(1)

Padome 2020. gada 19. oktobra secinājumos par stratēģiju “No lauka līdz galdam” ņēma vērā stratēģijā noteiktos pesticīdu samazināšanas mērķrādītājus un uzsvēra, ka minēto mērķrādītāju sasniegšanai būs vajadzīgi dalībvalstu un visu ieinteresēto personu centieni un intensīva sadarbība, apspriešanās un kopīgs darbs.

(2)

Padome arī atzinīgi vērtēja Komisijas mērķi samazināt augu aizsardzības līdzekļu izmantošanas negatīvo ietekmi uz vidi, piemēram, atbalstot visaptverošāku augu aizsardzības pieeju izstrādi, kuru pamatā ir integrētās augu aizsardzības principi, un šajā sakarībā uzsvēra, cik svarīgi ir nodrošināt atbilstošus un zinātniski pamatotus integrētās augu aizsardzības pasākumus un veicināt ilgtspējīgu alternatīvu augu aizsardzības līdzekļu un metožu izmantošanu.

(3)

Turklāt tā atgādināja Iestāžu nolīgumu (2016. gada 13. aprīlis) par labāku likumdošanas procesu (1) un aicināja Komisiju tiesību aktu priekšlikumus balstīt uz rūpīgiem ietekmes novērtējumiem. Tā uzskatīja, ka ir jānodrošina konsekvence un saskaņotība starp pasākumiem, kas paredzēti F2F stratēģijā, un attiecīgajām Savienības politikām un stratēģijām. Padome arī uzsvēra, ka attiecībā uz F2F stratēģijā ierosināto mērķu un pasākumu īstenošanu pienācīga uzmanība ir jāpievērš ilgtspējīgu pārtikas sistēmu ekonomiskajiem, sociālajiem un vides aspektiem, tostarp ņemot vērā Savienības lauksaimniecības un ar to saistīto nozaru konkurētspēju.

(4)

Komisija 2022. gada 22. jūnijā iesniedza Eiropas Parlamentam un Padomei priekšlikumu Regulai par augu aizsardzības līdzekļu ilgtspējīgu lietošanu un ar ko groza Eiropas Parlamentam un Padomes Regulu (ES) 2021/2115 (2). Priekšlikuma mērķis ir nodrošināt vērienīgu pieeju nolūkā risināt pieaugošās sabiedrības bažas par pesticīdu lietošanu un risku, kā arī tās ietekmi uz vidi un cilvēku veselību. Tajā ir iekļauti jauni noteikumi par to, kā izmantot pesticīdus, par alternatīvām neķīmiskām kaitēkļu apkarošanas metodēm un par integrēto augu aizsardzību. Ar priekšlikumu ievieš juridiski saistošus Savienības mērķrādītājus, proti, 50 % samazinājumu attiecībā uz pesticīdu lietošanu un ar to saistīto risku, vienlaikus dalībvalstīm uzliekot pienākumu noteikt valsts līmeņa samazināšanas mērķrādītājus, lai sasniegtu šo vispārējo mērķrādītāju. Minētie valsts mērķrādītāji no Savienības 50 % mērķrādītājiem var novirzīties atbilstīgi saistošas formulas parametriem.

(5)

Padome pauž bažas par to, ka priekšlikumam pievienotajā ietekmes novērtējumā nav ņemta vērā ierosinātās regulas iespējamā ilgtermiņa ietekme uz pārtikas nodrošinājumu Savienībā. Minētās bažas vēl vairāk apstiprina tas, ka ietekmes novērtējums tika pabeigts pirms kara Ukrainā un pirms enerģētikas, mēslošanas līdzekļu un pārtikas cenu krīzes. Tādēļ Padome uzskata, ka par vairākiem rādītājiem ir jāveic papildu kvantitatīva analīze, lai noteiktu, vai priekšlikuma ekonomiskās un sociālās ietekmes novērtējums ir jāpielāgo. Jo īpaši Padome uzskata, ka būtu jāveic papildu analīze, kas atspoguļotu Savienības lauksaimniecisko ražošanu, paredzamo ražas samazinājumu Savienībā, kas izriet no augu aizsardzības līdzekļu lietošanas samazināšanas un ierobežošanas, un iespējamo atkarību no pārtikas un barības importa. Padome arī uzskata, ka būtu vajadzīga dziļāka mazo un vidējo uzņēmumu situācijas un rentabilitātes analīze visā to piegādes ķēdē.

(6)

Padome ņem vērā Komisijas neoficiālo dokumentu par jutīgo zonu definīciju un jomu noteikumiem 2022. gada 15. novembra priekšlikumam regulai par augu aizsardzības līdzekļu ilgtspējīgu lietošanu (SUR) un tās ierosinājumu minēto zonu platību samazināt, lai nodrošinātu, ka minētajās zonās ir iespējams aizliegt vai daļēji aizliegt ķīmisko augu aizsardzības līdzekļu lietošanu, un jo īpaši ierosinājumu no jutīgo zonu definīcijas izslēgt nitrātjutīgās zonas. Tomēr Padome uzskata, ka joprojām būtu vajadzīgi papildu dati un ietekmes analīze par šādiem pasākumiem zonās, kuras varētu uzskatīt par jutīgām, un arī meža teritorijās.

(7)

Ņemot vērā minēto un to, ka Padome vēlas bez liekas kavēšanās turpināt izskatīt dažādus priekšlikuma tehniskos aspektus, Padome uzskata, ka ir nepieciešams pētījums, lai pašreizējo priekšlikuma ietekmes novērtējumu papildinātu saskaņā ar Iestāžu nolīgumu par labāku likumdošanas procesu, jo īpaši tā 12., 13. un 16. punktu, kā arī tā 10. punktu par Līguma par Eiropas Savienības darbību 241. panta piemērošanu,