1977L0249 — LV — 01.07.2013 — 006.001


Šis dokuments ir izveidots vienīgi dokumentācijas nolūkos, un iestādes neuzņemas nekādu atbildību par tā saturu

►B

PADOMES DIREKTĪVA

(1977. gada 22. marts)

par pasākumiem, kas palīdz advokātiem sekmīgi īstenot brīvību sniegt pakalpojumus

(77/249/EEK)

(OV L 078, 26.3.1977, p.17)

Grozīta ar:

 

 

Oficiālais Vēstnesis

  No

page

date

►M1

PADOMES DIREKTĪVA 2006/100/EK (2006. gada 20. novembrī),

  L 363

141

20.12.2006

►M2

PADOMES DIREKTĪVA 2013/25/ES (2013. gada 13. maijs),

  L 158

368

10.6.2013


Grozīta ar:

►A1

  L 291

17

19.11.1979

►A2

  L 302

23

15.11.1985

►A3

  C 241

21

29.8.1994

►A4

  L 236

33

23.9.2003




▼B

PADOMES DIREKTĪVA

(1977. gada 22. marts)

par pasākumiem, kas palīdz advokātiem sekmīgi īstenot brīvību sniegt pakalpojumus

(77/249/EEK)



EIROPAS KOPIENU PADOME,

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas kopienas dibināšanas līgumu, un jo īpaši tā 57. un 66. pantu,

ņemot vērā Komisijas priekšlikumu,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta atzinumu ( 1 ),

ņemot vērā Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu ( 2 ),

tā kā saskaņā ar Līgumu jebkurš pakalpojumu sniegšanas brīvības ierobežojums, kas pamatojas uz pilsonību vai uzturēšanās nosacījumiem, ir aizliegts kopš pārejas laika beigām;

tā kā šajā direktīvā iekļauti vienīgi pasākumi, lai veicinātu advokātu efektīvas darbības pakalpojumu sniegšanā; tā kā būs nepieciešami sīkāk izstrādāti pasākumi, lai veicinātu tiesību veikt uzņēmējdarbību efektīvu izmantošanu;

tā kā, lai advokāti efektīvi izmantotu pakalpojumu sniegšanas brīvību, uzņēmējdalībvalstīm par advokātiem jāatzīst personas, kuras praktizē šajā profesijā dažādās dalībvalstīs;

tā kā šī direktīva attiecas vienīgi uz pakalpojumu sniegšanu un nesatur noteikumus par diplomu savstarpējo atzīšanu, personai, uz kuru attiecas direktīva, jāpieņem profesionālais nosaukums, kas tiek lietots dalībvalstī, kurā viņa ir reģistrēta, turpmāk saukta par “dalībvalsti, no kuras viņa nāk”,

IR PIEŅĒMUSI ŠO DIREKTĪVU.



1. pants

1.  Šī direktīva tajā noteiktajās robežās un saskaņā ar tajā paredzētajiem nosacījumiem tiek piemērota attiecībā uz advokātu darbību pakalpojumu sniegšanā. Neskatoties uz jebko šajā direktīvā, dalībvalstis var rezervēt noteiktām juristu kategorijām formālo dokumentu sagatavošanu tiesību iegūšanai uz mirušu personu īpašuma pārvaldīšanu un tādu formālo dokumentu sastādīšanu, kas rada vai nodod tiesības uz zemi.

2.  “Advokāts” nozīmē jebkuru personu, kura ir tiesīga veikt savu profesionālo darbību ar vienu no šādiem apzīmējumiem:



Beļģija:

AvocatAdvocaat

Dānija:

Advokat

Vācija:

Rechtsanwalt

Francija:

Avocat

Īrija:

Barrister

Solicitor

Itālija:

Avvocato

Luksemburga:

Avocat-avoué

Nīderlande:

Advocaat

Lielbritānija:

Advocate

Barrister

Solicitor

▼A1

Grieķija:

Δικηγόρος

▼A2

Spānijā:

Abogado

Portugālē:

Advogado

▼A3

Austrijā:

Rechtsanwalt

Somijā:

Asianajaja/Advokat

Zviedrijā:

Advokat

▼A4

Čehijas Republika:

Advokát

Igaunija:

Vandeadvokaat

Kipra:

Δικηγόρος

Latvija:

Zvērināts advokāts

Lietuva:

Advokatas

Ungārija:

Ügyvéd

Malta:

Avukat/Prokuratur Legali

Polija:

Adwokat/Radca prawny

Slovēnija:

Odvetnik/Odvetnica

Slovākija:

Advokát/Komerčný právnik.

▼M1

Bulgārija:

Aдвокат

Aдвокат:

Avocat.

▼M2

Horvātija:

Odvjetnik/Odvjetnica.

▼B

2. pants

Katra dalībvalsts 1. panta 1. punktā norādīto darbību veikšanai atzīst par advokātu jebkuru personu, kas uzskaitīta minētā panta 2. punktā.

3. pants

Persona, kas minēta 1. pantā, pieņem profesionālo nosaukumu, kas tiek lietots dalībvalstī, no kuras viņa nāk, kas ir tās valsts valodā vai vienā no valsts valodām, ar norādi uz profesionālo organizāciju, kura viņai atļāvusi praktizēt, vai tās tiesas nosaukumu, kurā viņa ir pilnvarota praktizēt, saskaņā ar attiecīgās valsts tiesību aktiem.

4. pants

1.  Darbības saistībā ar klienta pārstāvēšanu tiesvedības procesā vai valsts iestādēs veic katrā uzņēmējdalībvalstī saskaņā ar nosacījumiem, kuri piemērojami attiecībā uz šajā valstī reģistrētajiem advokātiem, izņemot jebkurus nosacījumus, kas prasa uzturēšanās tiesības vai reģistrāciju profesionālā organizācijā šajā valstī.

2.  Advokāts, kurš veic šīs darbības, ievēro uzņēmējdalībvalsts profesionālās ētikas normas, neierobežojot viņa pienākumus tajā dalībvalstī, no kuras viņš nāk.

3.  Ja šīs darbības tiek veiktas Lielbritānijā, “uzņēmējdalībvalsts profesionālās ētikas normas” nozīmē profesionālās ētikas normas, kas piemērojamas solicitors, ja šādas darbības nav rezervētas barristers un advokātiem. Pretējā gadījumā piemēro tās profesionālās ētikas normas, kas attiecas uz pēdējiem. Tomēr barristers no Īrijas vienmēr piemērojamas tās profesionālās ētikas normas, ko Lielbritānijā piemēro barristers un advokātiem.

Ja šīs darbības veic Īrijā, “uzņēmējdalībvalsts profesionālās ētikas normas” nozīmē, ciktāl tās reglamentē lietas mutisko izskatīšanu tiesā, profesionālās ētikas normas, kas piemērojamas barristers. Visos pārējos gadījumos piemēro tās profesionālās ētikas normas, kas attiecas uz solicitors. Tomēr barristers un advokātiem no Lielbritānijas vienmēr piemērojamas tās profesionālās ētikas normas, kas piemērojamas Īrijā attiecībā uz barristers.

4.  Advokāts, kurš veic darbību, kas nav minēta 1. punktā, arī turpmāk ir pakļauts tās dalībvalsts profesionālās ētikas nosacījumiem un normām, no kuras viņš nāk, neierobežojot tās normas, lai kāds būtu to avots, kuras reglamentē šo profesiju uzņēmējdalībvalstī, jo īpaši tās, kuras attiecas uz advokāta darbības nesavienojamību ar citu darbības veidu veikšanu šajā valstī, profesionālo noslēpumu, attiecībām ar citiem advokātiem, aizliegumu tam pašam advokātam pārstāvēt puses, kurām ir savstarpēji konfliktējošas intereses, un publicitāti. Pēdējās no minētajām normām ir piemērojamas vienīgi tad, ja tās ir iespējams ievērot advokātam, kurš nav reģistrēts uzņēmējdalībvalstī, un tiktāl, cik to piemērošana ir objektīvi pamatota, lai nodrošinātu šajā dalībvalstī advokāta darbības pienācīgu veikšanu, profesijas prestižu un to normu ievērošanu, kas attiecas uz nesavienojamību.

5. pants

Lai veiktu darbības klienta pārstāvēšanai tiesvedības procesā, dalībvalsts var prasīt advokātiem, uz kuriem attiecas 1. pants:

 pieteikties saskaņā ar vietējiem noteikumiem vai paražām pie prezidējošā tiesneša un vajadzības gadījumā pie attiecīgās Advokātu kolēģijas priekšsēdētāja uzņēmējdalībvalstī,

 strādāt sadarbībā ar advokātu, kurš praktizē attiecīgajā tiesu iestādē un kurš vajadzības gadījumā būtu atbildīgs šīs iestādes priekšā, vai ar tajā praktizējošu avoué vai procuratore.

6. pants

Jebkura dalībvalsts var izslēgt advokātus, kuri atrodas algota darba attiecībās ar valsts vai privātu uzņēmumu, no darbības veikšanas saistībā ar šā uzņēmuma pārstāvēšanu tiesvedības procesā tiktāl, cik šajā valstī reģistrētajiem advokātiem nav atļauts veikt šīs darbības.

7. pants

1.  Uzņēmējdalībvalsts kompetentā iestāde var lūgt pakalpojumus sniedzošo personu uzrādīt advokāta kvalifikāciju apstiprinošus dokumentus.

2.  4. pantā minēto un uzņēmējdalībvalstī spēkā esošo pienākumu neizpildes gadījumā pēdējās kompetentā iestāde saskaņā ar saviem noteikumiem un procedūrām nosaka šādas neizpildes sekas, un šajā nolūkā var iegūt jebkuru vajadzīgo profesionālo informāciju attiecībā uz pakalpojumus sniedzošo personu. Tā paziņo tās dalībvalsts kompetentajai iestādei, no kuras nāk šī persona, par jebkuru pieņemto lēmumu. Šāda informācijas apmaiņa neskar sniegtās informācijas konfidencialitāti.

8. pants

1.  Dalībvalstis veic vajadzīgos pasākumus, lai šo direktīvu īstenotu divos gados pēc tās paziņošanas un par to tūlīt informē Komisiju.

2.  Dalībvalstis dara Komisijai zināmus galvenos tiesību aktus, ko tās pieņem jomā, uz kuru attiecas šī direktīva.

9. pants

Šī direktīva ir adresēta dalībvalstīm.



( 1 ) OV C 103, 5.10.1972., 19. lpp., un OV C 53, 8.3.1976., 33. lpp.

( 2 ) OV C 36, 28.3.1970., 37. lpp., un OV C 50, 4.3.1976., 17. lpp.