01986L0278 — LV — 01.01.2022 — 006.001
Šis dokuments ir tikai informatīvs, un tam nav juridiska spēka. Eiropas Savienības iestādes neatbild par tā saturu. Attiecīgo tiesību aktu un to preambulu autentiskās versijas ir publicētas Eiropas Savienības “Oficiālajā Vēstnesī” un ir pieejamas datubāzē “Eur-Lex”. Šie oficiāli spēkā esošie dokumenti ir tieši pieejami, noklikšķinot uz šajā dokumentā iegultajām saitēm
PADOMES DIREKTĪVA (1986. gada 12. jūnijs) par vides, jo īpaši augsnes, aizsardzību, lauksaimniecībā izmantojot notekūdeņu dūņas (OV L 181, 4.7.1986., 6. lpp) |
Grozīta ar:
|
|
Oficiālais Vēstnesis |
||
Nr. |
Lappuse |
Datums |
||
L 377 |
48 |
31.12.1991 |
||
L 122 |
36 |
16.5.2003 |
||
EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA (EK) Nr. 219/2009 (2009. gada 11. marts), |
L 87 |
109 |
31.3.2009 |
|
EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES LĒMUMS (ES) 2018/853 (2018. gada 30. maijs), |
L 150 |
155 |
14.6.2018 |
|
EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA (ES) 2019/1010 (2019. gada 5. jūnijs) |
L 170 |
115 |
25.6.2019 |
Grozīta ar:
C 241 |
21 |
29.8.1994 |
PADOMES DIREKTĪVA
(1986. gada 12. jūnijs)
par vides, jo īpaši augsnes, aizsardzību, lauksaimniecībā izmantojot notekūdeņu dūņas
(86/278/EEK)
1. pants
Šās direktīvas mērķis ir regulēt notekūdeņu dūņu izmantošanu lauksaimniecībā tā, lai novērstu kaitīgu iedarbību uz augsni, veģetāciju, dzīvniekiem un cilvēkiem, tādējādi veicinot šādu notekūdeņu dūņu pareizu izmantošanu.
2. pants
Šajā direktīvā
“dūņas” ir
dūņas no notekūdeņu attīrīšanas iekārtām, kurās attīra sadzīves vai pilsētas notekūdeņus, kā arī no citām notekūdeņu attīrīšanas iekārtām, kurās attīra līdzīga sastāva notekūdeņus;
dūņas no septiskajiem rezervuāriem vai tamlīdzīgām iekārtām, kas paredzētas notekūdeņu attīrīšanai;
dūņas no notekūdeņu attīrīšanas iekārtām, kas nav minētas i) un ii) apakšpunktā;
“attīrītas dūņas” ir dūņas, kas ir bioloģiski, ķīmiski vai termiski apstrādātas, ilgstoši glabātas vai citādi atbilstīgi apstrādātas, lai būtiski samazinātu dūņu fermentācijas spēju un veselības, apdraudējumu, ko rada to izmantošana;
“lauksaimniecība” ir visu veidu komerckultūru audzēšana, arī lopkopības vajadzībām;
“izmantošana” ir dūņu izkliedēšana uz augsnes vai jebkāda cita veida lietošana uz augsnes vai augsnē;
“telpisko datu pakalpojumi” ir telpisko datu pakalpojumi, kā definēts Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2007/2/EK ( 1 ) 3. panta 4. punktā;
“telpisko datu kopas” ir telpisko datu kopas, kā definēts Direktīvas 2007/2/EK 3. panta 3. punktā.
3. pants
Neskarot Direktīvu 75/442/EEK un Direktīvu 78/319/EEK,
4. pants
Šās direktīvas I A, I B un I C pielikumā doti lielumi, kas attiecas uz smago metālu koncentrāciju augsnē, kur dūņas izmanto, uz smago metālu koncentrāciju dūņās un smago metālu maksimālo ikgadējo daudzumu, ko drīkst iestrādāt lauksaimniecības augsnē.
5. pants
Neskarot 12. pantu,
dalībvalstis aizliedz izmantot dūņas, ja viena vai vairāku smago metālu koncentrācija augsnē pārsniedz robežvērtības, ko tās noteikušas saskaņā ar I A pielikumu, un veic vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu, ka minētās robežvērtības netiek pārsniegtas dūņu izmantošanas rezultātā;
dalībvalstis reglamentē dūņu izmantošanu tā, lai smago metālu uzkrāšanās augsnē nebūtu cēlonis 1. punktā minēto robežvērtību pārsniegšanai. Šim nolūkam dalībvalstis piemēro vienu vai otru no turpmāk a) un b) apakšpunktā paredzētajām procedūrām:
dalībvalstis nosaka maksimālo dūņu daudzumu, ko vienai platības vienībai gadā, izsakot to sausnas tonnās, drīkst iestrādāt augsnē, ievērojot smago metālu koncentrācijas dūņās robežvērtības, ko dalībvalstis paredz saskaņā ar I B pielikumum vai
dalībvalstis nodrošina to, ka tiek ievērotas robežvērtības attiecībā uz metālu daudzumu, ko vienā platības un vienā laika vienībā var iestrādāt augsnē, kā paredzēts I C pielikumā.
6. pants
Neskarot 7. pantu,
pirms izmantošanas lauksaimniecībā dūņas jāapstrādā. Dalībvalstis tomēr ar nosacījumiem, kas tām jāparedz, var atļaut izmantot neapstrādātas dūņas, ja tās ievada vai iestrādā augsnē;
notekūdeņu dūņu ražotāji regulāri sniedz izmantotājiem visu informāciju, kas minēta II A pielikumā.
7. pants
Dalībvalstis aizliedz dūņu izmantošanu vai dūņu piegādi izmantošanai:
pļavām vai lopbarības kultūrām, ja pļavas ir paredzētas ganībām un lopbarības kultūras paredzēts novākt, pirms pagājis noteikts laikposms. Šis laikposms, kas dalībvalstīm jānosaka, jo īpaši ņemot vērā to ģeogrāfiskos un klimatiskos apstākļus, nekādā gadījumā nav īsāks par trim nedēļām;
augsnei, kur audzē augļu un dārzeņu kultūras, izņemot augļu kokus;
zemei, kas paredzēta tādu augļu un dārzeņu kultūru audzēšanai, kas parasti ir tiešā kontaktā ar augsni un ko parasti patērē neapstrādātus, — 10 mēnešus pirms ražas novākšanas un novākšanas laikā.
8. pants
Izmantojot dūņas, jāievēro šādi noteikumi:
9. pants
Dūņas un augsni, kur tās izmanto, analizē saskaņā ar II A un II B pielikumu.
Paraugu ņemšanas un analizēšanas standartmetodes ir norādītas II C pielikumā.
10. pants
Dalībvalstis nodrošina, ka regulāri reģistrē:
saražoto dūņu daudzumu un daudzumu, ko piegādā izmantošanai lauksaimniecībā;
dūņu sastāvu un īpašības saistībā ar II A pielikumā minētajiem parametriem;
veiktās apstrādes veidu, kā paredzēts 2. panta b) apakšpunktā;
dūņu saņēmēju vārdus vai nosaukumus un adreses, kā arī vietu, kur dūņas paredzēts izmantot;
jebkādu citu informāciju par šīs direktīvas transponēšanu un īstenošanu, kuru dalībvalstis sniedz Komisijai saskaņā ar 17. pantu.
Telpisko datu pakalpojumus izmanto, lai sagatavotu telpisko datu kopas, kas ietvertas reģistrētajā informācijā.
Dalībvalstis Komisijai elektroniski iesniedz šā punkta pirmajā daļā minēto informāciju.
11. pants
Dalībvalstis var neattiecināt 6. panta b) punktu un 10. panta 1. punkta b), c), d) apakšpunktu un 2. punktu uz dūņām no notekūdeņu attīrīšanas iekārtām, kuru attīrīšanas jauda nepārsniedz 300 kg BSP5 dienā, kas atbilst 5 000 cilvēkekvivalentu, un kuras paredzētas galvenokārt sadzīves notekūdeņu attīrīšanai.
12. pants
Ja vajadzīgs, dalībvalstis var paredzēt stingrākus pasākumus nekā šajā direktīvā paredzētie.
Ikvienu šādu lēmumu paziņo Komisijai saskaņā ar pašreizējiem noteikumiem.
13. pants
Lai pielikumus grozītu nolūkā tos pielāgot zinātnes un tehnikas attīstībai, Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 15.a pantu.
Pirmo daļu nepiemēro IA, IB un IC pielikumā uzskaitītajiem parametriem un lielumiem, kā arī jebkādiem faktoriem, kas varētu ietekmēt minēto lielumu novērtēšanu, un IIA un IIB pielikumā minētajiem analīzes parametriem.
▼M4 —————
15. pants
15.a pants
16. pants
Dalībvalstis par to tūlīt informē Komisiju.
17. pants
Komisija ir pilnvarota ar īstenošanas aktiem noteikt formātu, kādā dalībvalstīm ir jāsniedz informācija par šīs Direktīvas īstenošanu, kā noteikts 10. pantā. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 15. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.
Komisijas dienesti publicē Savienības mēroga pārskatu, ieskaitot kartes, pamatojoties uz datiem, ko dalībvalstis darījušas pieejamus, ievērojot 10. pantu un šo pantu.
18. pants
Šī direktīva ir adresēta dalībvalstīm.
I A PIELIKUMS
ROBEŽVĒRTĪBAS SMAGO METĀLU KONCENTRĀCIJAI AUGSNĒ
(mg/kg sausnas reprezentatīvā paraugā, kā paredzēts II C pielikumā, augsnei ar pH no 6 līdz 7)
Parametri |
Robežvērtības (1) |
Kadmijs |
1 līdz 3 |
Varš (2) |
50 līdz 140 |
Niķelis (2) |
30 līdz 75 |
Svins |
50 līdz 300 |
Cinks (2) |
150 līdz 300 |
Dzīvsudrabs |
1 līdz 1,5 |
Hroms (3) |
— |
(1)
Dalībvalstis var atļaut pārsniegt to noteiktās robežvērtības, ja dūņas izmanto zemē, kas šās direktīvas paziņošanas laikā ir paredzēta dūņu apglabāšanai, bet kur komerckultūras audzē tikai dzīvnieku barībai. Dalībvalstīm jāinformē Komisija par attiecīgo vietu skaitu un veidu. Tām jācenšas nodrošināt, ka šāda izmantošana neapdraud cilvēku veselību un vidi.
(2)
Attiecībā uz šiem parametriem dalībvalstis var atļaut pārsniegt to noteiktās robežvērtības, ja augsnes pH pastāvīgi ir augstāks par 7. Minēto smago metālu augstākās atļautās koncentrācijas nekādā gadījumā nedrīkst pārsniegt šos lielumus par vairāk kā 50 %. Dalībvalstīm jācenšas nodrošināt arī to, ka tas neapdraud cilvēku veselību un vidi, jo īpaši gruntsūdeņus.
(3)
Pašreiz nav iespējams noteikt robežvērtības hromam. Padome noteiks šos lielumus vēlāk, pamatojoties uz Komisijas iesniegtajiem priekšlikumiem, viena gada laikā pēc šās direktīvas paziņošanas. |
I B PIELIKUMS
ROBEŽVĒRTĪBAS SMAGO METĀLU KONCENTRĀCIJAI DŪŅĀS, KO IZMANTO LAUKSAIMNIECĪBĀ
(mg/kg sausnas)
Parametri |
Robežvērtības |
Kadmijs |
20 līdz 40 |
Varš |
1 000 līdz 1 750 |
Niķelis |
300 līdz 400 |
Svins |
750 līdz 1 200 |
Cinks |
2 500 līdz 4 000 |
Dzīvsudrabs |
16 līdz 25 |
Hroms (1) |
— |
(1)
Pašreiz nav iespējams noteikt robežvērtības hromam. Padome noteiks šos lielumus vēlāk, pamatojoties uz Komisijas iesniegtajiem priekšlikumiem, viena gada laikā pēc šās direktīvas paziņošanas. |
I C PIELIKUMS
ROBEŽVĒRTĪBAS SMAGO METĀLU DAUDZUMIEM, KO KATRU GADU VAR PIEVIENOT LAUKSAIMNIECĪBĀ IZMANTOJAMAI ZEMEI, PAMATOJOTIES UZ VIDĒJIEM RĀDĪTĀJIEM 10 GADOS
(kg/ha gadā)
Parametri |
Robežvērtības (1) |
Kadmijs |
0,15 |
Varš |
12 |
Niķelis |
3 |
Svins |
15 |
Cinks |
30 |
Dzīvsudrabs |
0,1 |
Hroms (2) |
— |
(1)
Dalībvalstis var atļaut pārsniegt to noteiktās robežvērtības, ja dūņas izmanto zemē, kas šās direktīvas paziņošanas laikā ir paredzēta dūņu apglabāšanai, bet kur komerckultūras audzē tikai dzīvnieku barībai. Dalībvalstīm jāinformē Komisija par attiecīgo vietu skaitu un veidu. Tām jācenšas nodrošināt, ka šāda izmantošana neapdraud cilvēku veselību un vidi.
(2)
Pašreiz nav iespējams noteikt robežvērtības hromam. Padome noteiks šos lielumus vēlāk, pamatojoties uz Komisijas iesniegtajiem priekšlikumiem, viena gada laikā pēc šās direktīvas paziņošanas. |
II A PIELIKUMS
DŪŅU ANALĪZE
1. |
Dūņu analīze jāveic vismaz reizi sešos mēnešos. Ja mainās apstrādājamo notekūdeņu īpašības, analīžu biežums jāpalielina. Ja gada laikā analīžu rezultāti ievērojami nemainās, dūņas jāanalizē vismaz reizi 12 mēnešos. |
2. |
Attiecībā uz dūņām no attīrīšanas iekārtām, kas minētas 11. pantā, ja dūņu analīze nav veikta 12 mēnešus pirms šās direktīvas ieviešanas visās dalībvalstīs, tad analīze jāveic 12 mēnešos pēc šās ieviešanas vai — attiecīgos gadījumos — sešos mēnešos pēc tam, kad pieņemts lēmums, kas atļauj lauksaimniecībā izmantot dūņas no šādām iekārtām. Par turpmāko analīžu biežumu dalībvalstis lemj, pamatojoties uz sākotnējo analīžu rezultātiem, pārmaiņām apstrādājamos notekūdeņos un citiem būtiskiem faktoriem. |
3. |
Ievērojot 4. punktu, analīzēm ir jāattiecas uz šādiem parametriem:
—
sausna, organiskā viela,
—
pH,
—
slāpeklis un fosfors,
—
kadmijs, varš, niķelis, svins, cinks, dzīvsudrabs, hroms.
|
4. |
Attiecībā uz varu, cinku un hromu, attiecīgās dalībvalsts kompetentajai iestādei ir pietiekami pierādīts, ka šo metālu attiecīgajās iekārtās apstrādājamos notekūdeņos nav vai to daudzums ir neievērojams, lēmumu par analīžu biežumu pieņem attiecīgā dalībvalsts. |
II B PIELIKUMS
AUGSNES ANALĪZE
1. |
Vienmēr, kad izmanto dūņas, kas nav no 11. pantā minētajām attīrīšanas iekārtām, dalībvalstīm vispirms ir jānodrošina, lai smago metālu saturs augsnē nepārsniegtu saskaņā ar I A pielikumu noteiktās robežvērtības. Šim nolūkam dalībvalstis lemj, kādas analīzes veikt, ņemot vērā pieejamos zinātniskos datus par augsnes īpašībām un homogenitāti. |
2. |
Dalībvalstis lemj par turpmāko analīžu biežumu, ņemot vērā metālu daudzumu augsnē pirms dūņu izmantošanas, izmantoto dūņu daudzumu un sastāvu, kā arī citus būtiskus faktorus. |
3. |
Analīzēm jāattiecas uz šādiem parametriem:
—
pH,
—
kadmijs, varš, niķelis, svins, cinks, dzīvsudrabs un hroms.
|
II C PIELIKUMS
PARAUGU ŅEMŠANAS UN ANALĪZES METODES
1. Augsnes paraugu ņemšana
Reprezentatīvus augsnes paraugus analīzei parasti gatavo, sajaucot 25 pamatparaugus, kas ņemti platībā, kura nav lielāka par 5 hektāriem un kuru izmanto vieniem un tiem pašiem lauksaimnieciskiem nolūkiem.
Paraugi jāņem 25 cm dziļumā, izņemot gadījumus, kad augsnes virskārta ir plānāka; tādā gadījumā paraugu ņemšanas dziļums tomēr nedrīkst būt mazāks par 10 cm.
2. Dūņu paraugu ņemšana
Dūņu paraugi jāņem pēc apstrādes, bet pirms piegādes izmantotājam, un tiem ir jābūt reprezentatīviem ražoto dūņu paraugiem.
3. Analīzes metodes
Smago metālu saturu analizē pēc hidrolīzes ar stipru skābi. Analīzes standartmetodei jābūt atomu absorbcijas spektrometrijai, un mazākā nosakāmā katra metāla koncentrācija nedrīkst pārsniegt 10 % no attiecīgās robežvērtības.
( 1 ) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2007/2/EK (2007. gada 14. marts), ar ko izveido Telpiskās informācijas infrastruktūru Eiropas Kopienā (INSPIRE) (OV L 108, 25.4.2007., 1. lpp.).
( 2 ) Komisijas Lēmums 94/741/EK (1994. gada 24. oktobris) par anketām dalībvalstu ziņojumiem par dažu direktīvu īstenošanu atkritumu apsaimniekošanas nozarē (Padomes Direktīvas 91/692/EEK īstenošana) (OV L 296, 17.11.1994., 42. lpp.).
( 3 ) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2008/98/EK (2008. gada 19. novembris) par atkritumiem un par dažu direktīvu atcelšanu (OV L 312, 22.11.2008., 3. lpp.).
( 4 ) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 182/2011 (2011. gada 16. februāris), ar ko nosaka normas un vispārīgus principus par dalībvalstu kontroles mehānismiem, kuri attiecas uz Komisijas īstenošanas pilnvaru izmantošanu (OV L 55, 28.2.2011., 13. lpp.).
( 5 ) OV L 123, 12.5.2016., 1. lpp.;