EIROPAS KOMISIJA

Briselē, 5.9.2019

COM(2019) 406 final

KOMISIJAS PAZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM UN PADOMEI EMPTY

Ziņojums par romu integrācijas valsts stratēģiju īstenošanu – 2019. gads

{SWD(2019) 320 final}

IEVADS

Eiropas Komisija 2018. gada 4. decembrī publicēja novērtējumu par ES programmu attiecībā uz romu integrācijas valsts stratēģijām (RIVS) līdz 2020. gadam 1 . Novērtējumā tika novērtēta ES programma un tas, kā tā piesaistīja citus romu iekļaušanai paredzētos Eiropas politikas, juridiskos un finanšu instrumentus 2 . Lai priekšstats būtu skaidrāks, šajā 2019. gada ziņojumā galvenā uzmanība ir pievērsta romu iekļaušanas pasākumu īstenošanai valstu mērogā.

Novērtējuma galvenie avoti ir šādi:

·ziņojumi, ko iesnieguši valsts kontaktpunkti romu jautājumos (VKRJ) 3 ;

·pilsoniskās sabiedrības ziņojumi no EP pilotprojekta “Roma Civil Monitor” 4 ;

·dati par romu stāvokli no Eiropas Savienības Pamattiesību aģentūras (FRA) 5 ;

·konceptuālais novērtējums par intervences pasākumiem romu iekļaušanas nolūkā 6 .

Šajā ziņojumā ir apkopotas vissvarīgākās tendences, pievēršoties ES programmas attiecībā uz romu integrācijas valsts stratēģijām četrām politikas jomām (izglītība, nodarbinātība, veselības aprūpe, mājokļi), kā arī jautājumiem, kas saistīti ar diskriminācijas un pret romiem vērsta noskaņojuma apkarošanu. Šajā ziņojumā ir uzsvērts romu stāvoklis katrā jomā, proti, ir apkopoti galvenie iekļaušanas pasākumu veidi, panākumi un problēmas to īstenošanā (kā ziņojuši VKRJ) un formulēta politikas apguve, uzsverot to, kādām daudzsološām pieejām un prioritātēm ir jāpievēršas (balstoties uz esošajiem novērtējumiem 7 , atsauksmēm no pilsoniskās sabiedrības un VKRJ).

I. Būtiskas politikas jomas

Šajā ziņojumā ir ietverti pasākumi, kas veikti saskaņā ar Padomes Ieteikumu par efektīviem romu integrācijas pasākumiem 8 . Paziņoto pasākumu skaits ne vienmēr atspoguļo centienu vērienīgumu vai efektivitāti. Izglītības jomā, kā arī saistībā ar diskriminācijas un pret romiem vērsta noskaņojuma apkarošanu lielākā daļa pasākumu ir mērķorientēti tieši romiem. Mājokļu jomā pastāv līdzsvars starp mērķorientētiem pasākumiem romiem un vispārējiem rīcībpolitikas pasākumiem, proti, vispārīgiem pasākumiem. Nodarbinātības jomā un (mazākā mērā) arī veselības aprūpes jomā dalībvalstis pārsvarā izmanto vispārējus pasākumus arī romu iekļaušanas veicināšanai.

1. Izglītība

1.1. Pasākumu mērķis

Lielākā daļa dalībvalstu (DV) iegulda pasākumos, kas paredzēti priekšlaicīgas mācību pārtraukšanas mazināšanai (18 DV). Citi pasākumi, kurus izmanto visbiežāk, ietver šādus aspektus: izvērtēt atsevišķu skolēnu vajadzības sadarbībā ar viņu ģimenēm (14 DV), uzlabot piekļuvi agrīnai pirmsskolas izglītībai un aprūpei un tās kvalitāti (13 DV) un veicināt romu līdzdalību vidējā un augstākajā izglītībā un tās iegūšanu (11 DV). Tiek īstenoti arī centieni novērst skolu segregāciju, izmantot iekļaujošas mācīšanas metodes un pilnveidot prasmes, kas pielāgotas darba tirgus vajadzībām (12 DV katrā jomā).

Kam vēl tiek pievērsta būtiska uzmanība, īstenojot šādus pasākumus, papildus iepriekš minētajiem mērķiem? Šajā saistībā mēs konstatējām, ka dalībvalstis visbiežāk izvēlas pasākumus, kuru mērķis ir uzlabot izglītības ieguvi. Tie ir šādi: priekšlaicīgas mācību pārtraukšanas novēršana, pārejas uz vidējo un augstāko izglītību un šādas izglītības iegūšanas veicināšana vai atbalsta sniegšana izglītības nepilnību vai materiāli nelabvēlīgas situācijas kompensēšanai. Kopā šāda veida pasākumi veido 36 % no visiem izglītības pasākumiem. Citas būtiskas pasākumu grupas ir vērstas uz šādām jomām: pāreja no izglītības uz nodarbinātību, atbalstot profesionālo izglītību, karjeras attīstība un mūžizglītība, profesionāļu spēju veidošana (9–11 %). Mazāk izplatīti ir pasākumi, kas vērsti uz integrētu iekļaušanas intervenci un romu vēstures un kultūras ieviešanu mācību programmās (abi — 6 %).

1.2. Panākumi un problēmas

Izglītības jomā visizplatītākais panākums, ko min VKRJ, ir starpniecība 9 . Citi panākumi ir šādi: bērnudārzu kapacitātes veidošana 10 , uzlabots atbalsts priekšlaicīgas mācību pārtraukšanas novēršanai un uzraudzībai 11 un ar romu iekļaušanu un diskriminācijas aizliegumu saistītu tematu iekļaušana skolotāju apmācībā vai valstu mācību programmās 12 u. c.

Visbūtiskākās problēmas, kuras uzsvēruši VKRJ, cita starpā ir šādas: dalība mācību procesā (skolu apmeklēšana), mācību stundu kavēšana, priekšlaicīga mācību pārtraukšana, pāreja no pamatizglītības uz vidējo izglītību un vidējās izglītības iegūšana 13 . Citas problēmas ir saistītas arī ar šādiem aspektiem: segregācijas apkarošana 14 , cilvēka spēju nodrošināšana un veidošana 15 , ieinteresēto personu sadarbība 16 , agrīnas pirmsskolas izglītības un aprūpes veicināšana 17 , pieaugušo izglītība un otrās iespējas izglītība 18 , datu pieejamība 19 .

1.3. Politikas apguve

Izglītība ir joma, kurā ir īstenots visvairāk intervences pasākumu un novērtējumu. Tāpēc šajā jomā ir vērojams arī salīdzinoši lielāks tādu daudzsološu pieeju un politikas atziņu skaits, kas ir kopīgas vairākām valstīm. Dažas no svarīgajām politikas atziņām šajā jomā ir šādas: ir svarīgi veikt agrīnu iejaukšanos un novēršanas darbības, ir jānodrošina romu vecāku (kā bērnu galveno atbalstītāju katrā izglītības posmā) līdzdalība un jādod viņiem iespējas, liela nozīme romu bērnu identitātes un sociālo tīklu stiprināšanā ir ārpusskolas nodarbībām, ir svarīgi veikt pastāvīgus kompleksus atbalsta pasākumus (apmācība kopā ar stipendiju un citu ar izmaksām saistītu šķēršļu likvidēšana), veicinot pāreju starp izglītības līmeņiem un uz nodarbinātību. Lai gan pozitīva rīcība ir palīdzējusi uzlabot romu dalību izglītībā, ir svarīgi izvairīties no tā, ka tiek atvēlētas īpašas vietas romiem, kuri atbilst parastās uzņemšanas prasībām.

Jo īpaši dalībvalstīs, kurās ir augsts romu skolēnu īpatsvars, ir nepieciešama sistemātiska, kompleksa un ilgtermiņa pieeja ar mērķi novērst skolu un klašu segregāciju, kas joprojām ir steidzami risināma problēma, kura mazina citu iekļaušanas pasākumu panākumus. Šīs pieejas galvenās daļas ir šādas: agrīnas un bezmaksas piekļuves nodrošināšana kvalitatīvai iekļaujošai agrīnai pirmsskolas izglītībai un aprūpei integrētos apstākļos (lai sagatavotu romu bērnus un novērstu aizspriedumus starp romu un citas izcelsmes bērniem un vecākiem ar mērķi vēlāk novērst segregāciju), atbalsts romu vecākiem skolas izvēlē, segregētu skolu pakāpeniska slēgšana, ko veic izglītības iestādes, un romu bērnu iekļaušana vairākās skolās (reorganizējot rajonus, kurus skolas apkalpo). Šie aktīvie segregācijas novēršanas pasākumi būtu jāpapildina, piešķirot papildu finansiālo un profesionālo atbalstu, lai veicinātu romu bērnu sociālo un akadēmisko integrāciju vispārējās skolās. Papildu pasākumi būtu šādi: transporta, skolas materiālu, maltīšu, ārpusskolas nodarbību, papildnodarbību izmaksu segšana; pirmsskolas iestāžu darbinieku un skolotāju apmācība par jaunām mācīšanas metodēm integrētos skolas apstākļos (ietverot stereotipu pārvarēšanu); saziņas sekmēšana starp vecākiem un skolu; vecāku informēšana par integrētas izglītības priekšrocībām; skolēnu mentorēšana, pēcskolas atbalsts romu bērniem, skolotāju palīgu nodarbināšana; informētības celšanas pasākumi plašai sabiedrībai par to, cik svarīga ir iekļaujoša izglītība un starpkultūru izglītība kopienu attiecību kontekstā, kas tiktu īstenoti, organizējot kampaņas un atspoguļojot šos jautājumus plašsaziņas līdzekļos 20 .

Daudzsološas pieejas

Prioritātes, kurām jāpievēršas

٠BG, CZ, DK, EL, FI, FR, HR, HU, LT, PL, SK: obligātas (bezmaksas) pirmsskolas izglītības ieviešana vai paplašināšana, ESI fondu finansēta bērnudārzu izveide, bērnudārzu skolotāju apmācība ٠CY, EL, ES, IE, IT, HR, HU, LT, LV, NL, PL, PT, RO, SE, SI: programmas, kuru mērķis ir novērst romu (meiteņu) priekšlaicīgu mācību pārtraukšanu, nodrošinot pēcskolas atbalstu, apmācību, stipendijas, mentorēšanu, starpniecību, palīgus, otrās iespējas izglītību, skolotāju apmācību, atbalstu ģimenēm ٠AT, CY, FI, HU, IE, IT, PT, RO: romu vēstures (ietverot holokaustu) un/vai kultūras iekļaušana valstu mācību programmās ٠IE, HR, RO: vietu piešķiršana romiem vidējās un augstākās izglītības iestādēs ٠LT: spēju veidošana un kompetenču attīstīšana to skolu tīklā, kuras apmeklē romu bērni ٠SE: skolotāju apmācība (Södertörn Universitāte) un vidējā līmeņa pieaugušo izglītība romu valodā

٠Atbalstīt audzināšanu mājās un agrīnu pirmsskolas izglītību kā daļu no visaptverošām agrīnas iejaukšanās un novēršanas programmām ٠Ieviest vai paplašināt kvalitatīvu, iekļaujošu, bezmaksas un obligātu pirmsskolas izglītību un likvidēt finanšu un nefinanšu šķēršļus attiecībā uz piekļuvi šādai izglītībai ٠Veicināt izglītības kvalitāti, iekļautību un rezultātus ar stimulu palīdzību (skolotāju apmācības finansēšana un reformas), piesaistot labākos skolotājus nelabvēlīgā situācijā esošām skolām/reģioniem ٠Sistemātiski pārraudzīt un apkarot skolu un klašu segregāciju, īstenojot ilgtermiņa visaptverošus, sagatavojošus un papildinošus pasākumus romu ģimeņu atbalstam ٠Nodrošināt sabiedrības atbalstu un visu ieinteresēto personu sadarbību ar mērķi papildināt skaidrus, aktīvus segregācijas novēršanas pasākumus ٠Apvienot stipendijas, apmācību un ārpusskolas nodarbības ar mērķi novērst priekšlaicīgu mācību pārtraukšanu un sekmēt pāreju uz nākamo izglītības līmeni ٠Pievērsties romu meitenēm, viņu vecākiem un skolotājiem ar mērķi novērst ar dzimumu saistītus stereotipus un mazināt priekšlaicīgu mācību pārtraukšanu ٠Veicināt pāreju uz vidusskolas izglītību un tālākizglītību un tās iegūšanu, ietverot karjeras attīstības atbalsta sniegšanu romu skolēniem un viņu ģimenēm

2. Nodarbinātība

2.1. Pasākumu mērķis

Lielākā daļa dalībvalstu īsteno divas lielākās pasākumu grupas — ar mērķi likvidēt šķēršļus ceļā uz darba tirgu (15 DV) un sniegt individuālu atbalstu darba meklētājiem (13 DV). Mazāks valstu skaits (bet joprojām būtiska to daļa) iegulda profesionālajā apmācībā (9 DV), mūžizglītībā un prasmju pilnveidošanā (10 DV), kā arī pašnodarbinātībā un uzņēmējdarbībā (8 DV). Tā kā joprojām pieaug to romu jauniešu īpatsvars, kuri nemācās, nestrādā un neapgūst arodu, noteikti ir nepieciešami vēl lielāki centieni atbalstīt pirmo darba pieredzi (10 DV). Divas citas jomas, kurām būtu jāpiešķir prioritāra nozīme, ir šādas: aizsardzības pasākumi un personalizēti pakalpojumi ar mērķi nodrošināt, ka vispārēji valsts nodarbinātības pakalpojumi efektīvi sasniedz nelabvēlīgā situācijā esošus romu darba meklētājus, kā arī pozitīva rīcība ar mērķi veicināt romu nodarbinātību civildienestā.

Kam tiek pievērsta būtiska uzmanība, īstenojot šādus pasākumus? Šajā saistībā mēs konstatējām, ka dalībvalstis visbiežāk izvēlas individuālus atbalsta veidus, piemēram, tādus kā nodarbinātības subsidēšana, citi izdevumu sadales veidi, karjeras attīstības atbalsts (mentorēšana, izaugsmes vadība) un profesionālā apmācība (kopā 35 % no visiem pasākumiem). Vispārīgāki pasākumi ar mērķi veicināt sociālo iekļaušanu, kopienas attīstību, pieaugušo kvalifikāciju un izglītību, kurā tiek atgūts iekavētais, veido 8–9 % no pasākumiem. Tikai piektā daļa pasākumu ir vērsta uz jauniešiem, un tas nepārprotami nav pietiekami, ņemot vērā problēmas, ar kurām romu jaunieši saskaras nodarbinātības jomā.

2.2. Panākumi un problēmas

Vairāki VKRJ 2017. gada ziņojumos minēja ekonomikas izaugsmes pozitīvo ietekmi uz romu nodarbinātības perspektīvām 21 . Taču vēl vairāk bija tādu VKRJ, kas minēja mērķtiecīgus pasākumus, piemēram, reģionālās nodarbinātības programmas (karjeras konsultēšana, profesionālā apmācība vai apmācība darbavietā un iekārtošana darbā, kas pielāgota romiem vai neaizsargātiem darba meklētājiem) 22 . Šādi pasākumi ir vēl efektīvāki tad, ja romi ir iesaistīti kā starpnieki, sociālie darbinieki vai citi pakalpojumu sniedzēji.

VKRJ uzsver trīs galvenos problēmu veidus: īstenošanas struktūru spējas 23 , romu diskriminācija 24 un pašu romu attieksme un uzticēšanās 25 .

2.3. Politikas apguve

Visbūtiskākie jautājumi nodarbinātības jomā, šķiet, ir šādi: nodrošināt efektīvu pāreju no izglītības uz atvērtu darba tirgu, novērst darba devēju īstenotu diskrimināciju un nodrošināt, ka pieprasījums pēc darbaspēka atbilst piedāvājumam (īpaši to romu jauniešu vidū, kuri nemācās, nestrādā un neapgūst arodu). Lai mazinātu dzimumu nevienlīdzību nodarbinātības jomā un to romu jauniešu īpatsvaru, kuri nemācās, nestrādā un neapgūst arodu, ir svarīgi noteikt stimulus un cieši sadarboties ar privātā sektora darba devējiem, kā arī skaidri pievērsties romu jauniešiem un sievietēm vispārējās politikas kontekstā (nevis radot paralēlas nodarbinātības struktūras). Romu nodarbinātības uzlabošanas pasākumos būtu jāietver arī IT prasmju un svešvalodu prasmju attīstīšana. Tomēr, lai garantētu nodarbinātību, ir jāpievēršas arī citiem šķēršļiem, jo īpaši darba devēju īstenotai diskriminācijai, tam, ka romu darba meklētājiem ir ierobežots sociālais tīkls, vai tradicionālajām dzimumu lomām romu kopienās. Svarīga nozīme var būt apmācības, atbalstītas prakses iespēju un darba devējiem paredzētu diskriminācijas novēršanas pasākumu apvienošanai.

Daudzsološas pieejas

Prioritātes, kurām jāpievēršas

٠BG, CY, ES, IT, LV, NL, PT, SI: reģionālās vai vietējās nodarbinātības programmas (individuālas konsultācijas) ar mērķi sekmēt aktīvu darba meklēšanu vai pašnodarbinātību ٠HU, EL, ES, FR: mērķorientētas programmas, lai uzlabotu romu sieviešu nodarbināmību (sociālajā sektorā) ٠IT, LT, HU: piemēri sadarbībai ar darba devējiem attiecībā uz romu iekārtošanu darbā un stereotipu novēršanu ٠SK: grozījums Likumā par valsts nodarbinātības dienestiem, paredzot individuālu rīcības plānu, lai atbalstītu integrāciju darba tirgū, kas ir saistošs darba meklētājam un nodarbinātības birojam ٠BE: kopš 2016. gada romiem ir piekļuve “integrācijas ceļam”, kas Valonijā izveidots ārvalstu izcelsmes personām (franču valodas kursi, pamatzināšanas par sabiedrību, atbalsts darba meklējumos un bērnu skološanā). Pašvaldības nodarbina romu starpniekus publiskos sociālās palīdzības centros, kā arī preventīvo vai tiešo pakalpojumu sniegšanai ٠HR: Ombuda birojs sniedz apmācību diskriminācijas novēršanas jomā valsts nodarbinātības dienestu darbiniekiem un citiem civildienesta ierēdņiem ٠UK: rasu atšķirību revīzija un tīmekļa vietne, kurā apkopo un izplata informāciju par diskrimināciju nodarbinātības jomā

٠Nodrošināt vispārējus valsts nodarbinātības pakalpojumus ar mērķi efektīvi atbalstīt romu darba meklētāju integrāciju primārajā darba tirgū ٠(Turpināt) apmācīt un nodarbināt romus, jauniešu padomdevējus, starpniekus ar mērķi atbalstīt pārejas posmus izglītībā un uz darba tirgu ٠Skaidrāk pievērsties romiem (jauniešiem un sievietēm), īstenojot aktīvu darba tirgus politiku, ietverot Garantiju jauniešiem ٠Izraisīt darba devēju interesi par romu nodarbināšanu un stimulēt darba devējus nodarbināt romus ٠Sistemātiski pārraudzīt un apkarot diskrimināciju saistībā ar piekļuvi darba tirgum un darbavietā ٠Apvienot darbā iekārtošanas atbalstu (praksi) ar IT un valodu apmācību un darbu ar darba devējiem ٠Piešķirt prioritāru nozīmi (re)integrācijai primārajā darba tirgū attiecībā pret paralēlām sistēmām (piem., valsts vai neoficiāls darbs) ٠Izstrādāt integrētus risinājumus ar mērķi novērst nereģistrētu mobilu romu neaizsargāto situāciju, izmantojot arī starpvalstu sadarbību

3. Veselības aprūpe 

3.1. Pasākumu mērķis

Divi visnozīmīgākie pasākumu veidi, par kuriem ziņoja lielākā daļa dalībvalstu, ir vērsti uz vispārējo šķēršļu likvidēšanu attiecībā uz veselības aprūpi un izpratnes par veselību veicināšanu (13–14 DV), veidojot līdzsvaru starp piedāvājuma un pieprasījuma puses intervences pasākumiem. Citi būtiski pasākumi ietver mērķtiecīgas vakcinācijas programmas un piekļuvi specializētiem veselības aprūpes pakalpojumiem (6–7 DV).

Kam tiek pievērsta būtiska uzmanība, īstenojot šādus pasākumus? Šajā saistībā mēs konstatējām, ka dalībvalstis visbiežāk izvēlas pasākumus, ar kuriem tiek uzlabota piedāvājuma puse (darbinieki, telpas) veselības aprūpes nodrošināšanas jomā (26 % no pasākumiem). Tās risina arī problēmas, kas attiecas uz pieprasījuma pusi, īstenojot informatīvi izglītojošas kampaņas un informācijas kampaņas par jautājumiem, kas saistīti ar veselību (21 %). Citas būtiskas pasākumu grupas ietver vispārējas darbības ar mērķi uzlabot veselības aprūpes un sanitārijas infrastruktūru vietējā līmenī un profilakses pakalpojumu sniegšanu (16–17 %). Daudz mazāk izplatīti ir ļoti svarīgi intervences pasākumi — veselības apdrošināšanas nodrošināšana romiem un veselības aprūpes nozares profesionāļiem paredzētu diskriminācijas novēršanas kampaņu īstenošana (6–7 %).

3.2. Panākumi un problēmas

VKRJ visbiežāk pieminētie panākumi: vakcinācijas kampaņas 26 , citas profilakses un konstatēšanas programmas 27 , higiēnas, veselības aizsardzības prasību un piekļuves veselības aprūpei uzlabošana 28 , izpratnes veidošana 29 , starpniecība veselības jomā 30 un vairāku ieinteresēto personu sadarbība, iesaistot valsts un vietējās iestādes un pilsonisko sabiedrību 31 . Bija vērojams tas, ka trūkst atsauču uz diskriminācijas novēršanas centieniem, sanitāro dzīves apstākļu uzlabošanu un veselīgas pārtikas pieejamību.

Cita starpā tika ziņots par šādām problēmām: koordinēšanas un efektīvas saziņas trūkums starp valsts un vietējā līmeņa iestādēm; atbilstoša (valsts vai ES) finansējuma saglabāšana vai personāla komplektēšana 32 ; pašapziņas trūkums veselības jautājumu kontekstā 33 ; veselības apdrošināšanas seguma trūkums romu vidū 34 ; nepietiekamas veselības nozares profesionāļu zināšanas par jautājumiem, kas saistīti ar romiem 35 . Pastāvēja arī bažas par zemu vakcinācijas līmeni romu vidū, un tika ziņots, ka dažās valstīs tas ir veicinājis augstākus priekšlaicīgas mirstības un saslimstības rādītājus 36 . Romu līdzdalība un iespēju nodrošināšana viņiem veselības aprūpes iniciatīvās tiek uzskatīta par problemātisku arī zemā rakstpratības līmeņa un valodas barjeru dēļ 37 .

3.3. Politikas apguve

Veselības aprūpes jomā (kā arī mājokļu jomā) pasākumu un novērtējumu skaits ir nepietiekams, tādējādi ierobežojot politikas apguves un pārnešanas iespējas. Visplašāk izmantotā daudzsološā prakse ir vērsta uz profilaksi, īstenojot vakcinācijas kampaņas un apmācot un nodarbinot romu starpniekus veselības jomā. Tomēr ir svarīgi, lai mērķorientēti atbalsta pakalpojumi aktīvi tiktu vērsti uz mērķi uzlabot romu izpratni par veselību, mainīt viņu uzvedību un veicināt ilgtermiņa pašpaļāvību un spējas iesaistīties saziņā ar galvenajām iestādēm, nevis paļauties uz pastāvīgiem starpniekiem un ilgtermiņa paralēlām struktūrām. Prioritāra nozīme būtu jāpiešķir diskriminācijas novēršanas pasākumiem, kas paredzēti veselības aprūpes nozares profesionāļiem.

Daudzsološas pieejas

Prioritātes, kurām jāpievēršas

٠BG, CZ, DK, EL, FR, HU, PL, PT, RO, SE, SI, SK: romu starpnieku veselības jomā (palīgu, apmeklētāju, saiknes veidotāju) apmācība un nodarbināšana, lai sekmētu romu piekļuvi veselības aprūpei ٠AT, BG, EL, FR, HU, HR, PL, SK, UK: vakcinācijas kampaņas, kas vērstas uz romiem (meitenēm, sievietēm) un personām, kuras dzīvo marginalizētās teritorijās ٠CZ, IT, RO, SI, SK: ilgtermiņa valsts veselības programmas, rīcības plāni, stratēģijas ٠ES: romu un pilsoniskās līdzdalības nodrošināšana tādu veselības profilakses un apmācības programmu izstrādē, kas paredzētas sociālo pakalpojumu jomas profesionāļiem ٠FI: Valsts veselības un labklājības institūta Pētījums par romu labklājību ٠PT: uz pierādījumiem balstīta tādu intervences pasākumu plānošana, kuru mērķis ir apkarot nevienlīdzību veselības aprūpes jomā attiecībā uz romiem, ietverot informāciju un izpratnes veidošanas materiālus par pusaudžu maternitāti, pediatrisko uzskaiti un veselīgiem ēšanas paradumiem ٠LT: romu sievietēm un jauniešiem paredzēti informatīvi izglītojoši semināri veselības jomā par profilaktisko aprūpi, seksuālo un reproduktīvo veselību un bērnu aprūpi

٠Palielināt veselības apdrošināšanas segumu, novērst nepilnības primārās un specializētās aprūpes nodrošināšanā, tostarp reproduktīvās un seksuālās veselības jomā mazāk attīstītās teritorijās ٠Pastiprināt centienus novērst un apkarot narkomāniju, smēķēšanu, HIV, hepatītu, tuberkulozi, sirds un asinsvadu slimības, priekšlaicīgas dzemdības ٠Pārraudzīt un apkarot diskrimināciju saistībā ar piekļuvi veselības aprūpei un izraisīt veselības nozares profesionāļu interesi par romu vajadzībām ٠Nodrošināt, ka romu starpnieki veselības jomā, attiecībā uz kuriem ir paredzēti pasākumi, palīdz veidot romu ilgtermiņa pašpaļāvību ٠Uzlabot uzturu un apkarot neveselīgus dzīves apstākļus, pievēršoties romu sievietēm un ģimenēm ar bērniem

4. Mājokļi 

4.1. Pasākumu mērķis

Dalībvalstis visbiežāk ziņoja par pasākumiem, kuru mērķis ir: nodrošināt piekļuvi komunālajiem pakalpojumiem (ūdens, elektrība, gāze) un infrastruktūrai mājokļos, atbalstīt segregācijas novēršanu, sekmēt nediskriminējošu piekļuvi sociālajiem mājokļiem (10–12 DV). Tikai neliela daļa dalībvalstu iegulda tādos integrētos intervences pasākumos mājokļu jomā, kas vērsti uz marginalizētām kopienām vietējo pilsētvides atjaunošanas projektu ietvaros (7 DV), vai izmanto ESI fondus kopienas vadītai vietējai attīstībai vai integrētiem teritoriālajiem ieguldījumiem (4 DV). Tikai 2 dalībvalstis ziņoja, ka nodrošina apmešanās vietas romiem, kuri neuzturas vienā vietā.

Kam tiek pievērsta būtiska uzmanība, īstenojot šādus pasākumus? Šajā saistībā mēs konstatējām, ka dalībvalstis visbiežāk pievēršas pašvaldību un sociālo mājokļu uzturēšanai, nodrošināšanai un remontam (27 %), infrastruktūrai romu apmetnēs (16 %), kā arī tiesību aktiem, būvatļaujām vai neoficiālu mājokļu legalizācijai (13 %). Kā ieguldījumu galvenais mērķis daudz mazāk izplatīti ir skaidri, aktīvi segregācijas novēršanas pasākumi, tostarp graustu likvidēšana, kā arī integrēti teritoriālie pasākumi vai sociālais/infrastruktūras atbalsts bezpajumtniekiem (7 % katrā gadījumā).

4.2. Panākumi un problēmas

VKRJ ziņoja, ka visbūtiskākie panākumi ir sasniegti sociālo mājokļu pieejamības ziņā 38 . Vēl viena svarīga panākumu grupa, ko minēja vairāki VKRJ, bija graustu un teritoriālās segregācijas likvidēšana 39 . VKRJ arī minēja rezultātus, kas saistīti ar apmešanās vietu nodrošināšanu 40 , piekļuvi komunālajiem pakalpojumiem (piem., ūdenim, elektrībai un gāzei) un infrastruktūrai mājokļos 41 , mājokļu legalizāciju 42 un pilsētvides atjaunošanu 43 .

Cita starpā tika ziņots par šādām problēmām: teritoriālā segregācija 44 , šķēršļi romiem saistībā ar piekļuvi mājokļiem privātajā sektorā 45 , kā arī nepilnības saistībā ar valsts atbalstu un tiesību aktiem par piekļuvi sociālajiem mājokļiem 46 .

4.3. Politikas apguve

Mājokļu politikā ir vismazāk daudzsološu pieeju, kas būtu kopīgas vairākām valstīm. Tā ir arī joma, kurā tiek uzskatīts, ka īpaši būtiska ir ilgtermiņa, integrēta un visaptveroša pieeja, ietverot šādus jautājumus: papildināt mājokļu nodrošināšanu ar papildu atbalstu, apvienojot nodarbinātības, izglītības, veselības aprūpes un kopienas attīstības elementus; iekļaut intervences pasākumus plašākā valsts politikā un tiesību aktos par zemi un sociālajiem mājokļiem. Teritoriālās segregācijas novēršanas veicināšanai ir nepieciešams mērķorientēts, saskaņots un līdzdalības process: romu saņēmēju iesaistīšana kopienas un individuālo mājokļu iespēju sagatavošanā un ieviešanā; ieguldījumu infrastruktūrā un cilvēkkapitālā apvienošana; un izpratnes veidošana ar mērķi mazināt etnisko spriedzi un pārvarēt sabiedrības vairākuma pretestību. Citas jomas, kurām ir jāpiešķir prioritāra nozīme, ir arī šādas: sociālo mājokļu rezerves nodrošināšana, garantējot romiem labāku piekļuvi; piespiedu izlikšanas novēršana vairāku ieinteresēto personu, plašas pieejas ietvaros mājokļu jomā; kā arī pietiekamu un kultūras ziņā atbilstošu apmešanās vietu nodrošināšana romiem, kuri neuzturas vienā vietā.

Daudzsološas pieejas

Prioritātes, kurām jāpievēršas

٠ES: vietējās un reģionālās valdības ar NVO atbalstu pēdējos 15 gados ir ievērojami samazinājušas graustu rajonu izplatību, tādējādi segregācijas novēršana ir kļuvusi par daļu no integrētas pieejas, kas ietver arī būtiskus uzlabojumus izglītībā, veselības aprūpē un nodarbinātībā ٠CZ: ESI fondu atbalsts, paplašinot vietējās iniciatīvas “Galvenais ir mājoklis”, balstoties uz modeļiem veiksmīgā sociālo mājokļu izmēģinājumā, ko īstenoja vietējās pašvaldības, un sociālo nomas aģentūru, ko īstenoja NVO, izņemot mājokļus segregētās teritorijās (metodika, kuras mērķis ir identificēt dzīvesvietu segregāciju un kuru izmēģināja Darba ministrija un 12 pašvaldības) ٠EL: jauni noteikumi, kas paredzēti tam, lai veicinātu pārcelšanu no nometnēm un apmetnēm; infrastruktūras uzlabošanu; dzīvojamo kompleksu pašpārvaldības un aizsardzības sistēmas izveidi; un īres subsīdijas, lai palīdzētu atrast mājokli integrētos apstākļos ٠FR: vairāku ieinteresēto personu visaptveroša pieeja “Galvenais ir mājoklis” Tulūzā ar mērķi palīdzēt romiem pārcelties no nometnēm un integrētiem rajoniem, papildinot to ar sociālo atbalstu, rakstpratības un citu apmācību, piekļuvi izglītībai, nodarbinātībai un veselības aprūpei ٠SI: publiskie iepirkumi saistībā ar pamata komunālās infrastruktūras izveidi (ūdens, elektrība, ceļi), kas paredzēti pašvaldību teritorijām, kurās mitinās romi ٠LT: segregācijas novēršanas process Kirtimai apmetnē Viļņā, nodrošinot pārcelšanu kopā ar sociālā mājokļa piedāvājumu ar subsidētu īri daudzbērnu ģimenēm  ٠SE: padomi un apmācība mājokļu saimniekiem ar mērķi papildināt zināšanas un apkarot romu diskrimināciju

٠Ieguldīt cenu ziņā pieejamās un atbilstošās sociālo mājokļu rezervēs integrētos rajonos un nodrošināt, ka atbilstības kritēriji ir pieejami romiem ٠Nodrošināt tādu palīdzību mājokļu jomā, kas paredzēta visneaizsargātākajiem ٠Legalizēt mājokļus un novērst piespiedu izlikšanu no mājokļa ٠Apvienot visaptverošus ilgtermiņa segregācijas novēršanas pasākumus ar sagatavošanas un papildu pasākumiem, ar kuriem veido sabiedrības atbalstu un starpetnisku kopienu attiecības, un nodrošināt kopienu līdzdalību izstrādē un īstenošanā ٠Nodrošināt visiem piekļuvi tīram ūdenim, pamata sabiedriskajiem pakalpojumiem un būtiskiem valsts pakalpojumiem, garantējot skaidrus aizsardzības pasākumus romiem ٠Apkarot diskrimināciju saistībā ar piekļuvi (sociālajiem un privātajiem) mājokļiem ٠Garantēt, ka nomadiem tiek nodrošinātas pietiekamas, pienācīgi apkalpotas un kultūras ziņā atbilstošas apmešanās vietas

II. Diskriminācijas un pret romiem vērsta noskaņojuma apkarošana

1.Pasākumu mērķis

Diskriminācijas novēršanas pasākumi, par kuriem visvairāk ziņojušas dalībvalstis, cita starpā ir šādi: pret romiem vērsta noskaņojuma apkarošana, veidojot izpratni par to, kādus ieguvumus sniegtu romu iekļaušana; izpratnes veidošana par daudzveidību; un pret romiem vērstas retorikas un naida runas apkarošana (10–12 DV). Dažas dalībvalstis iegulda pasākumos, kuru mērķis ir aizsargāt romu sievietes un bērnus, apkarojot daudzkārtēju diskrimināciju, vardarbību (ģimenē) vai agrīnas un piespiedu laulības (2–4 DV). Tikai 4 dalībvalstis ziņoja par ieguldījumiem pasākumos, ar ko nodrošina Rasu vienlīdzības direktīvas (Direktīva 2000/43/EK) efektīvu īstenošanu. Vēl mazāk dalībvalstu ziņoja par vietēja vai reģionāla mēroga segregācijas novēršanas pasākumiem (3 DV) vai cilvēku tirdzniecības apkarošanu (2 DV). Tikai viena dalībvalsts ziņoja par pasākumiem, ar ko novērš nelikumīgu izlikšanu no mājokļa vai ubagošanu ar bērniem, kā arī veicina pārrobežu sadarbību.

Kam tiek pievērsta būtiska uzmanība, īstenojot šādus pasākumus? Šajā saistībā mēs konstatējām, ka dalībvalstis visbiežāk iegulda romu kultūras un mantojuma veicināšanā, kas tiek uzskatīts par veidu, kā netieši plašā sabiedrībā veidot izpratni un apkarot pret romiem vērstu noskaņojumu (22 %). Nedaudz mazāk pasākumu ir vērsti uz izpratnes veidošanu ar mērķi tiešā veidā apkarot diskrimināciju un neiecietību (18 %). Citi pasākumi ir vērsti uz iestāžu (15 %), romu pilsoniskās sabiedrības (12 %) un cilvēktiesību uzraudzības mehānismu (11 %) spēju veidošanu. Galvenās jomas, kurām tika pievērsts mazāk uzmanības, bija juridiskā atbalsta sniegšana, romu sieviešu iespēju veicināšana un segregācijas novēršana (5–6 %). Tikai 16 % no diskriminācijas novēršanas pasākumiem, par kuriem tika paziņots, bija skaidri vērsti uz romu jauniešiem, bet 10 % — uz romu sievietēm.

2.Panākumi un problēmas

VKRJ visbiežāk minētie panākumi bija šādi: romu sieviešu un bērnu apstākļu uzlabošana 47 ; pret romiem vērsta noskaņojuma apkarošana, laužot stereotipus vai informējot par romu kultūru un vēsturi 48 ; un visu attiecīgo dalībnieku (valsts iestāžu, pilsoniskās sabiedrības un romu kopienu) iesaistīšana centienos veicināt diskriminācijas novēršanu 49 .

Vairāki VKRJ minēja problēmas saistībā ar piekļuves uzlabošanu tiesiskajai aizsardzībai un izpratnes par tiesībām uzlabošanu 50 , kā arī grūtības stereotipu apkarošanas 51 un romu sieviešu un bērnu stāvokļa uzlabošanas kontekstā 52 . Tikai tas vien, ka vairākas dalībvalstis 53  —, tostarp dažas, kurās dzīvo lielas romu kopienas, un dažas, kurās ir ļoti augsts redzamās romu diskriminācijas līmenis, — neziņoja ne par kādiem diskriminācijas novēršanas pasākumiem, uzsver problēmu nopietnību šajā jomā.

3.Politikas apguve

Pieredze, kas gūta, īstenojot romu iekļaušanas pasākumus, rāda, ka, lai varētu īstenot ilgtermiņa pārmaiņas jebkurā no minētajām politikas jomām, ir jānovērš pret romiem vērsts noskaņojums un romu diskriminācija un ir jāveido uzticēšanās starp romiem un citas izcelsmes personu kopienām. Lai gūtu panākumus, romu iekļaušanas pasākumiem visās politikas jomās ir jābūt saistītiem ar kopējām vērtībām un ir jāietver plašai sabiedrībai paredzētas izpratnes veidošanas darbības. Lai apkarotu stereotipus, naida runu un naida noziegumus, ir nepieciešams, lai plašai sabiedrībai tiktu sniegti pozitīvi romu apraksti un tiktu stiprināta romu identitāte, īstenojot īpašus mērķorientētus pasākumus pret romiem vērsta noskaņojuma apkarošanai un romu vēstures (tostarp holokausta) atzīšanas sekmēšanai. Visveiksmīgākie pasākumi ne tikai ir saskaņoti ar vispārējām struktūrām un politiku, bet drīzāk pārveido tās, apkarojot aizspriedumus un stereotipus un veidojot pozitīvu romu tēlu politikas veidotāju un citu ieinteresēto personu vidū.

Daudzsološas pieejas

Prioritātes, kurām jāpievēršas

٠AT: pateicoties rezultātiem, kas tika gūti tiešsaistes apspriešanā par RIVS, tika pastiprināti centieni mazināt pret romiem vērstu noskaņojumu. Pret romiem vērsta noskaņojuma apkarošana kļuva par prioritāti pārskatītajā stratēģijā un par specializēta pasākuma galveno mērķi Austrijas ES prezidentūras laikā ٠DE: ir izveidota neatkarīga ekspertu komisija pret romiem vērsta noskaņojuma apkarošanas jautājumos ar mērķi sniegt valdībai konkrētus ieteikumus saistībā ar sintu un romu vēsturi Vācijā, viņu vajāšanu un diskrimināciju, kā arī ieteikumus pret romiem vērsta noskaņojuma novēršanai mūsdienās. ٠Romu holokausta atzīšana un rasisma novēršanas komitejas izveide, nodrošinot romu līdzdalību (SK); pieminekļi, izstādes un tiešsaistes platforma romu holokausta upuru piemiņai (NL); ikgadēja Eiropas romu holokausta upuru piemiņas dienas ceremonija Aušvicas-Birkenavas koncentrācijas nometnē (PL); Romu vēstures un mākslas muzejs un kompensācija piespiedu darba upuriem (LV) ٠CZ: valdība iegādājās cūku audzēšanas saimniecību, kas atradās bijušās koncentrācijas nometnes vietā Lety u Písku. Ar EEZ dotāciju atbalstu tiks uzbūvēts romu holokausta upuriem veltīts memoriāls ٠SE: pret romiem vērsta noskaņojuma apkarošanas komisijas darba rezultātā tika atzīts, ka vēsturiski pastāvēja un joprojām pastāv pret romiem vērsts noskaņojums; īpašas policijas vienības apkaro naida noziegumus sadarbībā ar minoritātēm, tostarp romiem ٠ES: Romu kultūras institūta un reģionālo valdību (iesaistot romu pilsonisko sabiedrību) vadītas kampaņas stereotipu apkarošanai un romu kultūras izplatīšanai; Madrides, Barselonas, Malagas, Seviljas un Kordovas advokātu asociāciju sniegts bezmaksas juridiskā atbalsta pakalpojums diskriminācijas un naida noziegumu upuriem; prokurors, kura specializācija ir naida noziegumi un diskriminācija Spānijas provincēs ٠IT: vienlīdzību veicinošā struktūra (un VKRJ) izveidoja tādu kontaktcentru sūdzībām par naida noziegumiem, kas sniedz atbalstu un juridisku palīdzību upuriem, un plašsaziņas līdzekļu un interneta novērošanas centru, kas sniedz apmācību romu un citas izcelsmes jauniešiem ar mērķi uzraudzīt un novērst naida runu vai ziņot par to ٠FI: NVO (iesaistot romus) organizētas diskriminācijas novēršanas kampaņas pret naida noziegumiem un naida runu; romu izpratnes veidošana par dzimtes lomām ģimenē; obligāta vienlīdzības plānošana, ko veic pašvaldības un lielāki darba devēji un pārrauga Diskriminācijas novēršanas ombuda birojs ٠IE: Īrijas policijas ētikas kodekss ar īpašu atsauci uz nomadu kopienas diskriminācijas apkarošanu; 277 etnisko sadarbības koordinatoru norīkošana ar mērķi veidot uzticēšanos starp nomadiem un policiju ٠CZ, EL, HU SK, RO: tādu sociāli atstumtu / romu kopienu kartēšana, kuras var izmantot, plānojot intervences pasākumus, tostarp no ESI fondiem finansētos pasākumus ٠UK: objekts tiešsaistes ziņošanai par naida noziegumiem

٠Sagatavot etniski sadalītu (anonimizētu) datu apkopojumu ar mērķi pārraudzīt pret romiem vērstu noskaņojumu, diskrimināciju un publiskās politikas ietekmi uz romiem ٠Izstrādāt pasākumus ar mērķi apkarot un pārraudzīt pret romiem vērstu noskaņojumu, naida noziegumus un naida runu, veidot izpratni par tiem un piemērot sankcijas par tiem (saistībā ar plašākām rasisma novēršanas stratēģijām), iesaistot romu pilsonisko sabiedrību un pievēršoties sabiedrībai kopumā ٠Nodrošināt līdztiesības likumu izpildi un novērst diskriminējošu attieksmi, ko īsteno tiesībaizsardzības iestādes un citas publiskās iestādes, veicot rūpīgu izpēti, piemērojot atturošas sankcijas, izraisot interesi un īstenojot apmācību par diskriminācijas novēršanu ٠Atbalstīt tiesu iestāžu pieejamību romiem, īpaši pievēršoties daudzkārtējas diskriminācijas upuriem (sievietēm, LGBTI (lesbietēm, gejiem, biseksuāļiem, transpersonām un interseksuāļiem), romiem, kuri nav attiecīgās valsts pilsoņi), un stiprināt vienlīdzību veicinošo struktūru spējas novērst romu diskrimināciju ٠Izveidot romu vadītas patiesības un izlīguma procedūras ar mērķi izpētīt un dokumentēt agrākus pārkāpumus pret romiem un veidot izpratni par tiem, kā arī sekmēt uzticēšanos un izlīgumu ٠Nodrošināt iespējas romiem pilnvērtīgi piedalīties politiskajā, kultūras un sociālajā dzīvē un visos politikas procesa posmos ٠Ievērot holistisku, dzimumam un bērniem piemērotu pieeju; apkarot vardarbīgu izturēšanos pret bērnu, agrīnas laulības, ubagošanu, kurā iesaistīti bērni (īstenojot tiesību aktus, ar ko aizsargā bērna tiesības), vardarbību, tostarp cilvēku tirdzniecību ٠Mazināt ubagošanas sociālās izmaksas un saglabāt cilvēka cieņu

III. Romu iekļaušana paplašināšanās reģionā

Rietumbalkānu valstis, pārsniedzot gaidīto un pilnvaras 54 , palielināja savu mērķu vērienīgumu un apstiprināja tādus pašus romu iekļaušanas mērķus un darba metodes 55 kā dalībvalstis. Lai panāktu progresu virzībā uz ES, ir nepieciešami stabili un ilgtspējīgi uzlabojumi romu integrācijas jomā. Lai ņemtu vērā iepriekšējo pievienošanās gadījumu ietekmi, jo īpaši personu brīvas pārvietošanās jomā, progress romu integrācijas jomā pirmo reizi kā pilnvērtīgs elements tiek iekļauts notiekošajās pievienošanās procesa sarunās attiecībā uz 23. nodaļu “Tiesu sistēma un pamattiesības”. 2017. gada apsekojumā par romu sociāli ekonomisko situāciju Rietumbalkānu valstīs iegūtie rezultāti ļāva partneriem identificēt jaunus uzdevumus, piemēram, ir jāuzlabo atbalsts to personu veiksmīgai reintegrācijai, kuras atgriežas reģionā, un ir jāizveido stabils pamats prasību definēšanai turpmākajā politikā attiecībā uz romiem. Pirmo reizi šā ziņojuma īpašā pielikumā ir pievērsta uzmanība jautājumam par romu iekļaušanu paplašināšanās reģionā, sniedzot gan detalizētu horizontālo informāciju, gan informāciju par situāciju katrā valstī.

IV. Secinājumi

Romu iekļaušanas pasākumu pārskatā ir uzsvērta nepieciešamība ar aktīvu romu līdzdalību identificēt un attīstīt šādus intervences pasākumus: pasākumus, kas paredzēti tam, lai reaģētu uz problēmām, un kas ir samērīgi ar problēmu mērogu; pasākumus, kuru rezultātā ir paredzēts iegūt izmērāmus rezultātus; un pasākumus, kas ietver reālistiskas iespējas nodrošināt pieņemšanu sabiedrībā kopumā. Panākumu gūšanas faktori romu iekļaušanas intervences pasākumu plānošanas, īstenošanas un pārraudzības kontekstā ir šādi:

٠pietiekams laiks ne vien īstenošanai, bet arī plānošanai, apspriešanai, ieinteresēto personu iesaistīšanai, uzticēšanās veidošanai kopienās, pārraudzībai, izvērtēšanai un politikas pārskatīšanai;

٠stabilu datu sistemātiska apkopošana, iedalot pēc dzimuma un vecuma, ar mērķi informēt par vajadzībām un analizēt kontekstu, veidot pamatscenāriju, noteikt mērķus un fiksēt iznākuma un ietekmes rādītājus;

٠mērķtiecīgu intervences pasākumu iekļaušana vispārējā politikā un tiesiskajā regulējumā, lai nodrošinātu, ka tie ir īslaicīgi un veicina romu efektīvu vienlīdzīgu piekļuvi vispārējiem pakalpojumiem, nevis ka tiek izveidotas pastāvīgas paralēlas struktūras;

٠spēcīga vairāku ieinteresēto personu partnerība ar mērķi nodrošināt līdzdalību, kopīgu atbildību un ilgtspēju 56 ;

٠romu un visu ieinteresēto personu aktīva dalība visos posmos (plānošanā, īstenošanā, pārraudzībā, izvērtēšanā un politikas pārskatīšanā);

٠kombinētas, starpnozaru, integrētas pieejas ar mērķi novērst daudzkārtēju diskrimināciju un daudzējādu atstumtību;

٠dzimumam un bērniem piemērota pieeja: plānošana, balstoties uz romu sieviešu un bērnu vajadzību analīzi, visaptveroša pieeja un pastāvīgs atbalsts, jo īpaši kritisku pāreju gadījumā;

٠romu daudzveidības atspoguļojums: apsvērt reālās vajadzības, nodrošināt intereses radīšanu par vietējo kontekstu un novērst izslēgšanas un diskriminācijas tendences, ar ko saskaras konkrētas romu kopienas;

٠galējas nabadzības novēršana, visaptverošos intervences pasākumos pievēršoties gan teritorijām, gan grupām ar mērķi veicināt ilgtermiņa pārmaiņas;

٠skaidra, bet neizslēdzoša plānošana ar mērķi nodrošināt plašāka konteksta ņemšanu vērā un novērst aizvainojumu, ko varētu paust citas nelabvēlīgā situācijā esošas grupas;

٠novēršanas un agrīnas iejaukšanās darbību noteikšana par prioritāti ar mērķi nodrošināt izmaksu efektivitāti un radīt ilgtermiņa, ilgtspējīgas pārmaiņas;

٠segregācijas novēršana (izglītības un mājokļu jomā) kā ilgtermiņa prioritāte — tā vietā, lai uzlabotu kvalitāti segregācijas apstākļos;

٠pret romiem vērsta noskaņojuma atzīšana ar mērķi veicināt spēcīgu diskriminācijas novēršanas pieeju romu iekļaušanas intervences pasākumos visās jomās 57 ;

٠zinātība ar mērķi nodrošināt kvalitatīvus, nediskriminējošus pakalpojumus;

٠pilsoniskās sabiedrības, valsts pārvaldes un romu spēju veidošana;

٠pamanāms, ilgtermiņa politiskais un pietiekams finansiālais atbalsts (tostarp piešķīrums no valsts budžeta) ar mērķi nodrošināt likumīga statusa piešķiršanu daudzsološai praksei un ilgtspējai;

٠elastība ar mērķi nodrošināt panākumus, sniedzot iespējas īstenot politikas apguvi un pielāgošanu;

٠neatkarīga kvantitatīva un kvalitatīva pārraudzība un novērtējums ar mērķi novērtēt progresu un nodrošināt politikas pārskatīšanu.

(1)

COM(2011) 173 galīgā redakcija. Saskaņā ar Padomes secinājumiem (EPSCO, 106665/11), ar kuriem tika apstiprināta šī programma, dalībvalstīm bija jāpilnveido “romu iekļaušanas valsts stratēģijas vai integrētas politikas pasākumu kopas plašākā sociālās iekļaušanas politikā”. Termini “RIVS” un “stratēģija” arī aptver integrētas politikas pasākumu kopas.

(2)

COM(2018) 785 final. Termins “romi” tiek attiecināts uz vairākām dažādām grupām (piem., romiem, sintiem, kaliem, čigāniem, romanišeliem, bojašiem, aškaliem, “ēģiptiešiem”, jenišiem, domiem, lomiem, romiem, abdaliem), kā arī ietver nomadus, nenoliedzot minētajām grupām piemītošās īpatnības.

(3)

 Valstu nosaukumu saīsinājumus skatīt  www.ec.europa.eu/eurostat . Visas dalībvalstis (DV), izņemot DK, FI un IE (un MT, kurā nav romu kopienas), sniedza ziņojumus 2018. gadā. Tā kā DE ziņojums tika iesniegts novēloti, to varēja iekļaut tikai 1. pielikumā (valstu kopsavilkumi), bet ne tematiskajā analīzē, kas atspoguļota šajā paziņojumā un Komisijas dienestu darba dokumentā (SWD).

(4)

Sk. 1. pielikumu.

(5)

 SWD.

(6)

Konceptuālais novērtējums par intervences pasākumiem romu iekļaušanas nolūkā (“Meta-evaluation of Roma inclusion interventions”), Eiropas Komisija, Kopīgais pētniecības centrs, gaidāms 2019. gadā.

(7)

Turpat.

(8)

 2013/C 378/01.

(9)

AT, FR, EL, ES, IT, LV, RO.

(10)

Piem., CZ, SK.

(11)

Piem., HU, ES, LV.

(12)

Piem., AT, ES, IT, PT.

(13)

AT, CY, EE, EL, ES, FR, HR, LT, NL.

(14)

EL, ES, HR, RO.

(15)

EL, LV, SE, SK.

(16)

ES, LT, LV, PL.

(17)

BG, EL, ES.

(18)

AT, BG, EL.

(19)

HR, IT, PT.

(20)

  http://www.romaeducationfund.org/sites/default/files/publications/desegregation_toolkit__2015_web.pdf.

(21)

BG, ES, HR.

(22)

AT, BG, CZ, ES, FR, HR, HU, LV, NL, SK.

(23)

AT, EL, PL, PT, SK.

(24)

EE, ES, LT, LV, NL, PT, RO.

(25)

BG, EE, FR, NL, PT.

(26)

EL, FR, HU, HR.

(27)

HU, PL, SI.

(28)

AT, HU, RO.

(29)

CZ, HU, LT, SI.

(30)

FR, RO, SE, SK.

(31)

BG, RO.

(32)

EL, HU, LT, SE, RO.

(33)

BG, CZ, EL, HR.

(34)

BG, ES, HR, RO.

(35)

AT, CZ.

(36)

ES, EL.

(37)

BG, PL, SK.

(38)

AT, CZ, EL, HU, LV, LT, PT, RO.

(39)

ES, FR, HU, IT, LT.

(40)

FR, NL.

(41)

SI.

(42)

HR.

(43)

BG.

(44)

BG, CY, ES, SK.

(45)

ES, LT, LV, NL.

(46)

CZ, BG.

(47)

BG, EE, ES, HU, HR, PT, SK.

(48)

ES, FR, HU, LV.

(49)

IT, ES, SI.

(50)

AT, CZ, LT, PT.

(51)

EE, ES, HR, LV.

(52)

BG, ES, SK.

(53)

CY, FR, EL, PL, RO.

(54)

 6. punkts. “Romu integrācijas veicināšana ārpus ES: paplašināšanās valstu īpašā situācija”. Paplašināšanās procesā iesaistītajām valstīm tika noteikti trīs mērķi: labāka IPA fondu izmantošana, labāka pārraudzība, ciešāka sadarbība ar pilsonisko sabiedrību.

(55)

 Ikgadēja ziņošana par īstenošanu; norīkoti valsts kontaktpunkti romu jautājumos; organizētas ikgadējās valsts platformas, kurās cieši iesaistītas pilsoniskās sabiedrības organizācijas; organizēti romu semināri; ziņojums par paplašināšanās dokumentu kopumā pausto saistību izpildi un Stabilizācijas un asociācijas nolīguma apakškomitejas.

(56)

 Tas ietver arī ciešu sadarbību starp ieinteresētajām personām, kas strādā ar romiem, un personām, kas izstrādā un īsteno vispārēju publisku politiku, kā arī sadarbību starp vietējiem publisko un privāto pakalpojumu sniedzējiem, pilsoniskajai sabiedrībai cieši sadarbojoties ar romu kopienām.

(57)

Tam būtu jāietver arī pret romiem vērsta noskaņojuma, naida noziegumu un pret romiem vērstas retorikas īpatnību atzīšana, kā arī romu upuru problēmas saistībā ar tiesu iestāžu pieejamību, aizsardzību un atbalstu (piem., nepietiekama ziņošana — arī saistībā ar bailēm no diskriminācijas vai izmeklēšanas iestāžu atriebības, atkārtotas viktimizācijas riskiem, iestāžu neobjektīvas attieksmes ietekmes uz reakciju attiecībā uz krimināltiesībām).