Konsolidēts TEKSTS: 31971R1408 — LV

PADOMES REGULA (EEK) Nr. 1408/71

(1971. gada 14. jūnijs)

par sociālā nodrošinājuma sistēmu piemērošanu darbiniekiem un viņu ģimenēm, kas pārvietojas Kopienā

(Konsolidēts Teksts — OV L 28, 30.1.1997, 1 lpp. ( 2 ))

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu un jo īpaši tā 51. un 235. pantu,

ņemot vērā Komisijas priekšlikumu,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta atzinumu,

ņemot vērā Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu,

tā kā noteikumi par valstu sociālā nodrošinājuma tiesību aktu koordinēšanu attiecas uz to darba ņēmēju brīvu pārvietošanos, kuri ir dalībvalstu pilsoņi, un tiem būtu jāsekmē viņu dzīves līmeņa paaugstināšana un nodarbinātības nosacījumu uzlabošana;

tā kā personu brīva pārvietošanās, kas ir viens no Kopienas stūrakmeņiem, attiecas ne vien uz darbiniekiem, bet, saistībā ar brīvību veikt uzņēmējdarbību un sniegt pakalpojumus, arī uz pašnodarbinātām personām;

tā kā sakarā ar ievērojamajām atšķirībām valstu tiesību aktos attiecībā uz jautājumu par to, uz kurām personām regula attiecināma, ir vēlams noteikt principu, ka tā attiecas uz visām personām, kas ir apdrošinātas darbiniekiem un pašnodarbinātām personām paredzētās sociālā nodrošinājuma sistēmās, vai arī pamatojoties uz viņu darbību darbinieku vai pašnodarbināto personu statusā;

tā kā ir jāievēro valstu sociālā nodrošinājuma tiesību aktu īpatnības un jāizstrādā vienīgi koordinācijas sistēma;

tā kā ar šādu koordināciju ir jāgarantē, lai Kopienā no dažādo valstu tiesību aktu puses būtu vienlīdzīga attieksme pret dalībvalstīs dzīvojošajiem darba ņēmējiem un viņu apgādībā esošajām personām, un viņus kā apgādniekus zaudējušajiem;

tā kā koordinēšanas noteikumiem ir jāgarantē, lai darba ņēmēji, kas pārvietojas Kopienā, un viņu apgādībā esošās personas, un viņus kā apgādniekus zaudējušie saglabātu tās tiesības un priekšrocības, kas iegūtas un kas atrodas iegūšanas stadijā;

tā kā ir jāīsteno šie mērķi, jo īpaši summējot visus laika posmus, kas tiek ņemti vērā dažādu valstu tiesību aktos, lai iegūtu un saglabātu tiesības uz pabalstiem un aprēķinātu pabalstu summas, un nodrošinot pabalstus dažādajām to personu kategorijām, uz kurām attiecināma regula, neatkarīgi no viņu dzīvesvietas Kopienā;

tā kā uz darbiniekiem un pašnodarbinātām personām, kas pārvietojas Kopienā, būtu jāattiecas tikai vienas vienīgas dalībvalsts sociālā nodrošinājuma sistēmai, lai novērstu piemērojamo valstu tiesību aktu pārklāšanos un no tā izrietošos iespējamos sarežģījumus;

tā kā tādi gadījumi, kuros uz kādu personu vienlaikus attiektos divu dalībvalstu tiesību akti, izņēmuma veidā atkāpjoties no vispārējā noteikuma, būtu pēc iespējas jāierobežo gan skaita, gan apjoma ziņā;

tā kā nolūkā pēc iespējas efektīvi garantēt vienlīdzīgu attieksmi pret visiem darba ņēmējiem, kas strādā kādā dalībvalstī, ir lietderīgi noteikt, ka parasti ir piemērojami tās dalībvalsts tiesību akti, kurā attiecīgā persona strādā darbinieka vai pašnodarbinātas personas statusā;

tā kā konkrētās situācijās, kas pamato citu piemērojamības kritēriju lietošanu, ir iespējams atkāpties no šā vispārējā noteikuma;

tā kā daži attiecīgu valstu tiesību aktos paredzētie pabalsti to cilvēku loka dēļ, uz kuriem šādi tiesību akti attiecas, kā arī to mērķu un piemērošanas veida dēļ var vienlaikus ietilpt gan sociālā nodrošinājuma, gan sociālās palīdzības jomā, ir jānosaka koordinācijas sistēma, kurā ievēro attiecīgo pabalstu īpatnības, kas būtu jāiekļauj regulā, lai aizsargātu migrējošo darba ņēmēju intereses atbilstīgi Līguma noteikumiem;

tā kā šādi pabalsti attiecībā uz personām, uz kurām attiecas šīs regulas darbības joma, būtu jāpiešķir vienīgi saskaņā ar attiecīgās personas vai viņas ģimenes locekļu dzīvesvietas valsts tiesību aktiem, summējot šādus dzīvesvietas laika posmus jebkurā citā dalībvalstī, ciktāl tas nepieciešams, un nediskriminējot pēc valsts piederības;

tā kā jo īpaši slimības un bezdarba jomā ir jānosaka īpaši noteikumi pārrobežu darba ņēmējiem un sezonas strādniekiem, ņemot vērā īpašo situāciju, kādā viņi atrodas;

tā kā slimības un maternitātes pabalstu jomā ir jāgarantē tādu personu aizsardzība, kas dzīvo vai uzturas dalībvalstī, kura nav kompetentā dalībvalsts;

tā kā pensijas pieprasītāju un pensijas saņēmēju, kā arī viņu ģimenes locekļu īpašās situācijas dēļ noteikumi, ar ko reglamentē veselības apdrošināšanu, ir jāpielāgo viņu situācijai;

tā kā attiecībā uz invaliditātes pabalstiem būtu jāizveido tāda koordinācijas sistēma, kurā tiek ievērotas valstu tiesību aktu īpatnības; tā kā tādēļ ir jānošķir tiesību akti, saskaņā ar kuriem invaliditātes pabalsta summa nav atkarīga no apdrošināšanas laika posmu ilguma, un tiesību akti, saskaņā ar kuriem šī summa ir atkarīga no minētā laika posmu ilguma;

tā kā dalībvalstu sistēmu atšķirību dēļ ir jāpieņem koordinācijas noteikumi, kas ir piemērojami, invaliditātei progresējot;

tā kā ir lietderīgi izstrādāt sistēmu vecuma pabalstu un apgādnieka zaudējuma pabalstu piešķiršanai, ja uz darbinieku vai pašnodarbinātu personu ir attiekušies vienas vai vairāku dalībvalstu tiesību akti;

tā kā ir jānosaka pensijas summa, kas aprēķināta saskaņā ar metodi, ko izmanto summēšanai un proporcionālam aprēķinam, un ko garantē Kopienas tiesību akti, ja valsts tiesību aktu piemērošana, to skaitā samazināšanas, apturēšanas vai atsaukšanas noteikumu piemērošanu, ir mazāk labvēlīga nekā minētā metode;

tā kā, lai aizsargātu migrējošos darba ņēmējus un viņus kā apgādniekus zaudējušos pret pārmērīgi stingru attiecīgo valstu noteikumu piemērošanu attiecībā uz samazināšanu, apturēšanu vai atsaukšanu, ir jāiekļauj noteikumi, kuros izklāstītas stingras normas attiecībā uz šo noteikumu piemērošanu;

tā kā aizsardzības nolūkā attiecībā uz pabalstiem par nelaimes gadījumiem darbā un arodslimībām ir jāpieņem noteikumi par tādu personu stāvokli, kuras dzīvo vai uzturas dalībvalstī, kas nav kompetentā dalībvalsts;

tā kā ir jāpieņem īpaši noteikumi attiecībā uz apbedīšanas pabalstiem;

tā kā, lai nodrošinātu darbaspēka mobilitāti uzlabotos apstākļos, jānodrošina ciešāka koordinācija starp visu dalībvalstu bezdarba apdrošināšanas sistēmām un bezdarba palīdzības sistēmām;

tā kā tādēļ, lai atvieglotu darba meklējumus dažādajās dalībvalstīs, ir īpaši vēlams piešķirt bez darba palikušam darba ņēmējam uz ierobežotu laika posmu bezdarbnieka pabalstus, ko paredz tās dalībvalsts tiesību akti, kuras pakļautībā viņš atradies visvēlāk;

tā kā, paredzot noteikt tiesību aktus, kas piemērojami ģimenes pabalstiem, nodarbinātības kritērijs nodrošina vienlīdzīgu attieksmi pret visiem darba ņēmējiem, uz kuriem attiecas vienādi tiesību akti;

tā kā, lai novērstu pabalstu nepamatotu pārklāšanos, ir jāparedz prioritātes noteikumi gadījumā, ja pārklājas tiesības uz ģimenes pabalstiem saskaņā ar kompetentās valsts tiesību aktiem un saskaņā ar ģimenes locekļu dzīvesvietas valsts tiesību aktiem;

tā kā dalībvalstu tiesību akti savstarpēji atšķiras un tiem ir savas īpatnības, ir jāizveido īpaši noteikumi attiecībā uz attiecīgo valstu sistēmu koordināciju, kurās paredzēti pabalsti pensionāru apgādībā esošiem bērniem un bāreņiem;

tā kā ir jāizveido Administratīvā komisija, kurā ir pa vienam valdības pārstāvim no katras dalībvalsts un kuras pienākums ir risināt visus administratīvos jautājumus vai interpretācijas jautājumus, kas izriet no šīs regulas noteikumiem, kā arī tālāka sadarbība dalībvalstu starpā;

tā kā ir vēlams, lai Administratīvās komisijas risinātos jautājumus Padomdevējā komitejā izskatītu darba ņēmēju un darba devēju pārstāvji;

tā kā ir jānosaka īpaši noteikumi, kas atbilst valstu tiesību aktu īpatnībām, lai veicinātu koordinācijas noteikumu piemērošanu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

SADAĻA

VISPĀRĪGI NOTEIKUMI

1. pants (10) (15)

Definīcijas

Šajā regulā:

a) “darbinieks” un “pašnodarbināta persona” attiecīgi nozīmē:

i) jebkura persona, kas obligāti vai brīvprātīgi ir apdrošināta pret viena vai vairāku veidu gadījumiem, uz kuriem attiecas darbinieku vai pašnodarbināto personu sociālā nodrošinājuma programma vai valsts civildienesta ierēdņu īpašā sistēma;

ii) jebkuru personu, kas ir apdrošināta obligātajā apdrošināšanā pret viena vai vairāku veidu risku, uz kuru attiecas sociālā nodrošinājuma jomas, kas aplūkotas šajā regulā, visiem iedzīvotājiem paredzētā sociālā nodrošinājuma sistēmā vai visiem strādājošajiem paredzētā sociālā nodrošinājuma sistēmā, ja attiecīgo personu:

— var kvalificēt kā darbinieku vai pašnodarbinātu personu saskaņā ar veidu, kā šo sistēmu administrē vai finansē, vai arī

— ja persona neatbilst šādiem kritērijiem, bet saskaņā ar darbiniekiem vai pašnodarbinātām personām paredzētu sistēmu vai arī iii) daļā minētu sistēmu ir obligāti apdrošināta vai brīvprātīgi tālākapdrošināta pret kādu no I pielikumā minētajiem riskiem, vai arī atbilst I pielikumā sniegtajai definīcijai, ja konkrētajā dalībvalstī šādas sistēmas nav,

iii) jebkuru personu, kas saskaņā ar visiem lauku iedzīvotājiem paredzēto sociālā nodrošinājuma sistēmu un I pielikumā noteiktajiem kritērijiem ir obligāti apdrošināta pret vairāku veidu risku, kas ietilpst šajā regulā minētajās jomās;

iv) jebkuru personu, kas saskaņā ar dalībvalsts darbiniekiem vai pašnodarbinātām personām, vai visiem iedzīvotājiem, vai dažām iedzīvotāju kategorijām paredzētām sistēmām ir brīvprātīgi apdrošināta pret viena vai vairāku veidu risku, kas ietilpst šajā regulā minētajās jomās:

— ja šī persona ir nodarbināta kā darbinieks vai pašnodarbināta persona, vai arī

— ja šāda persona iepriekš saskaņā ar tās pašas dalībvalsts darbiniekiem vai pašnodarbinātām personām paredzēto sistēmu bijusi obligāti apdrošināta pret tādu pašu risku;

b) pārrobežu darba ņēmējs nozīmē jebkuru darbinieku vai pašnodarbinātu personu, kas strādā vienā dalībvalstī, bet dzīvo citā dalībvalstī, kur parasti atgriežas ik dienas vai vismaz reizi nedēļā; tomēr tāds pārrobežu darba ņēmējs, ko uzņēmums, ar kuru viņš parasti ir saistīts, ir nosūtījis kaut kur citur tajā pašā vai citā dalībvalstī vai kas sniedz pakalpojumus citur tajā pašā vai citā dalībvalstī, un kurš šajā laikā nevar atgriezties savā dzīvesvietā ik dienas vai vismaz reizi nedēļā, saglabā savu pārrobežu darba ņēmēja statusu uz laika posmu, kas nepārsniedz četrus mēnešus;

c) sezonas strādnieks nozīmē jebkuru darbinieku, kurš dodas uz kādu dalībvalsti, kas nav viņa dzīvesvietas dalībvalsts, lai veiktu tur sezonas rakstura darbu šīs valsts uzņēmuma vai darba devēja labā uz laika posmu, kas nekādā gadījumā nevar pārsniegt astoņus mēnešus, un kurš sava darba laikā uzturas minētajā valstīs; par sezonas rakstura darbu uzskata tādu darbu, kas ir atkarīgs no gadalaiku mijas un tādēļ automātiski atsākas katru gadu;

ca) “students” ir jebkura persona, kas nav darbinieks vai pašnodarbināta persona vai viņa ģimenes loceklis, vai viņu kā apgādnieku zaudējušais ģimenes loceklis šīs regulas nozīmē, kas studē vai mācās profesionālās izglītības iestādē, kur gūst kvalifikāciju, ko oficiāli atzīst dalībvalstu iestādes, un ir apdrošināts saskaņā ar vispārēju sociālā nodrošinājuma sistēmu vai īpašu sociālā nodrošinājuma sistēmu, kas attiecas uz studentiem;

d) vārdam “bēglis” ir tāda nozīme, kāda tam piešķirta 1951. gada 28. jūlijā enēvā parakstītās Konvencijas par bēgļu statusu 1. pantā;

e) vārdam “bezvalstnieks” ir tāda nozīme, kāda tam piešķirta 1954. gada 28. septembrī Ņujorkā parakstītās Konvencijas par bezvalstnieku statusu 1. pantā;

i) “ģimenes loceklis” nozīmē jebkuru personu, kuru par ģimenes locekli definē vai atzīst, vai par mājsaimniecības locekli uzskata tajos tiesību aktos, saskaņā ar kuriem tiek paredzēti pabalsti, vai arī — 22. panta 1. punkta a) apakšpunktā un 31. pantā minētajos gadījumos — tās dalībvalsts tiesību aktos, kurā šāda persona dzīvo; tomēr gadījumos, kad minētie tiesību akti par ģimenes locekli vai mājsaimniecības locekli uzskata tikai tādu personu, kas dzīvo kopā ar ►M4 darbinieks vai pašnodarbināta persona, vai students ◄ , šo nosacījumu uzskata par izpildītu, ja attiecīgā persona lielākoties atrodas šīs personas apgādībā; ►M1 ja dalībvalsts tiesību akti neļauj nošķirt ģimenes locekļus no citām personām, uz ko tie attiecas, terminu “ģimenes loceklis” lieto I pielikumā paredzētajā nozīmē ◄ ;

ii) tomēr gadījumā, ja attiecīgie pabalsti ir invaliditātes pabalsti, kas saskaņā ar dalībvalsts tiesību aktiem piešķirti visiem šīs valsts pilsoņiem, kuri atbilst noteiktajiem nosacījumiem, termins “ģimenes loceklis” nozīmē vismaz ►M4 darbinieks vai pašnodarbināta persona, vai students ◄ laulāto un šīs personas bērnus, kas ir nepilngadīgi vai arī atrodas šīs personas apgādībā;

g) “apgādnieku zaudējusi persona” nozīmē jebkuru personu, kas šādi definēta vai par tādu atzīta tajos tiesību aktos, saskaņā ar kuriem piešķirti pabalsti; tomēr gadījumos, kad minētajos tiesību aktos par apgādnieku zaudējušu personu uzskata vienīgi tādu personu, kas dzīvojusi vienā miteklī ar aizgājēju, šo nosacījumu uzskata par izpildītu, ja minētā persona galvenokārt atradusies tā darbinieka apgādībā, kurš ir nomiris;

h) “dzīvesvieta” nozīmē parasto dzīvesvietu;

i) “uzturēšanās” nozīmē pagaidu dzīvesvietu;

j) “tiesību akti” attiecībā uz katru dalībvalsti nozīmē likumus un citus normatīvos aktus, kā arī visus pārējos pastāvošas vai turpmākas ieviešanas pasākumus, kas attiecas uz tām sociālā nodrošinājuma jomām un sistēmām, ko aptver 4. panta 1. un 2. punkts, vai tiem īpašajiem uz iemaksām nebalstītajiem pabalstiem, ko aptver 4. panta 2.a punkts.

Šajā terminā neietilpst esošas vai turpmākās darba devēju un darba ņēmēju vienošanās, neatkarīgi no tā, vai par tām ir vai nav lēmušas kompetentās iestādes, padarot tās obligātas vai paplašinot to apjomu. Tomēr, ciktāl šādi noteikumi:

i) palīdz īstenot kādu apdrošināšanas prasību saskaņā ar iepriekšējā apakšpunktā minētajiem likumiem un citiem normatīvajiem aktiem

vai

ii) izveido sistēmu, ko administrē tā pati institūcija, kura administrē iepriekšējā apakšpunktā minēto likumu un citu normatīvo aktu veidotās sistēmas,

tad šā termina ierobežojumu var jebkurā laikā atcelt ar attiecīgās dalībvalsts deklarāciju, kurā uzskaita tās šāda veida sistēmas, uz kurām attiecas šī regula. Par šādu deklarāciju paziņo un to publicē saskaņā ar 97. pantu.

Iepriekšējais apakšpunkts neatbrīvo no šīs regulas piemērošanas tās sistēmas, kurām piemēroja regulu Nr. 3.

Termins “tiesību akti” neattiecas arī uz noteikumiem, kas reglamentē īpašas pašnodarbinātām personām paredzētas sistēmas, kuras ir atkarīgas no ieinteresēto personu iniciatīvas, kā arī tādas sistēmas, kas attiecas tikai uz kādu attiecīgās dalībvalsts teritorijas daļu, neatkarīgi no tā, vai iestādes ir nolēmušas šīs sistēmas padarīt par obligātām vai paplašināt to darbības jomu. Attiecīgās īpašās sistēmas ir norādītas II pielikumā;

ja) “īpaša sistēma valsts civildienesta ierēdņiem” nozīmē jebkuru sociālā nodrošinājuma sistēmu, kas ir atšķirīga no vispārīgās sociālā nodrošinājuma sistēmas, kura piemērojama darbiniekiem attiecīgajās dalībvalstīs un kura tieši attiecas uz visiem vai dažu kategoriju valsts civildienesta ierēdņiem vai viņiem pielīdzināmām personām;

k) “sociālā nodrošinājuma konvencija” nozīmē jebkādu divpusēju vai daudzpusēju dokumentu, kurš saista vai saistīs vienīgi divas vai vairākas dalībvalstis, un jebkādu citu daudzpusēju dokumentu, kurš saista vai saistīs vismaz divas dalībvalstis un vienu vai vairākas trešās valstis sociālā nodrošinājuma jomā, attiecībā uz visām 4. panta 1. un 2. punktā noteiktajām jomām un sistēmām vai daļu no tām, kopā ar jebkādiem nolīgumiem, kas noslēgti saskaņā ar minētajiem dokumentiem;

l) “kompetenta iestāde” attiecībā uz katru dalībvalsti nozīmē tās ministru, ministrus vai citas līdzvērtīgas amatpersonas, kas ir atbildīgas par sociālā nodrošinājuma sistēmām visā attiecīgās valsts teritorijā vai kādā tās daļā;

m) “Administratīvā komisija” nozīmē 80. pantā minēto komisiju;

n) “institūcija” attiecībā uz katru dalībvalsti nozīmē tās organizāciju vai iestādi, kas ir atbildīga par visu tiesību aktu vai to daļas pārvaldību;

o) “kompetenta institūcija” nozīmē:

i) to institūciju, kurā attiecīgā persona ir apdrošināta brīdī, kad tiek iesniegts pieteikums pabalsta saņemšanai;

vai

ii) to institūciju, no kuras attiecīgā persona ir tiesīga vai būtu tiesīga saņemt pabalstus, ja viņa vai kāds viņas ģimenes loceklis vai ģimenes locekļi dzīvotu tajā dalībvalstī, kurā atrodas šī institūcija;

vai

iii) to institūciju, ko norīkojusi attiecīgās dalībvalsts kompetentā iestāde;

vai

iv) tādas sistēmas gadījumā, kura saistīta ar darba devēja atbildību attiecībā uz 4. panta 1. punktā noteiktajiem pabalstiem — vai nu darba devēju vai iesaistīto apdrošinātāju, vai gadījumā, ja tādu nav, organizāciju vai iestādi, ko norīkojusi attiecīgās dalībvalsts kompetentā iestāde;

p) “dzīvesvietas institūcija” un “uzturēšanās vietas institūcija” nozīmē, attiecīgi, to institūciju, kuras kompetencē ir piešķirt pabalstus vietā, kur attiecīgā persona dzīvo, un to institūciju, kuras kompetencē ir piešķirt pabalstus vietā, kur attiecīgā persona uzturas, saskaņā ar tiem tiesību aktiem, ko pārvalda šī institūcija, vai, ja nav šādas institūcijas, tā institūcija, ko nozīmējusi attiecīgās dalībvalsts kompetentā iestāde;

q) “kompetentā valsts” nozīmē to dalībvalsti, kurā atrodas kompetentā institūcija;

r) “apdrošināšanas laika posmi” nozīmē iemaksu laika posmus vai darba laika posmus darbinieka vai pašnodarbinātas personas statusā, kas par apdrošināšanas laika posmiem definēti vai atzīti tajos tiesību aktos, saskaņā ar kuriem tie tika pabeigti vai uzskatīti par pabeigtiem, un visus tos laika posmus, kas uzskatāmi par tādiem, ja minētajos tiesību aktos tie uzskatīti par līdzvērtīgiem apdrošināšanas laika posmiem ►M3 , laika posmus, kas pabeigti saskaņā ar valsts civildienesta ierēdņu īpašo sistēmu, arī uzskata par apdrošināšanas laika posmiem ◄ ;

s) “nodarbinātības laika posmi” un “darba laika posmi pašnodarbinātas personas statusā” nozīmē laika posmus, kas par tādiem ir definēti vai atzīti tajos tiesību aktos, saskaņā ar kuriem tie tika pabeigti, un visus tos laika posmus, kas uzskatāmi par tādiem, ja minētajos tiesību aktos tie ir uzskatīti par līdzvērtīgiem darba laika posmiem darbinieka vai pašnodarbinātas personas statusā ►M3 , laika posmus, kas pabeigti saskaņā ar valsts civildienesta ierēdņu īpašo sistēmu, uzskata arī par nodarbinātības laika posmiem ◄ ;

sa) “dzīvesvietas laika posmi” nozīmē laika posmus, kas par tādiem definēti vai atzīti tajos tiesību aktos, saskaņā ar kuriem tie tika pabeigti vai ir uzskatāmi par pabeigtiem;

t) “pabalsti un pensijas” nozīmē visus pabalstus un pensijas, to skaitā visus to sastāvā ietilpstošus elementus, kas maksājami no sabiedriskiem līdzekļiem, revalorizācijas pieaugumus un papildu pabalstus, ievērojot III sadaļu, kā arī kopsummas pabalstus, ko var maksāt pensiju vietā, un maksājumus, kas veikti, atlīdzinot ieguldījumus;

i) termins “ģimenes pabalsti” nozīmē visus pabalstus natūrā vai naudā, kas paredzēti, lai segtu ģimenes izdevumus saskaņā ar 4. panta 1. punkta h) apakšpunktā paredzētajiem tiesību aktiem, izņemot II pielikumā minētos īpašos bērna piedzimšanas vai adopcijas pabalstus;

ii) “ģimenes pabalsti” nozīmē regulārus naudas pabalstus, kas piešķirti vienīgi atbilstīgi ģimenes locekļu skaitam un, attiecīgā gadījumā, viņu vecumam;

v) “apbedīšanas pabalsti” nozīmē jebkādu vienreizēju maksājumu nāves gadījumā, izņemot t) apakšpunktā minētos vienreizējos pabalstus.

2. pants

Personas, uz kurām attiecas regula

1. Šī regula attiecas uz darbiniekiem vai pašnodarbinātām personām, un uz studentiem, uz kuriem attiecas vienas vai vairāku dalībvalstu tiesību akti, un kuri ir kādas dalībvalsts pilsoņi, vai kuri ir bezvalstnieki vai bēgļi, kas dzīvo kādā dalībvalstī, kā arī viņu ģimenes locekļi vai viņus kā apgādniekus zaudējušie ģimenes locekļi.

2. Šī regula attiecas uz darbinieku un pašnodarbinātu personu viņus kā apgādniekus zaudējušajiem ģimenes locekļiem un uz studentiem, uz kuriem attiecas vienas vai vairāku dalībvalstu tiesību akti neatkarīgi no šo personu pilsonības, ja viņus kā apgādniekus zaudējušie ģimenes locekļi ir dalībvalsts pilsoņi vai bezvalstnieki, vai bēgļi, kas dzīvo kādā dalībvalstī.

3. pants

Vienāda attieksme

1. Ievērojot šīs regulas īpašos noteikumus, uz personām ►M8 ————— ◄ , uz kuru attiecas šī regula, attiecas tie paši pienākumi un tie paši pabalsti saskaņā ar jebkuras dalībvalsts tiesību aktiem, kas attiecas uz šīs valsts pilsoņiem.

2. Šā panta 1. punkts attiecas uz tiesībām ievēlēt sociālā nodrošinājuma institūciju struktūrvienību locekļus vai piedalīties viņu kandidatūru izvirzīšanā, bet tas neskar nevienas dalībvalsts tiesību aktus attiecībā uz tiesībām tikt izvirzītam par kandidātu šajās struktūrvienībās vai kandidatūras izvirzīšanas procedūrām.

3. Izņemot III pielikumā paredzētos noteikumus, tās sociālā nodrošinājuma konvencijas, kas paliek spēkā saskaņā ar 7. panta 2. punkta c) apakšpunktu, ►M8 ————— ◄ attiecas uz visām personām, uz kurām attiecas šī regula.

4. pants (10)

Jautājumi, uz kuriem attiecas šī regula

1. Šī regula attiecas uz visiem tiesību aktiem, kuri skar šādas sociālā nodrošinājuma jomas:

a) slimības un maternitātes pabalsti;

b) invaliditātes pabalsti, to skaitā pabalsti, kuru uzdevums ir saglabāt vai uzlabot pelnītspēju;

c) vecuma pabalsti;

d) pabalsti apgādnieka zaudējuma gadījumā;

e) pabalsti attiecībā uz nelaimes gadījumiem darbā un arodslimībām;

f) apbedīšanas pabalsti;

g) bezdarbnieka pabalsti;

h) ģimenes pabalsti.

2. Šo regulu piemēro visām vispārīgajām un īpašajām sociālā nodrošinājuma sistēmām, kuras var būt gan uz iemaksām balstītas, gan uz iemaksām nebalstītas sistēmas, un sistēmām, kas paredz darba devēja vai kuģa īpašnieka atbildību attiecībā uz 1. punktā minētajiem pabalstiem.

2.a Šo pantu piemēro speciālajiem no iemaksām neatkarīgiem naudas pabalstiem, kas paredzēti tiesību aktos, kuri sakarā ar to personu loku, mērķiem un/vai tiesību iegūšanas nosacījumiem atbilst gan sociālā nodrošinājuma tiesību aktu, kas minēti 1. punktā, gan sociālās palīdzības tiesību aktu pazīmēm.

“Speciālie no iemaksām neatkarīgie naudas pabalsti” ir tādi pabalsti, kas:

a) ir paredzēti, lai nodrošinātu vai nu:

i) papildu, aizvietojuma vai palīgaizsardzību, kas ir pret riskiem, uz kuriem attiecas 1. punktā minētās sociālā nodrošinājuma jomas, un kas attiecīgajām personām garantē minimālos iztikas līdzekļus, ņemot vērā ekonomisko un sociālo situāciju attiecīgajā dalībvalstī;

vai

ii) vienīgi īpašu aizsardzību invalīdiem, kas cieši saistīta ar šo personu sociālo vidi attiecīgajā dalībvalstī,

b) gadījumos, kad finansējums tiek gūts vienīgi no obligātajiem nodokļiem, kuri paredzēti vispārējo valsts izdevumu segšanai, un kad pabalstu piešķiršanas un aprēķināšanas nosacījumi nav atkarīgi no nekādām iemaksām par pabalsta saņēmēju. Tomēr pabalstus, kas piešķirti, lai papildinātu uz iemaksām balstītus pabalstus, neuzskata par pabalstiem, kas balstīti uz iemaksām, tikai šā iemesla dēļ;

c) ir uzskaitīti IIa pielikumā.

2.b Šī regula neattiecas uz noteikumiem dalībvalsts tiesību aktos, kas attiecas uz II pielikuma III sadaļā minētajiem uz iemaksām nebalstītajiem pabalstiem, kuri ir spēkā tikai tās teritorijas daļā.

3. Šīs regulas III sadaļa tomēr neskar nevienas dalībvalsts tiesību aktus, kas paredz kuģa īpašnieka atbildību.

4. Šo regulu nepiemēro attiecībā uz sociālo un medicīnisko palīdzību ►M3 ————— ◄ nedz arī uz īpašajām sistēmām, kas paredzētas civilierēdņiem un personām, kuras par tādiem uzskatāmas.

5. pants (10)

Dalībvalstu deklarācijas par šīs regulas darbības jomu

Dalībvalstis savās deklarācijās, kas izziņojamas un publicējamas saskaņā ar 97. pantu, uzskaita tiesību aktus un sistēmas, kuras minētas 4. panta 1. un 2. punktā, īpašos uz iemaksām nebalstītos pabalstus, kuri minēti 4. panta 2.a punktā, minimālos pabalstus, kuri minēti 50. pantā, un pabalstus, kuri minēti 77. un 78. pantā.

6. pants

Sociālā nodrošinājuma konvencijas, kuras tiek aizstātas ar šo regulu

Ievērojot 7. un 8. pantu, kā arī 46. panta 4. punktu, ar šo regulu attiecībā uz personām un jautājumiem, uz kuriem tā attiecas, tiek aizstāti jebkāda veida sociālā nodrošinājuma konvenciju noteikumi, kas saista vai nu

a) vienīgi divas vai vairākas dalībvalstis, vai

b) vismaz divas dalībvalstis un vienu vai vairākas trešās valstis, ja attiecīgo lietu nokārtošanā nav iesaistīta neviena še pieminētās trešās valsts institūcija.

7. pants

Starptautiski noteikumi, ko neskar šī regula

1. Šī regula neietekmē pienākumus, ko rada:

a) jebkura Starptautiskās darba konferences pieņemta konvencija, kura stājusies spēkā pēc tam, kad to ratificējusi viena vai vairākas dalībvalstis;

b) Eiropas 1953. gada 11. decembra pagaidu līgumi sociālā nodrošinājuma jomā, ko noslēgušas Eiropas Padomes dalībvalstis.

2. Neatkarīgi no šīs regulas 6. panta, turpina piemērot:

a) 1950. gada 27. jūlija un 1979. gada 30. novembra Nolīgumu par Reinas kuģinieku sociālo nodrošinājumu;

b) Eiropas 1956. gada 9. jūlija konvenciju par starptautiskajos pārvadājumos strādājošu darba ņēmēju sociālo nodrošinājumu;

c) dažus noteikumus sociālā nodrošinājuma konvencijās, ko dalībvalstis noslēgušas pirms šīs regulas piemērošanas dienas, ar nosacījumu, ka šie noteikumi ir labvēlīgāki pabalstu saņēmējiem vai ka tie izriet no īpašiem vēsturiskiem apstākļiem un to darbības laiks ir ierobežots, ja šie noteikumi ir uzskaitīti III pielikumā.

8. pants

Konvenciju noslēgšana starp dalībvalstīm

1. Ja rodas tāda vajadzība, divas vai vairākas dalībvalstis var savstarpēji noslēgt konvencijas, kas balstās uz šīs regulas principiem un ir ieturētas tās garā.

2. Katra dalībvalsts saskaņā ar 97. panta 1. punktu paziņo par jebkuru konvenciju, kas noslēgta ar kādu citu dalībvalsti, ievērojot 1. punktu.

9. pants

Pievienošanās brīvprātīgajai apdrošināšanai vai brīvprātīgajai tālākapdrošināšanai

1. Tādi jebkuras dalībvalsts tiesību akti, kas nosaka, ka brīvprātīgajā apdrošināšanā vai brīvprātīgajā tālākapdrošināšanā var iesaistīties tikai personas, kas dzīvo konkrētajā valstī, neattiecas uz personām, kuras dzīvo citā dalībvalstī, ar noteikumu, ka kādu savas agrākās darba dzīves laiku viņas ir bijušas pakļautas pirmās valsts tiesību aktiem kā darbinieki vai pašnodarbinātas personas.

2. Ja saskaņā ar kādas dalībvalsts tiesību aktiem pievienošanās brīvprātīgajai apdrošināšanai vai brīvprātīgajai tālākapdrošināšanai ir atkarīga no nosacījuma par apdrošināšanas laika posma pabeigšanu, tad apdrošināšanas vai dzīvesvietas laika posmi, kas pabeigti saskaņā ar citas dalībvalsts tiesību aktiem, ciktāl vajadzīgs, tiek ņemti vērā tā, it kā tie būtu pabeigti saskaņā ar pirmās valsts tiesību aktiem.

9.a pants

Kvalifikācijas perioda pagarināšana

Ja kādas dalībvalsts tiesību aktos tiesību uz pabalstiem atzīšana ir atkarīga no minimālā apdrošināšanas perioda uzkrāšanas noteiktā laikposmā pirms apdrošināšanas gadījuma (kvalifikācijas periods) un ja tie nosaka, ka periodi, kuru laikā izmaksāja pabalstus atbilstīgi attiecīgās dalībvalsts tiesību aktiem, vai periodi, kas tika veltīti bērnu audzināšanai attiecīgajā dalībvalstī, pagarina šo kvalifikācijas periodu, tad šo kvalifikācijas periodu pagarina arī periodi, kuru laikā izmaksāja invaliditātes vai vecuma pensijas vai pabalstus slimības, bezdarba, nelaimes gadījuma darbā vai arodslimības gadījumā saskaņā ar citas dalībvalsts tiesību aktiem, kā arī periodi, kas veltīti bērnu audzināšanai citā dalībvalstī.

10. pants

Atteikšanās no noteikumiem par dzīvesvietu. Obligātās apdrošināšanas ietekme uz ieguldījumu atlīdzināšanu

1. Izņemot gadījumus, kad šajā regulā paredzēts citādi, invaliditātes, vecuma pabalstus vai naudas pabalstus apgādnieka zaudējuma gadījumā, pensijas par nelaimes gadījumu darbā vai arodslimību un apbedīšanas pabalstus, kas iegūti saskaņā ar vienas vai vairāku dalībvalstu tiesību aktiem, nevar nekādā veidā samazināt, pārveidot, apturēt, atsaukt vai konfiscēt tāda iemesla dēļ, ka to saņēmējs dzīvo citā dalībvalstī, kas nav tā dalībvalsts, kurā atrodas institūcija, kas ir atbildīga par to maksāšanu.

Šā punkta iepriekšējā daļa attiecas arī uz piešķirtajiem vienreizējiem pabalstiem, ko izmaksā, ja atkārtoti salaulājas pārdzīvojušais laulātais, kuram bija tiesības uz apgādnieka zaudējuma pensiju.

2. Ja saskaņā ar dalībvalsts tiesību aktiem ieguldījumu atlīdzināšana ir atkarīga no nosacījuma, lai attiecīgā persona būtu izstājusies no obligātās apdrošināšanas, šo nosacījumu neuzskata par izpildītu, ciktāl uz konkrēto personu attiecas ►M4 ————— ◄ obligātā apdrošināšana saskaņā ar kādas citas dalībvalsts tiesību aktiem.

10.a pants (10)

Īpašie uz iemaksām nebalstītie pabalsti

1. Regulas 10. panta un III sadaļas noteikumus nepiemēro speciālajiem no iemaksām neatkarīgiem pabalstiem, kas minēti 4. panta 2.a punktā. Personas, kam piemēro šo regulu, saņem šos pabalstus vienīgi tajā dalībvalstī, kurā tās dzīvo, un saskaņā ar minētās dalībvalsts tiesību aktiem, ciktāl šie pabalsti ir minēti IIa pielikumā. Pabalstus izmaksā dzīvesvietas institūcija uz sava rēķina.

2. Tās dalībvalsts institūcija, saskaņā ar kuras tiesību aktiem tiesības uz 1. punktā noteiktajiem pabalstiem ir atkarīgas no nodarbinātības, pašnodarbinātas personas statusa vai dzīvesvietas laika posmiem, ciktāl nepieciešams, kādā citā dalībvalstī iegūtu nodarbinātības, pašnodarbinātas personas statusa un dzīvesvietas laika posmus uzskata par laika posmiem, kas pabeigti pirmajā dalībvalstī.

3. Gadījumā, ja saskaņā ar dalībvalsts tiesību aktiem priekšnoteikums tiesībām uz pabalstu, kas ietverts 1. punktā, bet tiek piešķirts papildu veidā, ir tāda pabalsta saņemšana, kas ietverts 4. panta 1. punkta a) līdz h) apakšpunktā, un saskaņā ar šādiem tiesību aktiem šāda veida pabalsts nepienākas, tad, nosakot tiesības uz papildu pabalstu, jebkuru atbilstīgu pabalstu, kas piešķirts saskaņā ar kādas citas dalībvalsts tiesību aktiem, uzskata par pabalstu, kas piešķirts saskaņā ar pirmās dalībvalsts tiesību aktiem.

4. Gadījumā, ja saskaņā ar dalībvalsts tiesību aktiem priekšnoteikums tiesībām uz invaliditātes pabalstu, kas ietverts 1. punktā, ir nosacījums, lai invaliditāte pirmo reizi būtu diagnosticēta šajā dalībvalstī, šo nosacījumu uzskata par izpildītu, ja šāda diagnoze pirmo reizi uzstādīta kādā citā dalībvalstī.

11. pants

Pabalstu revalorizācija

Revalorizācijas noteikumi, kas paredzēti kādas dalībvalsts tiesību aktos, attiecas uz pabalstiem, kuri saskaņā ar šiem tiesību aktiem pienākas, ņemot vērā šo regulu.

12. pants (9) (11)

Pabalstu pārklāšanās novēršana

1. Šī regula nevar nedz piešķirt, nedz uzturēt spēkā tiesības uz vairākiem viena un tā paša veida pabalstiem par vienu un to pašu obligātās apdrošināšanas laika posmu. Šis noteikums tomēr neattiecas uz invaliditātes pabalstiem, vecuma pabalstiem, apbedīšanas pabalstiem (pensijām) vai pensijām par arodslimību, kuras ir piešķīrušas vienas vai vairāku dalībvalstu institūcijas saskaņā ar 41. pantu, 43. panta 2. un 3. punktu, 46., 50. un 51. pantu vai 60. panta 1. punkta b) apakšpunktu.

2. Ja vien šajā regulā nav noteikts citādi, tad dalībvalsts tiesību aktus, kas reglamentē pabalstu samazināšanu, apturēšanu vai atsaukšanu gadījumā, kad tie pārklājas ar citiem sociālās nodrošināšanas pabalstiem vai jebkāda cita veida ienākumiem, var izmantot, pat neraugoties uz to, ka tiesības uz šādiem pabalstiem iegūtas saskaņā ar kādas citas dalībvalsts tiesību aktiem vai ka šādi ienākumi radušies kādā citā dalībvalstī.

3. Dalībvalsts tiesību aktus pabalsta samazināšanai, apturēšanai vai atsaukšanai gadījumā, kad kāda persona, kas saņem invaliditātes pabalstus vai priekšlaicīgus vecuma pabalstus, veic profesionālu darbību, var pielietot pret šādu personu, pat neraugoties uz to, ka viņa šo darbību veic kādā citā dalībvalstī.

4. Invaliditātes pensiju, kas maksājama saskaņā ar Nīderlandes tiesību aktiem, gadījumā, kad Nīderlandes institūcijai saskaņā ar 57. panta 5. punktu vai 60. panta 29. punkta b) apakšpunktu ir pienākums arī piedalīties tādu arodslimības pabalstu izmaksās, kuri piešķirti saskaņā ar kādas citas dalībvalsts tiesību aktiem, samazina par summu, kas maksājama šīs citas dalībvalsts institūcijai, kura ir atbildīga par arodslimības pabalstu piešķiršanu.

SADAĻA

PIEMĒROJAMO TIESĪBU AKTU NOTEIKŠANA

13. pants (9)

Vispārīgi noteikumi

1. Ievērojot 14.c un 14.f pantu, uz personām, kam piemēro šo regulu, attiecas tikai vienas dalībvalsts tiesību akti. Minētos tiesību aktus nosaka saskaņā ar šo sadaļu.

2. Ievērojot 14. līdz 17. pantu:

a) persona, kas ir nodarbināta vienā dalībvalstī, ir pakļauta šīs valsts tiesību aktiem arī tad, ja tā dzīvo citā dalībvalstī vai ja citā dalībvalstī atrodas tā uzņēmuma vai indivīda juridiskā adrese vai uzņēmējdarbības vieta, kurš nodarbina šo personu;

b) pašnodarbināta persona, kas strādā kādā dalībvalstī, ir pakļauts šīs valsts tiesību aktiem arī tad, ja viņa dzīvo citā dalībvalstī;

c) darbinieks, kas strādā uz kuģa, kurš kuģo ar kādas dalībvalsts karogu, ir pakļauts šīs dalībvalsts tiesību aktiem;

d) civilierēdņi un tiem pielīdzinātas personas ir pakļautas tās dalībvalsts tiesību aktiem, kam ir pakļauta administrācija, kurā tās strādā;

e) persona, kas ir pirmo reizi vai atkārtoti iesaukta dienēt kādas dalībvalsts bruņotajos spēkos vai civilajā dienestā, ir pakļauta šīs dalībvalsts tiesību aktiem; ja tiesības uz pabalstu saskaņā ar šiem tiesību aktiem iegūst tikai personas, kam pirms stāšanās šādā militārā vai civilā dienestā vai pēc atbrīvošanas no tā ir pabeigti apdrošināšanas laika posmi, apdrošināšanas laika posmus, kas ir pabeigti saskaņā ar jebkuras citas dalībvalsts tiesību aktiem, pielīdzina laika posmiem, kas ir pabeigti saskaņā ar pirmās valsts tiesību aktiem; darbinieks vai pašnodarbināta persona, kas ir pirmo reizi vai atkārtoti iesaukta dienēt bruņotajos spēkos vai civilajā dienestā, saglabā darbinieka vai pašnodarbinātas personas statusu;

f) tāda persona, uz kuru vairs neattiecas kādas dalībvalsts tiesību akti, ja uz viņu nekļūst piemērojami citas dalībvalsts tiesību akti saskaņā ar kādu no iepriekšējos apakšpunktos izklāstītajiem noteikumiem vai saskaņā ar kādu no izņēmumiem vai īpašajiem noteikumiem, kas izklāstīti 14. līdz 17. pantā, ir pakļauta tās dalībvalsts tiesību aktiem, kurā tā dzīvo, saskaņā vienīgi ar šo tiesību aktu noteikumiem.

14. pants

Īpašie noteikumi, ko piemēro personām, kuras strādā algotu darbu, izņemot jūrniekus

13. panta 2. punkta a) apakšpunktu piemēro, ņemot vērā šādus izņēmumus un apstākļus.

a) Uz personu, kuru kādā dalībvalstī nodarbina uzņēmums, ar ko šī persona ir parasti saistīta, un kuru šis uzņēmums nosūta uz citu dalībvalsti strādāt minētā uzņēmuma labā, turpina attiekties pirmās dalībvalsts tiesību akti ar noteikumu, ka šāda darba paredzamais ilgums nepārsniedz 12 mēnešus un šo personu nesūta nomainīt citu personu, kuras norīkojuma laiks ir beidzies;

b) ja darba ilgums neparedzētu apstākļu dēļ pārsniedz sākotnēji paredzēto laiku un kļūst garāks par 12 mēnešiem, tad turpina piemērot pirmās dalībvalsts tiesību aktus, līdz darbs tiek pabeigts, ar noteikumu, ka tam piekrīt tās dalībvalsts kompetentā iestāde, kurā ir norīkota attiecīgā persona, vai arī tās norīkotā organizācija; šāda piekrišana ir jāpieprasa pirms sākotnējā 12 mēnešu laikposma beigām. Šādu piekrišanu tomēr var dot tikai uz laikposmu, kas nepārsniedz 12 mēnešus.

2. Persona, kas parasti ir nodarbināta divās vai vairāk dalībvalstīs, ir pakļauta tiesību aktiem, ko nosaka šādi:

a) persona, kas pieder pie ceļojumu vai lidojumu personāla tādā uzņēmumā, kurš uz citu vai sava rēķina nodrošina starptautiskus pasažieru vai preču pārvadājumus pa dzelzceļu, autoceļiem, gaisu vai iekšzemes ūdensceļiem, ir pakļauta tās valsts tiesību aktiem, kurā atrodas šī uzņēmuma juridiskā adrese vai uzņēmējdarbības vieta, ar šādiem ierobežojumiem:

i) ja minētajam uzņēmumam ir filiāle vai pastāvīgā pārstāvniecība tādā dalībvalstī, kas nav tā dalībvalsts, kurā atrodas viņa juridiskā adrese vai uzņēmējdarbības vieta, uz darbinieku, kurš ir nodarbināts šādā filiālē vai pārstāvniecībā, attiecas tās dalībvalsts tiesību akti, kurā atrodas šī filiāle vai pastāvīgā pārstāvniecība;

ii) ja darbinieks pamatā ir nodarbināts tajā dalībvalstī, kurā viņš dzīvo, uz viņu attiecas šīs valsts tiesību akti, pat ja šajā valstī tam uzņēmumam, kurš viņu nodarbina, nav nedz juridiskās adreses, nedz uzņēmējdarbības vietas, nedz filiāles, nedz pastāvīgās pārstāvniecības;

b) uz personu, kas nav minēta a) apakšpunktā, attiecas:

i) tās dalībvalsts tiesību akti, kurā viņš dzīvo, ja viņš savas darbības veic pa daļai šajā valstī vai ja viņš ir saistīts ar vairākiem uzņēmumiem vai vairākiem uzņēmējiem, kuru juridiskās adreses vai uzņēmējdarbības vietas atrodas dažādās valstīs;

ii) tās dalībvalsts tiesību akti, kurā atrodas tā uzņēmuma vai uzņēmēja juridiskā adrese vai uzņēmējdarbības vieta, kurš viņu nodarbina, ja viņa dzīvesvieta neatrodas kādā no tām dalībvalstīm, kur viņš veic savas darbības.

3. Persona, kas ir nodarbināta tādā uzņēmumā dalībvalstī, kura juridiskā adrese vai uzņēmējdarbības vieta atrodas citā dalībvalstī, un kas pilda pienākumus abpus šo dalībvalstu kopējai robežai, ir pakļauta tās dalībvalsts tiesību aktiem, kurā atrodas uzņēmuma juridiskā adrese vai uzņēmējdarbības vieta.

14.a pants

Īpaši noteikumi, ko piemēro pašnodarbinātām personām, izņemot jūrniekus

13. panta 2. punkta b) apakšpunktu piemēro, ievērojot šādus izņēmumus un apstākļus:

a) Persona, kas parasti strādā kā pašnodarbināta vienā dalībvalstī un veic darbu citā dalībvalstī, ir pakļauta pirmās dalībvalsts tiesību aktiem ar nosacījumu, ka šāda darba paredzamais ilgums nepārsniedz 12 mēnešus;

b) ja veicamā darba ilgums neparedzētu apstākļu dēļ pārsniedz sākotnēji paredzēto un kļūst garāks par 12 mēnešiem, pirmās dalībvalsts tiesību akti ir piemērojami līdz šāda darba beigām ar noteikumu, ka tam piekrīt tās dalībvalsts kompetentā iestāde, kurā attiecīgā persona ir ieradusies, lai veiktu konkrēto darbu; šāda piekrišana jāpieprasa, pirms beidzies sākotnējais 12 mēnešus ilgais laika posms; šādu piekrišanu tomēr var dot tikai uz laika posmu, kas nepārsniedz 12 mēnešus.

2. Persona, kas parasti strādā kā pašnodarbināta divās vai vairāk dalībvalstīs, ir pakļauta tās dalībvalsts tiesību aktiem, kurā šī persona dzīvo, ja daļu darba šī persona veic minētajā dalībvalstī. Ja persona nestrādā dalībvalstī, kurā tā dzīvo, tā ir pakļauta tās dalībvalsts tiesību aktiem, kurā veic galveno darbu. Kritēriji, saskaņā ar kuriem nosaka galveno darbu, ir izklāstīti 98. pantā minētajā regulā.

3. Persona, kas strādā kā pašnodarbināta uzņēmumā, kura juridiskā adrese vai uzņēmējdarbības vieta ir vienā dalībvalstī, un kas veic pienākumus abpus divu dalībvalstu kopējai robežai, ir pakļauta tās dalībvalsts tiesību aktiem, kurā atrodas uzņēmuma juridiskā adrese vai uzņēmējdarbības vieta.

4. Ja tiesību akti, kuriem persona ir pakļauta saskaņā ar 2. vai 3. punktu, neļauj pat brīvprātīgi iesaistīties pensiju sistēmā, tad attiecīgā persona ir pakļauta tās dalībvalsts tiesību aktiem, kas neņemtu vērā šos īpašos noteikumus, vai arī, ja šādi piemērojami divu vai vairāku valstu tiesību akti, — par šādas personas pakļautību attiecīgiem tiesību aktiem vienojas attiecīgās dalībvalstis vai to kompetentās iestādes.

14.b pants

Īpaši noteikumi, ko piemēro jūrniekiem

Šīs regulas 13. panta 2. punkta c) apakšpunktu piemēro, ievērojot šādus izņēmumus un apstākļus:

1. Uz darbinieku, kuru vai nu dalībvalstī, vai uz kuģa, kas kuģo ar dalībvalsts karogu, nodarbina uzņēmums, ar ko viņš parasti ir saistīts, un kuru šis uzņēmums ir norīkojis uz kādu kuģi, kas kuģo ar citas dalībvalsts karogu, veikt tur darbu šī uzņēmuma uzdevumā, joprojām, ievērojot 14 panta 1. punkta prasības, turpina attiekties pirmās dalībvalsts tiesību akti.

2. Uz personu, kas parasti strādā kā pašnodarbināta vai nu kādā dalībvalstī, vai arī uz kuģa, kurš kuģo ar kādas dalībvalsts karogu, un strādā kā pašnodarbināta uz kuģa, kas kuģo ar citas dalībvalsts karogu, saskaņā ar 14.a panta 1. punkta minētajiem nosacījumiem arī turpmāk attiecas pirmās dalībvalsts tiesību akti.

3. Persona, kas parasti nestrādā jūrā, bet gan dalībvalsts teritoriālajos ūdeņos vai ostā uz kuģa, kurš kuģo ar citas dalībvalsts karogu, bet kas nav šā kuģa komandas loceklis, ir pakļauta pirmās dalībvalsts tiesību aktiem.

4. Persona, kura ir nodarbināta uz kuģa, kas kuģo ar kādas dalībvalsts karogu, bet saņem atalgojumu no personas vai uzņēmuma, kura juridiskā adrese vai uzņēmējdarbības vieta ir citā dalībvalstī, ir pakļauta šīs citas dalībvalsts tiesību aktiem, ja persona dzīvo šajā valstī; minētajos tiesību aktos uzņēmumu vai personu, kas maksā šo atalgojumu, uzskata par darba devēju.

14.c pants (5)

Īpaši noteikumi, ko piemēro personām, kuras vienlaikus ir nodarbinātas vienā dalībvalstī un strādā kā pašnodarbinātas citā dalībvalstī

Persona, kas vienlaikus ir nodarbināta vienā dalībvalstī un strādā kā pašnodarbināta otrā dalībvalstī, ir pakļauta:

a) ja vien b) apakšpunktā nav noteikts citādi — tās dalībvalsts tiesību aktiem, kurā šī persona ir iesaistīta algotā darbā, vai, ja viņa veic šādu darbu divās vai vairāk dalībvalstīs, tiem tiesību aktiem, kas noteikti saskaņā ar 14. panta 2. vai 3. punktu;

b) gadījumos, kas minēti VII pielikumā:

— tās dalībvalsts tiesību aktiem, kurā šī persona ir iesaistīta algotā darbā, kad šie tiesību akti ir noteikti saskaņā ar 14. panta 2. vai 3. punktu, ja tā veic šādu darbu divās vai vairāk dalībvalstīs,

— un

— tās dalībvalsts tiesību aktiem, kurā šī persona strādā kā pašnodarbināta, kad šie tiesību akti ir noteikti saskaņā ar 14.a panta 2., 3. vai 4. punktu, ja viņa veic šādu darbu divās vai vairāk dalībvalstīs.

14.d pants (5)

Dažādi noteikumi

1. Personu, kas minēta 14. panta 2. un 3. punktā, 14.a panta 2., 3. un 4. punktā, 14.c panta a) punktā un 14.e pantā, nolūkā piemērot tiesību aktus, kas pieņemti saskaņā ar šiem noteikumiem, uzskata par tādu, kas visu savu profesionālo darbību vai darbības veic attiecīgajā dalībvalstī.

2. Persona, kas ir minētas 14.c panta b) punktā, lai noteiktu iemaksu likmi, kas nosakāma pašnodarbinātām personām saskaņā ar tās dalībvalsts tiesību aktiem, kurā viņa strādā kā pašnodarbināta, uzskata par tādu, kas algoto darbu veikusi attiecīgajā dalībvalstī.

3. Dalībvalsts tiesību akti, saskaņā ar kuriem strādājošs pensionārs nav pakļauts obligātai apdrošināšanai attiecībā uz šādu darbu, attiecas arī uz tiem pensionāriem, kas savas pensijas ieguvuši saskaņā ar citas dalībvalsts tiesību aktiem, ja vien attiecīgā persona pirmās dalībvalsts kompetentās iestādes norīkotai institūcijai, kas ir nosaukta 98. pantā minētās regulas 10. pielikumā, īpaši nelūdz viņu iekļaut apdrošināšanā.

14.e pants

Īpaši noteikumi, kas attiecināmi uz valsts civildienesta ierēdņu īpašajā sistēmā apdrošinātām personām, kas vienlaikus ir darbinieki un/vai pašnodarbinātas personas vienā vai vairākās citās dalībvalstīs

Persona, kas vienlaikus ir nodarbināta kā valsts civildienesta ierēdnis vai kā ierēdnim pielīdzināta persona un ir apdrošināta valsts civildienesta ierēdņu īpašajā sistēmā vienā dalībvalstī, un ir arī darbinieks un/vai pašnodarbināta persona vienā vai vairākās citās dalībvalstīs, ir pakļauta tās dalībvalsts tiesību aktiem, kurā šī persona ir apdrošināta valsts civildienesta ierēdņu īpašajā sistēmā.

14.f pants

Īpaši noteikumi, kas attiecināmi uz valsts civildienesta ierēdņiem, kas vienlaikus ir nodarbināti vairāk nekā vienā dalībvalstī un ir apdrošināti īpašajā sistēmā vienā no šīm valstīm

Persona, kas vienlaikus ir nodarbināta kā valsts civildienesta ierēdnis vai kā ierēdnim pielīdzināta persona divās vai vairākās dalībvalstīs un ir apdrošināta valsts civildienesta ierēdņu īpašajā sistēmā vismaz vienā no šīm dalībvalstīm, ir pakļauta abu šo dalībvalstu tiesību aktiem.

15. pants

Noteikumi par brīvprātīgo apdrošināšanu un brīvprātīgo tālākapdrošināšanu

1. Regulas 13. līdz 14.d pants neattiecas uz brīvprātīgo apdrošināšanu vai brīvprātīgo tālākapdrošināšanu, ja vien nav tā, ka dalībvalstī vienā no 4. pantā minētajām jomām pastāv tikai brīvprātīgas apdrošināšanas sistēma.

2. Ja, piemērojot divu vai vairāku dalībvalstu tiesību aktus, pārklājas apdrošināšana:

— saskaņā ar obligātās apdrošināšanas sistēmu un vienu vai vairākām brīvprātīgās apdrošināšanas vai brīvprātīgās tālākapdrošināšanas sistēmām, attiecīgā persona ir pakļauta vienīgi obligātās apdrošināšanas sistēmai;

— saskaņā ar divām vai vairākām brīvprātīgās apdrošināšanas vai brīvprātīgās tālākapdrošināšanas sistēmām, attiecīgā persona var pievienoties vienīgi tai brīvprātīgās apdrošināšanas vai brīvprātīgās tālākapdrošināšanas sistēmai, kuru tā ir izvēlējusies.

3. Attiecībā uz invaliditātes, vecuma un apbedīšanas pensijāmattiecīgā persona tomēr var pievienoties dalībvalsts brīvprātīgās apdrošināšanas vai brīvprātīgās tālākapdrošināšanas sistēmai, pat ja tā ir obligāti pakļauta citas dalībvalsts tiesību aktiem, ciktāl šādu pārklāšanos tieši vai netieši pieļauj pirmajā dalībvalstī.

16. pants

Īpašie noteikumi attiecībā uz diplomātiskajās misijās un konsulārajos dienestos nodarbinātajām personām un Eiropas Kopienu palīgpersonālu

1. Šīs regulas 13. panta 2. punkta a) apakšpunkts attiecas uz diplomātiskajās misijās un konsulārajos dienestos nodarbinātajām personām un šādu misiju vai dienestu darbinieku mājkalpotājiem.

2. Tomēr tādi 1. punktā uzskaitīti darbinieki, kas ir tās dalībvalsts pilsoņi, kura ir akreditētāja vai nosūtītāja valsts, var izvēlēties būt pakļauti šīs valsts tiesību aktiem. Šādas izvēles tiesības var atjaunot katra kalendāra gada beigās, un tām nav atpakaļejoša spēka.

3. Eiropas Kopienu palīgpersonāls var izvēlēties būt pakļauti tās dalībvalsts tiesību aktiem, kurā tas ir nodarbināts, tās dalībvalsts tiesību aktiem, kuri pēdējie attiekušies uz tiem, vai arī tās dalībvalsts tiesību aktiem, kuras pilsoņi viņi ir, attiecībā uz noteikumiem, kas nav tādi noteikumi, kuri attiecas uz ģimenes pabalstiem, kuru piešķiršanu reglamentē šāda personāla darba līgums. Šīs izvēles tiesības, ko var izmantot tikai vienu reizi, stājas spēkā no darbā stāšanās dienas.

17. pants (9)

Izņēmumi attiecībā uz 13. līdz 16. pantu

Divas vai vairākas dalībvalstis, šo valstu kompetentās iestādes vai šo iestāžu norīkotas institūcijas, savstarpēji vienojoties, var paredzēt izņēmumus attiecībā uz 13. līdz 16. pantu noteiktu personu kategoriju vai konkrētu personu interesēs.

17.a pants (9)

Īpašie noteikumi attiecībā uz pensijas saņēmējiem, kas saņem pensijas saskaņā ar vienas vai vairāku dalībvalstu tiesību aktiem

Tādu pensijas saņēmēju, kas saņem pensiju saskaņā ar kādas dalībvalsts tiesību aktiem vai pensijas saskaņā ar vairāku dalībvalstu tiesību aktiem un kas dzīvo kādā citā dalībvalstī, pēc viņa pieprasījuma var atbrīvot no pēdējās valsts tiesību aktu piemērošanas attiecībā uz viņu, ja vien viņš nav pakļauts šādiem tiesību aktiem sakarā ar to, ka viņš strādā kādā arodā.

III

SADAĻA

ĪPAŠIE NOTEIKUMI ATTIECĪBĀ UZ DAŽĀDAJĀM PABALSTU KATEGORIJĀM

NODAĻA

SLIMĪBA UN MATERNITĀTE

1 .

iedaļa

Kopēji noteikumi

18. pants

Apdrošināšanas, nodarbinātības vai dzīvesvietas laika posmu summēšana

1. Tādas dalībvalsts kompetentā institūcija, saskaņā ar kuras tiesību aktiem tiesību uz pabalstiem iegūšana, saglabāšana vai atgūšana ir atkarīga no apdrošināšanas, nodarbinātības vai dzīvesvietas laika posmu pabeigšanas, ciktāl nepieciešams, ņem vērā tādus apdrošināšanas, nodarbinātības vai dzīvesvietas laika posmus, kas ir pabeigti saskaņā ar kādas citas dalībvalsts tiesību aktiem, tā, it kā tie būtu tādi laika posmi, kas pabeigti saskaņā ar tiesību aktiem, ko tā piemēro.

2. Šā panta 1. punkts piemērojams sezonas strādniekiem, pat attiecībā uz laika posmiem pirms jebkāda pārtraukuma apdrošināšanā, kas pārsniedz laika posmu, kuru pieļauj kompetentās valsts tiesību akti, tomēr ar noteikumu, ka laiks, kurā attiecīgais darbinieks nav bijis apdrošināts, nepārsniedz četrus mēnešus.

2 .

iedaļa

Darbinieki un pašnodarbinātas personas, un viņu ģimenes locekļi

19. pants

Dzīvesvieta dalībvalstī, kas nav kompetentā valsts. Vispārīgi noteikumi

1. Tāds darbinieks vai pašnodarbināta persona, kas dzīvo kādā dalībvalstī, kura nav kompetentā valsts, un kas atbilst kompetentās valsts tiesību aktu nosacījumiem par tiesībām uz pabalstiem, attiecīgā gadījumā ievērojot 18. pantu, savas dzīvesvietas valstī saņem:

a) pabalstus natūrā, ko kompetentās institūcijas vārdā nodrošina dzīvesvietas institūcija saskaņā ar tiesību aktiem, ko piemēro šī institūcija, tā, it kā viņš būtu tajā apdrošināts;

b) naudas pabalstus, ko nodrošina kompetentā institūcija saskaņā ar tiesību aktiem, ko tā piemēro. Vienojoties kompetentajai institūcijai un dzīvesvietas institūcijai, dzīvesvietas institūcija tomēr var nodrošināt šādus pabalstus kompetentās institūcijas vārdā saskaņā ar kompetentās valsts tiesību aktiem.

2. Analoģiski 1. punktu piemēro ģimenes locekļiem, kuri dzīvo kādā dalībvalstī, kas nav kompetentā valsts, ja viņiem nav tiesību uz šādiem pabalstiem saskaņā ar tās valsts tiesību aktiem, kurā viņi dzīvo.

Ja ģimenes locekļi dzīvo tādā dalībvalstī, saskaņā ar kuras tiesību aktiem tiesības uz pabalstiem natūrā nav atkarīgas no nosacījuma par apdrošināšanu vai nodarbinātību, tad tādus pabalstus natūrā, ko viņi saņem, uzskata par saņemamiem no tās institūcijas, kurā ir apdrošināts darbinieks vai pašnodarbināta persona, ja vien laulātais vai persona, kas rūpējas par bērniem, neveic profesionālu darbību minētajā dalībvalstī.

20. pants

Pārrobežu darba ņēmēji un viņu ģimenes locekļi. Īpašie noteikumi

Pārrobežu darba ņēmējs arī var saņemt pabalstus kompetentajā valstī. Šādus pabalstus nodrošina kompetentā institūcija saskaņā ar tās valsts tiesību aktiem, tā, it kā šī persona dzīvotu minētajā valstī. Viņa ģimenes locekļi var saņemt pabalstus natūrā ar tiem pašiem nosacījumiem; izņemot steidzamus gadījumus, šādu pabalstu saņemšana tomēr ir atkarīga no vienošanās starp attiecīgajām valstīm vai starp šo valstu kompetentajām iestādēm, vai, ja tādas nav, no iepriekšējas atļaujas, ko sniegusi kompetentā institūcija.

21. pants

Uzturēšanās vai pārcelšanās uz dzīvi kompetentajā valstī

1. Darbinieks vai pašnodarbināta persona, kas minēta 19. panta 1. punktā un kas uzturas kompetentajā valstī, saņem pabalstus saskaņā ar šīs valsts tiesību aktiem, tā, it kā dzīvotu tur, pat ja ir jau saņemti pabalsti par šo pašu slimības vai maternitātes gadījumu pirms uzturēšanās tur.

2. Analoģiski 1. punktu piemēro attiecībā uz ģimenes locekļiem, kas minēti 19. panta 2. punktā.

Tomēr gadījumā, ja šie ģimenes locekļi dzīvo tādā dalībvalstī, kas nav darbinieka vai pašnodarbinātas personas dzīvesvietas valsts, tad pabalstus natūrā nodrošina uzturēšanās vietas institūcija attiecīgo personu dzīvesvietas institūcijas vārdā.

3. Šā panta 1. un 2. punkts neattiecas uz pārrobežu darba ņēmējiem un viņu ģimenes locekļiem.

4. Tāds darbinieks vai pašnodarbināta persona, un viņu ģimenes locekļi, kas minēti 19. pantā, kas pārceļas uz dzīvi kompetentajā valstī, saņem pabalstus saskaņā ar šīs valsts tiesību aktiem, pat ja viņi ir jau saņēmuši pabalstus par šo pašu slimības vai maternitātes gadījumu pirms dzīvesvietas maiņas.

22. pants

Uzturēšanās ārpus kompetentās valsts. Atgriešanās vai pārcelšanās uz dzīvi citā dalībvalstī slimības vai maternitātes laikā. Nepieciešamība doties uz citu dalībvalsti, lai saņemtu pienācīgu ārstēšanu

1. Tādam darbiniekam vai pašnodarbinātai personai, kas atbilst kompetentās valsts tiesību aktu nosacījumiem par tiesībām uz pabalstiem, attiecīgi ņemot vērā 18. pantu, un

a) kura stāvoklī nepieciešami materiāli pabalsti, kas, personai uzturoties citas dalībvalsts teritorijā, kļūst vajadzīgi medicīnisku iemeslu dēļ, atbilstīgi materiālo pabalstu veidam un gaidāmajam uzturēšanās laikam

vai

b) kurš ir ieguvis tiesības uz tādiem pabalstiem, kas jāsedz kompetentajai institūcijai, un kuram šī institūcija ir atļāvusi atgriezties tajā dalībvalstī, kur viņš dzīvo, vai pārcelt savu dzīvesvietu uz citu dalībvalsti,

vai

c) kuram kompetentā institūcija ir atļāvusi doties uz citu dalībvalsti, lai saņemtu tur savam stāvoklim pienācīgu aprūpi

ir tiesības:

i) uz pabalstiem natūrā, ko kompetentās institūcijas vārdā nodrošina uzturēšanās vai dzīvesvietas institūcija saskaņā ar tiesību aktiem, ko piemēro šī institūcija, tā, it kā viņš būtu tajā apdrošināts; kompetentās valsts tiesību akti tomēr reglamentē laika posma ilgumu, kurā tiek nodrošināti šie pabalsti;

ii) uz naudas pabalstiem, ko nodrošina kompetentā institūcija saskaņā ar tiesību aktiem, ko tā piemēro. Vienojoties kompetentajai institūcijai un uzturēšanās vai dzīvesvietas institūcijai, dzīvesvietas institūcija tomēr var nodrošināt šādus pabalstus kompetentās institūcijas vārdā saskaņā ar kompetentās valsts tiesību aktiem.

1.a Administratīvā komisija izveido to materiālo pabalstu sarakstu, ko, uzturoties citā dalībvalstī, praktisku apsvērumu dēļ var saņemt tikai tad, ja ir bijusi attiecīgās personas un aprūpes iestādes iepriekšēja vienošanās.

2. Atļauju, kas pieprasīta saskaņā ar šā panta 1. punkta b) apakšpunktu, var atteikt tikai tad, ja ir konstatēts, ka attiecīgās personas pārvietošanās kaitētu tās veselības stāvoklim vai ārstēšanas saņemšanai.

Atļauju, kas pieprasīta saskaņā ar šā panta 1. punkta c) apakšpunktu, nevar atteikt, ja minētā ārstēšana ietilpst to pabalstu skaitā, ko nodrošina tās dalībvalsts tiesību akti, kurā attiecīgā persona dzīvojusi, un ja viņai šādu ārstēšanu nevar sniegt tādā termiņā, kas parasti vajadzīgs, lai saņemtu minēto ārstēšanu dzīvesvietas valstī, ņemot vērā viņas pašreizējo veselības stāvokli un iespējamo slimības gaitu.

3. ►M7 Darbinieka vai pašnodarbinātās personas ģimenes locekļiem analoģiski piemēro 1., 1.a un 2. punktu. ◄

Tomēr attiecībā uz 1. punkta a) apakšpunkta un c) apakšpunkta i) daļas piemērošanu 19. panta 2. punktā minētajiem ģimenes locekļiem, kuri dzīvo tādā dalībvalstī, kas nav tā valsts, kurā dzīvo darbinieks vai pašnodarbināta persona:

a) pabalstus natūrā tās dalībvalsts institūcijas vārdā, kurā šie ģimenes locekļi dzīvo, nodrošina uzturēšanās vietas institūcija saskaņā ar tiesību aktiem, ko tā piemēro, tā, it kā darbinieks vai pašnodarbināta persona būtu tajā apdrošināts. Šos pabalstus tomēr nodrošina tik ilgu laika posmu, kāds ir noteikts saskaņā ar tās dalībvalsts tiesību aktiem, kurā ģimenes locekļi dzīvo;

b) atļauju, kas pieprasīta saskaņā ar 1. punkta c) apakšpunktu, izdod tās dalībvalsts institūcija, kurā dzīvo šie ģimenes locekļi.

4. Tas fakts, ka darbiniekam vai pašnodarbinātai personai piemēro šā panta 1. punktu, neskar viņa ģimenes locekļu tiesības uz pabalstu.

22.a pants

Īpaši noteikumi dažu kategoriju personām

Neatkarīgi no 2. panta šīs regulas 22. panta 1. punkta a) un c) apakšpunktu un 1.a punktu piemēro arī personām, kuras ir kādas dalībvalsts piederīgie un kuras ir apdrošinātas saskaņā ar kādas dalībvalsts tiesību aktiem, un kopā ar tām pastāvīgi dzīvojošiem ģimenes locekļiem.

▼M7 —————

▼M4 —————

23.a pants

Naudas pabalstu aprēķināšana

1. Tādas dalībvalsts kompetentā institūcija, kuras tiesību akti nosaka, ka naudas pabalstu aprēķināšana balstās uz vidējo algu vai vidējām iemaksām, nosaka šo vidējo algu vai šīs vidējās iemaksas, vienīgi atsaucoties uz tām algām vai iemaksām, kas izpildītas saskaņā ar minētajiem tiesību aktiem.

2. Tādas dalībvalsts kompetentā institūcija, kuras tiesību akti nosaka, ka naudas pabalstu aprēķināšana balstās uz standarta algu, ņem vērā vienīgi standarta algu vai, attiecīgā gadījumā, vidējo standarta algu par tiem laika posmiem, kas pabeigti saskaņā ar minētajiem tiesību aktiem.

2.a Šā panta 1. un 2. punkta noteikumus piemēro arī tad, ja tiesību akti, ko piemēro kompetenta institūcija, nosaka īpašu kvalifikācijas periodu un šis periods attiecīgi pilnībā vai daļēji sakrīt ar periodiem, ko uzkrājusi attiecīgā persona saskaņā ar vienas vai vairāku citu dalībvalstu tiesību aktiem.

3. Tādas dalībvalsts kompetentā institūcija, saskaņā ar kuras tiesību aktiem naudas pabalsta summa mainās atkarībā no šīs ģimenes locekļu skaita, ņem vērā arī tos attiecīgās personas ģimenes locekļus, kuru dzīvesvieta atrodas citā dalībvalstī, tā, it kā viņi dzīvotu kompetentajā valstī.

24. pants

Būtiski pabalsti natūrā

1. Ja kādas dalībvalsts institūcija pirms tam, kad darbinieks vai pašnodarbināta persona, vai viņa ģimenes loceklis kļūst apdrošināts kādas citas dalībvalsts institūcijā, ir atzinusi viņa tiesības uz protēzes, nozīmīgas palīgierīces vai citu būtisku pabalstu saņemšanu natūrā, tad minētais darbinieks vai pašnodarbināta persona saņem šādus pabalstus uz pirmās institūcijas rēķina, pat ja tos piešķir pēc tam, kad viņš kļūst apdrošināts otrajā institūcijā.

2. Administratīvā komisija sastāda to pabalstu sarakstu, kuriem piemēro šā panta 1. punktu.

3 .

iedaļa

Bezdarbnieki un viņu ģimenes locekļi

25. pants

1. Bezdarbnieks, kurš iepriekš bijis darbinieks vai pašnodarbināta persona un uz kuru attiecas 69. panta 1. punkts vai 71. panta 1. punkta b) apakšpunkta ii) daļas otrais teikums, un kurš atbilst kompetentās valsts tiesību aktu nosacījumiem par tiesībām saņemt materiālus pabalstus un naudas pabalstus, attiecīgā gadījumā ievērojot 18. panta noteikumus, par 69. panta 1. punkta c) apakšpunktā minēto laikposmu

a) atbilstīgi materiālo pabalstu veidam un gaidāmajam uzturēšanās laikam saņem materiālus pabalstus, kas, viņam uzturoties tās dalībvalsts teritorijā, kurā viņš meklē darbu, kļūst vajadzīgi medicīnisku iemeslu dēļ. Šos materiālos pabalstus kompetentās iestādes vārdā nodrošina tās dalībvalsts iestāde, kurā šī persona meklē darbu, saskaņā ar minētās iestādes pārziņā esošajiem tiesību aktiem tā, it kā viņš būtu tajā apdrošināts;

b) saņem naudas pabalstus, ko nodrošina kompetentā iestāde saskaņā ar tās pārziņā esošajiem tiesību aktiem. Vienojoties kompetentajai iestādei un tās dalībvalsts iestādei, kurā bezdarbnieks meklē darbu, pēdējā minētā iestāde tomēr var nodrošināt pabalstus kompetentās iestādes vārdā saskaņā ar kompetentās valsts tiesību aktiem. Bezdarbnieka pabalstus, kas noteikti 69. panta 1. punktā, nepiešķir par laikposmu, kurā saņem naudas pabalstus.

1.a Analoģiski piemēro 22. panta 1.a punktu.

2. Pilnīgs bezdarbnieks, kurš agrāk bijis nodarbināts un uz kuru attiecas 71. panta 1. punkta a) apakšpunkta ii) daļa vai 71. panta 1. punkta b) apakšpunkta ii) daļas otrais teikums, saņem pabalstus natūrā un naudā saskaņā ar tās dalībvalsts tiesību aktiem, kurā viņš dzīvo, tā, it kā uz viņu būtu attiekušies šie tiesību akti viņa pēdējās nodarbinātības laikā, attiecīgā gadījumā ņemot vērā 18. pantu s; šādu pabalstu izmaksas uzņemas dzīvesvietas valsts institūcija.

3. Ja bezdarbnieks atbilst tās dalībvalsts tiesību aktu nosacījumiem, kura ir atbildīga par bezdarbnieku pabalstu izmaksām, attiecībā uz tiesībām saņemt slimības un maternitātes pabalstus, attiecīgā gadījumā ievērojot 18. pantu, viņa ģimenes locekļi saņem šādus pabalstus neatkarīgi no tā, kurā dalībvalstī viņi dzīvo vai uzturas. Šādus pabalstus nodrošina:

i) attiecībā uz pabalstiem natūrā — dzīvesvietas vai uzturēšanās vietas institūcija saskaņā ar tiesību aktiem, ko tā piemēro, tās dalībvalsts kompetentās institūcijas vārdā, kura ir atbildīga par bezdarbnieku pabalstu izmaksām;

ii) attiecībā uz naudas pabalstiem — tās dalībvalsts kompetentā institūcija, kura ir atbildīga par bezdarbnieku pabalstu izmaksām, saskaņā ar tiesību aktiem, ko tā piemēro.

4. Neskarot dalībvalsts tiesību aktus, kas atļauj pagarināt laika posmu, kurā var piešķirt slimības pabalstus, laika posmu, kas paredzēts 1. punktā, kompetentā institūcija var force majeure gadījumos pagarināt robežās, ko nosaka tiesību akti, kurus šī institūcija piemēro.

25.a pants (12)

Iemaksas, kas jāveic pilnīgiem bezdarbniekiem

Tādai institūcijai, kura ir atbildīga par pabalstu piešķiršanu natūrā un naudā 25. panta 2. punktā minētajiem bezdarbniekiem un kura pieder tādai dalībvalstij, kuras tiesību akti paredz tādu iemaksu atrēķināšanu, kas veicamas bezdarbniekiem, lai segtu slimības un maternitātes pabalstus, ir tiesības veikt šādus atskaitījumus saskaņā ar tās tiesību aktiem.

4 .

iedaļa

Pensijas pieprasītāji un viņu ģimenes locekļi

26. pants

Tiesības uz pabalstiem natūrā gadījumos, kad ir pārtrauktas tiesības uz pabalstu saņemšanu no tās institūcijas, kura pēdējā bijusi kompetentā institūcija

1. Tāds darbinieks vai pašnodarbināta persona, kas prasījuma izskatīšanas laikā pārstāj būt tiesīga saņemt pabalstus natūrā saskaņā ar tās dalībvalsts tiesību aktiem, kura pēdējā bija kompetentā dalībvalsts, kā arī viņa ģimenes locekļi vai viņu kā apgādnieku zaudējušās personas tomēr saņem šādus pabalstus ar šādiem nosacījumiem: pabalstus natūrā nodrošina saskaņā ar tās dalībvalsts tiesību aktiem, kurā attiecīgā persona vai personas dzīvo, ar noteikumu, ka viņiem ir tiesības uz šādiem pabalstiem saskaņā ar šiem tiesību aktiem vai viņiem būtu tiesības uz tiem saskaņā ar citas dalībvalsts tiesību aktiem, ja viņi dzīvotu šajā valstī, attiecīgā gadījumā ņemot vērā 18. pantu.

2. Pensijas pieprasītājs, kuram ir tiesības uz pabalstiem natūrā saskaņā ar tādas dalībvalsts tiesību aktiem, kas attiecīgajai personai uzliek par pienākumu pašai veikt slimības apdrošināšanas iemaksas viņas pensijas prasības izskatīšanas laikā, pārstāj būt tiesīgs uz pabalstiem natūrā tā otrā mēneša beigās, par kuru viņš nav veicis obligāto iemaksu.

3. Par pabalstiem natūrā, ko nodrošina saskaņā ar šā panta 1. punktu, jāmaksā tai institūcijai, kura saskaņā ar 2. punktu iekasējusi iemaksas; ja nav veicamas iemaksas saskaņā ar šā panta 2. punktu, tā institūcija, kas ir atbildīga par pabalstu izmaksu natūrā, pēc pensijas piešķiršanas saskaņā ar 28. pantu atmaksā izsniegto pabalstu summu dzīvesvietas institūcijai.

5 .

iedaļa

Pensionāri un viņu ģimenes locekļi

27. pants

Saskaņā ar vairāku valstu tiesību aktiem maksājamas pensijas gadījumā, kad pastāv tiesības uz pabalstiem dzīvesvietas valstī

Pensionārs, kam ir tiesības saņemt pensiju saskaņā ar divu vai vairāku dalībvalstu tiesību aktiem, no kurām viena ir viņa dzīvesvietas dalībvalsts, un kam ir tiesības uz pabalstiem saskaņā ar viņa dzīvesvietas dalībvalsts tiesību aktiem, attiecīgā gadījumā ņemot vērā 18. pantu un VI pielikumu, kopā ar saviem ģimenes locekļiem saņem šādus pabalstus no dzīvesvietas institūcijas un uz šīs institūcijas rēķina, tā, it kā viņš būtu tāds pensionārs, kura pensija ir maksājama vienīgi saskaņā ar viņa dzīvesvietas dalībvalsts tiesību aktiem.

28. pants

Saskaņā ar vienas vai vairāku valstu tiesību aktiem maksājamas pensijas gadījumā, kad nepastāv tiesības uz pabalstiem dzīvesvietas valstī

1. Pensionārs, kuram ir tiesības saņemt pensiju vai pensijas saskaņā ar vienas vai vairāku dalībvalstu tiesību aktiem un kuram nav tiesību uz pabalstiem saskaņā ar tās dalībvalsts tiesību aktiem, kurā viņš dzīvo, tomēr saņem šādus viņam un viņa ģimenes locekļiem paredzētus pabalstus, ciktāl, attiecīgā gadījumā ņemtot vērā 18. pantua un VI pielikumu, viņam būtu uz to tiesības saskaņā ar tās dalībvalsts tiesību aktiem vai vismaz vienas no to dalībvalstu tiesību aktiem, kas ir kompetentas attiecībā uz pensijām, ja viņš dzīvotu tādā valstī. Pabalstus piešķir ar šādiem nosacījumiem:

a) pabalstus natūrā šā panta 2. punktā minētās institūcijas vārdā nodrošina dzīvesvietas institūcija tā, it kā attiecīgā persona būtu pensionārs saskaņā ar tās valsts tiesību aktiem, kurā viņš dzīvo, un viņam būtu tiesības uz šādiem pabalstiem;

b) naudas pabalstus attiecīgā gadījumā nodrošina tā kompetentā institūcija, kas noteikta 2. punktā, saskaņā ar tiesību aktiem, ko tā piemēro. Vienojoties kompetentajai institūcijai un dzīvesvietas institūcijai, dzīvesvietas institūcija tomēr var nodrošināt šādus pabalstus kompetentās institūcijas vārdā saskaņā ar kompetentās valsts tiesību aktiem.

2. Gadījumos, uz kuriem attiecas šā panta 1. punkts, pabalstu natūrā izmaksas sedz institūcija, ko nosaka saskaņā ar šādiem noteikumiem:

a) ja pensionāram ir tiesības uz minētajiem pabalstiem saskaņā ar vienas vienīgas dalībvalsts tiesību aktiem, izmaksas sedz šīs valsts kompetentā institūcija;

b) ja pensionāram ir tiesības uz minētajiem pabalstiem saskaņā ar divu vai vairāku dalībvalstu tiesību aktiem, to izmaksas sedz tās dalībvalsts kompetentā institūcija, kuras tiesību aktiem pensionārs ir bijis pakļauts visilgāk; ja, piemērojot šo noteikumu, vairākas institūcijas kļūst atbildīgas par pabalstu izmaksām, izmaksas sedz tā institūcija, kura piemēro tiesību aktus, kuriem šis pensionārs bija pakļauts visvēlāk.

28.a pants

Pensijas, kas saskaņā ar vienas vai vairāku tādu dalībvalstu tiesību aktiem, kuras nav dzīvesvietas valsts, maksājamas gadījumā, kad pastāv tiesības uz pabalstiem dzīvesvietas valstī

Ja pensionārs, kuram ir tiesības saņemt pensiju vai pensijas saskaņā ar vienas vai vairāku dalībvalstu tiesību aktiem, dzīvo tādā dalībvalstī, saskaņā ar kuras tiesību aktiem tiesības uz pabalstiem natūrā nav atkarīgas no nosacījuma par apdrošināšanu vai nodarbinātību, kā arī nav izmaksājama nekāda pensija, tad izmaksas par viņam un viņa ģimenes locekļiem nodrošinātajiem pabalstiem natūrā sedz institūcija, kas pieder vienai no attiecībā uz pensijām kompetentajām dalībvalstīm, ko nosaka saskaņā ar 28. panta 2. punktu, tādā mērā, kādā pensionārs un viņa ģimenes locekļi būtu tiesīgi uz šādiem pabalstiem saskaņā ar tiesību aktiem, ko piemēro minētā institūcija, ja viņi dzīvotu tajā dalībvalstī, kur atrodas šī institūcija.

29. pants

Ģimenes locekļu dzīvesvieta valstī, kas nav pensionāra dzīvesvietas valsts. Pārcelšanās uz dzīvi pensionāra dzīvesvietas valstī

1. Pensionāra ģimenes locekļi, kuri dzīvo tādā dalībvalstīs, kas nav šī pensionāra dzīvesvietas valsts, ja šim pensionāram ir tiesības saņemt pensiju vai pensijas saskaņā ar vienas vai vairāku dalībvalstu tiesību aktiem un ja viņam saskaņā ar dalībvalsts tiesību aktiem ir tiesības uz pabalstiem, saņem šādus pabalstus tā, it kā šis pensionārs dzīvotu tajā pašā teritorijā, kur dzīvo šie ģimenes locekļi. Pabalstus piešķir ar šādiem nosacījumiem:

▼M2

a) pabalstus natūrā izmaksā ğimenes locekļu dzīvesvietas institūcija saskaņā ar tiesību aktiem, ko tā piemēro, un maksājumus, kuri šai institūcijai jāsedz, nosaka saskaņā ar 27. pantu vai 28. panta 2. punktu; ja dzīvesvieta atrodas kompetentajā dalībvalstī, šādu pabalstu natūrā izmaksu un maksājumus veic kompetentā institūcija;

b) naudas pabalstus attiecīgā gadījumā nodrošina tā kompetentā institūcija, kas noteikta 27. pantā vai 28. panta 2. punktā, saskaņā ar tiesību aktiem, ko tā piemēro. Vienojoties kompetentajai institūcijai un uzturēšanās vai dzīvesvietas institūcijai, dzīvesvietas institūcija tomēr var nodrošināt šādus pabalstus kompetentās institūcijas vārdā saskaņā ar kompetentās valsts tiesību aktiem.

2. Ģimenes locekļi, kas minēti 1. punktā un kas pārceļas uz dzīvi pensionāra dzīvesvietas valstī, saņem:

a) pabalstus natūrā saskaņā ar šīs valsts tiesību aktiem, pat ja viņi ir jau saņēmuši pabalstus par šo pašu slimības vai maternitātes gadījumu pirms savas dzīvesvietas nomaiņas;

b) naudas pabalstus, ko attiecīgā gadījumā nodrošina tā kompetentā institūcija, kas noteikta 27. pantā vai 28. panta 2. punktā, saskaņā ar tiesību aktiem, ko tā piemēro. Vienojoties kompetentajai institūcijai un pensionāra dzīvesvietas institūcijai, dzīvesvietas institūcija tomēr var nodrošināt šādus pabalstus kompetentās institūcijas vārdā saskaņā ar kompetentās valsts tiesību aktiem.

30. pants

Būtiski pabalsti natūrā

Šīs regulas 24. pantu analoģiski piemēro pensionāriem.

31. pants

Pensionāra un/vai viņa ģimenes locekļu uzturēšanās dalībvalstī, kas nav viņu dzīvesvietas valsts

1. Pensionārs, kuram ir tiesības saņemt pensiju vai pensijas saskaņā ar vienas vai vairāku dalībvalstu tiesību aktiem un kuram ir tiesības saņemt pabalstus saskaņā ar vienas šādas valsts tiesību aktiem, kopā ar saviem ģimenes locekļiem, kuri uzturas tādas dalībvalsts teritorijā, kas nav viņu dzīvesvietas valsts,

a) atbilstīgi materiālo pabalstu veidam un gaidāmajam uzturēšanās laikam saņem materiālus pabalstus, kas, šai personai uzturoties dalībvalsts teritorijā, kura nav dzīvesvietas valsts, kļūst vajadzīgi medicīnisku iemeslu dēļ. Šos materiālos pabalstus pensionāra vai viņa ģimenes locekļu dzīvesvietas iestādes vārdā nodrošina uzturēšanās vietas iestāde saskaņā ar šīs iestādes pārziņā esošajiem tiesību aktiem;

b) saņem naudas pabalstus, ko attiecīgā gadījumā nodrošina 27. pantā vai 28. panta 2. punktā noteiktā kompetentā iestāde saskaņā ar tās pārziņā esošajiem tiesību aktiem. Vienojoties kompetentajai iestādei un uzturēšanās vietas iestādei, uzturēšanās vietas iestāde tomēr var nodrošināt šādus pabalstus kompetentās iestādes vārdā saskaņā ar kompetentās valsts tiesību aktiem.

2. Analoģiski piemēro 22. panta 1.a punktu.

32. pants (15)

…

33. pants (7)

Iemaksas, kas jāveic pensionāriem

1. Institūcijai, kas ir atbildīga par pensijas maksāšanu un pieder pie dalībvalsts, kuras tiesību akti paredz atskaitījumus no pensijas attiecībā uz iemaksām slimības un maternitātes gadījumam, ir tiesības veikt šādus atskaitījumus no šīs institūcijas izmaksājamām pensijām, ko aprēķina saskaņā ar attiecīgajiem tiesību aktiem, tādā apmērā, kādā pabalstu izmaksas saskaņā ar 27., 28., 28.a, 29., 31. un 32. pantu ir jāsedz minētās dalībvalsts institūcijai.

2. Ja 28.a pantā minētajā gadījumā simības un maternitātes pabalstu iegūšana ir atkarīga no nosacījuma par to, lai tiktu veiktas iemaksas vai līdzīgi maksājumi saskaņā ar tādas dalībvalsts tiesību aktiem, kurā dzīvo attiecīgais pensionārs, tad pamatojoties uz šādu dzīvesvietas faktu, šīs iemaksas nav jāveic.

34. pants

Vispārīgi noteikumi

1. Piemērojot 28., 28.a, 29 un 31. pantu, pensionāru, kas saskaņā ar vienas dalībvalsts tiesību aktiem saņem divas vai vairākas pensijas, šo noteikumu nozīmē uzskata par tādu pensionāru, kas ir tiesīgs saņemt pensiju saskaņā ar vienas dalībvalsts tiesību aktiem.

2. Uz pensionāru un viņa ģimenes locekļiem, kas saskaņā ar dalībvalsts tiesību aktiem ir tiesīgi saņemt pabalstus, kuri izriet no veiktās profesionālās darbības, neattiecas 27. līdz 33. pants. Tādā gadījumā, piemērojot šo nodaļu, attiecīgo personu uzskata par darbinieku vai pašnodarbinātu personu, vai arī par darbinieka vai pašnodarbinātas personas ģimenes locekli.

5.a

iedaļa

Personas, kas studē vai iegūst profesionālo izglītību, un viņu ģimenes locekļi

34.a pants

Īpaši noteikumi studentiem un viņu ģimenēm

Studentiem un viņu ģimenes locekļiem analoģiski piemēro 18., 19. pantu, 22. panta 1. punkta a) un c) apakšpunktu un 1.a punktu, 22. panta 2. punkta otro daļu, 22. panta 3. punktu, 23. un 24. pantu, un 6. un 7. iedaļu.

▼M7 —————

6 .

iedaļa

Dažādi noteikumi

35. pants

Piemērojamā sistēma gadījumā, kad dzīvesvietas vai uzturēšanās valstī pastāv vairākas sistēmas. Iepriekšēja slimība. Lielākais pieļaujamais laika posms, kurā piešķir pabalstus

1. Saskaņā ar 2. punktu, ja tās valsts tiesību aktos, kurā persona uzturas vai dzīvo, paredzētas vairākas slimības vai maternitātes pabalstu apdrošināšanas sistēmas, tad noteikumi, ko piemēro saskaņā ar 19. pantu, 21. panta 1. punktu, 22. pantu, 25. pantu, 26. pantu, 28. panta 1. punktu, 29. panta 1. punktu vai 31. pantu, ir tie, kas reglamentē tēraudrūpniecībā nodarbināto fiziska darba strādnieku sistēmu. Ja minētie tiesību akti ietver sevī īpašu sistēmu raktuvju un līdzīgu uzņēmumu strādniekiem, šādas sistēmas noteikumi tomēr piemērojami šai darbinieku kategorijai un viņu ģimenes locekļiem ar noteikumu, ka šādas sistēmas administrēšana ietilpst tās uzturēšanās vai dzīvesvietas institūcijas kompetencē, kurai iesniegts pieteikums.

▼M8 —————

3. Ja saskaņā ar kādas dalībvalsts tiesību aktiem pabalstu piešķiršana ir atkarīga no nosacījuma par slimības izcelsmi, šis nosacījums ►M4 neattiecas uz personām ◄ , uz kuriem attiecas šī regula, neatkarīgi no dalībvalsts, kurā viņi dzīvo.

4. Ja kādas dalībvalsts tiesību aktos ir noteikts lielākais pieļaujamais laika posms pabalstu piešķiršanai, tā institūcija, kura piemēro šos tiesību aktus, var attiecīgā gadījumā ņemt vērā laika posmu, kurā šim pašam slimības vai maternitātes gadījumam pabalstus jau ir nodrošinājusi kādas citas dalībvalsts institūcija.

7 .

iedaļa

Institūciju savstarpējie norēķini

36. pants (15)

1. Pabalstus natūrā, ko saskaņā ar šo nodaļu nodrošina vienas dalībvalsts institūcija kādas citas dalībvalsts institūcijas vārdā, visā pilnībā kompensē.

2. Šā panta 1. punktā minētās kompensācijas nosaka un veic saskaņā ar 98. pantā minētajā ieviešanas regulā paredzēto kārtību, balstoties vai nu uz iesniegtiem faktisko izdevumu pierādījumiem, vai vienreizējiem maksājumiem.

Ja izmanto vienreizējos maksājumus, tie ir tādi, kas nodrošina, lai kompensācija pēc iespējas precīzāk atbilstu faktiskajiem izdevumiem.

3. Divas vai vairāk dalībvalstis vai šo valstu kompetentas iestādes var noteikt citu kompensācijas kārtību, kā arī var atteikties no jebkādiem kompensācijas norēķiniem to jurisdikcijā esošu institūciju starpā.

NODAĻA (11)

INVALIDITĀTE

1 .

iedaļa

Darbinieki vai pašnodarbinātas personas, uz ko attiecas vienīgi tādi tiesību akti, saskaņā ar kuriem invaliditātes pabalstu summa nav atkarīga no apdrošināšanas laika posmu ilguma

37. pants (11)

Vispārīgi noteikumi

1. Darbinieks vai pašnodarbināta persona, uz ko secīgi vai pārmaiņus attiekušies divu vai vairāku dalībvalstu tiesību akti un kas pabeidzis apdrošināšanas laika posmus vienīgi saskaņā ar tādiem tiesību aktiem, saskaņā ar kuriem invaliditātes pabalstu summa nav atkarīga no apdrošināšanas laika posmu ilguma, saņem pabalstus saskaņā ar 39. pantu. Šis pants neskar saskaņā ar 8. nodaļu piešķirtos pensiju palielinājumus vai piemaksas attiecībā uz bērniem.

2. Šīs regulas VI pielikuma A daļā ir uzskaitīti tāda veida tiesību akti, kādi minēti šā panta 1. punktā, kas ir spēkā katrā attiecīgajā dalībvalstī.

38. pants (11)

Tādu apdrošināšanas vai dzīvesvietas laika posmu atzīšana attiecībā uz tiesību uz pabalstiem iegūšanu, saglabāšanu vai atgūšanu, kuri pabeigti saskaņā ar tiesību aktiem, kas attiekušies uz darbinieku vai pašnodarbinātu personu

1. Ja kādas dalībvalsts tiesību akti saskaņā ar sistēmu, kas nav īpašā sistēma 2. vai 3. punkta nozīmē, nosaka, ka tiesību uz pabalstiem iegūšana, saglabāšana vai atgūšana ir atkarīga no apdrošināšanas vai dzīvesvietas laika posmu pabeigšanas, tad vajadzības gadījumā šīs dalībvalsts kompetentā institūcija ņem vērā tādus apdrošināšanas vai dzīvesvietas laika posmus, kas ir pabeigti saskaņā ar citas dalībvalsts tiesību aktiem, neatkarīgi no tā, vai tas veikts saskaņā ar vispārēju sistēmu vai īpašu sistēmu un darbinieka vai pašnodarbinātas personas statusā. Šiem mērķiem tā ņem vērā šos laika posmus tā, it kā tie būtu pabeigti atbilstīgi tās tiesību aktiem.

2. Ja kādas dalībvalsts tiesību aktos noteikta veida pabalstu piešķiršanai noteikts priekšnoteikums par apdrošināšanas laika posmiem, kam jābūt pabeigtiem, strādājot darbu, kurš ietverts īpašā darbiniekiem paredzētā sistēmā vai, attiecīgi, īpašā darbā, tad apdrošināšanas laika posmus, kas pabeigti saskaņā ar kādas citas dalībvalsts tiesību aktiem, ņem vērā šo pabalstu piešķiršanai vienīgi tādā gadījumā, ja tie ir pildīti saskaņā ar atbilstīgo sistēmu vai, ja tādas nav, tajā pašā profesijā vai, attiecīgi, tajā pašā darbā.

Ja, ievērojot šādi pabeigtos laika posmus, attiecīgā persona neatbilst šo pabalstu saņemšanas nosacījumiem, šos laika posmus ņem vērā, lai piešķirtu pabalstus saskaņā ar vispārējo sistēmu vai, ja tādas nav, saskaņā ar to sistēmu, ko piemēro fiziska darba strādniekiem vai, attiecīgi, ierēdņiem, atkarībā no nosacījuma, ka attiecīgā persona ir bijusi saistīta ar vienu vai otru no šīm sistēmām.

3. Ja dalībvalstu tiesību akti konkrētus pabalstus ļauj piešķirt tikai personām, kam apdrošināšanas laika posmi pabeigti, strādājot darbu, uz ko attiecas īpaša pašnodarbinātām personām paredzēta sistēma, laika posmus, kas pabeigti saskaņā ar citu dalībvalstu tiesību aktiem, piešķirot šādus pabalstus, ņem vērā tikai tad, ja tie pabeigti saskaņā ar atbilstīgu sistēmu, vai, ja tādas nav, strādājot tādu pašu darbu. Īpašās pašnodarbinātām personām paredzētās sistēmas, kas minētas šajā punktā, ir uzskaitītas IV pielikuma B daļā attiecībā uz katru konkrēto dalībvalsti.

39. pants (11) (14)

Pabalstu piešķiršana

1. Tās dalībvalsts institūcija, kuras tiesību akti bija piemērojami laikā, kad iestājās darba nespēja, kam sekoja invaliditāte, saskaņā ar šiem tiesību aktiem nosaka, vai attiecīgā persona atbilst nosacījumiem attiecībā uz tiesībām saņemt pabalstus, attiecīgā gadījumā ņemot vērā 38. pantu.

2. Persona, kas atbilst šā panta 1. punktā minētajiem nosacījumiem, saņem pabalstus vienīgi no minētās institūcijas saskaņā ar tiesību aktiem, ko tā piemēro.

3. Persona, kas nav tiesīga saņemt pabalstus saskaņā ar 1. punktu, saņem pabalstus, ko šī persona ir tiesīga saņemt saskaņā ar citas dalībvalsts tiesību aktiem, ja vajadzīgs, ņemot vērā 38. pantu.

4. Ja saskaņā ar šā panta 2. vai 3. punktu piemērojamos tiesību aktos paredzēts, ka pabalstu summas ir nosakāmas, ņemot vērā tādu ģimenes locekļu esamību, kas nav bērni, kompetentā institūcija ņem vērā arī tos attiecīgās personas ģimenes locekļus, kuri dzīvo kādā citā dalībvalstī, tā, it kā viņi dzīvotu kompetentajā valstī.

5. Ja tiesību akti, kas minēti 2. vai 3. punktā, nosaka pabalstu samazināšanas, apturēšanas vai atsaukšanas noteikumus pārklāšanās gadījumā ar citiem ienākumiem vai ar cita veida pabalstiem 461. panta 2. punkta nozīmē, tad mutatismutandis piemēro 46.a panta 3. punktu un 46.c panta 5. punktu.

6. Pilnīgs bezdarbnieks, uz kuru attiecas 71. panta 1. punkta a) apakšpunkta ii) daļa vai 71. panta 1. punkta b) apakšpunkta ii) daļas pirmais teikums, saņem invaliditātes pabalstus, ko nodrošina tās dalībvalsts kompetentā institūcija, kurā viņš dzīvo, saskaņā ar tiesību aktiem, ko tā piemēro, tā, it kā viņš būtu bijis pakļauts šiem tiesību aktiem sava pēdējā darba laikā, attiecīgā gadījumā ņemot vērā 38. pantu un/ vai 25. panta 2. punktu. Par šo pabalstu maksāšanu ir atbildīga dzīvesvietas valsts institūcija.

Ja šī institūcija piemēro tiesību aktus, kuros ir paredzēts atskaitīt iemaksas, kas jāmaksā bezdarbniekam, lai segtu invaliditātes pabalstus, tā ir tiesīga veikt šādus atskaitījumus saskaņā ar saviem tiesību aktiem.

Ja šīs institūcijas piemērojamajos tiesību aktos ir paredzēts, ka pabalstu aprēķināšanā jābalstās uz algām, tad institūcija ņem vērā algas, kas saņemtas pēdējā nodarbinātības valstī un dzīvesvietas valstī saskaņā ar tiesību aktiem, ko tā piemēro. Ja dzīvesvietas valstī nav saņemta nekāda alga, tad vajadzības gadījumā kompetentā institūcija saskaņā ar tās tiesību aktos izklāstītajiem noteikumiem atsaucas uz algām, kas saņemtas pēdējā nodarbinātības valstī.

2 .

iedaļa

Darbinieki vai pašnodarbinātas personas, uz kurām attiecas vai nu vienīgi tādi tiesību akti, saskaņā ar kuriem invaliditātes pabalsta summa ir atkarīga no apdrošināšanas vai dzīvesvietas laika posmu ilguma, vai arī šāda veida tiesību akti un 1. iedaļā minētā veida tiesību akti

40. pants (11)

Vispārīgi noteikumi

1. Darbinieks vai pašnodarbināta persona, uz ko secīgi vai pārmaiņus attiekušies divu vai vairāku dalībvalstu tiesību akti, no kuriem vismaz viens nav tāda veida, kas minēts 37. panta 1. punktā, saņem pabalstus saskaņā ar 3. nodaļu, ko mutatismutandis piemēro, ņemot vērā 4. punktu.

2. Darbinieks vai pašnodarbināta persona, kam iestājusies darba nespēja, kura noved pie invaliditātes, kamēr uz to attiekušies IV pielikuma A daļā uzskaitītie tiesību akti, tomēr saņem pabalstus saskaņā ar 37. panta 1. punktu ar šādiem nosacījumiem:

— viņš atbilst šo tiesību aktu nosacījumiem vai citu tā paša veida tiesību aktu nosacījumiem, attiecīgā gadījumā ņemot vērā 38. pantu, bet neizmantojot apdrošināšanas laika posmus, kas pabeigti saskaņā ar tādiem tiesību aktiem, kuri nav uzskaitīti IV pielikuma A daļā, un

— viņš neatbilst nosacījumiem par tiesībām uz invaliditātes pabalstiem saskaņā ar tādiem tiesību aktiem, kas nav uzskaitīti IV pielikuma A daļā, un

— viņš neizvirza nekādus prasījumus par vecuma pabalstiem, ņemot vērā 44. panta 2. punkta otro teikumu.

a) Nosakot tiesības uz pabalstiem saskaņā ar IV pielikuma A daļā uzskaitītiem kādas dalībvalsts tiesību aktiem, kas ļauj piešķirt invaliditātes pabalstus attiecīgajai personai tikai tad, ja tā saņēmusi slimības pabalstus naudā vai ir bijusi darbnespējīga kādā noteiktā laika posmā, gadījumā, ja darbiniekam vai pašnodarbinātai personai, kas ir bijusi pakļauta šiem tiesību aktiem, ir iestājusies darbnespēja, kas noved pie invaliditātes, kamēr viņa ir pakļauta citas dalībvalsts tiesību aktiem, ir jāņem vērā, neskarot 37. panta 1. punktu:

i) ikviens laika posms, kura laikā attiecībā uz darbnespēju viņa saskaņā ar šīs otras dalībvalsts tiesību aktiem saņēma slimības pabalstus naudā vai tā vietā turpināja saņemt algu;

ii) ikviens laika posms, kura laikā attiecībā uz invaliditāti, kas iestājusies pēc šīs darbnespējas, viņa saņēma pabalstus šīs regulas 2. nodaļas un 3. nodaļas nozīmē, kas saskaņā ar šīs otrās dalībvalsts tiesību aktiem piešķirti attiecībā uz invaliditāti,

tā, it kā tas būtu laika posms, kurā viņai tikuši maksāti slimības pabalsti naudā saskaņā ar pirmās dalībvalsts tiesību aktiem vai kurā viņa ir bijusi darbnespējīga šo tiesību aktu nozīmē.

b) Tiesības uz invaliditātes pabalstiem saskaņā ar pirmās dalībvalsts tiesību aktiem iegūst vai nu pēc tam, kad beidzies pagaidu slimības kompensācijas laika posms, kā noteikts šajos tiesību aktos, vai arī pēc tam, kad beidzies iepriekšējais darbnespējas laika posms, kā noteikts šajos tiesību aktos, bet ne agrāk par:

i) dienu, kurā tiek iegūtas tiesības uz a) apakšpunkta ii) daļā minētajiem invaliditātes pabalstiem saskaņā ar otrās dalībvalsts tiesību aktiem,

vai

ii) dienu, kas seko pēc pēdējās dienas, kurā attiecīgā persona ir tiesīga uz slimības pabalstiem naudā saskaņā ar otrās dalībvalsts tiesību aktiem.

4. Lēmums, ko kādas dalībvalsts institūcija pieņēmusi attiecībā uz pieprasītāja invaliditātes pakāpi, ir saistošs jebkuras citas dalībvalsts attiecīgajai institūcijai, ar noteikumu, ka V pielikumā ir atzīta atbilstība starp šo valstu tiesību aktiem attiecībā uz invaliditātes pakāpi.

3 .

iedaļa

Invaliditātes progresēšana

41. pants (11)

1. Gadījumā, kad progresē invaliditāte, par kuru darbinieks vai pašnodarbināta persona saņem pabalstus saskaņā ar vienas vienīgas dalībvalsts tiesību aktiem, ir piemērojami šādi noteikumi:

a) ja uz attiecīgo personu kopš pabalstu saņemšanas nav attiekušies kādas citas dalībvalsts tiesību akti, pirmās še pieminētās valsts kompetentajai institūcijai ir jāpiešķir pabalsti, ņemot vērā invaliditātes progresēšanu, saskaņā ar tiesību aktiem, ko tā piemēro;

b) ja uz attiecīgo personu kopš pabalstu saņemšanas ir attiekušies kādas citas vai vairāku citu dalībvalstu tiesību akti, pabalstus viņam piešķir, ņemot vērā invaliditātes progresēšanu, saskaņā ar 37. panta 1. punktu vai, attiecīgi, 40. panta 1. vai 2. punktu;

c) ja tā pabalsta vai to pabalstu kopējā summa, kas maksājama saskaņā ar šā punkta b) apakšpunktu, ir mazāka par to pabalsta summu, ko attiecīgā persona saņēma uz tās institūcijas rēķina, kas bija iepriekš atbildīga par maksāšanu, šādai institūcijai jāmaksā viņam tāda piemaksa, kas ir vienāda ar šo abu summu starpību;

d) ja b) apakšpunktā minētajā gadījumā par sākotnējo darbnespēju atbildīgā institūcija ir Nīderlandes institūcija un ja:

i) slimība, kas izraisīja invaliditātes progresēšanu, ir tā pati slimība, kas bija par iemeslu pabalstu piešķiršanai saskaņā ar Nīderlandes tiesību aktiem,

ii) šī slimība ir arodslimība tās dalībvalsts tiesību aktu nozīmē, kurai attiecīgā persona bija pakļauta visvēlāk, un dod tai tiesības uz 60. panta 1. punkta b) apakšpunktā minētās piemaksas izmaksu,

iii) tiesību akti, kas uz attiecīgo personu attiekušies kopš pabalstu saņemšanas, ir IV pielikuma A daļā uzskaitīti tiesību akti,

tad Nīderlandes institūcija turpina nodrošināt sākotnējo pabalstu pēc tam, kad notikusi invaliditātes progresēšana, savukārt to pabalstu, kas maksājams saskaņā ar tās dalībvalsts tiesību aktiem, kuras pakļautībā attiecīgā persona atradās visvēlāk, samazina par Nīderlandes pabalsta summu;

e) ja b) apakšpunktā minētajā gadījumā attiecīgajai personai nav tiesību uz pabalstiem uz kādas citas dalībvalsts institūciju rēķina, pirmās valsts kompetentā iestāde jāpiešķir pabalstus saskaņā ar šīs valsts tiesību aktiem, ņemot vērā invaliditātes progresēšanu un, attiecīgā gadījumā, 38. pantu.

2. Gadījumos, kad progresē invaliditāte, par kuru darbinieks vai pašnodarbināta persona saņem pabalstus saskaņā ar divu vai vairāku dalībvalstu tiesību aktiem, pabalstus, ņemot vērā invaliditātes progresēšanu, viņam piešķir saskaņā ar 40. panta 1. punktu.

4 .

iedaļa

Pabalstu atjaunošana pēc tam, kad tie apturēti vai atsaukti. Invaliditātes pabalstu konvertēšana vecuma pabalstos. Saskaņā ar 39. pantu piešķirto pabalstu pārrēķināšana

42. pants (11)

Par pabalstu nodrošināšanu atbildīgās institūcijas noteikšana gadījumā, kad atjauno invaliditātes pabalstus

1. Ja jāatjauno pabalsti pēc tam, kad tie apturēti, par to nodrošināšanu, neskarot 43. pantu, ir atbildīga tā institūcija vai institūcijas, kas bija atbildīgas par pabalstu nodrošināšanu laikā, kad tie tika apturēti.

2. Ja pēc tam, kad atsaukti pabalsti, attiecīgās personas stāvoklis tai garantē tālāku pabalstu piešķīrumu, tos attiecīgi piešķir saskaņā ar 37. panta 1. punktu vai 40. panta 1. vai 2. punktu.

43. pants (11)

Invaliditātes pabalstu konvertēšana vecuma pabalstos. Saskaņā ar 39. pantu piešķirto pabalstu pārrēķināšana

1. Invaliditātes pabalstus attiecīgā gadījumā konvertē vecuma pabalstos saskaņā ar nosacījumiem, kas izklāstīti tajos tiesību aktos, saskaņā ar kuriem tie piešķirti, un saskaņā ar 3. nodaļu.

2. Gadījumā, ja kāda persona, kas saņem invaliditātes pabalstus, pamatojoties uz 49. pantu, var iesniegt prasību par vecuma pabalstiem saskaņā ar vienas vai vairāku citu dalībvalstu tiesību aktiem, tad jebkura institūcija, kura ir atbildīga par invaliditātes pabalstu nodrošināšanu saskaņā ar dalībvalsts tiesību aktiem, turpina nodrošināt šādai personai invaliditātes pabalstus, uz kuriem viņai ir tiesības saskaņā ar tiesību aktiem, ko tā piemēro, līdz tam laikam, kad attiecībā uz šo institūciju kļūst piemērojams 1. punkts, vai tik ilgi, kamēr attiecīgā persona atbilst nosacījumiem uz šādiem pabalstiem.

3. Ja saskaņā ar 39. pantu atbilstīgi kādas dalībvalsts tiesību aktiem piešķirtie invaliditātes pabalsti tiek konvertēti vecuma pabalstos un ja attiecīgā persona vēl neatbilst nosacījumiem, kādus pieprasa vienas vai vairāku valstu tiesību akti šādu pabalstu saņemšanai, tad attiecīgā persona no konvertēšanas dienas saņem no šīs dalībvalsts vai dalībvalstīm invaliditātes pabalstus, kas piešķirti saskaņā ar 3. nodaļu, tā, it kā šīs nodaļas noteikumi būtu piemērojami laikā, kad viņam iestājās darbnespēja, kas rada invaliditāti, līdz tam laikam, kad attiecīgā persona atbildīs nosacījumiem, lai kvalificētos vecuma pabalsta saņemšanai, kuri noteikti attiecīgajos valstu tiesību aktos, vai, ja šāda konvertēšana nav paredzēta, tik ilgi, kamēr viņam ir tiesības uz invaliditātes pabalstiem saskaņā ar attiecīgajiem tiesību aktiem.

4. Saskaņā ar 39. pantu nodrošinātos invaliditātes pabalstus pārrēķina saskaņā ar 3. nodaļu, tiklīdz saņēmējs atbilst kvalificējošajiem nosacījumiem attiecībā uz invaliditātes pabalstiem, kas noteikti tiesību aktos, kuri nav uzskaitīti IV pielikuma A daļā, vai tiklīdz viņš saņem vecuma pabalstus saskaņā ar kādas citas dalībvalsts tiesību aktiem.

5 . iedaļa

Personas, kas iekļautas valsts civildienesta ierēdņu īpašajā sistēmā

43.a pants

1. Noteikumus, kas izklāstīti 37. pantā, 38. panta 1. punktā, 39. pantā un 2., 3. un 4. iedaļā, analoğiski attiecina uz personām, kas iekļautas valsts civildienesta ierēdņu īpašajā sistēmā.

2. Tomēr, ja dalībvalsts tiesību akti paredz, ka tiesību saņemt pabalstu saskaņā ar valsts civildienesta ierēdņu īpašajām sistēmām iegūšana, atņemšana, saglabāšana vai atjaunošana ir pakļauta nosacījumam, ka visi apdrošināšanas laika posmi ir pabeigti saskaņā ar vienu vai vairākām valsts civildienesta ierēdņu īpašajām sistēmām šajā dalībvalstī vai saskaņā ar šīs dalībvalsts tiesību aktiem, tos uzskata par līdzvērtīgiem šādiem laika posmiem, vērā ņem tikai tos laika posmus, ko var atzīt saskaņā ar minētās dalībvalsts tiesību aktiem.

Ja šādi pabeigtie laika posmi ir ņemti vērā, taču attiecīgā persona neatbilst nosacījumiem, lai saņemtu šādus pabalstus, šos laika posmus ņem vērā, piešķirot pabalstu saskaņā ar vispārīgo sistēmu, vai, ja tādas nav, tad saskaņā ar sistēmu, kas atkarībā no apstākļiem attiecināma uz strādniekiem vai ierēdņiem.

3. Ja saskaņā ar dalībvalsts tiesību aktiem pabalstus aprēķina, pamatojoties uz pēdējo algu vai algām, kas saņemtas bāzes laika posmā, šīs dalībvalsts kompetentā institūcija aprēķinos ņem vērā tikai tās algas, attiecīgi pārrēķinātas, kas saņemtas tajā laika posmā vai laika posmos, kad attiecīgā persona bijusi pakļauta šīs dalībvalsts tiesību aktiem.

NODAĻA (11)

VECUMA PENSIJAS UN PĒCNĀVES PENSIJAS

44. pants (11)

Vispārīgi noteikumi pabalstu piešķiršanai, ja uz darbinieku vai pašnodarbinātu personu ir attiekušies divu vai vairāku dalībvalstu tiesību akti

1. Tāda darbinieka vai pašnodarbinātas personas tiesības uz pabalstiem, uz ko ir attiekušies divu vai vairāku dalībvalstu tiesību akti, vai viņu kā apgādnieku zaudējušo tiesības uz pabalstiem nosaka saskaņā ar šo nodaļu.

2. Ja vien 49. pantā nav noteikts citādi, apstrādājot attiecīgās personas iesniegto prasījumu par pabalsta piešķiršanu, ņem vērā visus tos tiesību aktus, kam darbinieks vai pašnodarbināta persona ir bijusi pakļauta. No šā noteikuma atkāpjas gadījumā, ja attiecīgā persona skaidri un nepārprotami izsaka vēlmi, lai tiktu atlikta vecuma pabalstu piešķiršana, uz kuriem tai būtu tiesības saskaņā ar vienas vai vairāku dalībvalstu tiesību aktiem.

3. Šī nodaļa neattiecas uz palielinājumiem vai pielikumiem bērnu kopšanas pabalstiem vai bāreņu pabalstiem, kas piešķirami saskaņā ar 8. nodaļas noteikumiem.

45. pants (11) (14)

Tādu apdrošināšanas vai dzīvesvietas laika posmu atzīšana attiecībā uz tiesību uz pabalstiem iegūšanu, saglabāšanu vai atgūšanu, kuri pabeigti saskaņā ar tiem tiesību aktiem, kas attiekušies uz darbinieku vai pašnodarbinātu personu

1. Ja kādas dalībvalsts tiesību akti saskaņā ar sistēmu, kas nav īpaša sistēma 2. vai 3. punkta nozīmē, nosaka, ka tiesību uz pabalstiem iegūšana, saglabāšana vai atgūšana ir atkarīga no apdrošināšanas vai dzīvesvietas laika posmu pabeigšanas, tad vajadzības gadījumā šīs dalībvalsts kompetentā institūcija ņem vērā tādus apdrošināšanas vai dzīvesvietas laika posmus, kas ir pabeigti saskaņā ar citas dalībvalsts tiesību aktiem, neatkarīgi no tā, vai tas veikts saskaņā ar vispārēju sistēmu vai īpašu sistēmu un darbinieka vai pašnodarbinātas personas statusā. Šiem mērķiem tā ņem vērā šos laika posmus tā, it kā tie būtu pabeigti saskaņā ar tās tiesību aktiem.

2. Ja kādas dalībvalsts tiesību aktos noteikta veida pabalstu piešķiršanai paredzēts priekšnoteikums par apdrošināšanas laika posmiem, kam jābūt pabeigtiem profesijā, uz kuru attiecas īpaša sistēma, vai, attiecīgā gadījumā, strādājot īpašā darbā, tad apdrošināšanas laika posmus, kas pabeigti saskaņā ar kādas citas dalībvalsts tiesību aktiem, ņem vērā šo pabalstu piešķiršanai vienīgi tādā gadījumā, ja tie ir pildīti saskaņā ar šādu sistēmu vai, ja tā nav, tajā pašā profesijā vai, attiecīgi, tajā pašā darbā. Ja, ievērojot šādi pabeigtos laika posmus, attiecīgā persona neatbilst šo pabalstu saņemšanas nosacījumiem, šos laika posmus ņem vērā, lai piešķirtu pabalstus saskaņā ar vispārējo sistēmu vai, ja tādas nav, saskaņā ar to sistēmu, ko piemēro fiziska darba strādniekiem vai, attiecīgi, kalpotājiem, atkarībā no nosacījuma, ka attiecīgā persona ir bijusi saistīta ar vienu vai otru no šīm sistēmām.

3. Ja dalībvalsts tiesību akti konkrētus pabalstus ļauj piešķirt tikai personām, kam apdrošināšanas laika posmi pabeigti, strādājot darbu, uz ko attiecas īpaša pašnodarbinātām personām paredzēta sistēma, laika posmus, kas ir pabeigti saskaņā ar citu dalībvalstu tiesību aktiem, piešķirot šādus pabalstus, ņem vērā tikai tad, ja tie ir pabeigti saskaņā ar atbilstīgu sistēmu vai arī strādājot tādu pašu darbu. Īpašās pašnodarbinātām personām paredzētas sistēmas, kas minētas šajā punktā, ir uzskaitītas IV pielikuma B daļā attiecībā uz katru konkrēto dalībvalsti. Ja, ievērojot šajā punktā minētos laika posmus, attiecīgā persona neatbilst šo pabalstu saņemšanas nosacījumiem, šos laika posmus ņem vērā, lai piešķirtu pabalstus saskaņā ar vispārējo sistēmu vai, ja tādas nav, saskaņā ar to sistēmu, ko piemēro fiziska darba strādniekiem vai, attiecīgi, ierēdņiem, atkarībā no nosacījuma, ka attiecīgā persona ir bijusi saistīta ar vienu vai otru no šīm sistēmām.

4. Apdrošināšanas laika posmus, kas pabeigti saskaņā ar kādas dalībvalsts īpašo sistēmu, ņem vērā saskaņā ar vispārējo sistēmu vai, ja tādas nav, saskaņā ar to citas dalībvalsts sistēmu, ko piemēro fiziska darba strādniekiem vai, attiecīgi, ierēdņiem attiecībā uz tiesību uz pabalstiem iegūšanu, saglabāšanu vai atgūšanu, ievērojot nosacījumu, ka attiecīgā persona ir bijusi saistīta ar vienu vai otru no šīm sistēmām, pat ja šie laika posmi jau ir ņemti vērā pēdējā še minētajā valstī saskaņā ar sistēmu, kas minēta 2. punktā vai 3. punkta pirmajā teikumā.

5. Ja kādas dalībvalsts tiesību aktos tiesību uz pabalstiem iegūšana, saglabāšana vai atgūšana ir atkarīga no tāda nosacījuma, ka attiecīgā persona ir bijusi apdrošināta tajā laikā, kad iestājies apdrošināšanas gadījums, tad šis nosacījums tiek uzskatīts par izpildītu gadījumā, ja viņš ir apdrošināts saskaņā ar kādas citas dalībvalsts tiesību aktiem atbilstīgi procedūrām, kas noteiktas VI pielikumā katrai attiecīgajai dalībvalstij.

6. Tās dalībvalsts kompetentā institūcija, kurā dzīvo darbinieks, uz kuru attiecas 81. panta 1. punkta a) apakšpunkta ii) daļa vai b) apakšpunkta ii) daļas pirmais teikums, ņem vērā visu šā darbinieka pilnīga bezdarba laika posmu saskaņā ar tiesību aktiem, ko piemēro minētā institūcija, tā, it kā šie tiesību akti uz viņu attiektos viņa pēdējās nodarbinātības laikā.

Ja šī institūcija piemēro tādus tiesību aktus, kuros ir paredzēts atskaitīt iemaksas, ko veic bezdarbnieki, lai segtu vecuma pensijas un apbedīšanas pabalstus, tai ir atļauts veikt šādu atskaitīšanu saskaņā ar tās tiesību aktiem.

Ja pilnīga bezdarba laika posmu minētās personas dzīvesvietas valstī var ņemt vērā vienīgi tad, ja minētajā valstī ir pabeigti iemaksu laika posmi, šo nosacījumu uzskata par izpildītu, ja iemaksu laika posmi ir pabeigti kādā citā dalībvalstī.

46. pants (11)

Pabalstu piešķiršana

1. Ja ir izpildīti kādi dalībvalsts tiesību aktu nosacījumi par tiesībām uz pabalstiem un tam nav bijis nepieciešams piemērot 45. pantu vai 40. panta 3. punktu, tad piemēro šādus noteikumus:

a) kompetentā institūcija aprēķina to pabalsta summu, ko varētu saņemt:

i) no vienas puses, vienīgi saskaņā ar tiesību aktiem, ko tā piemēro;

ii) no otras puses, saskaņā ar 2. punktu;

b) kompetentā institūcija tomēr var atteikties no aprēķinu veikšanas saskaņā ar a) apakšpunkta ii) daļu, ja šādu aprēķinu rezultāts, neņemot vērā starpību, ko rada skaitļu noapaļošana, ir vienāds ar vai mazāks par tāda aprēķina rezultātu, kas veikts saskaņā ar a) apakšpunkta i) daļu, ciktāl šī institūcija nepiemēro nekādus tiesību aktus, kuros ir noteikumi, kas vērsti pret pārklāšanos, kā minēts 46.b un 46.c pantā, vai ja iepriekš minētā institūcija piemēro tādus tiesību aktus, kuros ir noteikumi, kas vērsti pret pārklāšanos 46.c pantā minētajā gadījumā, ar noteikumu, ka šie tiesību akti nosaka, ka dažādu veidu pabalstus ņem vērā, vienīgi pamatojoties uz attiecību starp tādiem apdrošināšanas vai dzīvesvietas laika posmiem, kas pabeigti vienīgi saskaņā ar šiem tiesību aktiem, un tādiem apdrošināšanas vai dzīvesvietas laika posmiem, ko pieprasa šie tiesību akti, lai varētu kvalificēties pilnām pabalsta tiesībām.

IV pielikuma C daļā attiecībā uz katru attiecīgo dalībvalsti uzskaitīti gadījumi, kuros divi aprēķini uzrādītu šāda veida rezultātu.

2. Ja kādi dalībvalsts tiesību aktos prasīti nosacījumi par tiesībām uz pabalstiem tiek izpildīti, vienīgi piemērojot 45. pantu vai 40. panta 3. punktu, tad piemēro šādus noteikumus:

a) kompetentā institūcija aprēķina teorētisko pabalsta summu, ko attiecīgā persona varētu pieprasīt, ja tie visi apdrošināšanas un/vai dzīvesvietas laika posmi, kas pabeigti saskaņā ar dalībvalstu tiesību aktiem, kuri attiekušies uz šo darbinieku vai pašnodarbināto personu, būtu pabeigti attiecīgajā valstī saskaņā ar tiesību aktiem, ko tā piemēro pabalsta piešķiršanas dienā. Ja saskaņā ar šiem tiesību aktiem pabalsta summa nav atkarīga no pabeigto laika posmu ilguma, tad šo summu pieņem par teorētisko summu, kas minēta šajā daļā;

b) šī kompetentā institūcija tad nosaka faktisko pabalsta summu, balstoties uz iepriekšējā daļā minēto teorētisko summu, proporcionāli attiecībai starp to apdrošināšanas vai dzīvesvietas laika posmu ilgumu, kas pirms apdrošināšanas gadījuma iestāšanās pabeigts saskaņā ar tiesību aktiem, ko piemēro šī institūcija, un kopējo apdrošināšanas un dzīvesvietas laika posmu ilgumu, kas pirms apdrošināšanas gadījuma iestāšanās pabeigts saskaņā ar visu attiecīgo dalībvalstu tiesību aktiem.

3. Attiecīgā persona ir tiesīga saņemt no katras dalībvalsts kompetentās iestādes lielāko summu, kas aprēķināta saskaņā ar 1. un 2. punktu, neierobežojot jebkādu noteikumu piemērošanu, kuri attiecas uz samazināšanu, apturēšanu vai atsaukšanu, ko paredz tiesību akti, saskaņā ar kuriem pienākas šis pabalsts.

Šādā gadījumā veicamais salīdzinājums attiecas uz summām, kas noteiktas pēc minēto noteikumu piemērošanas.

4. Ja invaliditātes, vecuma vai apgādnieka zaudējuma pensijas gadījumā tādu pabalstu kopsumma, kas pienākas no divu vai vairāku dalībvalstu kompetentajām institūcijām saskaņā ar 6. panta b) daļā minēto daudzpusējo sociālās nodrošinājuma konvenciju, nepārsniedz kopsummu, kas pienāktos no šādām dalībvalstīm saskaņā ar 1. līdz 3. punktu, tad attiecīgajai personai par labu piemēro šo nodaļu.

46.a pants (11)

Vispārēji samazināšanas, apturēšanas vai atsaukšanas noteikumi, kas piemērojami attiecībā uz invaliditātes, vecuma vai apgādnieka zaudējuma pabalstiem saskaņā ar dalībvalstu tiesību aktiem

1. Šajā nodaļā viena veida pabalstu pārklāšanās ir: visa tādu pabalstu pārklāšanās attiecībā uz invaliditāti, vecumu un apgādnieka zaudējumu, kas aprēķināti vai nodrošināti, pamatojoties uz apdrošināšanas un/vai dzīvesvietas laika posmiem, kurus pabeigusi viena un tā pati persona.

2. Šajā nodaļā atšķirīga veida pabalstu pārklāšanās ir visa tādu pabalstu pārklāšanās, kurus nevar uzskatīt par viena veida pabalstiem 1. punkta nozīmē.

3. Gadījumos, kad pabalsts attiecībā uz invaliditāti, vecumu vai apgādnieka zaudējumu pārklājas ar šā paša veida pabalstu vai atšķirīga veida pabalstu, vai citiem ienākumiem, uz dalībvalsts tiesību aktos izklāstītu samazināšanas, apturēšanas vai atsaukšanas noteikumu piemērošanu attiecas šādi noteikumi:

a) pabalstus, kas iegūti saskaņā ar citas dalībvalsts tiesību aktiem, vai citus ienākumus, kas iegūti citā dalībvalstī, ņem vērā tikai tad, ja pirmās dalībvalsts tiesību aktos ir noteikts ņemt vērā pabalstus vai ienākumus, ko iegūst ārzemēs;

b) pabalstu summu, kas pienākas no citas dalībvalsts, ņem vērā pirms nodokļu, sociālā nodrošinājuma iemaksu vai citu individuālu nodokļu vai atskaitījumu atvilkuma;

c) neņem vērā to pabalstu summu, kas iegūti saskaņā ar citas dalībvalsts tiesību aktiem un ko piešķir, balstoties uz brīvprātīgo apdrošināšanu vai brīvprātīgo tālākapdrošināšanu;

d) ja saskaņā ar vienīgi vienas dalībvalsts tiesību aktiem ir piemērojami samazināšanas, apturēšanas vai atsaukšanas noteikumi, pamatojoties uz faktu, ka attiecīgā persona saņem tāda paša vai atšķirīga veida pabalstus, kas izmaksājami saskaņā ar citu dalībvalstu tiesību aktiem, vai citus ienākumus, kas iegūti citās dalībvalstīs, tad pabalstu, kas izmaksājams saskaņā ar pirmās dalībvalsts tiesību aktiem, var samazināt vienīgi tādu pabalstu summu robežās, kas izmaksājamas saskaņā ar citas dalībvalsts tiesību aktiem vai to teritorijā iegūtu ieņēmumu robežās.

46.b pants (11)

Īpaši noteikumi, ko piemēro gadījumā, kad pārklājas viena veida pabalsti saskaņā ar divu vai vairāku dalībvalstu tiesību aktiem

1. Noteikumus attiecībā uz samazināšanu, apturēšanu, vai atsaukšanu, kas noteikti kādas dalībvalsts tiesību aktos, nepiemēro pabalstiem, kuri aprēķināti saskaņā ar 46. panta 2. punktu.

2. Noteikumus attiecībā uz samazināšanu, apturēšanu, vai atsaukšanu, kas noteikti kādas dalībvalsts tiesību aktos, pabalstiem, kuri aprēķināti saskaņā ar 46. panta 1. punkta a) apakšpunkta i) daļu, piemēro vienīgi tad, ja attiecīgais pabalsts ir:

a) vai nu IV pielikuma D daļā minēts pabalsts, kura summa nav atkarīga no pabeigto apdrošināšanas vai dzīvesvietas laika posmu ilguma,

vai

b) tāds pabalsts, kura summa ir noteikta, pamatojoties uz kreditēto laika posmu, kas uzskatāms par pabeigtu laikā starp dienu, kurā materializējas risks, un vēlāku datumu. Pēdējā še minētajā gadījumā nosauktos noteikumus piemēro, ja šāds pabalsts pārklājas:

i) vai nu ar tā paša veida pabalstu, izņemot, ja starp divām vai vairāk dalībvalstīm ir noslēgts nolīgums, kurā tiek paredzēts, ka vienu un to pašu kreditēto laika posmu nevar ņemt vērā divas vai vairāk reizes;

ii) vai arī ar tāda veida pabalstu, kas minēts a) apakšpunktā.

Pabalsti, kas minēti a) un b) apakšpunktā, un nolīgumi ir nosaukti IV pielikuma D daļā.

46.c pants (11)

Īpaši noteikumi, ko piemēro gadījumā, kad viens vai vairāki 46.a panta 1. punktā minēti pabalsti pārklājas ar vienu vai vairākiem cita veida pabalstiem vai citiem ienākumiem, ja tas attiecas uz divām vai vairāk valstīm

1. Ja atšķirīga veida pabalstu vai ienākumu saņemšana ir saistīta ar divu vai vairāku 46. panta 1. punkta a) apakšpunkta i) daļā minētu pabalstu samazināšanu, apturēšanu vai atsaukšanu, tad tās summas, kas netiktu izmaksātas, stingri piemērojot attiecīgo dalībvalstu tiesību aktos noteiktos samazināšanas, apturēšanas vai atsaukšanas noteikumus, dala ar pabalstu skaitu, kuri pakļauti samazināšanai, apturēšanai vai atsaukšanai.

2. Ja attiecīgais pabalsts ir aprēķināts saskaņā ar 46. panta 2. punktu, tad citu dalībvalstu atšķirīga veida pabalstus vai citus ienākumus un visus pārējos elementus, kas paredzēti kādas dalībvalsts tiesību aktos, lai piemērotu samazināšanas, apturēšanas vai atsaukšanas noteikumus, ņem vērā proporcionāli apdrošināšanas un/vai dzīvesvietas laika posmiem, kas minēti 46. panta 2. punkta b) apakšpunktā, un izmanto minētā pabalsta aprēķināšanai.

3. Ja atšķirīga veida pabalstu vai citu ienākumu saņemšana ir saistīta ar viena vai vairāku 46. panta 1. punkta a) apakšpunkta i) daļā minētu pabalstu un viena vai vairāku 46. panta 2. punktā minētu pabalstu samazināšanu, apturēšanu vai atsaukšanu, tad piemēro šādus noteikumus:

a) tāda pabalsta vai pabalstu gadījumā, kas minēti 46. panta 1. punkta a) apakšpunkta i) daļā, summas, kas netiktu izmaksātas, stingri piemērojot attiecīgo dalībvalstu tiesību aktos noteiktos samazināšanas, apturēšanas vai atsaukšanas noteikumus, dala ar pabalstu skaitu, kuri pakļauti samazināšanai, apturēšanai vai atsaukšanai;

b) tāda pabalsta vai pabalstu gadījumā, kas aprēķināti saskaņā ar 46. panta 2. punktu, samazināšanu, apturēšanu vai atsaukšanu veic saskaņā ar 2. punktu.

4. Ja gadījumā, kas minēts 1. punktā un 3. punkta a) apakšpunktā, kādas dalībvalsts tiesību aktos ir noteikts, ka samazināšanas, apturēšanas vai atsaukšanas noteikumu piemērošanai ņem vērā atšķirīga veida pabalstus un/vai citus ienākumus un visus citus elementus proporcionāli 46. panta 2. punkta b) apakšpunktā minētajiem apdrošināšanas laika posmiem, tad minētajā punktā paredzētā dalīšana neattiecas uz šo dalībvalsti.

5. Visus iepriekš minētos noteikumus piemēro mutatismutandis, ja vienas vai vairāku dalībvalstu tiesību aktos ir noteikts, ka tiesības uz pabalstu nevar iegūt gadījumā, kad attiecīgā persona saņem atšķirīga veida pabalstu, kas maksājams saskaņā ar citas dalībvalsts tiesību aktiem, vai citus ienākumus.

47. pants (11)

Papildu noteikumi pabalstu aprēķināšanai

1. Lai aprēķinātu 46. panta 2. punktā minēto teorētisko un proporcionālo summu, piemēro šādus noteikumus:

a) ja kopējais to apdrošināšanas laika posmu ilgums, kas pabeigti saskaņā ar visu attiecīgo dalībvalstu tiesību aktiem pirms apdrošināšanas gadījuma iestāšanās, ir lielāks nekā maksimālais laika posms, kādu pieprasa kādas no šīm dalībvalstīm tiesību akti pilna apmēra pabalsta saņemšanai, šīs valsts kompetentā institūcija pabeigto laika posmu kopējā ilguma vietā ņem vērā šo maksimālo laika posmu; izmantojot šo aprēķina metodi, šai institūcijai nedrīkst uzlikt lielāka pabalsta izmaksu nekā pilna apmēra pabalsts, ko paredz tiesību akti, kurus tā piemēro; šie noteikumi neattiecas uz tādiem pabalstiem, kuru lielums nav atkarīgs no apdrošināšanas ilguma;

b) kārtība, kādā jāņem vērā laika posmi, kas pārklājas, ir izklāstīta 98. pantā minētajā ieviešanas regulā;

c) ja saskaņā ar kādas dalībvalsts tiesību aktiem pabalstus aprēķina, ņemot par pamatu vidējo algu, vidējo iemaksu, vidējo pieaugumu vai to proporcionālo samēru, kāds apdrošināšanas laika posmu laikā pastāvēja starp pieprasītāja bruto algu un visu to apdrošināto personu vidējo bruto algu, kas nav mācekļi, šādus vidējos skaitļus vai proporcijas nosaka šīs valsts kompetentā institūcija, ņemot par pamatu vienīgi tādus apdrošināšanas laika posmus, kas pabeigti saskaņā ar šīs valsts tiesību aktiem, vai bruto algu, ko attiecīgā persona saņēmusi vienīgi šajos laika posmos;

d) ja saskaņā ar kādas dalībvalsts tiesību aktiem pabalstus aprēķina, ņemot par pamatu algu, iemaksu vai pieaugumu summu, kompetentā institūcija nosaka algas, iemaksas un pieaugumus, kas jāņem vērā attiecībā uz apdrošināšanas vai dzīvesvietas laika posmiem, kuri pabeigti saskaņā ar citu dalībvalstu tiesību aktiem, ņemot par pamatu vidējās algas, iemaksas vai pieaugumus, kas reģistrēti attiecībā uz apdrošināšanas laika posmiem, kuri pabeigti saskaņā ar tiesību aktiem, ko tā piemēro;

e) ja saskaņā ar kādas dalībvalsts tiesību aktiem pabalstus aprēķina, ņemot par pamatu standarta algu vai fiksētu summu, kompetentā institūcija tādu algu vai fiksēto summu, kas tai jāņem vērā attiecībā uz apdrošināšanas vai dzīvesvietas laika posmiem, kuri pabeigti saskaņā ar citu dalībvalstu tiesību aktiem, uzskata par līdzvērtīgu tai standarta algai vai fiksētajai summai vai, attiecīgā gadījumā, tādu standarta algu vai fiksētu summu vidējam lielumam, kas atbilst tiem apdrošināšanas laika posmiem, kuri pabeigti saskaņā ar tiesību aktiem, ko tā piemēro;

f) ja saskaņā ar kādas dalībvalsts tiesību aktiem pabalstus par dažiem laika posmiem aprēķina, ņemot par pamatu algu summu, savukārt par citiem laika posmiem tos aprēķina, ņemot par pamatu standarta algu vai fiksētu summu, šīs valsts kompetentā institūcija attiecībā uz apdrošināšanas vai dzīvesvietas laika posmiem, kas pabeigti saskaņā ar citu dalībvalstu tiesību aktiem, ņem vērā algas vai fiksētas summas, kas noteiktas saskaņā ar šā punkta d) vai e) apakšpunktu vai, attiecīgā gadījumā, šo algu vai fiksēto summu vidējo lielumu; ja pabalstus aprēķina, ņemot par pamatu standarta algas vai fiksētu summu par visiem tiem laika posmiem, kas pabeigti saskaņā ar tiesību aktiem, kurus tā piemēro, kompetentā institūcija algu, kura jāņem vērā attiecībā uz apdrošināšanas vai dzīvesvietas laika posmiem, kas pabeigti saskaņā ar citu dalībvalstu tiesību aktiem, uzskata par līdzvērtīgu tādai algai valstī, kura atbilst šai standarta algai vai fiksētajai summai;

g) ja saskaņā ar dalībvalsts tiesību aktiem pabalstus aprēķina, ņemot par pamatu vidējās iemaksas, tad kompetentā institūcija nosaka šo vidējo lielumu, atsaucoties vienīgi uz tiem apdrošināšanas laika posmiem, kas pabeigti saskaņā ar minētās valsts tiesību aktiem.

2. Dalībvalsts tiesību aktus par tādu faktoru revalorizāciju, kuri ņemti vērā, aprēķinot pabalstus, piemēro, attiecīgā gadījumā, tādiem faktoriem, kas jāņem vērā šīs valsts kompetentajai institūcijai saskaņā ar 1. punktu, attiecībā uz apdrošināšanas vai dzīvesvietas laika posmiem, kas pabeigti saskaņā ar citu dalībvalstu tiesību aktiem.

3. Ja saskaņā ar kādas dalībvalsts tiesību aktiem pabalstu summu nosaka, ņemot vērā tādu ģimenes locekļu esamību, kas nav bērni, šīs valsts kompetentā institūcija ņem vērā arī tos attiecīgās personas ģimenes locekļus, kas dzīvo citā dalībvalstī, tā, it kā viņi dzīvotu šajā kompetentajā valstī.

4. Ja kādas dalībvalsts kompetentās institūcijas piemērojamajos tiesību aktos ir prasīts ņemt vērā algu pabalstu aprēķināšanai, ja ir piemērots 45. panta 6. punkta pirmais un otrais apakšpunkts, un ja šajā dalībvalstī pensiju izmaksai ņem vērā vienīgi pilnīga bezdarba laika posmus, par kuriem saņem pabalstus saskaņā ar 71. panta 1. punkta a) apakšpunkta ii) daļu vai 71. panta 1. punkta b) apakšpunkta ii) daļas pirmo teikumu, tad šīs dalībvalsts kompetentā institūcija maksā pensiju, ņemot par pamatu algu, ko tā izmantoja atsaucei minētā bezdarbnieka pabalsta nodrošināšanai saskaņā ar tiesību aktiem, ko tā piemēro.

48. pants (11)

Apdrošināšanas vai dzīvesvietas laika posmi, kas ir mazāki par gadu

1. Neatkarīgi no 46. panta 2. punkta dalībvalsts institūcijai nav pienākuma piešķirt pabalstus attiecībā uz laika posmiem, kas pabeigti saskaņā ar tiesību aktiem, kurus tā piemēro, kas ir ņemti vērā, iestājoties riskam, ja:

— minēto laika posmu ilgums nesasniedz vienu gadu

— un

— ņemot vērā vienīgi šos laika posmus, netiek iegūtas nekādas tiesības uz pabalstiem saistībā ar šiem tiesību aktiem.

2. Kompetentā institūcija katrā no pārējām attiecīgajām dalībvalstīm ņem vērā 1. punktā minētos laika posmus, lai piemērotu 46. panta 2. punktu, izņemot b) apakšpunktu.

3. Gadījumā, ja, piemērojot 1. punktu, visas attiecīgo valstu institūcijas tiktu atbrīvotas no to saistībām, pabalstus piešķir vienīgi saskaņā ar tiesību aktiem pēdējā no tām valstīm, kuru nosacījumiem persona atbilst, tā, it kā visi apdrošināšanas un dzīvesvietas laika posmi, kas ir pabeigti un ņemti vērā saskaņā ar 45. panta 1. līdz 4. punktu, būtu pabeigti saskaņā ar šīs valsts tiesību aktiem.

49. pants (11) (15)

Pabalstu aprēķināšana, ja attiecīgā persona vienlaikus neatbilst nosacījumiem, ko noteikuši visi tie tiesību akti, saskaņā ar kuriem pabeigti apdrošināšanas vai dzīvesvietas laika posmi, vai ja tā ir skaidri un nepārprotami izteikusi prasību, lai tiktu atlikta vecuma pabalstu piešķiršana

1. Ja kādā noteiktā laikā attiecīgā persona neatbilst nosacījumiem, ko visi dalībvalstu tiesību akti, kas attiekušies uz šo personu, nosaka attiecībā uz pabalstu nodrošināšanu, ņemot vērā attiecīgā gadījumā 45. pantu un/vai 40. panta 3. punktu, bet atbilst tikai vienam vai vairākiem no tiem, tad piemēro šādus noteikumus:

a) katra kompetentā institūcija, kas piemēro tiesību aktus, kuru nosacījumiem persona atbilst, aprēķina maksājamā pabalsta summu saskaņā ar 46. pantu;

b) tomēr:

i) ja attiecīgā persona atbilst vismaz divu valstu tiesību aktu nosacījumiem, neizmantojot apdrošināšanas vai dzīvesvietas laika posmus, kas pabeigti saskaņā ar tiem tiesību aktiem, kuru nosacījumiem tā neatbilst, šos laika posmus neņem vērā 46. panta 2. punkta nolūkā, ja vien minēto laika posmu ievērošana neļauj noteikt lielāku pabalsta summu;

ii) ja attiecīgā persona atbilst vienīgi vienas valsts tiesību aktu nosacījumiem, neizmantojot apdrošināšanas vai dzīvesvietas laika posmus, kas pabeigti saskaņā ar tiem tiesību aktiem, kuru nosacījumiem šī persona neatbilst, maksājamā pabalsta summu atbilstīgi 46. panta 1. punkta a) apakšpunkta i) daļai aprēķina vienīgi saskaņā ar tiem tiesību aktiem, kuru nosacījumiem tā atbilst, ņemot vērā vienīgi tos laika posmus, kas pabeigti saskaņā ar šiem tiesību aktiem, ja vien saskaņā ar tiem tiesību aktiem pabeigto laika posmu ievērošana, kuru nosacījumiem tā neatbilst, neļauj saskaņā ar 46. panta 1. punkta a) apakšpunkta ii) daļu noteikt lielāku pabalsta summu.

Šo punktu piemēro mutatis mutandis, ja attiecīgā persona ir skaidri un nepārprotami izteikusi prasību, lai tiktu atlikta vecuma pabalstu piešķiršana, saskaņā ar 44. panta 2. punkta otro teikumu.

2. Pabalstu vai pabalstus, kas piešķirti saskaņā ar vienas vai vairāku attiecīgo valstu tiesību aktiem, 1. punktā minētajā gadījumā automātiski pārrēķina saskaņā ar 46. pantu, tā, it kā persona atbilstu nosacījumiem, ko pieprasa vienas vai vairāku citu valstu tiesību akti, kam persona bijusi pakļauta, attiecīgā gadījumā ņemot vērā 45. pantu un vēlreiz attiecīgi ņemot vērā 1. punktu. Šo punktu piemēro mutatismutandis, ja persona pieprasa piešķirt vecuma pabalstus, kas iegūti saskaņā ar vienas vai vairāku dalībvalstu tiesību aktiem un kas līdz tam atlikti saskaņā ar 44. panta 2. punkta otro teikumu.

3. Pārrēķinu veic automātiski saskaņā ar 1. punktu un, neskarot 40. panta 2. punktu, tad, kad persona vairs neatbilst nosacījumiem, ko pieprasa vienas vai vairāku attiecīgo valstu tiesību akti.

50. pants (11)

Piemaksas piešķiršana gadījumā, kad visu saskaņā ar dažādu dalībvalstu tiesību aktiem maksājamo pabalstu kopsumma nesasniedz minimumu, ko noteikuši tās valsts tiesību akti, kurā saņēmējs dzīvo

Pabalstu saņēmējam, uz kuru attiecas šī nodaļa, tajā valstī, kurā viņš dzīvo un saskaņā ar kuras tiesību aktiem viņam pabalsts pienākas, nevar piešķirt pabalstu, kas ir mazāks par minimālo pabalstu, kurš šajos tiesību aktos paredzēts apdrošināšanas vai dzīvesvietas laika posmam, kas vienāds ar visiem apdrošināšanas vai dzīvesvietas laika posmiem, kuri ņemti vērā maksājumu veikšanai saskaņā ar iepriekšējiem šīs regulas pantiem. Šīs valsts kompetentā institūcija nepieciešamības gadījumā visu laiku, kamēr viņš dzīvo tās teritorijā, maksā viņam piemaksu, kas vienāda ar starpību starp to pabalstu kopsummu, kas saņemami saskaņā ar šo nodaļu, un minimālā pabalsta summu.

51. pants (11)

Pabalstu revalorizācija un pārrēķināšana

1. Ja sakarā ar dzīves dārdzības pieaugumu vai pārmaiņām algu apmērā, vai citiem iemesliem, lai veiktu korekciju, attiecīgo valstu pabalstus maina par fiksētu procentu lielumu vai fiksētu summu, šādi procenti vai summa jāpiemēro tieši attiecībā uz saskaņā ar 46. pantu noteiktajiem pabalstiem bez nepieciešamības pārrēķināt saskaņā ar šo pantu.

2. No otras puses, ja maina pabalstu noteikšanas metodiku vai to aprēķināšanas noteikumus, tad pārrēķināšanu veic saskaņā ar 46. pantu.

51.a pants

Personas, kas iekļautas valsts civildienesta ierēdņu īpašajā sistēmā

1. Noteikumus, kas izklāstīti 44. panta, 45. panta 1., 5. un 6. punktā un 46. līdz 51. pantā, analoğiski attiecina uz personām, kas iekļautas valsts civildienesta ierēdņu īpašajā sistēmā.

2. Tomēr, ja dalībvalsts tiesību akti nosaka, ka tiesību saņemt pabalstu saskaņā ar valsts civildienesta ierēdņu īpašajām sistēmām iegūšana, atņemšana, saglabāšana vai atjaunošana ir pakļauta nosacījumam, ka visi apdrošināšanas laika posmi ir pabeigti saskaņā ar vienu vai vairākām valsts civildienesta ierēdņu īpašajām sistēmām šajā dalībvalstī vai saskaņā ar šīs dalībvalsts tiesību aktiem tiek uzskatīti par līdzvērtīgiem šādiem laika posmiem, vērā ņem tikai tos laika posmus, kurus var atzīt saskaņā ar minētās dalībvalsts tiesību aktiem.

Ja šādus pabeigtos laika posmus ņem vērā, taču attiecīgā persona neatbilst nosacījumiem šo pabalstu saņemšanai, šos laika posmus ņem vērā, piešķirot pabalstus saskaņā ar vispārējo sistēmu vai, ja tādas nav, tad saskaņā ar sistēmu, kas, atkarībā no apstākļiem, piemērojama strādniekiem vai ierēdņiem.

NODAĻA

NELAIMES GADĪJUMI DARBĀ UN ARODSLIMĪBAS

1 .

iedaļa

Tiesības uz pabalstiem

52. pants

Dzīvesvieta dalībvalstī, kas nav kompetentā valsts. Vispārīgi noteikumi

Darbinieks vai pašnodarbināta persona, kas cieš nelaimes gadījumā darbā vai iegūst arodslimību un kas dzīvo tādā dalībvalstī, kura nav kompetentā valsts, savas dzīvesvietas valstī saņem:

b) naudas pabalstus, ko nodrošina kompetentā institūcija saskaņā ar tiesību aktiem, kurus tā piemēro. Vienojoties kompetentajai institūcijai un dzīvesvietas institūcijai, dzīvesvietas institūcija tomēr var nodrošināt šādus pabalstus kompetentās institūcijas vārdā saskaņā ar kompetentās valsts tiesību aktiem.

53. pants

Pārrobežu darba ņēmēji. Īpašais noteikums

Pārrobežu darba ņēmējs arī var saņemt pabalstus kompetentajā valstī. Šādus pabalstus nodrošina kompetentā institūcija saskaņā ar tās valsts tiesību aktiem tā, it kā šī persona dzīvotu minētajā valstī.

54. pants

Uzturēšanās vai pārcelšanās uz dzīvi kompetentajā valstī

1. Darbinieks vai pašnodarbināta persona, uz ko attiecas 52. pants un kas uzturas kompetentajā valstī, saņem pabalstus saskaņā ar šīs valsts tiesību aktiem, pat ja viņš jau ir saņēmis pabalstus pirms savas uzturēšanās šeit. Tomēr šis noteikums neattiecas uz pārrobežu darba ņēmējiem.

2. Darbinieks vai pašnodarbināta persona, uz ko attiecas 52. pants un kas pārceļas uz dzīvi kompetentajā valstī, saņem pabalstus saskaņā ar šīs valsts tiesību aktiem, pat ja viņš jau ir saņēmis pabalstus pirms savas dzīvesvietas maiņas.

55. pants

Uzturēšanās ārpus kompetentās valsts. Atgriešanās vai pārcelšanās uz dzīvi citā dalībvalstī pēc tam, kad ciests nelaimes gadījumā vai iegūta arodslimība. Nepieciešamība doties uz citu dalībvalsti, lai saņemtu pienācīgu ārstēšanu

1. Darbiniekam vai pašnodarbinātai personai, kas cieš nelaimes gadījumā darbā vai iegūst arodslimību un,

a) kas uzturas tādā dalībvalstī, kura nav kompetentā valsts,

vai

b) kas ir ieguvis tiesības uz tādiem pabalstiem, kuri jāsedz kompetentajai institūcijai, un kam šī institūcija ir atļāvusi atgriezties tajā dalībvalstī, kur viņš dzīvo, vai pārcelt savu dzīvesvietu uz citu dalībvalsti,

vai

c) kam kompetentā institūcija ir atļāvusi doties uz citu dalībvalsti, lai saņemtu tur savam stāvoklim pienācīgu ārstēšanu,

ir tiesības:

i) uz pabalstiem natūrā, ko kompetentās institūcijas vārdā nodrošina uzturēšanās vai dzīvesvietas institūcija saskaņā ar tiesību aktiem, ko tā piemēro, it kā viņš būtu tajā apdrošināts, tomēr kompetentās valsts tiesību akti reglamentē laika posmu, kurā tiek nodrošināti pabalsti;

ii) uz naudas pabalstiem, ko nodrošina kompetentā institūcija saskaņā ar tiesību aktiem, ko tā piemēro. Vienojoties kompetentajai institūcijai un uzturēšanās vai dzīvesvietas institūcijai, pēdējā še minētā institūcija tomēr var nodrošināt šādus pabalstus kompetentās institūcijas vārdā saskaņā ar kompetentās valsts tiesību aktiem.

2. Atļauju, kas pieprasīta saskaņā ar šā panta 1. punkta b) apakšpunktu, var atteikt tikai tad, ja ir konstatēts, ka attiecīgās personas pārvietošanās kaitētu viņas veselības stāvoklim vai ārstēšanas saņemšanai.

Atļauju, kas pieprasīta saskaņā ar šā panta 1. punkta c) apakšpunktu, nevar atteikt, ja attiecīgajai personai attiecīgo ārstēšanu nevar sniegt tajā dalībvalstī, kurā šī persona dzīvo.

56. pants

Nelaimes gadījumi ceļojuma laikā

Nelaimes gadījumu, kas notiek ceļojuma laikā tādā dalībvalstī, kura nav kompetentā valsts, uzskata par notikušu kompetentajā valstī.

57. pants (7)

Pabalsti par arodslimībām, ja attiecīgā persona bijusi pakļauta vienam un tam pašam riskam vairākās dalībvalstīs

1. Ja persona, kas ieguvusi arodslimību, saskaņā ar divu vai vairāku dalībvalstu tiesību aktiem ir veikusi darbību, kura varētu būt izraisījusi šo slimību, pabalstus, ko viņš vai viņu kā apgādnieku zaudējušās personas var pieprasīt, maksā vienīgi saskaņā ar pēdējās no šīm valstīm tiesību aktiem, kuras nosacījumiem viņš atbilst, attiecīgā gadījumā ņemot vērā šā panta 2. līdz 5. punktu.

2. Ja saskaņā ar kādas dalībvalsts tiesību aktiem pabalstu piešķiršana par arodslimībām ir atkarīga no nosacījuma, ka attiecīgā slimība pirmo reizi diagnosticēta tās teritorijā, šādu nosacījumu uzskata par izpildītu, ja šī slimība pirmo reizi diagnosticēta kādā citā dalībvalstī.

3. Ja saskaņā ar kādas dalībvalsts tiesību aktiem pabalstu piešķiršana par arodslimībām ir atkarīga no nosacījuma, ka attiecīgā slimība diagnosticēta noteiktā termiņā pēc tam, kad izbeigta pēdējā darbība, kas varētu būt izraisījusi šo slimību, šīs valsts kompetentā institūcija, pārbaudot laiku, kurā šāda darbība veikta, ciktāl nepieciešams, ņem vērā līdzīgas darbības, kas veiktas saskaņā ar jebkuras citas dalībvalsts tiesību aktiem, tā, it kā tās būtu veiktas saskaņā ar pirmās valsts tiesību aktiem.

4. Ja saskaņā ar kādas dalībvalsts tiesību aktiem pabalstu piešķiršana par arodslimībām ir atkarīga no nosacījuma, ka darbība, kas varētu būt izraisījusi attiecīgo slimību, veikta noteikta ilguma laiku, šīs valsts kompetentā institūcija, ciktāl nepieciešams, ņem vērā laika posmus, kuros šāda darbība veikta saskaņā ar jebkuras citas dalībvalsts tiesību aktiem, tā, it kā tā būtu veikta saskaņā ar pirmās valsts tiesību aktiem.

5. Sklerogēnās pneimokoniozes gadījumā naudas pabalstu, to skaitā pensiju, izmaksas sadala starp to dalībvalstu kompetentajām institūcijām, kurās attiecīgā persona veikusi darbību, kas varētu būt izraisījusi šo slimību. Šo sadalījumu veic tādā proporcijā, kādā tādu 45. panta 1. punktā minētu vecuma apdrošināšanas vai dzīvesvietas laika posmu garums, kas pabeigti saskaņā ar katras valsts tiesību aktiem, attiecas pret vecuma apdrošināšanas vai dzīvesvietas laika posmu kopgarumu, kas pabeigti saskaņā ar visu šo valstu tiesību aktiem pabalstu uzsākšanās datumā.

6. Padome pēc Komisijas ierosinājuma vienprātīgi nosaka tās arodslimības, uz kurām attiecina 5. punktu.

58. pants

Naudas pabalstu aprēķināšana

1. Ja dalībvalsts tiesību aktos noteikts, ka naudas pabalstus aprēķina, ņemot vērā vidējos ienākumus, šīs valsts kompetentā institūcija šādus vidējos ienākumus nosaka, ņemot vērā tikai un vienīgi ienākumus, ko attiecīgā persona faktiski saņēmusi laika posmos, kuri pabeigti saskaņā ar minētajiem tiesību aktiem.

2. Tādas dalībvalsts kompetentā institūcija, kuras tiesību akti nosaka, ka naudas pabalstu aprēķināšanas pamatā ir standarta alga, ņem vērā vienīgi tādu standarta algu vai attiecīgā gadījumā tādu standarta algu vidējo lielumu, kas atbilst laika posmiem, kuri pabeigti saskaņā ar minētajiem tiesību aktiem.

3. Tādas dalībvalsts kompetenta institūcija, saskaņā ar kuras tiesību aktiem naudas pabalsta summa mainās atkarībā no šīs ģimenes locekļu skaita, ņem vērā arī tos attiecīgās personas ģimenes locekļus, kuru dzīvesvieta atrodas citā dalībvalstī, tā, it kā viņi dzīvotu kompetentajā valstī.

59. pants

Tādas personas transportēšanas izmaksas, kas cietusi nelaimes gadījumā darbā vai slimo ar arodslimību

1. Tādas dalībvalsts kompetentā institūcija, kuras tiesību aktos ir paredzēts uzņemties tādas personas transportēšanas izmaksas, kas cietusi nelaimes gadījumā darbā vai slimo ar arodslimību, vai nu uz viņas dzīvesvietu, vai slimnīcu, uzņemas šādas izmaksas līdz atbilstīgajai vietai citā dalībvalstī, kur šī persona dzīvo, ar noteikumu, ka šī institūcija iepriekš dod atļauju šādai transportēšanai, pienācīgi ņemot vērā iemeslus, kas to pamato. Šādu atļauju nepieprasa pārrobežu darba ņēmējiem.

2. Tādas dalībvalsts kompetentā institūcija, kuras tiesību aktos ir paredzēts uzņemties tādas personas mirstīgo atlieku transportēšanas izmaksas, kas gājusi bojā nelaimes gadījumā darbā, līdz apglabāšanas vietai, saskaņā ar tiesību aktiem, ko tā piemēro, uzņemas šādas izmaksas līdz atbilstīgajai vietai citā dalībvalstī, kur šī persona dzīvoja laikā, kad notika nelaimes gadījums.

2 .

iedaļa

Tādas arodslimības progresēšana, par kuru ir piešķirts pabalsts

60. pants (7) (11)

1. Gadījumā, kad progresē arodslimība, par kuru darbinieks vai pašnodarbināta persona ir saņēmis vai saņem pabalstu saskaņā ar kādas dalībvalsts tiesību aktiem, piemērojami šādi noteikumi:

a) ja attiecīgā persona, saņemdama pabalstus, nav bijusi nodarbināta saskaņā ar citas dalībvalsts tiesību aktiem, tā ka tiek izraisītas vai progresē attiecīgās slimības, pirmās dalībvalsts kompetentajai institūcijai jāsedz pabalstu izmaksas saskaņā ar tiesību aktiem, ko tā piemēro, ņemot vērā slimības progresēšanu;

b) ja attiecīgā persona, saņemdama pabalstus, ir bijusi šādi nodarbināta saskaņā ar citas dalībvalsts tiesību aktiem, pirmās valsts kompetentajai institūcijai jāsedz pabalstu izmaksas saskaņā ar tiesību aktiem, ko tā piemēro, neņemot vērā slimības progresēšanu. Otrās dalībvalsts kompetentā institūcija piešķir attiecīgajai personai piemaksu, kuras summa ir vienāda ar starpību starp pabalstu summu, kas pienākas pēc slimības progresēšanas, un to summu, kas pienāktos pirms slimības progresēšanas saskaņā ar tiesību aktiem, ko tā piemēro, ja minētā slimība būtu izcēlusies saskaņā ar šīs valsts tiesību aktiem;

c) ja tādā gadījumā, uz kuru attiecas b) apakšpunkts, darbiniekam vai pašnodarbinātai personai, kas slimo ar sklerogēno pneimokoniozi vai ar tādu slimību, kura noteikta saskaņā ar 57. panta 6. punktu, nav tiesību uz pabalstiem saskaņā ar otrās valsts tiesību aktiem, pirmās valsts kompetentajai institūcijai jānodrošina šādi pabalsti saskaņā ar tiesību aktiem, ko tā piemēro, ņemot vērā slimības progresēšanu. Otrās dalībvalsts kompetentā institūcija savukārt sedz starpības izmaksas starp tām naudas pabalstu summām, ieskaitot pensijas, kas pienākas no pirmās dalībvalsts kompetentas institūcijas, ņemot vērā slimības progresēšanu, un to atbilstīgo pabalstu summu, kuri pienācās pirms slimības progresēšanas;

d) dalībvalsts tiesību aktos noteiktus samazināšanas, apturēšanas un atsaukšanas noteikumus nepiemēro attiecībā uz tādām personām, kuras saņem pabalstus, ko piešķīrušas divu dalībvalstu institūcijas saskaņā ar šā punkta b) apakšpunktu.

2. Gadījumā, kad progresē arodslimība, kas izraisa 57. panta 5. punkta piemērošanu, piemēro šādus noteikumus:

a) tai kompetentajai institūcijai, kura piešķīrusi pabalstus saskaņā ar 57. panta 1. punktu, jānodrošina pabalsti saskaņā ar tiesību aktiem, ko tā piemēro, ņemot vērā pasliktināšanos;

b) naudas pabalstu, to skaitā pensiju, izmaksas turpina savā starpā dalīt tās institūcijas, kas dalīja agrāko pabalstu izmaksas saskaņā ar 57. panta 5. punktu. Ja persona atkal ir veikusi darbību, kas varētu izraisīt vai pasliktināt attiecīgo arodslimību, vai nu saskaņā ar tādas dalībvalsts tiesību aktiem, kurā šī persona jau bija veikusi pēc būtības tādu pašu darbību, vai saskaņā ar kādas citas dalībvalsts tiesību aktiem, šādas valsts kompetentā iestāde sedz starpības izmaksu starp pienākošos pabalstu summu, ņemot vērā slimības progresēšanu, un to pabalstu summu, kas bija maksājami pirms slimības progresēšanas.

3 .

iedaļa

Dažādi noteikumi

61. pants

Noteikumi par noteiktu tiesību aktu īpašu iezīmju ņemšanu vērā

1. Ja tajā dalībvalstī, kur nokļuvusi attiecīgā persona, nav apdrošināšanas pret nelaimes gadījumiem darbā vai arodslimībām vai ja šāda apdrošināšana pastāv, bet nav institūcijas, kas būtu atbildīga par pabalstu nodrošināšanu natūrā, šos pabalstus nodrošina tā uzturēšanās vai dzīvesvietas institūcija, kas ir atbildīga par pabalstu nodrošināšanu natūrā slimības gadījumā.

2. Ja saskaņā ar kompetentās dalībvalsts tiesību aktiem pabalstu saņemšana natūrā pilnīgi bez maksas ir atkarīga no nosacījuma par darba devēja organizētā medicīnas dienesta izmantošanu, tad pabalstus natūrā, ko nodrošina 52. pantā un 55. panta 1. punktā minētajos gadījumos, uzskata par tādiem, ko nodrošinājis šāds medicīnas dienests.

3. Ja kompetentās valsts tiesību aktos ir iekļauta sistēma attiecībā uz darba devēja pienākumiem, tad pabalstus natūrā, ko nodrošina 52. pantā un 55. panta 1. punktā minētajos gadījumos, uzskata par tādiem, ko nodrošina pēc kompetentās institūcijas pieprasījuma.

4. Ja kompetentās valsts tās sistēmas būtība, kas attiecas uz kompensāciju par nelaimes gadījumu darbā, nav tāda pati kā obligātajai apdrošināšanai, tad pabalstus natūrā tiešā veidā nodrošina darba devējs vai iesaistītais apdrošinātājs.

5. Ja kādas dalībvalsts tiesību akti tieši vai netieši nosaka, ka nelaimes gadījumi darbā vai arodslimības, kas radušās vai apstiprinājušās agrāk, jāņem vērā, lai novērtētu darba nespējas pakāpi, nosakot tiesības uz jebkādu pabalstu vai nosakot pabalsta summu, šīs valsts kompetentā institūcija arī ņem vērā tādus nelaimes gadījumus darbā un arodslimības, kas radušās vai apstiprinājušās agrāk saskaņā ar kādas citas dalībvalsts tiesību aktiem, tā, it kā tās būtu radušās vai apstiprinājušās saskaņā ar tiesību aktiem, ko tā piemēro.

6. Ja kādas dalībvalsts tiesību akti tieši vai netieši nosaka, ka nelaimes gadījumi darbā vai arodslimības, kas radušās vai apstiprinājušās vēlāk, jāņem vērā, lai novērtētu darba nespējas pakāpi, nosakot tiesības uz jebkādu pabalstu vai nosakot šāda pabalsta summu, šīs valsts kompetentā institūcija arī ņem vērā tādus nelaimes gadījumus darbā un arodslimības, kas radušās vai apstiprinājušās agrāk saskaņā ar kādas citas dalībvalsts tiesību aktiem, tā, it kā tās būtu radušās vai apstiprinājušās saskaņā ar tiesību aktiem, ko tā piemēro, bet tikai tādā gadījumā, kad:

1) nepienākas nekādas kompensācijas attiecībā uz nelaimes gadījumiem darbā vai arodslimībām, kas radušās vai apstiprinājušās agrāk saskaņā ar tiesību aktiem, ko tā piemēro,

2) attiecībā uz šo nelaimes gadījumu darbā vai šo arodslimību nepienākas nekādas kompensācijas, ņemot par pamatu citas dalībvalsts tiesību aktus, saskaņā ar kuriem šis nelaimes gadījums darbā vai arodslimība ir radusies vai apstiprinājusies vēlāk, ņemot vērā 5. punktu.

62. pants

Sistēma, kas piemērojama tad, ja uzturēšanās vai dzīvesvietas valstī pastāv vairākas sistēmas. Maksimālais pabalstu termiņš

1. Ja uzturēšanās vai dzīvesvietas valsts tiesību aktos ir vairākas apdrošināšanas sistēmas, darbiniekiem vai pašnodarbinātām personām, uz kurām attiecas 52. pants vai 55. panta 1. punkts, piemērojami tās sistēmas noteikumi, kas attiecas uz fiziska darba strādniekiem tērauda rūpniecībā. Tomēr gadījumā, ja minētie tiesību akti ietver īpašu sistēmu raktuvju un līdzīgu uzņēmumu strādniekiem, šādas sistēmas noteikumi piemērojami šai strādnieku kategorijai, ja šādas sistēmas administrēšana ietilpst tās uzturēšanās vai dzīvesvietas institūcijas kompetencē, kurai iesniegts pieteikums.

2. Ja kādas dalībvalsts tiesību aktos ir noteikts maksimālais termiņš, cik ilgi var piešķirt pabalstus, tā institūcija, kura piemēro šos tiesību aktus, var ņemt vērā jebkuru laika posmu, kura laikā citas dalībvalsts institūcija jau ir nodrošinājusi pabalstus.

4 .

iedaļa

Institūciju savstarpējie norēķini

63. pants

1. Kompetentajai institūcijai ir jākompensē pabalstu natūrā summa, kas nodrošināta tās vārdā saskaņā ar 52. pantu un 55. panta 1. punktu.

2. Šā panta 1. punktā minētās kompensācijas nosaka un veic saskaņā ar 98. pantā minētajā ieviešanas regulā paredzēto kārtību, balstoties uz faktisko izdevumu pamatojumu.

3. Divas vai vairākas dalībvalstis vai šo valstu kompetentās iestādes var noteikt citu kompensācijas kārtību, kā arī var atteikties no jebkādiem kompensācijas norēķiniem to jurisdikcijā esošo institūciju starpā.

iedaļa

Studenti

63.a pants

1. līdz 4. iedaļas noteikumi pēc analoģijas attiecas uz studentiem.

NODAĻA

APBEDĪŠANAS PABALSTI

64. pants

Apdrošināšanas vai dzīvesvietas laika posmu summēšana

Tādas dalībvalsts kompetentā institūcija, saskaņā ar kuras tiesību aktiem tiesību uz apbedīšanas pabalstiem iegūšana, saglabāšana vai atgūšana ir atkarīga no apdrošināšanas vai dzīvesvietas laika posmu pabeigšanas, ciktāl nepieciešams, ņem vērā apdrošināšanas vai dzīvesvietas laika posmus, kas ir pabeigti saskaņā ar kādas citas dalībvalsts tiesību aktiem, tā, it kā tie būtu pabeigti saskaņā ar tiesību aktiem, ko šī institūcija piemēro.

65. pants

Tiesības uz pabalstiem gadījumā, kad nāve iestājas vai tā persona, kam ir tiesības uz pabalstiem, dzīvo dalībvalstī, kura nav kompetentā valsts

1. Ja darbinieks vai pašnodarbināta persona, pensionārs vai pensijas pieprasītājs, vai kāds viņa ģimenes loceklis nomirst tādā dalībvalstī, kas nav kompetentā valsts, tad uzskata, ka nāve iestājusies kompetentajā valstī.

2. Kompetentajai institūcijai jāpiešķir apbedīšanas pabalsti, kas maksājami saskaņā ar tiesību aktiem, ko tā piemēro, pat ja persona, kam ir tiesības uz pabalstu, dzīvo tādā dalībvalstī, kas nav kompetentā valsts.

3. Šā panta 1. un 2. punktu piemēro arī tad, ja nāves cēlonis bijis nelaimes gadījums darbā vai arodslimība.

66. pants

Pabalstu nodrošināšana gadījumā, kad nomirst pensionārs, kurš dzīvoja dalībvalstī, kas nav tā dalībvalsts, kuras institūcija bija atbildīga par pabalstu nodrošināšanu natūrā

Gadījumā, ja nomirst pensionārs, kuram bija tiesības saņemt pensiju vai pensijas saskaņā ar vienas vai vairāku dalībvalstu tiesību aktiem, un kurš dzīvoja dalībvalstī, kas nav tā dalībvalsts, kuras institūcija bija atbildīga par to, lai nodrošinātu viņam pabalstus natūrā saskaņā ar 28. pantu, tad apbedīšanas pabalstus, kas maksājami saskaņā ar tiesību aktiem, ko piemēro šī institūcija, nodrošina šī institūcija uz sava rēķina, tā, it kā pensionārs nāves brīdī būtu dzīvojis šīs institūcijas dalībvalstī.

Iepriekšējās daļas noteikumus analoģiski piemēro pensionāra ģimenes locekļiem.

66.a pants

Studenti

Noteikumi, kas ietverti no 64. līdz 66. pantam, pēc analoģijas attiecas uz studentiem un viņu ģimenes locekļiem.

NODAĻA

BEZDARBNIEKA PABALSTI

1 .

iedaļa

Kopēji noteikumi

67. pants

Apdrošināšanas vai nodarbinātības laika posmu summēšana

1. Tādas dalībvalsts kompetenta institūcija, saskaņā ar kuras tiesību aktiem tiesību uz pabalstiem iegūšana, saglabāšana vai atgūšana ir atkarīga no nosacījuma par apdrošināšanas laika posmu pabeigšanu, ciktāl nepieciešams, ņem vērā tādus apdrošināšanas vai nodarbinātības laika posmus, kas darbinieka statusā pabeigti saskaņā ar kādas citas dalībvalsts tiesību aktiem, tā, it kā tie būtu apdrošināšanas laika posmi, kas pabeigti saskaņā ar tiesību aktiem, ko tā piemēro, tomēr ar noteikumu, ka šie nodarbinātības laika posmi būtu bijuši uzskatāmi par apdrošināšanas laika posmiem, ja tie būtu pabeigti saskaņā ar šiem tiesību aktiem.

2. Tādas dalībvalsts kompetentā institūcija, saskaņā ar kuras tiesību aktiem tiesību uz pabalstiem iegūšana, saglabāšana vai atgūšana ir atkarīga no darba stāža, ciktāl nepieciešams, ņem vērā tādus apdrošināšanas vai nodarbinātības laika posmus, kas darbinieka statusā ir pabeigti saskaņā ar kādas citas dalībvalsts tiesību aktiem, tā, it kā tie būtu tādi nodarbinātības laika posmi, kas pabeigti saskaņā ar tiesību aktiem, ko tā piemēro.

3. Izņemot gadījumus, kas minēti 71. panta 1. punkta a) apakšpunkta ii) ievilkumā un b) apakšpunkta ii) ievilkumā, 1. un 2. punkta piemērošana ir atkarīga no nosacījuma, lai attiecīgā persona būtu vēlākajā no reizēm pabeigusi:

— šā panta 1. punkta gadījumā — apdrošināšanas laika posmus,

— šā panta 2. punkta gadījumā — nodarbinātības laika posmus

saskaņā ar tiem tiesību aktiem, saskaņā ar kuriem šie pabalsti ir pieprasīti.

4. Ja tā laika posma ilgums, kurā var piešķirt pabalstus, ir atkarīgs no apdrošināšanas vai nodarbinātības laika posmu ilguma, attiecīgi piemēro 1. vai 2. punktu.

68. pants

Pabalstu aprēķināšana

1. Tādas dalībvalsts kompetentā institūcija, kuras tiesību aktos paredzēts noteikums, ka pabalstu aprēķināšanai jāņem par pamatu iepriekšējās algas summa, ņem vērā tikai tādu algu, ko attiecīgā persona saņēma par savu pēdējo nodarbinātību šajā valstī. Tomēr ja attiecīgā persona savas pēdējās nodarbinātības laikā šajā teritorijā atradusies mazāk nekā četras nedēļas, pabalstus aprēķina, ņemot par pamatu parasto algu, kas vietā, kur bezdarbnieks dzīvo vai uzturas, atbilst nodarbinātībai, kas ir līdzvērtīga vai līdzīga viņa pēdējai nodarbinātībai citā dalībvalstī.

2. Tādas dalībvalsts kompetenta institūcija, saskaņā ar kuras tiesību aktiem pabalstu summa mainās atkarībā no šīs ģimenes locekļu skaita, ņem vērā arī tos attiecīgās personas ģimenes locekļus, kuru dzīvesvieta atrodas citā dalībvalstī, tā, it kā viņi dzīvotu kompetentajā valstī. Šo noteikumu nepiemēro, ja ģimenes locekļu dzīvesvietas valstī kādai citai personai ir tiesības uz bezdarbnieka pabalstiem, kuru aprēķināšanai ir ņemti vērā šie ģimenes locekļi.

2 .

iedaļa

Bezdarbnieki, kas dodas uz dalībvalsti, kura nav kompetentā valsts

69. pants

Nosacījumi un ierobežojumi tiesību uz pabalstiem saglabāšanai

1. Darbinieks vai pašnodarbināta persona, kas ir pilnīgs bezdarbnieks un atbilst dalībvalsts tiesību aktu nosacījumiem par tiesībām uz pabalstiem, un kas dodas uz vienu vai vairākām citām dalībvalstīm, lai meklētu tur darbu, saglabā tiesības uz šādiem pabalstiem saskaņā ar šeit norādītajiem nosacījumiem un šeit norādītajās robežās.

a) nepieciešams, lai viņš pirms aizbraukšanas būtu reģistrējies kompetentās valsts nodarbinātības dienestā kā darba meklētājs un vismaz četras nedēļas kopš palikšanas bez darba būtu bijis tam pieejams. Kompetentie dienesti vai institūcijas tomēr var atļaut viņam aizbraukt pirms šāda termiņa beigām;

b) nepieciešams, lai viņš reģistrētos kā darba meklētājs katras tādas dalībvalsts nodarbinātības dienestā, uz kurieni viņš dodas, un būtu pakļauts tur organizētajai pārbaudes kārtībai. Šo nosacījumu uzskata par izpildītu attiecībā uz laika posmu pirms reģistrēšanās, ja attiecīgā persona ir reģistrējusies septiņu dienu laikā kopš dienas, kad pārstāja būt pieejama tās valsts nodarbinātības dienestiem, no kuras tā aizbrauca. Izņēmuma gadījumos kompetentie dienesti vai institūcijas var pagarināt šo termiņu;

c) Tiesības uz pabalstiem turpina saglabāties ne vairāk kā trīs mēnešus kopš dienas, kad attiecīgā persona pārstājusi būt pieejama tās valsts nodarbinātības dienestiem, no kuras tā aizbrauca, ar noteikumu, ka kopējais pabalstu ilgums nepārsniedz to pabalstu laika posma ilgumu, uz kādu šai personai bija tiesības saskaņā ar šīs valsts tiesību aktiem. Turklāt sezonas darba ņēmējiem šādu ilgumu var ierobežot līdz tādam laika posmam, kas atlicis līdz tās sezonas beigām, attiecībā uz kuru viņš bija pieņemts darbā.

2. Ja attiecīgā persona atgriežas kompetentajā valstī, pirms ir beidzies laika posms, kurā tai ir tiesības uz pabalstiem saskaņā ar 1. punkta c) apakšpunktu, šai personai joprojām ir tiesības uz pabalstiem saskaņā ar šīs valsts tiesību aktiem; šī persona zaudē visas tiesības uz pabalstiem saskaņā ar kompetentās valsts tiesību aktiem, ja neatgriežas, pirms ir beidzies šis termiņš. Izņēmuma gadījumos kompetentie dienesti vai institūcijas var pagarināt šo termiņu.

3. Uz šā panta 1. punktu var atsaukties tikai vienu reizi starp diviem nodarbinātības laika posmiem.

▼M8 —————

70. pants

Noteikumi par pabalstiem un kompensācijām

1. Šīs regulas 69. panta 1. punktā minētajos gadījumos pabalstus nodrošina katras tādas valsts institūcijas, uz kurieni bezdarbnieks dodas darba meklējumos.

Tādas dalībvalsts kompetentajai institūcijai, kuras tiesību akti attiekušies uz šo darbinieku vai pašnodarbināto personu pēdējās nodarbinātības laikā, ir jāatmaksā šādu pabalstu summa.

2. Šā panta 1. punktā minētās kompensācijas nosaka un veic saskaņā ar 98. pantā minētajā ieviešanas regulā paredzēto kārtību, ņemot par pamatu faktiskos izdevumus vai vienreizējos maksājumus.

3 .

iedaļa

Bezdarbnieki, kas savas pēdējās nodarbinātības laikā dzīvojuši dalībvalstī, kura nav kompetentā valsts

71. pants

1. Bezdarbnieks, kas agrāk ir strādājis un kas savas pēdējās nodarbinātības laikā dzīvoja kādā dalībvalstī, kura nav kompetentā valsts, saņem pabalstus saskaņā ar šādiem noteikumiem:

i) pārrobežu darba ņēmējs, kurš ir daļēji vai periodiski bez darba tajā uzņēmumā, kas viņu nodarbina, saņem pabalstus saskaņā ar kompetentās valsts tiesību aktiem tā, it kā viņš dzīvotu šajā valstī; šos pabalstus nodrošina kompetentā institūcija;

ii) pārrobežu darba ņēmējs, kurš ir pilnīgs bezdarbnieks, saņem pabalstus saskaņā ar tās dalībvalsts tiesību aktiem, kurā viņš dzīvo, tā, it kā uz viņu būtu attiekušies šie tiesību akti viņa pēdējās nodarbinātības laikā; dzīvesvietas institūcija nodrošina šādus pabalstus uz sava rēķina;

i) darbinieks, kurš nav pārrobežu darba ņēmējs un kurš ir daļējs, periodiska rakstura vai pilnīgs bezdarbnieks, un kurš paliek sava darba devēja rīcībā vai nodarbinātības dienestu rīcībā kompetentajā valstī, saņem pabalstus saskaņā ar šīs valsts tiesību aktiem tā, it kā viņš dzīvotu tās teritorijā; šos pabalstus nodrošina kompetentā institūcija;

ii) darbinieks, kurš nav pārrobežu darba ņēmējs un kurš ir pilnīgs bezdarbnieks, un kurš ir pieteicies būt pieejams nodarbinātības dienestiem tajā dalībvalstī, kur viņš dzīvo, vai kurš atgriežas šajā valstī, saņem pabalstus saskaņā ar šīs valsts tiesību aktiem tā, it kā viņš šeit būtu bijis nodarbināts visvēlāk; dzīvesvietas institūcija nodrošina šādus pabalstus uz sava rēķina. Tomēr gadījumā, ja šādam darbiniekam iestājas tiesības uz pabalstiem uz tās dalībvalsts kompetentās institūcijas rēķina, kuras tiesību aktiem viņš bija pakļauts visvēlāk, viņš saņem pabalstus saskaņā ar 69. pantu. Pabalstu saņemšana saskaņā ar tās valsts tiesību aktiem, kurā viņš dzīvo, tiek apturēta uz jebkuru laika laika posmu, kurā bezdarbnieks saskaņā ar 69. pantu var iesniegt prasību attiecībā uz pabalstiem saskaņā ar tiem tiesību aktiem, kam viņš bija pakļauts visvēlāk.

2. Bezdarbnieks laikā, kamēr viņam ir tiesības uz pabalstiem saskaņā ar šā panta 1. punkta a) apakšpunkta i) ievilkumu vai b) apakšpunkta i) ievilkumu, nevar iesniegt prasību par pabalstiem saskaņā ar tās dalībvalsts tiesību aktiem, kurā viņš dzīvo.

4 . iedaļa

Personas, kas iekļautas valsts civildienesta ierēdņu īpašajā sistēmā

71.a pants

1. Noteikumi, kas izklāstīti 1. un 2. iedaļā, analoğiski attiecas uz personām, kas iekļautas īpašajā bezdarba sistēmā valsts civildienesta ierēdņiem.

2. Noteikumi, kas izklāstīti 3. iedaļā, neattiecas uz personām, kas iekļautas īpašajā bezdarba sistēmā valsts civildienesta ierēdņiem. Īpašajā bezdarba sistēmā valsts civildienesta ierēdņiem iekļauts bezdarbnieks, kurš ir daļēji vai pilnīgi nenodarbināts un kurš savas pēdējās nodarbinātības laikā dzīvojis dalībvalstī, kas nav kompetentā valsts, saņem pabalstu saskaņā ar kompetentās valsts tiesību aktiem tā, it kā būtu dzīvojis šajā valstī; šos pabalstus uz sava rēķina nodrošina kompetentā institūcija.

NODAĻA (8)

ĢIMENES PABALSTI

72. pants (8)

Apdrošināšanas, nodarbinātības vai pašnodarbinātības laika posmu summēšana

Ja kādas dalībvalsts tiesību aktos tiesību iegūšanai uz pabalstiem paredzēts priekšnoteikums par apdrošināšanas, nodarbinātības vai pašnodarbinātības laika posmu pabeigšanu, šīs valsts kompetentā institūcija, ciktāl nepieciešams, ņem vērā tādus apdrošināšanas, nodarbinātības vai pašnodarbinātības laika posmus, kas pabeigti jebkurā citā dalībvalstī, tā, it kā tie būtu laika posmi, kas pabeigti saskaņā ar tiesību aktiem, ko tā piemēro.

72.a pants (9) (14)

Darbinieki, kas pilnībā zaudējuši darbu

Darbinieks, kas pilnībā zaudējis darbu un uz kuru attiecas 71. panta 1. punkta a) apakšpunkta ii) ievilkums vai b) apakšpunkta ii) ievilkuma pirmais teikums, par saviem ģimenes locekļiem, kuri dzīvo tajā pašā dalībvalstī, kur viņš, saņem ģimenes pabalstus saskaņā ar šīs valsts tiesību aktiem tā, it kā viņš būtu bijis pakļauts šiem tiesību aktiem savas pēdējās nodarbinātības laikā, attiecīgi ņemot vērā 72. pantu. Šos pabalstus nodrošina dzīvesvietas institūcija uz tās rēķina.

Ja šī institūcija piemēro tiesību aktus, kuros ir paredzēts atskaitīt iemaksas, ko veic bezdarbnieki, lai segtu ģimenes pabalstus, tai ir atļauts veikt šādu atskaitīšanu saskaņā ar tās tiesību aktiem.

73. pants (8)

Darbinieki vai pašnodarbinātas personas, kuru ģimenes locekļi dzīvo dalībvalstī, kas nav kompetentā valsts

Darbiniekam vai pašnodarbinātai personai, uz kuru attiecas kādas dalībvalsts tiesību akti, saskaņā ar VI pielikumu ir tiesības par tādiem viņa ģimenes locekļiem, kas dzīvo kādā citā dalībvalstī, uz ģimenes pabalstiem, ko paredz pirmās še minētās dalībvalsts tiesību akti, tā, it kā viņi dzīvotu šajā valstī.

74. pants (8)

Bezdarbnieki, kuru ģimenes dzīvo dalībvalstī, kas nav kompetentā valsts

Bezdarbniekam, kas pirms tam bijis darbinieks vai pašnodarbināta persona un kas saņem bezdarbnieka pabalstus saskaņā ar kādas dalībvalsts tiesību aktiem, saskaņā ar VI pielikumu ir tiesības par tādiem viņa ģimenes locekļiem, kas dzīvo kādā citā dalībvalstī, uz ģimenes pabalstiem, ko paredz pirmās še minētās dalībvalsts tiesību akti, tā, it kā viņi dzīvotu šajā valstī.

75. pants (8)

Noteikumi par pabalstiem

1. Gadījumos, kas minēti 73. pantā, ģimenes pabalstus nodrošina tās valsts kompetentā institūcija, kuras tiesību akti attiecas uz darbinieku vai pašnodarbināto personu, un gadījumā, kas minēts 74. pantā, tos nodrošina tās valsts kompetentā institūcija, saskaņā ar kuras tiesību aktiem bezdarbnieks, kas pirms tam ir bijis darbinieks vai pašnodarbināta persona, saņem bezdarbnieka pabalstus. Tos nodrošina saskaņā ar noteikumiem, ko piemēro šāda institūcija, neatkarīgi no tā, vai fiziskā vai juridiskā persona, kurai maksājami šādi pabalsti, dzīvo vai uzturas kompetentajā valstī vai citā dalībvalstī.

2. Tomēr gadījumā, ja tā persona, kurai būtu nodrošināmi ģimenes pabalsti, neizmanto tos ģimenes locekļu uzturēšanai, kompetentā institūcija atbilstīgi tās pienākumiem nodrošina minētos pabalstus tai fiziskajai vai juridiskajai personai, kura faktiski uztur ģimenes locekļus, kā to pieteikusi un pārstāv viņu dzīvesvietas institūcija vai tā institūcija vai organizācija, ko šim nolūkam norīkojusi viņu dzīvesvietas valsts kompetentā iestāde.

3. Divas vai vairākas dalībvalstis saskaņā ar 8. pantu var vienoties par to, ka kompetentā institūcija nodrošina ģimenes pabalstus, kas saskaņā ar vienas vai vairāku šo valstu tiesību aktiem maksājami fiziskai vai juridiskai personai, kura faktiski uztur šos ģimenes locekļus, vai nu tiešā veidā, vai ar viņu dzīvesvietas institūcijas starpniecību.

76. pants (8)

Prioritātes noteikumi gadījumos, kad pārklājas tiesības uz ģimenes pabalstiem saskaņā ar kompetentās valsts tiesību aktiem un saskaņā ar ģimenes locekļu dzīvesvietas valsts tiesību aktiem

1. Ja vienā un tajā pašā laika posmā par vienu un to pašu ģimenes locekli sakarā ar darbu kādā profesijā tās dalībvalsts tiesību aktos, kurā ģimenes locekļi dzīvo, ir paredzēti ģimenes pabalsti, tad tiesības uz ģimenes pabalstiem, kas maksājami saskaņā ar citas dalībvalsts tiesību aktiem, attiecīgā gadījumā saskaņā ar 73. vai 74. pantu, tiek apturētas līdz tādai summai, kas paredzēta pirmās dalībvalsts tiesību aktos.

2. Ja tajās dalībvalstīs, kurās dzīvo ģimenes locekļi, nav iesniegts pieteikums uz pabalstiem, tad otras dalībvalsts kompetentā institūcija var piemērot 1. punktu tā, it kā pabalsti būtu piešķirti pirmajā dalībvalstī.

76.a pants

Studenti

72. panta noteikumi pēc analoģijas attiecas uz studentiem.

NODAĻA

PABALSTI PENSIONĀRU APGĀDĪBĀ ESOŠIEM BĒRNIEM UN BĀREŅIE

77. pants

Pensionāru apgādībā esoši bērni

1. Šajā pantā termins “pabalsti” nozīmē ģimenes pabalstus personām, kas saņem vecuma pensiju, invaliditātes pensiju vai pensiju par nelaimes gadījumu darbā vai par arodslimību, un šādu pensiju palielinājumus vai piemaksas pie šādām pensijām attiecībā uz šādu pensionāru bērniem, izņemot tādas piemaksas, kas piešķirtas saskaņā ar apdrošināšanas sistēmām pret nelaimes gadījumiem darbā un arodslimībām.

2. Pabalstus piešķir saskaņā ar šādiem noteikumiem, neatkarīgi no tā, kurā dalībvalstī dzīvo pensionārs vai bērni:

a) pensionāram, kurš saņem pensiju saskaņā ar vienas vienīgas dalībvalsts tiesību aktiem — saskaņā ar tās dalībvalsts tiesību aktiem, kura ir atbildīga par pensiju;

b) pensionāram, kurš saņem pensiju saskaņā ar vairāk nekā vienas dalībvalsts tiesību aktiem:

i) saskaņā ar jebkuras šādas dalībvalsts tiesību aktiem, kurā viņš dzīvo, ar noteikumu, ka, attiecīgā gadījumā ņemot vērā 79. panta 1. punkta a) apakšpunktu, tiesības uz vienu no 1. punktā minētajiem pabalstiem ir iegūtas saskaņā ar šīs valsts tiesību aktiem, vai

ii) citos gadījumos — saskaņā ar tiem tiesību aktiem, kuri uz viņu attiekušies visilgāk, ar noteikumu, ka, attiecīgā gadījumā ņemot vērā 79. panta 1. punkta a) apakšpunktu, tiesības uz vienu no 1. punktā minētajiem pabalstiem ir iegūtas saskaņā ar šādiem tiesību aktiem; ja saskaņā ar šādiem tiesību aktiem nav iegūtas tiesības uz pabalstu, tad nosacījumus šādu tiesību iegūšanai saskaņā ar citu attiecīgo dalībvalstu tiesību aktiem izskata tādu apdrošināšanas vai dzīvesvietas laika posmu ilgumu dilstošā secībā, kuri pabeigti saskaņā ar šo dalībvalstu tiesību aktiem.

78. pants

Bāreņi

1. Šajā pantā termins “pabalsti” nozīmē ģimenes pabalstus un attiecīgos gadījumos papildu vai īpašus pabalstus bāreņiem.

2. Bāreņu pabalstus piešķir saskaņā ar šādiem noteikumiem, neatkarīgi no tā, kurā dalībvalstī dzīvo bārenis vai tā fiziskā vai juridiskā persona, kas viņu faktiski uztur:

a) tāda miruša darbinieka vai pašnodarbinātas personas bārenim, uz kuru attiekušies vienas dalībvalsts tiesību akti — vienīgi saskaņā ar šīs valsts tiesību aktiem;

b) tāda miruša darbinieka vai pašnodarbinātas personas bārenim, uz kuru attiekušies vairāku dalībvalstu tiesību akti:

i) saskaņā ar tās dalībvalsts tiesību aktiem, kurā bārenis dzīvo, ar noteikumu, ka, attiecīgā gadījumā ņemot vērā 79. panta 1. punkta a) apakšpunktu, tiesības uz vienu no 1. punktā minētajiem pabalstiem ir iegūtas saskaņā ar šīs valsts tiesību aktiem;

ii) citos gadījumos — saskaņā ar tās dalībvalsts tiesību aktiem, kas uz mirušo darbinieku attiekušies visilgāk, ar noteikumu, ka, attiecīgā gadījumā ņemot vērā 79. panta 1. punkta a) apakšpunktu, tiesības uz vienu no 1. punktā minētajiem pabalstiem ir iegūtas saskaņā ar šīs valsts tiesību aktiem; ja saskaņā ar šādiem tiesību aktiem nav iegūtas tiesības, tad nosacījumus šādu tiesību iegūšanai saskaņā ar pārējo dalībvalstu tiesību aktiem izskata tādu apdrošināšanas vai dzīvesvietas laika posmu ilgumu dilstošā secībā, kuri pabeigti saskaņā ar šo dalībvalstu tiesību aktiem.

Dalībvalsts tiesību akti, kas piemērojami attiecībā uz noteikumiem par 77. pantā minētajiem pabalstiem pensionāru bērniem, tomēr turpina būt piemērojami pēc minētā pensionāra nāves attiecībā uz noteikumiem par pabalstiem viņa bāreņiem.

78.a pants

Bāreņu pabalstus, izņemot tos, ko saskaņā ar apdrošināšanas sistēmām piešķir par nelaimes gadījumiem darbā un arodslimībām, uzskata par “pabalstiem”, uz ko attiecas 78. panta 1. punkts, ja mirušais jebkad ir bijis iekļauts sistēmā, kas paredz tikai ģimenes pabalstus vai papildu vai īpašus pabalstus bāreņiem. Šīs sistēmas ir uzskaitītas VIII pielikumā.

79. pants (7)

Kopīgie noteikumi par pabalstiem pensionāru apgādībā esošiem bērniem un bāreņiem

1. Pabalstus ►M5 77., 78. un 78.a ◄ panta nozīmē saskaņā ar tiesību aktiem, kas noteikti, piemērojot minētos pantus, nodrošina tā institūcija, kas ir atbildīga par šādu tiesību aktu piemērošanu, uz sava rēķina tā, it kā uz pensionāru vai mirušo darbinieku būtu attiekušies vienīgi kompetentās valsts tiesību akti.

Tomēr:

a) ja šajos tiesību aktos noteikts, ka tiesību uz pabalstiem iegūšana, saglabāšana vai atgūšana ir atkarīga no apdrošināšanas, nodarbinātības vai pašnodarbinātības laika posmu ilguma, šādu ilgumu nosaka, attiecīgā gadījumā ņemot vērā 45. vai 72. pantu;

b) ja šajos tiesību aktos noteikts, ka pabalstu summu aprēķina, ņemot par pamatu pensijas lielumu, vai ka tā ir atkarīga no apdrošināšanas laika posmu ilguma, šo pabalstu summu aprēķina, ņemot par pamatu teorētisko summu, kas noteikta saskaņā ar 46. panta 2. punktu.

2. Gadījumā, kad, piemērojot 77. panta 2. punkta b) apakšpunkta ii) daļā un 78. panta 2. punkta b) apakšpunkta ii) daļā izklāstītos noteikumus, atbildīgas kļūtu vairākas dalībvalstis, pastāvot vienādam attiecīgo laika posmu garumam, pabalstus ►M5 77., 78. vai 78.a ◄ panta nozīmē piešķir saskaņā ar tās dalībvalsts tiesību aktiem, kuri uz darbinieku attiekušies visvēlāk.

3. Tiesības uz pabalstiem, kas pienākas saskaņā ar valsts tiesību aktiem vai saskaņā ar ar 2. punktu un ►M5 77., 78. un 78.a ◄ pantu, aptur, ja bērniem iestājas tiesības uz ģimenes pabalstiem vai ģimenes piemaksām saskaņā ar kādas dalībvalsts tiesību aktiem sakarā ar profesionālu darbību. Šādā gadījumā attiecīgās personas uzskata par darbinieka vai pašnodarbinātas personas ģimenes locekļiem.

79.a pants

Noteikumi, kas attiecas uz to bāreņu pabalstiem, kuri ir tiesīgi saņemt pensijas saskaņā ar valsts civildienesta ierēdņu īpašo sistēmu

1. Neatkarīgi no ►M5 78.a pants ◄ bāreņa pensijas, ko piešķir saskaņā ar valsts civildienesta ierēdņu īpašo sistēmu, aprēķina saskaņā ar 3. nodaļu.

2. Ja 1. punktā paredzētajā gadījumā apdrošināšanas, nodarbinātības, pašnodarbinātības vai dzīvesvietas laika posmi arī ir pabeigti saskaņā ar vispārējo sistēmu, pabalstus, ko paredz šī vispārējā sistēma, izmaksā saskaņā ar 8. nodaļu ►M5 ja vien 44. panta 3. punktā nav paredzēts citādi ◄ . Apdrošināšanas, pašnodarbinātības vai nodarbinātības laika posmus, kas pabeigti saskaņā ar valsts civildienesta ierēdņu īpašās sistēmas tiesību aktiem, vai laika posmus, ko saskaņā ar šīs dalībvalsts tiesību aktiem uzskata par ekvivalentiem šādiem laika posmiem, vajadzības gadījumā ņem vērā, iegūstot, saglabājot vai atjaunojot tiesības saņemt pabalstu saskaņā ar šīs vispārējas sistēmas tiesību aktiem.

SADAĻA

MIGRĒJOŠO DARBA ŅĒMĒJU SOCIĀLĀ NODROŠINĀJUMA ADMINISTRATĪVĀ KOMISIJA

80. pants

Komisijas sastāvs un darba metodes

1. Pie Komisijas izveido Migrējošo darba ņēmēju sociālā nodrošinājuma administratīvo komisiju (še turpmāk sauktu “Administratīvā komisija”), kuru veido katras dalībvalsts valdības pārstāvis, nepieciešamības gadījumā palīdzot ekspertiem padomdevējiem. Komisijas pārstāvis piedalās Administratīvās komisijas sanāksmēs padomdevēja statusā.

2. Administratīvajai komisijai tehniskos jautājumos palīdz Starptautiskā darba organizācija saskaņā ar nolīgumiem, ko šajā nolūkā noslēgusi Eiropas Ekonomikas kopiena un Starptautiskā darba organizācija.

3. Administratīvās komisijas noteikumus sastāda, savstarpēji vienojoties tās dalībniekiem.

Lēmumus 81. panta a) punktā minēto jautājumu skaidrojumā pieņem vienpātīgi. Tiem piešķir pienācīgu publicitāti.

4. Sekretariāta pakalpojumus Administratīvajai komisijai nodrošina Komisija.

81. pants

Administratīvās komisijas uzdevumi

Administratīvajai komisijai ir šādi pienākumi:

a) nodarboties ar visiem administratīviem jautājumiem un to jautājumu skaidrojumu, kas izriet no šīs regulas un tai sekojošām regulām, vai no jebkura noslēgtā nolīguma vai vienošanās, neskarot attiecīgo iestāžu, institūciju un personu tiesības izmantot procedūras un vērsties pie tiesu iestādēm, kas paredzētas dalībvalstu tiesību aktos, šajā regulā vai Līgumā;

b) pēc kompetento iestāžu, institūciju un dalībvalstu tiesu pieprasījuma veikt visus dokumentu tulkojumus attiecībā uz šīs regulas ieviešanu, un jo īpaši tulkojumus prasījumiem, ko iesniegušas personas, kurām var būt tiesības uz pabalstu saskaņā ar šīs regulas noteikumiem;

c) veicināt un attīstīt sadarbību starp dalībvalstīm sociālā nodrošinājuma jautājumos, jo īpaši attiecībā uz veselības aizsardzību un sociāliem jautājumiem kopīgās interesēs;

▼M1

d) lai sekmētu un attīstītu sadarbību starp dalībvalstīm, modernizējot informācijas apmaiņas kārtību, konkrēti, pielāgojot informācijas plūsmu iestāžu starpā telemātiskās apmaiņas nolūkā, ņemot vērā informācijas apstrādes attīstību katrā dalībvalstī. Šādas modernizācijas pamatmērķis ir paātrināt pabalstu piešķiršanu;

e) apkopot tos faktorus, kas jāņem vērā, lai izveidotu norēķinus attiecībā uz izmaksām, kuras saskaņā ar šo regulu jāsedz dalībvalstu institūcijām, un pieņemt ikgadējos norēķinus starp minētajām institūcijām;

f) uzņemties citas funkcijas, kas atbilst tās kompetencei saskaņā ar šo regulu un turpmākajām regulām vai jebkādu nolīgumu un vienošanos;

g) iesniegt Komisijai priekšlikumus turpmāku regulu izstrādāšanai un šīs un turpmāko regulu pārskatīšanai.

SADAĻA

MIGRĒJOŠO DARBA ŅĒMĒJU SOCIĀLĀ NODROŠINĀJUMA PADOMDEVĒJA KOMITEJA

82. pants (B)

Komitejas izveidošana, sastāvs un darba metodes

1. Ar šo tiek izveidota Migrējošo darba ņēmēju sociālā nodrošinājuma padomdevēja komiteja (še turpmāk saukta “Padomdevēja komiteja”), kurā ir ►M10 162 ◄ locekļu — no katras dalībvalsts:

a) divi valdības pārstāvji, no kuriem vismaz vienam jābūt Administratīvās komisijas loceklim;

b) divi arodbiedrību pārstāvji;

c) divi darba devēju organizāciju pārstāvji.

Katrai no iepriekš minētajām kategorijām norīko vietnieku attiecībā uz katru dalībvalsti.

2. Padomdevējas komitejas locekļus un viņu vietniekus ieceļ Padome, kura, izvēloties pārstāvjus no arodbiedrībām un darba devēju organizācijām, cenšas Komitejā panākt dažādo nozaru taisnīgu pārstāvību.

Komisijas locekļu un viņu vietnieku sarakstu Padome publicē Eiropas Kopienu Oficiālajā Vēstnesī.

3. Locekļu un viņu vietnieku pilnvaru termiņš ir divi gadi. Viņus var iecelt amatā atkārtoti. Pilnvaru laikam beidzoties, locekļi un viņu vietnieki paliek amatā līdz viņu aizstāšanai vai atkārtotai iecelšanai.

4. Padomdevējas komitejas priekšsēdētājs ir Komisijas pārstāvis. Priekšsēdētājs nebalso.

5. Padomdevēja komiteja sapulcējas vismaz reizi gadā. To sasauc priekšsēdētājs vai nu pēc savas ierosmes, vai pēc viņam iesniegta rakstiska pieprasījuma, ko pieprasa vismaz viena trešdaļa locekļu. Šādā pieteikumā jābūt konkrētiem priekšlikumiem attiecībā uz darba kārtību.

6. Pēc priekšsēdētāja ierosinājuma Padomdevēja komiteja var nolemt izņēmuma apstākļos izmantot jebkuras tādas personas vai organizāciju pārstāvja padomus, kam ir liela pieredze sociālā nodrošinājuma lietās. Turklāt Komiteja saņem tehnisko palīdzību no Starptautiskās darba organizācijas ar tādiem pašiem nosacījumiem kā Administratīvā komisija, balstoties uz nolīgumu, kas noslēgts starp Eiropas Kopienu un Starptautisko darba organizāciju.

7. Padomdevējas komitejas atzinumos un priekšlikumos jābūt to iemeslu izklāstam, uz ko tie balstīti. Tos pieņem ar absolūto balsu vairākumu.

Komiteja ar tās locekļu vairākumu sastāda savu reglamentu, ko apstiprina Padome pēc tam, kad saņemts Komisijas atzinums.

8. Sekretariāta pakalpojumus Padomdevējai komitejai nodrošina Komisija.

83. pants

Padomdevējas komitejas uzdevumi

Padomdevēja komiteja pēc Eiropas Ekonomikas kopienu komisijas vai Administratīvās komisijas pieprasījuma vai pēc savas ierosmes ir pilnvarota:

a) pārbaudīt vispārīgus jautājumus vai principiālus jautājumus un problēmas, kas rodas no tādas regulas īstenošanas, kas pieņemta sakarā ar Līguma 51. pantu;

b) sniegt Administratīvajai komisijai atzinumus par lietām, kā arī jebkādus regulu pārskatīšanas priekšlikumus.

SADAĻA

DAŽĀDI NOTEIKUMI

84. pants (7)

Sadarbība starp kompetentām iestādēm

1. Dalībvalstu kompetentās iestādes sniedz cita citai visu informāciju, kas attiecas uz:

a) pasākumiem, kuri veikti šīs regulas īstenošanai;

b) pārmaiņām šo valstu tiesību aktos, kuras varētu ietekmēt šīs regulas īstenošanu.

2. Šīs regulas īstenošanas nolūkā dalībvalstu iestādes un institūcijas atvēl savus birojus un rīkojas tā, it kā īstenotu pašas savus tiesību aktus. Minēto iestāžu un institūciju sniegtā administratīvā palīdzība parasti ir bez maksas. Tomēr dalībvalstu kompetentās iestādes var vienoties par noteiktu izdevumu kompensēšanu.

3. Šīs regulas īstenošanas nolūkos dalībvalstu iestādes un institūcijas var tieši sazināties cita ar citu un ar attiecīgajām personām vai viņu pārstāvjiem.

4. Dalībvalsts iestādes, institūcijas un tiesu iestādes nevar noraidīt prasības vai citus tām iesniegtus dokumentus, kā pamatu minot to, ka tie ir rakstīti kādas citas dalībvalsts oficiālajā valodā. Tās attiecīgā gadījumā izmanto 81. panta b) punktu.

a) Ja saskaņā ar šo regulu vai saskaņā ar 98. pantā minēto ieviešanas regulu dalībvalsts iestādes vai institūcijas dara zināmus citas dalībvalsts iestādēm vai institūcijām personas datus, tad uz šo saziņu attiecas tās datu aizsardzības tiesību normas, kuras noteikusi dalībvalsts, kas nodrošina šos datus.

Uz jebkādu turpmāku šo datu pārsūtīšanu, kā arī to uzglabāšanu, grozīšanu un iznīcināšanu attiecas saņēmējas dalībvalsts tiesību akti par datu aizsardzību.

b) Personas datu izmantošana citiem mērķiem, nevis sociālajai nodrošināšanai, notiek atkarībā no attiecīgās personas piekrišanas vai saskaņā ar citām garantijām, ko paredz valsts tiesību akti.

84.a pants

Attiecības starp iestādēm un personām, uz ko attiecas šī regula

1. Lai nodrošinātu šīs regulas pareizu īstenošanu, iestādēm un personām, uz kurām attiecas šī regula, ir savstarpējas informēšanas un sadarbības pienākums.

Iestādes saskaņā ar labas pārvaldības principu atbild uz visiem pieprasījumiem pieņemamā termiņā un šajā sakarā attiecīgajām personām sniedz visu informāciju, kas vajadzīga, lai tās varētu izmantot tiesības, kas tām piešķirtas saskaņā ar šo regulu.

Attiecīgās personas cik iespējams drīz informē kompetentās valsts un dzīvesvietas valsts iestādes par visām izmaiņām, kas saistītas ar viņu pašu vai viņa ģimeni un kas ietekmē viņu tiesības saņemt pabalstus saskaņā ar šo regulu.

2. Ja netiek ievērots 1. punkta trešajā daļā minētais pienākums sniegt informāciju, saskaņā ar valsts tiesību aktiem var piemērot samērīgus pasākumus. Tomēr šie pasākumi ir līdzvērtīgi pasākumiem, ko līdzīgās situācijās piemēro saskaņā ar valsts tiesību aktiem, un to dēļ attiecīgās personas nezaudē iespēju un tām nav pārmērīgi grūti praktiski izmantot tiesības, kuras tiem piešķirtas saskaņā ar šo regulu.

3. Ja ir sarežģīti interpretēt vai piemērot šo regulu un tādēļ varētu tikt apdraudētas tās personas tiesības, uz ko tā attiecas, kompetentās valsts vai attiecīgās personas dzīvesvietas valsts iestādes sazinās ar attiecīgās dalībvalsts(–u) iestādi(–ēm). Ja pienācīgā termiņā nav iespējams rast risinājumu, attiecīgās iestādes var lūgt iejaukties administratīvo komisiju.

85. pants

Atbrīvojumi no nodokļiem vai to samazinājums. Atbrīvojums no autentifikācijas

1. Jebkādu atbrīvojumu no nodokļiem, valsts nodevām, notariālo darbību vai reģistrācijas maksas vai to samazinājumu, kas paredzēts kādas dalībvalsts tiesību aktos attiecībā uz apliecībām vai dokumentiem, kuri jāuzrāda šīs valsts tiesību aktu nolūkā, attiecina arī uz līdzīgiem dokumentiem, kuri jāuzrāda citas dalībvalsts tiesību aktu nolūkā vai šīs regulas nolūkā.

2. Jebkuras deklarācijas, dokumentus un sertifikātus, kas jāuzrāda šīs regulas vajadzībām, no autentifikācijas atbrīvo diplomātiskās vai konsulārās iestādes.

▼M1

3. Elektronisko ziņu, ko institūcija nosūtījusi saskaņā ar šīs regulas noteikumiem un izpildes regulu, citas dalībvalsts iestāde vai institūcija nevar noraidīt, pamatojoties uz to, ka tā saņemta ar elektronisku līdzekļu palīdzību, ja saņēmējinstitūcija atzinusi savas iespējas saņemt elektroniskus ziņojumus. Šādu ziņu reproducēšana un ierakstīšana uzskatāma par pareizu un precīzu oriģinālā dokumenta reprodukciju vai ar to saistītās informācijas ierakstu, kamēr nav pierādīts pretējais.

Elektroniska ziņa uzskatāma par derīgu, ja datorsistēmai, kurā ziņa ierakstīta, ir nepieciešamie drošības līdzekļi, lai novērstu jebkādus ierakstu grozījumus, to izpaušanu vai pieejamību. Jebkurā laikā jābūt iespējamam reproducēt ierakstīto informāciju tieši salasāmā formā. Nododot elektronisku ziņu no vienas sociālā nodrošinājuma institūcijas otrai, jāveic attiecīgi drošības pasākumi saskaņā ar Kopienas noteikumiem.

86. pants (14)

Prasības pieteikumi, deklarācijas vai sūdzības, kas iesniegtas tādas dalībvalsts iestādē, institūcijā vai tiesā, kura nav kompetentā valsts

1. Jebkuru prasības pieteikumu, deklarāciju vai sūdzību, kas atbilstīgi kādas dalībvalsts tiesību aktiem būtu noteiktajā termiņā jāiesniedz šīs valsts iestādē, institūcijā vai tiesā, pieņem, ja šāds dokuments šajā pašā termiņā ir iesniegts atbilstīgā citas dalībvalsts iestādē, institūcijā vai tiesā. Šādā gadījumā tā iestāde, institūcija vai tiesa, kas saņēmusi prasības pieteikumu, deklarāciju vai sūdzību, nekavējoties nosūta to pirmās valsts kompetentajai iestādei, institūcijai vai tiesai vai nu tieši, vai ar attiecīgās dalībvalsts kompetentu iestāžu starpniecību. Dienu, kurā šādi prasības pieteikumi, deklarācijas vai sūdzības iesniegtas otrās valsts iestādē, institūcijā vai tiesā, uzskata par to iesniegšanas dienu kompetentajā iestādē, institūcijā vai tiesā.

2. Ja persona, kurai ir šādas tiesības saskaņā ar kādas dalībvalsts tiesību aktiem, ir iesniegusi šai valstij prasību par ģimenes pabalstiem, lai gan tā pēc tiesību prioritāšu secības neatrodas šīs valsts piekritībā, tad šīs pirmās prasības pieteikšanas datumu uzskata par tās iesniegšanas datumu kompetentajai iestādei, institūcijai vai tiesu iestādei, ja persona, kurai ir šādas tiesības saskaņā ar šīs valsts tiesību aktiem, iesniedz jaunu pieteikumu tajā dalībvalstī, kuras piekritībā tā ir pēc tiesību prioritāšu secības. Otrajam pieteikumam jābūt iesniegtam viena gada laikā pēc paziņojuma par pirmā pieteikuma noraidījumu vai pēc pabalstu maksājumu pārtraukšanas pirmajā dalībvalstī.

87. pants

Medicīniskā izmeklēšana

1. Medicīnisko izmeklēšanu, kas paredzēta kādas dalībvalsts tiesību aktos, pēc kompetentās institūcijas pieprasījuma otrā dalībvalstī var veikt tās personas uzturēšanās vietas vai dzīvesvietas institūcija, kurai ir tiesības uz pabalstiem, saskaņā ar 98. pantā minētajā īstenošanas regulā paredzētajiem nosacījumiem vai, ja tādu nav, saskaņā ar tādiem nosacījumiem, par ko savstarpēji vienojušās attiecīgo dalībvalstu kompetentās iestādes.

2. Medicīnisko izmeklēšanu, kas veiktas saskaņā ar 1. punktā izklāstītajiem nosacījumiem, uzskata par tādu, kas veikta kompetentajā valstī.

88. pants

Tādu naudas summu pārvedumi no vienas dalībvalsts uz citu, kas maksājamas saskaņā ar šo regulu

Attiecīgā gadījumā naudas pārvedumus, kas veicami saskaņā ar šo regulu, veic saskaņā ar atbilstīgiem nolīgumiem starp attiecīgajām dalībvalstīm, kuri ir spēkā pārveduma laikā. Ja starp divām dalībvalstīm nepastāv šādi nolīgumi, minēto valstu kompetentās iestādes vai tās iestādes, kas ir atbildīgas par starptautiskajiem maksājumiem, savstarpēji vienojoties, nosaka vajadzīgos pasākumus šādu pārvedumu veikšanai.

89. pants

Īpaša kārtība noteiktu tiesību aktu īstenošanai

Šīs regulas VI pielikumā izklāstīta īpaša kārtība, lai īstenotu konkrētu dalībvalstu tiesību aktus.

90. pants (8)

…

91. pants

Iemaksas no darba devējiem vai uzņēmumiem, kuru juridiskā adrese vai uzņēmējdarbības vieta nav kompetentajā dalībvalstī

Darba devējam nav pienākuma veikt palielinātas iemaksas tādu iemeslu dēļ, ka viņa uzņēmējdarbības vieta vai juridiskā adrese, vai viņa uzņēmuma uzņēmējdarbības vieta ir tādā dalībvalstī, kas nav kompetentā valsts.

92. pants

Iemaksu iekasēšana

1. Iemaksas, kas veicamas par labu kādas dalībvalsts institūcijai, var iekasēt citā dalībvalstī saskaņā ar tādu administratīvo kārtību un ar tādām garantijām un privilēģijām, kas piemērojamas iemaksām, kuras veicamas par labu atbilstīgai pēdējās še minētās valsts institūcijai.

2. Šā panta 1. punkta ieviešanas kārtību, ciktāl nepieciešams, reglamentē ar 98. pantā minēto īstenošanas regulu vai ar nolīgumu palīdzību, kas noslēgti starp dalībvalstīm. Šāda ieviešanas kārtība var ietvert arī kārtību maksājumu piespiedu iekasēšanai.

93. pants

Par pabalstiem atbildīgo institūciju tiesības attiecībā pret kompetentām trešām personām

1. Ja kāda persona saskaņā ar kādas dalībvalsts tiesību aktiem saņem pabalstus attiecībā uz kaitējumu, ko radījusi citā valstī gūta trauma, jebkuras tās institūcijas tiesības, kas ir atbildīga par pabalstiem, attiecībā pret tādu trešo personu, kurai ir jāsamaksā par nodarītajiem zaudējumiem, reglamentē šādi noteikumi:

a) ja šai par pabalstiem kompetentajai institūcijai saskaņā ar tiesību aktiem, ko tā piemēro, pastāv subrogācija attiecībā uz tiesībām, kādas ir saņēmējam pret trešo personu, šādu subrogāciju atzīst visas dalībvalstis;

b) ja minētajai institūcijai pastāv tiešas tiesības pret trešo personu, šādas tiesības atzīst visas dalībvalstis.

2. Ja kāda persona saskaņā ar vienas valsts tiesību aktiem saņem pabalstus saistībā ar kaitējumu, ko radījusi citā dalībvalstī gūta trauma, minētos tiesību aktus, kas nosaka to, kādos gadījumos ir izslēdzama darba devēju vai viņu darbinieku civiltiesiskā atbildība, piemēro attiecībā uz minēto personu vai uz to institūciju, kas ir atbildīga par pabalstiem.

Šā panta 1. punktu piemēro arī visām par pabalstu atbildīgo institūciju tiesībām attiecībā pret darba devēju vai viņa darbiniekiem gadījumos, kad netiek izslēgta viņu atbildība.

3. Ja saskaņā ar 36. panta 3. punktu un/vai 63. panta 3. punktu divas vai vairākas dalībvalstis vai šo valstu kompetentās iestādes ir noslēgušas nolīgumu par to jurisdikcijā esošo institūciju atteikšanos no savstarpējiem kompensācijas norēķiniem, tad jebkādas tiesības, kas rodas pret atbildīgo trešo personu, reglamentē šādi noteikumi:

a) ja uzturēšanās vai dzīvesvietas dalībvalsts institūcija piešķir pabalstus personai attiecībā uz kaitējumu, kas nodarīts tās teritorijā, tad šī institūcija saskaņā ar tiesību aktiem, ko tā piemēro, īsteno tiesības uz subrogāciju vai tiešo darbību pret trešo personu, kas ir atbildīga par kaitējuma atlīdzības nodrošināšanu;

b) lai īstenotu a) apakšpunktu:

i) personu, kas saņem pabalstus, uzskata par apdrošinātu uzturēšanās vai dzīvesvietas institūcijā

ii) šo institūciju uzskata par debitoru institūciju;

c) šā panta 1. un 2. punktu turpina piemērot attiecībā uz jebkādu pabalstu, ko neaptver šajā punktā minētais nolīgums par atteikšanos.

VII

SADAĻA

PĀREJAS UN NOBEIGUMA NOTEIKUMI

94. pants (7) (8) (11) (12)

Pārejas noteikumi darbiniekiem

1. Saskaņā ar šo regulu nevar iegūt tiesības attiecībā uz laika posmu pirms 1972. gada 1. oktobra vai pirms dienas, kad tā stājusies spēkā attiecīgajā dalībvalstī vai kādā šīs valsts teritorijas daļā.

2. Visus apdrošināšanas laika posmus un, attiecīgā gadījumā, visus nodarbinātības vai dzīvesvietas laika posmus, kas pabeigti saskaņā ar kādas dalībvalsts tiesību aktiem pirms 1972. gada 1. oktobra vai pirms tās spēkā stāšanās dienas šajā dalībvalstī vai kādā tās teritorijas daļā, ņem vērā, lai noteiktu tiesības uz pabalstiem, kas iegūtas saskaņā ar šo regulu.

3. Ja vien šā panta 1. punktā nav noteikts citādi, saskaņā ar šo regulu tomēr iegūst arī tiesības, kuras attiecas uz tādu gadījumu, kas noticis pirms 1972. gada 1. oktobra vai pirms tās regulas spēkā stāšanās dienas attiecīgajā dalībvalstī vai kādā šīs valsts teritorijas daļā.

4. Jebkādu pabalstu, kas nav piešķirts vai ir apturēts attiecīgās personas pilsonības vai dzīvesvietas apsvērumu dēļ, var pēc attiecīgās personas pieteikuma piešķirt vai atjaunot ar darbības laiku, sākot no 1972. gada 1. oktobra vai no šīs regulas spēkā stāšanās dienas attiecīgajā dalībvalstī vai kādā šīs valsts teritorijas daļā, ar noteikumu, ka iepriekš noteiktās tiesības nav kļuvušas par pamatu vienreizējam maksājumam.

5. Tādas personas tiesības, kurai pensija piešķirta pirms 1972. gada 1. oktobra vai pirms šīs regulas spēkā stāšanās dienas attiecīgajā dalībvalstī vai kādā šīs valsts teritorijas daļā, var pēc attiecīgās personas pieteikuma pārskatīt, ievērojot šo regulu. Šis noteikums attiecas arī uz pārējiem 78. pantā minētajiem pabalstiem.

6. Ja divu gadu laikā kopš 1972. gada 1. oktobra vai kopš šīs regulas spēkā stāšanās dienas attiecīgajā dalībvalstī ir iesniegts šā panta 4. vai 5. punktā minēts pieteikums, tad tiesības, ko iegūst saskaņā ar šo regulu, ir spēkā no šīs dienas, un pret attiecīgo personu nevar lietot nevienas dalībvalsts tiesību aktus par tiesību zaudēšanu vai tiesību izbeigšanos noilguma dēļ.

Tādi paši noteikumi ir spēkā attiecībā uz šīs regulas piemērošanu tajā teritorijā, kas 1990. gada 3. oktobrī kļuva par Vācijas Federatīvās Republikas daļu, ar noteikumu, ka 4. vai 5. apakšpunktā minētais pieteikums ir iesniegts divu gadu laikā kopš 1992. gada 1. jūnija.

7. Ja 4. un 5. punktā minēto pieteikumu iesniedz pēc tam, kad ir beidzies divu gadu laikposms pēc 1972. gada 1. oktobra vai pēc šīs regulas spēkā stāšanās dienas attiecīgajā dalībvalstī, tad tiesības, kas nav zaudētas un ko neliedz ierobežojumi, ir spēkā no pieteikuma iesniegšanas dienas, izņemot gadījumus, kad ir piemērojami personai izdevīgāki kādas dalībvalsts tiesību akti.

Tādi paši noteikumi ir spēkā attiecībā uz šīs regulas piemērošanu tajās teritorijās, kas 1990. gada 3. oktobrī kļuva par Vācijas Federatīvās Republikas daļu, ar noteikumu, ka 4. vai 5. punktā minētais pieteikums ir iesniegts pēc tam, kad ir pagājuši divi gadi kopš 1992. gada 1. jūnija.

8. Sklerogēnās pneimokoniozes gadījumā 57. panta 5. punkts attiecas uz naudas pabalstiem par arodslimību, kuru izmaksas nevarēja sadalīt šo institūciju starpā pirms 1972. gada 1. oktobra, ja nebija nolīguma starp attiecīgajām institūcijām.

9. Ģimenes pabalstus, ko 1989. gada 15. novembrī darbinieki, kuri strādā Francijā, vai bez darba palikuši darba ņēmēji, kuri saņem bezdarbnieka pabalstus saskaņā ar Francijas tiesību aktiem, saņēma attiecībā uz tiem saviem ģimenes locekļiem, kas dzīvo citā dalībvalstī, turpina maksāt ar tādām likmēm, tajās robežās un saskaņā ar tām procedūrām, kas bija spēkā šajā dienā, ciktāl to summa nepārsniedz tādu pabalstu summu, kas būtu maksājama no 1989. gada 16. novembra, un ciktāl uz šīm personām attiecas Francijas tiesību akti. Neņem vērā pārtraukumus, kas ilgst mazāk nekā vienu mēnesi, nedz arī laika posmus, kad tiek saņemti bezdarbnieka vai slimības pabalsti.

Šā punkta izpildes procedūru un jo īpaši šo pabalstu izmaksu sadalījumu nosaka, savstarpēji vienojoties attiecīgajām dalībvalstīm vai to kompetentajām iestādēm pēc tam, kad Administratīvā komisija ir sniegusi savu atzinumu.

10. To personu tiesības, kurām pensijas piešķirtas pirms 45. panta 6. punkta stāšanās spēkā, pēc viņu pieprasījuma var pārskatīt saskaņā ar 45. panta 6. punktu.

95. pants (6) (12)

Pārejas noteikumi pašnodarbinātām personām

1. Saskaņā ar šo regulu nevar iegūt tiesības attiecībā uz laika posmu pirms 1982. gada 1. jūlija vai pirms tās spēkā stāšanās dienas attiecīgajā dalībvalstī vai šīs valsts teritorijas daļā.

2. Visus apdrošināšanas laika posmus un, attiecīgā gadījumā, visus nodarbinātības laika posmus pašnodarbinātas personas statusā vai dzīvesvietas laika posmus, kas pabeigti saskaņā ar kādas dalībvalsts tiesību aktiem pirms 1982. gada 1. jūlija vai pirms šīs regulas ieviešanas dienas šajā dalībvalstī vai kādā tās teritorijas daļā, ņem vērā, lai noteiktu tiesības uz pabalstiem, kuras iegūtas saskaņā ar šo regulu.

3. Ja vien šā panta 1. punktā nav noteikts citādi, saskaņā ar šo regulu tomēr iegūst tiesības, kuras attiecas uz tādu gadījumu, kas noticis pirms 1982. gada 1. jūlija vai pirms šīs regulas spēkā stāšanās dienas attiecīgajā dalībvalstī vai kādā šīs valsts teritorijas daļā.

4. Jebkādu pabalstu, kas nav piešķirts vai ir apturēts attiecīgās personas pilsonības vai dzīvesvietas apsvērumu dēļ, var pēc attiecīgās personas pieteikuma piešķirt vai atjaunot ar darbības laiku, sākot no 1982. gada 1. jūlija vai no šīs regulas ieviešanas dienas attiecīgajā dalībvalstī vai kādā šīs valsts teritorijas daļā, ar noteikumu, ka iepriekš noteiktās tiesības nav kļuvušas par pamatu vienreizējas kopsummas maksājumam.

5. Tādas personas tiesības, kurai pensija piešķirta pirms 1982. gada 1. jūlija vai pirms šīs regulas ieviešanas dienas attiecīgajā dalībvalstī vai kādā šīs valsts teritorijas daļā, var pēc attiecīgās personas pieteikuma pārskatīt, ievērojot šo regulu. Šis noteikums attiecas arī uz pārējiem 78. pantā minētajiem pabalstiem.

6. Ja divu gadu laikā kopš 1982. gada 1. jūlija vai kopš šīs regulas ieviešanas dienas attiecīgajā dalībvalstī ir iesniegts šā panta 4. vai 5. punktā minēts pieteikums, tad tiesības, ko iegūst saskaņā ar šo regulu, ir spēkā no šīs dienas, un pret attiecīgo personu nevar lietot nevienas dalībvalsts tiesību aktus par tiesību zaudēšanu vai tiesību izbeigšanos noilguma dēļ.

Tādi paši noteikumi ir spēkā attiecībā uz šīs regulas piemērošanu tajās teritorijā, kas 1990. gada 3. oktobrī kļuva par Vācijas Federatīvās Republikas daļu, ar noteikumu, ka 4. vai 5. punktā minētais pieteikums ir iesniegts divu gadu laikā kopš 1992. gada 1. jūnija.

7. Ja 4. un 5. punktā minēto pieteikumu iesniedz pēc tam, kad ir beidzies divu gadu laikposms pēc 1982. gada 1. jūlija vai pēc šīs regulas ieviešanas dienas attiecīgajā dalībvalstī, tad tiesības, kas nav zaudētas un ko neliedz ierobežojumi, ir spēkā no pieteikuma iesniegšanas dienas, izņemot gadījumus, kad ir piemērojami personai izdevīgāki kādas dalībvalsts tiesību akti.

Tādi paši noteikumi ir spēkā attiecībā uz šīs regulas piemērošanu tajā teritorijā, kas 1990. gada 3. oktobrī kļuva par Vācijas Federatīvās Republikas daļu, ar noteikumu, ka 4. vai 5. punktā minētais pieteikums ir iesniegts pēc tam, kad ir pagājuši divi gadi kopš 1992. gada 1. jūnija.

95.a pants (11)

Pārejas noteikumi Regulas (EEK) Nr. 1248/92 ( 3 ) piemērošanai

1. Saskaņā ar Regulu (EEK) Nr. 1248/92 nevar iegūt tiesības attiecībā uz laika posmu pirms 1992. gada 1. jūnija.

2. Visus apdrošināšanas laika posmus vai dzīvesvietas laika posmus, kas pabeigti saskaņā ar kādas dalībvalsts tiesību aktiem pirms 1992. gada 1. jūnija, ņem vērā, lai noteiktu tiesības uz pabalstiem saskaņā ar Regulu (EEK) Nr. 1248/92.

3. Ievērojot 1. punktu, tiesības atbilstīgi Regulai (EEK) Nr. 1248/92 iegūst arī tad, ja tās attiecas uz gadījumu, kas noticis pirms 1992. gada 1. jūnija.

4. Tādas personas tiesības, kurai pensija ir piešķirta pirms 1992. gada 1. maija, pēc šīs attiecīgās personas pieteikuma var pārskatīt, ņemot vērā Regulu (EEK) Nr. 1248/92.

5. Ja divu gadu laikā kopš 1992. gada 1. jūnija ir iesniegts šā panta 4. punktā minētais pieteikums, tad tiesības, ko iegūst saskaņā ar Regulu (EEK) Nr. 1248/92, ir spēkā no tās dienas, un pret attiecīgajām personām nevar lietot nevienas dalībvalsts tiesību aktus par tiesību zaudēšanu vai tiesību izbeigšanos noilguma dēļ.

6. Ja šā panta 4. punktā minēts pieteikums ir iesniegts pēc tam, kad beidzies divu gadu termiņš pēc 1992. gada 1. jūnija, tiesības, kas nav zaudētas un ko neliedz ierobežojumi, ir spēkā no pieteikuma iesniegšanas dienas, izņemot gadījumus, kad ir piemērojami personai izdevīgāki dalībvalsts tiesību akti.

95.b pants (14)

Pārejas noteikumi Regulas (EEK) Nr. 1247/92 ( 4 ) piemērošanai

1. Regulā (EEK) Nr. 1247/92 netiek paredzētas tiesības par laika posmiem pirms 1992. gada 1. jūnija.

2. Dzīvesvietas laika posmus un darba laika posmus darbinieka vai pašnodarbinātas personas statusā, kas pabeigti dalībvalstī pirms 1992. gada 1. jūnija, ņem vērā, nosakot tiesības, kuras iegūtas saskaņā ar Regulus (EEK) Nr. 1247/92.

3. Ievērojot 1. punktu, tiesības iegūst atbilstīgi Regulai (EEK) Nr. 1247/92 arī tādā gadījumā, ja tās attiecas uz risku, kas iestājies pirms 1992. gada 1. jūnija.

4. Visus īpašos uz iemaksām nebalstītos pabalstus, kas nav piešķirti vai ir apturēti attiecīgās personas pilsonības dēļ, pēc attiecīgās personas pieteikuma piešķir vai atjauno ar darbības laiku no 1992. gada 1. jūnija, ja vien iepriekš noteiktās tiesības nav kļuvušas par pamatu vienreizējam maksājumam.

5. Tādu personu tiesības, kurām pensija ir piešķirta pirms 1992. gada 1. jūnija, pēc šo personu pieteikuma var pārskatīt, ņemot vērā Regulu (EEK) Nr. 1247/92.

6. Ja divu gadu laikā kopš 1992. gada 1. jūnija ir iesniegts šā panta 4. vai 5. punktā minēts pieteikums, tad tiesības, ko iegūst saskaņā ar Regulu (EEK) Nr. 1247/92, ir spēkā no tās dienas, un pret attiecīgajām personām nevar lietot nevienas dalībvalsts tiesību aktus par tiesību zaudēšanu vai tiesību izbeigšanos noilguma dēļ.

7. Ja šā panta 4. vai 5. punktā minēts pieteikums ir iesniegts pēc tam, kad beidzies divu gadu termiņš pēc 1992. gada 1. jūnija, tiesības, kas nav zaudētas un ko neliedz ierobežojumi, ir spēkā no pieteikuma iesniegšanas dienas, izņemot gadījumus, kad ir piemērojami personai izdevīgāki dalībvalsts tiesību akti.

8. Regulas (EEK) Nr. 1247/92 1. panta piemērošana nevar būt par pamatu, lai atsauktu pabalstus, kurus pirms 1992. gada 1. jūnija piešķīrušas dalībvalstu kompetentās institūcijas atbilstīgi Regulas (EEK) Nr. 1408/71 III sadaļai un uz kuriem attiecas Regulas (EEK) Nr. 1408/71 10. pants.

9. Regulas (EEK) Nr. 1247/92 1. panta piemērošana nevar būt par pamatu, lai noraidītu pieteikumu par īpašu uz iemaksām nebalstītu pabalstu, ko piešķir pensijas palielinājuma veidā, ja šādu pieteikumu iesniegusi attiecīgā persona, kas ir atbildusi šā pabalsta piešķiršanas nosacījumiem pirms 1992. gada 1. jūnija, arī tad, ja šī persona dzīvo citā dalībvalstī, nevis kompetentajā dalībvalstī, ar noteikumu, ka pabalsta pieteikums ir iesniegts piecu gadu laikā, sākot no 1992. gada 1. jūnija.

10. Neatkarīgi no 1. punkta jebkuru īpašu uz iemaksām nebalstītu pabalstu, ko piešķir pensijas palielinājuma veidā un kas nav piešķirts vai ir apturēts tādēļ, ka attiecīgā persona dzīvo citā dalībvalstī, nevis kompetentajā dalībvalstī, pēc attiecīgās personas pieteikuma piešķir vai atjauno ar darbības laiku no 1992. gada 1. jūnija — pirmajā gadījumā, sākot no dienas, kad būtu bijis jāpiešķir pabalsts, un otrajā gadījumā — no pabalsta apturēšanas dienas.

11. Ja īpašus no iemaksām neatkarīgus pabalstus, kas minēti Regulas (EEK) Nr. 1408/71 4. panta 2.a punktā, vienlaikus vienai un tai pašai personai saskaņā ar minētās regulas 10.a pantu drīkst piešķirt kompetentā institūcija dalībvalstī, kurā šī persona dzīvo, un saskaņā ar šā panta 1. līdz 10. punktu — citas dalībvalsts kompetentā institūcija, tad attiecīgā persona var vienlaikus saņemt šos pabalstus, kuru kopsumma nedrīkst pārsniegt īpašā pabalsta maksimumu, uz kādu tā varētu pretendēt saskaņā ar vienu no šīm attiecīgajām tiesību sistēmām.

12. Par sīki izstrādātajiem 11. punkta piemērošanas noteikumiem, jo īpaši piemērojot samazinājuma, apturēšanas vai atcelšanas klauzulas, kas paredzētas vienas vai vairāku dalībvalstu tiesību aktos attiecībā uz minētajā punktā norādītajiem pabalstiem, kā arī par diferencētu papildu summu piešķiršanu lemj Migrējošo darba ņēmēju sociālā nodrošinājuma administratīvā komisija, vajadzības gadījumā savstarpēji vienojoties ieinteresētajām dalībvalstīm vai to kompetentajām iestādēm.

95.c pants

Pagaidu noteikumi Regulas (EK) Nr. 1606/98 piemērošanai

1. Par jebkuru laika posmu pirms 1998. gada 25. oktobra saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1606/98 ( 5 ).

2. Jebkuru apdrošināšanas laika posmu un attiecīgos gadījumos jebkuru nodarbinātības, pašnodarbinātības vai uzturēšanās laika posmu, kas pabeigts saskaņā ar dalībvalsts tiesību aktiem pirms 1998. gada 25. oktobra, ņem vērā, nosakot tiesības, kas iegūtas saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1606/98.

3. Ievērojot 1. punktu, tiesības iegūst saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1606/98, pat ja tās attiecas uz apstākļiem, kas radušies pirms 1998. gada 25. oktobra.

4. Pabalstu, kurš nav izmaksāts vai kura izmaksāšana ir atlikta sakarā ar attiecīgās personas pilsonību vai dzīvesvietu, pēc šīs personas pieprasījuma izmaksā vai atjauno no 1998. gada 25. oktobra ar noteikumu, ka tiesības, kuru dēļ pabalsts pirms tam ticis izmaksāts, nav palielinājušas vienreizējo izmaksu.

5. To personu tiesības, kurām pirms 1998. gada 25. oktobra tika piešķirta pensija, pēc to pieprasījuma var pārskatīt, ņemot vērā Regulu (EK) Nr. 1606/98. Šis noteikums attiecas arī uz citiem 78. un 79. pantā minētajiem pabalstiem tiktāl, cik tas attiecas uz 78. un 79.a pantu.

6. Ja pieprasījumu, kas minēts 4. vai 5. punktā, iesniedz divu gadu laikā, sākot ar 1998. gada 25. oktobri, tiesības, ko paredz Regula (EK) Nr. 1606/98, iegūst no šā datuma, un uz attiecīgo personu nedrīkst attiecināt jebkuras dalībvalsts tiesību aktus par tiesību atņemšanu vai zaudēšanu.

7. Ja pieprasījumu, kas minēts 4. vai 5. punktā, iesniedz vēlāk nekā divus gadus pēc 1998. gada 25. oktobra, neatņemtās vai nezudušās tiesības iegūst no šā pieprasījuma iesniegšanas datuma, ievērojot jebkādus izdevīgākus kādas dalībvalsts tiesību aktus.

95.d pants

Pārejas noteikumi, kas attiecas uz studentiem

1. Šajā regulā izklāstītās tiesības studenti, viņu ģimenes locekļi un viņus kā apgādniekus zaudējušie nevar iegūt pirms 1999. gada 1. maija.

2. Visi apdrošināšanas laika posmi un, ja vajadzīgs, darba laika posmi, pašnodarbinātības laika posmi vai dzīvesvietas laika posmi, kas pabeigti saskaņā ar dalībvalsts tiesību aktiem pirms 1999. gada 1. maija, tiek ņemti vērā, nosakot tiesības, kas iegūtas saskaņā ar šo regulu.

3. Ievērojot 1. punktu, saskaņā ar šo regulu tiesības iegūst pat tad, ja tās attiecas uz apstākļiem, kas radušies pirms 1999. gada 1. maija.

4. Visi pabalsti, kuri nav piešķirti vai kuru piešķiršana ir atlikta attiecīgo personu pilsonības vai dzīvesvietas dēļ, tiek pēc šo personu pieprasījuma piešķirti vai to izmaksa atsākta no 1999. gada 1. maija ar noteikumu, ka tiesības, kuru sakarā tika piešķirti pabalsti, nav iemesls vienreizējam maksājumam.

5. Ja prasība, kas minēta 4. punktā, tiek iesniegta divu gadu laikā pēc 1999. gada 1. maija, no šīs regulas izrietošās tiesības par labu studentiem, viņu ģimenes locekļiem un viņus kā apgādniekus zaudējušajiem tiek iegūtas no minētā datuma, un uz šīm personām nevar attiecināt dalībvalstu tiesību aktus attiecībā uz tiesību zudumu.

6. Ja prasība, kas minēta 4. punktā, tiek iesniegta pēc tam, kad pagājuši divi gadi no 1999. gada 1. maija, tiesības, kas nav zaudētas, tiek iegūtas, sākot ar prasības iesniegšanas datumu, ja vien dalībvalstu tiesību akti neparedz izdevīgākus noteikumus.

95.e pants

Pagaidu noteikumi Regulas (EK) Nr. 1399/1999 ( 6 ) piemērošanai

1. Regulu (EK) Nr. 1399/1999 piemēro bāreņu tiesībām, ja viens no vecākiem, kuram uz bāreni bija vecāku tiesības, ir miris pēc 1999. gada 1. septembra.

2. Jebkuru apdrošināšanas vai dzīvesvietas laikposmu, kas pabeigts atbilstīgi dalībvalsts tiesību aktiem pirms 1999. gada 1. septembra, ņem vērā, nosakot tiesības, kas iegūtas saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1399/1999.

3. Bāreņu tiesības, ja viens no vecākiem, kuram uz bāreni bija vecāku tiesības, ir miris pirms 1999. gada 1. septembra, var pārskatīt pēc viņu lūguma saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1399/1999.

4. Ja 3. punktā minēto lūgumu iesniedz divu gadu laikā pēc 1999. gada 1. septembra, no Regulas (EK) Nr. 1399/1999 izrietošās tiesības tiek iegūtas, sākot ar šo datumu, un attiecīgajām personām nedrīkst piemērot jebkuras dalībvalsts noteikumus par tiesību zaudēšanu vai pāriešanu cita rokās.

5. Ja 3. punktā minēto lūgumu izvirza pēc tam, kad pagājuši divi gadi pēc 1999. gada 1. septembra, tiesības, kas nav zaudētas vai pārgājušas cita rokās, iegūst, sākot ar šā lūguma datumu, izņemot gadījumus, kad uz tām attiecas jebkādi labvēlīgāki noteikumi kādas dalībvalsts tiesību aktos.

95.f pants

Pārejas noteikumi attiecībā uz II pielikuma I daļas iedaļām “D. VĀCIJA” un “R. AUSTRIJA”

1. Šīs regulas II pielikuma I daļas iedaļas “D. VĀCIJA” un “R. AUSTRIJA” saskaņā ar grozījumiem, kas izdarīti ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2005. gada 13. aprīļa Regulu (EK) Nr. 647/2005, ar ko groza Padomes Regulu (EEK) Nr. 1408/71 par sociālā nodrošinājuma shēmu piemērošanu darbiniekiem, pašnodarbinātām personām un viņu ģimenes locekļiem, kas pārvietojas Kopienā, un Padomes Regulu (EEK) Nr. 574/72, ar kuru nosaka izpildes kārtību Regulai (EEK) Nr. 1408/71 ( 7 ), nepiešķir nekādas tiesības attiecībā uz laikposmu līdz 2005. gada 1. janvārim.

2. Nosakot atbilstīgi šai regulai iegūtās tiesības, ņem vērā jebkuru apdrošināšanas periodu un, attiecīgi, jebkuru nodarbinātības, pašnodarbinātības vai dzīvesvietas periodu saskaņā ar dalībvalsts tiesību aktiem pirms 2005. gada 1. janvāra.

3. Ievērojot 1. punkta noteikumus, saskaņā ar šo regulu tiesības iegūst pat tad, ja tas ir saistīts ar gadījumu, kurš noticis pirms 2005. gada 1. janvāra.

4. Jebkuru pabalstu, kas nav piešķirts vai kas ir apturēts attiecīgās personas pilsonības vai dzīvesvietas dēļ, pēc minētās personas pieprasījuma piešķir vai tā izmaksu turpina pēc 2005. gada 1. janvāra, ar nosacījumu, ka tiesības, uz kuru pamata iepriekš piešķīra pabalstu, netika kompensētas ar vienreizēju maksājumu.

5. Tādu personu tiesības, kam pensiju vai ikgadējo pabalstu piešķīra pirms 2005. gada 1. janvāra, pēc attiecīgo personu pieteikuma var pārskatīt, ņemot vērā šo regulu. Tas attiecas arī uz pārējiem pabalstiem atbilstīgi 78. pantam.

6. Ja 4. vai 5. punktā minēto pieteikumu iesniedz divu gadu laikā pēc 2005. gada 1. janvāra, tiesības, kas ir iegūtas saskaņā ar šo regulu, ir spēkā no minētās dienas, un pret attiecīgajām personām nevar izmantot dalībvalstu tiesību aktus par tiesību atņemšanu vai ierobežošanu.

7. Ja kāds šā panta 4. vai 5. punktā minētais pieteikums ir iesniegts pēc tam, kad beidzies divu gadu termiņš pēc 2005. gada 1. janvāra, tiesības, kas nav tikušas zaudētas vai ierobežotas, ir spēkā no pieteikuma iesniegšanas dienas, izņemot gadījumus, kad ir piemērojami personai labvēlīgāki dalībvalsts tiesību akti.

95.g pants

Pārejas noteikumi attiecībā uz IIa pielikuma ieraksta svītrošanu par Austrijas kopšanas pabalstiem (Pflegegeld).

Gadījumā, ja saskaņā ar Austrijas federālo likumu (Bundespflegegeldgesetz) pieteikumi uz kopšanas pabalstu ir iesniegti ne vēlāk kā 2001. gada 8. martā uz šīs regulas 10.a panta 3. punkta pamata, šo noteikumu turpina piemērot, ja vien kopšanas pabalsta saņēmējs turpina dzīvot Austrijā pēc 2001. gada 8. marta.