EIROPAS KOMISIJA

Briselē, 8.3.2018

COM(2018) 113 final

2018/0048(COD)

Priekšlikums

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA

par Eiropas kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzējiem (EKFPS) uzņēmumiem

(Dokuments attiecas uz EEZ)

{SWD(2018) 56 final}
{SWD(2018) 57 final}

PASKAIDROJUMA RAKSTS

1.PRIEKŠLIKUMA KONTEKSTS

•Priekšlikuma pamatojums un mērķi

Komisija šodien pieņēma pasākumu kopumu, lai padziļinātu kapitāla tirgu savienību, kopā ar paziņojumu “Kapitāla tirgu savienības izveides pabeigšana līdz 2019. gadam – laiks paātrināt īstenošanu”. Dokumentu kopumā ietverts šis priekšlikums, kā arī priekšlikums pilnvarojošam ES regulējumam par segtām obligācijām, priekšlikums atvieglot investīciju fondu pārrobežu izplatību, priekšlikums tiesību aktiem, kas piemērojami prasību cesiju sekām uz trešām personām, un paziņojums par tiesību aktiem, kas piemērojami vērtspapīru darījumu sekām īpašuma tiesību ziņā.

Šī iniciatīva ir daļa no Komisijas prioritātes izveidot kapitāla tirgu savienību (KTS), kuras mērķis ir paplašināt finansējuma pieejamību novatoriskiem uzņēmumiem, jaunuzņēmumiem un citiem biržas sarakstā neiekļautiem uzņēmumiem 1 .

Šodien finansējuma pieejamība šiem uzņēmumiem joprojām ir apgrūtināta, īpaši tad, kad tie no jaunuzņēmuma pāriet paplašināšanās posmā, sakarā ar strukturālo informācijas asimetriju. Pārmērīga paļaušanās uz īstermiņa nenodrošinātiem banku aizdevumiem bieži vien ir dārga. Turklāt banku aizdevumu apjomu jaunuzņēmumiem un MVU smagi skāra 2008. gada finanšu krīze, un tas joprojām cenšas sasniegt pirmskrīzes līmeņus, tādējādi padarot līdzekļu trūkumu par svarīgu iemeslu jaunuzņēmumu bankrotam. Šīs problēmas ir īpaši izteiktas tajās dalībvalstīs, kurās ir mazāk attīstīti kapitāla tirgi un banku sistēma.

Kā jauna veida uz tehnoloģijām balstīts finanšu pakalpojums kolektīvajai finansēšanai ir potenciāls palīdzēt labāk atrast ieguldītājus uzņēmējdarbības projektiem, kuriem vajadzīgs finansējums. Kolektīvās finansēšanas platformas darbojas kā starpnieki starp ieguldītājiem un uzņēmumiem, ļaujot ieguldītājiem vieglāk apzināt un atbalstīt viņiem interesējošus projektus. Kolektīvā finansēšana var kļūt par nebanku finansējuma svarīgu avotu un tādējādi veicināt KTS galveno mērķu sasniegšanu – atbalstīt noturīgāku finansiālo integrāciju un privātos ieguldījumus darbvietu radīšanas un ekonomikas izaugsmes labā. Kolektīvā finansēšana aizvien vairāk nostiprinās kā nozīmīga daļa no finansējuma kāpnēm jaunuzņēmumiem un agrīnā posmā esošiem uzņēmumiem, kurus parasti finansē ģimene, draugi un pašu kapitāls līdz vēlākiem attīstības posmiem, kad par tiem sāk interesēties riska kapitāla vai pat privātā kapitāla fondi. Kolektīvā finansēšana tādējādi var būt alternatīva nenodrošinātiem banku aizdevumiem, kuri pašlaik ir ārējā finansējuma galvenie avoti, jo īpaši darbības sākumposmā.

Komisijas dienesti jau vairākus gadus uzrauga kolektīvās finansēšanas tirgus attīstību. 2014. gadā publicētajā paziņojumā 2 un 2016. gada maijā publicētajā dienestu darba dokumentā 3 secināts, ka šādos apstākļos nav stingra pamata ES līmeņa politikas intervencei. Tikmēr Komisijas dienesti apņēmās uzraudzīt šo tirgu un kopš tā laika ir apkopojuši būtiskus pierādījumus par šķēršļiem pārrobežu darbībai un iekšējā tirgus attīstību no apspriedēm ar ieinteresētajām personām un ārējiem pētījumiem. Turklāt Eiropas kolektīvās finansēšanas nozares nepārtrauktā koncentrācija dažās dalībvalstīs ir uzsvērusi nepieciešamību padarīt šo finansēšanas metodi plašāk pieejamu finansējuma meklētājiem un ieguldītājiem visās dalībvalstīs.

Ar šo priekšlikumu tiek izveidots ieguldījumos un aizdevumos balstītas kolektīvās finansēšanas platformu Eiropas marķējums, kurš ļauj veikt pārrobežu darbību un kura mērķis ir samērīgi novērst riskus. Šā priekšlikuma mērķis ir veicināt kolektīvās finansēšanas pakalpojumu izvēršanu visā iekšējā tirgū, tādējādi palielinot finansējuma pieejamību uzņēmējiem, jaunuzņēmumiem un MVU kopumā. Tāpēc no šīs iniciatīvas darbības jomas ir izslēgta ziedojumos un ienesīgumā balstīta kolektīvā finansēšana. Šo uzņēmējdarbības modeļu iekļaušana būtu nesamērīga, jo tie neattiecas uz finanšu produktiem un informācijas asimetriju, ko šie produkti rada. Turklāt ES patērētāju aizsardzības tiesību akti jau attiecas uz ienesīgumā balstīto kolektīvo finansēšanu ar stingriem noteikumiem, lai aizsargātu patērētājus.

Šis priekšlikums neattiecas uz tiem pakalpojumiem, kas tiek sniegti projektu īpašniekiem, kuri uzskatāmi par patērētājiem, kā definēts Direktīvas 2008/48/EK 3. panta a) punktā. Tāpēc šajā priekšlikumā nav ietverta patērētāju kreditēšana patēriņa nolūkā, jo tā nav uzņēmējdarbības kreditēšana un daļēji ietilpst ES spēkā esošo tiesību aktu darbības jomā, jo īpaši: i) ja patērētājs saņem aizdevumu personīgam patēriņam un nedarbojas profesionālā statusā, uz šo darbību attiecas Patēriņa kredītu direktīva; un ii) gadījumā, ja patērētājs saņem aizdevumu, lai iegādātos nekustamo īpašumu, uz šo darbību attiecas Hipotekāro kredītu direktīva.

Šā priekšlikuma mērķis ir arī sniegt ieguldītājiem nepieciešamo informāciju par kolektīvo finansēšanu, tostarp informāciju par saistītajiem riskiem. Lai atbalstītu ieguldītāju uzticēšanos šiem novatoriskajiem pakalpojumiem, šis priekšlikums paredz arī vajadzīgos aizsardzības pasākumus kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzējiem, lai samazinātu risku īstenošanās iespējamību.

•Saskanība ar spēkā esošajiem noteikumiem konkrētajā politikas jomā

Attiecībā uz kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniegšanu līdz šim nav veikta mērķtiecīga ES rīcība. Kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzēji savus uzņēmējdarbības modeļus pielāgo ļoti atšķirīgiem valstu regulējumiem un ir pakļauti ES un valstu esošo režīmu īstenošanai, ko veic valstu kompetentās iestādes. Uzņēmējdarbības modeļu dinamiskais raksturs un ES spēkā esošo tiesību aktu atšķirīgās interpretācijas dalībvalstīs ir radījušas kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzēju tiesiskā regulējuma lielu daudzveidību, sākot no regulējuma un beidzot ar ieguldītāju aizsardzības noteikumu stingru piemērošanu. Līdz šim dažas dalībvalstis ir ieviesušas valsts pasūtītus režīmus kolektīvajai finansēšanai, savukārt citas prasa kolektīvās finansēšanas platformām saņemt licenci un darboties saskaņā ar ES spēkā esošajiem regulējumiem, piemēram, Finanšu instrumentu tirgu direktīvu (FITD II), Maksājumu pakalpojumu direktīvu (MPD) un Alternatīvo ieguldījumu fondu pārvaldnieku direktīvu (AIFPD).

•Saskanība ar citām Savienības politikas jomām

2.JURIDISKAIS PAMATS, SUBSIDIARITĀTE UN PROPORCIONALITĀTE

•Juridiskais pamats

Šā priekšlikuma juridiskais pamats ir Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 114. pants, kas ļauj pieņemt pasākumus, lai tuvinātu valsts tiesību aktus, kuru mērķis ir iekšējā tirgus izveide un darbība.

Pašlaik kolektīvā finansēšana nevar gūt labumu no iekšējā tirgus, jo trūkst īpaša un saskaņota regulatīvā un uzraudzības režīma. Lai gan dažas dalībvalstis kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzējiem piemēro pašreizējo finanšu pakalpojumu regulējumu, citas ļauj tiem pastāvēt ārpus tiesiskā regulējuma, to darbībai piemērojot atbrīvojumus, kas attiecas uz konkrētu uzņēmējdarbības modeli. Tikmēr arvien vairāk dalībvalstu ievieš pasūtītus valsts regulējumus, kas pielāgoti konkrēti kolektīvās finansēšanas darbībām.

Tādējādi uzņēmējdarbības modeļu atšķirīgie regulējumi, noteikumi un interpretācijas, ko piemēro kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzējiem visā Savienībā, kavē kolektīvās finansēšanas darbības iespējamo izvēršanu ES līmenī. Dalībvalstu pieņemto reglamentējošo standartu lielas atšķirības un atšķirīgas tiesību aktu darbības jomas rada šķērsli kolektīvās finansēšanas platformām izvērst darbības visā ES, jo to uzņēmējdarbības modeļi būtu jāpielāgo atbilstīgi katrai jurisdikcijai, bieži vien ir vajadzīgas vairākas valstu atļaujas vai reģistrācijas un atbilstība atšķirīgiem valstu tiesību aktiem, cita starpā tirgvedības un patērētāju aizsardzības jomā. Tas rada lielas izmaksas, juridiskā sarežģītība un nenoteiktība kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzējiem izraisa nevajadzīgu tirgus sadrumstalotību, kā arī apjomradītu ietaupījumu trūkumu un nekonsekventas pieejas pārredzamībai un finanšu riskiem. Šādas atšķirības rada šķērsli iekšējā tirgus izveidei un raitai darbībai.

Šī situācija ierobežo kolektīvās finansēšanas platformu spēju iekļūt citos ES tirgos ārpus valsts tirgus un kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzēju finansiālos stimulus rada tikai lielākās ES valstīs ar pietiekamu tirgus apjomu. Tas savukārt ierobežo spēju izveidot integrētu ES iekšējo tirgu kolektīvās finansēšanas pakalpojumiem.

Tajā pašā laikā ieguldītājiem ir ierobežota pieejamība un spēja dažādot risku tāpat iekšējā tirgus trūkuma dēļ. Ir svarīgas un novatoriskas nozares, piemēram, tehnoloģijas, kurās ģeogrāfiskais tuvums nav noteicošais faktors ieguldījumiem, tādējādi notiek paļaušanās uz starptautisku ieguldītāju bāzi. Starptautiskiem ieguldītājiem nav viegli nokļūt Eiropas kolektīvās finansēšanas platformās iepriekš norādīto pārrobežu šķēršļu dēļ, neraugoties uz iekšzemes tirgu straujo izaugsmi. Rezultātā ieguldītāju grūtības darboties pārrobežu mērogā rada papildu meklēšanas izmaksas un ierobežo kapitāla brīvu apriti Savienībā.

Ir novērots, ka vairāki uzņēmumi izmanto juridiskas personas reģistrāciju un līdzekļu piesaisti valstīs ar attīstītiem kolektīvās finansēšanas tirgiem. Lai gan to varētu ietekmēt arī citi faktori, piemēram, vietējā finanšu ekosistēma, tas nozīmē, ka mazie uzņēmumi nozarēs ar ražošanas faktoru nelielu mobilitāti nevarētu piekļūt šīm finansēšanas iespējām, ja vien jau nepastāv efektīvs iekšzemes kolektīvās finansēšanas tirgus. Tādējādi platformu un ieguldītāju nespēja pārvietoties pārrobežu mērogā var kavēt finansējuma pieejamību uzņēmumiem daudzās nozarēs.

Šīs atšķirības rada arī nevienlīdzīgus konkurences apstākļus platformas nodrošinātājiem atkarībā no to atrašanās vietas, sadrumstalojot finansēšanas modeļus pa valstu robežām, tādējādi radot papildu šķēršļus kolektīvās finansēšanas pakalpojumu iekšējā tirgū. Galvenie virzītājspēki ir atšķirīgas interpretācijas par kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzējiem un attieksme pret tiem, kā arī papildu neuzticēšanās, ko tas rada ieguldītājiem pārrobežu vidē attiecībā uz nenoteiktību un augstām meklēšanas izmaksām. Vēl svarīgāk ir tas, ka šādas atšķirīgas interpretācijas par kolektīvās finansēšanas pakalpojumiem un attieksme pret tiem rada būtisku juridisko nenoteiktību privātiem ieguldītājiem, kuri joprojām atturas no kolektīvās finansēšanas pakalpojumiem, ņemot vērā viņu tiesību vājo vai nedrošo aizsardzību, tiesisko aizsardzību un pārredzamības trūkumu attiecībā uz cenu noteikšanu un maksām saistībā ar ieguldījumiem projektos.

Ieviešot vienādus darbības nosacījumus uzņēmumiem Eiropas Savienībā, priekšlikums ļauj pārvarēt valstu tiesiskā regulējuma atšķirības, kas radījušas tirgus sadrumstalotību ES līmenī, ievērojami samazinot sarežģītību, finansiālo un administratīvo slogu visām galvenajām ieinteresētajām personām, t. i., kolektīvās finansēšanas platformām, projektu īpašniekiem un ieguldītājiem. Tajā pašā laikā tas nodrošina vienlīdzīgus konkurences apstākļus starp visiem pakalpojumu sniedzējiem, kas izmanto to pašu ES marķējumu.

•Subsidiaritāte

•Proporcionalitāte

Saskaņā ar proporcionalitātes principu ES rīcības saturam un veidam vajadzētu būt samērīgam ar Līgumu mērķu sasniegšanai nepieciešamo.

Šodien kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzējiem, kas vēlas piedāvāt pakalpojumus citās dalībvalstīs, ir atļauts to darīt, ja tie saņem vietēju licenci un atbilst attiecīgās dalībvalsts kolektīvās finansēšanas režīmam. Praksē tas nozīmē, ka kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzējam vienlaikus ir jāatbilst vairākiem valstu režīmiem, kā arī jāpielāgo savs uzņēmējdarbības modelis, ja tas vēlas piedāvāt pakalpojumus pārrobežu mērogā. Tas būtiski kavē kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzēju spēju izvērst savu piedāvājumu ES līmenī.

Kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniegšanā galvenokārt tiek veiktas mazākas kapitāla piesaistes darbības projektiem, agrīnā posmā esošiem jaunuzņēmumiem un MVU. Tomēr dažās dalībvalstīs pakalpojumu sniedzējiem ir jāpiemēro spēkā esošie nozaru tiesību akti, piemēram, FITD II un FITR. Minētie noteikumi varētu būt nesamērīgi nelielām darbībām. Turklāt šie noteikumi var neatbilst paredzētajam mērķim. Kolektīvā finansēšana ietver daudzus dažādus uzņēmējdarbības modeļus, kuri visi varētu nebūt aplūkoti, un tāpēc tiem varētu būt neprognozējamas regulatīvās papildietekmes. Rezultātā var nebūt iespējams samērīgi aptvert arvien pieaugošo skaitu platformu, kas apvieno dažādus uzņēmējdarbības modeļus, kuri var ietvert aizdevumos un ieguldījumos balstītus darījumus.

Atsevišķs brīvprātīgs Eiropas kolektīvās finansēšanas režīms ar Eiropas kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzēja marķējumu, kuru platformas izraudzītos, vēloties veikt pārrobežu uzņēmējdarbību, pielāgotos valstu kolektīvās finansēšanas regulējumus saglabātu nemainīgus, vienlaikus nodrošinot iespēju platformām, kas grib izvērst savas darbības Eiropas līmenī un vēlas veikt pārrobežu uzņēmējdarbību. Tas veicinātu ar ienākšanu tirgū saistīto izmaksu (reglamentējošo un uzraudzības izmaksu) diezgan ātru un ievērojamu samazināšanu kolektīvās finansēšanas platformām, kas darbojas (vai plāno darboties) pārrobežu mērogā, jo tās tiktu pilnvarotas tikai vienu reizi. Tajā pašā laikā režīms būtu samērīgāks nekā FITD noteikumu gadījumā. Ierosinātais režīms, kas vērsts uz pakalpojumu sniegšanu, ļautu arī saglabāt elastību platformas darbību aptveršanā, kurā apvienoti vairāki uzņēmējdarbības modeļi, jo tas nodrošina vienotu režīmu, kas attiecas uz ieguldījumos balstītiem un aizdevumos balstītiem modeļiem (samazinot regulatīvo nenoteiktību). Šāda pieeja nodrošinātu arī to, ka režīms ir progresīvs, ņemot vērā straujo attīstību šajā nozarē un dažādo instrumentu izmantošanu.

Vēlamais risinājums būtu saskaņots arī ar tiesisko regulējumu, jo tas atļauj izveidoto finanšu regulējumu līdzāspastāvēšanu ar šo režīmu, ar izņēmumu atbilstīgi parametram EUR 1 miljona apmērā, kas noteikts citā svarīgā ES tiesību aktā, un proti, Regulā (ES) 2017/1129 par prospektu, kurš jāpublicē, publiski piedāvājot vērtspapīrus vai atļaujot to tirdzniecību regulētā tirgū 4 . Šī pieeja samazinātu regulējuma arbitrāžas riskus, vienlaikus atļaujot pārrobežu darbības saskaņā ar stabilu ieguldītāju aizsardzības un finanšu stabilitātes regulējumu.

•Juridiskā instrumenta izvēle

LESD 114. pants ļauj pieņemt tiesību aktus regulas vai direktīvas veidā. Šeit tika izvēlēta regula, jo “ES marķējumam” jābūt tieši piemērojamam visās dalībvalstīs, lai tas būtu iedarbīgs.

Otrkārt, tā kā ar ierosināto regulu tiek noteiktas saskaņotas prasības kolektīvās finansēšanas platformām, kas vēlas pieteikties attiecīgai atļaujai, uz to nedrīkst attiecināt īpašus valsts noteikumus. Tāpēc šajā gadījumā regula ir piemērotāka nekā direktīva. Tomēr uz visiem elementiem, kas neietilpst priekšlikuma darbības jomā, tiktu attiecināti valstu noteikumi, tostarp tie, ar kuriem transponē piemērojamo ES direktīvu noteikumus.

3.EX POST IZVĒRTĒJUMU, APSPRIEŠANĀS AR IEINTERESĒTAJĀM PERSONĀM UN IETEKMES NOVĒRTĒJUMU REZULTĀTI

•Apspriešanās ar ieinteresētajām personām

Turklāt Komisijas dienesti ir organizējuši vairākus seminārus, kuros apspriedās ar dalībvalstīm, arodasociācijām un to locekļiem. Trīs regulatīvi semināri par kolektīvo finansēšanu ar dalībvalstīm notika 2014. gada decembrī, 2016. gada februārī un 2017. gada novembrī Eiropas Vērtspapīru komitejas ekspertu grupas (EGESC) ietvaros. Eksperti norādīja uz vairākiem jautājumiem, kurus var risināt, lai novērstu juridiskos šķēršļus un veicinātu kolektīvās finansēšanas darbību Eiropas Savienībā, piemēram, informācijas apmaiņu, datu apkopošanu, kopējas taksonomijas izveidi, atbalstu atļaujas piešķiršanai un saskaņotākas informācijas atklāšanas prasības vērtspapīru emisijām zem prospekta robežvērtības. Komisijas dienesti 2015. gadā izveidoja arī Eiropas Kolektīvās finansēšanas ieinteresēto personu forumu kā attiecīgo ieinteresēto personu grupu apvienību un valsts iestāžu pārstāvju ekspertu grupu. Visbeidzot, 2017. gada jūnijā tika rīkots seminārs par pārrobežu kolektīvo finansēšanu attiecībā uz pētījumu “Tirgus un regulatīvo šķēršļu apzināšana, kuri kavē kolektīvās finansēšanas pārrobežu attīstību Eiropas Savienībā”.

•Ekspertu atzinumu pieprasīšana un izmantošana

•Ietekmes novērtējums

Šim priekšlikumam ir pievienots ietekmes novērtējums, kurš tika iesniegts 2017. gada 18. novembrī un kuru Regulējuma kontroles padome (RSB) apstiprināja 2017. gada 15. decembrī.

RSB aicināja grozīt ietekmes novērtējuma projektu, lai precizētu i) iniciatīvas pamatojumu un steidzamību un to, kā pēdējos gados ir mainījusies Komisijas nostāja, kā arī vairāk izskaidrojot uzmanības koncentrēšanu uz novatorisku uzņēmēju, mazo uzņēmumu un jaunuzņēmumu ļoti agrīnām finansējuma vajadzībām; ii) to, cik lielā mērā priekšlikums ir progresīvs un spēj integrēt turpmākās attīstības tendences, iii) regulējuma sadrumstalotības nozīmi salīdzinājumā ar šķēršļiem, kas priekšlikumā nav aplūkoti; iv) papildu pierādījumus par pieprasījumu pēc pārrobežu darbības; v) mijiedarbību starp priekšlikumu un spēkā esošajiem ES nozares un valstu tiesību aktiem, un vi) pamatojumu par attiecīgās uzraudzības iestādes izvēli un priešlikuma ietekmi uz Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādi. Ietekmes novērtējumā ir izdarīti attiecīgi grozījumi.

(1)pamatscenārijs – ES nerīkojas;

(2)risinājums Nr. 1 – pamatošanās uz reputācijas kapitālu: minimāli standarti ar paraugprakses piemēriem;

(3)risinājums Nr. 2 – produktā balstīta pieeja: kolektīvās finansēšanas iekļaušana spēkā esošajā ES vienotajā noteikumu kopumā;

(4)risinājums Nr. 3 – papildu pakalpojumā balstīts risinājums: režīms “Eiropas kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzējiem”.

•Pamattiesības

ES ir apņēmusies ievērot augstus pamattiesību aizsardzības standartus un ir parakstījusi plašu konvenciju kopumu cilvēktiesību jomā. Šajā kontekstā šim priekšlikumam, visticamāk, nebūs tiešas ietekmes uz minētajām tiesībām, kā minēts galvenajās ANO konvencijās par cilvēktiesībām, Eiropas Savienības Pamattiesību hartā, kas ir ES līgumu būtiska daļa, un Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijā (ECTK).

4.IETEKME UZ BUDŽETU

Vēlamais risinājums ietekmē EVTI izmaksas un administratīvo slogu. Šo izmaksu apmērs un sadalījums būs atkarīgs no precīzām prasībām, kas izvirzītas Eiropas kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzējiem (EKFPS), un saistītajiem uzraudzības uzdevumiem.

5.CITI ELEMENTI

•Īstenošanas plāni un uzraudzības, izvērtēšanas un ziņošanas kārtība

Neattiecas.

•Konkrētu priekšlikuma noteikumu sīks skaidrojums

Priekšlikuma mērķis ir izveidot vienotus noteikumus par kolektīvo finansēšanu ES līmenī. Tas neaizstāj valstu noteikumus par kolektīvo finansēšanu, ja tādi ir. Saskaņā ar priekšlikumu kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzējs var izvēlēties sniegt vai turpināt sniegt pakalpojumus iekšzemē saskaņā ar piemērojamiem valsts tiesību aktiem (tostarp, ja dalībvalsts izvēlas kolektīvās finansēšanas darbībām piemērot FITD II) vai saņemt atļauju sniegt kolektīvās finansēšanas pakalpojumus saskaņā ar ierosināto regulu. Ja atļauja piešķirta saskaņā ar ES noteikumiem, tā attiecas uz pakalpojumu sniegšanu vienā dalībvalstī un pārrobežu mērogā. Ja sniedzējs izvēlas piemērot ES noteikumus, atļauja saskaņā ar piemērojamiem valsts noteikumiem tiek atsaukta. Atļauja, kas piešķirta saskaņā ar šo regulu, ļautu kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzējiem sniegt kolektīvās finansēšanas pakalpojumus saskaņā ar atļauju visās dalībvalstīs.

1. pantā definēts priekšmets; jo īpaši 1. pantā noteikts, ka regula attiecas uz kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzējiem un nosaka vienotas prasības to darbībai, organizēšanai, pilnvarošanai un pastāvīgai uzraudzībai. 2. pantā ir noteikta piemērošanas joma, kas attiecas tikai uz tādām juridiskām personām, kas izvēlas saņemt atļauju saskaņā ar 11. pantu, un tām, kuras ir pilnvarotas saskaņā ar minēto pantu. Tajā paredzēti arī izņēmumi, saskaņā ar kuriem šī regula nebūtu jāpiemēro kolektīvās finansēšanas pakalpojumiem, kas tiek sniegti patērētājiem, kā definēts Direktīvas 2008/48/EK 3. panta a) punktā, kolektīvās finansēšanas pakalpojumiem, ko sniedz juridiskas personas, kuras ir pilnvarotas kā ieguldījumu brokeru sabiedrības saskaņā ar Direktīvas 2014/65/ES 7. pantu, vai kolektīvās finansēšanas pakalpojumam, ko sniedz fiziskas vai juridiskas personas, kuras šim nolūkam ir pilnvarotas ar valsts tiesību aktiem. No šā noteikuma izriet, ka personām, kas ir pilnvarotas kā kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzēji, kuri vēlas turpināt sniegt pakalpojumus ārpus šīs regulas darbības jomas, vairs nevajadzētu būt iespējai darboties saskaņā ar atļauju, kas piešķirta saskaņā ar šo regulu. Šīm personām, kas sniedz ieguldījumos balstītas pārrobežu kolektīvās finansēšanas pakalpojumus, būtu jāsaņem atļauja saskaņā ar Direktīvu 2014/65/ES, bet to atļauja kā kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzējam saskaņā ar šo regulu būtu jāatsauc.

3. pantā izklāstīti termini un definīcijas, ko izmanto šajā regulā, jo īpaši “kolektīvās finansēšanas pakalpojumi”, “kolektīvās finansēšanas platforma”, “kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzējs”, “kolektīvās finansēšanas piedāvājums” un citi. Svarīgi, ka Komisija var pieņemt deleģētos aktus, lai precizētu 2. pantā noteikto definīciju papildu tehniskos elementus, ar mērķi ņemt vērā norises tirgū, tehnoloģisko attīstību un pieredzi.

II nodaļā ir izklāstīta kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniegšana (4. pants), efektīva un piesardzīga pārvaldība (5. pants) un sūdzību izskatīšana (6. pants). Saskaņā ar minētajiem noteikumiem kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzējiem vienmēr jāatbilst organizatoriskajām prasībām, savukārt fiziskām personām, kam ir pilnvaras pārvaldīt kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzēju, vajadzētu būtu atbilstošām prasmēm un profesionālai pieredzei. Saistībā ar interešu konfliktiem (7. pants) kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzējam jāuztur un jāveic efektīvas organizatoriskās un administratīvās darbības, lai veiktu visus pamatotos pasākumus, kas paredzēti, lai novērstu interešu konfliktus, kuri negatīvi ietekmē tā klientu intereses. Kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzējiem ir arī jāveic visi atbilstošie pasākumi, lai konstatētu un novērstu vai pārvaldītu interešu konfliktus, kas, sniedzot pakalpojumus, rodas savā starpā, tostarp to vadītājiem un darbiniekiem, vai jebkuru personu, kas ir ar viņiem tieši vai netieši saistīta ar kontroli, un to klientiem vai starp vienu klientu un citu klientu. Noteikumi par ārpakalpojumiem un klientu aktīvu glabāšanu ir izklāstīti 8. un 9. pantā.

III nodaļā ir izklāstīti noteikumi par pilnvarošanu un pastāvīgas uzraudzības prasības. Konkrētāk, 10. pantā ir paredzēta prasība par pilnvarošanu un noteikti pilnvarošanas nosacījumi kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzējiem. Kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzējiem jo īpaši jāatbilst vairākiem kritērijiem, lai EVTI tos pilnvarotu. 10. pantā ir noteiktas arī procedūras atļaujas piešķiršanai un atļaujas pieteikuma noraidīšanai. 11. pantā ir noteikts, ka EVTI izveido publiski pieejamu un atjauninātu reģistru par visiem kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzējiem. 12. pantā noteikts, ka kolektīvās finansēšanas pakalpojumi jāsniedz EVTI uzraudzībā. 13. pantā izklāstīti noteikumi par atļaujas atsaukšanu.

IV nodaļā izklāstīti noteikumi par ieguldītāju aizsardzību un pārredzamību. Saskaņā ar 14. pantu visai informācijai, tostarp tirgvedības paziņojumiem, ko kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzēji sniedz klientiem, ir jābūt pilnīgai, skaidrai un pareizai. 15. pantā izklāstīts potenciālā klienta piemērotības sākotnējais novērtējums un noteikts, ka platformas piedāvā ieguldītājiem iespēju simulēt to spēju segt zaudējumus. 16. pantā precizēta ieguldījumu pamatinformācijas lapas sīkāka informācija un saturs, kā arī forma un citas prasības. 17. un 18. pants attiecīgi attiecas uz ziņojumdēli un ieguldītāja tiesībām piekļūt ierakstiem.

V nodaļā izklāstīti noteikumi par tirgvedības paziņojumiem. Konkrētāk, 19. pantā ir iekļautas sīki izstrādātas prasības tirgvedības paziņojumiem, un 20. pants nosaka, ka valstu kompetentās iestādes savās tīmekļa vietnēs publicē un uztur valstu normatīvos un administratīvos aktus, kas piemērojami kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzēju tirgvedības paziņojumiem.

VI nodaļā ir paredzēti sīki izstrādāti noteikumi par EVTI pilnvarām un kompetencēm, juridisko konfidencialitāti (21. pants), informācijas pieprasījumu (22. pants), vispārēju izmeklēšanu (23. pants), pārbaudēm uz vietas (24. pants), informācijas apmaiņu (25. pants), dienesta noslēpumu (26. pants), EVTI veiktiem uzraudzības pasākumiem (27. pants), kā arī administratīviem sodiem un citiem pasākumiem, jo īpaši naudas sodiem (28. pants), periodiskiem soda maksājumiem (29. pants), informācijas atklāšanu par naudas sodiem, to būtību un izpildi (30. pants) un attiecīgie procesuālie noteikumi par uzraudzības pasākumu veikšanu un naudas sodu piemērošanu (31. pants).

32. un 33. pantā noteiktas prasības attiecīgi par attiecīgo personu uzklausīšanu un Tiesas neierobežoto jurisdikciju par EVTI lēmumiem. Saskaņā ar 34. pantu EVTI vajadzētu būt iespējai iekasēt maksas no kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzējiem saskaņā ar šo regulu un deleģētajiem aktiem, ko pieņem saskaņā ar šo regulu. 35. pantā izklāstīta iespēja EVTI deleģēt konkrētus uzraudzības uzdevumus dalībvalstu kompetentajām iestādēm saskaņā ar EVTI pamatnostādnēm.

Kolektīvā finansēšana kā jebkurš cits finanšu pakalpojums var tikt pakļauta nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas praksei. Tāpēc regulā ir paredzēti atbilstīgi aizsardzības pasākumi, lai samazinātu riskus, ka šāda prakse tiek īstenota. 9. pantā jo īpaši paredzēts, ka maksājumiem par kolektīvās finansēšanas darījumiem jānotiek ar tādu subjektu starpniecību, kas ir pilnvaroti saskaņā ar Maksājumu pakalpojumu direktīvu, un tādējādi uz tiem attiecas 4. Direktīva par nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanu neatkarīgi no tā, vai maksājumu veic platforma pati vai trešā persona. 9. pantā arī noteikts, ka kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzējiem ir jānodrošina, ka projektu īpašnieki piekrīt, ka kolektīvās finansēšanas piedāvājumu finansējums vai maksājums tiek veikts tikai ar tāda subjekta starpniecību, kas ir pilnvarots saskaņā ar Maksājumu pakalpojumu direktīvu. Ar 10. pantu tiek ieviestas prasības par vadītāju “labu reputāciju”, kas ietver to, ka sodāmības reģistrā nav ziņu saskaņā ar nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas tiesību aktiem. 13. pantā noteikts, ka valstu kompetentās iestādes, tostarp valstu kompetentās iestādes, kas izraudzītas saskaņā ar Direktīvas (ES) 2015/849 noteikumiem, paziņo EVTI par jebkuru jautājumu, kas ir nozīmīgs saskaņā ar Nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas direktīvu un ietver kolektīvās finansēšanas platformu. EVTI pēc tam var atsaukt licenci, pamatojoties uz šo informāciju. 38. pantā ir noteikts, ka, lai papildus nodrošinātu finanšu stabilitāti, novēršot riskus, kas saistīti ar nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju un terorisma finansēšanu, Komisijai būtu jānovērtē nepieciešamība un samērīgums noteikt kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzējiem pienākumus par atbilstību valsts noteikumiem, ar kuriem īsteno Direktīvu (ES) 2015/849 attiecībā uz nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju vai terorisma finansēšanu, un pievienot šādus kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzējus atbildīgo subjektu sarakstam Direktīvas (ES) 2015/849 nolūkā.

Deleģēšanas īstenošana ar mērķi pieņemt Komisijas deleģētos aktus aprakstīta VII nodaļā. Regulas priekšlikumā ir iekļauti pilnvarojumi Komisijai pieņemt deleģētus aktus, kuros precizēti konkrēti aspekti, prasības un kārtība, kā izklāstīts šajā regulā.

2018/0048 (COD)

Priekšlikums

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA

par Eiropas kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzējiem (EKFPS) uzņēmumiem

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 114. pantu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

pēc leģislatīvā akta projekta nosūtīšanas valstu parlamentiem,

ņemot vērā Eiropas Centrālās bankas atzinumu 5 ,

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu 6 ,

saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru,

tā kā:

(1)Kolektīvā finansēšana ir arvien vairāk izplatīts alternatīva finansējuma veids maziem un vidējiem uzņēmumiem (MVU) uzņēmumu izaugsmes agrīnā posmā, kas parasti paļaujas uz nelieliem ieguldījumiem. Kolektīvā finansēšana ir jauna veida starpniecība, kad kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzējs sadarbojas ar klientiem, izmantojot digitālu platformu, pats neuzņemoties risku, lai atrastu potenciālos ieguldītājus tiem uzņēmumiem, kas meklē finansējumu, neatkarīgi no tā, vai finansējums noved pie aizdevuma līguma, pašu kapitāla daļas vai citas pārvedamā vērtspapīrā balstītas daļas. Tāpēc ir lietderīgi šīs regulas darbības jomā ietvert aizdevumos balstītu kolektīvo finansēšanu un ieguldījumos balstītu kolektīvo finansēšanu, jo tās ir līdzīgas uzņēmumu finansēšanas alternatīvas.

(2)Finansējuma iegūšana ir sarežģīta maziem un topošiem uzņēmumiem, it īpaši, kad tie no dibināšanas posma pāriet paplašināšanās posmā. Kolektīvā finansēšana var palīdzēt nodrošināt finansējuma pieejamību šādiem uzņēmumiem un tādējādi pabeigt kapitāla tirgu savienības (KTS) izveidi. Finansējuma pieejamības trūkums šādiem uzņēmumiem rada problēmu pat tajās dalībvalstīs, kurās banku finansējuma pieejamība finanšu krīzes laikā saglabājās stabila. Kolektīvā finansēšana ir kļuvusi par ierastu praksi projekta vai pasākuma finansēšanai, ko parasti veic liels skaits cilvēku vai organizāciju, izmantojot tiešsaistes platformas, kurās iedzīvotāji, organizācijas un uzņēmumi, tostarp jaunuzņēmumi, piesaista relatīvi nelielas naudas summas.

(3)Kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniegšana parasti balstās uz trīs veidu dalībniekiem: projekta īpašnieku, kas ierosina finansējamo projektu, ieguldītājiem, kuri finansē ierosināto projektu, parasti ar ierobežotiem ieguldījumiem, un starpniekorganizāciju pakalpojumu sniedzēja veidā, kas saved kopā projekta īpašniekus un ieguldītājus, izmantojot tiešsaistes platformu.

(4)Papildus finansējuma alternatīva avota, tostarp riska kapitāla, nodrošināšanai kolektīvā finansēšana uzņēmumiem var piedāvāt citus ieguvumus. Tā var sniegt koncepcijas un idejas apstiprinājumu projekta īpašniekam, nodrošināt piekļuvi lielam skaitam cilvēku, kas uzņēmējam sniedz ieskatus un informāciju, un var būt tirgvedības instruments, ja kolektīvās finansēšanas kampaņa ir veiksmīga.

(5)Vairākas dalībvalstis jau ir ieviesušas iekšzemes pasūtītus režīmus kolektīvai finansēšanai. Minētie režīmi ir pielāgoti vietējo tirgu un ieguldītāju īpatnībām un vajadzībām. Rezultātā spēkā esošie valstu noteikumi atšķiras attiecībā uz kolektīvās finansēšanas platformu darbības nosacījumiem, atļauto darbību jomu un licencēšanas prasībām.

(6)Atšķirības starp spēkā esošajiem valstu noteikumiem ir tādas, ka kavē kolektīvās finansēšanas pakalpojumu pārrobežu sniegšanu un tādējādi tieši ietekmē šādu pakalpojumu iekšējā tirgus darbību. Jo īpaši tas, ka tiesiskais regulējums ir sadrumstalots pa valstu robežām, rada juridiskās atbilstības ievērojamas izmaksas privātiem ieguldītājiem, kuri bieži saskaras ar grūtībām, kas ir nesamērīgas ar to ieguldījuma apmēru, lai noskaidrotu noteikumus, kuri ir piemērojami pārrobežu kolektīvās finansēšanas pakalpojumiem. Tāpēc šādi ieguldītāji bieži atturas no pārrobežu ieguldījumiem ar kolektīvās finansēšanas platformu starpniecību. Šo pašu iemeslu dēļ kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzēji, kas vada šādas platformas, atturas no savu pakalpojumu piedāvāšanas citā dalībvalstī, kas nav dalībvalsts, kurā tie veic uzņēmējdarbību. Rezultātā kolektīvās finansēšanas darbības līdz šim lielākoties ir palikušas valsts mērogā, kaitējot Savienības mēroga kolektīvās finansēšanas tirgum, tādējādi liedzot uzņēmumiem piekļuvi kolektīvās finansēšanas pakalpojumiem.

(7)Tāpēc, lai veicinātu pārrobežu kolektīvās finansēšanas darbības un sekmētu brīvības izmantošanu sniegt un saņemt šādus pakalpojumus iekšējā tirgū kolektīvās finansēšanas sniedzējiem, ir jānovērš esošie šķēršļi, kas kavē kolektīvās finansēšanas pakalpojumu iekšējā tirgus pienācīgu darbību. Vienota noteikumu kopuma paredzēšana par kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniegšanu, piešķirot kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzējiem iespēju pieteikties vienotai Savienības mēroga atļaujai to darbības veikšanai saskaņā ar minētajiem noteikumiem, ir piemērots pirmais solis, lai veicinātu pārrobežu kolektīvās finansēšanas darbības un tādējādi uzlabotu vienotā tirgus darbību.

(8)Novēršot šķēršļus kolektīvās finansēšanas pakalpojumu iekšējā tirgus darbībai, šīs regulas mērķis ir veicināt pārrobežu uzņēmējdarbības finansēšanu. Tāpēc kolektīvās finansēšanas pakalpojumiem saistībā ar aizdevumiem patērētājiem, kā definēts Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2008/48/EK 7 3. panta a) punktā, nebūtu jāietilpst šīs regulas darbības jomā.

(9)Lai izvairītos no tā, ka uz vienu un to pašu darbību attiecas dažādas atļaujas Savienībā, kolektīvās finansēšanas pakalpojums, ko sniedz personas, kuras ir pilnvarotas saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2014/65/ES 8 , vai ko sniedz saskaņā ar valsts tiesību aktiem, būtu jāizslēdz no šīs regulas darbības jomas.

(10)Attiecībā uz aizdevumos balstītu kolektīvo finansēšanu aizdevumu piešķiršanas atvieglošana, tostarp tādi pakalpojumi kā kolektīvās finansēšanas piedāvājumu sniegšana klientiem vai projekta īpašnieku kredītspējas novērtēšana, būtu jāpielāgo dažādiem uzņēmējdarbības modeļiem, kas ļauj noslēgt aizdevuma līgumu, izmantojot kolektīvās finansēšanas platformu, starp vienu vai vairākiem klientiem un vienu vai vairākiem projekta īpašniekiem.

(11)Attiecībā uz ieguldījumos balstītu kolektīvo finansēšanu vērtspapīra pārvedamība ir svarīgs aizsardzības pasākums ieguldītājiem, lai varētu izstāties no ieguldījuma, jo tas sniedz viņiem juridisku iespēju atsavināt savu līdzdalību kapitāla tirgos. Tāpēc šī regula attiecas tikai uz ieguldījumos balstītas kolektīvās finansēšanas pakalpojumiem un atļauj ieguldījumos balstītas kolektīvās finansēšanas pakalpojumus saistībā ar pārvedamiem vērtspapīriem. Tomēr finanšu instrumenti, kas nav pārvedami vērtspapīri, būtu jāizslēdz no šīs regulas darbības jomas, jo minētie vērtspapīri rada riskus ieguldītājiem, kurus nevar pienācīgi pārvaldīt šī tiesiskā regulējuma ietvaros.

(12)Ņemot vērā riskus saistībā ar kolektīvās finansēšanas ieguldījumiem, ieguldītāju efektīvas aizsardzības interesēs ir lietderīgi noteikt robežvērtību maksimālai atlīdzībai par katru kolektīvās finansēšanas piedāvājumu. Minētā robežvērtība būtu jānosaka EUR 1 000 000 apmērā, jo minētā robežvērtība atbilst robežvērtībai, kas Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) 2017/1129 9 noteikta tāda prospekta obligātai sagatavošanai un apstiprināšanai, kas pārsniedz minēto robežvērtību.

(13)Lai nepieļautu regulējuma arbitrāžu un nodrošinātu kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzēju efektīvu uzraudzību, kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzējiem būtu jāaizliedz pieņemt noguldījumus vai citus atmaksājamus līdzekļus no iedzīvotājiem, ja vien tie nav pilnvaroti kā kredītiestāde saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2013/36/ES 10 8. pantu.

(14)Lai sasniegtu minēto mērķi, kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzējiem būtu jādod iespēja pieteikties vienotai Savienības mēroga atļaujai un veikt savu darbību saskaņā ar minētajām vienotajām prasībām. Tomēr, lai saglabātu tikai valstu tirgiem paredzētu kolektīvās finansēšanas piedāvājumu plašo pieejamību, ja kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzēji izvēlas sniegt savus pakalpojumus saskaņā ar piemērojamajiem valstu tiesību aktiem, tiem vajadzētu būt iespējai to darīt. Tādēļ šajā regulā noteiktajām vienotajām prasībām vajadzētu būt fakultatīvām un tāpēc neattiekties uz šādiem kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzējiem, kas izvēlas joprojām darboties tikai valsts mērogā.

(15)Lai saglabātu ieguldītāju aizsardzības augstu standartu, samazinātu riskus saistībā ar kolektīvo finansēšanu un nodrošinātu taisnīgu attieksmi pret visiem klientiem, kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzējiem būtu jāievieš politika, kas paredzēta, lai nodrošinātu, ka projekti tiek atlasīti profesionālā, taisnīgā un pārredzamā veidā un ka kolektīvās finansēšanas pakalpojumi tiek sniegti tādā pašā veidā.

(16)Lai uzlabotu pakalpojumu klientiem, kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzējiem vajadzētu būt iespējai izmantot rīcības brīvību klientu vārdā attiecībā uz klientu rīkojumu parametriem, ar noteikumu, ka tie veic visus vajadzīgos pasākumus, lai iegūtu vislabāko iespējamo rezultātu klientiem, un ka tie atklāj rīcības brīvības precīzo metodi un parametrus. Lai nodrošinātu, ka potenciāliem ieguldītājiem tiek neitrāli piedāvātas ieguldījumu iespējas, kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzējiem nebūtu jāmaksā vai jāpieņem atlīdzība, atlaide vai nemonetārs labums par ieguldītāju rīkojumu novirzīšanu konkrētam piedāvājumam savā platformā vai konkrētam piedāvājumam trešās personas platformā.

(17)Šīs regulas mērķis ir atvieglot tiešu ieguldījumu un izvairīties no regulējuma arbitrāžas iespējām finanšu starpniekiem, kas tiek regulēti saskaņā ar citiem Savienības tiesību aktiem, jo īpaši Savienības noteikumiem par aktīvu pārvaldītājiem. Tāpēc juridisko struktūru, tostarp īpašam nolūkam dibinātu sabiedrību, izmantošana, lai būtu par starpniekiem starp kolektīvās finansēšanas projektu un ieguldītājiem, būtu stingri jāreglamentē un jāatļauj tikai tad, ja tas ir pamatots.

(18)Lai pienācīgi pārvaldītu risku un novērstu jebkādu interešu konfliktu, ir svarīgi nodrošināt efektīvu pārvaldības sistēmu. Tāpēc kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzējiem vajadzētu būt pārvaldības pasākumiem, kas nodrošina efektīvu un piesardzīgu vadību, un to vadībai vajadzētu būt ar labu reputāciju un pietiekamām zināšanām un pieredzi. Kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzējiem būtu arī jāizveido procedūras, lai saņemtu un izskatītu klientu sūdzības.

(19)Kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzējiem būtu jādarbojas kā neitrāliem starpniekiem starp klientiem kolektīvās finansēšanas platformā. Lai novērstu interešu konfliktus, būtu jānosaka konkrētas prasības kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzējiem, vadītājiem un darbiniekiem vai jebkurai personai, kas tos tieši vai netieši kontrolē. Kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzēji jo īpaši būtu jāattur no jebkādas finansiālas līdzdalības kolektīvās finansēšanas piedāvājumos kolektīvās finansēšanas platformās. Turklāt kapitāldaļu turētājiem, kas tur 20 % vai vairāk pamatkapitāla vai balsstiesību, vadītājiem un darbiniekiem vai jebkurai personai, kura tieši vai netieši kontrolē kolektīvās finansēšanas platformas, nebūtu jārīkojas kā klientiem attiecībā uz minētajā kolektīvās finansēšanas platformā piedāvātajiem kolektīvās finansēšanas pakalpojumiem.

(20)Kolektīvās finansēšanas pakalpojumu efektīvas un netraucētas sniegšanas interesēs kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzējiem būtu jāatļauj jebkuru operatīvo funkciju pilnībā vai daļēji uzticēt pakalpojumu sniedzējiem ar noteikumu, ka ārpakalpojums būtiski nemazina kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzēju iekšējās kontroles kvalitāti un efektīvu uzraudzību. Tomēr kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzējiem joprojām vajadzētu būt pilnībā atbildīgiem par atbilstību šai regulai.

(21)Klientu līdzekļu turēšanai un maksājumu pakalpojumu sniegšanai ir nepieciešama atļauja kā maksājumu pakalpojumu sniedzējam saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu (ES) 2015/2366 11 . Minēto obligāto pilnvarošanas prasību nevar izpildīt, iegūstot atļauju kā kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzējam. Tāpēc ir lietderīgi precizēt, ka gadījumā, ja kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzējs sniedz šādus maksājumu pakalpojumus saistībā ar kolektīvās finansēšanas pakalpojumiem, tam ir jābūt pilnvarotam arī kā maksājumu iestādei saskaņā ar Direktīvu (ES) 2015/2366. Lai nodrošinātu šādu darbību pienācīgu uzraudzību, Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestāde (EVTI) būtu jāinformē par to, vai kolektvās finansēšanas pakalpojumu sniedzējs pats plāno sniegt maksājumu pakalpojumus ar atbilstīgu atļauju, vai šādiem pakalpojumiem tiks izmantoti pilnvarotas trešās personas ārpakalpojumi.

(22)Pārrobežu kolektīvās finansēšanas pakalpojumu izaugsmei un netraucētai darbībai ir nepieciešams pietiekams mērogs un sabiedrības uzticēšanās šiem pakalpojumiem. Tāpēc ir jānosaka vienotas, samērīgas un tieši piemērojamas prasības attiecībā uz licencēšanu un vienotu uzraudzības punktu.

(23)Ieguldītāju uzticēšanās augsts līmenis veicina kolektīvās finansēšanas pakalpojumu izaugsmi. Tāpēc prasībām attiecībā uz kolektīvās finansēšanas pakalpojumiem būtu jāatvieglo šo pakalpojumu pārrobežu sniegšana, jāsamazina operacionālie riski un jānodrošina augsta līmeņa pārredzamība un ieguldītāju aizsardzība.

(24)Kolektīvās finansēšanas pakalpojumi var tikt pakļauti nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un teroristu finansēšanas riskiem, kā uzsvērts Komisijas ziņojumā par novērtējumu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas riskiem, kuri skar iekšējo tirgu un attiecas uz pārrobežu darbībām 12 . Tādēļ būtu jāparedz aizsardzības pasākumi, izpildot nosacījumus pilnvarošanai, novērtējot vadības labo reputāciju, sniedzot maksājumu pakalpojumus tikai ar tādu licencētu subjektu starpniecību, uz kuriem attiecas prasības par nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un teroristu finansēšanas novēršanu. Lai papildus nodrošinātu finanšu stabilitāti, novēršot riskus, kas saistīti ar nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju un terorisma finansēšanu, Komisijai būtu jānovērtē nepieciešamība un samērīgums noteikt kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzējiem pienākumus par atbilstību valsts noteikumiem, ar kuriem īsteno Direktīvu (ES) 2015/849 attiecībā uz nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju vai terorisma finansēšanu, un pievienot šādus kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzējus atbildīgo subjektu sarakstam Direktīvas (ES) 2015/849 nolūkā.

(25)Lai kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzējiem dotu iespēju darboties pārrobežu mērogā, neizvirzot tiem atšķirīgus noteikumus un tādējādi ieguldītājiem no dažādām dalībvalstīm atvieglojot projektu finansēšanu visā Savienībā, dalībvalstis nedrīkstētu noteikt papildu prasības kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzējiem, ko pilnvarojusi EVTI.

(26)Pilnvarošanas procesam vajadzētu dot EVTI iespēju saņemt informāciju par pakalpojumiem, ko potenciālie kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzēji plāno sniegt, novērtēt to vadības kvalitāti un novērtēt iekšējo organizāciju un procedūras, ko potenciālie kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzēji izveidojuši, lai nodrošinātu atbilstību šajā regulā noteiktajām prasībām.

(27)Lai privātiem ieguldītājiem atvieglotu kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniegšanas pārredzamību, EVTI būtu jāizveido publisks un atjaunināts reģistrs par visiem kolektīvās finansēšanas pakalpojumiem Savienībā saskaņā ar šo regulu.

(28)Atļauja būtu jāatsauc, ja vairs nav izpildīti izsniegšanas nosacījumi. EVTI jo īpaši vajadzētu būt iespējai novērtēt, vai ir ietekmēta vadības labā reputācija, vai bijusi iekšējo procedūru un sistēmu būtiska nepilnība. Lai EVTI varētu novērtēt, vai būtu jāatsauc atļauja kā kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzējam, valstu kompetentajām iestādēm būtu jāinformē EVTI, ja kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzējs vai trešā persona, kas rīkojas tā vārdā, ir zaudējis atļauju kā maksājumu iestāde vai ir konstatēts, ka tas ir pārkāpis Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu (ES) 2015/849 13 .

(29)Lai potenciālajiem ieguldītājiem būtu skaidra izpratne par kolektīvās finansēšanas pakalpojumu raksturu, riskiem, izmaksām un maksām, kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzējiem būtu jāsniedz klientiem atbilstīga informācija.

(30)Ieguldījumi produktos, kurus tirgo kolektīvās finansēšanas platformās, nav salīdzināmi ar tradicionālajiem ieguldījumu produktiem vai uzkrājumu produktiem, un tie nebūtu jātirgo kā tādi. Tomēr, lai nodrošinātu, ka potenciālie ieguldītāji izprot ar kolektīvās finansēšanas ieguldījumiem saistītā riska līmeni, kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzējiem būtu jāveic potenciālo ieguldītāju iesaistes zināšanu pārbaude, lai noskaidrotu viņu zināšanas par ieguldījumu. Kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzējiem būtu skaidri jābrīdina potenciālie ieguldītāji, kad tiek uzskatīts, ka kolektīvās finansēšanas pakalpojumi viņiem nav piemēroti.

(31)Lai ieguldītajiem dotu iespēju pieņemt uz informāciju balstītu lēmumu par ieguldījumu, kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzējiem būtu jāsniedz potenciālajiem ieguldītājiem ieguldījumu pamatinformācijas lapa. Ieguldījumu pamatinformācijas lapai būtu jābrīdina potenciālie ieguldītāji, ka ieguldījumu vide, kurā tie iesaistījušies, ir saistīta ar riskiem un tai nav nedz noguldījumu kompensācijas shēmas, nedz ieguldītāju kompensācijas garantiju.

(32)Ieguldījumu pamatinformācijas lapā būtu jāņem vērā arī specifiskās īpašības un riski, kas saistīti ar agrīnā posmā esošiem uzņēmumiem, un jākoncentrējas uz būtisko informāciju par projekta īpašniekiem, ieguldītāju tiesībām un maksām un piedāvāto vērtspapīru veidu un aizdevuma līgumiem. Tā kā attiecīgajam projekta īpašniekam ir vislabākās iespējas sniegt minēto informāciju, minētajam projekta īpašniekam būtu jāsagatavo ieguldījumu pamatinformācijas lapa. Tomēr, tā kā kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzēji ir atbildīgi par savu potenciālo ieguldītāju informēšanu, tiem būtu jānodrošina, ka ieguldījumu pamatinformācijas lapa ir pilnīga.

(33)Lai jaunuzņēmumiem un MVU nodrošinātu netraucētu un ātru piekļuvi kapitāla tirgiem, samazinātu to finansēšanas izmaksas un izvairītos no kavējumiem un izmaksām kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzējiem, kompetentajai iestādei nebūtu jāapstiprina ieguldījumu pamatinformācijas dokuments.

(34)Lai izvairītos no nevajadzīgām izmaksām un administratīvā sloga kolektīvās finansēšanas pakalpojumu pārrobežu sniegšanā, uz tirgvedības paziņojumiem nebūtu jāattiecina tulkošanas prasības, ja tie tiek sniegti valodā, ko parasti izmanto finanšu jomā.

(35)Kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzējiem nevajadzētu būt iespējai nodrošināt pirkšanas un pārdošanas intereses diskrecionāru vai nediskrecionāru saskaņošanu, jo minētajai darbībai ir vajadzīga atļauja kā ieguldījumu brokeru sabiedrībai saskaņā ar Direktīvas 2014/65/ES 5. pantu vai kā regulētam tirgum saskaņā ar minētās direktīvas 44. pantu. Kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzējiem pārredzamības un informācijas plūsmas interesēs vajadzētu būt iespējai atļaut ieguldītājiem, kuri ir veikuši ieguldījumus, izmantojot viņu platformu, sazināties un veikt savstarpējus darījumus savās platformās attiecībā uz ieguldījumiem, kas sākotnēji veikti viņu platformā. Tomēr kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzējam būtu jāinformē savi klienti, ka tie nevada tirdzniecības sistēmu un ka jebkura pirkšanas un pārdošanas darbība to platformās ir pēc klienta ieskatiem un uz klienta atbildību.

(36)Lai veicinātu pārredzamību un nodrošinātu pienācīgu dokumentāciju par saziņu ar klientu, kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzējiem būtu jāglabā visa attiecīgā uzskaite saistībā ar viņu pakalpojumiem un darījumiem.

(37)Lai nodrošinātu taisnīgu un nediskriminējošu attieksmi pret ieguldītājiem, kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzējiem, kuri reklamē savus pakalpojumus, izmantojot tirgvedības paziņojumus, nebūtu jāizturas labvēlīgāk pret konkrētu projektu, to izceļot no citiem projektiem, kas piedāvāti to platformā. Tāpēc atklātiem vai plānotiem projektiem nebūtu jāfigurē kolektīvās finansēšanas platformas tirgvedības paziņojumos. Tomēr kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzējiem nedrīkstētu liegt minēt veiksmīgi noslēgtus piedāvājumus, kuros ieguldījumi, izmantojot platformu, vairs nav iespējami.

(38)Lai nodrošinātu lielāku juridisko noteiktību kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzējiem, kuri darbojas visā Savienībā, un lai nodrošinātu vieglāku piekļuvi tirgum, pilnīga informācija par normatīvajiem un administratīvajiem aktiem, kas piemērojami dalībvalstīs, un to kopsavilkumi, kas konkrēti reglamentē kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzēju tirgvedības paziņojumus, būtu jāpublicē elektroniski tādā valodā, ko parasti lieto starptautisko finanšu jomā. Šajā nolūkā kompetentajām iestādēm un EVTI būtu jāuztur centrālas datubāzes.

(39)Lai veidotu labāku izpratni par pastāvošo regulējuma atšķirību apmēru starp dalībvalstīm attiecībā uz prasībām, kas piemērojamas tirgvedības paziņojumiem, kompetentajām iestādēm katru gadu būtu jāsniedz EVTI detalizēts ziņojums par savām izpildes darbībām šajā jomā.

(40)Ir svarīgi, lai lietderīgi un efektīvi tiktu nodrošināta atbilstība prasībām par pilnvarošanu un kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniegšanu saskaņā ar šo regulu. Tāpēc EVTI būtu jāpiešķir kompetences izdot atļauju un īstenot uzraudzību. Lai EVTI varētu pildīt minētās uzraudzības pilnvaras, tai būtu jāpiešķir pilnvaras pieprasīt informāciju, veikt vispārējas izmeklēšanas un pārbaudes uz vietas, izdot publiskus paziņojumus un brīdinājumus un piemērot sankcijas. EVTI būtu jāizmanto uzraudzības un sankciju piemērošanas kompetences samērīgā veidā.

(41)Minēto kompetenču piešķiršana EVTI nodrošina efektīvāku un centralizēti pārvaldītu pilnvarošanu un uzraudzību, tādējādi panākot apjomradītus ietaupījumus. Šāds centrāls uzraudzības režīms ir noderīgs tirgus dalībniekiem lielākas pārredzamības, ieguldītāju aizsardzības un tirgus efektivitātes ziņā.

(42)EVTI būtu jāiekasē maksas par tieši uzraudzītiem subjektiem, lai segtu savas izmaksas, tostarp pieskaitāmās izmaksas. Maksas līmenim vajadzētu būt samērīgam ar tieši uzraudzītā subjekta lielumu, ņemot vērā kolektīvās finansēšanas nozares attīstības agrīno posmu.

(43)Tā kā šīs regulas mērķus, proti, novērst tā tiesiskā regulējuma sadrumstalotību, kas piemērojams kolektīvās finansēšanas pakalpojumiem, lai nodrošinātu šādu pakalpojumu iekšējā tirgus pienācīgu darbību, vienlaikus uzlabojot ieguldītāju aizsardzību, kā arī tirgus efektivitāti un veicinot kapitāla tirgu savienības izveidi, dalībvalstis nevar pietiekami sasniegt, bet tos var labāk sasniegt Savienības līmenī, Savienība var pieņemt pasākumus saskaņā ar subsidiaritātes principu, kā noteikts Līguma par Eiropas Savienību 5. pantā. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā regulā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi minēto mērķu sasniegšanai.

(44)Šīs regulas piemērošana būtu jāatliek, lai to saskaņotu ar tādu valsts noteikumu piemērošanu, ar kuriem transponē Direktīvu XXX/XXXX/ES (Eiropas Parlamenta un Padomes (..) Direktīva (ES).../...), ar kuru kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzējus, uz kuriem attiecas šīs regulas darbības joma, atbrīvo no Direktīvas 2014/65/ES piemērošanas.

(45)Šī regula atbilst Eiropas Savienības Pamattiesību hartā atzītajām pamattiesībām un principiem. Tādēļ šī regula būtu jāinterpretē un jāpiemēro saskaņā ar minētajām tiesībām un principiem.

(46)Notika apspriešanās ar Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītāju saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 45/2001 28. panta 2. punktu 14 ,

IR PIEŅĒMUŠI ŠO REGULU.

I nodaļa
Priekšmets, darbības joma un definīcijas

1. pants
Priekšmets

Šajā regulā ir noteiktas vienotas prasības attiecībā uz:

(a)kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzēju darbību un organizāciju;

(b)kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzēju pilnvarošanu un uzraudzību;

(c)pārredzamību un tirgvedības paziņojumiem saistībā ar kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniegšanu Savienībā.

2. pants
Darbības joma

1.Šī regula attiecas uz juridiskām personām, kas vēlas saņemt atļauju saskaņā ar 10. pantu, un uz kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzējiem, kuri pilnvaroti saskaņā ar minēto pantu, saistībā ar kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniegšanu.

2.Šo regulu nepiemēro:

(a)kolektīvās finansēšanas pakalpojumiem, kas tiek sniegti projektu īpašniekiem, kuri ir patērētāji, kā definēts Direktīvas 2008/48/EK 3. panta a) punktā;

(b)kolektīvās finansēšanas pakalpojumiem, ko sniedz fiziskas vai juridiskas personas, kuras ir pilnvarotas kā ieguldījumu brokeru sabiedrība saskaņā ar Direktīvas 2014/65/ES 7. pantu;

(c)kolektīvās finansēšanas pakalpojumiem, ko sniedz fiziskas vai juridiskas personas saskaņā ar valsts tiesību aktiem;

(d)kolektīvās finansēšanas piedāvājumiem ar atlīdzību, kura pārsniedz EUR 1 000 000 vienam kolektīvās finansēšanas piedāvājumam un kuru aprēķina 12 mēnešu laikposmā attiecībā uz konkrētu kolektīvās finansēšanas projektu.

3. pants
Definīcijas

1.Šajā regulā piemēro šādas definīcijas:

(a)“kolektīvās finansēšanas pakalpojums” ir ieguldītāju un projektu īpašnieku uzņēmējdarbības finansēšanas interešu saskaņošana, izmantojot kolektīvās finansēšanas platformu, un to veido:

i)aizdevumu piešķiršanas veicināšana;

ii)projektu īpašnieku emitētu pārvedamu vērtspapīru izvietošana, neuzņemoties stingri noteiktas saistības, kā minēts Direktīvas 2014/65/ES I pielikuma A iedaļas 7) punktā, un klientu rīkojumu pieņemšana un nosūtīšana, kā minēts Direktīvas 2014/65 I pielikuma A iedaļas 1) punktā, attiecībā uz minētajiem pārvedamiem vērtspapīriem;

(b)“kolektīvās finansēšanas platforma” ir elektroniska informācijas sistēma, ko vada vai pārvalda kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzējs;

(c)“kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzējs” ir juridiska persona, kurš sniedz kolektīvās finansēšanas pakalpojumus un kuru minētajam mērķim ir pilnvarojusi Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestāde (EVTI) saskaņā ar šīs regulas 11. pantu;

(d)“kolektīvās finansēšanas piedāvājums” ir jebkurš kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzēju paziņojums, kas satur informāciju, kura ļauj potenciālajiem ieguldītājiem pieņemt lēmumu pēc būtības par iesaistīšanos kolektīvās finansēšanas darījumā;

(e)“klients” ir jebkurš potenciāls vai faktisks ieguldītājs vai projekta īpašnieks, kuram kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzējs sniedz vai var sniegt kolektīvās finansēšanas pakalpojumus;

(f)“projekta īpašnieks” ir jebkura persona, kas vēlas finansēt kolektīvās finansēšanas projektu, izmantojot kolektīvās finansēšanas platformu;

(g)“ieguldītājs” ir jebkura persona, kura, izmantojot kolektīvās finansēšanas platformu, piešķir aizdevumus vai iegādājas pārvedamus vērtspapīrus;

(h)“kolektīvās finansēšanas projekts” ir uzņēmējdarbība vai uzņēmējdarbības, kuras projekta īpašnieks finansē vai vēlas finansēt, izmantojot kolektīvās finansēšanas piedāvājumu;

(i)“pārvedami vērtspapīri” ir pārvedami vērtspapīri, kā definēts Direktīvas 2014/65/ES 4. panta 1. punkta 44) apakšpunktā;

(j)“tirgvedības paziņojumi” ir kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzēja jebkura informācija vai paziņojums potenciālajam ieguldītājam vai potenciālajam projekta īpašniekam par kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzēja pakalpojumiem, izņemot informāciju, kas sniedzama ieguldītājiem saskaņā ar šo regulu;

(k)“pastāvīgs informācijas nesējs” ir instruments, kas ļauj uzglabāt informāciju tā, lai tā būtu pieejama turpmākai atsaucei un tādu laikposmu, kurš atbilst informācijas mērķiem, un kas ļauj neizmainītā veidā atveidot uzglabāto informāciju;

(l)“īpašam nolūkam dibināta sabiedrība” jeb “SPV” ir subjekti, kuru vienīgais mērķis ir veikt vērtspapīrošanu Eiropas Centrālās bankas Regulas (ES) Nr. 1075/2013 15 1. panta 2. punkta nozīmē.

2.Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 38. pantu, lai precizētu 1. punktā noteikto definīciju papildu tehniskos elementus, ar mērķi ņemt vērā norises tirgū, tehnoloģisko attīstību un pieredzi, kas gūta kolektīvās finansēšanas platformu darbībā un kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniegšanā.

II nodaļa
Kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniegšana un kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzēju organizatoriskās un darbības prasības

4. pants
Kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniegšana

1.Kolektīvās finansēšanas pakalpojumus sniedz tikai juridiskas personas, kuras faktiski un stabili veic uzņēmējdarbību kādā Savienības dalībvalstī un kuras ir pilnvarotas kā kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzēji saskaņā ar šīs regulas 11. pantu.

2.Kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzēji rīkojas godīgi, taisnīgi un profesionāli atbilstoši savu klientu un potenciālo klientu labākajām interesēm.

3.Kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzēji nemaksā vai nepieņem atlīdzību, atlaidi vai nemonetāru labumu par ieguldītāju rīkojumu novirzīšanu konkrētam kolektīvās finansēšanas piedāvājumam savā platformā vai konkrētam kolektīvās finansēšanas piedāvājumam trešās personas platformā.

4.Kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzēji var izmantot rīcības brīvību klientu vārdā attiecībā uz klientu rīkojumu parametriem, un tādā gadījumā tie atklāj klientiem minētās rīcības brīvības precīzu metodi un parametrus, un veic visus vajadzīgos pasākumus, lai panāktu labāko iespējamo rezultātu klientiem.

5.Attiecībā uz īpašam nolūkam dibinātu sabiedrību izmantošanu, lai sniegtu kolektīvās finansēšanas pakalpojumus, kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzējiem ir tiesības nodot īpašam nolūkam dibinātajai sabiedrībai tikai vienu aktīvu, lai ieguldītāji varētu veikt riska darījumu ar minēto aktīvu, iegādājoties vērtspapīrus. Lēmumu veikt darījumu ar minēto pamatā esošo aktīvu pieņem tikai ieguldītāji.

5. pants
Efektīva un piesardzīga vadība

Kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzēja vadība nosaka un uzrauga tādu atbilstošu politiku un procedūru īstenošanu, ar kurām tiek nodrošināta efektīva un piesardzīga pārvaldība, tostarp pienākumu nodalīšana, darbības nepārtrauktība un interešu konfliktu novēršana, veicinot tirgus integritāti un klientu intereses.

6. pants
Sūdzību izskatīšana

1.Kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzēji izveido un uztur efektīvas un pārredzamas procedūras no klientiem saņemto sūdzību tūlītējai, taisnīgai un konsekventai izskatīšanai.

2.Klientiem ir iespēja iesniegt sūdzības kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzējiem bez maksas.

3.Kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzēji veic uzskaiti par visām saņemtajām sūdzībām un veiktajiem pasākumiem.

4.Komisija var pieņemt deleģētus aktus saskaņā ar 37. pantu, lai precizētu prasības, standarta formātus un procedūras sūdzību izskatīšanai.

7. pants
Interešu konflikti

1.Kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzējiem nav finansiālas līdzdalības kolektīvās finansēšanas piedāvājumā savās kolektīvās finansēšanas platformās.

2.Kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzēji nepieņem par klientiem nevienu no kapitāldaļu turētājiem, kuri tur 20 % vai vairāk pamatkapitāla vai balsstiesību, nevienu no vadītājiem vai darbiniekiem vai nevienu personu, kas ar minētajiem kapitāldaļu turētājiem, vadītājiem un darbiniekiem ir tieši vai netieši saistīta ar kontroles starpniecību, kā definēts Direktīvas 2014/65/ES 4. panta 1. punkta 35) apakšpunkta b) daļā.

3.Kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzēji uztur un īsteno efektīvus iekšējus noteikumus, lai novērstu interešu konfliktus.

4.Kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzēji veic visus atbilstīgos pasākumus, lai novērstu, konstatētu, pārvaldītu un atklātu interešu konfliktus starp pašiem kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzējiem, kapitāldaļu turētājiem, vadītājiem un darbiniekiem vai jebkuru personu, kas ar viņiem ir tieši vai netieši saistīti ar kontroles starpniecību, kā definēts Direktīvas 2014/65/ES 4. panta 1. punkta 35) apakšpunkta b) daļā, un klientiem vai starp vienu klientu un citu klientu.

5.Kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzēji atklāj saviem klientiem un potenciāliem klientiem interešu konfliktu vispārējo raksturu un avotus un pasākumus, kas veikti, lai mazinātu šos riskus, ja viņi uzskata, ka tas ir nepieciešams, lai pasākumi, kas veikti saskaņā ar 3. punktā minētajiem iekšējiem noteikumiem, būtu efektīvi.

6.Informācija, kas minēta 5. punktā:

(a)tiek iesniegta uz pastāvīga informācijas nesēja;

(a)ņemot vērā katra klienta īpatnības, satur pietiekami izsmeļošas ziņas, kas ļauj katram klientam pieņemt uz informāciju balstītu lēmumu par pakalpojumu, saistībā ar kuru rodas interešu konflikts.

7.Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 37. pantu, lai precizētu:

(a)prasības 3. punktā minēto iekšējo noteikumu uzturēšanai vai īstenošanai;

(b)pasākumus, kas minēti 4. punktā;

(c)kārtību 5. un 6. punktā minētās informācijas atklāšanai.

8. pants
Ārpakalpojumi

1.Kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzēji, paļaujoties uz trešo personu to operatīvo funkciju izpildei, veic visus pamatotos pasākumus, lai izvairītos no papildu operacionālā riska.

2.Operacionālo funkciju nodošana ārpakalpojumu sniedzējiem nedrīkst būtiski pasliktināt kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzēju iekšējās kontroles kvalitāti un EVTI spēju uzraudzīt kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzēja visu to pienākumu izpildi, kas noteikti šajā regulā.

3.Kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzēji ir pilnībā atbildīgi par šīs regulas ievērošanu attiecībā uz darbībām, kuru veikšanai tiek izmantoti ārpakalpojumi.

9. pants
Klientu aktīvu glabāšana, līdzekļu turēšana un maksājumu pakalpojumu sniegšana

1.Kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzēji informē savus klientus par to:

(a)vai un ar kādiem noteikumiem tie sniedz aktīvu glabāšanas pakalpojumus, tostarp atsauces uz piemērojamiem valsts tiesību aktiem;

(b)vai aktīvu glabāšanas pakalpojumus sniedz viņi vai trešā persona;

(c)vai maksājumu pakalpojumus un līdzekļu turēšanu un glabāšanu nodrošina kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzējs vai ar trešās personas – pakalpojumu sniedzēja starpniecību, kas rīkojas tā vārdā.

2.Kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzēji vai trešās personas – pakalpojumu sniedzēji, kas rīkojas to vārdā, nedrīkst turēt klientu līdzekļus vai sniegt maksājumu pakalpojumus, izņemot gadījumus, kad šie līdzekļi ir paredzēti maksājumu pakalpojumu sniegšanai saistībā ar kolektīvās finansēšanas pakalpojumiem un kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzējs vai trešā persona – pakalpojumu sniedzējs, kas rīkojas tā vārdā, ir maksājumu pakalpojumu sniedzējs, kā definēts Direktīvas (ES) 2015/2366 4. panta 11. punktā.

3.Līdzekļus, kas minēti 2. punktā, glabā saskaņā ar valsts noteikumiem, ar kuriem transponē Direktīvu (ES) 2015/2366.

4.Ja kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzēji nenodrošina maksājumu pakalpojumus vai līdzekļu turēšanu un glabāšanu saistībā ar kolektīvās finansēšanas pakalpojumiem vai nu paši, vai ar trešās personas starpniecību, šie kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzēji ievieš un uztur pasākumus, lai nodrošinātu, ka projektu īpašnieki pieņem kolektīvās finansēšanas piedāvājumu finansējumu vai maksājumu tikai no maksājumu pakalpojumu sniedzēja, kā definēts Direktīvas (ES) 2015/2366 4. panta 11. punktā.

II nodaļa
Kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzēju pilnvarošana un uzraudzība

10. pants
Kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzēja pilnvarošana

1.Juridiska persona, kas plāno sniegt kolektīvās finansēšanas pakalpojumus, iesniedz pieteikumu EVTI kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzēja atļaujas saņemšanai.

2.Šā panta 1. punktā minētajā pieteikumā iekļauj visus šādus elementus:

(a)potenciālā kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzēja adresi;

(b)    potenciālā kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzēja juridisko statusu;

(c)potenciālā kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzēja statūtus;

(d)    darbības programmu, kurā izklāstīti kolektīvās finansēšanas pakalpojumu veidi, kurus potenciālais kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzējs vēlas sniegt;

(e)aprakstu par potenciālā kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzēja pārvaldības kārtību un iekšējās kontroles mehānismiem, lai nodrošinātu atbilstību šai regulai, tostarp riska pārvaldības un grāmatvedības procedūrām;

(f)aprakstu par potenciālā kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzēja sistēmām, resursiem un procedūrām, lai kontrolētu un aizsargātu datu apstrādes sistēmas;

(g)    aprakstu par potenciālā kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzēja darbības nepārtrauktības pasākumiem;

(h)to personu identitāti, kuras ir atbildīgas par potenciālā kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzēja pārvaldību;

(i)pierādījumus tam, ka h) apakšpunktā minētajām personām ir laba reputācija un piemērotas zināšanas, un pieredze, lai pārvaldītu potenciālo kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzēju;

(j)    aprakstu par potenciālā kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzēja iekšējiem noteikumiem, lai novērstu, ka tā kapitāldaļu turētāji, kuri tur 20 % vai vairāk pamatkapitāla vai balsstiesību, tā vadītāji vai darbinieki vai jebkura persona, kas ar viņiem ir tieši vai netieši saistīta ar kontroles starpniecību, iesaistās kolektīvās finansēšanas darījumos, kurus piedāvā potenciālais kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzējs;

(k)aprakstu par potenciālā kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzēja ārpakalpojumu sniegšanas kārtību;

(l)aprakstu par potenciālā kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzēja procedūrām klientu sūdzību izskatīšanai;

(m)attiecīgā gadījumā aprakstu par maksājumu pakalpojumiem, kurus potenciālais kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzējs plāno sniegt saskaņā ar Direktīvu (ES) 2015/2366.

3.Piemērojot 2. punkta i) apakšpunktu, potenciālais kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzējs sniedz šādus pierādījumus:

(a)sodāmības reģistrā nav ierakstu par notiesāšanu vai sankcijām saskaņā ar spēkā esošajiem valsts noteikumiem tādās jomās kā komerctiesības, maksātnespējas tiesības, finanšu pakalpojumu tiesību akti, nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas tiesību akti, krāpšana vai profesionālā atbildība attiecībā uz visām personām, kas iesaistītas potenciālā kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzēja pārvaldībā;

(b)pierādījumus tam, ka personām, kas iesaistītas kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzēja pārvaldībā, kopā ir pietiekamas zināšanas, prasmes un pieredze, lai pārvaldītu kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzēju, un ka šīm personām ir jāvelta pietiekami daudz laika savu pienākumu veikšanai.

4.EVTI 20 darbdienu laikā pēc 1. punktā minētā pieteikuma saņemšanas novērtē, vai pieteikums ir pilnīgs. Ja pieteikums nav pilnīgs, EVTI nosaka termiņu, kurā potenciālajam kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzējam ir jāsniedz trūkstošā informācija.

5.Ja 1. punktā minētais pieteikums ir pilnīgs, EVTI nekavējoties par to informē potenciālo kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzēju.

6.EVTI divu mēnešu laikā pēc pilnīga pieteikuma saņemšanas novērtē, vai potenciālais kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzējs atbilst šajā regulā noteiktajām prasībām, un pieņem pilnībā pamatotu lēmumu, ar ko piešķir vai atsaka atļauju kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzējam. EVTI ir tiesības atteikt atļauju, ja ir objektīvi un pierādāmi iemesli uzskatīt, ka kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzēja pārvaldība var apdraudēt tā efektīvu, pareizu un piesardzīgu pārvaldību un darbības nepārtrauktību un klientu interešu pienācīgu ievērošanu, un tirgus integritāti.

7.EVTI informē potenciālo kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzēju par savu lēmumu piecu darbdienu laikā pēc minētā lēmuma pieņemšanas.

8.Šā panta 1. punktā minētā atļauja darbojas un ir spēkā visā Savienības teritorijā.

9.Dalībvalstis nepieprasa kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzēju fizisko klātbūtni citas dalībvalsts teritorijā, kas nav tā dalībvalsts, kurā šie kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzēji veic uzņēmējdarbību, lai sniegtu kolektīvās finansēšanas pakalpojumus pārrobežu mērogā.

10.Komisija pieņem deleģētos aktus saskaņā ar 37. pantu, lai papildus precizētu prasības un pasākumus attiecībā uz 1. punktā minēto pieteikumu.

11. pants
Kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzēju reģistrs

1.EVTI izveido visu kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzēju reģistru. Šis reģistrs ir publiski pieejams tās tīmekļa vietnē, un to regulāri atjaunina.

2.Šā panta 1. punktā minētajā reģistrā ir šādi dati:

(a)kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzēja nosaukums un juridiskā forma;

(b)kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzēja pārvaldītās kolektīvās finansēšanas platformas komercnosaukums un interneta adrese;

(c)informācija par pakalpojumiem, kurus kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzējam ir atļauts sniegt;

(d)sankcijas, kas noteiktas kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzējam vai tā vadītājiem.

3.Jebkuru atļaujas atsaukumu saskaņā ar 13. pantu publicē reģistrā piecus gadus.

12. pants
Uzraudzība

1.Kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzēji sniedz savus pakalpojumus EVTI uzraudzībā.

2.Kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzēji vienmēr ievēro atļaujas nosacījumus.

3.EVTI novērtē kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzēju to pienākumu izpildi, kas noteikti šajā regulā.

4.Kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzēji bez liekas kavēšanās paziņo EVTI par jebkādām būtiskām izmaiņām nosacījumos attiecībā uz atļauju un pēc pieprasījuma sniedz informāciju, kas nepieciešama, lai novērtētu to atbilstību šai regulai.

13. pants
Atļaujas atsaukšana

1.EVTI ir tiesības atsaukt kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzēja atļauju jebkurā no šādām situācijām, kurās kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzējs:

(a)nav izmantojis atļauju 18 mēnešu laikā pēc atļaujas piešķiršanas;

(b)ir nepārprotami atteicies no atļaujas;

(c)nav sniedzis kolektīvās finansēšanas pakalpojumus sešus secīgus mēnešus;

(d)ir saņēmis atļauju ar nelikumīgiem līdzekļiem, tostarp sniedzot nepatiesas ziņas pieteikumā atļaujas saņemšanai;

(e)vairs neatbilst nosacījumiem, uz kuru pamata atļauja piešķirta;

(f)ir smagi pārkāpis šīs regulas noteikumus.

2.Valstu kompetentās iestādes nekavējoties informē EVTI par to:

(a)ka kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzējs vai trešā persona – pakalpojumu sniedzējs –, kas rīkojas minētā kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzēja vārdā, ir zaudējis atļauju kā maksājumu iestāde saskaņā ar Direktīvas (ES) 2015/2366 13. pantu;

(b)ka kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzējs vai tā vadītāji, darbinieki vai trešās personas, kas rīkojas tā vārdā, ir pārkāpuši valsts noteikumus, ar kuriem īsteno Direktīvu (ES) 2015/849, attiecībā uz nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju vai terorisma finansēšanu.

Šā panta 2. punkta b) apakšpunkts attiecas arī uz valstu kompetentajām iestādēm, kas izraudzītas saskaņā ar Direktīvas (ES) 2015/849 noteikumiem.

3.EVTI atsauc kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzēja atļauju, ja EVTI uzskata, ka 2. punkta a) un b) apakšpunktā minētie fakti ietekmē kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzēja vadības labo reputāciju vai liecina par pārvaldības kārtības, iekšējās kontroles mehānismu vai 5. pantā minēto procedūru nepilnību.

4.Lēmumu atsaukt kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzēja atļauju EVTI bez liekas kavēšanās paziņo tās dalībvalsts kompetentajai iestādei, kurā kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzējs veic uzņēmējdarbību.

IV nodaļa
Kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzēju pārredzamība un iesaistes zināšanu pārbaude

14. pants
Informācija klientiem

1.Kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzēja visa informācija, tostarp tirgvedības paziņojumi, kā minēts 19. pantā, klientiem vai potenciālajiem klientiem par sevi, par izmaksām un maksām saistībā ar kolektīvās finansēšanas pakalpojumiem vai ieguldījumiem, par kolektīvās finansēšanas nosacījumiem, tostarp kolektīvās finansēšanas projektu atlases kritērijiem, vai par kolektīvās finansēšanas pakalpojumu būtību un ar tiem saistītajiem riskiem ir skaidra, saprotama, pilnīga un pareiza.

2.Šā panta 1. punktā minēto informāciju sniedz potenciālajiem klientiem, pirms tie iesaistās kolektīvās finansēšanas darījumā.

3.Šā panta 1. punktā minēto informāciju dara pieejamu visiem klientiem un potenciālajiem klientiem kolektīvās finansēšanas platformas tīmekļa vietnes skaidri identificētā iedaļā un nediskriminējošā veidā.

15. pants
Iesaistīšanās zināšanu pārbaude un zaudējumu segšanas spējas simulācija

1.Kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzēji, pirms sniegt potenciālajiem ieguldītājiem pilnīgu piekļuvi kolektīvās finansēšanas piedāvājumiem, novērtē, vai un kādi piedāvātie kolektīvās finansēšanas pakalpojumi ir piemēroti potenciālajiem ieguldītājiem.

2.Novērtējuma veikšanai saskaņā ar 1. punktu kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzēji pieprasa informāciju par potenciālā ieguldītāja pamatzināšanām un riska izpratni par ieguldījumiem vispār un kolektīvās finansēšanas platformā piedāvāto ieguldījumu veidiem, tostarp informāciju par:

(a)potenciālā ieguldītāja līdzšinējiem ieguldījumiem pārvedamos vērtspapīros vai aizdevumu līgumos, tostarp agrīnā vai paplašināšanas posmā esošos uzņēmumos;

(b)visām attiecīgām zināšanām vai profesionālo pieredzi saistībā ar kolektīvās finansēšanas ieguldījumiem.

3.Kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzēji ik pēc diviem gadiem veic vajadzīgos pasākumus, lai katram ieguldītājam nodrošinātu atbilstību 1. punktam.

4.Ja potenciālie ieguldītāji nesniedz informāciju, kas pieprasīta saskaņā ar 1. punktu, vai ja kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzēji uzskata, ka, pamatojoties uz informāciju, kas saņemta saskaņā ar 1. punktu, potenciālajiem ieguldītājiem nav pietiekamu zināšanu, kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzēji informē šos potenciālos ieguldītājus, ka viņu platformās piedāvātie pakalpojumi var tiem nebūt piemēroti, un sniedz tiem brīdinājumu par risku. Minētā informācija vai brīdinājums par risku neattur potenciālos ieguldītājus no ieguldīšanas kolektīvās finansēšanas projektos. 

5.Kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzēji vienmēr piedāvā ieguldītājiem un potenciālajiem ieguldītājiem iespēju veikt to zaudējumu segšanas spējas simulāciju, ko aprēķina kā 10 % no to neto vērtības, pamatojoties uz šādu informāciju:

(a)regulārie ienākumi un kopējie ienākumi, un to, vai ienākumi tiek gūti pastāvīgi vai īslaicīgi;

(b)aktīvi, tostarp finanšu ieguldījumi, personīgais un ieguldījuma īpašums, pensiju fondi un jebkuri naudas noguldījumi;

(c)finanšu saistības, tostarp regulāras, esošas vai turpmākas.

Neatkarīgi no simulācijas rezultātiem ieguldītājiem un potenciālajiem ieguldītājiem netiek liegts ieguldīt kolektīvās finansēšanas projektos.

6.Komisija var pieņemt deleģētus aktus saskaņā ar 37. pantu, lai precizētu pasākumus, kas ir nepieciešami, lai:

(a)veiktu 1. punktā minēto novērtējumu;

(b)veiktu 3. punktā minēto simulāciju;

(c)sniegtu 2. un 4. punktā minēto informāciju.

16. pants
Ieguldījumu pamatinformācijas lapa

1.Kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzēji sniedz potenciālajiem ieguldītājiem ieguldījumu pamatinformācijas lapu, kuru projekta īpašnieks sagatavo katram kolektīvās finansēšanas piedāvājumam. Ieguldījumu pamatinformācijas lapu sagatavo vismaz vienā no attiecīgās dalībvalsts oficiālajām valodām vai valodā, ko parasti lieto starptautisko finanšu jomā.

2.Šā panta 1. punktā minētajā ieguldījumu pamatinformācijas lapā iekļauj visu šādu informāciju:

(a)informāciju, kas norādīta pielikumā;

(b)šādu paskaidrojumu, kas atrodas tieši zem ieguldījumu pamatinformācijas lapas virsraksta:

“Šo kolektīvās finansēšanas piedāvājumu nav pārbaudījusi un nav apstiprinājusi EVTI vai valsts kompetentās iestādes.

Jūsu izglītības un zināšanu piemērotība nav novērtēta, pirms jums tika piešķirta piekļuve šim ieguldījumam. Veicot šo ieguldījumu, jūs uzņematies visu risku par šā ieguldījuma veikšanu, tostarp risku daļēji vai pilnībā zaudēt ieguldīto naudu.”;

(c)brīdinājumu par risku šādā redakcijā:

“Ieguldījums šajā kolektīvās finansēšanas piedāvājumā ir saistīts ar riskiem, tostarp risku daļēji vai pilnībā zaudēt ieguldīto naudu. Uz jūsu ieguldījumu neattiecas noguldījumu garantiju un ieguldītāju kompensācijas sistēmas, kas izveidotas saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2014/49/ES* un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 97/9/EK**.

Jūs, iespējams, nesaņemsiet atdevi no sava ieguldījuma.

Tas nav noguldījumu produkts, un kolektīvās finansēšanas projektos jums nevajadzētu ieguldīt vairāk nekā 10 % no neto aktīviem.

Jūs, iespējams, nevarēsiet pārdot ieguldījumu instrumentus, kad jūs to vēlēsieties.

_______________

*    Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2014/49/ES (2014. gada 16. aprīlis) par noguldījumu garantiju sistēmām (OV L 173, 12.6.2014., 149. lpp.).

**    Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 97/9/EK (1997. gada 3. marts) par ieguldītāju kompensācijas sistēmām (OV L 084, 26.3.1997., 22. lpp.).”

3.Ieguldījumu pamatinformācijas lapa ir skaidra, saprotama, pilnīga un pareiza un neietver nekādas zemsvītras piezīmes, izņemot zemsvītras piezīmes ar atsaucēm uz piemērojamajiem tiesību aktiem. To sniedz atsevišķā, pastāvīgā informācijas nesējā, kas ir skaidri atšķirams no tirgvedības paziņojumiem, un to veido ne vairāk kā sešas A4 formāta papīra lapas drukātā veidā.

4.Kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzējs glabā ieguldījumu pamatinformācijas lapu vienmēr atjauninātu un kolektīvās finansēšanas piedāvājuma visu derīguma termiņu.

5.Kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzēji ievieš un piemēro atbilstošas procedūras, lai pārbaudītu ieguldījumu pamatinformācijas lapā ietvertās informācijas pilnīgumu un skaidrību.

6.Ja kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzējs ieguldījumu pamatinformācijas lapā konstatē būtisku izlaidumu, būtisku kļūdu vai būtisku neprecizitāti, projekta īpašnieks papildina vai groza minēto informāciju. Ja šāds papildinājums vai grozījums nav iespējams, kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzējs neveic kolektīvās finansēšanas piedāvājumu vai atceļ esošo piedāvājumu, kamēr ieguldījumu pamatinformācijas lapa atbilst šā panta prasībām.

7.Ieguldītājs var pieprasīt, lai kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzējs nodrošina ieguldījumu pamatinformācijas lapas tulkojumu ieguldītāja izvēlētajā valodā. Tulkojums precīzi atspoguļo oriģinālās ieguldījumu pamatinformācijas lapas saturu.

Ja kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzējs nesniedz pieprasīto ieguldījumu pamatinformācijas lapas tulkojumu, kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzējs skaidri iesaka ieguldītājam atturēties no ieguldījuma veikšanas.

8.Valsts kompetentās iestādes nepieprasa ieguldījumu pamatinformācijas lapas ex ante paziņošanu un apstiprināšanu.

9.Komisija saskaņā ar 37. pantu var pieņemt deleģētos aktus, kuros precizē:

(a)šā panta 2. punktā un pielikumā minētās informācijas sniegšanas prasības un parauga saturu;

(b)riska veidus, kas ir būtiski kolektīvās finansēšanas piedāvājumam un tāpēc ir jāatklāj saskaņā ar pielikuma C daļu;

(c)maksas un izmaksas, kas minētas pielikuma H daļas a) punktā, tostarp detalizētu sadalījumu pa tiešām un netiešām izmaksām, kas jāsedz ieguldītājam.

17. pants
Ziņojumdēlis

1.Kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzēji, kas ļauj ieguldītājiem tieši sadarboties vienam ar otru, lai pirktu un pārdotu aizdevumu līgumu vai pārvedamus vērtspapīrus, kas sākotnēji tika kolektīvi finansēti viņu platformās, informē klientus par to, ka viņi nedarbojas kā tirdzniecības sistēma un ka šāda pirkšanas un pārdošanas darbība viņu platformās ir pēc klienta ieskatiem un uz klienta atbildību.

2.Kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzēji, kas ierosina atsauces cenu 1. punktā minētajai pirkšanai un pārdošanai, informē klientus par to, ka ierosinātā atsauces cena nav saistoša, un pamato ierosināto atsauces cenu.

18. pants
Piekļuve ierakstiem

Kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzēji:

(a)glabā visus ierakstus saistībā ar to pakalpojumiem un darījumiem uz pastāvīga informācijas nesēja piecus gadus;

(b)nodrošina, ka klientiem vienmēr ir tūlītēja piekļuve ierakstiem par tiem sniegtiem pakalpojumiem;

(c)piecus gadus glabā visus nolīgumus starp kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzējiem un klientiem.

V nodaļa
Tirgvedības paziņojumi

19. pants
Prasības attiecībā uz tirgvedības paziņojumiem

1.Kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzēji nodrošina, ka visi tirgvedības paziņojumi ieguldītājiem ir nepārprotami atpazīstami kā tādi.

2.Tirgvedības paziņojumi neietver atsevišķu plānotu vai notiekošu kolektīvās finansēšanas projektu vai piedāvājumu tirgvedību. Tirgvedības paziņojumos var tikai norādīt, kur un kādā valodā klienti var saņemt informāciju par atsevišķiem projektiem vai piedāvājumiem.

3.Attiecībā uz tirgvedības paziņojumiem kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzēji izmanto vienu vai vairākas tās dalībvalsts oficiālās valodas, kurā kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzējs darbojas, vai valodā, ko parasti lieto starptautisko finanšu jomā.

4.Valsts kompetentās iestādes nepieprasa ieguldījumu tirgvedības paziņojumu ex ante paziņošanu un apstiprināšanu.

20. pants
Valsts noteikumu par tirgvedības prasībām publicēšana

1.Valstu kompetentās iestādes savās tīmekļa vietnēs publicē un atjaunina valsts normatīvos un administratīvos aktus, kas piemērojami kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzēju tirgvedības paziņojumiem.

2.Kompetentās iestādes informē EVTI par 1. punktā minētajiem normatīvajiem un administratīvajiem aktiem un hipersaitēm uz kompetento iestāžu tīmekļa vietnēm, kur minētā informācija ir publicēta. Kompetentās iestādes sniedz EVTI minēto attiecīgo valsts noteikumu kopsavilkumu valodā, ko parasti lieto starptautisko finanšu jomā.

3.Kompetentās iestādes informē EVTI par visām izmaiņām informācijā, kas sniegta saskaņā ar 2. punktu, un nekavējoties iesniedz atjauninātu attiecīgo valsts noteikumu kopsavilkumu.

4.EVTI publicē un glabā savā tīmekļa vietnē attiecīgo valsts noteikumu kopsavilkumu valodā, ko parasti lieto starptautisko finanšu jomā, un hipersaites uz 1. punktā minēto kompetento iestāžu tīmekļa vietnēm. EVTI nav atbildīga par kopsavilkumā sniegto informāciju.

5.Valstu kompetentās iestādes ir vienotie kontaktpunkti, kas atbild par informācijas sniegšanu par tirgvedības noteikumiem attiecīgajās dalībvalstīs.

6.EVTI var izdot valsts kompetentajām iestādēm adresētas pamatnostādnes vai ieteikumus, kuros precizēta tirgvedības paziņojumu paraugprakse un tiek pārbaudīti kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzēju tirgvedības paziņojumi.

7.Kompetentās iestādes regulāri un vismaz reizi gadā ziņo EVTI par savām izpildes darbībām, kas veiktas iepriekšējā gadā, pamatojoties uz to valsts normatīvajiem un administratīvajiem aktiem, kas piemērojami kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzēju tirgvedības paziņojumiem. Konkrēti šajā ziņojumā iekļauj šādus elementus:

(a)veikto izpildes darbību kopējo skaitu pa pārkāpumu veidiem attiecīgā gadījumā;

(b)ja iespējams, izpildes darbību iznākumus, tostarp noteikto sankciju veidus pa sankciju veidiem vai kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzēju nodrošinātos tiesiskās aizsardzības līdzekļus;

(c)ja iespējams, piemērus par to, kā kompetentās iestādes ir risinājušas kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzēju valsts noteikumu neizpildi.

VI nodaļa
EVTI pilnvaras un kompetences

I iedaļa
Kompetences un procedūras

21. pants
Juridiskā konfidencialitāte

Pilnvaras, kas EVTI piešķirtas saskaņā ar 22.–25. pantu, vai jebkurai amatpersonai vai citai EVTI pilnvarotai personai, nedrīkst izmantot, lai pieprasītu tādas informācijas atklāšanu, uz kuru attiecas juridiska konfidencialitāte.

22. pants
Informācijas pieprasījums 

1.EVTI var ar vienkāršu pieprasījumu vai ar lēmumu turpmāk minētajām personām pieprasīt sniegt visu informāciju, kas ir vajadzīga, lai EVTI varētu izpildīt šajā regulā noteiktos pienākumus:

(a)kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzējam vai personai, kura kontrolē vai kuru tieši vai netieši kontrolē kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzējs;

(b)projektu īpašniekiem, kas agrāk vai pašlaik iesnieguši piedāvājumu kolektīvās finansēšanas platformā;

(c)trešām personām, kas izraudzītas, lai veiktu funkcijas saistībā ar kolektīvās finansēšanas pakalpojuma sniegšanu saskaņā ar 8. pantu;

(d)šā panta a) līdz c) apakšpunktā minēto personu vadītājiem;

(e)šā panta a) līdz c) apakšpunktā minēto personu revidentiem un konsultantiem.

2.Ikvienā vienkāršā informācijas pieprasījumā, kas minēts 1. punktā:

(a)atsaucas uz šo pantu kā minētā pieprasījuma juridisko pamatu;

(b)norāda pieprasījuma mērķi;

(c)norāda, kāda informācija tiek prasīta;

(d)iekļauj termiņu, līdz kuram informācija ir jāsniedz;

(e)norāda, cik liels naudas sods piemērojams saskaņā ar 28. pantu, ja sniegtā informācija ir nepatiesa vai maldinoša.

3.Ja informācijas pieprasījums saskaņā ar 1. punktu pamatojas uz lēmumu, EVTI:

(a)atsaucas uz šo pantu kā minētā pieprasījuma juridisko pamatu;

(b)norāda pieprasījuma mērķi;

(c)norāda, kāda informācija tiek prasīta;

(d)nosaka termiņu, līdz kuram informācija ir jāsniedz;

(e)norāda periodiskos soda maksājumus, kas 29. pantā paredzēti gadījumā, ja pieprasītā informācija nav sniegta pilnā apmērā;

(f)norāda naudas sodu, kas 28. pantā paredzēts gadījumā, ja atbildes uz uzdotajiem jautājumiem ir nepareizas vai maldinošas;

(g)norāda uz tiesībām lēmumu pārsūdzēt EVTI Apelācijas padomē un iespēju lēmumu nodot pārskatīšanai Eiropas Savienības Tiesā (“Tiesa”) saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 60. un 61. pantu.

4.Šā panta 1. punktā minētās personas vai to pārstāvji un – juridisko personu vai asociāciju, kam nav juridiskas personas statusa, gadījumā – personas, kam ar likumu vai statūtiem piešķirtas pilnvaras tās pārstāvēt, sniedz pieprasīto informāciju. Informāciju savu klientu vārdā var sniegt juristi, kas ir attiecīgi pilnvaroti. Klienti ir pilnībā atbildīgi, ja sniegtā informācija ir nepilnīga, nepatiesa vai maldinoša.

5.EVTI nekavējoties nosūta vienkāršā pieprasījuma vai lēmuma kopiju tās dalībvalsts kompetentajai iestādei, kurā pastāvīgi uzturas vai veic uzņēmējdarbību 1. punktā minētās personas, uz kurām attiecas pieprasījums sniegt informāciju.

23. pants
Vispārēja izmeklēšana

1.EVTI var veikt izmeklēšanu attiecībā uz 22. panta 1. punktā minētajām personām. Šajā nolūkā amatpersonas un citas EVTI pilnvarotas personas ir tiesīgas:

(a)pārbaudīt visus reģistrus, datus, procedūras un pārējos materiālus, kas saistīti ar tās uzdevumu izpildi, neatkarīgi no tā, kādā veidā šī informācija tiek glabāta;

(b)iegūt šādu reģistru, datu, procedūru un citu materiālu apliecinātas kopijas vai izrakstus;

(c)uzaicināt jebkuru 22. panta 1. punktā minēto personu vai tās pārstāvjus un darbiniekus, kā arī prasīt tiem sniegt mutiskus vai rakstiskus paskaidrojumus par faktiem vai dokumentiem, kas attiecas uz pārbaudes priekšmetu un mērķi, un fiksēt atbildes;

(d)iztaujāt jebkuru citu fizisku vai juridisku personu, kas piekrīt iztaujāšanai, lai iegūtu informāciju, kas saistīta ar izmeklēšanas priekšmetu;

(e)pieprasīt telefonsakaru un datplūsmu reģistrus.

2.Amatpersonas un citas personas, ko EVTI pilnvarojusi veikt 1. punktā minēto izmeklēšanu, īsteno savas pilnvaras, uzrādot rakstisku atļauju, kurā norādīts izmeklēšanas priekšmets un mērķis. Minētajā pilnvarā norāda arī periodiskos soda maksājumus, kas 29. pantā paredzēti gadījumā, ja pieprasītie reģistri, dati, procedūras vai citi materiāli vai atbildes uz 22. panta 1. punktā minētajām personām uzdotajiem jautājumiem nav sniegti vai ir nepilnīgi, un norāda naudas sodus, kas 28. pantā paredzēti gadījumā, ja atbildes uz 22. panta 1. punktā minētajām personām uzdotajiem jautājumiem ir nepatiesas vai maldinošas.

3.Šīs regulas 22. panta 1. punktā minētajām personām ir jāsadarbojas izmeklēšanā, kas sākta, pamatojoties uz EVTI lēmumu. Lēmumā norāda izmeklēšanas priekšmetu un mērķi, 29. pantā paredzētos periodiskos soda maksājumus, Regulā (ES) Nr. 1095/2010 paredzētos tiesiskās aizsardzības līdzekļus un tiesības prasīt lēmuma pārskatīšanu Tiesā.

4.Pirms 1. punktā minētās izmeklēšanas EVTI laikus informē tās dalībvalsts kompetento iestādi, kurā ir veicama izmeklēšana, par izmeklēšanu un par pilnvaroto personu identitāti. Attiecīgās kompetentās iestādes amatpersonas pēc EVTI pieprasījuma sniedz palīdzību šīm pilnvarotajām personām viņu pienākumu izpildē. Attiecīgās kompetentās iestādes amatpersonas pēc pieprasījuma var arī būt klāt uz vietas veiktās pārbaudēs.

5.Ja saskaņā ar attiecīgās valsts tiesību aktiem 1. punkta e) apakšpunktā minētajam pieprasījumam saņemt telefonsakaru vai datplūsmu reģistrus ir nepieciešama tiesu iestādes atļauja, iesniedz pieteikumu šādas atļaujas saņemšanai. Šādu atļauju var pieprasīt arī kā piesardzības pasākumu.

6.Ja valsts tiesu iestāde saņem pieteikumu, lai saņemtu atļauju telefonsakaru vai datplūsmu reģistru pieprasījumam, kas minēts 1. punkta e) apakšpunktā, šī iestāde pārbauda, vai ir izpildīti šādi nosacījumi:

(a)EVTI pieņemtais lēmums, kas minēts 3. punktā, ir autentisks;

(b)visi veicamie pasākumi ir samērīgi un nav patvaļīgi vai pārmērīgi.

7.Piemērojot 6. punkta b) apakšpunktu, valsts tiesu iestāde var lūgt EVTI sniegt sīkus paskaidrojumus, jo īpaši par iemesliem, kas EVTI radījuši pamatu aizdomām, ka ir pārkāpta šī regula, un par iespējamā pārkāpuma smagumu, kā arī par tās personas iesaistes būtību, uz kuru attiecas piespiedu pasākumi. Tomēr valsts tiesu iestāde nepārskata izmeklēšanas nepieciešamību un nepieprasa tai sniegt EVTI lietas materiālos iekļauto informāciju. EVTI lēmuma likumīgumu var pārskatīt vienīgi Tiesa, ievērojot Regulā (ES) Nr. 1095/2010 paredzēto procedūru.

24. pants
Pārbaudes uz vietas

1.Lai pildītu savus pienākumus saskaņā ar šo regulu, EVTI 22. panta 1. punktā minēto personu uzņēmumu telpās var veikt visas vajadzīgās pārbaudes uz vietas.

2.Amatpersonas un citas personas, ko EVTI pilnvarojusi veikt pārbaudes uz vietas, drīkst iekļūt to personu uzņēmumu telpās, uz kurām attiecas EVTI pieņemtais lēmums par izmeklēšanu, un tām ir visas 23. panta 1. punktā paredzētās pilnvaras. Turklāt tām ir arī tiesības uz vajadzīgo laiku, un ciktāl tas ir nepieciešams pārbaudes veikšanai, aizzīmogot jebkuras uzņēmuma telpas un uzskaites žurnālus vai reģistrus.

3.Pirms pārbaudes veikšanas EVTI laikus par to paziņo tās dalībvalsts kompetentajai iestādei, kurā tā jāveic. Ja tas vajadzīgs pārbaudes pienācīgai un efektīvai veikšanai, EVTI pēc attiecīgās kompetentās iestādes informēšanas var veikt pārbaudi uz vietas, par to iepriekš nepaziņojot. Pārbaudes saskaņā ar šo pantu veic, ja attiecīgā iestāde ir apstiprinājusi, ka tā neiebilst pret šīm pārbaudēm.

4.Amatpersonas un citas personas, ko EVTI pilnvarojusi veikt pārbaudes uz vietas, īsteno savas pilnvaras, uzrādot rakstisku atļauju, kurā norādīts pārbaudes priekšmets un mērķis un 33. pantā paredzētie periodiskie soda maksājumi, ja attiecīgās personas nesadarbojas pārbaudē.

5.Personām, kas minētas 23. panta 1. punktā, ir jāsadarbojas ar EVTI lēmumu noteiktās pārbaudēs uz vietas. Lēmumā norāda pārbaudes priekšmetu un mērķi, nosaka dienu, kurā tā sāksies, un norāda periodiskos soda maksājumus, kas paredzēti 29. pantā, tiesiskās aizsardzības līdzekļus, kas pieejami saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 1095/2010, kā arī tiesības vērsties Tiesā, lai šo lēmumu pārskatītu.

6.Tās dalībvalsts kompetentās iestādes amatpersonas, kurā pārbaude jāveic, kā arī šīs kompetentās iestādes pilnvarotas vai ieceltas personas pēc EVTI pieprasījuma sniedz aktīvu palīdzību EVTI amatpersonām un citām EVTI pilnvarotām personām. Attiecīgās dalībvalsts kompetentās iestādes amatpersonas var arī būt klāt uz vietas veiktās pārbaudēs.

7.EVTI var arī pieprasīt kompetentajām iestādēm tās vārdā veikt konkrētus šajā pantā un 23. panta 1. punktā paredzētos izmeklēšanas uzdevumus un pārbaudes uz vietas.

8.Ja EVTI amatpersonas un citas EVTI pilnvarotas pavadošās personas konstatē, ka persona pretojas pārbaudei, kuras veikšana uzdota saskaņā ar šo pantu, attiecīgās dalībvalsts kompetentā iestāde sniedz tām nepieciešamo palīdzību, vajadzības gadījumā lūdzot policijas vai līdzvērtīgas tiesībaizsardzības iestādes palīdzību, lai šīs personas varētu veikt paredzēto pārbaudi uz vietas.

9.Ja saskaņā ar attiecīgās valsts tiesību aktiem 1. punktā minētajai pārbaudei uz vietas vai 7. punktā minētajai palīdzībai ir nepieciešama tiesu iestādes atļauja, iesniedz pieteikumu šādas atļaujas saņemšanai. Šādu atļauju var pieprasīt arī kā piesardzības pasākumu.

10.Ja valsts tiesu iestāde saņem pieteikumu, lai saņemtu atļauju veikt 1. punktā paredzēto pārbaudi uz vietas vai sniegt 7. punktā paredzēto palīdzību, šī iestāde pārbauda, vai ir izpildīti šādi nosacījumi:

(a)EVTI pieņemtais lēmums, kas minēts 4. punktā, ir autentisks;

(b)visi veicamie pasākumi ir samērīgi un nav patvaļīgi vai pārmērīgi.

11.Piemērojot 10. punkta b) apakšpunktu, valsts tiesu iestāde var lūgt EVTI sniegt sīkus paskaidrojumus, jo īpaši par iemesliem, kas EVTI radījuši pamatu aizdomām, ka ir pārkāpta šī regula, un par iespējamā pārkāpuma smagumu, kā arī par tās personas iesaistes būtību, uz kuru attiecas piespiedu pasākumi. Tomēr valsts tiesu iestāde nepārskata izmeklēšanas nepieciešamību un nepieprasa tai sniegt EVTI lietas materiālos iekļauto informāciju. EVTI lēmuma likumīgumu var pārskatīt vienīgi Tiesa, ievērojot Regulā (ES) Nr. 1095/2010 paredzēto procedūru.

25. pants
Informācijas apmaiņa

EVTI un kompetentās iestādes cita citai bez liekas kavēšanās sniedz informāciju, kas nepieciešama šajā regulā paredzēto pienākumu izpildei.

26. pants
Dienesta noslēpums

Direktīvas 2014/65/ES 76. pantā minētais pienākums ievērot dienesta noslēpumu ir piemērojams EVTI un visām personām, kas strādā vai ir strādājušas EVTI vai pie jebkuras citas personas, kurai EVTI ir deleģējusi uzdevumus, ieskaitot revidentus un ekspertus, ar ko EVTI ir noslēgusi līgumus.

27. pants
EVTI veiktie uzraudzības pasākumi

1.Ja EVTI konstatē, ka 22. panta 1. punkta a) apakšpunktā minētā persona ir izdarījusi kādu no I līdz V nodaļā uzskaitītajiem pārkāpumiem, tā var veikt vienu vai vairākus šādus pasākumus:

(a)pieņemt lēmumu, prasot personai izbeigt pārkāpumu;

(b)pieņemt lēmumu par naudas sodu vai periodisku soda maksājumu piemērošanu saskaņā ar 28. un 29. pantu;

(c)sniegt publiskus paziņojumus;

(d)izteikt brīdinājumus.

2.Veicot 1. punktā minētos pasākumus, EVTI ņem vērā pārkāpuma veidu un smagumu, ievērojot šādus kritērijus:

(a)pārkāpuma ilgumu un biežumu;

(b)vai pārkāpums ir veicinājis vai izraisījis finanšu noziegumu vai kā citādi ir ar to saistīts;

(c)vai pārkāpums ir izdarīts tīši vai nolaidības dēļ;

(d)par pārkāpumu atbildīgās personas atbildības pakāpi;

(e)par pārkāpumu atbildīgās personas finansiālo stāvokli, uz ko norāda atbildīgās juridiskās personas kopējais apgrozījums vai atbildīgās fiziskās personas gada ienākumi un neto aktīvi;

(f)pārkāpuma ietekmi uz ieguldītāju interesēm;

(g)par pārkāpumu atbildīgās personas gūtās peļņas vai novērsto zaudējumu apmēru vai pārkāpuma rezultātā radīto zaudējumu trešām personām, ciktāl to var noteikt;

(h)par pārkāpumu atbildīgās personas sadarbības līmeni ar EVTI, neskarot nepieciešamību nodrošināt minētās personas gūtās peļņas vai novērsto zaudējumu atmaksāšanu;

(i)par pārkāpumu atbildīgās personas iepriekšējos pārkāpumus;

(j)par pārkāpumu atbildīgās personas veiktos pasākumus, lai novērstu pārkāpuma atkārtošanos.

3.EVTI bez nevajadzīgas kavēšanās par ikvienu pasākumu, kas veikts saskaņā ar 1. punktu, informē par pārkāpumu atbildīgo personu un minēto pasākumu dara zināmu attiecīgo dalībvalstu kompetentajām iestādēm un Komisijai. EVTI publisko visus šos lēmumus savā tīmekļa vietnē desmit darbdienās no minētā lēmuma pieņemšanas dienas.

4.Publiskošana, kas minēta 3. punktā, ietver vismaz:

(a)paziņojumu, kas apliecina par pārkāpumu atbildīgās personas tiesības pārsūdzēt lēmumu;

(b)attiecīgā gadījumā paziņojumu, kas apstiprina, ka ir iesniegta pārsūdzība, un kurā norāda, ka šādai pārsūdzībai nav apturošas iedarbības;

(c)paziņojumu, kurā norāda, ka EVTI Apelācijas padome var apturēt apstrīdētā lēmuma piemērošanu saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 60. panta 3. punktu.

II iedaļa
ADMINISTRATĪVIE SODI UN CITI PASĀKUMI

28. pants
Naudas sodi

1.Ja EVTI saskaņā ar 31. panta 5. punktu konstatē, ka persona ir tīši vai nolaidības dēļ izdarījusi kādu no I līdz V nodaļā uzskaitītajiem pārkāpumiem, tā pieņem lēmumu, ar ko piemēro naudas sodu saskaņā ar 3. punktu.

2.Pārkāpums tiek uzskatīts par tīšu pārkāpumu, ja EVTI ir konstatējusi objektīvus apstākļus, kuri pierāda, ka persona, izdarot pārkāpumu, ir rīkojusies apzināti.

3.Šā panta 1. punktā minētā naudas soda maksimālais apmērs nepārsniedz 5 % no kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzēja gada apgrozījuma kalendārā gada laikā.

4.Nosakot 1. punktā minētā naudas soda apmēru, EVTI ņem vērā 27. panta 2. punktā noteiktos kritērijus.

29. pants
Periodiskie soda maksājumi

1.EVTI ar lēmumu piemēro periodiskus soda maksājumus, lai panāktu, ka:

(a)persona izbeidz pārkāpumu saskaņā ar lēmumu, kas pieņemts atbilstoši 23. pantam;

(b)šīs regulas 22. panta 1. punktā minētā persona:

i)sniedz pilnīgu informāciju, kas pieprasīta ar lēmumu saskaņā ar 22. pantu;

ii)sadarbojas izmeklēšanā un jo īpaši uzrāda visus pieprasītos reģistrus, datus, procedūras vai jebkādus citus materiālus un papildina un izlabo citu informāciju, kura sniegta izmeklēšanai, kas sākta ar lēmumu, kurš pieņemts atbilstoši 23. pantam;

iii)sadarbojas pārbaudē uz vietas, kuras veikšana uzdota ar lēmumu, kas pieņemts atbilstoši 24. pantam.

2.Periodiskais soda maksājums ir iedarbīgs un samērīgs. Periodisko soda maksājumu piemēro par katru kavējuma dienu.

3.Neatkarīgi no 2. punkta periodisko soda maksājumu summa ir 3 % no dienas vidējā apgrozījuma iepriekšējā saimnieciskajā gadā vai – fizisku personu gadījumā – 2 % no dienas vidējiem ienākumiem iepriekšējā kalendārajā gadā. To aprēķina no dienas, kas noteikta lēmumā, ar kuru piemēro periodisku soda maksājumu.

4.Periodisku soda maksājumu piemēro ne ilgāk kā uz sešiem mēnešiem pēc EVTI lēmuma paziņošanas. Beidzoties termiņam, EVTI pārskata šo pasākumu.

30. pants
Informācijas publiskošana par naudas sodiem un periodiskiem soda maksājumiem, to veids, piemērošanas kārtība un izmantošana

1.EVTI publisko informāciju par visiem naudas sodiem un periodiskajiem soda maksājumiem, kas piemēroti saskaņā ar 28. un 29. pantu, izņemot gadījumus, kad šīs informācijas publiskošana nopietni apdraudētu finanšu tirgus vai radītu nesamērīgu kaitējumu iesaistītajām personām. Šajā publiskotajā informācijā neiekļauj personas datus Regulas (ES) Nr. 2016/679 16 nozīmē.

2.Naudas sodiem un periodiskajiem soda maksājumiem, kas piemēroti saskaņā ar 34. un 35. pantu, ir administratīvs raksturs.

3.Ja EVTI nolemj nepiemērot naudas sodu vai soda maksājumu, tā attiecīgi informē Eiropas Parlamentu, Padomi, Komisiju un attiecīgās dalībvalsts kompetentās iestādes, kā arī pamato savu lēmumu.

4.Naudas sodi un periodiskie soda maksājumi, kas piemēroti saskaņā ar 28. un 29. pantu, ir izpildāmi.

5.Izpildi reglamentē tajā valstī spēkā esošās civilprocesuālās normas, kuras teritorijā notiek izpilde.

6.Naudas sodu un periodisko soda maksājumu summas ieskaita Eiropas Savienības vispārējā budžetā.

31. pants
Procedūras noteikumi par uzraudzības pasākumu veikšanu un naudas sodu piemērošanu

1.Ja, veicot šajā regulā noteiktos pienākumus, EVTI konstatē nopietnas pazīmes tam, ka, iespējams, pastāv fakti, kas varētu liecināt par vienu vai vairākiem no I līdz V nodaļā uzskaitītajiem pārkāpumiem, EVTI šīs lietas izmeklēšanai no savu darbinieku vidus ieceļ neatkarīgu izmeklēšanas darbinieku. Ieceltais darbinieks ir tāds, kurš nav iesaistīts un nav bijis tieši vai netieši iesaistīts attiecīgā kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzēja uzraudzībā vai atļaujas izsniegšanas procesā un savas funkcijas pilda neatkarīgi no EVTI.

2.Izmeklēšanas darbinieks, kas minēts 1. punktā, izmeklē iespējamos pārkāpumus, ņemot vērā visas piezīmes, ko iesniegušas personas, uz kurām attiecas konkrētā izmeklēšana, un visus lietas materiālus kopā ar saviem konstatējumiem iesniedz EVTI.

3.Lai varētu izpildīt noteiktos uzdevumus, izmeklēšanas darbinieks var izmantot pilnvaras pieprasīt informāciju saskaņā ar 22. pantu un veikt izmeklēšanu un pārbaudes uz vietas saskaņā ar 23. un 24. pantu.

4.Uzdevumu veikšanas laikā izmeklēšanas darbiniekam ir piekļuve visiem dokumentiem un informācijai, ko, veicot uzraudzību, ir apkopojusi EVTI.

5.Pēc izmeklēšanas pabeigšanas, bet pirms izmeklēšanas darbinieks lietas materiālus kopā ar konstatējumiem iesniedz EVTI, viņš tām personām, uz kurām attiecas izmeklēšana, dod iespēju paust viedokli par jautājumiem, par kuriem notika izmeklēšana. Izmeklēšanas darbinieks savus konstatējumus pamato tikai ar tādiem faktiem, par kuriem attiecīgajām personām ir bijusi iespēja sniegt piezīmes.

6.Izmeklēšanās, ko veic saskaņā ar šo pantu, pilnībā ievēro attiecīgo personu tiesības uz aizstāvību.

7.Lietas materiālus kopā ar konstatējumiem iesniedzot EVTI, izmeklēšanas darbinieks par to paziņo personām, uz kurām attiecas izmeklēšana. Personas, uz kurām attiecas izmeklēšana, ir tiesīgas piekļūt lietas materiāliem, ievērojot citu personu likumīgās intereses attiecībā uz viņu komercnoslēpumu aizsardzību. Tiesības piekļūt lietas materiāliem neattiecas uz konfidenciālu informāciju, kas skar trešās personas.

8.Balstoties uz lietas materiāliem, kas ietver izmeklēšanas darbinieka konstatējumus, un, ja personas, uz kurām attiecas izmeklēšana, to pieprasa, pēc to viedokļa paušanas saskaņā ar 32. pantu EVTI lemj, vai personas, uz kurām attiecas izmeklēšana, ir izdarījušas vienu vai vairākus I līdz V nodaļā uzskaitītos pārkāpumus, un tādā gadījumā veic uzraudzības pasākumus saskaņā ar 31. pantu.

9.Izmeklēšanas darbinieks nepiedalās EVTI apspriedēs un arī nekādā citādā veidā neiejaucas EVTI lēmumu pieņemšanas procesā.

10.Komisija saskaņā ar 37. pantu līdz [please insert date 24 months after entry into force] var pieņemt deleģētos aktus, kuros nosaka papildu procedūras noteikumus par naudas sodu vai periodisko soda maksājumu piemērošanas pilnvaru īstenošanu, tostarp noteikumus par tiesībām uz aizstāvību, par termiņiem, par naudas sodu vai periodisko soda maksājumu iekasēšanu un par noilguma termiņiem naudas sodu un periodisko soda maksājumu piemērošanai un izpildei.

11.Ja, veicot šajā regulā noteiktos pienākumus, EVTI konstatē, ka ir nopietnas pazīmes, ka, iespējams, pastāv fakti, kas varētu liecināt par noziedzīgiem nodarījumiem, EVTI lietu nodod attiecīgajām valsts iestādēm kriminālvajāšanai. Turklāt EVTI atturas no naudas sodu vai periodisko soda maksājumu piemērošanas gadījumos, kad kriminālprocesā saskaņā ar valsts tiesību aktiem res judicata spēku jau ir ieguvusi attaisnošana vai notiesāšana, kas izriet no identiska fakta vai faktiem, kuru būtība ir tāda pati.

32. pants
Attiecīgo personu uzklausīšana

1.Pirms pieņemt lēmumus saskaņā ar 27., 28. un 29. pantu, EVTI dod iespēju procesā iesaistītām personām tikt uzklausītām par tās konstatējumiem. EVTI savus lēmumus balsta vienīgi uz konstatējumiem, par kuriem procesā iesaistītām personām bijusi iespēja sniegt piezīmes.

2.Pirmo daļu nepiemēro, ja ir jārīkojas steidzami, lai novērstu būtisku un tūlītēju kaitējumu finanšu sistēmai. Tādā gadījumā EVTI var pieņemt pagaidu lēmumu, un tā sniedz attiecīgajām personām iespēju tikt uzklausītām iespējami drīz pēc lēmuma pieņemšanas.

3.Izskatot lietu, pilnībā ievēro personu, uz kurām attiecas izmeklēšana, tiesības uz aizstāvību. Šīs personas ir tiesīgas piekļūt EVTI lietas materiāliem, ievērojot citu personu likumīgās intereses attiecībā uz viņu komercnoslēpumu aizsardzību. Tiesības piekļūt lietas materiāliem neattiecas uz konfidenciālu informāciju un EVTI iekšējiem sagatavošanas dokumentiem.

33. pants
Pārskatīšana Tiesā

Tiesas neierobežotā jurisdikcijā ir pārskatīt lēmumus, ar ko EVTI ir piemērojusi naudas sodu vai periodisko soda maksājumu vai piemērojusi jebkuru citu sankciju vai administratīvu pasākumu saskaņā ar šo regulu. Tā var anulēt, samazināt vai palielināt piemēroto naudas sodu vai periodisko soda maksājumu.

34. pants
Atļauju izsniegšanas un uzraudzības maksas

1.EVTI no kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzējiem iekasē maksu saskaņā ar šo regulu un saskaņā ar deleģētajiem aktiem, kas pieņemti atbilstoši 3. punktam. Minētā maksa sedz EVTI izdevumus kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzēju atļauju izsniegšanai un uzraudzībai, un atlīdzina izmaksas, kas kompetentajām iestādēm var rasties, veicot darbu atbilstoši šai regulai, jo īpaši saistībā ar uzdevumu deleģēšanu saskaņā ar 35. pantu.

2.No individuālā kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzēja iekasētās maksas summa ir ierobežota ar summu, kas ir samērīga ar kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzēja darbības apmēru.

3.Komisija pieņem deleģēto aktu saskaņā ar 37. pantu līdz [Publications Office: please insert date 24 months after entry into force], lai precizētu maksu veidu, pozīcijas, par ko pienākas maksas, maksu apmēru un veidu, kādā tās tiek maksātas, un metodiku maksimālās summas aprēķināšanai uz vienu vienību saskaņā ar 2. punktu, kuru EVTI var iekasēt.

35. pants
EVTI uzdevumu deleģēšana kompetentajām iestādēm

1.Ja tas vajadzīgs uzraudzības uzdevumu pienācīgai veikšanai, EVTI var dalībvalsts kompetentajai iestādei deleģēt konkrētus uzraudzības uzdevumus saskaņā ar norādījumiem, ko EVTI sniegusi atbilstīgi Regulas (ES) Nr. 1095/2010 16. pantam. Šie konkrētie uzraudzības uzdevumi jo īpaši var ietvert pilnvaras pieprasīt informāciju saskaņā ar 22. pantu un veikt izmeklēšanu un pārbaudes uz vietas saskaņā ar 23. un 24. pantu.

2.Pirms uzdevumu deleģēšanas EVTI apspriežas ar attiecīgo kompetento iestādi par:

(a)deleģējamā uzdevuma apjomu;

(b)uzdevuma izpildes termiņu un

(c)vajadzīgās informācijas apmaiņu ar EVTI.

3.Izmaksas, kas kompetentajai iestādei radušās, veicot deleģētos uzdevumus, EVTI atlīdzina saskaņā ar regulu par maksām, ko Komisija pieņēmusi atbilstoši 34. panta 3. punktam.

4.Lēmumu, kas pieņemts atbilstoši 1. punktam, EVTI pārskata ik pēc atbilstīga laikposma. Deleģējumu var anulēt jebkurā laikā.

36. pants
Datu aizsardzība

1.Attiecībā uz personas datu apstrādi, ko īsteno saskaņā ar šo regulu, kompetentās iestādes šīs regulas nolūkiem savus pienākumus izpilda saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2016/679.

2.Attiecībā uz personas datu apstrādi, ko īsteno EVTI saskaņā ar šo regulu, tā ievēro Regulu (EK) Nr. 45/2001.

VII nodaļa
Deleģētie akti

37. pants
Deleģēšanas īstenošana

1.Pilnvaras pieņemt deleģētos aktus Komisijai piešķir, ievērojot šajā pantā izklāstītos nosacījumus.

2.Šīs regulas 3. panta 2. punktā, 6. panta 4. punktā, 7. panta 7. punktā, 10. panta 10. punktā, 15. panta 6. punktā, 16. panta 9. punktā, 31. panta 10. punktā un 34. panta 3. punktā minētās pilnvaras pieņemt deleģētos aktus piešķir Komisijai uz nenoteiktu laiku no [Publications Office: Date of entry into force of this Regulation].

3.Eiropas Parlaments vai Padome jebkurā laikā var atsaukt 3. panta 2. punktā, 6. panta 4. punktā, 7. panta 7. punktā, 10. panta 10. punktā, 15. panta 6. punktā, 16. panta 9. punktā, 31. panta 10. punktā un 34. panta 3. punktā minēto pilnvaru deleģējumu. Ar lēmumu par atsaukšanu izbeidz tajā norādīto pilnvaru deleģējumu. Lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī vai vēlākā dienā, kas tajā norādīta. Tas neskar jau spēkā esošos deleģētos aktus.

4.Pirms deleģētā akta pieņemšanas Komisija apspriežas ar ekspertiem, kurus katra dalībvalsts iecēlusi saskaņā ar principiem, kas noteikti 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu.

5.Tiklīdz Komisija pieņem deleģētu aktu, tā par to paziņo vienlaikus Eiropas Parlamentam un Padomei.

6.Saskaņā ar 3. panta 2. punktu, 6. panta 4. punktu, 7. panta 7. punktu, 10. panta 10. punktu, 15. panta 6. punktu, 16. panta 9. punktu, 31. panta 10. punktu un 34. panta 3. punktu pieņemts deleģētais akts stājas spēkā tikai tad, ja trīs mēnešos no dienas, kad minētais akts paziņots Eiropas Parlamentam un Padomei, ne Eiropas Parlaments, ne Padome nav izteikuši iebildumus, vai ja pirms minētā laikposma beigām gan Eiropas Parlaments, gan Padome ir informējuši Komisiju par savu nodomu neizteikt iebildumus. Pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes iniciatīvas šo laikposmu pagarina par trim mēnešiem.

VIII nodaļa
Nobeiguma noteikumi

38. pants
Ziņojums

1.Līdz [publications office please insert 24 months of entry into application of this Regulation] Komisija pēc apspriešanās ar EVTI iesniedz ziņojumu Eiropas Parlamentam un Padomei par šīs regulas piemērošanu, kam attiecīgā gadījumā pievienots tiesību akta priekšlikums.

2.Šajā ziņojumā izvērtē:

(a)tirgus darbību kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzējiem Savienībā, tostarp tirgus attīstību un tendences, ņemot vērā EVTI gūto uzraudzības pieredzi, EVTI pilnvaroto kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzēju skaitu un to tirgus daļu, un jo īpaši izpētot, vai ir vajadzīgi kādi pielāgojumi šajā regulā izklāstītajās definīcijās un vai pakalpojumu darbības joma, kurus aptver šī regula, joprojām ir atbilstīga;

(b)šīs regulas ietekmi uz kolektīvās finansēšanas pakalpojumu iekšējā tirgus pareizu darbību, tostarp ietekmi uz finansējuma pieejamību MVU un uz ieguldītājiem un citām personu kategorijām, ko skar minētie pakalpojumi;

(c)tehnoloģiskās inovācijas īstenošanu kolektīvās finansēšanas nozarē, tostarp jaunu novatorisku uzņēmējdarbības modeļu un tehnoloģiju piemērošanu;

(d)vai 2. panta 2. punkta d) apakšpunktā noteiktā robežvērtība joprojām ir atbilstīga, lai īstenotu šajā regulā noteiktos mērķus;

(e)sekas, kādas valstu normatīvajiem un administratīvajiem aktiem, kas reglamentē kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzēju tirgvedības paziņojumus, ir uz pakalpojumu sniegšanas brīvību, konkurenci un ieguldītāju aizsardzību;

(f)administratīvo sankciju piemērošanu un jo īpaši nepieciešamību vēl vairāk saskaņot administratīvos sodus, kas paredzēti par šīs regulas noteikumu pārkāpumu.

(g)nepieciešamību un samērīgumu noteikt kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzējiem pienākumus par atbilstību valsts noteikumiem, ar kuriem īsteno Direktīvu (ES) 2015/849 attiecībā uz nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju vai terorisma finansēšanu, un pievienot šādus kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzējus atbildīgo subjektu sarakstam Direktīvas (ES) 2015/849 nolūkā.

39. pants
Stāšanās spēkā un piemērošana

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

To piemēro no [Publications Office please insert 12 months from entry into force].

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē,

TIESĪBU AKTA FINANŠU PĀRSKATS

1.PRIEKŠLIKUMA/INICIATĪVAS KONTEKSTS

1.1.Priekšlikuma/iniciatīvas nosaukums

1.2.Attiecīgās politikas jomas ABM/ABB struktūrā

1.3.Priekšlikuma/iniciatīvas būtība

1.4.Mērķis(-i)

1.5.Priekšlikuma/iniciatīvas pamatojums

1.6.Ilgums un finansiālā ietekme

1.7.Paredzētie pārvaldības veidi

2.PĀRVALDĪBAS PASĀKUMI

2.1.Uzraudzības un ziņošanas noteikumi

2.2.Pārvaldības un kontroles sistēma

2.3.Krāpšanas un pārkāpumu novēršanas pasākumi

3.PRIEKŠLIKUMA/INICIATĪVAS PAREDZAMĀ FINANSIĀLĀ IETEKME

3.1.Attiecīgās daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorijas un budžeta izdevumu pozīcijas

3.2.Paredzamā ietekme uz izdevumiem 

3.2.1.Kopsavilkums par paredzamo ietekmi uz izdevumiem

3.2.2.Paredzamā ietekme uz darbības apropriācijām

3.2.3.Paredzamā ietekme uz administratīvajām apropriācijām

3.2.4.Saderība ar kārtējo daudzgadu finanšu shēmu

3.2.5.Trešo personu iemaksas

3.3.Paredzamā ietekme uz ieņēmumiem

TIESĪBU AKTA FINANŠU PĀRSKATS

1.PRIEKŠLIKUMA/INICIATĪVAS KONTEKSTS

1.1.Priekšlikuma/iniciatīvas nosaukums

1.2.Attiecīgā politikas joma

1.3.Priekšlikuma/iniciatīvas būtība

☒ Priekšlikums/iniciatīva attiecas uz jaunu darbību

◻ Priekšlikums/iniciatīva attiecas uz jaunu darbību, pamatojoties uz izmēģinājuma projektu/sagatavošanas darbību 17  

◻ Priekšlikums/iniciatīva attiecas uz esošas darbības pagarināšanu 

◻ Priekšlikums/iniciatīva attiecas uz darbību, kas pārveidota jaunā darbībā 

1.4.Mērķis(-i)

1.4.1.Komisijas daudzgadu stratēģiskie mērķi, kurus plānots sasniegt ar priekšlikumu/iniciatīvu

1.4.2.Konkrētais(-ie) mērķis(-i)

1.4.3.Paredzamais(-ie) rezultāts(-i) un ietekme

Norādīt, kāda ir priekšlikuma/iniciatīvas iecerētā ietekme uz finansējuma saņēmējiem/mērķgrupām.

1.4.4.Rezultātu un ietekmes rādītāji

Norādīt priekšlikuma/iniciatīvas īstenošanas uzraudzībā izmantojamos rādītājus.

1.5.Priekšlikuma/iniciatīvas pamatojums

1.5.1.Īstermiņa vai ilgtermiņa vajadzības

1.5.2.Savienības iesaistīšanās pievienotā vērtība (tās pamatā var būt dažādi faktori, piemēram, koordinēšanas radītie ieguvumi, juridiskā noteiktība, lielāka efektivitāte vai papildināmība). Šā punkta izpratnē “Savienības iesaistīšanās pievienotā vērtība” ir vērtība, kas veidojas Savienības iesaistīšanās rezultātā un kas papildina vērtību, kas veidotos, ja dalībvalstis rīkotos atsevišķi.

1.5.3.Līdzīgas līdzšinējās pieredzes rezultātā gūtās atziņas

1.5.4.Saderība un iespējamā sinerģija ar citiem atbilstošiem instrumentiem

1.6.Ilgums un finansiālā ietekme

◻ Ierobežota ilguma priekšlikums/iniciatīva 

–◻    Priekšlikuma/iniciatīvas darbības laiks: [DD.MM.]GGGG.–[DD.MM.]GGGG.

–◻    Finansiālā ietekme: GGGG.–GGGG.

☒ Beztermiņa priekšlikums/iniciatīva

–Īstenošana ar uzsākšanas periodu no GGGG. līdz GGGG.,

–pēc kura turpinās normāla darbība

1.7.Paredzētie pārvaldības veidi 18  

◻ Komisijas īstenota tieša pārvaldība

–◻    ar izpildaģentūru starpniecību

◻ Dalīta pārvaldība kopā ar dalībvalstīm

☒ Netieša pārvaldība, kurā budžeta īstenošanas uzdevumi uzticēti:

◻ starptautiskām organizācijām un to aģentūrām (precizēt);

◻ EIB un Eiropas Investīciju fondam;

☒ Finanšu regulas 208. un 209. pantā minētajām struktūrām;

◻ publisko tiesību subjektiem;

◻ privāttiesību subjektiem, kas veic valsts pārvaldes uzdevumus, ja tie sniedz pienācīgas finanšu garantijas;

◻ struktūrām, kuru darbību reglamentē dalībvalsts privāttiesības, kurām ir uzticēta publiskā un privātā sektora partnerības īstenošana un kuras sniedz pienācīgas finanšu garantijas;

◻ personām, kurām ir uzticēts veikt īpašas darbības KĀDP saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību V sadaļu un kuras ir noteiktas attiecīgā pamataktā.

Piezīmes

2.PĀRVALDĪBAS PASĀKUMI

2.1.Uzraudzības un ziņošanas noteikumi

Norādīt periodiskumu un nosacījumus.

2.2.Pārvaldības un kontroles sistēma

2.2.1.Apzinātie riski

2.2.2.Paredzētās kontroles metodes

2.3.Krāpšanas un pārkāpumu novēršanas pasākumi

Norādīt esošos vai plānotos novēršanas pasākumus un citus pretpasākumus.

3.PRIEKŠLIKUMA/INICIATĪVAS PAREDZAMĀ FINANSIĀLĀ IETEKME

3.1.Attiecīgās daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorijas un budžeta izdevumu pozīcijas

·Esošās budžeta pozīcijas

Sarindotas pa daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorijām un budžeta pozīcijām

·No jauna veidojamās budžeta pozīcijas

Sarindotas pa daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorijām un budžeta pozīcijām

3.2.Paredzamā ietekme uz izdevumiem

3.2.1.Kopsavilkums par paredzamo ietekmi uz izdevumiem

EUR miljonos (trīs zīmes aiz komata)

ĢD: <…….>				2019. gads	2020. gads	N+2 gads	N+3 gads	Norādīt tik gadu, cik nepieciešams ietekmes ilguma atspoguļošanai (sk. 1.6. punktu)			KOPĀ
1. sadaļa. Darbības apropriācijas	Saistības	(1.)		0,764	1,637						2,401
	Maksājumi	(2.)		0,764	1,637						2,401
2. sadaļa.	Saistības	(1.a)
	Maksājumi	(2.a)
3. sadaļa.	Saistības	(3.a)
	Maksājumi	(3.b)
KOPĀ apropriācijas EVTI	Saistības	=1.+1.a +3.a		0,764	1,637						2,401
	Maksājumi	=2+2.a +3.b		0,764	1,637						2,401

EUR miljonos (trīs zīmes aiz komata)

KOPĀ apropriācijas 5. IZDEVUMU KATEGORIJĀ daudzgadu finanšu shēmā

(Saistību summa = maksājumu summa)

EUR miljonos (trīs zīmes aiz komata)

3.2.2.Paredzamā ietekme uz [struktūras] darbības apropriācijām

–◻    Priekšlikums/iniciatīva neparedz izmantot darbības apropriācijas

–◻    Priekšlikums/iniciatīva paredz darbības apropriācijas izmantot šādā veidā:

Saistību apropriācijas EUR miljonos (trīs zīmes aiz komata)

3.2.3.Paredzamā ietekme uz [struktūras] cilvēkresursiem

3.2.3.1.Kopsavilkums

–◻    Priekšlikums/iniciatīva neparedz izmantot administratīvās apropriācijas

–◻    Priekšlikums/iniciatīva paredz izmantot administratīvās apropriācijas šādā veidā:

EUR miljonos (trīs zīmes aiz komata)

Ierēdņi (AD pakāpes)	2	6						8
Ierēdņi (AST pakāpes)
Līgumdarbinieki	1	1						2
Pagaidu darbinieki
Norīkotie valstu eksperti

KOPĀ

3

7

Paredzamā ietekme uz darbiniekiem (papildu FTE) — štatu saraksts

Paredzamā ietekme uz darbiniekiem (papildu) — ārštata darbinieki

Norīkotie valstu eksperti	N gads	N+1 gads	N+2 gads	Norādīt tik gadu, cik nepieciešams ietekmes ilguma atspoguļošanai (sk. 1.6. punktu)
Kopā

Norādiet paredzamo darbā pieņemšanas datumu un attiecīgi pielāgojiet summu (ja darbinieks tiek pieņemts darbā jūlijā, vērā ņem tikai 50 % no vidējām izmaksām), un pielikumā sniedziet sīkāku paskaidrojumu.

3.2.3.2.Attiecīgā ĢD paredzamās cilvēkresursu vajadzības

–◻    Priekšlikums/iniciatīva neparedz cilvēkresursu izmantošanu

–◻    Priekšlikums/iniciatīva paredz cilvēkresursu izmantošanu šādā veidā:

Aplēse izsakāma veselos skaitļos (vai maksimāli ar vienu zīmi aiz komata)

XX ir attiecīgā politikas joma vai budžeta sadaļa.

Vajadzības pēc cilvēkresursiem tiks nodrošinātas, izmantojot attiecīgā ĢD darbiniekus, kuri jau ir iesaistīti konkrētās darbības pārvaldībā un/vai ir pārgrupēti attiecīgajā ģenerāldirektorātā, vajadzības gadījumā izmantojot arī vadošajam ĢD gada budžeta sadales procedūrā piešķirtus papildu resursus un ņemot vērā budžeta ierobežojumus.

Veicamo uzdevumu apraksts

Izmaksu aprēķina apraksts, izsakot pilnslodzes ekvivalenta vienībās, jāiekļauj V pielikuma 3. iedaļā.

3.2.4.Saderība ar kārtējo daudzgadu finanšu shēmu

–◻    Priekšlikums/iniciatīva atbilst kārtējai daudzgadu finanšu shēmai

–◻    Pieņemot priekšlikumu/iniciatīvu, jāpārplāno attiecīgā izdevumu kategorija daudzgadu finanšu shēmā

–◻    Pieņemot priekšlikumu/iniciatīvu, jāpiemēro elastības instruments vai jāpārskata daudzgadu finanšu shēma 27

3.3.Paredzamā ietekme uz ieņēmumiem

–☒    Priekšlikums/iniciatīva finansiāli neietekmē ieņēmumus

–◻    Priekšlikums/iniciatīva finansiāli ietekmē:

–◻    pašu resursus

–◻    dažādus ieņēmumus

EUR miljonos (trīs zīmes aiz komata)

Attiecībā uz dažādiem ieņēmumiem, kas ir “piešķirtie ieņēmumi”, norādīt attiecīgo(-ās) izdevumu pozīciju(-as).

PIELIKUMS tiesību akta finanšu pārskatam, kas attiecas uz priekšlikumu regulai par Eiropas kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzējiem (EKFPS) uzņēmumiem

Izmantotā metodoloģija un galvenie pieņēmumi

Izmaksas, kas saistītas ar Eiropas kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzēju (EKFPS) pilnvarošanu un uzraudzību, ko veic EVTI, ir aplēstas trijās izmaksu kategorijās: personāla izmaksas, administratīvās izmaksas un darbības izmaksas 29 .

Saskaņā ar Komisijas provizoriskām pašreizējām aplēsēm EKFPS pilnvarošanas un uzraudzības uzdevumiem būs nepieciešami 4 jauni darbinieki 2019. gadā un 9 papildu darbinieki 2020. gadam. Tas būtu papildus darbiniekiem, kuri pašlaik strādā EVTI un uz kuriem attiecas EVTI pašreizējais budžets. Izmaksas tiktu finansētas no ES budžeta, lai topošo nozari neapgrūtinātu ar nesamērīgām maksām. Iemaksas tiks iekasētas no EKFPS, kas pilnvaroti saskaņā ar šo režīmu, tomēr tiks piemērots maksimālais ierobežojums, kā izklāstīts priekšlikuma tekstā.

Nepieciešamība pēc lielāka darbinieku skaita atspoguļo papildu uzdevumus, kas EVTI uzticēti ar regulu un ir saistīti ar EKFPS koordinēšanu un pārraudzību:

·sagatavot un pārvaldīt pilnvarošanas procesus;

·izveidot un uzturēt centrālu reģistru;

·izstrādāt regulā paredzētos tehniskos standartus;

·izskatīt ieguldījumu pamatinformācijas lapas;

·sagatavot EKFPS koordinācijas un pastāvīgas uzraudzības uzņemšanos;

·katru gadu uzraudzīt un ziņot galvenos darbības rādītājus.

Šie jaunie uzdevumi ir noteikti ierosinātajā regulā un sīkāk aprakstīti paskaidrojuma rakstā. Tie ietver, bet neaprobežojas ar EKFPS pilnvarošanu un reģistrāciju, reģistrētu EKFPS uzraudzību, kam nepieciešama periodiska saziņa ar uzraudzīto subjektu vadību/darbiniekiem, atbildēšanu uz jautājumiem, sūdzībām vai pieprasījumiem, kas saņemti no valstu kompetentajām iestādēm vai patērētājiem, atbilstības EKFPS prasībām uzraudzību, kā noteikts EKFPS regulā, informācijas pieprasīšanu no EKFPS vai subjektu pārvaldībā iesaistītām personām, pārbaužu uz vietas veikšanu, reģistru pārbaudi un personu uzklausīšanu par iespējamiem regulas pārkāpumiem, ieguldījumu pamatinformācijas lapas izskatīšanu saskaņā ar regulā noteiktajām prasībām, kā arī vajadzīgo dokumentu tulkošanu. EVTI varētu arī pildīt lomu, lai atsauktu EKFPS atļauju, un veikt citus uzraudzības pasākumus, kā uzskaitīts EKFPS regulā.

Turpmākajā iedaļā izskatīti vispārīgie pieņēmumi, kas izmantoti, lai aprēķinātu papildu resursus, jaunā darbinieku skaita un papildu IT infrastruktūras izmaksas

Vispārīgi pieņēmumi, aprēķinot papildu resursus

Aprēķinot papildu resursus, ir izdarīti šādi pieņēmumi.

Tiek pieņemts, ka regulu sāks piemērot 2019. gada sākumā un gadu izmantos EVTI veiktiem sagatavošanas darbiem, lai sagatavotu RTS projektu un tehniskus padomus, kā arī izstrādātu procesus un procedūras. 2020. gadā, pamatojoties uz pašlaik tirgū esošo kolektīvās finansēšanas platformu skaitu, to lielumu, darbību, vispārējiem tirgus apstākļiem un platformu skaitu, kas jau mēģina paplašināt darbību pārrobežu mērogā, tiek lēsts, ka EVTI uzraudzīs aptuveni 25 subjektus.

Tiek pieņemts, ka papildu amata vietas būs vai nu pastāvīgie darbinieki, vai līgumdarbinieki. Tiek pieņemts, ka pastāvīgiem darbiniekiem vidējās gada kopējās izmaksas 30 būs EUR 173 000 un līgumdarbiniekiem – EUR 86 000. Ja iekļauj pensiju un darbā pieņemšanas izmaksas, bet ar personālu saistītās administratīvās un darbības izmaksas iekļauj atsevišķā kategorijā, turmāk tabulā apkopotas kopējās gada vidējās izmaksas pa darbinieku kategorijām.

1. tabula. Personāla izmaksas

(*) Tajās ietilpst: darbā pieņemšanas izdevumi, algas un pabalsti, pensiju iemaksas, citas izmaksas (mācības, medicīna, skola, personāla vadība). Ar personālu saistītie administratīvie izdevumi (piemēram, komandējuma izdevumi) un darbības izdevumi (piemēram, datubāzes, sanāksmes, juristi) nav iekļautas.

Papildu darbinieku skaita aprēķins

2. tabulā ir parādīti paredzētie personāla resursi, kas EVTI būs nepieciešami, lai veiktu funkcijas, kā noteikts regulā.

2. tabula. Kopējie FTE gadā

Turpmākās vajadzības pēc 2020. gada tiks aprēķināta un piešķirtas saistībā ar nākamo daudzgadu finanšu shēmu.

Citi izdevumi

Citi izdevumi, piemēram, reģistra, datubāzu u. c. izveide, ir iekļauti darbības izdevumos 3. tabulā. Tiek pieņemts, ka IT izmaksas 2019. un 2020. gadam būs EUR 250 000, pēc tam tās samazināsies līdz 50. Arī tulkošanas izmaksas ir iekļautas rindā par darbības izmaksām un veido EUR 350 000 gadā.

Izdevumu kopsummas 2019.–2020. g.

Ņemot vērā iepriekš minētos pieņēmumus, aplēstās kopsummas par izveidi un EVTI veicamajiem uzraudzības un pilnvarošanas uzdevumiem 2019.–2020. gada laikposmam ir norādītas turpmākajā tabulā.

3. tabula. Kopējie EVTI izdevumi par EKFPS 2019.–2020. gadā, EUR

(1)    Eiropas Parlamenta 2015. gada 9. jūlija rezolūcijā par kapitāla tirgu savienības izveidi noteikts arī, ka “KTS ir jārada atbilstoša normatīvā vide, kas sekmē pārrobežu piekļuvi informācijai par uzņēmumiem, kuri meklē kredīta, kvazikapitāla un kapitāla struktūras, lai veicinātu nebanku finansējuma modeļu veidošanos, tostarp kolektīvo finansēšanu un vienādranga aizdevumus”. Eiropas Parlamenta 2015. gada 9. jūlija rezolūcija par kapitāla tirgu savienības izveidi (2015/2634(RSP)), 47. punkts. Pieejama http://www.europarl.europa.eu/sides/getDoc.do?pubRef=-//EP//NONSGML+TA+P8-TA-2015-0268+0+DOC+PDF+V0//E    

(2)    Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai “Kolektīvās finansēšanas potenciāla izmantošana Eiropas Savienībā”, COM(2014) 172 final, 27.3.2014.

(3)    SWD(2016) 154 final, pieejams šādā saitē: https://ec.europa.eu/transparency/regdoc/rep/10102/2016/EN/10102-2016-154-EN-F1-1.PDF

(4)    OV L 168, 30.6.2017., 12. lpp.

(5)    OV C [...], [...], [...]. lpp.

(6)    OV C [...], [...], [...]. lpp.

(7)    Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2008/48/EK (2008. gada 23. aprīlis) par patēriņa kredītlīgumiem un ar ko atceļ Direktīvu 87/102/EEK (OV L 133, 22.5.2008., 66. lpp.).

(8)    Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2014/65/ES (2014. gada 15. maijs) par finanšu instrumentu tirgiem un ar ko groza Direktīvu 2002/92/EK un Direktīvu 2011/61/ES (OV L 173, 12.6.2014., 349. lpp.).

(9)    Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2017/1129 (2017. gada 14. jūnijs) par prospektu, kurš jāpublicē, publiski piedāvājot vērtspapīrus vai atļaujot to tirdzniecību regulētā tirgū, un ar ko atceļ Direktīvu 2003/71/EK (OV L 168, 30.6.2017., 12. lpp.).

(10)    Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2013/36/ES (2013. gada 26. jūnijs) par piekļuvi kredītiestāžu darbībai un kredītiestāžu un ieguldījumu brokeru sabiedrību prudenciālo uzraudzību, ar ko groza Direktīvu 2002/87/EK un atceļ Direktīvas 2006/48/EK un 2006/49/EK (OV L 176, 27.6.2013., 338. lpp.).

(11)    Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2015/2366 (2015. gada 25. novembris) par maksājumu pakalpojumiem iekšējā tirgū, ar ko groza Direktīvas 2002/65/EK, 2009/110/EK un 2013/36/ES un Regulu (ES) Nr. 1093/2010 un atceļ Direktīvu 2007/64/EK (OV L 337, 23.12.2015., 35. lpp.).

(12)    COM(2017) 340 final, Komisijas ziņojums Eiropas Parlamentam un Padomei par novērtējumu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas riskiem, kuri skar iekšējo tirgu un attiecas uz pārrobežu darbībām.

(13)    Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2015/849 (2015. gada 20. maijs) par to, lai nepieļautu finanšu sistēmas izmantošanu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanai vai teroristu finansēšanai, un ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 648/2012 un atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2005/60/EK un Komisijas Direktīvu 2006/70/EK (OV L 141, 5.6.2015., 73. lpp.).

(14)    Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 45/2001 (2000. gada 18. decembris) par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi Kopienas iestādēs un struktūrās un par šādu datu brīvu apriti (OV L 8, 12.1.2001., 1. lpp.).

(15)    OV L 297, 7.11.2013., 107. lpp.

(16)    Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2016/679 (2016. gada 27. aprīlis) par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Direktīvu 95/46/EK (Vispārīgā datu aizsardzības regula) (OV L 119, 4.5.2016., 1. lpp.).

(17)    Kā minēts Finanšu regulas 54. panta 2. punkta a) vai b) apakšpunktā.

(18)    Sīkāka informācija par pārvaldības veidiem un atsauces uz Finanšu regulu atrodamas BudgWeb tīmekļa vietnē: https://myintracomm.ec.europa.eu/budgweb/EN/man/budgmanag/Pages/budgmanag.aspx .

(19)    Dif. = Diferencētas apropriācijas / Nedif. = Nediferencētas apropriācijas.

(20)    EBTA: Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācija.

(21)    Kandidātvalstis un attiecīgā gadījumā potenciālās kandidātvalstis no Rietumbalkāniem.

(22)    Rezultāti ir attiecīgie produkti vai pakalpojumi (piemēram, finansēto studentu apmaiņu skaits, uzbūvēto ceļu garums kilometros utt.).

(23)    Kā aprakstīts 1.4.2. punktā. “Konkrētais(-ie) mērķis(-i)...”

(24)    AC = līgumdarbinieki; AL = vietējie darbinieki; END = valstu norīkotie eksperti; INT = aģentūras darbinieki; JED = jaunākie eksperti delegācijās.

(25)    Ārštata darbiniekiem paredzēto maksimālo summu finansē no darbības apropriācijām (kādreizējām “BA” pozīcijām).

(26)    Galvenokārt struktūrfondiem, Eiropas Lauksaimniecības fondam lauku attīstībai (ELFLA) un Eiropas Zivsaimniecības fondam (EZF).

(27)    Sk. Padomes Regulas (ES, Euratom) Nr. 1311/2013, ar ko nosaka daudzgadu finanšu shēmu 2014.–2020. gadam, 11. un 17. pantu.

(28)    Norādītajām tradicionālo pašu resursu (muitas nodokļi, cukura nodevas) summām jābūt neto summām, t. i., bruto summām, no kurām atskaitītas iekasēšanas izmaksas 25 % apmērā.

(29)    Darbības izmaksas ietver arī tulkošanas un IT izmaksas.

(30)    Izņemot pensiju un darbā pieņemšanas izmaksas, bet iekļaujot ar personālu saistītās darbības izmaksas (piemēram, komandējuma izdevumi) un administratīvās izmaksas (piemēram, datubāzes, sanāksmes, juristi).

EIROPAS KOMISIJA

Briselē,8.3.2018

COM(2018) 113 final

PIELIKUMS

dokumentam

Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes regulai

par Eiropas kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzējiem (EKFPS) uzņēmumiem

{SWD(2018) 56 final}
{SWD(2018) 57 final}

PIELIKUMS

Informācija, kas jāsniedz ieguldījumu pamatinformācijas lapā

A daļa. Informācija par projekta īpašnieku(iem) un kolektīvās finansēšanas projektu

(a)identitāte, juridiskais statuss, īpašumtiesības, vadība un kontaktinformācija;

(b)galvenās darbības jomas; piedāvātie produkti vai pakalpojumi;

(c)hipersaite uz projekta īpašnieka jaunāko finanšu pārskatu, ja ir pieejams;

(d)kolektīvās finansēšanas projekta apraksts, tostarp tā mērķis un galvenās iezīmes.

B daļa. Kolektīvās finansēšanas procesa galvenās iezīmes un nosacījumi attiecīgi kapitāla piesaistei vai līdzekļu aizņēmumam

(a)minimālais mērķa kapitāls, kas jāpiesaista, vai mērķa līdzekļi, kas jāaizņemas vienā kolektīvās finansēšanas piedāvājumā, un piedāvājumu skaits, kurus projekta īpašnieks vai kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzējs ir pabeidzis attiecībā uz kolektīvās finansēšanas projektu;

(b)termiņš mērķa sasniegšanai – piesaistīt kapitālu vai aizņemties līdzekļus;

(c)informācija par sekām, ja mērķa kapitāls netiek piesaistīts vai mērķa līdzekļu aizņemšanās nenotiek noteiktajā termiņā;

(d)piedāvājuma maksimālā summa, ja tā atšķiras no mērķa kapitāla, kas noteikts a) apakšpunktā;

(e)pašu kapitāla apmērs, kuru projekta īpašnieks uzņēmies nodot kolektīvās finansēšanas projektam;

(f)izmaiņas emitenta kapitāla sastāvā vai aizdevumos saistībā ar kolektīvās finansēšanas piedāvājumu.

C daļa. Riska faktori

Iepazīstināšana ar galvenajiem riskiem saistībā ar kolektīvās finansēšanas projekta finansēšanu, ar nozari, projektu, projekta īpašnieku un ieguldījumu instrumentu, tostarp ģeogrāfiskajiem riskiem attiecīgā gadījumā.

D daļa. Informācija saistībā ar vērtspapīru piedāvājumu

(a)piedāvāto ieguldījumu instrumentu kopējais apjoms un veids;

(b)parakstīšanās cena;

(c)vai tiek pieņemti parakstīšanās pārsniegumi un kā tie tiek piešķirti;

(d)parakstīšanās un maksāšanas noteikumi;

(e)ieguldījumu instrumentu turēšana un nodošana ieguldītājiem;

(f)ja ieguldījumu ir nodrošinājis garantijas devējs vai tam ir nodrošinājums:

i)vai minētais garantijas devējs vai nodrošinājuma sniedzējs ir juridiska persona;

ii)minētā garantijas devēja vai nodrošinājuma sniedzēja identitāte, juridiskais statuss un kontaktinformācija;

iii)informācija par garantijas vai nodrošinājuma veidu un noteikumiem;

(g)attiecīgā gadījumā stingra apņemšanās atpirkt vērtspapīrus un šādas atpirkšanas laikposms;

(h)attiecībā uz instrumentiem, kas nav pašu kapitāla instrumenti, – nominālā procentu likme, datums, no kura jāsāk maksāt procentus, procentu maksājumu datumi, termiņš un piemērojamais ienesīgums.

E daļa. Emitenta informācija, ja emitents atšķiras no projekta īpašnieka un tāpēc ir īpašam nolūkam dibināta sabiedrība

(a)vai starp projekta īpašnieku un ieguldītāju darbojas īpašam nolūkam dibināta sabiedrība;

(b)emitenta kontaktinformācija.

F daļa. Ieguldītāja tiesības

(a)no vērtspapīriem izrietošās pamattiesības;

(b)ierobežojumi attiecībā uz vērtspapīriem;

(c)apraksts par jebkuriem ierobežojumiem vērtspapīru nodošanai;

(d)izstāšanās iespējas;

(e)attiecībā uz pašu kapitāla vērtspapīriem – kapitāla un balsstiesību sadalījums pirms un pēc kapitāla palielināšanas piedāvājuma rezultātā (pieņemot, ka visi vērtspapīri tiks parakstīti).

G daļa. Informācijas atklāšana saistībā ar aizdevuma līgumu

Ja kolektīvās finansēšanas piedāvājums ietver kredītstarpniecību, – ieguldījumu pamatinformācijas lapā jāietver šāda informācija, nevis nevis D, E un F daļā minētā informācija:

(a)kredītlīguma veids un termiņš;

(b)piemērojamās procentu likmes vai attiecīgā gadījumā cita atlīdzība ieguldītājam;

(c)riska mazināšanas pasākumi, piemēram, vai kredīts ir nodrošināts;

(d)pamatsummas un procentu atmaksas amortizācijas grafiks.

H daļa. Maksas, informācija un tiesiskā aizsardzība

(a)Maksas, ko iekasē ieguldītājs, un izmaksas, kas ieguldītājam rodas saistībā ar ieguldījumu;

(b)kur un kā var bez maksas saņemt papildu informāciju par kolektīvās finansēšanas projektu, projekta īpašnieku un emitentu;

(c)kā un kam ieguldītājs var iesniegt sūdzību par ieguldījumu vai par projekta īpašnieka rīcību, vai par kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzēju.