1974L0060 — LV — 08.04.2000 — 002.001

Šis dokuments ir izveidots vienīgi dokumentācijas nolūkos, un iestādes neuzņemas nekādu atbildību par tā saturu

►B	▼M2 PADOMES DIREKTĪVA (1973. gada 17. decembris) par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz mehānisko transportlīdzekļu iekšējo apdari (74/60/EEK) ▼B (OV L 038, 11.2.1974, p.2)

Grozīta ar:

		Oficiālais Vēstnesis
		No	page	date
►M1	KOMISIJAS DIREKTĪVA 78/632/EEK (1978. gada 19. maijs),	L 206	26	29.7.1978
►M2	EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES DIREKTĪVA 2000/4/EK (2000. gada 28. februāris),	L 87	22	8.4.2000

▼B

▼M2

PADOMES DIREKTĪVA

(1973. gada 17. decembris)

par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz mehānisko transportlīdzekļu iekšējo apdari

(74/60/EEK)

▼B

EIROPAS KOPIENU PADOME,

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas kopienas dibināšanas līgumu un jo īpaši tā 100. pantu,

ņemot vērā Komisijas priekšlikumu,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta atzinumu ( 1 ),

ņemot vērā Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu ( 2 ),

tā kā tehniskās prasības, kurām mehāniskajiem transportlīdzekļiem jāatbilst saskaņā ar valsts tiesību aktiem, inter alia, attiecas uz iekšējo apdari, lai aizsargātu attiecīgajā transportlīdzeklī sēdošos;

tā kā šīs prasības dažādās dalībvalstīs atšķiras; tā kā tādēļ visās dalībvalstīs papildus spēkā esošajiem noteikumiem vai to vietā jānosaka vienādas prasības, lai konkrēti attiecībā uz visu veidu transportlīdzekļiem varētu piemērot EEK tipa apstiprinājuma procedūru, kas noteikta ar Padomes 1970. gada 6. februāra Direktīvu par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz mehānisko transportlīdzekļu un to piekabju tipu apstiprinājumu ( 3 );

tā kā kopējas prasības iekšējiem atpakaļskata spoguļiem ir noteiktas Padomes 1971. gada 1. marta Direktīvā ( 4 ), un ir jāsagatavo arī prasības pasažieru salona iekšējai apdarei, vadības ierīču izvietojumam, jumtam un sēdekļu atzveltnēm un pakaļējām daļām; tā kā turpmāk pieņems arī citas prasības iekšējai apdarei un attiecībā uz drošības jostu un sēdekļu stiprinājuma vietām, pagalvjiem, vadītāja aizsardzību pret stūres iekārtu un vadības ierīču izvietojumu;

tā kā saskaņotām prasībām ir jāmazina traumu risks vai to smagums, no kā var ciest mehānisko transportlīdzekļu vadītāji, tādējādi nodrošinot ceļu satiksmes drošību visā Kopienā;

tā kā attiecībā uz tehniskām prasībām ir lietderīgi izmantot tās, ko ANO Eiropas Ekonomikas komisija pieņēmusi savos Noteikumos Nr. 21 (“Vienoti noteikumi par transportlīdzekļu apstiprināšanu attiecībā uz to iekšējo apdari”), kas pievienoti 1958. gada 20. marta Nolīgumam par vienotu mehānisko transportlīdzekļu iekārtu un daļu apstiprināšanas nosacījumu pieņemšanu un šāda apstiprinājuma savstarpēju atzīšanu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO DIREKTĪVU.

▼M2

1. pants

Šajā direktīvā “transportlīdzeklis” ir ikviens transportlīdzeklis, kas definēts Direktīvas 70/156/EEK 2. pantā.

2. pants

Neviena dalībvalsts nevar atteikt transportlīdzekļa EK tipa apstiprinājuma vai valsts tipa apstiprinājuma piešķiršanu transportlīdzekļa iekšējās apdares dēļ, ja tā atbilst šīs direktīvas pielikumos izklāstītajām prasībām.

3. pants

Neviena dalībvalstis nevar atteikt reģistrēt vai aizliegt pārdot, sākt ekspluatēt vai lietot jebkādu transportlīdzekli tā iekšējās apdares dēļ, ja tā atbilst šīs direktīvas pielikumos izklāstītajām prasībām.

▼M2 —————

▼B

6. pants

1. Dalībvalstīs stājas spēkā noteikumi, kas vajadzīgi, lai astoņpadsmit mēnešu laikā pēc šīs direktīvas paziņošanas izpildītu tās prasības, un tās par to tūlīt informē Komisiju.

2. Dalībvalstis nodrošina, lai to tiesību aktu svarīgākie noteikumi, ko tās pieņēmušas jomā, uz kuru attiecas šī direktīva, tiktu paziņoti Komisijai.

7. pants

Šī direktīva ir adresēta dalībvalstīm.

▼M2

PIELIKUMU SARAKSTS

I PIELIKUMS:	Darbības joma, definīcijas, EK tipa apstiprinājuma pieteikums transportlīdzekļa tipam, specifikācijas, EK tipa apstiprinājuma piešķiršana transportlīdzekļa tipam, tipa pārveidojumi un apstiprinājumu grozījumi, un ražojumu atbilstība
	1. papildinājums:	Informācijas dokuments
	2. papildinājums:	EK tipa apstiprinājuma sertifikāts
	3. papildinājums:	Cilindriskā testēšanas stieņa stāvoklis atbīdāmajā jumtā un logu atvērumos
	4. papildinājums:	Vadītāja kontrolēta slēdža simbols
II PIELIKUMS:	Galvas trieciena zonas noteikšana
III PIELIKUMS:	Enerģiju izkliedējošu materiālu testēšanas metode
IV PIELIKUMS	Metode, lai noteiktu H punktu un faktisko sēdekļa atzveltnes leņķi, kā arī pārbaudītu R un H punkta relatīvo stāvokli, kā arī attiecību starp projektēto sēdekļa atzveltnes leņķi un faktisko sēdekļa atzveltnes leņķi
	Papildinājums:	Trīsdimensiju manekena sastāvdaļas un manekena izmēri un masa
V PIELIKUMS	Izvirzījumu mērīšanas metode
	Papildinājums:	Iekārta izvirzījumu mērīšanai
VI PIELIKUMS	Iekārta un metode, lai piemērotu I pielikuma 5.2.1. punktu

▼B

I PIELIKUMS ►M2 ◄

▼M2

DARBĪBAS JOMA, DEFINĪCIJAS, EK TIPA APSTIPRINĀJUMA PIETEIKUMS TRANSPORTLĪ-DZEKĻA TIPAM, SPECIFIKĀCIJAS, EK TIPA APSTIPRINĀJUMA PIEŠĶIRŠANA TRANSPORTLĪ-DZEKĻA TIPAM, TIPA PĀRVEIDOJUMI UN APSTIPRINĀJUMU GROZĪJUMI, UN RAŽOJUMU ATBILSTĪBA

1. DARBĪBAS JOMA

Šī direktīva attiecas uz M1 kategorijas transportlīdzekļiem, kas noteikti Direktīvas 70/156/EEK II pielikuma A iedaļā.

▼B

2. DEFINĪCIJAS

Šajā direktīvā:

▼M2

2.1.	“Iekšējā apdare” ir: 2.1.1. pasažieru salona iekšējās detaļas, izņemot iekšējos atpakaļskata spoguļus, 2.1.2. vadības ierīču izvietojums, 2.1.3. jumts vai atbīdāms jumts, 2.1.4. sēdekļu atzveltne vai pakaļējā daļa, 2.1.5. mehāniski darbināmi logi, jumta panelis un šķērssienas sistēmas,

2.2.

“transportlīdzekļa tips” attiecībā uz pasažieru salona iekšējo apdari ir mehāniskie transportlīdzekļi, kuri neatšķiras pēc tādiem būtiskiem parametriem kā:

▼B

2.2.1. pasažieru salona virsbūves materiālu līnijas,

2.2.2. vadības ierīču izvietojums,

▼M2

2.2.3. jumts vai atbīdāms jumts,

2.2.4. sēdekļu atzveltne vai pakaļējā daļa,

2.2.5. mehāniski darbināmi logi, jumta panelis un šķērssienu sistēmas,

▼B

2.3.

“atskaites zona” ir galvas trieciena zonu, kas definēta II pielikumā, izņemot:

2.3.1. platību, kuru ierobežo izvirzīta horizontāla apļa projekcija, kas aptver stūrēšanas ierīces ārējās robežas, ko palielina aploce 127 mm platumā; šo platību zemāk ierobežo horizontāla plakne, kas ir pieskare stūrēšanas ierīces apakšējai malai, kad pēdējā ir pozīcijā braukšanai taisni,

2.3.2. mērinstrumentu paneļa virsmas daļu, ko veido iepriekš 2.3.1. punktā precizētā platības mala un tuvākā iekšējā sānsiena; šo virsmu zemāk ierobežo horizontāla plakne, kas ir pieskare stūrēšanas ierīces apakšējai malai, un

2.3.3. priekšējā stikla sānu statņus,

2.4.	“mērinstrumentu paneļa līmenis” ir līnija, ko nosaka punkti, kuros vertikālās pieskares saskaras ar mērinstrumentu paneli,

2.5.	“jumts” ir transportlīdzekļa augšējā daļa, kas sniedzas no priekšējā stikla augšējās malas līdz aizmugures loga augšējai malai un ko malās ierobežo sānsienu augšējais karkass,

2.6.	►M1 “plūsmas līnija” ir līnija, ko veido transportlīdzekļa sānu logu caurspīdīgā apakšējā kontūra, ◄

2.7.	►M1 “kabriolets” ir transportlīdzeklis, kuram dažās konfigurācijās nav cietas virsbūves daļas virs plūsmas līnijas, izņemot priekšējos jumta balstus un/vai apgāšanās aizsargstieņus un/vai drošības jostu stiprinājuma vietas, ◄

2.8.	►M1 “transportlīdzeklis ar atbīdāmu jumtu” ir transportlīdzeklis, kuram var atlocīt vai atvērt jumtu vai tā daļu, atstājot esošos transportlīdzekļa konstrukciju elementus virs plūsmas līnijas ◄ ,

▼M1

2.9.	“saliekams (nolaižams) sēdeklis” ir papildu sēdeklis, kas paredzēts neregulārai lietošanai un ko parasti saloka, lai atbrīvotu eju,

▼M2

2.10.

“mehāniski darbināmi logi” ir logi, kurus aizver ar transportlīdzekļa enerģijas avota palīdzību,

2.11.

“mehāniski darbināmas jumta paneļu sistēmas” ir pārvietojami paneļi transportlīdzekļa jumtā, kurus aizver ar transportlīdzekļa enerģijas avota palīdzību, veicot slīdošu vai noliecošu kustību, un kuri neiekļauj pārveidojamo virsējo daļu sistēmas,

2.12.

“mehāniski darbināmas šķērssienu sistēmas” ir sistēmas, kuras sadala pasažieru automašīnas salonu vismaz divās daļās un kuras noslēdz, izmantojot transportlīdzekļa enerģijas avotu,

2.13.

“atvērums” ir maksimālā brīvā atvere starp mehāniski darbināma loga vai šķērssienas, vai jumta paneļa augšējo vai priekšējo malu atkarībā no aizvēršanas virziena un transportlīdzekļa konstrukciju, kas veido loga, šķērssienas vai jumta paneļa robežas, skatoties no transportlīdzekļa iekšpuses vai attiecībā uz šķērssienas sistēmu — no pasažieru salona aizmugurējās daļas.

Lai izmērītu atvērumu, caur to no transportlīdzekļa iekšpuses vai, ja vajadzīgs, no pasažieru salona aizmugurējās daļas parasti perpendikulāri logam, jumta panelim vai šķērssienai izbīda (nepieliekot spēku) cilindrisku testēšanas stieni

▼M2

3. EK TIPA APSTIPRINĀJUMA PIEŠĶIRŠANA TRANSPORTLĪDZEKĻA TIPAM

3.1.	Ražotājs iesniedz EK tipa apstiprinājuma pieteikumu transportlīdzekļa tipam attiecībā uz iekšējo apdari, ievērojot Direktīvas 70/156/EEK 3. panta 4. punktu.

3.2.	Informācijas dokumenta paraugs ir norādīts 1. papildinājumā.

3.3.

Tehniskajam dienestam, kas ir atbildīgs par tipa apstiprināšanas testu izpildi, jāiesniedz:

▼B

3.3.1. pēc ražotāja izvēles, vai nu transportlīdzeklis, kas ir reprezentatīvs apstiprināmajam transportlīdzekļu tipam, vai arī transportlīdzekļa daļas, kuras uzskata par būtiskām šajā direktīvā paredzētajām pārbaudēm un testiem, un

3.3.2. pēc minētā tehniskā dienesta lūguma, konkrētas izmantoto materiālu detaļas un konkrēti paraugi.

(4.)

SPECIFIKĀCIJAS

5.1. Pasažieru salona iekšējās detaļas, kas atrodas virs mērinstrumentu paneļa līmeņa priekšējo sēdekļu H punktu priekšpusē, izņemot sānu durvis

5.1.1. Atskaites zonai, kas noteikta iepriekš 2.3. punktā, nedrīkst būt bīstami raupju virsmu vai asu malu, kas varētu palielināt nopietnu traumu risku transportlīdzeklī sēdošajiem. Tās detaļas, kas minētas še turpmāk 5.1.2. līdz 5.1.6. punktā, uzskata par apmierinošām, ja tās atbilst tajos noteiktajām prasībām.

5.1.2. Transportlīdzekļa detaļas, kas atrodas atskaites zonā, izņemot tās, kuras neietilpst mērinstrumentu panelī un kuras atrodas mazākā attālumā no stiklotām virsmām nekā 10 cm, ir enerģiju izkliedējošas, kā noteikts III pielikumā. Tās detaļas atskaites zonā, kuras atbilst abiem šādiem nosacījumiem, arī neaplūko:

— ja, veicot testu saskaņā ar III pielikuma prasībām, svārsts saskaras ar detaļām ārpus atskaites zonas; un

— ja pārbaudāmās detaļas ir novietotas mazāk nekā 10 cm no detaļām, ar ko saskaras ārpus atskaites zonas, ja šo attālumu izmēra uz atskaites zonas virsmas;

nekādām apdares metāla daļām nav izvirzītu malu.

5.1.3. Mērinstrumentu paneļa apakšējā mala, ja vien tā neatbilst iepriekš 5.1.2. punktā minētajām prasībām, ir noapaļota ar izliekuma rādiusu, kas ir vismaz 19 mm.

5.1.4. Slēdžiem, izvelkamām pogām u.c., kas izgatavoti no cieta materiāla, kuriem, mērot saskaņā ar V pielikumā aprakstīto metodi no 3,2 mm līdz 9,5 mm attālumā no paneļa, šķērsgriezuma laukums ir vismaz 2 cm 2, ko mēra 2,5 mm attālumā no visvairāk izvirzītā punkta, un noapaļotas malas ar izliekuma rādiusu ne mazāku par 2,5 mm.

5.1.5. Ja šīs sastāvdaļas ir izvirzītas vairāk kā 9,5 mm no mērinstrumentu paneļa, tās ir projektētas un konstruētas tā, lai 37,8 daN liela garenvirziena horizontāla spēka, ko rada zveltnis ar plakanu galu, kura diametrs nav lielāks par 50 mm, ietekmē varētu vai nu iebīdīties paneļa virsmā, līdz tās nav izvirzītas vairāk kā 9,5 mm, vai arī atdalīties; pēdējā gadījumā nepaliek bīstami izvirzījumi, kas lielāki par 9,5 mm; šķērsgriezuma laukums ne vairāk kā 6·5 mm attālumā no maksimālā izvirzījuma punkta, nav mazāks par 6,50 cm 2.

5.1.6. Ja izvirzījums, kuru veido sastāvdaļa, kas izgatavota no mīksta materiāla ar A nostiprinājuma cietību, kura mazāka par 50, un uzmontēta uz cieta pamata, 5.1.4. un 5.1.5. punkta prasības attiecas tikai uz cieto pamatu.

5.2. Izvirzītās pasažieru salona iekšējās detaļas, kas atrodas zem mērinstrumentu paneļa līmeņa priekšējo sēdekļu H punktu priekšpusē, izņemot sānu durvis un pedāļus

5.2.1.

Sastāvdaļas, uz ko attiecas 5.2. punkts, atbilst iepriekšminētajām 5.1.4. līdz 5.1.6. punkta prasībām, izņemot pedāļus un to armatūru un tās sastāvdaļas, ar ko nevar saskarties VI pielikumā aprakstītā un, saskaņā ar tur aprakstīto procedūru, izmantotā ierīce.

5.2.2.

Rokas bremzes svira, ja tā uzmontēta uz mērinstrumentu paneļa vai zem tā, ir novietota tā, lai, to atlaižot, transportlīdzeklī sēdošajiem nebūtu iespējams ar to saskarties frontāla trieciena gadījumā. Ja šis nosacījums nav izpildīts, vadības ierīču virsmas platība atbilst 5.3.2.3. punktā tālāk minētajām prasībām.

5.2.3.

Plaukti un citi līdzīgi elementi ir projektēti un konstruēti tā, lai to stiprinājumiem nekādā gadījumā nebūtu izvirzītu malu un lai tie atbilstu vienam vai otram no šādiem nosacījumiem:

5.2.3.1. detaļai, kas vērsta uz transportlīdzekļa iekšpusi, virsma ir vismaz 25 mm augsta, ar noapaļotām malām, kuru izliekuma rādiuss ir vismaz 3,2 mm. Šī virsma ir klāta ir enerģiju izkliedējošu materiālu, kā noteikts III pielikumā, un to testē saskaņā ar šo pielikumu, piemērojot triecienu horizontālā garenvirzienā.

5.2.3.2. Plaukti un citi līdzīgi elementi 37,8 daN liela uz priekšu vērsta garenspēka ietekmē, ko rada cilindrs ar 110 mm diametru un ar vertikālu asi, atdalās, salūst, tiek pamatīgi izkropļoti vai iebīdās uz iekšu, neradot bīstamas pazīmes uz plaukta malas. Spēks ir jāvirza uz plauktu vai citu līdzīgu elementu stiprāko daļu.

5.2.4.

Ja attiecīgie elementi iekļauj detaļu, kas izgatavota no materiāla, kurš ir mīkstāks nekā A nostiprinājuma cietība 50, piestiprinot cietam pamatam, piemēro iepriekšminētās prasības, izņemot prasības attiecībā uz enerģijas absorbciju, uz ko attiecas III pielikums.

5.3. ►M1 Citi iekšējās apdares elementi pasažieru salonā, kas novietoti priekšā šķērsplaknei, kura šķērso aizmugures sēdekļos novietotā manekena rumpja atskaites līniju ◄

5.3.1. Darbības joma

►M1 Tālāk 5.3.2. punktā minētās prasības attiecas uz vadības rokturiem, svirām, pogām un jebkādiem citiem izvirzītiem objektiem, kas nav iepriekšminēti 5.1. un 5.2. punktā (skatīt arī 5.3.2.2. punktā). ◄

5.3.2. Prasības

►M1 Ja 5.3.1. punktā minētās ierīces ir novietotas tā, ka transportlīdzeklī sēdošie ar tām var saskarties, tās atbilst 5.3.2.1. līdz 5.3.4. punktā minētajām prasībām. Ja tām var pieskarties sfērā ar 165 mm diametru un tās atrodas virs priekšējo sēdekļu zemākā H punkta (skatīt IV pielikumu) un priekšā šķērsplaknei, kura šķērso aizmugures sēdeklī novietotā manekena rumpja atskaites līniju, un ārpus zonām, kas noteiktas 2.3.1. un 2.3.2. punktā, – uzskata, ka šīs prasības ir izpildītas, ja: ◄

5.3.2.1. To virsma beidzas ar noapaļotām malām, un to izliekuma rādiusi ir vismaz 3,2 mm.

5.3.2.2. Vadības sviras un pogas ir projektētas un konstruētas tā, lai 37,8 daN liela uz priekšu vērsta garenspēka ietekmē vai nu izvirzījums tā visneizdevīgākajā stāvoklī samazinātos līdz ne vairāk kā 25 mm no paneļa vai minēto stiprinājumu virsmas, vai atdalītos vai saliektos: abos pēdējos gadījumos bīstami izvirzījumi nepaliktu.

Stikla pacēlāji tomēr drīkst izvirzīties 35 mm no paneļa virsmas.

5.3.2.3. Rokas bremzes svirai atbrīvotā stāvoklī un pārnesumu pārslēga svirai jebkādā pārnesumā kustībai uz priekšu, izņemot gadījumus, kad tā novietota 2.3.1. un 2.3.2. punktā noteiktajās zonās un zonās zem horizontālās plaknes, kas šķērso priekšējo sēdekļu H punktu, virsmas laukums ir vismaz 6,5 cm2, ko mēra šķērsgriezumā, kas ir parasts horizontālā garengriezumā līdz 6,5 mm attālumam no tālākās izvirzītās daļas, ar izliekuma rādiusu, kas ir ne mazāks kā 3,2 mm.

5.3.3.

►M1 Šā pielikuma 5.3.2.3. punkta prasības neattiecas uz grīdā iebūvētu rokasbremzes sviru; šādām svirām, ja jebkuras to daļas augstums atbrīvotā stāvoklī ir virs horizontālās plaknes, kura šķērso priekšējo sēdekļu zemāko H punktu (skatīt IV pielikumu), sviras šķērsgriezuma laukums ir vismaz 6,5 cm2, ko mēra horizontālā plaknē, ne vairāk kā 6,5 mm no tālākās izvirzītās daļas (ko mēra vertikālā virzienā). Liekuma rādiusam ir jābūt vismaz 3,2 mm. ◄

5.3.4.

Citām transportlīdzekļa iekārtām, uz ko neattiecas iepriekšējie punkti, piemēram, sēdekļa sliecītēm, ierīci sēdekļa horizontālās vai vertikālās daļas regulēšanai, drošības jostu stiprinājumiem u.c., nepiemēro nevienu no šiem noteikumiem, ja tās atrodas zem horizontālās plaknes, kura šķērso katra sēdekļa H punktu, pat ja sēdošajam ir iespējams nonākt saskarē ar kādu no šīm iekārtām.

▼M1

5.3.4.1. Sastāvdaļām, kas uzmontētas uz jumta, bet kas nav daļa no jumta konstrukcijas, piemēram, rokturiem, lampiņām un saules aizsegiem, u.c., liekuma rādiuss ir vismaz 3,2 mm un turklāt izvirzīto detaļu platums nav mazāks kā to izvirzījums uz leju; alternatīvi, šīs sastāvdaļas iztur enerģijas izkliedēšanas testu saskaņā ar III pielikuma prasībām.

▼B

5.3.5.

Ja attiecīgās iekārtas iekļauj daļu, kas izgatavota no materiāla, kurš ir mīkstāks nekā A nostiprinājuma cietība 50, piestiprinot cietam pamatam, iepriekšminētās prasības piemēro tikai cietajam pamatam.

5.4. Jumts

5.4.1. Darbības joma

5.4.1.1. Prasības, kas noteiktas tālāk 5.4.2. punktā, attiecas uz jumta iekšējo virsmu.

5.4.1.2. Tomēr tās neattiecas uz tādām jumta detaļām, ar ko nevar saskarties sfērā ar 165 mm diametru.

5.4.2. Prasības

5.4.2.1. ►M1 Tā jumta iekšējās virsmas daļa, kas atrodas virs transportlīdzeklī sēdošajiem vai tiem priekšā, nav bīstami raupja vai ar asām malām, kas vērstas uz aizmuguri vai uz leju. Izvirzīto daļu platums ir ne mazāks kā to izvirzījums uz leju, un malu liekuma rādiuss ir vismaz 5 mm. Jo īpaši cietais jumta ribojums, izņemot stikloto virsmu augšējo šķērsstieni un durvju rāmjus, nav izvirzīts uz priekšu vairāk kā 19 mm. ◄

5.4.2.2. ►M1 Ja jumta ribojums neatbilst 5.4.2.1. punkta prasībām, tam ir jāiztur enerģiju izkliedēšanas tests saskaņā ar III pielikuma prasībām. ◄

▼M1

5.4.2.3. Metāla stieplēm, kuras izstiepj griestu iekšējo apšuvumu un saules aizsegu rāmjus, ir jābūt ar maksimālo diametru 5 mm vai jāspēj absorbēt enerģiju, kā noteikts III pielikumā. Saules aizsegu rāmju mīkstie apdares elementi atbilst 5.3.4.1. punkta prasībām.

▼B

5.5. ►M1 Transportlīdzekļi ar atbīdāmu jumtu ◄

5.5.1. Prasības

5.5.1.1.

►M1 Uz transportlīdzekļiem ar atbīdāmu jumtu, kad jumts ir aizvērtā stāvoklī, attiecas šādas prasības un iepriekš 5.4. punktā minētās prasības. ◄

5.5.1.2.

Turklāt atvēršanas un vadības ierīces ir:

projektētas un konstruētas tā, lai iespējami izslēgtu nejaušu darbību,

5.5.1.2.2. ►M1 to virsma beidzas ar noapaļotām malām, un to liekuma rādiusi ir vismaz 5 mm, ◄

5.5.1.2.3. novietotas, atrodoties miera stāvoklī, zonās, ar kurām nevar saskarties sfērā ar 165 mm diametru. Ja šo nosacījumu nevar izpildīt, atvēršanas un vadības ierīces miera stāvoklī vai nu paliek ievilktas, vai arī ir projektētas un konstruētas tā, lai 37,8 daN liela spēka ietekmē, kas iedarbojas III pielikumā noteiktajā trieciena virzienā kā pieskare zveltņgalvas trajektorijai, vai nu V pielikumā aprakstītais izvirzījums samazinās līdz ne vairāk kā 25 mm virs virsmas, uz kuras ir uzmontētas ierīces, vai arī ierīces atdalās; pēdējā gadījumā bīstami izvirzījumi nepaliek.

▼M2

5.5.2. Mehāniski darbināmas jumta paneļa sistēmas

5.5.2.1.

Turklāt mehāniski darbināmās jumta paneļa sistēmas un to vadības ierīces atbilst tālāk dotajām 5.8. punkta prasībām.

▼B

5.6. ►M1 Kabrioleti ◄

5.6.1. ►M1 Attiecībā uz kabrioletiem, tikai apgāšanas aizsargstieņa augšpuses apakšējā daļa un priekšējā stikla rāmis visos tā parastajos izmantošanas stāvokļos atbilst 5.4. punkta prasībām. Saliekamo stieņu vai savienojumu sistēmai, ko izmanto mīksta jumta atbalstīšanai, ja tā atrodas virs transportlīdzeklī sēdošajiem vai to priekšā, nav bīstami raupju virsmu vai asu malu, kas izvirzītas uz aizmuguri vai uz leju. ◄

▼M1 —————

▼B

5.7. ►M1 Sēdekļu pakaļējās daļas nostiprinātas pie transportlīdzekļa ◄

5.7.1. Prasības

5.7.1.1.

Sēdekļu pakaļējām daļām nav bīstami raupju virsmu vai asu malu, kas varētu palielināt transportlīdzeklī sēdošajiem risku vai traumu smagumu.

5.7.1.2.

Izņemot 5.7.1.2.1., 5.7.1.2.2. un 5.7.1.2.3. punktā paredzēto, tā priekšējā sēdekļa aizmugures daļa, kas ir galvas trieciena zona, kas noteikta II pielikumā, ir enerģiju izkliedējoša, kā noteikts III pielikumā. Lai noteiktu galvas trieciena zonu, priekšējie sēdekļi, ja tie ir regulējami, atrodas pašā aizmugurējā vadītāja sēdekļa stāvoklī, ar atzveltnēm iespējami tuvāk 25° līmenim, ja vien ražotājs nav norādījis citādi.

5.7.1.2.1. Attiecībā uz atsevišķiem priekšējiem sēdekļiem aizmugures pasažieru galvas trieciena zona sniedzas 10 cm uz katru pusi no sēdekļa centra līnijas sēdekļu atzveltņu aizmugures augšējā daļā.

5.7.1.2.1. bis ( 5 ) Ja sēdekļi ir aprīkoti ar pagalvjiem, katru testu veic, novietojot pagalvi viszemākajā stāvoklī un punktā, kas atrodas uz vertikālās līnijas, kura šķērso pagalvja centru.

5.7.1.2.1. ter (5) Ja sēdeklis ir projektēts tā, lai to varētu ierīkot vairāku tipu transportlīdzekļos, trieciena zonu nosaka pēc transportlīdzekļa, kura vadītāja sēdekļa pats aizmugurējais stāvoklis katram aplūkotajam tipam ir vismazāk izdevīgais; iegūto trieciena zonu uzskata par atbilstošu pārējiem tipiem.

5.7.1.2.2. Attiecībā uz priekšējiem soliem trieciena zona sniedzas starp gareniskajām vertikālajām plaknēm 10 cm ārpus centra līnijas katram izraudzītajam papildu sēdeklim. Katra solam pievienotā papildu sēdekļa centra līniju nosaka ražotājs.

5.7.1.2.3. ►M1 Galvas trieciena zonā ārpus 5.7.1.2.1. līdz 5.7.1.2.2. punktā, ieskaitot, noteiktajām robežām sēdekļa korpuss ir polsterēts, lai izvairītos no galvas tieša kontakta ar to: un šajās zonās liekuma rādiuss ir vismaz 5 mm. Šīs detaļas alternatīvi var atbilst enerģijas izkliedēšanas prasībām, kas precizētas III pielikumā. ◄

5.7.2.

►M1 Šīs prasības neattiecas uz aizmugurējiem sēdekļiem, sēdekļiem, kas vērsti uz sāniem vai atpakaļ, ar atzveltnēm kopā sastiprinātiem sēdekļiem vai saliekamiem (nolaižamiem) sēdekļiem. Ja sēdekļu, galvas turētāju un to atbalstu triecienu zonas iekļauj detaļas, kas klātas ar materiālu, kurš ir mīkstāks nekā A nostiprinājuma cietība 50, iepriekšminētās prasības, izņemot tās, kuras attiecas uz III pielikumā aprakstīto enerģijas izkliedēšanu, attiecas tikai uz cietajām detaļām. ◄

▼M2

5.8. Mehāniski darbināmi logi, jumta paneļu sistēmas un šķērssienu sistēmas

5.8.1.

Tālāk dotās prasības attiecas uz mehāniski darbināmiem logiem/jumta paneļu sistēmām/šķērssienu sistēmām, lai līdz minimumam samazinātu traumu iespējamību, ko izraisa nejauša vai nepareiza to darbināšana.

5.8.2.

Parastas lietošanas prasības

Izņemot to, kas paredzēts 5.8.3. punktā, mehāniski darbināmus logus/jumta paneļu sistēmas/šķērssienu sistēmas var aizvērt, ievērojot vienu no šādiem nosacījumiem:

5.8.2.1. Ja aizdedzes atslēga ir ievietota aizdedzes vadības ierīcē jebkurā lietošanas stāvoklī;

5.8.2.2. Ar muskuļu spēku, bez transportlīdzekļa enerģijas avota palīdzības;

5.8.2.3. Nepārtraukti ieslēdzot ar bloķēšanas sistēmu transportlīdzekļa ārpusē;

5.8.2.4. Starplaikā starp brīdi, kad aizdedze ir pārslēgta no iedarbināta stāvokļa izslēgtā stāvoklī un/vai atslēga ir izņemta, un brīdi, kad nevienas no abām priekšējām durvīm nav bijušas atvērtas pietiekami ilgi, lai transportlīdzeklī sēdošie varētu izkāpt;

5.8.2.5. Ja mehāniski darbināma loga, jumta paneļa vai šķērssienas aizvēršanās kustība sākas ar atvērumu, kas nepārsniedz 4 mm;

5.8.2.6. Ja mehāniski darbināms transportlīdzekļa durvju logs bez augšējā durvju rāmja aizveras automātiski, kad vien aizver attiecīgās durvis. Šajā gadījumā maksimālais atvērums, kas noteikts 2.13. punktā, pirms loga aizvēršanas nepārsniedz 12 mm;

5.8.2.7. Aizvēršana no tāluma ir pieļaujama ar nepārtrauktu distantieslēgšanas ierīces darbināšanu ar noteikumu, ka ir izpildīts viens no šādiem nosacījumiem:

5.8.2.7.1. Distantieslēgšanas ierīce nevar aizvērt mehāniski darbināmu logu/jumta paneli/šķērssienu no attāluma, kas lielāks nekā 11 metri no transportlīdzekļa;

5.8.2.7.2. Distantieslēgšanas ierīce nevar aizvērt mehāniski darbināmu logu/jumta paneli/šķērssienu:

— ja iedarbināšanas ierīci un transportlīdzekli atdala necaurspīdīga virsma

— un

— ja no attāluma starp distantieslēgšanas ierīci un transportlīdzekli ir vairāk nekā 6 metri.

5.8.2.8. Aizvēršana ar vienu pieskārienu ir atļauta tikai mehāniski darbināmam vadītāja durvju logam un jumta panelim un tikai tad, ja aizdedzes atslēga ir tādā stāvoklī, kad motors darbojas.

5.8.3.

Autoreversēšanas prasības

5.8.3.1.

Nepiemēro nevienu no 5.8.2. punkta prasībām, ja mehāniski darbināms logs/jumta paneļa sistēma/šķērssiena ir aprīkota ar autoreversēšanas ierīci.

5.8.3.1.1.

Šī ierīce maina loga/jumta paneļa/šķērssienas virzienu, pirms tas iedarbojas ar vairāk nekā 100 N lielu spiediena spēku 200 mm līdz 4 mm atvērumā virs mehāniski darbināma loga/šķērssienas augšējās malas vai atbīdāma jumta paneļa priekšējās malas un pie noliekta jumta paneļa aizmugurējās malas.

5.8.3.1.2.

Pēc šādas autoreversēšanas logs vai jumta panelis, vai šķērssiena atveras līdz vienam no šādiem stāvokļiem:

5.8.3.1.2.1. Stāvoklis, kas ļauj caur atvērumu ievietot pusnekustīgu cilindrisku stieni 200 mm diametrā tajā pašā saskares punktā (-os), ko izmantoja, lai noteiktu virziena maiņas režīmu 5.8.3.1.1. punktā;

5.8.3.1.2.2. Stāvoklis, kas ir vismaz sākuma stāvoklis pirms uzsāk aizvēršanu;

5.8.3.1.2.3. Stāvoklis, kas ir vismaz par 50 mm lielāks atvērums nekā stāvoklis brīdī, kad tika uzsākta virziena maiņa;

5.8.3.1.2.4. Attiecībā uz jumta paneļa noliekšanas kustībām — maksimālais leņķiskais atvērums.

5.8.3.1.3.

Lai pārbaudītu mehāniski darbināmus logus/jumta paneļu sistēmas/šķērssienu sistēmas ar virziena maiņas ierīcēm, caur atvērumu — no transportlīdzekļa iekšpuses vai attiecībā uz šķērssienu sistēmām — no pasažieru salona aizmugurējās daļas, izbīda mērinstrumentu/testēšanas stieni tā, lai stieņa cilindriskā virsma pieskartos jebkurai transportlīdzekļa konstrukcijas daļai, kas veido loga/jumta paneļa atvēruma/šķērssienas robežu. Mērinstrumenta spēka novirzes rādītājs ir ne vairāk kā 10 N/mm. Testēšanas stieņu stāvoklis (pareizi perpendikulārs logam/jumta panelim/šķērssienai) ir attēlots 3. papildinājuma 1. attēlā.

5.8.4.

Slēdžu novietojums un darbība

5.8.4.1.

Mehāniski darbināmu logu/jumta paneļu/šķērssienu slēdži ir novietoti vai ar tiem darbojas tā, lai līdz minimumam samazinātu nejaušas aizvēršanās briesmas. Slēdžiem ir jābūt iedarbināmiem nepārtraukti attiecībā uz aizvēršanu, izņemot 5.8.2.6., 5.8.2.8. vai 5.8.3. punktā minēto gadījumu.

5.8.4.2.

Visus aizmugures logu, jumta paneļa un šķērssienu slēdžus, kurus izmanto transportlīdzekļa aizmugurē sēdošie, var izslēgt ar vadītāja kontrolētu slēdzi, kas atrodas priekšā vertikālai šķērsplaknei, kura šķērso priekšējo sēdekļu R punktus. Vadītāja kontrolētais slēdzis nav nepieciešams, ja aizmugures logs, jumta panelis vai šķērssiena ir aprīkota ar autoreversēšanas ierīci. Ja tomēr ir vadītāja kontrolēts slēdzis, tas nespēj ignorēt autoreversēšanas ierīci.

Vadītāja kontrolētais slēdzis ir novietots tā, lai līdz minimumam samazinātu jebkādas nejaušas manipulācijas. To apzīmē ar simbolu, kas norādīts 4. papildinājumā.

5.8.5.

Aizsargierīces

Visas aizsargierīces, kuras izmanto, lai novērstu piedziņas bojājumus pārslodzes vai apstāšanās gadījumā, spēj automātiski atsākt darboties, kamēr ir iedarbināts slēdzis, kas vada logu/jumta paneli/šķērssienu.

5.8.6.

Norādījumi rokasgrāmatā

5.8.6.1.

Transportlīdzekļa īpašnieka rokasgrāmatā ir skaidri norādījumi attiecībā uz mehāniski darbināmu logu/jumta paneli/šķērssienu, tostarp:

5.8.6.1.1. Paskaidrojumi par iespējamām sekām (iesprostošanu);

5.8.6.1.2. Vadītāja kontrolētā slēdža lietošana;

5.8.6.1.3. Brīdinājuma ziņojums, norādot briesmas, jo īpaši bērniem, mehāniski darbināmu logu/jumta paneļu sistēmu/šķērssienu sistēmu nepareizas lietošanas/iedarbināšanas dēļ. Šajās ziņās jānorāda vadītāja atbildība, tostarp norādījumi pārējiem transportlīdzeklī sēdošajiem un ieteikums atstāt transportlīdzekli, tiklīdz no aizdedzes slēdzenes ir izņemta atslēga;

5.8.6.1.4. Brīdinājuma ziņojums, kurā norādīts, ka jābūt īpaši uzmanīgiem, izmantojot aizvēršanas no tāluma sistēmas (skatīt 5.8.2.7. punktu), piemēram, iedarbināt to tikai tad, kad iedarbinātajam transportlīdzeklis ir skaidri redzams, lai pārliecinātos, ka mehāniski darbināmu logu/jumta paneļa/šķērssienas iekārta nevienu nav iesprostojusi.

▼M1

►M2 5.9. ◄ Cita neprecizēta apdare

▼B

►M2 5.9.1. ◄

Prasības, kas noteiktas 5. punktā, attiecas uz iepriekšējos punktos neminētu apdari, kura dažādu 5.1. līdz 5.7. punktā minētu prasību nozīmē un saskaņā ar to novietojumu transportlīdzeklī, var nonākt saskarē ar sēdošajiem. Ja šādas detaļas ir izgatavotas no materiāla, kurš ir mīkstāks nekā A nostiprinājuma cietība 50, un piestiprinātas cietam(-iem) pamatam(-iem), iepriekšminētās prasības piemēro tikai cietajam(-iem) pamatam(-iem).

▼M2

EK TIPA APSTIPRINĀJUMA PIEŠĶIRŠANA TRANSPORTLĪDZEKĻA TIPAM

6.1.	Ja attiecīgās prasības ir izpildītas, piešķir EK tipa apstiprinājumu saskaņā ar Direktīvas 70/156/EEK 4. panta 3. punktu.

6.2.	EK tipa apstiprinājuma sertifikāta paraugs ir norādīts 2. papildinājumā.

6.3.	Saskaņā ar Direktīvas 70/156/EEK VII pielikumu apstiprinājuma numuru piešķir katram apstiprinātajam transportlīdzekļa tipam. Tā pati dalībvalsts nepiešķir tādu pašu numuru cita tipa transportlīdzeklim.

TIPA PĀRVEIDOJUMI UN APSTIPRINĀJUMU GROZĪJUMI

7.1.	Ja tiek pārveidots tips, kas apstiprināts saskaņā ar šo direktīvu, piemēro Direktīvas 70/156/EEK 5. panta noteikumus.

RAŽOJUMU ATBILSTĪBA

8.1.	Lai nodrošinātu ražojuma atbilstību, ir jāveic pasākumi saskaņā ar Direktīvas 70/156/EEK 10. pantā noteiktajiem noteikumiem.

▼B

(9.)

▼M2

1. papildinājums

2. papildinājums

3. papildinājums

4. papildinājums

▼B

II PIELIKUMS

GALVAS TRIECIENA ZONAS NOTEIKŠANA

Galvas trieciena zonu veido visas transportlīdzekļa iekšējās virsmas, kas nav stiklotas, kuras var nonākt statiskā kontaktā ar sfērisko galvu, kuras diametrs ir 165 mm, kas ir mēraparatūras būtiska sastāvdaļa, kuras izmēri no locītavas centrālā punkta līdz galvas augšai ir nepārtraukti regulējami no 736 mm līdz 840 mm.

Iepriekšminētā zona ir jānosaka ar šādu procedūru vai tās grafisko ekvivalentu:

2.1.

Mēraparatūras centrālo punktu katram sēdvietas stāvoklim, ko paredzējis ražotājs, novieto šādi:

2.1.1.

Attiecībā uz bīdāmiem sēdekļiem:

2.1.1.1. H punktā (skatīt IV pielikumu) un

2.1.1.2. tajā punktā, kas atrodas horizontāli 127 mm uz priekšu no H punkta un augstumā, kas rodas H punkta augstuma izmaiņu rezultātā, ko izraisa nobīde uz priekšu par 127 mm vai 19 mm.

2.1.2.

Attiecībā uz nebīdāmiem sēdekļiem aplūkojamā sēdekļa H punktā.

2.2.

►M1

Katrai dimensijai nosaka visus saskares punktus, kas atrodas uz priekšu no H punkta, – no centrālā punkta līdz galvas augšai, ko vien iespējams izmērīt ar mēraparatūru transportlīdzekļa iekšējos izmēros.

Ja zveltņgalva, kuras roka noregulēta minimālajā garumā, no H punkta daļēji apklāj priekšējo sēdekli, šai konkrētajai darbībai nenosaka saskares punktu.

◄

2.3.	►M1 Nostādot mēraparatūru vertikāli, nosaka iespējamos saskares punktus, griežot to uz priekšu un atpakaļ caur visiem vertikālo plakņu lokiem līdz 90° leņķim katrā pusē transportlīdzekļa gareniskajai vertikālajai plaknei, kas šķērso H punktu. ◄

3.	“Saskares punkts” ir punkts, kurā iekārtas galva saskaras ar transportlīdzekļa iekšpuses daļu. Maksimālo kustību lejup ierobežo līdz stāvoklim, kur galva pieskaras horizontālajai plaknei, kura atrodas 25,4 mm virs H punkta.

III PIELIKUMS

ENERĢIJU IZKLIEDĒJOŠU MATERIĀLU TESTĒŠANAS PROCEDŪRA

1. IZVEIDOŠANA, TESTĒŠANAS IEKĀRTA UN PROCEDŪRA

1.1. Izveidošana

1.1.1. Enerģiju izkliedējošo materiālu uzmontē un testē uz konstrukcijas nesošā elementa, uz kura tas ir uzstādāms transportlīdzeklim. Testēšanu ieteicams, ja iespējams, izdarīt tieši uz karkasa. Konstrukcijas elementu vai virsbūvi stingri piestiprina pārbaudes stendam tā, lai tas nekustētos, kad uz to iedarbojas.

1.1.2. Tomēr, pēc ražotāja lūguma, ierīci var uzmontēt uz apdares, kas imitē uzstādīšanu uz transportlīdzekļa, ar nosacījumu, ka “sastāvdaļas/stiprinājuma” kopumam ir tāds pats ģeometrisks izvietojums, tā cietības pakāpe nav zemāka, bet spēja izkliedēt uzkrāto enerģiju nav augstāka nekā īstajam “sastāvdaļas/konstrukcijas nesošā elementa” kopumam.

1.2. Testēšanas iekārta

1.2.1. Šajā iekārtā ir svārsts, kura asi balsta lodīšu gultņi un kura samazinātais svars ( 6 ) tā sitiena centrā ir 6, 78 kg. Svārsta zemākais gals ir cietas zveltņgalvas ar 165 mm diametrā, kuras centrs ir identisks svārsta sitiena centram.

1.2.2. Zveltņgalvai ir 2 deselerometri un ātruma mērierīce, kas spēj izmērīt lielumus trieciena virzienā.

1.3. Reģistrācijas kontrolierīces

Reģistrācijas kontrolierīces ir tādas, ar kurām var izdarīt mērījumus ar šādu precizitātes pakāpi:

1.3.1. Paātrinājums:

— precizitāte = ± 5 % no faktiskās vērtības

— frekvenču raksturlīkne = līdz 1000 Hz

— transversālā jutība = < 5 % no zemākā punkta skalā

1.3.2. Ātrums:

— precizitāte = ± 2·5 % no faktiskās vērtības

— jutība = 0·5 km/h

►M1 (1.3.3.) ◄

1.3.4. Laika reģistrēšana:

— aprīkojums ļauj reģistrēt darbību visā tās laikā un veikt nolasījumus vienā sekundes tūkstošdaļā,

— trieciena sākumu pirmās saskares brīdī starp zveltņgalvu un testējamo sastāvdaļu atzīmē reģistros, kurus izmanto testa analīzei.

1.4. Testa metode

1.4.1. Katrā testējamās virsmas trieciena punktā trieciena virziens ir pieskare II pielikumā aprakstītās mēraparatūras zveltņgalvas trajektorijai.

Lai testētu I pielikuma 5.3.4.1. un 5.4.2.2. punktā minētās detaļas, turpina pagarināt mēraparatūras roku, līdz tā saskaras ar aplūkojamo detaļu, līdz 1000 mm robežai starp centrālo punktu un iekārtas galvu. Tomēr uz jebkuru 5.4.2.2. punktā minētu jumta ribojumu, ar ko nevar būt saskares, turpina attiekties I pielikuma 5.4.2.1. punkta prasības, izņemot prasības saistībā ar izvirzītās daļas augstumu.

1.4.2. Ja leņķis starp trieciena virzienu un virsmas perpendikulu trieciena punktā ir 5° vai mazāk, testu veic tā, lai svārsta pieskare sitiena centra trajektorijai sakristu ar virzienu, kas noteikts 1.4.1. punktā. Zveltņgalva triecas pret testējamo komponentu ar ātrumu 24,1 km/h; šo ātrumu panāk vai nu ar vilces enerģiju, vai arī, izmantojot papildu motoru.

1.4.3. Ja leņķis starp trieciena virzienu un virsmas perpendikulu trieciena punktā ir lielāks nekā 5°, testu var veikt tā, lai svārsta pieskare sitiena centra trajektorijai sakristu ar trieciena centra perpendikulu. Tad testa ātrumu samazina līdz ātruma parastā komponenta vērtībai, kas noteikta 1.4.2. punktā.

2. REZULTĀTI

Testos, ko veic saskaņā ar iepriekšminētajām procedūrām, zveltņgalvas ātruma samazināšanās nepārsniedz 80 g nepārtraukti vairāk kā 3 sekundes tūkstošdaļas. Palēninājuma pakāpe, ko ņem vērā, ir divu deselerometru nolasījumu vidējais rādītājs.

3. LĪDZVĒRTĪGAS METODES

3.1. Līdzvērtīgas testa metodes ir atļautas ar nosacījumu, ka var iegūt iepriekš 2. punktā noteiktos rezultātus.

3.2. Atbildību par citas metodes, kas nav aprakstīta 1. punktā līdzvērtības apliecināšanu, uzņemas persona, kura šādu metodi izmanto.

IV PIELIKUMS

▼M1

METODE, KĀ NOTEIKT H PUNKTU UN FAKTISKO SĒDEKĻA ATZVELTNES LEŅĶI UN PĀRBAUDĪT PUNKTU R UN H RELATĪVO NOVIETOJUMU, KĀ ARĪ ATTIECĪBU STARP PROJEKTĒTO SĒDEKĻA ATZVELTNES LEŅĶI UN FAKTISKO SĒDEKĻA ATZVELTNES LEŅĶI

1. DEFINĪCIJAS

1.1. H punkts

H punkts, kas norāda sēdoša pasažiera atrašanās vietu pasažieru salonā, ir punkts, kurā gareniskā vertikālā plaknē ir krustojums iedomātas rotācijas asij starp cilvēka auguma (atveido 3. punktā minētais manekens) augšstilbu un rumpi.

1.2. R punkts vai sēdvietas atskaites punkts

“R punkts” vai “sēdvietas atskaites punkts” ir atskaites punkts, ko precizē transportlīdzekļa ražotājs:

1.2.1. kuram ir koordinātes, kas noteiktas saistībā ar transportlīdzekļa konstrukciju;

1.2.2. kurš atbilst teorētiskajam rumpja/augšstilbu griešanās punkta (H punkta) stāvoklim vadītāja sēdekļa zemākajā un vistālāk uz aizmuguri vērstajā stāvoklī, vai lietošanas stāvoklī, ko katrai precizētajai sēdvietai norādījis transportlīdzekļa ražotājs.

1.3. Sēdekļa atzveltnes leņķis

“Sēdekļa atzveltnes leņķis” ir sēdekļa atzveltnes slīpums attiecībā pret vertikāli.

1.4. Faktiskais sēdekļa atzveltnes leņķis

“Faktiskais sēdekļa atzveltnes leņķis” ir leņķis, ko veido vertikāle caur H punktu ar rumpja atskaites līniju cilvēka ķermenim, ko pārstāv 3. punktā aprakstītais manekens.

1.5. Projektētais sēdekļa atzveltnes leņķis

“Plānotais sēdekļa atzveltnes leņķis” ir leņķis, ko noteicis transportlīdzekļa ražotājs:

1.5.1. kurš nosaka sēdekļa atzveltnes leņķi vadītāja sēdekļa zemākajā un vistālāk uz aizmuguri vērstajā stāvoklī, vai lietošanas stāvoklī, ko katrai precizētajai sēdvietai norādījis transportlīdzekļa ražotājs;

1.5.2. kuru R punktā veido vertikāle un rumpja atskaites līnija; un

1.5.3. kurš teorētiski atbilst faktiskajam sēdekļa atzveltnes leņķim.

2. PUNKTU H UN FAKTISKO SĒDEKĻU ATZVELTŅU LEŅĶU NOTEIKŠANA

2.1.

Punktu H un faktisko sēdekļa atzveltnes leņķi nosaka katrai transportlīdzekļa ražotāja precizētajai sēdvietai. Ja sēdvietas vienā rindā var uzskatīt par līdzīgām (sols, vienādi sēdekļi u.c.), tad katrai sēdekļu rindai nosaka tikai vienu punktu H un vienu faktisko sēdekļa atzveltnes leņķi, 3. punktā aprakstīto manekenu nosēdinot vietā, kuru uzskata kā raksturīgu rindas vietai. Šī vieta ir:

2.1.1. priekšējā rindā – vadītāja sēdeklis;

2.1.2. aizmugurējā rindā vai rindās – papildu sēdeklis.

2.2.

Nosakot H punktu un faktisko sēdekļa atzveltnes leņķi, aplūkojamo sēdekli novieto vadītāja sēdekļa zemākajā un vistālāk uz aizmuguri vērstajā stāvoklī, vai lietošanas stāvoklī, ko katrai precizētajai sēdvietai norādījis transportlīdzekļa ražotājs. Ja sēdekļa atzveltnes slīpums ir pielāgojams, to fiksē, kā precizējis ražotājs, vai, ja šādu specifikāciju nav, tad stāvoklī, kas atbilst faktiskajam sēdekļa atzveltnes leņķim, kas iespējami tuvāks 25°.

3. MANEKENA APRAKSTS

3.1.	Izmanto trīsdimensiju manekenu, kura masa un forma atbilst pieauguša vīrieša augumam. Šāds manekens ir norādīts šā pielikuma papildinājuma 1. un 2. attēlā.

3.2.

Manekenu veido:

3.2.1. divas sastāvdaļas, viena imitē auguma muguru un otra – sēžamvietu, tās nostiprinātas uz ass, kas ir rotācijas ass starp rumpi un augšstilbu. Šīs ass krustojums ar sēdvietas vertikālo vidējo garenisko plakni nosaka H punktu;

3.2.2. divas sastāvdaļas, kas imitē kājas un ir aksiāli pievienotas sastāvdaļai, kura imitē sēžamvietu; un

3.2.3. divas sastāvdaļas, kas imitē pēdas un ar aksiāliem savienojumiem, kuri imitē potītes, savienotas kājām.

3.2.4. Turklāt sastāvdaļai, kas imitē auguma sēžamvietu, uzstāda līmeņrādi, ar kuru var pārbaudīt tās šķērso novirzi.

3.3.	Auguma segmentu smagumus pievieno punktos, kas atbilst attiecīgiem smaguma centriem, izveidojot manekena kopējo masu līdz 75 kg ± 1 %. Informācija par dažādo masas sadalījumu ir sniegta šā pielikuma papildinājuma 2. attēla tabulā.

3.4.	Manekena atskaites līniju veido taisna līnija, kas šķērso locītavu starp augšstilbu un rumpi, un teorētisko locītavu starp kaklu un krūšu kurvi (skatīt šā pielikuma papildinājuma 1. attēla tabulu).

4. MANEKENA UZSTĀDĪŠANA

Trīsdimensiju manekenu uzstāda šādi:

4.1.	Transportlīdzekli novieto uz horizontālas plaknes un sēdekļus noregulē, kā noteikts 2.2. punktā;

4.2.	Testējamo sēdekli apklāj ar auduma gabalu, lai būtu vieglāk pareizi uzstādīt manekenu;

4.3.	Manekenu novieto uz attiecīgā sēdekļa, lai tā aksiālā ass būtu perpendikulāri pret transportlīdzekļa garenisko vidusplakni;

4.4.

Manekena pēdas novieto šādi:

4.4.1. Priekšējos sēdekļos tā, lai līmeņrādis, ar ko pārbauda manekena sēdekļa šķērso novirzi, būtu vērsts horizontāli;

4.4.2. Aizmugurējos sēdekļos cik tālu vien iespējams, lai tās saskartos ar priekšējiem sēdekļiem. Ja pēdas balstās uz grīdas dažādos līmeņos, tad pēda, kas pirmā saskaras ar priekšējo sēdekli, ir atskaites punkts un otru pēdu novieto tā, lai līmeņrādis, ar ko pārbauda manekena sēdvietas šķērso novirzi, būtu vērsts horizontāli;

4.4.3. Ja punkts H ir noteikts sēdekļa centrā, tad pēdas novieto katru savā tuneļa pusē;

4.5.	Uz kājām novieto smagumus, novieto horizontāli līmeni, pēc kura pārbauda manekena sēdvietas šķērso novirzi, un augšstilbu smagumus novieto uz sastāvdaļas, kas veido manekena sēdvietu;

4.6.	Prom no sēdekļa atzveltnes manekenu pārvieto ar šarnīra stieni, un manekena muguras daļu saliec uz priekšu. Pa transportlīdzekļa sēdekli manekenu pārvieto, to bīdot uz sēdvietu, līdz rodas pretestība, pēc tam manekena muguru atbalsta pret sēdekļa atzveltni;

4.7.	Divas reizes manekenam pieliek horizontālu slodzi 10 ± 1 daN. Slodzes pielikšanas virziens un punkts ir norādīts ar melnu bultu papildinājuma 2. attēlā;

4.8.	Sēdvietas smagumus uzliek uz labās un kreisās puses, un tad vietā noliek rumpja smagumus. Manekena šķērslīmeni notur horizontālu;

4.9.	Manekena šķērsvirzienu noturot horizontālu, tā muguru noliec uz priekšu, līdz rumpja smagumi ir virs H punkta, tā kā vairs nav berzes ar sēdekļa atzveltni;

4.10.

Manekena muguru uzmanīgi virza atpakaļ, – un tas ir uzstādīts. Manekena šķērslīmenis ir horizontāli. Ja tā nav, iepriekšminēto procedūru atkārto.

5. REZULTĀTI

5.1. Kad manekens ir uzstādīts tā, kā aprakstīts 4. punktā, H punkta un transportlīdzekļa attiecīgā sēdekļa atzveltnes faktisko leņķi veido H punkts un manekena rumpja atskaites līnijas slīpuma leņķis.

5.2. H punkta koordinātes attiecībā pret trim savstarpēji perpendikulārām līnijām un faktisko sēdekļa atzveltnes leņķi izmēra tā, lai salīdzinātu ar transportlīdzekļa ražotāja sniegtajiem datiem.

6. PUNKTU R UN H RELATĪVĀ NOVIETOJUMA UN ATTIECĪBAS STARP PROJEKTĒTO SĒDEKĻA ATZVELTNES LEŅĶI UN FAKTISKO SĒDEKĻA ATZVELTNES LEŅĶI PĀRBAUDE

6.1.	Saskaņā ar 5.2. punktu veikto H punkta un faktiskā sēdekļa atzveltnes leņķa mērījumu rezultātus salīdzina ar R punkta koordinātēm un projektēto sēdekļa atzveltnes leņķi, ko norādījis transportlīdzekļa ražotājs.

6.2.

R punkta un H punkta relatīvo novietojumu un attiecību starp projektēto sēdekļa atzveltnes leņķi un faktisko sēdekļa atzveltnes leņķi attiecīgajam sēdeklim uzskata par pietiekamu, ja H punkts, ko nosaka tā koordinātes, atrodas gareniskā taisnstūrī, kura horizontālās un vertikālās malas ir attiecīgi 30 un 20 mm un kura diagonāles krustojas R punktā, un ja faktiskais sēdekļa atzveltnes leņķis atšķiras 3° robežās no projektētā sēdekļa atzveltnes leņķa.

6.2.1. Ja šie nosacījumi ir izpildīti, R punktu un projektēto sēdekļa atzveltnes leņķi izmanto testā un, ja nepieciešams, manekenu noregulē tā, lai H punkts sakristu ar R punktu un faktiskais sēdekļa atzveltnes leņķis sakristu ar projektēto sēdekļa atzveltnes leņķi.

6.3.	Ja H punkts vai faktiskais sēdekļa atzveltnes leņķis neatbilst 6.2. punkta prasībām, H punktu vai faktisko sēdekļa atzveltnes leņķi nosaka vēl divas reizes (pavisam trīs). Ja divu no šīm trim darbībām rezultāti atbilst prasībām, tad uzskata, ka testa rezultāti ir apmierinoši.

6.4.	Ja vismaz divi no trim testa rezultātiem neatbilst 6.2. punkta prasībām, tad uzskata, ka testa rezultāti ir neapmierinoši.

6.5.

Ja rodas 6.4. punktā aprakstītā situācija vai ja nav iespējama pārbaude tāpēc, ka transportlīdzekļa ražotājs nav sniedzis informāciju par R punkta novietojumu vai par projektēto sēdekļa atzveltnes leņķi, tad vienmēr attiecībā uz šajā direktīvā minēto R punktu vai projektēto sēdekļa atzveltnes leņķi var izmantot par piemērojamiem triju testu rezultātu vidējos rezultātus.

6.6.

Lai pārbaudītu R punkta un H punkta relatīvo novietojumu un attiecību starp projektēto sēdekļa atzveltnes leņķi un faktisko sēdekļa atzveltnes leņķi sērijveidā ražotam transportlīdzeklim, 6.2. punktā minēto taisnstūri aizstāj ar kvadrātu, kam ir 50 mm gara mala, un faktiskais sēdekļa atzveltnes leņķis neatšķiras no projektētā sēdekļa atzveltnes leņķa vairāk kā par 5°.

Papildinājums

▼B

V PIELIKUMS

METODE, KĀ MĒRĪT IZVIRZĪJUMU

►M1

Lai noteiktu, cik daudz ierīce ir izvirzīta no paneļa, uz kura tā ir uzmontēta, 165 mm sfēru virza gar un tā, lai tā pieskaras aplūkojamai sastāvdaļai, sākot no sākuma stāvokļa saskarei ar aplūkojamo sastāvdaļu. Izvirzījuma vērtība ir vislielākā no iespējamām y variācijām, mērot variāciju no sfēras centra perpendikulāri panelim.

Ja paneļi un sastāvdaļas u.c. ir pārklāti ar materiāliem, kas ir mīkstāki par A nostiprinājuma cietību 50, iepriekš aprakstīto izvirzījumu mērīšanas procedūru pielieto tikai pēc šādu materiālu noņemšanas.

◄

Atskaites zonā novietoto slēdžu, izvelkamu pogu u.c. izvirzījumu mēra, izmantojot tālāk aprakstītās testēšanas iekārtas un metodi:

2.1. Iekārta

2.1.1.

Mēraparatūru izvirzījumiem ir puslodes veida zveltņgalva 165 mm diametrā, kurā atrodas slīdošs zveltnis 50 mm diametrā.

2.1.2.

Zveltņa plakanā gala relatīvais novietojums un zveltņgalvas mala ir redzama graduētajā skalā, kurā rādītājs reģistrē maksimālo iegūstamo mērījumu, kas sasniegts, kad aparātu noņem no testētās detaļas. Minimālais izmērāmais attālums ir 30 mm; mērīšanas skala ir graduēta pusmilimetra iedaļās, lai ļautu noteikt attiecīgo izvirzījumu lielumu.

2.1.3.

Kalibrēšanas procedūra:

2.1.3.1.

Iekārtu novieto uz līdzenas virsmas, lai tā asis ir perpendikulāri minētai virsmai. Kad zveltņa plakanais gals pieskaras virsmai, skala ir noregulēta uz nulli.

2.1.3.2.

Starp zveltņa plakano galu un atbalsta virsmu ievieto 10 mm lielu atdalītāju; veic pārbaudi, lai pārliecinātos, ka rādītājs reģistrē šo mērījumu.

2.1.4.

Iekārta izvirzījumu mērīšanai ir redzama 1. attēlā.

2.2. Testa metode

2.2.1.

Atvelkot atpakaļ zveltni, zveltņgalvā veidojas rieva, un rādītāju novieto pret zveltni.

2.2.2.

Iekārtu ar spēku, kas nepārsniedz 2 daN, pieliek mērāmajam izvirzījumam tā, lai zveltņgalva saskartos ar maksimālo aptverošo virsmas platību.

2.2.3.

Zveltni grūž uz priekšu, līdz tas saskaras ar mērāmo izvirzījumu, un izvirzījuma lielums ir redzams uz skalas.

2.2.4.

Zveltņgalvu noregulē, lai iegūtu maksimālu izvirzījumu. Izvirzījuma lielumu reģistrē.

2.2.5.

Ja divas vai vairāk vadības ierīces atrodas pietiekami tuvu, lai zveltnis vai zveltņgalva tām pieskartos vienlaicīgi, tās aplūko šādi.

2.2.5.1. Vairākkārtējās vadības ierīces, kas var ietilpt zveltņgalvas rievā, uzskata par vienu izvirzījumu.

2.2.5.2. Ja citas vadības ierīces, saskaroties ar zveltņgalvu, neļauj veikt normālu testēšanu, tās noņem, un testēšanu veic bez tām. Tās vēlāk var uzstādīt no jauna un testēt atsevišķi ar citām vadības ierīcēm, kas noņemtas, lai atvieglotu procedūru.

Papildinājums

VI PIELIKUMS

IEKĀRTA UN PROCEDŪRA I PIELIKUMA 5.2.1. PUNKTA PIEMĒROŠANAI

Tās detaļas (slēdžus, izvelkamas pogas u.c.), ar ko var saskarties, izmantojot tālāk aprakstīto iekārtu un procedūru, uzskata par tādām, ar kurām ir iespējama pasažiera ceļgalu saskare:

1. Iekārta

Iekārtas shēma

2. Procedūra

Iekārtu var novietot jebkādā stāvoklī zem mērinstrumentu paneļa tā, lai:

— plakne XX” paliek paralēla transportlīdzekļa gareniskajai vidus plaknei,

— asi X var griezt virs un zem horizontālās plaknes līdz pat 30° leņķiem.

3.	Veicot iepriekšminēto testu, jānoņem visi materiāli, kuru A nostiprinājuma cietība ir mazāka nekā 50.

▼M1

PAPILDINĀJUMS I, II, III, IV UN VI PIELIKUMAM

PIEZĪMES

I PIELIKUMAM

DEFINĪCIJAS, EEK APSTIPRINĀJUMA PIETEIKUMI UN SPECIFIKĀCIJAS

Pielikuma 2.2. punktam:

Atskaites zonu nosaka bez atpakaļskata spoguļa. Enerģijas izkliedēšanas testu izpilda bez atpakaļskata spoguļa. Svārsts neietekmē spoguļa montāžu.

Pielikuma 2.3. un 2.3.1. punktam:

Izņēmums, ko šajos punktos nosaka aiz stūres rata, ir spēkā arī priekšējā sēdekļa pasažiera(-u) galvas trieciena zonai.

Attiecībā uz regulējama stūres rata zonu, kuru galēji atbrīvo, samazina līdz atbrīvoto zonu kopējam laukumam katram vadītāja vietas stāvoklim, kādu var pieļaut stūres ratam.

Ja ir iespējams izvēlēties starp dažādiem stūres ratiem, atbrīvoto zonu nosaka, izmantojot visnelabvēlīgāko stūres ratu ar vismazāko diametru.

Pielikuma 2.4. punktam:

Mērinstrumentu paneļa līmenis sniedzas visā pasažieru salona platumā, un to nosaka aizmugurējie saskares punkti vertikālai līnijai ar mērinstrumentu paneli, kad šo līniju virza pāri transportlīdzekļa platumam. Ja vienlaicīgi ir divi vai vairāki saskares punkti, tad mērinstrumentu paneļa līmeņa noteikšanai izmanto viszemāko saskares punktu. Attiecībā uz vadības pultīm, ja nav iespējams noteikt mērinstrumentu paneļa līmeni, atsaucoties uz vertikālas līnijas saskares punktiem, tad mērinstrumentu paneļa līmenis ir tur, kur horizontāla līnija 25,4 mm virs priekšējo sēdekļu H punkta šķērso vadības pulti.

Pielikuma 2.5. punktam:

Transportlīdzekļa malās jumts sākas durvju atvēruma augšējā malā. Parasti jumta sānu robežas attēlo kontūras, kuras veido atlikušās virsbūves apakšējā mala (sānskats), kad durvis ir atvērtas. Attiecībā uz logiem jumta sānu robeža būs nepārtraukta caurspīdīga līnija (sānu logu rūšu saskares punkts). Stiprinājumos jumta sānu robeža iet caur savienojuma līniju starp caurspīdīgajām līnijām. Definīcija 2.5. punktā ir derīga jebkurai jumta atverei aizvērtā stāvoklī transportlīdzeklim, kas noteikts 2.7. vai 2.8. punktā.

Mērījumu nolūkā neņem vērā lejup vērstos atlokus. Uzskata, ka tie ir daļa no transportlīdzekļa sānsienas.

Pielikuma 2.7. punktam:

Nenoņemamu aizmugures logu saprot kā cietu konstrukcijas elementu.

Automašīnas ar nenoņemamiem aizmugures logiem no cieta materiāla uzskata par automašīnām ar atbīdāmu jumtu, kā noteikts 2.8. punktā.

Pielikuma 5.1.1. punktam:

Asa mala ir mala no cieta materiāla ar liekuma rādiusu, kas ir mazāks par 2,5 mm, izņemot izvirzījumiem, kas mazāki par 3,2 mm, mērot no paneļa. Šajā gadījumā nepiemēro minimālo liekuma rādiusu ar noteikumu, ka izvirzījuma augstums ir ne mazāks kā puse no tā platuma un tā malas nav asas.

Uzskata, ka režģi atbilst noteikumiem, ja tie atbilst šajā tabulā dotajam prasību minimumam:

(mm)
Atstarpe starp elementiem	Plakani elementi		Apaļi elementi (minimālais rādiuss)
Atstarpe starp elementiem	e/min.	min. rādiuss	Apaļi elementi (minimālais rādiuss)
0 līdz 10	1,5	0,25	0,50
10 līdz 15	2,0	0,33	0,75
15 līdz 20	3,0	0,50	1,25

Pielikuma 5.1.2. punktam:

Testa laikā nosaka, vai stiegrojumam izmantotās detaļas trieciena zonā var pārvietoties vai izvirzīties uz āru, palielinot apdraudējumu pasažieriem vai traumu smagumu.

Pielikuma 5.1.3. punktam:

Šie divi jēdzieni (mērinstrumentu līmenis un apakšējā mala) var būt atšķirīgi. Tomēr šis punkts ir iekļauts 5.1. punktā (… virs mērinstrumentu paneļa līmeņa…) un tādēļ tas ir piemērojams tikai tad, ja šie abi jēdzieni ir kopā. Ja šie abi jēdzienu nav kopā, proti, ja mērinstrumentu paneļa apakšējā mala atrodas zem mērinstrumentu paneļa līmeņa, to aplūko saskaņā ar 5.3.2.1. punktu, atsaucoties uz 5.8. punktu.

Pielikuma 5.1.4. punktam:

Ja roktura vai galviņas platuma izmērs ir vienāds vai lielāks par 50 mm un tas atrodas zonā, kurā, ja tās platums būtu mazāks par 50 mm, maksimālo izvirzījumu noteiktu, izmantojot zveltņgalvas mēraparatūru ar V pielikuma 2. punktu, – maksimālo izvirzījumu nosaka saskaņā ar V pielikuma 1. punktu, proti, izmantojot sfēru ar 165 mm diametru un nosakot maksimālo “y” ass augstuma atšķirību.

Šķērsgriezuma laukumu izmēra plaknē, kas ir paralēla virsmai, uz kuras ir uzmontēta sastāvdaļa.

Pielikuma 5.1.5. punktam:

Šā pielikuma 5.1.4. un 5.1.5. punkts viens otru papildina; piemēro 5.1.5. punkta pirmo teikumu (proti, 37,8 daN liels spēks pievilkšanai vai atdalīšanai) un pēc tam 5.1.4. punktu attiecībā uz pievilkšanu līdz izvirzījumam no 3,2 līdz 9,5 mm vai attiecībā uz atdalīšanu – 5.1.5. punkta abus pēdējos teikumus (šķērsgriezuma laukumu mēra pirms spēka piemērošanas). Tomēr, ja praktiskos apstākļos jāpiemēro 5.1.4. punkts (pievilkšana līdz attālumam zem 9,5 mm un virs 3,2 mm), būtu ērtāk pirms 5.1.5. punktā precizētā 37,8 daN spēka piemērošanas pēc ražotāja izvēles pārbaudīt 5.1.4. punkta specifikācijas.

Pielikuma 5.1.6. punktam:

Tā kā attiecībā uz mīkstu materiālu klātbūtni prasības attiecas tikai uz cieto pamatu, izvirzījumu mēra tikai cietajam pamatam.

Nostiprinājuma cietības mērījumus veic paša testa objekta paraugiem. Ja sakarā ar materiāla stāvokli nav iespējams veikt cietības mērījumu ar A nostiprinājuma metodi, novērtējumam izmanto salīdzināmus mērījumus.

Pielikuma 5.2.1. punktam:

Neaplūko kāju pedāļus, to plecus un tiešo centrālo mehānismu, izņemot apkārtējo balstu metālu.

Pielikuma 5.2.2. punktam:

Kritērijs, kā noteikt, vai saskare ar stāvbremžu vadības ierīci ir iespējama, ir šādu ierīču pielietojums:

— II pielikumā precizētā zveltņa imitācija, ja vadības ierīce atrodas virs mērinstrumentu paneļa vai tā līmenī (jāpārbauda saskaņā ar 5.1. punktu un trieciena zonā),

— VI pielikumā precizētais leņķis, ja vadības ierīces elements atrodas zem mērinstrumentu paneļa līmeņa (šajā gadījumā vadības sviru testē saskaņā ar 5.3.2.3. punktu).

Pielikuma 5.2.3. punktam:

Tehniskās specifikācijas, kas uzskaitītas 5.2.3. punktā, attiecas arī uz plauktiem un tām vadības pults detaļām zem mērinstrumentu paneļa līmeņa, kuras atrodas starp priekšējiem sēdekļiem, ar noteikumu, ka tie atrodas H punkta priekšpusē. Ja rieva ir noslēgta, to uzskata par cimdu nodalījumu, uz ko neattiecas šīs specifikācijas.

Pielikuma 5.2.3.1. punktam:

Precizētie izmēri attiecas uz virsmu, pirms tai pievieno materiālu ar A nostiprinājuma cietību 50 (skatīt 5.2.4. punktu). Enerģijas izkliedēšanas testus veic pēc III pielikuma būtības.

Pielikuma 5.2.3.2. punktam:

Ja plaukts atdalās vai salūst, tas nerada bīstamības pazīmes; tas attiecas ne tikai uz apmali, bet arī uz citām malām, kas vērstas uz pasažieru salona pusi, pielietota spēka rezultātā.

Plaukta stiprāko daļu uzskata par piegulošu armatūrai. Tāpat “būtiski izkropļots” nozīmē, ka pielietota spēka rezultātā plaukta novirzei, kas izmērīta no sākuma saskares punkta ar testa cilindru, jābūt locījumam vai deformācijai, kas redzama ar neapbruņotu aci. Elastīga deformācija ir pieņemama.

Testa cilindra garums ir vismaz 50 mm.

Pielikuma 5.3. punktam:

“Citas detaļas” iekļauj tādas detaļas kā logu bultiņas, drošības jostu augšējās stiprinājuma vietas un citas detaļas, kas atrodas pēdu vietā un durvju pusē, ja vien šīs detaļas nav aplūkotas iepriekš vai ir izņēmums tekstā.

Pielikuma 5.3.2. punktam:

Uz to telpu, kas atrodas starp priekšējo starpsienu un mērinstrumentu paneli, kura atrodas augstāk nekā mērinstrumentu paneļa apakšējā mala, neattiecas 5.3. punkta specifikācijas.

Pielikuma 5.3.2.1. punktam:

Rādiuss 3,2 mm apmērā attiecas uz visām saskarsmes sastāvdaļām, uz kurām attiecas 5.3. punkts, aplūkojot visos pielietojuma stāvokļos.

Izņēmuma kārtā cimdu nodalījumus aplūko tikai noslēgtā stāvoklī, drošības jostas parasti aplūkos tikai nostiprinātā stāvoklī, taču jebkura detaļa, kurai ir noteikts nostiprinājuma stāvoklis, arī atbilst 3,2 mm rādiusa prasībai minētajā nostiprinātajā stāvoklī.

Pielikuma 5.3.2.2. punktam:

Atskaites virsmu atrod, ar 2 daN spēku piemērojot ierīci, kas aprakstīta V pielikuma 2. punktā. Ja tas nav iespējams, izmanto V pielikuma 1. punktā aprakstīto metodi ar 2 daN spēku.

Bīstamu izvirzījumu novērtēšana ir tās iestādes ziņā, kas atbild par testiem.

37,8 daN lielu spēku piemēro pat tad, ja sākotnējais izvirzījums ir mazāks par attiecīgi 35 vai 25 mm. Izvirzījumu izmēra zem piemērotās slodzes.

Horizontālo garenvirziena 37,8 daN spēku parasti piemēro ar zveltni, kam ir plakans gals, ne vairāk kā 50 mm diametrā, bet ja tas nav iespējams, var izmantot līdzvērtīgu metodi; piemēram, noņemot šķēršļus.

Pielikuma 5.3.3.2. punktam:

Vistālāk izvirzītā daļa attiecībā uz pārnesumu pārslēga sviru ir tā roktura vai galviņas daļa, ar ko pirmo saskaras vertikālā šķērsplakne, kuru pārvieto gareniskā, horizontālā virzienā. Ja kāda no pārnesumu pārslēga sviras vai rokas bremzes daļām atrodas virs H punkta, šī svira būs jāaplūko tā, ir kā tā visa atrastos virs H punkta līmeņa.

Pielikuma 5.3.4. punktam:

Ja horizontālā(-ās) plakne(-es), kas šķērso zemāko priekšējo un aizmugurējo sēdekļu H punktu, nesakrīt, tad nosaka vertikālu plāksni, kura ir perpendikulāra transportlīdzekļa garenvirziena asij un kura šķērso priekšējā sēdekļa H punktu. Atbrīvoto zonu tad aplūkos atsevišķi gan priekšējam, gan aizmugurējam pasažieru salonam saistībā ar to attiecīgo H punktu un līdz iepriekšnoteiktajai vertikālajai plaknei.

Pielikuma 5.3.4.1. punktam:

Pārvietojamus saules aizsegus aplūko visos lietošanas stāvokļos. Saules aizsegu rāmjus neuzskata par cietiem pamatiem (skatīt 5.3.5. punktu).

Pielikuma 5.4. punktam:

Kad testē jumtu, lai izmērītu tos izvirzījumus un detaļas, kam var pieskarties ar lodi, kuras diametrs ir 165 mm, griestu apšuvums ir jānoņem. Novērtējot precizētos rādiusus, ņem vērā proporcijas un īpašības, kas ir attiecināmas uz griestu apšuvumu. Jumta testējamais laukums sniedzas priekšā un virs šķērsplaknes, kuru ierobežo aizmugurējā sēdeklī novietotā manekena rumpja atskaites līnija.

Pielikuma 5.4.2.1. punktam (skatīt 5.1.1. punktu “asu malu” definīcijai):

Lejupvērstu izvirzījumu mēra parasti jumtam saskaņā ar V pielikuma 1. punktu.

Izvirzītās detaļas platumu mēra taisnā leņķī attiecībā pret izvirzījuma līniju. Jo īpaši cietais jumta ribojums neizvirzās no jumta iekšējās virsmas vairāk par 19 mm.

Pielikuma 5.5. punktam:

Visām atbīdāmu jumtu ribām jāatbilst 5.4. punktam, ja sfērai ar 165 mm diametru iespējams ar tām saskarties.

Pielikuma 5.5.1.2., 5.5.1.2.1. un 5.5.1.2.2. punktam:

Atvēršanas un vadības ierīces miera stāvoklī un ar aizvērtu jumtu atbilst visiem precizētajiem nosacījumiem.

Pielikuma 5.5.1.2.3. punktam:

37,8 daN lielu spēku piemēro pat tad, ja sākotnējais izvirzījums ir mazāks par 25 mm. Izvirzījumu izmēra zem piemērotās slodzes.

37,8 daN lielu spēku, ko piemēro trieciena virzienā, kas III pielikumā noteikts kā pieskare zveltņgalvas trajektorijai, parasti piemēro ar tāda zveltņa palīdzību, kam ir plakans gals un diametrs ne vairāk kā 50 mm, bet, ja tas nav iespējams, var izmantot līdzvērtīgu metodi; piemēram, noņemot šķēršļus.

“Miera stāvoklis” ir vadības ierīces stāvoklis, kad tā ir noslēgtā stāvoklī.

Pielikuma 5.6. punktam:

Pārveidojamo virsējo daļu stieņu sistēma nereprezentē pretapgāšanās stieni.

Pielikuma 5.6.1. punktam:

Priekšējā stikla augšējā daļa sākas virs priekšējā stikla caurspīdīgās kontūras.

Pielikuma 5.7.1.1. punktam:

Skatīt 5.1.1. punktu “asu malu” definīcijai.

Pielikuma 5.7.1.2. punktam:

Nosakot priekšējo sēdekļu atzveltnes galvas trieciena zonu, par šīs sēdekļa atzveltnes sastāvdaļu uzskata jebkuru konstrukciju, kas nepieciešama sēdekļa atzveltnes atbalstam.

Pielikuma 5.7.1.2.3. punktam:

Arī sēdekļu rāmju polsterējumam izvairās no bīstami raupjas virsmas un asām malām, kas varētu palielināt transportlīdzeklī sēdošajiem smagu miesas bojājumu briesmas.

II PIELIKUMAM

GALVAS TRIECIENA ZONAS NOTEIKŠANA

Pielikuma 2.1.1.2. punktam:

Izvēle starp abām augstuma noteikšanas metodēm paliek ražotāja ziņā.

Pielikuma 2.2. punktam:

Nosakot saskares punktus, mēraparatūras pleca garumu konkrētās darbības laikā nemaina. Katra darbība sākas no vertikāla stāvokļa.

Pielikuma 3. punktam:

25,4 mm izmērs ir mērījums no horizontālās plaknes, kura šķērso H punktu, līdz horizontālajai pieskarei zveltņgalvas zemākajam profilam.

III PIELIKUMAM

ENERĢIJU IZKLIEDĒJOŠU MATERIĀLU TESTĒŠANAS METODE

Pielikuma 1.4. punktam:

Attiecībā uz jebkuras sastāvdaļas lūzumu enerģijas izkliedēšanas testa laikā skatīt piezīmi I pielikuma 5.1.2. punktā.

IV PIELIKUMAM

METODE KĀ NOTEIKT H PUNKTU UN FAKTISKO SĒDEKĻA ATZVELTNES LEŅĶI UN PĀRBAUDĪT PUNKTU R UN H RELATĪVO NOVIETOJUMU, KĀ ARĪ ATTIECĪBU STARP PROJEKTĒTO SĒDEKĻA ATZVELTNES LEŅĶI UN FAKTISKO SĒDEKĻA ATZVELTNES LEŅĶI

Pielikuma 4. punktam:

Lai noteiktu H punktu jebkuram sēdeklim, pārējos sēdekļus vajadzības gadījumā var izņemt.

VI PIELIKUMAM

IEKĀRTA UN PROCEDŪRA I PIELIKUMA 5.2.1. PUNKTA PIEMĒROŠANAI

Pirmajam teikumam:

Pret vadības ierīcēm, kas vadāmas ar kāju, izturas kā pret kājas pedāļiem.

( 1 ) OV C 112, 27.10.1972., 14. lpp.

( 2 ) OV C 123, 27.11.1972., 32. lpp.

( 3 ) OV L 42, 23.2.1970., 1. lpp.

( 4 ) OV L 68, 22.3.1971., 1. lpp.

( 5 ) Šie punkti nav iekļauti Noteikumos Nr. 21.

( 6 )

Piezīme: Svārsta samazinātās masas “mr” attiecību pret svārsta kopējo masu “m” attālumā “a” no sitiena centra līdz griešanās asij un attālumā “l” no gravitācijas centra un griešanās ass izsaka ar šādu formulu: