1979D0542 — LV — 20.12.2008 — 027.001

Šis dokuments ir izveidots vienīgi dokumentācijas nolūkos, un iestādes neuzņemas nekādu atbildību par tā saturu

PADOMES LĒMUMS

(1976. gada 21. decembra)

ar kuru izveido trešo valstu vai trešo valstu daļu sarakstu un nosaka dzīvnieku veselības, veselības aizsardzības un veterinārās sertifikācijas nosacījumus noteiktu dzīvu dzīvnieku un to svaigas gaļas ievešanai Kopienā

(79/542/EEK)

▼B

(OV L 146, 14.6.1979, p.15)

Grozīta ar:

		Oficiālais Vēstnesis
		No	page	date
M1	COMMISSION DECISION of 4 May 1979 (*)	L 147	49	15.6.1979
M2	COMMISSION DECISION of 2 March 1984 (*)	L 70	18	13.3.1984
M3	COMMISSION DECISION of 2 October 1985 (*)	L 278	35	18.10.1985
M4	COMMISSION DECISION of 17 October 1985 (*)	L 293	17	5.11.1985
M5	PADOMES LĒMUMS (1985. gada 19. decembris),	L 372	28	31.12.1985
M6	COMMISSION DECISION of 29 July 1986 (*)	L 243	34	28.8.1986
M7	COMMISSION DECISION of 14 December 1988 (*)	L 7	27	10.1.1989
M8	COMMISSION DECISION of 16 July 1990 (*)	L 193	36	25.7.1990
M9	COMMISSION DECISION of 27 September 1990 (*)	L 267	46	29.9.1990
M10	KOMISIJAS LĒMUMS (1991. gada 14. jūnijs),	L 195	43	18.7.1991
M11	KOMISIJAS LĒMUMS (1991. gada 17. decembris),	L 8	12	14.1.1992
M12	KOMISIJAS LĒMUMS (1992. gada 5. marts),	L 71	27	18.3.1992
M14	COMMISSION DECISION of 9 March 1992 (*)	L 71	30	18.3.1992
M15	KOMISIJAS LĒMUMS (1992. gada 14. aprīlis)	L 124	42	9.5.1992
M16	COMMISSION DECISION of 2 July 1992 (*)	L 197	70	16.7.1992
M17	COMMISSION DECISION of 22 December 1992 (*)	L 40	17	17.2.1993
M18	KOMISIJAS LĒMUMS (1993. gada 19. janvāris),	L 40	23	17.2.1993
M19	COMMISSION DECISION of 6 April 1993 (*)	L 108	129	1.5.1993
M20	KOMISIJAS LĒMUMS 93/344/EEK (1993. gada 17. maijs),	L 138	11	9.6.1993
M21	COMMISSION DECISION of 27 July 1993 (*)	L 201	28	11.8.1993
M22	KOMISIJAS LĒMUMS (1994. gada 26. janvāris)	L 27	53	1.2.1994
M23	COMMISSION DECISION of 18 May 1994 (*)	L 137	72	1.6.1994
M24	KOMISIJAS LĒMUMS (1994. gada 29. jūnijs),	L 187	11	22.7.1994
M25	KOMISIJAS LĒMUMS (1994. gada 27. jūlijs),	L 214	17	19.8.1994
M26	COMMISSION DECISION of 18 July 1995 (*)	L 181	42	1.8.1995
M27	KOMISIJAS LĒMUMS (1995. gada 25. jūlijs),	L 190	9	11.8.1995
M28	KOMISIJAS LĒMUMS (1995. gada 25. jūlijs),	L 190	11	11.8.1995
M29	COMMISSION DECISION of 26 January 1996 (*)	L 30	52	8.2.1996
M30	KOMISIJAS LĒMUMS (1996. gada 26. februāris),	L 107	1	30.4.1996
M31	COMMISSION DECISION of 11 October 1996 (*)	L 267	29	19.10.1996
M32	KOMISIJAS LĒMUMS (1996. gada 17. oktobris),	L 279	33	31.10.1996
M33	KOMISIJAS LĒMUMS (1996. gada 12. decembris),	L 3	9	7.1.1997
M34	KOMISIJAS LĒMUMS (1997. gada 14. februāris),	L 62	39	4.3.1997
M35	KOMISIJAS LĒMUMS (1997. gada 14. oktobris)	L 295	37	29.10.1997
M36	COMMISSION DECISION of 6 February 1998 (*)	L 46	8	17.2.1998
M37	KOMISIJAS LĒMUMS (1998. gada 6. oktobris),	L 286	53	23.10.1998
M38	COMMISSION DECISION of 27 October 1998 (*)	L 296	16	5.11.1998
M39	KOMISIJAS LĒMUMS (1999. gada 5. marts),	L 83	77	27.3.1999
M40	KOMISIJAS LĒMUMS (1999. gada 17. marts),	L 87	13	31.3.1999
M41	COMMISSION DECISION of 30 April 1999 (*)	L 117	52	5.5.1999
M43	KOMISIJAS LĒMUMS (1999. gada 26. jūlijs),	L 211	53	11.8.1999
M44	COMMISSION DECISION of 5 November 1999 (*)	L 300	30	23.11.1999
M45	KOMISIJAS LĒMUMS (1999. gada 17. decembris),	L 1	17	4.1.2000
M47	COMMISSION DECISION of 14 February 2000 (*)	L 51	41	24.2.2000
M48	KOMISIJAS LĒMUMS (2000. gada 24. februāris),	L 64	22	11.3.2000
M49	COMMISSION DECISION of 22 March 2000 (*)	L 74	19	23.3.2000
M50	COMMISSION DECISION of 29 September 2000 (*)	L 260	52	14.10.2000
M51	KOMISIJAS LĒMUMS (2001. gada 26. janvāris),	L 43	38	14.2.2001
M52	KOMISIJAS LĒMUMS (2001. gada 16. oktobris),	L 274	22	17.10.2001
M53	COMMISSION DECISION of 6 January 2004 (*)	L 17	41	24.1.2004
►M54	KOMISIJAS LĒMUMS (2004. gada 6. janvāris),	L 73	11	11.3.2004
►M55	KOMISIJAS LĒMUMS (2004. gada 13. aprīlis),	L 118	45	23.4.2004
►M56	KOMISIJAS LĒMUMS (2004. gada 28. aprīlis),	L 151	31	10.6.2004
M57	KOMISIJAS LĒMUMS (2004. gada 25. jūnijs),	L 240	7	10.7.2004
M58	KOMISIJAS LĒMUMS (2004. gada 9. jūlijs),	L 248	1	22.7.2004
M59	KOMISIJAS LĒMUMS (2004. gada 26. jūlijs),	L 279	30	28.8.2004
M60	KOMISIJAS LĒMUMS (2004. gada 3. decembris),	L 373	52	21.12.2004
►M61	KOMISIJAS LĒMUMS (2005. gada 14. marts),	L 72	35	18.3.2005
M62	KOMISIJAS LĒMUMS (2005. gada 18. augusts),	L 216	11	20.8.2005
M63	KOMISIJAS LĒMUMS (2005. gada 24. oktobris),	L 282	22	26.10.2005
M64	KOMISIJAS LĒMUMS (2006. gada 6. janvāris),	L 7	23	12.1.2006
M65	KOMISIJAS LĒMUMS (2006. gada 27. marts),	L 93	65	31.3.2006
►M66	KOMISIJAS LĒMUMS (2006. gada 18. aprīlis),	L 108	28	21.4.2006
M67	KOMISIJAS LĒMUMS (2006. gada 28. februāris),	L 134	34	20.5.2006
M68	KOMISIJAS LĒMUMS (2006. gada 27. jūnijs),	L 183	20	5.7.2006
M69	PADOMES REGULA (EK) Nr. 1791/2006 (2006. gada 20. novembrī),	L 363	1	20.12.2006
►M70	KOMISIJAS LĒMUMS (2007. gada 9. novembris),	L 296	29	15.11.2007
M71	KOMISIJAS LĒMUMS (2008. gada 17. janvāris),	L 15	33	18.1.2008
M72	KOMISIJAS LĒMUMS (2008. gada 31. jūlijs),	L 207	36	5.8.2008
►M73	KOMISIJAS LĒMUMS (2008. gada 27. jūnijs),	L 261	1	30.9.2008
M74	KOMISIJAS LĒMUMS (2008. gada 21. novembris),	L 316	14	26.11.2008
►M75	KOMISIJAS LĒMUMS (2008. gada 18. decembris),	L 2	11	6.1.2009

Grozīta ar:

A1	Austrijas, Zviedrijas un Somijas pievienošanās akts	C 241	21	29.8.1994
A2	Akts par Čehijas Republikas, Igaunijas Republikas, Kipras Republikas, Latvijas Republikas, Lietuvas Republikas, Ungārijas Republikas, Maltas Republikas, Polijas Republikas, Slovēnijas Republikas un Slovākijas Republikas pievienošanās nosacījumiem un pielāgojumiem līgumos, kas ir Eiropas Savienības pamatā	L 236	33	23.9.2003

(*)	Šis tiesību akts nekad nav publicēts latviešu valodā.

▼B

▼M54

PADOMES LĒMUMS

(1976. gada 21. decembra)

(79/542/EEK)

▼B

EIROPAS KOPIENU PADOME,

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Padomes 1972. gada 12. decembra Direktīvu 72/462/EEK par veselības un veterinārās pārbaudes problēmām, ievedot liellopus, cūkas un svaigu gaļu no trešām valstīm ( 1 ), kurā jaunākie grozījumi izdarīti ar Direktīvu 77/98/EEK ( 2 ) un jo īpaši tās 3. panta 1. punktu,

ņemot vērā Komisijas priekšlikumu,

tā kā Direktīvā 72/462/EEK noteiktā sistēma pamatojas uz trešo valstu vai to daļu saraksta izveidi, no kurām dalībvalstis atļauj liellopu, cūku un svaigas liellopu, cūkas, aitas, kazas un mājas nepārnadžu gaļas, vai arī vienas vai vairāku šo kategoriju dzīvnieku vai svaigas gaļas ievedumus;

tā kā, lai izlemtu gan attiecībā uz dzīvniekiem, gan attiecībā uz svaigu gaļu, vai kāda valsts, vai kāda valsts daļa var tikt iekļauta sarakstā kuras valstis vai valstu daļas var iekļaut sarakstā, īpaši ņemot vērā iepriekšminētās direktīvas 3. panta 2. punktā noteiktos kritērijus;

tā kā var uzskatīt, ka šī lēmuma pielikuma sarakstā esošās valstis, kuras tradicionāli apgādā dalībvalstis, atbilst šiem kritērijiem;

tā kā uz šo sarakstu attiecas grozījumi un papildinājumi, kuri var tikt izdarīti saskaņā ar Direktīvas 72/462/EEK 30. pantā noteikto kārtību; tā kā, ņemot vērā turpmāko informāciju, vajadzības gadījumā var ierobežot vai pagarināt ievešanas atļaujas noteiktām dzīvnieku un svaigas gaļas kategorijām; tā kā dažos gadījumos var būt vajadzīgs precizēt valstu daļas, no kurām ir atļauti dzīvnieku un svaigas gaļas ievedumi;

tā kā, lai gan trešo valstu saraksts veido pamatu Kopienas noteikumiem attiecībā uz ievedumiem no trešām valstīm, kuri noteikti Direktīvā 72/462/EEK, arī citi pasākumi, jo īpaši par veselības un veterinārās pārbaudes jautājumiem, jāņem vērā, nosakot šos noteikumus; tā kā ir svarīgi veicināt saskaņotu visu šo pasākumu ieviešanu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

▼M54

1. pants

Priekšmets un darbības joma

Šis lēmums paredz higiēnas nosacījumus dzīvu dzīvnieku, izņemot zirgu dzimtas dzīvniekus, ievešanai Kopienā un šādu dzīvnieku svaigas gaļas ►M61 ————— ◄ , ietverot zirgu dzimtas dzīvniekus, bet izņemot gaļas izstrādājumus, ievešanai.

Šis lēmums neattiecas uz dzīvniekiem, kas nav mājas dzīvnieki un kas paredzēti izrādēm vai izstādēm, ja šos dzīvniekus regulāri netur vai neaudzē, un uz tiem dzīvniekiem, kas ir cirka trupas daļa vai kas paredzēti zinātniskiem mērķiem, ietverot saglabāšanu vai eksperimentus struktūrā, institūtā vai centrā, kas ir apstiprināts saskaņā ar Direktīvas 92/65/EEK C pielikumu.

Uz dzīvnieku un svaigas gaļas ievedumiem, kas atļauti saskaņā ar šo lēmumu, attiecas citi noteikumi, kas ir pieņemti vai ko var pieņemt saskaņā ar Eiropas pārtikas aprites tiesību aktiem.

2. pants

Definīcijas

Šajā lēmumā piemēro šādas definīcijas:

a) dzīvnieki ir sauszemes zīdītāji no snuķaiņu (Proboscidea) un pārnadžu (Artiodactyla) taksonu sugām un to krustojumi;

b) saimniecība ir ferma vai cits oficiāli pārraudzīts lauksaimniecības, rūpniecības vai tirdzniecības uzņēmums, ietverot zooloģiskos dārzus, atrakciju parkus un savvaļas vai medību rezervātus, kur dzīvniekus regulāri tur vai audzē;

c) iztīrīti subprodukti ir subprodukti, kas pilnībā atdalīti no kauliem, skrimšļiem, trahejas un galvenajiem bronhiem, limfas dziedzeriem un to saistaudiem, taukiem un gļotām; attiecībā uz mājas liellopu gaļu visus košļāšanas muskuļus, kuri iegriezti saskaņā ar Padomes Direktīvas 64/433/EEK I pielikuma VIII nodaļas 41.a punktu, arī uzskata par iztīrītiem subproduktiem.

3. pants

Nosacījumi dzīvu dzīvnieku ievešanai Kopienā

Dzīvu dzīvnieku ievedumi Kopienā ir atļauti tikai tad, ja šie dzīvnieki atbilst 4., 5. un 6. pantam.

4. pants

Dzīvo dzīvnieku izcelsmes vieta

Dzīvnieki ir no tādas trešās valsts teritorijas vai tās daļas, kura minēta I pielikuma 1. daļā dotās tabulas 1., 2. un 3. ailē un kurai atbilstoši 4. ailē ir īpašs veterinārā sertifikāta paraugs, kas paredzēts šiem dzīvniekiem.

5. pants

Īpaši nosacījumi

Dzīvnieki atbilst prasībām, kas noteiktas attiecīgajā sertifikātā saskaņā ar atbilstošo sertifikāta paraugu, kurš sagatavots saskaņā ar I pielikuma 2. daļu, ņemot vērā īpašos nosacījumus, kas norādīti I pielikuma 1. daļā dotās tabulas 6. ailē, un, ja tā norādīts tabulas 5. ailē, tie atbilst arī jebkādām citām papildu garantijām, kas prasītas minētajā sertifikātā.

Ja galamērķa dalībvalsts prasa, attiecīgie dzīvnieki atbilst papildu sertifikācijas prasībām, kas attiecīgajai dalībvalstij minētas un ir ietvertas sertifikātā, pamatojoties uz atbilstošo paraugu, kas noteikts 2. daļā.

6. pants

Dzīvu dzīvnieku pārvadāšana ievešanai Kopienā

1. Dzīvniekus neiekrauj transportlīdzekļos, kas pārvadā citus dzīvniekus, kuri nav paredzēti Kopienai vai kuriem ir zemāks veselības statuss.

2. Pārvadāšanas laikā uz Kopienu dzīvniekus neizkrauj trešās valsts vai tās daļas teritorijā, kas nav apstiprināta šādu dzīvnieku ievešanai Kopienā.

3. Pārvadāšanas laikā uz Kopienu dzīvniekus nepārvieto pa autoceļu, dzelzceļu vai kājām caur trešās valsts teritoriju vai teritorijas daļu, kas nav apstiprināta šādu dzīvnieku ievešanai Kopienā.

4. Dzīvniekus atved pie Kopienas robežkontroles punkta 10 dienu laikā kopš iekraušanas trešā eksportētājvalstī, un tiem ir veterinārais sertifikāts, kas sagatavots saskaņā ar atbilstošo paraugu un ko aizpildījis un parakstījis trešās eksportētājvalsts pilnvarotais veterinārārsts.

Ja pārvadājums notiek pa jūru, 10 dienu periodu pagarina par jūras brauciena laiku. Šim nolūkam veterinārajam sertifikātam pievieno kuģa kapteiņa deklarācijas oriģinālu, sagatavotu saskaņā ar I pielikuma 3.A daļas papildinājumu.

7. pants

Nosacījumi, kas piemērojami pēc ievešanas

Pēc ievešanas un saskaņā ar Direktīvu 91/496/EEK

i) tūlītējai nokaušanai paredzētos dzīvniekus nekavējoties nogādā galamērķa kautuvē, kur tos nokauj piecu darba dienu laikā;

ii) vaislai, audzēšanai vai nobarošanai paredzētos dzīvniekus un zooloģiskajiem dārziem, atrakciju parkiem un medību vai savvaļas rezervātiem paredzētos dzīvniekus nekavējoties nogādā galamērķa saimniecībā, kur tie paliek vismaz 30 dienas pirms turpmākas pārvietošanas ārpus saimniecības, izņemot gadījumus, kad tos nogādā tieši uz kautuvi.

8. pants

Nosacījumi svaigas gaļas ievešanai Kopienā

Cilvēku uzturam paredzētas tādas svaigas gaļas ievedumi, kas iegūta no 2. pantā definētajiem dzīvniekiem un no zirgu dzimtas dzīvniekiem, ir atļauti tikai tad, ja šī gaļa atbilst 9. līdz 11. pantam.

9. pants

Svaigas gaļas izcelsmes vieta

Svaiga gaļa ir no tādas trešās valsts teritorijas vai tās daļas, kura minēta II pielikuma 1. daļā dotās tabulas 1., 2. un 3. ailē un kurai atbilstoši 4. ailē ir īpašs veterinārā sertifikāta paraugs, kas paredzēts minētajai gaļai.

10. pants

Īpaši nosacījumi

Svaiga gaļa atbilst prasībām, kas noteiktas attiecīgajā sertifikātā saskaņā ar atbilstošo sertifikāta paraugu, kurš sagatavots saskaņā ar II pielikuma 2. daļu, ņemot vērā īpašos nosacījumus, kas norādīti II pielikuma 1. daļā dotās tabulas 6. ailē, un, ja tā norādīts tabulas 5. ailē, tie atbilst arī jebkādām citām papildu garantijām, kas prasītas minētajā sertifikātā.

11. pants

Svaigas gaļas uzrādīšana Kopienas robežkontroles punktā

Svaigu gaļu uzrāda Kopienas robežkontroles punktā kopā ar veterināro sertifikātu, kas sagatavots saskaņā ar atbilstošo paraugu un ko aizpildījis un parakstījis trešās eksportētājvalsts pilnvarotais veterinārārsts.

12. pants

Nosacījumi, kas piemērojami pēc ievešanas

1. Pēc ievešanas, saskaņā ar Direktīvu 97/78/EK, turpmāk minētās svaigas gaļas kategorijas bez kavēšanās nogādā galamērķa pārstrādes uzņēmumā:

a) nedīrātus savvaļas medījamo pārnadžu liemeņus, kas pēc turpmākas apstrādes paredzēti cilvēku uzturam;

b) iztīrītus mājas liellopu subproduktus, kas paredzēti cilvēku uzturam kā produkti uz gaļas bāzes pēc turpmākas karstumapstrādes, gatavojot tā, lai temperatūra iekšpusē būtu vismaz 80 °C, vai sterilizējot hermētiski noslēgtos konteineros tā, lai iegūtu Fo ≥ 3 vērtību.

2. Attiecībā uz 1. punkta b) apakšpunktā minētajām produktu kategorijām galamērķa uzņēmums ir uzņēmums, ko šādu produktu apstrādei īpaši apstiprinājusi un reģistrējusi dalībvalsts, kurā uzņēmums atrodas.

3. Saskaņā ar procedūrām, kas noteiktas ar Lēmumu 2001/106/EK, dalībvalstis paziņo cita citai un Komisijai:

a) 2. punktā minēto uzņēmumu nosaukumus un adreses un vietējo kompetento iestādi, kas atbild par šo uzņēmumu pārraudzību, kā arī

b) to produktu kategorijas, kurām šie uzņēmumi ir apstiprināti un reģistrēti.

▼M55

12.a pants

Dalībvalstis nodrošina, ka cilvēku uzturam paredzētie gaļas sūtījumi, ieskaitot arī maltās gaļas sūtījumus, ko ieved Kopienas teritorijā un kas paredzēti trešām valstīm kā tranzītkravas vai pēc uzglabāšanas saskaņā ar Direktīvas 97/78/EK 12. panta 4. punktu vai 13. pantu un nav paredzēti ievešanai Kopienā kā importpreces, atbilst šādām prasībām:

a) tie nāk no šā lēmuma II pielikuma 1. daļā minētas trešās valsts teritorijas vai kāda tās apgabala, kas apstiprināts tādas svaigas gaļas ievešanai, kura iegūta no šīs sugas dzīvniekiem;

b) tie atbilst konkrētās sugas dzīvnieku veselības nosacījumiem attiecīgajā dzīvnieku veselības sertifikātā, kas izdots saskaņā ar II pielikuma 2. daļā iekļauto paraugu;

c) tiem pievienots dzīvnieku veselības sertifikāts, kas izdots saskaņā ar III pielikumā noteikto paraugu un kuru parakstījis valsts pilnvarots veterinārārsts no attiecīgās trešās valsts kompetentā veterinārā dienesta;

d) tos kopējā veterinārajā ievešanas dokumentā valsts pilnvarots veterinārārsts ievešanas robežkontroles punktā sertificējis kā tranzītkravu vai kā kravu uzglabāšanai (pēc vajadzības).

12.b pants

1. Atkāpjoties no 12.a panta, dalībvalstis atļauj tranzītpārvadājumus caur Kopienu pa autoceļiem un dzelzceļu starp izraudzītajiem Kopienas robežkontroles punktiem, kas minēti IV pielikumā, ja šie sūtījumi nāk no Krievijas vai ir paredzēti Krievijai, vedot tos tiešā ceļā vai caur citu trešo valsti, ar noteikumu, ka ir izpildīti šādi nosacījumi:

a) sūtījums ir aizzīmogots robežkontroles punktā (RKP), caur kuru to ieved Kopienā, un tam uzlikts kompetentās iestādes veterinārā dienesta zīmogs ar sērijas numuru;

b) sūtījumam pievienotajos dokumentos, kas minēti Direktīvas 97/78/EK 7. pantā, par RKP atbildīgās kompetentās iestādes valsts pilnvarotais veterinārārsts katrā lappusē iespiež uzrakstu “TIKAI KĀ TRANZĪTKRAVA UZ KRIEVIJU, ŠĶĒRSOJOT EK”;

c) ir izpildītas Direktīvas 97/78/EK 11. pantā paredzētās procedūras prasības;

d) kopējā veterinārajā ievešanas dokumentā šo sūtījumu kā tranzītkravu sertificējis valsts pilnvarots veterinārārsts ievešanas robežkontroles punktā.

2. Šādus sūtījumus aizliegts izkraut un uzglabāt Kopienas teritorijā saskaņā ar Direktīvas 97/78/EK 12. panta 4. punktu vai 13. pantu.

3. Kompetentā iestāde veic regulāras pārbaudes, lai pārliecinātos, ka to kravu skaits un produktu daudzums, ko izved no Kopienas teritorijas, atbilst ievesto kravu skaitam un produktu daudzumam.

▼M54

13. pants

Sertifikācija

Veterināros sertifikātus, kas vajadzīgi dzīvu dzīvnieku un svaigas gaļas ievešanai Kopienā, kā paredzēts šajā lēmumā, sagatavo saskaņā ar piezīmēm, kas noteiktas šā lēmuma I un II pielikuma 2. daļā. Tomēr tas neizslēdz iespēju lietot elektronisko sertificēšanu vai citas sistēmas par kurām panākta vienošanās un kas saskaņotas Kopienas līmenī.

▼B

►M54 14. ◄ pants

Šis lēmums ir adresēts dalībvalstīm.

▼M66

I PIELIKUMS

(DZĪVI DZĪVNIEKI)

▼M73

1. DAĻA

Trešo valstu vai to daļu saraksts (1)

Valsts (a)	Teritorijas kods	Teritorijas apraksts	Veterinārais sertifikāts		Īpašie nosacījumi
Valsts (a)	Teritorijas kods	Teritorijas apraksts	Paraugs(-i)	SG	Īpašie nosacījumi
1	2	3	4	5	6
CA – Kanāda	CA-0	Visa valsts	POR-X		IVb IX
CA – Kanāda	CA-1	Visa valsts, izņemot Britu Kolumbijas Okanagana ielejas reģionu, kas raksturots šādi: — no punkta uz Kanādas un Amerikas Savienoto Valstu robežas 120o15′ garuma, 49o platuma, — uz ziemeļiem līdz punktam 119o35′ garuma, 50o30′ platuma, — uz ziemeļaustrumiem līdz punktam 119o garuma, 50o45′ platuma, — uz dienvidiem līdz punktam uz Kanādas un Amerikas Savienoto Valstu robežas 118o15′ garuma, 49o platuma	BOV-X, OVI-X, OVI-Y, RUM (2)	A	IVb IX
CH – Šveice	CH-0	Visa valsts	(3)
CL – Čīle	CL-0	Visa valsts	BOV-X, OVI-X, RUM
CL – Čīle	CL-0	Visa valsts	POR-X, SUI	B
GL – Grenlande	GL-0	Visa valsts	OVI-X, RUM		V
HR – Horvātija	HR-0	Visa valsts	BOV-X, BOV-Y, RUM, OVI-X, OVI-Y
IS – Īslande	IS-0	Visa valsts	BOV-X, BOV-Y, RUM, OVI-X, OVI-Y
IS – Īslande	IS-0	Visa valsts	POR-X, POR-Y	B
ME – Melnkalne	ME-0	Visa valsts			I
MK – Bijusī Dienvidslāvijas Maķedonijas Republika (4)	MK-0	Visa valsts			I
NZ – Jaunzēlande	NZ-0	Visa valsts	BOV-X, BOV-Y, RUM, POR-X, POR-Y OVI-X, OVI-Y		III V
PM – Sanpjēra un Mikelona	PM-0	Visa valsts	BOV-X, BOV-Y, RUM, OVI-X, OVI-Y CAM
RS – Serbija (5)	RS-0	Visa valsts			I
(1) Neskarot īpašas sertifikācijas prasības, kas paredzētas visos attiecīgajos Kopienas nolīgumos ar trešām valstīm. (2) Attiecas vienīgi uz dzīviem dzīvniekiem, kuri nav cervidae sugu dzīvnieki. (3) Sertifikāti saskaņā ar Nolīgumu starp Eiropas Kopienu un Šveices Konfederāciju par lauksaimniecības izstrādājumu tirdzniecību (OV L 114, 30.4.2002., 132. lpp.). (4) Bijusī Dienvidslāvijas Maķedonijas Republika; provizorisks kods, kas nekādā veidā nav saistīts ar galīgo nomenklatūru šai valstij, par ko pieņems lēmumu pēc sarunām, kuras par šo jautājumu notiek Apvienoto Nāciju Organizācijā. (5) Izņemot Kosovu – Apvienoto Nāciju Organizācijas Drošības padomes 1999. gada 10. jūnija 1244. rezolūcijas izpratnē.

Īpaši nosacījumi (skatīt katra sertifikāta zemsvītras piezīmes)

“I”

tikai no dalībvalsts sūtītu nokaušanai paredzētu dzīvnieku tranzītam caur teritoriju, kuru galamērķis ir dalībvalstis un kurus pārvadā kravas automašīnās, kuras ir aizzīmogotas ar zīmogu, kam ir norādīts sērijas numurs. Zīmoga numurs jānorāda veselības sertifikātā, kas izsniegts saskaņā ar Padomes 1964. gada 26. jūnija Direktīvas 64/432/EEK par veselības problēmām, kas ietekmē liellopu un cūku tirdzniecību Kopienā, F pielikumā doto paraugu un saskaņā ar E pielikuma I paraugu Padomes 1991. gada 28. janvāra Direktīvā 91/68/EEK, ar ko nosaka dzīvnieku veselības prasības, kas reglamentē Kopienas iekšējo tirdzniecību ar aitām un kazām. Turklāt, ierodoties iebraukšanai Kopienas teritorijā paredzētajā robežkontroles punktā, zīmogam jābūt neskartam un zīmoga numuram jābūt ievadītam sistēmā TRACES. Kompetentās veterinārās iestādes izcelsmes dalībvalsts izbraukšanas punktā pirms sūtījuma tranzīta caur trešo valsti apliecību apzīmogo ar šādu uzrakstu: “VIENĪGI TRANZĪTAM STARP DAŽĀDĀM EIROPAS SAVIENĪBAS DAĻĀM CAUR BIJUŠO DIENVIDSLĀVIJAS MAĶEDONIJAS REPUBLIKU/MELNKALNI/SERBIJU (lieko valsts nosaukumu svītrot)”.

“II”

teritorija atzīta par tādu, kam ir no tuberkulozes oficiāli brīvas teritorijas statuss, tādu dzīvnieku eksportam uz Eiropas Kopienu, kas sertificēti saskaņā ar sertifikāta paraugu BOV-X.

“III”

teritorija atzīta par tādu, kam ir no brucelozes oficiāli brīvas teritorijas statuss, tādu dzīvnieku eksportam uz Eiropas Kopienu, kas sertificēti saskaņā ar sertifikāta paraugu BOV-X.

“IVa”

teritorija atzīta par tādu, kam ir no govju enzootiskās leikozes (GEL) oficiāli brīvas teritorijas statuss, tādu dzīvnieku eksportam uz Eiropas Kopienu, kas sertificēti saskaņā ar sertifikāta paraugu BOV-X.

“IVb”

teritorija ar apstiprinātām saimniecībām atzīta par tādu, kam ir no govju enzootiskās leikozes (GEL) oficiāli brīvas teritorijas statuss, tādu dzīvnieku eksportam uz Eiropas Kopienu, kas sertificēti saskaņā ar sertifikāta paraugu BOV-X.

“V”

teritorija atzīta par tādu, kam ir no brucelozes oficiāli brīvas teritorijas statuss, tādu dzīvnieku eksportam uz Eiropas Kopienu, kas sertificēti saskaņā ar sertifikāta paraugu OVI-X.

“VI”

ģeogrāfiskie ierobežojumi.

“VII”

teritorija atzīta par tādu, kam ir no tuberkulozes oficiāli brīvas teritorijas statuss, tādu dzīvnieku eksportam uz Eiropas Kopienu, kas sertificēti saskaņā ar sertifikāta paraugu RUM.

“VIII”

teritorija atzīta par tādu, kam ir no brucelozes oficiāli brīvas teritorijas statuss, tādu dzīvnieku eksportam uz Eiropas Kopienu, kas sertificēti saskaņā ar sertifikāta paraugu RUM.

“IX”

teritorija atzīta par tādu, kam ir no Aujeski slimības oficiāli brīvas teritorijas statuss, tādu dzīvnieku eksportam uz Eiropas Kopienu, kas sertificēti saskaņā ar sertifikāta paraugu POR-X.

2. DAĻA

Veterināro sertifikātu paraugi

Paraugi

“BOV-X”

veterinārā sertifikāta paraugs mājas liellopiem (tostarp Bubalus un Bison sugu dzīvniekiem un to krustojumiem), kuri pēc ievešanas paredzēti vaislai un/vai audzēšanai.

“BOV-Y”

veterinārā sertifikāta paraugs mājas liellopiem (tostarp Bubalus un Bison sugu dzīvniekiem un to krustojumiem), kuri pēc ievešanas paredzēti tūlītējai nokaušanai.

“OVI-X”

veterinārā sertifikāta paraugs mājas aitām (Ovis aries) un kazām (Capra hircus), kuras pēc ievešanas paredzētas vaislai un/vai audzēšanai.

“OVI-Y”

veterinārā sertifikāta paraugs mājas aitām (Ovis aries) un kazām (Capra hircus), kuras pēc ievešanas paredzētas tūlītējai nokaušanai.

“POR-X”

veterinārā sertifikāta paraugs mājas cūkām (Sus scrofa), kuras pēc ievešanas paredzētas vaislai un/vai audzēšanai.

“POR-Y”

veterinārā sertifikāta paraugs mājas cūkām (Sus scrofa), kuras pēc ievešanas paredzētas tūlītējai nokaušanai.

“RUM”

veterinārā sertifikāta paraugs Artiodactyla kārtas dzīvniekiem (izņemot liellopus (tostarp Bubalus un Bison sugu dzīvniekus un to krustojumus), Ovis aries, Capra hircus, Suidae un Tayassuidae), kā arī Rhinocerotidae un Elephantidae dzimtas dzīvniekiem.

“SUI”

veterinārā sertifikāta paraugs cūku dzimtas savvaļas dzīvniekiem, kā arī Tayassuidae un Tapiridae dzimtas dzīvniekiem.

“CAM”

īpaša apliecinājuma paraugs no Senpjēras un Mikelonas importētiem dzīvniekiem saskaņā ar I pielikuma 4. daļā izklāstītajiem noteikumiem.

SG (papildu garantijas)

“A”

garantijas attiecībā uz infekciozā katarālā drudža un epizootiskās hemorāģiskās slimības testiem dzīvniekiem, kas sertificēti saskaņā ar sertifikātu paraugiem BOV-X (II.2.8.B punkts), OVI-X (II.2.6.D punkts) un RUM (II.2.6. punkts).

“B”

garantijas attiecībā uz cūku vezikulārās slimības un klasiskā cūku mēra testiem dzīvniekiem, kas sertificēti saskaņā ar sertifikātu paraugiem POR-X (II.2.4.B punkts) un SUI (II.2.4.B punkts).

“C”

garantijas attiecībā uz brucelozes testu dzīvniekiem, kas sertificēti saskaņā ar sertifikātu paraugiem POR-X (II.2.4.C punkts) un SUI (II.2.4.C punkts).

Piezīmes

a) Veterināros sertifikātus izsniedz eksportētāja valsts pēc I pielikuma 2. daļā noteiktajiem paraugiem saskaņā ar izkārtojumu, kas atbilst attiecīgajiem dzīvniekiem. Paraugā norādītajā numuru secībā tajos jābūt apliecinājumiem, kas prasīti trešai valstij, un, ja vajadzīgs, papildu garantijām, kuras nepieciešamas ārpuskopienas eksportētājvalstij vai tās daļai.

Ja to prasa ES galamērķa dalībvalsts, attiecībā uz konkrētiem dzīvniekiem veterinārā sertifikāta oriģinālā jāiestrādā arī papildu sertifikācijas prasības.

b) Atsevišķs un īpašs sertifikāts jāsagatavo dzīvniekiem, kurus izved no vienotas teritorijas, kura minēta I pielikuma 1. daļas 2. un 3. ailē, un kurus nosūta uz vienu un to pašu galamērķi un pārvadā tajā pašā dzelzceļa vagonā, kravas furgonā, lidaparātā vai kuģī.

c) Katra sertifikāta oriģinālu sastāda uz vienas lapas abām pusēm vai, ja nepieciešams garāks teksts, to sagatavo tādā formātā, lai visas vajadzīgās lapas veidotu vienotu un nedalāmu veselumu.

d) Tas jāsagatavo vismaz vienā no tās ES dalībvalsts valsts valodām, kuras robežkontroles punktā veic pārbaudi, un galamērķa ES dalībvalsts valodā. Tomēr šīs dalībvalstis drīkst atļaut lietot citu Kopienas valodu savas valodas vietā, ja vajadzīgs, pievienojot oficiālu tulkojumu.

e) Ja sūtījuma vienību identifikācijas nolūkā (shēma sertifikāta parauga I.28. punktā) sertifikātam ir jāpievieno papildu lapas, šīs lapas arī uzskata par daļu no sertifikāta oriģināla, un uz katras lapas jābūt valsts pilnvarotā veterinārārsta zīmogam un parakstam.

f) Ja sertifikāts, ietverot e) punktā minētās papildu shēmas, ir uz vairāk nekā vienas lapas, katru lapu numurē – (lapas numurs) no (kopējā lapu skaita) – apakšējā daļā, un tās augšējā daļā ir sertifikāta koda numurs, kuru tam piešķīrusi kompetentā iestāde.

g) Valsts pilnvarotajam veterinārārstam sertifikāta oriģināls jāaizpilda un jāparaksta 24 stundu laikā pirms sūtījuma iekraušanas izvešanai uz Kopienu. Tā rīkojoties, eksportējošās valsts kompetentās iestādes nodrošina, lai tiktu ievēroti sertifikācijas principi, kas līdzvērtīgi Padomes Direktīvā 96/93/EK noteiktajiem principiem.

Parakstam jābūt krāsā, kas atšķiras no dokumenta drukas krāsas. Tāds pats noteikums attiecas uz zīmogiem, ja vien tie nav reljefi vai ūdenszīmes veidā.

h) Sertifikāta oriģinālam ir jābūt kopā ar sūtījumu, līdz tas sasniedz ES robežkontroles punktu.

i) Sertifikāts ir derīgs 10 dienas no izdošanas datuma.

Ja pārvadājums notiek ar kuģi, derīgumu pagarina par kuģa brauciena laiku. Šim nolūkam veterinārajam sertifikātam pievieno kuģa kapteiņa deklarācijas oriģinālu, kas sagatavots saskaņā ar šā lēmuma I pielikuma 3. daļas papildinājumu.

j) Dzīvniekus nepārvadā kopā ar tādiem dzīvniekiem, kuru galamērķis nav Eiropas Kopiena vai kuriem ir zemāks veselības statuss.

k) Pārvadājuma laikā uz Eiropas Kopienu dzīvniekus neizkrauj to valstu teritorijā vai valsts daļā, kas nav apstiprināta šādu dzīvnieku ievešanai Kopienā.

l) I.2. un II.a ailē minētajam sertifikāta numuram jābūt kompetentās iestādes piešķirtam.

Īpašs dzīvnieku veselības apliecinājums dzīvniekiem, kas pirms to eksporta uz Eiropas Kopienu ievietoti karantīnā Sanpjērā un Mikelonā

▼M54

3. DAĻA

A — Papildinājums, ja dzīvnieku pārvadājums notiek pa jūru

(Jāaizpilda un jāpievieno veterinārajam sertifikātam, ja pārvadājums līdz Eiropas Kopienas robežai ietver pārvadājumu ar kuģi, kaut vai tikai kā daļu no brauciena.)

B — Nosacījumi savākšanas centru apstiprināšanai

Apstiprināti savākšanas centri atbilst šādām prasībām.

I. Tie ir valsts pilnvarota veterinārārsta pārraudzībā.

II. Katrs no tiem atrodas tādas teritorijas centrā, kuras diametrs ir 20 km un kurā, saskaņā ar oficiāliem konstatējumiem, vismaz 30 dienas, pirms tos izmanto kā apstiprinātus centrus, nav bijis neviena mutes un nagu sērgas gadījuma.

III. Pirms tos izmanto kā apstiprinātus centrus, tie ir iztīrīti un dezinficēti ar eksportētājvalstī oficiāli atļautiem dezinficējošiem līdzekļiem, kas ir iedarbīgi iepriekš II nosacījumā minētās slimības kontrolei.

IV. Ņemot vērā to dzīvnieku skaitu, ko tie spēj uzņemt, tiem ir jābūt a) telpām un aprīkojumam, kas paredzēts tikai šim mērķim; b) atbilstošām iekārtām, ko ir viegli tīrīt un dezinficēt, iekraušanai, izkraušanai un piemērota standarta dzīvnieku mītnēm, iekārtām dzīvnieku dzirdīšanai un barošanai, kā arī iekārtām, kas vajadzīgas lai veiktu jebkādu nepieciešamo aprūpi; c) piemērotām pārbaudes un izolācijas telpām un iekārtām; d) piemērotam aprīkojumam telpu un kravas autotransporta tīrīšanai un dezinficēšanai; e) piemērotai barības, pakaišu un kūtsmēslu glabāšanas zonai; f) piemērotām sistēmām notekūdeņu savākšanai un novadīšanai; g) birojam valsts pilnvarotajam veterinārārstam.

V. Kad centrs darbojas, tajā jābūt pietiekamam skaitam veterinārārstu, lai izpildītu visus pienākumus.

VI. Tajā ielaiž tikai tādus dzīvniekus, kas ir individuāli identificēti, lai garantētu izsekojamību. Šajā nolūkā centra īpašnieks vai arī par centru atbildīgā persona nodrošina, ka uzņemtie dzīvnieki ir pareizi identificēti un tiem ir attiecīgajām sugām un kategorijām paredzētie veselības dokumenti vai sertifikāti. Turklāt šī persona reģistrā vai datu bāzē un vismaz trīs gadus saglabā šādus datus — īpašnieka vārds, izcelsme, ievešanas un izvešanas datums, dzīvnieku skaits un identifikācija vai izcelsmes ganāmpulka reģistrācijas numurs un to galamērķis, pārvadātāja reģistrācijas numurs un tā kravas furgona reģistrācijas numurs, kas atveda dzīvniekus vai aizveda tos no telpām.

VII. Visi dzīvnieki, ko ved caur savākšanas centru, atbilst veselības nosacījumiem, kas noteikti attiecīgās dzīvnieku kategorijas ievešanai Eiropas Kopienā.

VIII. Uz Eiropas Kopienu eksportējamie dzīvnieki, kurus ved caur savākšanas centru, sešu dienu laikā pēc ievešanas centrā ir jāiekrauj un jānosūta tieši uz eksportētājvalsts robežu: a) tā, lai tie nenonāktu saskarē ar citiem pārnadžiem, kas nav dzīvnieki, kuri atbilst veselības nosacījumiem, kas paredzēti attiecīgās dzīvnieka kategorijas ievešanai Eiropas Kopienā; b) sadalot kravās tā, lai nevienā kravā vienlaikus nebūtu mājdzīvnieku vaislai vai ražošanai un dzīvnieku tūlītējai nokaušanai; c) vedot transportlīdzekļos vai konteineros, kuri iepriekš iztīrīti un dezinficēti ar eksportētājvalstī oficiāli atļautiem dezinficējošiem līdzekļiem, kas ir iedarbīgi iepriekš II nosacījumā minētās slimības kontrolei, un kuri ir tā konstruēti, lai transportēšanas laikā no transportlīdzekļa nevarētu izplūst vai izbirt izkārnījumi, urīns, pakaiši vai barība.

IX. Ja nosacījumi dzīvnieku eksportēšanai uz Kopienu prasa veikt testu noteiktā laika posmā pirms to iekraušanas, tad šajā laika posmā iekļauj savākšanas laiku līdz pat sešām dienām pēc dzīvnieku ievešanas apstiprinātajos centros.

X. Eksportētājvalsts izraugās tos apstiprinātos centrus, kas ir apstiprināti attiecībā uz dzīvniekiem vaislai un audzēšanai, un tos apstiprinātos centrus, kas ir apstiprināti attiecībā uz kaušanai paredzētiem dzīvniekiem, un paziņo Komisijai un dalībvalstu kompetentajām galvenajām iestādēm šādu centru nosaukumus un adreses, un šos datus regulāri atjaunina.

XI. Eksportētājvalsts nosaka apstiprināto centru oficiālas uzraudzības procedūru un nodrošina šīs uzraudzības veikšanu.

XII. Tie ir regulāri jāpārbauda, lai pārliecinātos, ka apstiprināšanas prasības joprojām ir ievērotas. Ja šīs prasības nav ievērotas un apstiprinājumu aptur, apstiprinājumu drīkst atjaunot tikai tad, kad kompetentā iestāde ir pārliecinājusies par centra pilnīgu atbilstību visiem iepriekš minētajiem noteikumiem.

C — Materiālu standartizācijas un testēšanas procedūru protokoli

Tuberkuloze (TBL)

Saskaņā ar Direktīvas 64/432/EEK B pielikumu veic vienkāršu intradermālu tuberkulīna testu, izmantojot liellopu tuberkulīnu. Cūku dzimtas dzīvniekiem saskaņā ar Direktīvas 64/432/EEK B pielikumu veic vienkāršu intradermālu tuberkulīna testu, izmantojot putnu tuberkulīnu, izņemot to, ka injicēšanas vieta ir brīvā āda pie auss pamatnes.

Bruceloze (Brucella abortus) (BRL)

Saskaņā ar Direktīvas 64/432/EEK C pielikumu veic seruma aglutinācijas testu, komplementa fiksācijas testu, buferētu brucellu antigēna testu un imūnfermentatīvās analīzes (ELISA).

Bruceloze (Brucella melitensis) (BRL)

Testus veic saskaņā ar Direktīvas 91/68/EEK C pielikumu.

Govju enzootiskā leikoze (GEL)

Saskaņā ar Padomes Direktīvas 64/432/EEK D pielikuma II nodaļas A un C punktu veic agara gela imūndifūzijas testu un imūnfermentatīvo analīzi (ELISA).

Infekciozais katarālais drudzis (BTG)

Veic bloķējošo vai salīdzinošo ELISA testu saskaņā ar šādu protokolu.

Ar salīdzinošo ELISA testu, izmantojot monoklonālu antivielu 3-17-A3, var noteikt antivielas visiem zināmajiem infekciozā katarālā drudža vīrusa (BTV) serotipiem.

Testa princips ir reakcijas pārtraukšana starp infekciozā katarālā drudža (BTV) antivielu un grupas specifisku monoklonālu antivielu (3-17-A3), pievienojot testa serumu. Testa serumā esošās infekciozā katarālā drudža vīrusa (BTV) antivielas bloķē monoklonālās antivielas (Mab) reaktivitāti, un tā rezultātā pēc fermentētas pretpeļu antivielas un hromogēna/substrāta pievienošanas vājinās sagaidāmā krāsas attīstība. Serumus var testēt vienā atšķaidījumā — 1:5 (krāsu reakcijas — 1. papildinājums) vai var titrēt (seruma titrēšanas metode — 2. papildinājums), lai norādītu atšķaidījuma beigu punktu. Inhibīcijas vērtības, kas augstākas par 50 %, var uzskatīt par pozitīvām.

1. Atbilstošas ELISA mikrotitra plāksnes.

2. Antigēns: piegādā kā šūnu ekstrakcijas koncentrātu, kas sagatavots, kā aprakstīts turpmāk, un ko uzglabā vai nu –20 °C, vai –70 °C.

3. Bloķējošais buferšķīdums: fosfāta buferšķīdums (PBS), kas satur 0,3 % BTV negatīvu pieaugušu liellopu serumu, 0,1 % (V/V) Tween-20 (piegādā kā polioksietilēna sorbitāna monolaurāta sīrupu) PBS.

4. Monoklonāla antiviela: 3-17-A3 (piegādā kā hibridomas audu kultūras centrifugātu) pret grupas specifisko polipeptīdu p7, uzglabā –20 °C temperatūrā vai liofilizētā veidā un pirms lietošanas atšķaida 1/100 ar bloķējošo buferšķīdumu.

5. Konjugāts: trušu pretpeļu globulīns (adsorbēts un eluēts), kas konjugēts pret mārrutku peroksidāzi un glabāts tumsā 4 °C temperatūrā.

6. Hromogēns un substrāts: Ortofenilēndiamīns (OPD-hromogēns) ar galīgo koncentrāciju 0,4 mg/ml sterilā destilētā ūdenī. Ūdeņraža peroksīds (30 % m/V substrāts) 0,05 % V/V, ko pievieno tieši pirms lietošanas (5 μl H2O2 uz 10 ml OPD). (Ar OPD darbojas uzmanīgi — valkā gumijas cimdus — aizdomas par mutagenitāti.)

7. Vienmolāra sērskābe: 26,6 ml skābes pievienots 473,4 mililitriem destilēta ūdens. (Jāatceras, ka skābi vienmēr pievieno ūdenim, bet ūdeni nekad nepievieno skābei.)

8. Orbitālais kratītājs

9. ELISA plates nolasītājs (testu var nolasīt vizuāli).

Cc: konjugāta kontrole (bez seruma/bez monoklonālās antivielas); C++: izteikti pozitīva seruma kontrole; C+: vāji pozitīva seruma kontrole; C–: negatīva seruma kontrole; Cm monoklonālās antivielas kontrole (bez seruma).

1. papildinājums: Kontrolatšķaidījumu (1:5) formāts (40 serumu plate)

	Kontrole		Testa serumi
	1	2	3	4	5	6	7	8	9	10	11	12
A	Cc	C–	1	2	3	4	5	6	7	8	9	10
B	Cc	C–	1	2	3	4	5	6	7	8	9	10
C	C++	C++
D	C++	C++
E	c+	c+
F	c+	c+
G	Cm	Cm										40
H	Cm	Cm										40

2. papildinājums: Seruma titrēšanas formāts (10 serumu plate)

Kontrole

Testa serumi

C–

1:5

C–

1:10

C++

1:20

C++

1:40

1:80

1:160

1:320

1:640

Konjugāta kontrole (Cc)

1A un 1B iedobes ir tukšā parauga pārbaude, ko veido BTV antigēns un konjugāts. To var izmantot tukšā parauga pārbaudei ELISA nolasītājā.

Mab kontrole (Cm)

1. un 2. ailē G un H rindas ir monoklonālās antivielas kontrole, un tajā ietilpst BTV antigēns, monoklonālā antiviela un konjugāts. Šīs iedobes reprezentē maksimālo iekrāsošanos. Šīs kontroles vidējais optiskā blīvuma nolasījumu lielums ir inhibīcijas vērtība 0 %.

Pozitīvā kontrole (C++, C–)

1. un 2. ailes C-D-E-F rindas. Šajās iedobēs ir BTV antigēns, attiecīgi BTV izteikti un vāji pozitīvais imūnserums, Mab un konjugāts.

Negatīva kontrole (C–)

Iedobes 2A un 2B ir negatīvās kontroles, kurās ir BTV antigēns, BTV negatīvais imūnserums, Mab un konjugāts.

Testa serumi

Plašiem seroloģiskajiem pētījumiem un ātrajam skrīningam serums jātestē vienā atšķaidījumā — 1:5 (1. papildinājums). Alternatīvi — 10 serumus var testēt atšķaidījumu diapazonā no 1:5 līdz 1:640 (2. papildinājums). Tas dos dažas norādes par antivielu titru testa serumā.

1. BTV antigēnu atšķaida PBS līdz iepriekš titrētai koncentrācijai, īsu laiku apstrādā ar ultraskaņu, lai disperģētu saķepušus vīrusus (ja nav ultraskaņas aparatūras, tad enerģiski pipetē), un pievieno 50 μl visās ELISA plates iedobēs. Uzsit plates malām, lai disperģētu antigēnu.

2. Inkubē 60 minūtes 37 °C temperatūrā orbitālajā kratītājā. Plates trīs reizes skalo, ar nesterilu PBS uzpludinot un iztukšojot iedobes, un nosusina virs filtrpapīra.

3. Kontroliedobes: Pievieno Cc iedobēs 100 μl bloķējošā buferšķīduma. Pievieno 50 μl pozitīvās un negatīvās kontroles seruma atšķaidījumā 1:5 (10 μl seruma + 40 μl bloķējošā buferšķīduma) attiecīgajās iedobēs C–, C + un C++. Mab kontroles iedobēs pievieno 50 μl bloķējošā buferšķīduma.

Kontroltitrēšanas metode: Katra testa serumu, atšķaidījumā 1:5 bloķējošā buferšķīdumā, pievieno dubultajām iedobēm no 3. līdz 12. ailē (10 μl seruma + 40 μl bloķējošā buferšķīduma),

vai arī

Seruma titrēšanas metode: Sagatavo katra testa parauga divkārša atšķaidījuma virknes (no 1:5 līdz 1:640) bloķējošā buferšķīdumā astoņās iedobēs vienkāršajās ailēs (no 3. līdz 12.).

4. Uzreiz pēc testa serumu pievienošanas Mab atšķaida 1:100 bloķējošajā buferšķīdumā un pievieno 50 μl visās plates iedobēs, izņemot tukšā parauga kontroli.

5. Inkubē 60 minūtes 37 °C temperatūrā orbitālajā kratītājā. Trīs reizes skalo ar PBS un nosusina.

6. Trušu pretpeļu koncentrātu atšķaida līdz 1/5000 bloķējošajā buferšķīdumā un visās plates iedobēs pievieno 50 μl.

7. Inkubē 60 minūtes 37 °C temperatūrā orbitālajā kratītājā. Trīs reizes skalo ar PBS un nosusina.

8. Atkausē OPD un tieši pirms izmantošanas katriem 10 ml OPD pievieno 5 μl 30 % ūdeņraža peroksīda. Visām plates iedobēm pievieno 50 μl. Ļauj krāsai attīstīties apmēram 10 minūtes un aptur reakciju ar 1 M sērskābes (50 μl uz iedobi). Krāsai ir jāattīstās Mab kontroles iedobēs un tajās iedobēs, kur ir serumi, kas nesatur antivielas pret infekciozo katarālo drudzi (BTV).

9. Plates pārbauda un reģistrē vai nu vizuāli, vai arī ar spektrofotometriskā nolasītāja palīdzību.

Izmantojot programmatūru, izdrukā optiskā blīvuma (OB) vērtības un procentuālo inhibīciju (PI) attiecībā uz testa un kontroles serumiem, pamatojot ar vidējo vērtību, kas reģistrēta antigēna kontroles iedobēm. Datus, kas izteikti OB un PI vērtību veidā, izmanto, lai noteiktu, vai tests izpildīts pieļaujamās robežās. Augstākās kontroles robežas (UCL) un zemākās kontroles robežas (LCL) Mab kontrolei (antigēns plus Mab bez testa seruma) ir starp OD vērtībām 0,4 un 1,4. Visas plates, kas neatbilst iepriekšminētajiem kritērijiem, ir nederīgas.

Ja nav pieejama datora programmatūra, izdrukā OD vērtības, lietojot ELISA drukātāju. Antigēna kontroles iedobēm aprēķina vidējo OD vērtību, kas ir vienāda ar 100 % vērtību. Nosaka 50 % OD vērtību un manuāli aprēķina katra parauga pozitivitāti un negativitāti.

Procentuālās inhibēšanas (PI) vērtība = 100 – (katra testa kontroles OD/Cm vidējā OD) × 100.

Dubultajās negatīvās kontroles serumu iedobēs un dubultajās tukšās analīzes iedobēs reģistrētajām PI vērtībām jābūt attiecīgi starp +25 % un –25 % un starp +95 % un +105 %. Neiekļaušanās šajās robežās nepadara plāksni par nederīgu, bet norāda uz fona krāsojuma veidošanos. Izteikti un vāji pozitīvās kontroles serumiem attiecīgi jāreģistrē PI vērtības starp +81 % un +100 % un starp +51 % un +80 %.

Diagnostikas slieksnis testa serumam ir 50 % (PI 50 % vai OD 50 %). Paraugus, kam reģistrētās PI vērtības ir zemākas par 50 %, reģistrē kā negatīvus. Paraugus, kam reģistrētās PI vērtības attiecībā uz dubultajām iedobēm atrodas abpus slieksnim, uzskata par šaubīgiem; šādus paraugus var atkārtoti testēt kontroltestā un/vai titrējot. Arī pozitīvus paraugus var titrēt, lai varētu norādīt uz pozitīvā rezultāta pakāpi.

Vizuālais nolasījums: Pozitīvos un negatīvos paraugus ir viegli atšķirt ar aci; vāji pozitīvus vai izteikti negatīvus paraugus var būt grūtāk skaidrot ar aci.

1. Skalo 40–60 Rū kolbas, kurās ir konfluentas BHK-21 šūnas, trīs reizes ar Īgla barotni, kas nesatur serumu, un Īgla barotnē, kas nesatur serumu, veic inficēšanu ar infekciozā katarālā drudža vīrusa 1. serotipu.

2. Inkubē 37 °C temperatūrā un katru dienu pārbauda attiecībā uz citopātisko efektu (CPE).

3. Kad CPE ir vērojams 90 līdz 100 % katras Rū mēģenes šūnu kārtiņai, vīrusu ievāc, nokratot visas šūnas, kas vēl pielipušas stiklam.

4. Centrifugē ar 2 000 līdz 3 000 apgriezieniem minūtē, lai granulētu šūnas.

5. Nolej centrifugātu un atkārtoti suspendē šūnas apmēram 30 ml PBS, kas satur 1 % Sarkosyl un 2 ml fenilmetilsulfonilfluorīda (līzes buferšķīdums). Tā rezultātā šūnas var veidot gelu un, lai šo efektu samazinātu, var pievienot vairāk līzes buferšķīduma. (NB: Fenilmetilsulfonilfluorīds ir kaitīgs — jārīkojas ārkārtīgi piesardzīgi.)

6. Šūnas uz 60 sekundēm atdala, izmantojot ultraskaņas zondi ar amplitūdu 30 mikronu.

7. Centrifugē 10 minūtes ar 10 000 apgriezieniem minūtē.

8. Centrifugātu uzglabā +4 °C temperatūrā un atlikušo šūnu granulātu atkārtoti suspendē 10 līdz 20 ml līzes buferšķīdumā.

9. Apstrādā ar ultraskaņu un dzidrina, katrā posmā uzglabājot centrifugātu, pavisam trīs reizes.

10. Centrifugātus sakrāj un centrifugē 120 minūtes +4 °C temperatūrā ar 24 000 apgriezieniem minūtē virs 5 ml 40 % saharozes spilvena (m/V PBS), izmantojot 30 ml Bekmaņa centrifūgas mēģenes un SW 28 rotoru.

11. Nolej centrifugātu, rūpīgi izžāvē mēģenes un atkārtoti suspendē granulu PBS, iedarbojoties ar ultraskaņu. Antigēnu uzglabā alikvotās daļās –20 °C temperatūrā.

Infekciozā katarālā drudža ELISA antigēnu titrē ar netiešo ELISA. Divkāršus antigēna atšķaidījumus titrē attiecībā pret monoklonālās antivielas 3-17-A3 konstantu atšķaidījumu (1/100). Rīkojas pēc šāda protokola.

1. Infekciozā katarālā drudža (BTV) antigēnu atšķaida PBS visā mikrotitrēšanas platē divkāršas atšķaidīšanas sērijās (50 μl/iedobe), izmantojot daudzkanālu pipeti.

2. Inkubē vienu stundu 37 °C temperatūrā orbitālajā kratītājā.

3. Plates skalo trīs reizes ar PBS.

4. Katrai iedobei mikrotitrēšanas platē pievieno 50 μl monoklonālās antivielas 3-17-A3 (atšķaidīta 1/100).

5. Inkubē vienu stundu 37 °C temperatūrā orbitālajā kratītājā.

6. Plates skalo trīs reizes ar PBS.

7. Katrai iedobei mikrotitrēšanas platē pievieno 50 μl trušu pretpeļu globulīna, kas konjugēts attiecībā pret mārrutku peroksidāzi, izšķīdinātu līdz iepriekš titrētai optimālai koncentrācijai.

8. Inkubē vienu stundu 37 °C temperatūrā orbitālajā kratītājā.

9. Pievieno substrātu un hromogēnu, kā aprakstīts iepriekš. Reakciju aptur pēc 10 minūtēm, pievienojot vienmolāro sērskābi (50 μl/iedobe).

Salīdzinošajā novērtējumā monoklonālajām antivielām jābūt vairākumā, tādēļ izvēlas tādu antigēna atšķaidījumu, kas atrodas uz titrēšanas līknes (nevis plato laukumā), kā rezultātā pēc 10 minūtēm iegūst optisko blīvumu apmēram 0,8.

Veic agara gēla imūndifūzijas testu saskaņā ar šādu protokolu.

Nogulsnēs izkrītošu antigēnu sagatavo jebkurā šūnu kultūras sistēmā, kas ļauj strauji pavairot infekciozā katarālā drudža vīrusa standarta celmu. Ieteicams izmantot BHK vai Vero šūnas. Vīrusa augšanas beigās centrifugāta šķidrumā ir antigēns, bet, lai tas kļūtu iedarbīgs, tā koncentrācijai jābūt piecdesmitkārtīgai līdz simtkārtīgai. To var panākt ar jebkādu proteīnu koncentrācijas standarta procedūru; vīrusu antigēnā var inaktivēt, pievienojot 0,3 % (m/V) beta-propiolaktonu.

Izmantojot starptautisko standartserumu un antigēnu, iegūst valsts standartserumu, kas ir standartizēts optimālā samērā pret starptautisko standartserumu, liofilizēts un ko katrā testā izmanto kā zināmo kontrolserumu.

Procedūra

Vismaz 3,0 mm dziļā Petrī trauciņā ielej 1 % agarozi, kas sagatavota borāta vai nātrija barbitāla buferšķīdumā ar pH līmeni 8,5 līdz 9,0. Agarā izgriež paraugu septiņām mitrumu nesaturošām iedobēm, kur katras diametrs ir 5,0 mm. Paraugs sastāv no vienas centrālās iedobes un sešām iedobēm 3 mm rādiusa lokā ap to. Centrālo iedobi piepilda ar standarta antigēnu. 2., 4. un 6. perifēro iedobi piepilda ar zināmu pozitīvu serumu, 1., 3. un 5. iedobi piepilda ar testa serumiem. Sistēmas inkubācija istabas temperatūrā noslēgtā mitrā kamerā ilgst līdz 72 stundām.

Interpretācija

Testa serums ir pozitīvs, ja tas izveido specifisku precipitācijas līniju ar antigēnu un pilnīgu identitātes līniju ar kontroles serumu. Testa serums ir negatīvs, ja tas neveido specifisku precipitācijas līniju ar antigēnu un neizliec kontroles seruma līniju. Petrī trauciņi ir jāpārbauda pret tumšu fonu un netiešā apgaismojumā.

Epizootiskā hemorāģiskā slimība (EHD)

Veic agara gela imūndifūzijas testu saskaņā ar šādu protokolu.

Antigēns

Nogulsnēs izkrītošu antigēnu sagatavo jebkurā šūnu kultūras sistēmā, kas ļauj strauji pavairot epizootiskās hemorāģiskās slimības vīrusa attiecīgo serotipu(-us). Ieteicams izmantot BHK vai Vero šūnas. Vīrusa augšanas beigās centrifugāta šķidrumā ir antigēns, bet, lai tas kļūtu iedarbīgs, tā koncentrācijai jābūt piecdesmitkārtīgai līdz simtkārtīgai. To var panākt ar jebkādu proteīnu koncentrācijas standarta procedūru; vīrusu antigēnā var inaktivēt, pievienojot 0,3 % (m/V) beta-propiolaktonu.

Zināmais pozitīvais kontroles serums

Testa serums

Procedūra

Interpretācija

Infekciozais liellopu rinotrageīts (IBR)/infekcionais pustulozais vulvovaginīts (IPV)

Veic seruma neitralizācijas testu saskaņā ar šādu protokolu.

Serums

Visus serumus pirms lietošanas termiski inaktivē 30 minūtes 56 °C temperatūrā.

Procedūra

Konstantajā vīrusspecifiskajā seruma neitralizācijas testā, ko veic mikrotitrēšanas platēs, izmanto MDBK vai citas uzņēmīgas šūnas. Izmanto Kolorādo, Oksfordas vai kādu citu vīrusa standartcelmu 100 TCID uz 0,025 ml; inaktivētus neatšķaidītus seruma paraugus sajauc ar tādu pašu tilpumu (0,025 ml) vīrusa suspensijas. Pirms MDBK šūnu pievienošanas vīrusa/seruma maisījumus 24 stundas inkubē mikrotitrēšanas platēs 37 °C temperatūrā. Izmanto šūnas tādā koncentrācijā, kas pēc 24 stundām veido pilnīgu monošūnu slāni.

Kontrolanalīze

i) vīrusa inficētspējas pārbaude, ii) seruma toksicitātes kontroles, iii) neinokulētu šūnu kultūru kontrole, iv) standarta imūnserums.

Interpretācija

Neitralizācijas testa rezultātus un testā izmantotā vīrusa titru reģistrē pēc trīs līdz sešu dienu inkubēšanas 37 °C temperatūrā. Seruma titri uzskatāmi par negatīviem, ja nav vērojama neitralizācija atšķaidījumā 1/2 (neatšķaidīts serums).

B.	Jebkurš cits tests, kas atzīts saskaņā ar Komisijas Lēmumu 93/42/EK par papildu garantijām attiecībā uz infekciozo rinotraheītu liellopiem, kas paredzēti dalībvalstīm vai dalībvalstu reģioniem, kuros šī slimība nav sastopama.

Mutes un nagu sērga (FMD)

Veic barības vada/rīkles paraugu noņemšanu un pārbaudi saskaņā ar šādu protokolu.

Reaģenti

Pirms paraugu ņemšanas sagatavo transportēšanas vidi. Divu ml tilpumus izdala tik daudzos traukos, no cik daudziem dzīvniekiem ir jāņem paraugi. Traukiem, ko izmanto, ir jāiztur sasaldēšana ar cieto CO2 vai šķidro slāpekli. Paraugus iegūst, izmantojot īpašas konstrukcijas krēpu savācēju vai elastīgo zondi. Parauga iegūšanai elastīgās zondes kausu ievada caur muti, pāri mēles aizmugurei uz barības vada augšējo daļu. Ar sāniski un uz aizmuguri vērstām kustībām cenšas nokasīt virsmas epitēliju no barības vada augšējās daļas un rīkles gala. Tad elastīgo zondi izņem, vēlams, pēc tam, kad dzīvnieks ir izdarījis rīšanas kustību. Kausam būtu jābūt pilnam un jāsatur maisījums no gļotām, siekalām, barības vada šķidruma un šūnu atliekām. Rūpīgi jānodrošina, lai katrs paraugs saturētu saskatāmu šūnu materiālu. Jānovērš nevērīga apiešanās, kas izraisa asiņošanu. Paraugi no dažiem dzīvniekiem var būt spēcīgi piesārņoti ar atgremošanas saturu. Šādi paraugi ir jāizmet un pirms atkārtotas parauga ņemšanas dzīvnieka mute ir jāizskalo ar ūdeni vai, vēlams, ar fizioloģisko šķīdumu.

Paraugu apstrāde

Katram paraugam, kas savākts elastīgās zondes kausā, pārbauda kvalitāti, un 2 ml pievieno vienādam transportēšanas vides tilpumam traukā, kas var izturēt sasaldēšanu. Traukus cieši noslēdz, aizzīmogo, dezinficē un marķē. Paraugus uzglabā vēsumā (+4 °C) un trīs līdz četru stundu laikā pārbauda vai novieto uz sausa ledus (–69 °C) vai šķidrā slāpekļa un uzglabā sasaldētus līdz pārbaudīšanai. Starplaikos starp dzīvniekiem elastīgo zondi dezinficē un mazgā trīs kārtās tīra ūdens.

Pārbaude attiecībā uz mutes un nagu sērgas vīrusu

Paraugus inokulē primārās vērša vairogdziedzera šūnu kultūrās, izmantojot vismaz trīs mēģenes katram paraugam. Var izmantot citas uzņēmīgas šūnas, piemēram, primārās liellopu vai cūku nieru šūnas, bet jāņem vērā, ka tās ir mazāk jutīgas attiecībā uz dažiem mutes un nagu sērgas vīrusa celmiem. Mēģenes inkubē 37 °C temperatūrā veltņveida aparātā un 48 stundas katru dienu pārbauda attiecībā uz citopātisko efektu (CPE). Ja rezultāts ir negatīvs, kultūrām veic aklo uzsējumu uz jaunām kultūrām un no jauna 48 stundas pārbauda. Ir jāapstiprina katra CPE specifiskums.

Ieteicamās transportēšanas vides

1. 0,08 M fosfāta buferšķīduma, pH 7,2, kas satur 0,01 % liellopu seruma albumīnu, 0,002 % fenola sarkano un antibiotikas.

2. Audu kultūras barotne (piemēram, Īgla MEM), kas satur 0,04 M HEPES buferšķīdumu, 0,01 % liellopu seruma albumīnu un antibiotikas, pH 7,2.

3. Antibiotikas (uz ml galīgā šķīduma) jāpievieno transportēšanas videi, piem., penicilīns 1 000 IU, neomicīna sulfāts 100 IU, polimiksīna B sulfāts 50 IU, mikostatīns 100 IU.

Veic vīrusa neitralizācijas testu saskaņā ar šādu protokolu.

Reaģenti

Mutes un nagu sērgas vīrusa rezerves antigēnu sagatavo šūnu kultūrās vai uz liellopu mēlēm un uzglabā –70 vai mazāk °C temperatūrā vai –20 °C temperatūrā pēc tam, kad pievienots 50 % glicerīna. Tas ir rezerves antigēns. Šajos apstākļos mutes un nagu sērgas vīruss ir stabils un titri paliek gandrīz nemainīgi mēnešiem ilgi.

Procedūra

Testu veic audu kultūru plakandibena mikrotitrēšanas platēs, izmantojot uzņēmīgas šūnas, piemēram, IB-RS-2, BHK-21 vai teļa nieru šūnas. Serumus testam izšķīdina 1/4 šūnu kultūras barotnē, kurā nav seruma, pievienojot 100 IU/ml neomicīna vai citas piemērotas antibiotikas. Serumus inaktivē 30 minūtes 56 °C temperatūrā un no 0,05 ml tilpumiem mikrotitrēšanas platēs pagatavo divkāršas atšķaidīšanas sēriju, izmantojot 0,05 ml atšķaidīšanas cilpas. Pēc tam katrai iedobei pievieno iepriekš titrētu vīrusu, kas arī ir atšķaidīts kultūras barotnē, kurā nav seruma, un satur 100 TCID50/0,05 ml. Pēc vienu stundu ilgas inkubācijas 37 °C temperatūrā, kur notiek neitralizācija, katrai iedobei pievieno 0,05 ml suspensijas šūnu, kas satur 0,5 līdz 1,0 × 106 šūnu 1 ml šūnu kultūras barotnes, kas satur serumu, kurā nav mutes un nagu sērgas antivielu, un plates hermētiski noslēdz. Plates inkubē 37 °C temperatūrā. Monoslāņi normālos apstākļos kļūst konfluenti 24 stundu laikā. Pēc 48 stundām CPE parasti ir pietiekami izteikts testa mikroskopiskai nolasīšanai. Šajā laikā var veikt galīgo mikroskopisko nolasījumu vai arī var nofiksēt plates un iekrāsot makroskopiskajam nolasījumam, piemēram, izmantojot 10 % formalīna sāls šķīdumu un 0,05 % metilēnzilo.

Kontrolanalīze

Kontrolanalīze katrā testā ietver homologu imūnserumu ar zināmu titru, šūnu kontroli, seruma toksicitātes kontroli, barotnes kontroli un vīrusa titrēšanu, no kā aprēķina faktisko vīrusa daudzumu testā.

Interpretācija

Iedobes ar CPE pazīmēm uzskata par inficētām, un neitralizācijas titrus izsaka kā apgriezti proporcionālu tāda seruma galīgo atšķaidījumu, kāds ir seruma/vīrusa maisījumos 50 % beigu punktā, ko aprēķina pēc Spīrmena-Karbera metodes. (Karber, G., 1931, Archiv fuer Experimentelle Pathologie und Pharmokologie, 162, 480). Testus uzskata par derīgiem, ja faktiskais vīrusa daudzums, ko testā izmanto vienai iedobei, ir no 101,5 līdz 102,5 TCID50 un ja standartseruma titrs divkārt pārsniedz to sagaidāmo lielumu, ko aplēš no iepriekšējām titrēšanām. Ja kontroles pārsniedz šīs robežas, testus atkārto. Beigu punkta titru, kas ir 1/11 vai mazāks, uzskata par negatīvu.

Ar ELISA testu veic antivielas noteikšanu un kvantitatīvo noteikšanu saskaņā ar šādu protokolu.

Reaģenti

Trušu imūnserumi attiecībā pret septiņu tipu mutes un nagu sērgas vīrusa (FMDV) antigēnu 146S, ko lieto paredzētajā optimālajā koncentrācijā karbonāta/bikarbonāta buferšķīdumā, pH 9,6. Antigēnus pagatavo no izvēlētiem vīrusu celmiem, ko audzē uz BHK–21 šūnu monoslāņiem. Izmanto neattīrītos centrifugātus un iepriekš titrē saskaņā ar protokolu, bet bez seruma, lai iegūtu atšķaidījumu, kuram pēc tāda paša tilpuma PBST (fosfāta buferšķīdums, kas satur 0,05 % Tween–20 un fenolsarkano indikatoru) pievienošanas optiskā blīvuma nolasījums būtu no 1,2 līdz 1,5. Vīrusus var izmantot inaktivētā veidā. PBST lieto kā atšķaidītāju. Pagatavo jūrascūciņu imūnserumus, inokulējot jūrascūciņas ar katra serotipa 146S antigēnu. Sagatavo paredzēto optimālo koncentrāciju PBST, kas satur 10 % normālu liellopu serumu un 5 % normālu trušu serumu. Trušu pretjūrascūciņu imūnglobulīnu, kas konjugēts attiecībā pret mārrutku peroksidāzi, izmanto paredzētajā optimālajā koncentrācijā PBST, kas satur 10 % normālu liellopu serumu un 5 % normālu trušu serumu. Testa serumus izšķīdina PBST.

Procedūra

1. ELISA plates pārklāj ar 50 μl trušu antivīrusu serumiem un atstāj līdz rītam mitruma kamerā istabas temperatūrā.

2. Vairākiedobju platēs ar U veida apakšu (nesēja plates) pagatavo piecdesmit mikrolitrus katra testa seruma dubultas divkārša atšķaidījuma sērijas, sākot no 1/4. Piecdesmit mikrolitrus konstantas antigēna devas pievieno katrai iedobei un maisījumus atstāj līdz rītam 4 °C temperatūrā. Antigēna pievienošana samazina sākotnējā seruma atšķaidīšanu līdz 1/8.

3. ELISA plates skalo piecas reizes ar PBST.

4. Pēc tam piecdesmit mikrolitrus seruma/antigēna maisījuma pārnes no nesējplatēm uz ELISA platēm, ko klāj trušu serums, un inkubē vienu stundu 37 °C temperatūrā uz rotējoša kratītāja.

5. Pēc skalošanas katrai iedobei pievieno 50 μl jūrascūciņu imūnseruma pret to antigēnu, kas izmantots 4. punktā. Plates inkubē vienu stundu 37 °C temperatūrā uz rotējoša kratītāja.

6. Plates skalo un katrai iedobei pievieno 50 μl trušu pretjūrascūciņu imūnglobulīnu, kas konjugēts attiecībā pret mārrutku peroksidāzi. Plates inkubē vienu stundu 37 °C temperatūrā uz rotējoša kratītāja.

7. Plates skalo un katrai iedobei pievieno 50 μl ortofenilēndiamīna, kas satur 0,05 % H2O2 (30 %) m/V.

8. Reakciju aptur pēc 15 minūtēm ar 1,25 M H2SO4.

Plates nolasa spektrofotometriski pie 492 nm ELISA nolasītājā, kam pievienots mikrodators.

Kontrolanalīze

Katram izmantotajam antigēnam 40 iedobes nesatur serumu, bet satur antigēnu, kas izšķīdinātsPBST. Homologa liellopu standarta imūnseruma dubultīga, divkārša atšķaidījuma sērija. Negatīva liellopu seruma dubultīga, divkārša atšķaidījuma sērija.

Interpretācija

Antivielu titrus izsaka kā testa seruma galīgo atšķaidījumu, kas uzrāda 50 % no vidējās optiskā blīvuma vērtības, kas reģistrēta vīrusu kontroles iedobēs, kur nav testa seruma. Titrus, kas pārsniedz 1/40, uzskata par pozitīviem.

Atsauces

Hamblin C, Barnett ITR and Hedger RS (1986) A new enzyme-linked immunosorbent assay (ELISA) for the detection of antibodies against foot-and-mouth disease virus. I. Development and method of ELISA. Journal of Immunological Methods, 93, 115 to 121.11.

Aujeski slimība (AJD)

Veic seruma neitralizācijas testu saskaņā ar šādu protokolu.

Serums

Visus serumus pirms lietošanas termiski inaktivē 30 minūtes 56 °C temperatūrā.

Procedūra

Konstantajā vīrusspecifiskajā seruma neitralizācijas testā, ko veic mikrotitrēšanas platēs, izmanto Vero vai citas jutīgu šūnu sistēmas. Izmanto Aujeski slimības vīrusu 100 TCID50 uz 0,025 ml; inaktivētus neatšķaidītus seruma paraugus sajauc ar tādu pašu tilpumu (0,025 ml) vīrusa suspensijas. Pirms attiecīgo šūnu pievienošanas vīrusa/seruma maisījumus divas stundas inkubē mikrotitrēšanas platēs 37 °C temperatūrā. Izmanto šūnas tādā koncentrācijā, kas pēc 24 stundām veido pilnīgu monošūnu slāni.

Kontrolanalīze

i) vīrusa inficētspējas pārbaude; ii) seruma toksicitātes kontroles; iii) neinokulētu šūnu kultūru kontrole; iv) standarta imūnserums.

Interpretācija

Neitralizācijas testa rezultātus un testā izmantotā vīrusa titru reģistrē pēc trīs līdz septiņu dienu inkubēšanas 37 °C temperatūrā. Seruma titri, kas mazāki par 1/2 (neatšķaidīts serums), uzskatāmi par negatīviem.

B.	Jebkurš cits tests, kas atzīts saskaņā ar Komisijas Lēmumu 2001/618/EK par papildu garantijām attiecībā uz Aujeski slimību cūkām, kas paredzētas noteiktām Kopienas teritorijas daļām.

Transmisīvais gastroenterīts (TGE)

Veic seruma neitralizācijas testu saskaņā ar šādu protokolu.

Serums

Visus serumus pirms lietošanas termiski inaktivē 30 minūtes 56 °C temperatūrā.

Procedūra

Konstantajā vīrusspecifiskajā seruma neitralizācijas testā, ko veic mikrotitrēšanas platēs, izmanto A72 (suņu audzēja) šūnas vai citas jutīgas šūnu sistēmas. Izmanto transmisīvā gastroenterīta vīrusu 100 TCID50 uz 0,025 ml; inaktivētus neatšķaidītus seruma paraugus sajauc ar tādu pašu tilpumu (0,025 ml) vīrusa suspensijas. Pirms attiecīgo šūnu pievienošanas vīrusa/seruma maisījumus inkubē mikrotitrēšanas platēs 30 līdz 60 minūtes 37 °C temperatūrā. Izmanto šūnas tādā koncentrācijā, kas pēc 24 stundām veido pilnīgu monošūnu slāni. Katrā iedobē ievieto 0,1 ml šūnu suspensijas.

Kontrolanalīze

i) vīrusa inficētspējas pārbaude; ii) seruma toksicitātes kontroles; iii) neinokulētu šūnu kultūru kontrole; iv) standarta imūnserums.

Interpretācija

Neitralizācijas testa rezultātus un testā izmantotā vīrusa titru reģistrē pēc trīs līdz piecu dienu inkubēšanas 37 °C temperatūrā. Seruma titri, kas mazāki par 1/2 (galīgais atšķaidījums), uzskatāmi par negatīviem. Ja neatšķaidīti seruma paraugi ir toksiski audu kultūrām, šos serumus pirms izmantošanas testā var atšķaidīt 1/2. Tas atbildīs seruma 1/4 galīgajam atšķaidījumam. Šādos gadījumos seruma titrus, kas mazāki par 1/4 (galīgais atšķaidījums), uzskata par negatīviem.

Cūku vezikulārā slimība (SVD)

Cūku vezikulārās slimības (SVD) testus veic saskaņā ar Komisijas Lēmumu 2000/428/EK.

Klasiskais cūku mēris (CSF)

Klasiskā cūku mēra (CSF) testus veic saskaņā ar Komisijas Lēmumu 2002/106/EK.

CSF testu izpildē jāievēro pamatnostādnes, kas noteiktas SEB Diagnostikas testu un vakcīnu standartu rokasgrāmatas [OIE, Manual of Standards for Diagnostic Tests and Vaccines] 2.1.13. nodaļā.

CFS seroloģiskā testa sensitivitāti un specifiskumu jāpārbauda valsts laboratorijai, uz vietas izmantojot kvalitātes nodrošināšanas sistēmu. Jānorāda izmantotie testi, lai atpazītu vāji un izteikti pozitīvu standartserumu diapazonu un agrīnā fāzē ļautu noteikt antivielu un atveseļošanos.

▼M56

4. DAĻA

Taksons
KĀRTA	DZIMTA	ĢINTS UN SUGA
Pārnadžu kārta	Kamieļu dzimta	Camelus ssp., Lama ssp., Vicugna ssp.

Dzīvnieku suga

Dzīvnieku veselības nosacījumi

Ievešanas un karantīnas nosacījumi dzīvniekiem, kurus ieved Senpjērā un Mikelonā uz laiku, kas nepārsniedz sešus mēnešus pirms to izvešanas uz Eiropas Kopienu

1. nodaļa

Uzturēšanās un karantīna

Dzīvnieki, kas ievesti Senpjērā un Mikelonā, jātur apstiprinātā karantīnas punktā vismaz 60 dienas pirms izvešanas uz Eiropas Kopienu. Šo laika posmu var pagarināt saistībā ar testēšanas prasībām atsevišķām sugām. Turklāt dzīvniekiem jāatbilst šādām prasībām:

a) karantīnas punktā var ievest atsevišķus sūtījumus. Tomēr pēc ievešanas karantīnas punktā visi vienas sugas dzīvnieki jāuzskata par vienu grupu un pret tiem attiecīgi jāizturas. Karantīnas periods sākas attiecībā uz visu grupu brīdī, kad pēdējais dzīvnieks tiek ievietots karantīnas punktā;

b) karantīnas punktā katra konkrētā dzīvnieku grupa jātur izolēti, bez tiešas vai netiešas saskares ar jebkuriem citiem dzīvniekiem, tostarp dzīvniekiem no citiem sūtījumiem, kas var būt karantīnas punktā. Katrs sūtījums jātur apstiprinātā karantīnas punktā un jāpasargā no slimību pārnēsātājiem kukaiņiem;

c) ja karantīnas periodā netiek saglabāta dzīvnieku grupas izolācija un ir notikusi saskare ar citiem dzīvniekiem, karantīnu uzskata par spēkā neesošu, un attiecībā uz grupu jāuzsāk jauns tāda paša ilguma karantīnas periods, kā sākotnēji noteikts pēc ievietošanas karantīnas punktā;

d) dzīvnieki, kurus paredzēts izvest uz Eiropas Kopienu un kuri iziet caur karantīnas punktam, jāiekrauj un jānosūta tieši uz Eiropas Kopienu:

i) tā, lai tie nenonāktu saskarē ar dzīvniekiem, kuri neatbilst veselības nosacījumiem, kas paredzēti attiecīgās dzīvnieka kategorijas ievešanai Eiropas Kopienā;

ii) nošķirti sūtījumos tā, lai neviens sūtījums nevar nonākt saskarē ar dzīvniekiem, kurus nedrīkst ievest Eiropas Kopienā;

iii) vedot transportlīdzekļos vai konteineros, kuri iepriekš iztīrīti un dezinficēti ar Senpjērā un Mikelonā oficiāli atļautiem dezinficējošiem līdzekļiem, kas ir iedarbīgi turpmāk II nodaļā minēto slimību kontrolei, un kuri ir tā konstruēti, lai transportēšanas laikā no transportlīdzekļa nevarētu izplūst vai izbirt izkārnījumi, urīns, pakaiši vai barība;

Karantīnas telpām jāatbilst vismaz obligātajiem standartiem, kas noteikti Direktīvas 91/496/EEK B pielikumā, un šādiem nosacījumiem:

a) tās ir valsts pilnvarota veterinārārsta pārraudzībā;

b) tās atrodas tādas teritorijas centrā, kuras diametrs ir 20 km un kurā saskaņā ar oficiāliem konstatējumiem vismaz 30 dienas pirms to izmanto kā karantīnas punktu, nav bijis neviena mutes un nagu sērgas gadījuma;

c) pirms izmantošanas karantīnas punkta statusā tās ir iztīrītas un dezinficētas ar Senpjērā un Mikelonā oficiāli atļautiem dezinficējošiem līdzekļiem, kas ir iedarbīgi II nodaļā minēto slimību kontrolei;

d) tajās jābūt, ievērojot savu dzīvnieku ietilpību:

i) telpām, kas atvēlētas tikai šim nolūkam, tostarp pieņemamiem standartiem atbilstošām dzīvnieku izmitināšanas telpām;

ii) attiecīgām telpām, kuras:

— ir viegli pilnīgi iztīrīt un dezinficēt,

— ietver telpas drošai iekraušanai un izkraušanai,

— var atbilst visām dzīvnieku dzirdīšanas un barošanas prasībām,

— ļauj viegli veikt visu vajadzīgo veterināro aprūpi;

iii) piemērotām pārbaudes un izolācijas telpām un iekārtām;

iv) piemērotam aprīkojumam telpu un transportlīdzekļu tīrīšanai un dezinficēšanai;

v) piemērotai barības, pakaišu un kūtsmēslu glabāšanas zonai;

vi) atbilstošai sistēmai notekūdeņu savākšanai;

vii) birojam valsts pilnvarotajam veterinārārstam.

e) kad punkts darbojas, tajā jābūt pietiekamam skaitam veterinārārstu, lai izpildītu visus pienākumus;

f) tajā pieļauj tikai tādus dzīvniekus, kas ir individuāli identificēti, lai garantētu izsekojamību. Šajā nolūkā karantīnas punkta īpašnieks vai arī par centru atbildīgā persona nodrošina, ka uzņemtie dzīvnieki ir pareizi identificēti un tiem ir attiecīgajām sugām un kategorijām paredzētie veselības dokumenti vai sertifikāti. Turklāt šī persona iegrāmato reģistrā vai datubāzē īpašnieka vārdu, izcelsmi, ievešanas un izvešanas dienu, dzīvnieku skaitu un identifikāciju un to galamērķi un saglabā šo informāciju vismaz 3 gadus;

g) kompetentā iestāde nosaka karantīnas punktu oficiālas uzraudzības procedūru un nodrošina šīs uzraudzības veikšanu; šāda uzraudzība ietver regulāras inspekcijas, lai pārliecinātos, ka apstiprināšanas prasības joprojām ir ievērotas. Ja šīs prasības nav ievērotas un apstiprinājumu aptur, apstiprinājumu drīkst atjaunot tikai tad, kad kompetentā iestāde ir pārliecinājusies, ka karantīnas telpas pilnīgi atbilst visiem iepriekš minētajiem noteikumiem.

2. nodaļa

Dzīvnieka veselības pārbaudes

1. Vispārīgās prasības

Dzīvniekiem jāveic turpmāk minētie testiem, ko veic ar asins paraugiem, kuri ņemti ne agrāk kā 21 dienu pēc izolācijas perioda uzsākšanas, ja nav noteikts citādi. Laboratorijas testi jāveic apstiprinātā laboratorijā Eiropas Kopienā un informācijas par visiem laboratorijas testiem un to rezultātiem, vakcināciju un aprūpi jāpievieno veselības sertifikātam. Lai darbības ar dzīvniekiem saglabātu minimālā līmenī, paraugu ņemšanu, testus un visas vakcinācijas cik vien iespējams jāgrupē, vienlaikus ievērojot mazākos pieļaujamos laika intervālus, ko nosaka testēšanas protokoli.

2. Īpašas prasības

2.1. Kamieļu dzimtas dzīvnieki

2.1.1. Tuberkuloze

a) Izmantojamais tests: salīdzinošais intradermālās reakcijas tests, pielietojot govju un putnu PPD, kas atbilst govju un putnu tuberkulīna ražošanas standartiem, kuri raksturoti Padomes Direktīvas 64/432/EEK B pielikumā. Tests jāveic rajonā aiz pleca (paduses rajonā) atbilstoši metodei, kas aprakstīta Padomes Direktīvas 64/432/EEK B pielikumā.

b) Grafiks: dzīvnieki jātestē divu dienu laikā pēc ierašanās karantīnas punktā un 42 dienas pēc pirmā testa.

c) Testu interpretācija:

reakcija uzskatāma par:

— negatīvu, ja ādas biezums palielinās par mazāk nekā 2 mm,

— pozitīvu, ja ādas biezums palielinās par vairāk nekā 4 mm,

— Neskaidru, ja ādas biezums, reaģējot uz govju PPD, palielinās robežās no 2 mm un 4 mm, vai par vairāk nekā 4 mm, bet mazāk nekā, reaģējot uz putnu PPD.

d) Rīcības iespējas pēc testēšanas:

Ja dzīvnieka intradermālās reakcijas uz govju PPD rezultāts ir pozitīvs, šo dzīvnieku izslēdz no grupas, un pārējie dzīvnieki vismaz 42 dienas pēc tam, kad veikts pirmais tests ar pozitīvu rezultātu, jātestē atkārtoti: šis jaunais tests jāuzskata par pirmo testu, kas aprakstīts b) apakšpunktā.

Ja vairāk nekā viens dzīvnieks uzrāda pozitīvu rezultātu, visu grupu izbrāķē izvešanai uz EK.

Ja vienam vai vairākiem vienas grupas dzīvniekiem ir neskaidra reakcija, visu grupu testē atkārtoti pēc 42 dienām, uzskatot to par pirmo testu, kas aprakstīts b) apakšpunktā.

2.1.2. Bruceloze

a) Izmantojamais tests:

— B. Abortus: SAT un RBT, kas aprakstīti, attiecīgi, Direktīvas 64/432/EEK C pielikumā 2.6. un 2.5. punktā. Pozitīva rezultāta gadījumā jāveic komplementa saistīšanās reakcija, lai apstiprinātu rezultātus.

— B. Melitensis: SAT un RBT, kas aprakstīti, attiecīgi, Direktīvas 64/432/EEK C pielikumā 2.6. un 2.5. punktā. Pozitīva rezultāta gadījumā, lai apstiprinātu saslimšanu, jāveic komplementa saistīšanās reakcija, ievērojot metodi, kas aprakstīta Direktīvas 91/68/EK C pielikumā.

— B. Ovis: Komplementa saistīšanās reakcija, kas aprakstīta Direktīvas 91/68/EK D pielikumā.

b) Grafiks: dzīvnieki jātestē divu dienu laikā pēc ierašanās karantīnas punktā un 42 dienas pēc pirmā testa.

c) Testu interpretācija:

Pozitīva reakcija uz testiem ir tā, kas definēta Direktīvas 64/432/EEK C pielikumā.

d) Rīcības iespējas pēc testēšanas:

Dzīvnieku, kura rezultāti uz kādu no testiem ir pozitīvi, izslēdz no grupas, un pārējie dzīvnieki jātestē atkārtoti vismaz 42 dienas pēc tam, kad veikts pirmais tests ar pozitīvu rezultātu: šis jaunais tests jāuzskata par pirmo testu, kas aprakstīts b) apakšpunktā.

Izvest uz EK ir atļauts tikai tos dzīvniekus, kuru rezultāti uz diviem secīgiem testiem, kas veikti tā, kā aprakstīts b) apakšpunktā, bijuši negatīvi.

2.1.3. Infekciozais katarālais drudzis un epizootiskā hemorāģiskā slimība (EHS).

a) Izmantojamais tests: AGID tests, kas aprakstīts Padomes Lēmuma 79/5542/EEK I pielikuma 3.C daļā.

Pozitīvas reakcijas rezultātā dzīvnieki jātestē ar salīdzinošo ELISA testu, kas aprakstīts Padomes Lēmuma 79/542/EEK I pielikuma 3.C daļā, lai konstatētu vienu no divām iespējamām slimībām.

b) Grafiks:

Dzīvniekiem jāveic testi, no kuriem diviem jābūt ar negatīviem rezultātiem: pirmais – divu dienu laikā pēc to ievietošanas karantīnas punktā un otrais – vismaz 21 dienu pēc pirmā testa.

d) Rīcības iespējas pēc testēšanas:

i) Infekciozais katarālais drudzis

Ja viena vai vairāku dzīvnieku rezultāti uz ELISA testu, kas aprakstīts Lēmuma 79/542/EEK I pielikuma 3.C daļā, bijuši pozitīvi, dzīvnieku/dzīvniekus ar šādiem rezultātiem izslēdz no grupas, un visu atlikušo grupu ievieto karantīnā uz 100 dienām, sākot no dienas, kad paņemti pozitīvā testa paraugi. Grupu var uzskatīt par brīvu no slimības tikai tad, ja regulārās pārbaudēs, ko visā karantīnas laikā veic valsts pilnvarots veterinārārsts, neatklājas slimības klīniskās pazīmes un karantīnas punkts tiek saglabāts brīvs no infekciozā katarālā drudža pārnēsātājiem (Culicoides ģints kukaiņi).

Ja iepriekš aprakstītā karantīnas perioda laikā citam dzīvniekam tiek konstatētas slimības klīniskās pazīmes, visu grupu izbrāķē izvešanai uz EK.

ii) Epizootiskā hemorāģiskā slimība (EHS)

Ja apstiprinošā ELISA testa laikā vienam vai vairākiem dzīvniekiem ar pozitīvu testa rezultātu konstatē antivielas pret EHS vīrusu, dzīvnieku(-us) uzskata par slimiem un tos izslēdz no grupas, un visu grupu atkārtoti jāpakļauj testiem vismaz 21 dienu pēc sākotnējās pozitīvās diagnozes un vēlreiz 21 dienu pēc tam – abos testos rezultātiem jābūt negatīviem. Ja kādiem citiem dzīvniekiem atkārtoto testu rezultāti ir pozitīvi, visu grupu izbrāķē izvešanai uz EK.

2.1.4. Mutes un nagu sērga (MNS)

a) Izmantojamais tests: Diagnostikas testi (elastīgā zonde un seroloģija), pielietojot ELISA un NV metodes saskaņā ar protokoliem, kas aprakstīti Lēmuma 79/542/EEK I pielikuma 3.C daļā.

b) Grafiks: dzīvniekiem jāveic testi, no kuriem diviem jābūt ar negatīviem rezultātiem: pirmais – divu dienu laikā pēc to ievietošanas karantīnas punktā un otrais – vismaz 42 dienas pēc pirmā testa.

c) Rīcības iespējas pēc testēšanas: Ja kāda dzīvnieka testa rezultāti uz MNS vīrusu ir pozitīvi, tad visus dzīvniekus, kas atrodas karantīnas punktā, uzskata par izbrāķētiem ievešanai EK.

Piezīme: Ja atklāj antivielas pret strukturālu vai nestrukturālu MNS vīrusa proteīnu, uzskata, ka tas ir iepriekšējas MNS inficēšanās rezultāts, neatkarīgi no vakcinācijas statusa.

2.1.5. Govju mēris

a) Izmantojamais tests: Salīdzinošais ELISA tests, kas aprakstīts SEB rokasgrāmatā, ir starptautiskai tirdzniecībai noteiktais tests un ir izvēles tests. Seruma neitralizācijas tests, vai var arī izmantot citus atzītus testus atbilstoši protokoliem, kas aprakstīti SEB rokasgrāmatas attiecīgajās nodaļās.

b) Grafiks: dzīvnieki ir jātestē divreiz: pirmo reizi – divu dienu laikā pēc to ievietošanas karantīnas punktā un otro reizi – vismaz 42 dienas pēc pirmā testa.

c) Rīcības iespējas pēc testēšanas: ja kāda dzīvnieka testa rezultāti uz MNS vīrusu ir pozitīvi, tad visus dzīvniekus, kas atrodas karantīnas punktā, uzskata par izbrāķētiem ievešanai EK.

2.1.6. Vezikulārais stomatīts

a) Izmantojamais tests: ELISA, vīrusa neitralizācijas tests vai cits atzīts tests atbilstoši protokoliem, kas aprakstīti SEB rokasgrāmatas attiecīgajās nodaļās.

b) Grafiks: dzīvnieki ir jātestē divreiz: pirmo reizi – divu dienu laikā pēc to ievietošanas karantīnas punktā un otro reizi – vismaz 42 dienas pēc pirmā testa.

c) Rīcības iespējas pēc testēšanas: ja kāda dzīvnieka testa rezultāti uz vezikulārā stomatīta vīrusu ir pozitīvi, tad visus dzīvniekus, kas atrodas karantīnas punktā, uzskata par izbrāķētiem ievešanai EK.

2.1.7. Infekciozais enzootiskais hepatīts

a) Izmantojamais tests: ELISA, vīrusa neitralizācijas tests vai cits atzīts tests atbilstoši protokoliem, kas aprakstīti SEB rokasgrāmatas attiecīgajās nodaļās.

b) Grafiks: dzīvnieki ir jātestē divreiz: pirmo reizi – divu dienu laikā pēc to ievietošanas karantīnas punktā un otro reizi – vismaz 42 dienas pēc pirmā testa.

c) Rīcības iespējas pēc testēšanas: Ja kādam dzīvniekam konstatē pierādījumus saskarei ar infekciozā enzootiskā hepatīta slimības ierosinātāju, tad visus dzīvniekus, kas atrodas karantīnas punktā, uzskata par izbrāķētiem ievešanai EK.

2.1.8. Nodulārā eksantēma

a) Izmantojamais tests: seroloģija, pielietojot ELISA testu, vīrusa neitralizācijas testu vai citu atzītu testu atbilstoši protokoliem, kas aprakstīti SEB rokasgrāmatas attiecīgajās nodaļās.

b) Grafiks: dzīvnieki ir jātestē divreiz: pirmo reizi – divu dienu laikā pēc to ievietošanas karantīnas punktā un otro reizi – vismaz 42 dienas pēc pirmā testa.

c) Rīcības iespējas pēc testēšanas: ja kādam dzīvniekam konstatē nodulārās eksantēmas pierādījumus, visu grupu izbrāķē izvešanai uz EK.

2.1.9. Krimas Kongo hemorāģiskais drudzis

a) Izmantojamais tests: ELISA, vīrusa neitralizācijas tests, imunofluorescences analīze vai cits atzīts tests.

b) Grafiks: dzīvnieki ir jātestē divreiz: pirmo reizi – divu dienu laikā pēc to ievietošanas karantīnas punktā un otro reizi – vismaz 42 dienas pēc pirmā testa.

c) Rīcības iespējas pēc testēšanas: ja kādam dzīvniekam konstatē pierādījumus saskarei ar Krimas Kongo hemorāģiskā drudža ierosinātāju, tad šo dzīvnieku izslēdz no grupas.

2.1.10. Surra (Trypansoma evansi)

a) Izmantojamais tests: parazītisko ierosinātāju var identificēt koncentrētos asiņu paraugos saskaņā ar protokoliem, kas aprakstīti SEB rokasgrāmatas attiecīgajās nodaļās.

b) Grafiks: dzīvnieki ir jātestē divreiz: pirmo reizi – divu dienu laikā pēc to ievietošanas karantīnas punktā un otro reizi – vismaz 42 dienas pēc pirmā testa.

c) Rīcības iespējas pēc testēšanas: ja T. Evansi ir konstatēts kādam dzīvniekam, tas šo dzīvnieku izslēdz no grupas. Pēc tam atlikušajai grupai jāveic iekšēja un ārēja antiparazītiskā apstrāde, izmantojot piemērotus līdzekļus, kas ir iedarbīgi pret T. Evansi.

2.1.11. Ļaundabīgs katarāls drudzis

a) Izmantojamais tests: vīrusa DNS konstatācija ir prioritārā metode, kas balstīta uz identifikāciju ar imunoflorescenci un imunohistoķīmijas palīdzību, izmantojot protokolus, kas aprakstīti SEB rokasgrāmatas attiecīgajās nodaļās.

b) Grafiks: dzīvnieki ir jātestē divreiz: pirmo reizi – divu dienu laikā pēc to ievietošanas karantīnas punktā un otro reizi – vismaz 42 dienas pēc pirmā testa.

c) Rīcības iespējas pēc testēšanas: ja kādam dzīvniekam konstatē ļaundabīga katarāla drudža pierādījumus, visu grupu izbrāķē izvešanai uz EK.

2.1.12. Trakumsērga

Vakcinācija: vakcināciju pret trakumsērgu var veikt noteiktos gadījumos, un no dzīvniekiem jāpaņem asins paraugi un jāveic seruma neitralizācijas tests antivielām.

2.1.13. Liellopu leikoze (tikai gadījumā, kad dzīvnieku galamērķis ir reģions, kurā nav attiecīgās slimības)

a) Izmantojamais tests: AGID vai bloķējošais ELISA tests, ievērojot protokolus, kas aprakstīti SEB rokasgrāmatā.

b) Grafiks: dzīvnieki ir jātestē divreiz: pirmo reizi – divu dienu laikā pēc to ievietošanas karantīnas punktā un otro reizi – vismaz 42 dienas pēc pirmā testa.

c) Rīcības iespējas pēc testēšanas: dzīvniekus, kuriem testu rezultāti ir pozitīvi, izslēdz no grupas, un pārējie dzīvnieki jātestē atkārtoti vismaz 21 dienu pēc tam, kad veikts pirmais tests ar pozitīvu rezultātu: šis jaunais tests jāuzskata par pirmo testu, kas aprakstīts b) apakšpunktā.

Izvest uz EK ir atļauts tikai tos dzīvniekus, kuru rezultāti uz diviem secīgiem testiem, kas veikti tā, kā aprakstīts b) apakšpunktā, bijuši negatīvi.

▼M70

II PIELIKUMS

SVAIGA GAĻA

▼M75

1. DAĻA

Trešo valstu vai to daļu saraksts (1)

Valsts	Teritorijas kods	Teritorijas apraksts	Veterinārais sertifikāts		Īpaši nosacījumi	Noslēguma datums (2)	Noslēguma datums (3)
Valsts	Teritorijas kods	Teritorijas apraksts	Paraugs(-i)	PG	Īpaši nosacījumi	Noslēguma datums (2)	Noslēguma datums (3)
1	2	3	4	5	6	7	8
AL – Albānija	AL-0	Visa valsts	—
AR – Argentīna	AR-0	Visa valsts	EQU
	AR-1	Šādas provinces: Buenos Aires, Catamarca, Corrientes (izņemot Berón de Astrada, Capital, Empedrado, General Paz, Itati, Mbucuruyá, San Cosme un San Luís del Palmar departamentu) Entre Ríos, La Rioja, Mendoza, Misiones, daļa no Neuquén provinces (izņemot teritoriju, kas iekļauta AR-4), daļa no Río Negro provinces (izņemot teritoriju, kas iekļauta AR-4), San Juan, San Luis, Santa Fe, Tucuman, Cordoba, La Pampa, Santiago del Estero, Chaco. Formosa, Jujuy un Salta province, izņemot 25 km buferzonu pie Bolīvijas un Paragvajas robežas no Santa Catalina rajona Jujuy provincē līdz Laishi rajonam Formosa provincē	BOV	A	1		2005. gada 18. marts
	AR-1		RUF	A	1		2007. gada 1. decembris
	AR-2	Chubut, Santa Cruz un Tierra del Fuego	BOV, OVI, RUW, RUF				2002. gada 1. marts
	AR-3	Corrientes: Berón de Astrada, Capital, Empedrado, General Paz, Itati, Mbucuruyá, San Cosme un San Luís del Palmar departaments	BOV, RUF	A	1		2007. gada 1. decembris
	AR-4	Daļa no Río Negro (izņemot: Avellaneda departamenta daļu, kas atrodas uz ziemeļiem no provinces nozīmes ceļa Nr. 7 un uz austrumiem no provinces nozīmes ceļa Nr. 250, Conesa departamenta daļu, kas atrodas uz austrumiem no provinces nozīmes ceļa Nr. 2, El Cuy departamenta daļu, kas atrodas uz ziemeļiem no provinces nozīmes ceļa Nr. 7 krustojuma ar provinces nozīmes ceļu Nr. 66 līdz robežai ar Avellaneda departamentu un San Antonio departamenta daļu, kas atrodas uz austrumiem no provinces nozīmes ceļa Nr. 250 un 2. Daļa no Neuquén provinces (izņemot Confluencia departamenta zonu, kas atrodas uz austrumiem no provinces nozīmes ceļa Nr. 17 un Picun Leufú departamenta zonu, kas atrodas uz austrumiem no provinces nozīmes ceļa Nr. 17)	BOV, OVI, RUW, RUF				2008. gada 1. augusts
AU – Austrālija	AU-0	Visa valsts	BOV, OVI, POR, EQU, RUF, RUW, SUF, SUW
BA – Bosnija un Hercegovina	BA-0	Visa valsts	—
BH – Bahreina	BH-0	Visa valsts	—
BR – Brazīlija	BR-0	Visa valsts	EQU
	BR-1	Minas Gerais štats; Espírito Santo štats; Goiás štats; Mato Grosso štats; Rio Grande Do Sul štats; Mato Grosso Do Sul štats (izņemot norādīto augstas kontroles zonu 15 km platumā gar valsts ārējo robežu Porto Mutinho, Caracol, Bela Vista, Antônio João, Ponta Porã, Aral Moreira, Coronel Sapucaia, Paranhos, Sete Quedas, Japora’ un Mundo Novo pašvaldībā un norādīto augstas kontroles zonu Corumbá un Ladário pašvaldībā)	BOV	A un H	1		2008. gada 1. decembris
	BR-2	Santa Catarina štats	BOV	A un H	1		2008. gada 31. janvāris
	BR-3	Paraná un São Paulo štats	BOV	A and H	1		2008. gada 1. augusts
BW – Botsvāna	BW-0	Visa valsts	EQU, EQW
	BW-1	Dzīvnieku slimību 3.c, 4.b, 5., 6., 8., 9. un 18. kontroles zona	BOV, OVI, RUF, RUW	F	1		2007. gada 1. decembris
	BW-2	Dzīvnieku slimību 10., 11., 13. un 14. kontroles zona	BOV, OVI, RUF, RUW	F	1		2002. gada 7. marts
	BW-3	Dzīvnieku slimību 12. kontroles zona	BOV, OVI, RUF, RUW	F	1	2008. gada 20. oktobris
BY – Baltkrievija	BY-0	Visa valsts	—
BZ – Beliza	BZ-0	Visa valsts	BOV, EQU
CA – Kanāda	CA-0	Visa valsts	BOV, OVI, POR, EQU, SUF, SUW, RUF, RUW	G
CH – Šveice	CH-0	Visa valsts	*
CL – Čīle	CL-0	Visa valsts	BOV, OVI, POR, EQU, RUF, RUW, SUF
CN – Ķīna	CN-0	Visa valsts	—
CO – Kolumbija	CO-0	Visa valsts	EQU
CR – Kostarika	CR-0	Visa valsts	BOV, EQU
CU – Kuba	CU-0	Visa valsts	BOV, EQU
DZ – Alžīrija	DZ-0	Visa valsts	—
ET – Etiopija	ET-0	Visa valsts	—
FK – Folklenda salas	FK-0	Visa valsts	BOV, OVI, EQU
GL – Grenlande	GL-0	Visa valsts	BOV, OVI, EQU, RUF, RUW
GT – Gvatemala	GT-0	Visa valsts	BOV, EQU
HK – Honkonga	HK-0	Visa valsts	—
HN – Hondurasa	HN-0	Visa valsts	BOV, EQU
HR – Horvātija	HR-0	Visa valsts	BOV, OVI, EQU, RUF, RUW
IL – Izraēla	IL-0	Visa valsts	—
IN – Indija	IN-0	Visa valsts	—
IS – Islande	IS-0	Visa valsts	BOV, OVI, EQU, RUF, RUW
KE – Kenija	KE-0	Visa valsts	—
MA – Maroka	MA-0	Visa valsts	EQU
ME – Melnkalne	ME-0	Visa valsts	BOV, OVI, EQU
MG – Madagaskara	MG-0	Visa valsts	—
MK – Bijusī Dienvidslāvijas Maķedonijas Republika (4)	MK-0	Visa valsts	OVI, EQU
MU – Maurīcija	MU-0	Visa valsts	—
MX – Meksika	MX-0	Visa valsts	BOV, EQU
NA – Namībija	NA-0	Visa valsts	EQU, EQW
NA – Namībija	NA-1	Uz dienvidiem no sanitārā kordona no Palgrave Point rietumos līdz Gam austrumos.	BOV, OVI, RUF, RUW	F	1
NC – Jaunkaledonija	NC-0	Visa valsts	BOV, RUF, RUW
NI – Nikaragva	NI-0	Visa valsts	—
NZ – Jaunzēlande	NZ-0	Visa valsts	BOV, OVI, POR, EQU, RUF, RUW, SUF, SUW
PA – Panama	PA-0	Visa valsts	BOV, EQU
PY – Paragvaja	PY-0	Visa valsts	EQU
PY – Paragvaja	PY-1	Visa valsts, izņemot norādīto augstas kontroles zonu 15 km platumā gar valsts ārējo robežu	BOV	A	1		2008. gada 1. augusts
RS – Serbija (5)	RS-0	Visa valsts	BOV, OVI, EQU
RU – Krievijas Federācija	RU-0	Visa valsts	—
RU – Krievijas Federācija	RU-1	Murmanskas reģions, Yamolo-Nenets autonomais apgabals	RUF
SV – Salvadora	SV-0	Visa valsts	—
SZ – Svazilenda	SZ-0	Visa valsts	EQU, EQW
	SZ-1	Teritorija uz rietumiem no “sarkanās līnijas”, kas stiepjas uz ziemeļiem no Usutu upes līdz robežai ar Dienvidāfriku uz rietumiem no Nkalashane	BOV, RUF, RUW	F	1
	SZ-2	Mutes un nagu sērgas veterinārās uzraudzības un vakcinācijas kontroles apgabali saskaņā ar normatīvo instrumentu, ko 2001. gadā publicēja kā juridisku paziņojumu Nr. 51	BOV, RUF, RUW	F	1		2003. gada 4. augusts
TH – Taizeme	TH-0	Visa valsts	—
TN – Tunisija	TN-0	Visa valsts	—
TR – Turcija	TR-0	Visa valsts	—
TR – Turcija	TR-1	Amasya, Ankara, Aydin, Balikesir, Bursa, Cankiri, Corum, Denizli, Izmir, Kastamonu, Kutahya, Manisa, Usak, Yozgat un Kirikkale province	EQU
UA – Ukraina	UA-0	Visa valsts	—
US – Amerikas Savienotās Valstis	US-0	Visa valsts	BOV, OVI, POR, EQU,, SUF, SUW, RUF, RUW	G
UY – Urugvaja	UY-0	Visa valsts	EQU
			BOV	A	1		2001. gada 1. novembris
			OVI	A	1
ZA – Dienvid-āfrika	ZA-0	Visa valsts	EQU, EQW
ZA – Dienvid-āfrika	ZA-1	Visa valsts, izņemot: — mutes un nagu sērgas uzraudzības apgabalu daļu, kas atrodas Mpumalanga un ziemeļu provinču veterinārās uzraudzības apgabalā, Natal veterinārās uzraudzības apgabala Ingwavuma rajonā un Botsvānas pierobežā uz austrumiem no 28. garuma grāda, un — Camperdown rajonu KwaZuluNatal provincē	BOV, OVI, RUF, RUW	F	1
ZW – Zimbabve	ZW-0	Visa valsts	—
(1) Neskarot konkrētās sertificēšanas prasības, kas paredzētas Kopienas nolīgumos ar trešām valstīm. (2) Tādu dzīvnieku gaļu, kas nokauti 7. ailē norādītajā dienā vai pirms tam, var importēt Kopienā 90 dienas pēc minētās dienas. Sūtījumus, kas atrodas atklātā jūrā, var importēt Kopienā 40 dienas pēc 7. ailē norādītās dienas, ja tie sertificēti pirms minētās dienas. (NB! Ja 7. ailē datums nav norādīts, tad nav laika ierobežojumu.). (3) Kopienā atļauts importēt tikai tādu dzīvnieku gaļu, kas nokauti 8. ailē norādītajā dienā vai pēc tam (ja 8. ailē datums nav norādīts, tad nav laika ierobežojumu). (4) Bijusī Dienvidslāvijas Maķedonijas Republika: pagaidu kods, kas neietekmē valsts nomenklatūru, par kuru tiks panākta vienošanās pēc tam, kad būs pabeigtas sarunas par šo jautājumu, kuras patlaban norisinās Apvienoto Nāciju Organizācijā. (5) Neietverot Kosovu Apvienoto Nāciju Organizācijas Drošības padomes 1999. gada 10. jūnija 1244. rezolūcijas izpratnē. * = Sertifikāti saskaņā ar Nolīgumu starp Eiropas Kopienu un Šveices Konfederāciju par lauksaimniecības izstrādājumu tirdzniecību (OV L 114, 30.4.2002., 132. lpp.). — = Sertifikāts nav paredzēts un svaigas gaļas imports nav atļauts (izņemot to sugu dzīvnieku gaļu, kas norādīti ailē “visa valsts”). 1 1Kategorijas ierobežojumi:Subprodukti nav atļauti (izņemot liellopu diafragmas un gremošanas muskuļus). Kategorijas ierobežojumi: Subprodukti nav atļauti (izņemot liellopu diafragmas un gremošanas muskuļus).

▼M73

2. DAĻA

Veterināro sertifikātu paraugi

Paraugi

“BOV”

veterinārā sertifikāta paraugs svaigai gaļai (arī maltai gaļai), kas iegūta no mājas liellopiem (tostarp Bison un Bubalus sugu dzīvniekiem un to krustojumiem).

“OVI”

veterinārā sertifikāta paraugs svaigai gaļai (arī maltai gaļai), kas iegūta no mājas aitām (Ovis aries) un kazām (Capra hircus).

“POR”

veterinārā sertifikāta paraugs svaigai gaļai (arī maltai gaļai), kas iegūta no mājas cūkām (Sus scrofa).

“EQU”

veterinārā sertifikāta paraugs svaigai gaļai (arī maltai gaļai), kas iegūta no mājas nepārnadžiem (Equus caballus, Equus asinus un to krustojumi).

“RUF”

veterinārā sertifikāta paraugs svaigai gaļai, bet ne maltai gaļai un subproduktiem, kas iegūta no saimniecībā audzētiem Artiodactyla kārtas savvaļas dzīvniekiem (izņemot liellopus (tostarp Bison un Bubalus sugu dzīvniekus un to krustojumus), Ovis aries, Capra hircus, Suidae un Tayassuidae), kā arī no Rhinocerotidae un Elephantidae dzimtas dzīvniekiem.

“RUW”

veterinārā sertifikāta paraugs svaigai gaļai, bet ne subproduktiem un maltai gaļai, kas iegūta no Artiodactyla kārtas savvaļas dzīvniekiem (izņemot liellopus (tostarp Bison un Bubalus sugu dzīvniekus un to krustojumus), Ovis aries, Capra hircus, Suidae un Tayassuidae), kā arī no Rhinocerotidae un Elephantidae dzimtas dzīvniekiem.

“SUF”

veterinārā sertifikāta paraugs svaigai gaļai, bet ne subproduktiem un maltai gaļai, kas iegūta no saimniecībā audzētiem savvaļas dzīvniekiem, kuri pieder pie Suidae, Tayassuidae vai Tapiridae dzimtas.

“SUW”

veterinārā sertifikāta paraugs svaigai gaļai, bet ne subproduktiem un maltai gaļai, kas iegūta no savvaļas dzīvniekiem, kas pieder pie Suidae, Tayassuidae vai Tapiridae dzimtas.

“EQW”

veterinārā sertifikāta paraugs svaigai gaļai, bet ne subproduktiem un maltai gaļai, kas iegūta nko savvaļas nepārnadžiem, kuri pieder pie Hippotigris apakšģints (Zebra).

SG (papildu garantijas)

“A”

garantijas attiecībā uz nogatavināšanu, pH mērījumiem un svaigas gaļas atkaulošanu, izņemot subproduktus, apstiprinātas saskaņā ar sertifikātu paraugiem BOV (II.2.6. punkts), OVI (II.2.6. punkts), RUF (II.2.7. punkts) un RUW (II.2.4. punkts).

“B”

garantijas attiecībā uz nogatavinātiem iztīrītiem subproduktiem, kā aprakstīts sertifikāta paraugā BOV (II.2.6. punkts).

“C”

garantijas attiecībā uz klasiskā cūku mēra laboratoriskām pārbaudēm liemeņos, no kuriem iegūta svaigā gaļa, kas sertificēta saskaņā ar sertifikāta paraugu SUW (II.2.3.B punkts).

“D”

garantijas attiecībā uz pārtikas atkritumu izbarošanu saimniecībās tiem dzīvniekiem, no kuriem iegūta svaiga gaļa, kas sertificēta saskaņā ar sertifikāta paraugu POR (II.2.3.d punkts).

“E”

garantijas attiecībā uz tuberkulozes testu tiem dzīvniekiem, no kuriem iegūta svaiga gaļa, kas sertificēta saskaņā ar sertifikāta paraugu BOV (II.2.4.d punkts).

“F”

garantijas attiecībā uz nogatavināšanu un svaigas gaļas atkaulošanu, izņemot subproduktus, apstiprinātas saskaņā ar sertifikātu paraugiem BOV (II.2.6. punkts), OVI (II.2.6. punkts), RUF (II.2.6. punkts) un RUW (II.2.7. punkts).

“G”

garantijas attiecībā uz: 1) subproduktu un muguras smadzeņu neiekļaušanu un 2) briežu dzimtas dzīvnieku izcelsmi un izmeklējumiem attiecībā uz hronisku atrofijas sindromu saskaņā ar sertifikātu paraugiem RUF (II.1.9. punkts) un RUW (II.1.10. punkts).

“H”

Brazīlijai pieprasītās papildu garantijas attiecībā uz dzīvnieku kontaktiem, vakcinācijas programmām un uzraudzību. Tā kā Santa Caterina štatā Brazīlijā vakcinācija pret mutes un nagu sērgu netiek veikta, norādi uz vakcinēšanas programmu neizmanto attiecībā uz gaļu, kas iegūta no dzīvniekiem, kuru izcelsme ir minētajā štatā un kas tur ir kauti.

Piezīmes

a) Veterināros sertifikātus izsniedz eksportētāja valsts pēc II pielikuma 2. daļā noteiktajiem paraugiem saskaņā ar izkārtojumu, kas atbilst attiecīgajam dzīvnieku gaļas veidam. Paraugā norādītajā numuru secībā tajos jābūt apliecinājumiem, kas prasīti trešai valstij, un, ja vajadzīgs, papildu garantijām, kuras nepieciešamas ārpuskopienas eksportētājvalstij vai tās daļai.

b) Atsevišķs un īpašs sertifikāts vajadzīgs gaļai, ko eksportē no vienotas teritorijas, kura minēta II pielikuma 1. daļas 2. un 3. ailē, kuru nosūta uz vienu un to pašu galamērķi un transportē tajā pašā dzelzceļa vagonā, kravas furgonā, lidaparātā vai kuģī.

d) Tas jāsagatavo vismaz vienā no tās ES dalībvalsts valsts valodām, kuras robežkontroles punktā veic pārbaudi, un galamērķa ES dalībvalsts valodā. Tomēr nepieciešamības gadījumā dalībvalstis var atļaut lietot citas valodas, pievienojot oficiālu tulkojumu.

f) Ja sertifikāts, ietverot e) punktā minētās papildu shēmas, ir vairāk nekā uz vienas lapas, katru lapu numurē – (lapas numurs) no (kopējā lapu skaita) – apakšējā daļā, un tās augšējā daļā ir sertifikāta koda numurs, kuru tam piešķīrusi kompetentā iestāde.

g) Sertifikāta oriģināls jāaizpilda un jāparaksta valsts pilnvarotajam veterinārārstam. Tādējādi eksportētājvalsts kompetentā iestāde nodrošina, lai būtu ievēroti sertifikācijas principi, kas līdzvērtīgi Padomes Direktīvā 96/93/EK noteiktajiem. Parakstam jābūt krāsā, kas atšķiras no dokumenta drukas krāsas. Tāds pats noteikums attiecas uz zīmogiem, ja vien tie nav reljefi vai ar ūdenszīmi.

h) Sertifikāta oriģinālam ir jābūt kopā ar sūtījumu līdz ES robežkontroles punktam.

i) I.2. un II.a ailē minētajam sertifikāta numuram jābūt kompetentās iestādes piešķirtam.

▼M55

III PIELIKUMS

IV PIELIKUMS

Izraudzītie robežkontroles punkti, kas minēti 12.b pantā

ISO kods	Dalībvalsts	Robežkontroles punkti (RKP)
LT	Lietuva	Kas izraudzīti Lietuvā saskaņā ar Lēmumu 2001/881/EK.
LV	Latvija	Kas izraudzīti Latvijā saskaņā ar Lēmumu 2001/881/EK.
PL	Polija	Kas izraudzīti Polijā saskaņā ar Lēmumu 2001/881/EK.

( 1 ) OV L 302, 31.12.1972., 28. lpp.

( 2 ) OV L 26, 31.1.1977., 81. lpp.