13.2.2008 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
L 39/16 |
EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA (EK) Nr. 110/2008
(2008. gada 15. janvāris)
par stipro alkoholisko dzērienu definīciju, aprakstu, noformējumu, marķējumu un ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu aizsardzību un ar ko atceļ Padomes Regulu (EEK) Nr. 1576/89
EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,
ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu un jo īpaši tā 95. pantu,
ņemot vērā Komisijas priekšlikumu,
ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu (1),
saskaņā ar Līguma 251. pantā noteikto procedūru (2),
tā kā:
(1) |
Padomes Regula (EEK) Nr. 1576/89 (1989. gada 29. maijs), ar ko paredz vispārīgus noteikumus par stipro alkoholisko dzērienu definīciju, nosaukumu un noformējumu (3), un Komisijas Regula (EEK) Nr. 1014/90 (1990. gada 24. aprīlis), ar ko paredz sīki izstrādātus ieviešanas noteikumus attiecībā uz stipru alkoholisko dzērienu definīciju, nosaukumu un noformējumu (4), veiksmīgi reglamentē stipro alkoholisko dzērienu nozari. Tomēr, ņemot vērā jaunāko pieredzi, ir jāprecizē noteikumi, ko piemēro dažu stipro alkoholisko dzērienu definīcijai, aprakstam, noformējumam un marķējumam, kā arī ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu aizsardzībai, vienlaikus ņemot vērā tradicionālās ražošanas metodes. Tādēļ Regula (EEK) Nr. 1576/89 būtu jāatceļ un jāaizstāj. |
(2) |
Stipro alkoholisko dzērienu nozare ir svarīga patērētājiem, ražotājiem un lauksaimniecības nozarei Kopienā. Stipro alkoholisko dzērienu nozarē veiktajiem pasākumiem būtu jāpalīdz nodrošināt patērētājiem augsta līmeņa aizsardzību, novērst maldinājumus, panākt tirgus pārredzamību un godīgu konkurenci. Minētajiem pasākumiem būtu jāsargā reputācija, ko Kopienā ražotie stiprie alkoholiskie dzērieni ir iekarojuši gan Kopienas, gan pasaules tirgū, turpinot ievērot tradicionālos stipro alkoholisko dzērienu ražošanas paņēmienus, kā arī ņemot vērā, ka ir augusi prasība pēc patērētāju aizsardzības un informēšanas. Kategorijās būtu jāņem vērā arī tehnoloģijas jauninājumi, ja tie palīdz uzlabot kvalitāti, neietekmējot attiecīgo stipro alkoholisko dzērienu tradicionālās raksturīgās īpašības. |
(3) |
Stipro alkoholisko dzērienu ražošanas joma ir liels noieta tirgus Kopienas lauksaimniecības produktiem. Tiesiskajā regulējumā būtu jāuzsver stiprās saites ar lauksaimniecības nozari. |
(4) |
Lai nodrošinātu sistemātiskāku pieeju tiesību aktiem, kas reglamentē stipros alkoholiskos dzērienus, šajā regulā būtu skaidri jānosaka kritēriji stipro alkoholisko dzērienu ražošanai, aprakstam, noformējumam un marķējumam, kā arī ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu aizsardzībai. |
(5) |
Patērētāju interesēs šī regula būtu jāpiemēro visiem stiprajiem alkoholiskajiem dzērieniem, ko laiž tirgū Kopienā neatkarīgi no tā, vai tie ir ražoti Kopienā vai trešās valstīs. Lai eksportētu ļoti kvalitatīvus stipros alkoholiskos dzērienus un uzturētu un uzlabotu Kopienas stipro alkoholisko dzērienu reputāciju pasaules tirgū, šī regula būtu jāpiemēro arī šādiem dzērieniem, kurus Kopienā ražo eksporta vajadzībām. Šai regulai būtu jāattiecas arī uz lauksaimniecības izcelsmes etilspirta un/vai destilātu lietojumu, ražojot alkoholiskus dzērienus, kā arī uz stipro alkoholisko dzērienu nosaukumu lietošanu pārtikas produktu noformējumā un marķējumā. Izņēmuma gadījumos, ja tas pieprasīts importējošās trešās valsts tiesību aktos, ar šo regulu būtu jādod iespēja piešķirt atkāpi no šīs regulas I un II pielikuma prasībām saskaņā ar regulatīvo kontroles procedūru. |
(6) |
Šajā regulā joprojām būtu jāpievēršas stipro alkoholisko dzērienu definīcijām, klasificējot tos kategorijās. Šajās definīcijās būtu jāturpina respektēt tradicionālās kvalitatīvās metodes, bet definīcijas būtu jāpapildina vai jāatjaunina, ja iepriekš definīciju vispār nav bijis vai tās nav bijušas pietiekamas, vai – ja tehnoloģiju attīstības dēļ šādas definīcijas var uzlabot. |
(7) |
Lai apmierinātu patērētāju prasības attiecībā uz izejvielām, ko jo īpaši izmanto dalībvalstīs, kurās tradicionāli ražo degvīnu, būtu jānosaka pienākums sniegt atbilstīgu informāciju par izmantotajām izejvielām, ja degvīns ir ražots no lauksaimniecības izcelsmes izejvielām, kas nav graudaugi un/vai kartupeļi. |
(8) |
Turklāt etilspirtam, ko izmanto stipro alkoholisko dzērienu un citu alkoholisku dzērienu ražošanai, vajadzētu būt tikai un vienīgi lauksaimniecības izcelsmes etilspirtam, lai apmierinātu patērētāju prasības, un ražošana atbilstu tradicionālajiem paņēmieniem. Tam būtu arī jānodrošina galveno lauksaimniecības produktu noiets. |
(9) |
Tā kā stipro alkoholisko dzērienu nozare ir ļoti svarīga un sarežģīta, stipro alkoholisko dzērienu aprakstam un noformējumam ir atbilstīgi paredzēt īpašus pasākumus, kas būtu plašāki par horizontālajiem noteikumiem, kuri izklāstīti Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2000/13/EK (2000. gada 20. marts) par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz pārtikas produktu marķēšanu, noformēšanu un reklāmu (5). Īpašajiem pasākumiem būtu arī jānovērš apzīmējuma “stiprais alkoholiskais dzēriens” un alkoholisku dzērienu nosaukumu nepareizs lietojums tādiem produktiem, kas neatbilst šajā regulā sniegtajām definīcijām. |
(10) |
Kaut arī ir svarīgi nodrošināt, lai norādītais nogatavināšanas laiks vai vecums parasti attiektos tikai uz jaunāko alkoholisko sastāvdaļu, ar šo regulu būtu jāatļauj atkāpes, lai ņemtu vērā tradicionālos nogatavināšanas procesus, ko reglamentē dalībvalstis. |
(11) |
Atbilstīgi Līgumam, piemērojot kvalitātes politiku, un lai atļautu ražot kvalitatīvus stipros alkoholiskos dzērienus, kā arī nodrošinātu šajā nozarē daudzveidību, dalībvalstīm būtu jāspēj pieņemt stingrākus noteikumus par šajā regulā noteiktajiem attiecībā uz to teritorijā ražoto stipro alkoholisko dzērienu ražošanu, aprakstu, noformējumu un marķējumu, kā arī ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu aizsardzībai. |
(12) |
Padomes Direktīva 88/388/EEK (1988. gada 22. jūnijs) par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz aromatizētājiem, ko izmanto pārtikā un izejmateriālos to ražošanai (6), attiecas uz stiprajiem alkoholiskajiem dzērieniem. Tādēļ šajā regulā ir jāietver tikai tie noteikumi, kas nav jau paredzēti minētajā direktīvā. |
(13) |
Svarīgi ir pienācīgi ievērot Nolīgumu par intelektuālā īpašuma tiesībām, kas saistītas ar tirdzniecību (turpmāk “TRIPS nolīgums”), un jo īpaši tā 22. un 23. pantu, kā arī Vispārējo vienošanos par tarifiem un tirdzniecību, kas ir iekļauta ar Padomes Lēmumu 94/800/EK apstiprinātajā Līgumā par Pasaules tirdzniecības organizācijas izveidošanu (7). |
(14) |
Ņemot vērā, ka Padomes Regula (EK) Nr. 510/2006 (2006. gada 20. marts) par lauksaimniecības produktu un pārtikas produktu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu un cilmes vietu nosaukumu aizsardzību (8) neattiecas uz stiprajiem alkoholiskajiem dzērieniem, noteikumi par stipro alkoholisko dzērienu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu aizsardzību būtu jānosaka šajā regulā. Būtu jāreģistrē ģeogrāfiskās izcelsmes norādes, ar ko identificē stipros alkoholiskos dzērienus, kuru izcelsme ir kādas valsts teritorijā vai reģionā, vai kādā minētās teritorijas apvidū, ja stiprajam alkoholiskajam dzērienam piemītošā kvalitāte, reputācija vai citas īpašības galvenokārt ir saistāmas ar tā ģeogrāfisko izcelsmi. |
(15) |
Šajā regulā būtu jānosaka nediskriminējoša procedūra trešās valsts un ES ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu reģistrēšanai, ievērošanai, grozīšanai un iespējamai atcelšanai atbilstīgi TRIPS Nolīgumam, atzīstot saskaņoto ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu īpašo statusu. |
(16) |
Šīs regulas īstenošanai vajadzīgie pasākumi būtu jāpieņem saskaņā ar Padomes Lēmumu 1999/468/EK (1999. gada 28. jūnijs), ar ko nosaka Komisijai piešķirto ieviešanas pilnvaru īstenošanas kārtību (9). |
(17) |
Jo īpaši Komisija būtu jāpilnvaro piešķirt izņēmumus no konkrētām šīs regulas daļām, ja to prasa importējošās valsts tiesību akti; noteikt maksimālo saldināšanas līmeni galaprodukta garšas piešķiršanas nolūkā; piešķirt izņēmumu no noteikumiem, ar kuriem reglamentē nogatavināšanas laika norādi; pieņemt lēmumus par ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu reģistrēšanu, atcelšanu un svītrošanu, kā arī par izmaiņām tehniskajā dokumentācijā; grozīt tehnisko definīciju un prasību, kategorijās klasificētu stipro alkoholisko dzērienu definīciju un reģistrētu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu sarakstu; un atkāpties no procedūras, ar ko reglamentē ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu reģistrēšanu un izmaiņas tehniskajā dokumentācijā. Šie pasākumi, kuri ir vispārīgi un kuru mērķis ir grozīt nebūtiskus šīs regulas elementus, inter alia svītrojot dažus no šiem elementiem vai papildinot šo regulu ar jauniem nebūtiskiem elementiem, jāpieņem saskaņā ar Lēmuma 1999/468/EK 5.a pantā paredzēto regulatīvo kontroles procedūru. |
(18) |
Pāreja no Regulas (EEK) Nr. 1576/89 uz šo regulu varētu izraisīt grūtības, kas šajā regulā nav aplūkotas. Šai pārejai vajadzīgie pasākumi, kā arī pasākumi stipro alkoholisko dzērienu nozarei raksturīgu praktisku problēmu risināšanai būtu jāpieņem saskaņā ar Lēmumu 1999/468/EK. |
(19) |
Lai atvieglotu pāreju no Regulas (EEK) Nr. 1576/89, stipro alkoholisko dzērienu ražošana atbilstīgi minētajai regulai būtu jāatļauj šīs regulas piemērošanas pirmajā gadā. Būtu jāparedz arī esošo krājumu laišana tirgū līdz to pilnīgai pārdošanai, |
IR PIEŅĒMUŠI ŠO REGULU.
I NODAĻA
DARBĪBAS JOMA, DEFINĪCIJA UN STIPRO ALKOHOLISKO DZĒRIENU KATEGORIJAS
1. pants
Priekšmets un darbības joma
1. Ar šo regulu paredz noteikumus stipro alkoholisko dzērienu definīcijai, aprakstam, noformējumam un marķējumam, kā arī ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu aizsargāšanai.
2. Šī regula attiecas uz visiem stiprajiem alkoholiskajiem dzērieniem, ko laiž tirgū Kopienā – neatkarīgi no tā, vai tie ir ražoti Kopienā vai trešās valstīs – kā arī uz tiem, kas Kopienā ir ražoti eksportam. Šī regula attiecas arī uz lauksaimniecības izcelsmes etilspirta un/vai destilātu izmantošanu alkoholisku dzērienu ražošanā, kā arī uz stipro alkoholisko dzērienu nosaukumu lietošanu pārtikas produktu noformējumā un marķējumā.
3. Izņēmuma gadījumos, ja tas pieprasīts importējošās trešās valsts tiesību aktos, var tikt piešķirta atkāpe no šīs regulas I un II pielikuma prasībām saskaņā ar 25. panta 3. punktā minēto regulatīvo kontroles procedūru.
2. pants
Stiprā alkoholiskā dzēriena definīcija
1. Šajā regulā “stiprais alkoholiskais dzēriens” ir alkoholisks dzēriens:
a) |
ko paredzēts lietot pārtikā; |
b) |
kam ir konkrētas organoleptiskas īpašības; |
c) |
kurā spirta tilpumkoncentrācija ir ne mazāk kā 15 %; |
d) |
ko ražo:
|
2. Dzērienus, kas atbilst KN kodiem 2203, 2204, 2205, 2206 un 2207, neuzskata par stiprajiem alkoholiskajiem dzērieniem.
3. Mazākā pieļaujamā spirta tilpumkoncentrācija, kas paredzēta 1. punkta c) apakšpunktā, neskar II pielikuma 41. kategorijā doto produkta definīciju.
4. Šajā regulā tehniskās definīcijas un prasības ir izklāstītas I pielikumā.
3. pants
Etilspirta izcelsme
1. Etilspirtam, ko izmanto stipro alkoholisko dzērienu un visu to sastāvdaļu ražošanā, ir tikai lauksaimniecības izcelsme Līguma I pielikuma nozīmē.
2. Etilspirts, ko izmanto stipro alkoholisko dzērienu ražošanā, atbilst definīcijai šīs regulas I pielikuma 1. punktā.
3. Etilspirts, ko lieto stipro alkoholisko dzērienu gatavošanā izmantojamu krāsvielu, aromatizētāju vai citu pieļaujamu piedevu atšķaidīšanai vai šķīdināšanai, ir lauksaimniecības izcelsmes etilspirts.
4. Alkoholiski dzērieni nesatur sintētiskas izcelsmes etilspirtu, kā arī cita veida etilspirtu, kas nav lauksaimniecības izcelsmes etilspirts Līguma I pielikuma nozīmē.
4. pants
Stipro alkoholisko dzērienu kategorijas
Stipros alkoholiskos dzērienus iedala kategorijās saskaņā ar II pielikumā noteiktajām definīcijām.
5. pants
Vispārīgi noteikumi par stipro alkoholisko dzērienu kategorijām
1. Neskarot konkrētus noteikumus par katru II pielikumā ietverto, no 1 līdz 14 numurēto kategoriju, tajās definētos stipros alkoholiskos dzērienus:
a) |
ražo, raudzējot un destilējot tikai un vienīgi no tādām izejvielām, kas noteiktas attiecīgā stiprā alkoholiskā dzēriena definīcijā; |
b) |
tiem nepievieno atšķaidītu vai neatšķaidītu spirtu, kā noteikts šīs Regulas I pielikuma 5. punktā; |
c) |
tie nesatur pievienotas aromatizējošas vielas; |
d) |
kā līdzekli krāsas pielāgošanai tie satur tikai karameli; |
e) |
tiek saldināti tikai, lai piešķirtu galaprodukta garšu, saskaņā ar I pielikuma 3. punktu. To I pielikuma 3. punkta a) līdz f) apakšpunktā minēto produktu maksimālo līmeni, kurus izmanto galaprodukta garšas piešķiršanai, nosaka saskaņā ar 25. panta 3. punktā minēto regulatīvo kontroles procedūru. Ņem vērā dalībvalstu attiecīgos tiesību aktus. |
2. Neskarot konkrētus noteikumus par katru II pielikumā ietverto, no 15 līdz 46 numurēto kategoriju, tajās definētie stiprie alkoholiskie dzērieni:
a) |
var būt iegūti no visiem Līguma I pielikumā uzskaitītajiem lauksaimniecības izejmateriāliem; |
b) |
tiem var būt pievienots spirts, kā noteikts šīs regulas I pielikuma 5. punktā; |
c) |
tajos var būt dabīgas vai dabīgām identas aromatizējošas vielas un aromatizējoši preparāti, kā noteikts Direktīvas 88/388/EEK 1. panta 2. punkta b) apakšpunkta i) un ii) punktā un 1. panta 2. punkta c) apakšpunktā; |
d) |
tajos var būt krāsvielas, kā noteikts šīs regulas I pielikuma 10. punktā; |
e) |
tos var saldināt, lai tie atbilstu konkrētiem produktu parametriem, saskaņā ar šīs regulas I pielikuma 3. punktu un, ņemot vērā konkrētus dalībvalstu tiesību aktus. |
3. Neskarot konkrētus noteikumus, kas noteikti II pielikumā, citus stipros alkoholiskos dzērienus, kas neatbilst 1. līdz 46. kategorijas prasībām:
a) |
var iegūt no visiem Līguma I pielikumā uzskaitītajiem lauksaimniecības izejmateriāliem un/vai pārtikas vielām, ko var lietot pārtikā; |
b) |
tiem var būt pievienots spirts, kā noteikts šīs regulas I pielikuma 5. punktā; |
c) |
tajos var būt viens vai vairāki aromatizētāji, kā noteikts Direktīvas 88/388/EEK 1. panta 2. punkta a) apakšpunktā; |
d) |
tajos var būt krāsvielas, kā noteikts šīs regulas I pielikuma 10. punktā; |
e) |
tos var saldināt, lai tie atbilstu konkrētām produkta īpašībām, saskaņā ar šīs regulas I pielikuma 3. punktu. |
6. pants
Dalībvalstu tiesību akti
1. Īstenojot kvalitātes politiku attiecībā uz stiprajiem alkoholiskajiem dzērieniem, kas ražoti dalībvalstu teritorijā, un jo īpaši attiecībā uz III pielikumā reģistrētajām ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm vai lai izveidotu jaunas ģeogrāfiskās izcelsmes norādes, dalībvalstis var pieņemt noteikumus, kas ir stingrāki nekā II pielikumā paredzētie, attiecībā uz ražošanu, aprakstu, noformējumu un marķējumu, ciktāl minētie noteikumi ir saderīgi ar Kopienas tiesību aktiem.
2. Dalībvalstis neaizliedz vai neierobežo tādu stipro alkoholisko dzērienu importu, pārdošanu vai patēriņu, kas atbilst šīs regulas prasībām.
II NODAĻA
STIPRO ALKOHOLISKO DZĒRIENU APRAKSTS, NOFORMĒJUMS UN MARĶĒJUMS
7. pants
Definīcijas
Šajā regulā apzīmējumi “apraksts”, “noformējums” un “marķējums” ir definēti I pielikuma 14., 15. un 16. punktā.
8. pants
Tirdzniecības nosaukums
Saskaņā ar 5. pantu Direktīvā 2000/13/EK šī nodaļa attiecas uz nosaukumiem, ar ko pārdod stipros alkoholiskos dzērienus (“tirdzniecības nosaukumi”).
9. pants
Konkrēti noteikumi par tirdzniecības nosaukumiem
1. Stiprajiem alkoholiskajiem dzērieniem, kas atbilst produktu tehniskajiem parametriem, kuri noteikti II pielikuma 1. līdz 46. kategorijā, to aprakstā, noformējumā un marķējumā ir ietverts tirdzniecības nosaukums, kurš tiem ir piešķirts ar attiecīgo kategoriju.
2. Tādiem stiprajiem alkoholiskajiem dzērieniem, kas atbilst 2. pantā noteiktajai definīcijai, bet neatbilst prasībām, lai tos iekļautu II pielikuma 1. līdz 46. kategorijā, aprakstā, noformējumā un marķējumā ir tirdzniecības nosaukums “stiprais alkoholiskais dzēriens”. Neskarot šā panta 5. punktu, tādu tirdzniecības nosaukumu neaizstāj vai negroza.
3. Ja kāds stiprais alkoholiskais dzēriens atbilst vairāk nekā vienai II pielikumā ietvertai stiprā alkoholiskā dzēriena kategorijas definīcijai, to var pārdot ar vienu vai vairākiem nosaukumiem, kas II pielikumā uzskaitīti minētajās kategorijās.
4. Neskarot šā panta 9. punktu un 10. panta 1. punktu, šā panta 1. punktā minētos nosaukumus nelieto, lai aprakstītu vai jebkādā veidā noformētu jebkuru dzērienu, kas nav kāds no stiprajiem alkoholiskajiem dzērieniem, kuriem šie nosaukumi ir uzskaitīti II pielikumā un reģistrēti III pielikumā.
5. Tirdzniecības nosaukumus, ievērojot III nodaļu, var papildināt vai aizstāt ar III pielikumā reģistrētajām ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm vai saskaņā ar valsts noteikumiem papildināt ar citām ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm ar noteikumu, ka tas nemaldina patērētāju.
6. Regulas III pielikumā reģistrētās ģeogrāfiskās izcelsmes norādes var papildināt tikai:
a) |
ar apzīmējumiem, kas 2008. gada 20. februārī jau tiek izmantoti apstiprinātām ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm 20. panta nozīmē; vai |
b) |
saskaņā ar attiecīgu tehnisku dokumentāciju, kā paredzēts 17. panta 1. punktā. |
7. Alkoholisku dzērienu, kas neatbilst II pielikuma 1. līdz 46. kategorijā uzskaitītajām definīcijām, neapraksta, nenoformē vai nemarķē, saistot vārdus vai vārdkopas “līdzīgs”, “paveids”, “stila”, “izgatavots”, “aromāts” vai līdzīgi apzīmējumi ar kādu šajā regulā noteiktu tirdzniecības nosaukumu un/vai III pielikumā reģistrētajām ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm.
8. Stiprā alkoholiskā dzēriena tirdzniecības nosaukumu nedrīkst aizstāt ar preču zīmi, zīmolvārdu vai izdomātu nosaukumu.
9. Regulas II pielikuma 1. līdz 46. kategorijā minētos nosaukumus var iekļaut pārtikas produktu sastāvdaļu sarakstā ar noteikumu, ka saraksts ir saskaņā ar Direktīvu 2000/13/EK.
10. pants
Konkrēti noteikumi par tirdzniecības nosaukumu un ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu lietojumu
1. Neskarot Direktīvu 2000/13/EK, II pielikuma 1. līdz 46. kategorijā uzskaitītos apzīmējumus vai III pielikumā reģistrētās ģeogrāfiskās izcelsmes norādes ir aizliegts pārtikas produktu noformējumā lietot saliktos apzīmējumos vai pieminēt kādu no tiem, ja attiecīgais spirts nav iegūts vienīgi no tā stiprā alkoholiskā dzēriena vai tiem stiprajiem alkoholiskajiem dzērieniem, uz ko ir dota atsauce.
2. Saliktos apzīmējumus, kas minēti 1. punktā, aizliegts lietot arī tad, ja stiprais alkoholiskais dzēriens ir tik ļoti atšķaidīts, ka spirta tilpumkoncentrācija tajā ir mazāka par minimālo attiecīgā stiprā alkoholiskā dzēriena definīcijā paredzēto spirta tilpumkoncentrāciju.
3. Atkāpjoties no 1. punkta, šī regula neietekmē apzīmējuma “amer” vai “bitter” (“rūgtais”) iespējamu lietojumu produktiem, uz ko neattiecas šī regula.
4. Atkāpjoties no 1. punkta, un lai ievērotu apstiprinātas ražošanas metodes, II pielikuma 32. kategorijas d) punktā uzskaitītos saliktos apzīmējumus var izmantot Kopienā ražotu liķieru noformējumā saskaņā ar tajā izklāstītajiem nosacījumiem.
11. pants
Jauktu dzērienu apraksts, noformējums un marķējums
1. Ja II pielikuma 1. līdz 14. kategorijā uzskaitītam stiprajam alkoholiskajam dzērienam pievieno atšķaidītu vai neatšķaidītu spirtu, kā noteikts I pielikuma 5. punktā, minētajam stiprajam alkoholiskajam dzērienam ir tirdzniecības nosaukums “stiprais alkoholiskais dzēriens”. Tam nekādā veidā nevar būt nosaukums, kas ir rezervēts 1. līdz 14. kategorijā.
2. Ja II pielikuma 1. līdz 46. kategorijā uzskaitītais stiprais alkoholiskais dzēriens ir sajaukts ar:
a) |
vienu vai vairākiem stiprajiem alkoholiskajiem dzērieniem; un/vai |
b) |
vienu vai vairākiem lauksaimniecības izcelsmes destilātiem, |
tā tirdzniecības nosaukums ir “stiprais alkoholiskais dzēriens”. Šis tirdzniecības nosaukums ir skaidri redzams labi saskatāmā vietā uz etiķetes, un to neaizstāj vai negroza.
3. Šā panta 2. punkts neattiecas uz tajā minēto jaukto dzērienu aprakstu, noformējumu vai marķējumu, ja tie atbilst kādai no definīcijām, kas noteiktas II pielikuma 1. līdz 46. kategorijā.
4. Neskarot Direktīvu 2000/13/EK, no šā panta 2. punktā minētajiem jauktajiem dzērieniem iegūtu stipro alkoholisko dzērienu aprakstā, noformējumā vai marķējumā var norādīt vienu vai vairākus II pielikumā uzskaitītos apzīmējumus tikai tad, ja šādi apzīmējumi nav tirdzniecības nosaukuma daļa, bet ir tikai uzskaitīti tajā pašā vizuālajā laukumā visu jauktā dzēriena alkoholisko sastāvdaļu uzskaitījumā, un pirms tā ir apzīmējums: “jaukts stiprais alkoholiskais dzēriens”.
Apzīmējumu “jaukts stiprais alkoholiskais dzēriens” raksta uz etiķetes ar vienveidīgiem tāda paša fonta un krāsas burtiem kā tie, ko izmanto tirdzniecības nosaukumā. Burti nav lielāki par pusi no tirdzniecības nosaukumā izmantotajiem burtiem.
5. Marķējot un noformējot 2. punktā minētos jauktos dzērienus, uz ko attiecas 4. punktā paredzētā prasība uzskaitīt alkoholiskās sastāvdaļas, katras alkoholiskās sastāvdaļas proporciju izsaka kā procentus dilstošā secībā, atkarībā no izmantotā daudzuma. Proporcija līdzinās procentuālam tīra spirta tilpuma daudzumam visa jauktā dzēriena tīrā spirta tilpuma daudzumā.
12. pants
Konkrēti noteikumi attiecībā uz stipro alkoholisko dzērienu aprakstu, noformējumu un marķējumu
1. Ja stiprā alkoholiskā dzēriena aprakstā, noformējumā vai marķējumā norāda lauksaimniecības izcelsmes etilspirta ražošanā lietotos izejmateriālus, tad visus lauksaimniecības spirtus norāda dilstošā secībā, atkarībā no izmantotā daudzuma.
2. Stiprā alkoholiskā dzēriena aprakstu, noformējumu vai marķējumu tikai tad var papildināt ar apzīmējumu “kupažēts” vai “kupāža”, ja stiprais alkoholiskais dzēriens ir kupažēts, kā noteikts I pielikuma 7. punktā.
3. Neskarot nevienu atkāpi, kas pieņemta saskaņā ar 25. panta 3. punktā paredzēto regulatīvo kontroles procedūru, stiprā alkoholiskā dzēriena aprakstā, noformējumā vai marķējumā nogatavināšanas laiku vai vecumu var konkrēti norādīt tikai tad, ja tas attiecas uz jaunāko alkoholisko sastāvdaļu, un ar noteikumu, ka stiprais alkoholiskais dzēriens ir izturēts nodokļu inspekcijas uzraudzībā vai uzraudzībā, kas dod līdzvērtīgas garantijas.
13. pants
Tādu kapsulu vai foliju aizliegums, kuras satur svinu
Stipros alkoholiskos dzērienus, ko paredzēts pārdot vai laist tirgū, neglabā traukos, kam aizdares ir klātas ar kapsulām vai foliju, kuras satur svinu.
14. pants
Valodas lietojums stipro alkoholisko dzērienu aprakstā, noformējumā un marķējumā
1. Šajā regulā paredzēto konkrēto informāciju vienā vai vairākās Eiropas Savienības oficiālajās valodās sniedz tā, lai galapatērētājs varētu viegli saprast visus informācijas elementus, ja vien patērētājs informāciju nesaņem ar citiem līdzekļiem.
2. Stipro alkoholisko dzērienu etiķetēs un noformējumā netulko II pielikumā norādītos kursīvā rakstītos apzīmējumus un III pielikumā reģistrētās ģeogrāfiskās izcelsmes norādes.
3. Attiecībā uz stiprajiem alkoholiskajiem dzērieniem, kuru izcelsme ir trešās valstīs, drīkst lietot tās trešās valsts oficiālo valodu, kurā stiprais alkoholiskais dzēriens ir ražots, ja šajā regulā paredzēto konkrēto informāciju sniedz arī kādā no Eiropas Savienības oficiālajām valodām, lai galapatērētāji visu varētu viegli saprast.
4. Neskarot 2. punktu, eksportam paredzētajiem Kopienas izcelsmes stiprajiem alkoholiskajiem dzērieniem šajā regulā paredzēto konkrēto informāciju var atkārtot citā valodā, kas nav Eiropas Savienības oficiālā valoda.
III NODAĻA
ĢEOGRĀFISKĀS IZCELSMES NORĀDES
15. pants
Ģeogrāfiskās izcelsmes norādes
1. Šajā regulā ģeogrāfiskās izcelsmes norāde ir norāde uz kāda stiprā alkoholiskā dzēriena izcelsmi kādas dalībvalsts teritorijā, teritorijas reģionā vai apvidū, ja attiecīgā stiprā alkoholiskā dzēriena kvalitāte, reputācija vai citas īpašības galvenokārt ir izskaidrojamas ar tā ģeogrāfisko izcelsmi.
2. Ģeogrāfiskās izcelsmes norādes, kas minētas 1. punktā, ir reģistrētas III pielikumā.
3. III pielikumā reģistrētās ģeogrāfiskās izcelsmes norādes nedrīkst kļūt par vispārpieņemtiem apzīmējumiem.
Nosaukumus, kas kļuvuši par vispārpieņemtiem apzīmējumiem, nedrīkst reģistrēt III pielikumā.
Nosaukums, kas kļuvis par vispārpieņemtu apzīmējumu, ir stiprā alkoholiskā dzēriena nosaukums, kas gan attiecas uz vietu vai reģionu, kurā produkts ir ražots vai laists tirgū vispirms, tomēr Kopienā tas kļuvis par vispārpieņemtu stiprā alkoholiskā dzēriena apzīmējumu.
4. III pielikumā reģistrētie stiprie alkoholiskie dzērieni, kam ir ģeogrāfiskās izcelsmes norādes, atbilst visiem 17. panta 1. punktā paredzētajā tehniskajā dokumentācijā ietvertiem tehniskiem parametriem.
16. pants
Ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu aizsardzība
Neskarot 10. pantu, III pielikumā reģistrētās ģeogrāfiskās izcelsmes norādes ir jāsargā pret:
a) |
jebkādu tiešu vai netiešu komerciālu lietojumu produktiem, uz ko neattiecas reģistrācija, ciktāl minētos produktus var salīdzināt ar stiprajiem alkoholiskajiem dzērieniem, kas reģistrēti ar minēto ģeogrāfiskās izcelsmes norādi, vai ciktāl tāds lietojums izmanto reģistrētās ģeogrāfiskās izcelsmes norādes reputāciju; |
b) |
jebkādu ļaunprātīgu izmantojumu, imitāciju vai asociāciju izraisīšanu ar tām – arī tad, ja ir norādīta attiecīgo produktu patiesā izcelsme vai ģeogrāfiskās izcelsmes norāde ir lietota tulkojumā vai kopā ar tādiem vārdiem kā “līdzīgs”, “paveids”, “stila”, “izgatavots”, “aromāts” vai citiem līdzīgiem apzīmējumiem; |
c) |
visām citām nepareizām vai maldīgām norādēm par produkta pirmavotu, izcelsmi, būtību vai pamatīpašībām produkta aprakstā, noformējumā vai marķējumā, kas var radīt nepareizu iespaidu par tā izcelsmi; |
d) |
jebkādu citādu praksi, kas var maldināt patērētājus par attiecīgā produkta patieso izcelsmi. |
17. pants
Ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu reģistrācija
1. Pieteikumu ģeogrāfiskās izcelsmes norādei, ko jāreģistrē III pielikumā, iesniedz Komisijai vienā no Eiropas Savienības oficiālajām valodām vai ar tulkojumu vienā no šīm valodām. Tāds pieteikums ir pienācīgi pamatots, un tajā ir ietverta tehniska dokumentācija, kurā noteikti tehniskie parametri, kādiem attiecīgajam stiprajam alkoholiskajam dzērienam ir jāatbilst.
2. Attiecībā uz Kopienas ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm – 1. punktā minēto pieteikumu iesniedz tā dalībvalsts, kurā ir stiprā alkoholiskā dzēriena izcelsme.
3. Attiecībā uz kādas trešās valsts ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm – 1. punktā minēto pieteikumu sūta Komisijai tieši vai ar attiecīgas trešās valsts iestāžu starpniecību, un tajā ietver pierādījumus, ka attiecīgo nosaukumu aizsargā tā izcelsmes valstī.
4. Šā panta 1. punktā minētajā tehniskajā dokumentācijā ietver vismaz šādus galvenos tehniskos parametrus:
a) |
stiprā alkoholiskā dzēriena nosaukums un kategorija līdz ar ģeogrāfiskās izcelsmes norādi; |
b) |
stiprā alkoholiskā dzēriena apraksts, ietverot galvenās produkta fiziskās, ķīmiskās un/vai organoleptiskās īpašības, kā arī stiprā alkoholiskā dzēriena specifiskās īpašības, salīdzinot ar atbilstīgo kategoriju; |
c) |
attiecīgās ģeogrāfiskās izcelsmes teritorijas definīcija; |
d) |
stiprā alkoholiskā dzēriena ieguves metodes un, vajadzības gadījumā, autentisku un konstantu vietējo metožu apraksts; |
e) |
informācija, kas parāda saikni ar ģeogrāfisko vidi vai ģeogrāfisko izcelsmi; |
f) |
Kopienas un/vai attiecīgas valsts, un/vai reģionālos noteikumos paredzētās prasības; |
g) |
pieteikuma iesniedzēja nosaukums (vārds) un kontaktadrese; |
h) |
jebkādi ģeogrāfiskās izcelsmes norādes papildinājumi un/vai īpaši marķēšanas noteikumi saskaņā ar attiecīgo tehnisko dokumentāciju. |
5. Komisija divpadsmit mēnešu laikā no 1. punktā minētās pieteikuma iesniegšanas dienas pārbauda, vai šis pieteikums atbilst šai regulai.
6. Ja Komisija secina, ka 1. punktā minētais pieteikums atbilst šai regulai, 4. punktā minētās tehniskās dokumentācijas galvenos tehniskos parametrus publicē Eiropas Savienības Oficiālā Vēstneša C sērijā.
7. Sešos mēnešos pēc tehniskās dokumentācijas publicēšanas datuma jebkura likumīgi ieinteresēta fiziska vai juridiska persona var iebilst pret minētās ģeogrāfiskās izcelsmes norādes reģistrēšanu III pielikumā, pamatojoties uz to, ka nav ievēroti šajā regulā paredzētie nosacījumi. Iebildumu, kam jābūt pienācīgi pamatotam, iesniedz Komisijai vienā no oficiālajām Eiropas Savienības valodām vai līdz ar tulkojumu vienā no šīm valodām.
8. Komisija saskaņā ar 25. panta 3. punktā minēto regulatīvo kontroles procedūru pieņem lēmumu par ģeogrāfiskās izcelsmes norādes reģistrēšanu III pielikumā, ņemot vērā visus iebildumus, kas celti saskaņā ar šā panta 7. punktu. Minēto lēmumu publicē Eiropas Savienības Oficiālā Vēstneša C sērijā.
18. pants
Ģeogrāfiskās izcelsmes norādes atcelšana
Ja vairs nav nodrošināta tehniskās dokumentācijas tehnisko parametru ievērošana, Komisija pieņem lēmumu atcelt reģistrāciju saskaņā ar 25. panta 3. punktā minēto regulatīvo kontroles procedūru. Minēto lēmumu publicē Eiropas Savienības Oficiālā Vēstneša C sērijā.
19. pants
Homonīmas ģeogrāfiskās izcelsmes norādes
Homonīmas ģeogrāfiskās izcelsmes norādes, kas atbilst šīs regulas prasībām, reģistrē, attiecīgi ņemot vērā vietējo un tradicionālo lietojumu un reālas sajaukšanas iespējamību, konkrēti:
— |
homonīmus, kas maldīgi liek patērētājam uzskatīt, ka produktu izcelsmes vieta ir citā teritorijā, nereģistrē arī tad, ja nosaukums no tajā izmantotā formulējuma viedokļa ir pareizs attiecībā uz attiecīgā stiprā alkoholiskā dzēriena īsto teritoriju, reģionu vai vietu, |
— |
reģistrētu homonīmu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu lietojumu nosaka tas, vai praksē pastāv skaidrs vēlāk reģistrētā homonīma nošķīrums no jau reģistrētā nosaukuma, ņemot vērā, ka jābūt vienādai attieksmei pret attiecīgajiem ražotājiem un nedrīkst maldināt patērētājus. |
20. pants
Apstiprinātas ģeogrāfiskās izcelsmes norādes
1. Par katru ģeogrāfiskās izcelsmes norādi, kas 2008. gada 20. februārī ir reģistrēta III pielikumā, dalībvalstis vēlākais 2015. gada 20. februārī iesniedz Komisijai tehnisku dokumentāciju, kā paredzēts 17. panta 1. punktā.
2. Dalībvalstis nodrošina, lai tehniskā dokumentācija būtu pieejama atklātībā.
3. Ja tehnisko dokumentāciju neiesniedz Komisijai līdz 2015. gada 20. februārim, Komisija saskaņā ar 25. panta 3. punktā minēto regulatīvo kontroles procedūru svītro ģeogrāfiskās izcelsmes norādi no III pielikuma.
21. pants
Izmaiņas tehniskajā dokumentācijā
Procedūru, kas paredzēta 17. pantā, piemēro mutatis mutandis, ja ir jāizdara izmaiņas tehniskajā dokumentācijā, kas minēta 17. panta 1. punktā un 20. panta 1. punktā.
22. pants
Tehniskās dokumentācijas tehnisko parametru ievērošana
1. Kopienas ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm tehniskās dokumentācijas tehnisko parametru ievērošanas pārbaudi pirms produkta laišanas tirgū nodrošina:
— |
viena vai vairākas 24. panta 1. punktā minētās kompetentās iestādes, un/vai |
— |
viena vai vairākas kontroles struktūras Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 882/2004 (2004. gada 29. aprīlis) par oficiālo kontroli, ko veic, lai nodrošinātu atbilstības pārbaudi saistībā ar dzīvnieku barības un pārtikas aprites tiesību aktiem un dzīvnieku veselības un dzīvnieku labturības noteikumiem (10) 2. panta nozīmē, kuras darbojas kā produktu sertifikācijas struktūras. |
Neatkarīgi no valsts tiesību aktiem, izdevumus par tehniskās dokumentācijas tehnisko parametru ievērošanas pārbaudi sedz uzņēmēji, kuru produktus pārbauda.
2. Trešo valstu ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm tehniskās dokumentācijas tehnisko parametru ievērošanas pārbaudi pirms produkta laišanas tirgū nodrošina:
— |
viena vai vairākas attiecīgas trešās valsts norīkotas valsts iestādes, un/vai |
— |
viena vai vairākas produktu sertifikācijas struktūras. |
3. Produktu sertifikācijas struktūras, kas minētas 1. un 2. punktā, atbilst – un no 2010. gada 1. maija akreditē – saskaņā ar Eiropas standartu EN 45011 vai ISO/IEC Guide 65 (vispārējas prasības struktūrām, kuru pārziņā ir produktu sertifikācijas sistēmas).
4. Ja 1. un 2. punktā minētās iestādes vai struktūras ir nolēmušas pārbaudīt tehniskās dokumentācijas tehnisko parametru ievērošanu, tās garantē pietiekamu objektivitāti un taisnīgumu, un to rīcībā ir kvalificēts personāls un līdzekļi, kas vajadzīgi pienākumu izpildei.
23. pants
Preču zīmju un ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu attiecības
1. Tādām preču zīmēm, kurās ir ietverta kāda III pielikumā reģistrēta ģeogrāfiskās izcelsmes norāde vai kas sastāv no tādām ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm, atsaka vai atzīst par nederīgu reģistrāciju, ja preču zīmes izmantojums varētu izraisīt kādu no 16. pantā minētajām situācijām.
2. Pienācīgi ievērojot Kopienas tiesību aktus, preču zīmi, kuras lietojums atbilst kādam 16. pantā minētajam gadījumam un kuras reģistrācijas pieteikums ir iesniegts, kura ir reģistrēta vai iegūta lietojuma dēļ, ja tādu iespēju paredz attiecīgi tiesību akti, Kopienas teritorijā godprātīgi pirms datuma, kad izcelsmes valstī sākusies ģeogrāfiskās izcelsmes norādes aizsardzība, vai arī līdz 1996. gada 1. janvārim, var izmantot arī turpmāk, neņemot vērā to, ka ir reģistrēta kāda ģeogrāfiskās izcelsmes norāde ar noteikumu, ka nav pamatojuma preču zīmi pasludināt par nederīgu vai to atsaukt, kā norādīts pirmajā Padomes Direktīvā 89/104/EEK (1988. gada 21. decembris), ar ko tuvina dalībvalstu tiesību aktus attiecībā uz preču zīmēm (11), vai Padomes Regulā (EK) Nr. 40/94 (1993. gada 20. decembris) par Kopienas preču zīmi (12).
3. Ģeogrāfiskās izcelsmes norādi nereģistrē, ja, ņemot vērā preču zīmes reputāciju, atpazīstamību un lietojuma ilgumu Kopienā, reģistrācija var maldināt patērētājus par produkta īsto identitāti.
IV NODAĻA
VISPĀRĪGI, PĀREJAS UN NOBEIGUMA NOTEIKUMI
24. pants
Stipro alkoholisko dzērienu kontrole un aizsardzība
1. Dalībvalstis ir atbildīgas par stipro alkoholisko dzērienu kontroli. Tās paredz pasākumus, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu atbilstību šai regulai, un jo īpaši norīko kompetento iestādi vai iestādes, kas atbild par to pienākumu izpildes kontroli, kas noteikti ar šo regulu, ievērojot Regulu (EK) Nr. 882/2004.
2. Dalībvalstis un Komisija savstarpēji apmainās ar informāciju, kas vajadzīga, lai piemērotu šo regulu.
3. Komisija, apspriežoties ar dalībvalstīm, nodrošina vienādu šīs regulas piemērošanu un, vajadzības gadījumā, pieņem pasākumus saskaņā ar 25. panta 2. punktā minēto regulatīvo procedūru.
25. pants
Komiteja
1. Komisijai palīdz Stipro alkoholisko dzērienu komiteja.
2. Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Lēmuma 1999/468/EK 5. un 7. pantu, ņemot vērā tā 8. pantu.
Lēmuma 1999/468/EK 5. panta 6. punktā noteiktais laikposms ir trīs mēneši.
3. Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Lēmuma 1999/468/EK 5.a un 7. pantu, ņemot vērā tā 8. pantu.
26. pants
Grozījumi pielikumos
Pielikumus groza saskaņā ar 25. panta 3. punktā noteikto regulatīvo kontroles procedūru.
27. pants
Īstenošanas pasākumi
Pasākumus, kas vajadzīgi šīs regulas īstenošanai, pieņem saskaņā ar 25. panta 2. punktā paredzēto regulatīvo procedūru.
28. pants
Pārejas pasākumi un citi īpaši pasākumi
1. Saskaņā ar 25. panta 3. punktā minēto regulatīvo kontroles procedūru attiecīgā gadījumā pieņem pasākumus šīs regulas grozīšanai:
a) |
lai līdz 2011. gada 20. februārim atvieglotu pāreju no Regulā (EEK) Nr. 1576/89 paredzētajiem noteikumiem uz šīs regulas noteikumiem; |
b) |
lai atbilstīgi pamatotos gadījumos atkāptos no 17. un 22. panta; |
c) |
lai izveidotu Kopienas simbolu ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm stipro alkoholisko dzērienu nozarē. |
2. Saskaņā ar 25. panta 2. punktā minēto regulatīvo procedūru attiecīgā gadījumā pieņem pasākumus, lai atrisinātu konkrētas praktiskas problēmas, piemēram, dažos gadījumos paredzēt, ka marķējumā obligāti jānorāda izgatavošanas vieta, lai izvairītos no patērētāja maldināšanas, un lai uzturētu un attīstītu Kopienas standartmetodes stipro alkoholisko dzērienu analīzei.
3. Stipros alkoholiskos dzērienus, kas neatbilst šīs regulas prasībām, var turpināt ražot saskaņā ar Regulu (EEK) No 1576/89 līdz 2009. gada 20. maijam. Stipros alkoholiskos dzērienus, kas neatbilst šīs regulas prasībām, bet kas saskaņā ar Regulu (EEK) No 1576/89 ir saražoti pirms 2008. gada 20. februāra, vai līdz 2009. gada 20. maijam, var turpināt tirgot, līdz beidzas krājumi.
29. pants
Atcelšana
1. Ar šo Regulu (EEK) Nr. 1576/89 atceļ. Atsauces uz atcelto regulu uzskata par atsaucēm uz šo regulu.
2. Turpina piemērot Komisijas Regulas (EEK) Nr. 2009/92 (13), (EK) Nr. 1267/94 (14) un (EK) Nr. 2870/2000 (15).
30. pants
Stāšanās spēkā
Šī regula stājas spēkā septītajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.
To piemēro no 2008. gada 20. maija.
Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.
Strasbūrā, 2008. gada 15. janvārī
Eiropas Parlamenta vārdā –
priekšsēdētājs
H.-G. PÖTTERING
Padomes vārdā –
priekšsēdētājs
J. LENARČIČ
(1) OV C 324, 30.12.2006., 12. lpp.
(2) Eiropas Parlamenta 2007. gada 19. jūnija Atzinums (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēts) un Padomes 2007. gada 17. decembra Lēmums.
(3) OV L 160, 12.6.1989., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar 2005. gada Pievienošanās aktu.
(4) OV L 105, 25.4.1990., 9. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 2140/98 (OV L 270, 7.10.1998., 9. lpp.).
(5) OV L 109, 6.5.2000., 29. lpp. Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Komisijas Direktīvu 2007/68/EK (OV L 310, 28.11.2007., 11. lpp.).
(6) OV L 184, 15.7.1988., 61. lpp. Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1882/2003 (OV L 284, 31.10.2003., 1. lpp.).
(7) OV L 336, 23.12.1994., 1. lpp.
(8) OV L 93, 31.3.2006., 12. lpp. Regulā grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 1791/2006 (OV L 363, 20.12.2006., 1. lpp.).
(9) OV L 184, 17.7.1999., 23. lpp. Lēmumā grozījumi izdarīti ar Lēmumu 2006/512/EK (OV L 200, 22.7.2006., 11. lpp.).
(10) OV L 165, 30.4.2004., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Padomes Regulu (EK) Nr. 1791/2006.
(11) OV L 40, 11.2.1989., 1. lpp. Direktīvā grozījumi izdarīti ar Padomes Lēmumu 92/10/EEK (OV L 6, 11.1.1992., 35. lpp.).
(12) OV L 11, 14.1.1994., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 1891/2006 (OV L 386, 29.12.2006., 14. lpp.).
(13) Komisijas Regula (EEK) Nr. 2009/92 (1992. gada 20. jūlijs), ar ko nosaka metodes lauksaimnieciskas izcelsmes etilspirta analīzei Kopienā, kuru izmanto stipro alkoholisko dzērienu, aromatizētu vīnu, aromatizētus vīnus saturošo dzērienu un aromatizētu vīna produktu kokteiļu izgatavošanai (OV L 203, 21.7.1992., 10. lpp.).
(14) Komisijas Regula (EK) Nr. 1267/94 (1994. gada 1. jūnijs), ar ko piemēro nolīgumus starp Eiropas Savienību un trešām valstīm par konkrētu stipro alkoholisko dzērienu savstarpēju atzīšanu (OV L 138, 2.6.1994., 7. lpp.). Regulā grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 1434/97 (OV L 196, 24.7.1997., 56. lpp.).
(15) Komisijas Regula (EK) Nr. 2870/2000 (2000. gada 19. decembris), ar ko nosaka Kopienas standartmetodes alkoholisko dzērienu analīzei (OV L 333, 29.12.2000., 20. lpp.). Regulā grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 2091/2002 (OV L 322, 27.11.2002., 11. lpp.).
I PIELIKUMS
TEHNISKĀS DEFINĪCIJAS UN PRASĪBAS
Tehniskās definīcijas un prasības, kā minēts 2. panta 4. punktā un 7. pantā, ir šādas.
1. |
Lauksaimniecības izcelsmes etilspirts Lauksaimniecības izcelsmes etilspirtam ir šādas īpašības:
|
2. |
Lauksaimniecības izcelsmes destilāts Lauksaimniecības izcelsmes destilāts ir alkoholisks šķidrums, ko iegūst, destilējot Līguma I pielikumā uzskaitīta lauksaimniecības produkta vai produktu raudzēšanas produktus, bet kam nav etilspirta vai stiprā alkoholiskā dzēriena īpašību, un kas saglabā izmantotās(-o) izejvielas(-u) aromātu un garšu. Dodot norādi uz izmantoto izejvielu, destilātam ir jābūt iegūtam tikai un vienīgi no minētās izejvielas. |
3. |
Saldināšana Saldināšana, gatavojot stipro alkoholisku dzērienu, ir viena vai vairāku šādu produktu izmantojums:
|
4. |
Sajaukšana “Sajaukšana” ir divu vai vairāku dažādu dzērienu apvienošana, lai izveidotu jaunu dzērienu. |
5. |
Spirta pievienošana “Spirta pievienošana” ir lauksaimniecības izcelsmes etilspirta un/vai lauksaimniecības izcelsmes destilātu pievienošana stiprajam alkoholiskajam dzērienam. |
6. |
Ūdens pievienošana Gatavojot stipros alkoholiskos dzērienus, ūdens pievienošana ir atļauta ar nosacījumu, ka ūdens kvalitāte atbilst Padomes Direktīvai 80/777/EEK (1980. gada 15. jūlijs) par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz dabisko minerālūdeņu ieguvi un realizāciju (3) un Padomes Direktīvai 98/83/EEK (1998. gada 3. novembris) par dzeramā ūdens kvalitāti (4), un ka pievienotais ūdens nemaina produkta būtību. Ūdens var būt destilēts, demineralizēts, permutēts vai mīkstināts. |
7. |
Kupažēšana Kupažēt nozīmē apvienot divus vai vairākus vienas kategorijas stipros alkoholiskos dzērienus, kuru sastāvs tikai mazliet atšķiras viena vai vairāku šādu faktoru dēļ:
Šādi ražots stiprais alkoholiskais dzēriens pieder pie tās pašas kategorijas, pie kuras pieder sākotnējie stiprie alkoholiskie dzērieni pirms kupažēšanas. |
8. |
Nogatavināšana vai izturēšana Nogatavināšana vai izturēšana ir dabiska konkrētu reakciju norise piemērotos traukos, attiecīgam stiprajam alkoholiskajam dzērienam piešķirot iepriekš nebijušas organoleptiskas īpašības. |
9. |
Aromatizācija Aromatizācija ir viena vai vairāku aromatizētāju izmantojums kāda stiprā alkoholiskā dzēriena gatavošanā, kā noteikts Direktīvas 88/388/EEK 1. panta 2. punkta a) apakšpunktā. |
10. |
Iekrāsošana Iekrāsošana ir vienas vai vairāku krāsvielu izmantojums kāda stiprā alkoholiskā dzēriena gatavošanā, kā noteikts Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 94/36/EK (1994. gada 30. jūnijs) par krāsvielām, kuras lieto pārtikas produktos (5). |
11. |
Spirta tilpumkoncentrācija Spirta tilpumkoncentrācija ir tīra spirta tilpums attiecīgā produktā, 20 oC temperatūrā – attiecībā pret visu minētā produkta tilpumu tādā pašā temperatūrā. |
12. |
Gaistošo vielu saturs Gaistošo vielu saturs ir gaistošo vielu, izņemot etilspirtu un metanolu, daudzums, ko satur stiprais alkoholiskais dzēriens, kurš iegūts destilācijas ceļā tikai izmantoto izejvielu destilācijas vai redestilācijas rezultātā. |
13. |
Izgatavošanas vieta Izgatavošanas vieta ir vieta vai reģions, kur notikusi tā galaprodukta ražošanas stadija, kurā stiprajam alkoholiskajam dzērienam ir piešķirtas raksturīgās iezīmes un būtiskākās īpašības. |
14. |
Apraksts Apraksts ir apzīmējumi, ko lieto dzērienu marķējumā, noformējumā un iesaiņojumā, transporta pavaddokumentos, komercdokumentos, konkrēti pavadzīmēs un preču piegādes pavadzīmēs, un reklāmā lietotie termini; |
15. |
Noformējums Noformējums ir marķējumā un uz iesaiņojuma, tostarp reklāmās un noieta veicināšanas pasākumos, attēlos vai tamlīdzīgi, kā arī uz traukiem, tostarp uz pudelēm un uz aizdares, izmantotie apzīmējumi. |
16. |
Marķējums Marķējums ir visi apraksti un citas atsauces, zīmes, dizainparaugi vai preču zīmes, kas dzērienu padara atšķirīgu un ir uz tā paša trauka, arī tā aizdares vai traukam pievienotas birkas un attiecīgās pudeles kakliņa koleretes. |
17. |
Iesaiņojums Iesaiņojums ir aizsardzībai paredzēti iesaiņojamie materiāli, piemēram, papīrs, dažādi apvalki, kastes un kārbas, ko lieto viena vai vairāku trauku transportēšanā un/vai pārdošanā. |
(1) OV L 10, 12.1.2002., 53. lpp.
(2) OV L 10, 12.1.2002., 47. lpp.
(3) OV L 229, 30.8.1980., 1. lpp. Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 1882/2003.
(4) OV L 330, 5.12.1998., 32. lpp. Direktīvā grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 1882/2003.
(5) OV L 237, 10.9.1994., 13. lpp. Direktīvā grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 1882/2003.
II PIELIKUMS
STIPRIE ALKOHOLISKIE DZĒRIENI
Stipro alkoholisko dzērienu kategorijas
1. Rums
a) |
Rums ir:
|
b) |
Spirta tilpumkoncentrācija rumā ir ne mazāka kā 37,5 %. |
c) |
Nepievieno atšķaidītu vai neatšķaidītu spirtu, kā noteikts I pielikuma 5. punktā. |
d) |
Rumu nearomatizē. |
e) |
Rumam drīkst pievienot tikai karameli, lai pielāgotu krāsu. |
f) |
Jebkurām III pielikuma 1. kategorijā minētām ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm drīkst pievienot vārdu “traditionnel”, ja rumu ražo, spirta tilpumkoncentrācijā, kas mazāka par 90 % destilējot tādas alkoholiski raudzētas spirta izejvielas, kas cēlušās tikai un vienīgi attiecīgā ražošanas vietā. Tādā rumā gaistošu vielu daudzumam ir jābūt 225 grami vai vairāk vienā hektolitrā 100 % alkohola, un rums nedrīkst būt saldināts. Vārda “traditionnel” lietojums neliedz izmantot apzīmējumus “iegūts cukura ražošanā” vai “lauksaimniecības”, ko var pievienot tirdzniecības nosaukumam “rums” un ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm. Šis nosacījums neietekmē vārda “traditionnel” attiecinājumu – saskaņā ar saviem, īpašiem kritērijiem – uz visiem produktiem, uz ko neattiecas šis noteikums. |
2. Whisky jeb Whiskey
a) |
Whisky jeb whiskey ir stiprais alkoholiskais dzēriens, ko ražo tikai un vienīgi:
Destilāta galaprodukts, kam drīkst pievienot tikai ūdeni vai vienkāršu karameli (iekrāsošanai), saglabā krāsu, aromātu un garšu, ko iegūst i), ii) un iii) punktā aprakstītajā ražošanas procesā. |
b) |
Spirta tilpumkoncentrācija whisky jeb whiskey ir ne mazāk kā 40 %. |
c) |
Nepievieno atšķaidītu vai neatšķaidītu spirtu, kā noteikts I pielikuma 5. punktā. |
d) |
Whisky jeb whiskey nesaldina un nearomatizē, un tā vienīgās piedevas ir vienkārša karamele, ko lieto iekrāsošanai. |
3. Graudu spirts
a) |
Graudu spirts ir stiprais alkoholiskais dzēriens, ko iegūst, tikai un vienīgi destilējot raudzētu graudaugu pilngraudu misu, un kas organoleptiskās īpašības iegūst no izmantotajiem izejmateriāliem. |
b) |
Spirta tilpumkoncentrācija graudu spirtā ir ne mazāk kā 35 %, vienīgais izņēmums ir “Korn”. |
c) |
Nepievieno atšķaidītu vai neatšķaidītu spirtu, kā noteikts I pielikuma 5. punktā. |
d) |
Graudu spirtu nearomatizē. |
e) |
Graudu spirtam drīkst pievienot tikai karameli, lai pielāgotu krāsu. |
f) |
Lai graudu spirta tirdzniecības nosaukums varētu būt “graudu brendijs”, tam ir jābūt destilētam no raudzētas graudaugu pilngraudu misas, ar spirta tilpumkoncentrāciju, kas mazāka par 95 %, un tā organoleptiskām īpašībām jābūt iegūtām no izmantotajiem izejmateriāliem. |
4. Vīna spirts
a) |
Vīna spirts ir stiprais alkoholiskais dzēriens:
|
b) |
Spirta tilpumkoncentrācija vīna spirtā ir ne mazāk kā 37,5 %. |
c) |
Nepievieno atšķaidītu vai neatšķaidītu spirtu, kā noteikts I pielikuma 5. punktā. |
d) |
Vīna spirtu nearomatizē. Tas neizslēdz tradicionālas ražošanas metodes. |
e) |
Vīna spirtam drīkst pievienot tikai karameli, lai pielāgotu krāsu. |
f) |
Ja vīna spirts ir nogatavināts, to joprojām var laist tirgū kā “vīna spirtu” ar noteikumu, ka tas ir nogatavināts tik ilgi, cik paredzēts šā pielikuma 5. kategorijā definētiem stiprajiem alkoholiskajiem dzērieniem – vai ilgāku laiku. |
5. Brandy jeb Weinbrand
a) |
Brandy jeb Weinbrand ir stiprais alkoholiskais dzēriens:
|
b) |
Spirta tilpumkoncentrācija brandy jeb Weinbrand ir ne mazāk kā 36 %. |
c) |
Nepievieno atšķaidītu vai neatšķaidītu spirtu, kā noteikts I pielikuma 5. punktā. |
d) |
Brandy jeb Weinbrand nearomatizē. Tas neizslēdz tradicionālas ražošanas metodes. |
e) |
Brandy jeb Weinbrand drīkst pievienot tikai karameli, lai pielāgotu krāsu. |
6. Vīnogu čagu spirts jeb vīnogu čagu degvīns
a) |
Vīnogu čagu spirts jeb vīnogu čagu degvīns ir stiprais alkoholiskais dzēriens, kas atbilst šādiem nosacījumiem:
|
b) |
Spirta tilpumkoncentrācija vīnogu čagu spirtā jeb vīnogu čagu degvīnā ir ne mazāk kā 37,5 %. |
c) |
Nepievieno atšķaidītu vai neatšķaidītu spirtu, kā noteikts I pielikuma 5. punktā. |
d) |
Vīnogu čagu spirtu jeb vīnogu čagu degvīnu nearomatizē. Tas neizslēdz tradicionālas ražošanas metodes. |
e) |
Vīnogu čagu spirtam jeb vīnogu čagu degvīnam drīkst pievienot tikai karameli, lai pielāgotu krāsu. |
7. Augļu čagu spirts
a) |
Augļu čagu spirts ir stiprais alkoholiskais dzēriens, kas atbilst šādiem nosacījumiem:
|
b) |
Spirta tilpumkoncentrācija augļu čagu spirtā ir ne mazāk kā 37,5 %. |
c) |
Nepievieno atšķaidītu vai neatšķaidītu spirtu, kā noteikts I pielikuma 5. punktā. |
d) |
Augļu čagu spirtu nearomatizē. |
e) |
Augļu čagu spirtam drīkst pievienot tikai karameli, lai pielāgotu krāsu. |
f) |
Tirdzniecības nosaukumā ir augļa nosaukums ģenitīvā, pēc tā rakstīts: “čagu spirts”. Ja izmanto dažādu augļu čagas, tirdzniecības nosaukums ir “augļu čagu spirts”. |
8. Rozīņu spirts jeb raisin brandy
a) |
Rozīņu spirts jeb raisin brandy ir stiprais alkoholiskais dzēriens, ko ražo tikai un vienīgi destilējot produktu, kuru iegūst, raudzējot žāvētu “Corinth Black” vai “Moscatel of the Alexandria” šķirnes vīnogu ekstraktu, ar spirta tilpumkoncentrāciju destilātā, kas mazāka par 94,5 %, lai destilātam būtu izmantoto izejmateriālu aromāts un garša. |
b) |
Spirta tilpumkoncentrācija rozīņu spirtā jeb raisin brandy ir ne mazāk kā 37,5 %. |
c) |
Nepievieno atšķaidītu vai neatšķaidītu spirtu, kā noteikts I pielikuma 5. punktā. |
d) |
Rozīņu spirtu jeb raisin brandy nearomatizē. |
e) |
Rozīņu spirtam jeb raisin brandy drīkst pievienot tikai karameli, lai pielāgotu krāsu. |
9. Augļu spirts
a) |
Augļu spirts ir stiprais alkoholiskais dzēriens:
|
b) |
Augļu spirta maksimāli pieļaujamais metanola daudzums vienā hektolitrā 100 % alkohola ir 1 000 grami. Tomēr šādos stiprajos alkoholiskajos dzērienos maksimāli pieļaujamais metanola daudzums ir:
|
c) |
Spirta tilpumkoncentrācija augļu spirtā ir ne mazāk kā 37,5 %. |
d) |
Nepievieno atšķaidītu vai neatšķaidītu spirtu, kā noteikts I pielikuma 5. punktā. |
e) |
Augļu spirtu nearomatizē. |
f) |
Augļu spirta tirdzniecības nosaukumā pirms vārda “spirts” ir minēts attiecīgo augļu, ogu vai augu nosaukums, piemēram: ķiršu spirts jeb kirsch, plūmju spirts jeb sļivovica, mirabeļu, persiku, ābolu, bumbieru, aprikožu, vīģu, citrusu vai vīnogu spirts vai citu augļu spirts. Tos var saukt arī wasser, pievienojot augļa nosaukumu. Tikai šādiem augļiem vārdu “spirts”, pirms kura ir augļa nosaukums, var aizstāt ar paša augļa vai ogu nosaukumu:
Ja pastāv varbūtība, ka galapatērētāji nesaprot kādu no šiem tirdzniecības nosaukumiem, marķējumā jābūt vārdam “spirts”, iespējams, līdz ar paskaidrojumu. |
g) |
Nosaukumu Williams var lietot, tikai pārdodot tādu bumbieru spirtu, kas ir ražots vienīgi no “Williams” šķirnes bumbieriem. |
h) |
Ja kopā destilē divu vai vairāku tipu augļus, ogas vai augus, produktu pārdod ar nosaukumu, attiecīgi, “augļu spirts” vai “augu spirts”. Tādiem nosaukumiem var pievienot visu augļu, ogu vai augu nosaukumus – dilstošā secībā, pirmos uzrādot to augļu, ogu vai augu nosaukumus, kurš izmantots visvairāk. |
10. Sidra spirts un bumbieru sidra spirts
a) |
Sidra spirts un bumbieru sidra spirts ir stiprie alkoholiski dzērieni:
|
b) |
Spirta tilpumkoncentrācija sidra spirtā un bumbieru sidra spirtā ir mazāka par 37,5 %. |
c) |
Nepievieno atšķaidītu vai neatšķaidītu spirtu, kā noteikts I pielikuma 5. punktā. |
d) |
Ne sidra spirtu, ne bumbieru sidra spirtu nearomatizē. |
e) |
Sidra spirtam un bumbieru sidra spirtam drīkst pievienot tikai karameli, lai pielāgotu krāsu. |
11. Medus spirts
a) |
Medus spirts ir stiprais alkoholiskais dzēriens:
|
b) |
Spirta tilpumkoncentrācija medus spirtā ir ne mazāk kā 35 %. |
c) |
Nepievieno atšķaidītu vai neatšķaidītu spirtu, kā noteikts I pielikuma 5. punktā. |
d) |
Medus spirtu nearomatizē. |
e) |
Medus spirtam drīkst pievienot tikai karameli, lai pielāgotu krāsu. |
f) |
Medus spirtu var saldināt tikai ar medu. |
12. Hefebrand jeb nogulu spirts
a) |
Hefebrand jeb nogulu spirts ir stiprais alkoholiskais dzēriens, ko ražo tikai un vienīgi, destilējot no vīna nogulām vai raudzētiem augļiem līdz tilpumkoncentrācijai, kas mazāka par 86 %. |
b) |
Spirta tilpumkoncentrācija Hefebrand jeb nogulu spirtā ir ne mazāk kā 38 %. |
c) |
Nepievieno atšķaidītu vai neatšķaidītu spirtu, kā noteikts I pielikuma 5. punktā. |
d) |
Hefebrand jeb nogulu spirtu nearomatizē. |
e) |
Hefebrand jeb nogulu spirtam drīkst pievienot tikai karameli, lai pielāgotu krāsu. |
f) |
Tirdzniecības nosaukumu Hefebrand jeb nogulu spirts papildina ar izmantotā izejmateriāla nosaukumu. |
13. Bierbrand jeb eau de vie de bière
a) |
Bierbrand jeb eau de vie de bière ir stiprais alkoholiskais dzēriens, ko iegūst, tikai un vienīgi normālā spiedienā tieši destilējot svaigu alu – ar spirta tilpumkoncentrāciju destilātā, kas mazāka par 86 %, lai iegūtajam destilātam būtu no alus iegūtas organoleptiskas īpašības. |
b) |
Spirta tilpumkoncentrācija Bierbrand jeb eau de vie de bière ir ne mazāka kā 38 %. |
c) |
Nepievieno atšķaidītu vai neatšķaidītu spirtu, kā noteikts I pielikuma 5. punktā. |
d) |
Bierbrand jeb eau de vie de bière nearomatizē. |
e) |
Bierbrand jeb eau de vie de bière drīkst pievienot tikai karameli, lai pielāgotu krāsu. |
14. Topinambur jeb topinambūru spirts
a) |
Topinambur jeb topinambūru spirts ir stiprais alkoholiskais dzēriens, ko ražo tikai un vienīgi raudzējot un destilējot topinambūra gumus (Helianthus tuberosus L.) līdz tilpumkoncentrācijai, kas ir mazāka par 86 %. |
b) |
Spirta tilpumkoncentrācija topinambur jeb topinambūru spirtā ir ne mazāka kā 38 %. |
c) |
Nepievieno atšķaidītu vai neatšķaidītu spirtu, kā noteikts I pielikuma 5. punktā. |
d) |
Topinambur jeb topinambūru spirtu nearomatizē. |
e) |
Topinambur jeb topinambūru spirtam drīkst pievienot tikai karameli, lai pielāgotu krāsu. |
15. Degvīns
a) |
Degvīns ir stiprs alkoholisks dzēriens, ko ražo no lauksaimnieciskas izcelsmes etilspirta, ko, fermentējot ar raugu, iegūst no:
ko filtrē un/vai rektificē tā, lai selektīvi vājinātu izmantoto izejmateriālu un fermentācijas blakusproduktu organoleptiskās īpašības. Šim procesam var sekot redestilācija un/vai apstrāde ar attiecīgiem pārstrādes līdzekļiem, ietverot apstrādi ar aktivizēto kokogli, lai tam piešķirtu īpašas organoleptiskās īpašības. Maksimāli pieļaujamais atliekvielu daudzums lauksaimnieciskas izcelsmes etilspirtā atbilst I pielikumā noteiktajam, izņemot to, ka metanola saturs nedrīkst pārsniegt 10 gramus hektolitrā 100 % alkohola. |
b) |
Degvīna spirta tilpumkoncentrācijai jābūt ne mazākai kā 37,5 %. |
c) |
Vienīgie aromatizētāji, ko var pievienot, ir dabīgo aromatizētāju sastāvdaļas destilātā, ko iegūst no fermentētiem izejmateriāliem. Bez tam produktam var piešķirt īpašas organoleptiskās īpašības, kas atšķiras no dominējošā aromāta. |
d) |
Tāda degvīna aprakstā, noformējumā vai marķējumā, kurš ir ražots ne tikai no a) apakšpunkta i) punktā minētajiem izejmateriāliem, ir norāde “ražots no …”, kura ir papildināta ar tā(-o) izejmateriāla(-u) nosaukumu(-iem), kurš(-i) ir izmantots(-i) lauksaimniecības izcelsmes etilspirta ražošanai. Marķēšanu veic saskaņā ar Direktīvas 2000/13/EK 13. panta 2. punktu. |
16. Spirts (pirms tam minēts attiecīgo augļu nosaukums daudzskaitļa ģenitīvā), ko ražo, macerējot un destilējot
a) |
Spirts (pirms tam minēts attiecīgo augļu nosaukums daudzskaitļa ģenitīvā), ko ražo, macerējot un destilējot, ir stiprais alkoholiskais dzēriens:
|
b) |
Spirta tilpumkoncentrācija spirtā (pirms tam minēts attiecīgo augļu nosaukums daudzskaitļa ģenitīvā), ko ražo, macerējot un destilējot, ir ne mazāk kā 37,5 %. |
c) |
Spirtu (pirms tam minēts attiecīgo augļu nosaukums daudzskaitļa ģenitīvā), ko ražo, macerējot un destilējot, nearomatizē. |
d) |
Aprakstot, noformējot vai marķējot spirtu (pirms tam minēts attiecīgo augļu nosaukums daudzskaitļa ģenitīvā), ko ražo, macerējot un destilējot, vārdiem “ko ražo, macerējot un destilējot” ir jābūt iespiestiem ar tāda paša fonta, lieluma un krāsas burtiem – un tajā pašā vizuālā laukumā – kā vārdiem “(attiecīgo augļu nosaukums daudzskaitļa ģenitīvā) spirts”, un pudeļu taras gadījumā – uz priekšējās etiķetes. |
17. Geist (kopā ar augļu vai izmantotās izejvielas nosaukumu)
a) |
Geist (kopā ar augļu vai izmantotās izejvielas nosaukumu) ir stiprais alkoholiskais dzēriens, ko iegūst, neraudzētus šā pielikuma 16. kategorijas a) apakšpunkta ii) punktā uzskaitītos augļus un ogas vai augus, riekstus vai citus augu valsts materiālus, piemēram, lapu garšaugus vai rožu ziedlapiņas macerējot lauksaimniecības izcelsmes etilspirtā, un destilējot līdz tilpumkoncentrācijai, kas ir mazāka par 86 %. |
b) |
Spirta tilpumkoncentrācija Geist (kopā ar augļu vai izmantotās izejvielas nosaukumu) ir ne mazāka kā 37,5 %. |
c) |
Geist (kopā ar augļu vai izmantotās izejvielas nosaukumu) nearomatizē. |
18. Genciāns
a) |
Genciāns ir stiprais alkoholiskais dzēriens, ko ražo no genciāna destilāta, ko savukārt iegūst no genciāna sakņu raudzējuma, neatkarīgi no tā, vai tam ir pievienots lauksaimniecības izcelsmes etilspirts. |
b) |
Spirta tilpumkoncentrācija genciānā ir ne mazāka kā 37,5 %. |
c) |
Genciānu nearomatizē. |
19. Stiprie alkoholiski dzērieni ar kadiķogu aromātu
a) |
Stiprie alkoholiski dzērieni ar kadiķogu aromātu ir stiprie alkoholiski dzērieni, ko ražo, aromatizējot lauksaimniecības izcelsmes etilspirtu un/vai graudu spirtu, un/vai graudu destilātu ar kadiķu (Juniperus communis L. un/vai Juniperus oxicedrus L.) ogām. |
b) |
Spirta tilpumkoncentrācija stipros alkoholiskos dzērienos ar kadiķogu aromātu ir ne mazāka kā 30 %. |
c) |
Turklāt var izmantot citas dabīgas un/vai dabīgām identas aromatizējošas vielas, kā noteikts Direktīvas 88/388/EEK 1. panta 2. punkta b) apakšpunkta i) un ii) punktā, un/vai aromatizējošus preparātus, kā noteikts minētās direktīvas 1. panta 2. punkta c) apakšpunktā, un/vai aromātiskus augus vai aromātisku augu daļas, bet kadiķa organoleptiskām īpašībām jābūt samanāmām arī tad, ja tās ir vājas. |
d) |
Stiprajiem alkoholiskiem dzērieniem ar kadiķogu aromātu tirdzniecības nosaukumi var būt Wacholder vai genebra. |
20. Gin
a) |
Gin ir stiprais alkoholiskais dzēriens ar kadiķogu aromātu, kuru ražo, aromatizējot organoleptiski piemērotu lauksaimniecības izcelsmes etilspirtu ar kadiķu ogām (Juniperus communis L). |
b) |
Spirta tilpumkoncentrācija gin ir ne mazāka kā 37,5 %. |
c) |
Gin ražošanai izmanto tikai dabīgas un/vai dabīgām identas aromatizējošas vielas, kā noteikts Direktīvas 88/388/EEK 1. panta 2. punkta b) apakšpunkta i) un ii) punktā, un/vai aromatizējošus preparātus, kā noteikts minētās direktīvas 1. panta 2. punkta c) apakšpunktā, lai kadiķogu garša dominētu. |
21. Destilēts gin
a) |
Destilēts gin ir:
|
b) |
Spirta tilpumkoncentrācija destilētā gin ir ne mazāk kā 37,5 %. |
c) |
Gin, ko iegūst, lauksaimniecības izcelsmes etilspirtam vienkārši pievienojot esences vai aromatizētājus, nav destilēts gin. |
22. London gin
a) |
London gin ir destilēta gin paveids:
|
b) |
Spirta tilpumkoncentrācija London gin ir ne mazāka kā 37,5 %. |
c) |
Apzīmējumu London gin var papildināt ar apzīmējumu “dry”. |
23. Stiprie alkoholiskie dzērieni ar ķimeņu aromātu
a) |
Stiprie alkoholiskie dzērieni ar ķimeņu aromātu ir stiprie alkoholiskie dzērieni, ko ražo, lauksaimniecības izcelsmes etilspirtu aromatizējot ar ķimenēm (Carum carvi L.). |
b) |
Spirta tilpumkoncentrācija stipros alkoholiskos dzērienos ar ķimeņu aromātu ir ne mazāka kā 30 %. |
c) |
Papildus var izmantot citas dabīgas un/vai dabīgām identas aromatizējošas vielas, kā noteikts Direktīvas 88/388/EEK 1. panta 2. punkta b) apakšpunkta i) un ii) punktā, un/vai aromatizējošus preparātus, kā noteikts minētās direktīvas 1. panta 2. punkta c) apakšpunktā, bet ķimeņu garšai ir jādominē. |
24. Akvavit jeb aquavit
a) |
Akvavit jeb aquavit ir stiprais alkoholiskais dzēriens ar ķimeņu un/vai diļļu aromātu, aromatizēts ar augu vai garšvielu destilātu. |
b) |
Spirta tilpumkoncentrācija akvavit jeb aquavit ir ne mazāka kā 37,5 %. |
c) |
Var papildus izmantot citas dabīgas un/vai dabīgām identas aromatizējošas vielas, kā noteikts Direktīvas 88/388/EEK 1. panta 2. punkta b) apakšpunkta i) un ii) punktā, un/vai aromatizējošus preparātus, kā noteikts minētās direktīvas 1. panta 2. punkta c) apakšpunktā, bet minēto dzērienu aromātu nosaka ķimeņu (Carum carvi L.) un/vai diļļu (Anethum graveolens L.) destilāti, jo izmantot ēteriskas eļļas ir aizliegts. |
d) |
Garšā nedrīkst dominēt rūgtas vielas, sausais ekstrakts nedrīkst pārsniegt 1,5 gramus 100 mililitros. |
25. Stiprie alkoholiski dzērieni ar anīsa aromātu
a) |
Stiprie alkoholiski dzērieni ar anīsa aromātu ir stiprie alkoholiski dzērieni, ko ražo, lauksaimniecības izcelsmes etilspirtu aromatizējot ar dabīgiem ekstraktiem no īstā ilīcija (Illicium verum Hook f.), anīsa (Pimpinella anisum L.), fenheļa (Foeniculum vulgare Mill.) vai jebkura cita auga, kura aromātā ir tādas pašas pamatsastāvdaļas – izmantojot kādu no šiem procesiem vai to apvienojumu:
|
b) |
Spirta tilpumkoncentrācija stipros alkoholiskos dzērienos ar anīsa aromātu ir ne mazāka kā 15 %. |
c) |
Gatavojot stipros alkoholiskus dzērienus ar anīsa aromātu, drīkst izmantot tikai dabīgas aromatizējošas vielas un aromatizējošus preparātus, kā noteikts Direktīvas 88/388/EEK 1. panta 2. punkta b) apakšpunkta i) punktā un 1. panta 2. punkta c) apakšpunktā. |
d) |
Var izmantot arī citus dabīgus augu ekstraktus vai aromātiskas sēklas, bet anīsa garšai ir jādominē. |
26. Pastis
a) |
Pastis ir stiprais alkoholiskais dzēriens ar anīsa aromātu, kurā ir arī dabīgi lakricas sakņu (Glycyrrhiza spp.) ekstrakti, un tas nozīmē, ka tajā dabiski ir arī tādas krāsvielas kā “halkoni”, glicirizīnskābe, kuras minimāli un maksimāli pieļaujamam daudzumam litrā attiecīgi jābūt 0,05 un 0,5 grami. |
b) |
Spirta tilpumkoncentrācija pastis ir ne mazāka kā 40 %. |
c) |
Gatavojot pastis, drīkst izmantot tikai dabīgas aromatizējošas vielas un aromatizējošus preparātus, kā noteikts Direktīvas 88/388/EEK 1. panta 2. punkta b) apakšpunkta i) punktā un 1. panta 2. punkta c) apakšpunktā. |
d) |
Litrā pastis ir mazāk nekā 100 grami cukuru, ko izsaka kā invertcukuru, un minimāli un maksimāli pieļaujamais anetola daudzums tajā ir attiecīgi 1,5 un 2 grami litrā. |
27. Pastis de Marseille
a) |
Pastis de Marseille ir pastis ar anetola daudzumu 2 grami litrā. |
b) |
Spirta tilpumkoncentrācija pastis de Marseille ir ne mazāka kā 45 %. |
c) |
Gatavojot pastis de Marseille, drīkst izmantot tikai dabīgas aromatizējošas vielas un preparātus, kā noteikts Direktīvas 88/388/EEK 1. panta 2. punkta b) apakšpunkta i) punktā un 1. panta 2. punkta c) apakšpunktā. |
28. Anis
a) |
Anis ir stiprs alkoholisks dzēriens ar anīsa aromātu, kas šo raksturīgo aromātu iegūst tikai un vienīgi no anīsa (Pimpinella anisum L.) un/vai īstā ilīcija (Illicium verum Hook f.), un/vai fenheļa (Foeniculum vulgare Mill.). |
b) |
Spirta tilpumkoncentrācija anis ir ne mazāka kā 35 %. |
c) |
Gatavojot anis, drīkst izmantot tikai dabīgas aromatizējošas vielas un aromatizējošus preparātus, kā noteikts Direktīvas 88/388/EEK 1. panta 2. punkta b) apakšpunkta i) punktā un 1. panta 2. punkta c) apakšpunktā. |
29. Destilēts anis
a) |
Destilēts anis ir anis, kurā ir spirts, kas destilēts 28. kategorijas a) punktā minēto sēklu un – ja ir ģeogrāfiskās izcelsmes izcelsmes norādes – mastikas un citu aromātisku sēklu, augu vai augļu klātbūtnē, ar noteikumu, ka destilētā anis tāda spirta ir vismaz 20 % no dzēriena spirta tilpumkoncentrācijas. |
b) |
Spirta tilpumkoncentrācija destilētā anis ir ne mazāka kā 35 %. |
c) |
Gatavojot destilētu anis, drīkst izmantot tikai dabīgas aromatizējošas vielas un aromatizējošus preparātus, kā noteikts Direktīvas 88/388/EEK 1. panta 2. punkta b) apakšpunkta i) punktā un 1. panta 2. punkta c) apakšpunktā. |
30. Stiprie alkoholiski dzērieni ar rūgtu garšu jeb bitter
a) |
Stiprie alkoholiski dzērieni ar rūgtu garšu jeb bitter ir stiprie alkoholiski dzērieni, kuros dominē rūgta garša un kurus ražo, lauksaimniecības izcelsmes etilspirtu aromatizējot ar dabīgām un/vai dabīgām identām aromatizējošām vielām, kā noteikts Direktīvas 88/388/EEK 1. panta 2. punkta b) apakšpunkta i) un ii) punktā, un/vai aromatizējošiem preparātiem, kā noteikts minētās direktīvas 1. panta 2. punkta c) apakšpunktā. |
b) |
Spirta tilpumkoncentrācija stipros alkoholiskos dzērienos ar rūgtu garšu jeb bitter ir ne mazāka kā 15 %. |
c) |
Stipros alkoholiskus dzērienus ar rūgtu garšu jeb bitter var pārdot arī ar nosaukumu “rūgtais” jeb “bitter” neatkarīgi no tā, vai to lieto kopā ar kādu citu apzīmējumu. |
31. Aromatizēts degvīns
a) |
Aromatizēts degvīns ir degvīns, kam piešķirts aromāts, kurš dominē un ir citāds nekā izejvielu aromāts. |
b) |
Spirta tilpumkoncentrācija aromatizētā degvīnā ir ne mazāka kā 37,5 %. |
c) |
Aromatizētu degvīnu var saldināt, kupažēt, to var aromatizēt, nogatavināt vai iekrāsot. |
d) |
Aromatizētu degvīnu var pārdot arī ar galvenā aromāta nosaukumu, kam pievienots vārds “degvīns”. |
32. Liķieris
a) |
Liķieris ir stiprais alkoholiskais dzēriens:
|
b) |
Spirta tilpumkoncentrācija liķierī ir ne mazāka kā 15 %. |
c) |
Gatavojot liķieri, var izmantot tikai dabīgas aromatizējošas vielas un aromatizējošus preparātus, kā noteikts Direktīvas 88/388/EEK 1. panta 2. punkta b) apakšpunkta i) punktā un 1. panta 2. punkta c) apakšpunktā, un dabīgām identas aromatizējošas vielas un aromatizējošus preparātus, kā noteikts minētās direktīvas 1. panta 2. punkta b) apakšpunkta ii) punktā. Tomēr dabīgām identas aromatizējošas vielas un aromatizējoši preparāti, kā noteikts minētās direktīvas 1. panta 2. punkta b) apakšpunkta ii) punktā, neizmanto šādu liķieru gatavošanā:
|
d) |
Kopienā ražoto liķieru noformēšanai var izmantot šādus saliktus apzīmējumus, ja lauksaimniecības izcelsmes etilspirts ir izmantots, lai norādītu uz nostabilizētiem ražošanas paņēmieniem:
Tādu liķieru marķējumā un noformējumā saliktajam apzīmējumam ir jābūt iespiestam vienā rindā, ar vienveidīgiem viena un tā paša fonta un krāsas burtiem, un vārdam “liķieris” ir jābūt iespiestam tiešā tuvumā – ar burtiem, kas nav mazāki par minēto fontu. Ja spirta izcelsme nav no norādītā stiprā alkoholiskā dzēriena, tā izcelsmei jābūt norādītai marķējumā tajā pašā laukumā, kur iespiests saliktais apzīmējums un vārds “liķieris” – vai nu norādot lauksaimniecības izcelsmes spirta paveidu, vai ar vārdiem “izgatavots no lauksaimniecības izcelsmes spirta” vai “izgatavots, izmantojot lauksaimniecības izcelsmes spirtu”. |
33. Crème de (pēc šiem vārdiem ir rakstīts izmantoto augļu vai izejmateriālu nosaukums)
a) |
Stiprie alkoholiski dzērieni, ko pazīst kā Crème de (pēc šiem vārdiem ir rakstīts izmantoto augļu vai izejmateriālu nosaukums) – un kas nav piena produkti – ir liķieri ar cukura daudzumu, izteiktu kā invertcukuru – ne mazāk kā 250 grami vienā litrā. |
b) |
Crème de (pēc šiem vārdiem ir rakstīts izmantoto augļu vai izejmateriālu nosaukums) spirta tilpumkoncentrācija ir ne mazāka kā 15 %. |
c) |
Šim stiprajam alkoholiskajam dzērienam piemēro 32. kategorijā izklāstītos noteikumus par liķieru aromatizējošām vielām un aromatizējošiem preparātiem. |
d) |
Tirdzniecības nosaukumu var papildināt ar apzīmējumu “liķieris”. |
34. Crème de cassis
a) |
Crème de cassis ir upeņu liķieris, kam vienā litrā ir ne mazāk kā 400 grami cukura, izteikta kā invertcukurs. |
b) |
Spirta tilpumkoncentrācija crème de cassis ir ne mazāka kā 15 %. |
c) |
Crème de cassis piemēro 32. kategorijā izklāstītos noteikumus par liķieru aromatizējošām vielām un aromatizējošiem preparātiem. |
d) |
Tirdzniecības nosaukumu var papildināt ar apzīmējumu “liķieris”. |
35. Guignolet
a) |
Guignolet ir liķieris, ko iegūst, lauksaimniecības izcelsmes etilspirtā macerējot ķiršus. |
b) |
Spirta tilpumkoncentrācija guignolet ir ne mazāka kā 15 %. |
c) |
Guignolet piemēro 32. kategorijā izklāstītos noteikumus par liķieru aromatizējošām vielām un aromatizējošiem preparātiem. |
d) |
Tirdzniecības nosaukumu var papildināt ar apzīmējumu “liķieris”. |
36. Punch au rhum
a) |
Punch au rhum ir liķieris, kam alkohola saturu nodrošina tikai un vienīgi ar rumu. |
b) |
Spirta tilpumkoncentrācija punch au rhum ir ne mazāka kā 15 %. |
c) |
Punch au rhum piemēro 32. kategorijā izklāstītos noteikumus par liķieru aromatizējošām vielām un aromatizējošiem preparātiem. |
d) |
Tirdzniecības nosaukumu var papildināt ar apzīmējumu “liķieris”. |
37. Sloe gin
a) |
Sloe gin ir liķieris, ko ražo, gin macerējot dzeloņplūmes – ar iespējamu dzeloņplūmju sulas piejaukumu. |
b) |
Spirta tilpumkoncentrācija sloe gin ir ne mazāka kā 25 %. |
c) |
Gatavojot sloe gin, drīkst izmantot tikai dabīgas aromatizējošas vielas un aromatizējošus preparātus, kā noteikts Direktīvas 88/388/EEK 1. panta 2. punkta b) apakšpunkta i) punktā un 1. panta 2. punkta c) apakšpunktā. |
d) |
Tirdzniecības nosaukumu var papildināt ar apzīmējumu “liķieris”. |
38. Sambuca
a) |
Sambuca ir bezkrāsains liķieris ar anīsa aromātu:
|
b) |
Spirta tilpumkoncentrācija sambuca ir ne mazāka kā 38 %. |
c) |
Sambuca piemēro 32. kategorijā izklāstītos noteikumus par liķieru aromatizējošām vielām un aromatizējošiem preparātiem. |
d) |
Tirdzniecības nosaukumu var papildināt ar apzīmējumu “liķieris”. |
39. Maraschino, Marrasquino jeb Maraskino
a) |
Maraschino, marrasquino jeb maraskino ir bezkrāsains liķieris, kam aromātu galvenokārt dod “marasca” ķiršu destilāts vai lauksaimniecības izcelsmes alkoholā macerēti ķirši vai to daļas, un kura minimālais cukura daudzums vienā litrā ir 250 grami, izteikts kā invertcukurs. |
b) |
Spirta tilpumkoncentrācija maraschino, marrasquino jeb maraskino ir ne mazāka kā 24 %. |
c) |
Maraschino, marrasquino jeb maraskino piemēro 32. kategorijā izklāstītos noteikumus par liķieru aromatizējošām vielām un aromatizējošiem preparātiem. |
d) |
Tirdzniecības nosaukumu var papildināt ar apzīmējumu “liķieris”. |
40. Nocino
a) |
Nocino ir liķieris, kura aromātu galvenokārt dod veselu, zaļu valriekstu (Juglans Regia L.) macerēšana un/vai destilācija, un kura minimālais cukura daudzums vienā litrā ir 100 grami, izteikts kā invertcukurs. |
b) |
Spirta tilpumkoncentrācija nocino ir ne mazāka kā 30 %. |
c) |
Nocino piemēro 32. kategorijā izklāstītos noteikumus par liķieru aromatizējošām vielām un aromatizējošiem preparātiem. |
d) |
Tirdzniecības nosaukumu var papildināt ar apzīmējumu “liķieris”. |
41. Olu liķieris jeb advocaat, jeb avocat, jeb advokat
a) |
Olu liķieris jeb advocaat, jeb avocat, jeb advokat ir aromatizēts vai nearomatizēts stiprais alkoholiskais dzēriens, ko iegūst no lauksaimniecības izcelsmes etilspirta, destilāta un/vai spirta un kā sastāvā ir kvalitatīvs olu dzeltenums, olu baltums un cukurs vai medus. Minimālajam cukura vai medus daudzumam, ko izsaka kā invertcukuru, vienā litrā ir jābūt 150 grami. Minimālajam tīrajam olu dzeltenumam vienā litrā galaprodukta ir jābūt 140 grami. |
b) |
Atkāpjoties no 2. panta 1. punkta c) apakšpunkta, spirta tilpumkoncentrācija olu liķierī jeb advocaat, jeb avocat, jeb advokat ir ne mazāka kā 14 %. |
c) |
Gatavojot olu liķieri advocaat, jeb avocat, jeb advokat, drīkst izmantot tikai dabīgas vai dabīgām identas aromatizējošas vielas un aromatizējošus preparātus, kā noteikts Direktīvas 88/388/EEK 1. panta 2. punkta b) apakšpunkta i) un ii) punktā un 1. panta 2. punkta c) apakšpunktā. |
42. Liķieris ar olu
a) |
Liķieris ar olu ir aromatizēts vai nearomatizēts stiprais alkoholiskais dzēriens, ko iegūst no lauksaimniecības izcelsmes etilspirta, destilāta un/vai spirta, kura raksturīgākās sastāvdaļas ir kvalitatīvs olu dzeltenums, olu baltums un cukurs vai medus. Minimālajam cukura vai medus daudzumam, ko izsaka kā invertcukuru, vienā litrā ir jābūt 150 grami. Minimālajam olu dzeltenumam vienā litrā galaprodukta ir jābūt 70 grami. |
b) |
Spirta tilpumkoncentrācija liķierī ar olu ir ne mazāka kā 15 %. |
c) |
Gatavojot liķieri ar olu, drīkst izmantot tikai dabīgas aromatizējošas vielas un aromatizējošus preparātus, kā noteikts Direktīvas 88/388/EEK 1. panta 2. punkta b) apakšpunkta i) punktā un 1. panta 2. punkta c) apakšpunktā. |
43. Mistrà
a) |
Mistrà ir bezkrāsains stiprais alkoholiskais dzēriens, aromatizēts ar anīsu vai dabīgu anetolu:
|
b) |
Spirta tilpumkoncentrācija mistrà ir ne mazāk kā 40 %, un ne lielāka kā 47 %. |
c) |
Gatavojot mistrà, drīkst izmantot tikai dabīgas aromatizējošas vielas un aromatizējošus preparātus, kā noteikts Direktīvas 88/388/EEK 1. panta 2. punkta b) apakšpunkta i) punktā un 1. panta 2. punkta c) apakšpunktā. |
44. Väkevä glögi jeb spritglögg
a) |
Väkevä glögi jeb spritglögg ir stiprais alkoholiskais dzēriens, ko ražo, lauksaimniecības izcelsmes etilspirtu aromatizējot ar dabīgām vai dabīgām identām krustnagliņu un/vai kanēļa aromātvielām, izmantojot kādu no šiem procesiem: macerēšana un/vai destilācija, spirta redestilācija iepriekš minēto augu daļu klātbūtnē, pievienojot dabīgu vai dabīgām identu krustnagliņu un/vai kanēļa aromātu, vai šo paņēmienu apvienojums. |
b) |
Spirta tilpumkoncentrācija Väkevä glögi jeb spritglögg ir ne mazāka kā 15 %. |
c) |
Var izmantot arī citus dabīgus vai dabīgiem identus augu ekstraktus vai aromātvielas, ievērojot Direktīvu 88/388/EEK, bet minēto garšvielu aromātam ir jādominē. |
d) |
Vīna vai vīna produktu daudzums galaproduktā nepārsniedz 50 %. |
45. Berenburg jeb Beerenburg
a) |
Berenburg jeb Beerenburg ir stiprais alkoholiskais dzēriens:
|
b) |
Spirta tilpumkoncentrācija Berenburg jeb Beerenburg ir ne mazāka kā 30 %. |
c) |
Gatavojot Berenburg jeb Beerenburg, drīkst izmantot tikai dabīgas aromatizējošas vielas un aromatizējošus preparātus, kā noteikts Direktīvas 88/388/EEK 1. panta 2. punkta b) apakšpunkta i) punktā un 1. panta 2. punkta c) apakšpunktā. |
46. Medus vai medalus nektārs
a) |
Medus vai medalus nektārs ir stiprais alkoholiskais dzēriens, ko ražo, aromatizējot raudzētas medus misas un medus destilāta, un/vai lauksaimniecības izcelsmes etilspirta maisījumu, un kurš satur ne mazāk kā 30 tilpuma % raudzētas medus misas. |
b) |
Spirta tilpumkoncentrācija medus vai medalus nektārā ir ne mazāka kā 22 %. |
c) |
Gatavojot medus vai medalus nektāru, drīkst izmantot tikai dabīgas aromatizējošas vielas un aromatizējošus preparātus, kā noteikts Direktīvas 88/388/EEK 1. panta 2. punkta b) apakšpunkta i) punktā un 1. panta 2. punkta c) apakšpunktā, ar noteikumu, ka dominē medus garša. |
d) |
Medus vai medalus nektāru var saldināt tikai ar medu. |
Citi stiprie alkoholiskie dzērieni
1. |
Rum-Verschnitt ražo Vācijā, un to iegūst, rumu sajaucot ar spirtu, turklāt galaproduktā 5 % spirta daļai ir obligāti jābūt no ruma. Spirta tilpumkoncentrācija Rum-Verschnitt ir ne mazāka kā 37,5 %. Rum-Verschnitt aprakstā, noformējumā un marķējumā vārdam Verschnitt ir jābūt rakstītam ar tāda paša fonta, lieluma un krāsas burtiem kā vārdam “Rum”, un tam jābūt uz pudeles priekšējās etiķetes. Ja produktu pārdod ārpus Vācijas, tā alkoholiskās sastāvdaļas ir jāuzrāda uz etiķetes. |
2. |
Slivovice ražo Čehijas Republikā, un to iegūst, pirms galīgās destilācijas plūmju destilātam pievienojot ne vairāk kā 30 tilpuma % lauksaimnieciskas izcelsmes etilspirta. Šis produkts jāsauc par “stipro alkoholisko dzērienu”, un tā apzīmēšanai var izmantot arī nosaukumu slivovice tajā pašā redzamības laukā uz priekšējās etiķetes. Ja šo slivovice laiž Kopienas tirgū, alkoholiskās sastāvdaļas jānorāda uz etiķetes. Šis nosacījums neierobežo nosaukuma slivovice lietojumu attiecībā uz augļu spirtiem saskaņā ar 9. kategoriju. |
(1) OV L 149, 14.6.1991., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar 2005. gada Pievienošanās līgumu.
III PIELIKUMS
ĢEOGRĀFISKĀS IZCELSMES NORĀDES
Produkta kategorija |
Ģeogrāfiskās izcelsmes norāde |
Izcelsmes valsts (precīza ģeogrāfiskā izcelsme ir aprakstīta tehniskajā dokumentācijā) |
||
|
|
|
||
|
Rhum de la Martinique |
Francija |
||
|
FrancijaRhum de la Guadeloupe |
Francija |
||
|
Rhum de la Réunion |
Francija |
||
|
Rhum de la Guyane |
Francija |
||
|
Rhum de sucrerie de la Baie du Galion |
Francija |
||
|
Rhum des Antilles françaises |
Francija |
||
|
Rhum des départements français d’ outre-mer |
Francija |
||
|
Ron de Málaga |
Spānija |
||
|
Ron de Granada |
Spānija |
||
|
Rum da Madeira |
Portugāle |
||
|
|
|
||
|
Scotch Whisky |
Apvienotā Karaliste (Skotija) |
||
|
Irish Whiskey/Uisce Beatha Eireannach/Irish Whisky (1) |
Īrija |
||
|
Whisky español |
Spānija |
||
|
Whisky breton/Whisky de Bretagne |
Francija |
||
|
Whisky alsacien/Whisky d’Alsace |
Francija |
||
|
|
|
||
|
Eau-de-vie de seigle de marque nationale luxembourgeoise |
Luksemburga |
||
|
Korn/Kornbrand |
Vācija Austrija, Beļģija (vāciski runājošais apgabals) |
||
|
Münsterländer Korn/Kornbrand |
Vācija |
||
|
Sendenhorster Korn/Kornbrand |
Vācija |
||
|
Bergischer Korn/Kornbrand |
Vācija |
||
|
Emsländer Korn/Kornbrand |
Vācija |
||
|
Haselünner Korn/Kornbrand |
Vācija |
||
|
Hasetaler Korn/Kornbrand |
Vācija |
||
|
Samanė |
Lietuva |
||
|
|
|
||
|
Eau-de-vie de Cognac |
Francija |
||
|
Eau-de-vie des Charentes |
Francija |
||
|
Eau-de-vie de Jura |
Francija |
||
|
Cognac |
Francija |
||
|
(Apzīmējumu “Cognac” var papildināt ar šādiem apzīmējumiem: |
Francija |
||
|
|
Francija |
||
|
|
Francija |
||
|
|
Francija |
||
|
|
Francija |
||
|
|
Francija |
||
|
|
Francija |
||
|
|
Francija |
||
|
|
Francija |
||
|
|
Francija |
||
|
Fine Bordeaux |
Francija |
||
|
Fine de Bourgogne |
Francija |
||
|
Armagnac |
Francija |
||
|
Bas-Armagnac |
Francija |
||
|
Haut-Armagnac |
Francija |
||
|
Armagnac-Ténarèze |
Francija |
||
|
Blanche Armagnac |
Francija |
||
|
Eau-de-vie de vin de la Marne |
Francija |
||
|
Eau-de-vie de vin originaire d’Aquitaine |
Francija |
||
|
Eau-de-vie de vin de Bourgogne |
Francija |
||
|
Eau-de-vie de vin originaire du Centre-Est |
Francija |
||
|
Eau-de-vie de vin originaire de Franche-Comté |
Francija |
||
|
Eau-de-vie de vin originaire du Bugey |
Francija |
||
|
Eau-de-vie de vin de Savoie |
Francija |
||
|
Eau-de-vie de vin originaire des Coteaux de la Loire |
Francija |
||
|
Eau-de-vie de vin des Côtes-du-Rhône |
Francija |
||
|
Eau-de-vie de vin originaire de Provence |
Francija |
||
|
Eau-de-vie de Faugères/Faugères |
Francija |
||
|
Eau-de-vie de vin originaire du Languedoc |
Francija |
||
|
Aguardente de Vinho Douro |
Portugāle |
||
|
Aguardente de Vinho Ribatejo |
Portugāle |
||
|
Aguardente de Vinho Alentejo |
Portugāle |
||
|
Aguardente de Vinho da Região dos Vinhos Verdes |
Portugāle |
||
|
Aguardente de Vinho da Região dos Vinhos Verdes de Alvarinho |
Portugāle |
||
|
Aguardente de Vinho Lourinhã |
Portugāle |
||
|
Сунгурларска гроздова ракия/Гроздова ракия от Сунгурларе/Sungurlarska grozdova rakya/Grozdova rakya no Sungurlares |
Bulgārija |
||
|
Сливенска перла (Сливенска гроздова ракия/Гроздова ракия от Сливен)/Slivenska perla (Slivenska grozdova rakya/Grozdova rakya no Slivenas) |
Bulgārija |
||
|
Стралджанска Мускатова ракия/Мускатова ракия от Стралджа/Straldjanska Muscatova rakya/Muscatova rakya no Straldjas |
Bulgārija |
||
|
Поморийска гроздова ракия/Гроздова ракия от Поморие/Pomoriyska grozdova rakya/Grozdova rakya no Pomorjes |
Bulgārija |
||
|
Русенска бисерна гроздова ракия/Бисерна гроздова ракия от Русе/Russenska biserna grozdova rakya/Biserna grozdova rakya no Ruses |
Bulgārija |
||
|
Бургаска Мускатова ракия/Мускатова ракия от Бургас/Bourgaska Muscatova rakya/Muscatova rakya no Burgasas |
Bulgārija |
||
|
Добруджанска мускатова ракия/Мускатова ракия от Добруджа/Dobrudjanska muscatova rakya/muscatova rakya no Dobrudžas |
Bulgārija |
||
|
Сухиндолска гроздова ракия/Гроздова ракия от Сухиндол/Suhindolska grozdova rakya/Grozdova rakya no Suhindolas |
Bulgārija |
||
|
Карловска гроздова ракия/Гроздова Ракия от Карлово/Karlovska grozdova rakya/Grozdova Rakya no Karlovas |
Bulgārija |
||
|
Vinars Târnave |
Rumānija |
||
|
Vinars Vaslui |
Rumānija |
||
|
Vinars Murfatlar |
Rumānija |
||
|
Vinars Vrancea |
Rumānija |
||
|
Vinars Segarcea |
Rumānija |
||
|
|
|
||
|
Brandy de Jerez |
Spānija |
||
|
Brandy del Penedés |
Spānija |
||
|
Brandy italiano |
Itālija |
||
|
Brandy Αττικής/Brandy of Attica |
Grieķija |
||
|
Brandy Πελοποννήσου/Brandy of the Peloponnese |
Grieķija |
||
|
Brandy Κεντρικής Ελλάδας/Vidusgrieķijas Brandy |
Grieķija |
||
|
Deutscher Weinbrand |
Vācija |
||
|
Wachauer Weinbrand |
Austrija |
||
|
Weinbrand Dürnstein |
Austrija |
||
|
Pfälzer Weinbrand |
Vācija |
||
|
Karpatské brandy špeciál |
Slovākija |
||
|
Brandy français/Brandy de France |
Francija |
||
|
|
|
||
|
Marc de Champagne/Eau-de-vie de marc de Champagne |
Francija |
||
|
Marc d'Aquitaine/Eau-de-vie de marc originaire d'Aquitaine |
Francija |
||
|
Marc de Bourgogne/Eau-de-vie de marc de Bourgogne |
Francija |
||
|
Marc du Centre-Est/Eau-de-vie de marc originaire du Centre-Est |
Francija |
||
|
Marc de Franche-Comté/Eau-de-vie de marc originaire de Franche-Comté |
Francija |
||
|
Marc du Bugey/Eau-de-vie de marc originaire de Bugey |
Francija |
||
|
Marc de Savoie/Eau-de-vie de marc originaire de Savoie |
Francija |
||
|
Marc des Côteaux de la Loire/Eau-de-vie de marc originaire des Coteaux de la Loire |
Francija |
||
|
Marc des Côtes-du-Rhône/Eau-de-vie de marc des Côtes du Rhône |
Francija |
||
|
Marc de Provence/Eau-de-vie de marc originaire de Provence |
Francija |
||
|
Marc du Languedoc/Eau-de-vie de marc originaire du Languedoc |
Francija |
||
|
Marc d'Alsace Gewürztraminer |
Francija |
||
|
Marc de Lorraine |
Francija |
||
|
Marc d'Auvergne |
Francija |
||
|
Marc du Jura |
Francija |
||
|
Aguardente Bagaceira Bairrada |
Portugāle |
||
|
Aguardente Bagaceira Alentejo |
Portugāle |
||
|
Aguardente Bagaceira da Região dos Vinhos Verdes |
Portugāle |
||
|
Aguardente Bagaceira da Região dos Vinhos Verdes de Alvarinho |
Portugāle |
||
|
Orujo de Galicia |
Spānija |
||
|
Grappa |
Itālija |
||
|
Grappa di Barolo |
Itālija |
||
|
Grappa piemontese/Grappa del Piemonte |
Itālija |
||
|
Grappa lombarda/Grappa di Lombardia |
Itālija |
||
|
Grappa trentina/Grappa del Trentino |
Itālija |
||
|
Grappa friulana/Grappa del Friuli |
Itālija |
||
|
Grappa veneta/Grappa del Veneto |
Itālija |
||
|
Südtiroler Grappa/Grappa dell'Alto Adige |
Itālija |
||
|
Grappa siciliana/Grappa di Sicilia |
Itālija |
||
|
Grappa di Marsala |
Itālija |
||
|
Τσικουδιά/Tsikoudia |
Grieķija |
||
|
Τσικουδιά Κρήτης/Krētas Tsikoudia |
Grieķija |
||
|
Τσίπουρο/Tsipouro |
Grieķija |
||
|
Τσίπουρο Μακεδονίας/Maķedonijas Tsipouro |
Grieķija |
||
|
Τσίπουρο Θεσσαλίας/Tesālijas Tsipouro |
Grieķija |
||
|
Τσίπουρο Τυρνάβου/Tirnavas Tsipouro |
Grieķija |
||
|
Eau-de-vie de marc de marque nationale luxembourgeoise |
Luksemburga |
||
|
Ζιβανία/Τζιβανία/Ζιβάνα/Zivania |
Kipra |
||
|
Törkölypálinka |
Ungārija |
||
|
|
|
||
|
Schwarzwälder Kirschwasser |
Vācija |
||
|
Schwarzwälder Mirabellenwasser |
Vācija |
||
|
Schwarzwälder Williamsbirne |
Vācija |
||
|
Schwarzwälder Zwetschgenwasser |
Vācija |
||
|
Fränkisches Zwetschgenwasser |
Vācija |
||
|
Fränkisches Kirschwasser |
Vācija |
||
|
Fränkischer Obstler |
Vācija |
||
|
Mirabelle de Lorraine |
Francija |
||
|
Kirsch d'Alsace |
Francija |
||
|
Quetsch d'Alsace |
Francija |
||
|
Framboise d'Alsace |
Francija |
||
|
Mirabelle d'Alsace |
Francija |
||
|
Kirsch de Fougerolles |
Francija |
||
|
Williams d'Orléans |
Francija |
||
|
Südtiroler Williams/Williams dell'Alto Adige |
Itālija |
||
|
Südtiroler Aprikot/Aprikot dell'Alto Adige |
Itālija |
||
|
Südtiroler Marille/Marille dell'Alto Adige |
Itālija |
||
|
Südtiroler Kirsch/Kirsch dell'Alto Adige |
Itālija |
||
|
Südtiroler Zwetschgeler/Zwetschgeler dell'Alto Adige |
Itālija |
||
|
Südtiroler Obstler/Obstler dell'Alto Adige |
Itālija |
||
|
Südtiroler Gravensteiner/Gravensteiner dell'Alto Adige |
Itālija |
||
|
Südtiroler Golden Delicious/Golden Delicious dell'Alto Adige |
Itālija |
||
|
Williams friulano/Williams del Friuli |
Itālija |
||
|
Sliwovitz del Veneto |
Itālija |
||
|
Sliwovitz del Friuli-Venezia Giulia |
Itālija |
||
|
Sliwovitz del Trentino-Alto Adige |
Itālija |
||
|
Distillato di mele trentino/Distillato di mele del Trentino |
Itālija |
||
|
Williams trentino/Williams del Trentino |
Itālija |
||
|
Sliwovitz trentino/Sliwovitz del Trentino |
Itālija |
||
|
Aprikot trentino/Aprikot del Trentino |
Itālija |
||
|
Medronho do Algarve |
Portugāle |
||
|
Medronho do Buçaco |
Portugāle |
||
|
Kirsch Friulano/Kirschwasser Friulano |
Itālija |
||
|
Kirsch Trentino/Kirschwasser Trentino |
Itālija |
||
|
Kirsch Veneto/Kirschwasser Veneto |
Itālija |
||
|
Aguardente de pêra da Lousã |
Portugāle |
||
|
Eau-de-vie de pommes de marque nationale luxembourgeoise |
Luksemburga |
||
|
Eau-de-vie de poires de marque nationale luxembourgeoise |
Luksemburga |
||
|
Eau-de-vie de kirsch de marque nationale luxembourgeoise |
Luksemburga |
||
|
Eau-de-vie de quetsch de marque nationale luxembourgeoise |
Luksemburga |
||
|
Eau-de-vie de mirabelle de marque nationale luxembourgeoise |
Luksemburga |
||
|
Eau-de-vie de prunelles de marque nationale luxembourgeoise |
Luksemburga |
||
|
Wachauer Marillenbrand |
Austrija |
||
|
Szatmári Szilvapálinka |
Ungārija |
||
|
Kecskeméti Barackpálinka |
Ungārija |
||
|
Békési Szilvapálinka |
Ungārija |
||
|
Szabolcsi Almapálinka |
Ungārija |
||
|
Gönci Barackpálinka |
Ungārija |
||
|
Pálinka |
Ungārija Austrija (aprikožu spirtiem, ko ražo tikai un vienīgi Lejasaustrijas, Burgenlandes, Štīrijas un Vīnes zemē) |
||
|
Bošácka slivovica |
Slovākija |
||
|
Brinjevec |
Slovēnija |
||
|
Dolenjski sadjevec |
Slovēnija |
||
|
Троянска сливова ракия/Сливова ракия от Троян/Troyanska slivova rakya/Slivova rakya no Trojanas |
Bulgārija |
||
|
Силистренска кайсиева ракия/Кайсиева ракия от Силистра/Silistrenska kaysieva rakya/Kaysieva rakya no Silistras |
Bulgārija |
||
|
Тервелска кайсиева ракия/Кайсиева ракия от Тервел/Tervelska kaysieva rakya/Kaysieva rakya no Tervelas |
Bulgārija |
||
|
Ловешка сливова ракия/Сливова ракия от Ловеч/Loveshka slivova rakya/Slivova rakya no Lovečas |
Bulgārija |
||
|
Pălincă |
Rumānija |
||
|
Ţuică Zetea de Medieşu Aurit |
Rumānija |
||
|
Ţuică de Valea Milcovului |
Rumānija |
||
|
Ţuică de Buzău |
Rumānija |
||
|
Ţuică de Argeş |
Rumānija |
||
|
Ţuică de Zalău |
Rumānija |
||
|
Ţuică Ardelenească de Bistriţa |
Rumānija |
||
|
Horincă de Maramureş |
Rumānija |
||
|
Horincă de Cămârzana |
Rumānija |
||
|
Horincă de Seini |
Rumānija |
||
|
Horincă de Chioar |
Rumānija |
||
|
Horincă de Lăpuş |
Rumānija |
||
|
Turţ de Oaş |
Rumānija |
||
|
Turţ de Maramureş |
Rumānija |
||
|
|
|
||
|
Calvados |
Francija |
||
|
Calvados Pays d'Auge |
Francija |
||
|
Calvados Domfrontais |
Francija |
||
|
Eau-de-vie de cidre de Bretagne |
Francija |
||
|
Eau-de-vie de poiré de Bretagne |
Francija |
||
|
Eau-de-vie de cidre de Normandie |
Francija |
||
|
Eau-de-vie de poiré de Normandie |
Francija |
||
|
Eau-de-vie de cidre du Maine |
Francija |
||
|
Aguardiente de sidra de Asturias |
Spānija |
||
|
Eau-de-vie de poiré du Maine |
Francija |
||
|
|
|
||
|
Svensk Vodka/Swedish Vodka |
Zviedrija |
||
|
Suomalainen Vodka/Finsk Vodka/Vodka of Finland |
Somija |
||
|
Polska Wódka/Polish Vodka |
Polija |
||
|
Laugarício vodka |
Slovākija |
||
|
Originali lietuviška degtinė/Original Lithuanian vodka |
Lietuva |
||
|
Ar smaržīgo mārsmilgu ekstraktu aromatizēts zāļu degvīns no Ziemeļpodļesjes zemienes/Wódka ziołowa z Niziny Północnopodlaskiej aromatyzowana ekstraktem z trawy żubrowej |
Polija |
||
|
Latvijas Dzidrais |
Latvija |
||
|
Rīgas Degvīns |
Latvija |
||
|
Estonian Vodka |
Igaunija |
||
|
|
|
||
|
Schwarzwälder Himbeergeist |
Vācija |
||
|
|
|
||
|
Bayerischer Gebirgsenzian |
Vācija |
||
|
Südtiroler Enzian/Genziana dell'Alto Adige |
Itālija |
||
|
Genziana trentina/Genziana del Trentino |
Itālija |
||
|
|
|
||
|
Genièvre/Jenever/Genever |
Beļģija, Francija (Ziemeļu (59.) un Padekalē (62.) departaments), Nīderlande, Vācija (Vācijas federālās zemes Ziemeļreina–Vestfālene un Lejassaksija) |
||
|
Genièvre de grains, Graanjenever, Graangenever |
Beļģija, Nīderlande, Francija (Ziemeļu (59.) un Padekalē (62.) departaments) |
||
|
Jonge jenever, jonge genever |
Beļģija, Nīderlande |
||
|
Oude jenever, oude genever |
Beļģija, Nīderlande |
||
|
Hasseltse jenever/Hasselt |
Beļģija (Hasselt, Zonhoven, Diepenbeek) |
||
|
Balegemse jenever |
Beļģija (Balegem) |
||
|
O' de Flander-Oost-Vlaamse Graanjenever |
Beļģija (Oost-Vlaanderen) |
||
|
Peket-Pekêt/Péket-Pékét de Wallonie |
Beļģija (Région wallonne) |
||
|
Genièvre Flandres Artois |
Francija (Ziemeļu (59.) un Padekalē (62.) departaments) |
||
|
Ostfriesischer Korngenever |
Vācija |
||
|
Steinhäger |
Vācija |
||
|
Plymouth Gin |
Apvienotā Karaliste |
||
|
Gin de Mahón |
Spānija |
||
|
Vilniaus Džinas/Vilnius Gin |
Lietuva |
||
|
Spišská borovička |
Slovākija |
||
|
Slovenská borovička juniperus |
Slovākija |
||
|
Slovenská borovička |
Slovākija |
||
|
Inovecká borovička |
Slovākija |
||
|
Liptovská borovička |
Slovākija |
||
|
|
|
||
|
Dansk Akvavit/Dansk Aquavit |
Dānija |
||
|
Svensk Aquavit/Svensk Akvavit/Swedish Aquavit |
Zviedrija |
||
|
|
|
||
|
Anís español |
Spānija |
||
|
Anís Paloma Monforte del Cid |
Spānija |
||
|
Hierbas de Mallorca |
Spānija |
||
|
Hierbas Ibicencas |
Spānija |
||
|
Évora anisada |
Portugāle |
||
|
Cazalla |
Spānija |
||
|
Chinchón |
Spānija |
||
|
Ojén |
Spānija |
||
|
Rute |
Spānija |
||
|
Janeževec |
Slovēnija |
||
|
|
|
||
|
Ouzo/Ούζο |
Kipra, Grieķija |
||
|
Ούζο Μυτιλήνης/Mitilenes Ouzo |
Grieķija |
||
|
Ούζο Πλωμαρίου/Plomari Ouzo |
Grieķija |
||
|
Ούζο Καλαμάτας/Kalamatas Ouzo |
Grieķija |
||
|
Ούζο Θράκης/Trāķijas Ouzo |
Grieķija |
||
|
Ούζο Μακεδονίας/Maķedonijas Ouzo |
Grieķija |
||
|
|
|
||
|
Demänovka bylinná horká |
Slovākija |
||
|
Rheinberger Kräuter |
Vācija |
||
|
Trejos devynerios |
Lietuva |
||
|
Slovenska travarica |
Slovēnija |
||
|
|
|
||
|
Berliner Kümmel |
Vācija |
||
|
Hamburger Kümmel |
Vācija |
||
|
Münchener Kümmel |
Vācija |
||
|
Chiemseer Klosterlikör |
Vācija |
||
|
Bayerischer Kräuterlikör |
Vācija |
||
|
Irish Cream |
Īrija |
||
|
Palo de Mallorca |
Spānija |
||
|
Ginjinha portuguesa |
Portugāle |
||
|
Licor de Singeverga |
Portugāle |
||
|
Mirto di Sardegna |
Itālija |
||
|
Liquore di limone di Sorrento |
Itālija |
||
|
Liquore di limone della Costa d'Amalfi |
Itālija |
||
|
Genepì del Piemonte |
Itālija |
||
|
Genepì della Valle d'Aosta |
Itālija |
||
|
Benediktbeurer Klosterlikör |
Vācija |
||
|
Ettaler Klosterlikör |
Vācija |
||
|
Ratafia de Champagne |
Francija |
||
|
Ratafia catalana |
Spānija |
||
|
Anis português |
Portugāle |
||
|
Suomalainen Marjalikööri/Suomalainen Hedelmälikööri/Finsk Bärlikör/Finsk Fruktlikör Finnish berry liqueur/Finnish fruit liqueur |
Somija |
||
|
Grossglockner Alpenbitter |
Austrija |
||
|
Mariazeller Magenlikör |
Austrija |
||
|
Mariazeller Jagasaftl |
Austrija |
||
|
Puchheimer Bitter |
Austrija |
||
|
Steinfelder Magenbitter |
Austrija |
||
|
Wachauer Marillenlikör |
Austrija |
||
|
Jägertee/Jagertee/Jagatee |
Austrija |
||
|
Hüttentee |
Vācija |
||
|
Allažu Ķimelis |
Latvija |
||
|
Čepkelių |
Lietuva |
||
|
Demänovka Bylinný Likér |
Slovākija |
||
|
Polish Cherry |
Polija |
||
|
Karlovarská hořká |
Čehijas Republika |
||
|
Pelinkovec |
Slovēnija |
||
|
Blutwurz |
Vācija |
||
|
Cantueso Alicantino |
Spānija |
||
|
Licor café de Galicia |
Spānija |
||
|
Licor de hierbas de Galicia |
Spānija |
||
|
Génépi des Alpes/Genepì degil Apli |
Francija, Itālija |
||
|
Μαστίχα Χίου/Hias Masticha |
Grieķija |
||
|
Κίτρο Νάξου/Naksas Kitro |
Grieķija |
||
|
Κουμκουάτ Κέρκυρας/Korfu Koum Kouat |
Grieķija |
||
|
Τεντούρα/Tentoura |
Grieķija |
||
|
Poncha da Maderia |
Portugāle |
||
|
|
|
||
|
Cassis de Bourgogne |
Francija |
||
|
Cassis de Dijon |
Francija |
||
|
Cassis de Saintonge |
Francija |
||
|
Cassis du Dauphiné |
Francija |
||
|
Cassis de Beaufort |
Luksemburga |
||
|
|
|
||
|
Nocino di Modena |
Itālija |
||
|
Orehovec |
Slovēnija |
||
Citi stiprie alkoholiski dzērieni |
||||
|
Pommeau de Bretagne |
Francija |
||
|
Pommeau du Maine |
Francija |
||
|
Pommeau de Normandie |
Francija |
||
|
Svensk Punsch/Swedish Punch |
Zviedrija |
||
|
Pacharán navarro |
Spānija |
||
|
Pacharán |
Spānija |
||
|
Inländerrum |
Austrija |
||
|
Bärwurz |
Vācija |
||
|
Aguardiente de hierbas de Galicia |
Spānija |
||
|
Aperitivo Café de Alcoy |
Spānija |
||
|
Herbero de la Sierra de Mariola |
Spānija |
||
|
Königsberger Bärenfang |
Vācija |
||
|
Ostpreußischer Bärenfang |
Vācija |
||
|
Ronmiel |
Spānija |
||
|
Ronmiel de Canarias |
Spānija |
||
|
Genièvre aux fruits/Vruchten jenever/Jenever met vruchten/Fruchtgenever |
Beļģija, Nīderlande un Francijas (Ziemeļu (59.) un Padekalē (62.)) departaments, Vācija (Vācijas federālās zemes Ziemeļreina–Vestfālene un Lejassaksija) |
||
|
Domači rum |
Slovēnija |
||
|
Irish Poteen/Irish Poóitín |
Īrija |
||
|
Trauktinė |
Lietuva |
||
|
Trauktinė Palanga |
Lietuva |
||
|
Trauktinė Dainava |
Lietuva |
(1) Irish Whiskey/Uisce Beatha Eireannach/Irish Whisky ģeogrāfiskās izcelsmes norāde ietver whisky/whiskey, kas ražots Īrijā un Ziemeļīrijā.