01980L0181 — LV — 13.06.2020 — 005.001
Šis dokuments ir tikai informatīvs, un tam nav juridiska spēka. Eiropas Savienības iestādes neatbild par tā saturu. Attiecīgo tiesību aktu un to preambulu autentiskās versijas ir publicētas Eiropas Savienības “Oficiālajā Vēstnesī” un ir pieejamas datubāzē “Eur-Lex”. Šie oficiāli spēkā esošie dokumenti ir tieši pieejami, noklikšķinot uz šajā dokumentā iegultajām saitēm
|
►B
|
PADOMES DIREKTĪVA
(1979. gada 20. decembris)
par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz mērvienībām un par Direktīvas 71/354/EEK atcelšanu
(80/181/EEK)
(OV L 039, 15.2.1980., 40. lpp)
|
Grozīta ar:
▼B
PADOMES DIREKTĪVA
(1979. gada 20. decembris)
par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz mērvienībām un par Direktīvas 71/354/EEK atcelšanu
(80/181/EEK)
1. pants
Šīs direktīvas nozīmē likumīgas mērvienības, kas jāizmanto lielumu izteikšanai, ir:
a)
pielikuma I nodaļā uzskaitītās mērvienības;
▼M4
b)
pielikuma II nodaļā uzskaitītās mērvienības vienīgi tajās dalībvalstīs, kur apstiprinājums izdarīts 1973. gada 21. aprīlī;
▼M2
c)
pielikuma III nodaļā uzskaitītās mērvienības tikai tajās valstīs, kur apstiprinājums izdarīts 1973. gada 21. aprīlī, un līdz dienai, kuru nosaka šīs valstis. Šī diena nevar būt vēlāk par 1994. gada 31. decembrī;
d)
pielikuma III nodaļā uzskaitītās mērvienības tikai tajās valstīs, kur apstiprinājums izdarīts 1973. gada 21. aprīlī, un līdz dienai, kuru nosaka šīs valstis. Šī diena nevar būt vēlāk par 1999. gada 31. decembri.
▼B
2. pants
▼M4
a)
Saistības, kas izriet no 1. panta, attiecas uz izmantotajiem mērinstrumentiem, mērvienībās izteiktajiem mērījumiem un lielumu rādītājiem.
▼B
b)
Šī direktīva neietekmē tādu mērvienību izmantošanu gaisa, jūras un dzelzceļu satiksmē, kas nav kā obligātas noteiktas šajā direktīvā, bet kas ir noteiktas starptautiskās konvencijās vai nolīgumos, kas ir saistoši Kopienai vai dalībvalstīm.
3. pants
1. Šajā direktīvā “papildu rādītājs” ir viens vai vairāki lieluma rādītāji, kas izteikti mērvienībās, kuras nav iekļautas pielikuma I nodaļā, un ko pievieno lieluma rādītājam, kas ir izteikts ar šajā nodaļā ietvertu mērvienību.
▼M4
2. Papildu rādītāju izmantošana ir atļauta.
▼B
3. Dalībvalstis tomēr var pieprasīt, lai uz mērinstrumentiem lielumu rādījumiem būtu izmantota tikai viena likumīgā mērvienība.
4. Rādītājs, kas izteikts kādā no I nodaļā uzskaitītajām mērvienībām, ir noteicošais. Cita starpā rādītājus, kas ir izteikti mērvienībās, kuras nav uzskaitītas I nodaļā, izsaka rakstzīmēs, kuras nav lielākas par rakstzīmēm, ar kādām izteikti rādītāji I nodaļā uzskaitītajās vienībās.
▼M2 —————
▼B
4. pants
Mērvienības, kas nav likumīgas vai vairs nav likumīgas, atļauj izmantot:
—
ražojumiem un iekārtām, kas jau laistas tirgū un/vai lietošanā šīs direktīvas pieņemšanas dienā,
—
ražojumu un iekārtu detaļām un daļām, kas vajadzīgas, lai papildinātu vai aizstātu iepriekšminēto ražojumu un iekārtu detaļas vai daļas.
Mērinstrumentu rādītāju ierīcēm tomēr var prasīt likumīgu mērvienību izmantošanu.
5. pants
►M2
1983. gada 15. maija ◄ starptautisko standartu ISO 2955 “Informācijas apstrāde — SI un citu vienību attēlošana izmantošanai sistēmās ar ierobežotām rakstzīmju kopām” piemēro jomā, uz kuru attiecas minētā dokumenta 1. punkts.
6. pants
No 1981. gada 1. oktobra ir atcelta Direktīva 71/354/EEK.
▼M2 —————
▼M3
6.a pants
Šīs direktīvas īstenošanas jautājumus un jo īpaši jautājumu par papildu rādītājiem izskatīs vēlāk un vajadzības gadījumā paredzēs atbilstīgus pasākumus saskaņā ar Padomes Direktīvas 71/316/EEK (
1
) 18. pantā minēto procedūru.
▼M4
6.b pants
Komisija pārrauga tirgus norises saistībā ar šo direktīvu un tās īstenošanu attiecībā uz iekšējā tirgus netraucētu darbību un starptautisko tirdzniecību un līdz 2019. gada 31. decembrim iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei pārskatu par šīm norisēm, kas vajadzības gadījumā papildināts ar priekšlikumiem.
▼B
7. pants
a)
Līdz 1981. gada 1. jūlijam dalībvalstis pieņem un publicē normatīvos un administratīvos aktus, kas vajadzīgi, lai izpildītu šo direktīvu, un par to tās tūlīt informē Komisiju.
Dalībvalstis piemēro šos tiesību aktus no 1981. gada 1. oktobra.
b)
Līdzko šī direktīva ir paziņota, dalībvalstis arī nodrošina to, ka pietiekami drīz, lai Komisija varētu iesniegt savas piebildes, to informē par visiem normatīvo un administratīvo aktu projektiem, ko tās gatavojas pieņemt jomā, uz kuru attiecas šī direktīva.
8. pants
Šī direktīva ir adresēta dalībvalstīm.
PIELIKUMS
I NODAĻA
1. PANTA a) APAKŠPUNKTĀ MINĒTĀS LIKUMĪGĀS MĒRVIENĪBAS
1. SI MĒRVIENĪBAS UN TO DAUDZKĀRTŅI UN DAĻAS
▼M5
1.1. SI pamatvienības
|
Lielums
|
Mērvienība
|
|
Nosaukums
|
Simbols
|
|
Laiks
|
sekunde
|
s
|
|
Garums
|
metrs
|
m
|
|
Masa
|
kilograms
|
kg
|
|
Elektriskās strāvas stiprums
|
ampērs
|
A
|
|
Termodinamiskā temperatūra
|
kelvins
|
K
|
|
Vielas daudzums
|
mols
|
mol
|
|
Gaismas stiprums
|
kandela
|
cd
|
SI pamatvienību definīcijas:
Laika mērvienība
Laika SI mērvienība ir sekunde, ko apzīmē ar s. To definē kā nemainīgu cēzija frekvences Δν
Cs – cēzija-133 atoma netraucēta pamatstāvokļa hipersīkstruktūras pārejas skaitlisko vērtību, kas ir 9 192 631 770 , izteikta mērvienībā Hz, kas vienāda ar s–1.
Garuma mērvienība
Garuma SI mērvienība ir metrs, ko apzīmē ar m. To definē kā nemainīgu gaismas ātruma vakuumā c skaitlisko vērtību, kas ir 299 792 458 , izteikta mērvienībā m/s, kur sekundi definē, atsaucoties uz Δν
Cs.
Masas mērvienība
Masas SI mērvienība ir kilograms, ko apzīmē ar kg. To definē kā nemainīgu Planka konstantes h skaitlisko vērtību, kas ir 6,626 070 15 × 10–34, izteikta mērvienībā J s, kas vienāda ar kg m2 s–1, kur metru un sekundi definē, atsaucoties uz c un Δν
Cs.
Elektriskās strāvas stipruma mērvienība
Elektriskās strāvas stipruma SI mērvienība ir ampērs, ko apzīmē ar A. To definē kā nemainīgu elementārlādiņas e skaitlisko vērtību, kas ir 1,602 176 634 × 10–19, izteikta mērvienībā C, kas vienāda ar A s, kur sekundi definē, atsaucoties uz Δν
Cs.
Termodinamiskās temperatūras mērvienība
Termodinamiskās temperatūras SI mērvienība ir kelvins, ko apzīmē ar K. To definē kā nemainīgu Bolcmaņa konstantes k skaitlisko vērtību, kas ir 1,380 649 × 10–23, izteikta mērvienībā J K–1, kas vienāda ar kg m2 s–2 K–1, kur kilogramu, metru un sekundi definē, atsaucoties uz h, c un Δν
Cs.
Vielas daudzuma mērvienība
Vielas daudzuma SI mērvienība ir mols, ko apzīmē ar mol. Vienā molā ir tieši 6,022 140 76 × 1023 mikrodaļiņu. Šis skaitlis ir nemainīga Avogadro konstantes NA skaitliskā vērtība, kas izteikta mērvienībā mol–1 un ko dēvē par Avogadro skaitli.
Sistēmā esošas vielas daudzums, ko apzīmē ar n, ir konkrētu mikrodaļiņu skaits. Mikrodaļiņa var būt atoms, molekula, jons, elektrons, jebkura cita daļiņa vai noteikta daļiņu grupa.
Gaismas stipruma mērvienība
Noteiktā virzienā raidītas gaismas stipruma mērvienība ir kandela, ko apzīmē ar cd. To definē kā nemainīgu frekvences 540 × 1012 Hz, K
cd monohromatiskā starojuma gaismas atdeves skaitlisko vērtību, kas ir 683, izteikta mērvienībā lm W–1, kas vienāda ar cd sr W–1 vai cd sr kg–1 m–2 s3, kur kilogramu, metru un sekundi definē, atsaucoties uz h, c un Δν
Cs.
1.1.1. Temperatūras, kas izsakāma grādos pēc Celsija, SI atvasinātās mērvienības īpašais nosaukums un simbols
|
Lielums
|
Mērvienība
|
|
Nosaukums
|
Simbols
|
|
Temperatūra pēc Celsija
|
Celsija grāds
|
°C
|
Temperatūru pēc Celsija t definē kā t = T – T0
, kas ir starpība starp abām termodinamiskajām temperatūrām T un T0, kur T0
= 273,15 K. Temperatūru intervālu vai starpību var izteikt kelvinos vai Celsija grādos. Mērvienība “Celsija grāds” ir vienāda ar mērvienību “kelvins”.
▼M4
1.2. SI atvasinātās mērvienības
▼M4 —————
▼M4
1.2.2. Vispārējais noteikums par SI atvasinātajām mērvienībām
Mērvienības, kas ir loģiski atvasinātas no SI pamatvienībām, izsaka ar algebrisku izteiksmi kā SI pamatvienību pakāpes reizinājumu ar skaitlisku reizinātāju, kas ir vienāds ar 1.
1.2.3. SI atvasinātās mērvienības ar nosaukumiem un simboliem
|
Lielums
|
Mērvienība
|
Izteiksme
|
|
Nosaukums
|
Simbols
|
Citās SI mērvienībās
|
SI pamatvienībās
|
|
Plaknes leņķis
|
radiāns
|
rad
|
|
m · m–1
|
|
Telpas leņķis
|
steradiāns
|
sr
|
|
m2 · m–2
|
|
Frekvence
|
hercs
|
Hz
|
|
s–1
|
|
Spēks
|
ņūtons
|
N
|
|
m · kg · s–2
|
|
Spiediens, mehāniskais spriegums
|
paskāls
|
Pa
|
N · m–2
|
m–1 · kg · s–2
|
|
Enerģija, darbs; siltuma daudzums
|
džouls
|
J
|
N · m
|
m2 · kg · s–2
|
|
Jauda (1), enerģijas plūsma
|
vats
|
W
|
J · s–1
|
m2 · kg · s–3
|
|
Elektrības daudzums, elektriskais lādiņš
|
kulons
|
C
|
|
s · A
|
|
Elektriskais potenciāls, potenciālu starpība (spriegums), elektrodzinējspēks
|
volts
|
V
|
W · A–1
|
m2 · kg · s–3 · A–1
|
|
Elektriskā pretestība
|
oms
|
Ω
|
V · A–1
|
m2 · kg · s–3 · A–2
|
|
Elektrovadītspēja
|
sīmenss
|
S
|
A · V–1
|
m–2 · kg–1 · s3 · A2
|
|
Elektriskā kapacitāte
|
farads
|
F
|
C · V–1
|
m–2 · kg–1 · s4 · A2
|
|
Magnētiskā plūsma
|
vēbers
|
Wb
|
V · s
|
m2 · kg · s–2 · A–1
|
|
Magnētiskā indukcija
|
tesla
|
T
|
Wb · m–2
|
kg · s–2 · A–1
|
|
Induktivitāte
|
henrijs
|
H
|
Wb · A–1
|
m2 · kg · s–2 · A–2
|
|
Gaismas plūsma
|
lūmens
|
lm
|
cd · sr
|
cd
|
|
Apgaismojums
|
lukss
|
lx
|
lm · m–2
|
m–2 · cd
|
|
Radioaktivitāte (jonizējošais starojums)
|
bekerels
|
Bq
|
|
s–1
|
|
Absorbētā doza, vielā atbrīvotā kinētiskā enerģija, absorbētās dozas rādītājs
|
grejs
|
Gy
|
J · kg–1
|
m2 · s–2
|
|
Ekvivalentā doza
|
zīverts
|
Sv
|
J · kg–1
|
m2 · s–2
|
|
Katalītiskā aktivitāte
|
katals
|
kat
|
|
mol · s–1
|
|
(1) Īpašie jaudas mērvienības nosaukumi: voltampērs (simbols “VA”), ko izmanto, lai izteiktu šķietamo maiņstrāvas jaudu, un vars (simbols “var”), ko izmanto, lai izteiktu reaktīvo elektrisko jaudu. “Vars” nav iekļauts CGPM rezolūcijās.
|
Mērvienības, kas ir atvasinātas no SI pamatvienībām, var izteikt ar I nodaļā uzskaitītajām mērvienībām.
Jo īpaši SI atvasinātās mērvienības var izteikt ar īpašajiem nosaukumiem un simboliem, kas norādīti iepriekš tabulā; piemēram, dinamiskās viskozitātes SI mērvienību var izteikt kā m–1 · kg · s–1 vai N · s · m–2, vai Pa · s.
▼B
1.3. Priedēkļi un to simboli dažu daudzkārtņu un decimāldaļu apzīmēšanai
▼M3
|
Pakāpes rādītājs
|
Priedēklis
|
Simbols
|
|
1024
|
jota
|
Y
|
|
1021
|
zeta
|
Z
|
|
1018
|
eksa
|
E
|
|
1015
|
peta
|
P
|
|
1012
|
tera
|
T
|
|
109
|
giga
|
G
|
|
106
|
mega
|
M
|
|
103
|
kilo
|
k
|
|
102
|
hekto
|
h
|
|
101
|
deka
|
da
|
|
10-1
|
deci
|
d
|
|
10-2
|
centi
|
c
|
|
10-3
|
mili
|
m
|
|
10-6
|
mikro
|
μ
|
|
10-9
|
nano
|
n
|
|
10-12
|
piko
|
p
|
|
10-15
|
femto
|
f
|
|
10-18
|
ato
|
a
|
|
10-21
|
zepto
|
z
|
|
10-24
|
jokto
|
y
|
▼B
Masas mērvienības decimāldaudzkārtņu un decimāldaļu nosaukumus un simbolus veido, pievienojot priedēkli vārdam “grams” un tā simbolu simbolam “g”.
Ja atvasinātu mērvienību izsaka kā daļskaitli, tās daudzkārtņus un daļas var apzīmēt, pievienojot priedēkli vienībām skaitītājā vai saucējā, vai šajās abās daļās.
Nedrīkst izmantot saliktus priedēkļus, tas ir, priedēkļus, ko veido, saliekot kopā vairākus iepriekšminētos priedēkļus.
1.4. SI mērvienību decimāldaudzkārtņu un decimāldaļu atļautie īpašie nosaukumi un simboli
|
Lielums
|
Mērvienība
|
|
Nosaukums
|
Simbols
|
Vērtība
|
|
Tilpums
|
litrs
|
l vai L (1)
|
1 l = 1 dm3 = 10–3 m3
|
|
Masa
|
tonna
|
t
|
1 t = 1 Mg = 103 kg
|
|
Spiediens, mehāniskais spriegums
|
bārs
|
bar (2)
|
1 bar = 105 Pa
|
|
(1) Litra vienībai var izmantot abus simbolus “l” un “L”.
(2) Vienība ir minēta Starptautiskā svaru un mēru biroja (BIPM) brošūrā starp vienībām, ko var atļaut uz laiku.
|
Piezīme:1.3. punktā uzskaitītos priedēkļus un to simbolus var izmantot saistībā ar 1.4. tabulā esošajām vienībām un simboliem.
2. VIENĪBAS, KAS IR DEFINĒTAS, PAMATOJOTIES UZ SI MĒRVIENĪBĀM, TAČU NAV TO DECIMĀLDAUDZKĀRTŅI VAI DECIMĀLDAĻAS
|
Lielums
|
Mērvienība
|
|
Nosaukums
|
Simbols
|
Vērtība
|
|
Plaknes leņķis
|
apgrieziens* (1), ()
|
|
1 apgrieziens = 2 π rad
|
|
metriskais grāds* vai gons*
|
gon*
|
|
|
grāds
|
°
|
|
|
leņķa minūte
|
'
|
|
|
leņķa sekunde
|
"
|
|
|
Laiks
|
minūte
|
min
|
1 min = 60 s
|
|
stunda
|
h
|
1 h = 3 600 s
|
|
diennakts
|
d
|
1 d = 86 400 s
|
|
(1) Rakstzīme (*) aiz vienības nosaukuma vai simbola norāda, ka tas neparādās CGPM, CIPM vai BIPM sastādītajos sarakstos. Tas attiecas uz visu šo pielikumu.
(2) Nav starptautiska simbola.
|
Piezīme:1.3. punktā minētos priedēkļus var izmantot saistībā ar nosaukumiem “(metriskais) grāds” vai “gons” un simbolu “gon”.
▼M3
3. AR SI IZMANTOJAMĀS MĒRVIENĪBAS, KURU SI LIELUMI IR IEGŪTI EKSPERIMENTĀLI
|
Lielums
|
Simbols
|
|
Mērvienība
|
Nosaukums
|
Definīcija
|
|
Enerģija
|
Elektronvolts
|
eV
|
Elektronvolts ir kinētiskā enerģija, ko iegūst elektrons, vakuumā izejot cauri potenciālu starpībai 1 volts.
|
|
Masa
|
Unificētā atommasas mērvienība
|
u
|
Unificētā atommasas mērvienība ir 12C nuklīda atoma masas viena divpadsmitā daļa.
|
Piezīme:1.3. punktā uzskaitītos priedēkļus un to simbolus var izmantot kopā ar šīm divām mērvienībām un to simboliem.
▼B
4. MĒRVIENĪBAS UN MĒRVIENĪBU NOSAUKUMI, KO ATĻAUTS IZMANTOT TIKAI ĪPAŠĀS NOZARĒS
|
Lielums
|
Mērvienība
|
|
Nosaukums
|
Simbols
|
Vērtība
|
|
Optisko sistēmu optiskais stiprums
|
dioptrija*
|
|
1 dioptrija = 1 m–1
|
|
Dārgakmeņu masa
|
metriskais karāts
|
|
1 metriskais karāts = 2 · 10–4 kg
|
|
Lauksaimniecības zemes un apbūves gabalu platība
|
Ārs
|
a
|
1 a = 102 m2
|
|
Tekstilšķiedru un pavedienu garuma vienības masa
|
tekss*
|
tex*
|
1 tex = 10–6 kg · m–1
|
|
▼M1
|
|
Asinsspiediens un citu ķermeņa šķidrumu spiediens
|
dzīvsudraba staba milimetrs
|
mm Hg*
|
1 mm Hg = 133,322 Pa
|
|
Efektīvais šķēlums
|
barns
|
b
|
1 b = 10-28 m2
|
|
▼B
|
Piezīme:
►M1
1.3. punktā minētos priedēkļus un to apzīmējumus var lietot saistībā ar iepriekš minētajām mērvienībām un apzīmējumiem, izņemot dzīvsudraba staba milimetru un tā apzīmējumu. Tomēr skaitlis 102a tiek saukts par “hektāru”. ◄
5. SALIKTAS MĒRVIENĪBAS
Kombinējot I nodaļā uzskaitītās mērvienības, veido saliktas mērvienības.
▼M2
II NODAĻA
LIKUMĪGĀS MĒRVIENĪBAS, KURAS MINĒTAS 1. PANTA b) PUNKTĀ UN KURU IZMANTOŠANA ATĻAUTA TIKAI ĪPAŠOS GADĪJUMOS
|
Piemērošanas joma
|
Vienība
|
|
Nosaukums
|
Aptuvena vērtība
|
Apzīmējums
|
|
Ceļa satiksmes zīmes, attāluma un ātruma mērvienības
|
jūdze
|
1 mile =
|
1 609 m
|
mile
|
|
jards
|
1 yd =
|
0,9144 m
|
yd
|
|
pēda
|
1 ft =
|
0,3048 m
|
ft
|
|
colla
|
1 in =
|
2,54 x 10-2 m
|
in
|
|
Alus, sidra liešana mucās; piens vairākkārtēji izmantojamos traukos
|
pinte
|
1 pt =
|
0,5683 x 10-3 m3
|
pt
|
|
▼M4 —————
|
|
▼M2
|
|
Darījumi ar dārgmetāliem
|
trojas unce
|
1 oz tr =
|
31,10 x 10-3 kg
|
oz tr
|
▼M4
Šajā nodaļā norādītās mērvienības var apvienot savstarpēji vai ar I nodaļā norādītajām mērvienībām, lai veidotu saliktas mērvienības.
▼B
III NODAĻA
1. PANTA c) APAKŠPUNKTĀ MINĒTĀS LIKUMĪGĀS MĒRVIENĪBAS
LIELUMI, MĒRVIENĪBU NOSAUKUMI, SIMBOLI UN APTUVENĀS VĒRTĪBAS
▼M2 —————
|
Garums
|
|
colla
|
1 in = 2,54 · 10–2 m
|
|
pēda
|
1 ft = 0,3048 m
|
|
▼M2 —————
|
|
▼B
|
|
jūdze
|
1 jūdze = 1 609 m
|
|
jards
|
1 jards = 0,9144 m
|
|
Laukums
|
|
kvadrātpēda
|
1 sq ft = 0,929 · 10–1 m2
|
|
akrs
|
1 ac = 4 047 m2
|
|
kvadrātjards
|
1 sq yd = 0,8361 m2
|
|
Tilpums
|
|
šķidruma unce
|
1 fl oz = 28,41 · 10–6 m3
|
|
ceturtdaļpinte
|
1 ceturtdaļpinte = 0,1421 · 10–3 m3
|
|
pinte
|
1 pt = 0,5683 · 10–3 m3
|
|
kvarta
|
1 qt = 1,137 · 10–3 m3
|
|
galons
|
1 gal = 4,546 · 10–3 m3
|
|
Masa
|
|
unce (angļu)
|
1 oz = 28,35 · 10–3 kg
|
|
trojas unce
|
1 oz tr = 31,10 · 10–3 kg
|
|
mārciņa
|
1 lb = 0,4536 kg
|
|
Enerģija
|
|
terma
|
1 terma = 105,506 · 106 J
|
Līdz datumam, kas jānosaka saskaņā ar 1. panta c) apakšpunktu, III nodaļā minētās mērvienības var kombinēt citu ar citu vai ar I nodaļā minētajām mērvienībām, lai veidotu saliktas mērvienības.
▼M2
IV NODAĻA
LIKUMĪGĀS MĒRVIENĪBAS, KURAS MINĒTAS 1. PANTA d) PUNKTĀ UN KURAS ATĻAUTS LIETOT TIKAI SPECIĀLĀS JOMĀS
|
Piemērošanas sfēra
|
Vienība
|
|
Nosaukums
|
Aptuvena vērtība
|
Apzīmē3jums
|
|
Jūras navigācija
|
jūras ass
|
1 fm =
|
1,829 m
|
fm
|
|
Alus, sidrs, ūdeņi, limonādes un augļu sulas vairākkārtēji izmantojamos konteineros
|
pinte
|
1 pt =
|
0,5683 x 10-3 m3
|
pt
|
|
šķidruma unce
|
1 fl oz =
|
28,41 x 10-6 m3
|
fl. oz
|
|
Alkoholiskie dzērieni
|
ceturtdaļpinte
|
1 gill =
|
0,142 x 10-3 m3
|
gill
|
|
Preces, kuras tiek pārdotas irdenas, berot
|
Unce
(avoir dupois)
|
1 oz =
|
28,35 x 10-3 kg
|
oz
|
|
mārciņa
|
1 lb =
|
0,4536 kg
|
lb
|
|
Gāzes piegāde
|
terms
|
1 therm =
|
105,506 x 106 J
|
therm
|
Līdz 1. panta d) punktā noteiktajai dienai, šajā nodaļā minētās mērvienības var savstarpēji savienot vai savienot ar I nodaļā minētajām, lai veidotu saliktas vienības.