(1)

Saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1380/2013 11. panta 1. punktu dalībvalstis ir pilnvarotas pieņemt to ūdeņos darbojošās zvejniecībās piemērojamus saglabāšanas pasākumus, kas vajadzīgi, lai izpildītu pienākumus, kuri noteikti Padomes Direktīvas 92/43/EEK (“Dzīvotņu direktīva”) (2) 6. pantā, Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2009/147/EK (“Putnu direktīva”) (3) 4. pantā un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2008/56/EK (“Jūras stratēģijas pamatdirektīva”) (4) 13. panta 4. punktā.

(2)

Dzīvotņu direktīvas 6. pantā prasīts dalībvalstīm noteikt īpaši aizsargājamām dabas teritorijām vajadzīgos aizsardzības [saglabāšanas] pasākumus, kādi atbilst minētās direktīvas pielikumos uzskaitītajās teritorijās sastopamo dabisko dzīvotņu veidu un sugu ekoloģiskajām prasībām.

(3)

Putnu direktīvas 4. pantā prasīts dalībvalstīm noteikt īpašus aizsardzības [saglabāšanas] pasākumus attiecībā uz minētās direktīvas I pielikumā uzskaitītajiem dzīvotņu veidiem un II pielikumā uzskaitītajām sugām, kas sastopamas attiecīgajās teritorijās. Tur arī noteikts, ka dalībvalstīm jāveic atbilstoši pasākumi, lai novērstu dabisko dzīvotņu un sugu dzīvotņu noplicināšanos, kā arī ievērojamu traucējumu sugām, kuru dēļ attiecīgā teritorija ir noteikta.

(4)

Saskaņā ar Jūras stratēģijas pamatdirektīvas 13. panta 4. punktu dalībvalstīm jāpieņem pasākumu programmas, arī telpiskās aizsardzības pasākumi, kuru mērķis ir sasniegt vai saglabāt labu vides stāvokli, kas sekmē aizsargājamo jūras teritoriju tīklu vienotību un reprezentativitāti un pienācīgi aptver ekosistēmu daudzveidību, piemēram, īpaši aizsargājamās dabas teritorijas saskaņā ar Dzīvotņu direktīvu, īpaši aizsargājamās teritorijas saskaņā ar Putnu direktīvu un aizsargājamās jūras teritorijas, par ko Savienība vai attiecīgās dalībvalstis vienojušās saskaņā ar starptautiskiem vai reģionāliem nolīgumiem, kuros tās ir puses.

(5)

Saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1380/2013 11. panta 2. punktu, ja dalībvalsts uzskata, ka tai, lai izpildītu Regulas (ES) Nr. 1380/2013 11. panta 1. punktā minētos Savienības vides tiesību aktos noteiktos pienākumus, ir jāpieņem pasākumi, un ja citas dalībvalstis ir tiešā veidā ieinteresētas tās zvejniecības pārvaldībā, kuru šādi pasākumi ietekmētu, Komisijai ir pilnvaras tādus pasākumus noteikt ar deleģētiem aktiem uz dalībvalstu iesniegta kopīga ieteikuma pamata.

(6)

Komisijas Deleģētā regula (ES) 2017/118 (5) nosaka saglabāšanas pasākumus jūras vides aizsargāšanai konkrētos Ziemeļjūras apgabalos.

(7)

2019. gada 4. februārī pēc apspriešanās ar Ziemeļjūras konsultatīvo padomi (NSAC) Vācija kopā ar Apvienoto Karalisti, Beļģiju, Dāniju, Franciju, Nīderlandi un Zviedriju iesniedza Komisijai kopīgu ieteikumu par zvejniecībā piemērojamiem saglabāšanas pasākumiem četrās Natura 2000 teritorijās, proti, DE1209-301 Sylter Aussenriff, DE2104-301 Borkum-Riffgrund, DE1003-301 Doggerbank un DE1011-401 Östliche Deutsche Bucht SPA, kas atrodas Vācijas ekskluzīvajā ekonomikas zonā Ziemeļjūrā.

(8)

Lai izpildītu Dzīvotņu direktīvas 6. pantā un Putnu direktīvas 4. pantā noteiktos pienākumus, kopīgajā ieteikumā ir ietverti zvejniecības pārvaldības pasākumi, kuru mērķis ir teritorijās Sylter Aussenriff un Borkum-Riffgrund smilšu sēkļus (dzīvotņu veids 1110) un rifus (dzīvotņu veids 1170) aizsargāt pret pārvietojamo grunts zvejas rīku radīto ietekmi, teritorijās Sylter Aussenriff, Borkum-Riffgrund un Doggerbank aizsargāt cūkdelfīnus un teritorijā Östliche Deutsche Bucht nodrošināt sešu jūrasputnu sugu aizsardzību pret sapīšanos un/vai bojāeju žaunu tīklos un iepinējtīklos. Lai izpildītu Jūras stratēģijas pamatdirektīvas 13. panta 4. punktā noteiktos pienākumus, kopīgajā ieteikumā ir iekļauti arī zvejniecības pārvaldības pasākumi, kuru mērķis ir jūras gultnes apgabalus, kuru biotopa veids ir “Sugām bagāti grants, rupjas smilts un sadrupušu čaulu apgabali”, teritorijās Sylter Aussenriff un Borkum-Riffgrund aizsargāt pret zvejas darbību ietekmi.

(9)

Zivsaimniecības zinātnes, tehnikas un ekonomikas komiteja (ZZTEK) 2019. gada 25.–29. marta plenārsēdē (6) izskatīja un novērtēja kopīgo ieteikumu un secināja, ka ierosinātie saglabāšanas pasākumi ir pirmais solis uz priekšu centienos novērst jūras vides turpmāku degradēšanos un samazināt zvejas darbību nelabvēlīgo ietekmi uz smilšu sēkļu un rifu dzīvotnēm, uz biotopu “Sugām bagāti grants, rupjas smilts un sadrupušu čaulu apgabali”, uz cūkdelfīniem un dažām jūrasputnu populācijām. Lai arī ZZTEK norādīja, ka zvejā ar žaunu tīkliem un iepinējtīkliem īstenotas zvejas piepūles iesaldēšana šādas zvejas ietekmi nesamazinās, tas, ka zvejas intensitāti nākotnē nevarēs palielināt, jau pozitīvi ietekmē dzīvotnes un sugas aizsargājamajās jūras teritorijās. Turklāt ZZTEK norādīja dažus konkrētus aspektus ierosināto pasākumu efektivitātes kontroles, izpildes un uzraudzības jomā, kurus varētu vēl vairāk uzlabot.

(10)

Komisija lūdza papildu skaidrojumus un aicināja Ziemeļjūras dalībvalstu reģionālo grupu (“Shēveningenas grupa”) apsvērt ierosināto saglabāšanas pasākumu turpmāku uzlabošanu. Komisijas pieprasījumi un sekojošie grozījumi tika apspriesti ar dalībvalstīm, kuras ir tieši ieinteresētas zvejniecību pārvaldībā, un pārskatītais kopīgais ieteikums Komisijai tika iesniegts 2021. gada 17. jūnijā.

(11)

Komisija 2022. gada 2. martā ar deleģēto aktu iepazīstināja Zvejniecības un akvakultūras ekspertu grupu, kurā novērotāja statusā piedalās Eiropas Parlaments.

(12)

Kopīgajā ieteikumā, ko iesniegusi Vācija (ierosinātāja dalībvalsts) un pārējās dalībvalstis, kuras ir tieši ieinteresētas zvejniecību pārvaldībā, ir ierosināti šādi pārvaldības pasākumi četrās Natura 2000 teritorijās (Sylter Aussenriff, Borkum-Riffgrund, Doggerbank un Östliche Deutsche Bucht) Vācijas ekskluzīvajā ekonomikas zonā Ziemeļjūrā:

(13)

2019. gada 17. jūnijā pēc apspriešanās ar NSAC Nīderlande kopā ar Apvienoto Karalisti, Beļģiju, Dāniju, Franciju, Vāciju un Zviedriju iesniedza Komisijai vēl trīs kopīgus ieteikumus par zvejniecības pārvaldības pasākumiem divās Natura 2000 teritorijās, proti, NL2008002 Klaverbank SAC, NL2016166 Friese Front SPA, un aizsargājamajās jūras teritorijās Friese Front un Centrale Oestergronden, kas atrodas Ziemeļjūrā. Kopīgajos ieteikumos ir ietverti zvejniecības pārvaldības pasākumi, kuru mērķis ir rifus (dzīvotņu veids 1170) aizsargāt pret pārvietojamo grunts zvejas rīku radīto ietekmi teritorijā Klaverbank, novērst tievknābja kairas sapīšanos un/vai bojāeju žaunu tīklos un iepinējtīklos teritorijā Friese Front un aizsargāt jūras gultnes būtiskas daļas pret ietekmi, ko rada pārvietojamie grunts zvejas rīki. Šie pasākumi palīdzēs izpildīt pienākumus, kas noteikti Dzīvotņu direktīvas 6. pantā, Putnu direktīvas 4. pantā un Jūras stratēģijas pamatdirektīvas 13. panta 4. punktā.

(14)

ZZTEK 2019. gada augustā izskatīja un novērtēja minētos kopīgos ieteikumus (7) un secināja, ka ierosinātie saglabāšanas pasākumi ir pozitīvs solis uz priekšu centienos novērst jūras vides turpmāku degradēšanos un samazināt zvejas darbību nelabvēlīgo ietekmi uz rifiem, tievknābja kairu un būtiskiem jūras gultnes apgabaliem. Lai arī ZZTEK norādīja, ka būtu jāapsver iespēja zvejas aizlieguma periodā pilnībā aizliegt zveju ar žaunu tīkliem un iepinējtīkliem, tas, ka zvejas darbību intensitāti nākotnē nevarēs palielināt, jau pozitīvi ietekmē dzīvotnes un sugas aizsargājamajās teritorijās. Turklāt ZZTEK pauda zināmas bažas par ierosināto pasākumu kontroles, izpildes un uzraudzības efektivitāti, proti, pēc ZZTEK domām, šīs darbības varētu vēl vairāk uzlabot.

(15)

Komisija lūdza papildu skaidrojumus un aicināja Shēveningenas grupu apsvērt ierosināto saglabāšanas pasākumu turpmāku uzlabošanu. Komisijas pieprasījumi un sekojošie grozījumi tika apspriesti ar dalībvalstīm, kuras ir tieši ieinteresētas zvejniecību pārvaldībā, un pārskatītie kopīgie ieteikumi Komisijai tika iesniegti 2021. gada 1. jūlijā.

(16)

Trijos kopīgajos ieteikumos, ko iesniegusi Nīderlande (ierosinātāja dalībvalsts) un pārējās dalībvalstis, kuras ir tieši ieinteresētas zvejniecību pārvaldībā, ir ierosināti šādi pārvaldības pasākumi divās Natura 2000 teritorijās (Klaverbank un Friese Front) un aizsargājamajās jūras teritorijās Friese Front un Centrale Oestergronden, kas atrodas Ziemeļjūrā:

(17)

Visos kopīgajos ieteikumos, ko iesniegušas Vācija un Nīderlande (ierosinātājas dalībvalstis) un pārējās dalībvalstis, kuras ir tieši ieinteresētas zvejniecību pārvaldībā, ir norādīts, ka zvejas darbību kontroli un izpildi ierosinātajos pārvaldības apgabalos galvenokārt veic, izmantojot kuģu satelītnovērošanas sistēmu (VMS), kas uzstādīta uz zvejas kuģiem, kuru lielākais garums ir 12 metru vai vairāk, saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1224/2009 9. panta 2. punktu.

(18)

Papildus Regulas (EK) Nr. 1224/2009 noteikumiem ir ierosināts papildu kontroles un izpildes pasākums, ņemot vērā nepieciešamību efektīvi lokalizēt zvejas kuģus relatīvi mazajos apgabalos, uz kuriem attiecas daži ierosinātie pārvaldības pasākumi. Ja nav vispārējas atsauces uz ziņošanas biežumu aizsargājamajās jūras teritorijās, VMS ziņošanas biežums šajos apgabalos būtu jāpalielina līdz reizei 10 minūtēs.

(19)

Gan Deleģētā regula (ES) 2017/118, gan Vācijas un Nīderlandes kā ierosinātāju dalībvalstu iesniegtie kopīgie ieteikumi attiecas tikai uz pārvietojamiem grunts zvejas rīkiem. Tāpēc skaidrības labad minētā regula būtu jāgroza, iekļaujot tajā pārvietojamo grunts zvejas rīku definīciju.

(20)

Tāpēc Deleģētā regula (ES) 2017/118 būtu attiecīgi jāgroza, iekļaujot tajā saglabāšanas pasākumus, kas ierosināti kopīgajā ieteikumā, kuru Vācija iesniedza 2021. gada 17. jūnijā, un trijos kopīgajos ieteikumos, kurus Nīderlande iesniedza 2021. gada 1. jūlijā.

(21)

Šajā regulā iekļautie pasākumi, kas piemērojami Savienības ūdeņiem, ir paredzēti, lai sasniegtu mērķus, kas noteikti Tirdzniecības un sadarbības nolīguma starp Eiropas Savienību un Eiropas Atomenerģijas kopienu, no vienas puses, un Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienoto Karalisti, no otras puses (8), 494. panta 1. un 2. punktā, un tajos ņemti vērā minētā nolīguma 494. panta 3. punktā minētie principi.

(22)

Šī deleģētā regula neskar nepieciešamību pieņemt papildu saglabāšanas pasākumus, kas vajadzīgi, lai izpildītu relevantos noteikumus, un Komisijas nostāju attiecībā uz to, kā ieinteresētās dalībvalstis pilda savus pienākumus, kas noteikti relevantajos Savienības vides tiesību aktos,

1)

regulas 1. pantu aizstāj ar šādu:

2)

regulas 2. pantu aizstāj ar šādu:

(*1)  Komisijas Īstenošanas regula (ES) Nr. 404/2011 (2011. gada 8. aprīlis), ar kuru pieņem sīki izstrādātus noteikumus par to, kā īstenojama Padomes Regula (EK) Nr. 1224/2009, ar ko izveido Kopienas kontroles sistēmu, lai nodrošinātu atbilstību kopējās zivsaimniecības politikas noteikumiem (OV L 112, 30.4.2011., 1. lpp.)."

(*2)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1379/2013 (2013. gada 11. decembris) par zvejas un akvakultūras produktu tirgu kopīgo organizāciju un ar ko groza Padomes Regulas (EK) Nr. 1184/2006 un (EK) Nr. 1224/2009 un atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 104/2000 (OV L 354, 28.12.2013., 1. lpp.).”;"

3)

regulas 3. pantu aizstāj ar šādu:

4)

regulas 4. pantu aizstāj ar šādu:

5)

regulas 5. pantu aizstāj ar šādu:

6)

regulas 6. pantu aizstāj ar šādu:

7)

I pielikumu groza saskaņā ar šīs regulas pielikuma 1. punktu;

8)

II pielikumu groza saskaņā ar šīs regulas pielikuma 2. punktu;

9)

pievieno VI pielikumu saskaņā ar šīs regulas pielikuma 3. punktu.