Labojums Apvienoto Nāciju Organizācijas Eiropas Ekonomikas komisijas (ANO/EEK) Noteikumos Nr. 123 — Vienotajos noteikumos par mehānisko transportlīdzekļu adaptīvo priekšējā apgaismojuma sistēmu (AFS) apstiprināšanu

( “Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis” L 375, 2006. gada 27. decembris )

Noteikumus Nr. 123 lasīt šādi:

Apvienoto Nāciju Organizācijas Eiropas Ekonomikas komisijas (ANO/EEK) Noteikumi Nr. 123 — Vienotie noteikumi par mehānisko transportlīdzekļu adaptīvo priekšējā apgaismojuma sistēmu (AFS) apstiprināšanu

A. ADMINISTRATĪVIE NOTEIKUMI

PIEMĒROŠANAS JOMA

Šie noteikumi piemērojami mehānisko transportlīdzekļu adaptīvajām priekšējā apgaismojuma sistēmām (AFS).

1. DEFINĪCIJAS

Šajos noteikumos:

1.1 Piemēro definīcijas, kas sniegtas Noteikumos Nr. 48 un apstiprinājuma pieprasījuma brīdī spēkā esošie šo noteikumu grozījumos;

1.2 “Adaptīvā priekšējā apgaismojuma sistēma” (vai “sistēma”) ir gaismas ierīce, kas izstaro gaismas kūli, kura rādītāji automātiski piemērojas dažādiem tuvo gaismu lietošanas apstākļiem un, ja piemērojams, tālajām gaismām ar minimālo funkcionālo saturu kā tas norādīts 6.1.1. punktā; šajā sistēmā ietverta “sistēmas vadība”, viena vai vairākas “barošanas un vadības ierīces”, ja piemērojams, un atsevišķas tehniskās vienības, kas novietotas transportlīdzekļa labajā un kreisajā pusē;

1.3 Tuvo gaismu lukturu “klase” (C, V, E vai W) ir tuvās gaismas lukturis, kuram ir šajos noteikumos un Noteikumos Nr. 48 (1) noteiktie rādītāji;

Priekšējā apgaismojuma funkcijas “veids”, ko nodrošina sistēma, ir šo noteikumu 6.2. un 6.3. punktam atbilstošs gaismas kūlis vai nu vienai no tuvo gaismu klasēm vai tālajai gaismai, kuras ražotājs ir paredzējis lietošanai noteiktos transportlīdzekļos un noteiktos apkārtējos apstākļos;

1.4.1 “Pagriešanās gaismu veids” ir tāda priekšējā apgaismojuma funkcija, kas ir pārvietota horizontāli vai mainīta (lai iegūtu līdzvērtīgu rezultātu), paredzēta ceļa līkumiem, pagriezieniem vai krustojumiem, un kurai ir savi fotometriskie rādītāji;

1.4.2 “1. kategorijas pagriešanās gaismu veids” ir apgaismojuma veids pagriezienos ar horizontālu noliekuma līniju;

1.4.3 “2. kategorijas pagriešanās gaismu veids” ir apgaismojuma veids pagriezienos bez horizontālas noliekuma līnijas;

1.5 “Apgaismes vienība” ir sistēmas daļa, kas izstaro gaismu un kas var ietvert optiskus, mehāniskus vai elektriskus elementus, kas paredzēti, lai pilnībā vai daļēji nodrošinātu vienas vai vairāku priekšējo apgaismojuma funkciju gaismas kūli, ko rada sistēma;

1.6 “Atsevišķa tehniskā vienība” ir nedalāms korpuss (luktura korpuss), kurā ir viena vai vairākas apgaismes vienības;

1.7 “Labā puse” vai “kreisā puse” ir apgaismes vienību kopums, ko ir paredzēts uzstādīt attiecīgajā pusē no transportlīdzekļa vidējās garenplaknes attiecībā uz tā kustību uz priekšu;

1.8 “Sistēmas vadība” ir sistēmas daļa vai daļas, kas saņem transportlīdzekļa raidītos signālus un automātiski vada apgaismes vienību darbību;

1.9 “Neitrāls stāvoklis” ir sistēmas stāvoklis, kad ir ieslēgts noteikts C klases tuvās gaismas lukturis (“pamata tuvo gaismu lukturis”) vai tālās gaismas lukturis, ja piemērojams, un nav piemērots neviens AFS vadības signāls;

1.10 “Signāls” ir jebkurš AFS vadības signāls, kā noteikts Noteikumos Nr. 48 vai jebkurš sistēmas ievades papildu vadības signāls vai arī sistēmas izejas komanda transportlīdzeklim;

1.11 “Signāla ģenerators” ir ierīce, kas sistēmas pārbaudei var radīt vienu vai vairākus signālus;

1.12 “Barošanas un vadības ierīce” ir sistēmas viens vai vairāki elementi, kas šīs sistēmas vienu vai vairākas daļas apgādā ar enerģiju, tāds kā barošanas un/vai sprieguma regulators vienam vai vairākiem gaismas avotiem, piemēram, gaismas avotu elektronisko komandu iekārtas;

1.13 “Sistēmas pamatass” ir transportlīdzekļa gareniskās plaknes mediāna ar horizontālo plakni, kas šķērso apgaismes vienību atskaites centru, kas norādīts 2.2.1. punktā noteiktajos rasējumos;

1.14 “Izkliedētājs” ir atsevišķas tehniskās vienības ārējais frontālais elements, kas laiž gaismu caur apgaismojošo virsmu;

1.15 “Pārklājums” ir jebkurš materiāls, kas vienā vai vairākās kārtās pārklāj izkliedētāja ārējo frontālo virsmu;

Dažādu “tipu” sistēmas ir sistēmas, kas atšķiras pēc šādām būtiskām pazīmēm:

1.16.1 tirdzniecības nosaukums vai preču zīme(s);

1.16.2 tādu elementu klātbūtne vai trūkums, kas savas darbības laikā spēj mainīt sistēmas optiskos vai fotometriskos rādītājus;

1.16.3 piemērošana labās vai kreisās puses kustībai, vai abām;

1.16.4 apgaismojuma funkcija(s), tā veids vai veidi un klases;

1.16.5 izkliedētāju un pārklājuma materiāli, ja piemērojams;

1.16.6 sistēmas noteiktā signāla vai signālu raksturīgais rādītājs vai rādītāji;

1.17 “Orientācija” ir gaismas kūļa vai tā daļas izgaismojums uz pārbaudes ekrāna atbilstoši prasībām;

1.18 “Regulēšana” ir sistēmā paredzēto līdzekļu izmantošana, lai gaismas kūli orientētu vertikāli un/vai horizontāli;

1.19 “Kustības puses maiņas funkcija” ir jebkura priekšējā apgaismojuma funkcija vai viens no tās veidiem, vai tikai viena vai vairākas no tās daļām, vai arī jebkura šo elementu kombinācija, kas ir paredzēta, lai izvairītos no apžilbināšanas un nodrošinātu pietiekamu apgaismojumu, kad transportlīdzeklis, kas aprīkots ar sistēmu satiksmei vienā ceļa pusē, uz laiku tiek izmantots valstī, kurā satiksme notiek otrā pusē;

1.20 “Aizvietošanas funkcija” ir jebkura priekšējās apgaismojuma un/vai signalizācijas funkcija vai viens no tās veidiem, vai tikai viena vai vairākas no tās daļām, vai arī jebkāda šo elementu kombinācija, kas ir paredzēta, lai aizvietotu kādu priekšējā apgaismojuma funkciju vai veidu tās darbības traucējumu gadījumā;

2. SISTĒMAS APSTIPRINĀJUMA PIEPRASĪJUMS

Apstiprinājuma pieprasījumu iesniedz sistēmas tirdzniecības nosaukuma vai preču zīmes ražotājs vai tā attiecīgi pilnvarots pārstāvis.

Tajā jāprecizē:

Tā priekšējā apgaismojuma funkcija, kas jānodrošina sistēmai, kurai tiek prasīts apstiprinājums saskaņā ar šiem noteikumiem;

2.1.1.1 Jebkura cita priekšējā apgaismojuma vai signalizācijas funkcija, kuru nodrošina viens vai vairāki lukturi, kas ir sagrupēti, kombinēti vai savstarpēji savienoti ar tās sistēmas apgaismes vienībām, kurai tiek prasīts apstiprinājums, pievienojot pietiekami izsmeļošu informāciju, lai varētu identificēt lukturi vai lukturus, kā arī noteikumus saskaņā ar kuriem tie ir jāapstiprina (atsevišķi);

2.1.2 Vai tuvās gaismas ir paredzētas kustībai gan brauktuves labajā, gan kreisajā pusē vai arī tās ir paredzētas vienīgi kustībai vienā brauktuves pusē;

Vai sistēma ir aprīkota ar vienu vai vairākām regulējamām apgaismes vienībām:

2.1.3.1 katras apgaismes vienības uzstādīšanas pozīcija vai pozīcijas attiecībā pret zemi un transportlīdzekļa gareniskās plaknes mediānu;

2.1.3.2 maksimālie leņķi virs un zem normālas pozīcijas(ām), ko var iegūt ar vertikālās regulēšanas ierīci(ēm);

2.1.4 izmantoto nomaināmo vai nenomaināmo gaismas avotu kategorija, kas noteikta Noteikumos Nr. 37 vai Noteikumos Nr. 99;

Vai sistēmā ir viens vai vairāki nenomaināmi gaismas avoti:

2.1.5.1 vienas vai vairāku tādu apgaismes vienību identifikācija, kuru minētie gaismas avoti nav nomaināmi;

2.1.6 Darbības apstākļi, tas ir, ja piemērojams, šo noteikumu 9. pielikuma noteikumos noteiktais spriegums;

Jebkuram apstiprinājuma pieprasījumam jāpievieno:

2.2.1 Pietiekoši detalizēts rasējums, 3. eksemplāros, kas ļauj identificēt apgaismes vienību tipu, un kurā attēlots apstiprinājuma numura(u), kā arī papildu simboli attiecībā uz apli ap apstiprinājuma zīmi vai zīmēm, norādot kādā ģeometriskajā pozīcijā attiecībā pret zemi un transportlīdzekļa garenisko plaknes mediānu apgaismes vienības ir jāuzstāda uz transportlīdzekļa, kā arī attēlojot katras vienības vertikālo (aksiālo) griezumu un griezumu no priekšpuses ar optisko rādītāju galvenajām detaļām, proti pamatasi vai pamatasis un punktu vai punktus, kas testu laikā jāuzskata par atskaites centru, kā arī visus izkliedētāju optiskos rādītāju, ja piemērojams;

Sistēmas īss tehnisks apraksts, kurā precizē:

a)	apgaismojuma funkciju(as) un tā veidus, ko nodrošina sistēma (2);

b)	apgaismes vienības, kas piedalās katrā no funkcijām (2), kā arī signālus (3), kam pievienots to darbības tehniskais raksturojums;

c)	pagriešanās gaismu veida kategorijas (2), ja piemērojams;

d)	papildu datu kopumu(us) par noteikumiem, kas piemērojami E klases tuvajām gaismām saskaņā ar šo noteikumu 3. pielikuma 6. tabulu, ja piemērojams;

e)	papildu datu kopumu(us) par noteikumiem, kas piemērojami W klases tuvajām gaismām saskaņā ar šo noteikumu 3. pielikumu, ja piemērojams;

f)	apgaismes vienības (3), kas rada vienu vai vairākus tuvo gaismu noliekumus vai tajos piedalās;

g)	norādi(es) (2) saskaņā ar šo noteikumu 6.4.6. punktu attiecībā uz Noteikumu Nr. 48 6.22.6.1.2.1. un 6.22.6.1.3. punktu;

h)	apgaismes vienības, kas paredzētas, lai nodrošinātu tuvo gaismu minimālo apgaismojumu saskaņā ar šo noteikumu 6.2.9.1. punktu;

i)	uzstādīšanas un darbības prasības testēšanai;

j)	citu būtisku informāciju;

2.2.2.1 Drošības koncepcija, kuru par testu veikšanu atbildīgajam tehniskajam dienestam pamato ar dokumentāciju, kurā:

i)	aprakstīti sistēmā iekļautie līdzekļi, lai nodrošinātu atbilstību noteikumiem, kas uzskaitīti punktos 5.7.3., 5.9. un 6.2.6.4.; un

ii)	sniegti norādījumus pat to pārbaudīšanu atbilstīgi turpmāk minētajam 6.2.7. punktam; un/vai

iii)

sniegta pieeja attiecīgajiem dokumentiem, kas demonstrē sistēmas efektivitāti no drošuma un līdzekļu pareizas darbības viedokļa, kā tie noteikti atbilstoši iepriekš minētajam punktam 2.2.2.1. i), piemēram, ar atteiču veidu un seku analīzi (FMEA) un sazaroto kļūdu analīzi (FTA), vai jebkuru citu drošības noteikumiem atbilstošu procesu.

2.2.2.2 Barošanas un vadības ierīces vai ierīču tirdzniecības nosaukums un tips, ja piemērojams, ar nosacījumu, ka tie nepieder pie atsevišķas tehniskas vienības;

2.2.3 Sistēmas tipa, kuram tiek prasīta apstiprināšana, divi paraugi, tostarp uzstādīšanas ierīces, barošanas un vadības ierīces un signālu ģeneratori, ja piemērojams;

Izkliedētāju plastikāta materiālu testēšanai iesniedz:

Četrpadsmit izkliedētājus;

2.2.4.1.1 Desmit no šiem izkliedētājiem var aizstāt ar 10 vismaz 60 × 80 mm lieliem plastikāta materiāla paraugiem, kuru ārējā virsma ir plakana vai izliekta un kuru vidū ir vismaz 15 × 15 mm liela praktiski plakana virsma (ar vismaz 300 mm izliekuma rādiusu);

2.2.4.1.2 Katram šādam izkliedētāja vai plastikāta materiāla paraugam jābūt izgatavotam pēc tādas pašas metodes, kādu paredzēts izmantot masveida ražošanā;

2.2.4.2 Vienu apgaismojuma vai optiskā kopuma elementu, ja piemērojams, pie kura var piestiprināt izkliedētājus atbilstoši ražotāja norādījumiem;

2.2.5 Lai saskaņā ar šo noteikumu 6. pielikuma 2.2.4. punktu testētu plastikāta materiāla gaismas caurlaidības elementu pretestību uz ultravioleto starojumu, kuru varētu radīt viens vai vairāki sistēmas gaismas avoti, piemēram, gāzizlādes lampas:

Ikviena sistēmā izmantotā materiāla paraugs vai arī visa sistēma, vai arī viena vai vairākas tās daļas, kurās ir šie materiāli. Visiem materiālu paraugiem ir jābūt vienādam ārējam izskatam un to virsmai ir jābūt vienādi apstrādātai, ja piemērojams, tādā pat veidā kā tie, kurus paredzēts izmantot apstiprināšanai iesniegtajā sistēmā;

2.2.6 Materiāliem, no kā sastāv izkliedētāji un pārklājums, ja piemērojams, pievieno testēšanas protokolu, kurā ir šo materiālu un pārklājuma rādītāji, ja tests jau ir noticis;

2.2.7 Ja sistēma atbilst turpmāk minētajam 4.1.7. punktam, pievieno vienu tāda vai tādu transportlīdzekļu paraugu, kas minēts tālākajā 4.1.6. punktā.

3. MARĶĒJUMI

3.1 Uz apstiprināšanai iesniegtajās sistēmas atsevišķām tehniskām vienībām jābūt iesniedzēja zīmolam vai preču zīmei.

Šajās sistēmās uz lukturu izkliedētājiem un galvenā korpusa jābūt pietiekami lielai brīvai vietai, kas paredzēta apstiprinājuma marķējumam un papildu simboliem, kā minēts 4. punktā; šīs brīvās vietas jānorāda rasējumos, kas minēti iepriekš 2.2.1. punktā.

3.2.1 Tomēr, ja izkliedētāju nevar noņemt no atsevišķās tehniskās vienības galvenā korpusa, pietiek ar vienu marķējumu atbilstoši 4.2.5 punktam.

3.3 Uz atsevišķām tehniskām vienībām vai sistēmām, kas paredzētas, lai atbilstu kustībai gan labajā, gan kreisajā brauktuves pusē, ir jābūt marķējumiem, precizējot transportlīdzekļa optiskā elementa(u) vai atstarotāja gaismas avota(u) uzstādīšanas divas pozīcijas; šie marķējumi ietver burtus “R/D” kustībai labajā pusē un “L/G” kustībai kreisajā pusē.

3.4 Gadījumā, ja sistēma ir paredzēta, lai atbilstu tālāk 5.8.2. punktā minētajām prasībām, ar tādas papildu ieslēptas vietas palīdzību, ja piemērojams, kas atrodas atsevišķās tehniskās vienības izkliedētāja priekšpusē, minētā vieta ir jānorāda ar neizdzēšamiem burtiem. Ja vieta ir skaidri norādīta, šis uzraksts nav nepieciešams.

4. APSTIPRINĀŠANA

4.1 Vispārējie noteikumi

4.1.1 Apstiprinājumu piešķir, ja visi attiecīgās sistēmas tipa paraugi, kas iesniegti saskaņā ar iepriekš minētā 2. punkta prasībām, atbilst šo noteikumu prasībām.

4.1.2 Ja grupēti, kombinēti vai savstarpēji ar sistēmu savienoti lukturi atbilst vairāku noteikumu prasībām, var pievienot vienu starptautisku apstiprinājuma marķējumu, ja vien katrs no grupētajiem, kombinētajiem vai savstarpēji savienotajiem lukturiem atbilst piemērojamām prasībām.

4.1.3 Apstiprinājuma numuru piešķir katram apstiprinātajam tipam, tā pirmie divi cipari (pašlaik 00) norāda šajos noteikumos ieviesto grozījumu sēriju atbilstoši jaunākajiem būtiskiem tehniskajiem grozījumiem, kas ieviesti apstiprinājuma izsniegšanas brīdī. Tā pati līgumslēdzēja Puse nedrīkst piešķirt to pašu numuru citam sistēmas tipam, uz ko attiecas šie noteikumi.

Paziņojums par apstiprinājuma piešķiršanu, attiecinājumu uz citu tipu, noraidīšanu, anulēšanu vai sistēmas tipa ražošanas galīgu pārtraukšanu atbilstoši šiem noteikumiem tiek paziņots 1958. gada nolīguma Pusēm, kas piemēro šos noteikumus, ar veidlapu, kas atbilst šo noteikumu 1. pielikumā dotajam paraugam un kurā ietverti 2.1.3. punktā noteiktie norādījumi.

4.1.4.1 Ja atsevišķā(s) tehniskā(s) vienība(s) ir aprīkotas ar regulējamu atstarotāju un tās ir paredzētas vienīgi izmantošanai uzstādīšanas pozīcijās, kas atbilst 2.1.3. punktam, iesniedzējam, pēc apstiprinājuma saņemšanas ir pienācīgi jāinformē lietotājs, kāda vai kādas ir uzstādīšanas pareizās pozīcijas.

4.1.5 Papildus 3.1. punktā minētajam marķējumam uz katras atbilstīgi šiem noteikumiem apstiprinātas sistēmas tipa atsevišķas tehniskās vienības, vietās, kas norādītas iepriekš minētajā 3.2. punktā, piestiprina tādu apstiprinājuma marķējumu, kāds aprakstīts tālāk 4.2. un 4.3. punktos.

4.1.6 Šo noteikumu 1. pielikuma paraugam atbilstošā veidlapā iesniedzējam jānorāda transportlīdzeklis vai transportlīdzekļi, kuriem šī sistēma ir paredzēta.

Ja apstiprinājums ir prasīts sistēmai, kuru nav paredzēts apstiprināt ar kādu transportlīdzekļu tipu atbilstoši Noteikumiem Nr. 48,

4.1.7.1 iesniedzējam jāiesniedz pietiekoša dokumentācija, kas pierāda, ka pareizi uzstādīta sistēma atbilst 6.22. punkta prasībām Noteikumos Nr. 48, un

4.1.7.2 sistēma ir jāapstiprina atbilstoši Noteikumiem Nr. 10.

4.2 Apstiprinājuma zīmes veidošana

Apstiprinājuma zīmes sastāvs:

Starptautiskā apstiprinājuma zīme, ko veido:

4.2.1.1 ar apli apvilkts burts “E”, kam seko tās valsts pazīšanas numurs, kura ir izsniegusi apstiprinājumu (4);

4.2.1.2 apstiprinājuma numurs, kā norādīts iepriekš 4.1.3. punktā;

Viens vai vairāki papildu simboli:

4.2.2.1 Uz sistēmas, burts “X” un burts vai burti, kas atbilst funkcijām, ko nodrošina sistēma:

“C”	C klases tuvajām gaismām, kuram pievienoti citi attiecīgo tuvo gaismu klašu simboli,
“E”	E klases tuvajām gaismām,
“V”	V klases tuvajām gaismām,
“W”	W klases tuvajām gaismām,
“R”	tālajām gaismām;

4.2.2.2 virs katra simbola ir horizontāla svītriņa, ja apgaismojuma funkciju vai veidu nodrošina vairākas atsevišķas tehniskās vienības, kas atrodas vienā vai abās pusēs;

4.2.2.3 Simbols “T” ir jānovieto aiz visu apgaismojuma funkciju un/vai veidu simboliem, kas paredzēti atbilstoši noteikumiem par pagriešanās gaismām, šie simboli jāsagrupē tālākajā kreisajā pusē;

4.2.2.4 Uz atsevišķām tehniskajām vienībām jānovieto burts “X”, kā arī burts vai burti, kas atbilst funkcijām, ko nodrošina tās apgaismes vienības;

4.2.2.5 Ja atsevišķa tehniskā vienība nav vienīgā, kas nodrošina apgaismojuma funkciju vai tā veidu, virs funkcijas simbola ir jābūt horizontālai svītriņai;

4.2.2.6 Uz sistēmām vai vienas vai vairākām tās daļām, kuras atbilst vienīgi kreisās puses kustībai piemērojamām prasībām, jānovieto horizontāla bultiņa, kas, atrodoties ar seju pret atsevišķo tehnisko vienību, vērsta uz labo pusi, tas ir, uz to ceļa pusi, pa kuru notiek satiksme;

4.2.2.7 Uz sistēmām vai vienas vai vairākām tās daļām, kas atbilst prasībām, kas piemērojamas satiksmei pa abām ceļā pusēm, piemēram, ar optiskā elementa vai gaismas avota regulācijas palīdzību, jānovieto horizontāla bultiņa, kas vērsta gan pa kreisi, gan pa labi;

4.2.2.8 Uz atsevišķām tehniskajām vienībām, kam ir plastikāta izkliedētājs, jānovieto apzīmējums “PL”, kas jāpievieno simboliem, kas iepriekš minēti 4.2.2.1. līdz 4.2.2.7. punktos;

4.2.2.9 Uz atsevišķām tehniskām vienībām, kas atbilst šo noteikumu prasībām attiecībā uz tālo gaismu, tuvu ar aplīti apvilktajam burtam “E” tiek pievienota norāde par maksimālo gaismas intensitāti, kas izteikta kā standarta atzīme saskaņā ar 6.3.2.1.3. punktā norādīto.

Ikvienā gadījumā testa procesā izmantotais attiecīgais darba režīms, kā norādīts 4. pielikuma 1.1.1.1. punktā, kā arī pieļaujamais spriegums (spriegumi), kā norādīts 4. pielikuma 1.1.1.2. punktā, ir jānorāda uz apstiprinājuma sertifikātiem un uz paziņojuma veidlapām, kas tiek nosūtītas uz valstīm, kuras ir šā nolīguma Puses un piemēro šos noteikumus.

Attiecīgajos gadījumos uz sistēmas vai tās vienas vai vairākām daļām jābūt šādam marķējumam:

4.2.3.1 Uz atsevišķām tehniskām vienībām, kas atbilst šo noteikumu prasībām un ir veidotas tā, ka tuvās gaismas spuldzes gaismas avots nav ieslēdzams vienlaikus ar tuvo gaismu vai ar citas gaismas funkcijas gaismas avotu (-iem), ar ko tas var būt savstarpēji savienots – marķējumā aiz tuvās gaismas simbola liek slīpsvītru (/).

4.2.3.2 Ja atsevišķās tehniskās vienības atbilst šo noteikumu 4. pielikuma prasībām, vienīgi kad tām pievada 6 V vai 12 V spriegumu, tad gaismas avota(u) spaiļu tuvumā jāpievieno simbols, kas sastāv no skaitļa 24, kas pasvītrots ar slīpu krustu (X).

4.2.4 Apstiprinājuma numura divi cipari (pašlaik 00), kas norāda šajos noteikumos ieviesto grozījumu sēriju atbilstoši jaunākajiem būtiskiem tehniskajiem grozījumiem, kuri ieviesti noteikumos apstiprinājuma izsniegšanas laikā, un, ja piemērojams, augstāk minētā svītriņa var atrasties tuvu pie minētajiem papildu simboliem.

4.2.5 Iepriekš 4.2.1. un 4.2.2. punktā minētajiem marķējumiem un simboliem jābūt skaidri salasāmiem un neizdzēšamiem. Tos var atzīmēt uz atsevišķās tehniskās vienības iekšējās vai ārējās daļas (neatkarīgi no šīs daļas caurspīdīguma), kuru nevar atdalīt no gaismu izstarojošās daļas. Ikvienā gadījumā atzīmēm jābūt redzamām, kad atsevišķā tehniskā vienība ir uzstādīta uz transportlīdzekļa. Lai atbilstu šai prasībai, pieļaujama transportlīdzekļa vienas kustīgās daļas pārvietošana.

4.3 Apstiprinājuma marķējuma izvietojums

4.3.1 Neatkarīgi lukturi

Šo noteikumu 2. pielikuma 1. līdz 10. attēlā ir parādīti piemēri, kā var izvietot marķējumu ar iepriekš minētajiem papildu simboliem.

Grupēti, kombinēti vai savstarpēji savienoti lukturi

Ja ir konstatēts, ka grupēti, kombinēti vai savstarpēji ar sistēmu savienoti lukturi atbilst vairāku noteikumu prasībām, var pievienot vienu starptautisku marķējumu, kas sastāv no aplītī ierakstīta burta “E”, kam seko tās valsts pazīšanas numurs, kas izdevusi apstiprinājumu, un apstiprinājuma numurs. Šis apstiprinājuma marķējums var atrasties jebkurā vietā uz grupētiem, kombinētiem vai savstarpēji savienotiem lukturiem, ievērojot šo:

4.3.2.1.1 atzīme ir redzama, kā norādīts 4.2.5. punktā;

4.3.2.1.2 nevienu grupētu, kombinētu vai savstarpēji savienotu lukturu gaismas caurlaidīgo daļu nav iespējams noņemt, tajā pašā laikā nenoņemot apstiprinājuma marķējumu.

Katra luktura identifikācijas simbols atbilstoši noteikumiem, uz kā pamata ir piešķirts apstiprinājums, ievērojot visus attiecīgos grozījumus šajos noteikumos atbilstoši jaunākajiem būtiskiem tehniskajiem grozījumiem, kas ieviesti apstiprinājuma izsniegšanas laikā, un, ja piemērojams, jāpievieno arī attiecīgā bultiņa:

4.3.2.2.1 vai nu uz attiecīgās gaismu izstarojošās virsmas,

4.3.2.2.2 vai grupā, lai katra no grupētajām, kombinētajām vai savstarpēji savienotajām lampām būtu skaidri identificējama (iespējamos piemērus skatīt 2. pielikumā).

4.3.2.3 Vienīgā marķējuma sastāvdaļu lielumam jāatbilst vismaz minimālajam atsevišķas atzīmes lielumam, kā minēts noteikumos, uz kā pamata ir izsniegts apstiprinājums.

4.3.2.4 Apstiprinājuma numurs tiek piešķirts katram apstiprinātam tipam. Tā pati līgumslēdzēja puse nedrīkst piešķirt to pašu numuru cita tipa grupētiem, kombinētiem vai savstarpēji savienotiem lukturiem, uz ko attiecas šie noteikumi.

4.3.2.5 Šo noteikumu 2. pielikuma 11. un 12. attēlā ir paraugi, kā izvietot marķējumus grupētiem, kombinētiem vai savstarpēji savienotiem lukturiem ar visiem iepriekš minētajiem papildu simboliem tādām sistēmām, kuru darbību nodrošina vairākas atsevišķas tehniskās vienības katrā transportlīdzekļa pusē.

4.3.2.6 Šo noteikumu 2. pielikuma 13. attēlā ir paraugi, kā izvietot apstiprinājuma marķējumus, kas attiecas uz visu sistēmu.

B. TEHNISKĀS PRASĪBAS ATTIECĪBĀ UZ SISTĒMĀM VAI VIENU VAI VAIRĀKĀM TO DAĻĀM

Ja nav citu prasību, fotometriskie mērījumi ir jāveic atbilstoši šo noteikumu 9. pielikumā izklāstītajiem noteikumiem.

5. VISPĀRĪGAS PRASĪBAS

Katram apstiprināšanai iesniegtajam paraugam, kurš ir paredzēts vienīgi kustībai labajā pusē, jāatbilst turpmāk 6. un 7. punktā izvirzītajām prasībām, turpretim ja apstiprinājums ir pieprasīts kustībai kreisajā brauktuves pusē, nomainot kreiso pusi ar labo un otrādi, tiek piemēroti tālākā 6. punkta noteikumi, tostarp attiecīgie šo noteikumu pielikumi.

Tāpat apmaina vietām leņķu pozīciju un elementu apzīmējumus, aizvietojot “R” ar “L” un otrādi.

5.1.2 Sistēmām vai vienai vai vairākām to daļām ir jābūt tādējādi paredzētām, lai to norādītie fotometriskie rādītāji saglabātos, un normālos ekspluatācijas apstākļos tās paliktu labā darba stāvoklī, neraugoties uz iespējamām vibrācijām.

Sistēmām vai vienai vai vairākām to daļām ir jābūt aprīkotām ar ierīci, kas ļauj tās noregulēt transportlīdzeklī tā, lai panāktu atbilstību ar tām piemērojamiem noteikumiem.

5.2.1 Šāda ierīce sistēmām vai vienai vai vairākām to daļām nav jāuzstāda, ja šīs ierīces izmanto vienīgi tādos transportlīdzekļos, kuros regulējumu var veikt ar citiem paņēmieniem vai tas nav nepieciešams, vadoties pēc iesniedzēja apraksta.

Sistēmas atbilstoši Noteikumiem Nr. 37 vai Nr. 99 nedrīkst aprīkot ar neapstiprinātiem gaismas avotiem.

5.3.1 Nomaināmo gaismas avotu spailēm jāatbilst izmēru rādītājiem, kas norādīti IEC publikācijas Nr. 60061-2 informācijas dokumentā, kā tas norādīts atbilstošajos noteikumos par gaismas avotiem.

5.3.2 Ja gaismas avots ir nenomaināms, to nedrīkst izmantot apgaismes vienībā, kas neitrālā stāvoklī rada tuvās gaismas.

5.4 Sistēmas vai vienai vai vairākām tās daļām, kas izveidotas atbilstoši prasībām par kustību gan labajā, gan kreisajā kustības pusē, var pielāgot satiksmei pa vienu vai otru ceļa pusi ar sākotnējo noregulējumu uzstādīšanas laikā uz transportlīdzekļa, vai arī ar lietotāja apzinātu manevru. Abos gadījumos ir iespējamas tikai divas pilnīgi atšķirīgas regulācijas – viena satiksmei pa ceļa labo pusi un otra pa kreiso pusi –, un netīša pārslēgšana no vienas pozīcijas uz otru, kā arī apstāšanās starppozīcijā ir jāpadara neiespējama.

5.5 Ir jāveic papildu testi atbilstoši šo noteikumu 4. pielikuma prasībām, lai pārliecinātos, ka fotometriskie rādītāji ekspluatācijas laikā pārmērīgi nemainās.

5.6 Ja apgaismes vienībai ir plastikāta izkliedētājs, testus veic saskaņā ar šo noteikumu 6. pielikuma prasībām.

Ja sistēmas vai viena vai vairākas to daļas ir paredzētas pārmaiņus tālās un tuvās gaismas izstarošanai, jebkuras apgaismes vienībā ievietotas mehāniskas, elektromehāniskas vai citādas ierīces konstrukcijā, ja ierīce domāta vienas gaismas pārslēgšanai uz otru, jāievēro šādi nosacījumi:

5.7.1 ierīcei jābūt pietiekami izturīgai, lai varētu izturēt iedarbināšanu 50 000 reizes un nesabojātos, neraugoties uz vibrācijām, kas uz to var iedarboties normālos ekspluatācijas apstākļos;

5.7.2 gan tuvās, gan tālās gaismas iegūšanā vienmēr jāizslēdz iespēja, ka mehānisms iestrēgs starp šīm divām pozīcijām vai nenoteiktā stāvoklī; nespējas to izdarīt gadījumā – iegūtajam stāvoklim jāatbilst nākamajam 5.7.3. punktam;

5.7.3 avārijas gadījumā ir jābūt iespējai ka sistēma automātiski pārslēdzas uz tuvajām gaismām vai arī uz ir tādu stāvokli, ka fotometriskā vērtība IIIb zonā, kas noteikta šo noteikumu 3. pielikumā, nepārsniedz 1,5 luksus, ne arī ir zemāka par 4 luksiem “Emax segmenta” punktā, izmantojot tādus līdzekļus, kā piemēram, lukturu izslēgšanu, gaišuma samazināšanu vai pazemināšanu un/vai funkciju aizvietošanu.

5.7.4 lietotājs nevar ar parastajiem rīkiem mainīt kustīgo detaļu formu vai ietekmēt komutatoru.

Sistēmām jābūt aprīkotām ar ierīci, kas tās ļauj uz laiku lietot valstī, kurā kustības puse ir pretēja tai, par kuru prasīts apstiprinājums, neradot pārliekus traucējumus satiksmei pretējā virzienā. Šim mērķim sistēmām vai vienai vai vairākām to daļām:

5.8.1 jāļauj lietotājam veikt regulāciju bez īpašiem rīkiem atbilstoši 5.4. punktam; vai

tajā jābūt funkcijai, kas, mainot kustības pusi, IIIb zonā radītu lielākais 1,5 luksu gaismu satiksmei no pretējās puses un vismaz 6 luksus 50 V punktā, kad testi tiek veikti atbilstoši 6.2. punktam, nemainot noregulējumu attiecībā uz sākotnējo kustības virzienu; tādēļ:

5.8.2.1 izkliedētāja piemērotas zonas ieslēpšana atbilstoši iepriekš minētajam 3.4. punktam var būt pilnīgs vai daļējs risinājums.

5.9 Sistēmām jābūt konstruētām tādā veidā, lai kāda gaismas avota darbības traucējumu gadījumā, ieslēgtos signāls, atbilstoši Noteikumu Nr. 48 atbilstīgiem noteikumiem.

5.10 Elementam (elementiem), pie kuriem ir piestiprināts nomaināms gaismas avots, ir jābūt konstruētiem tādējādi, lai gaismas avotu varētu viegli uzstādīt nekļūdoties, pat tumsā.

Ja sistēma atbilst iepriekš minētajam 4.1.7. punktam:

5.11.1 sistēmai jāpievieno 4.1.4. punktā noteikto veidlapas eksemplāru, kā arī norādījumi, lai to varētu uzstādīt atbilstoši Noteikumu Nr. 48 noteikumiem.

5.11.2 Par apstiprinājumu atbildīgajam tehniskajam dienestam jāpārliecinās, ka:

a)	vadoties pēc norādījumiem, sistēmu var pareizi uzstādīt;

sistēma, kad tā uzstādīta uz transportlīdzekļa, atbilst 6.22. punktam Noteikumos Nr. 48;

tests uz ceļa, lai apliecinātu atbilstību Noteikumu Nr. 48 6.22.7.4. punkta noteikumiem, ir obligāts, tostarp ikvienā sistēmas vadībai atbilstīgā situācijā, pamatojoties uz iesniedzēja sagatavoto aprakstu. Ir jānorāda, vai visi veidi ir aktivizēti, darbojas vai ir dezaktivizēti atbilstīgi iesniedzēja sagatavotajam aprakstam; ikvienai redzamai kļūmei (piemēram, pārāk liels leņķis vai mirgošana) jābūt par iemeslu atteikumam.

6. APGAISMOJUMS

6.1 Vispārīgas prasības

6.1.1 Katrai sistēmai ir jāizstaro C klases tuvās gaismas atbilstoši tālākajam 6.2.5. punktam un vienu vai vairākas citas(u) klašu tuvās gaismas; katrā tuvo gaismu klasē var būt iekļauti vairāki citi veidi, kā arī priekšējā apgaismojuma funkcijas saskaņā ar šo noteikumu 6.3. punktu un/vai 2.1.1.1. punktu.

6.1.2 Sistēmai jāpieļauj automātiskas izmaiņas, lai ceļš tiktu labi izgaismots netraucējot ne vadītājam, ne citiem ceļa lietotājiem.

6.1.3 Sistēma ir uzskatāma par pieņemamu, ja tā atbilst attiecīgajām 6.2. un 6.3. punktā noteiktajām fotometriskajām prasībām.

Fotometriskos mērījumus veic saskaņā ar iesniedzēja norādījumiem:

6.1.4.1 neitrālā stāvoklī, kā tas noteikts 1.9. punktā;

6.1.4.2 ar ieslēgtu V signālu, W signālu, E signālu un T signālu saskaņā ar 1.10. punktu atkarībā no gadījuma;

6.1.4.3 ja piemērojams, jebkurā citā signālā saskaņā ar 1.10. punktu vai to kombinācijā, atbilstoši iesniedzēja norādījumiem.

6.2 Noteikumi par tuvo gaismu lukturiem

Pirms jebkura testa atbilstoši tālākajiem punktiem, sistēma jānovieto neitrālā stāvoklī, tas ir, tai jāizstaro C klases tuvās gaismas.

Katrā sistēmas pusē (tas ir transportlīdzekļa pusē) tuvajām gaismām neitrālā stāvoklī ar vismaz vienu apgaismes vienību ir jārada noliekums atbilstoši šo noteikumu 8. pielikumam, vai

6.2.1.1 sistēmā ir jābūt citiem līdzekļiem, piemēram optiskajiem līdzekļiem vai pagaidu papildu gaismām, kas dod skaidru un pareizu gaismas kūļu orientāciju.

6.2.1.2 Šo noteikumu 8. pielikums neattiecas uz kustības puses maiņas funkciju, kā tā aprakstīta iepriekš no 5.8. līdz 5.8.2.1. punktam.

6.2.2 Sistēmai vai vienai vai vairākām tās daļām ir jābūt orientētām tādā veidā, ka noliekuma pozīcija atbilst šo noteikumu 3. pielikuma 2. tabulā norādītajām prasībām.

6.2.3 Ja sistēma vai viena vai vairākas tās daļas ir šādi orientētas, gadījumos, kad tās apstiprinājums attiecas vienīgi uz tuvajām gaismām, tām ir jāatbilst attiecīgo tālāko pantu prasībām; turpretim, ja sistēma ir paredzēta papildu gaismām vai gaismas signalizācijas funkcijām atbilstoši šo noteikumu darbības laukam, tai jāatbilst arī attiecīgajos tālākajos punktos noteiktajām prasībām, ja vien tā nav atsevišķi regulējama.

6.2.4 Ja sistēma vai viena vai vairākas no tās šādi orientētām daļām neatbilst iepriekš minētā 6.2.3. punkta prasībām, tās regulāciju atbilstoši ražotāja norādījumiem var mainīt par 0,5 grādiem pa labi vai pa kreisi un par 0,2 grādiem uz augšu vai uz leju attiecībā pret sākotnējo noregulējumu.

6.2.5 Ja sistēma izstaro noteikta veida tuvās gaismas, tai jāatbilst šo noteikumu prasībām 3. pielikuma 1. tabulas A daļas (fotometriskās vērtības) un 2. tabulas (Emax un noliekuma atrašanās vieta) atbilstošās iedaļās (C, V, E vai W), kā arī šo noteikumu 8. pielikuma 1. iedaļā (noliekuma nosacījumi).

Gaismas kūli var izstarot pagriešanās gaismu veidā ar nosacījumu, ka:

6.2.6.1 sistēma atbilst atbilstošajām prasībām šo noteikumu 3. pielikuma 1. tabulas B daļā (fotometriskās vērtības) un 2. tabulas (Emax un noliekuma atrašanās vietu) 2. punktā, un ja vērtības tiek mērītas atbilstoši 9. pielikumā norādītajai procedūrai atkarībā no pagriešanās gaismu kategorijas (1 vai 2), kurai tiek prasīts apstiprinājums;

6.2.6.2 Ja Emax punkts neatrodas ārpus taisnstūra, kas veidojas starp šo noteikumu 3. pielikuma 2. tabulā noteikto visaugstāko punktu attiecīgajai tuvo gaismu lukturu klasei un 2 grādus zem H-H līnijas, un starp 45 grādiem pa kreisi un 45 grādiem pa labi no sistēmas pamatass;

6.2.6.3 Ja T signāls atbilst vismazākajam transportlīdzekļa pagrieziena rādiusam pa kreisi (vai pa labi), sistēma sniedz vismaz 3 luksu apgaismojumu vienā punktā vai vairākos punktos zonā starp H-H līniju un 2 grādiem zem tās un starp 10 un 45 grādiem pa kreisi vai pa labi no sistēmas pamatass;

6.2.6.4 Ja apstiprinājums iesniegts 1. kategorijas pagriešanās gaismu veidam, sistēma izmantojama tikai tādiem transportlīdzekļiem, kas konstruēti tāda veidā, ka sistēmas radītā horizontālā noliekuma līnija atbilsts Noteikumu Nr. 48 6.22.7.4.5. panta i) punkta atbilstošajiem noteikumiem;

Ja apstiprinājums iesniegts 1. kategorijas pagriešanās gaismu veidam, sistēmai jābūt ražotai tādējādi, ka sānu kustības vai gaismas maiņas darbības traucējumu gadījumā ir iespējams automātiski iegūt tādus fotometriskos rādītājus, kas atbilst 6.2.5. punktam vai arī kura rādītājs nepārsniedz 1,5 luksu IIIb zonā, kas noteikta šo noteikumu 3. pielikumā, un kas nav zemāka par 4 luksiem “Emax segmenta” punktā;

6.2.6.5.1 tomēr tas nav vajadzīgs, ja sistēmas pamatass kreisās puses pozīcijām, kuras atrodas 0,3° virs HH līnijas, līdz par 5° pa kreisi un 0,57° virs HH līnijas ar 5° pa kreisi, nevienā punkta netiek pārsniegta vērtība 1 lukss.

6.2.7 Sistēma jāpārbauda atbilstoši ražotāja norādījumiem saskaņā ar 2.2.2.1. punktā noteikto drošības principu.

6.2.8 Tām sistēmām vai vienai vai vairākām to daļām, kas paredzētas kustībai gan labajā, gan kreisajā pusē, abās pozīcijās jāatbilst noteiktajām prasībām attiecīgajai kustības pusei atbilstoši augstāk minētajam 5.4. pantam.

Sistēmai jābūt ražotai tādā veidā, lai:

6.2.9.1. ikviens konkrētā veida tuvās gaismas lukturis 50V punktā katrā sistēmas pusē izstaro vismaz 3 luksus;

šī prasība neattiecas uz V klases tuvo gaismu veidiem;

6.2.9.2 četras sekundes pēc tad, kad ieslēdz sistēmu, kas nav darbojusies vismaz 30 minūtes, C klases tuvā gaisma 50V punktā izstaro vismaz 5 luksus;

6.2.9.3 Citi veidi:

Attiecībā uz ieejas signāliem, kas definēti šo noteikumu 6.1.4.3. punktā, piemēro 6.2. punkta prasības.

6.3 Noteikumi par tālās gaismas lukturiem

Pirms jebkura testa saskaņā ar tālākajiem punktiem, sistēma jāieslēdz neitrālā stāvoklī.

Sistēmas apgaismes vienībai (vienībām) jābūt noregulētām atbilstoši ražotāja norādījumiem tādējādi, ka maksimālā apgaismojuma zona būtu koncentrēta H-H un V-V līniju krustošanās punktā (HV);

6.3.1.1 Ikviena apgaismes vienība, kas nav regulējama atsevišķi vai kuras regulēšana veikta saskaņā ar 6.2. punkta pasākumiem, pēc regulēšanas jātestē.

Mērījumu laikā, atbilstoši šo noteikumu 9. pielikumam, apgaismojumam jāatbilst šādām prasībām:

HV punktam jābūt izoluksā 80 % apjomā no tālo gaismu maksimālā apgaismojuma.

6.3.2.1.1 Maksimālā vērtība (EM) nedrīkst būt mazāka par 48 luksiem un nekādos apstākļos nedrīkst būt lielāka par 240 luksiem.

6.3.2.1.2 Katras atsevišķās tehniskās vienības, kas piedalās tuvo gaismo maksimālās intensitātes (IM) radīšanā un kas ir izteikta tūkstošos kandelu, maksimālo intensitāti aprēķina pēc formulas:

IM = 0,625 EM

6.3.2.1.3 Šīs maksimālās intensitātes standarta atzīme (I’M), kā noteikts iepriekš 4.2.2.9. punktā, ir iegūstama, izmantojot sakarību:

Šo vērtību noapaļo līdz šādiem tuvākajiem skaitļiem: 5 – 10 – 12,5 – 17,5 – 20 – 25 – 27,5 – 30 – 37,5 – 40 – 45 – 50.

6.3.2.2 Sākot no HV punkta, horizontāli pa labi un pa kreisi tālo gaismu apgaismojumam jābūt vismaz 24 luksiem līdz 2,6 grādiem un vismaz 6 luksiem līdz 5,2 grādiem.

Sistēmas izstaroto apgaismojumu vai apgaismojuma daļu var automātiski pārvietot uz sāniem (vai pārveidot, lai iegūtu līdzvērtīgu efektu), ja:

6.3.3.1 sistēma atbilst tālākā 6.3.2.1.1. un 6.3.2.2. punkta prasībām, katru apgaismes vienību pārbaudot atbilstoši 9. pielikumā noteiktajai procedūrai.

Sistēmai jābūt paredzētai tādējādi, ka:

6.3.4.1 labās un kreisās puses apgaismes vienība(s) katra dotu vismaz pusi no tālo gaismu minimālā apgaismojuma, kas iepriekš noteikts 6.3.2.2. punktā;

6.3.4.2 četras sekundes pēc tam, kad ieslēdz sistēmu, kas nav darbojusies vismaz 30 minūtes, tālo gaismu HV punkta jāiegūst vismaz 42 luksu apgaismojums;

6.3.4.3 attiecībā uz ieejas signāliem, kas atbilst šo noteikumu 6.1.4.3. punktam, būtu izpildītas 6.3. punkta prasības.

6.3.5 Ja attiecīgajam gaismas kūlim piemērojamās prasības nav izpildītas, var veikt gaismu kūļa pārorientēšanu par 0,5 grādiem uz augšu vai uz leju un/vai 1 grādu pa labi vai kreisi attiecībā uz sākotnējo noregulējumu. Šajā jaunajā pozīcijā visām fotometriskām prasībām ir jābūt izpildītām. Šie nosacījumi neattiecas uz šo noteikumu 6.3.1.1. punktā definētajām apgaismes vienībām.

6.4 Citi noteikumi

Ja sistēma vai viena vai vairākas tās daļas ir aprīkotas ar regulējamām apgaismes vienībām, katrai no uzstādīšanas pozīcijām, kas noteiktas 2.1.3. punktā (noregulējuma iespēja), piemēro 6.2. panta (tuvās gaismas) un 6.3. panta (tālās gaismas) prasības. Pārbaudei piemēro šādu procedūru:

6.4.1 Katru norādīto pozīciju realizē ar pārbaudes goniometru, attiecībā uz saikni, kas savieno atsauces ar HV punktu uz pārbaudes ekrāna. Regulējamā sistēma vai viena vai vairākas tās daļas tādējādi ir novietotas tādā pozīcijā, ka pārbaudes ekrāna apgaismojums atbilst atbilstošām orientācijas prasībām;

6.4.2 Ja sistēma vai viena vai vairākas tās daļas, ir sākotnēji novietotas atbilstoši 6.4.1. punkta nosacījumiem, ierīcēm vai to daļām ir jāatbilst 6.2. un 6.3. punkta atbilstīgajām fotometriskajām prasībām;

Veic papildu testus, kad atstarotājs vai viena vai vairākas tā daļas ir pārvirzītas vertikāli par ± 2 grādiem vai vismaz līdz maksimālai pozīcijai, ja tās regulējums atšķiras par mazāk nekā 2 grādiem no sākotnējās pozīcijas, izmantojot sistēmas vai vienas vai vairāku tās daļu regulēšanas ierīci. Pēc tam maina visas sistēmas vai vienas vai vairāku tās daļu pozīciju (piemēram, ar goniometru), pavirzot to par tikpat grādiem atbilstošā pretējā virzienā, radītās gaismas daudzums šajos virzienos ir jāpārbauda un tam jāpaliek šādās robežās:

6.4.3.1 tuvās gaismas: punktos HV un 75R vai 50R, ja piemērojams, un tālās gaismas: IM un HV punktos (procentos no IM);

6.4.4 Ja iesniedzējs ir norādījis vairāk kā vienu uzstādīšanas pozīciju, 6.4.1. un 6.4.3. punktā paredzētā procedūra jāveic arī visām pārējām pozīcijām;

6.4.5 Ja iesniedzējs nav norādījis īpašu uzstādīšanas pozīciju, tad sistēma vai viena vai vairākas tās daļas jāpagriež atbilstoši 6.2. punktā (tuvās gaismas) un 6.3. punktā (tālās gaismas) noteiktajām prasībām, sistēmas vai vienas vai vairāku tās daļu regulēšanas ierīces novietojot viduspozīcijā. Papildu testi, kas paredzēti 6.4.3. punktā, jāveic pēc tam, kad atstarotājs vai tā daļas ar to regulēšanas ierīci pārvirzītas līdz maksimālajai pozīcijai (tā vietā, lai pārvirzītu par ± 2 grādiem).

6.4.6 Veidlapā, kas atbilst šo noteikumu 1. pielikuma paraugam, jānorāda kura apgaismes vienība(s) rada noliekumu, kas definēts šo noteikumu 8. pielikumā un kurš izgaismojas zonā starp 6 grādiem pa kreisi un 4 grādiem pa labi, un virs horizontālās līnijas, kas atrodas 0,8 grādus zemāk.

6.4.7 Veidlapā, kas atbilsts šo noteikumu 1. pielikuma paraugam, jānorāda, kāds (kādi) E klases tuvās gaismas veids (veidi), ja piemērojams, atbilst šo noteikumu 3. pielikuma 6. tabulas “datu kopai”.

7. KRĀSA

7.1 Izstarotajai gaismai jābūt baltā krāsā. Starptautiskās apgaismes komisijas (CIE) trihromātiskajās koordinātēs gaismas stari noteikti šādās robežās:

tendence uz zilu	x ≥ 0,310
tendence uz dzeltenu	x ≤ 0,500
tendence uz zaļu	y ≤ 0,150 + 0,640 x
tendence uz zaļu	y ≤ 0,440
tendence uz violetu	y ≥ 0,050 + 0,750 x
tendence uz sarkanu	y ≥ 0,382.

C. CITI ADMINISTRATĪVIE NOTEIKUMI

8. SISTĒMAS TIPA IZMAIŅAS UN APSTIPRINĀJUMA ATTIECINĀŠANA UZ CITU TIPU

Par katru gadījumu, kad sistēmas tips tiek mainīts, ir jāziņo administratīvajai nodaļai, kura to ir apstiprinājusi, šāda nodaļa var

8.1.1 uzskatīt, ka izmaiņas neradīs nelabvēlīgu ietekmi un ka sistēma joprojām atbilst prasībām, vai

8.1.2 pieprasīt jaunu testēšanas protokolu no tehniskā dienesta, kas ir atbildīgs par testu veikšanu.

8.2 Par atteikumu vai piekrišanu izsniegt apstiprinājumu, konkrēti norādot izmaiņas, saskaņā ar iepriekš 4.1.4. punktā noteikto procedūru ziņo šā nolīguma līgumslēdzējām Pusēm, kuras piemēro šos noteikumus.

8.3 Kompetentā iestāde, kas izsniedz apstiprinājuma attiecinājumu uz citu tipu, piešķir sērijas numuru katrai paziņojuma veidlapai, kas izveidota šāda attiecinājuma izsniegšanai, un par to informē 1958. gada nolīguma pārējās Puses, kuras piemēro šos noteikumus, nosūtot tām paziņojuma veidlapu, kas atbilst šo noteikumu 1. pielikumā dotajam paraugam.

9. RAŽOŠANAS ATBILSTĪBA

Ražošanas atbilstības pārbaudīšanas procedūrām ir jāatbilst tām, kas noteiktas Nolīguma 2. pielikumā (E/ECE/324-E/ECE/TRANS/505/Rev.2), un jāatbilst šādām prasībām:

9.1 Sistēmas, kas apstiprinātas saskaņā ar šiem noteikumiem, ir jāražo tā, lai tās atbilstu apstiprinātajam tipam, ievērojot 6. un 7. punktā izklāstītās prasības.

9.2 Ir jāievēro minimālās prasības par ražošanas kontroles procedūru atbilstību, kā izklāstīts šo noteikumu 5. pielikumā.

9.3 Inspektoram, ņemot paraugus, ir jāievēro minimālās prasības, kā izklāstīts šo noteikumu 7. pielikumā.

9.4 Iestāde, kura ir izsniegusi apstiprinājumu, var jebkurā laikā pārbaudīt katrā ražotnē izmantotās atbilstības kontroles metodes. Parasti šādas pārbaudes veic vienu reizi divos gados.

9.5 Sistēmas vai vienu vai vairākas to daļas ar redzamiem defektiem neņem vērā.

9.6 Standarta atzīmes neņem vērā.

10. SANKCIJAS PAR RAŽOJUMU NEATBLSTĪBU

10.1 Sistēmas tipa apstiprinājumu saskaņā ar šiem noteikumiem var anulēt, ja nav ievērotas prasības vai ja sistēma vai viena vai vairākas tās daļas, uz kurām ir marķējums, neatbilst apstiprinātajam tipam.

10.2 Ja kāda nolīguma līgumslēdzēja Puse, kas piemēro šos noteikumus, anulē agrāk izsniegtu apstiprinājumu, tā nekavējoties par to informē pārējās līgumslēdzējas Puses, kuras piemēro šos noteikumus, nosūtot paziņojuma veidlapu, kas atbilst šo noteikumu 1. pielikumā dotajam paraugam.

11. RAŽOŠANAS GALĪGA PĀRTRAUKŠANA

11.1 Ja apstiprinājuma saņēmējs galīgi pārtrauc ražot noteikta tipa sistēmu, kas apstiprināta atbilstoši šiem noteikumiem, šis ražotājs par to informē iestādi, kas izsniegusi apstiprinājumu, šī iestāde savukārt par to informē 1958. gada nolīguma pārējās līgumslēdzējas Puses, kuras piemēro šos noteikumus, nosūtot paziņojuma veidlapu, kas atbilst šo noteikumu 1. pielikumā dotajam paraugam.

12. TO TEHNISKO DIENESTU NOSAUKUMI UN ADRESES, KAS ATBILD PAR ATBILSTĪBAS TESTU VEIKŠANU, KĀ ARĪ ADMINISTRATĪVO IESTĀŽU NOSAUKUMI UN ADRESES

12.1 1958. gada nolīguma līgumslēdzējas Puses, kas piemēro šos noteikumus, paziņo ANO sekretariātam nosaukumus un adreses tiem tehniskajiem dienestiem, kuri veic testus, un administratīvajām iestādēm, kuras piešķir apstiprinājumu un kurām jānosūta veidlapas, kas apliecina citās valstīs izdota apstiprinājuma piešķiršanu, attiecinājumu uz citu tipu, noraidīšanu, anulēšanu vai ražošanas galīgu pārtraukšanu.

1. PIELIKUMS

Teksts attēlu

Teksts attēlu

Teksts attēlu

2. PIELIKUMS

MARĶĒJUMA IZVIETOJUMA PARAUGI

1. piemērs

a ≥ 8 mm (stikla izkliedetājs)

a ≥ 5 mm (plastikata izkliedētājs)

1. attēls

2. attēls

Sistēmas atsevišķa tehniskā vienība, uz kuras ir viena no redzamajām zīmēm, ir apstiprināta Nīderlandē (E4) saskaņā ar šiem noteikumiem un ar apstiprinājuma numuru 19 243, kas atbilst šo noteikumu prasībām to sākotnējā formā (00). Tuvās gaismas ir paredzētas vienīgi kustībai brauktuves labajā pusē. Burti “CT” (1. attēlā) norāda, ka tās ir tuvās gaismas ar pagriešanās gaismu veidu, un burti “CWR” (2. attēls) norāda, ka tās ir C klases tuvās gaismas, W klases tuvās gaismas un tālās gaismas.

Skaitlis 30 norāda, ka tālās gaismas maksimālā intensitāte ir no 86 250 līdz 101 250 kandelām.

Piezīme: Apstiprinājuma numuram un papildu simboliem ir jāatrodas tuvu pie apļa virs vai zem “E” burta, vai arī pa labi vai pa kreisi no šā burta. Apstiprinājuma numura cipariem ir jābūt “E” burta vienā pusē un tiem jābūt novietotiem tajā pašā virzienā.

Marķējumos ir jāizvairās lietot romiešu ciparus, lai tos nesajauktu ar citiem simboliem.

2. piemērs


3. attēls	4. attēls a)

4 attēls b)

Sistēmas atsevišķa tehniskā vienība ar šādu apstiprinājuma zīmi atbilst šo noteikumu prasībām gan attiecībā uz tuvajām gaismām, gan tālajām gaismām, un tā paredzēta:

3. attēls: C klases tuvajām gaismām ar E klases tuvajām gaismām, vienīgi kustībai brauktuves kreisajā pusē.

4. attēls a) un b): C klases tuvās gaismas un V klases tuvās gaismas kustībai abās brauktuves pusēs, pateicoties optiskā elementa vai gaismas avota regulēšanas mehānismam, un tālās gaismas. C klases tuvajām gaismām, V klases tuvajām gaismām un tālajām gaismām jāatbilst pagriešanās gaismu noteikumiem, kā to norāda burts “T”. Svītriņa virs burta “R” norāda, ka šajā sistēmas pusē tālās gaismas nodrošina vairākas atsevišķas tehniskās vienības.

3. piemērs

5. attēls

6. attēls

Atsevišķajai tehniskajai vienībai ar minēto marķējumu ir plastikāta izkliedētājs un tas atbilst šo noteikumu prasībām vienīgi attiecībā uz tuvo gaismu lukturiem, un tā ir paredzēta:

5. attēls: C klases tuvajām gaismām un W klases tuvajām gaismām abām kustības pusēm.

6. attēls: C klases tuvās gaismas ar pagriešanās gaismu veidu, vienīgi kustībai brauktuves labajā pusē.

4. piemērs

7. attēls

8. attēls

7. attēls: Atsevišķā tehniskā vienība ar minēto marķējumu atbilst šo noteikumu prasībām attiecībā uz C klases tuvajām gaismām un V klases tuvajām gaismām, un tā ir paredzēta vienīgi kustībai brauktuves kreisajā pusē.

8. attēls: Atsevišķā tehniskā vienība ar minēto marķējumu ir tehniska vienība (atsevišķa), kas pieder pie sistēmas, un tā atbilst šo noteikumu prasībām vienīgi attiecībā uz tālajām gaismām.

5. piemērs: Atsevišķas tehniskās vienības ar plastikāta izkliedētāju identifikācija atbilstoši šo noteikumu prasībām

9. attēls

10. attēls

9. attēls: C klases tuvās gaismas un W klases tuvās gaismas, abas ar pagriešanās gaismu veidu, un tālās gaismas, paredzētas vienīgi kustībai labajā pusē.

Tuvās gaismas un tās veidus neieslēdz vienlaicīgi ar tālajām gaismām citā, savstarpēji savienotā lukturī.

10. attēls: E klases tuvās gaismas un W klases tuvās gaismas, paredzētas vienīgi kustībai labajā pusē, un tālās gaismas. Svītriņa virs “E” un “W” norāda, ka šo klašu tuvās gaismas minētās sistēmas pusēs nodrošina vairākas atsevišķas tehniskās vienības.

6. piemērs: Tādu grupētu, kombinētu vai savstarpēji savienotu lukturu vienkāršots marķējums, kas apstiprināti saskaņā ar kādiem citiem noteikumiem, nevis šiem (11. att.) (vertikālās un horizontālās līnijas nepieder pie marķējuma un vienīgi shematiski parāda apgaismes ierīces apveidu).

Šie divi piemēri atbilst divām atsevišķām tehniskām vienībām, kas novietotas vienā un tajā pašā sistēmas pusē un kuru marķējumā (A modelis un B modelis) ietverta šāda informācija.

Atsevišķā tehniskā vienība Nr. 1

Priekšējais gabarītgaismu lukturis, kas apstiprināts saskaņā ar Noteikumu Nr. 7 2. grozījumu sēriju;

Viena vai vairākas apgaismes vienības, kas pagriezienu gaismas veidā izstaro C klases tuvās gaismas, paredzētas darbībā kopā ar vienu vai vairākām citām atsevišķām tehniskām vienībām tajā pašā sistēmas pusē (kā to norāda svītriņa virs “C”), un V klases tuvās gaismas, abas paredzētas kustībai labajā un kreisajā pusē, kā arī tālās gaismas, kura maksimālā intensitāte ir starp 86 250 un 101 250 kandelām (kā to norāda skaitlis 30), kas apstiprinātas atbilstoši šo noteikumu prasībām to sākotnējā formā (00) un ietver plastikāta izkliedētāju.

Dienas gaitas gaismu lukturis, kas apstiprināts saskaņā ar Noteikumu Nr. 87 00. grozījumu sēriju;

Priekšējais 1.a kategorijas virzienrādītājs, kas apstiprināts saskaņā ar Noteikumu Nr. 6 01. grozījumu sēriju.

Atsevišķa tehniskā vienība Nr. 3

Priekšējais miglas lukturis, kas apstiprināts saskaņā ar Noteikumu Nr. 19 02. grozījumu sēriju, vai pagriešanās gaismas veida C klases tuvās gaismas, kas paredzētas kustībai brauktuves labajā un kreisajā pusē un darbojas kopā ar vienu vai vairākām tehniskām vienībām vienā un tajā pašā sistēmas pusē kā to norāda svītriņa virs “C”.

7. piemērs: Sistēmas apstiprinājuma marķējuma noteikumi (12. att.)

11. attēls

Sistēmas atsevišķā tehniskā vienība Nr. 1

A modeli

B modeli

Sistēmas atsevišķā tehniskā vienība Nr. 3

Šie divi piemēri atbilst adaptīvajai priekšējā apgaismojuma sistēmai, kuras katrā pusē ir divas (abas nodrošina tās pašas funkcijas) atsevišķas tehniskās vienības (vienības Nr. 1 un Nr. 3 kreisajā pusē un vienības Nr. 2 un Nr. 4 labajā pusē).

Sistēmas atsevišķā tehniskā vienība Nr. 1 (vai Nr. 2) ar minēto apstiprinājuma numuru atbilst šo noteikumu prasībām (00 grozījumu sērija) gan attiecībā uz C klases tuvajām gaismām, kas paredzētas kustībai brauktuves kreisajā pusē, gan tuvajām gaismām, kuru maksimālā intensitāte ir starp 86 250 un 101 250 kandelām (kā to norāda skaitlis 30), kas sagrupēta ar priekšējo 1.a kategorijas virzienrādītāju, kas apstiprināts saskaņā ar Noteikumu Nr. 6 01. grozījumu sēriju.

12. attēls

7.a) piemērs

Sistēmas atsevišķā tehniskā vienība Nr. 3 (4)

Sistēmas atsevišķā tehniskā vienība Nr. 1 (2)

7.b) piemērs

Sistēmas atsevišķā tehniskā vienība Nr. 3 (4)

Sistēmas atsevišķā tehniskā vienība Nr. 1 (2)

7.a piemērā sistēmas atsevišķā tehniskā vienība Nr. 1 (vai Nr. 2) sastāv no pagriešanās gaismas veida C klases tuvajām gaismām, W klases tuvajām gaismām, V klases tuvajām gaismām un E klases tuvajām gaismām. Svītriņa virs “C” norāda, ka C klases tuvās gaismas veido attiecīgās sistēmas puses divas atsevišķas tehniskās vienības.

Atsevišķā tehniskā vienība Nr. 3 (vai Nr. 4) ir paredzēta, lai radītu C klases tuvās gaismas otru daļu sistēmas vienā pusē, kā to norāda vertikālā svītriņa virs “C”.

7.b paraugā sistēmas atsevišķā tehniskā vienība Nr. 1 (vai Nr. 2) ir paredzēta, lai radītu C klases tuvās gaismas, W klases tuvās gaismas, V klases tuvās gaismas un E klases tuvās gaismas. Svītriņa virs “W” norāda, ka W klases tuvās gaismas rada attiecīgās sistēmas puses divas atsevišķas tehniskās vienības. Burts “T”, kas atrodas burtu simbolu rindas labajā pusē (un kreisajā pusē apspirinājuma numuram) norāda, ka katra no gaismām, t.i., C klases tuvajās gaismās, W klases tuvajās gaismās, W klases tuvajās gaismās, E klases tuvajās gaismās un tālajās gaismās iekļauts pagriešanās gaismu veids.

Sistēmas atsevišķā tehniskā vienība Nr. 3 (vai Nr.4) ir paredzēta, lai radītu (kā to norāda svītriņa virs “W”) sistēmas vienas attiecīgās puses W klases tuvās gaismas otru daļu un V klases tuvās gaismas.

8. piemērs:

Sistēmas abu pušu apstiprinājuma marķējuma noteikumi (13. att.), kas attiecas uz sistēmas abām pusēm.

Šajā piemērā parādīta adaptīvā priekšējā apgaismojuma sistēma, kas sastāv no divām atsevišķām tehniskām vienībām transportlīdzekļa kreisajā pusē un vienas atsevišķas tehniskās vienības labajā pusē.

Sistēma ar minēto apstiprinājuma marķējumu atbilst šo noteikumu (00. grozījumu sērija) prasībām gan attiecībā uz tuvajām gaismām braukšanai brauktuves kreisajā pusē, gan tālajām gaismām, kuru maksimālā intensitāte ir starp 86 250 un 101 205 kandelām (kā to norāda skaitlis 30), kas sagrupētas ar priekšējiem 1.a kategorijas virzienrādītājiem, kas apstiprināti saskaņā ar Noteikumu Nr. 6 01. grozījumu sēriju, un priekšējo gabarītgaismas lukturi, kas apstiprināts saskaņā ar Noteikumu Nr. 7 02. sērijas grozījumiem.

13. attēls

Sistēmas vai transportlīdzekļa labā puse

Sistēmas vai transportlīdzekļa kreisā puse

Sistēmas atsevišķā tehniskā vienība Nr. 2

Sistēmas atsevišķā tehniskā vienība Nr. 1

Sistēmas atsevišķā tehniskā vienība Nr. 3

Sistēmas atsevišķā tehniskā vienība Nr. 1 (kreisajā pusē) ir paredzēta, lai papildinātu C klases tuvās gaismas un E klases tuvās gaismas. Svītriņa virs “C” norāda, ka attiecīgajā pusē ir vairākas atsevišķas tehniskās vienības, kas papildina C klases tuvās gaismas. Burts “T”, kas atrodas burtu simbolu rindas labajā pusē, norāda, ka C klases tuvajās gaismās un E klases tuvajās gaismās iekļauts pagriešanās gaismu veids.

Sistēmas atsevišķā vienība Nr. 3 (kreisajā pusē) ir paredzēta, lai nodrošinātu sistēmas attiecīgās puses C klases tuvo gaismu otru daļu (kā to norāda svītriņa virs “C”) un W klases tuvās gaismas.

Sistēmas atsevišķā tehniskā vienība Nr. 2 (labajā pusē) paredzēta, lai papildinātu C klases tuvās gaismas, E klases tuvās gaismas, kurās abās iekļauts pagriešanās gaismas veids, un W klases tuvās gaismas.

Piezīme: Minētajā 6., 7. un 8. piemērā sistēmas dažādām atsevišķām tehniskām vienībām jābūt vienādam apstiprinājuma numuram.

3. PIELIKUMS

TUVO GAISMU FOTOMETRISKĀS PRASĪBAS (5)

Šajā pielikumā izmantotas šādas definīcijas:

“virs” atrodas virs vertikālās ass; “zem” atrodas zem vertikālās ass.

Leņķu pozīcijas izteiktas grādos virs (U) vai grādos zem (D) līnijas H-H, un pa labi (R) vai pa kreisi (L) no līnijas V-V.

1. attēls: Tuvo gaismu fotometrisko prasību leņķu pozīcijas(kustībai brauktuves labajā pusē)

deg U

Zone III a

Zone III b

Segm.20

Segm.Emax

Segm.10

deg D

deg L

deg R

– 6

– 4

– 2

– 16

– 12

– 8

– 4

25LL

BLL

S50LL

S100LL

B50L

50L

50V

S100

S50

75R

50R

S100RR

S50RR

BRR

25RR

1. tabula:

Tuvo gaismu fotometriskie rādītāji

Prasības luksos 25 m attālumā			Pozīcija/grādi			Tuvās gaismas
Prasības luksos 25 m attālumā			horizontāli		vertikāli	C klase		V klase		E klase		W klase
	Nr.	Elements	no/līdz	no	no	min.	max.	min.	max.	min.	max.	min.	max.
A daļa	1	B50L (9)	L 3,43		U 0,57		0,4		0,4		0,7 (13)		0,7
	2	HV (9)	V		H		0,7		0,7
	3	BR (9)	R 2,5		U 1	0,2	2	0,1	1	0,2	2	0,2	3
	4	Segments BRR (9)	R 8	R 20	U 0,57		4		1		4		6
	5	Segments BLL (9)	L 8	L 20	U 0,57		0,7		1		1		1
	6	P	L 7		H	0,1						0,1
	7	III zona (kā tālāk noteikts 3. tabulā)					0,7		0,7		1		1
	8 a	S50, S50LL, S50RR (10)			U 4	0,1 (12)				0,1 (12)		0,1 (12)
	9 a	S100, S100LL, S100RR (10)			U 2	0,2 (12)				0,2 (12)		0,2 (12)
	10	50 R	R 1,72		D 0,86			6
	11	75 R	R 1,15		D 0,57	12				18		24
	12	50 V	V		D 0,86	6		6		12		12
	13	50 L	L 3,43		D 0,86	4,2	15	4,2	15	8		8	30
	14	25 LL	L 16		D 1,72	1,4		1		1,4		4
	15	25 RR	R 11		D 1,72	1,4		1		1,4		4
	16	Segments 20 un zemāk	L 3,5	V	D 2								20 (7)
	17	Segments 10 un zemāk	L 4,5	R 2,0	D 4		14 (6)		14 (6)		14 (6)		8 (7)
	18	Emax (8)				20	50	10	50	20	90 (13)	35	80 (7)
B daļa (pagriešanās gaismas veidi): Piemērojama 1. tabulas A daļa, bet rindas 1, 2, 7, 13 un 18 aizvietojot šādi:
B daļa	1	B50L (9)	L 3,43		U 0,57		0,6		0,6				0,9
	2	HV (9)					1		1
	7	III zona (kā tālāk noteikts 3. tabulā)					1		1		1		1
	13	50 L	L 3,43		D 0,86	2		2		4		4
	18	Emax (11)				12	50	6	50	12	90 (13)	24	80 (7)

2. tabula:

Tuvo gaismu elementi, leņķu pozīcija vai vērtība grādos un papildu prasības

Leņķa pozīcija/vērtība grādos

C klases tuvās gaismas

V klases tuvās gaismas

E klases tuvās gaismas

W klases tuvās gaismas

Nr.

Gaismu daļas nosaukums un prasības

horizontāli

vertikāli

horizontāli

vertikāli

horizontāli

vertikāli

horizontāli

vertikāli

2.1

Emax nedrīkst atrasties ārpus taisnstūra (virs segmenta Emax)

starp 0,5 L

un 3 R

starp 0,3 D

un 1,72 D

starp 0,3 D

un 1,72 D

starp 0,5 L

un 3 R

starp 0,1 D

un 1,72 D

starp 0,5 L

un 3 R

starp 0,3 D

un 1,72 D

2.2

Noliekumam un tā daļām:

—	jāatbilst šo noteikumu 8. pielikuma 1. punktam, lauzums atrodas uz V-V, un

—	jābūt novietotam tādējādi, ka horizontālā daļa

V = 0,57 D

≤ 0,57 D

≥ 1,3 D

≤ 0,23 D (14)

≥ 0,57 D

≤ 0,23 D

≥ 0,57 D

3. tabula:

III zonas tuvās gaismas, augstāko punktu koordinātes

Leņķa pozīcija grādos	Trīsstūra atsauces Nr.	1	2	3	4	5	6	7	8
III a zona C vai V klases tuvajām gaismām	horizontāli	8 L	8 L	8 R	8 R	6 R	1,5 R	V-V	4 L
III a zona C vai V klases tuvajām gaismām	vertikāli	1 U	4 U	4 U	2 U	1,5 U	1,5 U	H-H	H-H
III b zona W vai E klases tuvajām gaismām	horizontāli	8 L	8 L	8 R	8 R	6 R	1,5 R	0,5 L	4 L
III b zona W vai E klases tuvajām gaismām	vertikāli	1 U	4 U	4 U	2 U	1,5 U	1,5 U	0,34 U	0,34 U

4. tabula:

Papildu noteikumi W klases tuvajām gaismām, prasības luksos 25 m attālumā

4.1	Segmentiem E, F1, F2 un F3 piemērojamās definīcijas un prasības (iepriekš 1. attēlā nav norādīti)
	Atļautais maksimums ir 0,2 luksi: a) E segmentā U 10 grādos starp 20 L un 20 grādiem R; un b) trīs vertikālos segmentos (F1, F2 un F3)10 grādu L, V horizontālās pozīcijās un 10 grādos R, visas trīs no 10 U līdz 60 grādiem U
4.2	Cits Emax, segmenta 20 un segmenta 10, prasību kopums (papildu): Piemērojama 1. tabulas A un B daļa, bet rindu Nr. 16, 17 un 18 maksimālās prasības aizvieto ar tālāk norādītajām.
	Ja, piemērojot iesniedzēja norādījumus saskaņā ar šo noteikumu 2.2.2. e) punktu, W klases tuvās gaismas ir paredzētas, lai 20. segmentā un zem tā izstarotu ne vairāk kā 10 luksus un 10. segmentā un zemāk ne vairāk kā 4 luksus, šīs gaismas Emax nominālā vērtība nedrīkst pārsniegt 100 luksu.

5. tabula:

Prasības, kas piemērojamas mērījumu punktu augšējai daļai un leņķu pozīcijai

Punkta nosaukums	S50LL	S50	S50RR	S100LL	S100	S100RR
Leņķa pozīcija grādos	4 U/8 L	4 U/V-V	4 U/8 R	2 U/4 L	2 U/V-V	2 U/4 R

6. tabula:

Papildu prasības, kas piemērojamas E klases tuvajām gaismām

Piemērojama 1. tabulas A un B daļa un 2. tabula, bet 1. tabulas rindas Nr. 1, un 18 un 2. tabulas 2.2. punktu aizvieto šādi
Punkts	Nosaukums	1. tabulas A un B daļas 1. rinda	1. tabulas A un B daļas 18. rinda	2. tabulas 2.2. punkts
Nr.	Datu kopums	EB50L luksos 25 m attālumā	Emax luksos 25 m attālumā	Noliekuma horizontālās daļas pozīcija grādos
		max.	max.	nepārsniedz
6.1	E1	0,6	80	0,34 D
6.2	E2	0,5	70	0,45 D
6.3	E3	0,4	60	0,57 D

Vienīgi informācijai: 1. tabulā norādītās fotometriskās vērtības šeit izteiktas kandelās.

Prasības izteiktas cd			Pozīcija/grādi			Tuvās gaismas
Prasības izteiktas cd			horizontāli		vertikāli	C klase		V klase		E klase		W klase
	Nr.	Elements	punktā/no	līdz	punktā	min.	max.	min.	max.	min.	max.	min.	max.
A daļa	1	B50L (18)	L 3,43		U 0,57		250		250		438 (22)		438
	2	HV (18)	V		H		438		438
	3	BR (18)	R 2,5		U 1	125	1 250	63	625	125	1 250	125	1 875
	4	Segments BRR (18)	R 8	R 20	U 0,57		2 500		625		2 500		3 750
	5	Segments BLL (18)	L 8	L 20	U 0,57		438		625		625		625
	6	P	L 7		H	63						63
	7	III zona (kā iepriekš noteikts 3. tabulā)					438		438		625		625
	8 a	S50, S50LL, S50RR (19)			U 4	63 (21)				63 (21)		63 (21)
	9 a	S100, S100LL, S100RR (19)			U 2	125 (21)				125 (21)		125 (21)
	10	50 R	R 1,72		D 0,86			3 750
	11	75 R	R 1,15		D 0,57	7 500				11 250		15 000
	12	50 V	V		D 0,86	3 750		3 750		7 500		7 500
	13	50 L	L 3,43		D 0,86	2 625	9 375	2 625	9 375	5 000		5 000	18 750
	14	25 LL	L 16		D 1,72	875		625		875		2 500
	15	25 RR	R 11		D 1,72	875		625		875		2 500
	16	Segments 20 un zemāk	L 3,5	V	D 2								12 500
	17	Segments 10 un zemāk	L 4,5	R 20	D 4		8 750 (15)		8 750 (15)		8 750 (15)		5 000 (16)
	18	Emax (17)				12 500	31 250	6 250	31 250	12 500	56 250 (22)	21 875	50 000 (16)
B daļa (pagriešanās gaismas veidi): Piemērojama 1. tabulas A daļa, bet rindas 1, 2, 7, 13 un 18 aizvietojot šādi.
B daļa	1	B50L (18)	L 3,43		U 0,57		375		375				563
	2	HV (18)					625		625
	7	III zona (kā iepriekš noteikts 3. tabulā)					625		625		625		625
	13	50 L	L 3,43		D 0,86	1 250		1 250		2 500		2 500
	18	Emax (20)				7 500	31 250	3 750	31 250	7 500	56 250 (22)	15 000	50 000 (16)

4. PIELIKUMS

FOTOMETRISKO RĀDĪTĀJU STABILITĀTES TESTI SISTĒMAS DARBĪBAS LAIKĀ

NOKOMPLEKTĒTU SISTĒMU TESTI

Pēc tam kad saskaņā ar šo noteikumu prasībām ir noteikti fotometriskie rādītāji, Emax punktā tālajai gaismai un attiecīgi HV, 50R, 50L un B50L (vai R) punktos tuvajai gaismai, testē nokomplektētas sistēmas parauga fotometrisko radītāju stabilitāti tās darbības laikā.

Šajā pielikumā izmantotas šādas definīcijas:

“Nokomplektēta sistēma” sistēmas labā un kreisā puse, tostarp gaismas elektroniskā vadība(s) un/vai barošanas un manevra ierīces kopā ar virsbūves daļām un lukturiem, kas varētu ietekmēt siltuma izkliedi. Katru nokomplektētas sistēmas atsevišķu tehnisko vienību vai lukturi (-us), ja piemērojams, var testēt atsevišķi;

b)	“Testa paraugs” tālākajā tekstā ir nokomplektēta sistēma vai atsevišķa tehniskā vienība, kas iesniegta testēšanai;

c)	“Gaismas avots” kvēlspuldzes ar vairākiem kvēldiegiem katrs kvēldiegs.

Testus veic:

i)	sausa un nekustīga gaisa apstākļos, kur apkārtējās vides temperatūra ir 23 °C ± 5 °C, kad testa paraugs ir uzstādīts uz cokola atbilstoši pareizai uzstādīšanai transportlīdzeklī;

ii)	ja gaismas avots ir nomaināms, izmanto sērijveidā ražotu kvēlspuldzi, kura ir bijusi ieslēgta vismaz vienu stundu, vai arī masveidā ražotu gāzizlādes lampu, kura ir bijusi ieslēgta vismaz 15 stundas.

Mērījuma iekārtām ir jābūt līdzvērtīgām tām iekārtām, kuras izmantoja sistēmas apstiprināšanas testos.

Pirms tālākajiem testiem sistēma vai viena vai vairākas tās daļas ir jānovieto neitrālā stāvoklī.

1. FOTOMETRISKO RĀDĪTĀJU STABILITĀTES TESTS

1.1 Tīrs testa paraugs

Katru testa paraugu darbina 12 stundas, kā aprakstīts 1.1.1. punktā, un pārbauda atbilstoši 1.1.2. punktam.

1.1.1 Testa procedūra

1.1.1.1 Testa secība

a)	ja testa paraugs vienlaikus tiks izmantots tikai vienai gaismas funkcijai (tuvās gaismas vai tālās gaismas) un tuvo gaismu gadījumā tikai vienai klasei, attiecīgo(s) gaismas avotu(s) ieslēdz uz laiku (23), kas noteikts iepriekš 1.1. punktā.

ja testa paraugs vienlaikus tiks izmantots vairāk kā vienai funkcijai vai vairāk kā vienai tuvo gaismu klasei saskaņā ar šiem noteikumiem un ja iesniedzējs paziņo, ka katrai testa parauga funkcijai vai klasei ir savs (-i) gaismas avots (-i), tad to(s) ieslēdz pēc kārtas (24), testu veic atbilstīgi šiem noteikumiem, ieslēdzot (23) katru to tuvo gaismu veidu vai klasi, kura patērē visvairāk enerģijas, uz laiku (vienmērīgi sadalītu), kas noteikts iepriekš 1.1. punktā.

Visos citos gadījumos (23) (24), testa paraugs tiek pārbaudīts pēc tālāk noteiktā režīma katram C klases, V klases, E klases un W klases tuvo gaismu veidam, neatkarīgi vai testa paraugs to rada pilnībā vai daļēji, tos darbinot vienādu laika periodu (vienmērīgi sadalītu), kas noteikts iepriekš 1.1. punktā:

Pirmkārt, 15 minūtes, piemēram, C klases tuvajām gaismām, kas ieslēgtas veidā, kas patērē visvairāk enerģijas, apstākļos, kas atbilst kustībai uz taisnas brauktuves;

5 minūtes, tuvās gaismas ieslēgtas tādā pat veidā kā iepriekš, bet ieslēdzot arī visus testa parauga gaismas avotus (25), kurus atbilstoši iesniedzēja norādījumiem var ieslēgt vienlaicīgi.

Pēc tam, kad noteiktais laiks (vienmērīgi sadalīts), kas noteikts 1.1. punktā, ir pagājis, testu, ja piemērojams, veic ar tuvo gaismu otro, trešo un ceturto klasi iepriekš minētajā kārtībā.

c)	Gadījumā, ja testa paraugā ir citas grupētas apgaismes funkcijas, katru no funkcijām saskaņā ar ražotāja ieteikumiem jāieslēdz uz iepriekš a) un b) punktos noteikto laiku vienlaicīgi ar katru no apgaismes funkcijām.

d)	Ja testa paraugs paredzēts pagriešanās gaismas veida tuvajām gaismām ar papildus gaismas avota pieslēgšanu spriegumam, minēto avotu vienlaicīgi jāieslēdz uz 1 minūti un jāizslēdz uz 9 minūtēm vienīgi tad, kad ieslēgtas tuvās gaismas, kā iepriekš noteikts a) un b) punktos.

1.1.1.2 Testa spriegums

Gadījumā, ja gaismas avots ar nomaināmu kvēlspuldzi darbojas tieši no transportlīdzekļa sprieguma:

Spriegumu noregulē tā, lai tas dotu 90 % no maksimālās jaudas, kā noteikts Noteikumos Nr. 37 attiecībā uz izmantotajiem gaismas avotiem ar kvēldiegu. Piemērojamai jaudai vatos visos gadījumos ir jāatbilst kvēlspuldzes nominālajam 12 V spriegumam, izņemot gadījumu, kad pieteikuma iesniedzējs norāda, ka testa paraugu var izmantot pie cita sprieguma. Šajā gadījumā gaismas avotu ar kvēldiegu var izmantot pie augstākas jaudas.

b)	Gadījumā, ja izmantotas nomaināmas gāzizlādes lampas: Transportlīdzeklim, kas darbojas ar 12 V spriegumu, elektroniskās vadības testa spriegums ir 13,5 ± 0,1 V, izņemot gadījumu, ja apstiprinājuma pieprasījumā norādīts savādāk.

Gadījumā, ja gaismas avots ar nenomaināmu kvēlspuldzi darbojas tieši no transportlīdzekļa sprieguma: Visiem gaismas vienību līdzekļiem, kuros ir nenomaināmi gaismas avoti (gaismas avoti ar kvēldiegu un/vai citi) piemērojama jauda, kas atbilst 6,75 V, 13,5 V vai 28 V vai citam atbilstošam iesniedzēja noteiktajam spriegumam.

Gadījumos, kad nomaināmi vai nenomaināmi gaismas avoti darbojas neatkarīgi no transportlīdzekļa barošanas sprieguma un tos pilnība vada sistēma, vai gadījumos, kad gaismas avotus darbina ar barošanas un vadības ierīci, augstāk noteiktais testa spriegums jāpievada minētās ierīces ieejas spailei. Laboratorija, kas ir atbildīga par testa veikšanu, var ražotājam prasīt tai piegādāt nepieciešamo barošanas un vadības ierīci vai speciālo barošanas bloku gaismas avota vai avotu barošanai.

1.1.2 Testa rezultāti

1.1.2.1 Vizuālā pārbaude

Kad testa paraugs ir stabilizējies apkārtējās vides temperatūrā, par testa paraugu izmantotais luktura izkliedētājs un ārējais izkliedētājs, ja piemērojams, ir jānotīra ar tīru, mitru kokvilnas drānu. Tad notiek parauga vizuālā pārbaude, un uz luktura izkliedētāja vai uz ārējā izkliedētāja, ja piemērojams, nedrīkst atklāties negludums, deformācija, plaisājums vai krāsas atšķirība.

1.1.2.2 Fotometriskais tests

Lai atbilstu šo noteikumu prasībām, ir jānosaka fotometriskie rādītāji šādos punktos:

C klases tuvo gaismu lukturim un noteiktām citām klasēm, 50V, B50L (vai R) un HV, ja piemērojams.

Tālajai gaismai neitrālā stāvoklī Emax punktā.

Vēl vienā orientācijā var ņemt vērā testa parauga cokola deformāciju no sasilšanas (gaismas kūļa noliekuma līnijas stāvokļa izmaiņas ir minētas šā pielikuma 2. punktā).

Ir pieļaujama pirms testa veikto mērījumu rezultātu novirze par 10 % (ieskaitot fotometriskās procedūras pielaides) no fotometriskajiem rādītājiem starp fotometriskajiem rādītājiem un mērījumu vērtībām pirms testa.

1.2 Netīrs testa paraugs

Pēc testa, kā norādīts iepriekš 1.1. punktā, testa paraugs katrai tuvo gaismu (26) funkcijai vai klase ir jādarbina vienu stundu, kā norādīts 1.1.1. punktā, iepriekš to sagatavojot saskaņā ar 1.2.1. punktā dotajiem norādījumiem, un jāpārbauda, kā norādīts 1.1.2. punktā; katru testu veic pēc pietiekami ilga atdzišanas perioda.

1.2.1 Testa parauga sagatavošana

1.2.1 Testa maisījums

1.2.1.1 Ja sistēmas vai vienas vai vairāku tās daļu izkliedētājs ir no stikla: uz testa parauga uzklājamā ūdens un netīrumu maisījuma sastāvs ir:

9 (svara) daļas silīcija smilšu, kuru daļiņu lielums ir 0-100 μm, kas atbilst 2.1.3. punktā noteiktajam sadalījumam,

1 (svara daļa) augu valsts (dižskābarža koksnes) oglekļa putekļu, kuru daļiņu lielums ir 0-100 μm,

0,2 (svara) daļas NaCMC (27),

atbilstošs daudzums destilēta ūdens, kura vadītspēja ir mazāka par 1 mS/m.

1.2.1.2 Ja sistēmas vai vienas vai vairāku tās daļu ārējais izkliedētājs ir no plastikāta:uz luktura uzklājamā ūdens un netīrumu maisījuma sastāvs ir:

9 (svara) daļas silīcija smilšu, kuru daļiņu lielums ir 0-100 μm, kas atbilst 2.1.3. punktā noteiktajam sadalījumam,

1 (svara daļa) augu valsts (dižskābarža koksnes) oglekļa putekļu, kuru daļiņu lielums ir 0-100 μm,

0,2 (svara) daļas NaCMC (27),

5 (svara) daļas nātrija hlorīda (tīrs 99 %),

13 (svara) daļas destilēta ūdens, kura vadītspēja ir mazāka par 1 mS/m,

2 ± 1 (svara) daļa virsmaktīvas vielas.

1.2.1.3 Daļiņu sadalījums pēc izmēra

Daļiņu izmērs (µm)	Daļiņu sadalījums pēc izmēra (%)
0 līdz 5	12 ± 2
5 līdz 10	12 ± 3
10 līdz 20	14 ± 3
20 līdz 40	23 ± 3
40 līdz 80	30 ± 3
80 līdz 100	9 ± 3

1.2.1.4 Maisījums ir derīgs 14 dienas.

1.2.1.5 Testa maisījuma uzklāšana uz testa parauga:

Testa maisījumu vienmērīgi uzklāj uz visām testa parauga gaismu izstarojošām virsmām un ļauj nožūt. Šo procedūru atkārto, kamēr apgaismojums ir samazinājies līdz 15-20 % no mērījumos iegūtajiem skaitļiem attiecībā uz katru no šādiem punktiem, ievērojot šajā pielikumā ietvertos norādījumus:

tālajai gaismai neitrālā stāvoklī Emax punktā,

C klases tuvajai gaismai un katram tās norādītajam veidam 50V.

2. GAISMAS KŪĻA NOLIEKUMA LĪNIJAS VERTIKĀLĀS POZĪCIJAS IZMAIŅU TESTS SILTUMA IETEKMĒ

Šis tests ir pārbaude, vai gaismas kūļa noliekuma līnijas vertikālā novirze siltuma ietekmē nepārsniedz sistēmai vai vienai vai vairākām tās daļām, kas rada C klases tuvās gaismas (pamatgaisma), vai katram norādītajam tuvo gaismu veidam konkrēti noteikto vērtību.

Ja testa paraugs sastāv no vairākām apgaismes vienībām vai vairākiem apgaismes vienību kopumiem, kas rada noliekumu, katra no tām šajā testā tiek uzskatīta par paraugu un ir jāpārbauda atsevišķi.

Testa paraugu, kurš pārbaudīts atbilstoši 1. punkta prasībām, pārbauda saskaņā ar 2.1. punktā aprakstīto testu, to nenoņemot un nepārregulējot attiecībā pret tā testa ierīci.

Ja testa paraugam ir kustīga optiskā daļa, tad šajā testā tiek ņemta vērā vienīgi tā pozīcija, kas ir vistuvākā vidējam leņķim vertikālā plāksnē un/vai sākotnējā pozīcijā neitrālā stāvoklī.

Tests attiecas vienīgi uz ieejas signāliem, kas atbilst kustībai uz taisnas brauktuves.

2.1 Tests

Šī testa veikšanai spriegumam jābūt noregulētam atbilstoši 1.1.1.2. punkta noteikumiem.

Testa paraugs ir jāieslēdz un jāpārbauda, kad tie izstaro C klases, V klases, E klases vai W klases tuvās gaismas, ja piemērojams.

Gaismas kūļa noliekuma līnijas pozīcija līnijas horizontālajā daļā starp V-V, kas iet caur punktu B50L (vai R) pārbauda attiecīgi 3 minūtes (r3) un 60 minūtes (r60) pēc ieslēgšanas.

Šeit aprakstītās gaismas kūļa noliekuma līnijas pozīcijas izmaiņas nosaka ar jebkuru metodi, kas ir pietiekami precīza un dod reproducējamus rezultātus.

2.2 Testa rezultāti

2.2.1 Rezultāts, kas izteikts miliradiānos (mrad), testa paraugam, kas izstaro tuvās gaismas, ir uzskatāms par pieņemamu tikai tad, ja lukturim reģistrētā absolūtā vērtība

nav lielāka par 1,0 mrad (ΔrI ≤ 1,0 mrad).

2.2.2 Ja tomēr šī vērtība ir lielāka par 1,0 mrad, bet nepārsniedz 1,5 mrad (1,0 mrad < ΔrI ≤ 1,5 mrad), ir jāpārbauda otrs testa paraugs, kā aprakstīts 2.1. punktā, pēc tam, kad tas ir darbināts trīs reizes pēc kārtas turpmāk minētajā režīmā, lai stabilizētu parauga mehānisko detaļu pozīciju uz cokola atbilstoši pareizai uzstādīšanas pozīcijai transportlīdzeklī:

vienu stundu ir ieslēgta tuvā gaisma (spriegumu noregulē, kā norādīts 1.1.1.2. punktā), kam seko

vienu stundu ilgs pārtraukums.

Sistēma vai viena vai vairākas tās daļas ir uzskatāmas par pieņemamām, ja pirmajam paraugam noteiktās absolūtās vērtības Δ rI un otrajam paraugam noteiktās Δ rII vidējā vērtība nepārsniedz 1,0 mrad.

5. PIELIKUMS

MINIMĀLĀS PRASĪBAS RAŽOŠANAS ATBILSTĪBAS KONTROLES PROCEDŪRĀM

1. VISPĀRĪGAS PRASĪBAS

1.1 Atbilstības prasības tiek uzskatītas par izpildītām no mehānikas un ģeometrijas viedokļa saskaņā ar šo noteikumu prasībām, ja atšķirības nepārsniedz ražošanas procesā radušās neizbēgamās novirzes. Šis nosacījums attiecas arī uz krāsu.

Sērijveidā ražotu sistēmu fotometrisko rādītāju atbilstība netiek apstrīdēta, ja, pārbaudot jebkuru nejauši izvēlētu un ar standarta (etalona) gaismas avotu aprīkotu sistēmu zem sprieguma, kas, ja piemērojams, koriģēta atbilstoši šo noteikumu 9. pielikuma 1. un 2. punktam:

neviena saskaņā ar šo noteikumu 9. pielikuma 2. punktu veiktajos mērījumos iegūtā vērtība par vairāk nekā 20 % nelabvēlīgi neatšķiras no šajos noteikumos minētajiem rādītājiem.

1.2.1.1 Tuvo gaismu un tās veidiem vērtību maksimālā nelabvēlīgā novirze var būt attiecīgi:

Maksimālās vērtības B50L punktā, 0,2 luksi (atbilst 20 %) un 0,3 luksi (atbilst 30 %),

Maksimālās vērtības III zonā, HV punktā un BLL segmentā, 0,3 luksi (atbilst 20 %) un 0,45 luksi (atbilst 30 %),

Maksimālās vērtības segmentos E, F1, F2 un F3, 0,2 luksi (atbilst 20 %) un 0,3 luksi (atbilst 30 %),

Minimālās vērtības punktos BR, P, S50, S50LL, S50RR, S100, S100LL, S100RR un punktos, kas minēti šo noteikumu 3. pielikuma 1. tabulas 4. piezīmē (B50L, HV, BR, BRR un BLL), puse no prasītās vērtības (atbilst 20 %) un trīs ceturtdaļas no prasītās vērtības (atbilst 30 %).

1.2.1.2 Attiecībā uz tālo gaismu, kad HV punkts atrodas izoluksa 0,75 Emax robežās, tiek ievērota + 20 % maksimālo un –20 % minimālo fotometrisko rādītāju pielaide jebkurā mērītajā punktā, kā norādīts šo noteikumu 6.3.2. punktā.

1.2.2 Ja aprakstīto testu rezultāti neatbilst prasībām, var mainīt sistēmas orientāciju, ar nosacījumu, ka gaismas ass sāniskā pārbīde nepārsniedz 0,5 grādus pa labi vai kreisi un 0,2 grādus uz augšu vai leju, katra neatkarīgi attiecībā uz sākotnējo regulējumu.

Šie nosacījumi neattiecas uz šo noteikumu 6.3.1.1. punktā definētajām apgaismes vienībām.

1.2.3 Ja aprakstīto testu rezultāti neatbilst prasībām, testus atkārto, izmantojot citu standarta gaismas avotu un/vai barošanas un vadības ierīci.

1.3 Pārbaudot gaismas kūļa noliekuma līnijas vertikālā stāvokļa izmaiņas sasilšanas rezultātā, ir jāievēro šāda metode:

vienu no sistēmām pārbauda saskaņā ar 4. pielikuma 2.1. punktā aprakstīto metodi, pēc tam kad trīs reizes pēc kārtas lukturis ir darbināts 4. pielikuma 2.2.2. punktā aprakstītajā režīmā.

Sistēma ir uzskatāma par pieņemamu, ja Δr nav lielāks par 1,5 mrad.

Ja šis rādītājs pārsniedz 1,5 mrad, bet nav lielāks par 2,0 mrad, pārbauda otru paraugu, un pēc tam abiem paraugiem reģistrēto rādītāju vidējā absolūtā vērtība nedrīkst pārsniegt 1,5 mrad.

1.4 Jāpanāk atbilstība šo noteikumu 7. punktā noteiktajām hromatiskajām koordinātēm.

2. MINIMĀLĀS PRASĪBAS, PĀRBAUDOT RAŽOTĀJA IEVĒROTO ATBILSTĪBU

Attiecībā uz katru sistēmas tipu apstiprinājuma marķējuma turētājs noteiktos laika intervālos veic vismaz šādus testus. Testi jāveic atbilstoši šo noteikumu prasībām.

Ja kādā paraugā atklājas neatbilstība kādam testa veidam, pārbaudi turpina ar citiem paraugiem. Ražotājam jāveic pasākumi, lai nodrošinātu attiecīgās produkcijas atbilstību prasībām.

2.1 Testu raksturojums

Atbilstības testi šajos noteikumos nozīmē noteikt fotometrisko raksturojumu un pārbaudīt tuvo gaismu gaismas kūļa noliekuma līnijas vertikālās pozīcijas izmaiņas siltuma ietekmē.

2.2 Testos izmantojamās metodes

2.2.1 Testus parasti veic saskaņā ar šajos noteikumos aprakstītajām metodēm.

2.2.2 Ja atbilstības testu veic ražotājs, var izmantot līdzvērtīgas metodes, ja tam piekrīt kompetentā iestāde, kas ir atbildīga par apstiprinājuma testiem. Ražotāja pienākums ir pierādīt, ka izmantotās metodes ir līdzvērtīgas tām, kas norādītas šajos noteikumos.

2.2.3 2.2.1. un 2.2.2. punktā ir noteikts, ka testa aparatūra ir regulāri jākalibrē un kompetentai iestādei jāveic tās korelācija ar mērījumu rezultātiem.

2.2.4 Visos gadījumos standarta metodes ir tās, ko paredz šie noteikumi, īpaši attiecībā uz administratīvajām pārbaudēm un paraugu pārbaudi.

2.3 Paraugu pārbaudes raksturojums

Sistēmas paraugus testa vajadzībām izvēlas no vienādu ražojumu partijas pēc nejaušības principa. Ar vienādu ražojumu partiju ir jāsaprot viena tipa sistēmu kopa, ko nosaka atbilstoši ražotāja izmantotajām ražošanas metodēm.

Vērtējumā galvenokārt ietver sērijveida ražojumus no atsevišķa uzņēmuma. Ražotājs tomēr var apkopot ziņas par vienu sistēmu tipu, kuru ražo vairākas rūpnīcas, ja šo rūpnīcu darbībā tiek ievērota vienāda kvalitātes sistēma un kvalitātes vadība.

2.4 Iegūtie un reģistrētie fotometriskie rādītāji

Testam izvēlētos lukturus fotometriski pārbauda punktos, kas norādīti šajos noteikumos, un nolasījumus izdara tikai punktos:

Tālo gaismu gadījumā punktos Emax, HV (28), HL un HR (29), un

Tuvo gaismu gadījumā punktos B50L, HV, ja piemērojams, 50V, 75R, ja piemērojams, un 25LL (skatīt 3. pielikuma 1. att.).

2.5 Kritēriji, ar ko nosaka pieņemamo robežu

Ražotājs ir atbildīgs par testu rezultātu statistisko izpēti un par ražojuma pieņemamo robežkritēriju noteikšanu, to saskaņojot ar kompetento iestādi, lai panāktu atbilstību specifikācijai, ar ko nosaka ražojumu atbilstības pārbaudi un kas ir ietverta šo noteikumu 9.1. punktā.

Pieņemamiem robežkritērijiem jābūt tādiem, lai ar 95 % ticamību minimālā varbūtība, ka iepriekš nepieteikta pārbaude atbilstoši 7. pielikuma norādījumiem (pirmajā paraugu pārbaudē) tiks izturēta, būtu 0,95.

6. PIELIKUMS

PRASĪBAS SISTĒMĀM, KURĀS IR PLASTIKĀTA IZKLIEDĒTĀJI - IZKLIEDĒTĀJU, MATERIĀLA PARAUGU VAI NOKOMPLEKTĒTU SISTĒMU VAI VIENAS VAI VAIRĀKU TO DAĻU TESTS

1. VISPĀRĪGAS PRASĪBAS

1.1 Iesniegtajiem paraugiem, kā norādīts šo noteikumu 2.2.4. punktā, jāatbilst turpmāk 2.1. līdz 2.5. punktā minētajām prasībām.

1.2 Abiem nokomplektētu sistēmu paraugiem, kas iesniegti atbilstoši šo noteikumu 2.2.3. punktam un kam ir plastikāta izkliedētāji, attiecībā uz izkliedētāja materiālu jāatbilst turpmāk 2.6. punktā minētajām specifikācijām.

1.3 Plastikāta izkliedētāju paraugus vai materiāla paraugus kopā ar atstarotāju, ar ko tos paredzēts samontēt (ja piemērojams), apstiprināšanas testam pārbauda hronoloģiskā secībā, kā norādīts A tabulā, kas dota šā pielikuma 1. papildinājumā.

1.4 Tomēr ja sistēmas ražotājs var pierādīt, ka ražojums jau ir izturējis testus, kā aprakstīts tālāk 2.1. līdz 2.5. punktā, vai līdzvērtīgas pārbaudes atbilstoši citiem noteikumiem, šādi testi nav jāatkārto; obligātas ir tikai 1. pielikuma B tabulā norādītie testi.

1.5 Ja sistēma vai viena vai vairākas tās daļas ir paredzētas vienīgi kustībai brauktuves labajā pusē vai vienīgi kreisajā pusē, šajā pielikumā noteiktie testi pēc iesniedzēja ieskata var tikt veikti uz viena parauga.

2. TESTI

2.1 Izturība pret temperatūras izmaiņām

2.1.1 Testi

Trīs jaunus paraugus (izkliedētājus) pārbauda piecos mainīgas temperatūras un mitruma režīmos (RM = relatīvais mitrums), ievērojot šādu secību:

3 stundas – 40 °C ± 2 °C un 85-95 % RM;

1 stundu – 23 °C ± 5 °C un 60-75 % RM;

15 stundas – –30 °C ± 2 °C;

1 stundu – 23 °C ± 5 °C un 60-75 % RM;

3 stundas – 80 °C ± 2 °C;

1 stundu – 23 °C ± 5 °C un 60-75 % RM.

Pirms šā testa paraugus tur vismaz četras stundas gaisā, kura temperatūra ir 23 °C ± 5° C un RM ir 60-75 %.

Piezīme: Vienu stundu ilgie periodi 23 °C ± 5 °C temperatūrā ietver pārejas laiku no vienas temperatūras uz otru, kas ir vajadzīgi, lai novērstu termiskā šoka efektu.

2.1.2 Fotometriskie mērījumi

2.1.2.1 Metode

Paraugu fotometriskos mērījumus veic pirms un pēc testa.

Fotometriskos mērījumus veic atbilstoši šo noteikumu 9. pielikumam šādos punktos:

C klases tuvajām gaismām B50L un 50V,

sistēmas tālajām gaismām Emax.

2.1.2.2 Rezultāti

Fotometriskie rezultāti, izdarot katra parauga mērījumus pirms un pēc testa, nedrīkst atšķirties vairāk kā par 10 %, ieskaitot fotometriskās procedūras pielaides.

2.2 Izturība pret atmosfēras un ķimikāliju iedarbību

2.2.1 Izturība pret atmosfēras iedarbību

Trīs jaunus paraugus (izkliedētājus vai materiāla paraugus) apstaro no avota, kura izstarotās enerģijas spektrs atbilst tam, ko izstaro melns ķermenis pie 5 500 K–6 000 K temperatūras. Starp avotu un paraugiem novieto attiecīgus filtrus, lai pēc iespējas samazinātu starojumu ar viļņa garumu, kas mazāks par 295 nm un lielāks par 2 500 nm. Uz paraugiem ļauj iedarboties 1 200 W/m2 ± 200 W/m2 enerģijas starojumam tik ilgi, lai saņemtā gaismas enerģija būtu 4 500 MJ/m2 ± 200 MJ/m2. Telpas robežās uz melnā paneļa, kas atrodas vienā līmenī ar paraugiem, temperatūrai jābūt 50 °C ± 5 °C. Lai panāktu apstarošanas regularitāti, paraugiem jārotē ap starojuma avotu ar ātrumu no 1 līdz 5 apgriezieniem 1/min.

Paraugus apsmidzina ar destilētu ūdeni, kura vadītspēja 23 °C ± 5 °C temperatūrā ir mazāka par 1 mS/m, ievērojot šādu režīmu:

apsmidzināšana: 5 minūtes; nožūšana: 25 minūtes.

2.2.2 Izturība pret ķimikālijām

Pēc tam, kad ir veikts tests, kā aprakstīts iepriekš 2.2.1. punktā, un izdarīts mērījums, kā aprakstīts turpmāk 2.2.3.1. punktā, minēto trīs paraugu ārējā frontālā virsma tiek apstrādāta, kā aprakstīts 2.2.2.2. punktā, ar 2.2.2.1. punktā minēto maisījumu.

2.2.2.1 Testa maisījums

Testa maisījums sastāv no 61,5 % n-heptāna, 12,5 % toluola, 7,5 % etiltetrahlorīda, 12,5 % trihloretilēna un 6 % ksilola (pēc tilpuma).

2.2.2.2 Testa maisījuma uzklāšana

Samērcē kokvilnas drānu (atbilstoši ISO 105), panākot piesātinājumu ar maisījumu, kā noteikts iepriekš 2.2.2.1. punktā, tad 10 sekunžu laikā uzliek to uz parauga ārējās frontālās virsmas un tur 10 minūtes ar spiedienu 50 N/cm2, kas atbilst 100 N spēkam uz 14 × 14 mm testa virsmas laukumu.

Šo 10 minūšu laikā uzklājamo drānu atkal iemērc maisījumā, lai izmantojamā šķidruma sastāvs visu laiku atbilstu paredzētā testa maisījuma sastāvam.

Uzklāšanas laikā ir atļauts kompensēt paraugam piemērojamo spiedienu, lai neradītu plaisas.

2.2.2.3 Tīrīšana

Kad testa maisījuma uzklāšana ir pabeigta, paraugus nožāvē gaisā un pēc tam nomazgā ar 2.3. punktā (izturība pret mazgāšanas līdzekļiem) aprakstīto šķīdumu 23 °C ± 5 °C temperatūrā. Pēc tam paraugus rūpīgi noskalo ar destilētu ūdeni, kurš nesatur vairāk par 0,2 % piemaisījumu, 23 °C ± 5 °C temperatūrā un noslauka ar mīkstu drānu.

2.2.3 Rezultāti

2.2.3.1 Pēc tam, kad ir pārbaudīta izturība pret atmosfēras iedarbību, paraugu ārējai frontālajai virsmai ir jābūt neieplaisājušai, neieskrāpētai, nesadrupušai un nedeformētai, un vidējā gaismas caurlaidības starpība Δt = (T2 – T3) / T2, kas iegūta no trim paraugiem atbilstoši šā pielikuma 2. papildinājumā aprakstītajai procedūrai, nedrīkst pārsniegt 0,020 (Δtm ≤ 0,020).

2.2.3.2 Pēc testa, kurā nosaka izturību pret ķimikāliju iedarbību, uz paraugiem nedrīkst būt ķīmisko vielu atstāto traipu paliekas, kas varētu radīt gaismas plūsmas izkliedēšanās izmaiņas, un izkliedes vidējā starpība Δd = (T5 – T4) / T2, kas iegūta no trim paraugiem atbilstoši šā pielikuma 2. papildinājumā aprakstītajai procedūrai, nedrīkst pārsniegt 0,020 (Δdm ≤ 0,020).

2.2.4 Pretestība gaismas avota radītajam starojumam

Ja nepieciešams, veic šādu tālāko testu.

Katra sistēmas gaismu caurlaidoša plastikāta elementa plakans paraugs ir jānovieto gaismas avota gaismā. Tādiem parametriem kā leņķi un atstatums starp paraugiem, ir jābūt tādiem pašiem kā sistēmā. Visiem paraugiem ir jābūt vienādā krāsā un to virsmai, ja piemērojams, ir jābūt apstrādātai tāpat kā sistēmas daļām.

Pēc 1 500 stundu atrašanās nepārtrauktā gaismas avotā, caurstrāvotās gaismas kolometriskie rādītāji jānodrošina ar jaunu gaismas avotu, un parauga virsmai ir jābūt neieplaisājušai, neieskrāpētai, nesadrupušai vai nedeformētai.

Iekšējiem materiāliem nav nepieciešams pārbaudīt to pretestību ultravioletajiem stariem, ko rada gaismas avots, ja tas atbilst Noteikumiem Nr. 37 vai arī ja tas ir gāzizlādes tipa un ar nelielu ultravioleto starojumu, vai arī ja ir veikti pasākumi, lai sistēmas elementus aizsargātu pret ultravioleto starojumu, piemēram ar stikla filtriem.

2.3 Izturība pret mazgāšanas līdzekļiem un ogļūdeņražiem

2.3.1 Izturība pret mazgāšanas līdzekļiem

Trīs paraugu (izkliedētāju vai materiāla paraugu) ārējo frontālo virsmu sasilda līdz 50 °C ± 5 °C un pēc tam uz 5 minūtēm iemērc maisījumā, kas tiek turēts 23 °C ± 5 °C temperatūrā un sastāv no 99 daļām destilēta ūdens ar ne vairāk kā 0,02 % piemaisījumu un vienas daļas alkilarila sulfonāta.

Kad tests ir pabeigts, paraugus nožāvē 50 °C ± 5 °C temperatūrā. Paraugu virsmu notīra ar mitru drānu.

2.3.2 Izturība pret ogļūdeņražiem

Trīs paraugu ārējās frontālās virsmas 1 minūti ilgi viegli berž ar kokvilnas drānu, kas samērcēta šķīdumā, kas sastāv no 70 % n-heptāna un 30 % toluola (pēc tilpuma), un pēc tam nožāvē gaisā.

2.3.3 Rezultāti

Pēc tam, kad pēc kārtas ir pabeigti abi aprakstītie testi, gaismas caurlaidības vidējā starpība Δt = (T2 – T3) / T2, kas iegūta no trim paraugiem atbilstoši šā pielikuma 2. papildinājumā aprakstītajai procedūrai, nedrīkst pārsniegt 0,010 (Δtm < 0,010).

2.4 Izturība pret mehānisko nolietošanos

2.4.1 Mehāniskās nolietošanās metode

Trīs jauno paraugu (izkliedētāju) ārējās frontālās virsmas izturību pret mehānisko nolietošanos nosaka ar vienādu testa paņēmienu, izmantojot šā pielikuma 3. papildinājumā aprakstīto metodi.

2.4.2 Rezultāti

Kad šis tests ir pabeigts,

gaismas caurlaidības starpība Δt = (T2 – T3) / T2

un gaismas izkliedēšanās starpība Δd = (T5 – T4) / T2

ir jānosaka, ievērojot pielikuma 2. papildinājumā aprakstīto procedūru, virsmas rajonā, kā norādīts šo noteikumu 2.2.4.1.1. punktā un no trim paraugiem iegūto rādītāju vidējai vērtībai ir jāatbilst šādām sakarībām:

Δtm ≤ 0,100; Δdm ≤ 0,050.

2.5 Pārklājumu noturības tests, ja tāds ir vajadzīgs

2.5.1 Parauga sagatavošana

Uz izkliedētāja virsmas pārklājuma 20 mm × 20 mm laukumiņu ar žileti vai adatu sagriež aptuveni 2 mm × 2 mm lielos kvadrātiņos. Žiletes vai adatas spiedienam jābūt pietiekami lielam, lai tiktu sagriezts vismaz pārklājuma slānis.

2.5.2 Testa apraksts

Ņem līmlentu, kuras adhēzijas spēks ir 2 N/(platuma cm) ± 20 %, kas noteikts standartizētos apstākļos, kā norādīts šā pielikuma 4. papildinājumā. Līmlentu, kuras platumam jābūt vismaz 25 mm, spiež vismaz 5 minūtes ilgi pret virsmu, kas sagatavota, kā norādīts 2.5.1. punktā.

Tad līmlentas galu noslogo tā, lai adhēzijas spēks, kas darbojas uz attiecīgo virsmu, būtu līdzsvarā ar spēku, kas darbojas perpendikulāri šai virsmai. Šajā brīdī lentu norauj ar konstantu ātrumu 1,5 m/s ± 0,2 m/s.

2.5.3 Rezultāti

Uz kvadrātiņos sadalītā virsmas laukuma nedrīkst parādīties manāmi bojājumi. Ir pieļaujami bojājumi kvadrātiņu malu krustpunktos vai iegriezumu malās, ja vien bojātais laukums nav lielāks par 15 % no kvadrātiņos sadalītās virsmas.

2.6 Nokomplektētas sistēmas testi, ja tajā ir plastikāta izkliedētājs

2.6.1 Izkliedētāja virsmas izturība pret mehānisko nolietošanos

2.6.1.1 Testi

Sistēmas 1. parauga izkliedētājs jāpārbauda, kā aprakstīts iepriekš 2.4.1. punktā.

2.6.1.2 Rezultāti

Kad tests ir pabeigts un veikti sistēmas vai vienas vai vairāku tās daļu fotometriskie mērījumi, kā norādīts šajos noteikumos, mērījumu rezultāti nedrīkst par vairāk nekā 130 % pārsniegt maksimālās vērtības, kas noteiktas attiecībā uz B50L un HV punktiem, un, ja piemērojams, nedrīkst būt mazākas par 90 % no minimālajām vērtībām attiecībā uz punktu 75R.

2.6.2 Pārklājumu noturības tests, ja lukturim ir pārklājums

Atsevišķās tehniskās vienības 2. parauga izkliedētāju pārbauda, kā aprakstīts iepriekš 2.5. punktā

3. RAŽOJUMU ATBILSTĪBAS PĀRBAUDE

3.1 Attiecībā uz materiāliem, kas tiek izmantoti izkliedētāju ražošanā, atsevišķu tehnisko vienību sērija ir atzīstama par atbilstošu šiem noteikumiem, ja:

3.1.1 pēc tam, kad ir pārbaudīta izturība pret ķimikālijām, pret mazgāšanas līdzekļiem un ogļūdeņražiem, uz paraugu ārējās frontālās virsmas ar neapbruņotu aci nav saskatāmas plaisas, drumslas vai deformācijas (skat. 2.2.2., 2.3.1. un 2.3.2. punktu);

3.1.2 pēc 2.6.1.1. punktā aprakstītā testa mērījumu punktos iegūtie fotometriskie rādītāji, kas minēti 2.6.1.2. punktā, nepārsniedz šajos noteikumos norādītās ražojumu atbilstības robežas.

3.2 Ja testu rezultāti neatbilst prasībām, pārbauda citu, nejauši izvēlētu sistēmas paraugu.

6. PIELIKUMS

1. papildinājums

ATBILSTĪBAS TESTU HRONOLOĢISKĀ SECĪBA

A. Plastikāta materiālu testi (izkliedētāji vai materiāla paraugi, kas iesniegti atbilstoši šo noteikumu 2.2.4. punktam).

Paraugi

Izkliedētāji vai materiāla paraugi

Izkliedētāji

Testi

1.1

Daļēja fotometrija (2.1.2. punkts)

1.1.1

Temperatūras izmaiņu iedarbība (2.1.1. punkts)

1.2

Daļēja fotometrija (2.1.2. punkts)

1.2.1

Gaismas caurlaidības mērījumi

1.2.2

Gaismas izkliedēšanās mērījumi

1.3

Atmosfēras iedarbība (2.2.1. punkts)

1.3.1

Gaismas caurlaidības mērījumi

1.4

Ķimikāliju iedarbība (2.2.2. punkts)

1.4.1

Gaismas izkliedēšanās mērījumi

1.5

Mazgāšanas līdzekļu iedarbība (2.3.1. punkts)

1.6

Ogļūdeņražu iedarbība (2.3.2. punkts)

1.6.1

Gaismas caurlaidības mērījumi

1.7

Nolietošanās (2.4.1. punkts)

1.7.1

Gaismas caurlaidības mērījumi

1.7.2

Gaismas izkliedēšanās mērījumi

1.8

Pārklājumu noturība (2.5.punkts)

1.9

Izturība pret gaismas avota starojumu (2.2.4. punkts)

B. Nokomplektētu sistēmu testi (iesniegtas atbilstoši šo noteikumu 2.2.3. punkta prasībām).

Testi		Nokomplektēta sistēma
		Paraugs Nr.
		1	2
2.1	Nolietošanās (2.6.1.1. punkts)	X
2.2	Fotometrija (2.6.1.2. punkts)	X
2.3	Pārklājumu noturība (2.6.2. punkts)		X

6. PIELIKUMS

2. papildinājums

GAISMAS IZKLIEDĒŠANĀS UN CAURLAIDĪBAS NOTEIKŠANAS METODE

1. IEKĀRTAS (skat. attēlu)

Kolimatora K gaismas kūli, kura pusnobīde ir β/2 = 17,4 × 10–4 rd, ierobežo diafragma Dτ ar 6 mm atvērumu, pret kuru ir nostādīts parauga statīvs.

Konverģents bezkrāsains izkliedētājs L2, kurš koriģēts attiecībā uz sfēriskām novirzēm, savieno diafragmu Dτ ar uztvērēju R; izkliedētāja L2 diametram jābūt tādam, lai tas nediafragmē parauga izkliedēto gaismu konusā, kura augšējais pusleņķis ir β/2 = 14 grādi.

Gredzenveida diafragmu DD, kuras leņķi ir αo/2 = 1o grāds un αmax/2 = 12o grādi, novieto izkliedētāja L2 attēla fokusa plaknē.

Diafragmas necaurspīdīgā centrālā daļa ir vajadzīga, lai izslēgtu gaismas tiešu krišanu no gaismas avota. Ir jānodrošina iespēja attālināt diafragmas centrālo daļu no gaismas kūļa tā, lai nodrošinātu precīzu nostāšanos sākotnējā pozīcijā.

Attālums L2 Dτ un izkliedētāja L2 fokusa attālums F2 ir jāizvēlas tā, lai Dτ attēls pilnīgi aizsegtu uztvērēju R.

L2 Ieteicams izmantot aptuveni 80 mm fokusu.

Attiecinot sākotnējo krītošās gaismas plūsmu uz vienu vienību, katra mērījuma absolūtajai precizitātei ir jābūt labākai par 0,001 vienību

1. attēls: Optiskā uzstādīšana gaismas izkliedēšanās un gaismas caurlaidības mērījumiem

DDo = 0,0349 F2 DDmax = 0,0349 F2

2. MĒRĪJUMI

Ir jāiegūst šādi nolasījumi:

Nolasījums	No parauga	DD centrālajā daļā	Iegūtais lielums
T1	nē	nē	Krītošās gaismas plūsmas sākotnējais nolasījums
T2	jā (pirms testa)	nē	Jaunā materiāla caurlaistās gaismas plūsma 24o laukā
T3	jā (pēc testa)	nē	Testētā materiāla caurlaistās gaismas plūsma 24o laukā
T4	jā (pirms testa)	jā	Jaunā materiāla izkliedētā gaismas plūsma
T5	jā (pēc testa)	jā	Testētā materiāla izkliedētā gaismas plūsma

6. PIELIKUMS

3. papildinājums

TESTS AR IZSMIDZINĀŠANAS METODI

1. TESTA IERĪCE

1.1 Smidzinātājs

Smidzināšanas pistolei jābūt ar 1,3 mm diametra sprauslas uzgali, kas nodrošina šķidruma izsmidzināšanu 0,24 ± 0,02 l/minūtē ar 6,0 bāru darba spiedienu – 0/+ 0,5 bāri.

Šādos darba apstākļos uz bojājuma pārbaudei paredzētās virsmas ir jāiegūst vēdekļveidīgs uzklājums 170 mm ± 50 mm diametrā, ja attālums līdz sprauslas uzgalim ir 380 mm ± 10 mm.

1.2 Testa maisījums

Testa maisījuma sastāvs ir:

silīcija smiltis ar cietības skaitli 7 pēc Mora cietības skalas, ja gandrīz normāli izkliedētu graudu lielums ir no 0 līdz 0,2 mm un leņķiskais koeficients ir 1,8 – 2;

ūdens, kura cietība nedrīkst būt lielāka par 205 g/m3, un maisījums tiek veidots, sajaucot 25 g smilšu un 1 litru ūdens.

2. TESTS

Izkliedētāju ārējo virsmu vienu vai vairākas reizes apstrādā ar minētā sastāva smilšu strūklu, kā tas aprakstīts iepriekš, šī strūkla jāvirza gandrīz perpendikulāri pret testējamo virsmu.

Virsmas bojājumus pārbauda, izmantojot vienu vai vairākus stikla paraugus, ko novieto salīdzināšanai blakus pārbaudāmajiem izkliedētājiem. Maisījuma smidzināšanu turpina, kamēr gaismas izkliedēšanās starpība uz parauga vai paraugiem, nosakot izkliedēšanos ar pielikuma 2. papildinājumā aprakstīto metodi, atbilst sakarībai: Δd = (T5 – T4) / T2 = 0,0250 ± 0,0025.

Salīdzināšanai var izmantot vairākus paraugus, lai pārbaudītu, vai visa pārbaudāmā virsma ir bojāta homogēni.

6. PIELIKUMS

4. papildinājums

NOTURĪBAS TESTS AR LĪMLENTU

1. MĒRĶIS

Ar šo metodi ir iespējams standarta apstākļos noteikt lineāro spēku, kas notur līmlentu uz stikla virsmas.

2. PRINCIPS

Tiek mērīts spēks, kas vajadzīgs, lai līmlentu atrautu no stikla plāksnes 90° leņķī.

3. NOTEIKTIE GAISA APSTĀKĻI

Apkārtējā gaisa temperatūrai jābūt 23° C ± 5° C un relatīvajam mitrumam (RM) 65 ± 15.

4. TESTĀ IZMANTOJAMIE PRIEKŠMETI

Līmlentas parauga rullītis pirms testa jākondicionē 24 stundas norādītajos gaisa apstākļos (skat. 3. punktu).

Pārbauda piecus 400 mm garus gabalus no katra rullīša. Gabalus no rullīša sāk griezt, kad pirmie trīs tinumi ir atritināti.

5. PROCEDŪRA

Testam jānotiek apkārtējā gaisa apstākļos, kas aprakstīti 3. punktā.

Ņem līmlentas 5 testam sagatavotos gabalus, atritinot lentu radiālā virzienā ar ātrumu aptuveni 300 mm/s, pēc tam 15 sekunžu laikā uzliek tos uz stikla, ievērojot turpmāk minētos noteikumus.

Lentu uzliek uz stikla plāksnes, sākot no viena gala, un to izlīdzina, garenvirzienā viegli paberzējot ar pirkstu bez pārmērīga spiediena, lai starp lentu un stiklu nepaliktu gaisa pūslīši.

Šādi sagatavoto paraugu 10 minūtes atstāj norādītajos gaisa apstākļos.

Lentas parauga gabalu apmēram 25 mm garumā atplēš no stikla plāksnes tādā plaknē, kas perpendikulāra parauga asij.

Nostiprina stikla plāksni un atloka atpakaļ lentas brīvo galu 90° leņķī. Spēku pieliek tā, lai tas darbotos perpendikulāri plāksni un lentu atdalošajai līnijai un perpendikulāri stikla plāksnei.

Lenta jāatrauj ar ātrumu 300 mm/s ± 30 mm/s un jāreģistrē atraušanai nepieciešamais spēks.

6. REZULTĀTI

Iegūtos piecus rezultātus sarindo pēc kārtas un aprēķina mērījumu vidējo rezultātu. Šo rezultātu izsaka ņūtonos uz vienu lentas platuma centimetru.

7. PIELIKUMS

MINIMĀLĀS PRASĪBAS, KAS PARAUGU TESTĀ JĀIEVĒRO INSPEKTORAM

1. VISPĀRĒĀS PRASĪBAS

1.1 Atbilstības prasības ir uzskatāmas par izpildītām no mehānikas un ģeometrijas viedokļa atbilstoši šo noteikumu prasībām, ja tādas ir paredzētas, ja vien atšķirības nepārsniedz ražošanā neizbēgamās novirzes. Šis nosacījums attiecas arī uz krāsu.

neviens mērījuma rezultāts nelabvēlīgi neatšķiras par vairāk kā 20 % no šajos noteikumos noteiktās vērtības.

1.2.1.1 Tuvo gaismu un tās veidu tālākajām vērtībām maksimālā nelabvēlīgā atšķirība ir šāda:

—	maksimālās vērtības B50L punktā, 0,2 luksi (atbilst 20 %) un 0,3 luksi (atbilst 30 %),

—	maksimālās vērtības III zonā, HV punktā un BLL segmentā, 0,3 luksi (atbilst 20 %) un 0,45 luksi (atbilst 30 %),

—	maksimālās vērtības segmentos E, F1, F2 un F3, 0,2 luksi (atbilst 20 %) un 0,3 luksi (atbilst 30 %),

—	minimālās vērtības punktos BR, P, S50, S50LL, S50RR, S100, S100LL, S100RR un punktos, kas minēti šo noteikumu 3. pielikuma 1. tabulas 4. piezīmē (B50L, HV, BR, BRR un BLL), puse no prasītās vērtības (atbilst 20 %) un trīs ceturtdaļas prasītās vērtības (atbilst 30 %).

1.2.2 Ja iepriekš aprakstītie testa rezultāti neatbilst prasībām, var mainīt sistēmas orientāciju, ar nosacījumu, ka gaismas ass sāniskā pārbīde nepārsniedz 0,5 grādus pa labi vai kreisi un 0,2 grādus uz augšu vai leju, katra neatkarīgi attiecībā uz sākotnējo regulējumu. Šie noteikumi neattiecas uz šo noteikumu 6.3.1.1. punktā noteiktajām atsevišķajām tehniskām vienībām.

1.2.3 Ja aprakstīto testu rezultāti neatbilst prasībām, sistēmas testus atkārto, izmantojot citu standarta gaismas avotu un/vai barošanas un vadības ierīci.

1.2.4 Sistēmas ar redzamiem defektiem neņem vērā.

1.2.5 Standarta atzīmes neņem vērā.

2. PIRMĀ PARAUGU PĀRBAUDE

Pirmajai paraugu pārbaudei pēc nejaušas izvēles principa izvēlas četras sistēmas. Pirmo un trešo paraugu atzīmē ar A, bet otru un ceturto paraugu – ar B.

2.1 Atbilstība netiek apstrīdēta

Pēc paraugu pārbaudes procedūras, kas parādīta šā pielikuma 1. attēlā, sērijveidā ražotu sistēmu atbilstība netiek apstrīdēta, ja lukturu mērījumu rezultātu nelabvēlīgās novirzes ir:

2.1.1.1 A paraugam

A1:	vienai sistēmai		0 %
	vai sistēmai	ne vairāk par	20 %
A2:	abām sistēmām	vairāk par	0 %
		bet ne vairāk par	20 %
	pārejot pie B parauga

2.1.1.2 B paraugam

B1:

abām sistēmām

0 %

2.1.2 vai ja 1.2.2. punktā noteiktie nosacījumi A paraugam ir izpildīti.

2.2. Atbilstība tiek apstrīdēta

Pēc šā pielikuma 1. attēlā parādītās paraugu pārbaudes procedūras sērijveidā ražotu sistēmu atbilstība tiek apstrīdēta un tiek pieprasīts, lai ražotājs ievērotu ražošanas prasības, ja lukturu pārbaudē ir konstatētas šādas novirzes:

2.2.1.1 A paraugam

A3:	vienai sistēmai	ne vairāk par	20 %
	otrai sistēmai	vairāk par	20 %
		bet ne vairāk par	30 %

2.2.1.2 B paraugam

B2:	A2 gadījumā
	vienai sistēmai	vairāk par	0 %
		bet ne vairāk par	20 %
	otrai sistēmai	ne vairāk par	20 %
B3:	A2 gadījumā
	vienai sistēmai		0 %
	otrai sistēmai	vairāk par	20 %
		bet ne vairāk par	30 %

2.2.2 vai ja 1.2.2. punktā noteiktie nosacījumi A paraugam nav izpildīti.

2.3 Apstiprinājuma anulēšana

Atbilstība tiek apstrīdēta un piemērots 10. punkts, ja pēc lukturu paraugu pārbaudes procedūras, kā parādīts šā pielikuma 1. attēlā, ir sistēmā konstatētas šādas novirzes:

2.3.1 A paraugam

A4:	vienai sistēmai	ne vairāk par	20 %
	otrai sistēmai	vairāk par	30 %
A5:	abām sistēmām	vairāk par	20 %

2.3.2 B paraugam

B4:	A2 gadījumā
	vienai sistēmai	vairāk par	0 %
		bet ne vairāk par	20 %
	otrai sistēmai	vairāk par	20 %
B5:	A2 gadījumā
	abām sistēmām	vairāk par	20 %
B6:	A2 gadījumā
	vienai sistēmai		0 %
	otrai sistēmai	vairāk par	30 %

2.3.3 vai ja 1.2.2. punktā noteiktie nosacījumi A un B paraugam nav izpildīti.

3. ATKĀRTOTA PARAUGU PĀRBAUDE

A3, B2, B3 gadījumā veic atkārtotu pārbaudi ar trešo paraugu (C), kas sastāv no divām sistēmām no produkcijas, kas saražota pēc prasību noregulēšanas, un šī pārbaude jāveic divu mēnešu laikā pēc paziņojuma sniegšanas.

3.1 Atbilstība netiek apstrīdēta

Pēc paraugu pārbaudes procedūras, kas parādīta šā pielikuma 1. attēlā, sērijveidā ražotu sistēmu atbilstība netiek apstrīdēta, ja sistēmu pārbaudē ir konstatētas šādas novirzes:

3.1.1.1 C paraugam

C1:	vienai sistēmai		0 %
	otrai sistēmai	ne vairāk par	20 %
C2:	abām sistēmām	vairāk par	0 %
		bet ne vairāk par	20 %
	pārejot pie D parauga

3.1.1.2 D paraugam

D1:	C2 gadījumā
	abām sistēmām	0 %

3.1.2 vai ja 1.2.2. punktā noteiktie nosacījumi C paraugam ir izpildīti.

3.2 Atbilstība tiek apstrīdēta

Pēc šā pielikuma 1. attēlā parādītās paraugu pārbaudes procedūras sērijveidā ražotu sistēmu atbilstība tiek apstrīdēta un tiek pieprasīts, lai ražotājs ievērotu (noregulētu) ražošanas prasības, ja sistēmu pārbaudē ir konstatētas šādas novirzes:

3.2.1.1 D paraugam

D2:	C2 gadījumā
	vienai sistēmai	vairāk par	0 %
		bet ne vairāk par	20 %
	otrai sistēmai	ne vairāk par	20 %

3.2.1.2 vai ja 1.2.2. punktā noteiktie nosacījumi C paraugam nav izpildīti.

3.3 Apstiprinājuma anulēšana

Atbilstība tiek apstrīdēta un piemērots 10. punkts, ja pēc lukturu paraugu pārbaudes procedūras, kā parādīts šā pielikuma 1. attēlā, ir sistēmā konstatētas šādas novirzes:

3.3.1 C paraugam

C3:	vienai sistēmai	ne vairāk par	20 %
	otrai sistēmai	vairāk par	20 %
C4:	abām sistēmām	vairāk par	20 %

3.3.2 D paraugam

D3:	C2 gadījumā
	vienai sistēmai		0 %
		ne vairāk par	0 %
	otrai sistēmai	vairāk par	20 %

3.3.3 vai ja 1.2.2. punktā noteiktie nosacījumi C un D paraugam nav izpildīti.

4. TUVO GAISMU NOLIEKUMA VERTIKALĀS STĀVOKĻA IZMAIŅAS

Pārbaudot tuvo gaismu gaismas kūļa noliekuma līnijas vertikālā stāvokļa izmaiņas sasilšanas rezultātā, ir jāievēro šāda metode:

Pēc šā pielikuma 1. attēlā parādītās paraugu pārbaudes procedūras, ir jāpārbauda viens sistēmas A paraugs, kā aprakstīts 2.1. punktā, pēc tam, kad tas ir darbināts trīs reizes pēc kārtas 4. pielikuma 2.2.2. punktā minētajā režīmā.

Sistēma ir uzskatāma par pieņemamu, ja Δr nav lielāks par 1,5 mrad.

Ja šis rādītājs pārsniedz 1,5 mrad, bet nav lielāks par 2,0 mrad, pārbauda otru sistēmas A paraugu, un pēc tam abiem paraugiem reģistrēto rādītāju vidējā absolūtā vērtība nedrīkst pārsniegt 1,5 mrad.

Tomēr ja A paraugam netiek ievērota šī 1,5 mrad vērtība, tāpat ir jāpārbauda B parauga abas sistēmas, un abu paraugu vidējā absolūtā vērtība nedrīkst pārsniegt 1,5 mrad.

1. attēls

2 sistēmas

Pirmā parauga ņemšana

2 devices

Izlases veidā atlasa 4 sistēmas, sadala paraugos A un B

≤20

BEIGAS

≤20

pāriet pie B parauga

BEIGAS

≤20

>20

≤30

IZLĪDZINĀŠANA

≤20

Ražotājam ražojums jāpieskaņo prasībām

>20

≤30

Iespējamie A parauga rezultāti

Atkārtota paraugu ņemšana

2 sistēmas

Izlases veidā atlasa 4 sistēmas, sadala paraugos C un D

≤20

BEIGAS

≤20

pāriet pie D parauga

Iespējamie D parauga rezultāti

BEIGAS

pāriet pie izlīdzināšanas

≤20

Iespējamie B parauga rezultāti

Iespējamie C parauga rezultāti

≤20

>20

Apstiprinājums anulēts

≥0

>20

≤20

>20

≤20

>30

>20

>30

Maksimālā atkāpe [%] nelabvēlīgā virzienā attiecībā uz robežvērtībām

Piezīme: Attēlā “ierīce(s)” vietā jālasa “sistēma”.

8. PIELIKUMS

NOTEIKUMI PAR NOLIEKUMA IZMAIŅU UN TUVO GAISMU ORIENTĀCIJU (30)

1. NOLIEKUMA DEFINĪCIJA

Noliekumam, kad tas izgaismo pārbaudes ekrānu, kā tas noteikts šo noteikumu 9. pielikumā, ir jābūt pietiekami skaidram, lai to varētu izšķirt, un tam jāatbilst šādām prasībām.

Forma (skatīt A.8-1 att.)

Noliekums sastāv no:

—	horizontālās daļas kreisajā pusē, un

—	paaugstinātas daļas labajā pusē,

turklāt tam jābūt veidotam tādējādi, ka pēc nostādīšanas tas atbilst tālāko 2.1 līdz 2.5. punkta noteikumiem:

1.1.1 Horizontālajā daļā nav noviržu vertikālā plaknē par vairāk kā

—	0,2o uz augšu vai leju no vidējās horizontālās līnijas, starp 0,5 un 4,5o pa kreisi no V-V līnijas, un

—	0,1o uz augšu vai leju divās trešdaļās no minētā garuma.

1.1.2 Paaugstinātajai daļai

—	jābūt pietiekami skaidrai kreisajai malai, un

—	labās puses, kuras sākumpunkts ir krustpunkts starp A un V-V un kura ir veidota ar pieskari šai malai, slīpuma leņķim attiecībā pret H-H ir jābūt starp 10 un 60o (skatīt tālāk A.8-1. att.)

2. VIZUĀLĀS REGULĒŠANAS PROCEDŪRA

2.1 Pirms ikviena jauna testa, sistēma ir jānovieto neitrālā stāvoklī.

Tālākie norādījumi attiecas uz apgaismes vienību gaismas kūļiem, kurus pēc iesniedzēja norādījumiem ir jānoregulē.

2.2 Gaismas kūlim jābūt nostādītam vertikāli, lai tādējādi tā noliekuma horizontālā daļa ir nostādīta nominālajā vertikālajā stāvoklī (A līnija) saskaņā ar šo noteikumu 3. pielikuma 2. tabulā noteiktajām prasībām, šī prasība tiek uzskatīta par izpildītu, ja noliekuma horizontālās daļas vidējā horizontālā līnija atrodas uz A līnijas (skatīt tālāk A.8-2. att.);

Gaismas kūlim jābūt nostādītam horizontāli tādējādi, ka tā paaugstinātā daļa atrodas pa labi no V-V līnijas un ar to saskaras (skatīt tālāk A.8-2. att.);

2.3.1 Ja daļējs gaismas kūlis rada vienīgi horizontālo noliekuma daļu un ja nav iesniedzēja specifikāciju, prasības neattiecas uz horizontālo regulējumu.

2.4 Apgaismes vienībai, kas nav paredzēta atsevišķai regulēšanai atbilstoši iesniedzēja norādījumiem, jāatbilst atbilstošām prasībām.

2.5 Apgaismes vienībām, kas noregulētas pēc iesniedzēja norādītās metodes saskaņā ar šo noteikumu 5.2. un 6.2.1.1. punktu, jāveido noliekums, kura forma un novietojums atbilst šo noteikumu 3. pielikuma 2. tabulas prasībām.

2.6 Citiem tuvo gaismu veidiem Noliekuma formai un stāvoklim, ja piemērojams, automātiski jāatbilst šo noteikumu 3. pielikuma 2. tabulas atbilstīgajām prasībām.

2.7 Iesniedzēja norādījumiem atbilstošu sākotnējo orientāciju un/vai regulēšanu, atbilstoši minētajiem 2.1. līdz 2.6. punktiem, var piemērot apgaismes vienībām, kuras paredzēts uzstādīt atsevišķi.

Attēli

A.8.-1 attēls Noliekuma līnijas shēma

V-V

Noliekuma līnija (piemērs)

“Plakanās daļas” vertikālais pagarinājums: nepārsniedz 0,2 grādus virs un zem tās horizontālās “vidējās līnijas”

Pieskares līnija pacēluma kreisajai malai

Noliekuma lenķis

H-H

A līnija

sākotnējā vertikālā pozīcijā atbilstoši šo noteikumu 3. pielikuma 2. tabulai

4,5 L

0,5 L

Horizontālā “plakanā daļa”

Pacēluma daļa

A.8.-2 attēls: Daļēja gaismas kūļa vizuālā regulēšana

noliekuma līnija novietota tādējādi, ka

1) vertikāli: horizontālās “plakanās daļas” vidējā līnija ir uz A līnijas

2) horizontāli: “pacēluma daļa” ir pa labi no V-V līnijas un ar to saskara

V-V

Noliekuma līnija

V-V

a) piemērs

b) piemērs

“cut-off” line

A līnija

Tangential point to V-V

Line Α

Saskares punkts ar V-V

Piezīme: Noliekuma izgaismojums uz pārbaudes ekrāna ir attēlots shematiskā veidā.

9. PIELIKUMS

NOTEIKUMI PAR FOTOMETRISKAJĀM VĒRTĪBĀM

1. VISPĀRĪGI NOTEIKUMI

1.1 Sistēma vai viena vai vairākas tās daļas ir jāuzstāda uz goniometra, kuras horizontālā ass ir nekustīga un kustīgā ass ir perpendikulāra nekustīgajai asij.

1.2 Apgaismojuma rādītājus ir jāmēra ar fotoreceptoru, un tā darbības laukums ir jāierobežo ar kvadrātu, kura mala ir 65 mm, fotoreceptoram jāatrodas vismaz 25 metrus no katras apgaismes vienības references centra perpendikulāri mērījumu asij, kas iet caur goniometra sākumpunktu.

1.3 Fotometrisko mērījumu laikā ar atbilstošu maskējumu ir jāizvairās no traucējošiem atspulgiem.

1.4 Gaismas intensitāti mēra un apgaismojuma pakāpi izsaka uz perpendikulāras plaknes mērīšanas virzienā, kuras nominālais attālums ir 25 metri.

1.5 Leņķu koordinātes ir norādītas grādos uz sfēras ar vertikālu polāro asi atbilstoši IEC publikācijai Nr. 70 (Vīne 1987. gads), tas ir, atbilstoši goniometram, kura horizontālā ass ir nekustīga attiecībā pret zemi un kustīgā rotācijas ass ir perpendikulāra horizontālajai asij.

1.6 Ir pieņemama jebkura līdzvērtīga fotometriskā metode, ar nosacījumu, ka tiek ievērota nepieciešamā korelācija.

1.7 Ir jāizvairās no jebkādām apgaismes vienību atsauces centra novirzēm attiecībā uz goniometra rotējošām asīm. Tas īpaši attiecas uz vertikālo virzienu un apgaismes vienībām, kas rada noliekumu.

Regulācija jāveic ar ekrāna palīdzību, kas var būt novietots tuvāk par fotoreceptoru.

Fotometriskos rādītājus, kas noteikti katrā apgaismojuma funkcijas vai veida mērījumu punktā (leņķu stāvoklī), kas noteikti šajos noteikumos, piemēro pusei no attiecīgi iegūto vērtību summas no visām sistēmas apgaismes vienībām vai visām apgaismes vienībām uz kuram attiecās šīs prasības;

1.8.1 Tomēr, ja prasības ir precizētas tikai vienai pusei, dalījums uz divi netiek piemērots. Tāda situācija ir sniegta 6.2.9.1., 6.3.2.1.2., 6.3.2.1.3., 6.4.6. punktos un 3. pielikuma 1. tabulas 4. piezīmē.

1.9 Sistēmas apgaismes vienības ir jāpārbauda atsevišķi,

tomēr apgaismes divām vai vairāk vienībām, kas pieder pie tās pašas atsevišķās tehniskās vienības, kurām ir gaismas avots un identiska tipa barošana (regulējama vai nē), var veikt mērījumus vienlaicīgi, ar noteikumu, ka gan to izmēru, gan novietojuma ziņā tās pilnībā iekļaujas četrstūrī, kas nav garāks par 300 mm (horizontāli), nav platāks par 150 mm (vertikāli) un ka to kopīgo atsauces centru ir noteicis ražotājs.

1.10 Pirms ikviena jauna testa, sistēma ir jānovieto neitrālā stāvoklī.

1.11 Sistēmai vai vienai vai vairākām tās daļām pirms mērījumu uzsākšanas ir jābūt tādējādi orientētām, ka noliekuma stāvoklis atbilst šo noteikumu 3. pielikuma 2. tabulā norādītajām prasībām. Tās sistēmas daļas, kurām mērījumi jāveic atsevišķi un kuras nerada noliekumu, uz goniometra ir jānovieto atbilstoši iesniedzēja norādījumiem (uzstādīšanas stāvoklis).

2. MĒRĪŠANAS NOTEIKUMI ATKARĪBĀ NO GAISMAS AVOTIEM

2.1 Gadījumā, ja gaismas avots ar nomaināmu kvēlspuldzi darbojas tieši no transportlīdzekļa sprieguma:

Sistēmai vai vienai vai vairākām tās daļām jābūt aprīkotām ar vienu vai vairākām standarta bezkrāsainām kvēlspuldzēm, kuras paredzētas darbībai nominālajā 12 voltu spriegumā. Testu laikā spriegums pie kvēlspuldžu spailēm ir jānoregulē tādējādi, lai iegūtu references gaismas plūsmu, kas noteikta Noteikumu Nr. 37 datu lapā.

Sistēma vai viena vai vairākas tās daļas ir uzskatāmas par pieņemamu, ja viena standarta ar sistēmu lietojama kvēlspuldze atbilst 6.2. punkta prasībām.

2.2 Gadījumā, ja gaismas avots ir nomaināmas gāzizlādes lampas:

Sistēmās vai vienā vai vairākās to daļās, kas aprīkotas ar vismaz vienu nomaināmu gāzizlādes lampu, vismaz vienai standarta gāzizlādes lampai, kas ieslēgta vismaz 15 ciklus kā noteikts Noteikumos Nr. 99, jāatbilst šo noteikumu atbilstošajos pantos noteiktajām fotometriskajām prasībām. Šī gāzizlādes gaismas avota gaismas plūsma var atšķirties no Noteikumos Nr. 99 noteiktās gaismas plūsmas.

Ja tā atšķiras, noteiktās fotometriskās vērtības ir attiecīgi jālabo. Pirms pārbaudes par atbilstību prasībām tās jāreizina ar faktoru 0,7.

2.3 Gadījumā, ja gaismas avots ar nenomaināmu kvēlspuldzi darbojas tieši no transportlīdzekļa sprieguma:

Visiem lukturiem ar nenomaināmiem gaismas avotiem (kvēlspuldzes vai citi) noteiktie mērījumi jāveic 6,75 voltu, 13,5 voltu vai 28 voltu spriegumā vai arī spriegumā, ko norādījis iesniedzējs, ņemot vērā visas citas transportlīdzekļa barošanas sistēmas. Pirms pārbaudes par atbilstību prasībām iegūtās fotometriskās vērtības jāreizina ar faktoru 0,7.

2.4 Gadījumā, ja kāds gaismas avots, vai tas būtu nomaināms vai nē, darbojas neatkarīgi no transportlīdzekļa sprieguma un to ir pilnībā vada sistēma, vai gadījumā, ja gaismas avotu baro ar īpašu enerģijas avotu, iepriekš 2.3. punktā noteiktais testu spriegums jāpiemēro sistēmas vai šī enerģijas avota ieejas spailēm. Testēšanas laboratorija var ražotājam pieprasīt piegādāt šos īpašos barošanas avotus.

Pirms pārbaudes par atbilstību prasībām iegūtās fotometriskās vērtības jāreizina ar faktoru 0,7, izņemot gadījumu, ja šis labojuma faktors jau piemērots atbilstoši iepriekš minētā 2.2. punkta noteikumiem.

3. PAGRIEŠANĀS GAISMAS VEIDA MĒRĪŠANAS NOTEIKUMI

Tādai sistēmai vai vienai vai vairākām tās daļām, kas nodrošina pagriešanās gaismas veidu, visās pagrieziena rādiusa situācijās piemērojams šo noteikumu 6.2. punkts (tuvās gaismas) un/vai 6.3. punkts (tālās gaismas). Tuvo un tālo gaismu pārbaudei izmanto šādu procedūru:

Sistēmas testēšana jāveic neitrālā stāvoklī (stūre iztaisnota/taisna līnija) un tāpat stāvoklī vai stāvokļos, kas atbilst vismazākajam transportlīdzekļa pagrieziena rādiusam pa labi un pa kreisi, izmantojot signālu ģeneratoru, ja piemērojams.

3.1.1.1 Atbilstība šo noteikumu 6.2.6.2., 6.2.6.3. un 6.2.6.5.1. punktam jāpārbauda pagriešanās gaismas veida 1. un 2. kategorijā bez jaunas horizontālas orientēšanas.

3.1.1.2 Atbilstība šo noteikumu 6.2.6.1. un 6.3. punkta prasībām, pēc vajadzības, jāpārbauda

—	2. kategorijas bez pagriešanās gaismas veida gadījumā bez jaunas horizontālas orientēšanas;

—	tuvo gaismu 1. kategorijas pagriešanās gaismas veida vai tālo gaismu pagriešanās gaismu gadījumā pēc atsevišķās tehniskās vienības horizontālās orientēšanas (piemēram, ar goniometru) atbilstošā pretējā virzienā.

3.1.2 Pārbaudot 1. vai 2. kategorijas pagriešanās gaismu veidu transportlīdzekļa pagrieziena rādiusam, kas atšķiras no iepriekš 3.1.1. punktā noteiktā, jānodrošina, ka gaismas sadalījums ir vienmērīgs un nerada pārliecīgu apžilbināšanu. Citā gadījumā jāpārbauda atbilstība ar šo noteikumu 3. pielikuma 1. tabulā noteiktajām prasībām.

10. PIELIKUMS

APRAKSTA VEIDLAPA

maksimālais formāts: A4 (210 × 297 mm)

ADAPTĪVĀS PRIEKŠĒJĀ APGAISMOJUMA SISTĒMAS APRAKSTA VEIDLAPA Nr. 1

AFS vadības signāli atbilst sistēmas nodrošinātajām apgaismojuma funkcijām

AFS vadības signāls

Signāla iespaidotā funkcija vai veids (-i) (31)

Tehniskie rādītāji (32)

(uz atsevišķas lapas, ja piemērojams)

Tuvās gaismas

Tālās gaismas

C klase

V klase

E klase

W klase

Nav/noklusējums

V signāls

E signāls

W signāls

T signāls

Citi signāli (33)

ADAPTĪVĀS PRIEKŠĒJĀ APGAISMOJUMA SISTĒMAS APRAKSTA VEIDLAPA Nr. 2

Noliekuma līnijas, regulēšanas noteikumi un atsevišķo tehnisko vienību noregulēšanas procedūras

Apgaismes vienība Nr. 2 (34)	Noliekums (35)		Regulēšanas ierīce				Papildu rādītāji un nosacījumi (ja piemērojami) (38)
	Apgaismes vienība rada vienu vai vairākus tuvo gaismu noliekumus vai tos papildina		Vertikāli		Horizontāli
	Kā noteikts šo noteikumu 8. pielikumā (36)	Piemērojami šo noteikumu 6.4.6. panta nosacījumi (36)	Atsevišķa (“galvenā”) (36) (39)	Saistīta ar “galveno” vienību Nr. (37)	Atsevišķa (“galvenā”) (36) (39)	Saistīta ar “galveno” vienību Nr. (37)
1	jā/nē	jā/nē	jā/nē	…	jā/nē	…
2	jā/nē	jā/nē	jā/nē	…	jā/nē	…
3	jā/nē	jā/nē	jā/nē	…	jā/nē	…
4	jā/nē	jā/nē	jā/nē	…	jā/nē	…
5	jā/nē	jā/nē	jā/nē	…	jā/nē	…
6	jā/nē	jā/nē	jā/nē	…	jā/nē	…
7	jā/nē	jā/nē	jā/nē	…	jā/nē	…

(1) Vienīgi paskaidrojumiem, C klase atbilst pamata tuvajām gaismām, V klase atbilst tuvajām gaismām, kuras izmanto apgaismotās zonās, piemēram, apdzīvotās vietās, E klase atbilst tuvajām gaismām, kuras izmanto uz ceļiem vai šosejām, un W klase atbilst tuvajām gaismām, kuras izmanto sliktos laika apstākļos, piemēram, slapja brauktuve.

(2) Norādīt uz veidlapas, kas atbilst 1. pielikuma paraugam.

(3) Norādīt uz veidlapas, kas atbilst 10. pielikuma paraugam.

(4) 1 Vācijai, 2 Francijai, 3 Itālijai, 4 Nīderlandei, 5 Zviedrijai, 6 Beļģijai, 7 Ungārijai, 8 Čehijai, 9 Spānijai, 10 Dienvidslāvijai, 11 Lielbritānijai, 12 Austrijai, 13 Luksemburgai, 14 Šveicei, 15 (pieejams), 16 Norvēģijai, 17 Somijai, 18 Dānijai, 19 Rumānijai, 20 Polijai, 21 Portugālei, 22 Krievijas Federācijai, 23 Grieķijai, 24 Īrijai, 25 Horvātijai, 26 Slovēnijai, 27 Slovākijai, 28 Baltkrievijai, 29 Igaunijai, 30 (pieejams), 31 Bosnijai un Hercegovinai, 32 Latvijai, 33 (pieejams), 34 Bulgārijai, 35 un 36 (pieejami), 37 Turcijai, 38 un 39 (pieejams), 40 bijušai Dienvidslāvijas Maķedonijas Republikai, 41 (pieejams), 42 Eiropas Kopienai (apstiprinājumus piešķir ES dalībvalstis, izmantojot attiecīgo EEK simbolu), 43 Japānai, 44 (pieejams), 45 Austrālijai, 46 Ukrainai, 47 Dienvidāfrikai, 48 Jaunzēlandei, 49 Kiprai, 50 Maltai un 51 Korejas Republikai. Turpmākos numurus pārējām valstīm piešķir hronoloģiskā secībā, kādā tās ratificē Nolīgumu par vienotu tehnisko priekšrakstu pieņemšanu riteņu transportlīdzekļiem, aprīkojumam un daļām, kuras var uzstādīt un/vai izmantot riteņu transportlīdzekļos, un saskaņā ar šiem priekšrakstiem piešķiramo atbilstības novērtēšanas apstiprinājumu savstarpējās atzīšanas nosacījumiem, vai kādā tās pievienojas Nolīgumam, un šādi piešķirtos numurus Apvienoto Nāciju Organizācijas ģenerālsekretārs paziņo šā nolīguma līgumslēdzējām Pusēm.

(5) Piezīme: Mērījumu procedūra noteikta šo noteikumu 9. pielikumā.

(6) Maksimāli 18 luksi, ja sistēma ir paredzēta arī W klases tuvajām gaismām.

(7) Piemērojamas arī atbilstošās 4. tabulas noteikumu prasības.

(8) Novietojuma prasības atbilstoši 2. tabulai (“segments Emax ”).

(9) Devums katrā sistēmas pusē, kas tiek mērīts atbilstoši šo noteikumu 9. pielikuma noteikumiem, nedrīkst būt mazāks par 0,1 luksu.

(10) Novietojuma prasības atbilstoši 5. tabulai.

(11) Novietojuma prasības, kas noteiktas šo noteikumu 6.2.6.2. punktā.

(12) Divi gabarītgaismas lukturi, kas savienoti ar sistēmu vai paredzēti uzstādīšanai kopā ar sistēmu, un kurus var ieslēgt atbilstoši iesniedzēja norādījumiem.

(13) Piemērojamas arī atbilstošās 6. tabulas noteikumu prasības.

(14) Piemērojamas arī atbilstošās 6. tabulas noteikumu prasības.

(15) Maksimāli 11 250 kandelas, ja sistēma ir paredzēta arī W klases tuvajām gaismām.

(16) Piemērojamas arī atbilstošās 4. tabulas noteikumu prasības.

(17) Novietojuma prasības atbilstoši 2. tabulai (“segments Emax ”).

(18) Papildinājums katrā sistēmas pusē, kas tiek mērīts atbilstoši šo noteikumu 9. pielikuma noteikumiem, nedrīkst būt mazāks par 63 kandelām.

(19) Novietojuma prasības atbilstoši 5. tabulai.

(20) Novietojuma prasības, kas noteiktas šo noteikumu 6.2.6.2. punktā.

(21) Divi gabarītgaismas lukturi, kas savienoti ar sistēmu vai paredzēti uzstādīšanai kopā ar sistēmu, un kurus var ieslēgt atbilstoši iesniedzēja norādījumiem.

(22) Piemērojamas arī atbilstošās 6. tabulas noteikumu prasības.

(23) Ja testa paraugs ir grupēts un/vai savstarpēji savienots ar signāllukturiem, visā testa laikā tām jābūt ieslēgtām. Virzienrādītāja lukturi ieslēdz mirgošanas režīmā, kurā ieslēgšanās un izslēgšanās ilgums ir aptuveni viens pret vienu.

(24) Papildu gaismas avotu ieslēgšanās vienlaicīgi ar galveno lukturu mirgošanu nav uzskatāma par normālu ekspluatāciju.

(25) Pat ja nav veikta apstiprināšana saskaņā ar šiem noteikumiem, jāņem vērā visi apgaismes funkcijas gaismas avoti, izņemot tos, kas minēti 2. lpp. zemsvītras piezīmē.

(26) W klases tuvās gaismas, ja piemērojams, netiek ņemtas vērā apgaismes vienībām kas rada citas klases gaismas vai citu apgaismes funkciju, vai piedalās tajās.

(27) NaCMC ir karboksimetilcelulozes nātrija sāls, ko parasti apzīmē ar “CMC”. NaCMC, ko izmanto šādu netīrumu maisījumu sagatavošanai, ir jābūt ar 0,6-0,7 aizvietošanas pakāpi un viskozitāti 200-300 cP 2 % šķīdumam 20 °C temperatūrā.

(28) Ja tālā gaisma ir savstarpēji saistīta ar tuvo gaismu, tālās gaismas mērīšanai jāizvēlas tas pats HV mērīšanas punkts, kas tuvās gaismas mērīšanai.

(29) HL un HR punkti, kas atrodas uz H-H, atrodas 2,6 grādus pa kreisi un 2,6 grādus pa labi no HV punkta.

(30) Ja nepieciešams, papildināt ar papildu vispārīgajiem noteikumiem no ERG pētījumiem.

(31) Ievilkt krustiņu ailēs attiecībā no piemērojamās kombinācijas.

(32) Ziņas, kas jāiesniedz:

—	Fiziskās īpašības (elektriskā strāva/spriegums, optika, mehānika, hidraulika, pneimatika utt.);

—	Informācijas veids (pastāvīgs/bināri analogs, numeriski kodēts utt.);

—	Hronoloģiskie dati (laika konstante, rezolūcijas utt.);

—	Signāla stāvoklis, kad ir izpildītas Noteikumu Nr. 48 6.22.7.4. punktā noteiktie noteikumi;

—	Signāla stāvoklis darbības traucējumu gadījumā (attiecībā uz sistēmas ieeju);

(33) Atbilstoši iesniedzēju aprakstam; ja nepieciešams izmantot citu lapu.

(34) Sistēmas katras apgaismes vienības nosaukums atbilstoši šo noteikumu 1. pielikumam un kā tas norādīts paraugā šo noteikumu 2.2.1. punktā; ja nepieciešams izmantot papildu vienu vai vairākas lapas.

(35) Atbilstoši Noteikumu Nr. 48 6.22.6.1.2. punkta noteikumiem.

(36) Lieko svītrot.

(37) Norādīt apgaismes vienību skaitu, ja piemērojams.

(38) Piemēram, apgaismes vienību vai apgaismes vienību kopumu regulēšanas kārtība vai papildu nosacījumi attiecīgā uz regulēšanas noteikumiem.

(39) “Galvenās” apgaismes vienības regulēšana var izraisīt vienas vai vairāku citu apgaismes vienību regulēšanu.