02005L0035 — LV — 05.01.2025 — 002.001

Šis dokuments ir tikai informatīvs, un tam nav juridiska spēka. Eiropas Savienības iestādes neatbild par tā saturu. Attiecīgo tiesību aktu un to preambulu autentiskās versijas ir publicētas Eiropas Savienības “Oficiālajā Vēstnesī” un ir pieejamas datubāzē “Eur-Lex”. Šie oficiāli spēkā esošie dokumenti ir tieši pieejami, noklikšķinot uz šajā dokumentā iegultajām saitēm

►B

►M2   EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES DIREKTĪVA 2005/35/EK

(2005. gada 7. septembris)

ar kuru īsteno starptautiskos standartus kuģu radīta piesārņojuma jomā un ievieš administratīvus sodus par nodarījumiem, kas saistīti ar piesārņojumu ◄

►C2  (Dokuments attiecas uz EEZ)  ◄

(OV L 255, 30.9.2005., 11. lpp)

Grozīta ar:

 

 

Oficiālais Vēstnesis

  Nr.

Lappuse

Datums

 M1

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES DIREKTĪVA 2009/123/EK (2009. gada 21. oktobris),

  L 280

52

27.10.2009

►M2

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES DIREKTĪVA (ES) 2024/3101  (2024. gada 27. novembris),

  L 3101

1

16.12.2024


Labota ar:

 C1

Kļūdu labojums, OV L 033, 4.2.2006, lpp 87 (2005/35/EK)

►C2

Kļūdu labojums, OV L 105, 13.4.2006, lpp 65 (2005/35/EK)



▼B

▼M2

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES DIREKTĪVA 2005/35/EK

(2005. gada 7. septembris)

ar kuru īsteno starptautiskos standartus kuģu radīta piesārņojuma jomā un ievieš administratīvus sodus par nodarījumiem, kas saistīti ar piesārņojumu

▼C2

(Dokuments attiecas uz EEZ)



▼M2

1. pants

Mērķis

1.  
Šīs direktīvas mērķis ir Savienības tiesībās iekļaut starptautiskos standartus par piesārņojumu no kuģiem un nodrošināt to, ka jebkuram uzņēmumam vai citai juridiskai vai fiziskai personai, kas ir atbildīga par piesārņojošu vielu nelegālām noplūdēm, piemēro iedarbīgus, samērīgus un atturošus sodus nolūkā uzlabot kuģošanas drošību un labāk aizsargāt jūras vidi no kuģu radītā piesārņojuma.
2.  
Šī direktīva neliedz dalībvalstīm pieņemt stingrākus pasākumus saskaņā ar Savienības un starptautiskajām tiesībām, paredzot administratīvus sodus un kriminālsodus atbilstoši savas valsts tiesībām.

2. pants

Definīcijas

Šajā direktīvā piemēro šādas definīcijas:

1) 

“Marpol 73/78” ir Starptautiskā konvencija par kuģu radītā piesārņojuma novēršanu (1973), ieskaitot tās 1978. un 1997. gada protokolus to jaunākajā redakcijā;

2) 

“piesārņojošas vielas” ir vielas, kas ir reglamentētas ar Marpol 73/78 I pielikumu (nafta), II pielikumu (kaitīgas šķidrās vielas, kas tiek pārvadātas kā lejamkravas), III pielikumu (kaitīgas vielas, kuras pa jūru pārvadā iepakotas), IV pielikumu (kuģu notekūdeņi), V pielikumu (kuģu atkritumi), un izplūdes gāzu attīrīšanas sistēmas atliekvielas;

3) 

“izplūdes gāzu attīrīšanas sistēmas atliekvielas” ir jebkāds materiāls, kas attīrīšanas sistēmā ir atdalīts no mazgāšanas vai skalošanas ūdens, vai notekūdeņi, kas neatbilst nopludināšanas kritērijam, vai jebkāds cits materiāls, kas no izplūdes gāzu attīrīšanas sistēmas (EGCS) atdalīts Marpol 73/78 VI pielikuma 4. noteikumā definētas tās emisiju samazināšanai paredzētās atbilstīgās metodes piemērošanas rezultātā, kura izmantota kā emisiju samazināšanas alternatīva Marpol 73/78 VI pielikuma 14. noteikumā noteiktajiem standartiem, ņemot vērā Starptautiskās Jūrniecības organizācijas (SJO) izstrādātās vadlīnijas;

4) 

“noplūde” ir jebkāda veida nopludināšana no kuģa jūrā, kā minēts Marpol 73/78 2. pantā;

5) 

“kuģis” ir jebkāda veida jūras kuģis, ko izmanto jūras vidē, neatkarīgi no tā karoga, tostarp kuģi ar zemūdens spārniem, kuģi uz gaisa spilvena, zemūdens kuģi un peldoši kuģošanas līdzekļi;

6) 

“juridiska persona” ir juridiska vienība, kam ir šāds statuss saskaņā ar piemērojamiem valsts tiesību aktiem, izņemot valstis vai publisko tiesību juridiskās personas, kuras īsteno valsts varu, vai starptautiskas sabiedriskās organizācijas;

7) 

“uzņēmums” ir kuģa īpašnieks vai jebkura cita organizācija vai persona, piemēram, vadītājs vai bezapkalpes kuģa fraktētājs, kas no kuģa īpašnieka pārņēmis atbildību par kuģa ekspluatāciju.

▼B

3. pants

Piemērošanas joma

1.  

Šo direktīvu saskaņā ar starptautiskajām tiesībām piemēro attiecībā uz piesārņojošu vielu noplūdi:

a) 

dalībvalstu iekšējos ūdeņos, tostarp ostās, ciktāl ir piemērojams Marpol režīms;

b) 

dalībvalstu teritoriālajos ūdeņos;

c) 

starptautiskai kuģošanai izmantotajos jūras šaurumos, ievērojot tranzīta režīmu, kā noteikts III. daļas 2. iedaļā 1982. gada ANO Konvencijā par jūras tiesībām, tiktāl, ciktāl šādi jūras šaurumi ir kādas dalībvalsts jurisdikcijā;

d) 

kādas dalībvalsts ekskluzīvā ekonomiskajā zonā vai līdzvērtīgā zonā, kas izveidota saskaņā ar starptautiskajām tiesībām; un

e) 

atklātā jūrā.

2.  
Šo direktīvu piemēro piesārņojošu vielu noplūdei no visiem kuģiem neatkarīgi no to karoga, izņemot visus karakuģus, jūras kara palīgkuģus vai citus kuģus, kas pieder kādai valstij vai ko kāda valsts attiecīgajā laikā ekspluatē un izmanto tikai nekomerciālos valsts nolūkos.

▼M2

4. pants

Pārkāpumi un izņēmumi

1.  

Dalībvalstis nodrošina, ka piesārņojošo vielu noplūdes visās 3. panta 1. punktā minētajās teritorijās uzskata par pārkāpumu, izņemot, ja:

a) 

attiecībā uz piesārņojošām vielām, kurām piemērojams Marpol 73/78 I pielikuma regulējums, šādas noplūdes atbilst Marpol 73/78 I pielikuma 15., 34., 4.1., 4.2. vai 4.3. noteikuma nosacījumiem un Starptautiskā kodeksa kuģu ekspluatēšanai polārajos ūdeņos (“Polārais kodekss”) II-A daļas 1.1.1. iedaļas nosacījumiem;

b) 

attiecībā uz piesārņojošām vielām, kurām piemērojams Marpol 73/78 II pielikuma regulējums, šādas noplūdes atbilst Marpol 73/78 II pielikuma 13., 3.1.1., 3.1.2. vai 3.1.3. noteikuma nosacījumiem un Polārā kodeksa II-A daļas 2.1. iedaļas nosacījumiem;

c) 

attiecībā uz piesārņojošām vielām, kurām piemērojams Marpol 73/78 III pielikuma regulējums, šādas noplūdes atbilst Marpol 73/78 III pielikuma 8.1. noteikuma nosacījumiem;

d) 

attiecībā uz piesārņojošām vielām, kurām piemērojams Marpol 73/78 IV pielikuma regulējums, šādas noplūdes atbilst Marpol 73/78 IV pielikuma 3., 11.1. un 11.3. noteikuma nosacījumiem un Polārā kodeksa II-A daļas 4.2. iedaļas nosacījumiem;

e) 

attiecībā uz piesārņojošām vielām, kurām piemērojams Marpol 73/78 V pielikuma regulējums, šādas noplūdes atbilst Marpol 73/78 V pielikuma 4.1., 4.2, 5., 6.1., 6.2. un 7. noteikuma nosacījumiem un Polārā kodeksa II-A daļas 5.2. iedaļas nosacījumiem; un

f) 

attiecībā uz izplūdes gāzu attīrīšanas sistēmas atliekvielām šādas noplūdes atbilst Marpol 73/78 VI pielikuma 4., 14.1., 14.4., 14.6., 3.1.1. un 3.1.2. noteikuma nosacījumiem, ņemot vērā SJO izstrādātās vadlīnijas, tostarp Rezolūciju MEPC.340(77) tās jaunākajā redakcijā.

2.  
Katra dalībvalsts veic visus vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu, ka visi uzņēmumi vai citas juridiskas vai fiziskas personas, kas izdarījušas pārkāpumu 1. punkta nozīmē, tiek saukti pie atbildības.

▼M2 —————

▼M2

6. pants

Īstenošanas pasākumi attiecībā uz kuģiem dalībvalstu ostās

1.  
Ja neatbilstība vai informācija rada aizdomas, ka kuģis, kas labprātīgi atrodas kādas dalībvalsts ostā vai atkrastes terminālī, ir bijis vai ir iesaistīts piesārņojošu vielu noplūdē kādā no 3. panta 1. punktā minētajām teritorijām, minētā dalībvalsts nodrošina, ka saskaņā ar tās tiesību aktiem tiek veiktas atbilstīgas inspekcijas vai citas atbilstīgas darbības, ņemot vērā attiecīgās SJO pieņemtās vadlīnijas.
2.  
Ja šā panta 1. punktā minētajā inspekcijā tiek atklāti fakti, kas varētu norādīt uz pārkāpumu 4. panta nozīmē, attiecīgā dalībvalsts piemēro šīs direktīvas noteikumus. Par to tiek informētas minētās dalībvalsts un kuģa karoga valsts kompetentās iestādes.
3.  
Indikatīvs saraksts, kurā uzskaitītas neatbilstības vai norādīta informācija, kas jāņem vērā, piemērojot šā panta 1. punktu, ir atrodams šīs direktīvas I pielikumā.

▼B

7. pants

Piekrastes valstu īstenošanas pasākumi attiecībā uz tranzītkuģiem

1.  

Ja piesārņojošu vielu iespējama noplūde notiek teritorijā, kas minēta 3. panta 1. punkta b), c), d) un e) apakšpunktā, un ja kuģis, kuru tur aizdomās par šo noplūdi, nepiestāj dalībvalsts ostā, kurai ir informācija par iespējamo noplūdi, piemēro šādus noteikumus:

a) 

ja nākamā osta, kurā kuģis piestāj, ir kādā citā dalībvalstī, attiecīgās dalībvalstis, cieši sadarbojoties, veic pārbaudes, kas minētas 6. panta 1. punktā, un lemj par atbilstīgiem pasākumiem attiecībā uz šādu noplūdi;

b) 

ja nākamā osta, kurā kuģis piestāj, ir tādas valsts osta, kas nav Kopienas dalībvalsts, dalībvalstij jāveic vajadzīgie pasākumi, lai nodrošinātu, ka nākamā osta, kurā kuģis piestāj, ir informēta par iespējamo noplūdi, un tai jālūdz nākamās ostas valsts veikt atbilstīgus pasākumus attiecībā uz šādu noplūdi.

2.  
Ja ir skaidrs un objektīvs pierādījums, ka kuģis, kas kuģo 3. panta 1. punkta b) vai d) apakšpunktā minētajā teritorijā, ir izdarījis pārkāpumu 3. panta 1. punkta d) apakšpunktā minētajā teritorijā, un veicis noplūdi, kas izraisījusi lielu postījumu vai liela postījuma draudus attiecīgās dalībvalsts piekrastei vai saistītam interešu objektam, vai jebkuriem 3. panta 1. punkta b) vai d) apakšpunktā minētajiem resursiem, tad atbilstīgi ANO 1982. gada Konvencijas par jūras tiesībām XII daļas 7. iedaļai un ar nosacījumu, ka pierādījumi to apstiprina, valsts iesniedz šo lietu savai kompetentajai iestādei, lai atbilstīgi attiecīgās valsts tiesību aktiem tiktu uzsāktas juridiskās procedūras, tostarp kuģa aizturēšana.
3.  
Visos gadījumos informē karoga valsts iestādes.

▼M2

8. pants

Administratīvie sodi

1.  
Neskarot dalībvalstu pienākumus saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu (ES) 2024/1203 ( 1 ), dalībvalstis izstrādā administratīvo sodu sistēmu savas valsts tiesību sistēmas izpratnē, kas piemērojama to valsts tiesību aktu pārkāpuma gadījumā, ar kuriem īsteno šīs direktīvas 4. pantu, un nodrošina to piemērošanu. Paredzētajiem administratīvajiem sodiem ir jābūt iedarbīgiem, samērīgiem un atturošiem.
2.  
Dalībvalstis nodrošina, ka starp administratīvajiem sodiem, kas ieviesti, transponējot šo direktīvu, ir arī naudas sodi, ko piemēro par pārkāpumu atbildīgajam uzņēmumam.
3.  
Ja dalībvalsts tiesību sistēmā nav paredzēti administratīvi sodi, šo pantu var piemērot tā, ka sodus, tostarp 2. punktā minētos naudas sodus, ierosina kompetentā iestāde un piemēro kompetentās valsts tiesu iestādes, kas vienlaikus nodrošina, ka minētie tiesiskās aizsardzības līdzekļi ir iedarbīgi un tiem ir tāda pati ietekme kā kompetento iestāžu piemērotiem administratīvajiem naudas sodiem. Jebkurā gadījumā saskaņā ar šo punktu uzliktie sodi ir iedarbīgi, samērīgi un atturoši un tiek piemēroti saskaņā ar šīs direktīvas noteikumiem. Attiecīgās dalībvalstis līdz 2027. gada 6. jūlijam dara Komisijai zināmus savus tiesību aktu noteikumus, ko tās pieņēmušas saskaņā ar šo punktu, kā arī bez kavēšanās informē par visiem turpmākajiem grozījumiem vai grozījumiem, kas skar minētos tiesību aktus.

▼M2 —————

▼M2

8.d pants

Sodu efektīva piemērošana

1.  

Lai sodi būtu iedarbīgi, samērīgi un atturoši, dalībvalstis nodrošina, ka, nosakot un piemērojot noteikta veida un līmeņa administratīvo sodu uzņēmumam vai citai fiziskai vai juridiskai personai gadījumā, ja kompetentās iestādes ir konstatējušas tā atbildību saskaņā ar 8. pantu par pārkāpumu 4. panta nozīmē, minētās iestādes ņem vērā visus attiecīgos pārkāpuma apstākļus un jo īpaši:

a) 

noplūdes būtību, smagumu un ilgumu;

b) 

atbildīgās personas vainas vai vainojamības pakāpi attiecīgās dalībvalsts tiesību sistēmas izpratnē;

c) 

noplūdes radīto kaitējumu videi vai cilvēka veselībai, tostarp attiecīgā gadījumā noplūdes ietekmi uz zveju, tūrismu un piekrastes kopienām;

d) 

atbildīgā uzņēmuma vai citas juridiskās vai fiziskās personas finansiālās spējas;

e) 

attiecīgā gadījumā – ekonomisko labumu, ko atbildīgais uzņēmums vai cita juridiskā vai fiziskā persona ir guvusi vai paredzējusi gūt no pārkāpuma;

f) 

kādus pasākumus atbildīgais uzņēmums vai cita juridiskā vai fiziskā persona ir veikusi, lai novērstu noplūdi vai lai mazinātu tās ietekmi;

g) 

atbildīgā uzņēmuma vai citas juridiskās vai fiziskās personas sadarbības līmeni ar kompetento iestādi, tostarp jebkādu rīcību ar mērķi apiet vai kavēt attiecīgu kompetentās iestādes veiktu inspekciju vai citu izmeklēšanu; un

h) 

atbildīgā uzņēmuma vai citas juridiskās vai fiziskās personas iepriekšējus pārkāpumus saistībā ar kuģu radītu piesārņojumu.

2.  
Dalībvalstis par šīs direktīvas pārkāpumiem nenosaka un nepiemēro administratīvos sodus līmenī, kas ir pārāk zems, lai tie būtu iedarbīgi, samērīgi un atturoši.

▼B

9. pants

Atbilstība starptautiskajām tiesībām

Dalībvalstis piemēro šo direktīvu bez jebkādas formālas vai faktiskas ārzemju kuģu diskriminācijas un saskaņā ar attiecīgajiem starptautisko tiesību aktiem, tostarp ar ANO 1982. gada Konvencijas par jūras tiesībām XII daļas 7. iedaļu, un tās nekavējoties informē kuģa karoga valsti un jebkuru citu iesaistītu valsti par pasākumiem, kas veikti saskaņā ar šo direktīvu.

▼M2

10. pants

Informācijas un pieredzes apmaiņa

1.  

Šajā direktīvā dalībvalstis un Komisija ar Eiropas Jūras drošības aģentūras (EMSA) atbalstu sadarbojas informācijas apmaiņas jomā, izmantojot Savienības kuģu satiksmes uzraudzības un informācijas sistēmu (SafeSeaNet), kas noteikta Direktīvas 2002/59/EK ( 2 ) 22.a panta 3. punktā un III pielikumā, lai sasniegtu šādus mērķus:

a) 

uzlabot informāciju, kas nepieciešama šīs direktīvas efektīvai īstenošanai, jo īpaši to, ko sniedz ar šo direktīvu izveidotais Eiropas piesārņojuma atklāšanas satelītdienests (CleanSeaNet) un citi attiecīgi ziņošanas mehānismi, nolūkā izstrādāt uzticamas metodes piesārņojošo vielu izsekošanai jūrā;

b) 

izstrādāt un ieviest atbilstošu kontroles un uzraudzības sistēmu, apvienojot a) apakšpunktā noteikto informāciju ar informāciju, ko Komisija nolūkā optimizēt valsts iestāžu īstenotās izpildes darbības darījusi pieejamu dalībvalstīm SafeSeaNet, THETIS-EU un citās Savienības informācijas datubāzēs un rīkos, lai agrīni identificētu un uzraudzītu kuģus, kas nopludina piesārņojošas vielas;

c) 

optimāli izmantot informāciju, kas sniegta saskaņā ar šā punkta a) un b) apakšpunktu, kā arī informāciju, ko dalībvalstis ir paziņojušas saskaņā ar 10.a pantu, lai atvieglotu piekļuvi šai informācijai un tās apmaiņu starp kompetentajām iestādēm un ar citu dalībvalstu iestādēm un Komisiju; un

d) 

līdz 2030. gada 6. jūlijam nodrošināt, ka kompetentās iestādes digitāli izanalizē visus augstas ticamības trauksmes signālus un norāda, vai tās katru gadu pārbauda vai nepārbauda šādus CleanSeaNet nosūtītos signālus, cenšoties pārbaudīt vismaz 25 % no šiem augstas ticamības trauksmes signāliem, ar pārbaudi saprotot jebkādus turpmākus pasākumus, ko kompetentās iestādes veic saistībā ar CleanSeaNet nosūtītu trauksmes signālu, lai noteiktu, vai tas norāda uz nelikumīgu noplūdi. Ja dalībvalsts trauksmes signālu nepārbauda, tai būtu jāpamato savas rīcības iemesli.

2.  
Dalībvalstis nodrošina, ka informācija par būtiskiem kuģu radīta piesārņojuma incidentiem tiek savlaicīgi izplatīta attiecīgajām zvejniecības un piekrastes kopienām.
3.  
Lai izveidotu vienotu praksi un izstrādātu vadlīnijas šīs direktīvas izpildei, Komisija nodrošina, ka par šīs direktīvas piemērošanu visā Savienībā tiek organizēta pieredzes apmaiņa starp dalībvalstu iestādēm un cita starpā privātā sektora, pilsoniskās sabiedrības un arodbiedrību ekspertiem.
4.  
Komisija organizē pieredzes un paraugprakses apmaiņu starp dalībvalstu kompetentajām iestādēm par to, kā nodrošināt sodu efektīvu noteikšanu un piemērošanu. Pamatojoties uz šādu informācijas apmaiņu, Komisija var ierosināt vadlīnijas, tostarp par piesārņojošu vielu veidiem un jutīgiem jautājumiem, kas rada bažas.

▼M2

10.a pants

Ziņošana

1.  
Komisija ievieš elektronisku ziņošanas rīku, lai vāktu informāciju un nodrošinātu tās apmaiņu starp dalībvalstīm un Komisiju par šajā direktīvā noteiktās izpildes sistēmas īstenošanu.
2.  

Dalībvalstis nodrošina, ka, izmantojot 1. punktā minēto elektronisko ziņošanas rīku, par valsts kompetento iestāžu veiktajiem pasākumiem tiek paziņota šāda informācija:

a) 

informācija par turpmākajiem pasākumiem, ko kompetentās iestādes veikušas, reaģējot uz CleanSeaNet trauksmes signālu, vai iemesli nereaģēšanai un šādu signālu – pēc iespējas drīz pēc šādu pasākumu pabeigšanas vai pēc lēmuma nereaģēt;

b) 

informācija par inspekcijām vai citām atbilstīgām darbībām, kas veiktas saskaņā ar 6. pantu, pēc iespējas drīz pēc šādu inspekciju vai citu atbilstīgo darbību pabeigšanas;

c) 

informācija par darbībām, kas veiktas saskaņā ar 7. pantu, pēc iespējas drīz pēc šādu darbību pabeigšanas; un

d) 

informācija par saskaņā ar šo direktīvu piemērotajiem sodiem, kuru sniedz, tiklīdz ir pabeigtas administratīvās un attiecīgā gadījumā tiesvedības procedūras, bez nepamatotas kavēšanās un jebkurā gadījumā līdz katra gada 30. jūnijam par iepriekšējā kalendārajā gadā piemērotajiem sodiem. Ciktāl šāda informācija par sodiem ietver personas datus, to anonimizē.

3.  
Lai nodrošinātu šā panta vienveidīgu piemērošanu, Komisija ar īstenošanas aktiem var paredzēt sīki izstrādātus noteikumus par 2. punktā minētās informācijas paziņošanas procedūru, tostarp precizēt ziņojumā norādāmās informācijas veidu. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas minēta 13. pantā.
4.  
Dalībvalstis paziņo Komisijai iestādes, kuras var piekļūt 1. punktā minētajam ziņošanas rīkam.

10.b pants

Apmācība

Komisija ar EMSA atbalstu un sadarbībā ar dalībvalstīm palīdz pilnveidot dalībvalstu spējas, attiecīgā gadījumā sniedzot apmācību iestādēm, kas atbildīgas par šīs direktīvas darbības jomā esošo pārkāpumu atklāšanu un pārbaudi, kā arī par sodu vai jebkādu citu pasākumu izpildi, kas izriet no šādiem pārkāpumiem.

10.c pants

Informācijas publicēšana

1.  
Pamatojoties uz dalībvalstu sniegto informāciju saskaņā ar 10.a pantu, Komisija publisko regulāri atjauninātu pārskatu par šīs direktīvas īstenošanu un izpildi Savienības mērogā, kad ir pabeigtas administratīvās un attiecīgā gadījumā tiesvedības procedūras. Ja informācija par sodiem ietver personas datus vai komerciāli sensitīvu informāciju, to anonimizē. Šādā pārskatā iekļauj informāciju, kas norādīta šīs direktīvas II pielikumā.
2.  
Neskarot Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2003/4/EK ( 3 ), Komisija veic atbilstīgus pasākumus, lai aizsargātu tās informācijas konfidencialitāti, kura saņemta, īstenojot šo direktīvu.

10.d pants

Personu, kuras ziņo par iespējamiem pārkāpumiem, un viņu personas datu aizsardzība

1.  
Komisija izstrādā, dara pieejamu un uztur internetā konfidenciālu ārēju ziņošanas kanālu, lai saņemtu ziņojumus Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas (ES) 2019/1937 ( 4 ) nozīmē par šīs direktīvas iespējamiem pārkāpumiem, un nodod šos ziņojumus attiecīgajām dalībvalstīm.
2.  
Dalībvalstis nodrošina, ka valsts kompetentās iestādes, kas saņem ziņojumus par šīs direktīvas pārkāpumiem 1. punktā minētajā kanālā, veic izmeklēšanu, attiecīgā gadījumā rīkojas, savlaicīgi nodrošina atgriezenisko saiti un veic turpmākos pasākumus, reaģējot uz šiem ziņojumiem, saskaņā ar Direktīvu (ES) 2019/1937.
3.  
Komisija, ievērojot Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2018/1725 ( 5 ) 25. panta 1. punkta c) un h) apakšpunktu un 25. panta 2. punktu, var ierobežot minētās regulas 4., 14. līdz 22., 35. un 36. panta piemērošanu datu subjektiem, par kuriem ir iesniegts ziņojums ar šā panta 1. punktā minētā kanāla starpniecību vai kuri ir minēti šajā ziņojumā, bet nav datu subjekti, kas iesniedz šo ziņojumu. Minēto ierobežojumu var piemērot tikai uz laiku, kas nepieciešams, lai dalībvalsts kompetentās iestādes veiktu izmeklēšanu šā panta 2. punktā minēto ziņojumu.

▼M2 —————

▼M2

12.a pants

Izvērtēšana un pārskatīšana

1.  

Līdz 2032. gada 6. jūlijam Komisija veic šīs direktīvas izvērtēšanu. Izvērtējuma pamatā ir vismaz:

a) 

šīs direktīvas īstenošanā gūtā pieredze;

b) 

informācija, ko dalībvalstis sniegušas saskaņā ar 10.a pantu, kā arī Savienības līmeņa pārskats saskaņā ar 10.c pantu.

c) 

šīs direktīvas mijiedarbība ar citiem attiecīgajiem starptautiskajiem un Savienības tiesību aktiem jūras vides aizsardzības un kuģošanas drošības jomā; un

d) 

jaunākie dati un zinātniskie atklājumi.

2.  
Pārskatā Komisija attiecīgā gadījumā izvērtē iespēju veikt izmaiņas šīs direktīvas darbības jomā, tostarp ņemot vērā jaunus vai atjauninātus starptautiskos standartus par kuģu radīta piesārņojuma novēršanu, uz kuriem attiecas spēkā esoši un turpmāki Marpol 73/78 noteikumi, kas skar, piemēram, plastmasas piedrazojumu jūrā, pazaudētus konteinerus un pazaudētas plastmasas granulas.

▼M2

13. pants

Komiteju procedūra

1.  
Komisijai palīdz Kuģošanas drošības un kuģu izraisītā piesārņojuma novēršanas komiteja (COSS), kas izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 2099/2002 ( 6 ) 3. pantu. Minētā komiteja Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 182/2011 ( *1 ) nozīmē.
2.  
Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Regulas (ES) Nr. 182/2011 5. pantu un Regulas (EK) Nr. 2099/2002 5. pantu.

▼M2 —————

▼M2

16. pants

Transponēšana

1.  
Dalībvalstīs stājas spēkā normatīvi un administratīvi akti, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu atbilstību šai direktīvai līdz 2007. gada 1. aprīlim, un tās par to nekavējoties informē Komisiju.
2.  
Dalībvalstīm, kurām nav tiešas piekļuves jūrai vai jūras ostu, nav pienākuma transponēt un īstenot šīs direktīvas 6. panta un 7. panta 2. punktu.

▼B

17. pants

Stāšanās spēkā

Šī direktīva stājas spēkā nākamajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

18. pants

Adresāti

Šī direktīva ir adresēta dalībvalstīm.

▼M2



I PIELIKUMS

Papildināms saraksts, kurā norādītas 6. pantā minētās neatbilstības vai informācija

1. Neatbilstības uzskaites žurnālu ierakstos par naftu un citos ierakstos, vai arī citas nepilnības, kas saistītas ar iespējamām noplūdēm, kuras atklātas iepriekšējās kuģa piestāšanas ostās veiktajās inspekcijās saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2009/16/EK ( *2 ) un kuras veikusi vai nu attiecīgā dalībvalsts, vai arī cita dalībvalsts vai valsts, kas parakstījusi Parīzes Saprašanās memorandu par ostas valsts kontroli.

2. Neatbilstības kuģa radīto atkritumu nodošanā vai paziņošanā par to, kā noteikts Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā (ES) 2019/883 ( *3 ), kas konstatētas vai nu attiecīgajā dalībvalstī, vai arī dalībvalstī, kuras ostās kuģis ir iepriekš piestājis.

3. Neatbilstības saistībā ar tādu EGCS darbināšanas kritēriju neievērošanu, kuras izmanto kā Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā (ES) 2016/802 ( *4 ) II pielikumā noteiktās emisiju samazināšanas metodes, kuras attiecas uz Rezolūcijā MEPC.184(59) noteiktajām 2009. gada vadlīnijām par EGCS, kas aizstātas ar Rezolūcijā MEPC.340(77) noteiktajām 2021. gada vadlīnijām par EGCS.

4. No citas dalībvalsts saistībā ar iespējamu nelegālu nopludināšanu no kuģa saņemta informācija saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2002/59/EK ( *5 ) paredzētajām procedūrām, tostarp jebkādi pierādījumi vai pirmšķietami pierādījumi par naftas apzinātu nopludināšanu vai citiem Marpol 73/78 pārkāpumiem, ko dalībvalsts piekrastes stacijas paziņojušas attiecīgajām dalībvalsts piekrastes stacijām saskaņā ar minētās direktīvas 16. pantu, vai par incidentiem vai negadījumiem, par ko paziņojis kuģa kapteinis attiecīgās dalībvalsts piekrastes stacijām saskaņā ar minētās direktīvas 17. pantu.

5. Jebkāda cita informācija, ko sniegušas kuģa ekspluatācijā iesaistītās personas, tostarp loči, un kas liecina par neatbilstībām saistībā ar iespējamiem šajā direktīvā noteikto pienākumu pārkāpumiem.



II PIELIKUMS

Informācija, kas jāiekļauj 10.c pantā minētajā Savienības mēroga pārskatā, kuru publicē Komisija

1. Par katru piesārņojuma incidentu, ko dalībvalsts ir pārbaudījusi un apstiprinājusi, Savienības mēroga pārskatā, ko Komisija publicē saskaņā ar 10.c pantu, ir šāda informācija:

a) 

incidenta datums;

b) 

incidentā iesaistītā kuģa identifikācijas dati;

c) 

piesārņojuma incidenta vieta (ģeogrāfiskais platums un garums);

d) 

attiecīgā gadījumā piesārņojuma incidenta mērogs (platība un garums);

e) 

piesārņojošās vielas veids;

f) 

iesaistītā(-ās) dalībvalsts(-is);

g) 

piesārņojuma incidenta pārbaudes darbību apraksts;

h) 

pārbaudes darbību veikšanas datums, laiks un izmantotie līdzekļi;

i) 

ziņas par uzlikto administratīvo sodu.

2. Par katru dalībvalsti Savienības mēroga pārskatā, ko Komisija publicē saskaņā ar 10.c pantu, ir šāda apkopota informācija:

a) 

CleanSeaNet atklāto iespējamo piesārņojuma incidentu skaits;

b) 

CleanSeaNet konstatēto iespējamo piesārņojuma incidentu skaits, ko uz vietas pārbaudījusi katra dalībvalsts;

c) 

CleanSeaNet konstatēto iespējamo piesārņojuma incidentu skaits, ko citā veidā pārbaudījusi dalībvalsts;

d) 

pēc pārbaudes apstiprināto piesārņojuma incidentu skaits (sīkākā dalījumā pa apgabaliem – teritoriālie ūdeņi, EEZ, starptautiskie ūdeņi);

e) 

identificēto likumpārkāpēju skaits;

f) 

to gadījumu skaits, kuros piemērots sods.

3. Vienīgi atsauces nolūkos – attiecīgo Marpol 73/78. daļu kopsavilkums, ko atjaunina katru reizi pēc tādu izmaiņu izdarīšanas Marpol 73/78, kuras skar šo direktīvu.


( 1 ) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2024/1203 (2024. gada 11. aprīlis), kas paredz noteikumus par vides krimināltiesisko aizsardzību un aizstāj Direktīvas 2008/99/EK un 2009/123/EK (OV L, 2024/1203, 30.4.2024., ELI: http://data.europa.eu/eli/dir/2024/1203/oj).

( 2 ) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2002/59/EK (2002. gada 27. jūnijs), ar ko izveido Kopienas kuģu satiksmes uzraudzības un informācijas sistēmu un atceļ Padomes Direktīvu 93/75/EEK (OV L 208, 5.8.2002., 10. lpp.).

( 3 ) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2003/4/EK (2003. gada 28. janvāris) par vides informācijas pieejamību sabiedrībai un par Padomes Direktīvas 90/313/EEK atcelšanu (OV L 41, 14.2.2003., 26. lpp.).

( 4 ) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2019/1937 (2019. gada 23. oktobris) par to personu aizsardzību, kuras ziņo par Savienības tiesību aktu pārkāpumiem (OV L 305, 26.11.2019., 17. lpp.).

( 5 ) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2018/1725 (2018. gada 23. oktobris) par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi Savienības iestādēs, struktūrās, birojos un aģentūrās un par šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Regulu (EK) Nr. 45/2001 un Lēmumu Nr. 1247/2002/EK (OV L 295, 21.11.2018., 39. lpp.).

( 6 ) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 2099/2002 (2002. gada 5. novembris), ar ko izveido Kuģošanas drošības un kuģu izraisītā piesārņojuma novēršanas komiteju (COSS) un groza regulas par kuģošanas drošību un kuģu izraisītā piesārņojuma novēršanu (OV L 324, 29.11.2002., 1. lpp.).

( *1 ) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 182/2011 (2011. gada 16. februāris), ar ko nosaka normas un vispārīgus principus par dalībvalstu kontroles mehānismiem, kuri attiecas uz Komisijas īstenošanas pilnvaru izmantošanu (OV L 55, 28.2.2011., 13. lpp.).

( *2 ) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2009/16/EK (2009. gada 23. aprīlis) par ostas valsts kontroli (OV L 131, 28.5.2009., 57. lpp.).

( *3 ) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2019/883 (2019. gada 17. aprīlis) par ostas atkritumu pieņemšanas iekārtām kuģu atkritumu nodošanai un ar ko groza Direktīvu 2010/65/ES un atceļ Direktīvu 2000/59/EK (OV L 151, 7.6.2019., 116. lpp.).

( *4 ) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2016/802 (2016. gada 11. maijs), ar ko paredz sēra satura samazināšanu konkrētiem šķidrā kurināmā veidiem (OV L 132, 21.5.2016., 58. lpp.).

( *5 ) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2002/59/EK (2002. gada 27. jūnijs), ar ko izveido Kopienas kuģu satiksmes uzraudzības un informācijas sistēmu un atceļ Padomes Direktīvu 93/75/EEK (OV L 208, 5.8.2002., 10. lpp.).