14.8.2010   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 215/27

1.

2.

3.

4.

5.

6.

7.

8.

9.

10.

11.

12.

1. pielikums

2. pielikums

3. pielikums

4. pielikums

1.1.

Šie noteikumi attiecas uz M1 kategorijas transportlīdzekļu ārējiem izvirzījumiem (1). To nepiemēro atpakaļskata spoguļiem vai jūgierīču galvām.

1.2.

Šo noteikumu mērķis ir samazināt miesas bojājumu rašanās risku vai smagumu personām, kas atsitas pret ārējo virsmu vai aizskar to sadursmes gadījumā. Tie attiecas uz transportlīdzekli, kas ir vai nav kustībā.

2.1.

“Transportlīdzekļa tipa apstiprināšana” ir transportlīdzekļa tipa apstiprināšana attiecībā uz tā ārējiem izvirzījumiem.

2.2.

“Transportlīdzekļa tips” ir tādu mehānisko transportlīdzekļu kategorija, kas neatšķiras pēc šādiem būtiskiem parametriem – ārējās virsmas formas un materiāli.

2.3.

“Ārējā virsma” ir transportlīdzekļa ārpuse, kas ietver motora pārsegu, bagāžas nodalījuma pārsegu, durvis, spārnus, jumtu, gaismas un gaismas signalizācijas ierīces un redzamas stiprinājuma sastāvdaļas.

2.4.

“Grīdas līnija” ir līnija, ko nosaka šādi:

nenoteikta augstuma vertikālās ass konusu 30° pusleņķī secīgi novieto ap transportlīdzekli ar kravu tā, lai tas pastāvīgi pieskaras transportlīdzekļa ārējai virsmai, cik zemu iespējams. Pieskares punktu ģeometriskā vieta ir grīdas līnija. Nosakot grīdas līniju, neņem vērā domkrata atbalsta vietas, izpūtējus vai riteņus. Riteņu arku spraugas pieņem par iedomātu virsmu, kas paplašina blakusesošo ārējo virsmu. Nosakot grīdas līniju, ņem vērā transportlīdzekļa bufera abus galus. Atkarībā no atsevišķa transportlīdzekļa grīdas līnija var būt vai nu bufera ārmala, vai virsbūves panelis zem bufera. Ja vienlaikus ir divi pieskares punkti vai vairāk, tad grīdas līnijas noteikšanai izmanto zemāko pieskares punktu.

2.5.

“Liekuma rādiuss” ir tās riņķa līnijas loka rādiuss, kas ir vistuvāk attiecīgās sastāvdaļas apļveida formai.

2.6.

“Transportlīdzeklis ar kravu” ir transportlīdzeklis ar tā maksimāli pieļaujamo tehnisko masu. Transportlīdzekļus, kas aprīkoti ar hidropneimatisko, hidraulisko vai pneimatisko piekari vai ar ierīci atstarpes ar zemi automātiskai regulēšanai atkarībā no slodzes, testē nelabvēlīgākajos transportlīdzekļa normālas ekspluatācijas apstākļos, kurus norādījis izgatavotājs.

2.7.

Transportlīdzekļa “galējā ārmala” attiecībā uz transportlīdzekļa abām pusēm ir plakne, kas ir paralēla transportlīdzekļa garenvirziena vidus plaknei, sakrītot ar tā sānu ārējo malu, un attiecībā uz priekšas un aizmugures malu transportlīdzekļa perpendikulārā šķērsplakne sakrīt ar tā priekšas un aizmugures malu, neņemot vērā izvirzījumus:

2.8.

“Izvirzījuma izmēri” sastāvdaļai, kas uzstādīta uz paneļa, ir izmēri, kurus nosaka ar šo noteikumu 3. pielikuma 2. punktā aprakstīto metodi.

2.9.

“Paneļa nominālā līnija” ir līnija, kas šķērso divus punktus sfēras centrā, kad tās virsma pirmo un pēdējo reizi saskaras ar sastāvdaļu, ja izmanto šo noteikumu 3. pielikuma 2.2. punktā aprakstīto mērīšanas procedūru.

2.10.

“Antena” ir ierīce, ko izmato, lai pārraidītu un/vai uztvertu elektromagnētiskos signālus.

3.1.

Pieteikums par transportlīdzekļa tipa apstiprinājumu attiecībā uz ārējiem izvirzījumiem.

3.1.1.

Pieteikumu transportlīdzekļa tipa apstiprinājumam attiecībā uz ārējiem izvirzījumiem iesniedz transportlīdzekļa izgatavotājs vai viņa pienācīgi pilnvarots pārstāvis.

3.1.2.

Tam pievieno šādus dokumentus trijos eksemplāros:

3.1.3.

Apstiprināmā transportlīdzekļa tipa prototipu iesniedz tehniskajam dienestam, kas ir atbildīgs par tipa apstiprināšanas testu izpildi. Pēc minētā tehniskā dienesta pieprasījuma tāpat iesniedz konkrētas izmantoto materiālu sastāvdaļas un konkrētus paraugus.

3.2.

Pieteikumus par tipa apstiprinājumu attiecībā uz bagāžniekiem, slēpju bagāžniekiem vai radio uztveršanas vai raidīšanas antenām, ko uzskata par atsevišķu tehnisko mezglu.

3.2.1.

Pieteikumus tipa apstiprinājumam attiecībā uz bagāžniekiem, slēpju bagāžniekiem vai radio uztveršanas vai raidīšanas antenām, ko uzskata par atsevišķiem tehniskiem mezgliem, iesniedz transportlīdzekļa izgatavotājs vai iepriekš minēto atsevišķo tehnisko mezglu izgatavotājs vai viņa pienācīgi pilnvarots pārstāvis.

3.2.2.

Pieteikumam par katru 3.2.1. punktā minēto ierīci pievieno:

4.1.

Transportlīdzekļa tipa apstiprinājums attiecībā uz ārējiem izvirzījumiem.

4.1.1.

Ja saskaņā ar šiem noteikumiem apstiprināšanai iesniegtais transportlīdzekļa tips atbilst 5. un 6. punkta prasībām, piešķir šā transportlīdzekļa tipa apstiprinājumu.

4.1.2.

Apstiprinājuma numuru piešķir katram apstiprinātajam transportlīdzekļa tipam. Tā pirmie divi cipari (pašlaik 03, kas atbilst 03. grozījumu sērijai) norāda grozījumu sēriju, ietverot jaunākos būtiskos tehniskos grozījumus, kas šajos noteikumos izdarīti apstiprinājuma piešķiršanas laikā. Viena un tā pati puse nepiešķir tādu pašu numuru citam transportlīdzekļa tipam.

4.1.3.

Paziņojumu par transportlīdzekļa tipa apstiprinājumu, apstiprinājuma paplašinājumu, atteikumu vai atsaukšanu, vai pilnīgu ražošanas izbeigšanu saskaņā ar šie noteikumiem nosūta 1958. gada nolīguma pusēm, kas piemēro šos noteikumus, izmantojot paziņojuma veidlapu, kas atbilst paraugam šo noteikumu 1. pielikumā.

4.1.4.

Katram transportlīdzeklim, kas atbilst transportlīdzekļa tipam, kurš apstiprināts saskaņā ar šiem noteikumiem, skaidri redzamā un viegli pieejamā vietā, kas norādīta apstiprinājuma veidlapā, piestiprina starptautisku apstiprinājuma marķējumu, kuru veido:

4.1.5.

Ja transportlīdzeklis atbilst apstiprinātajam transportlīdzekļa tipam saskaņā ar vienu vai vairākiem citiem noteikumiem, kas pievienoti nolīgumam, valstī, kas piešķīrusi apstiprinājumu saskaņā ar šiem noteikumiem, 4.4.1. punktā paredzētais simbols nav jāatkārto; tādā gadījumā visu to noteikumu papildu numurus un simbolus, saskaņā ar kurām piešķirts apstiprinājums valstī, kas piešķīrusi apstiprinājumu saskaņā ar šiem noteikumiem, novieto vertikālās kolonās pa labi no 4.1.4.1. punktā paredzētā simbola.

4.1.6.

Apstiprinājuma marķējums ir skaidri salasāms un neizdzēšams.

4.1.7.

Apstiprinājuma marķējumu novieto uz izgatavotāja piestiprinātās transportlīdzekļa datu plāksnītes vai tās tuvumā.

4.1.8.

Šo noteikumu 2. pielikumā sniegti apstiprinājuma marķējumu izvietojuma piemēri.

4.1.9.

Kompetentā iestāde pirms tipa apstiprinājuma piešķiršanas pārbauda, ka ir veikti nepieciešamie priekšdarbi ražošanas atbilstības efektīvas kontroles nodrošināšanai.

4.2.

Apstiprinājumu attiecībā uz bagāžniekiem, slēpju bagāžniekiem vai radio uztveršanas vai raidīšanas antenām, ko uzskata par atsevišķu tehnisko mezglu.

4.2.1.

Ja saskaņā šiem noteikumiem apstiprināšanai iesniegtais atsevišķa tehniskā mezgla tips atbilst turpmāk minētā 6.16., 6.17. un 6.18. punkta prasībām, piešķir atsevišķa tehniskā mezgla tipa apstiprinājumu.

4.2.2.

Apstiprinājuma numuru piešķir katram atsevišķa tehniskā mezgla tipam. Tā pirmie divi cipari (pašlaik 02, kas atbilst 02. grozījumu sērijai, kura stājās spēkā 1996. gada 13. decembrī) norāda grozījumu sēriju, ietverot jaunākos būtiskos tehniskos grozījumus, kas šajos noteikumos izdarīti apstiprinājuma piešķiršanas laikā. Viena un tā pati puse nepiešķir tādu pašu apstiprinājuma numuru citam atsevišķa tehniskā mezgla tipam.

4.2.3.

Paziņojumu par atsevišķa tehniskā mezgla tipa apstiprinājumu, apstiprinājuma paplašinājumu, atteikumu vai atsaukšanu, vai pilnīgu ražošanas izbeigšanu saskaņā ar šiem noteikumiem nosūta 1958. gada nolīguma pusēm, kas piemēro šos noteikumus, izmantojot paziņojuma veidlapu, kas atbilst paraugam šo noteikumu 4. pielikumā.

4.2.4.

Katram atsevišķam tehniskajam mezglam, kas atbilst tipam, kurš apstiprināts saskaņā ar šiem noteikumiem, skaidri redzamā un viegli pieejamā vietā, kas norādīta apstiprinājuma veidlapā, piestiprina starptautisku apstiprinājuma marķējumu, kuru veido:

4.2.5.

Apstiprinājuma marķējums ir skaidri salasāms un neizdzēšams.

4.2.6.

Apstiprinājuma marķējumu novieto uz izgatavotāja piestiprinātās atsevišķa tehniskā mezgla datu plāksnītes vai tās tuvumā.

4.2.7.

Šo noteikumu 2. pielikumā sniegti apstiprinājuma marķējumu izvietojuma piemēri.

4.2.8.

Kompetentā iestāde pirms tipa apstiprinājuma piešķiršanas pārbauda, ka ir veikti nepieciešamie priekšdarbi ražošanas atbilstības efektīvas kontroles nodrošināšanai.

5.1.

Šo noteikumu nosacījumi neattiecas uz tām transportlīdzekļa ārējās virsmas detaļām, kas transportlīdzeklim ar kravu un aizvērtiem logiem, durvīm, bagāžnieku vākiem utt. ir vai nu

5.2.

Transportlīdzekļu ārējā virsmā nav uz āru vērstu detaļu, kas ir asas vai ar asu galu, vai tādas formas, izmēru, virziena vai cietības izvirzījumu, kuri varētu palielināt miesas bojājumu rašanās risku vai smagumu personām, kas atsitas pret ārējo virsmu vai aizskar to sadursmes gadījumā.

5.3.

Transportlīdzekļa ārējā virsmā nav uz āru vērstu detaļu, kas var aizķert gājējus, velosipēdistus vai motociklistus.

5.4.

Ārējās virsmas uz āru izvirzītās detaļas liekuma rādiuss nevar būt mazāks kā 2,5 mm. Šī prasība neattiecas uz ārējās virsmas detaļām, kas izvirzītas uz āru mazāk kā 5 mm, bet šādu uz āru vērsto detaļu stūri nedrīkst būt asi, izņemot gadījumus, ja šādas detaļas izvirzītas uz āru mazāk kā 1,5 mm.

5.5.

Ārējās virsmas uz āru izvirzītajām detaļām no materiāla, kam Šora A cietība nepārsniedz 60, liekuma rādiuss var būt mazāks kā 2,5 mm.

Cietību mēra sastāvdaļām, kas uzstādītas transportlīdzeklim. Ja cietības mērījumus nav iespējams veikt ar Šora A procedūru, tad novērtēšanai izmanto salīdzināmus mērījumus.

5.6.

Iepriekš minētos 5.1. līdz 5.5. punkta noteikumus piemēro papildus 6. punkta īpašajām specifikācijām, izņemot gadījumus, ja šajās īpašajās specifikācijās noteikts citādi.

6.1.1.

Rotājumiem, kas no stiprinājumiem ir izvirzīti uz āru vairāk kā 10 mm, jābūt ievelkamiem, atdalāmiem vai noliecamiem visvairāk izvirzītajā punktā, iedarbojoties ar 10 daN lielu spēku jebkurā virzienā, gandrīz paralēli tās virsmas plaknei, uz kuras tie ir uzstādīti. Šos noteikumus nepiemēro radiatora dekoratīvā režģa rotājumiem, uz kuriem attiecas tikai 5. punkta vispārīgās prasības. Lai pieliktu 10 daN lielu spēku, izmanto zveltni ar plakanu galu, kura diametrs nav lielāks par 50 mm. Ja tas nav iespējams, izmanto līdzvērtīgu metodi. Pēc tam, kad rotājumi ir ievilkti, atdalīti vai noliekti, atlikušais izvirzījums nepārsniedz 10 mm. Šie izvirzījumi vienmēr atbilst 5.2. punkta noteikumiem. Ja rotājumi ir uzmontēti uz pamata, šādu pamatu uzskata par rotājuma daļu, nevis par atbalsta virsmu.

6.1.2.

Uz ārējās virsmas aizsargjoslām un aizsardzības konstrukcijām neattiecas 6.1.1. punkta prasības; tomēr tām jābūt stingri piestiprinātām pie transportlīdzekļa.

6.2.1.

Priekšējam apgaismojumam ir atļauti uz āru izvirzīti aizsegi un apmales, ja to izvirzījums, ko mēra attiecībā pret galvenā luktura caurspīdīgo ārējo virsmu, nepārsniedz 30 mm, un to liekuma rādiuss visur ir vismaz 2,5 mm. Priekšējam apgaismojumam, kas uzstādīts aiz papildu caurspīdīgās virsmas, izvirzījumu mēra no attālākās caurspīdīgās virsmas. Izvirzījumus nosaka saskaņā ar metodēm, kas norādītas šo noteikumu 3. pielikuma 3. punktā.

6.2.2.

Paceļamiem priekšējiem lukturiem gan paceltā, gan nolaistā stāvoklī jāatbilst 6.2.1. punkta prasībām.

6.2.3.

6.2.1. punkta noteikumi neattiecas uz priekšējiem lukturiem, kuri ir iegremdēti virsbūvē vai kuriem pāri sniedzas virsbūve, ja virsbūve atbilst 6.9.1. punkta prasībām.

6.3.1.

Spraugām starp kustīgiem vai nekustīgiem elementiem, ieskaitot gaisa ieplūdes vai izplūdes režģu un radiatora režģu detaļas, nepiemēro 5.4. punkta prasības, ja atstatums starp diviem secīgiem elementiem nepārsniedz 40 mm un režģiem un atstarpēm ir funkcionāli mērķi. Spraugām starp 40 mm un 25 mm izliekuma rādiuss ir 1 mm vai lielāks. Tomēr, ja attālums starp divām blakusesošām daļām nepārsniedz 25 mm, tad detaļu ārējais liekuma rādiuss nedrīkst būt mazāks kā 0,5 mm. Attālumu starp divām secīgām režģu un spraugu detaļām nosaka saskaņā ar metodi, kas norādīta šo noteikumu 3. pielikuma 4. punktā.

6.3.2.

Nevienas režģa vai spraugas daļas priekšas un sānu daļu savienojums nedrīkst būt ass.

6.4.1.

Priekšējā stikla tīrītājs ir aprīkots tā, ka stikla tīrītāja vārpstai ir aizsargapvalks, kura izliekuma rādiuss atbilst 5.4. punkta prasībām un virsma nav mazāka kā 150 mm2. Noapaļotiem apvalkiem minimālā virsma ir 150 mm2, mērot ne tālāk kā 6,5 mm no vistālāk izvirzītā punkta. Šīs prasības attiecas arī uz aizmugures logu tīrītājiem un priekšējo lukturu tīrītājiem.

6.4.2.

Stikla tīrītāju slotiņām vai palīgelementiem nepiemēro 5.4. punkta prasības. Tomēr šādi mezgli jāizgatavo tā, ka tiem nav asu stūru un smailu vai asu detaļu.

6.5.1.

Buferu gali ir vērsti pret ārējo virsmu, lai samazinātu aizķeršanas iespēju. Uzskata, ka šī prasība ir ievērota, ja buferis ir padziļinājumā vai iebūvēts virsbūvē, vai buferis ir vērsts uz iekšu tā, lai nesaskartos ar 100 mm sfēru, un sprauga starp bufera galu un virsbūvi nepārsniedz 20 mm.

6.5.2.

Ja tā bufera līnija, kas atbilst automobiļa vertikālā izvirzījuma ārējam profilam, atrodas uz cietas virsmas, virsmas liekuma minimālais rādiuss ir 5 mm visos tās punktos, kas no profila līnijas atrodas 20 mm attālumā, virzienā uz iekšpusi, un visos citos gadījumos izliekuma minimālais rādiuss ir 2,5 mm. Šis noteikums attiecas uz to zonas daļu, kas no profila līnijas atrodas 20 mm attālumā, virzienā uz iekšpusi, un kas atrodas starp tiem tangenciālajiem punktiem un to priekšā (vai aizmugurē attiecībā uz aizmugures buferiem), kuru profila līniju veido divas vertikālas plaknes, kas katra attiecībā pret transportlīdzekļa garenvirziena simetrijas plakni veido 15° leņķi (sk. 1. attēlu).

6.5.3.

Pielikuma 6.5.2. punkta prasības neattiecas uz bufera detaļām, detaļām uz bufera vai buferī, kas ir izvirzītas mazāk nekā 5 mm; īpaši norāda kopējos apvalkus un priekšējo lukturu mazgātāju sprauslas; bet šādu uz āru vērsto detaļu stūri nedrīkst būt asi, izņemot gadījumus, ja šādas detaļas izvirzītas uz āru mazāk nekā 1,5 mm.

6.6.1.

Durvju vai bagāžas nodalījuma rokturu izvirzījumi nedrīkst pārsniegt 40 mm un visi pārējie – 30 mm.

1. attēls

6.6.2.

Ja sānu durvju rokturi darbojoties rotē, tad tie atbilst kādai no šādām prasībām.

6.7.1.

Nepiemēro 5.4. punkta noteikumus.

6.7.2.

Riteņiem, riteņa uzgriežņiem, dekoratīvajiem diskiem un riteņu diskiem nedrīkst būt izvirzījumi, kas ir asi vai ar asu galu un kas sniedzas aiz riteņa loka ārējās plaknes. Nav atļauts izmantot spārnuzgriežņus.

6.7.3.

Kad transportlīdzeklis brauc taisni, neviena tāda riteņu daļa, izņemot riepas, kas atrodas virs horizontālās plaknes, kura šķērso riteņu rotācijas asis, nedrīkst pārsniegt ārējās virsmas vai struktūras vertikālo izvirzījumu horizontālā plaknē. Tomēr, ja funkcionālās prasības to attaisno, tad diski, kas sedz riteņa uzgriežņus, un dekoratīvie diski var pārsniegt ārējās virsmas vai struktūras vertikālo izvirzījumu, ar nosacījumu, ka virsmas izvirzījuma daļas izliekuma rādiuss ir vismaz 30 mm, un izvirzījums pār ārējās virsmas vai struktūras vertikālo izvirzījumu nekad nepārsniedz 30 mm.

6.8.1.

Nav atļautas metāla lokšņu šķautnes, piemēram, notekas malas un atbīdāmo durvju sliedes, ja tās nav noliektas atpakaļ vai aprīkotas ar vairogiem, kas atbilst šo noteikumu prasībām.

Neaizsargāto malu uzskata par salocītu atpakaļ, ja tā ir salocīta atpakaļ aptuveni par 180°, vai ja tā ir salocīta pret virsbūvi tā, ka tā nevar saskarties ar sfēru, kuras diametrs ir 100 mm.

5.4. punkta prasības neattiecas uz šādām metāla lokšņu šķautnēm: motora pārsega aizmugures mala un bagāžnieka priekšējā mala.

6.9.1.

Virsbūves paneļu ieloču izliekuma rādiuss var būt mazāks kā 2,5 mm, ja tas nav mazāks kā viena desmitā daļa no izvirzījuma augstuma “H”, ko mēra saskaņā ar 3. pielikuma 1. punktā aprakstīto metodi.

6.10.1.

Tādu sānu deflektoru malām, kurus var izvirzīt uz āru, liekuma rādiuss ir vismaz 1 mm.

6.11.1.

Domkrata balsti un izpūtējs(-i) nav izvirzīti vairāk nekā 10 mm aiz grīdas līnijas vertikālā izvirzījuma vertikāli virs tiem. Atkāpjoties no šīs prasības, izpūtējs var būt izvirzīts vairāk nekā 10 mm aiz grīdas līnijas vertikālā izvirzījuma, ja ir noapaļoti stūri, minimālais liekuma rādiuss ir 2,5 mm.

6.12.1.

Gaisa ieplūdes un izplūdes vārsti visos stāvokļos atbilst 5.2., 5.3. un 5.4. punkta prasībām.

6.13.1.

Atveramus jumtus vērtē tikai aizvērtā stāvoklī.

6.13.2.

Transportlīdzekļus ar nolaižamu jumtu pārbauda gan kad nolaižamais jumts atrodas paceltā, gan nolaistā stāvoklī.

6.13.2.1.

Ja nolaižamais jumts ir nolaistā stāvoklī, tad neveic transportlīdzekļa pārbaudes iekšpus iedomātas virsmas, kāda ir nolaižamajam jumtam paceltā stāvoklī.

6.13.2.2.

Ja salocīta nolaižamā jumta apvalks ir paredzēts kā standarta aprīkojums, tad pārbaudi veic ar apvalku attiecīgā stāvoklī.

6.14.1.

Logi, kas virzas uz āru no transportlīdzekļa ārējās virsmas, visos stāvokļos atbilst šādiem noteikumiem:

6.15.1.

Transportlīdzekļa izgatavotāja paredzētie numura plākšņu atbalsti atbilst šo noteikumu 5.4. punkta prasībām, ja tie saskaras ar 100 mm sfēru, kad numura plāksne ir uzstādīta saskaņā ar transportlīdzekļa izgatavotāja ieteikumiem.

6.16.1.

Bagāžniekus un slēpju bagāžniekus transportlīdzeklim piestiprina tā, lai vismaz vienā virzienā būtu stingrs fiksējums un varētu horizontāli, gareniski un šķērsām pārnest spēkus, kas ir vienādi vismaz ar izgatavotāja norādīto bagāžnieka vertikālo nestspēju. Testējot bagāžnieku vai slēpju bagāžnieku, kas transportlīdzeklim piestiprināts saskaņā ar izgatavotāja norādījumiem, testa slodzes pieliek vairākos punktos.

6.16.2.

Ja nevar piemērot 6.3. punkta noteikumus, virsmām, kas pēc bagāžnieka uzstādīšanas var saskarties ar sfēru, kuras diametrs ir 165 mm, nedrīkst būt detaļas ar liekuma rādiusu mazāku kā 2,5 mm.

6.16.3.

Stiprinājumi, piemēram, bultskrūves, ko var pievilkt vai atlaist vaļīgāk, nelietojot instrumentus, neizvirzās vairāk nekā 40 mm aiz 6.16.2. punktā norādītajām virsmām, izvirzījumu nosakot saskaņā ar 3. pielikuma 2. punktā aprakstīto metodi, bet ar sfēru, kuras diametrs ir 165 mm, ja izmanto šā pielikuma 2.2. punktā aprakstīto metodi.

6.17.1.

Radio uztveršanas un raidīšanas antenas transportlīdzeklim uzstāda tā, ka, ja to brīvais gals jebkurā antenas izgatavotāja norādītajā novietojumā ir mazāk kā 2 m attālumā no ceļa seguma, tas atrodas zonā, ko ierobežo vertikālas plaknes, kuras ir 10 cm iekšpus transportlīdzekļa galējās ārmalas, kā noteikts 2.7. punktā.

6.17.2.

Turklāt antenas uzstāda transportlīdzeklim tā, un, ja vajadzīgs, to brīvos galus ierobežo tā, lai neviena antenas detaļa neizvirzītos aiz transportlīdzekļa galējās ārmalas, kā noteikts 2.7. punktā.

6.17.3.

Antenu vārpstu liekuma rādiuss var būt mazāks kā 2,5 mm. Tomēr brīvos galus aprīko ar fiksētām uzmavām, kuru liekuma rādiuss nav mazāks kā 2,5 mm.

6.17.4.

Antenu pamats nedrīkst izvirzīties vairāk nekā 40 mm, to nosakot saskaņā ar 3. pielikuma 2. punkta procedūru.

6.17.4.1.

Gadījumos, kad lokanas vārpstas vai detaļas nav un tādēļ nav iespējams noteikt, kāds ir antenas pamats, šo prasību uzskata par izpildītu, ja pēc tam, kad antenas visvairāk izvirzītajā punktā ar zveltni, kura gals ir plakans un diametrs nav lielāks kā 50 mm, pieliek horizontālu spēku, kas nav lielāks par 50 daN, virzienā un priekšu un atpakaļ:

6.17.4.2.

6.17.4. un 6.17.4.1. punktu nepiemēro antenām, kas atrodas aiz vertikālās šķērsplaknes, kas novilkta caur vadītāja “R” punktu, ja vien antenas (ieskaitot tās korpusu) lielākais izvirzījums nepārsniedz 70 mm, to nosakot saskaņā ar 3. pielikuma 2. punktā noteikto procedūru.

Ja antena atrodas aiz minētās vertikālās plaknes, bet tās izvirzījums ir lielāks nekā 70 mm, piemēro 6.17.4.1. punktu, izmantojot 70 mm, nevis 40 mm izvirzījuma robežu.

6.18.1.

Bagāžniekus, slēpju bagāžniekus un radio uztveršanas vai raidīšanas antenas, kuru tipi ir apstiprināti kā atsevišķi tehniskie mezgli, nedrīkst izlikt pārdošanā, pārdot vai pirkt bez pievienotiem montāžas norādījumiem. Montāžas norādījumos iekļauj pietiekamu informāciju, lai apstiprinātās sastāvdaļas varētu uzstādīt transportlīdzeklim atbilstīgi 5. un 6. punkta attiecīgajiem noteikumiem. Jo īpaši jānorāda teleskopisko antenu lietošanas novietojums.

7.1.

Par visiem transportlīdzekļa tipa grozījumiem ziņo administratīvajai struktūrvienībai, kas piešķīrusi transportlīdzekļa tipa apstiprinājumu. Tad minētā struktūrvienība var:

7.1.1.

atzīt, ka izdarītajiem grozījumiem nevarētu būt ievērojamas negatīvas sekas;

7.1.2.

pieprasīt protokolu par papildu testiem no tehniskā dienesta, kas veic testus.

7.2.

Par apstiprinājumu, iekļaujot izmaiņu aprakstu, vai apstiprinājuma atteikumu saskaņā ar 4.3. punktā noteikto procedūru paziņo nolīguma pusēm, kuras piemēro šos noteikumus.

7.3.

Kompetentā iestāde, kas izsniedz apstiprinājuma paplašinājumu, šādam paplašinājumam piešķir sērijas numuru un informē parējās 1958. gada nolīguma puses, kuras piemēro šos noteikumus, izmantojot paziņojuma veidlapu, kas atbilst paraugam šo noteikumu 1. pielikumā.

8.1.

Transportlīdzeklis (atsevišķs tehniskais mezgls), kas apstiprināts saskaņā ar šiem noteikumiem, ir izgatavots atbilstīgi apstiprinātajam tipam, izpildot 5. un 6. punktā noteiktās prasības.

8.2.

Lai pārbaudītu, vai 8.1. punkta prasības ir izpildītas, izdara piemērotas produkcijas pārbaudes.

8.3.

Apstiprinājuma turētājs jo īpaši:

8.4.

Kompetentā iestāde, kas piešķīrusi tipa apstiprinājumu, jebkurā laikā var pārbaudīt katrai ražošanas vienībai piemērojamo kontroles metožu atbilstību.

8.4.1.

Katrā apskatē inspektoram, kas ieradies uz vietas, uzrāda testu žurnālus un ražošanas kontroles ierakstus.

8.4.2.

Inspektors var ņemt paraugus izlases veidā testu veikšanai izgatavotāja laboratorijā. Paraugu minimālo skaitu var noteikt, ņemot vērā paša izgatavotāja veikto testu rezultātus.

8.4.3.

Ja kvalitātes līmenis šķiet neapmierinošs vai ja šķiet, ka jāpārbauda to testu rezultātu derīgums, kas veikti, piemērojot iepriekš minēto 8.4.2. punktu, inspektors ņem paraugus nosūtīšanai tehniskajam dienestam, kas veicis tipa apstiprināšanas testus.

8.4.4.

Kompetentā iestāde var veikt visus šajos noteikumos paredzētos testus.

8.4.5.

Parastais kompetentās iestādes apstiprināto apskašu biežums ir reizi divos gados. Ja kādas apskates laikā konstatē neapmierinošus rezultātus, tad kompetentā iestāde nodrošina, lai pēc iespējas ātri tiktu veikti visi vajadzīgie pasākumi ražošanas atbilstības atjaunošanai.

9.1.

Apstiprinājumu, kas saskaņā ar šiem noteikumiem piešķirts attiecībā uz transportlīdzekļu tipu, var atsaukt, ja netiek izpildītas 8.1. punktā noteiktās prasības.

9.2.

Ja nolīguma puse, kas piemēro šos noteikumus, atsauc apstiprinājumu, kuru tā iepriekš piešķīrusi, tā nekavējoties par to informē pārējās puses, kas piemēro šos noteikumus, izmantojot paziņojuma veidlapu, kura atbilst paraugam šo noteikumu 1. pielikumā.

12.1.

Sākot ar 02. grozījumu sērijas spēkā stāšanos dienu, puses, kas piemēro šos noteikumus, neatsakās piešķirt EEK apstiprinājumus atbilstīgi šiem noteikumiem, kuros ietverta 02. grozījumu sērija.

12.2.

Sākot ar 24. mēnesi no 02.grozījumu sērijas spēkā stāšanās dienas, puses, kas piemēro šos noteikumus, EEK apstiprinājumu piešķir vienīgi tad, ja apstiprināmais transportlīdzekļa tips atbilst prasībām šajos noteikumos, kas grozīti ar 02. grozījumu sēriju.

12.3.

Sākot ar 36. mēnesi no 02. grozījumu sērijas spēkā stāšanās dienas, esošie apstiprinājumi zaudē spēku, izņemot gadījumus, kad transportlīdzekļa tips atbilst prasībām šajos noteikumos, kas grozīti ar 02. grozījumu sēriju.

12.4.

Sākot ar 03. grozījumu sērijas spēkā stāšanos dienu, puses, kas piemēro šos noteikumus, neatsakās piešķirt apstiprinājumu atbilstīgi šiem noteikumiem, kuros ietverta 03. grozījumu sērija.

12.5.

Sākot ar 24. mēnesi no 03. grozījumu sērijas spēkā stāšanās dienas, puses, kas piemēro šos noteikumus, apstiprinājumus piešķir vienīgi tad, ja apstiprināmais transportlīdzekļa tips atbilst prasībām šajos noteikumos, kas grozīti ar 03. grozījumu sēriju.

12.6.

Līdz 48. mēnesim pēc 03. grozījumu sērijas spēkā stāšanās dienas, puses, kas piemēro šos noteikumus, neatsakās piešķirt valsts tipa apstiprinājumu ar noteikumu iepriekšējām grozījumu sērijām apstiprinātam transportlīdzekļa tipam.

12.7.

Sākot ar 48. mēnesi pēc šo noteikumu 03. grozījumu stāšanās spēkā, puses, kas piemēro šos noteikumus, var atteikt pirmo reģistrāciju valstī (pirmā nodošana ekspluatācijā) transportlīdzeklim, kas neatbilst prasībām šajos noteikumos, kas grozīti ar 03. grozījumu sēriju..