselības komiteja. Šajā vispārējā novērtējumā dalībvalstīm — jāpievērš īpaša uzmanība gruntsūdeņu aizsardzībai, ja aktīvo vielu izmanto reģionos ar uzņēmīgu augsni un/vai attiecīgiem klimatiskajiem apstākļiem, — jāpievērš īpaša uzmanība aļģu un citu ūdensaugu aizsardzībai, — jāpievērš īpaša uzmanība lietotāju aizsardzībai. Vajadzības gadījumā jāveic riska mazināšanas pasākumi
66	Jodsulfurons CAS Nr. 185119-76-0 (izejviela), 144550-36-7 (jodsulfuron-metilnātrijs) CIPAC Nr. 6 34 (izejviela) 634 501 (jodsulfuron-metilnātrijs)	4-jod-2-[3-(4-metoksi-6-metil-1,3,5-triazin-2-il)-ureīdsulfonilbenzoāts	910 g/kg	2004. gada 1. janvāris	2013. gada 31. decembris	Atļauts lietot tikai par herbicīdu. Lai īstenotu VI pielikuma vienotos principus, ņem vērā pārskata ziņojuma secinājumus par jodsulfuronu un jo īpaši I un II papildinājumu, ko 2003. gada 4. jūlijā pabeidza Pastāvīgā pārtikas aprites un dzīvnieku veselības komiteja. Šajā vispārējā novērtējumā dalībvalstīm — jāpievērš īpaša uzmanība jodsulfurona un tā metabolītu spējai piesārņot gruntsūdeņus, ja aktīvo vielu izmanto reģionos ar uzņēmīgu augsni un/vai attiecīgiem klimatiskajiem apstākļiem, — jāpievērš īpaša uzmanība ūdens augu aizsardzībai. Vajadzības gadījumā jāveic riska mazināšanas pasākumi
67	Dimetēnamīds-P CAS Nr. 163515-14-8 CIPAC Nr. 638	S-2-hlor-N-(2,4-dimetil-3-tienil)-N-(2-metoksi-1-metiletil)acetamīds	890 g/kg (pagaidu daudzums, noteikts eksperimentālā ražotnē)	2004. gada 1. janvāris	2013. gada 31. decembris	Atļauts lietot tikai par herbicīdu. Lai īstenotu VI pielikuma vienotos principus, ņem vērā pārskata ziņojuma secinājumus par dimetēnamīdu-P un jo īpaši I un II papildinājumu, ko 2003. gada 4. jūlijā pabeidza Pastāvīgā pārtikas aprites un dzīvnieku veselības komiteja. Šajā vispārējā novērtējumā dalībvalstīm — jāpievērš īpaša uzmanība dimetēnamīda-P un tā metabolītu spējai piesārņot gruntsūdeņus, ja aktīvo vielu izmanto reģionos ar uzņēmīgu augsni un/vai attiecīgiem klimatiskajiem apstākļiem, — jāpievērš īpaša uzmanība ūdens ekosistēmu, jo īpaši ūdens augu, aizsardzībai Vajadzības gadījumā jāveic riska mazināšanas pasākumi Dalībvalstis informē Komisiju saskaņā ar 13. panta 5. punktu par rūpnieciski ražotu tehnisko materiālu specifikāciju
68	Pikoksistrobīns, CASNr. 117428-22-5 CIPAC Nr. 628	Metil(E)-3-metoksi-2-{2-(6-trifluormetil)-2-piridiloksimetilfenil}akrilāts	950 g/kg (pagaidu daudzums, noteikts eksperimentālā ražotnē)	2004. gada 1. janvāris	2013. gada 31. decembris	Atļauts lietot tikai par fungicīdu Lai īstenotu VI pielikuma vienotos principus, ņem vērā pārskatīšanas ziņojuma secinājumus par pikoksistrobīnu un jo īpaši I un II papildinājumu, ko 2003. gada 4. jūlijā pabeidza Pastāvīgā pārtikas aprites un dzīvnieku veselības komiteja. Šajā vispārējā novērtējumā dalībvalstīm — jāpievērš īpaša uzmanība gruntsūdeņu aizsardzībai, ja aktīvo vielu izmanto reģionos ar uzņēmīgu augsni un/vai attiecīgiem klimatiskajiem apstākļiem, — jāpievērš īpaša uzmanība augsnes organismu aizsardzībai, — jāpievērš īpaša uzmanība ūdens ekosistēmu aizsardzībai. Vajadzības gadījumā jāveic riska mazināšanas pasākumi Dalībvalstis informē Komisiju saskaņā ar 13. panta 5. punktu par rūpnieciski ražotu tehnisko materiālu specifikāciju
▼M92
69	Fostiazāts CAS Nr. 98886-44-3 CIPAC Nr. 585	(RS)-S-sek-butil-o-etil-2-okso-1,3-tiazolidīn-3-ilfosfonotioāts	930 g/kg	2004. gada 1. janvāris	2013. gada 31. decembris	Var atļaut lietot tikai kā insekticīdu vai nematicīdu. Lai īstenotu VI pielikuma vienotos principus, ņem vērā pārskata ziņojuma secinājumus par fostiazātu, ko 2003. gada 4. jūlijā pabeidza Pārtikas aprites un dzīvnieku veselības pastāvīgā komiteja, un jo īpaši tā I un II papildinājumu. Šajā vispārējā novērtējumā dalībvalstīm: — jāpievērš īpaša uzmanība gruntsūdeņu aizsardzībai, ja darbīgo vielu pielieto reģionos, kur augsne ir jutīga pret piesārņojumu un/vai kurus ietekmē klimatiskie apstākļi, — jāpievērš īpaša uzmanība putnu un savvaļas zīdītāju aizsardzībai, jo īpaši tad, ja minēto vielu pielieto vaislas sezonā, — jāpievērš īpaša uzmanība blakussugu augsnes organismu aizsardzībai. Vajadzības gadījumā jāpiemēro apdraudējumu mazinoši pasākumi. Lai mazinātu apdraudējumu, kas varētu rasties sīkajiem putniem, produkta lietošanu drīkst atļaut, tikai nosakot prasību iestrādāt granulas ļoti dziļi augsnē. Dalībvalstis saskaņā ar 13. panta 5. punktu informē Komisiju par rūpnieciski ražotā tehniskā materiāla specifikāciju.
▼M46
70	Siltiofams CAS Nr. 175217-20-6 CIPACNr. 635	N-alil-4,5-dimetil-2-(trimetilsilil)tiofēn-3-karboksamīds	950 g/kg	2004. gada 1. janvāris	2013. gada 31. decembris	Atļauts lietot tikai par fungicīdu. Lietošanas veidi, kas nav sēklu apstrāde, pašlaik nav pietiekami pamatoti ar datiem. Lai pamatotu atļaujas tādiem lietošanas veidiem, dati un informācija, kas pierāda to pieņemamību attiecībā uz patērētājiem, lietotājiem un vidi, jāiegūst un jāsniedz dalībvalstīm Lai īstenotu VI pielikuma vienotos principus, ņem vērā pārskatīšanas ziņojuma secinājumus par siltiofamu un jo īpaši I un II papildinājumu, ko 2003. gada 4. jūlijā pabeidza Pastāvīgā pārtikas aprites un dzīvnieku veselības komiteja. Šajā vispārējā novērtējumā dalībvalstīm jāpievērš īpaša vērība lietotāju aizsardzībai. Vajadzības gadījumā jāveic riska mazināšanas pasākumi
▼M43
71	Coniothyrium minitans Celms CON/M/91-08 (DSM 9660) CIPAC Nr. 614	Nepiemēro	Informāciju par tīrību un ražošanas kontroli skatīt pārskata ziņojumā	2004. gada 1. janvāris	2013. gada 31. decembris	Atļauts lietot tikai par fungicīdu. Piešķirot atļaujas, ņem vērā pārskata ziņojuma secinājumus par Coniothyrium minitans un jo īpaši tā I un II papildinājumu, ko 2003. gada 4. jūlijā pabeidza Pastāvīgā pārtikas aprites un dzīvnieku veselības komiteja Šajā vispārējā novērtējumā — dalībvalstīm jāpievērš īpaša uzmanība izmantotāju un strādnieku drošībai un jānodrošina, lai atļauju piešķiršanas nosacījumos tiktu iekļauti arī attiecīgi drošības pasākumi.
▼M44
72	Molināts, CAS Nr. 2212-67-1 CIPACNr. 235	S-etilazepān-1-karbotioāts; S-etilperhidroazepīn-1-karbotioāts; Setilperhidroazepīn-1-tiokarboksilāts	950 g/kg	2004. gada 1. augusts	2014. gada 31. jūlijs	Atļauts lietot tikai par herbicīdu. Lai īstenotu VI pielikuma vienotos principus, ņem vērā pārskata ziņojuma secinājumus par molinātu un jo īpaši tā I un II papildinājumu, ko 2003. gada 4. jūlijā pabeidza Pastāvīgā pārtikas aprites un dzīvnieku veselības komiteja. Šajā vispārējā novērtējumā: — dalībvalstīm jāpievērš īpaša uzmanība potenciālai gruntsūdeņu piesārņošanai, ja aktīvo vielu izmanto reģionos ar uzņēmīgu augsni un/vai attiecīgiem klimatiskajiem apstākļiem. Vajadzības gadījumā atļaujas nosacījumos jāiekļauj riska mazināšanas pasākumi; — dalībvalstīm jāpievērš īpaša uzmanība aktīvās vielas iespējamai pārnesei īsos attālumos par gaisu.
73	Tirams CAS Nr. 137-26-8 CIPAC Nr. 24	tetrametiltiuramdisulfīds; bis-(dimetiltiokarbamoil)-disulfīds	960 g/kg	2004. gada 1. augusts	2014. gada 31. jūlijs	Drīkst lietot tikai par fungicīdu vai repelentu. Lai īstenotu VI pielikuma vienotos principus, ņem vērā pārskata ziņojuma secinājumus par tiramu un jo īpaši tā I un II papildinājumu, ko 2003. gada 4. jūlijā pabeidza Pastāvīgā pārtikas aprites un dzīvnieku veselības komiteja. Šajā vispārējā novērtējumā: — dalībvalstīm jāpievērš īpaša uzmanība ūdens organismu aizsardzībai. Vajadzības gadījumā jāpiemēro riska mazināšanas pasākumi, — dalībvalstīm jāpievērš īpaša uzmanība mazu zīdītāju un putnu aizsardzībai, ja vielu izmanto pavasarī sēklu apstrādei. Vajadzības gadījumā jāpiemēro riska mazināšanas pasākumi.
74	Cirams, CAS Nr. 137-30-4 CIPACNr. 31	Cinka bis-(dimetilditiokarbamāts)	950 g/kg (FAO specifikācija) Arsēns: maksimāli 250 mg/kg Ūdens: maksimāli 1,5 %	2004. gada 1. augusts	2014. gada 31. jūlijs	Atļauts lietot tikai par fungicīdu vai repelentu. Lai īstenotu VI pielikuma vienotos principus, ņem vērā pārskata ziņojuma secinājumus par ciramu un jo īpaši I un II papildinājumu, ko 2003. gada 4. jūlijā pabeidza Pastāvīgā pārtikas aprites un dzīvnieku veselības komiteja. Šajā vispārējā novērtējumā: — dalībvalstīm jāpievērš īpaša uzmanība blakussugu posmkāju un ūdens organismu aizsardzībai. Vajadzības gadījumā jāpiemēro riska mazināšanas pasākumi, — dalībvalstīm jāvēro, kāda kopumā ir akūtā uztura iedarbība uz patērētājiem, lai nākotnē pārskatītu maksimālos pieļaujamos atlieku daudzumus.
▼M47
75	Parakvāts CAS Nr. 4685-14-7 CIPAC Nr. 56	1,1'-dimetil-4,4'-bipiridīnijs	500 g/1; (izteikts parakvāta dihlorīdā)	2004. gada 1. novembris	2014. gada 31. oktobrim	Atļauts lietot tikai kā herbicīdu. Nedrīkst atļaut šādus izmantošanas veidus: — muguras un rokas miglotājos, kurus piemājas dārzkopībā izmanto amatieri vai profesionāli lietotāji, — izkliedēšanai ar pneimatiskām iekārtām, — ultra maza tilpuma lietojumos nelielā atšķaidījumā. Lai īstenotu VI pielikuma vienotos principus, jāņem vērā pārskata ziņojuma secinājumi par parakvātu un jo īpaši I un II pielikums, kas 2003. gada 3. oktobrī precizēts Pastāvīgajā pārtikas aprites un dzīvnieku veselības komitejā. Šajā vispusīgajā novērtējumā dalībvalstīm īpaša uzmanība jāpievērš: — operatoru aizsardzībai, jo īpaši lietošanai ar muguras un rokas miglotājiem, — uz zemes ligzdojošo putnu aizsardzībai. Ja zināmi apstākļi norāda uz iespējamo iedarbību uz olām, jāveic riska novērtēšana un vajadzības gadījumos jāizmanto pasākumi kaitīguma samazināšanai, — ūdens organismu aizsardzībai. Ja nepieciešams, atļaujas nosacījumos jāiekļauj riska mazināšanas pasākumi, — zaķu aizsardzībai. Ja zināmi apstākļi norāda uz iespējamo iedarbību uz zaķiem, jāveic riska novērtēšana un vajadzības gadījumos jāizmanto pasākumi kaitīguma samazināšanai. Dalībvalstis nodrošina, ka atļauju turētāji katru gadu, vēlākais līdz 31. martam, līdz 2008. gadam sniedz pārskatu par operatoru veselības problēmu gadījumiem un par iedarbību uz zaķiem vienā vai vairākās reprezentatīvās lietošanas teritorijās, kam pievienota informācija par pārdošanas apjomiem un izmantošanas veidiem tā, lai var iegūt reālu ainu par parakvāta lietošanas toksikoloģisko un ekoloģisko iedarbību. Dalībvalstis nodrošina, ka tehniskie koncentrāti satur iedarbīgus vemšanas līdzekļus. Šķidrajos sastāvos jābūt iedarbīgam vemšanas līdzeklim, zilām/zaļām krāsvielām un smirdīgai vai citādi nepatīkamai aktīvai vielai vai aktīvām vielām. Tajos var iekļaut arī citus drošības līdzekļus, piemēram, iebiezinātājus. Šādi rīkojoties, tām jāievēro ANO Pārtikas un lauksaimniecības organizācijas (FAO) specifikācijas.
▼M48
76	Mezosulfurons CAS Nr. 400852-66-6 CIPAC Nr. 441	2-[(4,6-dimetoksipirimidīn-2-ilkarbamoil)sulfamoil]-α-(metānsulfamido)-p-toluolskābe	930 g/kg	2004. gada 1. aprīlis	2014. gada 31. martam	Atļauts lietot tikai par herbicīdu. Lai īstenotu VI pielikuma vienotos principus, jāņem vērā pārskata ziņojuma secinājumi par mezosulfuronu, un jo īpaši tā I un II papildinājums, kas 2003. gada 3. oktobrī pabeigts Pastāvīgajā pārtikas aprites un dzīvnieku veselības komitejā. Šajā vispārīgajā novērtējumā dalībvalstīm: — īpaša uzmanība jāpievērš ūdensaugu aizsardzībai, — īpaša uzmanība jāpievērš gruntsūdeņu potenciālajai piesārņošanai ar mezosulfuronu un tā metabolītiem, ja šo aktīvo vielu pielieto reģionos ar īpašiem augšņu un/vai klimatiskajiem apstākļiem. Vajadzības gadījumā jāpiemēro riska samazināšanas pasākumi.
▼M73
77	Propoksikarbazons CAS Nr. 145026-81-9 CIPAC Nr. 655	2-(4,5-dihidro-4-metil-5-okso-3-propoksi-1H-1,2,4-triazol-1-il) karboksamidosulfanilbenzoskābes metilesteris	≥ 950 g/kg (izteikts propoksikarbazon-nātrija veidā)	2004. gada 1. aprīlis	2014. gada 31. marts	Var atļaut lietot vienīgi kā herbicīdu. Lai īstenotu VI pielikumā paredzētos vienotos principus, ņem vērā pārskata ziņojuma secinājumus par propoksikarbazonu un jo īpaši tā I un II pielikumu, ko 2003. gada 3. oktobrī pabeidza Pārtikas aprites un dzīvnieku veselības pastāvīgā komiteja. Šajā kopējā novērtējumā dalībvalstīm: — jāpievērš īpaša uzmanība iespējamam gruntsūdens piesārņojumam, ko var izraisīt propoksikarbazons un tā metabolīti, ja aktīvo vielu lieto apgabalos ar nelabvēlīgiem augsnes un/vai klimatiskajiem apstākļiem; — jāpievērš īpaša uzmanība ūdens ekosistēmu, jo īpaši ūdensaugu, aizsardzībai. Vajadzības gadījumā jāpiemēro riska mazināšanas pasākumi.
▼M48
78	Zoksamīds CAS Nr. 156052-68-5 CIPAC Nr. 640	(RS)-3,5-dihlor-N-(3-hlor-1-etil-1-metilacetonil)-p-toluamīds	950 g/kg	2004. gada 1. aprīlis	2014. gada 31. martam	Var atļaut lietot tikai par fungicīdu. Lai īstenotu VI pielikuma vienotos principus, jāņem vērā pārskata ziņojuma secinājumi par zoksamīdu, un jo īpaši tā I un II papildinājums, kas 2003. gada 3. oktobrī pabeigti Pastāvīgajā pārtikas aprites un dzīvnieku veselības komitejā.
▼M49
79	hlorprofāms CAS Nr. 101-21-3 CIPAC Nr. 43	izopropil-3-hlorfenilkarbamāts	975 g/kg	2005. gada 1. februāris	2015. gada 31. janvāris	Var atļaut lietot tikai kā herbicīdu vai dzinumu ierobežošanas līdzekli. Lai īstenotu VI pielikumā noteiktos vienotos principus, ņem vērā secinājumus pārskata ziņojumā par hlorprofāmu un jo īpaši ziņojuma I un II pielikumu, ko 2003. gada 28. novembrī precizējusi Pastāvīgās pārtikas aprites un dzīvnieku veselības komiteja. Šajā vispusīgajā novērtējumā dalībvalstīm īpaša uzmanība jāpievērš operatoru un patērētāju veselības aizsardzībai, kā arī posmkāju aizsardzībai. Vajadzības gadījumā atļaujas nosacījumos jāiekļauj riska samazināšanas pasākumi
▼M50
80	Benzoskābe CAS Nr. 65-850 CIPAC Nr. 622	benzoskābe	990 g/kg	2004. gada 1. jūnijs	2014. gada 31. maijs	Atļauts lietot tikai par dezinfekcijas līdzekli. Lai īstenotu VI pielikumā noteiktos vienotos principus, ņem vērā secinājumus pārskata ziņojumā par benzoskābi un jo īpaši ziņojuma I un II pielikumu, ko 2003. gada 23. novembrī precizējusi Pastāvīgā pārtikas aprites un dzīvnieku veselības komiteja.
81	Flazasulfurons CAS Nr. 104040-780 CIPAC Nr. 595	1 -(4, 6-dimetoksipirimidīn-2-il)-3-(3-trifluormetil-2-piridil-sulfonil)urīnviela	940 g/kg	2004. gada 1. jūnijs	2014. gada 31. maijs	Atļauts lietot tikai kā herbicīdu. Lai īstenotu VI pielikumā minētos vienotos principus, ņem vērā pārskata ziņojuma par flazasulfuronu secinājumus un jo īpaši tā I un II papildinājumu, ko 2003. gada 28. novembrī precizējusi Pastāvīgā pārtikas aprites un dzīvnieku veselības komiteja. Šajā vispārējā novērtējumā dalībvalstīm — īpaša uzmanība jāvērš uz potenciālu gruntsūdeņu piesārņošanu, ja aktīvā viela tiek izmantota reģionos ar īpašiem augšņu un/vai klimatiskajiem apstākļiem, — jāpievērš īpaša uzmanība ūdens augu aizsardzībai. Vajadzības gadījumā jāveic riska mazināšanas pasākumi. Dalībvalstis informē Komisiju saskaņā ar 13. panta 5. punktu par rūpnieciski ražotu tehnisko produktu specifikācijām
82	Piraklostrobīns CAS Nr. 175013-180 CIPAC Nr. 657	metil N-(2-{[l-(4-hlorfenil)- 1 H-pirazol- 3 -il] oksi- metil}fenil) N-metoksi karbamāts	975 g/kg. Toksisks ir piemaisījums no ražošanas procesa — dimetilsulfāts (DMS), kura saturs tehniskajā produktā nedrīkst pārsniegt 0,0001 %	2004. gada 1. jūnijs	2014. gada 31. maijs	Atļauts lietot tikai par fungicīdu. Lai īstenotu VI pielikumā minētos vienotos principus, ņem vērā pārskata ziņojuma par piraklostrobīnu secinājumus un jo īpaši tā I un II papildinājumu, ko 2003. gada 28. novembrī precizējusi Pastāvīgā pārtikas aprites un dzīvnieku veselības komiteja. Šajā vispārējā novērtējumā dalībvalstīm — īpaša uzmanība jāpievērš ūdens organismu, jo sevišķi zivju, aizsardzībai, — īpaša uzmanība jāpievērš uz sauszemes dzīvojošo posmkāju un slieku aizsardzībai. Vajadzības gadījumā jāveic riska mazināšanas pasākumi. Dalībvalstis informē Komisiju saskaņā ar 13. panta 5. punktu par rūpnieciski ražotu tehnisko produktu specifikācijām.
▼M52
83	Hinoksifēns CASNr. 124495-18-7 CIPAC Nr. 566	5,7-dihlor-4-(p-fluorfenoksi)hinolīns	970 g/kg	2004. gada 1. septembris	2014. gada 31. augustam	Atļauts lietot tikai par fungicīdu. Lai īstenotu VI pielikumā minētos vienotos principus, ņem vērā pārskata ziņojuma secinājumus par hinoksifēnu, un jo īpaši tā I un II papildinājumu, ko Pastāvīgās pārtikas aprites un dzīvnieku veselības komiteja pabeigusi 2003. gada 28. novembrī. dalībvalstīm jāpievērš īpaša uzmanība ūdens organismu aizsardzībai. Ja vajadzīgs, riska mazināšanai jutīgās zonās jāveic atbilstoši pasākumi un jāīsteno monitoringa programmas.
▼M51
84	alfa cipermetrīns CASNr. 67375-30-8 CIPAC Nr.	Racemāts, kas sastāv no (S)-α- ciano-3 fenoksibenzil-(1R)-cis-3-(2,2-dihlorvinil)-2,2-dimetilciklopropāna karboksilāta un (R)-α- ciano-3 fenoksibenzil-(1S)-cis-3-(2,2-dihlorvinil)-2,2-dimetilciklopropāna karboksilāta (= cipermetrīna cis-2 izomēru pāris)	930 g/kg cis-2	2005. gada 1. marts	2015. gada 28. februārim	Drīkst lietot tikai par insekticīdu Lai īstenotu VI pielikumā noteiktos vienotos principus, ņem vērā secinājumus pārskata ziņojumā par alfa-cipermetrīnu, un jo īpaši ziņojuma I un II pielikumu, ko Pastāvīgā pārtikas aprites un dzīvnieku veselības komiteja pabeigusi 2004. gada 13. februārī. Šajā vispārējā novērtējumā: — īpaša uzmanība jāpievērš ūdens organismu, bišu un blakussugu posmkāju aizsardzībai un jānodrošina, lai atļaujas nosacījumi vajadzības gadījumā ietvertu arī risku mazinošus pasākumus; — dalībvalstīm īpaša uzmanība jāpievērš operatoru drošībai un jānodrošina, lai atļauju piešķiršanas nosacījumos tiktu iekļauti arī attiecīgi aizsargpasākumi.
85	benalaksils CASNr. 71626-11-4 CIPAC Nr. 416	Metil-N-fenilacetil-N-2, 6-ksilil-DL-alanināts	960 g/kg	2005. gada 1. marts	2015. gada 28. februārim	Atļauts lietot tikai par fungicīdu. Lai īstenotu VI pielikumā minētos vienotos principus, ņem vērā pārskata ziņojuma secinājumus par benalaksilu, un jo īpaši tā I un II papildinājumu, ko Pastāvīgās pārtikas aprites un dzīvnieku veselības komiteja pabeigusi 2004. gada 13. februārī. Šajā vispārējā novērtējumā dalībvalstīm jāpievērš īpaša uzmanība iespējamam notekūdeņu piesārņojumam, ja aktīvo vielu lieto reģionos ar uzņēmīgu augsni un/vai klimatiskajiem apstākļiem. Vajadzības gadījumā atļaujas nosacījumos jāiekļauj riska mazināšanas pasākumi.
86	bromoksinils CASNr. 1689-84-5 CIPAC Nr. 87	3,5-dibrom-4-hidroksibenznitrils	970 g/kg	2005. gada 1. marts	2015. gada 28. februārim	Atļauts lietot tikai par herbicīdu. Lai īstenotu VI pielikumā minētos vienotos principus, ņem vērā pārskata ziņojuma secinājumus par bromoksinilu, un jo īpaši tā I un II papildinājumu, ko Pastāvīgās pārtikas aprites un dzīvnieku veselības komiteja pabeigusi 2004. gada 13. februārī. Šajā vispārīgajā novērtējumā dalībvalstīm īpaša uzmanība jāveltī putnu un savvaļas zīdītāju dzīvnieku aizsardzībai, jo īpaši, ja vielu lieto ziemā, kā arī ūdenī dzīvojošu organismu aizsardzībai; vajadzības gadījumā atļaujas nosacījumos jāiekļauj riska mazināšanas pasākumi.
87	desmedifams CASNr. 13684-56-5 CIPAC Nr. 477	etil-3'-fenilkarbamoiloksikarbanilāts etil-3-fenilkarbamoiloksifenilkarbamāts	vismaz 970 g/kg	2005. gada 1. marts	2015. gada 28. februārim	Atļauts lietot tikai par herbicīdu. Lai īstenotu VI pielikumā minētos vienotos principus, ņem vērā pārskata ziņojuma secinājumus par desmedifamu, un jo īpaši tā I un II papildinājumu, ko Pastāvīgās pārtikas aprites un dzīvnieku veselības komiteja pabeigusi 2004. gada 13. februārī. Šajā vispārējā novērtējumā dalībvalstīm jāpievērš īpaša uzmanība ūdenī dzīvojošo organismu un slieku aizsardzībai. Vajadzības gadījumā jāpiemēro riska mazināšanas pasākumi.
88	joksinils CASNr. 13684-83-4 CIPAC Nr. 86	4-hidroksi-3,5-dijodbenznitrils	960 g/kg	2005. gada 1. marts	2015. gada 28. februārim	Atļauts lietot tikai par herbicīdu. Lai īstenotu VI pielikumā minētos vienotos principus, ņem vērā pārskata ziņojuma secinājumus par joksinilu, un jo īpaši tā I un II papildinājumu, ko Pastāvīgās pārtikas aprites un dzīvnieku veselības komiteja pabeigusi 2004. gada 13. februārī. Šajā vispārīgajā novērtējumā dalībvalstīm īpaša uzmanība jāveltī putnu un savvaļas zīdītāju dzīvnieku aizsardzībai, jo īpaši, ja vielu lieto ziemā, kā arī ūdenī dzīvojošu organismu aizsardzībai. Vajadzības gadījumā atļaujas nosacījumos jāiekļauj riska mazināšanas pasākumi.
89	fenmedifāms CASNr. 13684-63-4 CIPAC Nr. 77	metil-3-(3-metilkarbaniloiloksi)karbanilāts; 3-metoksikarbonilaminofenil-3'-metilkarbanilāts	vismaz 970 g/kg	2005. gada 1. marts	2015. gada 28. februārim	Atļauts lietot tikai par herbicīdu. Lai īstenotu VI pielikumā minētos vienotos principus, ņem vērā pārskata ziņojuma secinājumus par fenmedifāmu, un jo īpaši tā I un II papildinājumu, ko Pastāvīgās pārtikas aprites un dzīvnieku veselības komiteja pabeigusi 2004. gada 13. februārī. Šajā vispārējā novērtējumā dalībvalstīm jāpievērš īpaša uzmanība ūdenī dzīvojošo organismu aizsardzībai. Vajadzības gadījumā atļaujas nosacījumos jāiekļauj riska mazināšanas pasākumi.
▼M54
90	Pseudomonas chlororaphis Celms – MA 342 CIPAC Nr. 574	Neattiecas	Sekundārā metabolīta 2,3-dezepoksi-2,3-didehidrorizoksīna (DDR) daudzums fermentācijas produktā līdzekļa sagatavošanas vietā nedrīkst pārsniegt LOQ (2 mg/1).	2004. gada 1. oktobris	2014. gada 30. septembrim	Drīkst atļaut izmantot tikai par fungicīdu sēklu apstrādei slēgtās sēklu kodināšanas iekārtās. Piešķirot atļaujas, ņem vērā pārskata ziņojuma secinājumus par Pseudomonas chlororaphis, un jo īpaši tā I un II papildinājumu, ko 2004. gada 30. martā pabeigusi Pastāvīgā pārtikas aprites un dzīvnieku veselības komiteja Šajā vispārējā novērtējumā dalībvalstīm īpaša vērība jāveltī operatoru un darba ņēmēju drošībai. Vajadzības gadījumā jāpiemēro riska mazināšanas pasākumi.
▼M53
91	Mepanipirīms CAS Nr. 110235-47-7 CIPAC Nr. 611	N-(4-metil-6-prop-l-inil-pirimidīn-2-il)anilīns	960 g/kg	2004. gada 1. oktobris	2014. gada 30. septembrim	Atļauts lietot tikai par fungicīdu. Lai īstenotu VI pielikumā noteiktos vienotos principus, ņem vērā secinājumus pārskata ziņojumā par mepanipirīmu, un jo īpaši ziņojuma I un II pielikumu, ko 2004. gada 30. martā pabeigusi Pastāvīgā pārtikas aprites un dzīvnieku veselības komiteja. Šajā vispārējā novērtējumā dalībvalstīm jāpievērš īpaša uzmanība ūdenī dzīvojošo organismu aizsardzībai. Vajadzības gadījumā jāpiemēro riska mazināšanas pasākumi.
▼M56
92	Acetamiprīds CAS Nr. 160430-64-8 CIPAC Nr. Vēl nav piešķirts	(E)-N1-[(6-hlor-3-piridil)metil]-N2-ciān-N1-metilacetamidīns	≥ 990 g/kg	2005. gada 1. janvāris	2014. gada 31. decembrim	Var atļaut lietot tikai kā insekticīdu. Lai īstenotu VI pielikumā norādītos vienotos principus, jāņem vērā pārskata ziņojuma secinājumi par acetamiprīdu, un jo īpaši tā I un II pielikums, kā tos 2004. gada 29. jūnijā formulējusi Pastāvīgā pārtikas aprites un dzīvnieku veselības komiteja. Šajā vispārējā vērtējumā dalībvalstīm — jāpievērš sevišķa uzmanība strādnieku saskarei ar šo vielu, — jāpievērš sevišķa uzmanība ūdens organismu aizsardzībai, — vajadzības gadījumā jāpiemēro riska mazināšanas pasākumi.
93	Tiakloprīds CAS Nr. 111988-49-9 CIPAC Nr. 631	(Z)-N-{3-[(6-hloro-3-piridinil)metil]-1,3-tiazolan-2-iliden}cianamīds	≥ 975 g/kg	2005. gada 1. janvāris	2014. gada 31. decembrim	Var atļaut lietot tikai kā insekticīdu. Lai īstenotu VI pielikumā norādītos vienotos principus, jāņem vērā pārskata ziņojuma secinājumi par tiakloprīdu, un jo īpaši tā I un II pielikums, kā tos 2004. gada 29. jūnijā formulējusi Pastāvīgā pārtikas aprites un dzīvnieku veselības komiteja. Šajā vispārējā vērtējumā dalībvalstīm — jāpievērš sevišķa uzmanība posmkāju aizsardzībai nejaušas saskares gadījumā, — jāpievērš sevišķa uzmanība ūdens organismu aizsardzībai, — īpaša uzmanība jāpievērš potenciālajam gruntsūdeņu piesārņojumam, kad aktīvā viela tiek lietota rajonos ar viegli saindējamu augsni un/vai klimatiskajiem apstākļiem, — vajadzības gadījuma jāpiemēro riska mazināšanas pasākumi.
▼M57
94	Ampelomyces quisqualis Celms: AQ 10 kultūras kolonija Nr. CNCM I-807 CIPAC Nr. Nav	Nepiemēro		2005. gada 1. aprīlis	2015. gada 31. marts	To drīkst lietot vienīgi kā fungicīdu. Piešķirot atļauju, jāņem vērā pārskata ziņojums par Ampelomyces quisqualis un jo īpaši tā I un II papildinājums, ko 2004. gada 8. oktobrī precizējusi Pastāvīgā pārtikas aprites un dzīvnieku veselības komiteja.
▼M58
95	Imazosulfurons CAS Nr. 122548-33-8 CIPAC Nr. 590	1-(2-hloroimidazo[1,2-α]piridīn-3-ilsulfonil)-3-(4,6-dimetoksipirimidīn-2-il)karbamīds	≥ 980 g/kg	2005. gada 1. aprīlis	2015. gada 31. marts	Var atļaut lietot vienīgi kā herbicīdu. Lai īstenotu VI pielikumā paredzētos vienotos principus, jāņem vērā pārskata ziņojuma secinājumi par imazosulfuronu un jo īpaši tā I un II pielikums, ko 2004. gada 8. oktobrī ir pabeigusi Pastāvīgā pārtikas aprites un dzīvnieku veselības komiteja. Šajā kopējā novērtējumā dalībvalstīm īpaša uzmanība jāpievērš ūdensaugu un sauszemes blakussugu augu aizsardzībai. Vajadzības gadījumā jāpiemēro riska mazināšanas pasākumi.
96	Laminarīns CAS Nr. 9008-22-4 CIPAC Nr. 671	(1→3)-β-D-glikāns (saskaņā ar IUPAC un IUB Bioķīmiskās nomenklatūras apvienotās komisijas datiem)	≥ 860 g/kg sausnā	2005. gada 1. aprīlis	2015. gada 31. marts	Var atļaut lietot vienīgi kā kultūru pašaizsardzības mehānisma izraisītāju. Lai īstenotu VI pielikumā paredzētos vienotos principus, jāņem vērā pārskata ziņojuma secinājumi par laminarīnu un jo īpaši tā I un II pielikums, ko 2004. gada 8. oktobrī ir pabeigusi Pastāvīgā pārtikas aprites un dzīvnieku veselības komiteja.
97	Metoksifenozīds CAS Nr. 161050-58-4 CIPAC Nr. 656	N-tert-Butil-N’-(3-metoksi-o-toluol)-3,5-ksilohidrazīds	≥ 970 g/kg	2005. gada 1. aprīlis	2015. gada 31. marts	Var atļaut lietot vienīgi kā insekticīdu. Lai īstenotu VI pielikumā paredzētos vienotos principus, jāņem vērā pārskata ziņojuma secinājumi par metoksifenozīdu un jo īpaši tā I un II pielikums, ko 2004. gada 8. oktobrī ir pabeigusi Pastāvīgā pārtikas aprites un dzīvnieku veselības komiteja. Šajā kopējā novērtējumā dalībvalstīm īpaša uzmanība jāpievērš sauszemes un ūdens blakussugu posmkāju aizsardzībai. Vajadzības gadījumā jāpiemēro riska mazināšanas pasākumi.
98	S-metolahlors CAS Nr. 87392-12-9 (S-izomērs) 178961-20-1 (R-izomērs) CIPAC Nr. 607	Maisījums, kura sastāvā ir: (aRS, 1 S)-2-hloro-N-(6-etil-o-tolil)-N-(2-metoksi-1-metiletil)acetamīds(80–100 %) un (aRS, 1 R)-2-hloro-N-(6-etil-o-tolil)-N-(2-metoksi-1-metiletil)acetamīds (20–0 %)	≥ 960 g/kg	2005. gada 1. aprīlis	2015. gada 31. marts	Var atļaut lietot vienīgi kā herbicīdu. Lai īstenotu VI pielikumā paredzētos vienotos principus, jāņem vērā pārskata ziņojuma secinājumi par s-metolahloru un jo īpaši tā I un II pielikums, ko 2004. gada 8. oktobrī ir pabeigusi Pastāvīgā pārtikas aprites un dzīvnieku veselības komiteja. Šajā kopējā novērtējumā dalībvalstīm: — jāpievērš īpaša uzmanība iespējamam gruntsūdens piesārņojumam, ko izraisītu aktīvā viela un tās metabolīti CGA 51202 un CGA 354743, ja aktīvo vielu lieto apgabalos ar trausliem augsnes un/vai klimatiskajiem nosacījumiem; — jāpievērš īpaša uzmanība ūdensaugu aizsardzībai. Vajadzības gadījumā jāpiemēro riska mazināšanas pasākumi.
▼M57
99	Gliocladium catenulatum Celms: J1446 kultūras kolonija Nr. DSM 9212 CIPAC Nr. Nav	Nepiemēro		2005. gada 1. aprīlis	2015. gada 31. marts	To drīkst lietot vienīgi kā fungicīdu. Piešķirot atļauju, jāņem vērā pārskata ziņojums par Gliocladium catenulatum un jo īpaši tā I un II papildinājums, ko 2004. gada 30. martā precizējusi Pastāvīgā pārtikas aprites un dzīvnieku veselības komiteja. Šajā vispārējā novērtējumā dalībvalstīm īpaša uzmanība jāpievērš lietotāju un strādājošo aizsardzībai. Vajadzības gadījumā jāpiemēro riska mazināšanas pasākumi
▼M61
100	Etoksazols CAS Nr. 153233-91-1 CIPAC Nr. 623	(RS)-5-tert-butil-2-[2-(2,6-difluorofenil)-4,5-dihidro-1,3-oksazol-4-il] fenetols	≥ 948 g/kg	2005. gada 1. jūnijs	2015. gada 31. maijs	Var atļaut lietot tikai kā akaricīdu. Lai īstenotu VI pielikumā paredzētos vienotos principus, jāņem vērā pārskata ziņojuma secinājumi par etoksazolu un jo īpaši tā I un II papildinājums, ko 2004. gada 3. decembrī ir pabeigusi Pārtikas aprites un dzīvnieku veselības pastāvīgā komiteja. Šajā kopējā novērtējumā dalībvalstīm īpaša uzmanība jāpievērš ūdens organismu aizsardzībai. Vajadzības gadījumā jāpiemēro riska mazināšanas pasākumi.
101	Tepraloksidīms CAS Nr. 149979-41-9 CIPAC Nr. 608	(EZ)-(RS)-2-{1-[(2E)-3-hloroaliloksiimino]propil}-3-hidroksi-5-perhidropirān-4-ilcikloheks-2-ēn-1-ons	≥ 920 g/kg	2005. gada 1. jūnijs	2015. gada 31. maijs	Var atļaut lietot vienīgi kā herbicīdu. Lai īstenotu VI pielikumā paredzētos vienotos principus, jāņem vērā pārskata ziņojuma secinājumi par tepraloksidīmu un jo īpaši tā I un II papildinājums, ko 2004. gada 3. decembrī ir pabeigusi Pārtikas aprites un dzīvnieku veselības pastāvīgā komiteja. Šajā kopējā novērtējumā dalībvalstīm jāpievērš īpaša uzmanība sauszemes blakussugu posmkāju aizsardzībai. Vajadzības gadījumā jāpiemēro riska mazināšanas pasākumi.
▼M78
102	Hlortalonils CAS Nr. 1897-45-6 CIPAC Nr. 288	Tetrahlorizoftalonitrils	985 g/kg — heksahlorbenzols: ne vairāk kā 0,04 g/kg — Dekahlorbifenils: ne vairāk kā 0,03 g/kg	2006. gada 1. marts	2016. gada 28. februāris	A DAĻA Var atļaut izmantot tikai kā fungicīdu. B DAĻA Lai īstenotu vienotos VI pielikuma principus, jāievēro secinājumi pārskata ziņojumā par hlortalonilu un jo īpaši ziņojuma I un II pielikums, kā to 2005. gada 15. februārī noteikusi Pārtikas aprites un dzīvnieku veselības pastāvīgā komiteja.Šajā kopējā novērtējumā dalībvalstīm īpaša uzmanība jāpievērš: — ūdens organismu aizsardzībai; — gruntsūdeņu aizsardzībai jo īpaši attiecībā uz aktīvo vielu un tās metabolītiem R417888 un R611965 (SDS46851), ja šo vielu izmanto reģionos, kur augsnes un/vai klimata apstākļi ir piesārņojumjutīgi. Lietošanas nosacījumos vajadzības gadījumā jāietver riska mazināšanas pasākumi.
▼M62
103	Hlortolurons (bez stereoķīmijas) CAS Nr. 15545-48-9 CIPAC Nr. 217	3-(3-hlor-p-tolil)-1,1-dimetilkarbamīds	975 g/kg	2006. gada 1. marts	2016. gada 28. februāris	A DAĻAVar atļaut tikai kā herbicīdu.B DAĻALai īstenotu vienotos VI pielikuma principus, jāņem vērā secinājumi pārskata ziņojumā par hlortoluronu un jo īpaši ziņojuma I un II papildinājumu, ko 2005. gada 15. februārī pabeigusi Pārtikas aprites un dzīvnieku veselības pastāvīgā komiteja. Šajā vispārējā novērtējumā dalībvalstīm īpaša uzmanība jāpievērš gruntsūdeņu aizsardzībai, ja aktīvo vielu izmanto reģionos, kur augsnes un/vai klimata apstākļi ir piesārņojumjutīgi. Atļaujas piešķiršanas nosacījumos attiecīgā gadījumā jāietver arī risku mazinoši pasākumi.
104	Cipermetrīns CAS Nr. 52315-07-8 CIPAC Nr. 332	(RS)-α-ciān-3-fenoksibenzil(1RS)-cis, trans-3-(2,2-dihlorvinil)-2,2-dimetilciklopropānkarboksilāts (4 izomēru pāri: cis-1, cis-2, trans-3, trans-4)	900 g/kg	2006. gada 1. marts	2016. gada 28. februāris	A DAĻAVar atļaut lietot tikai kā insekticīdu.B DAĻALai īstenotu vienotos VI pielikuma principus, jāņem vērā secinājumi pārskata ziņojumā par cipermetrīnu un jo īpaši ziņojuma I un II papildinājumu, ko 2005. gada 15. februārī pabeigusi Pārtikas aprites un dzīvnieku veselības pastāvīgā komiteja. Šajā vispārējā novērtējumā: — dalībvalstīm īpaša uzmanība jāpievērš ūdens organismu, bišu un neapkarojamo posmkāju aizsardzībai. Atļaujas piešķiršanas nosacījumos attiecīgā gadījumā jāietver arī risku mazinoši pasākumi; — dalībvalstīm īpaša uzmanība jāpievērš operatoru drošībai. Atļaujas piešķiršanas nosacījumos attiecīgā gadījumā jāietver arī aizsardzības pasākumi.
105	Daminozīds CAS Nr. 1596-84-5 CIPAC Nr. 330	N-dimetilaminosukcīnamīnskābe	990 g/kg Piemaisījumi: — N-nitrozdimetilamīns: ne vairāk kā 2,0 mg/kg — 1,1-dimetilhidrazīds: ne vairāk kā 30 mg/kg	2006. gada 1. marts	2016. gada 28. februāris	A DAĻAVar atļaut lietot tikai kā neēdamo kultūraugu augšanas regulatoru.B DAĻALai īstenotu vienotos VI pielikuma principus, jāņem vērā secinājumi pārskata ziņojumā par daminozīdu un jo īpaši ziņojuma I un II papildinājumu, ko 2005. gada 15. februārī pabeigusi Pārtikas aprites un dzīvnieku veselības pastāvīgā komiteja. Šajā vispārējā novērtējumā dalībvalstīm īpaša uzmanība jāpievērš operatoru un darba ņēmēju drošībai. Atļaujas piešķiršanas nosacījumos attiecīgā gadījumā jāietver arī aizsardzības pasākumi.
106	Tiofanātmetils (bez stereoķīmijas) CAS Nr. 23564-05-8 CIPAC Nr. 262	Dimetil 4,4′-(o-fenilēn)bis-(3-tioalofanāts)	950 g/kg	2006. gada 1. marts	2016. gada 28. februāris	A DAĻAVar atļaut lietot tikai kā fungicīdu.B DAĻALai īstenotu vienotos VI pielikuma principus, jāņem vērā secinājumi pārskata ziņojumā par tiofanātmetilu un jo īpaši ziņojuma I un II papildinājumu, ko 2005. gada 15. februārī pabeigusi Pārtikas aprites un dzīvnieku veselības pastāvīgā komiteja. Šajā vispārējā novērtējumā dalībvalstīm īpaša uzmanība jāpievērš ūdens organismu, slieku un citu augsnes makroorganismu aizsardzībai. Atļaujas piešķiršanas nosacījumos vajadzības gadījumā jāietver risku mazinoši pasākumi.
▼M63
107	Tribenurons CAS Nr. 106040-48-6 (tribenurons) CIPAC Nr. 546	2-[4-metoksi-6-metil-1,3,5,-triazin-2-il(metil)karbamoilsulfamoil]benzoskābe	950 g/kg (izteikts kā tribenuronmetils)	2006. gada 1. marts	2016. gada 28. februāris	A DAĻAVar atļaut tikai kā herbicīduB DAĻALai īstenotu VI pielikuma vienotos principus, ņem vērā pārskata ziņojuma secinājumus par tribenuronu, ko 2005. gada 15. februārī pabeidza Pastāvīgā pārtikas aprites un dzīvnieku veselības komiteja, un jo īpaši tā I un II papildinājumu. Vispārējā novērtējumā dalībvalstis īpašu uzmanību pievērš blakussugu sauszemes augiem, augstākajiem ūdensaugiem un gruntsūdeņiem situācijās ar mazu pretestības spēju. Atļaujas piešķiršanas nosacījumos vajadzības gadījumā ir jāietver riska samazināšanas pasākumi
▼M64
108	MCPA CAS Nr. 94-74-6 CIPAC Nr. 2	4-hlor-o-toliloksietiķskābe	≥ 930 g/kg	2006. gada 1. maijs	2016. gada 30. aprīlis	A DAĻAVar atļaut lietot vienīgi kā herbicīdu.B DAĻALai īstenotu vienotos VI pielikuma principus, jāievēro secinājumi pārskata ziņojumā par MCPA un jo īpaši ziņojuma I un II pielikums, kā to noteikusi Pārtikas aprites un dzīvnieku veselības pastāvīgā komiteja 2005. gada 15. aprīlīDalībvalstīm jāpievērš īpaša uzmanība iespējamam gruntsūdens piesārņojumam, ja aktīvo vielu lieto apgabalos ar nelabvēlīgiem augsnes un/vai klimatiskajiem apstākļiem. Atļaujas piešķiršanas nosacījumos attiecīgā gadījumā jāietver arī risku mazinoši pasākumi.Dalībvalstīm īpaša uzmanība jāpievērš ūdens organismu aizsardzībai un jānodrošina, lai atļaujas nosacījumi vajadzības gadījumā ietvertu arī risku mazinošus pasākumus, piemēram, buferzonas.
109	MCPB CAS Nr. 94-81-5 CIPAC Nr. 50	4-(4-hlor-o-toliloksi)sviestskābe	≥ 920 g/kg	2006. gada 1. maijs	2016. gada 30. aprīlis	A DAĻAVar atļaut lietot vienīgi kā herbicīdu.B DAĻALai īstenotu vienotos VI pielikuma principus, jāievēro secinājumi pārskata ziņojumā par MCPB un jo īpaši ziņojuma I un II pielikums, kā to noteikusi Pārtikas aprites un dzīvnieku veselības pastāvīgā komiteja 2005. gada 15. aprīlīDalībvalstīm jāpievērš īpaša uzmanība iespējamam gruntsūdens piesārņojumam, ja aktīvo vielu lieto apgabalos ar nelabvēlīgiem augsnes un/vai klimatiskajiem apstākļiem. Atļaujas piešķiršanas nosacījumos attiecīgā gadījumā jāietver arī risku mazinoši pasākumi.Dalībvalstīm īpaša uzmanība jāpievērš ūdens organismu aizsardzībai un jānodrošina, lai atļaujas nosacījumi vajadzības gadījumā ietvertu arī risku mazinošus pasākumus, piemēram, buferzonas.
▼M65
110	Bifenazāts CAS Nr. 149877-41-8 CIPAC Nr. 736	Izopropil 2-(4-metoksibifenil-3-il)hidrazīna formiāts	≥ 950 g/kg	2005. gada 1. decembris	2015. gada 30. novembris	A DAĻAVar atļaut lietot tikai kā akaricīdu.B DAĻANovērtējot pieteikumus, kas iesniegti, lai saņemtu atļauju lietot bifenazātu saturošus augu aizsardzības līdzekļus citādi nekā dekoratīvo augu aizsardzībai siltumnīcās, dalībvalstīm jāpievērš īpaša uzmanība 4. panta 1. punkta b) apakšpunktā minētajiem kritērijiem un jānodrošina, ka visi nepieciešamie dati un informācija ir to rīcībā pirms šādas atļaujas izsniegšanas.Lai īstenotu VI pielikumā paredzētos vienotos principus, jāņem vērā pārskata ziņojuma secinājumi par bifenazātu, un jo īpaši tā I un II papildinājums, ko 2005. gada 3. jūnijā ir pabeigusi Pārtikas aprites un dzīvnieku veselības pastāvīgā komiteja.
111	Milbemektīns Milbemektīns ir M.A3 un M.A4 maisījums CAS Nr. M.A3: 51596-10-2 M.A4: 51596-11-3 CIPAC Nr. 660	M.A3: (10E,14E,16E,22Z)-(1R,4S,5’S,6R,6’R,8R,13R,20R,21R,24S)-21,24-dihidroksi-5’,6’,11,13,22-pentametil-3,7,19-trioksatetraciklo[15.6.1.14,8.020,24] pentakosa-10,14,16,22-tetraēn-6-spiro-2’-tetrahidropirān-2-ons M.A4: (10E,14E,16E,22Z)-(1R,4S,5’S,6R,6’R,8R,13R,20R,21R,24S)-6’-etil-21,24-dihidroksi-5’,11,13,22-tetrametil-3,7,19-trioksatetraciklo[15.6.1. 14,8020,24] pentakosa-10,14,16,22-tetraēn-6-spiro-2’-tetrahidropirān-2-ons	≥ 950 g/kg	2005. gada 1. decembris	2015. gada 30. novembris	A DAĻAVar atļaut lietot tikai kā akaricīdu vai insekticīdu.B DAĻALai īstenotu VI pielikumā paredzētos vienotos principus, jāņem vērā pārskata ziņojuma secinājumi par milbemektīnu, un jo īpaši tā I un II papildinājums, ko 2005. gada 3. jūnijā ir pabeigusi Pārtikas aprites un dzīvnieku veselības pastāvīgā komiteja.Šajā kopējā novērtējumā dalībvalstīm īpaša uzmanība jāpievērš ūdens organismu aizsardzībai.Vajadzības gadījumā jāpiemēro riska mazināšanas pasākumi.
▼M66
112	Hlorpirifoss CAS Nr. 2921-88-2 CIPAC Nr. 221	O,O-dietil-O-3,5,6-trihlor-2-piridilfosfortioāts	≥ 970 g/kg O,O,O,O-tetraetilditiopirofosfāta (Sulfotep) piesārņojumu uzskatīja par toksisku un noteica maksimālo lielumu – 3g/kg	2006. gada 1. jūlijs	2016. gada 30. jūnijs	A DAĻADrīkst lietot vienīgi kā insekticīduB DAĻALai īstenotu VI pielikuma vienotos principus, ņem vērā pārskata ziņojuma secinājumus par hlorpirifosu un jo īpaši tā I un II papildinājumu, ko 2005. gada 3. jūnijā pabeidza Pārtikas aprites un dzīvnieku veselības pastāvīgā komitejaDalībvalstīm īpaša uzmanība jāpievērš putnu, zīdītāju, ūdens organismu, bišu un blakussugu artropodu aizsardzībai un jānodrošina, lai atļaujas nosacījumi vajadzības gadījumā ietvertu arī risku mazinošus pasākumus, piemēram, buferzonasDalībvalstis pieprasa iesniegt turpmākas izpētes materiālus, lai apstiprinātu riska novērtējumu attiecībā uz putniem un zīdītājiem. Tās nodrošina, ka pretendenti, uz kuru pieprasījuma hlorpirifosu iekļāva šajā pielikumā, iesniedz Komisijai šādas izpētes materiālus 2 gadu laikposmā pēc šīs direktīvas stāšanās spēkā
113	Hlorpirifosmetils CAS Nr. 5598-13-0 CIPAC Nr. 486	O,O-dietil-O-3,5,6-trihlor-2-piridilfosfortioāts	≥ 960 g/kg O,O,O,O,-tetrametilditiopirofosfāta (Sulfotemp) piesārņojumu un O,O,O-trimetil-O-(3,5,6-trihlor-2-piridinil)difosforditioāts (Sulfotemp esteris) piesārņojumu uzskatīja par toksisku un katram piesārņojumam noteica maksimālo lielumu – 5g/kg	2006. gada 1. jūlijs	2016. gada 30. jūnijs	A DAĻADrīkst lietot vienīgi kā insekticīduB DAĻALai īstenotu VI pielikuma vienotos principus, ņem vērā pārskata ziņojuma secinājumus par hlorpirifosmetilu un jo īpaši tā I un II papildinājumu, ko 2005. gada 3. jūnijā pabeidza Pārtikas aprites un dzīvnieku veselības pastāvīgā komitejaDalībvalstīm īpaša uzmanība jāpievērš putnu, zīdītāju, ūdens organismu, bišu un blakussugu artropodu aizsardzībai un jānodrošina, lai atļaujas nosacījumi vajadzības gadījumā ietvertu arī risku mazinošus pasākumus, piemēram, buferzonasDalībvalstis pieprasa iesniegt papildus izpētes materiālus, lai apstiprinātu riska novērtējumu attiecībā uz putniem un zīdītājiem, ja līdzekli izmanto ārpus telpām. Tās nodrošina, ka pretendenti, uz kuru pieprasījuma hlorpirifosmetilu iekļāva šajā pielikumā, iesniedz Komisijai šādas izpētes materiālus 2 gadu laikposmā pēc šīs direktīvas stāšanās spēkā
114	Manebs CAS Nr. 12427-38-2 CIPAC Nr. 61	Mangāna etilēnbis (ditiokarbamāts) (polimēru)	≥ 860 g/kg Ražošanas piesārņojumu ar etilēntiourīnvielu uzskata par toksisku un manebā tas nedrīkst pārsniegt 0,5 %	2006. gada 1. jūlijs	2016. gada 30. jūnijs	A DAĻADrīkst lietot tikai kā fungicīduB DAĻALai īstenotu VI pielikuma vienotos principus, ņem vērā pārskata ziņojuma secinājumus par manebu un jo īpaši tā I un II papildinājumu, ko 2005. gada 3. jūnijā pabeidza Pārtikas aprites un dzīvnieku veselības pastāvīgā komitejaDalībvalstīm jāpievērš īpaša uzmanība iespējamam gruntsūdens piesārņojumam, ja aktīvo vielu lieto apgabalos ar nelabvēlīgiem augsnes un/vai klimatiskajiem apstākļiemDalībvalstīm jāpievērš īpaša uzmanība atliekām pārtikā un jānovērtē tā ietekme uz patērētāja ēšanas paradumiemDalībvalstīm īpaša uzmanība jāpievērš putnu, zīdītāju, ūdens organismu, bišu un blakussugu artropodu aizsardzībai un jānodrošina, lai atļaujas nosacījumi vajadzības gadījumā ietvertu arī risku mazinošus pasākumus, piemēram, buferzonasDalībvalstis pieprasa iesniegt papildus izpētes materiālus, lai apstiprinātu riska novērtējumu attiecībā uz putniem un zīdītājiem un attīstības toksiskumuTās nodrošina, ka pretendenti, uz kuru pieprasījuma manebu iekļāva šajā pielikumā, iesniedz Komisijai šādas izpētes materiālus 2 gadu laikposmā pēc šīs direktīvas stāšanās spēkā
115	Mankocebs CAS Nr. 8018-01-7(agrāk 8065-67-5) CIPAC Nr. 34	Mangāna etilēnbis (ditiokarbamāta) (polimēru) komplekss ar cinka sāļiem	≥ 800 g/kg Ražošanas piesārņojumu ar etilēntiourīnvielu uzskata par toksisku un mankocebā tas nedrīkst pārsniegt 0,5 %	2006. gada 1. jūlijs	2016. gada 30. jūnijs	A DAĻADrīkst lietot tikai kā fungicīduB DAĻALai īstenotu VI pielikuma vienotos principus, ņem vērā pārskata ziņojuma secinājumus par mankocebu un jo īpaši tā I un II papildinājumu, ko 2005. gada 3. jūnijā pabeidza Pārtikas aprites un dzīvnieku veselības pastāvīgā komitejaDalībvalstīm jāpievērš īpaša uzmanība iespējamam gruntsūdens piesārņojumam, ja aktīvo vielu lieto apgabalos ar nelabvēlīgiem augsnes un/vai klimatiskajiem apstākļiemDalībvalstīm jāpievērš īpaša uzmanība atliekām pārtikā un jānovērtē tā ietekme uz patērētāja ēšanas paradumiemDalībvalstīm īpaša uzmanība jāpievērš putnu, zīdītāju, ūdens organismu un blakussugu artropodu aizsardzībai un jānodrošina, lai atļaujas nosacījumi vajadzības gadījumā ietvertu arī risku mazinošus pasākumusDalībvalstis pieprasa iesniegt papildus izpētes materiālus, lai apstiprinātu riska novērtējumu attiecībā uz putniem un zīdītājiem un attīstības toksiskumuTās nodrošina, ka pretendenti, uz kuru pieprasījuma manebu iekļāva šajā pielikumā, iesniedz Komisijai šādas izpētes materiālus 2 gadu laikposmā pēc šīs direktīvas stāšanās spēkā
116	Mankocebs CAS Nr. 9006-42-2 CIPAC Nr. 478	Mangāna etilēnbis (ditiokarbamāta) (polimēru) komplekss ar cinka sāļiem	≥ 840 g/kg Ražošanas piesārņojumu ar etilēntiourīnvielu uzskata par toksisku un mankocebā tas nedrīkst pārsniegt 0,5 %	2006. gada 1. jūlijs	2016. gada 30. jūnijs	A DAĻADrīkst lietot tikai kā fungicīduB DAĻALai īstenotu VI pielikuma vienotos principus, ņem vērā pārskata ziņojuma secinājumus par mankocebu un jo īpaši tā I un II papildinājumu, ko 2005. gada 3. jūnijā pabeidza Pārtikas aprites un dzīvnieku veselības pastāvīgā komitejaDalībvalstīm jāpievērš īpaša uzmanība iespējamam gruntsūdens piesārņojumam, ja aktīvo vielu lieto apgabalos ar nelabvēlīgiem augsnes un/vai klimatiskajiem apstākļiemDalībvalstīm jāpievērš īpaša uzmanība atliekām pārtikā un jānovērtē tā ietekme uz patērētāja ēšanas paradumiemDalībvalstīm īpaša uzmanība jāpievērš putnu, zīdītāju, ūdens organismu un blakussugu artropodu aizsardzībai un jānodrošina, lai atļaujas nosacījumi vajadzības gadījumā ietvertu arī risku mazinošus pasākumusDalībvalstis pieprasa iesniegt papildus izpētes materiālus, lai apstiprinātu riska novērtējumu attiecībā uz putniem un zīdītājiem. Tās nodrošina, ka pretendenti, uz kuru pieprasījuma metiramu iekļāva šajā pielikumā, iesniedz Komisijai šādas izpētes materiālus 2 gadu laikposmā pēc šīs direktīvas stāšanās spēkā
▼M70
117	Oksamils CAS 23135-22-0 CIPAC 342	N,N-dimetil-2-metilkarbamoiloksiimino-2-(metiltio)acetamīds	970 g/kg	2006. gada 1. augusts	2016. gada 31. jūlijs	A. DAĻAVar atļaut lietot tikai kā nematicīdu vai insekticīdu.B. DAĻALai īstenotu VI pielikuma vienotos principus, ņem vērā pārskata ziņojuma secinājumus par oksamilu un jo īpaši šā ziņojuma I un II papildinājumu, ko 2005. gada 15. jūlijā pabeidza Pārtikas aprites un dzīvnieku veselības pastāvīgā komiteja. Šajā vispārējā novērtējumā — dalībvalstīm jo īpaši jāpievērš uzmanība putnu un zīdītāju, slieku, ūdens organismu, virszemes ūdeņu un gruntsūdeņu aizsardzībai situācijās, kas tos apdraud. Atļaujas piešķiršanas nosacījumos vajadzības gadījumā ir jāietver riska samazināšanas pasākumi; — dalībvalstīm jāpievērš īpaša uzmanība lietotāja drošībai. Atļaujas piešķiršanas nosacījumos vajadzības gadījumā ir jāietver riska samazināšanas pasākumi. Attiecīgās dalībvalstis pieprasa iesniegt sīkākus pētījumus, kas apstiprina riska novērtējumu attiecībā uz gruntsūdens piesārņojumu skābā augsnē, putniem, zīdītājiem un sliekām. Tās nodrošina, ka iesniedzēji, pēc kuru pieprasījuma oksamils ir iekļauts šajā pielikumā, iesniedz minētos pētījumus Komisijai 2 gadu laikā no šīs direktīvas stāšanās spēkā.
▼M71
118	1-metilciklopropēns (netiek apsvērta šīs aktīvās vielas vispārpieņemta ISO nosaukuma lietošana) CAS Nr. 3100-04-7 CIPAC Nr. nav piešķirts	1-metilciklopropēns	≥ 960 g/kg 1-hlor-2-metilpropēna and 3-hlor-2-metilpropēna ražošanas piemaisījumus uzskata par toksiskiem un katrs no tiem tehniskajos līdzekļos nedrīkst pārsniegt 0,5 g/kg.	2006. gada 1. aprīlis	2016. gada 31. marts	A DAĻAVar atļaut lietot tikai kā augšanas regulatoru uzglabāšanai slēgtās noliktavās pēc ražas novākšanas.B DAĻALai īstenotu VI pielikuma vienotos principus, ņem vērā pārskata ziņojuma secinājumus par 1-metilciklopropēnu un jo īpaši tā I un II papildinājumu, ko 2005. gada 23. septembrī pabeidza Pārtikas aprites un dzīvnieku veselības pastāvīgā komiteja.
▼M69
119	Forhlorfenurons CAS Nr. 68157-60-8 CIPAC Nr. 633	1-(2-hlor-4-piridinīl)-3-fenilurīnviela	≥ 978 g/kg	2006. gada 1. aprīlis	2016. gada 31. marts	A DAĻAVar atļaut lietot tikai kā augu augšanas regulatoru.B DAĻANovērtējot pieteikumus, kas iesniegti, lai saņemtu atļauju lietot forhlorfenuronu saturošus augu aizsardzības līdzekļus citādi nekā kivi augu aizsardzībai, dalībvalstis pievērš īpašu uzmanību 4. panta 1. punkta b) apakšpunktā minētajiem kritērijiem un nodrošina, ka visi nepieciešamie dati un informācija ir to rīcībā pirms šādas atļaujas izsniegšanas.Lai īstenotu VI pielikumā paredzētos vienotos principus, ņem vērā pārskata ziņojuma secinājumus par forhlorfenuronu un jo īpaši tā I un II pielikumu, ko 2005. gada 23. septembrī pabeidza Pārtikas aprites un dzīvnieku veselības pastāvīgā komiteja.Šajā kopējā novērtējumā dalībvalstīm jāpievērš īpaša uzmanība iespējamam gruntsūdeņu piesārņojumam, ja aktīvo vielu lieto apgabalos ar piesārņojumjutīgiem augsnes un/vai klimatiskajiem apstākļiem.Vajadzības gadījumā jāpiemēro riska mazināšanas pasākumi.
120	Indoksakarbs CAS Nr. 173584-44-6 CIPAC Nr. 612	Metil (S)-N-[7-hlor-2,3,4a,5-tetrahidro-4a-(metoksikarbonil)indeno[1,2-e][1,3,4]oksadiazīn-2-ilkarbonil]-4′-(trifluormetoksi)karbanilāts	TC (Tehniskie līdzekļi): ≥ 628 g/kg indoksakarbs	2006. gada 1. aprīlis	2016. gada 31. marts	A DAĻAVar atļaut lietot tikai kā insekticīdu.B DAĻALai īstenotu VI pielikumā paredzētos vienotos principus, ņem vērā pārskata ziņojuma secinājumus par indoksakarbu un jo īpaši tā I un II pielikumu, ko 2005. gada 23. septembrī pabeidza Pārtikas aprites un dzīvnieku veselības pastāvīgā komiteja.Šajā kopējā novērtējumā dalībvalstīm īpaša uzmanība jāpievērš ūdens organismu aizsardzībai.Lietošanas nosacījumos vajadzības gadījumā ir jāietver riska mazināšanas pasākumi.
▼M67
XX	Varfarīns CAS Nr. 81-81-2 CIPAC Nr. 70	(RS)-4-hidroksi-3-(3-okso-1-fenilbutil)kumarīn 3-(α-acetonil-benzil)-4-hidroksikumarīns	≥ 990 g/kg	2006. gada 1. oktobris	2013. gada 30. septembris	A DAĻA Atļauts lietot tikai kā rodenticīdu iepriekš sagatavotas ēsmas veidā, kas vajadzības gadījumā ievietota īpaši konstruētā piltuvē. B DAĻA Lai īstenotu VI pielikuma vienotos principus, ņem vērā pārskata ziņojuma secinājumus par varfarīnu un jo īpaši tā I un II papildinājumu, ko 2005. gada 23. septembrī pabeidza Pārtikas aprites un dzīvnieku veselības pastāvīgā komiteja. Šajā vispārējā novērtējumā dalībvalstīm īpaša uzmanība jāpievērš lietotāju, putnu un blakussugu zīdītāju aizsardzībai.Vajadzības gadījumā jāpiemēro riska mazināšanas pasākumi.
▼M68
	Tolilfluanīds CAS Nr. 731-27-1 CIPAC Nr. 275	N-dihlorfluormetiltio-N',N'-dimetil-N-p-tolilsulfamīds	960 g/kg	2006. gada 1. oktobris	2016. gada 30. septembris	A DAĻA Var atļaut lietot tikai kā fungicīdu. B DAĻA Lai īstenotu VI pielikuma vienotos principus, ņem vērā pārskata ziņojuma secinājumus par tolilfluanīdu un jo īpaši tā I un II papildinājumu, ko 2005. gada 23. septembrī pabeidza Pārtikas aprites un dzīvnieku veselības pastāvīgā komiteja.Šajā kopējā novērtējumā dalībvalstīm: — jāpievērš īpaša uzmanība zālēdāju, ūdens organismu un blakussugu posmkāju (izņemot bites) aizsardzībai. Atļaujas piešķiršanas nosacījumos vajadzības gadījumā ir jāietver riska mazināšanas pasākumi, — jāpievērš īpaša uzmanība atliekām pārtikā un jānovērtē ietekme uz patērētāju, kas rodas, lietojot pārtikas produktus. Attiecīgās dalībvalstis pieprasa iesniegt turpmāku pētījumu materiālus, lai apstiprinātu riska novērtējumu attiecībā uz zālēdājiem (ilgtermiņa risks). Tās nodrošina, ka pieteikuma iesniedzēji, pēc kuru pieprasījuma tolilfluanīdu iekļāva šajā pielikumā, iesniedz Komisijai šādu pētījumu materiālus 2 gadu laikā pēc šīs direktīvas stāšanās spēkā.
▼M74
123	Klotianidīns CAS Nr. 210880-92-5 CIPAC Nr. 738	(E)-1-(2-hlor-1,3-tiazol-5-ilmetil)-3-metil-2-nitroguanidīns	≥ 960 g/kg	2006. gada 1. augusts	2016. gada 31. jūlijs	A DAĻA Var atļaut lietot tikai kā insekticīdu. B DAĻA Lai īstenotu VI pielikumā paredzētos vienotos principus, ņem vērā pārskata ziņojuma secinājumus par klotianidīnu un jo īpaši tā I un II papildinājumu, ko 2006. gada 27. janvārī pabeidza Pārtikas aprites un dzīvnieku veselības pastāvīgā komiteja.Šajā vispārējā novērtējumā dalībvalstīm: — īpaša uzmanība jāpievērš pazemes ūdeņu aizsardzībai, ja aktīvo vielu izmanto reģionos, kur augsnes un/vai klimata apstākļi ir piesārņojumjutīgi, — īpaša uzmanība jāpievērš riskam, ko viela rada graudēdājiem putniem un zīdītājiem, ja to izmanto sēklu kodināšanai. Lietošanas nosacījumos vajadzības gadījumā ietver riska mazināšanas pasākumus.
124	Petoksamīds CAS Nr. 106700-29-2 CIPAC Nr. 655	2-hlor-N-(2-etoksietil)-N-(2-metil-1-fenilprop-1-enil)acetamīds	≥ 940 g/kg	2006. gada 1. augusts	2016. gada 31. jūlijs	A DAĻA Var atļaut lietot vienīgi kā herbicīdu. B DAĻA Lai īstenotu VI pielikumā paredzētos vienotos principus, ņem vērā pārskata ziņojuma secinājumus par petoksamīdu un jo īpaši tā I un II papildinājumu, ko 2006. gada 27. janvārī pabeidza Pārtikas aprites un dzīvnieku veselības pastāvīgā komiteja.Šajā vispārējā novērtējumā dalībvalstīm: — īpaša uzmanība jāpievērš pazemes ūdeņu aizsardzībai, ja aktīvo vielu izmanto reģionos, kur augsnes un/vai klimata apstākļi ir piesārņojumjutīgi, — īpaša uzmanība jāpievērš ūdens vides aizsardzībai, jo īpaši augstākajiem ūdensaugiem. Lietošanas nosacījumos vajadzības gadījumā ietver riska mazināšanas pasākumus.Dalībvalstis saskaņā ar 13. panta 5. punktu informē Komisiju par rūpnieciski ražotā tehniskā produkta specifikāciju.
▼M72
125	Klodinafops CAS Nr. 114420-56-3 CIPAC Nr. 683	(R)-2-[4-(5-hlor-3-fluor-2-piridiloksi)-fenoksi]-propionskābe	≥ 950 g/kg (izsakot klodinafoppropargila veidā)	2007. gada 1. februāris	2017. gada 31. janvāris	A DAĻAVar atļaut lietot vienīgi kā herbicīdu.B DAĻALai īstenotu VI pielikuma vienotos principus, ņem vērā pārskata ziņojuma secinājumus par klodinafopu un jo īpaši tā I un II papildinājumu, ko 2006. gada 27. janvārī pabeidza Pārtikas aprites un dzīvnieku veselības pastāvīgā komiteja.
126	Pirimikarbs CAS Nr. 23103-98-2 CIPAC Nr. 231	2-dimetilamino-5,6-dimetilpirimidīn-4-il-dimetilkarbamāts	≥ 950 g/kg	2007. gada 1. februāris	2017. gada 31. janvāris	A DAĻAVar atļaut lietot tikai kā insekticīdu.B DAĻALai īstenotu VI pielikumā paredzētos vienotos principus, ņem vērā pārskata ziņojuma secinājumus par pirimikarbu un jo īpaši tā I un II pielikumu, ko 2006. gada 27. janvārī pabeidza Pārtikas aprites un dzīvnieku veselības pastāvīgā komiteja.Dalībvalstīm īpaša uzmanība jāpievērš operatoru drošībai un jānodrošina, ka lietošanas noteikumos paredz izmantot atbilstošus individuālās aizsardzības līdzekļus.Dalībvalstīm īpaša uzmanība jāpievērš ūdenī dzīvojošu organismu aizsardzībai un tām jānodrošina, ka atļaujas nosacījumos ja nepieciešams, tiek iekļauti riska samazināšanas pasākumi, piemēram, buferzonas.Ieinteresētās dalībvalstis pieprasa iesniegt pieprasījumu veikt papildu pētījumus, lai apstiprinātu ilgtermiņa riska novērtējumu par putniem un gruntsūdeņu iespējamu piesārņošanu, jo īpaši ar metabolītu R35140. Tās nodrošina, ka pieteikuma iesniedzēji, pēc kuru pieprasījuma pirimikarbu iekļāva šajā pielikumā, iesniedz Komisijai šādas izpētes materiālus 2 gadu laikā pēc šīs direktīvas stāšanās spēkā.
127	Rimsulfurons CAS Nr. 122931-48-0 (rimsulfurons) CIPAC Nr. 716	1-(4,6-dimetoksipirimidīn-2-il)-3-(3-etilsulfonil-2-piridilsulfonil)urīnviela	≥ 960 g/kg (izsakot rimsulfurona veidā)	2007. gada 1. februāris	2017. gada 31. janvāris	A DAĻAVar atļaut lietot vienīgi kā herbicīdu.B DAĻALai īstenotu VI pielikuma vienotos principus, ņem vērā pārskata ziņojuma secinājumus par rimsulfuronu un jo īpaši tā I un II papildinājumu, ko 2006. gada 27. janvārī pabeidza Pārtikas aprites un dzīvnieku veselības pastāvīgā komiteja.Dalībvalstīm jāveltī īpaša uzmanība citu augu sugu un gruntsūdeņu aizsardzībai nestabilās situācijās. Atļaujas piešķiršanas nosacījumos vajadzības gadījumā ir jāietver riska samazināšanas pasākumi
128	Tolkloflosmetils CAS Nr. 57018-04-9 CIPAC Nr. 479	O-2,6-dihlor-p-tolil-O,O-dimetilfosfotioāts O-2,6-dihlor-4-metilfenil-O,O-dimetilfosfotioāts	≥ 960 g/kg	2007. gada 1. februāris	2017. gada 31. janvāris	A DAĻAVar atļaut lietot tikai kā fungicīdu.B DAĻANovērtējot pieteikumus, kas iesniegti, lai saņemtu atļauju lietot tolklofosmetilu saturošus augu aizsardzības līdzekļus citādi nekā sēklu apstrādei, dalībvalstīm jāpievērš īpaša uzmanība 4. panta 1. punkta b) apakšpunktā minētajiem kritērijiem un jānodrošina, ka pirms šādas atļaujas izsniegšana to rīcībā ir vajadzīgie dati un informācija.Lai īstenotu VI pielikuma vienotos principus, ņem vērā pārskata ziņojuma secinājumus par tolklofosmetilu un jo īpaši tā I un II papildinājumu, ko 2006. gada 27. janvārī pabeidza Pārtikas aprites un dzīvnieku veselības pastāvīgā komiteja.
129	Tritikonazols CAS Nr. 131983-72-7 CIPAC Nr. 652	(±)-(E)-5-(4-hlorbenzilidēn)-2,2-dimetil-1-(1H-1,2,4-triazol-1-il-metil)ciklopentanols	≥ 950 g/kg	2007. gada 1. februāris	2017. gada 31. janvāris	A DAĻAVar atļaut lietot tikai kā fungicīdu.B DAĻANovērtējot pieteikumus, kas iesniegti, lai saņemtu atļauju lietot tritikonazolu saturošus augu aizsardzības līdzekļus citādi nekā sēklu apstrādei, dalībvalstīm jāpievērš īpaša uzmanība 4. panta 1. punkta b) apakšpunktā minētajiem kritērijiem un jānodrošina, ka pirms šādas atļaujas izsniegšanas to rīcībā ir visi nepieciešamie dati un informācija.Lai īstenotu VI pielikuma vienotos principus, ņem vērā pārskata ziņojuma secinājumus par tritikonazolu un jo īpaši tā I un II papildinājumu, ko 2006. gada 27. janvārī pabeidza Pastāvīgā pārtikas aprites un dzīvnieku veselības komiteja. Šajā vispārējā novērtējumā dalībvalstīm: — jāpievērš īpaša uzmanība operatora drošībai. Atļaujas piešķiršanas nosacījumos vajadzības gadījumā ir jāietver aizsardzības pasākumi; — īpaša uzmanība jāpievērš gruntsūdeņu piesārņošanas iespējai, jo īpaši ar vides apstākļos ļoti noturīgo aktīvo vielu un tās metabolītu RPA 406341 nestabilās zonās; — jāpievērš īpaša uzmanība graudēdāju putnu aizsardzībai (ilgstošs risks). Atļaujas piešķiršanas nosacījumos vajadzības gadījumā ir jāietver riska mazināšanas pasākumi.Ieinteresētās dalībvalstis pieprasa iesniegt sīkāku pētījumu materiālus, lai apstiprinātu riska novērtējumu attiecībā uz graudēdājiem putniem. Tās nodrošina, ka pieteikuma iesniedzēji, pēc kuru pieprasījuma tritikonazolu iekļāva šajā pielikumā, iesniedz Komisijai šādu pētījumu materiālus 2 gadu laikā pēc šīs direktīvas stāšanās spēkā.
▼M77
129	Dimoksistrobīns CAS No 149961-52-4 CIPAC No 739	(E)-o-(2,5-dimetilfenoksimetil)-2-metoksiimino-N-metilfenilacetamīds	≥ 980 g/kg	2006. gada 1. oktobris	2016. gada 30. septembris	A DAĻA Var atļaut lietot tikai kā fungicīdu. B DAĻA Novērtējot pieteikumus, kas iesniegti, lai saņemtu atļauju lietot telpās dimoksistrobīnu saturošus augu aizsardzības līdzekļus, dalībvalstīm jāpievērš īpaša uzmanība 4. panta 1. punkta b) apakšpunktā minētajiem kritērijiem un jānodrošina, ka pirms šādas atļaujas izsniegšanas to rīcībā ir visi nepieciešamie dati un informācija.Lai īstenotu VI pielikumā paredzētos vienotos principus, ņem vērā pārskata ziņojuma secinājumus par dimoksistrobīnu, un jo īpaši tā I un II papildinājumu, ko 2006. gada 27. janvārī pabeidza Pārtikas aprites un dzīvnieku veselības pastāvīgā komiteja.Šajā vispārējā novērtējumā dalībvalstīm: — īpaša uzmanība jāpievērš pazemes ūdeņu aizsardzībai, ja aktīvo vielu izmanto gadījumos, kad audzētā kultūra ir ar zemu uzsūkšanas faktoru, vai reģionos, kur augsnes un/vai klimata apstākļi ir piesārņojumjutīgi, — īpaša uzmanība jāpievērš ūdens organismu aizsardzībai. Lietošanas nosacījumos vajadzības gadījumā ietver riska mazināšanas pasākumus.Attiecīgās dalībvalstis pieprasa iesniegt: — sīku riska novērtējumu attiecībā uz putniem un zīdītājiem saistībā ar formulāciju, — izsmeļošu ūdens riska novērtējumu, ņemot vērā augstu pastāvīgo risku zivīm un potenciālā riska mazināšanas pasākumu efektivitāti, jo īpaši ņemot vērā virszemes noteces ūdeņus un drenāžu. Tās nodrošina, ka pretendenti, pēc kuru pieprasījuma dimoksistrobīnu iekļāva šajā pielikumā, iesniedz Komisijai šādas izpētes materiālus divu gadu laikā pēc šīs direktīvas stāšanās spēkā.
▼M89
139	Metrafenons CAS Nr. 220899-03-6 CIPAC Nr. 752	3′-brom-2,3,4,6′-tetrametoksi-2′,6-dimetilbenzofenons	≥ 940 g/kg	2007. gada 1. februāris	2017. gada 31. janvāris	A DAĻA Var atļaut lietot tikai kā fungicīdu. B DAĻA Lai īstenotu VI pielikuma vienotos principus, jāņem vērā secinājumi pārskata ziņojumā par metrafenonu un jo īpaši tā I un II pielikums, ko 2006. gada 14. jūlijā pabeidza Pastāvīgā pārtikas aprites un dzīvnieku veselības komiteja.Dalībvalstis saskaņā ar 13. panta 5. punktu informē Komisiju par rūpnieciski ražotā tehniskā materiāla specifikāciju.
140	Bacillus subtilis (Cohn 1872) Celms QST 713, identisks ar celmu AQ 713 kultūras kolekcijas Nr.: NRRL B -21661 CIPAC Nr. nav	Nepiemēro		2007. gada 1. februāris	2017. gada 31. janvāris	A DAĻA Var atļaut lietot tikai kā fungicīdu. B DAĻA Lai īstenotu VI pielikuma vienotos principus, jāņem vērā secinājumi pārskata ziņojumā par Bacillus subtilis un jo īpaši tā I un II pielikums, ko 2006. gada 14. jūlijā pabeidza Pastāvīgā Pārtikas aprites un dzīvnieku veselības komiteja.
141	Spinosads CAS Nr. 131929-60-7 (spinosins A) 131929-63-0 (spinosins D) CIPAC Nr. 636	Spinosins A: (2R,3aS,5aR,5bS,9S,13S,14R,16aS,16bR)-2-(6-dezoksi-2,3,4-tri-O-metil-α-L-mannopiranoziloksi)-13-(4-dimetilamino-2,3,4,6-tetradezoksi-ß-D-eritropiranoziloksi)-9-etil-2,3,3a,5a,5b,6,7,9,10,11,12,13,14,15,16a,16b-heksadekahidro-14-metil-1H-8-oksaciklododeka[b]as-indacēn-7,15-dions Spinosins D: (2S,3aR,5aS,5bS,9S,13S,14R,16aS,16bS)-2-(6-dezoksi-2,3,4-tri-O-metil-α-L-mannopiranoziloksi)-13-(4-dimetilamino-2,3,4,6-tetradezoksi-ß-D-eritropiranoziloksi)-9-etil-2,3,3a,5a,5b,6,7,9,10,11,12,13,14,15,16a,16b-heksadekahidro-4,14-dimetil-1H-8-oksaciklododeka[b]as-indacēn-7,15-dions Spinosads ir 50 līdz 95 % spinosina A un 5 līdz 50 % spinosina D maisījums	≥ 850 g/kg	2007. gada 1. februāris	2017. gada 31. janvāris	A DAĻA Var atļaut lietot tikai kā insekticīdu. B DAĻA Lai īstenotu VI pielikuma vienotos principus, jāņem vērā secinājumi pārskata ziņojumā par spinosadu un jo īpaši tā I un II pielikums, ko 2006. gada 14. jūlijā pabeidza Pastāvīgā pārtikas aprites un dzīvnieku veselības komiteja.Šajā vispārējā novērtējumā dalībvalstīm — īpaša uzmanība jāpievērš ūdens organismu aizsardzībai, — īpaša uzmanība jāpievērš riskam attiecībā uz sliekām, ja vielu izmanto siltumnīcās. Izmantošanas nosacījumos vajadzības gadījumā ietver riska mazināšanas pasākumus.
142	Tiametoksams CAS Nr. 153719-23-4 CIPAC Nr. 637	(E,Z)-3-(2-hloro-tiazol-5-ilmetil)-5-metil-[1,3,5]oksadiazinān-4-ilidēn-N-nitroamīns	≥ 980 g/kg	2007. gada 1. februāris	2017. gada 31. janvāris	A DAĻA Var atļaut lietot tikai kā insekticīdu. B DAĻA Lai īstenotu VI pielikuma vienotos principus, jāņem vērā secinājumi pārskata ziņojumā par tiametoksamu un jo īpaši tā I un II pielikums, ko 2006. gada 14. jūlijā pabeidza Pastāvīgā pārtikas aprites un dzīvnieku veselības komiteja.Šajā vispārējā novērtējumā dalībvalstīm — īpaša uzmanība jāpievērš gruntsūdeņu piesārņošanai, jo īpaši ar darbīgo vielu un tās metabolītiem NOA 459602, SYN 501406 un CGA 322704, ja darbīgo vielu izmanto reģionos, kur ir jutīga augsne un/vai klimata apstākļi, — īpaša uzmanība jāpievērš ūdens organismu aizsardzībai, — īpaša uzmanība jāpievērš ilgtermiņa riskam attiecībā uz maziem zālēdājiem, ja vielu izmanto sēklu apstrādei. Izmantošanas nosacījumos vajadzības gadījumā ietver riska mazināšanas pasākumus.
▼M80
145	Metamidofoss CAS Nr. 10265-92-6 CIPAC Nr. 355	O, S dimetilfosfamidotioāts	≥ 680 g/kg	2007. gada 1. janvāris	2008. gada 30. jūnijs	A DAĻA Var atļaut lietot tikai kā insekticīdu kartupeļiem.Jāievēro šādi izmantošanas nosacījumi: — ne vairāk kā 0,5 kg aktīvās vielas uz vienu hektāru vienā apstrādes reizē, — ne biežāk kā 3 izmantošanas reizes sezonā. Nav atļauti šādi lietojuma veidi: — izsmidzināšana gaisā, — amatieru vai profesionāla lietošana, izmantojot uz muguras pārnēsājamas vai rokās turamas ierīces, — piemājas dārzkopība. Dalībvalstis nodrošina, ka tiek veikti visi attiecīgie riska mazināšanas pasākumi. Īpaša uzmanība jāveltī: — putnu un zīdītāju aizsardzībai. Kā nosacījums atļaujas piešķiršanai ir riska mazināšanas pasākumi, piemēram, apstrādes veikšana vispiemērotākajā periodā un tādu preparātu izvēle, kuru fiziskās īpašības vai sastāvā esošās vielas, nodrošinot piemērotu izvairīšanos no apdraudējuma, samazina ietekmi uz attiecīgajām sugām, — ūdens organismu un blakussugu artropodu aizsardzībai. Jāievēro pietiekams attālums no apstrādātajiem apgabaliem līdz virszemes ūdenstilpēm vai kultūraugu platību malām. Šis attālums var būt atkarīgs no tā, vai tiek izmantotas tehnoloģijas, kas samazina aizplūšanu, — ar šo vielu strādājošo personu aizsardzībai. Jāvalkā piemērots aizsargapģērbs, jo īpaši cimdi, virsvalks, gumijas zābaki un aizsardzības respiratoriekārtas jāizmanto, jaucot vielu un uzpildot iekārtu, un cimdi, virsvalks, gumijas zābaki un sejas aizsargs vai drošības brilles jāizmanto, veicot apstrādi un tīrot iekārtu. Iepriekš minētie pasākumi jāveic, ja vien pašas iekārtas projekts un konstrukcija vai iekārtai pierīkotas īpašas aizsargājošas sastāvdaļas attiecīgi neizslēdz iespēju saskarties ar vielu. B DAĻA Lai īstenotu VI pielikumā paredzētos vienotos principus, ņem vērā pārskata ziņojuma secinājumus par metamidofosu un jo īpaši tā I un II papildinājumu.Dalībvalstīm jānodrošina, ka atļaujas turētāji katru gadu ne vēlāk kā līdz 31. decembrim ziņotu par katru gadījumu, kad novēroti veselības traucējumi personām, kas strādā ar šo vielu. Dalībvalstis var pieprasīt informāciju, piemēram, pārdošanas datus un pārskatu par lietojuma veidiem, lai iegūtu patiesu priekšstatu par metamidofosa lietošanas apstākļiem un iespējamo toksikoloģisko ietekmi.Dalībvalstis pieprasa iesniegt papildus izpētes materiālus, lai apstiprinātu riska novērtējumu attiecībā uz putniem un zīdītājiem. Tās nodrošina, ka pretendenti, pēc kuru pieprasījuma metamidofosu iekļāva šajā pielikumā, iesniedz Komisijai šādas izpētes materiālus divu gadu laikposmā pēc šīs direktīvas stāšanās spēkā.
▼M81
146	Procimidons CAS Nr. 32809-16-8 CIPAC Nr. 383	N-(3,5-dihlorfenil)-1,2-dimetilciklopropān-1,2-dikarboksimīds	985 g/kg	2007. gada 1. janvāris	2008. gada 30. jūnijs	A DAĻA Var atļaut lietot tikai kā fungicīdu šādām kultūrām: — gurķi siltumnīcās (slēgtas hidroponiskas sistēmas), — plūmes (pārstrādei) tādā apjomā, kas nepārsniedz: ► — 0,75 kg aktīvās vielas uz hektāru vienā reizē. ◄ Nav atļauti šādi lietojuma veidi: — izsmidzināšana gaisā, — amatieru lietošana, izmantojot uz muguras pārnēsājamas vai rokās turamas ierīces, — piemājas dārzkopība. Dalībvalstis nodrošina, ka tiek veikti visi attiecīgie riska mazināšanas pasākumi. Īpaša uzmanība jāveltī: — ūdens organismu aizsardzībai. Attiecīgā gadījumā jāievēro atbilstošs attālums starp apstrādātajām teritorijām un virszemes ūdenstilpēm. Šis attālums var būt atkarīgs no tā, vai tiek izmantotas tehnoloģijas vai ierīces, kas samazina aizplūšanu, — putnu un zīdītāju aizsardzībai. Kā nosacījums atļaujas piešķiršanai jāiekļauj riska mazināšanas pasākumi, piemēram, apstrādes veikšana vispiemērotākajā periodā un tādu preparātu izvēle, kuru fiziskās īpašības vai sastāvā esošās vielas, nodrošinot piemērotu izvairīšanos no apdraudējuma, samazina ietekmi uz attiecīgajām sugām, — patērētāju aizsardzībai. Jākontrolē akūta vielas uzņemšana ar uzturu, — gruntsūdeņu aizsardzībai gadījumos, kad vielu lieto reģionos ar sensitīvu augsni un/vai klimatiskajiem apstākļiem. Atļaujas nosacījumos jāietver riska mazināšanas pasākumi, — ar šo vielu strādājošo personu aizsardzībai. Jāvalkā piemērots aizsargapģērbs, jo īpaši cimdi, virsvalks, gumijas zābaki un sejas aizsargs vai drošības brilles jāizmanto, jaucot vielu un uzpildot, izmantojot un tīrot iekārtu, ja vien pašas iekārtas projekts un konstrukcija vai iekārtai pierīkotas īpašas aizsargājošas sastāvdaļas attiecīgi neizslēdz iespēju saskarties ar vielu, — darbinieku aizsardzībai. Jāvalkā piemērots aizsargapģērbs, jo īpaši cimdi, ja darbiniekiem jāatrodas apstrādātajā teritorijā, pirms beidzies konkrēts nogaidīšanas laiks. B DAĻA Lai īstenotu VI pielikuma vienotos principus, ņem vērā pārskata ziņojuma secinājumus par procimidonu un jo īpaši tā I un II papildinājumu.Dalībvalstis nodrošina, ka vēlākais līdz katra gada 31. decembrim atļaujas turētāji ziņo par lietotāju veselības traucējumu gadījumiem. Dalībvalstis var pieprasīt informāciju, piemēram, pārdošanas datus un pārskatu par lietojuma veidiem, lai iegūtu patiesu priekšstatu par procimidona lietošanas apstākļiem un iespējamo toksikoloģisko ietekmi.Dalībvalstis pieprasa iesniegt turpmākus apstiprinošus datus un informāciju, kas pierāda aktīvās vielas pieļaujamību situācijās ar iespējamu ilgtermiņa ietekmi uz savvaļas zīdītājiem un kas attiecas uz notekūdeņu attīrīšanu, vielu izmantojot siltumnīcās.Dalībvalstis pieprasa iesniegt turpmākus pētījumus par procimidona iespējamo nelabvēlīgo ietekmi uz endokrīno sistēmu divus gadus pēc Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (ESAO) pārbaudes vadlīniju pieņemšanas. Tās nodrošina, ka pretendents, pēc kura pieprasījuma procimidonu iekļāva šajā pielikumā, iesniedz Komisijai šādas izpētes materiālus divu gadu laikposmā pēc minēto vadlīniju pieņemšanas.
▼M83
147	Flusilazols CAS Nr. 85509-19-9 CIPAC Nr. 435	bis(4-fluorfenil)(metil)(1H-1,2,4-triazol-1-ilmetil)silāns	925 g/kg	2007. gada 1. janvāris	2008. gada 30. jūnijs	A DAĻA Var atļaut lietot tikai kā fungicīdu šādām kultūrām: — graudaugi, izņemot rīsus, — kukurūza, — rapšu sēklas, — cukurbietes, tādā apjomā, kas nepārsniedz 200 g aktīvās vielas uz vienu hektāru vienā apstrādes reizē.Nav atļauti šādi lietojuma veidi: — izsmidzināšana gaisā, — amatieru vai profesionāla lietošana, izmantojot uz muguras pārnēsājamas vai rokās turamas ierīces, — piemājas dārzkopība. Dalībvalstis nodrošina, ka tiek veikti visi attiecīgie riska mazināšanas pasākumi. Īpaša uzmanība jāveltī: — ūdens organismu aizsardzībai. Jāievēro atbilstošs attālums starp apstrādātām teritorijām un virszemes ūdenstilpēm. Šis attālums var būt atkarīgs no tā, vai tiek izmantotas metodes vai ierīces, kas samazina aizplūšanu, — putnu un zīdītāju aizsardzībai. Kā nosacījums atļaujas piešķiršanai jāiekļauj riska mazināšanas pasākumi, piemēram, apstrādes veikšana vispiemērotākajā periodā un tādu preparātu izvēle, kuru fiziskās īpašības vai sastāvā esošās vielas, nodrošinot piemērotu izvairīšanos no apdraudējuma, samazina ietekmi uz attiecīgajām sugām, — ar šo vielu strādājošo personu aizsardzībai. Jāvalkā piemērots aizsargapģērbs, jo īpaši cimdi, virsvalks, gumijas zābaki un sejas aizsargs vai drošības brilles jāizmanto, jaucot vielu un uzpildot, izmantojot un tīrot iekārtu, ja vien pašas iekārtas projekts un konstrukcija vai iekārtai pierīkotas īpašas aizsargājošas sastāvdaļas attiecīgi neizslēdz iespēju saskarties ar vielu. B DAĻA Lai īstenotu VI pielikuma vienotos principus, ņem vērā pārskata ziņojuma secinājumus par flusilazolu un jo īpaši tā I un II papildinājumu.Dalībvalstis nodrošina, ka vēlākais līdz katra gada 31. decembrim atļaujas turētāji ziņo par vielas izmantotāju veselības traucējumu gadījumiem. Dalībvalstis var pieprasīt informāciju, piemēram, pārdošanas datus un pārskatu par lietojuma veidiem, lai iegūtu patiesu priekšstatu par flusilazola lietošanas apstākļiem un iespējamo toksikoloģisko ietekmi.Dalībvalstis pieprasa iesniegt turpmākus pētījumus par flusilazola iespējamo nelabvēlīgo ietekmi uz endokrīno sistēmu divus gadus pēc Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (ESAO) pārbaudes vadlīniju pieņemšanas. Tās nodrošina, ka pretendents, pēc kura pieprasījuma flusilazolu iekļāva šajā pielikumā, iesniedz Komisijai šādas izpētes materiālus divu gadu laikposmā pēc minēto vadlīniju pieņemšanas.
▼M84
148	Fenarimols CAS Nr. 60168-88-9 (stereoķīmija nav noteikta) CIPAC Nr. 380	(±)-2,4'-dihlor-α-(pirimidīn-5-il)benzhidrilspirts	980 g/kg	2007. gada 1. janvāris	2008. gada 30. jūnijs	A DAĻA Var atļaut lietot tikai kā fungicīdu šādām kultūrām: — tomāti, — dārzeņpipari siltumnīcās, — baklažāni, — gurķi siltumnīcās, — melones, — dekoratīvie augi, koku stādi un daudzgadīgi augi, tādā apjomā, kas nepārsniedz: — 0,058 kg aktīvās vielas uz hektāru vienā reizē tomātiem uz lauka un 0,072 kg aktīvās vielas uz hektāru vienā reizē tomātiem siltumnīcās, — 0,072 kg aktīvās vielas uz hektāru vienā reizē dārzeņpipariem, — 0,038 kg aktīvās vielas uz hektāru vienā reizē baklažāniem, — 0,048 kg aktīvās vielas uz hektāru vienā reizē gurķiem, — 0,024 kg aktīvās vielas uz hektāru vienā reizē melonēm uz lauka un 0,048 kg aktīvās vielas uz hektāru vienā reizē melonēm siltumnīcās, — 0,054 kg aktīvās vielas uz hektāru vienā reizē dekoratīvajiem augiem, koku stādiem un daudzgadīgiem augiem uz lauka un 0,042 kg aktīvās vielas uz hektāru vienā reizē dekoratīvajiem augiem siltumnīcās. Nav atļauti šādi lietojuma veidi: — izsmidzināšana gaisā, — amatieru lietošana, izmantojot uz muguras pārnēsājamas vai rokās turamas ierīces, — piemājas dārzkopība. Dalībvalstis nodrošina, ka tiek veikti visi attiecīgie riska mazināšanas pasākumi. Īpaša uzmanība jāveltī: — ūdens organismu aizsardzībai. Attiecīgā gadījumā jāievēro atbilstošs attālums starp apstrādātajām teritorijām un virszemes ūdenstilpēm. Šis attālums var būt atkarīgs no tā, vai tiek izmantotas metodes vai ierīces, kas samazina aizplūšanu, — slieku aizsardzībai. Kā nosacījums atļaujas piešķiršanai jāietver riska mazināšanas pasākumi, piemēram, vispiemērotākās pielietošanas reižu un laika kombinācijas, pielietošanas apmēra un vajadzības gadījumā aktīvās vielas koncentrācijas līmeņa izvēle, — putnu un zīdītāju aizsardzībai. Kā nosacījums atļaujas piešķiršanai jāietver riska mazināšanas pasākumi, piemēram, apstrādes veikšana vispiemērotākajā periodā un tādu preparātu izvēle, kuru fiziskās īpašības vai sastāvā esošās vielas, nodrošinot piemērotu izvairīšanos no apdraudējuma, samazina ietekmi uz attiecīgajām sugām, — ar šo vielu strādājošo personu aizsardzībai. Jāvalkā piemērots aizsargapģērbs, jo īpaši cimdi, virsvalks, gumijas zābaki un sejas aizsargs vai drošības brilles jāizmanto, jaucot vielu un uzpildot, izmantojot un tīrot iekārtu, ja vien pašas iekārtas projekts un konstrukcija vai iekārtai pierīkotas īpašas aizsargājošas sastāvdaļas attiecīgi neizslēdz iespēju saskarties ar vielu, — darbinieku aizsardzībai. Jāvalkā piemērots aizsargapģērbs, jo īpaši cimdi, ja darbiniekiem jāatrodas apstrādātajā teritorijā, pirms beidzies konkrēts nogaidīšanas laiks. B DAĻA Lai īstenotu VI pielikuma vienotos principus, ņem vērā pārskata ziņojuma secinājumus par fenarimolu un jo īpaši tā I un II papildinājumu.Dalībvalstis nodrošina, ka vēlākais līdz katra gada 31. decembrim atļaujas turētāji ziņo par vielas izmantotāju veselības traucējumu gadījumiem. Dalībvalstis var pieprasīt informāciju, piemēram, pārdošanas datus un pārskatu par lietojuma veidiem, lai iegūtu patiesu priekšstatu par fenarimola lietošanas apstākļiem un iespējamo toksikoloģisko ietekmi.Dalībvalstis pieprasa iesniegt turpmākus pētījumus par fenarimola iespējamo nelabvēlīgo ietekmi uz endokrīno sistēmu divus gadus pēc Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (ESAO) pārbaudes vadlīniju pieņemšanas. Tās nodrošina, ka pretendents, pēc kura pieprasījuma fenarimolu iekļāva šajā pielikumā, iesniedz Komisijai šādas izpētes materiālus divu gadu laikposmā pēc minēto vadlīniju pieņemšanas.
▼M85
149	Karbendazīms (stereoķīmija nav noteikta) CAS Nr. 10605-21-7 CIPAC Nr. 263	Metilbenzimidazol-2-ilkarbamāts	980 g/kg	2007. gada 1. janvāris	2009. gada 31. decembris	A DAĻA Var atļaut lietot tikai kā fungicīdu šādām kultūrām: — graudaugi, — rapšu sēklas, — cukurbietes, — kukurūza, tādā apjomā, kas nepārsniedz: — 0,25 kg aktīvās vielas uz hektāru vienā reizē graudaugiem un rapšu sēklām, — 0,075 kg aktīvās vielas uz hektāru vienā reizē cukurbietēm, — 0,1 kg aktīvās vielas uz hektāru vienā reizē kukurūzai. Nav atļauti šādi lietojuma veidi: — izsmidzināšana gaisā, — amatieru vai profesionāla lietošana, izmantojot uz muguras pārnēsājamas vai rokās turamas ierīces, — piemājas dārzkopībā. Dalībvalstis nodrošina visu vajadzīgo riska mazināšanas pasākumu veikšanu. Īpaša uzmanība jāveltī: — ūdens organismu aizsardzībai. Jāievēro atbilstošs attālums starp apstrādātām teritorijām un virszemes ūdenstilpēm. Šis attālums var būt atkarīgs no tā, vai tiek izmantotas metodes vai ierīces, kas samazina aizplūšanu, — slieku un citu augsnes makroorganismu aizsardzībai. Lietojuma nosacījumi ietver riska mazināšanas pasākumus, tādus kā vispiemērotākās pielietošanas reižu un laika kombinācijas izvēle, pielietošanas apmērs un vajadzības gadījumā aktīvās vielas koncentrācijas līmenis, — putnu un zīdītāju aizsardzībai. Kā nosacījums atļaujas piešķiršanai ir riska mazināšanas pasākumi, piemēram, apstrādes veikšana vispiemērotākajā periodā un tādu preparātu izvēle, kuru fiziskās īpašības vai sastāvā esošās vielas, nodrošinot piemērotu izvairīšanos no apdraudējuma, samazina ietekmi uz attiecīgajām sugām, — ar šo vielu strādājošo personu aizsardzībai. Jāvalkā piemērots aizsargapģērbs, jo īpaši cimdi, virsvalks, gumijas zābaki un sejas aizsargs vai drošības brilles jāizmanto, jaucot vielu un uzpildot, izmantojot un tīrot iekārtu, ja vien pašas iekārtas projekts un konstrukcija vai iekārtai pierīkotas īpašas aizsargājošas sastāvdaļas attiecīgi neizslēdz iespēju saskarties ar vielu. B DAĻA Lai īstenotu VI pielikumā izklāstītos vienotos principus, ņem vērā pārskata ziņojuma secinājumus par karbendazīmu un jo īpaši tā I un II papildinājumu.Dalībvalstis nodrošina, ka vēlākais līdz katra gada 31. decembrim atļaujas turētāji ziņo par strādājošo veselības traucējumu gadījumiem. Dalībvalstis var pieprasīt informāciju, piemēram, pārdošanas datus un pārskatu par lietojuma veidiem, lai iegūtu patiesu priekšstatu par karbendazīma lietošanas apstākļiem un iespējamo toksikoloģisko ietekmi.
▼M86
150	Dinokaps CAS Nr. 39300-45-3 (izomēru maisījums) CIPAC Nr. 98	2,6-dinitro-4-oktilfenilkrotonāti un 2,4-dinitro-6-oktilfenilkrotonāti, kur “oktil-” ir 1-metilheptil-, 1-etilheksil- un 1-propilpentil-atvasinājumu maisījums	920 g/kg	2007. gada 1. janvāris	2009. gada 31. decembris	A DAĻA Var atļaut lietot tikai kā fungicīdu šādām kultūrām: — vīna vīnogas tādā apjomā, kas nepārsniedz 0,21 kg aktīvās vielas uz hektāru vienā reizē.Nav atļauti šādi lietojuma veidi: — izsmidzināšana gaisā, — amatieru lietošana, izmantojot uz muguras pārnēsājamas vai rokās turamas ierīces, — piemājas dārzkopība. Dalībvalstis nodrošina, ka tiek veikti visi attiecīgie riska mazināšanas pasākumi. Īpaša uzmanība jāveltī: — ūdens organismu aizsardzībai. Attiecīgā gadījumā jāievēro atbilstošs attālums starp apstrādātajām teritorijām un virszemes ūdenstilpēm. Šis attālums var būt atkarīgs no tā, vai tiek izmantotas metodes vai ierīces, kas samazina aizplūšanu, — putnu un zīdītāju aizsardzībai. Kā nosacījums atļaujas piešķiršanai jāietver riska mazināšanas pasākumi, piemēram, apstrādes veikšana vispiemērotākajā periodā un tādu preparātu izvēle, kuru fiziskās īpašības vai sastāvā esošās vielas, nodrošinot piemērotu izvairīšanos no apdraudējuma, samazina ietekmi uz attiecīgajām sugām, — ar šo vielu strādājošo personu aizsardzībai. Jāvalkā piemērots aizsargapģērbs, jo īpaši cimdi, virsvalks, gumijas zābaki un sejas aizsargs vai drošības brilles jāizmanto, jaucot vielu un uzpildot, izmantojot un tīrot iekārtu, ja vien pašas iekārtas projekts un konstrukcija vai iekārtai pierīkotas īpašas aizsargājošas sastāvdaļas attiecīgi neizslēdz iespēju saskarties ar vielu, — darbinieku aizsardzībai. Jāvalkā piemērots aizsargapģērbs, jo īpaši cimdi, ja darbiniekiem jāatrodas apstrādātajā teritorijā, pirms beidzies konkrēts nogaidīšanas laiks. Šis nogaidīšanas laiks nedrīkst būt īsāks par 24 stundām. B DAĻA Lai īstenotu VI pielikuma vienotos principus, ņem vērā pārskata ziņojuma secinājumus par dinokapu un jo īpaši tā I un II papildinājumu.Dalībvalstis nodrošina, ka vēlākais līdz katra gada 31. decembrim atļaujas turētāji ziņo par vielas izmantotāju veselības traucējumu gadījumiem. Dalībvalstis var pieprasīt informāciju, piemēram, pārdošanas datus un pārskatu par lietojuma veidiem, lai iegūtu patiesu priekšstatu par dinokapa lietošanas apstākļiem un iespējamo toksikoloģisko ietekmi.
▼M75
131	Klopiralīds CAS Nr. 1702-17-6 CIPAC Nr. 455	3,6-dihlorpiridīn-2-karbonskābe	≥ 950 g/kg	2007. gada 1. maijs	2017. gada 30. aprīlis	A DAĻAVar atļaut izmantot vienīgi par herbicīdu.B DAĻANovērtējot pieteikumus atļaujai lietot augu aizsardzības līdzekļus, kuros ir klopiralīds, citām vajadzībām nekā pavasara darbiem, dalībvalstīm jāpievērš īpaša uzmanība 4. panta 1. punkta b) apakšpunkta kritērijiem un jānodrošina, ka pirms atļaujas izsniegšanas ir iesniegti visi nepieciešamie dati un informācija.Lai īstenotu VI pielikuma vienotos principus, ņem vērā Pastāvīgās pārtikas aprites un dzīvnieku veselības komitejas 2006. gada 4. jūnijā pabeigtā pārskata ziņojuma secinājumus par klopiralīdu, it sevišķi tā I un II papildinājumu.Vispārējā novērtēšanā dalībvalstīm īpaša uzmanība jāpievērš: — jutīgo ārpusmērķa augu un gruntsūdens aizsardzībai. Vajadzības gadījumā atļaujas piešķiršanas nosacījumos jāietver riska mazināšanas pasākumi un jutīgajās zonās jāuzsāk novērošanas programmas, lai kontrolētu iespējamo gruntsūdens piesārņojumu. Attiecīgajām dalībvalstīm ir jāprasa iesniegt sīkākus pētījumus, kas apstiprina datus par ietekmi uz dzīvnieku vielmaiņu. Tās nodrošina, ka pieteikuma iesniedzēji, pēc kuru pieprasījuma klopiralīds ir iekļauts šajā pielikumā, iesniedz Komisijai šādu pētījumu materiālus 2 gadu laikā pēc šās direktīvas stāšanās spēkā
132	Ciprodinils CAS Nr. 121522-61-2 CIPAC Nr. 511	(4-ciklopropil-6-metilpirimidīn-2-il)-fenilamīns	≥ 980 g/kg	2007. gada 1. maijs	2017. gada 30. aprīlis	A DAĻAVar atļaut izmantot tikai par fungicīdu.B DAĻALai īstenotu VI pielikuma vienotos principus, ņem vērā Pastāvīgās pārtikas aprites un dzīvnieku veselības komitejas 2006. gada 4. aprīlī pabeigtā pārskata ziņojuma secinājumus par ciprodinilu, it sevišķi tā I un II papildinājumu.Vispārējā novērtēšanā dalībvalstīm: — īpaša uzmanība jāpievērš operatoru drošībai un jānodrošina, ka lietošanas noteikumos paredzēts izmantot piemērotus individuālos aizsardzības līdzekļus, — īpaša uzmanība jāpievērš putnu, zīdītāju un ūdens organismu aizsardzībai. Atļaujas nosacījumos jāiekļauj riska mazināšanas pasākumi, piemēram, buferzonas. Attiecīgajām dalībvalstīm ir jāprasa iesniegt sīkākus pētījumus, kas apstiprina riska novērtējumu attiecībā uz putniem un zīdītājiem, un par iespējamo metabolīta CGA 304075 klātbūtni dzīvnieku izcelsmes pārtikā. Tās nodrošina, ka pieteikuma iesniedzēji, pēc kuru pieprasījuma ciprodinils ir iekļauts šajā pielikumā, iesniedz Komisijai šādu pētījumu materiālus 2 gadu laikā pēc šās direktīvas stāšanās spēkā
133	Fozetils CAS Nr. 15845-66-6 CIPAC Nr. 384	Etilhidrogēnfosfonāts	≥ 960 g/kg (izteikts kā fozetil-Al)	2007. gada 1. maijs	2017. gada 30. aprīlis	A DAĻAVar atļaut izmantot tikai par fungicīdu.B DAĻALai īstenotu VI pielikuma vienotos principus, ņem vērā Pastāvīgās pārtikas aprites un dzīvnieku veselības komitejas 2006. gada 4. aprīlī pabeigtā pārskata ziņojuma secinājumus par fozetilu, it sevišķi tā I un II papildinājumu.Vispārējā novērtēšanā dalībvalstīm: — jāpievērš īpaša uzmanība putnu, zīdītāju, ūdens organismu un ārpusmērķa posmkāju aizsardzībai. Vajadzības gadījumā atļaujas nosacījumos jāiekļauj riska mazināšanas pasākumi, piemēram, buferzonas.Attiecīgajām dalībvalstīm ir jāprasa iesniegt sīkākus pētījumus, kas apstiprina riska novērtējumu attiecībā uz ārpusmērķa posmkājiem, pirmām kārtām to reģenerāciju lauka apstākļos, un zālēdājiem zīdītājiem. Tās nodrošina, ka pieteikuma iesniedzēji, pēc kuru pieprasījuma fozetils ir iekļauts šajā pielikumā, iesniedz Komisijai šādu pētījumu materiālus 2 gadu laikā pēc šās direktīvas stāšanās spēkā
134	Trineksapaks CAS Nr. 104273-73-6 CIPAC Nr. 732	4-(ciklopropilhidroksimetilēn)-3,5-dioksocikloheksānkarbonskābe	≥ 940 g/kg (izteikts kā trineksapaketils)	2007. gada 1. maijs	2017. gada 30. aprīlis	A DAĻAVar atļaut izmantot tikai par augu augšanas regulatoru.B DAĻALai īstenotu VI pielikuma vienotos principus, ņem vērā Pastāvīgās pārtikas aprites un dzīvnieku veselības komitejas 2006. gada 4. aprīlī pabeigtā pārskata ziņojuma secinājumus par trineksapaku, it sevišķi tā I un II papildinājumu.Vispārējā novērtēšanā dalībvalstīm: — īpaša uzmanība jāpievērš putnu uz zīdītāju aizsardzībai. Vajadzības gadījumā atļaujas nosacījumos jāiekļauj riska mazināšanas pasākumi
▼M76
135	Dihlorprops-P CAS Nr. 15165-67-0 CIPAC Nr. 476	(R)-2-(2,4-dihlorfenoksi) propānskābe	≥ 900 g/kg	2007. gada 1. jūnijs	2017. gada 31. maijs	A DAĻA Var atļaut izmantot tikai kā herbicīdu. B DAĻA Lai īstenotu VI pielikuma vienotos principus, ņem vērā pārskata ziņojuma secinājumus par dihlorpropu-P un jo īpaši tā I un II papildinājumu, ko 2006. gada 23. maijā pabeidza Pārtikas aprites un dzīvnieku veselības pastāvīgā komiteja.Šajā vispārējā novērtējumā dalībvalstīm: — jāpievērš īpaša uzmanība putnu, zīdītāju, ūdens organismu un blakussugu augu aizsardzībai. Atļaujas piešķiršanas nosacījumos vajadzības gadījumā ir jāietver riska mazināšanas pasākumi. Attiecīgās dalībvalstis pieprasa iesniegt turpmākas izpētes materiālus, lai apstiprinātu rezultātus attiecībā uz dzīvnieku vielmaiņu un akūta un īstermiņa riska novērtējumu attiecībā uz putniem, un akūta riska novērtējumu attiecībā uz zālēdājiem zīdītājiem.Tās nodrošina, ka pieteikuma iesniedzēji, pēc kuru pieprasījuma dihlorprops-P ir iekļauts šajā pielikumā, iesniedz Komisijai šādu pētījumu materiālus 2 gadu laikā pēc šīs direktīvas stāšanās spēkā.
▼M96
136	Metkonazols CAS Nr. 125116-23-6 (stereoķīmija nav noteikta) CIPAC Nr. 706	(1RS,5RS:1RS,5SR)-5-(4-hlorbenzil)-2,2-dimetil-1-(1H-1,2,4-triazol-1- il-metil)ciklopentanols	≥ 940 g/kg (cis- un trans-izomēru summa)	2007. gada 1. jūnijs	2017. gada 31. maijs	A daļa Drīkst atļaut lietot tikai kā fungicīdu un augu augšanas regulatoru. B daļa Lai īstenotu VI pielikuma vienotos principus, ņem vērā pārskata ziņojuma secinājumus par metkonazolu, un jo īpaši tā I un II papildinājumu, ko 2006. gada 23. maijā pabeidza Pārtikas aprites un dzīvnieku veselības pastāvīgā komiteja.Šajā vispārējā novērtējumā: — dalībvalstīm īpaša uzmanība jāpievērš putnu, zīdītāju un ūdens organismu aizsardzībai. Atļaujas piešķiršanas nosacījumos vajadzības gadījumā jāietver risku mazinoši pasākumi, — dalībvalstīm jāpievērš īpaša uzmanība operatora drošībai. Atļaujas piešķiršanas nosacījumos vajadzības gadījumā ir jāietver aizsardzības pasākumi.
▼M76
137	Pirimetanils CAS Nr. 53112-28-0 CIPAC Nr. nav piešķirts	N-(4,6-dimetilpirimidīn-2-il) anilīns	≥ 975 g/kg (ražošanas piesārņojumu ar ciānamīdu uzskata par toksisku un tehniskajā materiālā tas nedrīkst pārsniegt 0,5 g/kg)	2007. gada 1. jūnijs	2017. gada 31. maijs	A DAĻA Var atļaut izmantot tikai kā fungicīdu. B DAĻA Lai īstenotu VI pielikuma vienotos principus, ņem vērā pārskata ziņojuma secinājumus par pirimetanilu un jo īpaši tā I un II papildinājumu, ko 2006. gada 23. maijā pabeidza Pārtikas aprites un dzīvnieku veselības pastāvīgā komiteja.Šajā vispārējā novērtējumā dalībvalstīm: — īpaša uzmanība jāpievērš ūdens organismu aizsardzībai. Vajadzības gadījumā atļaujas nosacījumos jāiekļauj riska mazināšanas pasākumi, piemēram, buferzonas, — jāpievērš īpaša uzmanība operatoru drošībai un jānodrošina, ka lietošanas noteikumos paredz izmantot atbilstošus individuālās aizsardzības līdzekļus. Ieinteresētās dalībvalstis pieprasa iesniegt sīkāku pētījumu materiālus, lai apstiprinātu riska novērtējumu attiecībā uz zivīm. Tās nodrošina, ka pieteikuma iesniedzēji, pēc kuru pieprasījuma pirimetanils ir iekļauts šajā pielikumā, iesniedz Komisijai šādu pētījumu materiālus 2 gadu laikā pēc šīs direktīvas stāšanās spēkā.
138	Triklopirs CAS Nr. 055335-06-3 CIPAC Nr. 376	3,5,6-trihloro-2-piridiloksietiķskābe	≥ 960 g/kg (kā triklopira butoksietilesteris)	2007. gada 1. jūnijs	2017. gada 31. maijs	A DAĻA Var atļaut izmantot tikai kā herbicīdu. B DAĻA Novērtējot pieteikumus, kas iesniegti, lai saņemtu atļauju lietot triklopiru saturošus augu aizsardzības līdzekļus citādi nekā ganību un zālaugu platību smidzināšanai, dalībvalstīm jāpievērš īpaša uzmanība 4. panta 1. punkta b) apakšpunktā minētajiem kritērijiem un jānodrošina, ka visi nepieciešamie dati un informācija ir to rīcībā pirms šādas atļaujas izsniegšanas.Lai īstenotu VI pielikuma vienotos principus, ņem vērā pārskata ziņojuma secinājumus par triklopiru, ko 2006. gada 23. maijā pabeidza Pārtikas aprites un dzīvnieku veselības pastāvīgā komiteja, un jo īpaši tā I un II papildinājumu.Šajā vispārējā novērtējumā dalībvalstīm: — jāpievērš īpaša uzmanība gruntsūdeņu aizsardzībai jutīgos apstākļos. Vajadzības gadījumā atļaujas piešķiršanas nosacījumos jāietver riska mazināšanas pasākumi un jutīgajās zonās jāuzsāk uzraudzības programmas, — īpaša uzmanība jāpievērš operatoru drošībai un jānodrošina, ka lietošanas noteikumos paredzēts izmantot piemērotus individuālos aizsardzības līdzekļus, — jāpievērš īpaša uzmanība putnu, zīdītāju, ūdens organismu un blakussugu augu aizsardzībai. Atļaujas piešķiršanas nosacījumos vajadzības gadījumā ir jāietver riska mazināšanas pasākumi. Attiecīgās dalībvalstis pieprasa iesniegt turpmākas izpētes materiālus, lai apstiprinātu akūta un ilgtermiņa riska novērtējumu attiecībā uz putniem un zīdītājiem, un metabolīta 6-hloro-2-piridinola risku attiecībā uz ūdens organismiem. Tās nodrošina, ka pieteikuma iesniedzēji, pēc kuru pieprasījuma triklopiru iekļāva šajā pielikumā, iesniedz Komisijai šādas izpētes materiālus 2 gadu laikā pēc šīs direktīvas stāšanās spēkā.
▼M79
143	Fenamifoss CAS Nr. 22224-92-6 CIPAC Nr. 692	(RS)-etil 4-metiltio-m-tolilizopropil-fosforamidāts	≥ 940 g/kg	2007. gada 1. augusts	2017. gada 31. jūlijs	A DAĻA Drīkst atļaut izmantot tikai par nematicīdu, ko pilienveida apūdeņošanai lieto stabilas struktūras siltumnīcās. B DAĻA Lai īstenotu VI pielikuma vienotos principus, ņem vērā pārskata ziņojuma secinājumus par fenamifosu un jo īpaši tā I un II papildinājumu, ko 2006. gada 14. jūlijā pabeidza Pārtikas aprites un dzīvnieku veselības pastāvīgā komiteja.Šajā vispārējā novērtējumā: — dalībvalstīm īpaša uzmanība jāveltī ūdens organismu, blakussugu sauszemes augu un gruntsūdeņu aizsardzībai situācijās, kas tos apdraud. Vajadzības gadījumā atļaujas piešķiršanas nosacījumos jāietver riska mazināšanas pasākumi un jutīgajās zonās jāuzsāk novērošanas programmas, lai kontrolētu iespējamo gruntsūdens piesārņojumu.
144	Etefons CAS Nr. 16672-87-0 CIPAC Nr. 373	2-hloretil-fosfoniskā skābe	≥ 910 g/kg (tehniskie līdzekļi – TC) MEPHA ražošanas piemaisījumus (mono 2-hloretilestēru, 2-hloretil-fosfonisko skābi) un 1,2-dihloretānu uzskata par toksiskiem, un katrs no tiem tehniskajos līdzekļos nedrīkst pārsniegt 20 g/kg un 0,5 g/kg.	2007. gada 1. augusts	2017. gada 31. jūlijs	A DAĻA Drīkst atļaut izmantot tikai par augu augšanas regulatoru. B DAĻA Lai īstenotu VI pielikuma vienotos principus, ņem vērā pārskata ziņojuma secinājumus par etefonu un jo īpaši tā I un II papildinājumu, ko 2006. gada 14. jūlijā pabeidza Pārtikas aprites un dzīvnieku veselības pastāvīgā komiteja.
▼M88
151	Kaptāns CAS Nr. 133-06-02 CIPAC Nr. 40	N-(trihlormetiltio)-4-cikloheksēns-4-1,2-dikarboksimīds	≥ 910 g/kg Piemaisījumi: Perhlorometilmerkaptāns (R005406): ne vairāk kā 5 g/kg Folpets: ne vairāk kā 10 g/kg Tetrahlorogleklis: ne vairāk kā 0,01 g/kg	2007. gada 1. oktobris	2017. gada 30. septembris	A DAĻA Var atļaut izmantot tikai kā fungicīdu. B DAĻA Novērtējot pieteikumus, kas iesniegti, lai saņemtu atļauju lietot kaptānu saturošus augu aizsardzības līdzekļus citādi nekā tomātu apstrādei, dalībvalstīm jāpievērš īpaša uzmanība 4. panta 1. punkta b) apakšpunktā minētajiem kritērijiem un jānodrošina, ka pirms šādas atļaujas izsniegšanas to rīcībā ir visi nepieciešamie dati un informācija.Lai īstenotu VI pielikuma vienotos principus, ņem vērā Pārtikas aprites un dzīvnieku veselības pastāvīgās komitejas 2006. gada 29. septembrī pabeigtā pārskata ziņojuma secinājumus par kaptānu un jo īpaši tā I un II papildinājumu.Vispārējā novērtēšanā dalībvalstīm īpaša uzmanība jāpievērš: — operatoru un strādnieku drošībai. Atļautās izmantošanas nosacījumos jānorāda, ka jālieto atbilstoši individuālās aizsardzības līdzekļi un jāpiemēro risku mazinoši pasākumi, lai samazinātu iedarbību; — uztura ietekmei uz patērētājiem, ņemot vērā maksimāli pieļaujamo atliekvielu līmeņu turpmāku pārskatīšanu; — gruntsūdeņu aizsardzībai jutīgos apstākļos. Vajadzības gadījumā atļaujas piešķiršanas nosacījumos jāietver riska mazināšanas pasākumi un jutīgajās zonās jāuzsāk uzraudzības programmas; — putnu, zīdītāju un ūdens organismu aizsardzībai. Atļaujas nosacījumos jāietver riska mazināšanas pasākumi. Iesaistītās dalībvalstis pieprasa iesniegt turpmākus pētījumus, lai apstiprinātu ilgtermiņa riska novērtējumu attiecībā uz putniem uz zīdītājiem, kā arī toksikoloģisku novērtējumu metabolītiem, kas, iespējams, atrodas jutīgos apstākļos esošā gruntsūdenī. Tās nodrošina, ka pieteikuma iesniedzēji, pēc kuru pieprasījuma kaptānu iekļāva šajā pielikumā, iesniedz Komisijai šādu pētījumu materiālus 2 gadu laikā pēc šīs direktīvas stāšanās spēkā.
152	Folpets CAS Nr. 133-07-3 CIPAC Nr. 75	N-(trihlormetiltio)ftalimīds	≥ 940 g/kg Piemaisījumi: Perhlorometilmerkaptāns (R005406): ne vairāk kā 3,5 g/kg Tetrahlorogleklis: ne vairāk kā 4 g/kg	2007. gada 1. oktobris	2017. gada 30. septembris	A DAĻA Var atļaut izmantot tikai kā fungicīdu. B DAĻA Novērtējot pieteikumus, kas iesniegti, lai saņemtu atļauju lietot folpetu saturošus augu aizsardzības līdzekļus citādi nekā ziemas kviešu apstrādei, dalībvalstīm jāpievērš īpaša uzmanība 4. panta 1. punkta b) apakšpunktā minētajiem kritērijiem un jānodrošina, ka pirms šādas atļaujas izsniegšanas to rīcībā ir visi nepieciešamie dati un informācija.Lai īstenotu VI pielikuma vienotos principus, ņem vērā Pārtikas aprites un dzīvnieku veselības pastāvīgās komitejas 2006. gada 29. septembrī pabeigtā pārskata ziņojuma secinājumus par folpetu un jo īpaši tā I un II papildinājumu.Vispārējā novērtēšanā dalībvalstīm īpaša uzmanība jāpievērš: — operatoru un strādnieku drošībai. Atļautās izmantošanas nosacījumos jānorāda, ka jālieto atbilstoši individuālās aizsardzības līdzekļi; — uztura ietekmei uz patērētājiem, ņemot vērā maksimāli pieļaujamo atliekvielu līmeņu turpmāku pārskatīšanu; — putnu, zīdītāju un ūdens organismu aizsardzībai. Atļaujas nosacījumos jāietver riska mazināšanas pasākumi. Iesaistītās dalībvalstis pieprasa iesniegt papildus izpētes materiālus, lai apstiprinātu riska novērtējumu attiecībā uz putniem, zīdītājiem un sliekām. Tās nodrošina, ka pieteikuma iesniedzēji, pēc kuru pieprasījuma folpetu iekļāva šajā pielikumā, iesniedz Komisijai šādu pētījumu materiālus 2 gadu laikā pēc šīs direktīvas stāšanās spēkā.
153	Formetanāts CAS Nr. 23422-53-9 CIPAC Nr. 697	3-dimetilaminometilēnaminofenilmetilkarbamāts	≥ 910 g/kg	2007. gada 1. oktobris	2017. gada 30. septembris	A DAĻA Var atļaut lietot tikai kā insekticīdu un akaricīdu. B DAĻA Novērtējot pieteikumus, kas iesniegti, lai saņemtu atļauju lietot formetanātu saturošus augu aizsardzības līdzekļus citādi nekā lauka tomātu un dekoratīvo krūmu apstrādei, dalībvalstīm jāpievērš īpaša uzmanība 4. panta 1. punkta b) apakšpunktā minētajiem kritērijiem un jānodrošina, ka pirms šādas atļaujas izsniegšanas to rīcībā ir visi nepieciešamie dati un informācija.Lai īstenotu VI pielikuma vienotos principus, ņem vērā Pārtikas aprites un dzīvnieku veselības pastāvīgās komitejas 2006. gada 29. septembrī pabeigtā pārskata ziņojuma secinājumus par formetanātu un jo īpaši tā I un II papildinājumu.Vispārējā novērtēšanā dalībvalstīm īpaša uzmanība jāpievērš: — putnu, zīdītāju, posmkāju, kas nav šīs apstrādes mērķis, un bišu aizsardzībai un jānodrošina, lai atļaujas nosacījumi vajadzības gadījumā ietvertu arī risku mazinošus pasākumus; — operatoru drošībai un jānodrošina, ka lietošanas noteikumos paredzēts izmantot atbilstošus individuālās aizsardzības līdzekļus; — uztura ietekmei uz patērētājiem, ņemot vērā maksimāli pieļaujamo atliekvielu līmeņu turpmāku pārskatīšanu. Iesaistītās dalībvalstis pieprasa iesniegt papildus izpētes materiālus, lai apstiprinātu riska novērtējumu attiecībā uz putniem, zīdītājiem un posmkājiem, kas nav apstrādes mērķis. Tās nodrošina, ka pieteikuma iesniedzējs, pēc kura pieprasījuma formetanāts ir iekļauts šajā pielikumā, iesniedz Komisijai šādu pētījumu materiālus 2 gadu laikā pēc šīs direktīvas stāšanās spēkā.
154	Metiokarbs CAS Nr. 2032-65-7 CIPAC Nr. 165	4-metiltio-3,5-ksililmetilkarbamāts	≥ 980 g/kg	2007. gada 1. oktobris	2017. gada 30. septembris	A DAĻA Var atļaut lietot tikai kā repelentu sēklu apstrādei, insekticīdu un limacīdu. B DAĻA Novērtējot pieteikumus, kas iesniegti, lai saņemtu atļauju lietot metiokarbu saturošus augu aizsardzības līdzekļus citādi nekā kukurūzas sēklu apstrādei, dalībvalstīm jāpievērš īpaša uzmanība 4. panta 1. punkta b) apakšpunktā minētajiem kritērijiem un jānodrošina, ka pirms šādas atļaujas izsniegšanas to rīcībā ir visi vajadzīgie dati un informācija.Lai īstenotu VI pielikuma vienotos principus, ņem vērā Pārtikas aprites un dzīvnieku veselības pastāvīgās komitejas 2006. gada 29. septembrī pabeigtā pārskata ziņojuma secinājumus par metiokarbu un jo īpaši tā I un II papildinājumu.Vispārējā novērtēšanā dalībvalstīm īpaša uzmanība jāpievērš: — putnu, zīdītāju un posmkāju, kas nav šīs apstrādes mērķis, aizsardzībai un jānodrošina, lai atļaujas nosacījumi vajadzības gadījumā ietvertu arī risku mazinošus pasākumus; — operatoru un līdzās esošu cilvēku drošībai un jānodrošina, ka lietošanas noteikumos paredzēts izmantot atbilstošus individuālās aizsardzības līdzekļus; — uztura ietekmei uz patērētājiem, ņemot vērā maksimāli pieļaujamo atliekvielu līmeņu turpmāku pārskatīšanu. Iesaistītās dalībvalstis pieprasa iesniegt turpmākus pētījumus, lai apstiprinātu ilgtermiņa riska novērtējumu attiecībā uz putniem, zīdītājiem un posmkājiem, kas nav šīs apstrādes mērķis, kā arī apstiprināt toksikoloģisko novērtējumu metabolītiem, kuru klātbūtne iespējama ražā. Tās nodrošina, ka pieteikuma iesniedzējs, pēc kura pieprasījuma metiokarbs ir iekļauts šajā pielikumā, iesniedz Komisijai šādu pētījumu materiālus 2 gadu laikā pēc šīs direktīvas stāšanās spēkā.
▼M91
155	Dimetoāts CAS Nr. 60-51-5 CIPAC Nr. 59	O,O-dimetil-S-(N-metilkarbamoilmetil) fosforoditioāts; 2-dimetoksi-fosfinotioltio-N-metilacetamīds	≥ 950 g/kg Piemaisījumi: — ometoāts: ne vairāk kā 2 g/kg — izodimetoāts: ne vairāk kā 3 g/kg	2007. gada 1. oktobris	2017. gada 30. septembris	A DAĻA Var atļaut lietot tikai kā insekticīdu. B DAĻA Lai īstenotu VI pielikuma vienotos principus, ņem vērā pārskata ziņojuma secinājumus par dimetoātu, ko 2006. gada 24. novembrī pabeidza Pārtikas aprites un dzīvnieku veselības pastāvīgā komiteja, un jo īpaši tā I un II papildinājumu.Vispārējā novērtēšanā dalībvalstīm: — jāpievērš īpaša uzmanība putnu, zīdītāju, ūdens organismu un posmkāju, kas nav apstrādes mērķis, aizsardzībai. Vajadzības gadījumā atļaujas nosacījumos jāiekļauj riska mazināšanas pasākumi, piemēram, aizsargzonas un noteces un meliorācijas ūdeņu ietekmes samazināšana uz virszemes ūdeņiem; — jāvelta īpaša uzmanība uztura ietekmei uz patērētājiem; — jāvelta īpaša uzmanība operatoru drošībai un jānodrošina, ka lietošanas noteikumos paredzēts izmantot atbilstošus individuālās aizsardzības līdzekļus. Iesaistītās dalībvalstis pieprasa iesniegt turpmākus pētījumus, lai apstiprinātu ilgtermiņa riska novērtējumu attiecībā uz putniem, zīdītājiem un posmkājiem, kas nav šīs apstrādes mērķis, kā arī apstiprināt toksikoloģisko novērtējumu metabolītiem, kuru klātbūtne iespējama ražā.Tās nodrošina, ka pieteikuma iesniedzējs, pēc kura pieprasījuma dimetoāts ir iekļauts šajā pielikumā, iesniedz Komisijai šādu pētījumu materiālus 2 gadu laikā pēc šīs direktīvas stāšanās spēkā.
156	Dimetomorfs CAS Nr. 110488-70-5 CIPAC Nr. 483	(E,Z) 4-[3-(4-hlorofenil)-3-(3,4-dimetoksifenil)akriloil]morfolīns	≥ 965 g/kg	2007. gada 1. oktobris	2017. gada 30. septembris	A DAĻA Var atļaut izmantot tikai kā fungicīdu. B DAĻA Lai īstenotu VI pielikuma vienotos principus, ņem vērā pārskata ziņojuma secinājumus par dimetomorfu, ko 2006. gada 24. novembrī pabeidza Pārtikas aprites un dzīvnieku veselības pastāvīgā komiteja, un jo īpaši tā I un II papildinājumu.Vispārējā novērtēšanā dalībvalstīm īpaša uzmanība jāpievērš: — operatoru un strādnieku drošībai; atļautās izmantošanas nosacījumos jānorāda, ka jālieto atbilstoši individuālās aizsardzības līdzekļi; — putnu, zīdītāju un ūdens organismu aizsardzībai. Atļaujas piešķiršanas nosacījumos vajadzības gadījumā ir jāietver riska mazināšanas pasākumi.
157	Glufosināts CAS Nr. 77182-82-2 CIPAC Nr. 437.007	amonija(DL)-homoalanīn-4-il(metil)fosfināts	950 g/kg	2007. gada 1. oktobris	2017. gada 30. septembris	A DAĻA Var atļaut izmantot tikai kā herbicīdu. B DAĻA Novērtējot pieteikumus, kas iesniegti, lai saņemtu atļauju lietot glufosinātu saturošus augu aizsardzības līdzekļus citādi nekā ābeļu dārzu aizsardzībai, dalībvalstīm jāpievērš īpaša uzmanība 4. panta 1. punkta b) apakšpunktā minētajiem kritērijiem, jo īpaši saistībā ar ietekmi uz operatoru un patērētājiem, un jānodrošina, ka visi nepieciešamie dati un informācija ir to rīcībā pirms šādas atļaujas izsniegšanas.Lai īstenotu VI pielikuma vienotos principus, ņem vērā pārskata ziņojuma secinājumus par glufosinātu, ko 2006. gada 24. novembrī pabeidza Pārtikas aprites un dzīvnieku veselības pastāvīgā komiteja, un jo īpaši tā I un II papildinājumu. Vispārējā novērtēšanā dalībvalstīm īpaša uzmanība jāpievērš: — operatoru, strādnieku un tuvumā esošu personu drošībai. Atļaujas piešķiršanas nosacījumos vajadzības gadījumā ir jāietver aizsardzības pasākumi; — iespējamai gruntsūdeņu piesārņošanai gadījumos, kad darbīgo vielu lieto reģionos ar sensitīvu augsni un/vai klimatiskajiem apstākļiem; — zīdītāju, tādu posmkāju un augu, kas nav apstrādes mērķis, aizsardzībai. Atļaujas piešķiršanas nosacījumos vajadzības gadījumā ir jāietver riska mazināšanas pasākumi.Atbildīgās dalībvalstis pieprasa iesniegt turpmāku pētījumu materiālus, lai apstiprinātu riska novērtējumu attiecībā uz zīdītājiem un posmkājiem, kas nav apstrādes mērķis, ābeļu dārzos. Tās nodrošina, ka pieteikuma iesniedzēji, pēc kuru pieprasījuma glufosinātu iekļāva šajā pielikumā, iesniedz Komisijai šādu pētījumu materiālus 2 gadu laikā pēc šīs direktīvas stāšanās spēkā.
158	Metribuzīns CAS Nr. 21087-64-9 CIPAC Nr. 283	4-amino-6-terc-butil-3-metiltio-1,2,4-triazin-5(4H)-ons	≥ 910 g/kg	2007. gada 1. oktobris	2017. gada 30. septembris	A DAĻA Var atļaut izmantot tikai kā herbicīdu. B DAĻA Novērtējot pieteikumus, kas iesniegti, lai saņemtu atļauju lietot metribuzīnu saturošus augu aizsardzības līdzekļus citādi nekā pēcsadīgšanas selektīvo herbicīdu kartupeļiem, dalībvalstīm jāpievērš īpaša uzmanība 4. panta 1. punkta b) apakšpunktā minētajiem kritērijiem un jānodrošina, ka visi nepieciešamie dati un informācija ir to rīcībā pirms šādas atļaujas izsniegšanas.Lai īstenotu VI pielikuma vienotos principus, ņem vērā pārskata ziņojuma secinājumus par metribuzīnu, ko 2006. gada 24. novembrī pabeidza Pārtikas aprites un dzīvnieku veselības pastāvīgā komiteja, un jo īpaši tā I un II papildinājumu.Vispārējā novērtēšanā dalībvalstīm: — jāpievērš īpaša uzmanība aļģu, ūdensaugu, tādu augu, kas nav šīs apstrādes mērķis un atrodas ārpus apstrādātā lauka, aizsardzībai un jānodrošina, lai atļaujas nosacījumi vajadzības gadījumā ietvertu arī risku mazinošus pasākumus; — jāvelta īpaša uzmanība operatoru drošībai un jānodrošina, ka lietošanas noteikumos paredzēts izmantot atbilstošus individuālās aizsardzības līdzekļus. Atbildīgās dalībvalstis pieprasa iesniegt sīkākus datus, lai apstiprinātu riska novērtējumu attiecībā uz gruntsūdeņiem. Tās nodrošina, ka pieteikuma iesniedzēji, pēc kuru pieprasījuma metribuzīnu iekļāva šajā pielikumā, iesniedz Komisijai šādas izpētes materiālus 2 gadu laikā pēc šīs direktīvas stāšanās spēkā.
159	Fosmets CAS Nr. 732-11-6 CIPAC Nr. 318	O,O-dimetil S-fitalimidometilfosforoditioāts; N- (dimetoksifosfinotioiltiometil)fatalimīds	≥ 950 g/kg Piemaisījumi: — fosmeta oksons: ne vairāk kā 0,8 g/kg — izo fosmets: ne vairāk kā 0,4 g/kg	2007. gada 1. oktobris	2017. gada 30. septembris	A DAĻA Var atļaut lietot tikai kā insekticīdu un akaricīdu. B DAĻA Lai īstenotu VI pielikuma vienotos principus, ņem vērā pārskata ziņojuma secinājumus par fosmetu, ko 2006. gada 24. novembrī pabeidza Pārtikas aprites un dzīvnieku veselības pastāvīgā komiteja, un jo īpaši tā I un II papildinājumu.Vispārējā novērtēšanā dalībvalstīm: — jāpievērš īpaša uzmanība putnu, zīdītāju, ūdens organismu, bišu un citu posmkāju, kas nav apstrādes mērķis, aizsardzībai. Vajadzības gadījumā atļaujas nosacījumos jāiekļauj riska mazināšanas pasākumi, piemēram, aizsargzonas un noteces un meliorācijas ūdeņu ietekmes samazināšana uz virszemes ūdeņiem; — jāpievērš īpaša uzmanība operatoru drošībai un jānodrošina, ka lietošanas noteikumos paredzēts izmantot atbilstošus individuālās aizsardzības līdzekļus un respiratoru. Atbildīgās dalībvalstis pieprasa iesniegt turpmāku pētījumu materiālus, lai apstiprinātu riska novērtējumu attiecībā uz putniem (akūts risks) un zīdītājiem (ilgtermiņa risks). Tās nodrošina, ka pieteikuma iesniedzējs, pēc kura pieprasījuma fosmets ir iekļauts šajā pielikumā, iesniedz Komisijai šādu pētījumu materiālus 2 gadu laikā pēc šīs direktīvas stāšanās spēkā.
160	Propamokarbs CAS Nr. 24579-73-5 CIPAC Nr. 399	Propil 3-(dimetilamino)propilkarbamāts	≥ 920 g/kg	2007. gada 1. oktobris	2017. gada 30. septembris	A DAĻA Var atļaut izmantot tikai kā fungicīdu. B DAĻA Novērtējot pieteikumus atļaujai lietot augu aizsardzības līdzekļus, kuros ir propamokarbs, citām vajadzībām nekā lapotņu apstrādei, dalībvalstīm jāpievērš īpaša uzmanība 4. panta 1. punkta b) apakšpunkta kritērijiem saistībā ar ietekmi uz strādniekiem un jānodrošina, ka pirms atļaujas izsniegšanas ir iesniegti visi nepieciešamie dati un informācija.Lai īstenotu VI pielikuma vienotos principus, ņem vērā pārskata ziņojuma secinājumus par propamokarbu, ko 2006. gada 24. novembrī pabeidza Pārtikas aprites un dzīvnieku veselības pastāvīgā komiteja, un jo īpaši tā I un II papildinājumu.Vispārējā novērtēšanā dalībvalstīm īpaša uzmanība jāpievērš: — operatoru un strādnieku drošībai. Atļaujas piešķiršanas nosacījumos vajadzības gadījumā ir jāietver aizsardzības pasākumi; — augsnes daļu pārvietošanai, veicot ražu rotāciju, vai ietekmi uz nākamajām ražām; — virszemes ūdeņu un gruntsūdeņu aizsardzībai jutīgās zonās; — putnu, zīdītāju un ūdens organismu aizsardzībai. Vajadzības gadījumā atļaujas nosacījumos jāiekļauj riska mazināšanas pasākumi.
▼M94
161	Etoprofoss CAS Nr. 13194-48-4 CIPAC Nr. 218	O-etils S,S-dipropilfosforoditioāts	> 940 g/kg	2007. gada 1. oktobris	2017. gada 30. septembris	A DAĻA Var atļaut izmantot tikai kā nematicīdu un insekticīdu augsnes apstrādē.Atļaujas izsniedzamas tikai profesionālajiem lietotājiem. B DAĻA Novērtējot pieteikumus, kas iesniegti, lai saņemtu atļauju lietot etoprofosu saturošus augu aizsardzības līdzekļus citādi nekā tādu kartupeļu apstrādei, kas nav paredzēti lietošanai pārtikā vai dzīvnieku barībā, dalībvalstīm jāpievērš īpaša uzmanība 4. panta 1. punkta b) apakšpunktā minētajiem kritērijiem un jānodrošina, ka pirms šādas atļaujas izsniegšanas to rīcībā ir visi nepieciešamie dati un informācija.Lai īstenotu VI pielikuma vienotos principus, ņem vērā pārskata ziņojuma secinājumus par etoprofosu, ko 2007. gada 16. martā pabeidza Pastāvīgā pārtikas aprites un dzīvnieku veselības komiteja, un jo īpaši tā I un II papildinājumu.Vispārējā novērtēšanā dalībvalstīm īpaša uzmanība jāpievērš: — atliekvielām un novērtējumam attiecībā uz uztura ietekmi uz patērētājiem, ņemot vērā maksimāli pieļaujamo atliekvielu līmeņu turpmāku pārskatīšanu, — lietotāja drošībai. Atļautās izmantošanas nosacījumos jānorāda, ka jālieto atbilstoši individuālie un elpceļu aizsardzības līdzekļi un jāveic citi riska mazināšanas pasākumi, piemēram, tādas transportēšanas sistēmas izmantošana līdzekļa izplatīšanā, kas ir noslēgta, — putnu, zīdītāju un ūdens organismu aizsardzībai, kā arī virszemes ūdeņu un gruntsūdeņu aizsardzībai jutīgos apstākļos. Atļaujas piešķiršanas nosacījumos ir jāiekļauj riska mazināšanas pasākumi, piemēram, buferzonas un pilnīga granulu saplūšana ar augsni. Iesaistītās dalībvalstis pieprasa iesniegt papildus pētījumu materiālus, lai apstiprinātu īstermiņa un ilgtermiņa riska novērtējumu attiecībā uz zīdītājiem, kas barībā lieto sliekas. Tās nodrošina, ka pieteikuma iesniedzēji, pēc kuru pieprasījuma etoprofosu iekļāva šajā pielikumā, iesniedz Komisijai šādu pētījumu materiālus divu gadu laikā pēc šīs direktīvas stāšanās spēkā.
162	Pirimifosmetils CAS Nr. 29232-93-7 CIPAC Nr. 239	O-2-dietilamino-6-metilpirimidīn-4-yl O,O-dimetilfosfortioāts	> 880 g/kg	2007. gada 1. oktobris	2017. gada 30. septembris	A DAĻA Var atļaut izmantot tikai kā insekticīdu ražas uzglabāšanā. B DAĻA Novērtējot pieteikumus, kas iesniegti, lai saņemtu atļauju lietot pirimifosmetilu saturošus augu aizsardzības līdzekļus citādi nekā ar automātiskām sistēmām tukšās labības noliktavās, dalībvalstīm jāpievērš īpaša uzmanība 4. panta 1. punkta b) apakšpunktā minētajiem kritērijiem un jānodrošina, ka pirms šādas atļaujas izsniegšanas to rīcībā ir visi vajadzīgie dati un informācija.Lai īstenotu VI pielikuma vienotos principus, ņem vērā Pastāvīgās pārtikas aprites un dzīvnieku veselības komitejas 2007. gada 16. martā pabeigtā pārskata ziņojuma secinājumus par pirimifosmetilu, un jo īpaši tā I un II papildinājumu.Vispārējā novērtēšanā dalībvalstīm īpaša uzmanība jāpievērš: — lietotāja drošībai. Atļautajos izmantošanas nosacījumos jānorāda, ka jālieto atbilstoši individuālās aizsardzības līdzekļi, tostarp elpceļu aizsardzības līdzekļi, un jāpiemēro risku mazinoši pasākumi, lai samazinātu iedarbību, — uztura ietekmei uz patērētājiem, ņemot vērā maksimāli pieļaujamo atliekvielu līmeņu turpmāku pārskatīšanu. Attiecīgās dalībvalstis pieprasa iesniegt sīkāku pētījumu materiālus, lai apstiprinātu riska novērtējumu attiecībā uz lietotāju drošību. Tās nodrošina, ka iesniedzēji, pēc kuru pieprasījuma pirimifosmetilu iekļāva šajā pielikumā, iesniedz Komisijai šādu pētījumu materiālus divu gadu laikā pēc šīs direktīvas stāšanās spēkā.
163	Fipronils CAS Nr. 120068-37-3 CIPAC Nr. 581	(±)-5-amino-1-(2,6-dihlor-α,α,α-trifluor-para-tolil)-4-trifluormetilsulfinil-pirazol-3-karbonitrils	≥ 950 g/kg	2007. gada 1. oktobris	2017. gada 30. septembris	A DAĻA Var atļaut izmantot tikai kā insekticīdu sēklu apstrādē. Sēklas apsmidzināšanu veic tikai profesionālajās sēklu apstrādes telpās. Tajās jāizmanto iespējami labākā tehnika, lai izslēgtu putekļu mākoņu izplatību, uzglabājot, transportējot vai apstrādājot sēklas. B DAĻA Lai īstenotu VI pielikuma vienotos principus, ņem vērā Pastāvīgās pārtikas aprites un dzīvnieku veselības komitejas 2007. gada 16. martā pabeigtā pārskata ziņojuma secinājumus par fipronilu, un jo īpaši tā I un II papildinājumu. Vispārējā novērtējumā dalībvalstīm īpaša uzmanība jāpievērš: — realizācijā nonākušo līdzekļu iepakojumam, lai izvairītos no attiecīgo līdzekļu fotonovecošanās, — iespējamai gruntsūdeņu piesārņošanai, jo īpaši ar metabolītiem, kas ir noturīgāki nekā izejas savienojumi, gadījumos, kad darbīgo vielu lieto reģionos ar sensitīvu augsni, un/vai klimatiskajiem apstākļiem, — graudēdāju putnu, zīdītāju un ūdens organismu, kā arī posmkāju, kas nav apstrādes mērķis, un bišu aizsardzībai, — atbilstošu līdzekļu izmantošanai, nodrošinot augstu saplūšanas pakāpi ar augsni un mazinot noplūdes smidzināšanas laikā. Atļaujas piešķiršanas nosacījumos vajadzības gadījumā ir jāietver riska mazināšanas pasākumi.Atbildīgās dalībvalstis pieprasa iesniegt turpmāku pētījumu materiālus, lai apstiprinātu riska novērtējumu attiecībā uz graudēdāju putniem, zīdītājiem un bitēm, jo īpaši bišu pēcnācējiem. Tās nodrošina, ka pieteikuma iesniedzēji, pēc kuru pieprasījuma fipronilu iekļāva šajā pielikumā, iesniedz Komisijai šādu pētījumu materiālus viena gada laikā pēc šīs direktīvas stāšanās spēkā.
▼M93
164	Beflubutamīds CAS Nr. 113614-08-7 CIPAC Nr. 662	(RS)-N-benzil-2-(4-fluor-3-trifluormetilfenoksi)butānamīds	≥ 970 g/kg	2007. gada 1. decembris	2017. gada 30. novembris	A DAĻA Var atļaut izmantot tikai kā herbicīdu. B DAĻA Lai īstenotu VI pielikuma vienotos principus, ņem vērā secinājumus pārskata ziņojumā par beflubutamīdu, ko 2007. gada 15. maijā pabeidza Pārtikas aprites un dzīvnieku veselības pastāvīgā komiteja, un jo īpaši tā I un II papildinājumu.Šajā vispārējā novērtējumā dalībvalstīm: — īpaša uzmanība jāpievērš ūdens organismu apdraudējumam. Izmantošanas nosacījumos vajadzības gadījumā ietver apdraudējuma mazināšanas pasākumus.
165	Kodolu poliedrozes vīruss Spodoptera exigua CIPAC Nr. Nav	Nepiemēro		2007. gada 1. decembris	2017. gada 30. novembris	A DAĻA Var atļaut lietot tikai kā insekticīdu. B DAĻA Lai īstenotu VI pielikuma vienotos principus, ņem vērā secinājumus pārskata ziņojumā par KPV Spodoptera exigua, ko 2007. gada 15. maijā pabeidza Pārtikas aprites un dzīvnieku veselības pastāvīgā komiteja, un jo īpaši tā I un II papildinājumu.
▼M95
169	Bentiavalikarbs CAS Nr. 413615-35-7 CIPAC Nr. 744	[(S)-1-{[(R)-1-(6-fluor-1,3-benzotiazol-2-il) etil]karbamoil}-2-metilpropil]karbamīnskābe	≥ 910 g/kg Šādus ražošanas piemaisījumus uzskata par toksiskiem, un katrs no tiem tehniskajos līdzekļos nedrīkst pārsniegt konkrētu daudzumu: 6,6′-diflor-2,2′-dibenzotiazols: < 3,5 mg/kg bis(2-amino-5-florfenil)disulfīds: < 14 mg/kg	2008. gada 1. augusts	2018. gada 31. jūlijs	A Daļa Var atļaut lietot tikai kā fungicīdu. B Daļa Lai īstenotu VI pielikuma vienotos principus, ņem vērā Pārtikas aprites un dzīvnieku veselības pastāvīgās komitejas 2008. gada 22. janvārī pabeigtā pārskata ziņojuma secinājumus par bentiavalikarbu, un jo īpaši tā I un II papildinājumu.Vispārējā novērtēšanā dalībvalstīm īpaša uzmanība jāpievērš: — lietotāja drošībai, — posmkāju, kuri nav apstrādes mērķis, aizsardzībai. Izmantošanas nosacījumos vajadzības gadījumā ietver atbilstošus riska mazināšanas pasākumus.Novērtējot pieteikumus, kas iesniegti, lai saņemtu atļauju lietot bentiavalikarbu saturošus augu aizsardzības līdzekļus citādi nekā siltumnīcās, dalībvalstīm jāpievērš īpaša uzmanība 4. panta 1. punkta b) apakšpunktā minētajiem kritērijiem un jānodrošina, ka pirms šādas atļaujas izsniegšanas to rīcībā ir visi nepieciešamie dati un informācija.Dalībvalstis saskaņā ar 13. panta 5. punktu informē Komisiju par rūpnieciski ražotā tehniskā materiāla specifikāciju.
170	Boskalīds CAS Nr. 188425-85-6 CIPAC Nr. 673	2-hlor-N-(4′-hlorbifenil-2-il)nikotinamīds	≥ 960 g/kg	2008. gada 1. augusts	2018. gada 31. jūlijs	A Daļa Var atļaut lietot tikai kā fungicīdu. B Daļa Lai īstenotu VI pielikuma vienotos principus, ņem vērā Pārtikas aprites un dzīvnieku veselības pastāvīgās komitejas 2008. gada 22. janvārī pabeigtā pārskata ziņojuma secinājumus par bentiavalikarbu, un jo īpaši tā I un II papildinājumu.Vispārējā novērtēšanā dalībvalstīm īpaša uzmanība jāpievērš: — lietotāja drošībai, — ilgtermiņa apdraudējumam putniem un augsnes organismiem, — riskam, ka viela uzkrājas augsnē, ja to izmanto daudzgadīgām kultūrām vai augsekas secīgajām kultūrām. Izmantošanas nosacījumos vajadzības gadījumā ietver atbilstošus riska mazināšanas pasākumus.
171	Karvons CAS Nr. 99-49-0 (d/l mixture) CIPAC Nr. 602	5-izopropenil-2-metilcikloheks-2-en-1-ons	≥ 930 g/kg ar d/l attiecību vismaz 100:1	2008. gada 1. augusts	2018. gada 31. jūlijs	A Daļa Drīkst atļaut izmantot tikai par augu augšanas regulatoru. B Daļa Lai īstenotu VI pielikuma vienotos principus, ņem vērā Pārtikas aprites un dzīvnieku veselības pastāvīgās komitejas 2008. gada 22. janvārī pabeigtā pārskata ziņojuma secinājumus par bentiavalikarbu, un jo īpaši tā I un II papildinājumu.Šajā kopējā novērtējumā dalībvalstīm īpaša uzmanība jāpievērš lietotāju apdraudējumam.Izmantošanas nosacījumos vajadzības gadījumā ietver apdraudējuma mazināšanas pasākumus.
172	Fluoksastrobīns CAS Nr. 361377-29-9 CIPAC Nr. 746	(E)-{2-[6-(2-hlorfenoksi)-5-fluorpirimidīn-4-iloksi]fenil}(5,6-dihidro-1,4,2-dioksazīn-3-il)-metanona O-metiloksīms	≥ 940 g/kg	2008. gada 1. augusts	2018. gada 31. jūlijs	A Daļa Var atļaut lietot tikai kā fungicīdu. B Daļa Lai īstenotu VI pielikumā paredzētos vienotos principus, ņem vērā pārskata ziņojuma secinājumus par fluoksastribīnu, un jo īpaši tā I un II papildinājumu, ko 2008. gada 22. janvārī pabeigtā pārskata ziņojuma secinājumus par bentiavalikarbu, un jo īpaši tā I un II papildinājumu.Vispārējā novērtēšanā dalībvalstīm īpaša uzmanība jāpievērš: — lietotāja drošībai, it īpaši strādājot ar neatšķaidītu koncentrātu. Lietošanas nosacījumos jāiekļauj atbilstoši aizsargpasākumi, piemēram, sejas aizsega izmantošana, — ūdens dzīvnieku aizsardzībai. Vajadzības gadījumā jāpiemēro riska mazināšanas pasākumi, piemēram, buferzonas, — fluoksastrobīna metabolītu atlieku daudzumam, ja salmus no apstrādātās teritorijas izmanto lopbarībā. Lietošanas nosacījumos vajadzības gadījumā jāiekļauj nosacījumi par izbarošanu dzīvniekiem, — risku, ka viela uzkrājas augsnes virskārtā, ja to izmanto daudzgadīgām kultūrām vai augsekas secīgajām kultūrām. Izmantošanas nosacījumos vajadzības gadījumā ietver apdraudējuma mazināšanas pasākumus.Attiecīgās dalībvalstis pieprasa iesniegt: — informāciju, kas vajadzīga, lai veiktu visaptverošu ūdens riska novērtējumu, ņemot vērā smidzināšanas aiznešus, noplūdi, novadīšanu un iespējamo apdraudējuma mazināšanas pasākumu efektivitāti, — informāciju par metabolītu, kas neattiecas uz žurkām, toksiskumu salmos no apstrādātām teritorijām, kurus paredzēts izmantot kā barību. Tās nodrošina, ka pieteikuma iesniedzēji, pēc kuru pieprasījuma fluoksatrobīnu iekļāva šajā pielikumā, iesniedz Komisijai šādu pētījumu materiālus divu gadu laikā pēc šīs direktīvas stāšanās spēkā.
173	Paecilomyces lilacinus (Thom) Samson 1974 celms 251 (AGAL: Nr. 89/030550) CIPAC Nr. 753	Nepiemēro		2008. gada 1. augusts	2018. gada 31. jūlijs	A Daļa Var atļaut lietot tikai kā nematicīdu. B Daļa Lai īstenotu VI pielikuma vienotos principus, ņem vērā pārskata ziņojuma secinājumus par Paecilomyces lilacinus, un jo īpaši tā I un II papildinājumu, ko 2008. gada 22. janvārī pabeidza Pārtikas aprites un dzīvnieku veselības pastāvīgā komiteja.Vispārējā novērtēšanā dalībvalstīm īpaša uzmanība jāpievērš: — lietotāja drošībai (lai gan nebija vajadzības noteikt AOEL, mikroorganismi parasti uzskatāmi par sensibilizatoriem), — lapās dzīvojošu posmkāju, kuri nav apstrādes mērķis, aizsardzībai. Izmantošanas nosacījumos vajadzības gadījumā ietver apdraudējuma mazināšanas pasākumus.
174	Protiokonazols CAS Nr. 178928-70-6 CIPAC Nr. 745	(RS)-2-[2-(1-hlorciklopropil)-3-(2-hlorfenil)-2-hidroksipropil]-2,4-dihidro-1,2,4-triazol-3-tions	≥ 970 g/kg Šādus ražošanas piemaisījumus uzskata par toksiskiem, un katrs no tiem tehniskajos līdzekļos nedrīkst pārsniegt konkrētu daudzumu: — toluols: < 5 g/kg — protiokonazol-destio (2-(1-hlorciklopropil)1-(2-hlorofenil)-3-(1,2,4-triazol-1-il)-propan-2-ol): < 0,5 g/kg (LOD)	2008. gada 1. augusts	2018. gada 31. jūlijs	A Daļa Var atļaut lietot tikai kā fungicīdu. B Daļa Lai īstenotu VI pielikuma vienotos principus, ņem vērā Pārtikas aprites un dzīvnieku veselības pastāvīgās komitejas 2008. gada 22. janvārī pabeigtā pārskata ziņojuma secinājumus par bentiavalikarbu, un jo īpaši tā I un II papildinājumu.Vispārējā novērtēšanā dalībvalstīm īpaša uzmanība jāpievērš: — lietotāja drošībai, izsmidzinot līdzekli. Lietošanas nosacījumos jāiekļauj atbilstoši aizsargpasākumi, — ūdens dzīvnieku aizsardzībai. Vajadzības gadījumā jāpiemēro riska mazināšanas pasākumi, piemēram, buferzonas, — putnu un mazu zīdītāju aizsardzībai. Vajadzības gadījumā jāpiemēro apdraudējumu mazinoši pasākumi. Izmantošanas nosacījumos vajadzības gadījumā ietver apdraudējuma mazināšanas pasākumus.Attiecīgās dalībvalstis pieprasa iesniegt: — informāciju, lai varētu novērtēt, kāda ietekme uz patērētāju ir triazola metabolītam galvenajās kultūrās, rotācijas kultūrās un dzīvnieku izcelsmes produktos, — protiokonazola darbības veida un triazola metabolītu atvasinājumu salīdzinājumu, lai varētu novērtēt toksiskumu, kas rodas no saskarsmes ar abiem šiem savienojumiem kopā, — informāciju, lai varētu turpmāk risināt ilgtermiņa apdraudējumu graudēdājiem putniem un zīdītājiem, ko rada protiokonazola izmantošana sēklu apstrādē. Tās nodrošina, ka pieteikuma iesniedzēji, pēc kuru pieprasījuma protiokonazolu iekļāva šajā pielikumā, iesniedz Komisijai šādu pētījumu materiālus divu gadu laikā pēc šīs direktīvas stāšanās spēkā.
(1) Sīkāka informācija par aktīvo vielu identitāti un to specifikāciju ir sniegta to pārskata ziņojumos. (2) Sīkāka informācija par identitāti un aktīvās vielas specifikācija ir sniegta pārskata ziņojumā (doc. 6797/VI/99 rev. 2). (3) Turpmākie dati par aktīvās vielas identitāti un specifikāciju ir noteikti pārskata ziņojumā par DPX KE 459 (flupirsulfuronmetilu) (5050/VI/97). (4) OV L 33, 8.2.1979., 36. lpp. (5) OV L 296, 27.10.1990. 63. lpp.

PRASĪBAS ATTIECĪBĀ UZ DOKUMENTĀCIJU, KAS JĀIESNIEDZ, LAI IEKĻAUTU AKTĪVO VIELU I PIELIKUMĀ

Sniegtajai informācijai jābūt pietiekamai, lai varētu precīzi identificēt katru aktīvo vielu, noteikt tās specifikāciju un aprakstīt tās būtību. Minēto informāciju un datus pieprasa par visām aktīvajām vielām, ja vien nav paredzēts citādi.

Jānorāda pieteikuma iesniedzēja vārds un adrese (pastāvīgā adrese Kopienā), kā arī attiecīgās kontaktpersonas vārds, amats, telefona un telefaksa numurs.

Ja turklāt pieteikuma iesniedzējam ir birojs, aģents vai pārstāvis tajā dalībvalstī, kurai iesniegts pieteikums par iekļaušanu I pielikumā, un ja tā ir cita valsts, Komisijas noteiktajā ziņotājdalībvalstī jānorāda vietējā biroja, aģenta vai pārstāvja nosaukums un adrese, kā arī attiecīgās kontaktpersonas vārds, amats, telefona un telefaksa numurs.

Jānorāda aktīvās vielas ražotāja vai ražotāju nosaukums un adrese, kā arī katras rūpnīcas, kurā ražo aktīvo vielu, nosaukums un adrese. Jānorāda kontaktvieta (vēlams, centrālā kontaktvieta ar nosaukumu, telefona un telefaksa numuru), lai varētu sniegt jaunāko informāciju un atbildēt uz jautājumiem, kas rodas attiecībā uz ražošanas tehnoloģiju, procesiem un produkta kvalitāti (ja nepieciešams, arī par atsevišķām partijām). Ja pēc aktīvo vielu iekļaušanas I pielikumā mainās atrašanās vieta vai ražotāju skaits, pieprasīto informāciju atkal dara zināmu Komisijai un dalībvalstīm.

1.3. Piedāvātais parastais nosaukums vai ISO pieņemtais nosaukums un sinonīmi.

Jāsniedz ISO parastais nosaukums vai piedāvātais parastais ISO nosaukums un, ja nepieciešams, citi piedāvātie vai pieņemtie nosaukumi (sinonīmi), ieskaitot attiecīgās nomenklatūras institūcijas nosaukumu.

Jāsniedz ķīmiskais nosaukums, kāds tas ir direktīvas 67/548/EEK I pielikumā, vai, ja tas nav iekļauts šajā direktīvā, tas jāsniedz saskaņā gan ar IUPAC, gan ar CA nomenklatūru.

Jāpaziņo kodi, ko izmanto aktīvās vielas identificēšanā un, ja ir, arī izstrādē izmantotie preparāti, kas satur aktīvo vielu. Katram paziņotajam kodam jānorāda materiāls, uz ko tas attiecas, periods, kādā tas tika izmantots, un dalībvalstis vai citas valstis, kurās to izmantoja vai izmanto.

Jāpaziņo ķīmisko nosaukumu saīsinājumi, EEK (EINECS vai ELINCS) un CIPAC numuri, ja tādi ir.

Jānorāda aktīvās vielas molekulārā formula, molekulmasa un strukturālā formula, un, ja nepieciešams, arī katra aktīvajā vielā esošā stereo un optiskā izomēra strukturālā formula.

Katrai rūpnīcai jānorāda ražošanas metode, tas ir, dati par izejmateriāliem, iesaistītie ķīmiskie procesi, dati par blakusproduktiem un galaproduktā esošajiem piemaisījumiem. Parasti nepieprasa informāciju par procesu tehnoloģiju.

Ja sniegtā informācija attiecas uz pilotražotnes produkciju, pieprasītā informācija jāsniedz atkārtoti pēc tam, kad nostabilizējušās nozares mēroga ražošanas metodes un procedūras.

Jāpaziņo tīrās aktīvās vielas minimālais daudzums g/kg (izņemot neaktīvos izomērus) ražotajā materiālā, ko izmanto formulēto produktu ražošanā.

Ja sniegtā informācija attiecas uz pilotražotnes produkciju, pieprasītā informācija jāsniedz Komisijai un dalībvalstīm atkārtoti pēc tam, kad nostabilizējušās nozares mēroga ražošanas metodes un procedūras, ja izmaiņas ražošanā rada izmaiņas tīrības tehniskajos noteikumos.

1.10. Dati par izomēriem, piemaisījumiem un piedevām (piemēram, stabilizatoriem) kopā ar strukturālo formulu un saturu, izteiktu g/kg.

Ja nepieciešams, jānorāda neaktīvo izomēru maksimālais daudzums g/kg, kā arī izomēru/diastereoizomēru daudzuma attiecība. Papildus jānorāda katras nākamās sastāvdaļas, kas nav piedeva, daudzums g/kg, ieskaitot blakusproduktus un piemaisījumus. Piedevu gadījumā jānorāda daudzums g/kg.

Ja nepieciešams, par katru sastāvdaļu, kuras daudzums ir 1 g/kg vai vairāk, jāsniedz šāda informācija:

Ja ražošanas process ir tāds, ka aktīvajā vielā var atrasties piemaisījumi un blakusprodukti, kuri ir īpaši nevēlami savu toksisko, ekotoksisko vai vides īpašību dēļ, jānosaka un jādara zināms katra šāda savienojuma sastāvs. Šādos gadījumos par katru savienojumu jādara zināmas izmantotās analīzes metodes un noteikšanas robežas, kurām jābūt pietiekami zemām. Ja nepieciešams, papildus jāsniedz šāda informācija:

Ja sniegtā informācija attiecas uz pilotražotnes produkciju, pieprasītā informācija jāsniedz atkārtoti pēc tam, kad nostabilizējušās nozares mēroga ražošanas metodes un procedūras, ja izmaiņas ražošanā rada izmaiņas tīrības tehniskajos noteikumos.

Ja sniegtā informācija pilnībā neļauj identificēt sastāvdaļu, tas ir, kondensātus, jāsniedz detalizēta informācija par katras šādas sastāvdaļas sastāvu.

Jānorāda arī to sastāvdaļu tirdzniecības zīme, kuras pievieno aktīvajai vielai pirms formulētā produkta ražošanas (ja tādas izmanto), lai saglabātu stabilitāti un varētu atvieglot rīkošanos. Ja nepieciešams, par katru piedevu papildus jāsniedz šāda informācija:

Pievienotajām sastāvdaļām, izņemot aktīvo vielu un piemaisījumus, kas radušies ražošanas procesā, jānorāda sastāvdaļas (piedevas) funkcija:

Jāanalizē aktīvo vielu pārstāvoši paraugi, lai attiecīgi noteiktu tīrās aktīvās vielas daudzumu, neaktīvos izomērus, piemaisījumus un piedevas. Sniegtajos analīzes rezultātos jāiekļauj kvantitatīvi dati, t.i., daudzums g/kg visām sastāvdaļām, kuru daudzums pārsniedz 1 g/kg un kuras parasti veido vismaz 98 % no analizētā materiāla. Jānosaka un jādara zināms to sastāvdaļu faktiskais daudzums, kuras ir īpaši nevēlamas savu toksisko, ekotoksisko vai vides īpašību dēļ. Sniegtajos datos jāiekļauj atsevišķu paraugu analīzes rezultāti un šo datu kopsavilkums, lai attiecīgi parādītu katras būtiskās sastāvdaļas minimālo vai maksimālo daudzumu un parasto daudzumu.

Ja aktīvo vielu ražo dažādās rūpnīcās, šī informācija jāsniedz par katru rūpnīcu atsevišķi.

Papildus jāanalizē laboratorijās vai ražošanas pilotsistēmās ražotās aktīvās vielas paraugi (ja tādi ir pieejami un ja tie ir būtiski), ja šo materiālu izmanto, gatavojot datus par toksiskumu vai ekotoksiskumu.

Ja aktīvās vielas ir šķidrumi vai cietas vielas, tad saskaņā ar EEK A 3. metodi jānosaka un jādara zināms attīrītas aktīvās vielas relatīvais blīvums.

2.3. Tvaika spiediens (izteikts Pa), gaistamība (piemēram, Henrija likuma konstante).

2.5. Spektri (ultravioletais starojums/redzamais starojums, infrasarkanais starojums, kodolmagnētiskā rezonanse, masas spektrs), molekulārā izdzišana attiecīgos viļņu garumos.

2.6. Šķīdība ūdenī, ieskaitot skābes iedarbību (pH no 4 līdz 10) uz šķīdību.

Saskaņā ar EEK A 6. metodi jānosaka un jādara zināma attīrītas aktīvas vielas šķīdība ūdenī atmosfēras spiedienā. Šī šķīdības noteikšana ūdenī jāveic neitrālā vidē (piemēram, destilētā ūdenī — līdzsvarā ar atmosfērā esošo oglekļa dioksīdu). Ja aktīvā viela spēj veidot jonus, noteikšana jāveic arī skābā vidē (pH 4 līdz 6) un sārmainā vidē (pH 8 līdz 10), un jāziņo par rezultātiem. Ja aktīvās vielas stabilitāte ūdeni saturošā vidē ir tāda, ka šķīdību ūdenī nevar noteikt, jāsniedz pamatojums, ņemot vērā pārbaužu datus.

Ja ir mazāk par 250 g/kg, tad jānosaka un jādara zināma ražotās aktīvās vielas šķīdība 15 līdz 25 oC temperatūrā šādos organiskajos šķīdinātājos (jānorāda izmantotā temperatūra):

Ja kādai konkrētai aktīvajai vielai nav piemēroti viens vai vairāki no šiem šķīdinātājiem (piemēram, tie reaģē ar pārbaudāmo materiālu), var izmantot alternatīvus šķīdinātājus. Tādos gadījumos izvēle jāpamato, atsaucoties uz to struktūru un polaritāti.

2.8. Frakcionēšanās koeficients n-oktanols/ūdens, ieskaitot skābes iedarbību (pH no 4 līdz 10).

Saskaņā ar EEK A 8. metodi jānosaka un jādara zināms attīrītas aktīvās vielas n-oktanola/ūdens frakcionēšanās koeficients. Ja viela ir skāba vai bāziska — atkarībā no tās pKa vērtības (< 12 skābēm, >2 bāziskām vielām), — ir jāpēta skābes iedarbība (pH no 4 līdz 10).

2.9. Stabilitāte ūdenī, hidrolīzes ātrums, fotoķīmiskā sabrukšana, kvantu daudzums un dati par sabrukšanas produktu (produktiem), disociācijas konstante, ieskaitot skābes iedarbību (pH no 4 līdz 9).

2.10. Stabilitāte gaisā, fotoķīmiskā sabrukšana un dati par sabrukšanas produktu (produktiem).

Jāiesniedz aktīvās vielas fotoķīmiskās oksidācijas sabrukšanas (netiešā fototransformācija) novērtējums.

Saskaņā ar EEK A 9. metodi jānosaka un jādara zināms ražotās aktīvās vielas uzliesmošanas punkts, ja kušanas punkts ir zemāks par 40 °C, un būtu jāizmanto tikai “slēgtā trauka” (closed cup) metodes.

Ja nepieciešams, saskaņā ar EEK A 14. metodi jānosaka un jādara zināmas ražotās aktīvās vielas sprādzienbīstamība.

Saskaņā ar EEK A 17. metodi jānosaka un jādara zināmas ražotās aktīvās vielas oksidētājas īpašības, izņemot gadījumus, kad pēc strukturālās formulas izpētes nav šaubu, ka aktīvā viela nespēj eksotermiski reaģēt ar viegli uzliesmojošu materiālu. Šādos gadījumos pietiek, ja sniedz šo informāciju kā pamatojumu tam, kāpēc netiek noteiktas vielas oksidētājas īpašības.

3.1. Funkcija, piemēram, fungicīds, herbicīds, insekticīds, repelents, augšanas regulētājs.

3.2. Iedarbība uz kaitīgiem organismiem, piemēram, inde iedarbojas saskaroties, ieelpojot, apēdot, tā ir fungitoksiska inde utt., sistēmas inde vai tāda, kas nav augos.

3.3. Paredzētās izmantošanas joma, piemēram, lauks, kultūru aizsardzība, augu izcelsmes produktu uzglabāšana, mājas dārzkopība.

Par tiem preparātiem, kas satur aktīvo vielu, jānorāda kāda no šādām lietošanas jomām (esošā vai piedāvātā):

3.4. Kontrolētie kaitīgie organismi un aizsargātās vai apstrādātās lauksaimniecības kultūras vai produkti.

3.6. Informācija par rezistences attīstības gadījumiem vai iespējamiem gadījumiem un attiecīgajām rīcības stratēģijām.

Jāsniedz informācija par iespējamiem rezistences vai pretrezistences attīstības gadījumiem, ja tāda ir.

3.7. Ieteicamās metodes un piesardzības pasākumi, lietojot, uzglabājot, transportējot vai izceļoties ugunsgrēkam.

Visām aktīvajām vielām ir jāsagatavo drošības datu lapa, ievērojot Padomes Direktīvas 65/548/EEK ( 20 ) 27. pantu.

Daudzos gadījumos vēlamais vai vienīgais veids, kā drošā ceļā atbrīvoties no aktīvajām vielām, saindētiem materiāliem vai saindēta fasējuma, ir kontrolēta sadedzināšana licencētās atkritumu sadedzināšanas krāsnīs.

Ja aktīvajā vielā esošo halogēnu daudzums ir lielāks par 60 %, jādara zināmas aktīvās vielas pirolītiskās īpašības kontrolētos apstākļos (ja nepieciešams, nodrošinot atbilstošu skābekļa piegādi un noteiktu atrašanās laiku (residence time) 800 oC temperatūrā, kā arī pirolīzes produktos esošo polihalogēnu dibenzo-p-dioksīnu un dibenzofurānu daudzums. Pieteikumā jāsniedz detalizētas instrukcijas par to, kā iznīcināt vielu drošā veidā.

Pilnībā jāapraksta citas metodes (ja tādas piedāvā), ko var izmantot, lai iznīcinātu aktīvo vielu, saindētu fasējumu un saindētus materiālus. Jāsniedz dati par šādām metodēm, lai noteiktu to efektivitāti un drošību.

Jāizklāsta kārtība, kādā veicama ūdens attīrīšana nelaimes gadījumos.

Šīs iedaļas noteikumi aptver vienīgi tās analītiskās metodes, kuras nepieciešamas pēcreģistrācijas kontroles un uzraudzības mērķiem.

Attiecībā uz analītiskajām metodēm, kuras izmantotas šajā direktīvā nepieciešamo datu iegūšanai vai kādiem citiem mērķiem, pieteikuma iesniedzējam jāiesniedz izmantotās metodes pamatojums, turklāt, ja nepieciešams, par šādām metodēm tiek izstrādātas atsevišķas norādes, pamatojoties uz tām pašām prasībām, kādas noteiktas attiecībā uz metodēm, kuras izstrādātas pēcreģistrācijas kontroles un uzraudzības mērķiem.

Jānodrošina metožu apraksti, kuros jāietver sīka informācija par izmantotajām iekārtām, materiāliem un apstākļiem.

Tiktāl, cik tas ir praktiski iespējams, šajās metodēs jāizmanto visvienkāršākā pieeja, vismazākās izmaksas un plaši pieejamas iekārtas.

Piemaisījumi	Jebkura sastāvdaļa, kura nav tīrā aktīvā viela, kura atrodama saražotajā aktīvajā vielā (tai skaitā neaktīvajos izomeros) un kura rodas ražošanas procesā vai sabrukšanas rezultātā uzglabāšanas laikā.
Attiecīgie piemaisījumi	Toksikoloģiski un/vai ekotoksikoloģiski vai ar vidi saistīti piemaisījumi.
Nozīmīgi piemaisījumi	Piemaisījumi, kuru daudzums ir 1 g/kg saražotās aktīvās vielas.
Metabolīti	Metabolīti ietver produktus, kuri rodas aktīvās vielas sabrukšanas vai reaģēšanas rezultātā.
Attiecīgie metabolīti	Toksikoloģiski un/vai ekotoksikoloģiski vai ar vidi saistīti metabolīti.

Metodēm jābūt tādām, lai varētu noteikt aktīvo vielu un/vai attiecīgos metabolītus. Katrai metodei un katrai attiecīgajai matricai eksperimentālā veidā jānosaka un jānorāda savdabīgums, precizitāte, reaģēšanas ātrums un noteikšanas robeža.

Principā piedāvātajām atlieku noteikšanas metodēm jābūt daudzatlieku noteikšanas metodēm, jānovērtē un jāziņo par standartveida daudzatlieku noteikšanas metodes piemērotību atlieku noteikšanai. Ja piedāvātās atlieku noteikšanas metodes nav daudzatlieku noteikšanas metodes vai nav salīdzināmas ar šādām metodēm, tad jāpiedāvā alternatīva metode. Ja šīs prasības rezultātā atsevišķiem savienojumiem tiek iegūts pārlieku liels daudzums metožu, tad iespējams pieņemt “vispārējo komponentmetodi”.

5.1. Absorbcijas, izplatības, ekskrēcijas un metabolisma pētījumi zīdītājos

Šajā jomā viss, ko pieprasa, varētu būt samērā ierobežoti dati, par kuriem izklāstīts zemāk un kas attiecas uz vienu pārbaudāmo sugu (parasti — žurkām). Šie dati var sniegt informāciju, kas ir noderīga sekojošo toksicitātes testu plānošanā un interpretēšanā. Tomēr jāatceras, ka informācija par starpsugu atšķirībām var būt ļoti svarīga, ekstrapolējot datus par dzīvniekiem uz cilvēkiem. Informācija par uzņemšanu perkutāni, absorbciju, izplatīšanos, ekskrēciju un vielmaiņu var noderēt, novērtējot strādnieku apdraudētību. Nav iespējams konkretizēt detalizētas prasības attiecībā uz datiem visās jomās, jo konkrētās prasības būs atkarīgas no rezultātiem, kas iegūti par katru konkrēto pārbaudāmo vielu.

Būtu jāpēta arī devas līmeņa ietekme uz šiem parametriem un tas, vai rezultāti atšķiras, lietojot dozu vienreiz vai atkārtoti.

Jāveic un jāinformē par toksikokinētiskajiem pētījumiem ar žurkām, izmantojot vienu devu (ievadīšana orāli) vismaz divos devu līmeņos, kā arī par atkārtotiem toksikokinētiskiem pētījumiem ar žurkām (ievadīšana orāli) vienas dozas līmenī. Dažos gadījumos var būt nepieciešams veikt papildu pētījumus ar citām sugām (piemēram, ar kazām vai cāļiem).

Komisijas 1987. gada 18. novembra Direktīvas 87/302/EEK, ar ko devīto reizi pielāgo Padomes Direktīvu 67/548/EEK par bīstamo vielu klasifikācijas, fasēšanas un marķēšanas normatīvo un administratīvo aktu tuvināšanu tehnikas progresam ( 21 ), B daļa “Toksikokinētika”.

Pētījumiem, datiem un sniegtajai un novērtētajai informācijai ir jābūt pietiekamai, lai ļautu noteikt iedarbību, kādas izraisa vienreizēja saskarsme ar aktīvo vielu, un jo īpaši noteikt vai norādīt:

Kaut arī uzsvars ir jāliek uz attiecīgā toksicitātes diapazona novērtēšanu, iegūtajai informācijai jābūt tādai, kas ļautu arī klasificēt aktīvo vielu saskaņā ar Padomes Direktīvu 67/548/EEK. Akūtās toksicitātes testu rezultātā iegūtajai informācijai ir jo īpaša vērtība, nosakot iespējamos apdraudējumus avārijas situācijās.

Testi jāveic saskaņā ar Komisijas 1992. gada 31. jūlija Direktīvas 92/69/EEK, ar ko septiņpadsmito reizi pielāgo Padomes Direktīvu 67/548/EEK par bīstamo vielu klasifikācijas, fasēšanas un marķēšanas normatīvo un administratīvo aktu tuvināšanu ( 22 ), pielikumu, B1 vai B1 bis metodi.

Jāpēta gan lokālā, gan sistēmiskā iedarbība. Testi jāveic saskaņā ar Direktīvas 92/69/EEK B3 metodi.

Vienmēr jādara zināma aktīvās vielas toksicitāte, kas rodas ieelpojot, ja aktīvā viela:

Pārbaudē nosaka aktīvās vielas izraisīto potenciālo ādas kairinājumu, ieskaitot novērotās iedarbības iespējamo atgriezeniskumu.

Aktīvās vielas izraisītais potenciālais ādas kairinājums jānosaka vienmēr, izņemot gadījumus, ja, kā norādīts testu vadlīnijā, ir iespējama nopietnu ādas bojājumu rašanās vai arī ja šāda iedarbība nav iespējama.

Akūtā ādas kairinājuma testi jāveic saskaņā ar Direktīvas 92/69/EEK B4 metodi.

Pārbaudē nosaka aktīvās vielas izraisīto iespējamo acu kairinājumu, ieskaitot novērotās iedarbības iespējamo atgriezeniskumu.

Acu kairinājuma pārbaudi jāveic vienmēr, izņemot gadījumus, ja, kā norādīts testu vadlīnijā, ir iespējama nopietna acu bojājumu rašanās.

Akūtais acu kairinājums jānosaka saskaņā ar Direktīvas 92/69/EEK B5 metodi.

Pārbaudē iegūst pietiekamu informāciju, lai novērtētu iespējamās aktīvās vielas izraisītās ādas reakcijas.

Pārbaude ir jāveic vienmēr, izņemot gadījumus, ja viela ir vispārzināms ādas kairinātājs.

Īslaicīgas toksicitātes pētījumi ir jāplāno tā, lai iegūtu informāciju par to, cik lielu aktīvās vielas daudzumu ir iespējams uzņemt pētījuma apstākļos, nesākoties toksiskai iedarbībai. Šādi pētījumi sniedz vērtīgus datus par apdraudējumu, kādam ir pakļautas tās personas, kas rīkojas ar aktīvo vielu saturošajiem preparātiem vai izmanto tos. Īstermiņa pētījumi jo īpaši sniedz būtisku priekšstatu par aktīvās vielas iespējamo kumulatīvo darbību, kā arī par to strādnieku apdraudējumu, kuri intensīvi tiek tam pakļauti. Īslaicīgas toksicitātes pētījumi papildus sniedz informāciju, kas noder hroniskas toksicitātes pētījumu plānošanā.

Pētījumiem, datiem un sniegtajai un novērtētajai informācijai ir jābūt pietiekamai, lai ļautu noteikt iedarbību, kādu izraisa atkārtota saskarsme ar aktīvo vielu, un jo īpaši lai turpmāk noteiktu vai norādītu:

Kaut arī nav obligāti veikt 28 dienu īslaicīgos pētījumus, tie var noderēt, nosakot diapazonu. Ja tos veic, tie ir jādara zināmi, jo rezultāti varētu būt īpaši vērtīgi, nosakot adaptīvās reakcijas, kas hroniskās toksicitātes pētījumos var atklāties maskētā veidā.

Vienmēr jādara zināma aktīvās vielas īslaicīgā orālā toksicitāte (90 dienas) gan žurkām, gan suņiem. Ja ir pierādījumi, ka suns ir ievērojami jutīgāks un ja šādi dati varētu būt noderīgi, ekstrapolējot iegūtos rezultātus uz cilvēkiem, jāveic un jādara zināmi 12 mēnešu toksicitātes pētījumi par suņiem.

Lai novērtētu strādnieku apdraudētību, var noderēt papildu perkutānās iedarbības pētījumi.

Par gaistošām vielām (tvaika spiediens >10— 2 Pa) ir nepieciešams ekspertu slēdziens, lai nolemtu, vai īslaicīgie pētījumi jāveic, pārbaudot orālo apdraudētību vai apdraudētību ieelpojot.

Lai izvairītos no reakcijām, kas nav novērojamas dabiskos apstākļos, pārbaudot mutagenitāti, nedrīkst izmantot pārlieku toksiskas devas ne in vitro, ne dzīvos organismos. Šo pieeju vajadzētu uzskatīt par vispārēju vadlīniju. Svarīgi ir izvēlēties elastīgu pieeju, nosakot turpmākos testus atkarībā no katra posma rezultātu interpretācijas.

Vienmēr jāveic mutagenitātes pārbaude in vitro (gēnu mutāciju mērījumi baktērijās, klastogenitātes pārbaude zīdītāju šūnās un gēnu mutāciju testi zīdītāju šūnās).

Direktīvas 92/69/EEK B14 metode — Salmonella Typhimurium atgriezenisko mutāciju mērījumi,

Direktīvas 92/69/EEK B10 metode — zīdītāju citoģenētiskie testi in vitro,

Direktīvas 87/302/EEK B daļa — zīdītāju šūnu gēnu mutāciju testi in vitro.

Ja visu in vitro veikto pētījumu rezultāti ir negatīvi, turpmākie pētījumi jāveic, ņemot vērā pārējo pieejamo būtisko informāciju (ieskaitot toksikokinētiskos, toksikodinamiskos un fizikāli ķīmiskos datus, kā arī datus par analogām vielām). Pārbaudi var veikt in vitro vai in vivo, izmantojot metabolizējošo sistēmu, kas atšķiras no tās/tām, kas izmantotas iepriekš.

Ja citogēniskie testi in vitro ir pozitīvi, jāveic testi ar dzīviem organismiem, izmantojot somatiskās šūnas (grauzēju kaula smadzeņu metafāzes analīze vai grauzēju mikronukleārie testi).

Ja viena no gēnu mutāciju pārbaudēm in vitro ir pozitīva, jāveic testi ar dzīviem organismiem, lai izpētītu neparedzētu DNS sintēzi, vai arī jāveic testi uz vietas ar pelēm.

Direktīvas 92/69/EEK B11 metode — zīdītāju kaula smadzeņu citogēniskie testi in vivo, hromosomu analīze.

Ja kāds no dzīvo organismu somatisko šūnu pētījumu rezultātiem ir pozitīvs, var būt iemesls pārbaudīt iedarbību uz dīgļšūnām in vivo. Testu veikšanas nepieciešamība būs jānosaka atkarībā no konkrētās situācijas, ņemot vērā reģistrēto informāciju par toksikokinētiku, izmantošanu un paredzamo apdraudējumu. Atbilstošās pārbaudēs būtu jāpēta mijiedarbība ar DNS (piemēram, dominējošā letālā iznākuma mērījums), lai noteiktu iespējamās pārmantotās sekas un, iespējams, veiktu pārmantojamo seku kvantitatīvo novērtējumu. Atzīts, ka, ņemot vērā kvantitatīvo pētījumu sarežģītību, to veikšanai ir nepieciešams spēcīgs pamatojums.

Ilgtermiņa pētījumiem, ko veic un par kuriem informē, kopā ar citiem būtiskajiem datiem un informāciju par aktīvo vielu jābūt pietiekamiem, lai ļautu noteikt iedarbību, ko izraisa atkārtota saskarsme ar aktīvo vielu, un jo īpaši, lai:

Tāpat arī kancerogenitātes pētījumiem kopā ar citiem būtiskajiem datiem un informāciju par aktīvo vielu ir jābūt pietiekamiem, lai ļautu novērtēt cilvēku apdraudējumu, ko izraisa atkārtota saskare ar aktīvo vielu, un jo īpaši, lai:

Ilglaicīgā toksicitāte un kancerogenitāte ir jānosaka visām aktīvajām vielām. Ja izņēmuma situācijā tiek apgalvots, ka šādi testi ir nevajadzīgi, šis apgalvojums ir jāpamato pilnībā, tas ir, ka toksikokinētiskie dati rāda, ka aktīvās vielas absorbcija nenotiek ne caur gremošanas traktu, ne ādu vai pulmonāro sistēmu.

Ilglaicīgā orālā toksicitāte un kancerogenitātes pētījumi (divi gadi) jāveic ar žurkām kā pārbaudāmo sugu, un šos pētījumus var apvienot.

Aktīvās vielas kancerogenitātes pētījums jāveic ar pelēm kā pārbaudāmo sugu.

Ja tiek norādīts uz tādu kancerogenitātes mehānismu, kas nav genotoksisks, jānodrošina labs materiāls, ko papildina ar būtiskiem eksperimentu datiem, ieskaitot tos, kas nepieciešami, lai izpētītu iespējamo iesaistīto mehānismu.

Tā kā standarta atsauces attiecībā uz apstrādes reakciju ir vienlaikus iegūtie kontroles dati, konkrētos kancerogenitātes pētījumos var noderēt vēsturiskie kontroles dati. Ja tādi tiek iesniegti, šiem vēsturiskajiem kontroles datiem būtu jāattiecas uz to pašu sugu un dzimtu, kas turēta līdzīgos apstākļos, un tiem būtu jābūt iegūtiem mūsdienu pētījumos. Sniegtajā informācijā par vēsturiskajiem kontroles datiem jāietver:

Pārbaudāmās devas, ieskaitot vislielāko pārbaudāmo devu, jāatlasa, pamatojoties uz īslaicīgās testēšanas rezultātiem, kā arī uz metabolisma un toksikokinētiskajiem datiem, ja pētījumu plānošanas laikā tie ir pieejami. Kancerogenitātes pētījumos vislielākajam devas līmenim būtu jāizraisa minimālas toksicitātes pazīmes, piemēram, nelielu kritumu attiecībā uz pieņemšanos svarā (mazāk par 10 %), neizraisot audu nekrozi vai metabolisma piesātinājumu, kā arī ievērojami neietekmējot parasto dzīves ilgumu attiecīgo seku, izņemot audzējus, dēļ. Ja ilglaicīgie toksicitātes pētījumi tiek veikti atsevišķi, vislielākajam devas līmenim būtu jāizraisa noteiktas toksicitātes pazīmes, neradot nopietnu letalitāti. Lielākas devas, kas izraisa pārliecīgu toksicitāti, neuzskata par būtiskām, izdarot novērtējumu.

Vācot datus un sastādot ziņojumus, nedrīkst apvienot labdabīgo un ļaundabīgo audzēju sastopamību, ja vien nav skaidru pierādījumu tam, ka labdabīgie audzēji ar laiku kļūst ļaundabīgi. Tāpat arī ziņojumā nedrīkst apvienot vienā un tajā pašā orgānā atklātos nevienādos, nesaistītos audzējus, neatkarīgi no tā, vai tie ir ļaundabīgi vai labdabīgi. Lai izvairītos no neskaidrības, nomenklatūrā un ziņojumos par audzējiem būtu jāizmanto, piemēram, tā terminoloģija, ko ir izstrādājusi Amerikas toksopatologu biedrība ( 23 ) vai Hanoveres audzēju reģistrs (RENI). Izmantotā sistēma ir jānorāda.

Svarīgi, lai histopatoloģiskajai pārbaudei atlasītais materiāls ietvertu materiālu, kas atlasīts, lai sniegtu turpmāku informāciju par vispārējo patoloģijas testu rezultātā atklātajiem bojājumiem. Ja tas nepieciešams darbības mehānisma noskaidrošanai un ja tas ir iespējams, jāveic un jāinformē par īpašām histoloģiskām metodēm, histoķīmiskām metodēm un elektronu mikroskopiskajām pārbaudēm.

Pētījumi jāveic saskaņā ar Direktīvas 87/302/EEK B daļu — hroniskas toksicitātes pārbaudi, kancerogenitātes pārbaudi vai apvienoto hroniskas toksicitātes/kancerogenitātes pārbaudi.

Jāpēta un jādara zināma iespējamā iedarbība uz visiem tēviņu un mātīšu reproduktīvās fizioloģijas aspektiem, kā arī iespējamā iedarbība uz pēcnācēju attīstību pirmsdzemdību, kā arī pēcdzemdību periodā. Ja izņēmuma apstākļos tiek apgalvots, ka šādi testi ir nevajadzīgi, šāds apgalvojums ir pilnībā jāpamato.

Tā kā standarta atsauces attiecībā uz atbildes reakciju ir vienlaikus iegūtie kontroles dati, konkrētos reproduktivitātes pētījumos var noderēt vēsturiskie kontroles dati. Ja tādi tiek iesniegti, šiem vēsturiskajiem kontroles datiem būtu jāattiecas uz to pašu sugu un dzimtu, kas turēta līdzīgos apstākļos, un tiem būtu jābūt iegūtiem mūsdienu pētījumos. Sniegtajā informācijā par vēsturiskajiem kontroles datiem jāietver:

Paziņotajiem pētījumu rezultātiem kopā ar pārējiem būtiskajiem datiem un informāciju par aktīvo vielu ir jābūt pietiekamiem, lai varētu noteikt ietekmi uz reproduktivitāti pēc atkārtotas saskares ar aktīvo vielu iedarbībai, un tai jo īpaši ir jābūt pietiekamai, lai:

Vienmēr jādara zināms vismaz divu žurku paaudžu reproduktivitātes pētījums.

Pārbaudi ir jāveic saskaņā ar Direktīvas 87/302/EEK B daļu — divu paaudžu reproduktivitātes toksicitātes testi. Papildus jādara zināms reproduktīvo orgānu svars.

Ja nepieciešams, lai labāk varētu interpretēt iedarbību uz reproduktivitāti, kā arī, kamēr šī informācija vēl nav pieejama, varētu būt nepieciešams veikt papildu pētījumus, lai sniegtu šādu informāciju:

Paziņotajiem pētījumu rezultātiem kopā ar pārējiem būtiskajiem datiem un informāciju par aktīvo vielu jābūt pietiekamiem, lai varētu novērtēt iedarbību uz embrija un augļa attīstību pēc atkārtotas saskarsmes ar vielu, un tai jo īpaši jābūt pietiekamai, lai:

Turklāt pārbaude sniedz papildu informāciju par jebkādu vispārējās toksiskās iedarbības pastiprināšanos uz grūsniem dzīvniekiem.

Attīstības toksicitāti vienmēr nosaka gan žurkām, gan trušiem, izmantojot orālo devas ievadīšanas veidu. Par kroplībām un variācijām būtu jāziņo atsevišķi. Ziņojumā ir jāsniedz kroplību un variāciju aprakstīšanā izmantoto terminu un diagnostikas principu skaidrojošā vārdnīca.

Testu jāveic saskaņā ar Direktīvas 87/302/EEK B daļu — teratoģenēzes tests — grauzēji un tie, kas nav grauzēji.

Testā iegūst pietiekamus datus, lai novērtētu to, vai aktīvā viela varētu izraisīt aizkavētu neirotoksicitāti pēc vielas akūtas iedarbības.

Šie pētījumi ir jāveic ar vielām, kas pēc savas struktūras ir līdzīgas vai saistītas ar vielām, kuras izraisa šādu aizkavētu neirotoksicitāti, piemēram, organiskie fosfāti.

Papildu pētījumi, ja tie saistīti ar vielām, kas nav aktīvā viela, parasti netiek pieprasīti.

Lēmumi par nepieciešamību veikt papildu pētījumus jāpieņem katrā konkrētā gadījumā.

Noteiktos gadījumos var būt nepieciešams veikt papildu pētījumus, lai sīkāk noskaidrotu novēroto iedarbību. Šie pētījumi var ietvert:

Lēmumi par nepieciešamību veikt papildu pētījumus ir jāpieņem katrā konkrētā gadījumā, ņemot vērā pieejamos toksikoloģisko un metabolisma pētījumu rezultātus, kā arī vissvarīgākos vielas izraisītos apdraudējuma veidus.

Pieprasītie pētījumi ir jāizstrādā individuāli, ņemot vērā konkrētos pētāmos parametrus un sasniedzamos mērķus.

Neierobežojot Padomes 1980. gada 27. novembra Direktīvas 80/1107/EEK par strādnieku aizsardzību no apdraudējuma, ko izraisa ķīmiski, fizikāli un bioloģiski ierosinātāji ( 24 ), 5. panta noteikumus, jāiesniedz praktiski dati un informācija (ja ir pieejami), kuriem ir nozīme saindēšanās simptomu atpazīšanā, kā arī par pirmās medicīniskās palīdzības un terapeitisko pasākumu efektivitāti. Būtu jāsniedz konkrētākas atsauces uz pretindes farmakoloģijas vai drošības farmakoloģijas pētījumiem ar dzīvniekiem. Ja nepieciešams, būtu jāpēta un jādara zināma potenciālās pretindes efektivitāte.

Ar cilvēku apdraudējuma sekām saistītie dati un informācija, ja tā ir pieejama un ja tai ir nepieciešamā kvalitāte, ir jo īpaši vērtīga, apstiprinot veikto ekstrapolāciju derīgumu un secinājumus, kas iegūti attiecībā uz mērķa orgāniem, devas un reakcijas saistību un toksiskās iedarbības atgriezeniskumu. Šādus datus var iegūt pēc nelaimes gadījuma rezultātā izraisīta apdraudējuma vai apdraudējuma darba vietā.

Jāiesniedz ziņojumi par veselības uzraudzības programmām darba vietās kopā ar detalizētu informāciju par programmas izstrādi, aktīvās vielas un citu ķīmisko vielu izraisīto apdraudējumu. Ja iespējams, šādos ziņojumos būtu jāietver dati, kas ir būtiski aktīvās vielas darbības mehānismam. Šādos ziņojumos ietver datus (ja ir pieejami) par personām, kuras pakļautas apdraudējumam rūpnīcās vai arī pēc aktīvās vielas izmantošanas (piemēram, iedarbības izmēģinājumi).

Jāsniedz pieejamā informācija par reakciju uz vielu, ieskaitot strādnieku un citu aktīvās vielas apdraudējumam pakļauto personu alerģisko reakciju, kā arī, ja nepieciešams, jāietver informācija par visiem hiperreakcijas gadījumiem. Sniegtajā informācijā būtu jāietver informācija par apdraudējuma biežumu, līmeni un ilgumu, novērotajiem simptomiem, kā arī pārējā būtiskā klīniskā informācija.

5.9.2. Tiešie novērojumi, piemēram, klīniskie gadījumi un saindēšanās gadījumi

Jāiesniedz pieejamie ziņojumi no brīvi pieejamas literatūras par klīniskajiem gadījumiem un saindēšanās gadījumiem, ja tie ir ņemti no norādītajiem žurnāliem vai oficiālajiem ziņojumiem, kā arī ziņojumi par visiem sekojošajiem pētījumiem. Šādiem ziņojumiem būtu jāsatur apdraudējuma rakstura, līmeņa un ilguma pilnīgs apraksts, kā arī novērotie klīniskie simptomi, izmantotā pirmā medicīniskā palīdzība un terapeitiskie pasākumi, un veiktie mērījumi un novērojumi. Kopsavilkumi un rezumējumi nav derīgi.

Ja to apstiprina nepieciešamajā detaļu līmenī, šāda informācija ir jo īpaši vērtīga, apliecinot dzīvnieku datu ekstrapolācijas uz cilvēku un nosakot neparedzētu negatīvo iedarbību, kas ir raksturīga cilvēkiem.

5.9.3. Novērojumi par vispārējās populācijas apdraudējumu un epidemioloģiskajiem pētījumiem, ja nepieciešams

Epidemioloģiskajiem pētījumiem ir īpaša vērtība un tie ir jāiesniedz, ja tie ir pieejami un ja tos papildina ar datiem par apdraudējuma līmeņiem un ilgumu, un ja tos veic saskaņā ar atzītajiem standartiem ( 25 ).

5.9.4. Saindēšanās diagnoze (aktīvās vielas, metabolītu noteikšana), īpašas saindēšanās pazīmes, klīniskie testi

Ja ir pieejams, jāsniedz detalizēts klīnisko pazīmju un saindēšanās pazīmju apraksts, ieskaitot agrīnās pazīmes un simptomus, un pilna informācija par diagnosticēšanā noderīgajām klīniskajām pārbaudēm un jāietver pilna informācija par laika periodiem, kas attiecas uz barības uzņemšanu, saskarsmi ar ādu vai dažādu aktīvās vielas daudzumu ieelpošanu.

5.9.5. Ieteiktā ārstēšana: pirmās palīdzības pasākumi, pretindes, medicīniskā palīdzība

Jānorāda pirmās medicīniskās palīdzības pasākumi, ko izmanto saindēšanās gadījumā (faktiskā un domājamā saindēšanās), kā arī gadījumā, kad viela iekļūst acīs.

Jāsniedz pilns apraksts par terapeitiskajiem režīmiem, ko izmanto saindēšanās gadījumā vai tad, ja viela iekļūst acīs, ieskaitot (ja ir pieejama) pretindes lietošanu. Jāsniedz uz praktisko pieredzi balstīta informācija (ja tāda ir un ja ir pieejama) un pārējos gadījumos — uz teoriju balstīta informācija par alternatīvajiem ārstēšanas režīmiem, ja nepieciešams. Jāapraksta ar konkrētiem režīmiem saistītas kontrindikācijas, jo īpaši tās, kas ir saistītas ar “vispārējām medicīniskām problēmām” un apstākļiem.

Ja ir zināms, jāapraksta paredzamās sekas un šo seku ilgums pēc saindēšanās, ieskaitot norādi uz to, kādu iespaidu atstāj:

Jāiesniedz visu to datu un informācijas kopsavilkums, kas sniegts saskaņā ar 5.1. līdz 5.10. punktu, ietverot šo datu detalizētu un kritisku novērtējumu būtisko novērtēšanas un lēmumu pieņemšanas kritēriju un vadlīniju kontekstā, jo īpaši izdarot atsauces uz cilvēku un dzīvnieku apdraudējumu, kas var rasties vai rodas, kā arī uz datu bāzes apjomu, kvalitāti un drošumu.

Ja nepieciešams, ņemot vērā konstatējumus attiecībā uz aktīvās vielas partiju analītisko profilu (1.11. punkts) un visiem veiktajiem saistītajiem pētījumiem (5. punkta iv) apakšpunkts), jāpierāda iesniegto datu būtiskums attiecībā uz ražotās aktīvās vielas toksikoloģiskā profila novērtējumu.

Pamatojoties uz datu bāzes novērtējumu un būtiskajiem lēmumu pieņemšanas kritērijiem un vadlīnijām, jāiesniedz pamatojums tiem Noael, ko piedāvā katram attiecīgajam pētījumam.

Pamatojoties uz šiem datiem, jāiesniedz zinātniski pamatoti datu piedāvājumi attiecībā uz aktīvās vielas ADI un AOEL noteikšanu.

Šie pētījumi jāveic vienmēr, ja vien netiek pamatots, ka atliekas, kuras tiek izmantotas kā pārtika vai barība, nepaliks uz augiem/augu izcelsmes produktiem.

Vielmaiņas pētījumos jāiesaista tādas lauksaimniecības kultūras vai to kategorijas, kurās tiek izmantoti augu aizsardzības līdzekļi, kuri satur attiecīgo vielu. Ja paredzams plašs lietojuma diapazons dažādās lauksaimniecības kultūru vai augļu kategorijās, pētījumos jāizmanto vismaz trīs lauksaimniecības kultūras, ja vien netiek pamatots, ka maz ticams, ka radīsies citāda vielmaiņa. Gadījumos, kad paredzēta tā lietošana dažādās lauksaimniecības kultūru kategorijās, pētījumiem jābūt tādiem, kas pārstāv attiecīgās kategorijas. Šā iemesla dēļ var uzskatīt, ka lauksaimniecības kultūras pieskaitāmas vienai no piecām kategorijām: sakņu dārzeņi, lapu kultūras, augļi, pākšaugi un eļļas sēklas, graudaugi. Ja tiek piedāvāti pētījumi par lauksaimniecības kultūrām no trijām no šīm kategorijām un ja rezultāti norāda, ka sabrukšanas ceļš visās trijās kategorijās ir līdzīgs, tad maz ticams, ka būs vajadzīgi papildpētījumi, ja vien netiek paredzēts, ka iestāsies citāda vielmaiņa. Vielmaiņas pētījumos jāņem vērā arī dažādās aktīvās vielas īpašības un paredzētā pielietojuma metode.

Jāiesniedz tāds no dažādiem pētījumiem iegūto rezultātu novērtējums, kurš iegūts uzņemšanas punktā un pa uzņemšanas taku (piemēram, caur lapām vai saknēm) un atliekām izplatoties dažādās lauksaimniecības kultūras daļās ražas novākšanā (ar īpašu uzsvaru uz cilvēku vai dzīvnieku pārtikā lietojamajām daļām). Ja lauksaimniecības kultūra aktīvo vielu vai attiecīgos metabolītus neuzņem, tas ir jāizskaidro. Novērtējot izmēģinājumos iegūto informāciju, lietderīga būs informācija par iedarbības veidu un aktīvās vielas fizikāli ķīmiskajām īpašībām.

Vielmaiņas pētījumi ar dzīvniekiem, kā, piemēram, ar pienu barotiem atgremotājdzīvniekiem (piemēram, kaza vai govs) vai olas dējošiem putniem, jāveic tikai tad, ja pesticīdu lietošanas rezultātā ganāmpulka barībā rodas būtiskas atliekas (≥ 0,1 mg/kg no kopējās saņemtās uztura devas, izņemot īpašus gadījumus, piemēram, aktīvās vielas, kuras uzkrājas). Ja kļūst redzams, ka vielmaiņas virzieni būtiski atšķiras žurkai no atgremotājdzīvniekiem, tad jāveic pētījumi ar cūkām, ja vien cūkām paredzētā uzņemšana nav nenozīmīga.

Šie pētījumi vienmēr jāveic tad, ja augu aizsardzības līdzeklis tiks pielietots augiem/augu izcelsmes produktiem, kuri tiek izmantoti kā pārtika vai barība, vai gadījumos, ja šādi augi var uzsūkt no augsnes iegūtās atliekas vai citus substrātus, izņemot gadījumus, kad šādu informāciju iespējams iegūt no adekvātiem datiem par kādu citu lauksaimniecības kultūru.

Izmēģinājumos iegūto informāciju par atliekām jāiesniedz II pielikuma dosjē formā attiecībā uz to augu aizsardzības līdzekļu pielietošanu, par kuru dosjē iesniegšanas brīdī jāsaņem licence aktīvās vielas iekļaušanai I pielikumā.

Uzraudzībā veiktajiem izmēģinājumiem jāatbilst piedāvātajai kritiskajai LLP. Attiecībā uz testa apstākļiem jāņem vērā vislielākās atliekas, kādas pamatoti var rasties (piemēram, maksimālā piedāvāto pielietojumu skaita, maksimāli paredzētā daudzuma lietojuma, visīsāko intervālu pirms ražas novākšanas, atturēšanās periodu vai uzglabāšanas periodu rezultātā), taču kurš joprojām raksturo reālos vissliktākos testa veikšanas apstākļus, kuros tiek izmantota aktīvā viela.

Jāsagatavo un jāiesniedz tik daudz informācijas, lai apstiprinātu, ka noteiktās formulas attiecas uz reģioniem un to apstākļu diapazonu, kādi, ļoti iespējams, būs sastopami attiecīgajos reģionos, kuros ir ieteicama tā pielietošana.

Izveidojot uzraudzībā esošu izmēģinājumu programmu, parasti jāņem vērā tādi faktori kā klimata atšķirības starp ražošanas apgabaliem, ražošanas metožu dažādība (piemēram, izmantošana brīvā dabā, salīdzinot ar izmantošanu siltumnīcā), ražošanas sezonas, preparātu veids u. c.

Principā attiecībā uz salīdzināmu apstākļu kopumu izmēģinājumi jāveic vismaz divas augšanas sezonas. Visi izņēmumi pilnībā jāpamato.

Pirms iepriekšējas izmēģinājuma rezultātu novērtēšanas ir sarežģīti noteikt precīzu nepieciešamo izmēģinājumu skaitu. Minimālās informācijas prasības tiek piemērotas tikai tad, ja var noteikt dažādu ražošanas apgabalu salīdzināmību, piemēram, attiecībā uz klimatu, ražošanas metodēm un augšanas sezonām u.c. Pieņemot, ka salīdzināmi ir arī visi citi mainīgie (klimats u. c.), galvenajām lauksaimniecības kultūrām jāveic vismaz astoņi izmēģinājumi, kuri raksturo piedāvāto augšanas apgabalu. Mazāk nozīmīgām lauksaimniecības kultūrām parasti jāveic četri izmēģinājumi, kuri raksturo piedāvāto augšanas apgabalu.

Tā iemesla dēļ, ka parasti novērojams augsta to atlieku homogenitāte, kuras rodas pēc ražas pabeigšanas veiktās apstrādes rezultātā vai no aizsargātajām kultūrām, tiks pieņemti izmēģinājumi, kas veikti vienā augšanas sezonā. Principā attiecībā uz apstrādi, kas veikta pēc ražas pabeigšanas, jāveic vismaz četri izmēģinājumi, kurus būtu vēlams īstenot dažādās vietās ar dažādām šķirnēm. Attiecībā uz katru pielietojuma metodi un uzglabāšanas veidu jāveic izmēģinājumu kopums, ja vien skaidri netiek norādīta vissliktākā situācija ar atliekām.

Pētījumu skaitu, kāds jāveic katrā augšanas sezonā, var samazināt tad, ja iespējams pamatot, ka atlieku līmeņi augos/augu izcelsmes produktos būs zemāki nekā noteikšanas robeža.

Ja pielietošanas brīdī tiek atrasta nozīmīga daļa izmantojamās lauksaimniecības kultūras, tad pusē no uzraudzībā veiktajiem izmēģinājumiem par atliekām jāietver informācija, kas demonstrē laika ietekmi uz klātesošo atlieku līmeni (pētījumi par atlieku daudzuma samazināšanos), ja vien nevar pamatot, ka pie piedāvātajiem lietošanas apstākļiem augu aizsardzības līdzekļa pielietošana neietekmē izmantojamo lauksaimniecības kultūru.

Šo pētījumu mērķis ir noteikt atliekas dzīvnieku izcelsmes produktos, kuras tiks iegūtas no atliekām barībā vai lopbarības kultūrās.

Ja nepieciešams, jāiesniedz atsevišķi pētījumi par ar pienu barotu atgremotājdzīvnieku un/vai olu dējēju – mājputnu barošanu. Ja no iesniegtajiem vielmaiņas pētījumiem atbilstoši 6.2. punkta noteikumiem redzams, ka cūkām vielmaiņas ceļš būtiski atšķiras no atgremotājdzīvniekiem, tad jāveic arī pētījumi par cūku barošanu, ja vien nav paredzēts, ka šāda līdzekļa uzņemšana cūkām ir maz nozīmīga.

Principā barība tiek pasniegta trīs devās (trīs līdz pieckārtīgs paredzētais atlieku līmenis un desmitkārtīgs paredzētais atlieku līmenis). Parakstot vienkārtīgu devu, jānosaka teorētiskā barības norma.

Apstrādes pētījumi parasti nav nepieciešami, ja augā vai augu izcelsmes produktā, kurš tiks apstrādāts, nav nozīmīgu vai testa veidā nosakāmu atlieku, vai arī ja kopējā teorētiski maksimāli pieļaujamā dienas deva (TMPDD) ir mazāka par 10 % no ADI. Bez tam apstrādes pētījumi nav jāveic par augiem un augu izcelsmes produktiem, kuri lielākoties tiek apēsti neapstrādātā veidā, izņemot augļus ar neēdamo daļu, tādi kā citrusaugļi, banāni vai kivi, šajā gadījumā nepieciešami dati par atlieku sadali miziņā/mīkstumā.

Būtisks atlieku daudzums parasti attiecas uz atliekām, kuru daudzums pārsniedz 0,1 mg/kg. Ja attiecīgais pesticīds ir īpaši toksisks un/vai ar zemu ADI, tad jāapsver apstrādes pētījumu veikšana nosakāmām atliekām, kuru daudzums nepārsniedz 0,1 mg/kg.

Pētījumi par ietekmi uz atlieku raksturu parasti nav jāveic tad, ja tiek veiktas tikai tādas vienkāršas fiziskas darbības, kurās nav iesaistīta auga vai augu izcelsmes produkta temperatūras maiņa, kā, piemēram, mazgāšana, apgriešana vai spiešana.

Šo pētījumu mērķis ir noteikt, vai apstrādes laikā, par kuru jāveic atsevišķa riska novērtēšana, no neapstrādātu produktu atliekām rodas vai nerodas sadalīšanās vai reakcijas produkti.

Atkarībā no neapstrādātos produktos esošo atlieku līmeņa un ķīmiskā rakstura pēc vajadzības jāpēta pārstāvošo hidrolīzes situāciju kopums (kas līdzinās attiecīgajām pārstrādes darbībām). Ja aktīvās vielas vai metabolītu īpašības norāda, ka šādu procesu rezultātā var rasties toksikoloģiski nozīmīgi sabrukšanas produkti, tad jāpēta arī tāda procesa ietekme, kurš nav hidrolīze. Pētījumi parasti tiek veikti ar aktīvās vielas ar radioaktīvo izotopu iezīmēto formu.

Apstrādes pētījumiem jāatspoguļo apstrāde mājsaimniecībā un/vai faktiskie rūpnieciskie procesi.

Pirmajā acumirklī parasti jāveic vienīgi līdzsvarojošu pētījumu kopums, kas raksturo kopējos procesus attiecībā uz augiem vai augu izcelsmes produktiem, kuri satur nozīmīgu daudzumu atlieku. Pamatojums jāsniedz par to, kādēļ tika izvēlēts šis(-ie) raksturīgais(-ie) process(-i). Apstrādes pētījumos pielietotajai tehnoloģijai vienmēr pēc iespējas ciešāk jāatbilst faktiskajiem apstākļiem, kādi parasti tiek pielietoti praksē. Jāsagatavo bilance, kurā tiek izpētīts visos starpproduktos un gala produktos esošo atlieku atlikums. Gatavojot šādu dokumentu, tajā var atzīmēt jebkuru atsevišķos produktos esošo atlieku koncentrāciju vai samazinājumu un var noteikt arī atbilstošos pārvietošanas faktorus.

Ja uzturā būtiska nozīme ir apstrādātiem augu izcelsmes produktiem un ja līdzsvara izpēte norāda, ka varētu rasties nozīmīgs pārstrādātajos produktos esošo atlieku pārvietojums, tad jāveic trīs turpmākie pētījumi atlieku koncentrāciju vai izšķīdināšanas faktoru noteikšanai.

Šo pētījumu mērķis ir atļaut secīgajās lauksaimniecības kultūrās veikt esošo atlieku novērtēšanu.

Ja informācija, kas sagatavota atbilstoši II pielikuma 7. iedaļas 7.1. punktam vai III pielikuma 9. iedaļas 9.1. punktam, rāda, ka līdz iespējamo secīgo lauksaimniecības kultūru sēšanas vai stādīšanas laikam augsnē vai augu materiālos paliek nozīmīgs daudzums atlieku (>10 % no pielietotās aktīvās vielas kā kopējā nemainītā aktīvā viela un tās attiecīgie metabolīti vai sabrukšanas produkti), tādas kā salmi vai organiskais materiāls, kas ražas novākšanā varētu izraisīt tādu atlieku daudzumu, kas pārsniedz secīgo lauksaimniecības kultūru noteikšanas robežu, tad šādai situācijai jāpievērš pienācīga uzmanība. Jāņem vērā atlieku raksturs secīgajās lauksaimniecības kultūrās, un jāveic vismaz teorētisks šo atlieku daudzuma novērtējums. Ja atlieku esamību secīgajās lauksaimniecības kultūrās nevar izslēgt, tad jāveic vielmaiņas un sadales pētījumi, kam pēc nepieciešamības seko izmēģinājumi, kuri jāveic laukā.

Ja teorētiskā sekojošajās lauksaimniecības kultūrās esošo atlieku novērtēšana ir pabeigta, tad jāsniedz sīka informācija un pamatojums.

Ja nepieciešams, jāveic vielmaiņas un sadales pētījumi un lauka izmēģinājumi ar pārstāvošajām lauksaimniecības kultūrām, kuras izvēlētas parastās lauksaimniecības prakses atspoguļošanai.

Jāsniedz sīki izstrādāts piedāvāto MRL pamatojums, ja nepieciešams, pievienojot visaptverošu izmantotās statistiskās analīzes izklāstu.

Izlemjot, kuri savienojumi jāietver atlieku definīcijā, jāņem vērā to toksikoloģiskā nozīmība, tajā iespējamie daudzumi un pēcreģistrācijas un uzraudzības nolūkos – piedāvāto testa metožu praktiskums.

6.8. Piedāvātie paredzētās lietošanas intervāli pirms ražas novākšanas vai – gadījumos, kad lietošana notiek pēc ražas novākšanas, – atturēšanās periodi vai uzglabāšanas periodi

6.9. Iespējamā un faktiskā apdraudējuma, kas saistīts ar uzturu vai citām lietām, novērtējums

Jāņem vērā reālā uztura uzņemšanas prognozes aprēķināšana. To var veikt soli pa solim, nonākot pie arvien pieaugoša reāla uztura uzņemšanas prognozes. Ja nepieciešams, jāņem vērā arī citi apdraudējuma avoti, tādi kā atliekas, kuras rodas medikamentu vai veterināro līdzekļu lietošanas rezultātā.

Visas šajā iedaļā sniegtās informācijas kopsavilkums un novērtēšana jāveic atbilstoši dalībvalstu kompetento iestāžu sniegtajām norādēm par šādu kopsavilkumu un novērtējumu formātu. Tajā jāietver arī sīki izstrādāts un kritisks šādas informācijas izvērtējums attiecīgo novērtējošo un ar lēmumu pieņemšanu saistīto kritēriju un norāžu kontekstā, ar īpašu atsauci uz cilvēka un dzīvnieku apdraudējumu, kas var rasties vai rodas, un uz datubāzes apjomu, kvalitāti un ticamību.

Jo īpaši jāapskata jebkuru ar zīdītājiem nesaistītu metabolītu toksikoloģiskā nozīmība.

Jāsagatavo shematiska augos un dzīvniekos esošo metabolisko ceļu shēma ar īsu paskaidrojumu par sadali un ķīmiskajām izmaiņām.

Saskaņā ar attiecīgajiem ISO vai citiem starptautiskiem standartiem ir jādara zināma visa būtiskā informācija par pētījumos izmantojamās augsnes veidu un īpašībām, ieskaitot pH līmeni, organiskā oglekļa sastāvu, katjonu apmaiņas kapacitāti, daļiņu izmēru izkliedi un ūdens saturēšanas kapacitāti, ja pF = 0 un pF = 2,5.

Tieši pirms pētījumu uzsākšanas un pabeigšanas būtu jānosaka to augšņu mikrobu biomasa, kurus izmanto sadalīšanās pētījumos laboratorijas apstākļos.

Pētot augsni laboratorijas apstākļos, ieteicams, cik iespējams, izmantot tos pašus augsnes veidus.

Sadalīšanās vai mobilitātes pētījumos izmantojamie augšņu veidi ir jāatlasa tā, lai tie pārstāvētu tos veidus, kas parasti ir sastopami dažādos Kopienas reģionos, kur viela tiek izmantota vai kur ir paredzēts to izmantot, un tiem jābūt tādiem, lai:

Ja iespējams, izmantojamo augšņu paraugiem jābūt svaigiem. Ja nav iespējams izvairīties no iepriekš uzglabātas augsnes izmantošanas, uzglabāšanai būtu jānotiek atbilstošā veidā ierobežotu laika periodu, ievērojot noteiktus nosacījumus, kurus dara zināmus. Ilgāku laiku uzglabātu augsni var izmantot tikai adsorbcijas/desorbcijas pētījumos.

Tās augsnes parametriem, kuru izvēlas pētījumu uzsākšanai, nebūtu jābūt galējiem parametriem, ja runa ir par daļiņu izmēru izkliedi, organiskā oglekļa saturu un augsnes pH līmeni.

Augšņu veidi būtu jāsavāc un ar tiem būtu jārīkojas saskaņā ar ISO 10381-6 (Augsnes kvalitāte - paraugu atlase - norādījumi par augsnes ievākšanu, rīkošanos ar to un uzglabāšanu, lai novērtētu mikrobu procesus laboratorijas apstākļos). Jādara zināmas un jāpamato jebkādas novirzes.

Lauka pētījumi būtu jāveic apstākļos, kas ir pēc iespējas līdzīgāki parastajiem lauksaimniecības apstākļiem attiecībā uz augsnes veidiem un klimatiskajiem apstākļiem tajos reģionos, kur paredzēts izmantot preparātu. Ja veic lauka pētījumus, dara zināmus laika apstākļus.

Sniegtajai informācijai kopā ar pārējiem būtiskajiem datiem un informāciju būtu jābūt pietiekamai, lai:

Ja izdara atsauci uz neekstrahējamajām atliekām, tās definē kā ķīmiskas vielas, kas rodas no pesticīdiem, ko lieto saskaņā ar pareizu lauksaimniecības praksi un ko nevar ekstrahēt ar metodēm, kas ievērojami nemaina šo atlieku ķīmisko raksturu. Neuzskata, ka šīs neekstrahējamās atliekas satur daļiņas, kas vielmaiņas ceļā iekļūst dabiskajos produktos.

Sadalīšanās process vai procesi vienmēr ir jādara zināmi, izņemot gadījumus, kad aktīvo vielu saturošo preparātu raksturs un izmantošanas veids izslēdz augsnes piesārņošanu, piemēram, uzglabājamo produktu apstrāde vai koku ievainojumu dziedēšana.

Sadalīšanās process vai procesi vienmēr ir jādara zināmi par vienu augsnes veidu.

Iegūtie rezultāti ir jāuzrāda shematisku attēlu veidā, parādot iesaistītos procesus, kā arī bilanču veidā, parādot radioaktīvo izotopu izkliedi kā funkciju laika periodā starp:

Sadalīšanās procesu pētījumā jāietver visi iespējamie pasākumi, lai raksturotu un noteiktu neekstrahējamo atlieku, kas veidojas pēc 100 dienām, daudzumu, ja tās pārsniedz 70 % no izmantotās aktīvās vielas devas. Paņēmienus un metodes vislabāk izvēlēties katrā konkrētā gadījumā. Ja iesaistītās sastāvdaļas netiek raksturotas, jāsniedz pamatojums.

Pētījuma ilgums parasti ir 120 dienas, izņemot gadījumus, kad pēc īsāka laika perioda neekstrahējamo atlieku un CO2 līmeņi ir tādi, ka tos var droši ekstrapolēt uz 100 dienām.

Setac — pesticīdu atrašanās vidē un ekotoksicitātes novērtēšanas kārtība ( 27 ).

Augsnes sadalīšanās pētījumiem būtu jāsniedz pēc iespējas labāks tā laika perioda novērtējums, kāds paiet, lai laboratorijas apstākļos aktīvās vielas un attiecīgo metabolītu, sadalīšanās un ķīmisko reakciju produktu sadalīšanās sasniegtu 50 % un 90 % (DT 50lab un DT 90lab).

Sniegtajai informācijai kopā ar pārējiem būtiskajiem datiem un informāciju būtu jābūt pietiekamai, lai noteiktu aktīvās vielas un attiecīgo metabolītu, sadalīšanās un ķīmisko reakciju rezultātā radušos produktu absorbcijas koeficientu.

Pētījumi vienmēr jādara zināmi, izņemot gadījumus, kad aktīvo vielu saturošo preparātu raksturs un izmantošanas veids izslēdz augsnes piesārņošanu, piemēram, izmantošana uzglabājamo produktu apstrādei vai koku ievainojumu dziedēšanai.

Vismaz par trim augsnes veidiem jādara zināmi līdzīgi pētījumi par visiem attiecīgajiem metabolītiem, sadalīšanās un ķīmisko reakciju produktiem, kuri augsnes sadalīšanās pētījumos visu laiku veido vairāk nekā 10 % no pievienotās aktīvās vielas daudzuma.

Sniegtajai informācijai un datiem kopā ar informāciju un datiem par vienu vai vairākiem aktīvo vielu saturošiem preparātiem būtu jābūt pietiekamai, lai noteiktu vai ļautu novērtēt:

7.2.1. Sadalīšanās ātrums un process ūdens sistēmās (ciktāl to neaplūko 2.9. punkts)

Sniegtajai informācijai kopā ar pārējiem būtiskajiem datiem un informāciju būtu jābūt pietiekamai, lai:

7.2.2. Sadalīšanās ātrums un process gaisā (ciktāl to neaplūko 2.10. punkts)

Ņemot vērā augsnē, ūdenī vai gaisā sastopamo atlieku ķīmisko sastāvu, kuras rodas aktīvo vielu saturoša augu aizsardzības līdzekļa izmantošanas vai piedāvātās izmantošanas rezultātā, jāiesniedz atlieku definīcijas priekšlikums, ņemot vērā gan noskaidrotos līmeņus, gan to toksikoloģisko un vides nozīmi.

Jādara zināmi pieejamie kontroles dati par aktīvās vielas un attiecīgo metabolītu, sadalīšanās un ķīmisko reakciju produktu izplatīšanos un ietekmi.

8.2.1., 8.2.4. un 8.2.6. punktâ minçto pârbauÞu dati ir jâiesniedz par katru aktîvo vielu, pat ja nav sagaidâms, ka to saturoðie augu aizsardzîbas produkti varçtu sasniegt ûdens virsmu iecerçtajos lietoðanas nosacîjumos. Minçtie dati ir vajadzîgi saskaòâ ar Direktîvas 67/548/EEK VI pielikuma noteikumiem aktîvâs vielas klasificçðanai.

Paziòotie dati ir jâatbalsta ar analîtiskiem datiem par pârbaudâmâs vielas koncentrâcijâm pârbaudâmajâ vidç.

Pārbaudē būtu jāiegūst pietiekama informācija, lai novērtētu aktīvās vielas ietekmi uz mikrobu darbību augsnē slāpekļa pārveides un oglekļa mineralizācijas ziņā.

Pārbaude jāveic, ja līdzekļus, kas satur aktīvo vielu, izmanto augsnē vai, praktiski tos lietojot, var piesārņot augsni. Gadījumā, ja aktīvo vielu ir paredzēts izmantot augsnes sterilizācijas līdzekļos, jāsagatavo tādi pētījumi, lai noteiktu augsnes stāvokļa atjaunošanas ātrumu pēc tās apstrādes.

Izmantotajām augsnēm jābūt tikko atlasītām lauksaimniecības augsnēm. Jāpārliecinās, ka vietas, no kurienes tiek ņemta augsne, pēdējo divu gadu laikā nav tikušas apstrādātas ar kādu vielu, kas varētu būtiski izmainīt tajā esošo mikrobu populāciju dažādību un līmeņus, izņemot pārejošā veidā.

SETAC – pesticīdu atrašanās vidē un vides toksiskuma novērtēšanas kārtība.

8.6. Ietekme uz citiem blakussugu organismiem (flora un fauna), kuri uzskatāmi par apdraudētiem

Jāsniedz to pieejamo datu kopsavilkums, kas iegūti no provizoriskajām pārbaudēm un kas izmantoti, lai novērtētu bioloģisko aktivitāti un pozitīvo vai negatīvo devu diapazonu, kurš var nodrošināt informāciju par iespējamo ietekmi uz citām blakussugām, floru un faunu, pievienojot kritisku novērtējumu par to saistību ar potenciālo ietekmi uz blakussugām.

Jāziņo par ietekmi uz bioloģiskajām notekūdeņu apstrādes metodēm, ja to augu aizsardzības līdzekļu lietošana, kas satur aktīvo vielu, var radīt negatīvu iedarbību uz notekūdeņu apstrādes ražotnēm.

10. Priekšlikumi, kas ietver aktīvās vielas klasifikācijas un marķēšanas priekšlikumu pamatojumu saskaņā ar Padomes Direktīvu 67/548/EEK:

11. III pielikuma A daļā minētā dokumentācija par reprezentatīvo augu aizsardzības līdzekli

Mikroorganisma identificēšana kopā ar klasificēšanu ļauj iegūt svarīgāko informāciju, un tā ir galvenais kritērijs lēmumu pieņemšanā.

Jānorāda pieteikuma iesniedzēja vārds/nosaukums un adrese (pastāvīgā Kopienas adrese), kā arī atbilstošās kontaktpersonas vārds, uzvārds, amats, tālruņa un faksa numurs.

Ja turklāt pieteikuma iesniedzēja birojs, viņa pārstāvis vai aģents atrodas dalībvalstī, kurā tiek iesniegts pieteikums par iekļaušanu I pielikumā, vai Komisijas norādītajā ziņotājdalībvalstī, jānorāda vietējā biroja, pārstāvja vai aģenta vārds/nosaukums un adrese, kā arī atbilstošās kontaktpersonas vārds, uzvārds, amats, tālruņa un faksa numurs.

Jānorāda mikroorganisma ražotāja vai ražotāju vārds un adrese, kā arī visu to ražotņu nosaukumi un adreses, kurās mikroorganisms tiek ražots. Jāmin kontaktvieta (vēlams centrālā kontaktvieta, tostarp nosaukums, tālruņa un faksa numurs), ar mērķi sniegt atjauninātu informāciju un atbildēt uz jautājumiem par ražošanas tehnoloģiju, procesiem un produkta kvalitāti (vajadzības gadījumā, ieskaitot arī atsevišķas partijas). Ja pēc mikroorganisma iekļaušanas I pielikumā mainās ražotāju atrašanās vieta vai to skaits, nepieciešamā informācija atkal jāpaziņo Komisijai un dalībvalstīm.

Jāinformē par mikroorganisma minimālo un maksimālo saturu materiālā, ko izmanto izstrādāto produktu ražošanā. Saturs jāizsaka, izmantojot atbilstošus terminus, piemēram, aktīvo vienību skaits uz tilpumu vai svaru, vai kādā citā veidā, kas ir atbilstīgi mikroorganismam.

Ja sniegtā informācija attiecas uz eksperimentālo ražotņu sistēmu, tiklīdz ir stabilizētas rūpnieciskās ražošanas metodes un procedūras, prasītā informācija atkārtoti jāiesniedz Komisijai un dalībvalstīm, ja ražošanas izmaiņu rezultātā mainās tīrības specifikācija.

1.4.2. Piemaisījumu, piedevu un piesārņojošo mikroorganismu identitāte un saturs

Vēlams, lai iespēju robežās augu aizsardzības līdzeklis būtu bez piesārņotājiem (tostarp bez piesārņojošiem mikroorganismiem). Pieņemamais piesārņotāju līmenis un raksturs būtu jānosaka kompetentajai iestādei, ņemot vērā riska novērtējumu.

Ja vien ir iespējams un ja tas ir lietderīgi, ir jāziņo par visu piesārņojošo mikroorganismu identitāti un maksimālo saturu, kas izteikts atbilstošā vienībā. Ja iespējams, informācija par identitāti jāsniedz tā, kā paredzēts II pielikuma B daļas 1. iedaļas 1.3. punktā.

Attiecīgie metabolīti (, t.i., ja sagaidāms, ka tie varētu apdraudēt cilvēku veselību un/vai vidi), par kuriem zināms, ka tos veido mikroorganisms, būtu identificējami un klasificējami dažādos mikroorganisma stāvokļos vai dažādos augšanas posmos (skatīt II.B pielikuma Ievada viii) apakšpunktu).

Vajadzības gadījumā jāsniedz sīki izstrādāta informācija par visiem elementiem, piemēram, par kondensātiem, barotnēm u.c.

Tādu ķīmisko piemaisījumu gadījumā, kas ietekmē cilvēku veselību un/vai vidi, jānorāda attiecīgi izteikta to identitāte un maksimālais saturs.

Informācija par tādu ķīmisko vielu identitāti, kā piedevas, jāsniedz tā, kā paredzēts II pielikuma A daļas 1. iedaļas 1.10. punktā.

Vajadzības gadījumā, izmantojot atbilstošās vienības, jānorāda tie paši dati, kas minēti II pielikuma A daļas 1. iedaļas 1.11. punktā.

2.1. Mikroorganisma vēsture un tā pielietojums. Sastopamība dabā un ģeogrāfiskā izplatība

Jānorāda pazīstamība, ko interpretē kā attiecīgo zināšanu pieejamību par mikroorganismu.

Jāsniedz mikroorganisma vēsturiskais pamatojums un tā pielietojums (pārbaudēs/zinātniskās izpētes projektos vai komerclietošanā).

Jānorāda ģeogrāfiskais reģions un vieta ekosistēmā (piemēram, saimniekaugs, pārnēsātājdzīvnieks vai augsne, no kuras mikroorganisms tika izolēts). Jāziņo par mikroorganisma izolācijas metodi. Ja iespējams, mikroorganisma sastopamība dabā attiecīgajā vidē tiek norādīta celma līmenī.

Attiecībā uz mutantu vai ģenētiski modificētu mikroorganismu (kā noteikts Direktīvas 90/220/EEK I.A pielikuma 2. daļā un I.B pielikumā) jāsniedz detalizēta informācija par tā ražošanu un izolēšanu, kā arī par līdzekļiem, ar kuru palīdzību to var skaidri atšķirt no vecāku savvaļas celma.

Vajadzības gadījumā jānorāda sīka informācija par kaitīgiem organismiem, pret kuriem piemēro aizsardzību.

Jānorāda galvenais darbības veids. Saistībā ar darbības veidu būtu jānorāda uz gadījumu, kad mikroorganisms producē toksīnu, kurš beigās arī iedarbojas uz mērķa organismu. Tādā gadījumā būtu jāapraksta šā toksīna darbības veids.

Vajadzības gadījumā būtu jāsniedz informācija par infekcijas vietu un veidu, kādā tā iekļuvusi mērķa organismā, un tās uzņēmības stadijas. Jāziņo par visu eksperimentālo pētījumu rezultātiem.

Jānorāda, kādā veidā ir iespējama mikroorganisma vai tā metabolītu (jo īpaši toksīnu) uzņemšana (piemēram, kontakta veidā, caur kuņģi, ieelpojot). Turklāt arī jānorāda, vai augos notiek vai nenotiek mikroorganisma vai tā metabolītu pārveidošanās, un vajadzības gadījumā jāapraksta, kā šī pārveidošanās notiek.

Gadījumā, ja novērojama patogēna iedarbība uz mērķa organismu, norāda arī inficējošo devu (deva, kas nepieciešama infekcijas izraisīšanai ar paredzēto iedarbību uz mērķa sugām) un spēju pārnēsāt infekciju (mikroorganisma izplatības iespējas uz mērķa populāciju, kā arī no vienas mērķa sugas uz kādu citu (mērķa) sugu) pēc izmantošanas piedāvātajos lietošanas apstākļos.

2.3. Specifiskais saimnieku loks un iedarbība uz sugām, kuras nav kaitīgais mērķa organisms

Sniedz visu pieejamo informāciju par iedarbību uz blakusorganismiem apgabalā, kurā mikroorganisms var izplatīties. Norāda tādu blakusorganismu sastopamību, kuri ir vai nu cieši saistīti ar mērķa sugām, vai arī ir īpaši pakļauti šādai iedarbībai.

Norāda visu pieredzi par aktīvās vielas vai tās metabolisma produktu toksisko iedarbību uz cilvēkiem vai dzīvniekiem, par to, vai organisms spēj uzkrāties un vai iespējama invāzija cilvēkos vai dzīvniekos (tostarp indivīdos ar nomāktu imunitāti), un vai tas ir patogēns. Norāda visu pieredzi par to, vai aktīvā viela vai tās produkti var kairināt cilvēku vai dzīvnieku ādu, acis vai elpošanas orgānus un vai tie ir alerģiski saskarē ar ādu vai ieelpojot.

Jāsniedz informācija par mikroorganisma dzīves ciklu, aprakstīto simbiozi, parazītismu, konkurentiem, predatoriem u.c., tostarp par saimniekorganismiem, kā arī par vīrusu pārnēsātājiem.

Jāsniedz informācija par miera stadijām un to ilgumu, virulenci un infekcijas potenciālu.

Jānorāda mikroorganisma spēja producēt metabolītus, kā arī toksīnus, kuri apdraud cilvēku veselību un/vai vidi, tā dažādajās attīstības pakāpēs pēc izdalīšanas.

Jānorāda mikroorganisma noturība un informācija par tā dzīves ciklu raksturīgajos lietojuma vides apstākļos. Turklāt jānorāda mikroorganisma īpašais jutīgums pret noteiktiem vides elementiem (piemēram, ultravioleto starojumu, augsni, ūdeni).

Jānorāda vides prasības (temperatūra, pH līmenis, mitrums, barošanas prasības u.c.) attiecībā uz mikroorganisma izdzīvošanu, vairošanos, koloniju veidošanu, radīto kaitējumu (tostarp cilvēka audiem) un darbības efektivitāti. Jānorāda specifisku virulences faktoru klātbūtne.

Jānosaka temperatūras diapazons, kādā mikroorganismi attīstās, tostarp minimālā, maksimālā un optimālā temperatūra. Šai informācijai ir īpaša nozīme pētījumos par ietekmi uz cilvēku veselību (5. iedaļa).

Jānorāda arī iespējamā tādu faktoru, kā temperatūras, ultravioletā starojuma, pH līmeņa un noteiktu vielu esamības ietekme uz attiecīgo toksīnu stabilitāti.

Jāinformē par iespējamiem mikroorganismu izkliedes ceļiem (pa gaisu putekļu daļiņu vai aerosolu veidā, ar saimniekorganismiem kā pārnēsātājiem u.c.) raksturīgos vides apstākļos, kas saistīti ar izmantošanu.

Norāda iespēju, ka pastāv tāda viena vai vairākas aktīvo un/vai attiecīgi piesārņojošo mikroorganismu ģints sugas, par kurām zināms, ka tās ir patogēnas cilvēkiem, dzīvniekiem, laukaugiem vai citām blakussugām, un norāda to izraisītās slimības veidu. Norāda, vai tas ir iespējams un, ja tā, tad ar kādiem līdzekļiem var skaidri nošķirt aktīvo mikroorganismu no patogēnajām sugām.

Vajadzības gadījumā jāsniedz informācija par ģenētisko stabilitāti (piemēram, raksturīgo īpašību mutācijas ātrumu, kas saistīts ar darbības veidu vai ārējo ģenētiskā materiāla uzņemšanu) ierosinātās lietošanas vides apstākļos.

Turklāt jāsniedz informācija arī par mikroorganisma spēju ģenētisko materiālu nodot citiem organismiem, kā arī par tā spēju būt patogēnam attiecībā uz augiem, dzīvniekiem vai cilvēkiem. Ja mikroorganismam ir attiecīgi ģenētiskie papildelementi, jānorāda kodēto īpašību stabilitāte.

Ja pieteikuma iesniegšanas laikā vai pēc tam ir zināms, ka citi celmi, kuri pieder pie tās pašas mikrobu sugas, pie kuras pieder celms, par ko ir iesniegts pieteikums, producē metabolītus (jo īpaši toksīnus) ar nepieņemamu ietekmi uz cilvēku veselību un/vai vidi, norāda šīs vielas raksturu un uzbūvi, tās klātbūtni šūnā vai ārpus tās un tās stabilitāti, darbības veidu (tostarp darbībai nepieciešamā mikroorganisma iekšējos un ārējos faktorus), kā arī iedarbība uz cilvēkiem, dzīvniekiem vai citām blakussugām.

Jāapraksta apstākļi, kādos mikroorganisms producē metabolītu vai metabolītus (jo īpaši toksīnu vai toksīnus).

Jāsniedz visa pieejamā informācija par mehānismu, ar ko mikroorganismi regulē šā metabolīta vai šo metabolītu ražošanu.

Jāsniedz visa pieejamā informācija par producēto metabolītu ietekmi uz mikroorganisma darbības veidu.

Daudzi mikroorganismi producē dažas antiobiotiskās vielas. Jebkurā mikrobiālā augu aizsardzības līdzekļa izstrādes posmā jāizvairās no iejaukšanās, ko rada antibiotiķu izmantošana medicīnā vai veterinārajā medicīnā.

Jāsniedz informācija par mikroorganisma rezistenci vai jutīgumu pret antibiotikām vai citām pretmikrobu vielām, jo īpaši par to gēnu stabilitāti, ar kuriem kodē antiobiotisko rezistenci, ja vien nevar pamatot, ka mikroorganisms nekaitē cilvēku vai dzīvnieku veselībai vai arī ka tas nevar pārnest savu rezistenci pret antibiotikām vai citām pretmikrobu vielām.

Vadoties pēc šī uzskaitījuma, konkrēti jānorāda esošā un paredzētā lietošanas joma mikroorganismu saturošiem preparātiem:

Jāsniedz sīka informācija par pašreizējo un paredzēto lietošanu attiecībā uz aizsargātajām laukaugu kultūrām, kultūru grupām, augiem vai augu produktiem.

Jāsniedz pilnīga informācija par to, kā mikroorganisms tiek iegūts vairumā.

Pieteikuma iesniedzējs gan attiecībā uz ražošanas metodi/procesu, gan attiecībā uz produktu piemēro pastāvīgu kvalitātes kontroli. Jo īpaši jāseko mikroorganisma galveno īpašību spontānām izmaiņām un nozīmīgu piesārņotāju neesamībai/klātbūtnei. Attiecībā uz ražošanu jāmin kvalitātes nodrošināšanas kritēriji.

Jāapraksta un jānorāda metodes, kādas izmanto, lai iegūtu viendabīgu produktu, un pārbaudes metodes tā standartizēšanai, uzglabāšanai un mikroorganisma tīrības nodrošināšanai (piemēram, HACCP).

3.5. Informācija par mērķa organisma (organismu) rezistences veidošanos vai iespējamo veidošanos

Jānorāda pieejamā informācija par mērķa organisma (organismu) rezistences vai šķērsrezistences iespējamo veidošanos. Ja iespējams, jāapraksta atbilstošās vadības stratēģijas.

Turklāt jāapraksta jebkura metode, ja vien tāda ir, kura varētu aizkavēt mikroorganisma ietekmes zudumu uz mērķa sugu.

3.7. Ieteicamās metodes un piesardzības pasākumi attiecībā uz apstrādi, uzglabāšanu, pārvadāšanu vai ugunsgrēku

Katram mikroorganismam jāsagatavo drošības datu lapa, kas līdzinās lapai, kāda jāsastāda Direktīvas 67/548/EEK ( 34 )27. pantā minētajām ķīmiski aktīvajām vielām.

Daudzos gadījumos vēlamais vai vienīgais veids, kā droši atbrīvoties no mikroorganismiem, piesārņotajiem materiāliem vai piesārņotā iepakojuma, ir kontrolēta sadedzināšana licencētā dedzināšanas krāsnī.

Pilnībā jāapraksta metodes, ar kādām var droši atbrīvoties no mikroorganisma vai nonāvēt to pirms iznīcināšanas, kā arī metodes piesārņotā iepakojuma un piesārņoto materiālu iznīcināšanai. Lai noteiktu šo metožu efektivitāti un drošību, jāsniedz ar tām saistītie dati.

Jāsniedz informācija par procedūrām, ar kādām mikroorganismu var padarīt nekaitīgu vidē (piemēram, ūdenī vai augsnē), ja ir noticis negadījums.

Šīs iedaļas noteikumi ietver tikai tās analītiskās metodes, kuras nepieciešamas pēcreģistrācijas kontroles un uzraudzības nolūkos.

Attiecībā uz visām riska novērtēšanas jomām būtu jāapsver pēc apstiprināšanas veicamā uzraudzība. Jo īpaši nozīmīgi tas ir tad, ja apstiprināšanai tiek izskatīti mikroorganismu celmi, kuriem nav vietēja izcelsme attiecībā uz pieteikumā minēto jomu. Attiecībā uz analītiskajām metodēm, kuras tiek izmantotas datu iegūšanai, kā paredzēts šajā direktīvā, vai kādiem citiem mērķiem, pieteikuma iesniedzējam jāpamato izmantotā metode; vajadzības gadījumā šādām metodēm tiks izstrādāti atsevišķi norādījumi, pamatojoties uz tām pašām prasībām, kādas noteiktas attiecībā uz metodēm pēcreģistrācijas kontroles un uzraudzības mērķiem.

Jāsniedz metožu apraksts, un tajā jāietver sīka informācija par izmantotajām iekārtām, materiāliem un apstākļiem. Jāziņo par jebkuras starptautiski atzītas metodes piemērojamību.

Cik vien iespējams, šīm metodēm jāparedz vienkāršākā pieeja, ietverot minimālas izmaksas, un īstenošanai nepieciešamās vispārpieejamās iekārtas.

Attiecībā uz metodēm, kas izmantotas mikroorganismu un to atlieku analīzei, jāsniedz dati par to specifiskumu, linearitāti, precizitāti un atkārtojamību, kā noteikts II pielikuma A daļas 4.1. un 4.2. punktā.

4.2. Metodes, lai noteiktu un izteiktu skaitliski (dzīvotspējīgās un dzīvotnespējīgās) atliekas

uz laukaugiem un/vai laukaugos, pārtikā un lopbarībā, dzīvnieku un cilvēku ķermeņa audos un šķidrumos, augsnē, ūdenī (tostarp dzeramajā ūdenī, gruntsūdenī un virszemes ūdeņos) un, vajadzības gadījumā, arī gaisā.

Būtu jāiekļauj arī analītiskās metodes, nosakot olbaltumvielām līdzīgu produktu daudzumu vai aktivitāti, piemēram, analizējot dzīvnieku šūnu bioloģiskā pamatsastāva eksponenciālās kultūras vai kultūru centrifugātus.

Ir vajadzīga pamatinformācija par mikroorganisma spēju izraisīt kaitīgu iedarbību, piemēram, spēju kolonizēt, radīt kaitējumu vai producēt toksīnus un citus būtiskus metabolītus.

Ja ir pieejams un ciktāl tas nav pretrunā ar Padomes 1980. gada 27. novembra Direktīvu 80/1107/EEK par darbinieku aizsardzību pret draudiem, kas saistīti ar pakļaušanu ķīmisku, fizikālu un bioloģisku aģentu iedarbībai darba vietā ( 35 ) un Padomes 1990. gada 26. novembra Direktīvu 90/679/EEK par darbinieku aizsardzību pret draudiem, kas saistīti ar pakļaušanu bioloģisku aģentu iedarbībai darba vietā ( 36 ), jāiesniedz praktiska rakstura dati un informācija par infekcijas vai patogenitātes simptomu atzīšanu un pirmās palīdzības un terapeitisko pasākumu efektivitāti. Vajadzības gadījumā jāpēta un jāziņo par potenciālo antagonistu efektivitāti. Vajadzības gadījumā jānorāda metodes mikroorganisma nonāvēšanai vai tā padarīšanai par inficēt nespējīgu (skatīt 3. iedaļas 3.8. punktu).

Ziņas un informācija, kas attiecas uz iedarbību uz cilvēkiem, ja tāda ir pieejama un ja tā ir sagatavota vajadzīgajā kvalitātē, ir jo īpaši nozīmīga, apstiprinot veiktās ekstrapolācijas derīgumu un secinājumus, kuri izdarīti attiecībā uz mērķa orgāniem, virulenci un kaitīgās iedarbības atgriezeniskumu. Šādu informāciju var sagatavot pēc nejaušas iedarbības vai pēc iedarbības darba apstākļos.

Jāiesniedz sagatavotie ziņojumi par arodveselības uzraudzības programmām, kas papildināti ar sīku informāciju par programmas modeli un iedarbību uz mikroorganismu. Ja iespējams, šādos ziņojumos jāiekļauj dati, kas saistīti ar mikroorganisma darbības mehānismu. Ja ir pieejama, šādos ziņojumos jāiekļauj arī informācija no personām, kuras ražotnēs vai pēc mikroorganisma izmantošanas bijušas pakļautas šādai iedarbībai (piemēram, efektivitātes izmēģinājumos).

Īpaša uzmanība būtu jāpievērš tām personām, kuru uzņēmību pret slimībām var ietekmēt tādi iemesli, kā agrāk notikusi saslimšana, medikamentu lietošana, imūnsistēmas nepietiekamība, grūtniecība vai barošana ar krūti.

Jāsniedz pieejamā informācija par sensibilizāciju un alerģisko reakciju strādniekiem, tostarp strādniekiem ražotnēs, laukstrādniekiem, ar pētniecību saistītajiem cilvēkiem un citiem, kuri ir pakļauti mikroorganisma iedarbībai, bet vajadzības gadījumā jāiekļauj arī sīka informācija par visiem hiperjutīguma un hroniskā jutīguma gadījumiem. Sagatavotajā informācijā jāietver sīkas ziņas par iedarbības biežumu, pakāpi un ilgumu, novērotajiem simptomiem, kā arī citi attiecīgie klīniskie novērojumi. Jānorāda arī tas, vai strādnieki ir bijuši pakļauti jebkādiem alerģijas testiem un vai ir izvaicāti par alerģiskiem simptomiem.

Kopā ar atskaitēm par jebkuriem turpmākajiem pētījumiem jāiesniedz ziņojumi, kas sagatavoti, izmantojot pieejamo literatūru par mikroorganismu vai ar to cieši saistītiem taksonomiskās grupas locekļiem (attiecībā uz klīniskiem gadījumiem), ja tie ir sagatavoti, izmantojot atsauces izdevumus vai oficiālos ziņojumus. Šādi ziņojumi ir īpaši nozīmīgi un tajos būtu jāietver visaptverošs iedarbības rakstura, pakāpes un ilguma apraksts, kā arī novērotie klīniskie simptomi, pielietotās pirmās palīdzības un terapeitiskās darbības un veiktie pasākumi un novērojumi. Kopsavilkuma un abstraktās informācijas vērtība ir ierobežota.

Veicot pētījumus ar dzīvniekiem, īpaši nozīmīgi var būt ziņojumi, kas saistīti ar klīniskiem gadījumiem, apstiprinot tādas informācijas derīgumu, kura no informācijas par dzīvniekiem interpretēta kā informācija par cilvēku, un norādot neparedzēto kaitīgo iedarbību, kas ir raksturīga attiecībā uz cilvēkiem.

Lai varētu pareizi interpretēt iegūtos rezultātus, ir ārkārtīgi svarīgi, lai piedāvātās testa metodes būtu būtiskas attiecībā uz sugu jutīgumu, ievadīšanas paņēmienu utt., kā arī būtiskas bioloģiskā un toksikoloģiskā aspektā. Testa mikroorganismu ievadīšanas paņēmiens ir atkarīgs no galvenajiem iedarbības veidiem uz cilvēkiem.

Lai novērtētu vidēji ilgu un ilgtermiņa ietekmi pēc akūtas, subakūtas un semihroniskas mikroorganismu iedarbības, ir jāizmanto iespējas, kas piedāvātas lielākajā daļā ESAO vadlīniju, lai attiecīgos pētījumus pagarinātu par atjaunošanās periodu (pēc kura jāveic pilna makroskopiskā un mikroskopiskā patoloģija, tostarp mikroorganismu izpēte audos un orgānos).Tas sekmē noteiktas iedarbības interpretēšanu un sniedz iespēju atzīt neefektivitāti un/vai patogenitāti, kas savukārt palīdz pieņemt lēmumus par citiem jautājumiem, piemēram, vajadzību veikt ilgtermiņa pētījumus (kancerogenitāte, u.c., skat. 5.3. punktu), kā arī to, ir vai nav jāveic atlieku pētījumi (skat. 6.2. punktu).

Testā tiks iegūta pietiekama informācija, lai novērtētu mikroorganisma potenciālu provocēt sensibilizācijas reakcijas ieelpojot, kā arī iedarbību caur ādu. Ir jāveic maksimizācijas tests.

Pētījumiem, datiem un informācijai, kas jāsniedz un jānovērtē, jābūt pietiekamai, lai identificētu ietekmi pēc vienreizējas iedarbošanās ar mikroorganismu, un jo īpaši lai noteiktu vai norādītu:

Akūto toksisko/patogēno iedarbību var papildināt inficētspēja un/vai ilgstošāka iedarbība, kas nav uzreiz novērojama. Ar mērķi iegūt veselības novērtējumu ir jāveic pētījumi par spēju, uzņemot caur muti, ieelpojot un ar intraperitoneālās/zemādas injekciju, inficēt testa zīdītājdzīvniekus.

Veicot akūtas toksicitātes, patogenitātes un inficētspējas pētījumus, jānovērtē mikroorganisma un/vai aktīvā toksīna izvadīšana no orgāniem, kas tiek uzskatīti par būtiskiem mikrobiālajā izmeklēšanā (piemēram, no aknām, nierēm, liesas, plaušām, smadzenēm, asinīm un no ievadīšanas vietas).

Veicamajiem novērojumiem jāatspoguļo eksperta zinātniskais slēdziens, un tajos vajadzētu iekļaut mikroorganismu saskaitīšanu visos audos, kuri, iespējams, var būt skarti (piemēram, norādot mikroorganismu skaitu ievainojumos), un galvenajos orgānos: mirušu vai mirstošu (laika posmā starp inficēšanos un nāvi) dzīvnieku nierēs, smadzenēs, aknās, plaušās, liesā, urīnpūslī, asinīs, limfmezglos, gremošanas traktā, aizkrūts dziedzerī un ievainojumos inficēšanās vietā.

Informācija, kura iegūta akūtās toksicitātes, patogenitātes un inficētspējas testos, ir īpaši nozīmīga, novērtējot apdraudējumu, kas var rasties nejaušās situācijās, un draudus patērētājiem, tos pakļaujot iespējamo atlieku iedarbībai.

Jāziņo par mikroorganisma akūto orālo toksicitāti, patogenitāti un inficētspēju

Jāziņo par mikroorganisma inhalācijas toksicitāti ( 39 ), patogenitāti un inficētspēju.

Intraperitoneālo/zemādas testu uzskata par ļoti jutīgu pārbaudi konkrētās inficētspējas noskaidrošanai.

Attiecībā uz visiem mikroorganismiem vienmēr jāveic intraperitoneālā injekcija, taču, lai novērtētu, vai intraperitoneālās injekcijas vietā nav jāveic zemādas injekcija, ja maksimālā augšanas un vairošanās temperatūra ir zemāka par 37?C, var izmantot arī eksperta slēdzienu.

Ja saskaņā ar 2.8. punktu mikroorganisms producē eksotoksīnus, tad barotnē jāpārbauda šo toksīnu un visu pārējo būtisko metabolītu genotoksicitāte. Šādi toksīnu un metabolītu testi jāveic, izmantojot attīrītu ķīmisko vielu, ja tas iespējams.

Ja pamatpētījumi nenorāda uz toksisko metabolītu veidošanos, pētījumi par pašu mikroorganismu būtu jāskata, ņemot vērā eksperta slēdzienu par pamatdatu svarīgumu un derīgumu. Attiecībā uz vīrusu jāapspriež iestarpinātās mutaģenēzes veidošanās draudi zīdītāju šūnās vai kancerogenitātes izraisītais apdraudējums.

Ir svarīgi pieņemt elastīgu pieeju, izvēloties turpmākos testus atkarībā no rezultātu interpretācijas katrā fāzē.

Šūnveida mikroorganismu genotoksicitāte, ja vien iespējams, tiks pētīta pēc šūnu sabrukšanas. Jāpamato izmantotā preparāta parauga metode.

Jāsniedz mutagenitātes testu in vitro rezultāti (gēnu mutācijas baktēriju raudze, klastogenicitātes tests un gēnu mutācijas tests zīdītāju šūnās).

Šāda informācija jāziņo par starpšūnu replikācijas mikroorganismiem, piemēram, vīrusiem, viroīdiem vai specifiskām baktērijām un vienšūņiem, ja vien 1. līdz 3. iedaļā minētā informācija skaidri nenorāda uz to, ka mikroorganisms nevairojas siltasiņu organismos. Šūnu kultūra jāpēta cilvēka šūnā vai dažādu orgānu audu kultūrās. Atlasi var veikt, pamatojoties uz paredzamajiem mērķa orgāniem pēc inficēšanas. Ja cilvēka šūna vai specifisko orgānu audu kultūras nav pieejamas, var izmantot cita zīdītāja šūnu un audu kultūras. Attiecībā uz vīrusiem galvenais apsvērums ir to spēja mijiedarboties ar cilvēka genomu.

Pētījumi par īslaicīgu toksicitāti jāveic ar mērķi iegūt informāciju par to, kāds mikroorganisma daudzums pētījuma apstākļos pieļaujams bez toksiskās iedarbības. Šādos pētījumos tiek iegūta lietderīga informācija par to personu apdraudējumu, kuri apstrādā un izmanto preparātus, kas satur mikroorganismu. Jo īpaši īslaicīgie pētījumi sniedz būtisku ieskatu attiecībā uz iespējamajām kumulatīvajām mikroorganisma darbībām un to strādnieku apdraudējumu, kuri tam ir intensīvi pakļauti. Turklāt īslaicīgie pētījumi sniedz informāciju, kas ir noderīga hroniskās toksicitātes pētījumu plānošanā.

Pētījumiem, datiem un informācijai, kas jāsniedz un jānovērtē, jābūt pietiekamai, lai identificētu ietekmi pēc atkārtotas iedarbības ar mikroorganismu, un jo īpaši, lai turpmāk noteiktu vai norādītu:

Īslaicīgās toksicitātes pētījuma laikā jānovērtē mikroorganisma izvadīšana no galvenajiem orgāniem.

Jāziņo par mikroorganisma īslaicīgo toksicitāti (kas pastāv vismaz 28 dienas).

Jāpamato testa sugu izvēle. Pētījuma ilgums ir atkarīgs no akūtās toksicitātes un datiem par izvadīšanu.

Ir vajadzīgs eksperta slēdziens, lai noteiktu, kādam ievadīšanas veidam dodama priekšroka.

Uzskata, ka ir vajadzīga informācija par ietekmi uz veselību pēc atkārtotas iedarbības ieelpojot, jo īpaši attiecībā uz darba atmosfēras riska novērtējumu. Atkārtota iedarbība var ietekmēt nesējorganisma (cilvēka) spēju izvadīt mikroorganismus (piemēram, rezistenci). Turklāt, lai iegūtu pareizu riska novērtējumu, jāpēta arī barotnes, līdzformulantu un mikroorganisma toksicitāte pēc atkārtotas iedarbības ar piesārņotājiem. Jāņem vērā, ka augu aizsardzības līdzekļos esošie formulanti var ietekmēt mikroorganisma toksicitāti un inficētspēju.

Ir jāsagatavo informācija par īslaicīgo mikroorganisma inficētspēju, patogenitāti un toksicitāti (respiratorā ceļā), ja vien jau sniegtā informācija nav pietiekama, lai novērtētu ietekmi uz cilvēka veselību. To var izmantot, ja ir pierādīts, ka testa materiālam nav ieelpojamu daļiņu un/vai nav sagaidāma atkārtota iedarbība.

5.2.6. Piedāvātā ārstēšana: pirmās palīdzības pasākumi, medicīniskā palīdzība

Jānorāda pirmās palīdzības pasākumi, kas īstenojami infekcijas un acu kairināšanas gadījumā.

Pilnībā jāizklāsta terapeitiskie pasākumi, kas piemērojami norīšanas vai acu vai ādas kairināšanas gadījumā. Jāsniedz informācija, kas sagatavota, pamatojoties uz praktisko pieredzi, ja tāda ir un ir pieejama, bet citos gadījumos – teorētiskais pamatojums attiecībā uz alternatīvas ārstēšanas pasākumu efektivitāti, ja tas ir vajadzīgs.

Dažos gadījumos var rasties vajadzība veikt papildu pētījumus, lai turpmāk precizētu kaitīgo iedarbību uz cilvēkiem.

Jo īpaši, ja jau agrākie pētījumi rāda, ka mikroorganisms var izraisīt ilglaicīgu ietekmi uz veselību, jāveic hroniskās toksicitātes, patogenitātes un inficētspējas pētījumi, kā arī kancerogenitātes un reproduktīvās toksicitātes pētījumi. Turklāt, ja veidojas toksīns, jāveic kinētiskie pētījumi.

Nepieciešamie pētījumi jāveic individuāli, ņemot vērā konkrētos pētāmos parametrus un sasniedzamos mērķus. Pirms šo pētījumu veikšanas pieteikuma iesniedzējs mēģina vienoties ar kompetentajām iestādēm par veicamā pētījuma veidu.

Ja visi pētījumu in vitro rezultāti ir negatīvi, jāveic turpmākā pārbaude, apsverot citu būtisko pieejamo informāciju. Šādu testu var veikt pētījuma in vivo vai in vitro veidā, izmantojot tādu metabolizācijas sistēmu, kas atšķiras no iepriekš izmantotās vai izmantotajām.

Ja citoģenētiskais tests in vitro ir pozitīvs, tad jāveic tests in vivo, izmantojot somatiskās šūnas (grauzēju kaulu smadzeņu metafāzes analīze vai mikrokodolu tests ar grauzējiem).

Ja jebkurš no gēnu mutācijas testiem in vitro ir pozitīvs, jāveic tests in vivo, lai izpētītu neprogrammēto DNS sintēzi, vai izlases veida tests ar pelēm.

Ja somatiskajās šūnās veiktā pētījuma in vivo rezultāts ir pozitīvs, jāpamato tests in vitro attiecībā uz ietekmi uz dzimumšūnām. Vajadzība veikt šādus testus tiks izskatīta katrā gadījumā atsevišķi, ņemot vērā citu būtisko pieejamo informāciju, tostarp izmantošanu un sagaidāmo iedarbību. Atbilstīgajos testos jāpārbauda mijiedarbība ar DNS (piemēram, izšķirošās letālās devas tests), lai aplūkotu potenciālo pārmantoto ietekmi un, ja iespējams, veiktu pārmantotās ietekmes kvantitatīvu novērtējumu. Ir atzīts, ka ņemot vērā kvantitatīvo pētījumu sarežģītību, stingri jāpamato to izmantošana.

5.6. Kopsavilkums par zīdītāju toksicitāti, patogenitāti un inficētspēju un kopvērtējums

Jāiesniedz visu saskaņā ar 5.1. līdz 5.5. punktu sniegto datu un informācijas kopsavilkums, un tajā jāietver detalizēts un kritisks šo datu novērtējums saistībā ar attiecīgajiem novērtēšanas un lēmumu pieņemšanas kritērijiem un vadlīnijām, jo īpaši saistībā ar cilvēku un dzīvnieku apdraudējumu, kas var rasties vai rodas, kā arī detalizēts un kritisks datubāzes apjoma, kvalitātes un ticamības novērtējums.

Jānoskaidro, vai šo vielu iedarbība uz dzīvniekiem vai cilvēkiem kaut kādā veidā ietekmē vakcināciju vai seroloģisko uzraudzību.

6.1. Pavairošanās varbūtība un noturība laukaugos, pārtikā un barībā vai uz tās

Pamatoti jāizvērtē mikroorganisma noturība/konkurētspēja un attiecīgie sekundārie metabolīti (jo īpaši toksīni) laukaugos vai uz tiem tādos vides apstākļos, kas novērojami paredzētās izmantošanas laikā vai pēc tam.

Turklāt iesniegumā norāda, kādā apjomā un pamatojoties uz ko tiek uzskatīts, ka mikroorganisms var (vai nevar) vairoties augā vai uz tā, augu produktā vai uz tā, vai arī neapstrādātu produktu apstrādes laikā.

Lietojot uzturā apstrādātas pārtikas preces, patērētāji zināmu laiku var būt pakļauti mikroorganismu iedarbībai, tādēļ potenciālo ietekmi uz patērētājiem jānosaka no hroniskiem vai semihroniskiem pētījumiem, lai riska pārvaldības nolūkā varētu noteikt toksikoloģisko beigu punktu, piemēram, ADI.

Dzīvotnespējīgs mikroorganisms ir tāds mikroorganisms, kurš nespēj vairoties vai pārnest ģenētisko materiālu.

Ja atbilstoši 2. iedaļas 2.4. un 2.5. punktam atklājas, ka mikroorganisma vai tā producēto metabolītu attiecīgie daudzumi, jo īpaši toksīni, ir noturīgi, ir jāsniedz pilnīgi eksperimentālie dati par atliekām, kā noteikts II pielikuma A daļas 6. iedaļā, ja sagaidāms, ka mikroorganisma un/vai tā toksīnu koncentrācija pārtikā vai barībā vai uz tās būs lielāka nekā dabiskos apstākļos vai citādā fenotipiskā stāvoklī.

Saskaņā ar Direktīvu 91/414/EEK slēdziens par atšķirību starp dabisko koncentrāciju un paaugstināto koncentrāciju, kas radusies no apstrādes ar mikroorganismiem, ir pamatojams nevis uz ekstrapolāciju vai kalkulāciju, izmantojot modeļus, bet gan uz eksperimentāli iegūtajiem datiem.

Pirms šādu pētījumu veikšanas pieteikuma iesniedzējs mēģina vienoties ar kompetentajām iestādēm par veicamā pētījuma veidu.

Ja informācija, kas iesniegta saskaņā ar 6.1. punktu, norāda uz attiecīgo mikroorganisma daudzumu noturību apstrādātajos produktos, pārtikā vai barībā vai uz tās, tad jāpēta iespējamā iedarbība uz cilvēkiem un/vai dzīvniekiem, ja vien saskaņā ar 5. iedaļu nevar pamatot, ka mikroorganisms un tā metabolīti un/vai degradācijas produkti nekaitē cilvēkiem tādā koncentrācijā un/vai ar tādām īpašībām, kas varētu rasties atļautā lietojuma rezultātā.

Saskaņā ar Direktīvu 91/414/EEK slēdziens par atšķirību starp dabisko koncentrāciju un paaugstināto koncentrāciju, kas no radusies apstrādes ar mikroorganismu, ir pamatojams nevis uz ekstrapolāciju vai kalkulāciju, izmantojot modeļus, bet gan uz eksperimentāli iegūtajiem datiem.

Īpaša uzmanība ir jāpievērš dzīvotspējīgo atlieku noturībai, ja saskaņā ar 2.3., 2.5. vai 5. iedaļu atklājas zīdītāju inficētspēja vai patogenitāte un/vai ja kāda cita informācija norāda uz patērētāju un/vai strādnieku apdraudējumu. Šajā gadījumā kompetentās iestādes var prasīt, lai tiktu veikti tādi pētījumi, kas ir līdzīgi A daļā paredzētajiem.

Pirms šo pētījumu veikšanas pieteikuma iesniedzējs mēģina vienoties ar kompetentajām iestādēm par veicamā pētījuma veidu.

6.3. Kopsavilkums par atlieku uzvedību un to novērtējums, kas iegūts no informācijas, kura iesniegta saskaņā ar 6.1. un 6.2. punktu

Vajadzības gadījumā jāsagatavo atbilstoša informācija par mikroorganisma noturību un pavairošanos visos vides sektoros, ja vien nevar pamatot, ka mikroorganisma iedarbība uz konkrēto vides sektoru ir maz ticama. Īpaša uzmanība jāpievērš:

Norāda prognozētos konkrētā mikroorganisma daudzumus laika posmā pēc līdzekļa izmantošanas piedāvātajos lietošanas apstākļos.

Jāsniedz informācija par dzīvotspēju/populācijas dinamiku dažādās kultivētās un nekultivētās augsnēs, kuras reprezentē augsni, kas raksturīga dažādiem Kopienas reģioniem, ja šāda lietošana notiek vai ir paredzēta. Jāievēro noteikumi par augsnes izvēli un tās savākšanu un apstrādi, kā minēts A daļas 7.1. punktā“Ievads”. Ja testa organisms jālieto kopā ar citiem līdzekļiem, piemēram, akmens vati, tas jāietver testa diapazonā.

Jāsniedz informācija par dzīvotspēju/populācijas dinamiku dabīgo nogulšņu/ūdens sistēmās gan gaismas, gan tumsas apstākļos.

Gadījumā, ja ir īpaši apdraudēts operators, strādnieks vai tuvumā esošā persona, jāsniedz informācija par koncentrāciju gaisā.

Jānovērtē iespējamā mikroorganisma izplatība un tā degradācijas produkti attiecīgajos vides sektoros, ja vien nevar pamatot, ka mikroorganisma ietekme uz konkrēto vides sektoru ir maz ticama. Šajā kontekstā īpašu interesi izraisa mikroorganismam paredzētais lietojums (piemēram, laukā vai siltumnīcā, augsnei vai laukaugiem), dzīves cikla fāzes, tostarp pārnēsātāju sastopamība, noturība un spēja kolonizēt blakus esošās dzīves vides.

Īpaša uzmanība jāpievērš izplatībai, noturībai un iespējamam pārvietošanās diapazonam, ja ir ziņots par toksicitāti, inficētspēju vai patogenitāti vai arī ja kāda cita informācija norāda uz iespējamo cilvēku, dzīvnieku vai vides apdraudējumu. Šajā gadījumā kompetentās iestādes var prasīt, lai tiktu veikti tādi pētījumi, kas līdzīgi A daļā minētajiem. Pirms šādu pētījumu veikšanas pieteikuma iesniedzējs mēģina vienoties ar kompetentajām iestādēm par veicamā pētījuma veidu.

Jāsniedz informācija par toksicitāti, inficētspēju un patogenitāti attiecībā uz putniem.

Jāsniedz informācija par toksicitāti, inficētspēju un patogenitāti attiecībā uz ūdensorganismiem.

Jāsniedz informācija par toksicitāti, inficētspēju un patogenitāti attiecībā uz zivīm.

Jāsniedz informācija par toksicitāti, inficētspēju un patogenitāti attiecībā uz saldūdens bezmugurkaulniekiem.

Jāziņo par ietekmi uz aļģu augšanu, augšanas ātrumu un spēju atjaunoties.

Jāziņo par toksicitāti, inficētspēju un patogenitāti attiecībā uz bitēm.

Jāziņo par toksicitāti, inficētspēju un patogenitāti attiecībā posmkājiem, kas nav bites. Testa sugu atlase būtu jāsaista ar potenciālo augu aizsardzības līdzekļu izmantošanu (piemēram, izmantošanu uz lapaugiem vai augsnē). Īpaša uzmanība jāpievērš organismiem, kurus izmanto bioloģiskajā kontrolē, kā arī organismiem, kuriem ir nozīmīga loma integrētā kaitēkļu apkarošanā.

Jāziņo par toksicitāti, inficētspēju un patogenitāti attiecībā uz sliekām.

Jāziņo par ietekmi uz attiecīgajiem blakussugu mikroorganismiem un to predatoriem (piemēram, baktēriju uzsējumiem paredzētajiem vienšūņiem). Lai izlemtu, vai jāveic papildu pētījumi, ir vajadzīgs ekspertu slēdziens. Šādā lēmumā tiks ņemta vērā šajā un citās iedaļās pieejamā informācija, jo īpaši ziņas par mikroorganisma specifiskumu un sagaidāmā iedarbība. Lietderīgu informāciju var iegūt arī novērojumos, ko veic efektivitātes pārbaudēs. Īpaša uzmanība jāpievērš organismiem, ko izmanto integrētajā laukaugu apsaimniekošanā (ILA).

Papildpētījumos var iekļaut turpmākus šaurākus pētījumus ar papildu sugām vai procesiem (piemēram, notekūdeņu sistēmām) vai augstākas pakāpes pētījumus, piemēram, hroniskas, subletālas vai reproduktīvas iedarbības pētījumus uz atlasītajiem blakusorganismiem.

Pirms šo pētījumu veikšanas pieteikuma iesniedzējs mēģina vienoties ar kompetentajām iestādēm par veicamā pētījuma veidu.

Kopsavilkums un novērtējums par visiem datiem, kas saistīti ar ietekmi uz vidi, jāsagatavo saskaņā ar dalībvalstu kompetento iestāžu ieteikumiem par šādu kopsavilkumu un novērtējumu formu. Tajā jāietver detalizēts un kritisks šādu datu novērtējums saistībā ar attiecīgo novērtēšanas un lēmumu pieņemšanas kritērijiem un vadlīnijām, jo īpaši atsaucoties uz tādu vides un blakussugu apdraudējumu, kas var rasties vai rodas, kā arī uz datubāzes apjomu, kvalitāti un ticamību. Jo īpaši jāaplūko šādi jautājumi:

PRASĪBAS ATTIECĪBĀ UZ DOKUMENTĀCIJU, KAS JĀIESNIEDZ AUGU AIZSARDZĪBAS LĪDZEKĻA ATĻAUJAS SAŅEMŠANAI

Sniegtajai informācijai kopā ar informāciju par aktīvo vielu (aktīvajām vielām) jābūt pietiekamai, lai varētu precīzi identificēt preparātus un noteikt to parametrus un aprakstīt to raksturu. Minēto informāciju un datus pieprasa par visiem augu aizsardzības līdzekļiem, ja vien nav paredzēts citādi.

Jānorāda pieteikuma iesniedzēja vārds un adrese (pastāvīgā adrese Kopienā), kā arī attiecīgās kontaktpersonas vārds, amats, telefona un telefaksa numurs.

Ja turklāt pieteikuma iesniedzējam ir birojs, aģents vai pārstāvis tajā dalībvalstī, no kuras vēlas saņemt licenci, būtu jānorāda vietējā biroja, aģenta vai pārstāvja nosaukums un adrese, kā arī attiecīgās kontaktpersonas vārds, amats, telefona un telefaksa numurs.

1.2. Preparāta un aktīvās vielas ražotājs (nosaukumi un adreses utt., ieskaitot rūpnīcas atrašanās vietu).

Jāsniedz katras preparātā esošās aktīvās vielas un preparāta ražotāja nosaukums un adrese, kā arī katras rūpnīcas, kurā ražo preparātu un aktīvo vielu, nosaukums un adrese.

Katram jānorāda kontaktvieta (vēlams, centrālā kontaktvieta, tās nosaukums, telefona un telefaksa numurs).

Ja aktīvo vielu ražo ražotājs, par kuru dati saskaņā ar II pielikumu agrāk nav tikuši iesniegti, II pielikumā jāsniedz pārskats par tīrību un detalizēta informācija par piemaisījumiem.

1.3. Tirdzniecības zīme vai piedāvātā tirdzniecības zīme, kā arī — vajadzības gadījumā — ražotāja preparāta izstrādājuma kods.

Jānorāda visas iepriekšējās un pašreizējās tirdzniecības zīmes un preparātu izstrādājumu kodi, kā arī pašreizējie nosaukumi un numuri. Ja minētās tirdzniecības zīmes un kodi attiecas uz līdzīgiem, bet atšķirīgiem preparātiem (iespējams, novecojušiem), jāsniedz pilna informācija par atšķirībām. (Piedāvātā tirdzniecības zīme nedrīkst pieļaut sajaukšanu ar jau reģistrētu augu aizsardzības līdzekļu tirdzniecības zīmi.)

1.4. Detalizēta kvantitatīva un kvalitatīva informācija par preparāta sastāvu (aktīvā viela (vielas) un formulanti).

1.5. Preparāta fizikālais stāvoklis un raksturs (emulsijas koncentrāts, šķīdināms pulveris, šķīdums utt.).

2. Augu aizsardzības līdzekļa fizikālās, ķīmiskās un tehniskās īpašības

Jānorāda pakāpe, kādā augu aizsardzības līdzeklis, kura izmantošanai vēlas saņemt licenci, atbilst attiecīgajiem FAO tehniskajiem noteikumiem, par kuriem ir vienojusies FAO pesticīdu tehnisko noteikumu, reģistrācijas prasību un pieteikumu standartu ekspertu paneļapesticīdu tehnisko noteikumu ekspertu grupa. Atkāpes no FAO tehniskajiem noteikumiem sīki jāapraksta un jāpamato.

Jāsniedz gan krāsas, gan smaržas, ja ir, apraksts, kā arī preparāta fizikālā stāvokļa apraksts.

2.3. Uzliesmošanas punkts un pārējās norādes par uzliesmošanu vai pašaizdegšanos.

Saskaņā ar EEK A 9. metodi jānosaka un jādara zināma to šķidrumu uzliesmošanas punkts, kuri satur viegli uzliesmojošus šķīdinātājus. Cieto vielu un gāzu uzliesmojamība jānosaka un, ja nepieciešams, jādara zināma saskaņā ar EEK A 10., A 11. un A 12. metodi. Preparātu pašuzliesmošana jānosaka un jādara zināma saskaņā ar EEK A 15. vai A 16. metodi, ja nepieciešams vai ja nepieciešams — saskaņā ar UN-Bowes-Cameron-Cage-Test (UN-Recommendations on the Transport of Dangerous Goods, Chapter 14, No 14.3.4).

2.7. Uzglabāšanas stabilitāte — stabilitāte un glabāšanas laiks. Gaismas, temperatūras un mitruma iedarbība uz augu aizsardzības līdzekļa tehniskajām īpašībām.

Lai varētu pieņemt lēmumu par preparāta pieņemamību, jānosaka tā tehniskās īpašības.

Saskaņā ar CIPAC MT 53.3. metodi jānosaka un jādara zināma to cietvielu preparātu mitrināmība, kuri tiek atšķaidīti (piemēram, šķīdināmie pulveri, ūdenī šķīstošie pulveri, ūdenī šķīdināmās granulas un ūdenī izkliedējamās granulas).

Saskaņā ar CIPAC MT 47. metodi jānosaka un jādara zināma to preparātu noturīgā putošana, kurus paredzēts atšķaidīt ar ūdeni.

Ūdenī šķīstošo līdzekļu šķīduma stabilitāte jānosaka un jādara zināma saskaņā ar CIPAC MT 41. metodi.

Lai pārliecinātos, ka kaisāmo pulveru daļiņu sadalījums pēc to lieluma ir piemērots, noderīgs izmantošanai, jāveic pārbaude ar sauso sijāšanu saskaņā ar CIPAC MT 59.1. metodi un jādara zināmi rezultāti.

Ja līdzekļi ir izkliedējami ūdenī, ja nepieciešams, jāveic pārbaude ar mitro sijāšanu saskaņā ar CIPAC MT 59.3. vai MT 167. Metodi, un jādara zināmi rezultāti.

2.8.6. Daļiņu sadalījums pēc to lieluma (kaisāmie un šķīdināmie pulveri, granulas), putekļu/sīko daļiņu (granulas) sastāvs, berze un drupanums (granulas).

2.9. Fizikālā un ķīmiskā savienojamība ar citiem līdzekļiem, ieskaitot tos augu aizsardzības līdzekļus, ar kuriem kopā tā lietošanai tiks izsniegta licence.

Ja preparāti paredzēti sēklu apstrādei, jāpēta un jādara zināma gan izplatīšanās, gan lipšana. Izplatīšanās gadījumā tas jādara saskaņā ar CIPAC MT 175. metodi.

3.1. Paredzētās izmantošanas jomas, piemēram, lauks, kultūru aizsardzība, augu izcelsmes produktu uzglabāšana, piemājas dārzs.

Par preparātiem, kas satur aktīvo vielu, jānorāda kāda no tālākminētajām izmantošanas jomām — esošajām vai piedāvātajām:

3.2. Iedarbība uz kaitīgiem organismiem, piemēram, inde iedarbojas saskaroties, ieelpojot, nonākot kuņģī, tā ir fungitoksiska vai fungistatiska inde u.c., sistēmas inde vai tāda, kas nav augos.

3.3. Informācija par paredzēto izmantošanu, piemēram, kontrolēto kaitīgo organismu veidi un/vai aizsargājamie augi vai augu izcelsmes produkti.

Ja nepieciešams, jādara zināmi iegūtie rezultāti, piemēram, dzinumu ierobežošanā, nogatavošanās kavēšanā, stublāju garuma ierobežošanā, auglības uzlabošanā utt.

Katrai izmantošanas un lietošanas metodei jānorāda izmantojamā deva uz vienu apstrādājamo vienību (ha, m2, m3, izsakot gan preparātu, gan aktīvo vielu gramos vai kilogramos.

Izmantojamās devas parasti izsaka g vai kg/ha vai kg/m3 un, atsevišķos gadījumos, g vai kg/tonnas; aizsargājamām kultūrām un piemājas dārzkopībā lietošanas devas izsaka g vai kg/100 m2 vai g vai kg/m3

3.5. Aktīvās vielas koncentrācija izmantotajā materiālā (piemēram, atšķaidītā aerosolā, ēsmā vai apstrādātā sēklā).

Piedāvātā izmantošanas metode jāapraksta pilnībā, norādot lietojamo iekārtu veidu, ja tādas ir, kā arī tā šķīdinātāja veidu un daudzumu, kuru izmanto uz vienu platības vienību vai daudzumu.

Jādara zināms maksimālais izmantošanas reižu skaits un intervāli starp tām. Ja nepieciešams, jānorāda aizsargājamo kultūru vai augu augšanas posmi un kaitīgo organismu attīstības fāzes. Ja iespējams, jānorāda intervāla dienu skaits starp izmantošanas reizēm.

Jānorāda aizsardzības ilgums, ko nodrošina gan katra atsevišķā izmantošanas reize, gan arī maksimālais izmantošanas reižu skaits.

3.8. Nepieciešamie nogaidīšanas periodi vai citi piesardzības pasākumi, lai izvairītos no fitotoksiskas iedarbības uz sekojošajām lauksaimniecības kultūrām.

Ja nepieciešams, jānorāda minimālie nogaidīšanas periodi starp pēdējo izmantošanas reizi un sekojošo kultūru sēšanu vai stādīšanu, kas vajadzīgi, lai izvairītos no fitotoksiskas iedarbības uz sekojošajām lauksaimniecības kultūrām, un kas izriet no 6.6. punktā noteiktajiem datiem.

Jāiesniedz piedāvātās instrukcijas preparāta lietošanai, kas tiks drukātas uz etiķetēm un lapiņām.

4.1. Fasējums (veids, materiāli, izmērs utt.), preparāta savienojamība ar piedāvātajiem fasēšanas materiāliem.

Detalizēti jāapraksta gan lietojamā aprīkojuma, gan aizsargapģērba tīrīšanas kārtība. Pilnībā jāizpēta un jādara zināma tīrīšanas kārtības efektivitāte.

4.3. Periodi līdz izmantošanas atsākšanai, nepieciešamais nogaidīšanas laiks vai citi piesardzības pasākumi, lai aizsargātu cilvēkus, dzīvniekus un apkārtējo vidi.

Sniegtajai informācijai jāizriet un tā jāapliecina ar datiem, kas sniegti par aktīvo vielu (vielām), kā arī, ņemot vērā 7. un 8. iedaļā noteikto.

4.4. Ieteicamās metodes un piesardzības pasākumi attiecībā uz rīkošanos, uzglabāšanu, transportēšanu vai ugunsdrošību.

Jānorāda ieteicamās metodes un piesardzības pasākumi attiecībā uz rīkošanās kārtību (detalizēti), uzglabājot augu aizsardzības līdzekļus gan noliktavā, gan kā lietotājam, transportējot tos un arī ugunsgrēka gadījumā. Jāsniedz informācija par degšanas produktiem, ja tāda ir. Jānorāda iespējamie apdraudējumi un radušos apdraudējumu samazināšanas metodes un procedūras. Jānorāda atkritumu vai atlieku rašanās nepieļaušanas vai samazināšanas procedūras.

Ja nepieciešams, jānorāda piedāvātā aizsargapģērba un iekārtu raksturs un īpašības. Sniegtajiem datiem ir jābūt pietiekamiem, lai novērtētu piemērotību un efektivitāti reālos lietošanas apstākļos (piemēram, uz lauka vai siltumnīcā).

Detalizēti jānorāda procedūras, kas jāveic avārijas situācijās, vai nu tās izceļas transportēšanas, uzglabāšanas vai lietošanas laikā; un tās ietver

4.7. Augu aizsardzības līdzekļa un tā fasējuma iznīcināšanas vai attīrīšanas kārtība.

Jāizstrādā iznīcināšanas un attīrīšanas kārtība gan maziem daudzumiem (lietotāja līmenis) un lieliem daudzumiem (noliktavas līmenis). Kārtībai jāatbilst esošajiem noteikumiem par atkritumu un toksisko atkritumu likvidēšanu. Piedāvātajam likvidēšanas veidam nebūtu jāatstāj nevēlama ietekme uz apkārtējo vidi un likvidēšanas metodei būtu jābūt pēc iespējas ekonomiskākai un praktiskākai.

Jāraksturo neitralizācijas kārtība (piemēram, reakcijas ar sārmiem, veidojot mazāk toksiskus savienojumus), ko izmanto nejaušu izšļakstījumu gadījumā, ja tādi ir iespējami. Praktiski vai teorētiski būtu jānovērtē un jādara zināmi produkti, ko iegūst neitralizācijas rezultātā.

Daudzos gadījumos vēlamais vai vienīgais veids, kā drošā ceļā atbrīvoties no aktīvajām vielām un tās saturošiem augu aizsardzības līdzekļiem, saindētiem materiāliem vai saindēta fasējuma, ir kontrolēta sadedzināšana licencētās atkritumu sadedzināšanas krāsnīs.

Ja aktīvajā vielā (vielās) esošo halogēnu daudzums ir lielāks par 60 %, jādara zināmas aktīvās vielas pirolītiskās īpašības kontrolētos apstākļos (ja nepieciešams, nodrošinot atbilstošu skābekļa piegādi un noteiktu atrašanās laiku (residence time) 800 °C temperatūrā, kā arī pirolīzes produktos esošo polihalogēnu dibenzo-p-dioksīnu un dibenzofurānu daudzums. Pieteikuma iesniedzējam jāsniedz detalizētas instrukcijas par to, kā iznīcināt vielu drošā veidā.

Pilnībā jāraksturo citas metodes (ja tādas piedāvā), ko izmanto, lai likvidētu augu aizsardzības līdzekļus, fasējumu un saindētos materiālus. Par šādām metodēm jāsniedz dati, lai noteiktu to efektivitāti un drošību.

Šīs iedaļas noteikumi aptver vienīgi tās analītiskās metodes, kuras nepieciešamas pēcreģistrācijas kontroles un uzraudzības mērķiem.

Attiecībā uz analītiskajām metodēm, kuras izmantotas šajā direktīvā nepieciešamo datu iegūšanai vai kādiem citiem mērķiem, pieteikuma iesniedzējam jāiesniedz izmantotās metodes pamatojums, turklāt, ja nepieciešams, par šādām metodēm tiks izstrādātas atsevišķas norādes, pamatojoties uz tām pašām prasībām, kādas noteiktas attiecībā uz metodēm pēcreģistrācijas kontroles un uzraudzības mērķiem.

Jānodrošina metožu apraksti, kuros jāietver sīka informācija par izmantotajām iekārtām, materiāliem un apstākļiem.

Tiktāl, cik tas ir praktiski iespējams, šajās metodēs jāizmanto visvienkāršākā pieeja, vismazākās izmaksas un plaši pieejamās iekārtas.

Piemaisījumi	Jebkura sastāvdaļa, kura nav tīrā aktīvā viela, kura atrodama saražotajā aktīvajā vielā (tai skaitā neaktīvajos izomeros) un kura rodas ražošanas procesā vai sabrukšanas rezultātā uzglabāšanas laikā.
Attiecīgie piemaisījumi	Toksikoloģiski un/vai ekotoksikoloģiski vai ar vidi saistīti piemaisījumi.
Metabolīti	Metabolīti ietver produktus, kuri tiek iegūti aktīvās vielas sabrukšanas vai reaģēšanas rezultātā
Attiecīgie metabolīti	Toksikoloģiski un/vai ekotoksikoloģiski vai ar vidi saistīti metabolīti

Jāiesniedz analītiskās metodes atlieku noteikšanai, ja vien netiek pierādīts, ka var izmantot metodes, kuras jau ir iesniegtas atbilstoši II pielikuma 4. iedaļas 4.2. punktā izvirzītajām prasībām.

Tiek piemēroti tie paši noteikumi, kuri paredzēti II pielikuma 4. iedaļas 4.2. punktā.

Iesniegtajiem datiem ir jābūt pietiekamiem, lai varētu veikt izgatavojamā augu aizsardzības līdzekļa novērtēšanu. Jo īpaši ir jābūt iespējai novērtēt to labumu, ja tādi ir, raksturu un pakāpi, kādus iegūst, izmantojot preparātu, salīdzinājumā ar piemērotiem atsauces līdzekļiem un bojājumu robežām, un definēt tā lietošanas nosacījumus.

To izmēģinājumu skaits, kuri jāveic un jādara zināmi, galvenokārt, ir atkarīgs no tādiem faktoriem, kā tas, ciktāl ir zināmas preparātā ietilpstošo aktīvo vielu īpašības un izrietošo nosacījumu klāsts, kurā ietilpst augu aizsardzības apstākļu mainīgums, klimatiskās atšķirības, lauksaimniecības metožu klāsts, lauksaimniecības kultūru vienveidība, piemērošanas veids, kaitīgā organisma veids un augu aizsardzības līdzekļa veids.

Jāiegūst un jāiesniedz pietiekami dati, lai apstiprinātu, ka noteiktie modeļi atbilst tiem reģioniem un apstākļiem, kādi ir iespējami attiecīgajos reģionos, kuros tiks ieteikts to izmantot. Ja pieteikuma iesniedzējs apgalvo, ka pārbaudes vienā vai vairākos ieteicamās lietošanas reģionos nav nepieciešamas, jo apstākļi tajos ir līdzīgi apstākļiem pārējos reģionos, kuros pārbaudes ir izdarītas, tad pieteikuma iesniedzējam savs apgalvojums ir jāpamato ar dokumentāliem pierādījumiem.

Lai novērtētu sezonālās atšķirības, ja tādas ir, jāiegūst un jāiesniedz pietiekami dati, lai apstiprinātu augu aizsardzības līdzekļa iedarbību uz katru konkrētu lauksaimniecības kultūras (vai preces)/kaitīgā organisma kombināciju katrā agronomiski un klimatiski atšķirīgajā reģionā. Ja nepieciešams, parasti jāziņo par iedarbības vai fitotoksiskuma izmēģinājumiem vismaz divās augšanas sezonās.

Ja pēc pieteikuma iesniedzēja domām pirmajā sezonā veiktie izmēģinājumi pietiekami apstiprina to secinājumu ticamību, kas izdarīti, pamatojoties uz ekstrapolētajiem rezultātiem, kuri ir iegūti no pārējām lauksaimniecības kultūrām, precēm vai situācijām, vai no izmēģinājumiem ar līdzīgiem preparātiem, ir jāsagatavo kompetentajai iestādei pieņemams pamatojums par darba neturpināšanu nākamajā sezonā. Un pretēji, ja kādā konkrētā sezonā klimatisko vai augu aizsardzības apstākļu dēļ iegūtajiem datiem ir ierobežota vērtība, ko nevar izmantot iedarbības novērtēšanā, tad jāveic un jāziņo par izmēģinājumiem vienā vai vairākās sekojošās sezonās.

Pēc kompetentās iestādes pieprasījuma kopsavilkuma formā ir jāiesniedz ziņojumi par sagatavošanās pārbaudēm, iekļaujot pētījumus siltumnīcās un uz lauka, ko izmanto, lai novērtētu bioloģisko aktivitāti, un augu aizsardzības līdzekļa un tā sastāvā ietilpstošās aktīvās vielas (aktīvo vielu) devas robežu noteikšanu. Šie ziņojumi kompetentajai iestādei sniedz papildu informāciju, kad tā novērtē augu aizsardzības līdzekli. Ja šo informāciju neiesniedz, tad jānodrošina kompetentajai iestādei pieņemams pamatojums.

Pārbaudes nodrošina pietiekamus datus, lai varētu novērtēt augu aizsardzības līdzekļa nodrošinātās kontroles vai aizsardzības, vai cita veida paredzētās iedarbības līmeni, ilgumu un konsekvenci salīdzinājumā ar piemērotiem atsauces līdzekļiem, ja tādi ir.

Parasti izmēģinājumu veido trīs sastāvdaļas: pārbaudes līdzeklis, atsauces līdzeklis un neapstrādāto lauksaimniecības kultūru kontrole.

Augu aizsardzības līdzekļa iedarbība ir jāpēta saistībā ar piemērotiem atsauces līdzekļiem, ja tādi ir. Piemērotu atsauces līdzekli definē kā licencētu augu aizsardzības līdzekli, kura iedarbība praksē – ieteiktās izmantošanas reģiona lauksaimnieciskajos, augu aizsardzības un apkārtējās vides (ieskaitot klimatiskos) apstākļos – ir izrādījusies pietiekama. Vispārīgi runājot, formulējuma tipam, iedarbībai uz kaitīgajiem organismiem, iedarbības spektram un piemērošanas metodei būtu jātuvojas jau izmēģināta augu aizsardzības līdzekļa formulējuma tipam, iedarbībai uz kaitīgajiem organismiem, iedarbības spektram un piemērošanas metodei.

Augu aizsardzības līdzekļi ir jāizmēģina apstākļos, kādos kaitīgais mērķa organisms eksistē tādā līmenī, kādā tas atstāj, vai ir zināms, ka tas atstāj, negatīvu iespaidu (daudzums, kvalitāte, ieguvums no saimnieciskās darbības) uz neaizsargātu kultūru vai reģionu, vai uz augiem vai augu produktiem, kas nav tikuši apstrādāti, vai, ja kaitīgie organismi eksistē tādā līmenī, ka ir iespējams veikt augu aizsardzības līdzekļa novērtēšanu.

Izmēģinājumiem, kuru mērķis ir sniegt datus par to, kā augu aizsardzības līdzekļi kontrolē kaitīgos organismus, ir jāparāda attiecīgo kaitīgo organismu sugu vai ierobežojamo grupu pārstāvošo sugu kontroles līmenis. Izmēģinājumos ir jāiekļauj dažādi kaitīgo sugu dzīves cikla augšanas posmi, ja tas ir nepieciešams, un dažādas dzimtas vai sugas, ja tām ir iespējams uzrādīt atšķirīgu uzņēmību.

Un līdzīgi – izmēģinājumiem, kuru mērķis ir sniegt datus par augu aizsardzības līdzekļiem – augu augšanas regulētājiem, ir jāparāda iedarbības līmenis uz apstrādātajām sugām, un jāiekļauj to kultivēto augu sugu klāsta pārstāvošo paraugu reakciju atšķirības, kurām tiek ieteikts to izmantot.

Lai precizētu reakciju uz devu, dažos izmēģinājumos ir jāiekļauj devu normas, kas ir zemākas par ieteiktajām, kas dotu iespēju novērtēt, vai ieteiktā norma ir minimums, kāds nepieciešams, lai sasniegtu vēlamo efektu.

Iedarbības ilgums pēc apstrādes ir jāpēta saistībā ar mērķa organisma kontroli vai, ja nepieciešams, ar iedarbību uz apstrādātajiem augiem vai augu produktiem. Ja iesaka vairāk nekā vienu izmantošanas reizi, jāziņo par tiem izmēģinājumiem, kuri nosaka iedarbības ilgumu pēc izmantošanas, nepieciešamo izmantošanas reižu skaitu un vēlamo intervālu starp tām.

Jāiesniedz pierādījumi, kas parāda, ka ieteiktā deva, laika intervāli un izmantošanas metode nodrošina pietiekamu kontroli, aizsardzību vai arī nodrošina paredzēto efektu tādos apstākļos, kādi ir iespējami, izmantojot to praksē.

Ja vien nav skaidru norāžu, ka augu aizsardzības produkcijas iedarbību ievērojami neietekmēs apkārtējās vides faktori, piemēram, temperatūra vai lietus, ir jāizpēta un jāziņo par šādu faktoru ietekmi uz iedarbību, jo īpaši tad, ja ir zināms par ietekmi uz ķīmiski līdzīgiem produktiem.

Ja piedāvātā marķējuma uzrakstos iekļauj ieteikumus lietot augu aizsardzības līdzekli kopā ar citu augu aizsardzības līdzekli (līdzekļiem) vai palīglīdzekli (palīglīdzekļiem), tad jāsniedz informācija par maisījuma iedarbību.

Izmēģinājumi jāstrukturē tā, lai tiktu izpētīti konkrēti jautājumi, tiktu samazināta katra lauka dažādo daļu nejaušo variāciju ietekme un lai rezultātiem varētu piemērot statistisko analīzi. Izmēģinājumu struktūrai, analīzei un atskaitēm jābūt saskaņā ar Eiropas un Vidusjūras augu aizsardzības organizācijas (EPPO) 152. un 181. vadlīniju. Ziņojums ietver detalizētu un kritisku datu novērtējumu.

Izmēģinājumi ir jāveic saskaņā ar konkrētajām EPPO vadlīnijām, ja tādas ir pieejamas vai ja tādas tiek pieprasītas, un ja izmēģinājumu veic tās teritorijā – saskaņā ar vadlīnijām, kas atbilst vismaz attiecīgās EPPO vadlīnijas prasībām.

Jāveic rezultātu statistiskā analīze, un, ja nepieciešams, izmantotā pārbaužu vadlīnija ir jāpielāgo, lai varētu veikt šādu analīzi.

6.3. Informācija par rezistences attīstības gadījumiem vai iespējamajiem gadījumiem

Jāsniedz laboratorijas dati un, ja ir, arī lauka informācija par kaitīgo organismu populāciju rezistences vai pretrezistences attīstību un gadījumiem attiecībā uz aktīvo vielu (vielām) vai saistītām aktīvajām vielām. Ja šāda informācija nav tieši saistīta ar izmantošanu, kurai pieprasa licenci vai kurai ir jāatjauno licence (atšķirīgas kaitīgo organismu sugas vai atšķirīgas kultūras), tā tomēr ir jāsniedz, ja tāda ir pieejama, jo tā var sniegt norādi par rezistences attīstības iespējamību mērķa populācijā.

Ja ir pierādījumi vai informācija, kas liecina, ka līdzekļa sērijveida lietošanā ir iespējama rezistences attīstība, tad jāiegūst un jāiesniedz pierādījumi par attiecīgā kaitīgā organisma populācijas jutīgumu pret augu aizsardzības līdzekli. Šādos gadījumos ir jānodrošina vadības stratēģija, kas strukturēta tā, lai samazinātu rezistences vai pretrezistences attīstības iespējamību mērķa sugās.

6.4. Ietekme uz apstrādāto augu vai augu produktu ražas kvantitāti un/vai kvalitāti

Pārbaudes sniedz pietiekamus datus, lai varētu novērtēt bojājumu vai smaržas, vai citu augu vai augu produktu kvalitātes aspektu iespējamo parādīšanos pēc apstrādes ar augu aizsardzības līdzekli.

Jāpēta un jāziņo par bojājumu vai smaržas rašanās gadījumu iespējamību pārtikas kultūrās, ja:

Augu aizsardzības līdzekļu ietekme uz pārējiem apstrādāto augu vai augu produktu kvalitātes aspektiem ir jāizpēta un par to ir jāziņo, ja:

Sākumā pārbaudes jāveic ar tām lauksaimniecības kultūrām, kurām, galvenokārt, tiks izmantots augu aizsardzības līdzeklis, lietojot divkāršu parasto devu un, ja nepieciešams, izmantojot galvenās apstrādes metodes. Ja novēro ietekmi, ir nepieciešams veikt pārbaudes, lietojot parasto devu.

Pakāpe, kādā nepieciešams veikt pētījumus ar citām lauksaimniecības kultūrām, būs atkarīga no tā, cik šīs kultūras ir līdzīgas jau pārbaudītajām galvenajām lauksaimniecības kultūrām, kā arī no datu kvantitātes un kvalitātes, kādi ir pieejami par šīm galvenajām lauksaimniecības kultūrām, un no tā, cik līdzīgs ir augu aizsardzības izmantošanas veids un lauksaimniecības kultūru apstrādes metodes. Lai saņemtu licenci, parasti pietiek pārbaudīt galveno formulējuma veidu.

Pārbaudes sniedz pietiekamus datus, lai varētu novērtēt iespējamo negatīvo ietekmi uz transformācijas procesiem vai to rezultātā iegūto produktu kvalitāti pēc apstrādes ar augu aizsardzības līdzekli.

Kad apstrādātos augus vai augu produktus kā parasti plāno izmantot transformācijas procesā, piemēram, vīna darīšanā, alus brūvēšanā vai maizes cepšanā, un kad ražas novākšanas laikā konstatē ievērojamu piemaisījumu daudzumu, ir jāpēta un jāziņo par negatīvās ietekmes rašanās iespējamību, ja:

Pārbaude sniedz pietiekamus datus, lai varētu novērtēt augu aizsardzības līdzekļa iedarbību un iespējamos ražas samazināšanās vai apstrādāto augu vai augu produktu uzglabāšanas zaudējumu gadījumus.

Ja nepieciešams, jānosaka augu aizsardzības līdzekļu ietekme uz apstrādāto augu produktu ražu vai ražas daļām. Ja nepieciešams, jānosaka iedarbība uz ražu pēc uzglabāšanas, ietverot datus par uzglabāšanas ilgumu, ja ir iespēja, ka apstrādātie augi vai augu produkti tiks uzglabāti.

Šo informāciju parasti iegūst pārbaudēs, kuras pieprasa saskaņā ar 6.2. punkta noteikumiem.

6.5. Mērķa augu (ieskaitot dažādas kultivētās sugas) vai mērķa augu produktu fitotoksiskums

Pārbaude sniedz pietiekamus datus, lai varētu novērtēt augu aizsardzības līdzekļa iedarbību un iespējamo fitotoksiskumu pēc apstrādes ar augu aizsardzības līdzekli.

Herbicīdiem un citiem augu aizsardzības līdzekļiem, ar kuriem izmēģinājumos (ko veic saskaņā ar 6.2. punktu) novēro negatīvu, kaut arī pārejošu, ietekmi, jānosaka mērķa kultūru atlases robežas, divreiz izmantojot ieteikto lietošanas devu. Ja novēro nopietnu fitotoksisku ietekmi, jāizpēta arī ieteiktā vidējā lietošanas deva.

Ja ir vērojama negatīva ietekme, bet to uzskata par nesvarīgu salīdzinājumā ar labumu, ko nodrošina lietošana, vai arī par pārejošu, pieprasa šo apgalvojumu apstiprinošus pierādījumus. Ja nepieciešams, jāiesniedz ražas mērījumi.

Jādemonstrē tas, cik drošs ir augu aizsardzības līdzeklis attiecībā uz galveno lauksaimniecības kultūru galvenajām kultivētajām sugām, kurām to iesaka lietot, ieskaitot ietekmi uz lauksaimniecības kultūru augšanas posmiem, spēku un citiem faktoriem, kas var iespaidot uzņēmību pret bojājumiem vai ievainojumiem.

Pakāpe, kādā nepieciešams veikt pētījumus ar citām lauksaimniecības kultūrām, būs atkarīga no tā, cik šīs kultūras ir līdzīgas jau pārbaudītajām galvenajām kultūrām, no to datu kvantitātes un kvalitātes, kādi ir pieejami par šīm galvenajām kultūrām, un no tā, cik līdzīgs ir augu aizsardzības izmantošanas veids un kultūru apstrādes metodes. Lai saņemtu licenci, parasti pietiek pārbaudīt galveno formulējuma veidu.

Ja piedāvātā marķējuma uzrakstos iekļauj ieteikumu lietot augu aizsardzības līdzekli kopā ar citu augu aizsardzības līdzekli (līdzekļiem), maisījumam piemēro iepriekšējo punktu noteikumus.

Ja novēro fitotoksisku iedarbību, tad tā ir precīzi jānovērtē un jāreģistrē saskaņā ar EPPO 135. vadlīniju, vai, ja dalībvalsts to pieprasa un ja pārbaude tiek veikta šīs dalībvalsts teritorijā, – saskaņā ar vadlīnijām, kas atbilst vismaz šīs EPPO vadlīnijas prasībām.

Jāveic šādu rezultātu statistiskā analīze un, ja nepieciešams, izmantotā pārbaužu vadlīnija ir jāpielāgo, lai varētu veikt šādu analīzi.

6.6. Nevēlamu vai neplānotu blakusparādību novērojumi, piemēram, derīgajos un citos organismos, kuru darbības ierobežošanai tas nav paredzēts, sekojošajās kultūrās, citos augos vai apstrādāto augu daļās, ko izmanto pavairošanā (piemēram, sēklas, spraudeņi, stīgas)

Ziņojumā jāatspoguļo pietiekami dati, lai varētu novērtēt iespējamo negatīvo ietekmi, kādu apstrāde ar augu aizsardzības līdzekli atstāj uz sekojošajām kultūrām.

Ja dati, ko iegūst saskaņā ar 9. iedaļas 9.1. punktu, rāda, ka ievērojams daudzums aktīvās vielas piemaisījumu, metabolītu vai degradācijas produktu, kuri bioloģiski iedarbojas vai var bioloģiski iedarboties uz sekojošajām kultūrām, paliek augsnē vai augu materiālos, piemēram, salmos vai bioloģiskajos materiālajos līdz iespējamo sekojošo kultūru sēšanas vai stādīšanas laikam, jāiesniedz novērojumi par iedarbību uz parasti sastopamajām sekojošajām kultūrām.

Ziņojumā jāatspoguļo pietiekami dati, lai varētu novērtēt iespējamo negatīvo ietekmi, kādu apstrāde ar augu aizsardzības līdzekli atstāj uz citiem augiem, ieskaitot blakus kultūras.

Ja ir norādes, ka augu aizsardzības līdzeklis varētu ietekmēt šos augus iztvaikojumu veidā, jāiesniedz novērojumi par negatīvo ietekmi uz citiem augiem, ieskaitot parasti sastopamās blakus kultūras.

6.6.3. Ietekme uz apstrādātajiem augiem vai augu produktiem, ko izmanto pavairošanā

Ziņojumā jāatspoguļo pietiekami dati, lai varētu novērtēt iespējamo negatīvo ietekmi, kādu apstrāde ar augu aizsardzības līdzekļi atstāj uz augiem vai augu produktiem, ko izmanto pavairošanā.

Jāiesniedz novērojumi par augu aizsardzības līdzekļu ietekmi uz augu daļām, ko izmanto pavairošanā, izņemot gadījumus, kad piedāvātā izmantošana izslēdz to lietošanu lauksaimniecības kultūrām, kas, atkarībā no apstākļiem, ir paredzētas sēklu, spraudeņu, stīgu vai gumu iegūšanai, lai tos izmantotu stādīšanā:

6.6.4. Ietekme uz derīgajiem un pārējiem organismiem, kuru darbības ierobežošanai līdzeklis nav paredzēts

Ziņo par jebkādu pozitīvu vai negatīvu iedarbību uz pārējiem kaitīgajiem organismiem, ko novēro saskaņā ar šīs iedaļas prasībām veiktajās pārbaudēs. Ziņo arī par jebkādu novērotu iedarbību uz apkārtējo vidi, jo īpaši par iedarbību uz savvaļas un/vai derīgajiem organismiem.

Jāsniedz visu to datu un informācijas kopsavilkums, kas sniegti saskaņā ar 6.1. līdz 6.6. punktam, kopā ar šo datu detalizētu un kritisku novērtējumu, jo īpaši norādot labumu, kādu augu aizsardzības līdzeklis sniedz, negatīvo iedarbību, kas rodas vai var rasties, un nepieciešamos pasākumus, kas jāveic, lai izvairītos no negatīvās ietekmes vai samazinātu to.

Lai pienācīgi novērtētu preparātu toksicitāti, būtu jābūt pieejamai pietiekamai informācijai par aktīvās vielas akūto toksicitāti, spēcīgu kairinājumu un kairinājumu izraisīšanu. Ja iespējams, būtu jāiesniedz papildu informācija par aktīvās vielas toksiskās iedarbības veidu, toksikoloģisko profilu un visiem zināmajiem toksikoloģiskajiem aspektiem.

Ņemot vērā to, ka piemaisījumi un citas sastāvdaļas var ietekmēt toksikoloģisko iedarbību, ir svarīgi, lai par katru iesniegto pētījumu tiktu nodrošināts detalizēts izmantojamā materiāla apraksts (parametri). Testi ir jāveic, izmantojot licencējamo augu aizsardzības līdzekli.

Pētījumiem, datiem un sniegtajai un novērtētajai informācijai ir jābūt pietiekamai, lai ļautu novērtēt iedarbību, kādu izraisa vienreizēja saskarsme ar augu aizsardzības līdzekli, jo īpaši lai noteiktu vai norādītu:

Kaut arī uzsvars ir jāliek uz attiecīgā toksicitātes diapazona novērtēšanu, iegūtajai informācijai jābūt tādai, kas ļautu arī klasificēt augu aizsardzības līdzekli saskaņā ar Padomes Direktīvu 78/631/EEK. Akūtās toksicitātes testu rezultātā iegūtajai informācijai ir jo īpaša vērtība, nosakot iespējamos apdraudējumus avārijas situācijās.

Akūtas orālās toksicitātes tests būtu jāveic vienmēr, ja kandidāts nevar sniegt kompetentajai iestādei pamatojumu, ka ir jāpiemēro Padomes Direktīvas 78/631/EEK 3.2. pants.

Akūtās perkutānās toksicitātes pārbaude ir jāveic vienmēr, ja kandidāts nevar sniegt kompetentajai iestādei pamatojumu, ka ir jāpiemēro Padomes Direktīvas 78/631/EEK 3.2. pants.

Pārbaudē nosaka augu aizsardzības līdzekļa vai tā radīto izgarojumu toksicitāti žurkām, ko izraisa šī līdzekļa ieelpošana.

Pārbaudē nosaka augu aizsardzības līdzekļa izraisīto ādas kairinājuma potenciālu, ieskaitot novērotās iedarbības atgriezeniskumu.

Augu aizsardzības līdzekļa radītais ādas kairinājums ir jānosaka, izņemot gadījumus, kad, kā norādīts testu vadlīnijās, ir iespējama nopietnu ādas bojājumu rašanās vai šāda iedarbība nav iespējama.

Pārbaudē nosaka augu aizsardzības līdzekļa izraisīto acu kairinājuma potenciālu, ieskaitot novērotās iedarbības atgriezeniskumu.

Acu kairinājuma pārbaudi ir jāveic, izņemot gadījumus, kad, kā norādīts testa vadlīnijā, ir iespējama nopietnu acu bojājumu rašanās.

Pārbaudē iegūst pietiekamu informāciju, lai novērtētu augu aizsardzības līdzekļa spēju izraisīt ādas kairinājumu.

Pārbaude ir jāveic vienmēr, izņemot gadījumus, kad ir zināms, ka aktīvajai vielai (aktīvajām vielām) vai palīgvielām piemīt kairinājumu izraisošas īpašības.

Noteiktos gadījumos var būt nepieciešams veikt pētījumus, kas norādīti 7.1.1. līdz 7.1.6. punktā, ar augu aizsardzības līdzekļu kombinācijām, ja līdzekļa marķējumā ir ietvertas prasības izmantot augu aizsardzības līdzekli kopā ar citiem augu aizsardzības līdzekļiem un/vai palīglīdzekļiem, sajaucot tos tvertnē. Lēmumi par papildu pētījumu nepieciešamību ir jāpieņem katrā konkrētajā gadījumā, ņemot vērā atsevišķo augu aizsardzības līdzekļu akūtās toksicitātes pētījumu rezultātus, attiecīgās augu aizsardzības līdzekļu kombinācijas izraisītā apdraudējuma iespēju un pieejamo informāciju vai praktisko pieredzi par attiecīgajiem līdzekļiem vai līdzīgiem līdzekļiem.

Nosakot pakļautību apdraudējumam, ko izraisa augu aizsardzības līdzeklis apgabalā, kura gaisu ieelpo operatori, novērotāji vai strādnieki, jāņem vērā Padomes 1980. gada 27. novembra Direktīvas 80/1107/EEK par strādnieku pasargāšanu no riskiem, kas saistīti ar pakļautību ķīmiskajām, fizikālajām un bioloģiskajām vielām darbā ( 42 ) II pielikuma A daļā izklāstītās mērīšanas veikšanai izvirzītās prasības.

To personu apdraudējums, kuri izmanto augu aizsardzības līdzekļus, ir atkarīgs no augu aizsardzības līdzekļa fizikālajām, ķīmiskajām un toksiskajām īpašībām, kā arī no līdzekļa veida (neatšķaidīts/atšķaidīts) un no saskarsmes veida, pakāpes un ilguma. Jāiegūst un jādara zināma pietiekama informācija un dati, lai varētu novērtēt aktīvās vielas (aktīvo vielu) un/vai toksikoloģiski būtisko augu aizsardzības līdzekļa sastāvdaļu radītā apdraudējuma apjomu, kāds varētu rasties ieteiktajos izmantošanas apstākļos. Tai arī ir jānodrošina piemērotu aizsardzības pasākumu izvēles pamats, ieskaitot individuālos aizsardzības līdzekļus, ko izmanto lietotāji un kuri ir norādīti uz marķējuma.

Izmantojot piemērotu aprēķinu modeli (ja ir pieejams), izdara novērtējumu, lai varētu novērtēt to lietotāja saskarsmi, kāda varētu rasties ieteiktajos izmantošanas apstākļos.

Novērtējumu izdara katrai izmantošanas metodei un lietošanas iekārtām, kuras ir ieteiktas augu aizsardzības līdzekļa izmantošanai, ņemot vērā prasības, kas izriet no Direktīvas 78/631/EEK par rīkošanos ar neatšķaidītiem un atšķaidītiem līdzekļiem noteikumu īstenošanu attiecībā uz klasifikāciju un marķēšanu, kā arī dažādiem izmantojamo tvertņu veidiem un izmēriem, sajaukšanu, iekraušanas operācijām, augu aizsardzības līdzekļa izmantošanu, klimatiskajiem apstākļiem un lietošanas iekārtu tīrīšanu un regulāru uzturēšanu.

Vispirms novērtējumu veic, pieņemot, ka lietotājs neizmanto nekādus individuālos aizsardzības līdzekļus.

Ja nepieciešams, veic otru novērtējumu, pieņemot, ka lietotājs izmanto efektīvus un viegli pieejamus aizsardzības līdzekļus, ko lietotājam ir iespējams izmantot. Ja aizsardzības līdzekļi ir norādīti uz marķējuma, novērtējumā tie ir jāņem vērā.

Pārbaudē iegūst pietiekamus datus, lai varētu novērtēt lietotāja saskarsmi, kāda varētu rasties ieteiktajos izmantošanas apstākļos.

Faktiskie saskarsmes dati par attiecīgo saskarsmes veidu (veidiem) ir jādara zināmi, ja saskarsmes novērtējums norāda, ka ir pārsniegta robežvērtība, kas noteikta, pamatojoties uz veselības prasībām. Piemēram, tas būs gadījums, kad 7.2.1.1. punktā paredzētā lietotāja saskarsmes novērtējuma rezultāti rāda, ka var tikt pārsniegts:

Faktiskie dati par saskarsmi jādara zināmi arī tad, ja 7.2.1.1. punktā paredzētā novērtējuma veikšanai nav pieejams piemērots aprēķinu modelis vai piemēroti dati.

Gadījumos, kas vissvarīgākais saskarsmes veids ir perkutānā iedarbība, par noderīgu alternatīvo pārbaudi var uzskatīt dermālās absorbcijas pārbaudi vai subakūto dermālo pētījumu rezultātus (ja tie jau nav pieejami), lai iegūtu datus, ar kuru palīdzību precizēt 7.2.1.1. punktā paredzēto novērtējumu.

Pārbaude jāveic reālos saskarsmes apstākļos, ņemot vērā ieteiktos izmantošanas nosacījumus.

Citas personas var tikt apdraudētas augu aizsardzības līdzekļa izmantošanas laikā. Jādara zināma pietiekama informācija un dati, lai nodrošinātu pamatu piemērotu izmantošanas apstākļu izvēlei, ieskaitot citu personu izolēšanu no zonām, kur notiek apstrāde, un robežattālumi.

Izmantojot piemērotu aprēķinu modeli (ja ir pieejams), izdara novērtējumu, lai varētu novērtēt to citu personu saskarsmi, kāda varētu rasties ieteiktajos izmantošanas apstākļos.

Citu personu saskarsmes novērtējums jāveic katrai izmantošanas metodei. Novērtējumu veic, pieņemot, ka klātesošie neizmanto nekādus individuālās aizsardzības līdzekļus.

Ja novērtējuma rezultāti rada satraukumu, var pieprasīt citu personu saskarsmes mērījumus.

Strādnieki var nonākt saskarsmē pēc augu aizsardzības līdzekļa izmantošanas, ieejot apstrādātajos laukos vai telpās vai rīkojoties ar apstrādātajiem augiem vai augu izcelsmes produktiem, uz kuriem ir saglabājušās atliekas. Jādara zināma pietiekama informācija un dati, lai nodrošinātu pamatu piemērotu aizsardzības pasākumu izvēlei, ieskaitot nogaidīšanas un atkārtotas iekļūšanas periodus.

Izmantojot piemērotu aprēķinu modeli (ja ir pieejams), izdara novērtējumu, lai varētu noteikt to strādnieku apdraudējumu, kāds varētu rasties ieteiktajos izmantošanas apstākļos.

Strādnieku saskarsmes novērtējums jāveic katrai lauksaimniecības kultūrai un veicamajam uzdevumam.

Vispirms novērtējumu veic, izmantojot pieejamos datus par paredzamo saskarsmi, pieņemot, ka strādnieks neizmanto nekādus individuālos aizsardzības līdzekļus.

Ja nepieciešams, veic otru novērtējumu, pieņemot, ka strādnieks izmanto efektīvus un viegli pieejamus aizsardzības līdzekļus, ko ir iespējams izmantot.

Ja nepieciešams, veic turpmāko novērtējumu, izmantojot iegūtos datus par savācamo atlieku daudzumu ieteiktajos izmantošanas apstākļos.

Pārbaudē iegūst pietiekamus datus, lai varētu novērtēt strādnieka saskarsmi, kāda varētu rasties ieteiktajos izmantošanas apstākļos.

Faktiskie saskarsmes dati attiecīgajam saskarsmes veidam (veidiem) ir jādara zināmi, ja apdraudējuma novērtējums rāda, ka ir pārsniegta robežvērtība, kas noteikta, pamatojoties uz veselības prasībām. Piemēram, tas būs gadījums, kad 7.2.3.1. punktā paredzētā strādnieka saskarsmes novērtējuma rezultāti rāda, ka var tikt pārsniegts:

Faktiskie dati par saskarsmi jādara zināmi arī tad, ja 7.2.3.1. punktā paredzētā novērtējuma veikšanai nav pieejams piemērots aprēķinu modelis vai piemēroti dati.

Gadījumos, kad vissvarīgākais saskarsmes veids ir perkutānā iedarbība, par noderīgu alternatīvo pārbaudi var uzskatīt dermālās absorbcijas pārbaudi vai subakūto dermālo pētījumu rezultātus (ja tie jau nav pieejami), lai iegūtu datus, ar kuru palīdzību precizēt 7.1.3.1. punktā paredzēto novērtējumu.

Testi jāveic reālos saskarsmes apstākļos, ņemot vērā piedāvātos izmantošanas nosacījumus.

Pārbaudē iegūst aktīvās vielas un toksikoloģiski būtisko sastāvdaļu mērījumus par absorbciju caur ādu.

Pētījums jāveic, ja dermālais apdraudējums ir nozīmīgs apdraudējuma veids un ja apdraudējuma novērtējums rāda, ka ir pārsniegta robežvērtība, kas noteikta, pamatojoties uz veselības prasībām. Piemēram, tas būs gadījums, kad strādnieka apdraudējuma novērtējuma vai mērījumu, ko paredz 7.2.1.1. vai 7.2.1.2. punkts, rezultāti rāda, ka var tikt pārsniegts:

Principā jādara zināmi dati, kas iegūti, veicot ādas absorbcijas pētījumus ar dzīvām žurkām in vivo. Ja tad, kad novērtējuma rezultātus, izmantojot šos datus, kas iegūti in vivo, ietver saskarsmes novērtējumā, saglabājas norāde par pārmērīgu saskarsmi, var būt nepieciešams veikt salīdzinošos absorbcijas pētījumus ar žurku un cilvēku ādu in vivo.

Jāizmanto attiecīgās OECD 417. vadlīnijas daļas. Pētījumu izstrādē var būt nepieciešams ņemt vērā aktīvās vielas (vielu) absorbcijas caur ādu pētījumu rezultātus.

Par katru vielu ir jāiesniedz paziņojuma un drošības datu lapas kopijas (ja tādi ir pieejami), kas ir tikuši iesniegti saskaņā ar Direktīvu 67/548/EEK un Komisijas 1991. gada 5. marta Direktīvu 91/155/EEK par sīki izstrādātas kārtības definēšanu un noteikšanu konkrētas informācijas sistēmā par bīstamām vielām, ieviešot Padomes Direktīvas 88/379/EEK ( 44 ) 10. pantu. Būtu jāiesniedz arī visa pārējā pieejamā informācija.

Vielmaiņas papildpētījumi jāveic tikai tad, ja tos ir neiespējami iegūt no informācijas par aktīvo vielu atbilstoši II pielikuma 6. iedaļas 6.1. un 6.2. punkta prasībām. Tas attiecas uz lauksaimniecības kultūrām vai ganāmpulku, par kuru informācija netika iesniegta aktīvās vielas iekļaušanai I pielikumā vai nebija nepieciešami, lai grozītu nosacījumus tās iekļaušanai I pielikumā, vai arī gadījumos, kad varēja sagaidīt, ka iestāsies citāda vielmaiņa.

Piemēro tos pašus noteikumus, kuri paredzēti II pielikuma 6. iedaļas 6.1. un 6.2. punkta attiecīgajās daļās.

Papildizmēģinājumi ar atliekām jāveic tikai tad, ja tos ir neiespējami iegūt no informācijas par aktīvo vielu atbilstoši II pielikuma 6. iedaļas 6.3. punkta prasībām. Tas attiecas uz īpašiem preparātiem, īpašām pielietošanas metodēm vai lauksaimniecības kultūrām, par kurām informācija netika iesniegta aktīvās vielas iekļaušanai I pielikumā vai nebija nepieciešama, lai grozītu nosacījumus tās iekļaušanai I pielikumā.

Piemēro tos pašus noteikumus, kuri paredzēti II pielikuma 6. iedaļas 6.3. punkta attiecīgajās daļās.

Šo pētījumu mērķis ir noteikt atliekas dzīvnieku izcelsmes produktos, kuras radīsies no barības vai lopbarības atliekām.

Maksimālo atlieku līmeņu novērtēšanai dzīvnieku izcelsmes produktos papildpētījumi par ganāmpulka barošanu jāveic tikai tad, ja tos ir neiespējami iegūt no informācijas par aktīvo vielu atbilstoši II pielikuma 6. iedaļas 6.4. punkta prasībām. Tas attiecas uz gadījumiem, kad jāpieprasa atļauja papildus lopbarības saņemšanai, kas izraisa palielinātu ganāmpulka atlieku uzņemšanu, par kurām informācija netika iesniegta aktīvās vielas iekļaušanai I pielikumā vai nebija nepieciešama, lai grozītu nosacījumus tās iekļaušanai I pielikumā.

Piemēro tos pašus noteikumus, kuri paredzēti II pielikuma 6. iedaļas 6.4. punkta attiecīgajās daļās.

Papildpētījumi jāveic tikai tad, ja tos ir neiespējami iegūt no informācijas par aktīvo vielu atbilstoši II pielikuma 6. iedaļas 6.5. punkta prasībām. Tas attiecas uz lauksaimniecības kultūrām, par kurām informācija netika iesniegta aktīvās vielas iekļaušanai I pielikumā vai nebija nepieciešama, lai grozītu nosacījumus tās iekļaušanai I pielikumā.

Piemēro tos pašus noteikumus, kādi paredzēti II pielikuma 6. iedaļas 6.5. punkta attiecīgajās daļās.

Šo pētījumu mērķis ir atļaut veikt iespējamo atlieku novērtēšanu sekojošajām lauksaimniecības kultūrām.

Papildpētījumi jāveic tikai tad, ja to ir neiespējami iegūt no informācijas, kas atbilstoši II pielikuma 6. iedaļas 6.6. punktam iegūta par aktīvo vielu. Tas attiecas uz īpašiem preparātiem, īpašām pielietošanas metodēm vai attiecībā uz lauksaimniecības kultūrām, par kurām informācija netika iesniegta laika posmā, kāds bija paredzēts aktīvās vielas iekļaušanai I pielikumā vai nebija vajadzīga, lai grozītu nosacījumus tās iekļaušanai I pielikumā.

Piemēro tādus pašus noteikumus, kādi paredzēti II pielikuma 6. iedaļas 6.6. punktā.

Jāsniedz visaptverošs piedāvāto MRLi pamatojums, ja nepieciešams, ietverot sīku informāciju par izmantoto statistisko analīzi.

Ja atbilstoši 8.1. punkta noteikumiem iesniegtajos vielmaiņas pētījumos tiek norādīts, ka atlieku definīcija jāmaina, ievērojot faktiski izmantojamo atlieku definīciju un vajadzīgos lēmumus, kā pasvītrots II pielikuma 6. iedaļas 6.7. punkta attiecīgajā sadaļā, tad jāveic aktīvās vielas atkārtota novērtēšana.

8.7. Piedāvātie paredzētās lietošanas intervāli pirms ražas novākšanas vai – gadījumos, kad lietošana notiek pēc ražas novākšanas, – atturēšanās periodi vai uzglabāšanas periodi

8.8. Iespējamā un faktiskā apdraudējuma, kas saistīts ar uzturu un citām lietām, novērtējums

Uzmanība tiks pievērsta reālai prognozētā uztura daudzuma uzņemšanas aprēķināšanai. To var veikt soli pa solim, nonākot pie reālas, arvien pieaugoša uztura daudzuma uzņemšanas prognozes. Ja nepieciešams, jāņem vērā arī citi apdraudējuma avoti, tādas atliekas, kuras rodas medikamentu vai veterināro zāļu lietošanas rezultātā.

Visu šajā sadaļā sniegto datu kopsavilkums un novērtēšana jāveic atbilstoši norādēm, kādas sniegušas dalībvalstu kompetentās iestādes attiecībā uz šādu kopsavilkumu un novērtēšanas sagatavošanas formātu. Tajā attiecīgi novērtējamo un lēmumu pieņemšanas kritēriju un norāžu kontekstā jāietver sīki izstrādāta un kritiski veikta tādas informācijas novērtēšana ar konkrētu atsauci uz draudiem cilvēkiem un dzīvniekiem, kāda var rasties vai rodas, un datu bāzes apjoms, kvalitāte un ticamība.

Ja ir iesniegta informācija par vielmaiņu, tad jāapskata jebkuru ar zīdītājiem nesaistītu metabolītu toksikoloģiskā nozīmība.

Ja ir iesniegta informācija par vielmaiņu, tad jāsagatavo shematiska augos un dzīvniekos esošo metabolisko taku diagramma ar īsu izskaidrojumu par to izplatību un ķīmiskajām izmaiņām.

Ja nepieciešams, piemēro tos pašus noteikumus, kas attiecas uz II pielikuma 7.1. punktā paredzētās informācijas par izmantoto augsni un tās izvēli sniegšanu.

Augsnes sadalīšanās pētījumiem būtu jāsniedz pēc iespējas labāks tā laika perioda novērtējums, lai laboratorijas apstākļos aktīvās vielas sadalīšanās sasniegtu 50 % un 90 % (DT50lab un DT90lab).

Jāpēta augu aizsardzības līdzekļu klātbūtne un ietekme uz augsni, ja vien nav iespējams no iegūtajiem datiem veikt ekstrapolāciju uz aktīvo vielu un attiecīgajiem metabolītiem, sadalīšanās un ķīmisko reakciju produktiem saskaņā ar II pielikuma 7.1.1.2. punkta prasībām. Šī ekstrapolācija, piemēram, nav iespējama lēnas atbrīvošanās preparātiem.

Pētījuma ilgums parasti ir 120 dienas, izņemot gadījumus, kad pirms šī perioda beigām aktīvās vielas sadalīšanās pārsniedz 90 %.

Setac — pesticīdu atrašanās vidē un ekotoksicitātes novērtēšanas kārtība.

Testam būtu jāsniedz pietiekami dati, lai varētu novērtēt aktīvās vielas un attiecīgo metabolītu, sadalīšanās un ķīmisko reakciju produktu mobilitāti un ekstrahēšanas iespējas.

Jāpēta augu aizsardzības līdzekļu mobilitāte augsnē, ja pēc iegūtajiem datiem nav iespējams veikt ekstrapolāciju saskaņā ar II pielikuma 7.1.2. un 7.1.3.1. punkta prasībām. Šī ekstrapolācija, piemēram, nav iespējama lēnas atbrīvošanās preparātiem.

Setac — pesticīdu atrašanās vidē un ekotoksicitātes novērtēšanas kārtība.

Būs nepieciešams ekspertu atzinums, lai nolemtu, vai būtu jāveic lizimetra pētījumi vai ekstrahēšanas lauka pētījumi, ņemot vērā sadalīšanās un mobilitātes pētījumu rezultātus un aprēķinātos PEC. Veicamo pētījumu veids būtu jāapspriež ar kompetentām iestādēm.

Šie pētījumi ir jāveic, ja pēc iegūtajiem datiem nav iespējams veikt ekstrapolāciju uz aktīvo vielu un attiecīgajiem metabolītiem, sadalīšanās un ķīmisko reakciju produktiem saskaņā ar II pielikuma 7.1.3. punkta prasībām. Šī ekstrapolācija, piemēram, nav iespējama lēnas atbrīvošanās preparātiem.

Piemēro tos pašus nosacījumus, ko paredz II pielikuma 7.1.3.3. punkta attiecīgās rindkopas.

PEC novērtējumiem jāattiecas gan uz vislielākās licencējamās devas vienreizēju izmantošanu, gan uz izmantošanas maksimālo skaitu un vislielākajām licencējamajām devām katram attiecīgajam testētajam augsnes veidam, un tie ir jāizsaka kā aktīvās vielas un attiecīgo metabolītu, sadalīšanās un ķīmisko reakciju produktu attiecība pret augsni - mg uz kg.

Faktori, kas jāņem vērā, veicot PEC novērtējumu, attiecas uz tiešo un netiešo izmantošanu augsnē, sanesām, noplūdēm un ekstrahēšanu, kā arī ietver tādus procesus, kā gaistamība, adsorbcija, hidrolīze, fotolīze, aerobā un anaerobā sadalīšanās. Aprēķinot PEC, var pieņemt, ka augšņu masas blīvums ir 1,5 g/cm3 sausā svara, bet augsnes slāņa biezums - 5 cm, ja izmanto augsnes virskārtā, un 20 cm, ja iestrādā augsnē. Ja izmantošanas laikā augsne ir nosegta, pieņem, ka 50 % (minimums) no izmantotās devas sasniedz augsnes virsmu, ja vien faktiskie eksperimenta dati nesniedz konkrētāku informāciju.

Jānosaka gruntsūdeņu piesārņošanas procesi, ņemot vērā būtiskos lauksaimniecības, augu aizsardzības un vides (ieskaitot klimatiskos) apstākļus.

Jāiesniedz piemērots prognozējamo aktīvās vielas un attiecīgo metabolītu, sadalīšanās un ķīmisko reakciju produktu vides koncentrāciju novērtējums virszemes ūdeņos - PEC GW.

PEC novērtējumam ir jābūt saistītam ar izmantošanas maksimālo skaitu un vislielākajām devām, kuras vēlas licencēt.

Nepieciešams eksperta atzinums, lai nolemtu, vai papildu testi uz lauka varētu sniegt noderīgu informāciju. Pirms šo pētījumu veikšanas pieteicējs saņem piekrišanu no kompetentās iestādes šāda veida pētījumu veikšanai.

Gadījumos, kad šī informācija ir nepieciešama, lai piešķirtu ierobežotu licenci VI pielikuma C daļas 2.5.1.2 b) punkta nozīmē, sniegtajai informācijai būtu jāļauj noteikt vai novērtēt ūdens attīrīšanas procedūru efektivitāti (dzeramā ūdens un notekūdeņu attīrīšana), kā arī ietekmi uz šīm procedūrām. Pirms pētījumu veikšanas pieteicējs saņem piekrišanu no kompetentās iestādes par sniedzamās informācijas veidu.

Jānosaka virszemes ūdeņu piesārņošanas procesi, ņemot vērā būtiskos lauksaimniecības, augu aizsardzības un vides (ieskaitot klimatiskos) apstākļus.

Jāiesniedz piemērots prognozējamās aktīvās vielas un attiecīgo metabolītu, sadalīšanās un ķīmisko reakciju produktu vides koncentrācijas novērtējums virszemes ūdeņos - PECsw .

PEC novērtējumam ir jābūt saistītam ar izmantošanas maksimālo skaitu un vislielākajām devām, kuras vēlas licencēt, kā arī jāattiecas uz ezeriem, dīķiem, upēm, kanāliem, strautiem, apūdeņošanas/meliorācijas kanāliem un drenām.

Faktori, kas jāņem vērā, veicot PECsw novērtējumu, attiecas uz tiešo izmantošanu ūdenī, sanesām, noplūdēm, izplūdi no drenām un uzkrāšanos atmosfērā, kā arī ietver tādus procesus, kā gaistamība, adsorbcija, advekcija, hidrolīze, fotolīze, biosadalīšanās, nogulsnēšanās un atkārtota suspensija.

Jāsniedz sākotnējie, īstermiņa un ilgtermiņa PECsw aprēķini, kas ir nozīmīgi stāvošām un lēni tekošām ūdens masām (laikā izsvērtie vidējie lielumi):

Jāpārbauda iespējamā iedarbība uz putniem, izņemot gadījumus, kad var izslēgt tiešu vai netiešu iedarbību uz putniem, piemēram, izmantojot slēgtās telpās vai brūču apstrādei.

Jānorāda akūtais toksiskuma/iedarbības rādītājs (TER a), īslaicīgā uztura toksiskuma/iedarbības rādītājs (TER st) un ilglaicīgais uztura toksiskuma/iedarbības rādītājs (TER lt), ja

Granulu vai apstrādātu sēklu gadījumā jānorāda a.v. daudzums katrā granulā vai sēklā, kā arī LD 50 attiecība a.v. uz 100 daļiņu vai daļiņu gramu. Jānorāda granulu lielums un forma.

Jāpārbauda iespējamā iedarbība uz ūdensaugu sugām, izņemot gadījumus, kad var izslēgt iespēju, ka tā iedarbojas uz ūdensaugu sugām.

Jāpārbauda ietekme uz savvaļas mugurkaulnieku sugām, izņemot gadījumus, kad iespējams pamatot, ka ir maz ticams, ka cietzemes mugurkaulnieki, izņemot putnus, ir tieši vai netieši pakļauti aktīvās vielas iedarbībai. TER a, TER st un TER lt jānorāda, ja

Principā šādu sugu apdraudējuma novērtēšanas secība ir līdzīga putnu apdraudējuma novērtēšanas secībai. Praksē ne vienmēr ir vajadzīga turpmākā pārbaude, jo pētījumi, kas veikti saskaņā ar II pielikuma 5. punktu un III pielikuma 7. punktu, sniedz nepieciešamo informāciju.

Pārbaudē iegūs pietiekamu informāciju, lai novērtētu sauszemes mugurkaulnieku, izņemot putnus, apdraudējuma raksturu un pakāpi praktiskajā lietošanā.

Ja TER a un TER st ir > 100 un ja jebkurš turpmākais pētījums nesniedz pierādījumus par apdraudējumu, turpmākā pārbaude nav nepieciešama. Pārējos gadījumos ir vajadzīgs speciālista novērtējums, lai izlemtu, vai ir nepieciešamība pēc turpmākajiem pētījumiem. Vajadzības gadījumā šajā speciālista novērtējumā ir jāņem vērā lopbarības platības uzvedība, necaurlaidība, alternatīvais uzturs, faktiskais atlieku saturs uzturā, savienojuma noturība augu valstī, izstrādāto vai apstrādāto produktu sadalīšanās, plēsoņu sabojātais barības daudzums, ēsmas, granulas vai apstrādātās sēklas pieņemšana un biokoncentrācijas iespēja.

Ja TER a un TER st ≤ 10 vai TER lt ≤ 5, jāziņo par izmēģinājumiem krātiņā vai laukā vai par citiem attiecīgajiem pētījumiem.

Pirms šo pētījumu veikšanas pieteikuma iesniedzējs cenšas vienoties ar kompetentajām iestādēm par veicamā pētījuma veidu un apstākļiem un par to, vai būtu jāpārbauda otrreizējās saindēšanas ietekme.

Jāpārbauda potenciālā iedarbība uz bitēm, izņemot gadījumus, kad augu aizsardzības līdzekli ir paredzēts izmantot tikai gadījumos, kad bites tai netiek pakļautas, piemēram:

Jāziņo par bīstamiem orālās un saskares iedarbības elementiem (Q HO un Q HC).

Jāpārbauda augu aizsardzības līdzekļu ietekme uz blakussugu cietzemes posmkājiem (piemēram, plēsīgiem posmkājiem vai bīstamu organismu parazītiem). Turklāt par šīm sugām iegūto informāciju var izmantot, lai norādītu citu to blakussugu potenciālo toksiskumu, kuras dzīvo šajā pašā vidē.

10.6. Iedarbība uz zemes tārpiem un citiem augsnes blakussugu makroorganismiem, kuri uzskatāmi par apdraudētiem

10.8. Kopsavilkuma veidā pieejamā informācija no primārā bioloģiskā skrīninga

Kopā ar kritisku novērtējumu par tā saistību ar potenciālo ietekmi uz blakussugām jāsniedz no primārajām pārbaudēm iegūtās informācijas kopsavilkums, ko izmanto, lai novērtētu bioloģisko aktivitāti un devu, noskaidrojot, vai tā ir pozitīva vai negatīva, kas nodrošina informāciju par iespējamo ietekmi uz blakussugām, floru un faunu.

Visas 9. un 10. punktā minētās informācijas apkopošana un novērtēšana būtu jāveic saskaņā ar vadlīnijām, ko norādījušas dalībvalstu kompetentās iestādes attiecībā uz šādu kopsavilkumu un novērtējumu formātu. Tajā būtu jāietver sīki izstrādāts un kritisks šīs informācijas novērtējums attiecīgo izvērtējošo un lēmumu pieņemšanas kritēriju un vadlīniju kontekstā, īpaši atsaucoties uz vides un blakussugu apdraudējumu, kas rodas vai var rasties, un datubāzes apjomu, kvalitāti un drošumu. Jo sevišķi būtu jāapskata šādi jautājumi:

Informācijai, kas sniegta kopā ar informāciju par mikroorganismu (mikroorganismiem) jābūt pietiekamai, lai precīzi identificētu un definētu preparātus. Ja vien nav norādīts citādi, minētā informācija un dati jāsniedz par visiem augu aizsardzības līdzekļiem. To dara nolūkā noteikt, vai kāds no faktoriem varētu izmainīt mikroorganisma kā augu aizsardzības līdzekļa īpašības, salīdzinot ar Direktīvas 91/414/EEK II pielikuma B daļā aplūkoto mikroorganismu kā tādu.

Jānorāda pieteikuma iesniedzēja vārds un adrese (pastāvīgā Kopienas adrese), kā arī attiecīgās kontaktpersonas vārds, uzvārds, amats, tālruņa un faksa numurs.

Ja turklāt pieteikuma iesniedzēja birojs, viņa pārstāvis vai aģents atrodas dalībvalstī, kurā ir iesniegts pieteikums atļaujas saņemšanai, jānorāda vietējā biroja, pārstāvja vai aģenta vārds/nosaukums un adrese, kā arī attiecīgās kontaktpersonas vārds, uzvārds, amats, tālruņa un faksa numurs.

Jānorāda preparāta un katra tajā iekļautā mikroorganisma ražotāja vārds/nosaukums un adrese, kā arī nosaukums un adrese visām ražotnēm, kurās tiek ražots preparāts un mikroorganisms.

Jānorāda katra ražotāja kontaktvieta (vēlams centrālā kontaktvieta, norādot arī vārdu/nosaukumu, tālruņa un faksa numuru).

Ja mikroorganismu ieguvis ražotājs, kurš iepriekš nav iesniedzis II pielikuma B daļā minētos datus, jāsniedz detalizēta informācija par II pielikuma B daļas 1.3. iedaļā minēto nosaukumu un sugu aprakstu, kā arī par piemaisījumiem, kā prasīts II pielikuma B daļas 1.4. iedaļā.

1.3. Tirdzniecības nosaukums vai piedāvātais tirdzniecības nosaukums un vajadzības gadījumā arī ražotāja piešķirtais preparāta izstrādes kodu numurs

Jāmin visi bijušie un pašreizējie tirdzniecības nosaukumi, piedāvātie tirdzniecības nosaukumi un dokumentos minētā preparāta izstrādes kodu numuri, kā arī pašreizējie nosaukumi un numuri. Sīki jānorāda visas atšķirības. (Piedāvātais tirdzniecības nosaukums nedrīkst būt tāds, ka to varētu sajaukt ar jau apstiprināta augu aizsardzības līdzekļa tirdzniecības nosaukumu).

1.4. Detalizēta kvantitatīvā un kvalitatīvā informācija par preparāta sastāvu

Preparāta tips un kods jānosaka saskaņā ar “Pesticīdu preparātu tipu katalogu un starptautisko kodēšanas sistēmu (GIFAP Technical Monograph Nr. 2, 1989)”.

Ja šajā izdevumā konkrētais preparāts nav precīzi definēts, jāsniedz visaptverošs preparāta fizikālā rakstura un stāvokļa apraksts kopā ar priekšlikumu par atbilstīgo preparāta tipa aprakstu un par tā definīciju.

2. AUGU AIZSARDZĪBAS LĪDZEKĻA FIZIKĀLĀS, ĶĪMISKĀS UN TEHNISKĀS ĪPAŠĪBAS

Jānorāda tas, ciktāl augu aizsardzības līdzekļi, par kuriem ir iesniegts pieteikums atļaujas saņemšanai, atbilst FAO specifikācijām, kā par to ir vienojusies Ekspertu grupa jautājumā par pesticīdu specifikāciju no FAO Ekspertu žūrijas jautājumā par pesticīdu specifikācijām, reģistrācijas prasībām un pielietojuma standartiem. Sīki jāapraksta un jāpamato novirzes no FAO specifikācijām.

Jāsniedz gan preparāta smaržas un krāsas, ja tādas ir, gan fizikālā stāvokļa apraksts.

2.2.1. Gaismas, temperatūras un mitruma ietekme uz augu aizsardzības līdzekļa tehniskajām īpašībām

Jāpēta tas, kā gaiss, iepakojums u.c. faktori ietekmē produkta stabilitāti.

Eksplozivitāti un oksidējošās īpašības noteiks, kā paredzēts III pielikuma A daļas 2. iedaļas 2.2. punktā, ja vien nevar pamatot, ka ir tehniski vai zinātniski neiespējama šādu pētījumu veikšana.

2.4. Uzliesmošanas temperatūra un citas norādes uz uzliesmojamību vai spontānu aizdegšanos

Uzliesmošanas temperatūra un uzliesmojamība jānosaka, kā paredzēts III pielikuma A daļas 2. iedaļas 2.3. punktā, ja vien nevar pamatot, ka ir tehniski vai zinātniski neiespējama šādu pētījumu veikšana.

Skābuma pakāpi, sārmainību un pH noteiks, kā paredzēts III pielikuma A daļas 2. iedaļas 2.4. punktā, ja vien nevar pamatot, ka ir tehniski vai zinātniski neiespējama šādu pētījumu veikšana.

Viskozitāti un virsmas spraigumu noteiks, kā paredzēts III pielikuma A daļas 2. iedaļas 2.5. punktā, ja vien nevar pamatot, ka ir tehniski vai zinātniski neiespējama šādu pētījumu veikšana.

Jānosaka preparāta tehniskās īpašības, lai varētu pieņemt lēmumu par tā pieņemamību. Ja ir jāveic testi, to dara temperatūrā, kas ir saderīga ar mikroorganisma izdzīvošanu.

Jānosaka un saskaņā ar CIPAC metodi MR 53.3 jāziņo par to cietā veidā esošo preparātu samitrināmību, kuri tiek atšķaidīti lietošanai (piemēram, suspensijas pulveri un ūdenī disperģējamas granulas).

Jānosaka un saskaņā ar CIPAC metodi MR 47 jāziņo par to preparātu putošanās pastāvību, kuri tiek atšķaidīti ar ūdeni.

Lai vieglai lietošanai nodrošinātu atbilstošu kaisāmo pulveru daļiņu lielumu, saskaņā ar CIPAC metodi MT 59.1 ir jāveic sausā sieta tests un jāziņo par to.

Ūdenī disperģējamiem līdzekļiem saskaņā ar CIPAC metodi MT 59.3 vai MT 176 jāveic mitrā sieta tests un attiecīgi jāziņo par to.

2.7.5. Daļiņu lieluma sadalījums (kaisāmie un suspensijas pulveri, granulas), putekļu/smalko daļiņu (granulu) saturs, (granulu) berze un irdenums

2.8. Fizikālā, ķīmiskā un bioloģiskā savietojamība ar citiem produktiem, tostarp ar augu aizsardzības līdzekļiem, ar kuriem to lietošana ir jāatļauj

Jānosaka un jāpaziņo ieteicamo tvertņu maisījumu fizikālā savietojamība.

Jānosaka un jāpaziņo ieteicamo tvertņu maisījumu ķīmiskā savietojamība, izņemot gadījumus, kad, pārbaudot atsevišķas preparātu īpašības, tiek neapšaubāmi konstatēts, ka reakcija nav iespējama. Tādos gadījumos pietiek ar to, ka šāda informācija tiek sniegta kā pamatojums tam, ka praksē netiek noteikta ķīmiskā savietojamība.

Jānosaka un jāpaziņo tvertņu maisījumu bioloģiskā savietojamība. Jāapraksta iedarbība (piemēram, antagonisms, fungicīdu iedarbība) uz mikroorganisma aktivitāti pēc sajaukšanas ar citiem mikroorganismiem vai ķīmiskajām vielām. Potenciālā augu aizsardzības līdzekļa mijiedarbība ar citiem ķīmiskajiem līdzekļiem, ar kuriem paredzamos preparāta lietošanas apstākļos jāapstrādā laukaugi, jāpēta, pamatojoties uz datiem par efektivitāti. Vajadzības gadījumā, lai novērstu efektivitātes zudumus, ir jānorāda intervāli starp bioloģiskā pesticīda un ķīmisko pesticīdu lietošanu.

Attiecībā uz sēklu apstrādei paredzētajiem līdzekļiem ir jāpēta un jāziņo gan par izplatīšanos, gan par adhēziju, bet izplatīšanās gadījumā tas jādara saskaņā ar CIPAC metodi MT 175.

2.10. Saskaņā ar 2.1. līdz 2.9. punktu iesniegto datu kopsavilkums un novērtējums

Vadoties pēc šī uzskaitījuma, mikroorganismu saturošiem līdzekļiem konkrēti jānorāda esošā un paredzētā lietošanas joma:

Jānorāda veids, kādā notiek līdzekļa uzņemšana (piemēram, saskarsmes veidā, caur kuņģi, ieelpojot), vai kaitēkļu apkarošana (fungitoksiskā, fungistatiskā darbība, barības vielu konkurence utt.).

Tāpat arī jānorāda, vai līdzeklis augos pārveidojas vai nepārveidojas, bet vajadzības gadījumā jānorāda, vai šāda pārveidošanās ir apoplastiska, simplastiska vai abējāda.

Jāsniedz sīka informācija par paredzēto lietošanu, piemēram, par kontrolēto kaitīgo organismu veidiem un/vai aizsargājamajiem augiem vai augu produktiem.

Jānorāda arī intervāli starp tāda augu aizsardzības līdzekļa lietošanu, kas satur mikroorganismus un ķīmiskos pesticīdus, vai jāsagatavo saraksts ar tām ķīmisko augu aizsardzības līdzekļu aktīvajām vielām, kuras vienai laukaugu kultūrai nedrīkst lietot kopā ar mikroorganismus saturošu augu aizsardzības līdzekli.

Katrai lietošanas metodei un katrai lietošanai jānorāda līdzekļa lietošanas deva uz apstrādāto vienību (ha, m2, m3) gramos, kilogramos vai viena vienība, bet mikroorganismam – attiecīgās vienības.

Lietošanas devas parasti izsaka g/ha, kg/ha vai kg/m3, bet vajadzības gadījumā g/t vai kg/t., aizsargātajiem laukaugiem un piemājas dārzkopībai lietošanas devas izsaka g/100 m2 vai kg/100 m2 vai g/m3 vai kg/m3.

3.5. Mikroorganisma saturs izmantotajā materiālā (piemēram, izsmidzinātajā līdzeklī, insekticīdā vai apstrādātajās sēklās).

Atbilstoši paziņo mikroorganisma saturu, izsakot kā aktīvo vienību skaitu/ml vai g vai citā attiecīgā vienībā.

Pilnībā jāizklāsta piedāvātā lietošanas metode, norādot izmantojamo iekārtu veidu, ja tādas ir, kā arī izmantojamā atšķaidītāja tipu un tilpumu uz platības vienību vai tilpumu.

Jāpaziņo maksimālais lietošanas reižu skaits un grafiks. Vajadzības gadījumā jānorāda arī aizsargājamo laukaugu vai augu augšanas un kaitīgo organismu attīstības stadijas. Ja tas ir vajadzīgs un iespējams, jānorāda intervāls (dienās) starp lietošanas reizēm.

Jānorāda aizsardzības ilgums, ko nodrošina katra lietošana, kā arī maksimālais lietošanas reižu skaits.

3.8. Nepieciešamie nogaidīšanas periodi vai citi piesardzības pasākumi, lai novērstu fitopatogēno iedarbību uz secīgajām laukaugu kultūrām

Vajadzības gadījumā jānorāda minimālais nogaidīšanas periods starp pēdējo lietošanas reizi un laukaugu sēšanu vai stādīšanu, kas ir vajadzīgs, lai novērstu fitopatogēno ietekmi uz secīgajām laukaugu kultūrām, un ņemot vērā datus, kuri sniegti saskaņā ar 6. iedaļas 6.6. punktu.

Jānorāda ierobežojumi attiecībā uz secīgo laukaugu kultūru izvēli, ja tādi ir.

Līdzekļa lietošanai jāsagatavo piedāvātie norādījumi, kam jābūt nodrukātiem uz etiķetēm un lietošanas instrukcijās.

4.1. Līdzekļa iepakošana un savietojamība ar piedāvātajiem iepakošanas materiāliem

Sīki jāapraksta lietošanas iekārtu un aizsargapģērbu tīrīšanas procedūras. Jānosaka tīrīšanas procedūras efektivitāte, izmantojot, piemēram, biotestus, un jāziņo par to.

4.3. Atkārtotas lietošanas periodi, vajadzīgie nogaidīšanas periodi vai citi piesardzības pasākumi cilvēku, lauksaimniecības dzīvnieku un vides aizsardzībai

Sniegtajai informācijai jāizriet no un jābūt pamatotai ar datiem par mikroorganismu (mikroorganismiem) un datiem, kas sniegti saskaņā ar 7. un 8. iedaļu.

4.4. Ieteicamās metodes un piesardzības pasākumi attiecībā uz apstrādi, uzglabāšanu, transportēšanu vai ugunsgrēku

Jāparedz ieteicamās metodes un piesardzības pasākumi attiecībā uz apstrādes procedūrām (sīki izstrādātām) uzglabāšanai gan noliktavu, gan augu aizsardzības līdzekļu lietotāju līmenī, kā arī attiecībā uz transportēšanu un ugunsgrēka gadījumiem. Vajadzības gadījumā jāsagatavo informācija par sadegšanas produktiem. Jānorāda potenciālais apdraudējums, kā arī metodes un procedūras šāda apdraudējuma maksimālai samazināšanai. Jāparedz procedūras atkritumu vai atlieku rašanās novēršanai vai maksimālai samazināšanai.

Jāizklāsta aizsargapģērba un piedāvāto iekārtu raksturs un īpašības. Sniegtajiem datiem jābūt pietiekamiem, lai novērtētu piemērotību un efektivitāti reālajos lietošanas apstākļos (piemēram, laukā vai siltumnīcas apstākļos).

Neatkarīgi no tā, vai negadījums noticis transportējot, uzglabājot vai lietojot, jāparedz sīki izstrādātas procedūras, kuras jāievēro, ja noticis negadījums, un tajās jāietver:

4.6. Augu aizsardzības līdzekļa un tā iepakojuma iznīcināšanas vai dezinfekcijas procedūras

Jāizstrādā iznīcināšanas un dezinfekcijas procedūras gan nelieliem augu aizsardzības līdzekļu daudzumiem (lietotājiem), gan lieliem augu aizsardzības līdzekļa daudzumiem (noliktavām). Procedūrām jābūt saskaņotām ar spēkā esošajiem noteikumiem attiecībā uz atbrīvošanos no atkritumiem un toksiskajiem atkritumiem. Piedāvātie atbrīvošanās līdzekļi nedrīkst radīt nepieņemamu ietekmi uz vidi, un tiem jābūt efektīvākajiem un praktiskākajiem iespējamās atbrīvošanās līdzekļiem.

Daudzos gadījumos vēlamais vai vienīgais līdzeklis, kā droši atbrīvoties no augu aizsardzības līdzekļiem un jo īpaši tajos esošajiem formulantiem, piesārņotajiem materiāliem vai piesārņotā iepakojuma, ir kontrolēta sadedzināšana licenzētā atkritumu sadedzināšanas krāsnī.

Pieteikuma iesniedzējam jāsagatavo sīki izstrādāti norādījumi drošai iznīcināšanai.

Pilnībā jāapraksta citas metodes, ja tādas ir piedāvātas, ar kādām var atbrīvoties no augu aizsardzības līdzekļiem, iepakojuma un piesārņotajiem materiāliem. Jāsniedz ar šādām metodēm saistītie dati, lai noteiktu to efektivitāti un drošību.

Šīs iedaļas noteikumi aptver tikai tās analītiskās metodes, kuras nepieciešamas pēcreģistrācijas kontroles un uzraudzības nolūkos.

Ja iespējams, vēlams iegūt augu aizsardzības līdzekli, kas nesatur piesārņotājus. Kompetentajai iestādei, ņemot vērā riska novērtējumu, jānosaka pieļaujamais piesārņotāju līmenis.

Pieteikuma iesniedzējam jāveic nepārtraukta kvalitātes kontrole gan ražošanai, gan [tajā iegūtajam] produktam. Jāiesniedz produkta kvalitātes nodrošināšanas kritēriji.

Attiecībā uz analītiskajām metodēm, ko izmanto, lai iegūtu datus, kā prasīts šajā direktīvā, vai kādiem citiem mērķiem pieteikuma iesniedzējam jāpamato izmantotā metode; vajadzības gadījumā attiecībā uz šādām metodēm tiks izstrādāti atsevišķi norādījumi, pamatojoties uz tādām pašām prasībām, kādas noteiktas attiecībā uz metodēm pēcreģistrācijas kontroles un uzraudzības mērķiem.

Jāsniedz metožu apraksts, un tajā jāietver sīka informācija par izmantotajām iekārtām, materiāliem un apstākļiem. Jāziņo par esošo CIPAC metožu piemērojamību.

Cik tas iespējams, šajās metodēs jāizmanto vienkāršākā pieeja, ietverot minimālas izmaksas un to īstenošanai nepieciešamās vispārpieejamās iekārtas.

Jānorāda analītiskās metodes atlieku noteikšanai, kā minēts II pielikuma B daļas 4. iedaļas 4.2. punktā, ja vien nevar pamatot, ka pietiek ar informāciju, kas jau iesniegta atbilstoši II pielikuma B daļas 4. iedaļas 4.2. punkta prasībām.

Noteikumi par efektivitātes datiem jau ir pieņemti saskaņā ar Komisijas Direktīvu 93/71/EEK ( 50 ).

Lai pienācīgi novērtētu toksicitāti, tostarp preparātu patogenitātes un inficētspējas potenciālu, jāsniedz pietiekama informācija par mikroorganisma akūto toksicitāti, kairinošajām īpašībām un sensibilizāciju. Ja vien iespējams, jāiesniedz papildinformācija par toksiskās darbības veidu, toksikoloģiskajām īpašībām un par visiem citiem zināmajiem mikroorganisma toksikoloģiskajiem aspektiem. Īpaša uzmanība jāpievērš līdzformulantiem.

Veicot toksikoloģijas pētījumus, jāatzīmē visas infekcijas vai patogenitātes pazīmes. Toksikoloģijas pētījumos jāietver pētījumi par izvadīšanu.

Ievērojot to, kā piemaisījumi un citi komponenti var ietekmēt toksikoloģiskās īpašības, ir svarīgi, lai katrā iesniegtajā pētījumā būtu norādīts izmantotā materiāla detalizēts apraksts (specifikācija). Testi jāveic, izmantojot atļaujamo augu aizsardzības līdzekli. Jo īpaši skaidri jānosaka, ka preparātā izmantotais mikroorganisms un tā audzēšanas apstākļi ir tādi paši kā tie, par kuriem iesniegta informācija un dati II pielikuma B daļas kontekstā.

Augu aizsardzības līdzekļa pētījumam piemēros pakāpenisku pārbaudes sistēmu.

Pētījumiem, datiem un informācijai, kas jāsniedz un jānovērtē, jābūt pietiekamai, lai ļautu identificēt ietekmi pēc vienreizējas iedarbības ar augu aizsardzības līdzekli, un jo īpaši lai noteiktu vai norādītu:

Uzsverot toksicitātes diapazona novērtējumu, sagatavotajai informācijai jābūt tādai, lai augu aizsardzības līdzekli varētu klasificēt saskaņā ar Direktīvu 78/631/EEK. Informācijai, kura iegūta, izmantojot akūtās toksicitātes testu, ir īpaša nozīme, novērtējot apdraudējumu, kas varētu rasties nelaimes gadījumā.

Vienmēr jāveic akūtais orālais tests, ja vien pieteikuma iesniedzējs nevar pārliecināt kompetento iestādi, ka var atsaukties uz Direktīvas 78/631/EEK 3. panta 2. punktu.

Tests jāveic saskaņā ar Komisijas Direktīvas 92/69/EEK ( 51 ) B.1 vai B.1 bis metodi.

Tests ļaus noteikt augu aizsardzības līdzekļa inhalācijas toksicitāti žurkām.

Vienmēr jāveic akūtas iedarbības caur ādu tests, ja vien pieteikuma iesniedzējs nevar pārliecināt kompetento iestādi, ka var izmantot Direktīvas 78/631/EEK 3. panta 2. punktu.

Tests ļaus iegūt augu aizsardzības līdzekļa izraisīto ādas kairināšanas potenciālu, tostarp novērotās ietekmes potenciālo atgriezeniskumu.

Vienmēr jānosaka augu aizsardzības līdzekļa izraisītā ādas kairināšana, izņemot gadījumus, kad sagaidāms, ka formulanti vai mikroorganisms nekairina ādu, vai gadījumos, kad tas ir iespējams, kā norādīts testa vadlīnijās, var izslēgt nopietnus ādas bojājumus.

Tests ļaus iegūt augu aizsardzības līdzekļa izraisīto acu kairināšanas potenciālu, tostarp novērotās ietekmes potenciālo atgriezeniskumu.

Jānosaka augu aizsardzības līdzekļa izraisītā acu kairināšana, ja pastāv aizdomas, ka formulanti kairina acis, izņemot gadījumus, kad mikroorganisms kairina acis, vai gadījumos, kad tas ir iespējams, kā norādīts testa vadlīnijās, var rasties nopietni acu bojājumi.

Tests ļaus iegūt pietiekamu informāciju, lai novērtētu augu aizsardzības līdzekļa potenciālu ādas sesibilizācijas reakciju provocēšanai.

Tests jāveic, ja pastāv aizdomas, ka formulantiem piemīt ādu kairinošas īpašības, izņemot gadījumus, kad ir zināms, ka mikroorganismam (mikroorganismiem) vai formulantiem piemīt ādu kairinošas īpašības.

To cilvēku apdraudējums, kuri ir saskarsmē ar augu aizsardzības līdzekļiem (operatori, apkārtējie cilvēki, strādnieki), ir atkarīgs no augu aizsardzības līdzekļa fizikālajām, ķīmiskajām un toksikoloģiskajām īpašībām, kā arī no produkta veida (neatšķaidīts/atšķaidīts), preparāta veida un iedarbības veida, pakāpes un ilguma.

Jāsagatavo un jāpaziņo pietiekami dati un informācija, lai ļautu novērtēt augu aizsardzības līdzekļa iedarbības apjomu, kas varētu rasties piedāvātajos lietošanas apstākļos.

Ja rodas bažas par iespējamu iesūkšanos caur ādu, pamatojoties uz informāciju par mikroorganismu, kas pieejama II pielikuma B daļas 5. iedaļā, vai uz informāciju par preparātu, kas minēta šajā III pielikuma B daļas iedaļā, var būt vajadzīgi papildu dati par iesūkšanos caur ādu.

Jāiesniedz līdzekļa ražošanas vai izmantošanas laikā veiktās uzraudzības rezultāti.

Iepriekšminētā informācija un dati jāņem par pamatu, izvēloties attiecīgus aizsardzības pasākumus, tostarp personīgos aizsarglīdzekļus, ko izmanto operatori un strādnieki, un kas jānorāda uz etiķetes.

Saistībā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 1999/45/EK ( 52 ) un Komisijas 1991. gada 5. marta Direktīvu 91/155/EEK, ar ko nosaka un izklāsta sīki izstrādātu kārtību, kādā izveidojama īpašas informācijas sistēma attiecībā uz bīstamiem preparātiem, ieviešot Direktīvas 88/379/EEK ( 53 )10. pantu, par katru formulantu ir jāiesniedz paziņojuma kopija un drošības datu veidlapa. Jāiesniedz arī visa pārējā pieejamā informācija.

Dažos gadījumos var būt vajadzība veikt pētījumus, kā minēts 7.1. līdz 7.2.3. punktā, par augu aizsardzības līdzekļu kombinācijām, ja uz līdzekļa etiķetes minētas prasības lietot augu aizsardzības līdzekli kopā ar citiem augu aizsardzības līdzekļiem un/vai palīgvielām kā tvertnes maisījumu. Lēmumus par to, vai ir jāveic papildpētījumi, jāpieņem katrā gadījumā atsevišķi, ņemot vērā rezultātus, kas iegūti atsevišķu augu aizsardzības līdzekļu akūtās toksicitātes pētījumos, iespējamo attiecīgo līdzekļu kombinācijas iedarbību un pieejamo informāciju vai praktisko pieredzi ar attiecīgiem vai līdzīgiem līdzekļiem.

Jāsniedz kopsavilkums par visiem 7.1. līdz 7.5. punktā minētajiem datiem un informāciju, un tajā jāietver detalizēts un kritisks šo datu novērtējums saistībā ar attiecīgajiem novērtēšanas un lēmumu pieņemšanas kritērijiem un vadlīnijām, jo īpaši attiecībā uz cilvēku un dzīvnieku apdraudējumu, kas var rasties vai rodas, kā arī uz datubāzes apjomu, kvalitāti un ticamību.

Piemēro tos pašus noteikumus, kas sīki izklāstīti II pielikuma B daļas 6. iedaļā; jāsniedz šajā iedaļā prasītā informācija, ja vien nav iespējams ekstrapolēt augu aizsardzības līdzekļa atlieku darbību, pamatojoties uz datiem, kas pieejami par mikroorganismu. Īpaša uzmanība būtu jāpievērš izstrādes vielu ietekmei uz mikroorganisma un tā metabolītu atlieku darbību.

Piemēro tos pašus noteikumus, kas sīki izklāstīti II pielikuma B daļas 7. iedaļā; jāsniedz šajā iedaļā prasītā informācija, ja vien nav iespējams ekstrapolēt augu aizsardzības līdzekļa atrašanos un uzvedību vidē, pamatojoties uz II pielikuma B daļas 7. iedaļā pieejamajiem datiem.

Ja nav iespējams prognozēt augu aizsardzības līdzekļa iedarbību, pamatojoties uz datiem, kas ir pieejami par mikroorganismu, jāsniedz II pielikuma B daļas 8. iedaļas 8.1. punktā paredzētā informācija, ja vien nevar pamatot, ka iedarbība uz putniem ir maz ticama.

Ja nav iespējams prognozēt augu aizsardzības līdzekļa iedarbību, pamatojoties uz datiem, kas ir pieejami par mikroorganismu, jāsniedz II pielikuma B daļas 8. iedaļas 8.2. punktā paredzētā informācija, ja vien nevar pamatot, ka iedarbība uz ūdensorganismiem ir maz ticama.

Ja nav iespējams prognozēt augu aizsardzības līdzekļa iedarbību, pamatojoties uz datiem, kas ir pieejami par mikroorganismu, jāsniedz II pielikuma B daļas 8. iedaļas 8.3. punktā paredzētā informācija, ja vien nevar pamatot, ka iedarbība uz bitēm ir maz ticama.

Ja nav iespējams prognozēt augu aizsardzības līdzekļa iedarbību, pamatojoties uz datiem, kas ir pieejami par mikroorganismu, jāsniedz II pielikuma B daļas 8. iedaļas 8.4. punktā paredzētā informācija, ja vien nevar pamatot, ka iedarbība uz posmkājiem, kas nav bites, ir maz ticama.

Ja nav iespējams prognozēt augu aizsardzības līdzekļa iedarbību, pamatojoties uz datiem, kas ir pieejami par mikroorganismu, jāsniedz II pielikuma B daļas 8. iedaļas 8.5. punktā paredzētā informācija, ja vien nevar pamatot, ka iedarbība uz sliekām ir maz ticama.

Ja nav iespējams prognozēt augu aizsardzības līdzekļa iedarbību, pamatojoties uz datiem, kas ir pieejami par mikroorganismu, jāsniedz II pielikuma B daļas 8. iedaļas 8.6. punktā paredzētā informācija, ja vien nevar pamatot, ka iedarbība uz augsnes blakusmikroorganismiem ir maz ticama.

Lai izlemtu, vai jāveic papildu pētījumi, ir vajadzīgs ekspertu slēdziens. Šādā lēmumā ņems vērā šajā un citās iedaļās pieejamo informāciju, jo īpaši ziņas par mikroorganisma specifiskumu un sagaidāmo iedarbību. Lietderīgu informāciju var iegūt arī novērojumos, ko veic efektivitātes pārbaudēs.

Īpaša uzmanība būtu jāpievērš iespējamai iedarbībai uz dabā sastopamajiem un apzināti izplatītajiem organismiem, kuriem ir būtiska nozīme integrētajā kaitēkļu apkarošanā (IPM). Jo īpaši būtu jāņem vērā līdzekļa saderība ar IPM.

Papildpētījumos var iekļaut sīkākus pētījumus par papildu sugām vai augstākas pakāpes pētījumus, piemēram, pētījumus ar izvēlētajiem blakusorganismiem.

Pirms šo pētījumu veikšanas pieteikuma iesniedzējs mēģina vienoties ar kompetentajām iestādēm par veicamā pētījuma veidu.

Kopsavilkums un novērtējums par visiem datiem, kas saistīti ar ietekmi uz vidi, jāsagatavo saskaņā ar dalībvalstu kompetento iestāžu ieteikumiem par šādu kopsavilkumu un novērtējumu formu. Tajā jāietver detalizēts un kritisks šādu datu novērtējums saistībā ar attiecīgajiem novērtēšanas un lēmumu pieņemšanas kritērijiem un vadlīnijām, jo īpaši atbilstoši tādam vides un blakussugu apdraudējumam, kas var rasties vai rodas, kā arī datubāzes apjomam, kvalitātei un ticamībai. Jo īpaši jāpievēršas šādiem jautājumiem:

STANDARTTEKSTI, KAS NORĀDA UZ ĪPAŠU RISKU CILVĒKIEM VAI VIDEI, KĀ NOTEIKTS 16. PANTĀ

Noteikti šādi papildu standartteksti, lai papildinātu Direktīvā 1999/45/EK paredzētos tekstus, ko pielieto augu aizsardzības līdzekļiem. Minētās direktīvas noteikumus jāpielieto arī augu aizsardzības līdzekļiem, kuros kā aktīvas vielas ir mikroorganismi vai vīrusi. Tādu līdzekļu marķējumā, kuros ir šādas aktīvas vielas, jānorāda arī uz noteikumiem, kas attiecas uz ādas un elpvadu sensibilizācijas testēšanu, kura noteikta Direktīvas 91/414/EEK IIb un IIIb pielikumā.

Saskaņotie teksti nodrošina pamatojumu papildu un īpašu norādījumu pielietošanai un tādēļ neskarot citas 16. panta daļas, jo īpaši 16. panta 1. punkta k) līdz n) apakšpunktu un 16. panta 4. punktu.

Tekstu izstrādā, ja saskaņā ar III pielikuma A daļas 7.1.5. punktu acu kairinājuma tests uzrādījis atklātas sistēmiskās toksicitātes pazīmes (piemēram, saistībā ar holīnesterāzes inhibēšanu) vai pārbaudīto dzīvnieku mirstību, kuru var attiecināt uz aktīvās vielas absorbciju caur acs gļotādu. Tekstu par risku piemēro arī, ja cilvēkiem ir sistēmiskās toksicitātes pierādījums pēc saskares ar acīm.

Šādos gadījumos jānosaka acu aizsardzības līdzekļu lietošana, kā ieteikts V pielikuma vispārīgos noteikumos.

Tekstu jāizstrādā, ja ir eksperimentālo sistēmu skaidrs pierādījums vai dokumentēta līdzekļu fotosensibilizējoša ietekme uz cilvēku. Tekstu piemēro arī līdzekļiem, kuros ir minētā aktīvā viela vai preparāta sastāvdaļa, kam ir fotosensibilizējoša ietekme uz cilvēkiem, ja līdzeklī ir šādu fotosensibilizējošas sastāvdaļas masas 1 % vai augstāka koncentrācija.

Šādos gadījumos jānosaka individuālie aizsardzības pasākumi, kā ieteikts V pielikuma vispārīgos noteikumos.

Saskarē ar tvaiku rodas ādas un acu apdegumi un saskarē ar šķidrumu rodas apsaldējumi.

Ja nepieciešams, tekstu izstrādā augu aizsardzības līdzekļiem, kas definēti kā sašķidrināta gāze (piem., metilbromīda preparāti).

Šādos gadījumos jānosaka individuālie aizsardzības pasākumi, kā ieteikts V pielikuma vispārīgos noteikumos.

Tekstu nepielieto gadījumos, ja R34 vai 35 ir piemēroti saskaņā ar Direktīvu 1999/45/EK.

STANDARTTEKSTI DROŠĪBAS PASĀKUMIEM, KAS ATTIECAS UZ CILVĒKIEM VAI VIDES AIZSARDZĪBU, KĀ NOTEIKTS 16. PANTĀ

Noteikti šādi papildu standartteksti, lai papildinātu Direktīvā 1999/45/EK paredzētos tekstus, ko piemēro augu aizsardzības līdzekļiem. Minētās direktīvas noteikumus pielieto augu aizsardzības līdzekļiem, kuros kā aktīvās vielas ir mikroorganismi vai vīrusi. Līdzekļu marķējumā, kurā ir šādas aktīvas vielas, jānorāda arī noteikumi, kas attiecas uz ādas un elpceļu sensibilizācijas testēšanu, kuri noteikti Direktīvas 91/414/EEK IIb un IIIb pielikumā.

Saskaņotie teksti ir pamatojums papildu un īpašu norādījumu pielietošanai un tādēļ neskar citas 16. panta daļas, jo īpaši 16. panta 1. punkta k) līdz n) apakšpunktu un 16. panta 4. punktu.

Visiem augu aizsardzības līdzekļiem jābūt marķētiem ar šādu frāzi, kuru attiecīgi papildina ar tekstu iekavās:

Vispār augu aizsardzības līdzekļus atļauts lietot tikai, ja tas pamatojas uz novērtējumu saskaņā ar šīs direktīvas VI pantā noteiktajiem vienotajiem principiem.

Ciktāl iespējams, īpašiem drošības pasākumiem jāuzrāda šādu novērtējumu rezultāti saskaņā ar vienotiem principiem un jāpielieto jo īpaši tajos gadījumos, ja nepieciešami risku mazinoši pasākumi, lai novērstu kaitīgo ietekmi.

Pēc saskares ar ādu, vispirms notīrīt līdzekli no ādas ar sausu lupatu un tad nomazgāt ādu lielā ūdens daudzumā.

Teksts jāpievieno augu aizsardzības līdzekļiem, kuros ir cianīda sāļu vai alumīnija fosfīda sastāvdaļas, kas var spēcīgi reaģēt ar ūdeni.

Teksts ieteicams, ja operatoru aizsargāšanai nepieciešams aizsargtērps. Tā ir obligāta visiem augu aizsardzības līdzekļiem, kuri klasificēti kā T vai T+.

Pēc produkta aizdegšanās, neieelpot dūmus un tūlīt atstāt apstrādāto platību.

Tekstu pievieno augu aizsardzības līdzekļiem, kurus pielieto fumigācijai, ja elpceļu aizsargmaskas lietošana nav pamatota.

Tekstu norāda uz augu aizsardzības līdzekļiem, kuros ir aktīvas vielas, kas var spēcīgi reaģēt ar ūdeni vai mitru gaisu, piemēram, alumīnija fosfīds, vai var radīt pašuzliesmošanos, piemēram, ditiokarbamāti. Šādu tekstu var pievienot arī gaistošiem līdzekļiem, kas klasificēti ar R20, 23 vai 26. Atsevišķos gadījumos jāizmanto ekspertu slēdziens, lai izvērtētu, vai preparāta un iepakojuma īpašības var radīt kaitējumu operatoram.

Rūpīgi izvēdināt apstrādātās platības/siltumnīcas/precizēt laiku/lai pirms atgriešanās izsmidzinātais šķidrums ir nožuvis.

Tekstu norāda uz augu aizsardzības līdzekļiem, ko pielieto siltumnīcās vai citās slēgtās telpās, piemēram, glabātavās.

Lai aizsargātu gruntsūdeni/augsnes organismus, nelietot šādu vai jebkuru citu līdzekli, kurā ir (attiecīgi norādīt aktīvo vielu vai vielu grupu) vairāk nekā (precizēt ilgumu vai biežumu).

Tekstu norāda uz augu aizsardzības līdzekļiem, kuriem novērtējums saskaņā ar vienotiem principiem norāda uz vienu vai vairākām marķētām pielietošanām, ja nepieciešami riska samazināšanas pasākumi, kurus veic, lai izvairītos no akumulēšanās augsnē, iedarbības uz sliekām vai citiem augsnē dzīvojošiem organismiem vai augsnes mikrofloru un/vai gruntsūdens piesārņošanu.

Lai aizsargātu gruntsūdeni/ūdens organismus, nelietot (precizēt augsnes tipu vai apstākļus) augsnēm.

Tekstu norāda risku mazinošam pasākumam, kuru veic, lai izvairītos no jebkura iespējamā gruntsūdens vai virszemes ūdens piesārņojuma mazāk aizsargātos apstākļos (piem., saistībā ar augsnes tipu, topogrāfiju vai drenētām augsnēm), ja novērtējums saskaņā ar vienotiem principiem pierāda vienu vai vairākas marķētas pielietošanas, kam nepieciešami riska mazināšanas pasākumi, kuri jāveic, lai izvairītos no nepieļaujamām iedarbībām.

Lai aizsargātu ūdens organismus/blakussugu augus/blakussugu posmkājus/kukaiņus, jāievēro neapsmidzināmā buferzona (precizēt attālumu) līdz lauksaimniecībā neizmantojamai zemei/virszemes ūdenstilpēm.

Tekstu norāda, lai aizsargātu blakussugu augus, blakussugu posmkājus un/vai ūdens organismus, ja izvērtēšana saskaņā ar vienotiem principiem pierāda vienu vai vairākas marķētas pielietošanas, kam nepieciešami riska mazināšanas pasākumi, kurus veic, lai izvairītos no nepieļaujamām iedarbībām.

Lai aizsargātu ūdens organismus/blakussugu augus, nelietot uz necaurlaidīgas virsmas, piemēram, asfalts, betons, bruģis, sliežu ceļi, un citās vietās ar augstu noteces risku.

Atkarībā no augu aizsardzības līdzekļa lietošanas veida, dalībvalstis norāda tekstu noteces riska mazināšanas nolūkā, lai aizsargātu ūdens organismus vai blakussugu augus.

Lai aizsargātu putnus/savvaļas zīdītājus, līdzeklis pilnībā jāiestrādā augsnē; nodrošināt līdzekļa pilnīgu iestrādi arī rindu galos.

Tekstu norāda augu aizsardzības līdzekļu veidiem, piemēram, granulām vai lodītēm, kuras jāiestrādā, lai aizsargātu putnus vai savvaļas zīdītājus.

Tekstu norāda augu aizsardzības līdzekļu veidiem, piemēram, granulām vai lodītēm, lai tos neuzņemtu putni vai savvaļas zīdītāji. Tas ir ieteicams arī cietiem preparātiem, kurus pielieto neizšķīdinātā veidā.

Tekstu norāda, ja izvērtēšana saskaņā ar vienotiem principiem pierāda, ka vienai vai vairākām marķētām pielietošanām nepieciešami riska mazināšanas pasākumi.

Bīstams bitēm. Lai aizsargātu bites un citus apputeksnētājkukaiņus, nelietot kultūraugiem ziedēšanas laikā. Nelietot vietās, kur bites aktīvi meklē barību. Pārvietot vai apklāt bišu stropus, pielietojot preparātu, un (norādīt laiku) pēc apstrādes. Nelietot ziedošu nezāļu klātbūtnē. Novākt nezāles pirms ziedēšanas. Nelietot pirms (norādīt laiku).

Tekstu norāda augu aizsardzības līdzekļiem, kuriem novērtējums saskaņā ar vienotiem principiem uzrāda vienu vai vairākas marķētas pielietošanas, kurās jāveic riska mazināšanas pasākumi, lai aizsargātu bites vai citus apputeksnētājkukaiņus. Ievērojot augu aizsardzības līdzekļa pielietošanas veidu un citus atbilstošus valsts reglamentējošus noteikumus, dalībvalstis var izvēlēties attiecīgus tekstus, lai mazinātu risku bitēm un citiem apputeksnētājkukaiņiem un to periem.

3.4. Standarttekstu piemērošanas kritēriji labas lauksaimniecības prakses drošības pasākumiem

Lai izvairītos no rezistences veidošanās, nelietot šādu vai jebkuru citu līdzekli, kurā ir (atbilstoši norādīt aktīvo vielu vai vielu grupu) vairāk nekā (precizēt pielietojumu skaitu vai ilgumu).

Tekstu norāda, ja parādās nepieciešamība ierobežot rezistences veidošanās risku.

3.5. Standarttekstu piemērošanas kritēriji īpašiem drošības pasākumiem, pielietojot rodenticīdus

Ēsma ejā jānovieto tā, lai tā nav pieejama citiem dzīvniekiem. Nostiprināt ēsmu, lai to nevarētu aizvilkt grauzēji.

Lai nodrošinātu operatoru atbilstošu rīcību, tekstam jābūt skaidri norādītam uz etiķetes tā, lai ciktāl iespējams nepieļautu preparāta nepareizu pielietojumu.

Apstrādājot jāiezīmē apstrādājamā platība. Jānorāda saindēšanās apdraudējums (primārs vai sekundārs) ar antikoagulantu un pretinde pret to.

Tekstam jābūt skaidri norādītam uz etiķetes tā, lai ciktāl iespējams nepieļautu nejaušu saindēšanos.

Apstrādājot katru dienu beigtie grauzēji jāaizvāc no apstrādājamās platības. Neizmest atkritumu tvertnēs vai atkritumu kaudzēs.

Lai izvairītos no dzīvnieku sekundāras saindēšanās, teksts jānorāda visiem rodenticīdiem, kuros ir aktīvas vielas, piemēram, antikoagulanti.

VIENOTI ĶĪMISKO AUGU AIZSARDZĪBAS LĪDZEKĻU NOVĒRTĒŠANAS UN ATĻAUŠANAS PRINCIPI

Lai novērtētu ziņas un informāciju, kas iesniegta pieteikumu pamatošanai un neskarot 1. sadaļas vispārīgos principus, dalībvalstis ievieš šādus principus.

Ja paredzēts, ka augu aizsardzības līdzekļa iecerētais lietojums ietekmēs mugurkaulniekus, dalībvalstis novērtē mehānismu, kā šī ietekme notiek, kā arī novēroto iedarbību uz mērķa dzīvnieku uzvedību un veselību, ja ir paredzēts nogalināt mērķa dzīvnieku, tās novērtē laiku, kāds vajadzīgs, lai iestātos dzīvnieka nāve, un apstākļus, kādos tā iestājas.

Novērtējot augu aizsardzības līdzekļa darbību un izplatīšanos vidē, dalībvalstis ņem vērā visus vides aspektus, tai skaitā floru un faunu, un jo sevišķi sekojošo:

Aprēķinot toksiskuma/apdraudējuma rādītājus, dalībvalstis ņem vērā toksiskumu attiecībā uz visjūtīgāko attiecīgo organismu, kurš izmantots pārbaudēs.

Dalībvalstis novērtē analītiskās metodes, kādas paredzētas pēcreģistrācijas kontroles un uzraudzības nolūkos, lai noteiktu:

aktīvās(-o) vielas(-u) veidu un daudzumu augu aizsardzības līdzeklī un vajadzības gadījumā toksikoloģiskos, ekotoksikoloģiskos vai videi nozīmīgos piejaukumus un līdzformulantus.

aktīvās vielas, metabolītu, sadalīšanās un reakcijas produktu atlikumi, kas rodas no atļauta augu aizsardzības līdzekļa izmantošanas un kuras ir toksikoloģiski, ekotoksikoloģiski un apkārtējai videi nozīmīgas.

Speciālos principus piemēro neatkarīgi no 1. sadaļā minētajiem vispārīgajiem principiem.

Atļauju augu aizsardzības līdzekļa izmantošanai, kas paredzēts mugurkaulnieku iznīcināšanai, piešķir tikai tad, ja:

Attiecībā uz atbaidīšanas produktiem paredzētā ietekme jāpanāk bez nevajadzīgām mērķa dzīvnieku ciešanām un sāpēm.

Jāizmanto tādas paredzētās metodes, kas atspoguļo jaunākos sasniegumus. Lai apstiprinātu analītiskās metodes, kas ierosinātas pēcreģistrācijas kontroles un uzraudzības mērķiem, ir jāievēro šādi kritēriji:

metodei jābūt tādai, lai ar tās palīdzību varētu noteikt un identificēt aktīvo vielu(-as), bet vajadzības gadījumā arī jebkurus toksikoloģiskos, ekotoksikoloģiskos vai videi nozīmīgos piejaukumus un līdzformulantus;

VIENOTI MIKROORGANISMUS SATUROŠO AUGU AIZSARDZĪBAS LĪDZEKĻU NOVĒRTĒŠANASUN ATĻAUŠANAS PRINCIPI

Novērtēšanas mērķis ir noteikt un izvērtēt ar zinātniskām metodēm un, kamēr nav gūta lielāka pieredze, katrā gadījumā atsevišķi mikrobiālā augu aizsardzības līdzekļa iespējamo negatīvo ietekmi uz cilvēku vai dzīvnieku veselību un vidi. Novērtēšanu veic arī tādēļ, lai izpētītu vajadzību pēc riska vadības pasākumiem un atklātu un ieteiktu piemērotus pasākumus.

Tā kā mikroorganismi spēj vairoties, pastāv skaidra atšķirība starp ķimikālijām un mikroorganismiem, ko lieto kā augu aizsardzības līdzekļus. Apdraudējums, kas rodas, var nebūt tādas pats kā apdraudējums, kas rodas no ķimikālijām, sevišķi, saistībā ar mikroorganismu spēju izdzīvot un vairoties dažādās vidēs. Turklāt mikroorganismi sastāv no virknes dažādu organismu, kuriem visiem piemīt unikālas īpašības. Šīs atšķirības starp mikroorganismiem ir jāņem vērā, veicot novērtēšanu.

Ideālā gadījumā mikroorganismam augu aizsardzības līdzeklī būtu jāfunkcionē kā šūnu ražotnei, kas darbojas tieši tajā vietā, kur mērķorganismi ir kaitīgi. Tādēļ svarīgs novērtēšanas procesa posms ir darbības veida izpratne.

Mikroorganismi var radīt virkni dažādu metabolītu (piemēram, bakteriālos toksīnus vai sēnīšu toksīnus), no kuriem daudzi var būt toksikoloģi nozīmīgi un viens vai vairāki no kuriem var noteikt augu aizsardzības līdzekļa darbības veidu. Jānovērtē svarīgo metabolītu īpašības un atpazīstamība un jāpievērš uzmanība šo metabolītu toksiskumam. Informāciju par līdzekli un/vai metabolītu nozīmīgumu var iegūt no:

Pamatojoties uz šo informāciju, metabolītus var uzskatīt par potenciāli svarīgiem. Līdz ar to, lai varētu noteikt metabolītu nozīmīgumu, jāizvērtē iespējamā pakļaušana šo metabolītu iedarbībai.

Lai novērtētu ziņas un informāciju, kas iesniegta pieteikuma pamatošanai, un neskarot 1. sadaļas vispārīgos principus, dalībvalstis ievieš šādus principus.

Skaidri jānosaka mikroorganisma identitāte. Jānodrošina, ka tiek nodrošināti pienācīgi dati, kas ļauj pārbaudīt augu aizsardzības līdzekļa mikroorganisma identitāti celma līmenī.

Mikroorganisma identitāti novērtē celma līmenī. Ja mikroorganisms ir mutants vai ģenētiski modificēts organisms ( 61 ), jāreģistrē specifiskās atšķirības no citiem tās pašas sugas celmiem. Jāreģistrē miera stadiju iestāšanās gadījumi.

Jāpārbauda, vai celms ir reģistrēts starptautiski atzītā kultūru kolekcijā.

Dalībvalstis novērtē sniegto detalizēto informāciju par augu aizsardzības līdzekļa kvantitatīvajiem un kvalitatīvajiem rādītājiem, piemēram, informāciju par mikroorganismu (skat. iepriekš minēto), svarīgajiem metabolītiem/toksīniem, vidējo atliekvielu veidošanos, līdzformulantiem un līdzeklī esošajiem mikrobu piesārņotājiem.

2.2.1. Augu aizsardzības līdzeklī esošā mikroorganisma bioloģiskās īpašības

2.2.2. Augu aizsardzības līdzekļa fizikālās, ķīmiskās un tehniskās īpašības

2.3.1. Mikroorganisma rašanās augu aizsardzības līdzeklī kvalitātes kontrole

Jāizvērtē ierosinātie mikroorganisma rašanās augu aizsardzības līdzeklī kvalitātes nodrošināšanas kritēriji. Lai nodrošinātu to, ka mikroorganisma kvalitāte ir laba, izvērtējot jāņem vērā kritēriji, kas attiecas uz procesa kontroli, labu ražošanas praksi, izmantošanas metodēm, procesa plūsmu, tīrīšanas metodēm, mikrobu monitoringu un sanitārajiem apstākļiem. Kvalitātes kontroles sistēmā jāietver mikroorganisma kvalitāte, stabilitāte, tīrība utt.

Jāizvērtē ierosinātie kvalitātes nodrošināšanas kritēriji. Ja augu aizsardzības līdzeklis satur metabolītus/toksīnus, kas rodas augšanas laikā, un augšanas vides ietekmē radušās atliekvielas, jāizvērtē arī tās. Jāizvērtē arī piesārņojošo mikroorganismu klātbūtnes iespēja.

Dalībvalstis novērtē analītiskās metodes, kas ieteiktas dzīvotspējīgo un dzīvot nespējīgo komponentu pēcreģistrācijas kontrolei un uzraudzībai preparātā un atliekvielās uz apstrādātajiem kultūraugiem un tajos. Nepieciešams atbilstošs to metožu izvērtējums, ko izmanto pirms atļaujas izsniegšanas un uzraudzībai pēc tam, kad atļauja izsniegta. Skaidri jānosaka, kuras metodes ir piemērotas uzraudzībai pēc atļaujas izsniegšanas.

Dalībvalstis izvērtē analītiskās metodes, kas ieteiktas toksiskuma, ekotoksiskuma vai tādu ekoloģiski svarīgu dzīvotnespējīgu komponentu, kas rodas no mikroorganisma un/vai mikroorganisma piejaukuma vai līdzformulanta (tostarp to sadalīšanās un/vai reakciju rezultātā radušos produktu), atklāšanai un daudzuma noteikšanai.

Šajā novērtējumā ņem vērā IIB un IIIB pielikumā sniegto informāciju par analītiskajām metodēm un to novērtējuma rezultātus. Jāņem vērā jo īpaši šāda informācija:

Dalībvalstis izvērtē analītiskās metodes, kas ieteiktas attiecīgā specifiskā celma atklāšanai un daudzuma noteikšanai, un it īpaši metodes, ar kurām šo celmu atšķir no cieši saistītiem celmiem.

Šajā novērtējumā ņem vērā IIB un IIIB pielikumā sniegto informāciju par analītiskajām metodēm un to novērtējuma rezultātus. Jāņem vērā jo īpaši šāda informācija:

Jānovērtē ietekme uz cilvēku vai dzīvnieku veselību. Dalībvalstīm jo īpaši jāņem vērā šādi principi:

2.6.1. Ietekme uz cilvēku vai dzīvnieku veselību, kuru rada augu aizsardzības līdzeklis

Dzīvotspējīgās un dzīvotnespējīgās atliekvielas vērtē atsevišķi. Vīrusus un viroīdus uzskata par dzīvotspējīgām atliekvielām, jo tie spēj nodot tālāk savu ģenētisko materiālu (taču faktiski tie nav dzīvi).

Jāņem vērā ekosistēmu bioloģiskā daudzveidība un attiecīgo mikrobu kopienu mijiedarbība.

Novērtējums par darbību un izplatīšanos vidē balstās uz informāciju par mikroorganisma, tā atlieku metabolītu/toksīnu izcelsmi un īpašībām (piemēram, specifiskumu) un paredzētajiem lietošanas veidiem. Jāņem vērā mikroorganisma darbības veids.

Darbības un izplatīšanās vidē novērtējums ir jāveic katram zināmajam metabolītam, ko rada mikroorganisms. Šādi novērtējumi ir jāveic katram vides veidam saskaņā ar šīs direktīvas IIB pielikuma 7. daļas iv punktā minētajiem kritērijiem.

Novērtējot augu aizsardzības līdzekļu darbību un izplatīšanos vidē, dalībvalstis ņem vērā visus vides aspektus, tostarp, biotu. Jānovērtē mikroorganismu spēja pastāvēt un vairoties katrā vides veidā, ja vien nav iespējams pierādīt, ka konkrētie mikroorganismi noteiktu vides veidu nekad nesasniegs. Jāņem vērā mikroorganismu un to atliekvielu metabolītu/toksīnu mobilitāte.

Jānovērtē informācija par mikroorganisma ekoloģiju un ietekmi uz vidi, kā arī iespējamajiem iedarbības līmeņiem un tā metabolītu/toksīnu iedarbību. Nepieciešams vispārīgs vērtējums par vides apdraudējumu, ko var izraisīt augu aizsardzības līdzeklis, ņemot vērā parasto mikroorganismu iedarbības līmeni kā dabā, tā organismos.

Dalībvalstis novērtē iespējamo iedarbību uz blakussugu organismiem paredzētajos lietošanas apstākļos un, ja šāda iespēja pastāv, novērtē apdraudējumu, kas rodas attiecīgajiem blakussugu organismiem.

Vajadzības gadījumā, ja vien nav iespējams pierādīt, ka blakussugu organismi iedarbībai pakļauti netiks, ir vajadzīgas inficētspējas un patogenitātes novērtējums.

Lai novērtētu iespējamo pakļaušanu iedarbībai, jāņem vērā šāda informācija:

2.8.1. Dalībvalstis novērtē iespējamo sauszemes dzīvnieku (savvaļas putnu, zīdītāju un citu sauszemes mugurkaulnieku) pakļaušanu iedarbībai un ietekmi uz tiem.

2.8.2. Dalībvalstis novērtē iespējamo ūdens organismu pakļaušanu iedarbībai un ietekmi uz tiem.

2.8.3. Dalībvalstis novērtē iespējamo bišu pakļaušanu iedarbībai un ietekmi uz tām.

2.8.4. Dalībvalstis novērtē iespējamo citu posmkāju, kas nav bites, pakļaušanu iedarbībai un ietekmi uz tiem.

2.8.5. Dalībvalstis novērtē iespējamo slieku pakļaušanu iedarbībai un ietekmi uz tām.

2.8.6. Dalībvalstis novērtē iespējamo augsnes mikroorganismu pakļaušanu iedarbībai un ietekmi uz tiem.

Dalībvalstis izdara secinājumus par nepieciešamību pēc tālākas informācijas un/vai testiem un pasākumiem apdraudējuma samazināšanai. Dalībvalstis pamato ieteikumus augu aizsardzības līdzekļu klasificēšanai un marķēšanai.

Speciālos principus piemēro neatkarīgi no 1. sadaļā minētajiem vispārīgajiem principiem.

Katrā atļaujas piešķiršanas gadījumā dalībvalstis nodrošina, ka attiecīgais mikroorganisms ir iekļauts starptautiski atzītā kultūraugu kolekcijā un tam ir savas numurs. Katrs mikroorganisms jāidentificē un tam ir nosaukums sugas līmenī, tā īpašības jānosaka celma līmenī. Tāpat jābūt informācijai par to, vai mikroorganisms ir savvaļā sastopama tipa, spontāni radies, izveidots mutants vai ģenētiski modificēts organisms.

Atļauju nepiešķir, ja netiek sniegta pilnīga informācija par nepārtrauktu ražošanas metodes, ražošanas procesa un augu aizsardzības līdzekļa kvalitātes kontroli. Jo īpaši jāņem vērā spontānas izmaiņas mikroorganisma svarīgākajās īpašībās un piesārņojošo organismu klātbūtnē. Tiktāl, ciktāl tas iespējams, jāapraksta un jāprecizē ražošanas kvalitātes nodrošināšanas kritēriji un metodes, ko izmanto, lai nodrošinātu to, ka saražotie augu aizsardzības līdzekļi ir vienveidīgi.

Ierosinātajām metodēm ir jāatspoguļo jaunākās tehnikas. Pēc atļaujas izsniegšanas kontrolei jāizmanto tādas metodes, kuru gadījumā izmanto pieejamos reaģentus un aprīkojumu.

2.6.1. Ietekme uz cilvēku vai dzīvnieku veselību, kuru rada augu aizsardzības līdzeklis

Dalībvalstis nodrošina, ka pieejamā informācija ir pietiekama, lai varētu pieņemt lēmumu par to, vai var rasties nepieņemama ietekme uz dzīvnieku un augu blakussugām (floru un faunu), ja tās tiek pakļautas mikroorganismu saturoša augu aizsardzības līdzekļa iedarbībai pēc tā lietošanas.

Dalībvalstis pievērš īpašu uzmanību iespējamai ietekmei uz derīgajiem organismiem, ko izmanto bioloģiskajā kontrolē un organismiem, kam ir svarīga loma integrētajā kontrolē.

( 23 ) Standartizētā nomenklatūras un diagnostisko kritēriju sistēma — Toksikoloģiskās patoloģijas metodiskie līdzekļi.

( 25 ) Labas epidemioloģijas prakses pamatnostādnes darba un vides izpētei, ko izstrādājusi Ķīmisko vielu ražotāju apvienības Epidemioloģijas sevišķu uzdevumu grupa Epidemioloģijas resursu un informācijas centra (ERIC) izmēģinājuma projekta ietvaros, 1991. gads.

( 27 ) Vides toksikoloģijas un ķīmijas apvienība (SETAC), 1995. Pesticīdu atrašanās vidē un ekotoksicitātes novērtēšanas kārtība, ISBN 90-5607-002-9.

( 28 ) Society of Environmental Toxicology and Chemistry (Setac), 1995. Procedures for Assessing the Environmental Fate and Ecotoxicity of Pesticides, ISBN 90-5607-002-9.

( 30 ) No semināra Eiropas labvēlīgās regulatorās pārbaudes standartraksturojums (Escort), 1994. gada 28.-30. marts, ISBN 0-95-22535-2-6.

( 32 ) USEPA Microbial Pesticide Test Guidelines, OPPTS Series 885, February 1996

( 34 ) Skat. dok. 6853/VI/98. Īss pārskats par pirmo salīdzinošo sanāksmi par mikroorganismiem.

( 37 ) Ādas sensibilizācijas pārbaudei pieejamās metodes nav piemērotas mikroorganismu pārbaudei. Ļoti iespējams, ka sensibilizācija ieelpojot ir nozīmīgāka problēma salīdzinājumā ar mikroorganismu iedarbību caur ādu, taču līdz šim nav apstiprinātu testa metožu. Tādēļ ļoti svarīga ir šāda veida metožu izstrāde. Taču tikmēr visi mikroorganismi būtu uzskatāmi par potenciālajiem sensibilizatoriem. Šajā sistēmā tiek ņemti vērā arī tādi indivīdi, kuriem skarta imūnā sistēma, vai citi jutīgie indivīdi (piemēram, grūtnieces, jaundzimušie vai veci cilvēki).

( 38 ) Piemērotu testa metožu trūkuma dēļ visi mikroorganismi tiks uzskatīti par potenciāliem sensibilizatoriem, ja vien pieteikuma iesniedzējs, iesniedzot datus, nevēlēsies pierādīt to, ka tiem nav sensibilizējoša potenciāla. Tādēļ šī prasība attiecībā uz datiem provizoriski būtu uzskatāma nevis par obligātu, bet par izvēles prasību.

( 39 ) Inhalācijas pētījumus var aizstāt ar intratraheālās iedarbības pētījumu.

( 40 ) Tā kā pašreizējās testa metodēs paredzēts izmantot šķīstošas ķīmiskās vielas, metodes jāizstrādā tā, lai tās attiektos uz mikroorganismiem.

( 41 ) International rules for seed testing, 1985. Proceedings of the International Seed Testing Association, Seed Science and Technology, Volume 13, No 2, 1985.

( 45 ) OEPP/EPPO (1993). Lēmumu pieņemšanas shēmas vides riska novērtēšanai augu aizsardzības produktos. OEPP/EPPO biļetens Nr. 23, 1 – 154 un biļetens Nr. 24, 1 – 87.

( 46 ) OEPP/EPPO (1993). Lēmumu pieņemšanas programmas augu aizsardzības līdzekļu radītā vides apdraudējuma novērtēšanai. Bulletin OEPP/EPPO, Bulletin 23, 1-154 un Bulletin 24, 1-87.

( 47 ) USEPA Microbial Pesticide Test Guidelines, OPPTS Series 885, February 1996

( 54 ) Neekstrahējamos atlikumus (dažkārt sauktus par “saistītiem” vai “neekstrahētiem” atlikumiem) augos un augsnē definē kā ķīmiskās sugas, kas radušās no pesticīdiem, ko lieto atbilstoši labai lauksaimniecības praksei un ko nevar ekstrahēt ar metodēm, kas būtiski nemaina šo atlikumu ķīmisko dabu. Tiek uzskatīts, ka šie neekstrahējamie atlikumi neietver daļas, kuru metaboliskās izmantošanas rezultātā rodas dabiski produkti.

( 55 ) OV L 206, 29.7.1978., 13. lpp. Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Direktīvu 92/32/EEK (OV L 154,5.6.1992., 1. lpp.).

( 56 ) OV L 327, 3.12.1980., 8. lpp. Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Direktīvu 88/642/EEK (OV L 356, 24.12.1988., 74. lpp.).

( 57 ) OV L 196, 26.7.1990., 1. lpp. Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Direktīvu 97/42/EK (OV L 179, 8.7.1997., 4. lpp.).

( 58 ) Kopienas MRL ir MRL, kas noteikts saskaņā ar Padomes 1976. gada 23. novembra Direktīvu 76/895/EEK par maksimāli pieļaujamo pesticīdu atlikumu līmeņa noteikšanu augļos un dārzeņos OV L 340, 9.12.1976., 26. lpp. Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Direktīvu 97/41/EK (OV L 184, 12.7.1997., 33. lpp.), Padomes 1986. gada 24. jūlija Direktīvu 86/362/EEK par maksimāli pieļaujamo pesticīdu atlikumu līmeņu noteikšanu graudaugos un uz tiem OV L 221, 7.8.1986., 37. lpp. Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Direktīvu 97/41/EK (OV L 184, 12.7.1997., 33. lpp.), Padomes 1986. gada 24. jūlija Direktīvu 86/363/EEK par maksimāli pieļaujamo pesticīdu atlikumu līmeņu noteikšanu dzīvnieku izcelsmes produktos un uz tiem OV L 221, 7.8.1986., 43. lpp. Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Direktīvu 97/41/EK (OV L 184, 12.7.1997., 33. lpp.), Padomes 1990. gada 26. jūnija Regulu (EEK) Nr. 2377/90, ar ko nosaka Kopienas kārtību veterināro medikamentu maksimālā atlikumu līmeņa noteikšanai dzīvnieku izcelsmes produktos OV L 224, 18.8.1990., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumu izdarīti ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 749/97 (OV L 110, 26.4.1997., 24. lpp.), Padomes 1990. gada 27. novembra Direktīvu 90/642/EEK par pesticīdu atlieku maksimāli pieļaujamā līmeņa noteikšanu dažos augu izcelsmes produktos un uz tiem, to skaitā augļiem un dārzeņiem OV L 350, 14.12.1990., 71. lpp. Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Direktīvu 97/41/EK (OV L 184, 12.7.1997., 33. lpp.) vai Padomes 1991. gada 4. marta Direktīvu, ar ko groza Direktīvu 74/63/EEK par nevēlamām vielām un produktiem barībā 6 OV L 66, 13.3.1991., 16. lpp.

( 59 ) OV L 229, 30.8.1980., 11. lpp. Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Direktīvu 91/692/EEK (OV L 377, 31.12.1991., 48. lpp.).

( 60 ) OV L 106, 17.4.2001., 1. lpp. Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 1830/2003 (OV L 268, 18.10.2003., 24. lpp.).

( 62 ) OV L 330, 5.12.1998., 32. lpp. Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1882/2003 (OV L 284, 31.10.2003., 1. lpp.).

( 63 ) OV L 200, 30.7.1999., 1. lpp. Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Direktīvu 2004/66/EK (OV L 168, 1.5.2004., 35. lpp.).

( 68 ) OV L 327, 22.12.2000., 1. lpp. Direktīvā grozījumi izdarīti ar Lēmumu Nr. 2455/2001/EK.

( 69 ) OV L 194, 25.7.1975., 26. lpp. Direktīvu atceļ no 22.12.2007. ar Direktīvu 2000/60/EK (OV L 327, 22.12.2000., 1. lpp.).

		Oficiālais Vēstnesis
		No	page	date
►M1	KOMISIJAS DIREKTĪVA 93/71/EEK (1993. gada 27. jūlijs),	L 221	27	31.8.1993
►M2	KOMISIJAS DIREKTĪVA 94/37/EK (1994. gada 22. jūlijs),	L 194	65	29.7.1994
M3	COUNCIL DIRECTIVE 94/43/EC of 27 July 1994 (*)	L 227	31	1.9.1994
►M4	KOMISIJAS DIREKTĪVA 94/79/EK (1994. gada 21. decembris),	L 354	16	31.12.1994
►M5	KOMISIJAS DIREKTĪVA 95/35/EK Dokuments attiecas uz EEZ (1995. gada 14. jūlijs),	L 172	6	22.7.1995
►M6	KOMISIJAS DIREKTĪVA 95/36/EK dokuments attiecas uz EEZ (1995. gada 14. jūlijs),	L 172	8	22.7.1995
►M7	KOMISIJAS DIREKTĪVA 96/12/EK Dokuments attiecas uz EEZ (1996. gada 8. marts),	L 65	20	15.3.1996
►M8	KOMISIJAS DIREKTĪVA 96/46/EK Dokuments attiecas uz EEZ (1996. gada 16. jūlijs),	L 214	18	23.8.1996
►M9	KOMISIJAS DIREKTĪVA 96/68/EK Teksts saistībā ar EEA (1996. gada 21. oktobris),	L 277	25	30.10.1996
►M10	PADOMES DIREKTĪVA 97/57/EK (1997. gada 22. septembris),	L 265	87	27.9.1997
M11	COMMISSION DIRECTIVE 97/73/EC Text with EEA relevance of 15 December 1997 (*)	L 353	26	24.12.1997
M12	COMMISSION DIRECTIVE 98/47/EC Text with EEA relevance of 25 June 1998 (*)	L 191	50	7.7.1998
M13	COMMISSION DIRECTIVE 1999/1/EC Text with EEA relevance of 21 January 1999 (*)	L 21	21	28.1.1999
M14	COMMISSION DIRECTIVE 1999/73/EC Text with EEA relevance of 19 July 1999 (*)	L 206	16	5.8.1999
M15	COMMISSION DIRECTIVE 1999/80/EC Text with EEA relevance of 28 July 1999 (*)	L 210	13	10.8.1999
M16	COMMISSION DIRECTIVE 2000/10/EC Text with EEA relevance of 1 March 2000 (*)	L 57	28	2.3.2000
M17	COMMISSION DIRECTIVE 2000/49/EC of 26 July 2000 (*)	L 197	32	3.8.2000
M18	COMMISSION DIRECTIVE 2000/50/EC of 26 July 2000 (*)	L 198	39	4.8.2000
M19	COMMISSION DIRECTIVE 2000/66/EC of 23 October 2000 (*)	L 276	35	28.10.2000
M20	COMMISSION DIRECTIVE 2000/67/EC of 23 October 2000 (*)	L 276	38	28.10.2000
M21	COMMISSION DIRECTIVE 2000/68/EC of 23 October 2000 (*)	L 276	41	28.10.2000
►M22	KOMISIJAS DIREKTĪVA 2000/80/EK (2000. gada 4. decembris),	L 309	14	9.12.2000
►M23	KOMISIJAS DIREKTĪVA 2001/21/EK (2001. gada 5. marts),	L 69	17	10.3.2001
►M24	KOMISIJAS DIREKTĪVA 2001/28/EK (2001. gada 20. aprīlis),	L 113	5	24.4.2001
►M25	KOMISIJAS DIREKTĪVA 2001/36/EK Teksts attiecas uz EEZ (2001. gada 16. maijs),	L 164	1	20.6.2001
►M26	KOMISIJAS DIREKTĪVA 2001/47/EK (2001. gada 25. jūnijs),	L 175	21	28.6.2001
►M27	KOMISIJAS DIREKTĪVA 2001/49/EK (2001. gada 28. jūnijs),	L 176	61	29.6.2001
►M28	KOMISIJAS DIREKTĪVA 2001/87/EK (2001. gada 12. oktobris),	L 276	17	19.10.2001
►M29	KOMISIJAS DIREKTĪVA 2001/99/EK (2001. gada 20. novembris),	L 304	14	21.11.2001
►M30	KOMISIJAS DIREKTĪVA 2001/103/EK Dokuments attiecas uz EEZ (2001. gada 28. novembris),	L 313	37	30.11.2001
►M31	KOMISIJAS DIREKTĪVA 2002/18/EK (2002. gada 22. februāris),	L 55	29	26.2.2002
►M32	KOMISIJAS DIREKTĪVA 2002/37/EK Dokuments attiecas uz EEZ (2002. gada 3. maijs),	L 117	10	4.5.2002
►M33	KOMISIJAS DIREKTĪVA 2002/48/EK (2002. gada 30. maijs),	L 148	19	6.6.2002
►M34	KOMISIJAS DIREKTĪVA 2002/64/EK (2002. gada 15. jūlijs),	L 189	27	18.7.2002
►M35	KOMISIJAS DIREKTĪVA 2002/81/EK Dokuments attiecas uz EEZ (2002. gada 10. oktobris),	L 276	28	12.10.2002
►M36	KOMISIJAS DIREKTĪVA 2003/5/EK Dokuments attiecas uz EEZ (2003. gada 10. janvāris),	L 8	7	14.1.2003
►M37	KOMISIJAS DIREKTĪVA 2003/23/EK dokuments attiecas uz EEZ (2003. gada 25. marts),	L 81	39	28.3.2003
►M38	KOMISIJAS DIREKTĪVA 2003/31/EK Dokuments attiecas uz EEZ (2003. gada 11. aprīlis),	L 101	3	23.4.2003
►M39	PADOMES REGULA (EK) Nr. 806/2003 (2003. gada 14. aprīlis),	L 122	1	16.5.2003
►M40	KOMISIJAS DIREKTĪVA 2003/39/EK Dokuments attiecas uz EEZ (2003. gada 15. maijs),	L 124	30	20.5.2003
►M41	KOMISIJAS DIREKTĪVA 2003/68/EK Dokuments attiecas uz EEZ (2003. gada 11. jūlijs),	L 177	12	16.7.2003
►M42	KOMISIJAS DIREKTĪVA 2003/70/EK Dokuments attiecas uz EEZ (2003. gada 17. jūlijs),	L 184	9	23.7.2003
►M43	KOMISIJAS DIREKTĪVA 2003/79/EK Dokuments attiecas uz EEZ (2003. gada 13. augusts),	L 205	16	14.8.2003
►M44	KOMISIJAS DIREKTĪVA 2003/81/EK dokuments attiecas uz EEZ (2003. gada 5. septembris),	L 224	29	6.9.2003
►M45	KOMISIJAS DIREKTĪVA 2003/82/EK Dokuments attiecas uz EEZ (2003. gada 11. septembris),	L 228	11	12.9.2003
►M46	KOMISIJAS DIREKTĪVA 2003/84/EK Dokuments attiecas uz EEZ (2003. gada 25. septembris)	L 247	20	30.9.2003
►M47	KOMISIJAS DIREKTĪVA 2003/112/EK Dokuments attiecas uz EEZ (2003. gada 1. decembris)	L 321	32	6.12.2003
►M48	KOMISIJAS DIREKTĪVA 2003/119/EK Dokuments attiecas uz EEZ (2003. gada 5. decembris),	L 325	41	12.12.2003
►M49	KOMISIJAS DIREKTĪVA 2004/20/EK Dokuments attiecas uz EEZ (2004. gada 2. marts),	L 70	32	9.3.2004
►M50	KOMISIJAS DIREKTĪVA 2004/30/EK Dokuments attiecas uz EEZ (2004. gada 10. marts),	L 77	50	13.3.2004
►M51	KOMISIJAS DIREKTĪVA 2004/58/EK Dokuments attiecas uz EEZ (2004. gada 23. aprīlis),	L 120	26	24.4.2004
►M52	KOMISIJAS DIREKTĪVA 2004/60/EK Dokuments attiecas uz EEZ (2004. gada 23. aprīlis),	L 120	39	24.4.2004
►M53	KOMISIJAS DIREKTĪVA 2004/62/EK Dokuments attiecas uz EEZ (2004. gada 26. aprīlis),	L 125	38	28.4.2004
►M54	KOMISIJAS DIREKTĪVA 2004/71/EK Dokuments attiecas uz EEZ (2004. gada 28. aprīlis),	L 127	104	29.4.2004
►M55	PADOMES DIREKTĪVA 2004/66/EK (2004. gada 26. aprīlis)	L 168	35	1.5.2004
►M56	KOMISIJAS DIREKTĪVA 2004/99/EK Dokuments attiecas uz EEZ (2004. gada 1. oktobris),	L 309	6	6.10.2004
►M57	KOMISIJAS DIREKTĪVA 2005/2/EK Dokuments attiecas uz EEZ (2005. gada 19. janvāris),	L 20	15	22.1.2005
►M58	KOMISIJAS DIREKTĪVA 2005/3/EK Dokuments attiecas uz EEZ (2005. gada 19. janvāris),	L 20	19	22.1.2005
►M59	EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA (EK) NR. 396/2005 (2005. gada 23. februāris),	L 70	1	16.3.2005
►M60	PADOMES DIREKTĪVA 2005/25/EK Dokuments attiecas uz EEZ (2005. gada 14. marts),	L 90	1	8.4.2005
►M61	KOMISIJAS DIREKTĪVA 2005/34/EK Dokuments attiecas uz EEZ (2005. gada 17. maijs),	L 125	5	18.5.2005
►M62	KOMISIJAS DIREKTĪVA 2005/53/EK Dokuments attiecas uz EEZ (2005. gada 16. septembris),	L 241	51	17.9.2005
►M63	KOMISIJAS DIREKTĪVA 2005/54/EK Dokuments attiecas uz EEZ (2005. gada 19. septembris),	L 244	21	20.9.2005
►M64	KOMISIJAS DIREKTĪVA 2005/57/EK Dokuments attiecas uz EEZ (2005. gada 21. septembris),	L 246	14	22.9.2005
►M65	KOMISIJAS DIREKTĪVA 2005/58/EK Dokuments attiecas uz EEZ (2005. gada 21. septembris),	L 246	17	22.9.2005
►M66	KOMISIJAS DIREKTĪVA 2005/72/EK Dokuments attiecas uz EEZ (2005. gada 21. oktobris),	L 279	63	22.10.2005
►M67	KOMISIJAS DIREKTĪVA 2006/5/EK Dokuments attiecas uz EEZ (2006. gada 17. janvāris),	L 12	17	18.1.2006
►M68	KOMISIJAS DIREKTĪVA 2006/6/EK Dokuments attiecas uz EEZ (2006. gada 17. janvāris),	L 12	21	18.1.2006
►M69	KOMISIJAS DIREKTĪVA 2006/10/EK Dokuments attiecas uz EEZ (2006. gada 27. janvāris),	L 25	24	28.1.2006
►M70	KOMISIJAS DIREKTĪVA 2006/16/EK Dokuments attiecas uz EEZ (2006. gada 7. februāris),	L 36	37	8.2.2006
►M71	KOMISIJAS DIREKTĪVA 2006/19/EK Dokuments attiecas uz EEZ (2006. gada 14. februāris),	L 44	15	15.2.2006
►M72	KOMISIJAS DIREKTĪVA 2006/39/EK Dokuments attiecas uz EEZ (2006. gada 12. aprīlis),	L 104	30	13.4.2006
►M73	KOMISIJAS DIREKTĪVA 2006/45/EK Dokuments attiecas uz EEZ (2006. gada 16. maijs),	L 130	27	18.5.2006
►M74	KOMISIJAS DIREKTĪVA 2006/41/EK Dokuments attiecas uz EEZ (2006. gada 7. jūlijs),	L 187	24	8.7.2006
►M75	KOMISIJAS DIREKTĪVA 2006/64/EK Dokuments attiecas uz EEZ (2006. gada 18. jūlijs),	L 206	107	27.7.2006
►M76	KOMISIJAS DIREKTĪVA 2006/74/EK Dokuments attiecas uz EEZ (2006. gada 21. augusts),	L 235	17	30.8.2006
►M77	KOMISIJAS DIREKTĪVA 2006/75/EK Dokuments attiecas uz EEZ (2006. gada 11. septembris),	L 248	3	12.9.2006
►M78	KOMISIJAS DIREKTĪVA 2006/76/EK Dokuments attiecas uz EEZ (2006. gada 22. septembris),	L 263	9	23.9.2006
►M79	KOMISIJAS DIREKTĪVA 2006/85/EK Dokuments attiecas uz EEZ (2006. gada 23. oktobris),	L 293	3	24.10.2006
►M80	KOMISIJAS DIREKTĪVA 2006/131/EK Dokuments attiecas uz EEZ (2006. gada 11. decembris),	L 349	17	12.12.2006
►M81	KOMISIJAS DIREKTĪVA 2006/132/EK Dokuments attiecas uz EEZ (2006. gada 11. decembris),	L 349	22	12.12.2006
►M83	KOMISIJAS DIREKTĪVA 2006/133/EK Dokuments attiecas uz EEZ (2006. gada 11. decembris),	L 349	27	12.12.2006
►M84	KOMISIJAS DIREKTĪVA 2006/134/EK Dokuments attiecas uz EEZ (2006. gada 11. decembris),	L 349	32	12.12.2006
►M85	KOMISIJAS DIREKTĪVA 2006/135/EK Dokuments attiecas uz EEZ (2006. gada 11. decembris),	L 349	37	12.12.2006
►M86	KOMISIJAS DIREKTĪVA 2006/136/EK Dokuments attiecas uz EEZ (2006. gada 11. decembris),	L 349	42	12.12.2006
►M87	PADOMES DIREKTĪVA 2006/104/EK (2006. gada 20. novembrī),	L 363	352	20.12.2006
►M88	KOMISIJAS DIREKTĪVA 2007/5/EK Dokuments attiecas uz EEZ (2007. gada 7. februāris),	L 35	11	8.2.2007
►M89	DYREKTYWA KOMISJI 2007/6/WE Tekst mający znaczenie dla EOG z dnia 14 lutego 2007 r.	L 43	13	15.2.2007
►M90	KOMISIJAS DIREKTĪVA 2007/21/EK Dokuments attiecas uz EEZ (2007. gada 10. aprīlis),	L 97	42	12.4.2007
►M91	KOMISIJAS DIREKTĪVA 2007/25/EK Dokuments attiecas uz EEZ (2007. gada 23. aprīlis),	L 106	34	24.4.2007
►M92	KOMISIJAS DIREKTĪVA 2007/31/EK Dokuments attiecas uz EEZ (2007. gada 31. maijs),	L 140	44	1.6.2007
►M93	KOMISIJAS DIREKTĪVA 2007/50/EK Dokuments attiecas uz EEZ (2007. gada 2. augusts),	L 202	15	3.8.2007
►M94	KOMISIJAS DIREKTĪVA 2007/52/EK Dokuments attiecas uz EEZ (2007. gada 16. augusts),	L 214	3	17.8.2007
►M95	KOMISIJAS DIREKTĪVA 2008/44/EK Dokuments attiecas uz EEZ (2008. gada 4. aprīlis),	L 94	13	5.4.2008
►M96	KOMISIJAS DIREKTĪVA 2008/45/EK Dokuments attiecas uz EEZ (2008. gada 4. aprīlis),	L 94	21	5.4.2008

Atlikumu līmenis mg/kg	Starpība mg/kg	Starpība %
0,01	0,005	50
0,1	0,025	25
1	0,125	12,5
> 1		12,5

Maksimālais pieļaujamais atlikumu līmenis (MRL) mg/kg	Noteikšanas robeža mg/kg
> 0,5	0,1
0,5 – 0,05	0,1 – 0,02
< 0,05	LMR x 0,5

SATURS
A.	IEVADS
B.	NOVĒRTĒŠANA
1.	Vispārīgie principi
2.	Speciālie principi
2.1.	Identitāte
2.1.1.	Augu aizsardzības līdzeklī esošā mikroorganisma identitāte
2.1.2.	Augu aizsardzības līdzekļa identitāte
2.2.	Bioloģiskās, fizikālās, ķīmiskās un tehniskās īpašības
2.2.1.	Augu aizsardzības līdzeklī esošā mikroorganisma bioloģiskās īpašības
2.2.2.	Augu aizsardzības līdzekļa fizikālās, ķīmiskās un tehniskās īpašības
2.3.	Papildu informācija
2.3.1.	Mikroorganisma rašanās augu aizsardzības līdzeklī kvalitātes kontrole
2.3.2.	Augu aizsardzības līdzekļa kvalitātes kontrole
2.4.	Iedarbīgums
2.5.	Identifikācija un daudzuma noteikšanas metodes
2.5.1.	Augu aizsardzības līdzekļa analītiskās metodes
2.5.2.	Atliekvielu noteikšanas analītiskās metodes
2.6.	Ietekme uz cilvēku vai dzīvnieku veselību
2.6.1.	Ietekme uz cilvēku vai dzīvnieku veselību, kuru rada augu aizsardzības līdzeklis
2.6.2.	Ietekme uz cilvēku vai dzīvnieku veselību, kuru rada atliekvielas
2.7.	Darbība un izplatīšanās vidē
2.8.	Ietekme un iedarbība uz blakussugām
2.9.	Secinājumi un ieteikumi
C.	LĒMUMU PIEŅEMŠANA
1.	Vispārīgie principi
2.	Speciālie principi
2.1.	Identitāte
2.2.	Bioloģiskās un tehniskās īpašības
2.3.	Papildu informācija
2.4.	Iedarbīgums
2.5.	Identifikācija/atklāšana un daudzuma noteikšanas metodes
2.6.	Ietekme uz cilvēku vai dzīvnieku veselību
2.6.1.	Ietekme uz cilvēku vai dzīvnieku veselību, kuru rada augu aizsardzības līdzeklis
2.6.2.	Ietekme uz cilvēku vai dzīvnieku veselību, kuru rada atliekvielas
2.7.	Darbība un izplatīšanās vidē
2.8.	Ietekme un iedarbība uz blakussugām