Konsolidēts TEKSTS: 31980L1268 — LV

PADOMES DIREKTĪVA

(1980. gada 16. decembris)

par oglekļa dioksīda emisiju no mehāniskajiem transportlīdzekļiem un to degvielas patēriņu

(80/1268/EEK)

▼B

EIROPAS KOPIENU PADOME,

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas kopienas dibināšanas līgumu un jo īpaši tā 100. pantu,

ņemot vērā Komisijas priekšlikumu ( 1 ),

ņemot vērā Eiropas Parlamenta atzinumu ( 2 ),

ņemot vērā Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu ( 3 ),

tā kā tās tehniskās prasības, kurām mehāniskiem transportlīdzekļiem jāatbilst saskaņā ar atsevišķiem valstu tiesību aktiem, attiecas cita starpā uz degvielas patēriņa mērmetodi, kas jālieto transportlīdzekļa tipa degvielas patēriņa norādīšanai;

tā kā šīs prasības katrā dalībvalstī ir atšķirīgas; tā kā šo atšķirību dēļ rodas tehniski šķēršļi tirdzniecībai, kuri visām dalībvalstīm jālikvidē, pieņemot vienādas prasības, vai nu papildinot, vai aizstājot pastāvošus noteikumus, lai jo īpaši būtu iespējams attiecībā uz katru transportlīdzekļa tipu piemērot EEK tipa apstiprināšanas procedūru saskaņā ar Padomes Direktīvu 70/156/EEK (1970. gada 6. februāris) par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz mehānisko transportlīdzekļu un to piekabju tipa apstiprinājumu ( 4 ), kurā jaunākie grozījumi izdarīti ar Direktīvu 80/1267/EEK ( 5 );

tā kā ir ārkārtīgi svarīgi noteikt mehānisko transportlīdzekļu degvielas patēriņa mērmetodi, lai to iekļautu Kopienas prasībās;

tā kā Kopienā pielietojamai degvielas patēriņa mērmetodei arī jānodrošina konkrēti, lai klientu un lietotāju rīcībā nonāktu objektīva un precīza informācija;

tā kā šīs direktīvas prasības attiecas tikai uz tiem mehāniskajiem transportlīdzekļiem, kas ietilpst starptautiskajā mehānisko transportlīdzekļu klasifikācijas kategorijā M1, kura noteikta Direktīvā 70/156/EEK; tā kā citu mehānisko transportlīdzekļu kategoriju degvielas patēriņa mērmetode tiks noteikta, tiklīdz izdosies atrisināt dažas tehniskās problēmas,

IR PIEŅĒMUSI ŠO DIREKTĪVU.

1. pants

Šajā direktīvā “transportlīdzeklis” nozīmē jebkādu mehānisko transportlīdzekli, kas paredzēts lietošanai uz ceļiem, ar virsbūvi vai bez tās, kam ir vismaz četri riteņi un maksimālais projektētais ātrums pārsniedz 25 km/h, izņemot transportlīdzekļus, kas brauc pa sliedēm, un lauksaimniecības traktorus un mašīnas.

2. pants

Dalībvalsts nevar atteikties piešķirt EK tipa apstiprinājumu valsts tipa apstiprinājumu transportlīdzeklim, atteikt vai aizliegt transportlīdzekļa pārdošanu, reģistrāciju, ekspluatācijas uzsākšanu vai lietošanu, pamatojoties uz oglekļa dioksīda emisiju no tā vai tā degvielas patēriņu, ja emisijas un degvielas patēriņa rādītāji noteikti saskaņā ar I un II pielikumu un katras dalībvalsts noteiktajā veidā un formā norādīti dokumentā, kas izsniegts transportlīdzekļa īpašniekam pērkot transportlīdzekli.

▼B

3. pants

Visus grozījumus, kas nepieciešami pielikumu prasību pielāgošanai tehnikas attīstībai, pieņem saskaņā ar direktīvas 70/156/EEK 13. pantā izklāstīto procedūru.

4. pants

1. Dalībvalstīs stājas spēkā noteikumi, kas vajadzīgi, lai izpildītu šīs direktīvas prasības 18 mēnešu laikā no tās paziņošanas dienas. Dalībvalstis par to tūlīt informē Komisiju.

2. Dalībvalstis dara Komisijai zināmus galvenos savu tiesību aktus, ko tās pieņem jomā, uz ko attiecas šī direktīva.

5. pants

Šī direktīva ir adresēta dalībvalstīm.

I PIELIKUMS

CO2 EMISIJAS UN DEGVIELAS PATĒRIŅA NOTEIKŠANA

1. DARBĪBAS JOMA

Šī direktīva attiecas uz M1 un N1 kategorijas mehānisko transportlīdzekļu oglekļa dioksīda (CO2) emisiju un degvielas patēriņu.

Tā neattiecas uz N1 kategorijas transportlīdzekļiem, ja:

— šīs kategorijas transportlīdzeklim uzstādītā motora tips ir apstiprināts saskaņā ar Direktīvu 88/77/EEK un

— ražotāja N1 kategorijas transportlīdzekļu kopējais ražošanas apjoms gadā visā pasaulē ir mazāks par 2 000 vienībām.

2. EK TIPA APSTIPRINĀJUMA PIETEIKUMS

2.1.	EK tipa apstiprinājuma pieteikumu saskaņā ar Direktīvas 70/156/EEK 3. panta 4. punktu attiecībā uz CO2 emisijām un degvielas patēriņu iesniedz izgatavotājs.

2.2.

Informācijas dokumenta paraugs ir iekļauts Direktīvas 70/220/EEK II pielikumā. Ja ir jau zināms, norāda arī tipa apstiprinājuma numuru. Lai nodrošinātu apstiprinājumu attiecināšanu saskaņā ar 11. punktu, ja iespējams, pievieno cita tipa apstiprinājuma kopiju ar attiecīgajiem datiem. Pēc tā tehniskā dienesta pieprasījuma, kas atbild par testiem, vai pēc izgatavotāja pieprasījuma var izskatīt papildu tehnisko informāciju par īpašiem transportlīdzekļiem, kuri patērē īpaši maz degvielas.

2.3.

Attiecībā uz 6. punktā minēto testu, ja par tipa apstiprinājumu testiem atbildīgais dienests pats veic testu, jāiesniedz apstiprināmā transportlīdzekļa tipa paraugs. M1 un N1 kategorijas transportlīdzekļiem, kuri saskaņā ar Direktīvu 70/220/EEK saņēmuši tipa apstiprinājumu attiecībā uz emisijām, tehniskais dienests testa laikā pārbauda, vai transportlīdzeklis atbilst robežvērtībām, kas šim tipam piemērojamas saskaņā ar Direktīvu 70/220/EEK.

3. EK TIPA APSTIPRINĀJUMA PIEŠĶIRŠANA

3.1.	Ja attiecīgās prasības ir izpildītas, EK tipa apstiprinājumu piešķir saskaņā ar Direktīvas 70/156/EEK 4. panta 3. punktu.

3.2.	EK tipa apstiprinājuma sertifikāta paraugs ir iekļauts II pielikumā.

3.3.	Katram apstiprinātajam transportlīdzekļa tipam saskaņā ar Direktīvas 70/156/EEK VII pielikumu piešķir apstiprinājuma numuru. Viena un tā pati dalībvalsts nepiešķir tādu pašu numuru citam transportlīdzekļa tipam.

4. VISPĀRĪGAS PRASĪBAS

4.1.	CO2 emisijas mēra testu ciklā, imitējot pilsētas un ārpilsētas satiksmes apstākļus, kā aprakstīts III pielikuma 1. papildinājumā Direktīvai 70/220/EEK ar jaunākajiem grozījumiem.

4.2.	Testa rezultāti jāizsaka kā oglekļa dioksīda emisija gramos uz kilometru (g/km), noapaļojot uz tuvāko veselo skaitli.

4.3.	Degvielas patēriņu aprēķina saskaņā ar 7. punktu ar oglekļa bilances metodi, izmantojot CO2 emisiju un pārējo oglekli saturošo vielu emisiju (CO un HC) mērījumus. Rezultātus noapaļo līdz pirmajai zīmei aiz komata.

4.4.

Testa degviela.

4.4.1. Benzīna un dīzeļdegvielas transportlīdzekļi.

Testos jāizmanto atbilstīgas standartdegvielas, kas definētas IX pielikumā Direktīvai 70/220/EEK ar jaunākajiem grozījumiem.

4.4.2. Transportlīdzekļi, kas darbināmi ar sašķidrinātu naftas gāzi un dabasgāzi.

Lai izmērītu lietderīgo jaudu saskaņā ar Direktīvas 80/1269/EEK I pielikumu attiecībā uz sašķidrinātu naftas gāzi un dabasgāzi, jālieto ražotāja izraudzītā degviela. Izraudzīto degvielu precizē II pielikumā noteiktajā paziņojuma dokumentā.

4.4.3.

Aprēķiniem, kas minēti 4.3. punktā, izmanto šādus degvielas parametrus:

a) blīvums: mēra testa degvielai saskaņā ar ISO3675 vai līdzvērtīgu metodi; benzīnam un dīzeļdegvielai izmanto blīvumu, kas izmērīts 15 °C temperatūrā; sašķidrinātai naftas gāzei un dabasgāzei lieto šādus standartblīvumus:

0,538 kg/l — sašķidrinātai naftas gāzei,

0,654 kg/m3 — dabasgāzei ( 6 );

b) ūdeņraža un oglekļa attiecība: izmanto šādas fiksētas vērtības:

1,85 — benzīnam,

1,86 — dīzeļdegvielai,

2,525 — sašķidrinātai naftas gāzei,

4,00 — dabasgāzei,

2,93 — dabasgāzei (ogļūdeņradis, kas nav metāns).

5. TESTA APSTĀKĻI

5.1. Testējamais transportlīdzeklis

5.1.1.

Transportlīdzeklim jābūt labā tehniskā stāvoklī. Pirms testa tam jābūt lietotam un tam jābūt nobraukušam vismaz 3000 kilometru, bet mazāk nekā 15 000 kilometru.

5.1.2.

Motora un transportlīdzekļa vadības ierīču iestatījumiem jābūt tādiem, kādus noteicis izgatavotājs. Šī prasība attiecas arī uz aukstās palaides iekārtu un uz izplūdes gāzu piesārņojošo vielu emisijas kontroles sistēmu, jo īpaši attiecībā uz brīvgaitas iestatījumiem.

5.1.3.

Laboratorijā var pārbaudīt, vai transportlīdzekļa rādītāji ir tādi, kādus noteicis izgatavotājs, un vai ir iespējams to lietot normālos transportlīdzekļa vadīšanas apstākļos.

5.1.4.

Pirms testa transportlīdzeklis jātur telpā, kurā pastāvīgi ir 293 līdz 303 K (20 līdz 30 °C) temperatūra. Šāds kondicionēšanas laiks ilgst vismaz sešas stundas un līdz motora ziežeļļas un motora dzesēšanas šķidrums sasniedz ± 2 K no istabas temperatūras. Pēc izgatavotāja pieprasījuma testu var izdarīt, lielākais, 30 stundu laikā pēc tam, kad transportlīdzeklis lietots normālā temperatūrā.

Pēc ražotāja pieprasījuma transportlīdzekļiem ar dzirksteļaizdedzes motoru var veikt pirmapstrādi saskaņā ar procedūru, kas noteikta 5.2.1. punktā VI pielikumā Direktīvai 70/220/EEK ar jaunākajiem grozījumiem. Transportlīdzekļiem ar kompresijaizdedzes motoru var veikt pirmapstrādi saskaņā ar tās pašas direktīvas III pielikuma 5.3. punktā aprakstīto procedūru.

5.1.5.

Izdarot testu, darbina tikai tās ierīces, kas vajadzīgas, lai transportlīdzeklis darbotos. Ja pie karburatora ievada ir ar roku vadāma ierīce gaisa sildīšanai, tā jāiestata “vasaras” pozīcijā. Parasti palīgierīcēm, kas vajadzīgas transportlīdzekļa normālai darbībai, jābūt ieslēgtām.

5.1.6.

Ja noteiktā temperatūrā ieslēdzas radiatora ventilators, tam jānotiek parastajā režīmā. Pasažieru salona sildīšanas sistēmai nav jādarbojas, arī gaisa kondicionēšanas sistēmai ne, tomēr tās uzpūtes iekārtai jādarbojas parastajā režīmā.

5.1.7.

Ja transportlīdzeklis ir aprīkots ar uzpūtes iekārtu, tam jādarbojas parastajā režīmā.

5.2. Eļļošanas līdzekļi

Visiem eļļošanas līdzekļiem jābūt transportlīdzekļa izgatavotāja ieteiktiem, un tie jānorāda testa ziņojumā.

5.3. Riepas

Riepu tipam jābūt tādam, kādu transportlīdzekļa izgatavotājs norādījis par pamataprīkojumu, tām jābūt piepumpētām līdz spiedienam, kas ieteikts testa slodzei un ātrumam (vajadzības gadījumā koriģē atbilstīgi darbībai testa stendā testa apstākļos). Izmantotais spiediens jānorāda testa ziņojumā.

6. CO2 UN OGLEKĻA EMISIJU MĒRĪŠANA

6.1. Testa cikls.

Testa cikls ir aprakstīts III pielikuma 1. papildinājumā Direktīvai 70/220/EEK ar jaunākajiem grozījumiem gan I daļā (pilsētas satiksme), gan II daļā (ārpilsētas satiksme). CO2 mērījumos piemēro visus satiksmes nosacījumus, kas iekļauti minētajā pielikuma papildinājumā.

Transportlīdzekļus, kas nesasniedz paātrinājuma un maksimālā ātruma vērtības, kas nepieciešamas testa ciklā, jāekspluatē ar pilnīgi nospiestu akseleratoru, līdz tie sasniedz nepieciešamos ekspluatācijas rādītājus. Atkāpes no testa cikla jāreģistrē testa ziņojumā.

6.2. Definīcija

6.2.1. Standartmasa.

Darba kārtībā esoša transportlīdzekļa masa, kam atņemta viena un tā pati vadītāja masa, kura ir 75 kg, un kas palielināta par vienu un to pašu masu, kura ir 100 kg.

6.3. Dinamometra pielāgojumi

6.3.1.

Dinamometra pielāgojumus attiecībā uz slodzi un inerci nosaka, kā paredzēts III pielikumā Direktīvai 70/22//EEK ar jaunākajiem grozījumiem.

▼M3 —————

6.4. Emisiju aprēķins

6.4.1. Vispārīgi noteikumi.

6.4.1.1.

Gāzveida piesārņotāju emisiju aprēķina, izmantojot šādu vienādojumu:

(1)

kur:

piesārņotāja “i” emisijas masa gramos uz kilometru;

Vmix

atšķaidītās izplūdes gāzes tilpums, kas katrā testā izteikts litros un koriģēts atbilstīgi standarta apstākļiem (273,2 K un 101,33 kPa);

piesārņotāja “i” blīvums gramos uz litru normālā temperatūrā un spiedienā (273,2 K un 101,33 kPa);

piesārņotāja “i” koncentrācija atšķaidītajā izplūdes gāzē, kas izteikta ppm un koriģēta ar piesārņotāja “i” daudzumu gaisā, ar ko tas atšķaidīts. Ja Ci izsaka tilpuma %, koeficientu 10 - 6 aizstāj ar 10 -2;

km izteikts darbības cikla laikā nobrauktais attālums.

6.4.1.2.

Tilpuma noteikšana.

6.4.1.2.1.

Tilpuma aprēķins, ja izmanto regulējamu atšķaidīšanas ierīci, kas pastāvīgu plūsmu regulē ar sprauslu vai Venturi cauruli. Nepārtraukti fiksē parametrus, kas rāda tilpuma plūsmu, un aprēķina kopējo tilpumu testa laikā.

6.4.1.2.2.

Tilpuma aprēķins, ja izmanto pozitīva darba tilpuma sūkni. Atšķaidītas izplūdes gāzes tilpumu sistēmā ar pozitīva darba tilpuma sūkni aprēķina, izmantojot šādu formulu:

kur:

atšķaidītās izplūdes gāzes tilpums, kas katrā testā izteikts litros (pirms korekcijas);

pozitīvā darba tilpuma sūkņa testa apstākļos padotās gāzes tilpums litros uz apgriezienu;

apgriezienu skaits katrā testā.

6.4.1.2.3.

Atšķaidītās izplūdes gāzes tilpuma koriģēšana atbilstīgi standarta apstākļiem. Atšķaidītās izplūdes gāzes tilpumu koriģē, izmantojot šādu formulu:

(2)

kur:

(3)

kur:

absolūtais spiediens pie pozitīvā darba tilpuma sūkņa ievada, kas izteikts kPa;

vidējā temperatūra atšķaidītajai izplūdes gāzei, kas ieplūst pozitīvā darba tilpuma sūknī testa laikā (K).

6.4.1.3.

Koriģētās piesārņotāju koncentrācijas aprēķins paraugu maisā.

(4)

kur:

piesārņotāja “i” koncentrācija atšķaidītajā izplūdes gāzē, izteikta ppm vai tilpuma % un koriģēta ar piesārņotāja “i” daudzumu gaisā, ar ko tas atšķaidīts;

izmērītā piesārņotāja “i” koncentrācija atšķaidītajā izplūdes gāzē, izteikta ppm vai tilpuma %;

izmērītā piesārņotāja “i” koncentrācija atšķaidīšanas gaisā, izteikta ppm vai tilpuma %;

atšķaidījuma pakāpe.

Atšķaidījuma pakāpi aprēķina šādi:

Benzīnam un dīzeļdegvielai

Sašķidrinātai naftas gāzei

Dabasgāzei

kur

CCO2

CO2 koncentrācija atšķaidītajā izplūdes gāzē paraugu maisā, izteikta tilpuma %;

CHC

HC koncentrācija atšķaidītajā izplūdes gāzē paraugu maisā, izteikta oglekļa ekvivalenta ppm.

CCO

CO koncentrācija atšķaidītajā izplūdes gāzē paraugu maisā, izteikta tilpuma ppm.

6.4.1.4.

Piemērs.

6.4.1.4.1. Dati.

6.4.1.4.1.1.

Apkārtējās vides apstākļi:

apkārtējā temperatūra: 23 °C = 296,2 °K,

gaisa spiediens: PB = 101,33 kPa.

6.4.1.4.1.2.

Izmērītais un atbilstīgi standarta apstākļiem samazinātais tilpums.

6.4.1.4.1.3.

Analizatora rādījumi:

	Atšķaidītā izplūde gāze	Atšķaidīšanas gaiss
HC (1)	92 ppm	3,0 ppm
CO	470 ppm	0 ppm
CO2	1,6 tilp.%	0,03 tilp.%
(1) Izteikta oglekļa ekvivalenta ppm

6.4.1.4.2. Aprēķins.

6.4.1.4.2.1.

Atšķaidījuma pakāpe (DF) (sk. 5. formulu)

6.4.1.4.2.2.

Aprēķins piesārņotāju koriģētajai koncentrācijai paraugu maisā:

HC emisijas masa (sk. 4. un 1. formulu).

(4)

(1)

CO emisijas masa (sk.1. formulu).

(1)

CO2 emisijas masa (sk. 1. formulu).

(4)

(1)

6.4.2. Īpaši noteikumi attiecībā uz transportlīdzekļiem, kas aprīkoti ar kompresijaizdedzes motoriem.

HC mērījumi kompresijaizdedzes motoriem.

Vidējo HC koncentrācijas rādītāju, ko izmanto, nosakot HC emisijas masu no kompresijaizdedzes, motoriem aprēķina, izmantojot šādu formulu:

(7)

kur:

integrālis no sakarsēta FID rādījuma testa laikā (t2 – t1),

no HC pēdām izplūdes gāzē aprēķināta, oglekļa ekvivalenta ppm izteikta HC koncentrācija atšķaidītās izplūdes gāzes paraugā.

6.5. Rezultātu interpretācija

6.5.1.

CO2 vērtība, kas pieņemta par tipa apstiprinājuma vērtību, ir izgatavotāja norādītā vērtība, ja tehniskā dienesta izmērītā vērtība nepārsniedz izgatavotāja norādīto vērtību vairāk kā par 4 %. Izmērītā vērtība var būt neierobežoti zemāka.

6.5.2.

Ja CO2 izmērītā vērtība pārsniedz izgatavotāja norādīto CO2 vērtību vairāk nekā par 4 %, tad to pašu transportlīdzekli testē vēlreiz.

Ja divu testu rezultātu vidējais rādītājs nepārsniedz izgatavotāja norādīto vērtību vairāk kā par 4 %, tad izgatavotāja norādīto vērtību pieņem par tipa apstiprinājuma vērtību.

6.5.3.

Ja vidējais rādītājs tomēr pārsniedz norādīto vērtību vairāk nekā par 4 %, tam pašam transportlīdzeklim izdara galīgo testu.

Par tipa apstiprinājuma vērtību pieņem triju testu vidējo rādītāju.

7. DEGVIELAS PATĒRIŅA APRĒĶINS.

7.1.	Degvielas patēriņu aprēķina no ogļūdeņražu, oglekļa monoksīda un oglekļa dioksīda emisijām, ko aprēķina saskaņā ar 6. punktu.

7.2.

Degvielas patēriņu, ko izsaka litros uz 100 km (attiecībā uz benzīnu, sašķidrinātu naftas gāzi vai dīzeļdegvielu) vai m3 uz 100 km (attiecībā uz dabasgāzi), aprēķina, izmantojot šādas formulas: ( 7 )

a) transportlīdzekļiem ar dzirksteļaizdedzes motoru, kuri darbināmi ar benzīnu:

b) transportlīdzekļiem ar dzirksteļaizdedzes motoru, kuri darbināmi ar sašķidrinātu naftas gāzi:

Ja testam izmantotās degvielas sastāvs atšķiras no sastāva, kas pieņemts normalizētā patēriņa aprēķinam, pēc ražotāja pieprasījuma korekcijas koeficientu cf var piemērot šādi:

Korekcijas koeficientu cf, ko var piemērot, nosaka šādi:

kur:

nfaktiskais = faktiskā H un C attiecība izmantotajā degvielā;

c) transportlīdzekļiem ar dzirksteļaizdedzes motoru, kuri darbināmi ar dabasgāzi:

d) transportlīdzekļiem ar kompresijaizdedzes motoru:

Šajās formulās:

degvielas patēriņš litros uz 100 km (attiecībā uz benzīnu, sašķidrinātu naftas gāzi vai dīzeļdegvielu) vai m3 uz 100 km (attiecībā uz dabasgāzi);

THC

izmērītā kopējo ogļūdeņražu emisija g/km;

izmērītā oglekļa monoksīda emisija g/km;

CO2

izmērītā oglekļa dioksīda emisija g/km;

testa degvielas blīvums 15 °C temperatūrā.

8. APSTIPRINĀJUMU GROZĪJUMI

8.1.	Ja tiek grozīts apstiprinājums, kas piešķirts saskaņā ar šo direktīvu, piemēro Direktīvas 70/156/EEK 5. panta noteikumus.

9. RAŽOJUMU ATBILSTĪBA ATTIECĪBĀ UZ CO2 EMISIJĀM

9.1.

Parasti pasākumus, ko veic, lai nodrošinātu ražojumu atbilstību attiecībā uz CO2 emisijām no transportlīdzekļiem, pārbauda, pamatojoties uz aprakstu tipa apstiprinājuma sertifikātā, kurš parādīts šīs direktīvas II pielikumā, un saskaņā ar Direktīvas 70/156/EEK 10. panta noteikumiem.

Ja attiecīgo iestādi neapmierina izgatavotāja pārbaudes procedūra, piemēro Direktīvas 70/156/EEK X pielikuma 2.4.2. un 2.4.3. punktu.

9.1.1.

Ja transportlīdzekļa tipa apstiprinājums vienu vai vairākas reizes attiecināts uz citiem transportlīdzekļiem, testus veic transportlīdzeklim(-iem), kas aprakstīti pirmajam tipa apstiprinājumam pievienotajā informācijas paketē.

9.1.1.1.

Transportlīdzekļa atbilstība CO2 testā.

9.1.1.1.1.

No sērijas izlases veidā atlasa trīs transportlīdzekļus un testē, kā aprakstīts šā pielikuma 6. punktā.

9.1.1.1.2.

Ja attiecīgā iestāde saskaņā ar Direktīvas 70/156/EEK X pielikumu ir apmierināta ar izgatavotāja norādīto produkcijas standartnovirzi, testus izdara saskaņā ar šā pielikuma 9.2. punktu.

Ja attiecīgā iestāde saskaņā ar Direktīvas 70/156/EEK X pielikumu nav apmierināta ar izgatavotāja norādīto produkcijas standartnovirzi, testus izdara saskaņā ar šā pielikuma 9.3. punktu.

9.1.1.1.3.

Sērijas produkciju uzskata par atbilstīgu vai neatbilstīgu, pamatojoties uz triju paraugam ņemtu transportlīdzekļu testu, ja attiecībā uz CO2 pieņem apstiprinošu vai noraidošu lēmumu, saskaņā ar testa kritērijiem attiecīgajā tabulā.

Ja attiecībā uz CO2 pieņem noraidošu un/vai apstiprinošu lēmumu, testē vēl vienu papildu transportlīdzekli (sk. I/8. attēlu).

I/8. ATTĒLS

9.1.1.2.

Neatkarīgi no šā pielikuma 5.1.1. punkta noteikumiem testus izdara transportlīdzekļiem, kas nav veikuši nekādu attālumu.

9.1.1.2.1.

Tomēr pēc izgatavotāja pieprasījuma testus izdara transportlīdzekļiem, kas nobraukuši, lielākais, 15 000 km.

Šajā gadījumā iebraukšanu veic izgatavotājs, kas minētajiem transportlīdzekļiem apņemas neizdarīt nekādus pielāgojumus.

9.1.1.2.2.

Ja izgatavotājs prasa izdarīt iebraukšanu (“x” km, kur x ≤15 000 km), to var veikt šādi:

— CO2 emisiju mēra pirmajam testējamajam transportlīdzeklim (kas var būt tipa apstiprinājuma transportlīdzeklis), kad tā nobraukums ir nulle un kad tas ir “x” km,

— emisijas izmaiņu koeficientu nulles un “x” km nobraukuma robežās aprēķina šādi:

—

— Tas var būt mazāks par vienu,

— šādus transportlīdzekļus neiebrauc, taču to nulles kilometru emisijas rādītājus maina ar izmaiņu koeficientu EK.

— Šajā gadījumā mērāmās vērtības ir:

—

— vērtība ar “x” km nobraukumu pirmajam transportlīdzeklim,

— vērtības ar nulles km nobraukumu, kas reizinātas ar izmaiņu koeficientu turpmāk minētiem transportlīdzekļiem.

9.1.1.2.3.

Kā alternatīvu šai procedūrai automašīnu izgatavotājs var izmantot fiksētu izmaiņu koeficientu EK 0,92 un reizināt ar šo koeficientu visas CO2 vērtības, kas mērītas ar nulles km nobraukumu.

9.1.1.2.4.

Testos izmanto standartdegvielas, kas aprakstītas IX un IXa pielikumā Direktīvai 70/220/EEK ar jaunākajiem grozījumiem.

9.2.

Ražojuma atbilstības noteikšana, ja izgatavotāja statistikas dati ir pieejami.

9.2.1.

Turpmākajos punktos aprakstīta procedūra, kas jāaizmanto, lai pārbaudītu ražojuma atbilstību prasībām attiecībā uz CO2, ja izgatavotāja norādītā produkcijas standartnovirze ir apmierinoša.

9.2.2.

Minimālais paraugu skaits ir trīs, un līdz ar to paraugu atlases procedūra ir noteikta tāda, ka partijai iespēja izturēt testu ar 40 % nepilnīgas produkcijas ir 0,95 (ražotāja risks = 5 %), kamēr iespēja partiju pieņemt ar 65 % nepilnīgas produkcijas ir 0,1 (patērētāja risks = 10 %).

9.2.3.

Izmanto šādu procedūru (sk. I/8. attēlu).

Ar L apzīmē CO2 tipa apstiprinājuma vērtības naturāllogaritmu:

mērījuma naturāllogaritms i-tajam transportlīdzeklim no attiecīgā paraugu skaita.

produkcijas standartnovirzes provizorisks aprēķins (pēc mērījumu naturāllogaritmēšanas);

pašreizējais paraugu skaits.

9.2.4.

Aprēķiniet paraugu testa statistiku, kas nosaka standartnoviržu summu līdz robežai un kas definēta kā:

9.2.5.

Tad:

— ja testa statistika ir lielāka par apstiprinoša lēmuma skaitli attiecīgajam paraugu skaitam I/-/9.2.5. tabulā, lēmums ir apstiprinošs,

— ja testa statistika ir mazāka par noraidoša lēmuma skaitli attiecīgajam paraugu skaitam I/-/9.2.5. tabulā, lēmums ir noraidošs,

— ja tā nav, testē papildu transportlīdzekli saskaņā ar šā pielikuma 6. punktu un procedūru piemēro attiecīgajam paraugu skaitam, kas ir par vienu vienību lielāks.

I/-/9.2.5. TABULA

Paraugu skaits (kopējais testēto transportlīdzekļu skaits)	Apstiprinoša lēmuma skaitlis	Noraidoša lēmuma skaitlis
(a)	(b)	(c)
3	3,327	- 4,724
4	3,261	- 4,790
5	3,195	- 4,856
6	3,129	- 4,922
7	3,063	- 4,988
8	2,997	- 5,054
9	2,931	- 5,120
10	2,865	- 5,185
11	2,799	- 5,251
12	2,733	- 5,317
13	2,667	- 5,383
14	2,601	- 5,449
15	2,535	- 5,515
16	2,469	- 5,581
17	2,403	- 5,647
18	2,337	- 5,713
19	2,271	- 5,779
20	2,205	- 5,845
21	2,139	- 5,911
22	2,073	- 5,977
23	2,007	- 6,043
24	1,941	- 6,109
25	1,875	- 6,175
26	1,809	- 6,241
27	1,743	- 6,307
28	1,677	- 6,373
29	1,611	- 6,439
30	1,545	- 6,505
31	1,479	- 6,571
32	- 2,112	- 2,112

9.3.

Ražojuma atbilstības noteikšana, ja izgatavotāja statistikas dati nav pietiekami vai pieejami.

9.3.1.

Turpmākajos punktos aprakstīta procedūra, kas jāaizmanto, lai pārbaudītu ražojuma atbilstību prasībām attiecībā uz CO2, ja izgatavotāja norādījumi par produkcijas standartnovirzi ir vai nu nepietiekami, vai nav apmierinoši.

9.3.2.

Minimālais paraugu skaits ir trīs, un tādējādi paraugu atlases procedūra ir noteikta tāda, ka partijai iespēja izturēt testu ar 40 % nepilnīgas produkcijas ir 0,95 (ražotāja risks = 5 %), kamēr iespēja partiju akceptēt ar 65 % nepilnīgas produkcijas ir 0,1 (patērētāja risks = 10 %).

9.3.3.

Pieņem, ka CO2 mērījumi reģistrējami, normāli sadalot, un vispirms jāpārveido, izmantojot naturāllogaritmus. Ja ar m0 un m apzīmē attiecīgi minimālo un maksimālo paraugu skaitu (m0 = 3 un m = 32) un ja ar n apzīmē pašreizējo paraugu skaitu.

9.3.4.

Ja mērījumu naturāllogaritmi sērijās ir x1, x2,…, xj un L ir CO2 tipa apstiprinājuma vērtības naturāllogaritms, tad:

9.3.5.

Pielikuma I/-/9.3.5. tabulā norādītas apstiprinošu (An) un noraidošu (Bn) lēmumu skaitliskās vērtības, kas pretstatītas pašreizējam paraugu skaitam. Testa statistika ir attiecība

/Vn, un lai noteiktu, vai sērija ir apstiprināta vai noraidīta, to izmanto šādi.

m0 ≤ n ≤ m:

— sēriju apstiprina, ja

/Vn ≤ An,

— sēriju noraida, ja

/Vn ≥ Bn,

— izdara vēl vienu mērījumu, ja An<

/Vn< Bn.

9.3.6.

Piezīmes.

Šādas progresiju formulas noder testa statistikas secīgo vērtību aprēķiniem:

I/-/9.3.5. TABULA

Paraugu skaits (kopējais testēto transportlīdzekļu skaits) n	Apstiprinoša lēmuma skaitlis An	Noraidoša lēmuma skaitlis Bn
(a)	(b)	(c)
3	- 0,80381	16,64743
4	- 0,76339	7,68627
5	- 0,72982	4,67136
6	- 0,69962	3,25573
7	- 0,67129	2,45431
8	- 0,64406	1,94369
9	- 0,6175	1,59105
10	- 0,59135	1,33295
11	- 0,56542	1,13566
12	- 0,5396	0,9797
13	- 0,51379	0,85307
14	- 0,48791	0,74801
15	- 0,46191	0,65928
16	- 0,43573	0,58321
17	- 0,40933	0,51718
18	- 0,38266	0,45922
19	- 0,3557	0,40788
20	- 0,3284	0,36203
21	- 0,30072	0,32078
22	- 0,27263	0,28343
23	- 0,2441	0,24943
24	- 0,21509	0,21831
25	- 0,18557	0,1897
26	- 0,1555	0,16328
27	- 0,12483	0,1388
28	- 0,09354	0,11603
29	- 0,06159	0,0948
30	- 0,02892	0,07493
31	- 0,00449	0,05629
32	- 0,03876	0,03876

10. ĪPAŠI NOTEIKUMI

10.1.

Turpmāk papildu testēšanas programmām var pieteikt transportlīdzekļus ar īpaši mazu degvielas patēriņu. Šīs programmas precizēs vēlākā stadijā, ko izgatavotājs var pieprasīt, lai demonstrētu šāda risinājuma priekšrocības.

11. APSTIPRINĀJUMA ATTIECINĀJUMS

11.1.

Tipa apstiprinājumu var attiecināt uz tā paša tipa transportlīdzekļiem vai cita tipa transportlīdzekļiem, kas atšķiras ar šādām II pielikumā minētajām parametriem, ja tehniskā dienesta izmērītā CO2 emisija nepārsniedz tipa apstiprinājuma lielumu par vairāk nekā 4 % M1 kategorijas transportlīdzekļiem un 6 % N1 kategorijas transportlīdzekļiem:

— atskaites masa,

— maksimālā pieļaujamā masa,

— virsbūves tips:

—

M1 kategorijas transportlīdzekļiem: sedans, hečbeks, paaugstinātas ietilpības transportlīdzeklis, kupeja, kabriolets, daudzfunkcionāls transportlīdzeklis

N1 kategorijas transportlīdzekļiem: kravas automobilis, neliels furgons,

— kopējie pārnesuma skaitļi,

— motora aprīkojums un palīgdetaļas.

11.2.

N1 kategorijas transportlīdzekļa apstiprinājuma attiecinājums uz tās pašas saimes transportlīdzekļiem:

11.2.1.

N1 kategorijas transportlīdzekļiem, kas ir apstiprināti kā kādas saimes transportlīdzekļi, izmantojot I pielikuma 12.2. punkta procedūru, tipa apstiprinājumu var attiecināt uz tās pašas saimes transportlīdzekļus tikai tad, ja pēc tehniskā dienesta vērtējuma jaunā transportlīdzekļa degvielas patēriņš nepārsniedz tā transportlīdzekļa degvielas patēriņu, uz kuru pamatots saimes degvielas patēriņš.

Apstiprinājumus var arī attiecināt uz transportlīdzekļiem, kas ir:

— līdz 110 kg smagāki nekā testētais saimes transportlīdzeklis, ar noteikumu, ka to masas starpība ar vieglāko saimes transportlīdzekli nepārsniedz 220 kg,

— ar zemāku kopējo pārnesuma skaitli nekā testētajam saimes transportlīdzeklim, ja atšķirību iemesls ir tikai riepu izmērs, un

— atbilst transportlīdzekļu saimei visos pārējos aspektos.

11.2.2.

N1 kategorijas transportlīdzekļiem, kas ir apstiprināti kā kādas saimes transportlīdzekļi, izmantojot I pielikuma 12.3. punkta procedūru, tipa apstiprinājumu var attiecināt uz tās pašas saimes transportlīdzekļiem bez papildu testu veikšanas tikai tad, ja pēc tehniskā dienesta vērtējuma jaunā transportlīdzekļa degvielas patēriņš nepārsniedz robežvērtības, kas noteiktas saimes transportlīdzekļiem ar attiecīgi augstāko un zemāko degvielas patēriņu.

12. N1 KATEGORIJAS TRANSPORTLĪDZEKĻU APSTIPRINĀJUMS SAIMĒ

N1 kategorijas transportlīdzekļus var apstiprināt saimē atbilstoši 12.1. punktam, izmantojot vienu no divām 12.2. un 12.3. punktā minētajām metodēm.

12.1. Šajā direktīvā N1 kategorijas transportlīdzekļus var grupēt saimē, ja šādi parametri ir identiski vai noteiktās robežās:

12.1.1. Identiski parametri:

— ražotājs un tips, kā noteikts II pielikuma I iedaļas 0.2. punktā,

— motora darba tilpums,

— emisiju kontroles sistēmas tips,

— degvielas sistēmas tips, kā noteikts II pielikuma 1.5.2. punktā.

12.1.2. Šādiem parametriem ir jābūt šādās robežās:

— kopējais pārnesuma skaitlis (ne vairāk kā 8 % augstāka par zemāko), kā noteikts II pielikuma 1.6.3. punktā,

— atskaites masa (ne vairāk kā 220 kg vieglāka par smagāko),

— frontālā daļa (ne vairāk kā 15 % mazāka par lielāko),

— motora jauda (ne vairāk kā 10 % mazāka par lielāko).

12.2. Transportlīdzekļu saimi, kā noteikts 12.1. punktā, var apstiprināt ar CO2 emisiju un degvielas patēriņa datiem, kas ir raksturīgi visiem saimes transportlīdzekļiem. Tehniskajam dienestam testa nolūkā jāizvēlas viens saimes transportlīdzeklis, kuram pēc tehniskā dienesta domām ir vislielākā CO2 emisija. Mērījumus veic saskaņā ar 6. punktā norādīto, un saskaņā ar 6.5. punktā aprakstīto metodi rezultātus izmanto kā tipa apstiprinājuma vērtības, kas raksturīgas visiem saimes transportlīdzekļiem.

12.3. Transportlīdzekļus, kas saskaņā ar 12.1. punktu ir sagrupēti saimē, var apstiprināt ar individuāliem CO2 emisiju un degvielas patēriņa datiem katram saimes transportlīdzeklim. Tehniskais dienests testa nolūkā izvēlas divus transportlīdzekļus, kuriem pēc tehniskā dienesta domām ir attiecīgi vislielākā un vismazākā CO2 emisija. Mērījumus veic, kā norādīts 6. punktā. Ja ražotāja norādītie dati par šiem diviem transportlīdzekļiem ir 6.5. punktā minētajās robežās, kā tipa apstiprinājuma vērtības var izmantot CO2 emisijas datus, ko ražotājs norādījis visiem saimes transportlīdzekļiem. Ja ražotāja norādītie dati neietilpst minētajās robežās, tipa apstiprinājumam izmanto saskaņā ar 6.5. punktā minēto metodi iegūtos rezultātus, un tehniskais dienests izvēlas atbilstošu citu saimes transportlīdzekļu skaitu papildu testiem.