(1)

Ar Regulu (EK) Nr. 853/2004 pārtikas apritē iesaistītiem tirgus dalībniekiem nosaka īpašus higiēnas noteikumus attiecībā uz dzīvnieku izcelsmes pārtiku. Tajā noteikts, ka uzņēmēji drīkst izmantot vienīgi ūdeni un nekādas citas vielas, lai likvidētu dzīvnieku izcelsmes produktu virsmas piesārņojumu, ja vien šādu vielu izmantošana nav apstiprināta atbilstīgi minētajai regulai.

(2)

Īstenojot Kopienas politikas virzienus, būtu jānodrošina augsts cilvēku veselības aizsardzības līmenis. Pasākumi, ko Kopiena pieņem, lai reglamentētu pārtiku un barību, jāpamato, pienācīgi izvērtējot iespējamo risku cilvēku un dzīvnieku veselībai, un minētajiem pasākumiem, ņemot vērā pastāvošos zinātniskos pierādījumus, jāsaglabā vai, ja tam ir zinātnisks pamatojums, jāuzlabo Kopienā nodrošinātais cilvēku un dzīvnieku veselības aizsardzības līmenis. Viena no galvenajām Kopienas prioritātēm ir augsti higiēnas standarti visā pārtikas ražošanas ķēdē un izvairīšanās no tādu vielu lietošanas, ar ko iespējams noslēpt sliktus higiēnas apstākļus, vai šādu vielu lietošanas aizliegšana.

(3)

Turklāt, izvēršot Kopienas politiku, būtu jānodrošina augsta līmeņa vides aizsardzība gan ar pašas vides politikas tiesību aktiem, gan ar vides politikas prasību integrēšanu citu Kopienas politikas jomu un rīcību izstrādē un īstenošanā.

(4)

Komisijas priekšlikumā uzsvērts, ka vairākas antibakteriālas vielas, piemēram, hlora dioksīds, paskābināts nātrija hlorīds, trinātrija fosfāts vai peroksiskābes, ko izmanto, lai likvidētu mājputnu liemeņu virsmas piesārņojumu, var radīt apdraudējumu ūdens videi, notekūdeņu sistēmu darbinieku veselībai un kanalizācijas sistēmu un/vai notekūdeņu attīrīšanas iekārtu darbībai. Hloru saturošu antibakteriālu vielu izmantošana var arī radīt hlororganisku savienojumu rašanos, vairāki no kuriem ir noturīgi, bioakumulējami un kancerogēni. Fosfora savienojumi ir arī viens no Eiropas reģionālo jūru eitrofikācijas iemesliem, tādējādi radot masu aļģu pieaugumu un citus nevēlamus jūras vides traucējumus.

(5)

Veselības aizsardzības veterināro pasākumu zinātniskā komiteja (SCVPH) 1998. gada 30. oktobrī publiskoja ziņojumu par ieguvumiem un trūkumiem, antibakteriāli apstrādājot mājputnu liemeņus, un ieteica veikt pilnīgu novērtējumu, pirms atļaut lietot kādu piesārņojuma likvidēšanas savienojumu vai metodi.

(6)

Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestāde (EFSA) 2005. gada 14. un 15. decembrī pieņēma zinātnisku atzinumu par peroksiskābju iedarbības izvērtējumu, lietojot tās kā antibakteriālu vielu uz mājputnu liemeņiem. Tā secināja, ka peroksiskābju iedarbību ir grūti novērtēt, jo iesniegtie protokoli ne vienmēr bija skaidri aprakstīti un, pat ja tie bija, ar tiem nepietiktu, lai parādītu peroksiskābju iedarbību komerciālos apstākļos.

(7)

EFSA2008. gada 6. martā pieņēma zinātnisku atzinumu par hlora dioksīda, paskābināta nātrija hlorīda, trinātrija fosfāta un peroksiskābju iespējamās ietekmes novērtēšanu attiecībā uz iegūtas mikrobu rezistences parādīšanos. Pamatojoties uz šā atzinuma konstatējumiem, EFSA mudināja turpināt izpēti attiecībā uz iespējamību, ka parādīsies jutība pret šādām vielām, un uz iespēju, ka tās izveidos rezistenci pret terapeitiskām antibiotikām un citiem antibakteriāliem līdzekļiem.

(8)

Veselības un vides apdraudējuma zinātniskā komiteja (SCHER) un Iespējamā un jaunatklātā veselības apdraudējuma zinātniskā komiteja (SCENIHR) 2008. gada 18. martā un 2. aprīlī pieņēma kopīgu zinātnisku atzinumu par ietekmi uz vidi un par ietekmi uz antimikrobu rezistenci, kāda piemīt tām četrām vielām, ko izmanto, lai likvidētu mājputnu liemeņu virsmas piesārņojumu ar mikroorganismiem. Tajā ir teikts, ka “pašlaik nav pietiekamu zināšanu par dažādu biocīdu lietošanas iespējamo negatīvo ietekmi”, un izdarīts secinājums, ka nepietiek informācijas, lai izstrādātu visaptverošu kvantitatīvu novērtējumu. Pastāvēja bažas saistībā ar to, kā tiks ietekmēta vide, ja notiks iespējama rezistentāku celmu izplatība un selekcija, un saistībā ar iespējamām paliekām uz mājputnu liemeņiem.

(9)

Ņemot vērā pieejamo zinātnisko informāciju, nevar izslēgt iespēju, ka atļauju piešķiršana šādām vielām varētu radīt palielinātu mikrobu rezistenci cilvēkos.

(10)

Tāpat mikrobu rezistences parādīšanās sagādā nopietnas un pastāvīgas rūpes starptautiskajām iestādēm, kas ir saistītas ar cilvēku ārstēšanu. Komisija ir rosinājusi vairākas svarīgas tiesību aktu iniciatīvas, kuru mērķis ir samazināt mikrobu rezistenci, kas saistīta ar barību, dzīvnieku veterināro ārstēšanu un pārtiku.

(11)

Līdzīgi Padome 2008. gada 9. un 10. jūnija sēdē pieņēma Secinājumus par mikrobu rezistenci, uzsverot, ka mikrobu rezistence kļūs arvien lielāka Eiropas un pasaules mēroga veselības aizsardzības problēma.

(12)

Eiropas Parlaments 2008. gada 19. jūnija rezolūcijā minēto iemeslu dēļ pauda neapmierinātību ar Komisijas priekšlikumu un aicināja Padomi to noraidīt.

(13)

Tā kā trūkst zinātnisko datu par apdraudējumiem saistībā ar šo vielu lietošanu, tiek piemērots piesardzības princips, kas minēts 7. pantā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. 178/2002 (2002. gada 28. janvāris), ar ko paredz pārtikas aprites tiesību aktu vispārīgus principus un prasības, izveido Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādi un paredz procedūras saistībā ar pārtikas nekaitīgumu (3). Saskaņā ar šo principu īpašos apstākļos, kad, novērtējot pieejamo informāciju, ir apzināta iespējama kaitīga ietekme uz veselību, bet nav zinātniskas pārliecības, var pieņemt riska pārvaldības pagaidu pasākumus, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu Kopienas izraudzīto augsto veselības aizsardzības līmeni, līdz ir saņemta turpmāka zinātniskā informācija par pilnīgāku riska novērtējumu.

(14)

Tādēļ pārtikas apritē iesaistītie uzņēmēji un izpētes programmas būtu jāmudina apkopot datus, lai pilnībā varētu novērtēt gan šo vielu iedarbību un mikrobu rezistences izveidošanos, gan to iespējamo ietekmi uz vidi. Šajā sakarā EFSA publicējusi vienotu AFC/BIOHAZ ievirzes dokumentu (4) par datu iesniegšanu, lai varētu novērtēt to vielu drošumu un iedarbību, kuras izmanto, lai likvidētu dzīvnieku izcelsmes pārtikas virsmas piesārņojumu ar mikroorganismiem. Līdz datu apkopošanai un izvērtēšanai Padome uzskata, ka ir jāsagaida minēto procesu rezultāti un tādēļ Komisijas priekšlikums pagaidām jānoraida,