1990L0429 — LV — 01.06.2012 — 006.001
Šis dokuments ir izveidots vienīgi dokumentācijas nolūkos, un iestādes neuzņemas nekādu atbildību par tā saturu
|
PADOMES DIREKTĪVA (1990. gada 26. jūnijs), ar ko nosaka dzīvnieku veselības prasības, kas piemērojamas Kopienas iekšējā tirdzniecībā ar cūku sugu mājdzīvnieku spermu un tās importu (OV L 224, 18.8.1990, p.62) |
Grozīta ar:
|
|
|
Oficiālais Vēstnesis |
||
|
No |
page |
date |
||
|
L 242 |
20 |
14.9.1999 |
||
|
L 13 |
21 |
19.1.2000 |
||
|
L 122 |
1 |
16.5.2003 |
||
|
PADOMES DIREKTĪVA 2008/73/EK Dokuments attiecas uz EEZ (2008. gada 15. jūlijs), |
L 219 |
40 |
14.8.2008 |
|
|
KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS REGULA (ES) Nr. 176/2012 (2012. gada 1. marts), |
L 61 |
1 |
2.3.2012 |
|
Grozīta ar:
|
C 241 |
21 |
29.8.1994 |
PADOMES DIREKTĪVA
(1990. gada 26. jūnijs),
ar ko nosaka dzīvnieku veselības prasības, kas piemērojamas Kopienas iekšējā tirdzniecībā ar cūku sugu mājdzīvnieku spermu un tās importu
(90/429/EEK)
EIROPAS KOPIENU PADOME,
ņemot vērā Eiropas Ekonomikas kopienas dibināšanas līgumu un jo īpaši tā 43. pantu,
ņemot vērā Komisijas priekšlikumu ( 1 ),
ņemot vērā Eiropas Parlamenta atzinumu ( 2 ),
ņemot vērā Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu ( 3 ),
tā kā noteikumi saistībā ar dzīvnieku veselības problēmām Kopienas iekšējā liellopu un cūku tirdzniecībā ir doti Direktīvā 64/432/EEK ( 4 ), kurā jaunākie grozījumi izdarīti ar Direktīvu 89/360/EEK ( 5 ), tā kā turklāt Direktīva 72/462/EEK ( 6 ), kurā jaunākie grozījumi izdarīti ar Direktīvu 89/227/EEK ( 7 ), ietver noteikumus par veterinārās pārbaudes problēmām, ar kurām jāsastopas, ievedot liellopus un cūkas no trešām valstīm;
tā kā iepriekš minētie noteikumi ir nodrošinājuši attiecībā uz Kopienas iekšējo tirdzniecību ar liellopiem un cūkām un to importu Kopienā no trešām valstīm to, ka izcelsmes valsts garantē dzīvnieku veselības kritēriju izpildi, lai reāli samazinātu dzīvnieku slimību izplatības risku, tā kā spermas tirdzniecības gadījumā zināms šādu slimību izplatības risks tomēr pastāv;
tā kā, ievērojot Kopienas politiku, kas vērsta to, lai saskaņotu valstu noteikumus par dzīvnieku veselību attiecībā uz Kopienas iekšējo tirdzniecību ar dzīvniekiem un dzīvnieku produktiem, tagad jāizveido saskaņota sistēma Kopienas iekšējai tirdzniecībai ar cūku spermu un tās importam Kopienā;
tā kā attiecībā uz Kopienas iekšējo tirdzniecību ar spermu, dalībvalstij, kurā šo spermu iegūst, būtu jāuzliek par pienākumu nodrošināt, ka šādu spermu iegūst un apstrādā apstiprinātos un uzraudzītos spermas ieguves centros, ka tā ir iegūta no dzīvniekiem, kuru veselības statuss izslēdz dzīvnieku slimības izplatību, ka to iegūst, apstrādā, uzglabā un pārvadā saskaņā ar noteikumiem, kuri saglabā tās veselības statusu, un ka tai līdzi, pārvedot uz galamērķa valsti, ir veterinārais sertifikāts, lai nodrošinātu šā pienākuma izpildi;
tā kā atšķirības Kopienas valstīs īstenotajā politikā attiecībā uz vakcināciju pret dažām slimībām attaisno laika ziņā ierobežotu atkāpju saglabāšanu, atļaujot attiecībā uz šīm slimībām dalībvalstu prasības papildu aizsardzībai pret šīm slimībām;
tā kā spermas importam Kopienā no trešām valstīm būtu jāizveido trešo valstu saraksts, ņemot vērā dzīvnieku veselības kritērijus; tā kā neatkarīgi no šāda saraksta dalībvalstīm būtu jāatļauj ievest spermu tikai no spermas ieguves centriem, kuri atbilst noteiktiem standartiem un kuri ir oficiālā uzraudzībā; tā kā turklāt attiecībā uz šajā sarakstā iekļautajām valstīm būtu jāparedz situācijai atbilstošas īpašas dzīvnieku veselības prasības; tā kā jābūt iespējai veikt pārbaudes uz vietas, lai pārliecinātos par atbilstību šiem standartiem;
tā kā Padomes 1989. gada 11. decembra Direktīvā 89/662/EEK par veterinārām pārbaudēm Kopienas iekšējā tirdzniecībā nolūkā pilnveidot iekšējo tirgu ( 8 ) paredzētie pārbaužu noteikumi un procedūras būtu jāpaplašina, attiecinot uz šo direktīvu;
tā kā, lai novērstu noteiktu lipīgu slimību pārnešanu, importa pārbaudes būtu jāveic, kad spermas partija ir ievesta Kopienas teritorijā, izņemot ārējā tranzīta gadījumu;
tā kā dalībvalstij būtu jāļauj veikt ārkārtas pasākumus lipīgas slimības uzliesmošanas gadījumā citā dalībvalstī vai trešā valstī; tā ar šādām slimībām saistīti draudi un vajadzīgie aizsardzības pasākumi būtu jāizvērtē tādā pašā veidā visā Kopienā; tā kā šajā nolūkā Pastāvīgajai veterinārijas komitejai būtu jāierosina Kopienas ārkārtas procedūra, saskaņā ar kuru ir jāveic vajadzīgie pasākumi;
tā kā Komisijai būtu jāuztic veikt noteiktus pasākumus, lai īstenotu šo direktīvu; tā kā šajā nolūkā būtu jānosaka procedūra Komisijas un dalībvalstu ciešai un efektīvai sadarbībai Pastāvīgajā veterinārajā komitejā;
tā kā šī direktīva neattiecas uz tirdzniecību ar spermu, kura iegūta pirms datuma, kad dalībvalstīm tā jāievēro,
IR PIEŅĒMUSI ŠO DIREKTĪVU.
I
NODAĻA
Vispārīgie noteikumi
1. pants
Šī direktīva nosaka dzīvnieku veselības prasības, kas piemērojamas Kopienas iekšējā tirdzniecībā ar cūku sugu mājdzīvnieku spermu un tās importam no trešām valstīm.
2. pants
Šajā direktīvā pēc vajadzības piemēro Direktīvas 64/432/EEK, 72/462/EEK, 80/407/EEK ( 9 ) un 90/425/EEK ( 10 ) 2. pantā ietvertās definīcijas.
Turklāt “sperma” ir cūku sugas dzīvnieka sēkla nemainītā veidā, sagatavota vai atšķaidīta.
II
NODAĻA
Kopienas iekšējā tirdzniecība
3. pants
Katra dalībvalsts nodrošina, lai tirdzniecībai būtu paredzēta tikai tāda sperma, kas atbilst šādiem vispārējiem nosacījumiem:
a) tai jābūt iegūtai un apstrādātai mākslīgās apsēklošanas nolūkā, ieguves centros, kuri Kopienas iekšējai tirdzniecībai ir apstiprināti dzīvnieku veselības aspektā saskaņā ar 5. panta 1. punktu;
b) tai ir jābūt iegūtai no cūku sugu mājdzīvniekiem, kuru veselības statuss atbilst B pielikumam;
c) tā ir jāiegūst, jāapstrādā, jāuzglabā un jāpārvadā saskaņā ar A un C pielikumu.
4. pants
1. Līdz 1992. gada 31. decembrim dalībvalstis, kuru visos ieguves centros atrodas tikai dzīvnieki, kuri nav vakcinēti pret Aujeski slimību un kuriem ir negatīva reakcija uz seruma neitralizācijas testu vai ELISA testu Aujeski slimībai, saskaņā ar šīs direktīvas noteikumiem:
— drīkst nepieņemt savā teritorijā spermu no ieguves centriem, kuriem nav šāda statusa,
— nedrīkst aizliegt spermas pieņemšanu no kuiļiem, kuri ir vakcinēti ieguves centrā ar GI inaktivēto vakcīnu, ar noteikumu, ka:
—— šāda vakcinācija ir veikta tikai tiem kuiļiem, kuri bija seruma negatīvi attiecībā uz Aujeski slimības vīrusu,
— seroloģiskās pārbaudes, kas izdarītas, agrākais, trīs nedēļas pēc šādu kuiļu vakcinācijas, neliecina par šīs slimības vīrusa ierosināto antivielu klātbūtni.
— Šajā gadījumā spermas paraugam no dienā iegūtās spermas, kas paredzēta tirdzniecībai, drīkst veikt vīrusa izolācijas testu galamērķa dalībvalsts apstiprinātā laboratorijā.
— Šā punkta noteikumi nestājas spēkā līdz brīdim, kad Komisija pēc Pastāvīgās veterinārijas komitejas atzinuma saskaņā ar 18. pantu ne vēlāk kā 1991. gada 1. jūlijā ir noteikusi protokolus testiem, kas lietojami šīm pārbaudēm, jo īpaši saistībā ar centrā veicamo testu biežumu, vīrusa izolācijas testiem un GI inaktivētās vakcīnas efektivitāti un drošumu.
2. Saskaņā ar 18. pantā minēto procedūru drīkst pieņemt lēmumu par 1. punkta noteikumu attiecināšanu uz dalībvalsts teritorijas daļu, ja visos savākšanas centros šajā daļā ir tikai tādi dzīvnieki, kuriem ir negatīva reakcija uz seruma neitralizācijas testu un ELISA testu Aujeski slimībai.
3. Padome līdz 1992. gada 31. decembrim pārskata šo pantu, pamatojoties uz Komisijas ziņojumu, kas papildināts ar priekšlikumiem.
5. pants
1. Dalībvalsts, kurs teritorijā atrodas spermas ieguves centrs, nodrošina, lai apstiprinājumu, ko paredz 3. panta a) punkts, piešķirtu tikai tad, ja tas atbilst A pielikuma nosacījumiem un ir ievēroti citi šās direktīvas noteikumi.
Dalībvalsts arī nodrošina, lai šo noteikumu ievērošanu uzraudzītu valsts pilnvarots veterinārārsts. Valsts pilnvarotais veterinārārsts ierosina anulēt apstiprinājumu, ja vairs netiek ievērots viens vai vairāki noteikumi.
2. Visus spermas savākšanas centrus reģistrē, katram centram piešķirot veterināro reģistrācijas numuru.
Visas dalībvalstis izveido un regulāri atjaunina spermas savākšanas centru sarakstu ar to veterinārās reģistrācijas numuriem un šo sarakstu dara pieejamu pārējām dalībvalstīm un sabiedrībai.
3. Vispārīgus noteikumus šā panta piemērošanai pieņem saskaņā ar 18. pantā noteikto procedūru.
6. pants
1. Dalībvalstis nodrošina, lai katrai spermas partijai līdzi būtu veselības sertifikāts, kuru atbilstoši paraugam D pielikumā sastāda ieguves dalībvalsts pilnvarots veterinārārsts.
Šis sertifikāts:
a) ir sastādāms vismaz vienā no ieguves dalībvalsts oficiālajām valodām un vienā no galamērķa dalībvalsts oficiālajām valodām;
b) tā oriģināls ir pie partijas līdz tās galamērķim;
c) ir sastādāms uz vienas papīra lapas;
d) ir izsniedzams vienam saņēmējam.
2. Galamērķa dalībvalsts drīkst papildus Direktīvas 90/425/EEK 8. pantā paredzētajiem pasākumiem veikt vajadzīgos pasākumus, tai skaitā uzglabāšanu karantīnā ar noteikumu, ka tas neietekmē spermas dzīvotspēju, lai iegūtu drošu apstiprinājumu gadījumos, kad ir aizdomas par to, ka sperma ir inficēta ar patogēniem organismiem.
III
NODAĻA
Imports no trešām valstīm
7. pants
1. Dalībvalsts var atļaut spermas ievešanu tikai no tām trešām valstīm, kuras minētas sarakstā, kas izveidots saskaņā ar 19. pantā noteikto procedūru. Šo sarakstu var papildināt vai grozīt saskaņā ar procedūru, kas noteikta 18. pantā.
2. Pieņemot lēmumu par to, vai trešo valsti vai tās daļu var iekļaut 1. punktā minētajā sarakstā, jo īpaši jāievēro:
a) lauksaimniecības dzīvnieku, citu mājdzīvnieku un savvaļas dzīvnieku veselības stāvoklis šajā valstī, īpaši ņemot vērā eksotiskās dzīvnieku slimības, kā arī vides veselības stāvoklis šajā valstī, kas varētu apdraudēt dzīvnieku veselību dalībvalstīs;
b) trešās valsts sniegtās informācijas regularitāte un ātrums attiecībā uz to lipīgo dzīvnieku slimību esamību, kas pārnēsājamas ar spermu, jo īpaši Starptautiskā epizootisko slimību biroja A un B sarakstā minēto slimību esamību tās teritorijā;
c) trešās valsts noteikumi par dzīvnieku slimību profilaksi un kontroli;
d) veterināro dienestu struktūra trešā valstī un to pilnvaras;
e) lipīgo dzīvnieku slimību profilakses un kontroles pasākumu organizācija un īstenošana; un
f) garantijas, kādas šī valsts var dot attiecībā uz šīs direktīvas izpildi.
3. Sarakstu, kas minēts 1. punktā, un visus tā grozījumus publicē Eiropas Kopienu Oficiālajā Vēstnesī.
8. pants
1. Dalībvalstis atļauj tikai tādas spermas importu, kura nosūtīta no spermas savākšanas centra vienā no trešām valstīm, kuras norādītas 7. pantā minētajā sarakstā, un par kuru attiecīgās trešās valsts kompetentā iestāde var garantēt, ka ir izpildīti šādi nosacījumi:
a) tas atbilst nosacījumiem:
i) kas paredzēti A pielikuma I nodaļā spermas savākšanas centru apstiprināšanai;
ii) kas saistīti ar minētā pielikuma II nodaļā paredzēto šādu centru pārraudzību;
b) to ir oficiāli apstiprinājušas trešās valsts kompetentās iestādes eksportam uz Kopienu;
c) tas atrodas centra veterinārārsta uzraudzībā;
d) vismaz divas reizes gadā to pārbauda attiecīgajā trešā valstī pilnvarots veterinārārsts.
2. Sarakstu ar spermas savākšanas centriem, kurus saskaņā ar šā panta 1. punktā minētajiem nosacījumiem apstiprinājusi trešās valsts kompetentā iestāde, kura norādīta 7. pantā minētajā sarakstā, un no kuriem uz Kopienu var nosūtīt spermu, paziņo Komisijai.
Trešās valsts kompetentajai iestādei nekavējoties jāatsauc vai jāatceļ apstiprinājums spermas savākšanas centram, kas vairs neatbilst 1. punktā izklāstītajiem nosacījumiem, un tūlīt jāinformē par to Komisija.
Komisija sniedz dalībvalstīm visus jaunos un atjauninātos sarakstus, ko tā saņēmusi no attiecīgās trešās valsts kompetentās iestādes atbilstoši šim punktam, un dara tos pieejamus sabiedrības informēšanai.
3. Saskaņā ar 18. panta 2. punktā minēto procedūru var pieņemt sīki izstrādātus noteikumus šā panta vienādai piemērošanai.
9. pants
1. Sperma jāiegūst no dzīvniekiem, kuri vismaz trīs mēnešus tieši pirms to spermas ieguves ir atradušies 7. panta 1. punktā minētajā sarakstā iekļautas trešās valsts teritorijā.
2. Neierobežojot 7. panta 1. punktu un šā panta 1. punktu, dalībvalstis neļauj ievest spermu no sarakstā iekļautas trešās valsts, ja sperma neatbilst dzīvnieku veselības prasībām, kas noteiktas saskaņā ar 18. pantā paredzēto procedūru spermas importam no attiecīgās valsts.
Pieņemot pirmajā daļā minētās prasības, ņem vērā:
a) veselības situāciju teritorijā, kur atrodas spermas ieguves centrs, īpaši attiecībā uz Starptautiskā epizootisko slimību biroja A sarakstā iekļautajām slimībām;
b) tā ganāmpulka veselības stāvokli, no kura iegūst spermu, ieskaitot testēšanas prasības;
c) donordzīvnieka veselības stāvokli un testēšanas prasības;
d) spermas testēšanas prasības.
3. Atsauces pamats dzīvnieku veselības prasību noteikšanai ir II nodaļā un atbilstīgos pielikumos noteiktie standarti. Saskaņā ar 18. pantā paredzēto procedūru atsevišķos gadījumos drīkst pieņemt lēmumu par atkāpi no šīm prasībām, ja attiecīgā trešā valsts piedāvā līdzīgas garantijas attiecībā uz dzīvnieku veselību, kas ir vismaz līdzvērtīgas.
4. Piemēro 4. pantu.
10. pants
1. Dalībvalstis atļauj ievest spermu tikai tad, ja tiek iesniegts veselības sertifikāts, ko ir sastādījis un parakstījis valsts pilnvarots veterinārārsts trešā ieguves valstī.
Sertifikāts:
a) ir sastādāms vismaz vienā no galamērķa dalībvalsts oficiālajām valodām un vienā no tās dalībvalsts oficiālajām valodām, kurā veic 11. pantā paredzēto importa kontroli;
b) tā oriģināls ir pie spermas līdz galamērķim;
c) ir sastādāms uz vienas papīra lapas;
d) ir izsniedzams vienam saņēmējam.
2. Veselības sertifikātam ir jāatbilst paraugam, kas sastādīts saskaņā ar 19. pantā noteikto procedūru.
11. pants
1. Dalībvalstis nodrošina, lai ikvienai spermas partijai, ko ieved Kopienas muitas teritorijā, veiktu pārbaudi pirms laišanas brīvā apgrozībā, vai arī lai to nodotu muitas procedūrai, un aizliedz spermas importu Kopienā, ja importa kontrolē, ko veic pie ievešanas, atklājas, ka:
— sperma nav no tādas trešās valsts teritorijas, kura iekļauta saskaņā ar 7. panta 1. punktu sastādītajā sarakstā,
— sperma nav no spermas ieguves centra, kas iekļauts 8. panta 1. punktā paredzētajā sarakstā,
— sperma ir no tādas trešās valsts teritorijas, no kuras aizliegts imports saskaņā ar 15. panta 2. punktu,
— veselības sertifikāts, kas ir līdzi spermai, neatbilst 10. pantā paredzētajiem nosacījumiem un nav noformēts saskaņā ar tiem.
Šo punktu neattiecina uz spermas partijām, kuras ieved Kopienas muitas teritorijā un nodod muitas tranzīta procedūrai, ko piemēro partijām, kuru galamērķis atrodas ārpus minētās teritorijas.
Tomēr to piemēro, ja muitas tranzītu atceļ pārvadājuma laikā caur Kopienas teritoriju.
2. Galamērķa dalībvalsts var veikt vajadzīgos pasākumus, tai skaitā uzglabāšanu karantīnā, ar noteikumu, ka tas neietekmē spermas dzīvotspēju, lai iegūtu drošu apstiprinājumu gadījumos, kad ir aizdomas par to, ka sperma ir inficēta ar patogēniem organismiem.
3. Ja spermas pieņemšana aizliegta, pamatojoties uz jebkuru no 1. un 2. punktā minētajiem iemesliem, un eksportētāja trešā valsts neatļauj spermas atpakaļ sūtīšanu 30 dienu laikā dziļi sasaldētas spermas gadījumā vai nekavējoties svaigas spermas gadījumā, galamērķa dalībvalsts kompetentā veterinārijas iestāde var likt to iznīcināt.
12. pants
Katrai spermas partijai, ko dalībvalsts atļāvusi ievest Kopienā, pamatojoties uz 11. panta 1. punktā minēto pārbaudi, līdzi jābūt sertifikāta oriģinālam vai tā apstiprinātai kopijai, ko abos gadījumos atbilstīgi izsniegusi kompetentā iestāde, kura bijusi atbildīga par pārbaudi, kas izdarīta saskaņā ar 11. pantu.
13. pants
Ja nolemj veikt iznīcināšanas pasākumus, ievērojot 11. panta 3. punktu, visi radušies izdevumi ir iekasējami no nosūtītāja, saņēmēja vai to pārstāvjiem, nesaņemot kompensāciju no valsts.
IV
NODAĻA
Piesardzības un kontroles pasākumi
14. pants
Direktīvā 90/425/EEK paredzētie noteikumi attiecas jo īpaši uz pārbaudēm izcelsmes vietā un galamērķa dalībvalstī veicamo pārbaužu organizāciju un kontroli.
15. pants
1. Direktīvas 90/425/EEK 10. pantā paredzētie piesardzības pasākumi attiecas uz Kopienas iekšējo tirdzniecību.
2. Direktīvā 97/78/EK izklāstītos noteikumus piemēro konkrēti dalībvalstu veikto pārbaužu organizācijai un turpmākajiem pasākumiem, kā arī drošības pasākumiem, kas piemērojami saskaņā ar minētās direktīvas 22. pantā minēto procedūru.
16. pants
1. Komisijas veterinārijas eksperti sadarbībā ar dalībvalstu un trešo valstu kompetentajām iestādēm drīkst veikt pārbaudes uz vietas, ciktāl tas ir nepieciešams, lai nodrošinātu šīs direktīvas vienotu piemērošanu.
Ieguves valsts, kuras teritorijā notiek pārbaude, sniedz ekspertiem visu to pienākumu izpildei vajadzīgo palīdzību. Komisija informē ieguves valsti par pārbaužu rezultātiem.
Attiecīgā ieguves valsts veic jebkādus pasākumus, kuri varētu izrādīties vajadzīgi, ņemot vērā šīs pārbaudes rezultātus. Ja ieguves valsts neveic šos pasākumus, Komisija var, pēc tam, kad situāciju ir izskatījusi Pastāvīgā veterinārijas komisija, izmantot 6. panta 2. punkta trešās daļas un 5. panta noteikumus.
2. Vispārīgus noteikumus šā panta piemērošanai, jo īpaši attiecībā uz 1. punkta pirmajā daļā minēto pārbaužu veikšanas biežumu un metodi, pieņem saskaņā ar 19. pantā paredzēto procedūru.
V
NODAĻA
Nobeiguma noteikumi
17. pants
Šīs direktīvas pielikumus groza saskaņā ar 18. pantā noteikto procedūru, lai pielāgotu tos tehnoloģijas sasniegumiem.
18. pants
1. Komisijai palīdz Pastāvīgā pārtikas aprites un dzīvnieku veselības komiteja, kas izveidota saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 178/2002 ( 11 ) 58. pantu.
2. Ja ir atsauce uz šo pantu, piemēro Lēmuma 1999/468/EK ( 12 ) 5. un 7. pantu.
Lēmuma 1999/468/EK 5. panta 6. punktā noteiktais termiņš ir trīs mēneši.
3. Komiteja pieņem savu reglamentu.
19. pants
1. Komisijai palīdz Pastāvīgā pārtikas aprites un dzīvnieku veselības komiteja.
2. Ja ir atsauce uz šo pantu, piemēro Lēmuma 1999/468/EK 5. un 7. pantu.
Lēmuma 1999/468/EK 5. panta 6. punktā minētais termiņš ir 15 dienas.
20. pants
1. Šī direktīva neattiecas uz spermu, kas iegūta un apstrādāta dalībvalstī līdz 1991. gada 31. decembrim.
2. Līdz dienai, kad spēkā stājas lēmumi, kas pieņemti, ievērojot 8., 9. un 10. pantu, dalībvalstis spermas importam no trešām valstīm nepiemēro labvēlīgākus nosacījumus kā tie, ko paredz II nodaļa.
21. pants
Dalībvalstīs stājas spēkā normatīvi un administratīvi akti, kas vajadzīgi, lai izpildītu šīs direktīvas prasības vēlākais līdz 1991. gada 31. decembrim. Tās par to tūlīt informē Komisiju.
22. pants
Šī direktīva ir adresēta dalībvalstīm.
A PIELIKUMS
I NODAĻA
Spermas savākšanas centru apstiprināšanas nosacījumi
Savākšanas centriem:
1) jābūt pastāvīgā centra veterinārārsta uzraudzībā;
2) ir vajadzīgas vismaz:
a) dzīvnieku novietnes, tostarp telpas to dzīvnieku izolācijai, kam B pielikuma II daļā aprakstītajos testos bijuši pozitīvi rezultāti vai kam novērojamas slimības klīniskās pazīmes;
b) spermas savākšanas telpas, tostarp atsevišķa telpa iekārtu tīrīšanai, dezinfekcijai vai sterilizācijai;
c) spermas apstrādes telpa, kas var atrasties citviet;
d) spermas uzglabāšanas telpa, kas var atrasties citviet;
3) jābūt būvētiem tā, lai nebūtu iespējams kontakts ar mājlopiem ārpus centra, vai jābūt izolētiem;
4) jābūt būvētiem tā, lai dzīvnieku novietni un spermas savākšanas, apstrādes un uzglabāšanas iekārtas varētu viegli iztīrīt un dezinficēt;
5) jābūt projektētiem tā, ka dzīvnieku novietne ir fiziski atdalīta no spermas apstrādes telpas un tās abas ir atdalītas no spermas uzglabāšanas telpas.
II NODAĻA
Spermas savākšanas centru uzraudzības nosacījumi
Savākšanas centri:
1) jāuzrauga, lai tajos būtu tikai to sugu dzīvnieki, kuru sperma ir jāsavāc;
2) jāuzrauga, lai par visām cūkām centrā tiktu glabāta uzskaite, dokumenti vai elektroniskā uzskaite, kurā iekļautas ziņas par dzīvnieku šķirni, dzimšanas datumu un identitāti, kā arī par visām veiktajām slimību pārbaudēm un vakcinācijām – uzskaite, dokumenti vai elektroniskā uzskaite, kurā sniegta arī informācija no dokumentācijas par katra dzīvnieka saslimšanu/veselību;
3) regulāri, vismaz divreiz gadā, jāpārbauda valsts pilnvarotam veterinārārstam, šajā laikā veic pārbaudes attiecībā uz apstiprinājuma un uzraudzības nosacījumu izpildi;
4) jāuzrauga tā, lai tajos nevarētu iekļūt nepiederošas personas. Turklāt apmeklētājiem, kam atļauts uzturēties centrā, jāievēro centra veterinārārsta noteiktie nosacījumi;
5) centros jānodarbina tehniski kompetenti darbinieki, kas apmācīti dezinfekcijas un higiēnas procedūrās, kas saistītas ar slimības izplatīšanās ierobežošanu;
6) jāuzrauga tā, lai:
a) tikai apstiprinātā centrā savāktu spermu apstrādātu un uzglabātu apstiprinātos centros tā, lai tā nesaskartos ar nevienu citu spermas sūtījumu;
b) spermas savākšana, apstrāde un uzglabāšana notiktu tikai tādās telpās, kas tam paredzētas, un ļoti higiēniskos apstākļos;
c) visus instrumentus, kas saskaras ar spermu vai donordzīvnieku savākšanas vai pārstrādes laikā, pirms lietošanas rūpīgi dezinficētu vai sterilizētu;
d) spermas apstrādē izmantotus dzīvnieku izcelsmes produktus – tostarp piedevas vai atšķaidītājus – iegūtu no avotiem, kas nerada dzīvnieku veselības apdraudējumu vai pirms lietošanas ir tā apstrādāti, ka šāds apdraudējums ir novērsts;
e) uzglabāšanas traukus un transportēšanas traukus pirms katras piepildīšanas rūpīgi dezinficētu vai sterilizētu;
f) kriogēnās vielas, ko izmanto, nebūtu iepriekš lietotas citiem dzīvnieku izcelsmes produktiem;
g) katru spermas kolekciju neatkarīgi no tā, vai tā ir sadalīta atsevišķās devās, skaidri marķētu tā, ka var viegli noteikt spermas savākšanas dienu un šķirni un donordzīvnieka identitāti, kā arī centra nosaukumu un reģistrācijas numuru, pirms kura ir izcelsmes valsts nosaukums, vajadzības gadījumā atveidots ar kodu; marķējuma parametrus un formu nosaka saskaņā ar 19. pantā noteikto procedūru.
B PIELIKUMS
I NODAĻA
Nosacījumi cūku sugu mājdzīvnieku pieņemšanai spermas ieguves centrā
1. Pirms pieņemšanas visiem cūku sugu mājdzīvniekiem (“dzīvniekiem”), kurus pieņem spermas ieguves centrā, jāatbilst šādām prasībām.
1.1. Vismaz 30 dienas tiem jābūt pavadījušiem karantīnas novietnē, kuru īpaši šim nolūkam apstiprinājusi kompetentā iestāde un kurā ievieto tikai tos dzīvniekus, kam ir līdzīgs veselības statuss (karantīnas novietne).
1.2. Pirms ievešanas 1.1. punktā minētajā karantīnas novietnē:
1.2.1. tiem jābūt izraudzītiem no ganāmpulkiem vai saimniecībām:
a) kuras saskaņā ar Pasaules Dzīvnieku veselības organizācijas (OIE) Sauszemes dzīvnieku veselības kodeksa nodaļu par cūku brucelozi ir brīvas no brucelozes;
b) kurās iepriekšējo 12 mēnešu laikā nav uzturējies neviens pret mutes un nagu sērgu vakcinēts dzīvnieks;
c) kurās iepriekšējo 12 mēnešu laikā nav konstatēti klīniski, seroloģiski, virusoloģiski vai patoloģiski pierādījumi Aujeski slimības klātbūtnei;
d) kuras neatrodas ierobežotā teritorijā, kas Savienības tiesību aktos noteikta sakarā ar mājas cūku infekcijas slimības vai lipīgas slimības – tostarp mutes un nagu sērgas, cūku vezikulārās slimības, vezikulārā stomatīta, klasiskā cūku mēra un Āfrikas cūku mēra – uzliesmojumu;
1.2.2. tie nedrīkst iepriekš būt turēti nevienā ganāmpulkā, kura statuss ir sliktāks nekā 1.2.1. punktā minētais statuss.
1.3. 30 dienu laikā pirms ievietošanas 1.1. punktā minētajā karantīnas novietnē tiem jābūt pārbaudītiem, izmantojot šādus testus, kas veikti saskaņā ar attiecīgajos Savienības tiesību aktos paredzētajiem vai minētajiem standartiem, un šo testu rezultātiem jābūt negatīviem:
a) attiecībā uz brucelozi – buferēto brucellu antigēna testu (rozbengāla testu) vai cELISA, vai iELISA;
b) attiecībā uz Aujeski slimību:
i) nevakcinētiem dzīvniekiem – ELISA testu visa Aujeski slimības vīrusa vai tā B glikoproteīna (ASV-gB), vai D glikoproteīna (ASV-gD) antivielu noteikšanai vai seruma neitralizācijas testu;
ii) ar gE deletētu vakcīnu vakcinētiem dzīvniekiem – ELISA testu Aujeski slimības vīrusa E glikoproteīna (ASV-gE) antivielu noteikšanai;
c) attiecībā uz klasisko cūku mēri – antivielu ELISA testu vai seruma neitralizācijas testu.
Ja dažiem dzīvniekiem a) punktā minētā brucelozes testa rezultāti ir pozitīvi, dzīvniekus ar negatīviem testa rezultātiem no vienas un tās pašas saimniecības nedrīkst pieņemt karantīnas novietnē, kamēr netiek apstiprināts, ka pozitīvi reaģējušo dzīvnieku izcelsmes ganāmpulki vai saimniecības ir brīvas no brucelozes.
Ja rezultāti kļūst zināmi pirms 1.1. punktā noteiktā karantīnas perioda sākuma, kompetentā iestāde var dot atļauju šajā punktā minētos testus veikt karantīnas novietnē.
Seroloģiskajiem testiem, kas veikti saskaņā ar šo direktīvu, attiecībā uz Aujeski slimību jāatbilst standartiem, kuri noteikti III pielikumā Komisijas 2008. gada 21. februāra Lēmumā 2008/185/EK par papildu garantijām Kopienas iekšējā tirdzniecībā ar cūkām attiecībā uz Aujeski cūku slimību un kritērijiem, ar kuriem nodrošina informāciju par šo slimību ( 13 ).
1.4. Izmantojot paraugus, kas savākti 1.1. punktā noteiktā karantīnas perioda pēdējo 15 dienu laikā, tiem jābūt veiktiem šādiem testiem:
a) attiecībā uz brucelozi – buferēto brucellu antigēna testam (rozbengāla testam) vai cELISA, vai iELISA;
b) attiecībā uz Aujeski slimību:
i) nevakcinētiem dzīvniekiem – ELISA testam visa Aujeski slimības vīrusa vai tā B glikoproteīna (ASV-gB), vai D glikoproteīna (ASV-gD) antivielu noteikšanai vai seruma neitralizācijas testam;
ii) ar gE deletētu vakcīnu vakcinētiem dzīvniekiem – ELISA testam Aujeski slimības vīrusa E glikoproteīna (ASV-gE) antivielu noteikšanai.
Ja dažiem dzīvniekiem a) apakšpunktā minēto brucelozes testu rezultāti ir pozitīvi un aizdomas par brucelozi netiek izslēgtas saskaņā ar 1.5.2. punktu, šie dzīvnieki nekavējoties jāizved no karantīnas novietnes.
Ja dažiem dzīvniekiem b) apakšpunktā minēto Aujeski slimības testu rezultāti ir pozitīvi, šie dzīvnieki nekavējoties jāizved no karantīnas novietnes.
Ja karantīnā ievietota dzīvnieku grupa, kompetentai iestādei jāveic visi vajadzīgie pasākumi, lai pārējiem dzīvniekiem, kuriem a) un b) apakšpunktā minēto testu rezultāti bijuši negatīvi, nodrošinātu apmierinošu veselības statusu pirms to pieņemšanas spermas ieguves centrā saskaņā ar šo pielikumu.
1.5. Pasākumi, ko veic, ja ir aizdomas par brucelozi.
1.5.1. Attiecībā uz dzīvniekiem, kuriem 1.4. punkta a) apakšpunktā minētā brucelozes testa rezultāti ir pozitīvi, jāievēro šāds protokols:
a) pozitīvajiem serumiem izdara vismaz vienu no 1.4. punkta a) apakšpunktā minētajiem alternatīvajiem testiem, kuri 1.4. punktā minētajiem paraugiem nav veikti;
b) pozitīvo dzīvnieku izcelsmes saimniecībās veic epidemioloģisko izmeklēšanu;
c) dzīvniekiem, kuriem 1.4. punkta a) apakšpunktā un 1.5.1. punkta a) apakšpunktā minēto testu rezultāti ir pozitīvi, izmantojot paraugus, kuri savākti vismaz septiņas dienas pēc 1.4. punktā minētā paraugu savākšanas datuma, veic vismaz vienu no šādiem testiem:
i) buferēto brucellu antigēna testu (rozbengāla testu);
ii) seruma aglutinācijas testu;
iii) komplementa saistīšanas reakciju;
iv) cELISA;
v) iELISA.
1.5.2. Aizdomas par brucelozi tiks izslēgtas, ja
a) vai nu 1.5.1. punkta a) apakšpunktā minētā atkārtotā testa rezultāts ir negatīvs, epidemioloģiskajā izpētē izcelsmes saimniecībās neatklājas cūku brucelozes klātbūtne un 1.5.1. punkta c) apakšpunktā minētā testa rezultāts ir negatīvs; vai
b) epidemioloģiskajā izpētē izcelsmes saimniecībās neatklājas cūku brucelozes klātbūtne un visiem dzīvniekiem, kuriem 1.5.1. punkta a) vai c) apakšpunktā minētā testa rezultāti ir bijuši pozitīvi, attiecībā uz cūku brucelozi tiek izdarīta post-mortem pārbaude un izraisītāja identifikācijas tests, katru reizi ar negatīvu rezultātu.
1.5.3. Kad aizdomas par brucelozi tikušas izslēgtas, visus dzīvniekus no 1.4. punkta otrajā rindkopā minētās karantīnas novietnes drīkst pieņemt spermas ieguves centrā.
2. Visi testi jāveic apstiprinātā laboratorijā.
3. Dzīvniekus spermas ieguves centrā drīkst pieņemt tikai ar centra veterinārārsta speciālu atļauju. Jebkāda dzīvnieku pārvietošana, gan to ievešana centrā, gan izvešana no tā, ir jāreģistrē.
4. Neviens no spermas ieguves centrā pieņemtajiem dzīvniekiem pieņemšanas dienā nedrīkst uzrādīt slimību klīniskās pazīmes.
5. Neskarot 6. punkta noteikumus, visiem dzīvniekiem ir jābūt tieši no karantīnas novietnes, kura nosūtīšanas dienā atbilst šādiem nosacījumiem:
a) tās neatrodas ierobežotā teritorijā, kas Savienības tiesību aktos noteikta sakarā ar mājas cūku infekcijas slimības vai lipīgas slimības – tostarp mutes un nagu sērgas, cūku vezikulārās slimības, vezikulārā stomatīta, klasiskā cūku mēra un Āfrikas cūku mēra – uzliesmojumu;
b) tajā iepriekšējo 30 dienu laikā pirms nosūtīšanas dienas nav konstatēti klīniski, seroloģiski, virusoloģiski vai patoloģiski pierādījumi Aujeski slimības klātbūtnei.
6. Ja ir izpildīti 5. punktā minētie nosacījumi un 12 mēnešus pirms nosūtīšanas datuma ir veikti II nodaļā minētie obligātie regulārie testi, dzīvniekus bez karantīnas vai testēšanas drīkst nosūtīt tieši no viena spermas ieguves centra uz citu centru, kuram ir līdzīgs veselības statuss.
Šādi dzīvnieki nedrīkst nonākt tiešā vai netiešā saskarē ar pārnadžu dzīvniekiem, kuru veselības statuss ir sliktāks, un izmantojamie transportlīdzekļi pirms lietošanas ir jātīra un jādezinficē.
7. Ņemot vērā 6. punktu, tirdzniecībā starp dalībvalstīm kopā ar dzīvniekiem jānosūta veterinārais sertifikāts, kas saskaņā ar Direktīvas 64/432/EEK F pielikuma 2. paraugu izsniegts par cūku sugu vaislas dzīvniekiem un viena no turpmāk minētajām papildu garantijām, kura atbilst to statusam, ko apstiprina, šā sertifikāta C iedaļai pievienojot informāciju, ka:
“7. Dzīvnieki ir tieši no
|
(1) vai nu |
[spermas ieguves centra, kurš atbilst Direktīvai 90/429/EEK.] |
|
(1) vai |
[karantīnas novietnes un atbilst nosacījumiem par pieņemšanu spermas ieguves centros, kuri noteikti Direktīvas 90/429/EEK B pielikuma I nodaļā.] |
|
(1) vai |
[saimniecības, kurā tiem piemērots pirmskarantīnas protokols un kura atbilst Direktīvas 90/429/EEK B pielikuma I nodaļas 1.2., 1.3. un 2. punktā paredzētajiem nosacījumiem par pieņemšanu karantīnā.]” |
II NODAĻA
Obligātie regulārie testi dzīvniekiem, kurus tur spermas ieguves centrā
1. Obligātie regulārie testi jāveic šādi.
1.1. Visiem dzīvniekiem, kurus tur spermas ieguves centrā, jāveic šādi testi, un saņemtajiem rezultātiem jābūt negatīviem:
a) attiecībā uz brucelozi – buferētais brucellu antigēna tests (rozbengāla tests) vai cELISA, vai iELISA;
b) attiecībā uz Aujeski slimību:
i) nevakcinētiem dzīvniekiem – ELISA tests visa Aujeski slimības vīrusa vai tā B glikoproteīna (ASV-gB), vai D glikoproteīna (ASV-gD) antivielu noteikšanai vai seruma neitralizācijas tests;
ii) ar gE deletētu vakcīnu vakcinētiem dzīvniekiem – ELISA tests Aujeski slimības vīrusa E glikoproteīna (ASV-gE) antivielu noteikšanai;
c) attiecībā uz klasisko cūku mēri – antivielu ELISA tests vai seruma neitralizācijas tests.
1.2. 1.1. punktā minētie testi jāveic paraugiem, kas ņemti:
a) no visiem dzīvniekiem tieši pirms spermas ieguves centra atstāšanas vai ierašanās brīdī kautuvē, turklāt ne vēlāk kā 12 mēnešus pēc dienas, kad tie pieņemti spermas ieguves centrā; vai
b) reizi trijos mēnešos vismaz 25 % dzīvnieku spermas ieguves centrā, un centra veterinārārstam jānodrošina, ka dzīvnieki, no kuriem ņem paraugu, attiecībā uz šā centra kopējo populāciju ir reprezentatīvi, jo īpaši attiecībā uz vecuma grupām un izvietojumu.
1.3. Ja tests tiek veikts saskaņā ar 1.2. punkta b) apakšpunktu, centra veterinārārstam jānodrošina, ka visiem dzīvniekiem to atrašanās laikā spermas ieguves centrā vismaz vienu reizi tiek veikti testi saskaņā ar 1.1. punktu un ka testi tiek veikti vismaz reizi 12 mēnešos no pieņemšanas datuma, ja dzīvnieku atrašanās laiks pārsniedz 12 mēnešus.
2. Visi testi jāveic apstiprinātā laboratorijā.
3. Ja kāds no 1.1. punktā minēto testu rezultātiem ir pozitīvs, dzīvnieki jāizolē un spermu, kas no tiem iegūta pēc pēdējā negatīvā testa, nedrīkst tirgot Savienībā.
Sperma, kas iegūta no katra dzīvnieka spermas ieguves centrā pēc pēdējā negatīvā testa datuma, jāglabā atsevišķā glabātavā un to drīkst tirgot Savienībā tikai pēc tam, kad dalībvalsts kompetentā iestāde ir atjaunojusi šā centra veselības statusu.
C PIELIKUMS
Nosacījumi attiecībā uz spermas ieguves centrā savākto spermu, kura paredzēta Savienības iekšējai tirdzniecībai
1. Spermu drīkst iegūt no dzīvniekiem:
a) kuriem spermas savākšanas dienā nav bijis slimību klīnisku pazīmju;
b) kuri nav vakcinēti pret mutes un nagu sērgu;
c) kuri atbilst B pielikuma I nodaļas prasībām;
d) kuriem nav ļauts vaisloties dabīgā veidā;
e) kuri tiek turēti spermas ieguves centros, kas neatrodas ierobežotā teritorijā, kura Savienības tiesību aktos noteikta sakarā ar mājas cūku infekcijas slimību vai lipīgu slimību, tostarp mutes un nagu sērgas, cūku vezikulārās slimības, vezikulārā stomatīta, klasiskā cūku mēra un Āfrikas cūku mēra, uzliesmojumu;
f) kuri tiek turēti spermas ieguves centros, kuros 30 dienu laikā tieši pirms savākšanas dienas nav konstatēti klīniski, seroloģiski, virusoloģiski vai patoloģiski pierādījumi Aujeski slimības klātbūtnei.
2. Spermai pēc atšķaidīšanas vai tās šķīdinātājam jāpievieno iedarbīga (jo īpaši pret leptospirām) antibiotiku kombinācija.
Saldētai spermai antibiotikas jāpievieno pirms spermas sasaldēšanas.
2.1. Pielikuma 2. punktā minētajai antibiotiku kombinācijai jārada iedarbība, kas ir vismaz līdzvērtīga šādai koncentrācijai galīgajā atšķaidītajā spermā:
a) ne mazāk kā 500 μg/ml streptomicīna galīgajā atšķaidījumā;
b) ne mazāk kā 500 IU/ml penicilīna galīgajā atšķaidījumā;
c) ne mazāk kā 150 μg/ml linkomicīna galīgajā atšķaidījumā;
d) ne mazāk kā 300 μg/ml spektinomicīna galīgajā atšķaidījumā.
2.2. Tūlīt pēc antibiotiku pievienošanas atšķaidītā sperma ne mazāk kā 45 minūtes jātur vismaz 15 °C temperatūrā.
3. Sperma, kura paredzēta Savienības iekšējai tirdzniecībai:
a) pirms nosūtīšanas jāuzglabā atbilstoši A pielikuma I nodaļas 2. punkta d) apakšpunktam un II nodaļas 6. punkta a), b), e) un f) apakšpunktam;
b) jātransportē uz galamērķa dalībvalsti kolbās, kas pirms lietošanas iztīrītas un dezinficētas vai sterilizētas un kam pirms nosūtīšanas no spermas ieguves centra uzlikta plomba.
4. Ja saskaņā ar Direktīvas 64/432/EEK 10. pantu dalībvalsts teritorija vai tās teritorijas reģions ir brīvs no Aujeski slimības, dalībvalsts drīkst nepieņemt spermu no spermas ieguves centriem, kuros pieņem dzīvniekus, kas vakcinēti pret Aujeski slimību.
Dalībvalstis, kuras plāno izmantot šā punkta pirmās rindkopas noteikumus, pirms pieteikuma iesniegšanas informē Komisiju un citas dalībvalstis.
D PIELIKUMS
Veterinārā sertifikāta paraugs cūku sugu mājdzīvnieku spermas iekšējai tirdzniecībai Savienībā
(3) un/vai [II.2. savākta spermas ieguves centros, kuros daži vai visi dzīvnieki ir vakcinēti pret Aujeski slimību, izmantojot vakcīnu ar deletētu gE, un atbilst Direktīvas 90/429/EEK B pielikuma prasībām;]II.3. savākta, apstrādāta, uzglabāta un transportēta apstākļos, kas atbilst standartiem, kuri noteikti Direktīvas 90/429/EEK C pielikumā.PiezīmesI daļaI.12. aile: Izcelsmes vieta ir spermas ieguves centrs [kā definēts Direktīvas 90/429/EEK 2. pantā], no kura minētā sperma nosūtīta.I.13. aile: Saņemšanas vieta ir spermas ieguves centrs [kā definēts Direktīvas 90/429/EEK 2. pantā] vai saimniecība, uz kuru spermu nosūta.I.23 aile: Norāda trauka identifikāciju un plombas numuru.I.31 aile: Donordzīvnieka identitāte ir dzīvnieka oficiālais identifikācijas marķējums saskaņā ar Padomes 2008. gada 15. jūlija Direktīvu 2008/71/EK par cūku identificēšanu un reģistrēšanu (OV L 213, 8.8.2008., 31. lpp.).Savākšanas datumu snorāda šādā formātā: dd/mm/gggg.Centra apstiprinājuma numurs ir tā spermas centra apstiprinājuma numurs, kurā sperma savākta.II daļa(1) Lieko svītrot.(2) Tikai tie spermas ieguves centri, kas saskaņā ar Padomes Direktīvas 90/429/EEK 5. panta 2. punktu ir norādīti Komisijas tīmekļa vietnē: http://ec.europa.eu/food/animal/approved_establishments/establishments_vet_field_en.htm(3) Šī izvēle jādzēš, ja saskaņā ar Direktīvas 64/432/EEK 10. pantu saņēmēja dalībvalsts vai tās saņēmējs reģions ir brīvs no Aujeski slimības, ja tie ir informējuši Komisiju saskaņā ar Direktīvas 90/429/EEK C pielikuma 4. punktu un ir norādīti šādā tīmekļa vietnē: http://ec.europa.eu/food/animal/semen_ova/porcine/index_en.htm.Zīmogam un parakstam jābūt krāsā, kas atšķiras no šajā sertifikātā sniegto datu drukas krāsas.Valsts pilnvarots veterinārārstsVārds, uzvārds (ar lielajiem burtiem):Kvalifikācija un amats:Vietējā veterinārā vienība:VVV Nr.:Datums:Paraksts:Zīmogs:](./../../../../resource.html?uri=celex:01990L0429-20120601.LAV.xhtml.L_2012061LV.01000901.tif.jpg)
( 1 ) OV C 267, 6.10.1983., 5. lpp.
( 2 ) OV C 342, 19.12.1983., 11. lpp.
( 3 ) OV C 140, 28.5.1984., 6. lpp.
( 4 ) OV 121, 29.7.1964., 1977/64. lpp.
( 5 ) OV L 153, 6.6.1989., 29. lpp.
( 6 ) OV L 302, 31.12.1972., 28. lpp.
( 7 ) OV L 93, 6.4.1989., 25. lpp.
( 8 ) OV L 395, 31.12.1989., 13. lpp.
( 9 ) OV L 194, 22.7.1988., 10. lpp.
( 10 ) Skat. OV L 224, 18.8.1990., 29. lpp.
( 11 ) OV L 31, 1.2.2002., 1. lpp.
( 12 ) OV L 184, 17.7.1999., 23. lpp.
( 13 ) OV L 59, 4.3.2008., 19. lpp.