28.10.2021

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 436/1

KOMISIJAS PAZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM, PADOMEI UN REVĪZIJAS PALĀTAI

Eiropas Savienības 2020. gada pārskati

(2021/C 436/01)

SATURA RĀDĪTĀJS

PRIEKŠVĀRDS

GADA BŪTISKĀKĀS NORISES FINANŠU JOMĀ

SKAIDROJUMS PIE KONSOLIDĒTAJIEM PĀRSKATIEM

KONSOLIDĒTIE FINANŠU PĀRSKATI UN SKAIDROJUMI

BILANCE

FINANŠU DARBĪBAS REZULTĀTU PĀRSKATS

NAUDAS PLŪSMAS PĀRSKATS

NETO AKTĪVU IZMAIŅU PĀRSKATS

FINANŠU PĀRSKATU SKAIDROJUMI

BUDŽETA IZPILDES PĀRSKATI UN SKAIDROJUMI

130

GLOSĀRIJS

200

SAĪSINĀJUMU SARAKSTS

204

PRIEKŠVĀRDS

2020. gads ir bijis ārkārtējs visādā ziņā – saskaroties ar koronavīrusa izraisītajiem ekonomiskajiem un politiskajiem izaicinājumiem, Eiropas Savienībai bija jāreaģē ar nebijušiem risinājumiem un tempiem. Eiropas Komisija strādāja visās jomās, lai glābtu dzīvības un nodrošinātu iztikas līdzekļus, atbalstītu valstu veselības aprūpes sistēmas un uzņēmumus un veicinātu atveseļošanu un noturību. Esam izmantojuši visus mūsu rīcībā esošos līdzekļus, lai palīdzētu dalībvalstīm koordinēt to vietējos reaģēšanas pasākumus un palīdzētu krīžu visvairāk skartajām dalībvalstīm, izmantojot tādus instrumentus kā Investīciju iniciatīva reaģēšanai uz koronavīrusu vai SURE (atbalsta instruments bezdarba risku mazināšanai ārkārtas situācijā). SURE ietvaros 2020. gadā skartajām dalībvalstīm tika jau izmaksāti 39,5 miljardi no kopumā 100 miljardiem EUR, lai risinātu gadījumus, kad strauji palielinās publiskie izdevumi par darbvietu saglabāšanu. Ievērojamas papildu izmaksas turpinājās 2021. gadā.

Cīnoties pret pandēmiju, Eiropas Savienība tik un tā īstenoja savus politikas mērķus, īpaši pievēršoties jauniešiem, darbvietām un izaugsmei, kā arī klimata pārmaiņām. Gandrīz puse no atvēlētajiem līdzekļiem tika novirzīta pasākumiem, kuru mērķis ir atbalstīt ekonomikas izaugsmi un mazināt reģionu ekonomiskās atšķirības. No ES finansējuma 29,7 miljardi EUR tika atvēlēti mazāk attīstītiem reģioniem, un 16,4 miljardi EUR – pētniecībai un inovācijai atbilstīgi pamatprogrammai “Apvārsnis 2020”. Turklāt ES 2020. gada budžets palīdzēja lauksaimniecībai un lauku apvidiem atbilstīgi Eiropas Lauksaimniecības garantiju fondam un Eiropas Lauksaimniecības fondam lauku attīstībai ar kopējām saistībām 59 miljardu EUR apmērā. 2020. gada budžets bija pašreizējās daudzgadu finanšu shēmas pēdējais budžets – budžeta izdevumi ietvēra 181,7 miljardus EUR saistību apropriācijās, radot pievienoto vērtību visiem eiropiešiem.

Visbeidzot, 2020. gadā arī tika panākta vienošanās par ES ilgtermiņa budžetu 2021.–2027. gadam1,074 triljonu EUR apmērā (2018. gada cenās), to papildinot ar 750 miljardiem EUR no NextGenerationEU – pagaidu instrumenta, kura mērķis ir stimulēt atveseļošanu un koordinēt virzību uz ilgtspējīgāku un digitālu Eiropu.

Man ir prieks jūs iepazīstināt ar Eiropas Savienības 2020. gada pārskatiem. Tajos ir sniegts pilnīgs pārskats par ES finansēm un ES pagājušā gada budžeta izpildi, tostarp informācija par iespējamām saistībām, finanšu saistībām un citiem Savienības pienākumiem. Eiropas Savienības konsolidētie gada pārskati ir iekļauti Komisijas integrētajā finanšu un pārskatatbildības pārskatu apkopojumā un ir būtiska daļa no mūsu augsti attīstītās finanšu pārskatatbildības sistēmas.

Johannes HAHN

Komisārs budžeta un cilvēkresursu jautājumos

GADA BŪTISKĀKĀS NORISES FINANŠU JOMĀ

Finanšu pārskatu analīzei, kas sagatavota, pamatojoties uz principiem, kuri izklāstīti IPSASB Ieteicamās prakses pamatnostādnēs (RPG) Nr. 2 “Finanšu pārskatu skaidrojumi un analīze”, mērķis ir palīdzēt lasītājiem izprast, kā ES operacionālās, finansiālās un investīciju darbības ir atspoguļotas ES konsolidēto finanšu pārskatu dažādajos elementos. Šajā iedaļā sniegtajai informācijai nav veikta revīzija.

Jāņem vērā, ka, tā kā skaitļi ir noapaļoti līdz miljoniem euro, daži finanšu dati turpmāk norādītajās tabulās var nesakrist.

SATURA RĀDĪTĀJS

GALVENIE SKAITĻI 2020. GADĀ

REAĢĒŠANA UZ KORONAVĪRUSU

2.1.

Būtiskākā informācija par ES reaģēšanu uz koronavīrusu

2.2.

Reaģēšanas iniciatīvas daudzgadu finanšu shēmas (DFS) 2014.–2020. gadam un SURE programmas ietvaros

ES ILGTERMIŅA BUDŽETS 2021.–2027. GADAM UN NEXTGENERATIONEU

APVIENOTĀS KARALISTES IZSTĀŠANĀS NO EIROPAS SAVIENĪBAS 16

4.1.

Vispārīga informācija

4.2.

AK daļa

4.3.

ES gada pārskati – summas, kas AK jāmaksā un kas pienākas AK saskaņā ar Izstāšanās līgumu

BUDŽETA IZPILDES KOPSAVILKUMS

FINANŠU INSTRUMENTI un BUDŽETA GARANTIJAS

6.1.

Finanšu instrumenti, ko finansē no ES budžeta

6.2.

Budžeta garantijām garantiju fondos turētie finanšu aktīvi

6.3.

Aizdevumi un saistītie aizņēmumi finansiālā atbalsta programmām

6.4.

Iespējamās budžeta saistības attiecībā uz finansiālās palīdzības programmām

FINANŠU PĀRSKATU ANALĪZE

7.1.

IEŅĒMUMI

7.2.

IZDEVUMI

7.3.

AKTĪVI

7.4.

SAISTĪBAS

ES POLITISKĀ UN FINANŠU SISTĒMA, PĀRVALDĪBA UN PĀRSKATATBILDĪBA

8.1.

POLITISKĀ UN FINANŠU SISTĒMA

8.2.

PĀRVALDĪBA UN PĀRSKATATBILDĪBA

1. GALVENIE SKAITĻI 2020. GADĀ

ES budžets 2020. gadā – Saistību apropriāciju izpilde

Īstenoti 181,7 miljardi EUR, lai īstenotu ES politikas mērķus:

⇨	budžeta izpildes pārskatus un skaidrojumus, 4.2. tabula.

ES reaģēšana uz koronavīrusu

SURE – 2020. gadā piešķirtās summas

Instruments

saskaņoti

Miljardi EUR

Dalībvalsts

piešķirti

Miljardi EUR

NextGenerationEU

750

Itālija

27,4

SURE*

100

Spānija

21,3

Makrofinansiālā palīdzība

3,0

Polija

11,2

ESI

2,7

Beļģija

7,8

UCPM

0,3

Portugāle

5,9

Kopā

856,0

Rumānija

4,1

Grieķija

2,7

Citi

9,9

*no tiem 39,5 mljrd. izmaksāti 2020. gadā

Kopā piešķirti 2020. gadā

90,3

⇨	sk. 2.2. un 3. punktu

⇨	sk. 2.2.6. punktu

Konsolidētie finanšu pārskati

ES konsolidētie finanšu pārskati ietver vairāk nekā 50 subjektus (tostarp Eiropas Parlamentu, Padomi, Komisiju un ES aģentūras). Eiropas Komisija ir vissvarīgākais subjekts, kas veido 98 % no konsolidēto finanšu pārskatu kopējiem aktīviem.

ES pārskati ir sagatavoti saskaņā ar visaugstākajiem pieejamiem standartiem – Starptautiskajiem publiskā sektora grāmatvedības standartiem (SPSGS). Šo standartu ievērošana nodrošina, ka pārskati sniedz svarīgu, uzticamu, salīdzināmu un saprotamu finanšu informāciju iedzīvotājiem. Tie sniedz informāciju par ES finanšu stāvokli (bilanci), kā arī sīkus skaidrojumus par tās aktīviem, pasīviem, finansiālajām saistībām un pienākumiem. Tie arī parāda, kāda ir bijusi ES budžeta izpilde gada laikā.

Miljardi EUR

2020.g.

2019.g.

AKTĪVI

Finanšu aktīvi

113,1

71,2

Priekšfinansējums

62,7

51,4

Debitoru parādi

74,5

24,0

Nauda un naudas ekvivalenti

16,7

19,7

Materiālie pamatlīdzekļi un citi aktīvi

13,0

12,6

Kopā

280,0

178,9

SAISTĪBAS

Pēcnodarbinātības pabalsti

116,0

97,7

Finanšu saistības

95,0

54,5

Parādi kreditoriem

32,4

27,2

Uzkrājumi

64,6

67,2

Citas saistības

5,4

4,8

Kopā

313,5

251,5

NETO AKTĪVI

Rezerves

5,1

5,0

No dalībvalstīm pieprasāmās summas

(38,5 )

(77,6 )

Kopā

(33,4 )

(72,5 )

⇨	Sk. finanšu pārskatu analīzi, 7. punktu

2. REAĢĒŠANA UZ KORONAVĪRUSU

2.1. BŪTISKĀKĀ INFORMĀCIJA PAR ES REAĢĒŠANU UZ KORONAVĪRUSU

Kopš Covid-19 pandēmijas uzliesmojuma Eiropas Komisija ir apņēmīgi rīkojusies, lai nostiprinātu sabiedrības veselības nozares un mazinātu sociāli ekonomisko ietekmi Eiropas Savienībā. Pamatojoties uz daudzgadu finanšu shēmu (DFS) 2014.–2020. gadam, Eiropas Komisija ir izmantojusi visus tās rīcībā esošos līdzekļus, lai palīdzētu dalībvalstīm koordinēt to vietējos reaģēšanas pasākumus, un ir sniegusi objektīvu informāciju par vīrusa izplatību un efektīviem centieniem to ierobežot.

Veikto pasākumu hronoloģija (1)

—	2. aprīlis Reaģēšana uz koronavīrusu – Eiropas Komisija izmanto katru eiro, lai aizsargātu dzīvības un iztikas līdzekļus
—	14. aprīlis 2,7 miljardi EUR no ES budžeta piešķirti, lai atbalstītu veselības aprūpes nozari
—	16. aprīlis Priekšsēdētāja fon der Leiena: “Eiropas budžets būs Eiropas atveseļošanas pamats”
—	22. aprīlis 3 miljardu EUR finansiālās palīdzības pakete desmit paplašināšanās procesā iesaistītajām valstīm un kaimiņreģiona valstīm
—	27. maijs Eiropas lielā stunda – publiskots apjomīgs 2,4 triljonu EUR atveseļošanas plāns Eiropai, lai atjaunotos un sagatavotu ceļu nākamajai paaudzei
—	4. jūnijs Eiropas Komisija apņemas nodrošināt 300 miljonus EUR Vakcīnu aliansei
—	21. jūlijs Eiropas līderi vienojas par atveseļošanas plānu un Eiropas ilgtermiņa budžetu 2021.–2027. gadam
—	25. augusts Eiropas Komisija ierosina SURE ietvaros sniegt finansiālu atbalstu 87,3 miljardu EUR apmērā 16 dalībvalstīm
—	17. septembris Eiropas Komisija iepazīstina ar turpmākajiem pasākumiem saistībā ar Atveseļošanas un noturības mehānismu 672,5 miljardu EUR vērtībā
—	22. septembris Eiropas Komisija atzinīgi novērtē pabeigto 100 miljardu EUR garantiju sistēmu SURE instrumentam
—	7. oktobris Eiropas Komisija ES SURE instrumenta ietvaros emitēs sociālās obligācijas līdz 100 miljardu EUR apmērā
—	27. oktobris Eiropas Komisija veic pirmās 17 miljardu EUR SURE izmaksas Itālijai, Spānijai un Polijai
—	10. novembris Eiropas Komisija atzinīgi novērtē vienošanos par 1,8 triljonu EUR ES ilgtermiņa budžetu un NextGenerationEU, lai palīdzētu veidot zaļāku, digitālāku un noturīgāku Eiropu
—	17. novembris Eiropas Komisija SURE instrumenta ietvaros izmaksā 14 miljardus EUR deviņām dalībvalstīm
—	1. decembris Eiropas Komisija SURE ietvaros izmaksā 8,5 miljardus EUR piecām dalībvalstīm lai palīdzētu saglabāt darbvietas
—	17. decembris Eiropas Komisija atzinīgi novērtē ES ilgtermiņa budžeta pieņemšanu 2021.–2027. gadam

2.2. REAĢĒŠANAS INICIATĪVAS DAUDZGADU FINANŠU SHĒMAS (DFS) 2014.–2020. GADAM UN SURE PROGRAMMAS IETVAROS

Eiropas Savienības intervences pasākumi DFS 2014.–2020. gadam ietvaros cīņai pret Covid-19 pandēmiju bija dažādi, sākot no tūlītējām darbībām, piemēram, steidzamu medicīnas preču piegāžu finansēšanas un medicīnisko krājumu palielināšanas un beidzot ar lielāka elastīguma ieviešanu saistībā ar Eiropas strukturālo un investīciju fondu finansiālā atbalsta izmantošanu un aizdevumu piešķiršanu ar labvēlīgiem nosacījumiem gan dalībvalstīm, gan paplašināšanās procesā iesaistītajiem partneriem un kaimiņreģiona partneriem. Kopējais tiešais atbalsts no ES budžeta 2020. gadā bija aptuveni 70 miljardi EUR. Tas sedz saistības, kuras varēja novirzīt darbībām, kas saistītas ar Covid-19, un no kurām 66 miljardi EUR tika iegūti, pārdalot un pēc prioritātēm pārkārtojot līdzekļus esošajās programmās, un 4 miljardi EUR – veicot budžeta nostiprināšanas pasākumus. Galvenās iniciatīvas ir sīkāk izskaidrotas turpmāk.

2.2.1. Ārkārtas atbalsta instrumenta (ESI) aktivizēšana

Ņemot vērā, cik dziļa bija Covid-19 pandēmijai sekojošā krīze, kā arī to vajadzību apmēru un raksturu, kuru apmierināšanai bija vajadzīgs atbalsts no ES budžeta, ES atkārtoti aktivizēja ESI instrumentu uz diviem gadiem, lai finansētu izdevumus saistībā ar Covid-19 laikposmā no 2020. gada 1. februāra līdz 2022. gada 31. janvārim (sk. Padomes Regulu (ES) 2016/369) (2). Lai veicinātu šā mērķa sasniegšanu, 2020. gada budžets tika grozīts (3). Turklāt, ņemot vērā 2020. gada 24. jūlijā pieņemto Dekrētu 13/2020, ESI instrumentam par 2020. gadu tika piešķirti 2,7 miljardi EUR saistību apropriācijās un 2,6 miljardi EUR maksājumu apropriācijās. Šī atkārtotā aktivizēšana ļauj Savienībai izvērst pasākumus smagu seku novēršanai un mazināšanai vienā vai vairākās dalībvalstīs un koordinēti risināt vajadzības saistībā ar Covid-19 pandēmiju, šādi papildinot saskaņā ar citiem ES instrumentiem sniegto palīdzību. Šo instrumentu centralizēti pārvalda Komisija, un tas ir galvenokārt vērsts uz tiešo iepirkumu un dotācijām, ko dažos gadījumos papildina ar darbībām, kuras īsteno ar partneru, piemēram, starptautisku organizāciju, starpniecību.

Komisija 2020. gadā parakstīja pirkuma priekšlīgumus ar vairākiem farmācijas uzņēmumiem. Pirkuma priekšlīgumi palīdz samazināt risku, kas saistīts ar ražotāju ieguldījumiem potenciālo vakcīnu izstrādē, vai arī to mērķis ir nodrošināt piegādes un tādējādi maksimalizēt iespējas ātri izstrādāt, saražot un ieviest drošas un iedarbīgas vakcīnas un nodrošināt, ka ES pilsoņiem šīs vakcīnas ir pieejamas. Komisija ES dalībvalstu vārdā ar farmācijas uzņēmumiem risināja sarunas, kuru rezultātā sākotnēji tika parakstīti seši priekšlīgumi, bet 2020. gadā tika sāktas un 2021. gadā joprojām notiek turpmākas izpētes sarunas ar citiem vakcīnu ražotājiem. Pirmo vakcīnu, kam 2020. gada 21. decembrī tika piešķirta tirdzniecības atļauja ar nosacījumiem, radīja “BioNTech/Pfizer”. Tās izplatīšana sākās dažu dienu laikā, lai varētu laikus sarīkot ES vakcinācijas dienas – 2020. gada 27., 28. un 29. decembrī. Šī atļauja atbilst pozitīvam zinātniskam ieteikumam, kura pamatā ir Eiropas Zāļu aģentūras veikta rūpīga vakcīnas drošuma, iedarbīguma un kvalitātes novērtēšana, un to ir apstiprinājušas dalībvalstis.

Līdz 2020. gada 31. decembrim Komisija bija noslēgusi līgumus par 1 965 miljoniem devu (no tām 1 305 miljoni bija fiksētas devas un 660 miljoni bija papilddevas).

Komisija 2021. gadā ir noslēgusi līgumus vēl par 2 400 miljoniem devu (fiksētu devu vai papilddevu). Tomēr attiecīgās dalībvalstis pilnībā apmaksās minētās devas, tāpēc tam nebūs ietekmes uz ES budžetu.

2.2.2. Atbalsts pētniecībai

ES un tās partneri 2020. gada 4. maijā rīkoja līdzekļu devēju starptautisku konferenci, kurā līdzekļu devēji no visas pasaules deva solījumu piešķirt 9,8 miljardus EUR, lai rosinātu pasaules līmeņa sadarbību koronavīrusa pētniecībā. Tas ietver Komisijas solījumu piešķirt 1,4 miljardus EUR, no kuriem 1 miljards EUR ir no pamatprogrammas “Apvārsnis 2020”.

ES ir nozīmīga loma infekcijas slimību pētniecības atbalstīšanā un koordinēšanā – no 2007. līdz 2019. gadam tā ir investējusi 4,1 miljardu EUR ar Septītās pamatprogrammas un “Apvārsnis 2020” starpniecību, uzņemoties papildu saistības 2020. gadā papildus solījumam piešķirt 1 miljardu EUR koronavīrusa pētniecībai. Aktuālie skaitļi par visu finansējumu, kas apsolīts un kas jau izmantots “Apvārsnis 2020” ietvaros, lai sniegtu ieguldījumu globālās reaģēšanas uz koronavīrusu līdzekļu došanas maratonā, ir pieejami tiešsaistē (4).

Turklāt Novatorisku zāļu ierosmes (IMI), kas atbalstīta ar Eiropas Komisijas pētniecības un inovācijas pamatprogrammu “Apvārsnis 2020”, ietvaros 2020. gada 3. martā, tika izsludināts īpašs paātrināts uzaicinājums iesniegt piedāvājumus konkursam “Terapijas un diagnostikas attīstīšana koronavīrusa infekciju apkarošanai” ar ES ieguldījumu 45 miljoni EUR, kas vēlāk tika palielināts līdz 72 miljoniem EUR.

Visbeidzot, 2020. gada 8. jūnijā Komisija 36 uzņēmumiem, kas izveidoti koronavīrusa apkarošanai, piešķīra gandrīz 166 miljonus EUR ar Eiropas Inovācijas padomes (EIP) izmēģinājuma projekta “Accelerator” starpniecību.

2.2.3. Savienības civilās aizsardzības mehānisma (UCPM/rescEU) turpmāka nostiprināšana

Kā ESI papildinošs pasākums tika pastiprināts UCPM/rescEU, lai būtu iespējams plašāk uzkrāt resursus un koordinēt būtisko resursu sadalījumu visā Eiropā (skatīt Komisijas Īstenošanas lēmumu (ES) 2019/570 (5), kas grozīts ar Komisijas Īstenošanas lēmumu 2020/414 (6) un Komisijas Īstenošanas lēmumu (ES) 2020/452 (7). Šajā nolūkā 2020. gada budžets tika grozīts, lai iekļautu papildu saistību apropriācijas 0,4 miljardu EUR apmērā un maksājumu apropriācijas 0,2 miljardu EUR apmērā.

UCPM/rescEU nostiprināšana atbalsta dalībvalstis, tām iegādājoties daļu no vajadzīgā aprīkojuma (tostarp ārstniecības līdzekļus, medicīnisko aprīkojumu, individuālos aizsardzības līdzekļus, laboratoriju nodrošinājumu), tādējādi palielinot apjomu, kā arī papildinot un paplašinot to prioritāro priekšmetu klāstu, kurus iegādājas saskaņā ar kopīga iepirkuma nolīgumu. Tā ir koordinēta pieeja, kas nodrošina dalībvalstīm stabilu stāvokli sarunu vešanā ar nozari par medicīnisko izstrādājumu pieejamību un cenu.

Ar rescEU tiešajām dotācijām tiek nodrošināts 100 % finansējums no ES budžeta, kas ietver pilnīgu finansējumu minēto jaudu attīstīšanai un pilnīgu finansējumu aprīkojuma ieviešanas pasākumiem. Iegādātais aprīkojums tiks uzglabāts vienā vai vairākās dalībvalstīs, savukārt lēmumu pieņemšanas process tiks organizēts ES līmenī, nodrošinot ārkārtas palīdzības piegādes papildus valsts krājumiem. Tas būs pieejams visām dalībvalstīm un tiks izmantots, ja valstī tā pieejamība būs nepietiekama.

2.2.4. Investīciju iniciatīva reaģēšanai uz koronavīrusu (CRII un CRIIplus)

Viens no pirmajiem ES uzsāktajiem pasākumiem, lai finansiāli atbalstītu dalībvalstis to reaģēšanā uz krīzi, bija CRII, ko īsteno ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2020/460 (8). Izmantojot neizlietotos līdzekļus, kas jau piešķirti ES dalībvalstīm, šī iniciatīva nodrošināja tūlītēju likviditātes pieaugumu dalībvalstu un reģionu budžetos un palīdzēja tām izmantot kohēzijas politikas finansējumu veselības aprūpes un īstermiņa darba shēmu izdevumu segšanai, kā arī piedāvāt apgrozāmā kapitāla atbalstu maziem un vidējiem uzņēmumiem. Tika arī paplašināta Eiropas Savienības Solidaritātes fonda darbības joma, aptverot arī ārkārtējas situācijas sabiedrības veselības jomā, un tas ļāva dalībvalstīm no šā fonda saņemt atbalstu Covid-19 pandēmijas pārvarēšanā.

Kopš aprīļa ar CRIIplus, ko īsteno ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2020/558 (9), ir atvieglota esošo Eiropas strukturālo un investīciju fondu ātra izmantošana ar krīzi saistītiem pasākumiem un ir iespējams piesaistīt ES ieguldījumu kohēzijas politikas programmām līdz 100 % apmērā maksājumu pieteikumiem, kas iesniegti laikposmā no 2020. gada 1. jūlija līdz 2021. gada 30. jūnijam.

Decembrī Komisija paziņoja abu iniciatīvu 2020. gada rezultātus. Kopš krīzes sākuma ES ir izmantojusi ievērojamu finansējumu pandēmijas seku likvidēšanai. Mazie un vidējie uzņēmumi saņēma lielāko daļu pieejamā finansējuma – vairāk nekā 10 miljardus EUR, kas palīdzēja uzņēmumiem nenogrimt. 3 miljardi EUR tika novirzīti iedzīvotājiem, arī sociālo pakalpojumu sniegšanai neaizsargātām grupām un darba ņēmēju pagaidu nodarbinātības shēmām. Visbeidzot, veselības nozares atbalstam tika piešķirti 7 miljardi EUR papildus 10,2 miljardiem EUR no ES budžeta, kas šai jomai jau bija atvēlēti 2014.–2020. gadam (jāņem vērā, ka saņēmēju grupas mazliet pārklājas).

2.2.5. Palīdzība paplašināšanās procesā iesaistītajiem partneriem, kaimiņreģiona partneriem un citiem dalībniekiem

ES līdz šim ir izmantojusi vairāk nekā 38,5 miljardus EUR cīņai pret koronavīrusu globālā mērogā. Eiropas komandas pieejā tiek apvienoti ES, tās dalībvalstu un finanšu iestāžu, tostarp Eiropas Investīciju bankas un Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankas, resursi, lai atbalstītu partnervalstis. Ir izmaksāta puse no 38,5 miljardiem EUR, kas paredzēti globālajai reaģēšanai uz koronavīrusa pandēmiju.

Turklāt Komisija ir noslēgusi ar finanšu partneriestādēm 10 finanšu garantijas līgumus 990 miljonu EUR vērtībā, ar kuriem tiek pabeigts Eiropas Fonds ilgtspējīgai attīstībai, kas ir ārējo investīciju plāna finansēšanas struktūra. Ar minētajiem līgumiem būtu jārada investīcijas līdz 10 miljardu EUR apmērā, lai stimulētu ekonomisko atveseļošanu un stiprinātu ES kaimiņreģiona valstu un Āfrikas valstu noturību.

Vēl 500 miljoni EUR tika piešķirti, lai atbalstītu globālo vakcīnu iniciatīvu COVAX, kuras mērķis ir nodrošināt vienu miljardu koronavīrusa vakcīnu devu valstīm ar zemiem un vidējiem ienākumiem Āfrikā, Āzijā, Karību jūras reģionā un Klusā okeāna reģionā, kā arī Eiropas dienvidu un austrumu kaimiņreģionos. 100 miljonus EUR piešķīra Komisija, un 400 miljonus EUR piešķīra Eiropas Investīciju banka ar Eiropas Fonda ilgtspējīgai attīstībai garantiju valstu ar zemiem un vidējiem ienākumiem dalībai COVAX cerības pirkuma līgumā. Eiropas Savienība 2021. gada 19. februārī paziņoja par papildu 500 miljoniem EUR mehānismam COVAX, un Eiropas Komisija paziņoja par humāno palīdzību 100 miljonu EUR apmērā, lai atbalstītu vakcinācijas kampaņu izvēršanu Āfrikā.

Eiropas Parlaments un Padome 2020. gada 25. maijā pieņēma Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumu (ES) 2020/701 (10) par makrofinansiālās palīdzības sniegšanu 10 paplašināšanās un kaimiņreģiona partneriem, lai nodrošinātu īstermiņa politikas telpu nolūkā īstenot pasākumus Covid-19 pandēmijas izraisītās ekonomikas lejupslīdes novēršanai, ar maksimālo kopējo summu 3 miljardi EUR, ko piešķir kā aizdevumus. 2020. gadā pirmajā maksājumā tika izmaksāts 1,0 miljards EUR septiņām valstīm (Ukrainai, Jordānijai, Ziemeļmaķedonijai, Gruzijai, Kosovai (*1), Moldovai un Melnkalnei). Līdz 2021. gada jūnijam tika izmaksāti kopumā 0,6 miljardi EUR piecām valstīm pirmajā maksājumā (Albānijai, Tunisijai) vai otrajā maksājumā (Ziemeļmaķedonijai, Kosovai, Melnkalnei). Turklāt tika parakstīts saprašanās memorands ar Bosniju un Hercegovinu.

2.2.6. Pagaidu atbalsts bezdarba riska mazināšanai ārkārtas situācijā (SURE) pēc Covid-19 pandēmijas

ES kā daļu no tās ārkārtas atbalsta paketes Covid-19 krīzes radītās ekonomiskās ietekmes mazināšanai 2020. gada 19. maijā pieņēma Padomes Regulu (ES) 2020/672 (11), ar ko izveido SURE instrumentu, lai palīdzētu darbiniekiem saglabāt viņu darbu krīzes laikā. SURE ir īslaicīga shēma, kas var nodrošināt dalībvalstīm finansiālu atbalstu (aizdevumus ar izdevīgiem nosacījumiem) līdz 100 miljardu EUR apmērā. Šis instruments ļauj dalībvalstīm pieprasīt ES finansiālo atbalstu, lai palīdzētu finansēt dalībvalstu publisko izdevumu pēkšņu un būtisku pieaugumu, sākot no 2020. gada 1. februāra, saistībā ar saīsināta darbalaika shēmām un tamlīdzīgiem pasākumiem, tostarp pašnodarbinātām personām, vai ar veselību saistītiem pasākumiem, jo īpaši darbavietā, lai reaģētu uz krīzi. Lai ES varētu sniegt finansiālu atbalstu SURE ietvaros, Komisija ir pilnvarota aizņemties kapitāla tirgos vai no finanšu iestādēm ES vārdā līdz maksimālajai summai 100 miljardi EUR. SURE aizdevumi tiek nodrošināti ar ES budžetu un garantijām, ko sniedz dalībvalstis atbilstoši to daļai ES NKI. Garantiju kopējā summa ir 25 miljardi EUR. Instrumenta termiņš ir ierobežots līdz 2022. gada 31. decembrim.

Līdz 2020. gada 31. decembrim Komisija ir ierosinājusi finansiālu atbalstu 18 dalībvalstīm par kopējo summu 90,3 miljardi EUR, un visu šo summu jau ir apstiprinājusi Padome. Lielākā daļa šīs summas, proti, 87,3 miljardi EUR, kas paredzēti 16 dalībvalstīm, jau bija ierosināta līdz 2020. gada augustam, savukārt atlikusī summa 3 miljardu EUR apmērā, kas paredzēta Ungārijai un Īrijai, tika ierosināta attiecīgi 2020. gada oktobrī un novembrī.

Pēc pirmajām trīs SURE obligāciju emisijām 2020. gada oktobrī un novembrī Komisija ir izmaksājusi kopumā 39,5 miljardus EUR 15 ES dalībvalstīm (Beļģijai, Grieķijai, Horvātijai, Kiprai, Itālijai, Latvijai, Lietuvai, Maltai, Polijai, Portugālei, Rumānijai, Slovākijai, Slovēnijai, Spānijai un Ungārijai, skatīt 6.3. punktu).

SURE īstenošana turpinājās 2021. gadā. Komisija 2021. gada februārī un martā ierosināja 230 miljonu EUR piešķīrumu Igaunijai un vēl 3,7 miljardu EUR piešķīrumu Beļģijai, Kiprai, Grieķijai, Latvijai, Lietuvai un Maltai, kā rezultātā kopējā summa SURE ietvaros palielinājās līdz 94,3 miljardiem EUR. Padome apstiprināja šīs papildu summas 2021. gada martā un aprīlī. Vēl pēc četrām obligāciju emisijām 2021. gada janvārī, martā un maijā Komisija izmaksāja vēl 50,1 miljardu EUR, izmaksu kopējam līmenim sasniedzot 89,6 miljardus EUR.

Pieprasījums pēc visām SURE ietvaros emitētajām obligācijām ievērojami (lielākoties mērot ar divciparu skaitli) pārsniedza piedāvājumu un piesaistīja dažādus ES un starptautiskos ieguldītājus. Rezultātā bija iespējams panākt izdevīgus cenu noteikumus. Obligācijām, ko ES emitē SURE programmas ietvaros, ir piešķirts sociālo obligāciju marķējums. Tas ieguldītājiem dod pārliecību, ka piesaistītie līdzekļi kalpos patiesi sociālam mērķim. Piesaistītie līdzekļi aizdevumu veidā tiek pārskaitīti saņēmējām dalībvalstīm, lai palīdzētu tām segt izmaksas, kas tieši saistītas ar tādu valsts mēroga saīsināta darbalaika shēmu un līdzīgu pasākumu finansēšanu, kuri tika ieviesti, reaģējot uz pandēmiju.

3. ES ILGTERMIŅA BUDŽETS 2021.–2027. GADAM UN NEXTGENERATIONEU

ES 2020. gadā veica iepriekš neveiktus pasākumus reaģēšanai uz koronavīrusa krīzi, kas skāra Eiropu un visu pasauli. Galvenais no tiem ir stimulu kopums 2,018 triljonu EUR vērtībā pašreizējās cenās (1,8 triljoni EUR 2018. gada cenās). Tas sastāv no ES ilgtermiņa budžeta 2021.–2027. gadam 1,211 triljonu EUR apmērā (1,074 triljoni EUR 2018. gad cenās), kas papildināti ar 807 miljardiem EUR (750 miljardiem EUR 2018. gada cenās) no NextGenerationEU – pagaidu instrumenta atveseļošanas veicināšanai (12). Šie līdzekļi visi kopā palīdzēs atveseļot ekonomiku un novērst koronavīrusa pandēmijas izraisīto sociālo kaitējumu un virzīs pāreju uz modernu un ilgtspējīgāku Eiropu.

Vairāk nekā 50 % ilgtermiņa budžeta un NextGenerationEU līdzekļu tiks izmantoti jaunām prioritātēm. Nauda tiks izlietota pētniecībai un inovācijai ar “Apvārsnis Eiropa” starpniecību, taisnīgai klimatiskajai un digitālajai pārkārtošanai ar Taisnīgas pārkārtošanās fonda un programmas “Digitālā Eiropa” starpniecību, sagatavotībai, atveseļošanai un noturībai ar Atveseļošanas un noturības mehānisma un ES civilās aizsardzības mehānisma rescEU starpniecību, kā arī veselības programmai EU4Health.

30 % no ilgtermiņa budžeta un NextGenerationEU līdzekļiem tiks izlietoti cīņai pret klimata pārmaiņām – tas ir visu laiku vislielākais īpatsvars visu laiku lielākajā ES budžetā.

20 % no NextGenerationEU līdzekļiem tiks ieguldīti ES digitālajā pārveidē. Šie līdzekļi palīdzēs ES ieguldīt vairāk tādās jomās kā superdatošana, mākslīgais intelekts, kiberdrošība, padziļinātas digitālās prasmes un digitālo tehnoloģiju plašāka izmantošana ekonomikā un sabiedrībā.

2026. un 2027. gadā 10 % no gada izdevumiem ilgtermiņa budžeta ietvaros tiks izmantoti, lai apturētu un vērstu par labu bioloģiskās daudzveidības samazināšanos.

NEXTGENERATIONEU

Summas, ko piesaistīs un iztērēs NextGenerationEU (NGEU) ietvaros, tiks iekļautas 2021. gada pārskatos. Pirmā obligāciju emisija, piesaistot 20 miljardus EUR ar desmit gadu obligāciju, kuras termiņš beidzas 2031. gadā, notika 2021. gada 15. jūnijā.

NextGenerationEU ar 806,9 miljardu EUR budžetu palīdzēs novērst koronavīrusa pandēmijas izraisīto tūlītējo ekonomisko un sociālo kaitējumu. Šis instruments palīdzēs veidot Eiropu pēc Covid-19, kas ir zaļāka, digitālāka, noturīgāka un labāk sagatavota pašreizējiem un turpmākiem izaicinājumiem.

Daļa līdzekļu – 385,8 miljardi EUR – tiks izmantota, lai piešķirtu Savienības aizdevumus atsevišķām dalībvalstīm. Minētās dalībvalstis šos aizdevumus atmaksās. Otra daļa – 338,0 miljardi EUR – tiks piešķirta kā dotācijas vai lai varētu sniegt budžeta garantijas ieguldījumu atbalstam.

NextGenerationEU galvenais elements ir Atveseļošanas un noturības mehānisms – instruments, kas piedāvā dotācijas un aizdevumus reformu un ieguldījumu atbalstam ES dalībvalstīs par kopējo vērtību 723,8 miljardi EUR. Līdzekļi Atveseļošanas un noturības mehānisma ietvaros tiks sadalīti atbilstoši valstu atveseļošanas un noturības plāniem, ko sagatavojusi katra dalībvalsts sadarbībā ar Komisiju, un ievērojot saskaņotu sadales sistēmu.

Turklāt NextGenerationEU pastiprinās vairākas esošās ES programmas:

—	kohēziju Atveseļošanas palīdzības kohēzijai un Eiropas teritorijām (REACT-EU) ietvaros, lai palīdzētu likvidēt Covid-19 ekonomiskās sekas atveseļošanas pirmajos gados,

—	Taisnīgas pārkārtošanās fondu, lai garantētu, ka pārkārtošanās uz klimatneitralitāti darbojas visu labā,

—	lauku attīstību, lai vēl vairāk atbalstītu lauksaimniekus,

—	InvestEU, lai atbalstītu mūsu uzņēmumu ieguldījumu centienus,

—	rescEU, lai ES civilās aizsardzības mehānisms spētu reaģēt uz plašām ārkārtas situācijām,

—	“Apvārsni Eiropa”, lai nodrošinātu, ka ES spēj finansēt vairāk izcilības pētniecībā.

Lai finansētu NextGenerationEU, ES aizņemsies tirgos, kā garantiju izmantojot ES budžetu. Atmaksa tiks veikta ilgtermiņā, proti, līdz 2058. gadam. Tas ļaus izvairīties no tūlītēja sloga uz dalībvalstu finansēm un ļaus ES valstīm koncentrēt savus centienus uz atveseļošanu.

4. APVIENOTĀS KARALISTES IZSTĀŠANĀS NO EIROPAS SAVIENĪBAS

4.1. VISPĀRĪGA INFORMĀCIJA

Apvienotā Karaliste (AK) 2020. gada 31. janvārī izstājās no Eiropas Savienības. Tās izstāšanās nosacījumi ir paredzēti Līgumā par AP izstāšanos no ES un Eiropas Atomenerģijas kopienas (13), kas zināms arī kā “Izstāšanās līgums” jeb “IL”. Šā darījuma ietvaros AK piekrita izpildīt visus finansiālos pienākumus, ko tā uzņēmās, kamēr tā bija ES dalībvalsts. Līgums stājās spēkā 2020. gada 31. janvārī.

—	2020. gada 31. janvāris AK oficiāli izstājas no Savienības, un stājas spēkā Izstāšanās līgums
—	2020. gada 1. februāris–31. decembris Pārejas periods
—	2021. gada 31. marts ES ziņojums AK par finanšu informāciju
—	2021. gada 16. aprīlis ES paziņo AK maksājamās summas
—	2021. gada 30. jūnijs Sākas termiņš AK pirmajiem maksājumiem saskaņā ar Izstāšanās līgumu
—	2021. gada 16. septembris ES paziņo AK maksājamās summas
—	2021. gada 31. oktobris Sākas AK maksājumu otrā kārta

Pārejas periodā AK turpināja sniegti ieguldījumu ES budžetā un gūt labumu no ES budžeta tā, it kā tā būtu dalībvalsts. Pārejas perioda beigās un saskaņā ar IL AK turpinās sniegt ieguldījumu ES budžetā. Tāpat AK turpinās gūt labumu no ES programmām un izdevumiem par laikposmu līdz 2021. gadam tā, it kā tā būtu dalībvalsts. AK arī saņems atpakaļ noteiktas definētas summas, ko tā iemaksājusi ES budžetā, vai summas, ko saņēmis ES budžets saistībā ar tās dalības periodu.

Šie pienākumi rada ES saistības un debitoru parādus, kas jāaprēķina un jāatspoguļo ES gada pārskatos – 2020. gada pārskatos šīs summas ir norādītas pirmo reizi, jo šis ir gads, kad AK izstājās no ES.

Tāpēc šajos gada pārskatos ir sniegti sīki skaidrojumi par AK nākotnes iemaksām ES budžetā, kuras jāveic saskaņā ar IL, kā arī summas, kas maksājamas AK. AK maksās attiecīgās summas ilgā laika periodā.

Attiecībā uz neto summu ir pilnībā ievēroti trīs principi, kas ir IL noteiktā finanšu norēķina pamatā:

—	nevienai dalībvalstij nebūtu jāmaksā vairāk vai jāsaņem mazāk AK izstāšanās no Savienības dēļ,

—	AK būtu jāsedz sava daļa no saistībām, kuru uzņemšanās notikusi, kamēr tā bija dalībvalsts, un

—	AK nebūtu jāmaksā vairāk vai agrāk nekā tad, ja tā būtu palikusi dalībvalsts. Tas jo īpaši nozīmē, ka summas, kas AK būtu jāmaksā, ir balstītas uz budžeta faktisko iznākumu, t. i., ar korekcijām attiecībā uz izpildi.

IL ir arī sīki izklāstītas metodes dažādo summu aprēķināšanai, kā paskaidrots turpmāk.

4.2. AK DAĻA

Saskaņā ar IL 139. pantu AK daļu no finansiālajiem pienākumiem, kas izriet no IL, aprēķina kā attiecību starp pašu resursiem, ko Apvienotā Karaliste darījusi pieejamus no 2014. līdz 2020. gadam, un pašu resursiem, ko minētajā periodā darījušas pieejamas visas dalībvalstis un Apvienotā Karaliste. Ir iekļautas arī korekcijas, kas izriet no PVN un NKI atlikumu ieskaita par 2014.–2019. gadu. Aprēķinātajai AK daļai 2022. gadā tiks piemērotas galīgās korekcijas, kas paredzētas IL 139. pantā. AK daļa par 2021. gadu ir izmantota aprēķiniem, kas minēti 136. panta 3. punkta a) un c) apakšpunktā un 140.–147. pantā.

AK daļa, kas aprēķināta saskaņā ar IL 139. pantu, ir 12,358072326018200 %.

4.3. ES GADA PĀRSKATI – SUMMAS, KAS AK JĀMAKSĀ UN KAS PIENĀKAS AK SASKAŅĀ AR IZSTĀŠANĀS LĪGUMU

IL ir paredzēti maksājumu pienākumi starp abām pusēm jo īpaši šādās jomās:

—	pašu resursi (136. pants),

—	neizpildītās saistības (140. pants),

—	naudas sodi par konkurences noteikumu pārkāpumiem (141. pants),

—	Savienības saistības (142. pants),

—	iespējamās finansiālās saistības un finanšu instrumenti (143. un 144. pants),

—	Eiropas Ogļu un tērauda kopienas neto aktīvi (145. pants),

—	ES ieguldījumi Eiropas Investīciju fondā (EIF) (146. pants),

—	iespējamās saistības sakarā ar tiesas prāvām (147. pants).

IL ir arī noteikta metodika attiecībā uz to, kā šie pienākumi tiks atspoguļoti katru gadu – kopumā ES divreiz gadā ziņos AK par maksājamām summām, un AK maksās šīs summas reizi mēnesī. Ziņojumi katru gadu tiks atjaunināti, pamatojoties uz faktiskajiem skaitļiem.

Turpmāk dotajā tabulā ir sniegts kopsavilkums par summām, kas AK jāmaksā ES, kā arī par visām summām, kas ES ir jāmaksā AK, rezultātā radot neto kopējo debitoru parādu ES. Visi aprēķini veikti, pilnībā ievērojot IL. Minētie pienākumi ir saistīti ar līdzšinējām saistībām, ko AK uzņēmās, kad bija ES dalībvalsts un pārejas periodā līdz 2020. gada 31. decembrim, un to termiņš beigsies, tiklīdz tie būs samaksāti vai ja attiecīgais pienākums neīstenosies. Maksājumi tiks veikti saskaņā ar IL 148. pantā noteikto procedūru.

Miljardi EUR
	140. pants	142. pants	Citi	31.12.2020.
Summas, ko maksā AK	35,0	14,3	0,3	49,6
Summas, kas maksājamas AK	—	—	(2,1 )	(2,1 )
Neto saņemamā summa no AK	35,0	14,3	(1,8 )	47,5
Aplēstā summa, kas AK jāmaksā pēc 2021. gada	28,2	14,3	(1,9 )	40,6
Aplēstā summa, kas AK jāmaksā 2021. gadā	6,8	0,0	0,0	6,8

Kopējā summa ietver turpmāk norādītos elementus.

136. pants: pašu resursi

IL 136. pantā ir paredzēti noteikumi, kas piemērojami pēc 2020. gada 31. decembra attiecībā uz pašu resursiem. AK ir tiesīga saņemt savu korekciju daļu saistībā ar 2020. gada pārpalikumu. Tai arī piemēro PVN un NKI pašu resursu korekcijas, kas saistītas ar finanšu gadiem līdz 2020. gadam, – šīs korekcijas tiks aprēķinātas katru gadu līdz 2028. gada 31. decembrim. Korekcija attiecībā uz AK tiek arī atjaunināta.

AK ir jāmaksā tradicionālie pašu resursi, ko tā iekasē pēc 2021. gada 28. februāra, bet kas saistīti ar 2020. gadu un agrākiem gadiem. No šīs summas tad atskaita tās daļu no kopējiem tradicionālajiem pašu resursiem, kurus dara pieejamus ES-27 dalībvalstis un AK. Atsevišķo pārskatu par tradicionālajiem pašu resursiem pilnībā likvidē pēc 2025. gada 31. decembra.

AK 2021. gadā ir jāmaksā 230 miljoni EUR.

140. pants: neizpildītās saistības (“RAL”)

“Reste à liquider” jeb “RAL” ir juridisko saistību kopējais apjoms, kuru ES ir nodrošinājusi saņēmējiem un par kuru maksājumi tiks veikti nākamajos gados. RAL ir ierasta daudzgadu budžetu – kāds ir ES budžets – iezīme.

Tāpēc saistības attiecas uz projektiem, programmām, nolīgumiem vai līgumiem, par kuriem saistību uzņemšanās jau notikusi pirms 2020. gada 31. decembra, bet kuri vēl nav pilnībā īstenoti un par kuriem maksājumi vēl ir jāveic. Daži no šiem maksājumiem paredzēti AK saņēmējiem.

Saskaņā ar IL AK ir jāmaksā tās daļa no ES neizpildītajām saistībām no 2020. gada 31. decembra, kas ir pārejas perioda beigas. No kopējās summas atskaita visas saistības vai to daļas, kuras paredzēts atcelt (saistību atcelšana), un summas, kas attiecas uz saistībām, kuras finansē no piešķirtajiem ieņēmumiem, vai programmām, kurās AK nepiedalās (nepiedalīšanās klauzula).

Citas korekcijas summai, ko AK ir pienākums maksāt saskaņā ar šo pantu, ir saistītas ar neto finanšu korekcijām par laikposmu no 2014. līdz 2020. gadam vai iepriekšējiem plānošanas periodiem, un tradicionālajiem pašu resursiem, kas saistīti ar 2020. gadu un darīti pieejami 2021. gada janvārī un februārī.

Lai aprēķinātu AK daļu no RAL, par sākumpunktu ir izmantotas oficiālās budžeta RAL2020. gada 31. decembrī (303,2 miljardi EUR, skatīt 4.4. tabulu budžeta izpildes tabulās). AK daļa no koriģētajām RAL 2020. gada beigās bija 36 miljardi EUR – pēc korekcijām attiecībā uz prognozēto saistību atcelšanu parāds ES 2020. gada beigās bija 35 miljardi EUR, no kuriem 6,8 miljardi EUR tiks samaksāti laikposmā no 2021. gada 30. jūnija līdz 2021. gada 31. decembrim.

141. pants – naudas sodi par konkurences noteikumu pārkāpumiem

Eiropas Komisija tieši panāk ES konkurences noteikumu izpildi, nodrošinot, ka visi uzņēmumi konkurē vienlīdzīgi un godīgi pēc to nopelniem. Tas nozīmē, ka var tikt piemēroti naudas sodi par konkurences noteikumu pārkāpumiem. Kad ES piemēro naudas sodus, to saņēmējs var tos apstrīdēt (tiesvedībā) – naudas sods nav galīgs, kamēr visa šāda tiesvedība nav izbeigta.

ES katru gadu maksās AK tās daļu no naudas sodiem par konkurences tiesību pārkāpumiem, par kuriem Savienība izlēmusi pirms 2020. gada 31. decembra, tiklīdz šie naudas sodi kļūs galīgi, t. i., vai nu subjekts, kam piemērots naudas sods, neiesniedz pārsūdzību Eiropas Savienības Tiesā, vai arī pārsūdzība tiek noraidīta un subjektam ir jāmaksā naudas sods.

Gada pārskatos summas, kas maksājamas AK naudas sodu rezultātā, tiek atskaitītas no kopējās summas, kas AK ir jāmaksā. Aplēstā AK daļa no nesamaksātajiem naudas sodiem 2020. gada 31. decembrī ir 1,8 miljardi EUR. Šī summa tiks atgriezta AK ilgā laika periodā. Šis skaitlis ir balstīts uz nenokārtotajām lietām līdz 2020. gada 31. decembrim, un tas var tikt mainīts, lai atspoguļotu faktiskās summas, kas iekļautas budžetā pēc tam, kad naudas sodi ir kļuvuši galīgi.

142. pants – Savienības saistības

AK ir apņēmusies samaksāt savu daļu no Savienības saistībām, kādas ir līdz 2020. gada beigām, izņemot īpašas saistības, kas noteiktas IL. Tāpēc AK maksās savu daļu no pienākumiem, kas saistīti ar ES, kā darba devēja (t. i., pensionējušos darbinieku pensijas un slimības apdrošināšana), kāda šī daļa ir 2020. gada 31. decembrī.

ES ierēdņu pensijas – ES darbinieku pensiju maksājumi tiek segti no ES gada budžeta. Turklāt ES ierēdņi veic pensiju iemaksas visā to karjeras laikā. Šīs iemaksas tiek ierakstītas budžetā kā ieņēmumi, kas samazina no dalībvalstīm vajadzīgās iemaksas, lai finansētu vispārējo gada budžetu. ES dalībvalstis apņemas segt ES darbinieku pensiju izmaksas, kad viņi pensionējas. Saskaņā ar šo apņemšanos AK, sākot no 2022. gada jūnija, maksās savu daļu no gada pensijām, ko maksā ES ierēdņiem, līdz visas pensiju tiesības, ko darbinieki ieguvuši līdz 2020. gada 31. decembrim, būs izsmeltas, vairāku desmitgažu laikā. AK var nolemt izpildīt savu pienākumu jebkurā brīdī, samaksājot aktuārās saistības, kādas ir attiecīgā gada beigās, piecu gadu periodā.

2.	Eiropas Parlamenta deputātu, Eiropas komisāru, Eiropas Savienības Tiesas tiesnešu u. c. ierēdņu pensijas – AK samaksās savu daļu no aktuārajām saistībām, kādas tās ir 2020. gada 31. decembrī, 10 gadu periodā, sākot no 2021. gada oktobra.

Kopīgā veselības apdrošināšanas shēma (JSIS) – šī sistēma sedz ES darbinieku, tostarp pensionāru, veselības aprūpes izmaksas. ES ierēdņi un pensionāri veic iemaksas shēmā visā viņu karjeras laikā un pensionējoties tāpat, kā to dara ES kā darba devēja. Saskaņā ar principu, ko piemēro arī ES ierēdņu pensiju sistēmai, AK maksās savu daļu no ES budžeta iemaksām pensionējušos darbinieku veselības aprūpes izmaksu segšanai. Šie maksājumi, kas tiks sākti 2022. gada jūnijā, tiks turpināti vairākas desmitgades vai līdz brīdim, kad visi šie pienākumi būs izpildīti. Tāpat kā tas ir attiecībā uz ierēdņu pensijām, AK var nolemt izpildīt neizpildītos pienākumus jebkurā brīdī, samaksājot aktuārās saistības, kādas ir attiecīgā gada beigās, piecu gadu periodā.

ES saistības attiecībā uz iepriekš minētajiem pienākumiem maksāt pēcnodarbinātības pabalstus tiek aprēķinātas, izmantojot aktuāra vērtējumus, kas balstīti uz starptautiskiem standartiem. Summa, kas attiecināma uz AK, 2020. gada 31. decembrī ir 14,3 miljardi EUR.

11 miljardi EUR AK ir jāsamaksā 2021. gadā, un tie attiecas tikai uz atsevišķajām īpašajām pensiju shēmām (piemēram, Eiropas Parlamenta deputātiem). Atlikušās summas par visām shēmām tiks samaksātas atbilstoši iepriekš izklāstītajai kārtībai, sākot no 2022. gada.

143./144. pants – finanšu instrumenti un budžeta garantijas

Saskaņā ar šiem pantiem AK ir jāfinansē ES iespējamās saistības, kas izriet no pirmsizstāšanās dienas operācijām saistībā ar tās aizņēmumu, aizdevumu un garantiju darbībām, ja tādas rodas un ja tās netiek segtas ar AK daļu esošajos garantiju fondos. ES atmaksās AK summas, ko AK jau iemaksājusi garantiju fondos un kas galu galā izrādīsies nevajadzīgas.

Šīs summas galvenokārt ir:

—

summas, kas maksājamas AK kā tās daļa no Eiropas Fonda ilgtspējīgai attīstībai (EFIA) Garantiju fonda, kurā AK jau veikusi iemaksas ar saviem budžeta maksājumiem, bet kurā nav bijis apstiprinātu operāciju pirms izstāšanās, tādējādi neradot AK pienākumus segt summas – 93 miljoni EUR, kas jāatgriež AK 2021. gadā,

—	summas, kas maksājamas AK saistībā ar finanšu instrumentiem, – 46 miljoni EUR,

—

AK joprojām ir pienākums veikt savas daļas iemaksu ES iespējamās saistībās (budžeta garantijas – ESIF, ELM, EFSM un citi aizņēmumi, utt.), ja tām iestājas samaksas termiņš. AK maksimālais kopējais pienākums gada beigās sasniedz 12,9 miljardus EUR – sīkāku informāciju skatīt ES konsolidēto gada pārskatu 4.1. skaidrojumā. Šīs summas no AK nav jāiekasē, ja vien attiecīgais pienākums nākotnē neīstenojas un netiek segts no kāda garantiju fonda. Uzskata, ka tas ir maz iespējams.

145. pants – likvidējamā Eiropas Ogļu un tērauda kopiena (ECSC i.L.)

AK ir tiesīga saņemt savu daļu no likvidējamās Eiropas Ogļu un tērauda kopienas (EOTK) neto aktīviem, kādi tie ir 2020. gada 31. decembrī, – tā tiks samaksāta AK piecu gadu laikā. Kopējā summa, kas maksājama AK, ir 183 miljoni EUR (37 miljoni EUR ir jāatmaksā, t. i., jākompensē ar citām summām, kas maksājamas 2021. gadā). Tas nozīmē, ka katru gadu laikposmā no 2021. līdz 2025. gadam no summām, ko AK ir pienākums maksāt, tiks atskaitīti 37 miljoni EUR.

146. pants – ieguldījumi EIF

AK ir tiesīga saņemt savu daļu no ieguldījumiem, ko ES veikusi Eiropas Investīciju fonda (EIF) apmaksātajā akciju kapitālā, un tā ir maksājama pa daļām piecu gadu laikā. Kopējā summa, kas maksājama AK, ir 33 miljoni EUR. Tas nozīmē, ka katru gadu laikposmā no 2021. līdz 2025. gadam no summām, ko AK ir pienākums maksāt, tiks atskaitīti 7 miljoni EUR.

147. pants – iespējamās saistības, kas saistītas ar tiesas prāvām

AK katru gadu ir jāmaksā tās daļa no summām, kas samaksātas no ES budžeta saistībā ar tiesas prāvām par notikumiem, kuri norisinājušies pirms 2020. gada 31. decembra. Aplēstā AK daļa par tiesas prāvām, par kurām, iespējams, būs vajadzīgi turpmāki maksājumi, gada beigās ir 46 miljoni EUR, bet AK tās nav jāmaksā, kamēr tiesas prāvas nav atrisinātas un kamēr ES vispirms nav veikusi maksājumu.

5. BUDŽETA IZPILDES KOPSAVILKUMS

Galīgais pieņemtais 2020. gada budžets bija 173,9 miljardi EUR saistību apropriācijās un 164,1 miljards EUR maksājumu apropriācijās. Tā izpildi būtiski ietekmēja Covid-19 pandēmija un sekojošā krīze, kas skāra vairākas nozares. Krīze radīja vajadzību apņēmīgi rīkoties, lai nostiprinātu ES sabiedrības veselības nozares un mazinātu sociāli ekonomisko ietekmi ES, kā arī sniegtu palīdzību trešām valstīm. 2020. gada budžets bija pēdējais budžets, kas izpildīts saskaņā ar daudzgadu finanšu shēmu 2014.–2020. gadam. Tā izpilde tika rūpīgi uzraudzīta un aktīvi pārvaldīta, kā rezultātā gandrīz visas programmas tika praktiski pilnībā īstenotas.

Kopējās izpildītās saistību apropriācijas 2020. gadā bija 181,7 miljardi EUR:

—	172,9 miljardi EUR no galīgā pieņemtā budžeta,

—	1,1 miljards EUR no apropriācijām, kas pārnestas no 2019. gada,

—	7,7 miljardi EUR no apropriācijām, kas izriet no piešķirtajiem ieņēmumiem.

Kopējie 2020. gadā veiktie maksājumi bija 173,3 miljardi EUR:

—	161,8 miljardi EUR no galīgā pieņemtā budžeta,

—	1,6 miljards EUR no apropriācijām, kas pārnestas no 2019. gada,

—	9,9 miljardi EUR no apropriācijām, kas izriet no piešķirtajiem ieņēmumiem.

Visās budžeta pozīcijās 2020. gadā tika sasniegts augsts izpildes līmenis. 2020. gadā izpildes rādītājs visiem apropriāciju veidiem (budžeta, pārnestajām no iepriekšējā gada un piešķirtajiem ieņēmumiem) bija 97 % saistību sadaļā un 94 % maksājumu sadaļā. Izpildes rādītāji, izņemot piešķirtos ieņēmumus, liecina par pilnīgu izpildi 2020. gadā (99,5 % saistību apropriācijām un 98,5 % maksājumu apropriācijām).

Ienākumu vislielāko daļu veidoja pašu resursi, kas bija 91,9 % no kopējiem ieņēmumiem 174,3 miljardu EUR apmērā; nākamā lielākā daļa bija 4,7 % no iemaksām un atmaksām saistībā ar ES nolīgumiem un programmām, kas galvenokārt attiecas uz ieņēmumiem no finanšu korekcijām (ESI fondi, ELGF un ELFLA).

Neizpildītās saistības (ko dažkārt dēvē par RAL – reste à liquider), kas ir summas, par kurām uzņemtas saistības, bet kuras vēl nav samaksātas, 2020. gada beigās bija 303,2 miljardi EUR. Bija paredzams palielinājums salīdzinājumā ar 2019. gada līmeni, ņemot vērā starpību starp budžeta saistību un maksājumu apropriācijām (9,8 miljardi EUR) pieņemtajā galīgajā budžetā un faktu, ka neizpildīto saistību palielinājums ir normāla attīstība, jo maksājumu apropriācijas palielinās katru gadu, kā paredzēts DFS. Neizpildīto saistību palielinājums salīdzinājumā ar 2019. gadu bija 5,5 miljardi EUR.

Budžeta izpildes rezultāts (pārpalikums) samazinājās no 3,2 miljardiem EUR 2019. gadā līdz 1,8 miljardiem EUR 2020. gadā.

miljoni EUR

2020.g.

2019.g.

Ieņēmumi finanšu gadā

174 306

163 918

Maksājumi no kārtējā gada apropriācijām

(171 721 )

(157 428 )

Maksājumu apropriācijas, kas pārnestas uz N+1 gadu

(2 086 )

(1 615 )

To neizmantoto apropriāciju atcelšana, kas pārnestas no N–1 gada

Piešķirto ieņēmumu attīstība (B)-(A)

1 398

(1 736 )

Neizmantotās apropriācijas kārtējā gada beigās (A)

7 694

9 092

Neizmantotās apropriācijas iepriekšējā gada beigās (B)

9 092

7 356

Valūtas kursa starpības attiecīgajā gadā

(207)

Budžeta izpildes rezultāts

1 768

3 217

6. FINANŠU INSTRUMENTI un BUDŽETA GARANTIJAS

6.1. FINANŠU INSTRUMENTI, KO FINANSĒ NO ES BUDŽETA

Šāda veida budžeta izpildes gadījumā līdzekļi jau ir pārskaitīti uz fiduciārajiem kontiem, ko pārvalda pilnvarotie subjekti, un šie līdzekļi ir pieejami (kā nauda un naudas ekvivalenti, parāda vērtspapīri vai investīcijas naudas tirgus fondos vai apvienotos aktīvu portfeļos), lai segtu turpmākus garantiju pieprasījumus, vai ir ieguldīti pašu kapitālā. No ES budžeta finansēto, tieši un netieši pārvaldīto finanšu instrumentu nozīme un apjoms pēdējos gados ir pieaudzis. Pamata koncepcija šai jaunajai pieejai, kas atšķiras no tradicionālās budžeta izpildes metodes, saskaņā ar kuru budžets tiek izpildīts, piešķirot dotācijas un subsīdijas, ir tāda, ka par katru euro, kas iztērēts no budžeta, izmantojot finanšu instrumentus, galasaņēmējs sviras efekta rezultātā iegūst vairāk nekā 1 EUR kā finansiālu atbalstu. Finanšu instrumenti, ko finansē no ES budžeta, pastāv garantijas instrumentu, pašu kapitāla instrumentu un aizdevumu instrumentu veidā. Paredzams, ka DFS 2021.–2027. gadam ietvaros budžeta garantijas palielināsies salīdzinājumā ar to finanšu instrumentu izmantošanu, kuri pilnībā finansēti vai nodrošināti no ES budžeta. Konkrētāk, InvestEU programmā ES garantija 26,2 miljardu EUR apmērā tiks nodrošināta EIB grupai un citām finanšu iestādēm, lai atbalstītu dažādus Savienības politikas mērķus, veicot finansēšanas un ieguldīšanas operācijas.

6.2. BUDŽETA GARANTIJĀM GARANTIJU FONDOS TURĒTIE FINANŠU AKTĪVI

Šāda veida budžeta izpildes gadījumā ES sniedz garantijas darījumu partneriem, kam finansējumu tikai daļēji nodrošina ar Komisijas izveidotiem garantiju fondiem, tādējādi radot iespējamas saistības ES budžetam gadījumā, ja nodrošinātā summa nav pietiekama pieprasījumu izpildei. ES ir sniegusi garantijas par aizdevumiem, kas piešķirti ārpus ES (tā dēvētās “ārējo aizdevumu pilnvaras” jeb “ELM”), un par operācijām ar parādu un pašu kapitālu, kuras sedz no ESIF garantijas EIB grupai, kā arī garantijas par operācijām, ko sedz no EFIA garantijas, kura piešķirta EIB grupai un citām finanšu iestādēm.

Lai mazinātu risku, kāds EIB grupas vai citu finanšu iestāžu garantiju pieprasījumiem varētu būt attiecībā uz ES budžetu, ES ir izveidojusi speciālus garantiju fondus, ko finansē no budžeta. 2020. gada 31. decembrī Komisija tur finanšu aktīvus:

—	Garantiju fondā ārējai darbībai 2,8 miljardu EUR apmērā,

—	ESIF galvojuma fondā 8,0 miljardu EUR apmērā un

—	EFIA garantiju fondā 0,8 miljardu EUR apmērā.

Līdzekļi Garantiju fondā ārējai darbībai tiek uzkrāti no ES budžeta, lai segtu 9 % no gada beigās- nesamaksātajiem garantētajiem aizdevumiem trešām valstīm, kas izsniegti saistībā ar EIB ārējo aizdevumu pilnvarām. 2020. gada 31. decembrī iepriekš minētā aktīvu kopējā vērtība sedz finansiālo iesaistīšanos attiecībā uz izmaksātajām summām 20,3 miljardu EUR apmērā.

ESIF galvojuma fonds darbību sāka 2016. gadā. Atbilstoši grozītajai ESIF regulai (Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2017/2396 (14)) ESIF ES galvojuma maksimālais apjoms tika palielināts līdz 26 miljardiem EUR (no sākotnējiem 16 miljardiem EUR), bet galvojuma fonda finansējuma robežvērtība samazināta līdz 35 % (no sākotnējiem 50 %) no kopējām ES galvojuma saistībām. Tāpēc tiek prognozēts, ka ESIF galvojuma fonda kopsumma sasniegs 9,1 miljardu EUR. 2020. gada 31. decembrī ESIF galvojuma fonda aktīvu kopsumma bija 8,0 miljardi EUR, un tā sedz finansiālo iesaistīšanos attiecībā uz izmaksātajām summām 18,9 miljardu EUR apmērā.

Atbilstoši EFIA regulai (Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2017/1601 (15)) ir jādara pieejama EFIA garantija līdz 1,5 miljardu EUR apmērā (to vēl palielinot ar ārējām iemaksām), lai atbalstītu investīcijas partnervalstīs Āfrikā un Eiropas kaimiņvalstīs. ES norāda EFIA garantiju savu konsolidēto gada pārskatu skaidrojumos (skatīt 4.1.1. skaidrojumu) kā iespējamās saistības. 2020. gada 31. decembrī bija spēkā 15 EFIA garantiju līgumi ar kopējo seguma ierobežojumu 1 370 miljoni EUR. EFIA garantiju fonds tika izveidots, lai segtu iespējamos nākotnes garantiju pieprasījumus. Kopējās fondā saņemtās iemaksas 2020. gada 31. decembrī bija 0,8 miljardi EUR. Ņemot vērā, ka lielākā daļa garantiju līgumu 2020. gadā tika noslēgti ar darījumu partneriem, programma ir izvēršanas posmā, un līdz 2020. gada beigām darījumu partneri bija parakstījuši garantiju operācijas par summu 438 miljoni EUR.

Pēc DFS 2021.–2027. gadam stāšanās spēkā ESIF galvojuma fonda neto aktīvi no 2021. gada 1. janvāra tika pārnesti uz kopējo uzkrājumu fondu (KUF) (16), kurā tiek turēti uzkrājumi, kas veikti, lai segtu finanšu saistības, kuras izriet no budžeta garantijām un finansiālās palīdzības programmām saskaņā ar DFS 2021.–2027. gadam. Paredzams, ka EFIA garantiju fonda un Garantiju fonda ārējai darbībai aktīvi tiks pārnesti uz KUF 2021. gada gaitā.

6.3. AIZDEVUMI UN SAISTĪTIE AIZŅĒMUMI FINANSIĀLĀ ATBALSTA PROGRAMMĀM

Saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes lēmumiem Komisija sniedz finansiālu atbalstu dalībvalstīm un trešām valstīm divpusēju aizdevumu veidā, ko finansē no kapitāla tirgiem, izmantojot ES budžeta garantiju.

Komisija 2020. gadā, darbodamās ES vārdā, vadīja šādas četras galvenās programmas, saskaņā ar kurām tā var piešķirt aizdevumus:

—	maksājumu bilances (MB) atbalsts,

—	Eiropas finanšu stabilizācijas mehānisma (EFSM) atbalsts,

—	makrofinansiālā palīdzība (MFP) un

—	SURE atbalsts.

ES aizdevumu finansēšanai vajadzīgais kapitāls tiek piesaistīts kapitāla tirgos vai izmantojot finanšu iestādes. ES aizņēmumu un aizdevumu darbības attiecībā uz finansiālā atbalsta programmām ir ārpusbudžeta operācijas. Piesaistītie līdzekļi parasti tiek aizdoti saņēmējvalstij ar tādiem pašiem noteikumiem, t. i., ar tādu pašu kuponu, dzēšanas termiņu un summu. Neraugoties uz kompensējošo metodiku, finansēšanas instrumentu parāda apkalpošana ir ES juridiskais pienākums, un tā nodrošina, ka visi maksājumi tiek veikti pilnā apmērā un laikus. Komisija ir ieviesusi procedūras, lai nodrošinātu aizņēmumu atmaksu pat tad, ja aizdevuma saistības netiek pildītas.

2020. gada 31. decembrī finansiālajai palīdzībai izsniegto aizdevumu nominālā summa bija šāda:

Miljardi EUR
	Piešķirts kopā	Izmaksāts kopā gada beigās	Atmaksāts kopā gada beigās	Nesamaksāts gada beigās
SURE
Beļģija	7,8	2,0	—	2,0
Bulgārija	0,5	—	—	—
Horvātija	1,0	0,5	—	0,5
Kipra	0,5	0,3	—	0,3
Čehija	2,0	—	—	—
Grieķija	2,7	2,0	—	2,0
Ungārija	0,5	0,2	—	0,2
Īrija	2,5	—	—	—
Itālija	27,4	16,5	—	16,5
Latvija	0,2	0,1	—	0,1
Lietuva	0,6	0,3	—	0,3
Malta	0,2	0,1	—	0,1
Polija	11,2	1,0	—	1,0
Portugāle	5,9	3,0	—	3,0
Rumānija	4,1	3,0	—	3,0
Slovākija	0,6	0,3	—	0,3
Slovēnija	1,1	0,2	—	0,2
Spānija	21,3	10,0	—	10,0
	90,3	39,5	—	39,5
EFSM
Īrija	22,5	22,5	—	22,5
Portugāle	26,0	24,3	—	24,3
	48,5	46,8	—	46,8
MFP
Ukraina	5,0	4,4	(0,6 )	3,8
Tunisija	1,4	0,8	—	0,8
Jordānija	1,1	0,6	—	0,6
citi	1,5	0,8	(0,2 )	0,6
	9,0	6,6	(0,8 )	5,8
MB
Latvija	3,1	2,9	(2,7 )	0,2
	3,1	2,9	(2,7 )	0,2
Kopā	150,9	95,8	(3,5 )	92,3

Atmaksas grafiks summām, kas nav samaksātas gada beigās, ir šāds:

Miljardi EUR
	SURE	EFSM	MFP	KOPĀ
2021.g.	—	9,8	—	9,8
2022.g.	—	2,7	—	2,7
2023.g.	—	3,5	0,1	3,6
2024.g.	—	2,6	0,6	3,2
2025.g.	8,0	2,4	—	10,4
2026.g.	—	4,0	0,1	4,1
2027.g.	—	3,0	0,2	3,2
2028.g.	—	2,3	0,2	2,5
2029.g.	—	1,4	0,9	2,3
2030.g.	10,0	—	0,1	10,1
2031.g.	—	2,2	0,9	3,1
2032.g.	—	3,0	0,1	3,1
2033.g.	—	2,1	0,5	2,6
2034.g.		—	0,2	0,2
2035.g.	8,5	2,0	1,9	12,4
2036.g.	—	1,0	—	1,0
2038.g.	—	1,8	—	1,8
2040.g.	7,0	—	—	7,0
2042.g.	—	3,0	—	3,0
2050.g.	6,0	—	—	6,0
Kopā	39,5	46,8	5,8	92,1

SURE

SURE tika izveidots 2020. gadā, lai sniegtu finansiālu atbalstu dalībvalstīm, kurām Covid-19 pandēmijas dēļ to teritorijā radušies vai nopietni draud rasties būtiski ekonomiski traucējumi. Šis instruments papildina vietējos pasākumus, ko veic skartās dalībvalstis.

Finansiālās palīdzības maksimālā summa visām dalībvalstīm kopā nepārsniedz 100 miljardus EUR. Dalībvalstis 2020. gadā parakstīja aizdevumu mehānisma nolīgumus par summu 85,9 miljardi EUR, un no šīs summas tika izmaksāti 39,5 miljardi EUR. Aizdevumu atmaksas termiņš ir dažāds – 5, 10, 15, 20 un 30 gadi.

EFSM

EFSM tika izveidots, lai sniegtu finansiālu atbalstu visām dalībvalstīm, kas saskaras ar smagām ekonomiskām un finansiālām problēmām, kuras izraisījuši ārkārtas apstākļi, ko tās nevar kontrolēt, vai kam nopietni draud šādas problēmas. EFSM tika izmantots, lai sniegtu finansiālu atbalstu Īrijai un Portugālei laika posmā no 2011. līdz 2014. gadam ar nosacījumu, kas šīs valstis īstenos reformas. Šīs programmas termiņš ir beidzies, un papildu aizdevumus nevar saņemt, lai gan šī programma turpina pastāvēt noteiktu uzdevumu izpildei, piemēram, lai pagarinātu atmaksas termiņu aizdevumiem Īrijai un Portugālei un lai nodrošinātu pagaidu aizdevumus. Īrija un Portugāle 2021. gada februārī lūdza termiņa pagarinājumu par summām, kuru atmaksas termiņš ir 2021. gada jūnijs (4,8 miljardi EUR) un 2021. gada septembris (5 miljardi EUR). Komisija 2021. gada aprīlī aizņēmās 4,8 miljardus EUR, lai pārjaunotu aizdevumus, kuru atmaksas termiņš ir 2021. gada jūnijs, – šis termiņš tika pagarināts par 15 gadiem.

2020. gadā netika veiktas jaunas operācijas vai aizdevumu atmaksas.

MFP

Makrofinansiālās palīdzības programma (MFP) ir finansiālas palīdzības veids, ko ES piedāvā partnervalstīm ārpus ES, kuras saskaras ar maksājumu bilances krīzi. Tas tiek sniegts vidēja termiņa un ilgtermiņa aizdevumu vai dotāciju, vai arī to kombinācijas veidā un ir pieejams tikai valstīm, kas izmanto SVF maksājumu programmu.

Komisija 2020. gadā pieņēma priekšlikumu par 3 miljardu EUR MFP paketi par labu 10 paplašināšanās un kaimiņreģiona partneriem, lai palīdzētu tiem ierobežot koronavīrusa pandēmijas ekonomisko ietekmi. Eiropas Parlaments un Padome pieņēma lēmumu 2020. gada 25. maijā.

Kopumā 2020. gadā saskaņā ar MFP programmu tika izmaksāti 1,7 miljardi EUR.

MB ir palīdzības programma, kas izstrādāta valstīm ārpus eurozonas, kuras saskaras ar maksājumu bilances grūtībām vai kam draud šādas grūtības. MB palīdzība tiek sniegta vidēja termiņa aizdevumu veidā, kas tiek izsniegti ar nosacījumu, ka tiek īstenota politika pamatā esošo ekonomikas problēmu risināšanai. Parasti maksājumu bilances palīdzību no ES piedāvā sadarbībā ar Starptautisko Valūtas fondu (SVF) un citām starptautiskām organizācijām vai valstīm.

2020. gadā netika veiktas jaunas operācijas vai aizdevumu atmaksas.

6.4. IESPĒJAMĀS BUDŽETA SAISTĪBAS ATTIECĪBĀ UZ FINANSIĀLĀS PALĪDZĪBAS PROGRAMMĀM

ES aizņēmumi veido ES tiešas un beznosacījuma saistības, un tos garantē ES dalībvalstis (iespējamās budžeta saistības). Aizņēmumus tādu aizdevumu finansēšanai, kuri ir paredzēti valstīm ārpus ES, sedz Garantiju fonds ārējai darbībai. Ja saņēmēja dalībvalsts nepildītu saistības, parāda apkalpošanas summa tiktu atskaitīta no Komisijas pieejamā līdzekļu atlikuma kasē, ja tas būtu iespējams. Ja attiecīgajā brīdī tas nav iespējams, Komisija nepieciešamos līdzekļus iegūtu no dalībvalstīm. Saskaņā ar tiesību aktiem par ES pašu resursiem (Padomes Regulas (ES, Euratom) Nr. 609/2014 (17) 14. pants) ES dalībvalstīm ir juridisks pienākums nodrošināt pietiekamus līdzekļus ES saistību izpildei. Tādējādi ieguldītāji ir pakļauti tikai ES kredītriskam, nevis finansēto aizdevumu saņēmēja kredītriskam. Kompensējoša aizdošana nodrošina, ka ES budžets neuzņemas procentu likmju vai ārvalstu valūtas risku.

Aizdevumi, ko piešķir dalībvalstīm saskaņā ar SURE instrumentu, ir balstīti uz sistēmu, ko veido dalībvalstu brīvprātīgas garantijas, kuru apmērs ir 25 % no finansiālās palīdzības maksimālās summas. Katras dalībvalsts iemaksa garantijas kopējā summā atbilst tās relatīvajai daļai Eiropas Savienības kopējā nacionālajā kopienākumā (NKI), pamatojoties uz ES 2020. gada budžetu.

Par katras valsts programmu Eiropas Parlaments, Padome un Komisija pieņem lēmumus, ar kuriem nosaka vispārējo piešķirto summu, maksājumu daļu skaitu un maksimālo (vidējo) termiņu visai aizdevumu paketei. Tad Komisija un attiecīgā dalībvalsts vienojas par aizdevuma/finansējuma parametriem, jo īpaši par maksājumu daļu atmaksas termiņu. Turklāt, izņemot pirmo daļu, visas pārējās aizdevuma daļas ir atkarīgas no tā, vai tiek ievēroti politikas nosacījumi ES un SVF kopīgā finansiālā atbalsta kontekstā, kas ir vēl viens faktors, kurš ietekmē finansēšanas darbību grafiku. Tas nozīmē, ka emitēšanas laiks un atmaksas termiņi ir atkarīgi no saistītajām ES aizdevumu darbībām. Finansējums ir tikai euro valūtā un tiek piešķirts uz laiku no 3 līdz 30 gadiem.

7. FINANŠU PĀRSKATU ANALĪZE

7.1. IEŅĒMUMI

ES konsolidētie ieņēmumi ietver summas, kas attiecas uz darījumiem, kuri ir vai nav saistīti ar komerciālu apmaiņu, un vislielākās summas ir saistītas tieši ar otrā veida darījumiem. Galveno ar komerciālu apmaiņu nesaistītu ieņēmumu kategoriju (kas ietver NKI resursus, tradicionālos pašu resursus, PVN resursus, naudas sodus un izdevumu atgūšanu, bet neietver vienreizējo ietekmi, ko rada ieņēmumi saistībā ar AK izstāšanos no ES 2020. gadā) piecu gadu tendence ir šāda.

Piecu gadu tendence ieņēmumiem no galvenajiem ar komerciālu apmaiņu nesaistītajiem darījumiem

(miljonos EUR)

Tā kā budžeta ieņēmumiem vajadzētu būt vienādiem ar (vai lielākiem par) budžeta izdevumiem, iepriekš norādītās ieņēmumu tendences galvenais virzītājfaktors ir maksājumi, ko veic katru gadu.

Konsolidētie ieņēmumi 2020. gadā bija 224,0 miljardi EUR, kas ir ievērojams palielinājums par 63,7 miljardiem EUR jeb 39,7 % salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu, kad tie bija 160,3 miljardi EUR. Šīs attīstības galvenais virzītājfaktors bija finansiālā ietekme, ko radīja AK izstāšanās no Eiropas Savienības (47,5 miljardi EUR). Ja piemēro korekciju attiecībā uz šo vienreizējo ietekmi, konsolidētie 2020. gada ieņēmumi bija 176,5 miljardi EUR, kas joprojām ir par 16,2 miljardiem EUR jeb 10,1 % vairāk nekā iepriekšējā gadā. Šo koriģēto palielinājumu galvenokārt izraisījusi turpmāk aprakstītā ietekme.

—

Ieņēmumi no NKI (nacionālā kopienākuma), kas ir ES pamatdarbības ieņēmumu galvenais elements, palielinājās no 108,8 miljardiem EUR 2019. gadā līdz 125,4 miljardiem EUR 2020. gadā. Palielinājums par 16,6 miljardiem EUR jeb 15,3 % radās galvenokārt tāpēc, ka palielinājās maksājumu apropriāciju vajadzības par 2020. gadu, kas paredzētas, lai nostiprinātu ES galvenās politikas jomas, piemēram, Covid-19 vakcīnu stratēģiju (ko īsteno ar Ārkārtas atbalsta instrumenta starpniecību), un kohēzijas jomu (pieņemot Papildināto investīciju iniciatīvu reaģēšanai uz koronavīrusu).

—

Citi ar komerciālu apmaiņu nesaistīti ieņēmumi palielinājās no 2,1 miljarda EUR 2019. gadā līdz 7,1 miljardam EUR 2020. gadā. Palielinājumu par 5,0 miljardiem EUR galvenokārt veicināja dalībvalstu iemaksas Inovāciju fondā, kas sāka darboties 2020. gadā (2,1 miljards EUR), no iepriekšējā gada pārņemtā budžeta pārpalikuma palielinājums (3,2 miljardi EUR 2020. gadā salīdzinājumā ar 1,8 miljardiem EUR 2019. gadā), kā arī dalībvalstu iemaksa 0,8 miljardu EUR apmērā papildus Ārkārtas atbalsta instrumentam (ESI).

—

Finanšu ieņēmumi palielinājās no 1,8 miljardiem EUR 2019. gadā līdz 3,4 miljardiem EUR 2020. gadā. Palielinājums par 1,6 miljardiem EUR jeb 88,9 % radās galvenokārt tādēļ, ka palielinājās nokavējuma procenti, konkrētāk, par AK TPR lietām (0,5 miljardi EUR) un ar AK nesaistītām lietām (0,5 miljardi EUR), kā arī ieņēmumi no obligāciju prēmijām saistībā ar SURE instrumentu (0,7 miljardi EUR).

—

Ieņēmumi no naudas sodiem samazinājās no 4,3 miljardiem EUR 2019. gadā līdz 0,5 miljardiem EUR 2020. gadā. Šo samazinājumu par 3,8 miljardiem EUR jeb 88,4 % izraisīja gan 2020. gadā piespriesto naudas sodu skaita, gan summu samazināšanās. 2020. gadā galvenajās lietās naudas sodu kopējā summa bija 0,26 miljardi EUR (Orbia, Clariant un Celanese lietas), savukārt lielākajās lietās 2019. gadā piespriestā kopējā summa bija 3,1 miljards EUR (Google, divas Forex lietas un MasterCard).

Minētās izmaiņas atsvēra ieņēmumu no tradicionālajiem pašu resursiem samazinājums no 21,2 miljardiem EUR 2019. gadā līdz 19,6 miljardiem EUR 2020. gadā (par 1,6 miljardiem EUR jeb 7,5 % mazāk) un atgūto summu samazinājums no 2,6 miljardiem EUR 2019. gadā līdz 1,4 miljardiem EUR 2020. gadā (par 1,2 miljardiem EUR jeb 46,2 % mazāk).

7.2. IZDEVUMI

Galvenais izdevumu komponents, kas atzīts konsolidētajos finanšu pārskatos, ir pārvedumu maksājumi dalītās pārvaldības režīmā, kas ietver šādus fondus: i) Eiropas Lauksaimniecības garantiju fonds (ELGF); ii) Eiropas Lauksaimniecības fonds lauku attīstībai (ELFLA) un citi lauku attīstības instrumenti; iii) Eiropas Reģionālās attīstības fonds (ERAF) un Kohēzijas fonds (KF) un iv) Eiropas Sociālais fonds (ESF). Šie fondi veidoja 109,7 miljardus EUR jeb 65,9 % no kopējiem izdevumiem 166,6 miljardu EUR apmērā, kas radās 2020. gadā (2019. gadā – 103,9 miljardi EUR jeb 66,8 %). Izdevumu sadalījums ir sniegts turpmāk norādītajā grafikā.

Galveno izdevumu, ko dalībvalstis īstenojušas par 2020. finanšu gadu (dalītā pārvaldība), relatīvais svars

Izdevumi, kas radušies tiešās pārvaldības režīmā, rāda, kā budžetu izpildījusi Komisija, izpildaģentūras un trasta fondi. Netiešā pārvaldībā budžetu izpilda ES aģentūras, ES struktūras, trešās valstis, starptautiskās organizācijas un citi subjekti.

ES atzīst konkrētas nākotnes maksājumu saistības par izdevumiem pat tad, ja tie vēl nav norādīti naudas budžeta kontos. Nozīmīgas summas tiek parādītas kā parādi kreditoriem un uzkrātie izdevumi lauksaimniecības un lauku attīstības jomā un arī kā pensiju un darbinieku pabalstu saistības attiecībā uz komisāru, ES iestāžu ierēdņu un darbinieku iegūtām pensiju un citām pēcnodarbinātības tiesībām.

Kopumā izdevumi palielinājās par 7,1 % jeb 11,1 miljardu EUR no 155,5 miljardiem EUR līdz 166,6 miljardiem EUR, salīdzinot ar 2019. gadu, un to galvenokārt veicināja turpmāk aprakstītā ietekme.

-	ERAF un KF izdevumi palielinājās no 35,2 miljardiem EUR 2019. gadā līdz 41,1 miljardam EUR 2020. gadā. Šo palielinājumu par 5,9 miljardiem EUR jeb 16,8 % veicināja labāka programmu īstenošana līdz ar DFS attīstību.

-	ESF izdevumi palielinājās no 11,2 miljardiem EUR 2019. gadā līdz 13,7 miljardiem EUR 2020. gadā. Šo palielinājumu par 2,5 miljardiem jeb 22,3 % galvenokārt veicināja palielināta īstenošana.

Izdevumi Komisijas tiešā pārvaldībā palielinājās no 18,9 miljardiem EUR 2019. gadā līdz 22,1 miljardam EUR 2020. gadā. Šo palielinājumu par 3,2 miljardiem EUR jeb 16,9 % galvenokārt veicināja izdevumi par vakcīnām pret Covid-19 (1,6 miljardi EUR), kā arī izdevumi atbilstoši kaimiņattiecību un pirmspievienošanās instrumentiem (0,6 miljardi EUR).

ELGF izdevumi samazinājās no 44,0 miljardiem EUR 2019. gadā līdz 40,5 miljardiem EUR 2020. gadā. Šo samazinājumu par 3,5 miljardiem EUR jeb 8 % galvenokārt veicināja tas, ka par 2,6 miljardiem EUR samazinājās summas, kas pieprasītas par tiešajiem maksājumiem, kuri paredzēti saimniecību ienākumu veicināšanai.

7.3. AKTĪVI

Visnozīmīgākās pozīcijas bilances aktīvu daļā ir saistītas ar finanšu aktīviem (izņemot naudu un naudas ekvivalentus), kas veido 40,4 % no ES kopējiem aktīviem, kā arī ar debitoru parādiem un priekšfinansējumu – attiecīgi 26,6 % un 22,4 %.

ES konsolidēto aktīvu sastāvs

2020. gada 31. decembrī kopējā aktīvu vērtība bija 280,0 miljardi EUR, kas ir par 101,1 miljardu EUR jeb 56,5 % vairāk nekā iepriekšējā gadā (2019. gadā – 178,9 miljardi EUR), un šo palielinājumu galvenokārt veicināja turpmāk aprakstītās izmaiņas.

—	Debitoru parādi palielinājās no 24,0 miljardiem EUR 2019. gadā līdz 74,5 miljardiem EUR 2020. gadā. Šis ievērojamais palielinājums par 50,5 miljardiem EUR ir galvenokārt AK izstāšanās no Eiropas Savienības un šīs izstāšanās radīto debitoru parādu (47,5 miljardi EUR) rezultāts.

—	Aizdevumi palielinājās no 52,7 miljardiem EUR 2019. gadā līdz 93,3 miljardiem EUR 2020. gadā. Šis ievērojamais palielinājums par 40,6 miljardiem EUR jeb 77,0 % ir galvenokārt saistīts ar aizdevumu izsniegšanu finansiālajam atbalstam saskaņā ar SURE instrumentu (39,5 miljardi EUR).

—

Priekšfinansējums palielinājās no 51,4 miljardiem EUR 2019. gadā līdz 62,7 miljardiem EUR 2020. gadā. Šo palielinājumu par 11,3 miljardiem EUR jeb 22,0 % galvenokārt veicināja 2019. gada priekšfinansējuma neatgūšana 2020. gadā saistībā ar pasākumiem Investīciju iniciatīvā reaģēšanai uz koronavīrusu (6,6 miljardi EUR) un priekšfinansējums, kas samaksāts par vakcīnu izstrādi Covid-19 pandēmijas seku likvidēšanai (1 miljards EUR).

Naudas atlikums 16,7 miljardu EUR apmērā gada beigās sastāv no šādiem galvenajiem elementiem:

—

maksājumi, kas vēl nav īstenoti gada beigās, par summu 9,4 miljardi EUR, no kuras 7,9 miljardi EUR ir saistīti ar piešķirtajiem ieņēmumiem. Piešķirtie ieņēmumi ietver naudu 1,3 miljardu EUR apmērā, kas iegūta, pārdodot emisijas kvotas, un atgūta no EIB pēc tam, kad dalībvalstis to piešķīra Inovācijas fondam,

—

summa 2,4 miljardu EUR apmērā, kas pieder pie finanšu instrumentiem, kuri galvenokārt saistīti ar naudas ekvivalentiem, ko Komisijas vārdā pārvalda fiduciāri, lai īstenotu konkrētas finanšu instrumentu programmas, kuras tiek finansētas no ES budžeta un no naudas un tās ekvivalentiem, kas tiek turēti garantiju fondos saistībā ar budžeta garantijām. Naudu, kas pieder pie finanšu instrumentiem un garantiju fondiem, var izmantot tikai attiecīgajās programmās,

—	summa 1,6 miljardu EUR apmērā, kas pieder aģentūrām un kopuzņēmumiem un ko minēto subjektu vārdā pārvalda Komisijas kase,

—	nauda saistībā ar naudas sodiem 1,5 miljardu EUR apmērā, kas galvenokārt attiecas uz naudu, kura saņemta saistībā ar Komisijas noteiktajiem naudas sodiem lietā, kas vēl tiek izskatīta, un – mazākā mērā – ar galīgi saņemtiem naudas sodiem, kas pārskaitāmi budžetā nākamajā gadā,

—	nauda saistībā ar citām konsolidētām iestādēm, aģentūrām un struktūrām 1,4 miljardu EUR apmērā.

Priekšfinansējums

Jānorāda, ka priekšfinansējuma līmeni būtiski ietekmē DFS cikls, piemēram, DFS perioda sākumā var gaidīt, ka saskaņā ar kohēzijas politiku būs jāizmaksā dalībvalstīm lieli avansa maksājumi, un šīs summas paliks pieejamas dalībvalstīm līdz programmu slēgšanai. Tiek izmaksāts arī ikgadējais priekšfinansējums, kas jāizlieto gada laikā vai jāatgūst nākamajā gadā ikgadējā kontu slēgšanas cikla ietvaros. Komisija dara visu iespējamo, lai nodrošinātu, ka priekšfinansējuma līmenis tiek uzturēts atbilstīgā līmenī. Ir jārod līdzsvars starp pietiekama finansējuma nodrošināšanu projektiem un izdevumu savlaicīgu atzīšanu.

Kopējais priekšfinansējums (izņemot citus avansa maksājumus dalībvalstīm un iemaksas trasta fondos “Bêkou” un Āfrikai) ES bilancē ir 55,5 miljardi EUR (2019. gadā – 44,4 miljardi EUR), un gandrīz visi līdzekļi ir saistīti ar Komisijas darbībām. Aptuveni 58 % no Komisijas priekšfinansējuma piemēro dalītu pārvaldību, un tas nozīmē, ka budžeta izpilde tiek deleģēta dalībvalstīm (Komisijai paliek uzraudzības funkcija).

Komisijas priekšfinansējuma pārvaldības režīms

7.4. SAISTĪBAS

Bilancē vissvarīgākie saistību posteņi ir galvenokārt šādi četri posteņi: i) pensiju saistības un citu pēcnodarbinātības medicīnisko pabalstu saistības; ii) aizņēmumi; iii) parādi trešām personām un iv) uzkrātie izdevumi.

Saistību sastāvs ES konsolidētajā bilancē

2020. gada 31. decembrī kopējā saistību vērtība bija 313,5 miljardi EUR, kas ir par 62,0 miljardiem jeb 24,7 % vairāk nekā iepriekšējā gadā (251,5 miljardi EUR).

Galvenās pārmaiņas bija saistītas ar turpmāk aprakstīto ietekmi.

—

Pensijas un citi pēcnodarbinātības pabalsti palielinājās no 97,7 miljardiem EUR 2019. gadā līdz 116,0 miljardiem EUR 2020. gadā. Šo palielinājumu par 18,3 miljardiem EUR jeb 18,7 % galvenokārt veicināja aktuārie zaudējumi no finanšu pieņēmumiem, ko izraisīja ievērojama diskonta likmes turpmāka samazināšanās.

—	Aizņēmumi palielinājās no 52,6 miljardiem EUR 2019. gadā līdz 93,2 miljardiem EUR 2020. gadā. Šis palielinājums par 40,6 miljardiem EUR jeb 77,2 % galvenokārt atspoguļo SURE emisiju par summu 39,5 miljoni EUR 2020. gada beigās.

—

Parādi kreditoriem palielinājās no 27,2 miljardiem EUR 2019. gadā līdz 32,4 miljardiem EUR 2020. gadā. Šo palielinājumu par 5,2 miljardiem EUR jeb 19,1 % galvenokārt veicināja neizpildīti izmaksu prasījumi par DFS 2014.–2020. gada periodu, kas tika saņemti pašās gada beigās un netika apstrādāti vai apmaksāti, jo nepietika maksājumu apropriāciju.

Kopējie izmaksu prasījumi un rēķini, kas saņemti un atzīti bilances pozīcijā “Parādi kreditoriem”’

Neto aktīvi

Tas, ka saistības ir lielākas par aktīviem, nozīmē nevis to, ka ES iestādēm un struktūrām ir finanšu grūtības, bet gan to, ka noteiktām saistībām finansējums tiks piešķirts no nākamo gadu budžetiem. Daudzi izdevumi kārtējā gadā tiek atzīti atbilstīgi uzkrājumu grāmatvedības noteikumiem, kaut gan tos faktiski varētu samaksāt nākamajā gadā vai vēlākos gados un finansēt, izmantojot nākamo gadu budžetus; saistītie ieņēmumi tiks uzskaitīti tikai turpmākajos periodos. Visnozīmīgākās summas ir ar ELGF darbību saistītās summas (kuru lielāko daļu parasti samaksā nākamā gada pirmajā ceturksnī) un darbinieku pabalstu saistības (jāsamaksā vairāku desmitgažu laikā). No dalībvalstīm pieprasāmo summu ievērojamo samazinājumu no 77,6 miljardiem EUR 2019. gadā līdz 38,5 miljardiem EUR 2020. gadā galvenokārt izraisīja ieņēmumi saistībā ar neto summām, kas AK jāmaksā saskaņā ar IL, kurš parakstīts pēc tās izstāšanās no Savienības 2020. gadā, – skatīt ES konsolidēto gada pārskatu 2.6.1.2. skaidrojumu.

8. ES POLITISKĀ UN FINANŠU SISTĒMA, PĀRVALDĪBA UN PĀRSKATATBILDĪBA

Eiropas Savienība (ES) ir savienība, kam dalībvalstis piešķir kompetences, lai sasniegtu kopējus mērķus. Savienība ir dibināta, pamatojoties uz tādām vērtībām kā cilvēka cieņas aizsardzība, brīvība, demokrātija, vienlīdzība, tiesiskums un cilvēktiesību, tostarp minoritāšu tiesību, ievērošana. Šīs vērtības ir kopīgas visām dalībvalstīm sabiedrībā, kurā dominē plurālisms, nediskriminācija, iecietība, tiesiskums, solidaritāte un sieviešu un vīriešu līdztiesība.

8.1. POLITISKĀ UN FINANŠU SISTĒMA

ES Līgumi

Vispārējie mērķi un principi, no kuriem vadās Savienība un Eiropas iestādes, ir definēti Līgumos. Savienība un ES iestādes var rīkoties tikai saskaņā ar Līgumos piešķirtajām pilnvarām, lai sasniegtu tajos noteiktos mērķus, un tām jārīkojas, ievērojot subsidiaritātes un proporcionalitātes principus (18). Lai sasniegtu savus mērķus un īstenotu savu politiku, Savienība sev nodrošina nepieciešamos finanšu līdzekļus. Komisijas atbildībā ir veicināt Savienības vispārējās intereses, kas ietver budžeta izpildi un programmu pārvaldību sadarbībā ar dalībvalstīm un ievērojot pareizas finanšu pārvaldības principu.

ES cenšas sasniegt Līgumā noteiktos mērķus, izmantojot vairākus instrumentus, un viens no tiem ir ES budžets. Citi ir, piemēram, vienots tiesiskais regulējums vai kopējas politikas stratēģijas.

Komisijas politiskās prioritātes

Komisijas politiskās prioritātes ir definētas Komisijas priekšsēdētāja noteiktajās politiskajās pamatnostādnēs. Priekšsēdētājas Urzulas fon der Leienas – kura sāka pildīt amata pilnvaras 2019. gada 1. decembrī – vadībā Komisija pievērsīsies turpmāk aprakstītajiem sešiem vērienīgajiem mērķiem.

SEŠI VĒRIENĪGIE MĒRĶI

Eiropas zaļais kurss

—	Tiekties uz to, lai Eiropa kļūtu par pirmo klimatneitrālo pasaules daļu

Digitālajam laikmetam gatava Eiropa

—	Nodrošināt iedzīvotājiem plašākas iespējas ar jaunas paaudzes tehnoloģiju palīdzību

Ekonomika cilvēku labā

—	Nodrošināt sociālo taisnīgumu un labklājību

Spēcīgāka Eiropa pasaulē

—	Nodrošināt, ka Eiropa cenšas panāk vairāk, stiprinot savu unikālo atbildīgas globālās līderes zīmolu

Mūsu eiropeiskās dzīvesziņas veicināšana

—	Izveidot līdztiesības savienību, kurā mums visiem ir vienādas iespējas

Jauns impulss Eiropas demokrātijai

—	Veicināt, aizsargāt un nostiprināt mūsu demokrātiju

Daudzgadu finanšu shēma un izdevumu programmas

No ES budžeta atbalstītie politikas virzieni tiek īstenoti saskaņā ar daudzgadu finanšu shēmu (DFS) un attiecīgiem nozaru tiesību aktiem, kuros ir noteiktas izdevumu programmas un instrumenti. Ar tiem ES politiskās prioritātes tiek izteiktas finanšu izteiksmē pietiekami ilgā periodā, lai tās būtu efektīvas un sniegtu saskaņotu ilgtermiņa redzējumu ES fondu finansējuma saņēmējiem un valstu iestādēm, kas nodrošina līdzfinansējumu. Gada maksimālās summas (maksimālais apjoms) tiek noteikts ES izdevumiem kopumā un galvenajām izdevumu kategorijām. Visu izdevumu kategoriju maksimālo apjomu summa parāda saistību apropriāciju kopējo maksimālo apjomu. DFS pieņem Padome ar visu dalībvalstu vienbalsību un Eiropas Parlamenta piekrišanu. Jaunā daudzgadu finanšu shēma 2021.–2027. gadam tika pieņemta 2020. gada 17. decembrī.

Gada budžets

Gada budžetu sagatavo Komisija, un Eiropas Parlaments un Padome par to parasti vienojas līdz decembra vidum, pamatojoties uz LESD 314. pantā noteikto procedūru. Saskaņā ar budžeta līdzsvarotības principu kopējiem ieņēmumiem konkrētā finanšu gadā jābūt vienādiem ar kopējiem izdevumiem (maksājumu apropriācijām).

Galvenie ES finansējuma avoti ir pašu resursu ieņēmumi, ko papildina citi ieņēmumi. Ir trīs veidu pašu resursi – tradicionālie pašu resursi (galvenokārt muitas nodokļi), pašu resursi, kuru pamatā ir pievienotās vērtības nodoklis (PVN), un pašu resursi, kuru pamatā ir nacionālais kopienākums (NKI). Citi ieņēmumi no ES darbībām (piemēram, naudas sodi par konkurences noteikumu pārkāpumiem) parasti veido mazāk nekā 10 % no kopējiem ieņēmumiem (neņemot vērā AK izstāšanās no ES vienreizējo ietekmi uz 2020. gada pārskatiem). Budžeta finansēšanai nepieciešamo pašu resursu kopsummu nosaka, no kopējiem izdevumiem atskaitot citus ieņēmumus.

Pārvaldības veidi

ES budžetu īsteno trīs pārvaldības režīmos, kas nosaka, kā nauda tiek izmaksāta un pārvaldīta:

—	Dalīta pārvaldība: lielāko daļu (aptuveni 3/4) budžeta Komisija pārvalda atbilstīgi dalītas pārvaldības sistēmai sadarbībā ar dalībvalstīm, jo īpaši struktūrfondu un lauksaimniecības jomās.

—	Tieša pārvaldība: Komisija arī pārvalda programmas pati un var deleģēt konkrētu programmu īstenošanu izpildaģentūrām.

—

Netieša pārvaldība: lēmumus par izdevumiem var arī pārvaldīt netieši ar citu ES vai ārpus ES esošu struktūru starpniecību. Finanšu regulā un/vai iemaksu nolīgumos ir noteikti nepieciešamie kontroles un ziņošanas mehānismi, kas šiem subjektiem jāizmanto, un Komisijas uzraudzība, budžeta izpildes uzdevumus uzticot valsts aģentūrām, Eiropas Investīciju bankas grupai, trešām valstīm, starptautiskām organizācijām (piemēram, Pasaules Bankai vai Apvienoto Nāciju Organizācijai) un citiem subjektiem (piemēram, ES decentralizētām aģentūrām, kopuzņēmumiem).

Finanšu regula

Finanšu regula (FR) (19), kas piemērojama vispārējam budžetam, ir viens no galvenajiem ES finanšu regulējuma struktūras tiesību aktiem. Tajā ir sīki definēti finanšu noteikumi, kas piemērojami ES budžeta izpildei, un to dažādo dalībnieku loma, kuru pienākums ir nodrošināt, ka nauda tiek izlietota pareizi un sasniedzot noteiktos mērķus.

8.2. PĀRVALDĪBA UN PĀRSKATATBILDĪBA

8.2.1. Institucionālā struktūra

ES ir iestāžu sistēma, kuras uzdevumi ir stiprināt tās vērtības, sekmēt tās mērķu sasniegšanu, kalpot Savienības, tās pilsoņu un dalībvalstu interesēm, kā arī nodrošināt tās politiku un darbību saskaņotību, efektivitāti un nepārtrauktību. Organizatoriskā struktūra sastāv no iestādēm, aģentūrām un citām ES struktūrām, ko iekļauj ES konsolidētajos pārskatos, ciktāl ir izpildīti FR noteiktie konsolidācijas kritēriji un piemērojamie grāmatvedības noteikumi (konsolidācijas darbības jomā iekļauto subjektu sarakstu skatīt ES konsolidēto gada pārskatu 9. skaidrojumā).

Eiropas Parlaments kopīgi ar Padomi veic likumdošanas un budžeta pieņemšanas funkcijas. Komisijai ir politiska pārskatatbildība attiecībā pret Eiropas Parlamentu. Arī Padome veic politikas veidošanas un koordinēšanas funkcijas Eiropadomes noteiktajā Savienības vispārējā politiskajā virzienā un prioritātēs.

Eiropas Komisija ir Eiropas Savienības izpildvaras iestāde. Tā veicina Savienības vispārējās intereses un šajā nolūkā īsteno atbilstīgas iniciatīvas. Tā nodrošina Līgumu piemērošanu un pārrauga, kā dalībvalstis piemēro Savienības tiesību aktus Eiropas Savienības Tiesas kontrolē. Tā īsteno koordinēšanas, izpildu un pārvaldības funkcijas, izpilda budžetu un pārvalda programmas.

Komisija veic budžeta izpildi, lielā mērā sadarbojoties ar dalībvalstīm (20). Kopā tās nodrošina, ka apropriācijas tiek izlietotas saskaņā ar pareizas finanšu pārvaldības principiem. Regulās nosaka dalībvalstu pienākumus to kopīgajā budžeta izpildes kontrolē un revīzijā, kā arī izrietošo atbildību. Tajās arī nosaka pienākumus un sīki izstrādātus noteikumus katrai no ES iestādēm attiecībā uz to izdevumiem.

8.2.2. Komisijas pārvaldības struktūra

Komisijas pārvaldības kārtība un tas, kā tā nodrošina, ka Komisija darbojas kā mūsdienīga, pārskatatbildīga un uz darbības rezultātiem vērsta iestāde, ir aprakstīta Paziņojumā C(2020) 4240 dd (2020. gada 24. jūnijs) par pārvaldību Eiropas Komisijā.

Komisija savas funkcijas veic komisāru kolēģijas – kas nosaka prioritātes un uzņemas vispārēju politisku atbildību par Komisijas darbu – vadībā. Komisija kā kolēģija strādā tās priekšsēdētāja(-as) – kurš(-a) mērķus, ko viņš(-a) plāno īstenot, izklāsta priekšsēdētāja politiskajās pamatnostādnēs – politiskajā vadībā. Priekšsēdētājs lemj par Komisijas iekšējo organizāciju, nodrošinot tās konsekventu, efektīvu un koleģiālu darbību. Iekšējā kārtība rada stingru kontroļu un pārvaldības rīku struktūru, kas ļauj komisāru kolēģijai uzņemties politisko atbildību par Komisijas darbu (21).

Kolēģija deleģē budžeta praktisko izpildi un finanšu pārvaldību ģenerāldirektoriem un dienestu vadītājiem, kuri vada Komisijas attiecīgo administratīvo struktūru. Šī decentralizētā pieeja rada administratīvu kultūru, kas mudina civildienesta ierēdņus uzņemties atbildību par viņu kontrolē esošajām darbībām un liek viņiem nodrošināt pārliecību par darbībām, par kurām viņi atbild.

8.2.3. Komisijas finanšu pārvaldība

Komisijā pienākumi un atbildības jomas finanšu pārvaldībā ir skaidri definētas (piemēram, FR un Iekšējos noteikumos (22)) un tiek attiecīgi piemērotas. Komisijas ģenerāldirektori un dienestu vadītāji kā deleģētie kredītrīkotāji ir atbildīgi par ES finanšu resursu pareizu pārvaldību, atbilstību Finanšu regulas noteikumiem, riska pārvaldību un atbilstošas iekšējās kontroles sistēmas izveidi.

Kredītrīkotāji atbild par visu pārvaldības procesu – tie gan nosaka, kas jādara, lai tiktu sasniegti iestādes noteiktie politikas mērķi, gan pārvalda darbības no operatīvā un pareizas finanšu pārvaldības viedokļa. Uzdevumus var tālāk apakšdeleģēt direktoriem, nodaļu vadītājiem un citām personām, kuras tādējādi kļūst par pastarpināti deleģētiem kredītrīkotājiem. Katrs deleģētais kredītrīkotājs iekšējās kontroles sistēmu īstenošanas pārraudzībā un uzraudzībā var paļauties uz vienu vai diviem direktoriem, kuri atbild par riska pārvaldību un iekšējo kontroli.

Komisijas centrālie dienesti sniedz norādījumus un padomus un veicina paraugpraksi, tostarp ar Korporatīvās pārvaldības padomes darba starpniecību.

Saskaņā ar FR katram kredītrīkotājam ir jāsagatavo gada darbības pārskats (GDP), kurā sīki izklāsta sasniegumus, iekšējo kontroli un finanšu pārvaldības pasākumus, kas veikt gada laikā. GDP iekļauj deklarāciju, ka resursi ir izmantoti, piemērojot pareizas finanšu pārvaldības principus, un ka ir ieviesti kontroles pasākumi, kas sniedz nepieciešamās garantijas attiecībā uz pamatā esošo darījumu likumību un pareizību. ES budžeta gada pārvaldības un izpildes ziņojums ir galvenais instruments, ar kura starpniecību komisāru kolēģija uzņemas politisko atbildību par ES budžeta finanšu pārvaldību.

Komisijas grāmatvedis ir galvenais atbildīgais par kases pārvaldību, atgūšanas procedūrām, grāmatvedības noteikumu noteikšanu, pamatojoties uz Starptautiskajiem publiskā sektora grāmatvedības standartiem (SPSGS) un metodēm, grāmatvedības sistēmu apstiprināšanu un Komisijas un ES konsolidēto gada pārskatu sagatavošanu. Turklāt grāmatvedim jāparaksta gada pārskati, apliecinot, ka tie visos būtiskajos aspektos patiesi atspoguļo finanšu stāvokli, darbību rezultātus un Savienības naudas plūsmas. Gada pārskatus pieņem komisāru kolēģija. Grāmatvedis ir neatkarīga funkcija, un Komisijā viņš uzņemas lielu atbildību par finanšu pārskatu sagatavošanu.

Arī Komisijas iekšējais revidents ir centralizēta un neatkarīga funkcija, kas sniedz neatkarīgas konsultācijas, atzinumus un ieteikumus par iekšējās kontroles sistēmu kvalitāti un funkcionēšanu Komisijā, ES aģentūrās un citās autonomās struktūrās.

Revīzijas progresa komiteja nodrošina iekšējā revidenta neatkarību un uzrauga iekšējās revīzijas darba kvalitāti un pasākumus, ko Komisijas dienesti veikuši, atbildot uz iekšējās un ārējās revīzijas ieteikumiem, kā arī Eiropas Revīzijas palātas konstatējumiem par budžeta izpildes apstiprināšanu un ieteikumiem par gada konsolidēto ES pārskatu uzticamību. Komitejas konsultatīvā loma palīdz turpināt vispārējo Komisijas iedarbīguma un efektivitātes uzlabošanu, lai tā varētu sasniegt savus mērķus, un veicina komisāru kolēģijas īstenoto pārraudzību pār Komisijas pārvaldību, risku pārvaldību un iekšējās kontroles praksi.

8.2.4. Ārējā revīzija un budžeta izpildes apstiprinājuma procedūra

Saskaņā ar pareizas finanšu pārvaldības principiem līdzekļi ir jāpārvalda efektīvā, lietderīgā un saimnieciskā veidā. Pastāv pārskatatbildības satvars, kas pamatojas uz visaptverošu ziņošanu, ārēju revīziju un politisko kontroli, lai sniegtu pietiekamu pārliecību, ka ES līdzekļi tiek tērēti pareizi.

Katru gadu Eiropas Revīzijas palāta pārbauda pārskatu uzticamību, vai visi ieņēmumi ir saņemti un visi izdevumi ir radušies likumīgā un atbilstīgā veidā un vai finanšu pārvaldība un budžeta plānošanas kvalitatīvie aspekti, tostarp snieguma aspekts, ir bijuši pareizi. Ar Eiropas Revīzijas palātas gada ziņojuma publicēšanu tiek sākta budžeta izpildes apstiprinājuma procedūra. Revidenti arī sagatavo īpašus ziņojumus par noteiktiem izdevumiem vai politikas jomām, kā arī budžeta vai pārvaldības jautājumiem.

Pēc Padomes ieteikuma Eiropas Parlaments lemj par to, vai sniegt galīgo apstiprinājumu (ko dēvē par “budžeta izpildes apstiprinājumu”) tam, kā Komisija attiecīgajā gadā ir izpildījusi ES budžetu. Ikgadējā budžeta izpildes apstiprinājuma procedūra nodrošina to, ka no Komisijas tiek prasīta politiskā pārskatatbildība par ES budžeta izpildi.

Lēmums par budžeta izpildes apstiprināšanu arī pamatojas uz Komisijas integrēto finanšu un pārskatatbildības ziņošanu, komisāru uzklausīšanu Eiropas Parlamentā un uz atbilžu sniegšanu uz Komisijai nosūtītajiem rakstveida jautājumiem.

SKAIDROJUMS PIE KONSOLIDĒTAJIEM PĀRSKATIEM

Eiropas Savienības 2020. gada konsolidētie gada pārskati ir sagatavoti, pamatojoties uz informāciju, kuru iestādes un struktūras sniegušas saskaņā ar Finanšu regulas, ko piemēro Eiropas Savienības vispārējam budžetam, 246. panta 2. punktu. Ar šo es paziņoju, ka tie ir sagatavoti saskaņā ar minētās Finanšu regulas XIII sadaļu un grāmatvedības principiem, noteikumiem un metodēm, kas izklāstītas finanšu pārskatu skaidrojumos.

No minēto iestāžu un struktūru grāmatvežiem, kas apliecinājuši informācijas ticamību, esmu saņēmusi visu informāciju, kas nepieciešama, lai sagatavotu finanšu pārskatus, kuros atspoguļoti Eiropas Savienības aktīvi un saistības, kā arī budžeta izpilde.

Ar šo apliecinu, ka, pamatojoties uz šo informāciju un pārbaudēm, kuras uzskatīju par nepieciešamām, lai apstiprinātu Eiropas Komisijas pārskatus, man ir pietiekama pārliecība, ka finanšu pārskati visos būtiskajos aspektos sniedz patiesu priekšstatu par Eiropas Savienības finanšu stāvokli, darbību rezultātiem un naudas plūsmām.

Rosa ALDEA BUSQUETS

Komisijas grāmatvede

2021. gada 18. jūnijā

KONSOLIDĒTIE FINANŠU PĀRSKATI UN SKAIDROJUMI (1)

SATURA RĀDĪTĀJS

BILANCE

FINANŠU DARBĪBAS REZULTĀTU PĀRSKATS

NAUDAS PLŪSMAS PĀRSKATS

NETO AKTĪVU IZMAIŅU PĀRSKATS

FINANŠU PĀRSKATU SKAIDROJUMI

NOZĪMĪGA GRĀMATVEDĪBAS POLITIKA

BILANCES SKAIDROJUMI

SKAIDROJUMI PAR FINANŠU DARBĪBAS REZULTĀTU PĀRSKATU

IESPĒJAMĀS SAISTĪBAS UN AKTĪVI

100

BUDŽETA UN JURIDISKĀS SAISTĪBAS

105

FINANŠU RISKA PĀRVALDĪBA

110

INFORMĀCIJA PAR SAISTĪTĀM PERSONĀM

124

NOTIKUMI PĒC BILANCES DATUMA

126

KONSOLIDĀCIJAS DARBĪBAS JOMA

126

BILANCE

miljoni EUR
	Skaidrojums	31.12.2020.	31.12.2019.
ILGTERMIŅA AKTĪVI
Nemateriālie aktīvi	2.1	620	515
Materiālie pamatlīdzekļi	2.2	11 682	11 380
Pēc pašu kapitāla metodes uzskaitītas investīcijas	2.3	588	591
Finanšu aktīvi	2.4	99 214	66 714
Priekšfinansējums	2.5	34 519	26 240
Ar komerciālu apmaiņu saistīti debitoru parādi un ar komerciālu apmaiņu nesaistītas atgūstamās summas	2.6	45 813	3 607
		192 434	109 047
APGROZĀMIE LĪDZEKĻI
Finanšu aktīvi	2.4	13 881	4 514
Priekšfinansējums	2.5	28 229	25 206
Ar komerciālu apmaiņu saistīti debitoru parādi un ar komerciālu apmaiņu nesaistītas atgūstamās summas	2.6	28 681	20 367
Krājumi	2.7	80	68
Nauda un naudas ekvivalenti	2.8	16 742	19 745
		87 613	69 900
AKTĪVI KOPĀ		280 047	178 947
ILGTERMIŅA SAISTĪBAS
Pensijas un citi darbinieku pabalsti	2.9	(116 020 )	(97 659 )
Uzkrājumi	2.10	(3 878 )	(3 707 )
Finanšu saistības	2.11	(84 399 )	(53 071 )
		(204 297 )	(154 437 )
ĪSTERMIŅA SAISTĪBAS
Uzkrājumi	2.10	(1 527 )	(1 116 )
Finanšu saistības	2.11	(10 649 )	(1 446 )
Parādi kreditoriem	2.12	(32 408 )	(27 241 )
Uzkrātie izdevumi un nākamo periodu ienākumi	2.13	(64 584 )	(67 230 )
		(109 167 )	(97 033 )
SAISTĪBAS KOPĀ		(313 464 )	(251 470 )
NETO AKTĪVI		(33 418 )	(72 523 )
Rezerves	2.14	5 062	5 037
No dalībvalstīm pieprasāmās summas (2)	2.15	(38 480 )	(77 560 )
NETO AKTĪVI		(33 418 )	(72 523 )

FINANŠU DARBĪBAS REZULTĀTU PĀRSKATS

miljoni EUR
	Skaidrojums	2020.g.	2019.g.
IEŅĒMUMI
Ieņēmumi no darījumiem, kas nav saistīti ar komerciālu apmaiņu
NKI resursi	3.1	125 393	108 820
Tradicionālie pašu resursi	3.2	19 559	21 235
PVN resursi	3.3	17 858	18 128
Naudas sodi	3.4	452	4 291
Izdevumu atgūšana	3.5	1 355	2 627
AK izstāšanās līgums	3.6	47 456	—
Citi	3.7	7 116	2 072
		219 190	157 174

Ieņēmumi no darījumiem, kas saistīti ar komerciālu apmaiņu
Finanšu ieņēmumi	3.8	3 434	1 817
Citi	3.9	1 404	1 298
		4 838	3 116
Ieņēmumi kopā		224 028	160 289
IZDEVUMI
Īstenojušas dalībvalstis	3.10
Eiropas Lauksaimniecības garantiju fonds		(40 461 )	(43 951 )
Eiropas Lauksaimniecības fonds lauku attīstībai un citi lauku attīstības instrumenti		(14 467 )	(13 541 )
Eiropas Reģionālās attīstības fonds un Kohēzijas fonds		(41 118 )	(35 178 )
Eiropas Sociālais fonds		(13 677 )	(11 218 )
Citi		(2 701 )	(2 608 )
Īstenojusi Komisija, izpildaģentūras un trasta fondi	3.11	(22 094 )	(18 942 )
Īstenojušas citas ES aģentūras un struktūras	3.12	(3 530 )	(3 131 )
Īstenojušas trešās valstis un starptautiskās organizācijas	3.12	(4 178 )	(4 085 )
Īstenojuši citi subjekti	3.12	(3 257 )	(2 875 )
Personāla un pensiju izmaksas	3.13	(11 995 )	(11 613 )
Finansējuma izmaksas	3.14	(2 188 )	(1 491 )
Citi izdevumi	3.15	(6 946 )	(6 862 )
Izdevumi kopā		(166 612 )	(155 493 )
GADA SAIMNIECISKĀS DARBĪBAS REZULTĀTS		57 416	4 796

NAUDAS PLŪSMAS PĀRSKATS

miljoni EUR
	2020.g.	2019.g.
Gada saimnieciskās darbības rezultāts	57 416	4 796
Pamatdarbības
Amortizācija	113	107
Nolietojums	1 047	1 022
Aizdevumu (palielinājums)/samazinājums	(40 624 )	1 255
Priekšfinansējuma (palielinājums)/samazinājums	(11 301 )	(1 472 )
Ar komerciālu apmaiņu saistītu debitoru parādu un ar komerciālu apmaiņu nesaistītu atgūstamo summu (palielinājums)/samazinājums	(50 519 )	691
Krājumu (palielinājums)/samazinājums	(12)	5
Pensiju un citu darbinieku pabalstu palielinājums/(samazinājums)	18 360	17 203
Uzkrājumu palielinājums/(samazinājums)	581	693
Finanšu saistību palielinājums/(samazinājums)	40 531	(1 389 )
Parādu kreditoriem palielinājums/(samazinājums)	5 166	(4 985 )
Uzkrāto izdevumu un nākamo periodu ienākumu palielinājums/(samazinājums)	(2 645 )	4 041
Iepriekšējā gada budžeta pārpalikums kā nenaudas ieņēmumi	(3 218 )	(1 803 )
Darbinieku pabalstu saistību pārrēķināšana (ar naudas plūsmām nesaistītas pārmaiņas nav iekļautas finanšu darbības rezultātu pārskatā)	(15 155 )	(14 164 )
Citas ar naudas plūsmām nesaistītas pārmaiņas	63	111
Investīciju darbība
Nemateriālo aktīvu un materiālo pamatlīdzekļu (palielinājums)/samazinājums	(1 566 )	(1 392 )
Ar pašu kapitāla metodi uzskaitītu investīciju (palielinājums)/samazinājums	3	(1)
Pārdošanai pieejamu finanšu aktīvu (palielinājums)/samazinājums	(1 180 )	(2 964 )
Finanšu aktīvu patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu pārpalikuma vai deficīta aprēķinā (palielinājums)/samazinājums	(62)	(121)
NETO NAUDAS PLŪSMA	(3 004 )	1 633
Naudas un naudas ekvivalentu neto palielinājums/(samazinājums)	(3 004 )	1 633
Nauda un naudas ekvivalenti gada sākumā	19 745	18 113
Nauda un naudas ekvivalenti gada beigās	16 742	19 745

NETO AKTĪVU IZMAIŅU PĀRSKATS

miljoni EUR
	No dalībvalstīm pieprasāmās summas Uzkrātais pārpalikums/(deficīts)	Citas rezerves	Patiesās vērtības rezerve	Neto aktīvi
ATLIKUMS 31.12.2018.	(66 424 )	4 730	231	(61 464 )
Garantiju fonda rezerves pārmaiņas	(21)	21	—	—
Patiesās vērtības pārmaiņas	—	—	160	160
Darbinieku pabalstu saistību pārrēķināšana	(14 164 )	—	—	(14 164 )
citi	56	(105)	—	(49)
Dalībvalstīm kreditētais 2018. gada budžeta izpildes rezultāts	(1 803 )	—	—	(1 803 )
Gada saimnieciskās darbības rezultāts	4 796	—	—	4 796
ATLIKUMS 31.12.2019.	(77 560 )	4 646	391	(72 523 )
Garantiju fonda rezerves pārmaiņas	(173)	173	—	—
Patiesās vērtības pārmaiņas	—	—	105	105
Darbinieku pabalstu saistību pārrēķināšana	(15 155 )	—	—	(15 155 )
citi	210	(252)	—	(42)
Dalībvalstīm kreditētais 2019. gada budžeta izpildes rezultāts	(3 218 )	—	—	(3 218 )
Gada saimnieciskās darbības rezultāts	57 416	—	—	57 416
ATLIKUMS 31.12.2020.	(38 480 )	4 566	496	(33 418 )

FINANŠU PĀRSKATU SKAIDROJUMI

Jāņem vērā, ka turpmākajās tabulās summas kas attiecas uz AK, joprojām ir norādītas pozīcijā “Dalībvalstis”, lai gan AK izstājās no Savienības 2020. gada 1. februāris, un ka pārejas periodā līdz 2020. gada 31. decembrim tai joprojām bija finansiālas attiecības ar Savienību, kuras ir līdzvērtīgas dalībvalsts attiecībām.

1. NOZĪMĪGA GRĀMATVEDĪBAS POLITIKA

1.1. JURIDISKAIS PAMATS UN GRĀMATVEDĪBAS NOTEIKUMI

ES grāmatvedības uzskaiti kārto saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES, Euratom) 2018/1046 (2018. gada 18. jūlijs) par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, ar kuru groza Regulas (ES) Nr. 1296/2013, (ES) Nr. 1301/2013, (ES) Nr. 1303/2013, (ES) Nr. 1304/2013, (ES) Nr. 1309/2013, (ES) Nr. 1316/2013, (ES) Nr. 223/2014, (ES) Nr. 283/2014 un Lēmumu Nr. 541/2014/ES un atceļ Regulu (ES, Euratom) Nr. 966/2012, turpmāk dēvētu par “Finanšu regulu” (FR).

ES sagatavo savus finanšu pārskatus saskaņā ar Finanšu regulas 80. pantu, pamatojoties uz noteikumiem par uzkrāšanas principu grāmatvedībā, kuru pamatā ir starptautiskie publiskā sektora grāmatvedības standarti (SPSGS). Minētie grāmatvedības noteikumi, ko pieņem Komisijas grāmatvedis, ir jāpiemēro visās iestādēs un ES struktūrās, uz kurām attiecas konsolidācijas darbības joma, lai nodrošinātu ES konsolidēto pārskatu iekšējo konsekvenci.

Jaunu un grozītu Eiropas Savienības grāmatvedības noteikumu (EGN) piemērošana

Jauni EGN, kas ir spēkā par gada pārskata periodiem, kuri sākās 2020. gada 1. janvārī vai vēlāk

Nav jaunu EGN, kas būtu stājušies spēkā par gada pārskata periodiem, kuri sākās 2020. gada 1. janvārī vai vēlāk.

Jauni EGN, kas pieņemti līdz 2020. gada 31. decembrim, bet vēl nav stājušies spēkā

Eiropas Komisijas grāmatvede 2020. gada 17. decembrī pieņēma pārskatīto 11. EGN “Finanšu instrumenti”, kas ir spēkā par pārskata periodiem, kuri sākas 2021. gada 1. janvārī vai vēlāk. Pārskatītais 11. EGN ir atjaunināts atbilstoši 41. SPSGS “Finanšu instrumenti” un nosaka principus ES subjektu turējumā esošo finanšu aktīvu un finanšu saistību finanšu ziņojumu sniegšanai.

Galvenās izmaiņas un paredzamā to ietekme uz ES 2021. gada pārskatiem ir aprakstītas turpmāk.

Jauni klasificēšanas un novērtēšanas principi attiecībā uz finanšu aktīviem

Ar pārskatīto 11. EAG ir ieviesta uz principiem balstīta pieeja finanšu aktīvu klasificēšanai, kuras pamatā ir divi kritēriji – pārvaldības modelis, ko subjekts piemēro savu finanšu aktīvu pārvaldībai, un minēto aktīvu līgumiskās naudas plūsmas iezīmes. Atkarībā no šiem kritērijiem finanšu aktīvus klasificē šādās kategorijās: finanšu aktīvi amortizācijas izmaksās (AC), finanšu aktīvi patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu neto aktīvos / pašu kapitālā (FVNA), vai finanšu aktīvi patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu pārpalikuma un deficīta aprēķinā (FVSD).

Finanšu aktīvus ar līgumiskiem nosacījumiem, kuri veido tikai pamatsummu un procentus, klasificē vai nu kā AC (ja finanšu aktīvs tiek turēts pārvaldības modelī, kura mērķis ir turēt finanšu aktīvus, lai iekasētu līgumiskas naudas plūsmas), vai kā FVNA (ja finanšu aktīvs tiek turēts pārvaldības modelī, kura mērķis tiek sasniegts, gan iekasējot līgumiskas naudas plūsmas, gan pārdodot finanšu aktīvus). Finanšu aktīvus, kas neatbilst kritērijiem, lai tos klasificētu kā AC vai FVNA, jo īpaši finanšu aktīvus, attiecībā uz kuriem līgumiskās naudas plūsmas neveido tikai pamatsummu un procentus vai kuri tiek turēti citos pārvaldības modeļos, klasificē kā FVSD.

Saskaņā ar šiem principiem ES 2021. gada pārskatos visi kapitālieguldījumi, kas patlaban klasificēti kā “pieejami pārdošanai”, tiks pārklasificēti par FVSD. Paredzams, ka arī parāda vērtspapīri tiks pārklasificēti par FVSD, ņemot vērā, ka ES pārvalda šos aktīvu portfeļus un izvērtē to darbības rezultātus, pamatojoties uz to patieso vērtību. Saistītā patiesās vērtības rezerve tiks iekļauta neto aktīvos.

Jauns vērtības samazināšanās modelis

Lai gan pašreizējais vērtības samazināšanās modelis ir balstīts uz radītajiem zaudējumiem, ar pārskatīto 11. EGN ir ieviests uz nākotni vērsts vērtības samazināšanās modelis, kura pamatā ir paredzamie kredītzaudējumi, ņemot vērā visus iespējamos saistību neizpildes gadījumus un jebkurus kredītkvalitātes uzlabojumus, kas ir līgumisko nosacījumu neatņemama daļa. Attiecībā uz piemērojamo laika diapazonu piemēro posmu pieeju – kamēr vien nav kredītriska būtiska palielinājuma, vērtības samazināšanās zaudējumus nosaka kā summu, kas vienāda ar paredzamajiem 12 mēnešu kredītzaudējumiem (1. posms). Kredītriska būtiska palielinājuma gadījumā (2. posms) un attiecībā uz finanšu aktīviem ar samazinātu kredītvērtību vērtības samazināšanās zaudējumi ir vienādi ar paredzamo kredītzaudējumu pastāvēšanas laiku. Jaunais vērtības samazināšanās modelis attiecas uz visiem finanšu aktīviem, ko novērtē AC vai FVNA, uz aizdevumu saistībām un finanšu garantiju līgumiem.

Paredzams, ka jaunā, uz nākotni vērstā vērtības samazināšanās modeļa rezultātā ES 2021. gada pārskatos tiks atzīti papildu vērtības samazināšanās zaudējumi, jo īpaši attiecībā uz aizdevumiem finanšu atbalstam, kurus piešķir partnervalstīm saskaņā ar DFS un Euratom programmām.

Finanšu garantiju uzskaite

Saskaņā ar spēkā esošo 11. EGN lielāko daļu finanšu garantiju, jo īpaši tās, kuras sniedz bez atlīdzības vai par nominālu atlīdzību, uzskaita saskaņā ar 10. EGN “Uzkrājumi, iespējamās saistības un iespējamie aktīvi” principiem, tātad tās vai nu atzīst kā uzkrājumus, vai uzrāda kā iespējamās saistības atkarībā no zaudējumu varbūtības.

Pārskatītais 11. EGN nosaka, ka finanšu garantiju uzskaites prasības ir piemērojamas visiem finanšu garantiju līgumiem, kas sākotnēji būtu jāatzīst vai nu patiesajā vērtībā, vai to pastāvēšanas laikā paredzamajos kredītzaudējumos gadījumā, ja patieso vērtību nevar ticami noteikt. Turpmākā novērtēšanā finanšu garantiju līgumi būtu jānovērtē pēc augstākās no šīm vērtībām: i) zaudējumu atskaitījumu summa un ii) sākotnēji atzītā summa, no kuras attiecīgā gadījumā atskaitīta amortizācijas kumulatīvā summa, kas atzīta saskaņā ar 4. EGN “Ieņēmumi no darījumiem, kas saistīti ar komerciālu apmaiņu” principiem.

Rezultātā ir paredzams, ka ES 2021. gada pārskatos esošie finanšu garantiju līgumi tiks pārklasificēti no finanšu uzkrājumiem par finanšu garantiju saistību garantijām un novērtēti atkārtoti pēc pastāvēšanas laikā paredzamajiem kredītzaudējumiem vai – attiecīgā gadījumā – summas, kas sākotnēji atzīta kā uzkrājumi, atskaitot uzkrāto amortizāciju, atkarībā no tā, kura no šīm vērtībām ir lielāka. Paredzams, ka šo izmaiņu rezultātā bilancē palielināsies finanšu saistības, jo īpaši attiecībā uz garantijām, kas sniegtas EIB grupai saskaņā ar ārējo aizdevumu pilnvarām.

Jaunās prasības piemēro ar atpakaļejošu spēku un ievērojot īpašos pārejas noteikumus, kas izklāstīti pārskatītajā 11. EGN. Proti, nav vajadzīgs pārrēķināt salīdzinošos rādītājus. Tādējādi jebkādu atkārtotu novērtējumu ietekme tiks atzīta neto aktīvos pārskatītā 11. EGN sākotnējā piemērošanas datumā.

1.2. GRĀMATVEDĪBAS PRINCIPI

Finanšu pārskatu mērķis ir sniegt plašam lietotāju lokam noderīgu informāciju par subjekta finanšu stāvokli, darbības rezultātiem un naudas plūsmām. ES kā publiskā sektora subjektam ir konkrēti mērķi – sniegt lēmumu pieņemšanai noderīgu informāciju un apliecināt subjekta pārskatatbildību par tam uzticētajiem līdzekļiem. Šis dokuments ir sagatavots, ņemot vērā minētos mērķus.

Vispārējie apsvērumi (jeb grāmatvedības principi), kas jāievēro, sagatavojot finanšu pārskatus, ir izklāstīti ES grāmatvedības 1. noteikumā “Finanšu pārskati” un ir tādi paši kā 1. SPSGS aprakstītie, proti, patiess atspoguļojums, uzkrāšanas princips, darbības turpināšana, uzrādīšanas konsekvence, būtiskums, apkopošana, ieskaits un salīdzināmā informācija.

Finanšu pārskatu kvalitatīvie rādītāji ir būtiskums, patiesa atspoguļošana (uzticamība), saprotamība, savlaicīgums, salīdzināmība un pārbaudāmība.

1.3. KONSOLIDĀCIJA

Konsolidācijas darbības joma

ES konsolidētie finanšu pārskati ietver visus būtiskos kontrolētos subjektus, kopīgas struktūras un asociētos uzņēmumus. Konsolidācijas darbības jomā ietilpstošo subjektu pilns saraksts, kas patlaban ietver 52 kontrolētus subjektus un vienu asociēto uzņēmumu, ir atrodams 9. skaidrojumā. Kontrolēto subjektu vidū ir ES iestādes (tostarp Komisija, taču ne Eiropas Centrālā banka) un ES aģentūras (izņemot kopējās ārpolitikas un drošības politikas aģentūras). Arī likvidējamo Eiropas Ogļu un tērauda kopienu (ECSC i.L.) uzskata par kontrolētu subjektu. ES vienīgais asociētais uzņēmums ir Eiropas Investīciju fonds (EIF).

Subjekti, uz kuriem attiecas konsolidācijas darbības joma, bet kuri nav būtiski ES konsolidētajiem finanšu pārskatiem kopumā, nav jākonsolidē vai jāuzskaita, izmantojot pašu kapitāla metodi, ja tas ES radītu pārmērīgu laika patēriņu vai izmaksas. Šādus subjektus dēvē par “mazajiem subjektiem”, un tie ir atsevišķi uzskaitīti 9. skaidrojumā. 2020. gadā kopumā astoņi subjekti tika klasificēti kā šādi mazie subjekti.

Kontrolētie subjekti

Lai noteiktu konsolidācijas darbības jomu, piemēro kontroles koncepciju. Kontrolētie subjekti ir subjekti, par kuriem ES saņem vai ir tiesīga saņemt mainīgu ieguvumu no tās iesaistes un no kuriem gūtā minētā ieguvuma veidu un summu ES var ietekmēt, izmantojot savu varu pār otru subjektu. Šādai varai jābūt patlaban īstenojamai un jābūt saistītai ar subjekta attiecīgajām darbībām. Kontrolētie subjekti tiek pilnībā konsolidēti. Konsolidācija sākas kontroles pastāvēšanas pirmajā dienā un beidzas līdz ar kontroles izbeigšanos.

Izplatītākie kontroles rādītāji ES ir šādi: subjekta izveide ar dibināšanas līgumiem vai sekundārajiem tiesību aktiem, subjekta finansēšana no ES budžeta, balsstiesības vadības struktūrās, Eiropas Revīzijas palātas veikta revīzija un budžeta izpildes apstiprināšana Eiropas Parlamentā. Katrs subjekts tiek vērtēts atsevišķi, lai izlemtu, vai pietiek ar vienu no iepriekš minētajiem kritērijiem, lai kontroli uzskatītu par pastāvošu, vai ir jāizpildās tiem visiem.

Ir izslēgti visi būtiskie ES kontrolēto subjektu savstarpējie darījumi un atlikumi, savukārt nerealizētie guvumi un zaudējumi saistībā ar šādiem darījumiem nav būtiski un tāpēc nav izslēgti.

Kopīgas struktūras

Kopīga struktūra ir struktūra, kuru kopīgi kontrolē ES un viena vai vairākas citas puses. Kopīga kontrole ir struktūras kontroles savstarpēja dalīšana, kas noteikta ar saistošu līgumu un kas pastāv tikai tad, kad, pieņemot lēmumus par attiecīgajām darbībām, ir vajadzīgs to pušu vienprātīgs apstiprinājums, kuras savstarpēji dala kontroli. Kopīgas struktūras var būt gan kopuzņēmumi, gan kopīgas darbības. Kopuzņēmums ir kopīga struktūra, kuras uzbūvē ir atsevišķa instrumentsabiedrība un kurā pusēm, kas kopīgi kontrolē uzņēmumu, ir tiesības uz tā neto aktīviem. Līdzdalību kopuzņēmumos uzskaita, izmantojot pašu kapitāla metodi (skatīt 1.5.4. skaidrojumu). Kopīga darbība ir kopīga struktūra, kurā pusēm, kam ir kopīga kontrole struktūrā, ir tiesības uz struktūras aktīviem un pienākumi pret struktūras saistībām. Līdzdalību kopīgās darbībās uzskaita, ES finanšu pārskatos atzīstot tās aktīvus un saistības, ieņēmumus un izdevumus, kā arī to daļu no aktīviem, saistībām, ieņēmumiem un izdevumiem, kas tiek turēti vai radušies kopīgi.

Asociētie uzņēmumi

Asociētie uzņēmumi ir tādi subjekti, kuros ES tieši vai netieši ir būtiska ietekme, bet kurus tā ne ekskluzīvi, ne kopīgi nekontrolē. Pieņem, ka būtiska ietekme pastāv, ja ES tieši vai netieši ir 20 % vai vairāk balsstiesību. Līdzdalību asociētajos uzņēmumos uzskaita, izmantojot pašu kapitāla metodi (skatīt 1.5.4. skaidrojumu).

Nekonsolidēti subjekti, kuru līdzekļus pārvalda Komisija

ES darbinieku veselības apdrošināšanas kopīgās shēmas, Eiropas Attīstības fonda un Dalībnieku garantiju fonda naudas līdzekļus pārvalda Komisija šo subjektu vārdā. Tomēr ES nekontrolē šos subjektus, tāpēc tie nav konsolidēti tās finanšu pārskatos.

1.4. SAGATAVOŠANAS PAMATS

Finanšu pārskati tiek sniegti ik gadu. Finanšu gads sākas 1. janvārī un beidzas 31. decembrī.

1.4.1. Valūta un konvertēšanas bāze

Darbības un pārskatu sniegšanas valūta

Ja vien nav norādīts citādi, finanšu pārskatus sagatavo miljonos euro, kas ir ES funkcionālā valūta.

Darījumi un atlikumi

Darījumus ārvalstu valūtā konvertē euro atbilstoši valūtas kursam, kas ir spēkā darījuma veikšanas dienā. Guvumus un zaudējumus no ārvalstu valūtas maiņas, kas radušies ārvalstu valūtas darījumu norēķinos un pārrēķinot ārvalstu valūtā izteiktus monetāros aktīvus un saistības atbilstoši valūtas kursam gada beigās, norāda finanšu darbības rezultātu pārskatā. Pārrēķina starpību nemonetāriem finanšu instrumentiem, kas klasificēti kā pieejami pārdošanai, iekļauj patiesās vērtības rezervē.

Atšķirīgas konvertācijas metodes tiek piemērotas materiālajiem pamatlīdzekļiem un nemateriālajiem aktīviem, kuru vērtība saglabājas euro atbilstoši kursam to iegādes datumā.

Ārvalstu valūtā izteiktu monetāro aktīvu un saistību atlikumus gada beigās konvertē euro pēc 31. decembrī spēkā esošā Eiropas Centrālās bankas (ECB) valūtas kursa.

Euro valūtas kurss

Valūta	31.12.2020.	31.12.2019.	Valūta	31.12.2020.	31.12.2019.
BGN	1,9558	1,9558	PLN	4,5597	4,2568
CZK	26,2420	25,4080	RON	4,8683	4,783
DKK	7,4409	7,4715	SEK	10,0343	10,4468
GBP	0,8990	0,8508	CHF	1,0802	1,0854
HRK	7,5519	7,4395	JPY	126,4900	121,9400
HUF	363,8900	330,5300	USD	1,2271	1,1234

1.4.2. Aplēšu izmantošana

Saskaņā ar SPSGS un vispārpieņemtajiem grāmatvedības principiem finanšu pārskatos noteikti ietver summas, kas balstītas uz vadības aplēsēm un pieņēmumiem, kuri izdarīti, pamatojoties uz visticamāko pieejamo informāciju. Būtiskas aplēses cita starpā ietver aplēses par turpmāk minēto: darbinieku pabalstu saistību summas, finanšu risks saistībā ar debitoru parādiem un summas, kas uzrādītas skaidrojumos par finanšu instrumentiem, uzkrātie ieņēmumi un maksas, uzkrājumi, nemateriālo aktīvu un materiālo pamatlīdzekļu vērtības samazinājuma pakāpe, krājumu neto pārdošanas vērtība, iespējamie aktīvi un saistības. Faktiskie rezultāti var atšķirties no aplēsēm. Izmaiņas aplēsēs tiek atspoguļotas periodā, kad tās kļūst zināmas, ja izmaiņas skar tikai attiecīgo periodu, vai attiecīgajā periodā un turpmākajos periodos, ja izmaiņas skar abus.

1.5. BILANCE

1.5.1. Nemateriālie aktīvi

Nemateriāls aktīvs ir identificējams bezķermenisks, nemonetārs aktīvs. Aktīvs ir identificējams, ja tas ir nošķirams (t. i., to var nošķirt vai atdalīt no subjekta, to pārdodot, nododot, licencējot, iznomājot vai apmainot vai nu individuāli, vai arī kopā ar attiecīgu līgumu, identificējamu aktīvu vai saistībām, neatkarīgi no tā, vai subjekts plāno tā rīkoties) vai izriet no līgumiskiem pasākumiem (tostarp līgumiskām vai citām juridiskām tiesībām, neatkarīgi no tā, vai šīs tiesības ir nododamas vai nošķiramas no subjekta vai no citām tiesībām un pienākumiem).

Iegādātos nemateriālos aktīvus norāda, no sākotnējām izmaksām atskaitot uzkrāto amortizāciju un zaudējumus no vērtības samazināšanās. Pašu radītus nemateriālos aktīvus kapitalizē tad, kad ir izpildīti attiecīgie ES grāmatvedības noteikumu kritēriji, un izdevumi attiecas tikai uz aktīva izstrādes posmu. Kapitalizējamās izmaksas ietver visas tieši attiecināmās izmaksas, kas nepieciešamas aktīva radīšanai, ražošanai un sagatavošanai darbam atbilstīgi vadības iecerēm. Izmaksas, kas ir saistītas ar pētniecības darbībām, nekapitalizējamās izstrādes izmaksas un uzturēšanas izmaksas atzīst par izdevumiem to rašanās brīdī.

Nemateriālos aktīvus amortizē pēc lineārās metodes visā to aplēstajā lietderīgās lietošanas laikā (3–11 gadi). Aplēstais nemateriālo aktīvu lietderīgās lietošanas laiks ir atkarīgs no to konkrētā ekonomiskā kalpošanas ilguma vai juridiskā kalpošanas ilguma, kas noteikts vienošanās ceļā.

1.5.2. Materiālie pamatlīdzekļi

Visus materiālos pamatlīdzekļus uzrāda to sākotnējās izmaksās, no kurām atskaitīts uzkrātais nolietojums un zaudējumi no vērtības samazināšanās. Izmaksās ir ietverti izdevumi, kas ir tieši attiecināmi uz aktīva iegādi, radīšanu vai pārvešanu.

Turpmākās izmaksas pēc vajadzības iekļauj aktīva uzskaites vērtībā vai atzīst par atsevišķu aktīvu tikai tad, ja ir iespējams, ka ar attiecīgo izmaksu posteni saistītos nākotnes saimnieciskos labumus vai kalpošanas potenciālu izmantos ES un izmaksas var ticami novērtēt. Remontdarbu un uzturēšanas izmaksas ieskaita finanšu darbības rezultātu pārskatā tajā finanšu periodā, kurā minētās izmaksas radušās.

Uz zemi netiek attiecināts nolietojums, jo uzskata, ka tās lietderīgās lietošanas laiks ir neierobežots. Uz nepabeigtiem pamatlīdzekļiem neattiecina nolietojumu, jo šie aktīvi vēl nav pieejami lietošanai. Nolietojumu citiem aktīviem aprēķina, izmantojot lineāro metodi, lai to izmaksas, no kurām atņemta to atlikusī vērtība, sadalītu pa visu aplēstās aktīvu lietderīgās lietošanas laiku:

Aktīva veids	Lineārā nolietojuma likme
Ēkas	No 4 % līdz 10 %
Kosmosa aktīvi	No 8 % līdz 25 %
Aprīkojums un iekārtas	No 10 % līdz 25 %
Mēbeles un transportlīdzekļi	No 10 % līdz 25 %
Datortehnika	No 25 % līdz 33 %
Citi	No 10 % līdz 33 %

Guvumus vai zaudējumus no aktīva atsavināšanas nosaka, salīdzinot ieņēmumus, no kuriem atskaitīti pārdošanas izdevumi, ar atsavinātā aktīva uzskaites vērtību, un iekļauj finanšu darbības rezultātu pārskatā.

Noma

Noma ir vienošanās, kuras rezultātā iznomātājs apmaiņā pret nomas maksu nodod nomniekam tiesības lietot aktīvu noteiktu laika periodu. Nomu klasificē kā finanšu nomu vai operatīvo nomu.

Finanšu noma ir noma, kur būtībā visus riskus un ieguvumus saistībā ar īpašumtiesībām nodod nomniekam. Noslēdzot finanšu nomas līgumu kā nomniekam, aktīvus, kas tiek iegūti finanšu nomas rezultātā, atzīst kā aktīvus un saistītos nomas pienākumus atzīst kā saistības no nomas termiņa sākšanās brīža. Aktīvus un saistības atzīst summās, kas vienādas ar nomātā īpašuma patieso vērtību, vai, ja tā ir zemāka, minimālo nomas maksājumu pašreizējā vērtībā, gan vienu, gan otru nosakot nomas sākšanas brīdī. Nomas termiņa laikā finanšu nomā turētajiem aktīviem nolietojumu aprēķina īsākajā no šādiem periodiem: aktīva lietderīgās lietošanas laiks vai nomas termiņš. Minimālos nomas maksājumus sadala starp finanšu maksu (procentu elements) un nenokārtoto saistību samazinājumu (kapitāla elements). Finanšu maksu sadala pa katru periodu nomas termiņa laikā tā, lai veidotos pastāvīga periodiska procentu likme attiecībā uz saistību atlikumu, ko pēc vajadzības atspoguļo kā ilgtermiņa/īstermiņa. Mainīgās nomas uzskaita kā izdevumus to rašanās periodā.

Operatīvā noma ir noma, kas nav finanšu noma, t. i., noma, kur iznomātājs patur būtībā visus riskus un ieguvumus saistībā ar aktīva īpašumtiesībām. Noslēdzot operatīvās nomas līgumu kā nomniekam, maksājumus, kas veikti saistībā ar operatīvo nomu, nomas periodā atspoguļo kā izdevumus finanšu stāvokļa pārskatā, izmantojot lineāro metodi, pārskatā par finanšu stāvokli nenorādot ne nomāto aktīvu, ne nomas saistības.

1.5.3. Nefinanšu aktīvu vērtības samazināšanās

Vērtības samazināšanās ir aktīva nākotnes saimniecisko labumu vai pakalpojuma potenciāla zudums, kas pārsniedz aktīva nākotnes saimniecisko labumu vai pakalpojuma potenciāla zuduma sistemātisko atzīšanu ar amortizācijas vai nolietojuma starpniecību (atkarībā no konkrētā gadījuma). Uz aktīviem, kuru lietderīgās lietošanas laiks ir neierobežots, amortizāciju/nolietojumu neattiecina, bet katru gadu pārbauda to vērtības samazinājumu. Aktīviem, kuriem nosaka amortizāciju/nolietojumu, vērtības samazinājumu pārbauda ikreiz, kad pārskata datumā ir norādes, ka aktīva vērtība var būt samazinājusies. Zaudējumus no vērtības samazināšanās atzīst tādā apmērā, par kādu aktīva uzskaites vērtība pārsniedz tā atgūstamo (darba) summu. Atgūstamā (darba) summa ir lielākā no šādām summām: aktīva patiesā vērtība, no kuras atskaitītas pārdošanas izmaksas, vai tā lietošanas vērtība.

Nemateriālo aktīvu un materiālo pamatlīdzekļu atlikušo vērtību un lietderīgās lietošanas laiku pārskata un vajadzības gadījumā koriģē vismaz reizi gadā. Ja iepriekšējos gados atzītie vērtības samazinājuma iemesli vairs nepastāv, attiecīgi veic zaudējumu no vērtības samazināšanās apvērsi.

1.5.4. Pēc pašu kapitāla metodes uzskaitītas investīcijas

Līdzdalība asociētajos uzņēmumos un kopuzņēmumos

Pēc pašu kapitāla metodes uzskaitītas investīcijas sākotnēji atzīst izmaksās, sākotnējo uzskaites vērtību vēlāk palielinot vai samazinot, lai atzītu turpmākās iemaksas, ES daļu investīciju saņēmēja pārpalikumā vai deficītā, jebkādus vērtības samazinājumus un dividendes. Investīciju uzskaites vērtību finanšu pārskatos bilances datumā iegūst, sākotnējām izmaksām pieskaitot visas pārmaiņas. ES daļu investīciju saņēmēja pārpalikumā vai deficītā atzīst finanšu darbības rezultātu pārskatā, un tās daļu investīciju saņēmēja pašu kapitāla pārmaiņās atzīst rezervē neto aktīvos. No investīcijām saņemtā peļņas daļa samazina aktīva uzskaites vērtību.

Ja ES deficīta daļa investīcijā, ko uzskaita, izmantojot pašu kapitāla metodi, ir vienāda ar tās līdzdalību investīcijā vai pārsniedz to, ES pārtrauc atzīt savu daļu turpmākajos zaudējumos (“neatzītie zaudējumi”). Kad ES līdzdalība ir samazināta līdz nullei, papildu zaudējumi tiek segti un saistības tiek atzītas tikai, ja ES ir radušies juridiski vai prakses radīti pienākumi vai tā ir veikusi maksājumus subjekta vārdā.

Ja pastāv vērtības samazinājuma pazīmes, jāveic daļēja norakstīšana līdz mazākajai atgūstamajai summai. Atgūstamo summu nosaka atbilstīgi 1.5.3. skaidrojumam. Ja vērtības samazinājuma iemesls vēlāk vairs nepastāv, veic zaudējumu no vērtības samazināšanās apvērsi līdz uzskaites vērtībai, kāda būtu noteikta, ja nebūtu atzīti nekādi zaudējumi no vērtības samazināšanās.

Ja ES līdzdalība investīciju kapitāla fondā ir 20 % vai vairāk, tā necenšas īstenot būtisku ietekmi. Tāpēc šādus fondus uzskata par finanšu instrumentiem un klasificē kā pārdošanai pieejamus finanšu aktīvus.

Asociētos uzņēmumus un kopuzņēmumus, kas klasificēti kā mazie subjekti (skatīt 1.3. skaidrojumu), neuzskaita, izmantojot pašu kapitāla metodi. ES iemaksas šajos subjektos tiek uzskaitītas kā attiecīgā perioda izdevumi.

1.5.5. Finanšu aktīvi

Klasifikācija

ES savus finanšu aktīvus iedala šādās kategorijās: finanšu aktīvi patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu pārpalikuma vai deficīta aprēķinā; aizdevumi un debitoru parādi; līdz termiņa beigām turētas investīcijas un pārdošanai pieejami finanšu aktīvi. Finanšu instrumentu klasifikāciju nosaka, veicot sākotnējo atzīšanu, un tā tiek atkārtoti novērtēta katrā bilances datumā.

i) Finanšu aktīvi patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu pārpalikuma vai deficīta aprēķinā

Finanšu aktīvu klasificē kategorijā “patiesā vērtība ar atspoguļojumu pārpalikuma vai deficīta aprēķinā”, ja tas iegādāts galvenokārt pārdošanai īstermiņā vai ja subjekts to ir paredzējis šim nolūkam. Šajā kategorijā iekļauj arī atvasinātos instrumentus. Minētās kategorijas aktīvi tiek klasificēti kā apgrozāmie līdzekļi, ja tos plāno realizēt 12 mēnešu laikā no bilances datuma.

ii) Aizdevumi un debitoru parādi

Aizdevumi un debitoru parādi ir neatvasināti finanšu aktīvi ar fiksētiem vai nosakāmiem maksājumiem, kas netiek kotēti aktīvā tirgū. Tie rodas, kad ES nodrošina naudu, preces vai pakalpojumus tieši debitoram bez nodoma pārdot attiecīgo debitoru parādu, vai gadījumos, kad ES pārņem sākotnējā aizdevēja tiesības pēc tam, kad ES veikusi maksājumu atbilstīgi garantijas līgumam. Maksājumi, kuru termiņš ir 12 mēneši pēc bilances datuma, tiek klasificēti kā apgrozāmie līdzekļi. Maksājumi, kuru termiņš ir vairāk nekā 12 mēneši pēc bilances datuma, tiek klasificēti kā ilgtermiņa aktīvi. Aizdevumi un debitoru parādi ietver termiņnoguldījumus, kuru sākotnējais termiņš ir ilgāks par trīs mēnešiem.

iii) Līdz termiņa beigām turētas investīcijas

Līdz termiņa beigām turētas investīcijas ir neatvasināti finanšu aktīvi ar fiksētiem vai nosakāmiem maksājumiem un fiksētu termiņu, attiecībā uz kuriem ES ir pozitīva apņemšanās un iespējas tos turēt līdz termiņa beigām. Šajā finanšu gadā ES nebija nevienas minētās kategorijas investīcijas.

iv) Pārdošanai pieejami finanšu aktīvi

Pārdošanai pieejami finanšu aktīvi ir neatvasināti finanšu aktīvi, kas iekļauti šajā kategorijā vai nav iekļauti nevienā citā kategorijā. Tos klasificē kā apgrozāmos līdzekļus vai ilgtermiņa aktīvus atkarībā no tā, cik ilgi ES plāno tos turēt. Investīcijas subjektos, kas nav nedz konsolidēti, nedz uzskaitīti, izmantojot pašu kapitāla metodi, un cita veida kapitāla investīcijas (piemēram, riska kapitāla darījumus) arī klasificē kā pārdošanai pieejamus finanšu aktīvus.

Sākotnējā atzīšana un novērtēšana

Patiesajā vērtībā novērtētu finanšu aktīvu ar atspoguļojumu pārpalikuma vai deficīta aprēķinā, kā arī līdz termiņa beigām turētu vai pārdošanai pieejamu finanšu aktīvu iegādi vai pārdošanu atzīst darījuma datumā, proti, datumā, kad ES uzņemas saistības pirkt vai pārdot aktīvu. Naudas ekvivalenti un aizdevumi tiek atzīti, kad naudu nogulda finanšu iestādē vai izmaksā aizņēmējiem. Finanšu instrumentus sākotnēji atzīst patiesajā vērtībā. Visiem finanšu aktīviem, kurus neuzskaita patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu pārpalikuma vai deficīta aprēķinā, darījuma izmaksas pieskaita patiesajai vērtībai, veicot sākotnējo atzīšanu. Finanšu aktīvus, kurus uzskaita patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu pārpalikuma vai deficīta aprēķinā, sākotnēji atzīst patiesajā vērtībā, un darījuma izmaksas tiek ieskaitītas izdevumos finanšu darbības rezultātu pārskatā.

Finanšu aktīva patiesā vērtība sākotnējās atzīšanas brīdī parasti ir darījuma cena (t. i., saņemtās atlīdzības patiesā vērtība), ja vien šā instrumenta patiesā vērtība nav pierādīta salīdzinājumā ar citiem novērojamiem pašreizējiem tirgus darījumiem ar to pašu instrumentu vai pamatojoties uz vērtēšanas metodi, kuras mainīgie rādītāji ietver tikai novērojamo tirgu datus (piemēram, dažu atvasināto instrumentu līgumu gadījumā). Tomēr, ja tiek piešķirts ilgtermiņa aizdevums bez procentu likmes vai ar likmi, kas ir zemāka par tirgus likmi, tā patieso vērtību var aplēst kā visu nākotnē saņemamo naudas ieņēmumu pašreizējo vērtību, kas diskontēta, izmantojot līdzīga instrumenta ar līdzīgu kredītvērtējumu dominējošo tirgus procentu likmi.

Piešķirtos aizdevumus novērtē to nominālsummā, ko uzskata par aizdevuma patieso vērtību. Tā iemesli ir izklāstīti turpmāk.

—

ES aizdevumiem ir īpaša “tirgus vide”, kas atšķiras no kapitāla tirgus, kurā tiek emitētas komercobligācijas vai valsts obligācijas. Tā kā aizdevējiem šajos tirgos ir iespēja izvēlēties alternatīvas investīcijas, iespēja šādi rīkoties ir iekļauta tirgus cenās. Taču ES šādas alternatīvo investīciju iespējas nav, jo tai nav atļauts ieguldīt naudu kapitāla tirgos; ES tikai aizņemas līdzekļus, lai aizdotu tos ar tādiem pašiem procentiem. Tas nozīmē, ka ES nav alternatīvas iespējas aizdot vai ieguldīt summas, ko tā ir aizņēmusies. Attiecīgi nav iespējas izmaksu un bāzes salīdzinājumam ar tirgus likmēm. Faktiski ES aizdevumu darbība pati reprezentē tirgu. Tā kā iespējas izmaksu “opcija” netiek piemērota, tirgus cena nesniedz patiesu priekšstatu par ES aizdevumu darījumu būtību. Tāpēc nav pareizi noteikt ES aizdevumu patieso vērtību, atsaucoties uz komercobligācijām vai valsts obligācijām.

—

Papildus tam, tā kā nav aktīva tirgus vai līdzīgu darījumu, ar ko varētu salīdzināt, procentu likme, kas ES būtu jāizmanto, lai noteiktu patieso vērtību aizdevuma darījumiem saskaņā ar Eiropas Finanšu stabilizācijas mehānismu (EFSM), maksājumu bilanci (MB) un citiem šādiem aizdevumiem, ir prasītā procentu likme.

—

Turklāt šo aizdevumu gadījumā aizdevumi un aizņēmumi cits citu līdzsvaro to kompensējošā rakstura dēļ. Tādējādi aizdevuma efektīvā procentu likme ir vienāda ar saistīto aizņēmumu efektīvo procentu likmi. Darījuma izmaksas, kas radušās ES un vēlāk pieprasītas no aizdevuma saņēmēja, tieši atzīst finanšu darbības rezultātu pārskatā.

Finanšu instrumentu atzīšanu pārtrauc, kad tiesības saņemt naudas plūsmas no investīcijām ir beigušās vai ES būtībā ir nodevusi citai personai visus riskus un ieguvumus, kas izriet no īpašumtiesībām.

Turpmāka novērtēšana

Finanšu aktīvus patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu pārpalikuma vai deficīta aprēķinā pēc tam uzskaita patiesajā vērtībā. Guvumus un zaudējumus, kas rodas no patiesās vērtības pārmaiņām kategorijā “Finanšu instrumenti, kas novērtēti patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu pārpalikuma vai deficīta aprēķinā”, ietver finanšu darbības rezultātu pārskatā periodā, kurā tie rodas.

Aizdevumus un debitoru parādus uzskaita amortizētajā iegādes vērtībā, izmantojot efektīvās procentu likmes metodi. Tādu aizdevumu gadījumā, kuri piešķirti no aizņemtiem līdzekļiem, gan aizdevumiem, gan aizņēmumiem piemēro vienu un to pašu efektīvo procentu likmi, jo šiem aizdevumiem ir kompensējošu darbību iezīmes un atšķirības starp aizdevuma un aizņēmuma nosacījumiem un summām nav būtiskas. Darījuma izmaksas, kas radušās ES un vēlāk pieprasītas no aizdevuma saņēmēja, tieši atzīst finanšu darbības rezultātu pārskatā.

c)	Līdz termiņa beigām turētos aktīvus uzskaita amortizētajā iegādes vērtībā, izmantojot efektīvās procentu likmes metodi. ES pašlaik nav līdz termiņa beigām turētu investīciju.

Pārdošanai pieejamus finanšu aktīvus turpmāk uzskaita patiesajā vērtībā. Guvumus un zaudējumus no pārdošanai pieejamu finanšu aktīvu patiesās vērtības pārmaiņām atzīst patiesās vērtības rezervē, izņemot valūtas pārrēķina starpību monetāriem aktīviem, ko atzīst finanšu darbības rezultātu pārskatā. Ja pārdošanai pieejamu finanšu aktīvu atzīšana tiek pārtraukta vai to vērtība samazinās, iepriekš patiesās vērtības rezervē atzītās patiesās vērtības kumulatīvās korekcijas atzīst finanšu darbības rezultātu pārskatā. Procentus par pārdošanai pieejamiem finanšu aktīviem, kuri aprēķināti, izmantojot efektīvās procentu likmes metodi, atzīst finanšu darbības rezultātu pārskatā. Dividendes par pārdošanai pieejamiem kapitāla instrumentiem atzīst tad, kad stājas spēkā ES tiesības saņemt maksājumu.

Aktīvos tirgos kotētu investīciju patiesās vērtības pamatā ir pašreizējās piedāvātās cenas. Ja finanšu aktīvam ir neaktīvs tirgus (kā arī nekotētiem vērtspapīriem un ārpusbiržas atvasinātajiem instrumentiem), ES nosaka patieso vērtību, izmantojot novērtēšanas metodes. Var izmantot nesenus nesaistītu pušu darījumus, atsauces uz citiem būtībā līdzīgiem instrumentiem, diskontētu naudas plūsmu analīzi, iespējas līgumu cenu noteikšanas modeļus un citas novērtēšanas metodes, kuras parasti izmanto tirgus dalībnieki.

Investīcijas riska kapitāla fondos, kas klasificētas kā pārdošanai pieejami finanšu aktīvi un kam nav kotētas tirgus cenas aktīvā tirgū, tiek novērtētas attiecināmajā neto aktīvu vērtībā, ko uzskata par to patiesās vērtības ekvivalentu.

Ja nevar ticami noteikt tādu kapitāla instrumentos veiktu investīciju patieso vērtību, kuriem aktīvā tirgū nav kotētas tirgus cenas, šādas investīcijas novērtē, ņemot vērā to izmaksas, no kurām atskaitīti zaudējumi no vērtības samazināšanās.

Finanšu aktīvu vērtības samazinājums

Finanšu aktīva vērtība samazinās un zaudējumus atzīst tikai tad, ja ir objektīvi pierādījumi par vērtības samazinājumu viena vai vairāku tādu notikumu rezultātā, kuri risinājušies pēc konkrētā aktīva sākotnējās atzīšanas, un ar zaudējumiem saistītais notikums (vai notikumi) ietekmē aplēstās finanšu aktīva nākotnes naudas plūsmas, un šādu ietekmi var ticami aplēst. Katrā pārskata datumā ES novērtē, vai ir objektīvi pierādījumi tam, ka finanšu aktīva vērtība ir samazinājusies.

a) Aktīvi, kurus uzskaita amortizētajā iegādes vērtībā

Ja ir objektīvi pierādījumi tam, ka ir radušies zaudējumi jo vērtības samazināšanās aizdevumiem un debitoru parādiem vai līdz termiņa beigām turētām investīcijām, kurus uzskaita amortizētajā iegādes vērtībā, šo zaudējumu apjomu nosaka kā starpību starp aktīva uzskaites vērtību un aplēsto nākotnes naudas plūsmu pašreizējo vērtību (izņemot nākotnes kredītzaudējumus, kas vēl nav radušies), to diskontējot atbilstoši finanšu aktīva sākotnējai efektīvajai procentu likmei. Aktīva uzskaites vērtību samazina un zaudējumu summu atzīst finanšu darbības rezultātu pārskatā. Ja aizdevumam vai līdz termiņa beigām turētai investīcijai ir mainīga procentu likme, diskonta likme zaudējumu no vērtības samazināšanās novērtēšanai ir līgumā noteiktā pašreizējā efektīvā procentu likme. Nodrošināta finanšu aktīva aplēsto nākotnes naudas plūsmu pašreizējās vērtības aprēķinā tiek atspoguļotas naudas plūsmas, ko var radīt atsavināšana, atskaitot nodrošinājuma iegūšanas un pārdošanas izmaksas, neatkarīgi no tā, vai atsavināšana ir iespējama, vai ne. Ja kādā no nākamajiem periodiem zaudējumu no vērtības samazināšanās summa samazinās un šo samazinājumu var objektīvi attiecināt uz notikumu, kas norisinājies pēc vērtības samazinājuma atzīšanas, tad iepriekš atzītos zaudējumus no vērtības samazināšanās apvērš, izmantojot finanšu darbības rezultātu pārskatu.

b) Aktīvi, kurus uzskaita patiesajā vērtībā

Tādu kapitālieguldījumu gadījumā, kuri klasificēti kā pārdošanai pieejami finanšu aktīvi, nosakot, vai vērtspapīru vērtība ir samazinājusies, ņem vērā, vai vērtspapīra patiesā vērtība ir būtiski vai pastāvīgi (ilgstoši) samazinājusies, kļūstot mazāka par tā izmaksām. Ja ir šādi pierādījumi attiecībā uz pārdošanai pieejamiem finanšu aktīviem, kumulatīvos zaudējumus, kas aprēķināti kā starpība starp iegādes izmaksām un pašreizējo patieso vērtību, no kuras atskaitīti zaudējumi no šā finanšu aktīva vērtības samazināšanās, kas iepriekš atzīta finanšu darbības rezultātu pārskatā, izņem no rezervēm un atzīst finanšu darbības rezultātu pārskatā. Zaudējumiem no vērtības samazināšanās, kas atzīti finanšu darbības rezultātu pārskatā attiecībā uz kapitāla instrumentiem, apvērsi neveic, izmantojot finanšu darbības rezultātu pārskatu. Ja kādā no nākamajiem periodiem palielinās parāda instrumenta, kas klasificēts kā pārdošanai pieejams finanšu aktīvs, patiesā vērtība un šis palielinājums ir objektīvi attiecināms uz notikumu, kas risinās pēc zaudējumu no vērtības samazināšanās atzīšanas, zaudējumu no vērtības samazināšanās apvērsi veic, izmantojot finanšu darbības rezultātu pārskatu.

1.5.6. Krājumi

Krājumus uzskaita izmaksās vai arī neto pārdošanas vērtībā atkarībā no tā, kura no abām summām ir mazāka. Izmaksas tiek noteiktas, izmantojot metodi “pirmais iekšā – pirmais ārā” (FIFO). Gatavo preču un nepabeigto ražojumu izmaksas ietver izejmateriālu izmaksas, tiešās darbaspēka izmaksas, citas tieši attiecināmās izmaksas un saistītās pieskaitāmās ražošanas izmaksas (pamatojoties uz parasto darbības jaudu). Neto pārdošanas vērtību aprēķina, no parastajā uzņēmējdarbības gaitā paredzētās pārdošanas cenas atskaitot pabeigšanas izmaksas un pārdošanas izdevumus. Ja krājumus tur sadalei bez maksas vai par nominālmaksu, tos novērtē izmaksās vai arī pašreizējās aizstāšanas izmaksās atkarībā no tā, kura no šīm summām ir mazāka. Pašreizējās aizstāšanas izmaksas ir izmaksas, kas ES rastos, iegādājoties šādu aktīvu pārskata datumā.

1.5.7. Priekšfinansējuma summas

Priekšfinansējums ir maksājums, kas paredzēts, lai saņēmējam izsniegtu naudas avansu, t. i., apgrozāmos līdzekļus. To var sadalīt vairākos maksājumos laikposmā, kas noteikts konkrētajā līgumā, lēmumā, nolīgumā vai tiesību pamataktā. Apgrozāmos līdzekļus jeb avansu izmanto mērķim, kuram tas piešķirts, nolīgumā noteiktajā periodā, vai arī atmaksā. Ja saņēmējam nerodas attiecināmie izdevumi, tam ir pienākums atmaksāt priekšfinansējumu ES. Tā kā ES saglabā kontroli pār priekšfinansējumu un ir tiesīga saņemt atmaksu par neattiecināmo daļu, attiecīgo summu norāda kā aktīvus.

Priekšfinansējumu sākotnēji atzīst bilancē, kad naudu nodod saņēmējam. To novērtē piešķirtās atlīdzības summā. Turpmākos periodos priekšfinansējumu novērtē summā, kura sākotnēji atzīta bilancē un no kuras atskaitīti attiecināmie izdevumi (tostarp aplēstās summas, ja tas ir nepieciešams), kas radušies perioda laikā.

Procentus par priekšfinansējumu atzīst tad, kad tie nopelnīti saskaņā ar attiecīgā nolīguma noteikumiem. Gada beigās, pamatojoties uz ticamāko informāciju, aplēš uzkrātos procentu ieņēmumus, ko ietver bilancē.

Citus avansa maksājumus dalībvalstīm, kas rodas, kad ES atmaksā summas, kuras dalībvalstis avansa veidā samaksājušas saņēmējiem (tostarp “finanšu instrumentus, kam piemēro dalīto pārvaldību”), atzīst aktīvos un uzrāda pozīcijā “Priekšfinansējums”. Citus avansa maksājumus dalībvalstīm turpmāk novērtē summā, kura sākotnēji atzīta bilancē un no kuras atskaitīta labākā aplēse par attiecināmajiem izdevumiem, kas radušies galasaņēmējiem un ko aprēķina, pamatojoties uz ticamiem un pamatojamiem pieņēmumiem.

Iemaksas ES trasta fondos, kas nav konsolidēti Eiropas Komisijā, vai citos nekonsolidētos subjektos klasificē kā priekšfinansējumu, jo to nolūks ir nodrošināt apgrozāmos līdzekļus trasta fondam, lai tas varētu finansēt konkrētas darbības, kas ir noteiktas šā trasta fonda mērķos. ES iemaksas trasta fondos tiek novērtētas ES iemaksas sākotnējā vērtībā, no kuras atskaitīti attiecināmie izdevumi, tostarp, ja nepieciešams, aplēstās summas, kas trasta fondam radušās pārskata periodā un ir attiecinātas uz ES iemaksu atbilstīgi noslēgtajam nolīgumam.

1.5.8. Ar komerciālu apmaiņu saistīti debitoru parādi un ar komerciālu apmaiņu nesaistītas atgūstamās summas

Saskaņā ar ES grāmatvedības noteikumiem ar komerciālu apmaiņu saistīti un nesaistīti darījumi ir jāuzrāda atsevišķi. Lai atšķirtu abas šīs kategorijas, jēdzienu “debitoru parādi” lieto attiecībā uz darījumiem, kas saistīti ar komerciālu apmaiņu, savukārt attiecībā uz darījumiem, kas nav saistīti ar komerciālu apmaiņu, t. i., kad ES saņem vērtību no cita subjekta, nesniedzot pretī aptuveni vienādu vērtību, lieto jēdzienu “atgūstamās summas” (piemēram, no dalībvalstīm atgūstamās summas saistībā ar pašu resursiem).

Debitoru parādi no darījumiem, kas saistīti ar komerciālu apmaiņu, atbilst finanšu instrumentu definīcijai, un tāpēc tie tiek klasificēti kā aizdevumi un debitoru parādi un arī attiecīgi novērtēti (skatīt 1.5.5. skaidrojumu). Finanšu instrumentu skaidrojumu informācijā par debitoru parādiem no darījumiem, kas saistīti ar komerciālu apmaiņu, ir ietverti uzkrātie ieņēmumi un nākamo periodu maksas no darījumiem, kas saistīti ar komerciālu apmaiņu, jo šīs summas nav būtiskas. Pamatojoties uz iepriekšējo pieredzi, tiek veikta vispārēja daļēja norakstīšana neizpildītajiem atgūšanas rīkojumiem, kuriem vēl nav piemērota noteikta daļējā norakstīšana.

Atgūstamās summas no darījumiem, kas nav saistīti ar komerciālu apmaiņu, uzskaita patiesajā vērtībā to iegādes dienā (ņemot vērā procentus un naudas sodus), atskaitot norakstāmo vērtības samazinājuma summu. Ar komerciālu apmaiņu nesaistītu darījumu atgūstamo summu norakstāmo vērtības samazinājumu nosaka, ja ir objektīvi pierādījumi, ka ES nevarēs iekasēt visu pienākošos summu atbilstoši sākotnējiem noteikumiem par atgūstamajām summām no darījumiem, kas nav saistīti ar komerciālu apmaiņu. Daļēji norakstītā summa ir starpība starp aktīva uzskaites vērtību un atgūstamo summu. Daļēji norakstīto summu atzīst finanšu darbības rezultātu pārskatā. Pamatojoties uz iepriekšējo pieredzi, tiek veikta arī vispārēja daļēja norakstīšana neizpildītajiem atgūšanas rīkojumiem, kuriem vēl nav piemērota noteikta daļējā norakstīšana. Skatīt 1.5.14. skaidrojumu par režīmu uzkrātajiem ieņēmumiem gada beigās. Summas, kas parādītas un uzrādītas kā atgūstamās summas no darījumiem, kuri nav saistīti ar komerciālu apmaiņu, nav finanšu instrumenti, jo tās neizriet no līguma, kas rada finanšu saistības vai pašu kapitāla instrumentu. Tomēr finanšu pārskatu skaidrojumos atgūstamās summas no darījumiem, kas nav saistīti ar komerciālu apmaiņu, atbilstošā gadījumā uzrāda kopā ar debitoru parādiem no darījumiem, kas saistīti ar komerciālu apmaiņu.

1.5.9. Nauda un naudas ekvivalenti

Nauda un naudas ekvivalenti ir finanšu instrumenti, un tie ir nauda kasē, pieprasījuma noguldījumi bankās vai noguldījumi bankās ar īsu brīdinājuma termiņu par izņemšanu un citi īstermiņa ieguldījumi ar augstu likviditāti, kuru sākotnējais termiņš nepārsniedz trīs mēnešus.

1.5.10. Darbinieku pabalsti

ES nodrošina darbiniekiem vairākus pabalstus (atalgojumu un sociālās nodrošināšanas pabalstus). Uzskaites nolūkiem tie jāklasificē īstermiņa un pēcnodarbinātības pabalstos.

Darbinieku īstermiņa pabalsti

Darbinieku īstermiņa pabalsti ir pabalsti, kas jāizmaksā 12 mēnešu laikā pēc tā pārskata perioda beigām, kurā darbinieki snieguši pakalpojumu, piemēram, darba algas, samaksa par ikgadējiem atvaļinājumiem un apmaksātiem slimības atvaļinājumiem un citi īstermiņa pabalsti. Darbinieku īstermiņa pabalstus atzīst kā izdevumus tad, kad tiek sniegts saistītais pakalpojums. Saistības atzīst par summu, ko plānots izmaksāt, ja ES ir pašreizējs juridisks vai prakses radīts pienākums maksāt saistībā ar darbinieka iepriekš sniegtu pakalpojumu un šādu pienākumu var ticami aplēst.

Pēcnodarbinātības pabalsti

ES piešķir darbiniekiem vairākus pēcnodarbinātības pabalstus, kas ietver izdienas, invaliditātes un pārdzīvojušā laulātā pensijas, kuras nodrošina saskaņā ar Eiropas ierēdņu pensiju shēmu (PSEO), kā arī veselības apdrošināšanu, kuru nodrošina saskaņā ar kopīgo veselības apdrošināšanas shēmu (JSIS) (skatīt 2.9. skaidrojumu). Šos pabalstus piešķir saskaņā ar atsevišķu plānu – lai gan tie ir sadalīti divās shēmās, tiem jāpiemēro līdzīgs režīms, lai patiesi atspoguļotu situāciju un atainotu ekonomisko realitāti.

Eiropas ierēdņu pensiju shēma (PSEO). Pabalsti, ko piešķir saskaņā ar šo nosacīti finansēto (3) shēmu, ir saistīti ar amata stāžu, invaliditāti un laulātā pārdzīvošanu, kā arī ģimenes pabalstiem, nāvi pirms pensionēšanās tiem darbiniekiem, kuri strādā vai ir strādājuši ES iestādēs, aģentūrās un citās ES struktūrās vai ir mirušu ierēdņu vai pensionāru pārdzīvojušie laulātie. Personāls vienu trešdaļu no plānotajām šo pabalstu izmaksām sedz no savas darba algas;

ii)

Kopīgā veselības apdrošināšanas shēma (JSIS). Saskaņā ar šo shēmu ES nodrošina veselības apdrošināšanu Eiropas Komisijas, iestāžu, aģentūru un citu ES struktūru darbiniekiem, atmaksājot medicīnas pakalpojumu izdevumus. Pabalstus, ko šajā shēmā piešķir “nestrādājošajiem” (pensionāriem, bāreņiem u. c.), klasificē kā pēcnodarbinātības pabalstus.

ES arī nodrošina pēcnodarbinātības pabalstus ES iestāžu darbiniekiem ar atsevišķu pensiju shēmu starpniecību. Tie ir iekļauti pozīcijā “Citas pensijas pabalstu shēmas”. Saskaņā ar šīm shēmām ES nodrošina pensijas pabalstus Komisijas, Eiropas Savienības Tiesas un Vispārējās tiesas, Revīzijas palātas, Padomes, Eiropas Parlamenta, Ombuda, Datu aizsardzības uzraudzītāja, Civildienesta tiesas darbiniekiem. ES nodrošina ES iestāžu darbiniekiem veselības apdrošināšanu ar JSIS starpniecību.

Minētos pēcnodarbinātības pabalstus uzskata par ES definēto pabalstu saistībām un aprēķina katrā pārskata datumā, aplēšot nākotnes pabalstu summu, ko darbinieki nopelnījuši kārtējā periodā un iepriekšējos periodos, šo summu diskontējot un atskaitot visu plāna aktīvu patieso vērtību. Definēto pabalstu saistības aprēķina katru gadu, izmantojot plānotās vienības kredītmetodi. Definēto pabalstu saistību pašreizējo vērtību nosaka, diskontējot aplēstās nākotnes naudas aizplūdes, izmantojot tādu valsts obligāciju procentu likmes, kuras ir izteiktas pabalstu izmaksāšanas valūtā un kuru dzēšanas termiņš aptuveni atbilst attiecīgo pensiju saistību termiņam.

ES darbiniekiem piešķirtos pēcnodarbinātības pabalstus iekļauj vienotā plānā, kurā ietverta gan pensiju shēma (PSEO), gan veselības apdrošināšanas shēma (JSIS), un tiesības uz apdrošināšanu saskaņā ar JSIS shēmu ir tikai tad, ja ir iegūtas tiesības uz apdrošināšanu saskaņā ar PSEO shēmu. Atbilstīgi minētā vienotā plāna nosacījumiem, kas izklāstīti Civildienesta noteikumos, dažas tiesības, piemēram, tiesības uz atliktu un samazinātu pensiju saskaņā ar PSEO shēmu, tiek iegūtas pēc 10 nostrādātiem gadiem. Tomēr tiesības, ko uzkrāj saskaņā ar vienoto plānu, darbiniekam turpinot darbu, ir ievērojami lielākas nekā sākotnējās tiesības, kā to atspoguļo vēlākās katru gadu uzkrātās pensijas tiesības.

Tāpēc, lai raksturotu pamatā esošā darījuma ekonomisko būtību, ko prasa finanšu pārskatu kvalitatīvo rādītāju patiesa atspoguļošana, kā izklāstīts gan 1. EGN, gan SPSGS “Konceptuālais satvars”, radušās darba izmaksas tiek uzkrātas atbilstīgi lineārajai metodei visā aplēstajā darbinieka aktīvā dienesta periodā, t. i., periodā no dienas, kad darbinieka dienests pirmo reizi rada tiesības uz pabalstiem saskaņā ar plānu (neatkarīgi no tā, vai pabalstus piešķir ar nosacījumu, ka darbinieks turpina dienestu), līdz dienai, kad darbinieka dienesta turpināšana saskaņā ar plānu nerada būtiskas turpmāko pabalstu summas, neskaitot summas, kas rodas no darba algas turpmākas paaugstināšanas. Šo pieeju konsekventi piemēro pabalstiem, kurus piešķir saskaņā ar vienoto plānu.

Definēto pabalstu neto saistību pārrēķinos iekļauj aktuāros guvumus un zaudējumus un atdevi no plāna aktīviem, un tos nekavējoties atzīst neto aktīvos.

ES atzīst neto procentu izdevumus (ienākumus) un citus ar definēto pabalstu plāniem saistītos izdevumus finanšu darbības rezultātu pārskata pozīcijā “Personāla un pensiju izmaksas”.

Kad piešķirtie pabalsti tiek mainīti vai samazināti, izrietošās pabalstu izmaiņas, kas saistītas ar iepriekšēju dienestu, vai samazināšanas rezultātā radušos guvumus/zaudējumus nekavējoties atzīst finanšu darbības rezultātu pārskatā. Guvumus un zaudējumus, kas rodas norēķinos, atzīst, kad notiek norēķins. Iepriekšējās darba izmaksas nekavējoties atzīst finanšu darbības rezultātu pārskatā, ja vien izmaiņas nav atkarīgas no nosacījuma, ka darbiniekiem ir jāpaliek dienestā noteiktu laika periodu.

1.5.11. Uzkrājumi

Uzkrājumus atzīst, ja pagātnes notikumu rezultātā ES ir pašreizējs juridisks vai prakses radīts pienākums pret trešām personām, minēto saistību izpildei, visticamāk, būs nepieciešams tērēt līdzekļus un šo summu var ticami novērtēt. Nākotnes zaudējumiem no pamatdarbības uzkrājumus neatzīst. Uzkrājumu summa ir labākā aplēse par prognozējamajiem izdevumiem, kas būs vajadzīgi, lai pārskata datumā izpildītu pašreizējās saistības. Ja uzkrājumus veido lielam posteņu skaitam, saistības aplēš, izvērtējot visus iespējamos iznākumus atbilstoši to iespējamībai (“paredzamās vērtības” metode).

Uzkrājumus apgrūtinošiem līgumiem vērtē pēc paredzamo līguma laušanas izmaksu pašreizējās vērtības vai paredzamo līguma izpildes turpināšanas izmaksu pašreizējās vērtības atkarībā no tā, kura no šīm vērtībām ir mazāka.

1.5.12. Finanšu saistības

Finanšu saistības iedala finanšu saistībās patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu pārpalikuma vai deficīta aprēķinā, finanšu saistībās, ko uzskaita atbilstoši amortizētajai iegādes vērtībai, un finanšu garantiju saistībās.

Aizņēmumus veido aizņēmumi no kredītiestādēm un parādi, ko apliecina sertifikāti. Tos sākotnēji atzīst patiesajā vērtībā, kas ir to piešķiršanas ieņēmumi (saņemtās atlīdzības patiesā vērtība), no kuras tiek atskaitītas radušās darījuma izmaksas, un turpmāk tos uzskaita amortizētajā iegādes vērtībā, izmantojot efektīvo procentu metodi; starpību starp ieņēmumiem, no kuriem atskaitītas darījuma izmaksas, un dzēšanas vērtību atzīst finanšu darbības rezultātu pārskatā aizņēmumu periodā, izmantojot efektīvo procentu metodi. Ja aizdevumi ir piešķirti no aizņemtiem līdzekļiem, tad atbilstoši būtiskuma apsvērumiem efektīvo procentu metodi nevar piemērot aizdevumiem un aizņēmumiem. Darījuma izmaksas, kas radušās ES un vēlāk pieprasītas no aizdevuma saņēmēja, tieši atzīst finanšu darbības rezultātu pārskatā.

Finanšu saistības, kas kategorizētas patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu pārpalikuma vai deficīta aprēķinā, ietver atvasinātos instrumentus, kuru patiesā vērtība ir negatīva. Tos uzskaita tāpat kā finanšu aktīvus patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu pārpalikuma vai deficīta aprēķinā – skatīt 1.5.5. skaidrojumu.

Finanšu garantiju saistības tiek sākotnēji atzītas patiesajā vērtībā, proti, atbilstoši saņemtajai prēmijai. Pēc tam finanšu garantiju saistību vērtību nosaka atbilstīgi labākajai aplēsei par prognozējamajiem izdevumiem, kas būs vajadzīgi, lai izpildītu finanšu garantiju saistības, vai sākotnēji atzītajai summai, no kā vajadzības gadījumā atņem uzkrāto amortizāciju, – atkarībā no tā, kura no minētajām summām ir lielāka. ES atzīst finanšu garantiju saistības, kad tā saņem atlīdzību par garantijas piešķiršanu, kas atbilst tirgus noteikumiem, vai kad var ticami izmērīt garantijas patieso vērtību. Ja nav aktīva tirgus tieši līdzvērtīgam garantijas līgumam, ES atklāj informāciju par sniegto garantiju kā par iespējamām saistībām (skatīt 1.7.2. skaidrojumu) vai, ja pastāv lielāka iespēja, ka saistību izpildei būs nepieciešama resursu aizplūde, ES atzīst uzkrājumu (skatīt 1.5.11. skaidrojumu).

Finanšu saistības klasificē kā ilgtermiņa saistības, izņemot gadījumus, kad to dzēšanas termiņš nepārsniedz 12 mēnešus pēc bilances datuma.

ES trasta fondi, kas tiek uzskatīti par daļu no Komisijas operatīvajām darbībām (t. i., trasta fondi “Madad” un Kolumbijai), tiek uzskaitīti Komisijas pārskatos un vēlāk konsolidēti ES gada pārskatos. Tāpēc iemaksas, ko citi līdzekļu devēji veic ES trasta fondos, pēc kritērijiem atbilst ieņēmumiem no darījumiem, kas nav saistīti ar komerciālu apmaiņu, atbilstīgi zināmiem nosacījumiem, un tos uzrāda kā finansiālas saistības, līdz ar veiktajām iemaksām saistītie nosacījumi ir izpildīti, t. i., trasta fondam rodas attiecināmas izmaksas. Trasta fondam piemēro prasību finansēt noteiktus projektus un atdot atlikušos līdzekļus tad, kad fonds tiek likvidēts. Bilances datumā nenokārtotās iemaksu saistības tiek novērtētas, ņemot vērā saņemto iemaksu summu, no kuras atskaitīti izdevumi, kas radušies trasta fondam, tostarp aplēstas summas, ja tas ir nepieciešams. Pārskata sagatavošanas nolūkos neto izdevumi tiek attiecināti uz citu līdzekļu devēju iemaksām proporcionāli neto iemaksām, kas veiktas līdz 31. decembrim. Iemaksu attiecināšanai ir tikai indikatīvs raksturs. Likvidējot trasta fondu, par faktisko atlikušo resursu sadalījumu lemj trasta fonda valde.

1.5.13. Parādi kreditoriem

Liela daļa ES parādu kreditoriem ir nesamaksātie izmaksu atlīdzināšanas prasījumi, ko iesnieguši dotāciju vai cita veida ES finansējuma saņēmēji (darījumi, kas nav saistīti ar komerciālu apmaiņu). Tos grāmato kā parādus kreditoriem pieprasītās summas apjomā, kad tiek saņemts attiecīgs izmaksu atlīdzināšanas prasījums. Pēc attiecināmo izmaksu pārbaudes un apstiprināšanas parādus kreditoriem vērtē atbilstoši attiecināmajai summai.

Parādus kreditoriem, ko rada preču un pakalpojumu iegāde, atzīst sākotnējā summā, saņemot rēķinu, un attiecīgos attiecināmos izdevumus iegrāmato, kad preces vai pakalpojumi saņemti un ES tos ir apstiprinājusi.

1.5.14. Uzkrātie un nākamo periodu ieņēmumi un maksas

Darījumus un notikumus atzīst finanšu pārskatos periodā, uz kuru tie attiecas. Ja gada beigās rēķins vēl nav izsniegts, kaut gan ES ir sniegusi pakalpojumu vai piegādājusi preces vai arī pastāv līgumiska vienošanās (piemēram, atsaucoties uz līgumu), uzkrātie ieņēmumi tiek atzīti finanšu pārskatos. Savukārt, ja gada beigās rēķins ir ticis izsniegts, bet pakalpojumi vēl nav sniegti vai sagādātās preces vēl nav piegādātas, ieņēmumus attiecina uz nākamo pārskata periodu un atzīst nākamajā pārskata periodā.

Arī izdevumus uzskaita periodā, uz kuru tie attiecas. Pārskata perioda beigās uzkrātie izdevumi tiek atzīti, par pamatu izmantojot attiecīgā perioda pārskaitījuma saistību summas aplēsi. Uzkrātos izdevumus aprēķina saskaņā ar Komisijas sīki izstrādātām darbības un prakses pamatnostādnēm, kuru mērķis ir nodrošināt to, ka finanšu pārskati sniedz patiesu to ekonomisko un citu parādību attēlojumu, kas tiem ir jāattēlo. Pēc analoģijas, ja ir veikts avansa maksājums par pakalpojumiem vai precēm, kas vēl nav saņemti, izdevumi tiks attiecināti uz nākamo periodu un atzīti nākamajā pārskata periodā.

1.6. FINANŠU DARBĪBAS REZULTĀTU PĀRSKATS

1.6.1. Ieņēmumi

IEŅĒMUMI NO DARĪJUMIEM, KAS NAV SAISTĪTI AR KOMERCIĀLU APMAIŅU

Lielākā daļa ES ieņēmumu attiecas uz darījumiem, kas nav saistīti ar komerciālu apmaiņu.

NKI resursi un PVN resursi

Ieņēmumi tiek atzīti par periodu, kurā Komisija nosūta dalībvalstīm pieprasījumu veikt iemaksas. Tos novērtē pieprasītās summas apmērā. Tā kā PVN un NKI resursu pamatā ir aplēses par attiecīgā budžeta gada datiem, notiekot pārmaiņām, tās var pārskatīt, līdz dalībvalstis iesniedz galīgos datus. Aplēses pārmaiņu radīto ietekmi ņem vērā, nosakot tā perioda neto pārpalikumu vai deficītu, kurā pārmaiņas notikušas.

Tradicionālie pašu resursi

Atgūstamās summas no darījumiem, kas nav saistīti ar komerciālu apmaiņu, un ar tiem saistītus ieņēmumus atzīst tad, kad no dalībvalstīm tiek saņemti attiecīgie mēneša A pārskati (kuros ietvertas iekasētās nodevas un pienākošās summas, kas ir garantētas un nav apstrīdētas). Pārskata datumā ieņēmumus, ko dalībvalstis attiecīgajā periodā iekasējušas, bet vēl nav samaksājušas Komisijai, aplēš un atzīst kā uzkrātos ieņēmumus. No dalībvalstīm saņemtajos ceturkšņa B pārskatos (kuros ietvertas nodevas, kas nav ne iekasētas, ne garantētas, un debitora apstrīdētās garantētās summas) tos atzīst kā ieņēmumus, no kuriem atskaita iekasēšanas izmaksas, uz ko dalībvalstīm ir prasījuma tiesības. Turklāt atzīst vērtības samazinājumu par summu, kas ir parāda un atgūstamās summas aplēstā starpība.

Naudas sodi

Ieņēmumus no naudas sodiem atzīst, kad ES ir pieņēmusi lēmumu piemērot naudas sodu un tas oficiāli paziņots adresātam. Pēc tam, kad ir pieņemts lēmums piemērot naudas sodu, uzņēmumi divu mēnešu laikā pēc paziņojuma datuma:

a)	piekrīt lēmumam (šādā gadījumā tiem ir jāsamaksā naudas sods norādītajā termiņā, un ES galīgi iekasē attiecīgo summu);

b)	vai arī nepiekrīt lēmumam un iesniedz pārsūdzību saskaņā ar ES tiesību aktiem.

Pat ja tiek iesniegta pārsūdzība, naudas sods jāsamaksā noteiktajā termiņā, kas ir trīs mēneši, jo pārsūdzība nenozīmē maksājuma atlikšanu (LESD 278. pants). Saņemto naudu izmanto, lai dzēstu atgūstamo summu. Tomēr ar Komisijas grāmatveža piekrišanu uzņēmums maksājuma vietā var iesniegt bankas garantiju par attiecīgo summu. Šādā gadījumā naudas sodu joprojām uzskata par atgūstamo summu. Ja netiek saņemta ne nauda, ne garantija un ja ir šaubas par uzņēmuma maksātspēju, atzīst maksājumtiesību vērtības samazinājumu.

Ja uzņēmums iesniedz pārsūdzību un jau ir veicis provizorisku naudas soda maksājumu, summu atspoguļo kā iespējamās saistības, vai, ja pastāv iespēja, ka Vispārējā tiesa varētu pieņemt ES nelabvēlīgu nolēmumu, atzīst uzkrājumus šā riska segšanai. Ja maksājuma vietā tiek iesniegta garantija, nesamaksāto atgūstamo summu noraksta.

Komisijas saņemtos uzkrātos procentus saistībā ar bankas kontiem, kuros noguldīti saņemtie maksājumi, atzīst par ieņēmumiem un attiecīgi palielina iespējamās saistības.

Kopš 2010. gada visus provizoriski iekasētos naudas sodus Komisija pārvalda īpaši izveidotā fondā (BUFI) un investē finanšu instrumentos.

IEŅĒMUMI NO DARĪJUMIEM, KAS SAISTĪTI AR KOMERCIĀLU APMAIŅU

Ieņēmumi no preču un pakalpojumu pārdošanas tiek atzīti, kad pircējam tiek nodoti nozīmīgi riski un ieguvumi, kas izriet no preču īpašumtiesībām. Ieņēmumus no darījuma, kas ietver pakalpojumu sniegšanu, atzīst, ņemot vērā darījuma pabeigtības pakāpi pārskata datumā.

Procentu ieņēmumi un izdevumi

Procentu ieņēmumus un izdevumus atzīst finanšu darbības rezultātu pārskatā, izmantojot efektīvo procentu metodi. Tā ir metode finanšu aktīva vai finanšu saistību amortizētās iegādes vērtības aprēķināšanai un procentu ieņēmumu vai procentu izdevumu sadalei attiecīgajā periodā. Aprēķinot efektīvo procentu likmi, ES izdara aplēsi par naudas plūsmām, ņemot vērā visus finanšu instrumenta līguma nosacījumus (piemēram, priekšapmaksas iespējas), bet neņem vērā kredītzaudējumus nākotnē. Aprēķinā iekļauj visas maksas un procentu likmes punktus, ko līgumslēdzējas puses ir maksājušas vai saņēmušas un kas ir efektīvās procentu likmes neatņemama sastāvdaļa, kā arī darījuma izmaksas un visas citas prēmijas vai diskontus.

Ja finanšu aktīva vai līdzīgu finanšu aktīvu grupas vērtība ir daļēji norakstīta zaudējumu no vērtības samazināšanās rezultātā, procentu ieņēmumus atzīst, izmantojot procentu likmi, kas lietota nākotnes naudas plūsmu diskontēšanai, lai noteiktu zaudējumus no vērtības samazināšanās.

Ieņēmumi no dividendēm

Ieņēmumus no dividendēm un līdzīgiem sadalītiem ieņēmumiem atzīst tad, kad stājas spēkā tiesības saņemt maksājumu.

1.6.2. Izdevumi

Tādu darījumu izdevumi, kuri nav saistīti ar komerciālu apmaiņu, veido lielāko ES izdevumu daļu. Minētie izdevumi attiecas uz maksājumiem saņēmējiem, un tie var būt trīs veidu – maksājumi, kuru pamatā ir noteiktas saņēmēja tiesības saņemt maksājumu, pārvedumi saskaņā ar nolīgumu un diskrecionāras dotācijas, iemaksas un ziedojumi.

Pārvedumus atzīst kā izdevumus tajā periodā, kad bijuši notikumi, kuru dēļ pārvedums veikts, ja vien šāda veida pārvedumu pieļauj regula (Finanšu regula, Civildienesta noteikumi vai cita regula) vai ir parakstīts nolīgums, kas atļauj pārvedumu, ja saņēmējs izpilda attiecināmības kritērijus un ja attiecīgo summu var ticami novērtēt.

Tad, kad tiek saņemts maksājuma pieprasījums vai izmaksu pieprasījums un tas atbilst atzīšanas kritērijiem, to atzīst kā izdevumus par attiecināmo summu. Gada beigās aplēš saņēmējiem pienākošos attiecināmos izdevumus, kuri ir radušies, bet par kuriem vēl nav sniegts pārskats, un tos grāmato kā uzkrātos izdevumus.

Izdevumus, kas radušies preču un pakalpojumu iegādes darījumos, kuri saistīti ar komerciālu apmaiņu, atzīst tad, kad ES saņēmusi preces vai pakalpojumus un ir to apstiprinājusi. Tos novērtē sākotnējā rēķinā norādītās summas apmērā. Turklāt bilances datumā izdevumus, kuri saistīti ar attiecīgajā periodā sniegtu pakalpojumu, par kuru rēķins vēl nav saņemts vai apstiprināts, aplēš un atzīst finanšu darbības rezultātu pārskatā.

1.7. IESPĒJAMIE AKTĪVI UN SAISTĪBAS

1.7.1. Iespējamie aktīvi

Iespējams aktīvs ir aktīvs, kas varētu rasties iepriekšēju notikumu rezultātā atkarībā no tā, vai īstenosies viens vai vairāki nākotnes notikumi, par kuru iespējamību pašlaik trūkst pārliecības un kurus ES nespēj pilnībā ietekmēt. Iespējamu aktīvu atspoguļo pārskatos, ja saimnieciskā labuma vai kalpošanas potenciāla ieplūde ir ticama.

1.7.2. Iespējamās saistības

Iespējamās saistības ir pienākums, kas varētu rasties iepriekšēju notikumu rezultātā atkarībā no tā, vai īstenosies viens vai vairāki nākotnes notikumi, par kuru iespējamību pašlaik trūkst pārliecības un kurus ES nespēj pilnībā ietekmēt, vai pašreizējs pienākums, kura pamatā ir iepriekšēji notikumi, bet kuru neatzīst, jo nav ticams, ka pienākuma izpildei būs vajadzīga tādu resursu aizplūde, kas ietver saimnieciskos labumus vai kalpošanas potenciālu, vai – retos gadījumos – pienākuma apmēru nevar pietiekami ticami novērtēt. Iespējamās saistības atspoguļo pārskatos, ja vien saimniecisko labumu vai kalpošanas potenciālu ietverošu resursu aizplūdes iespējamība nav niecīga.

1.8. NAUDAS PLŪSMAS PĀRSKATS

Naudas plūsmas informāciju izmanto, lai varētu novērtēt ES spēju ģenerēt naudu un naudas ekvivalentus un ES vajadzību izmantot šādas naudas plūsmas.

Naudas plūsmas pārskatu sagatavo, izmantojot netiešo metodi. Tas nozīmē, ka finanšu gada saimnieciskās darbības rezultāts tiek koriģēts, ņemot vērā ietekmi, ko rada nenaudas darījumi, atlikti vai uzkrāti iepriekšējo vai nākamo periodu naudas ieņēmumi vai maksājumi no pamatdarbības un ieņēmumu vai izdevumu posteņi, kuri saistīti ar naudas plūsmām no investīciju darbības.

Naudas plūsmas no darījumiem ārvalstu valūtā iegrāmato ES pārskata valūtā (euro), summai ārvalstu valūtā piemērojot euro un attiecīgās ārvalstu valūtas maiņas kursu naudas plūsmas datumā.

Naudas plūsmas pārskatā parādītas attiecīgā perioda naudas plūsmas, kuras iedalītas pamatdarbības un investīciju darbības naudas plūsmās (ES nav finansēšanas darbību).

Pamatdarbība ir ES darbība, kas nav investīciju darbība. Tā ir lielākā daļa no veiktajām darbībām. Saņēmējiem piešķirti aizdevumi (un vajadzības gadījumā attiecīgi aizņēmumi) netiek uzskatīti par investīciju (vai finansēšanas) darbību, jo šī darbība ir vispārējo mērķu sastāvdaļa un tādējādi ES ikdienas darbība.

Investīciju darbības ir nemateriālo aktīvu un materiālo pamatlīdzekļu, kā arī citu naudas ekvivalentos neiekļautu investīciju iegāde un atsavināšana. Investīciju darbība neietver aizdevumus, kas piešķirti saņēmējiem. Mērķis ir atspoguļot ES faktiskās investīcijas.

2. BILANCES SKAIDROJUMI

AKTĪVI

2.1. NEMATERIĀLIE AKTĪVI

miljoni EUR
Bruto uzskaites vērtība 31.12.2019.	1 230
Palielinājumi	216
Atsavināšana	(39)
Pārvietojumi starp aktīvu kategorijām	0
Citas pārmaiņas	2
Bruto uzskaites vērtība 31.12.2020.	1 409
Uzkrātā amortizācija 31.12.2019.	(715)
Amortizācija attiecīgajā gadā	(113)
Atkārtoti iegrāmatota amortizācija	0
Atsavināšana	38
Pārvietojumi starp aktīvu kategorijām	0
Citas pārmaiņas	0
Uzkrātā amortizācija 31.12.2020.	(789)
Neto uzskaites vērtība 31.12.2020.	620
Neto uzskaites vērtība 31.12.2019.	515

Iepriekš minētās summas galvenokārt ir saistītas ar datorprogrammām.

2.2. MATERIĀLIE PAMATLĪDZEKĻI

Kosmosa aktīvu kategorijā ietilpst operatīviem pamatlīdzekļi, kas saistīti ar abām ES kosmosa programmām – globālajām navigācijas satelītu sistēmām (GNSS), t. i., Galileo un Eiropas Ģeostacionārās navigācijas pārklājuma sistēmu (EGNOS), un Eiropas Zemes novērošanas programmu Copernicus. Kosmosa sistēmas aktīvus, kas vēl nav operatīvi, iekļauj pozīcijā “Nepabeigtie pamatlīdzekļi”. Ar ES kosmosa programmām saistīto aktīvu izveidei izmanto Eiropas Kosmosa aģentūras (EKA) atbalstu.

Attiecībā uz Galileo 2020. gadā nebija jaunu darbību sākušu satelītu. Konstelācijā ir 26 satelīti. Galileo operatīvie pamatlīdzekļi, ieskaitot gan satelītus, gan uz zemes izvietotās iekārtas, 2020. gada 31. decembrī bija 2 145 miljoni EUR (2019. gadā – 2,489 miljardi EUR). Atlikušo nepabeigto pamatlīdzekļu kopējā summa bija 1 872 miljoni EUR (2019. gadā – 1 361 miljoni EUR). Galileo sistēmas attīstība turpināsies, līdz sistēma būs pilnībā darbotiesspējīga. Pēc pabeigšanas Galileo konstelāciju veidos 30 satelīti (tostarp seši rezerves satelīti).

Attiecībā uz Copernicus 2020. gadā nebija jaunu darbību sākušu satelītu. Copernicus operatīvo pamatlīdzekļu kopējā vērtība ir 877 miljoni EUR (2019. gadā – 1 153 miljoni EUR), atskaitot uzkrāto nolietojumu. Saistībā ar Copernicus satelītiem vēl 1894 miljoni EUR ir atzīti par nepabeigtiem pamatlīdzekļiem (2019. gadā – 1453 miljoni EUR). Šis palielinājums ietver 266 miljonus EUR attiecībā uz satelītu 6A, kura īpašumtiesības tika saņemtas no EKA 2020. gada 21. novembrī – tā palaišanas dienā. Paredzams, ka tas tiks atzīts par darbojošos pēc kontrolēm 2021. gada vidū.

Arī pamatlīdzekļi, kas saistīti ar EGNOS zemes infrastruktūru, 24 miljonu EUR apmērā (2019. gadā – 37 miljoni EUR) ir iekļauti pozīcijā “Kosmosa aktīvi”. Papildus tam EGNOS ir nepabeigtie pamatlīdzekļi 273 miljonu EUR apmērā (2019. gadā – 238 miljonu EUR apmērā).

Materiālie pamatlīdzekļi

miljoni EUR
	Zeme un ēkas	Kosmosa aktīvi	Aprīkojums un iekārtas	Mēbeles un transportlīdzekļi	Datortehnika	citi	Finanšu noma	Nepabeigtie pamatlīdzekļi	Kopā
Bruto uzskaites vērtība 31.12.2019.	5 895	5 680	542	259	644	325	2 638	3 653	19 635
Palielinājumi	15	6	27	13	123	12	18	1 155	1 369
Atsavināšana	(0)	(16)	(16)	(6)	(45)	(20)	(2)	(1)	(106)
Pārvietojumi starp aktīvu kategorijām	26	—	3	7	5	14	(3)	(52)	0
Citas pārmaiņas	(11)	—	(10)	(0)	0	(0)	(0)	(8)	(29)
Bruto uzskaites vērtība 31.12.2020.	5 924	5 670	546	272	727	332	2 650	4 748	20 868
Uzkrātais nolietojums 31.12.2019.	(3 503 )	(2 001 )	(457)	(194)	(533)	(255)	(1 313 )		(8 255 )
Nolietojums attiecīgajā gadā	(185)	(635)	(33)	(15)	(67)	(23)	(93)		(1 051 )
Atkārtoti iegrāmatots nolietojums	—	—	—	0	0	0	—		0
Atsavināšana	0	10	16	6	45	20	1		98
Pārvietojumi starp aktīvu kategorijām	—	—	0	(0)	(2)	0	2		(0)
Citas pārmaiņas	11	—	10	0	0	0	—		21
Uzkrātais nolietojums 31.12.2020.	(3 676 )	(2 625 )	(465)	(203)	(557)	(259)	(1 402 )		(9 186 )
NETO UZSKAITES VĒRTĪBA 31.12.2020.	2 249	3 045	81	69	170	73	1 248	4 748	11 682
NETO UZSKAITES VĒRTĪBA 31.12.2019.	2 392	3 679	85	65	110	70	1 325	3 653	11 380

2.3. PĒC PAŠU KAPITĀLA METODES UZSKAITĪTAS INVESTĪCIJAS

ES, ko pārstāv Komisija, līdzdalība Eiropas Investīciju fondā (EIF) tiek uzskatīta par asociētā uzņēmuma dalību, un tās uzskaitei izmanto pašu kapitāla metodi. EIF ir ES finanšu iestāde, kuras specializācija ir riska kapitāla un garantiju sniegšana maziem un vidējiem uzņēmumiem (MVU). EIF atrodas Luksemburgā un darbojas kā privātā un publiskā sektora partnerība, kuras dalībnieki ir Eiropas Investīciju banka (EIB), ES un finanšu iestāžu grupa. 2020. gada 31. decembrī ES līdzdalība EIF bija 29,7 % (2019. gadā – 29,7 %), un ES piederēja 29,7 % balsstiesību (2019. gadā – 29,7 %). Saskaņā ar tā statūtiem EIF ir pienākums iekļaut tiesību aktos noteiktajās rezervēs vismaz 20 % no tā gada neto rezultāta, līdz kopējā rezerve sasniedz 10 % no parakstītā kapitāla. Šī rezerve nav pieejama sadalei.

miljoni EUR
	Eiropas Investīciju fonds
Līdzdalība 31.12.2019.	591
Iemaksas	—
Saņemtās dividendes	—
Daļa neto rezultātā	38
Daļa neto aktīvos	(42)
Līdzdalība 31.12.2020.	588

Turpmāk minētās uzskaites vērtības tiek attiecinātas uz ES, pamatojoties uz tās līdzdalības īpatsvaru:

miljoni EUR
	31.12.2020.	31.12.2019.
	Kopā EIF	Kopā EIF
Aktīvi	3 256	2 965
Saistības	(1 277 )	(975)
Ieņēmumi	322	337
Izdevumi	(194)	(161)
Pārpalikums/(deficīts)	129	176

Iepriekš apkopotās finanšu informācijas saskaņojums ar līdzdalības EIF uzskaites vērtību ir šāds.

miljoni EUR
	31.12.2020.	31.12.2019.
Asociētā uzņēmuma neto aktīvi	1 979	1 990
EK līdzdalība EIF	29,7 %	29,7 %
Uzskaites vērtība	588	591

ES, ko pārstāv Komisija, līdz 2020. gada 31. decembrim bija iemaksājusi 20 % no tās parakstītajām daļām EIF kapitālā, un nepieprasītā summa ir šāda.

miljoni EUR
	Kopējais EIF kapitāls	ES parakstītā daļa
Kopējais pamatkapitāls	4 500	1 337
Iemaksātais	(900)	(267)
Nepieprasītais	3 600	1 070

2.4. FINANŠU AKTĪVI

miljoni EUR
	Skaidrojums	31.12.2020.	31.12.2019.
Ilgtermiņa
Pārdošanai pieejami finanšu aktīvi	2.4.1	16 134	15 211
Finanšu aktīvi patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu pārpalikuma vai deficīta aprēķinā	2.4.2	193	134
Aizdevumi	2.4.3	82 887	51 368
		99 214	66 714
Īstermiņa
Pārdošanai pieejami finanšu aktīvi	2.4.1	3 453	3 196
Finanšu aktīvi patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu pārpalikuma vai deficīta aprēķinā	2.4.2	6	3
Aizdevumi	2.4.3	10 422	1 316
		13 881	4 514
Kopā		113 095	71 228

2.4.1. Pārdošanai pieejami finanšu aktīvi

miljoni EUR
	31.12.2020.	31.12.2019.
BUFI investīcijas	1 598	1 863
Likvidējamā EOTK	1 445	1 459
Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banka	188	188
EĀDD vietējo darbinieku pensiju plāns	73	75
	3 304	3 585
Garantiju fondi budžeta garantijām:
ESIF galvojuma fonds	7 526	6 654
Garantiju fonds ārējai darbībai	2 794	2 545
EFIA garantiju fonds	692	595
	11 012	9 794
Finanšu instrumenti, kurus finansē no ES budžeta:
Programma “Apvārsnis 2020”	3 097	2 455
Eiropas infrastruktūras savienošanas instruments	764	699
ES MVU pašu kapitāla mehānismi	533	507
Eiropas Fonds Dienvidaustrumu Eiropai	163	166
Zaļās izaugsmes fonds	143	70
Energoefektivitātes finansējuma mehānisms	104	105
Riska dalīšanas finanšu mehānisms	96	597
Riska kapitāla darījumi	82	112
Citi	289	317
	5 271	5 028
Kopā	19 587	18 407
Ilgtermiņa	16 134	15 211
Īstermiņa	3 453	3 196

No kopējās summas 19 587 miljonu EUR apmērā ES turējumā ir pārdošanai pieejami finanšu aktīvi kā investīcijas:

—	parāda vērtspapīros (piemēram, obligācijās) 14 862 miljonu EUR apmērā (2019. gadā – 14 998 miljoni EUR),

—	pašu kapitāla instrumentos 4 071 miljonu EUR apmērā (2019. gadā – 2 801 miljoni EUR) un

—	naudas tirgus fondos (piemēram, EIB vienotajā fondā) 654 miljonu EUR apmērā (2019. gadā – 608 miljoni EUR).

BUFI investīcijas

Naudas sodi, ko provizoriski iekasē saistībā ar konkurences lietām, tiek nodoti īpaši izveidotam fondam (BUFI fonds – budžeta naudas sodu fonds), un Komisija iegulda šos līdzekļus parāda instrumentos, kas klasificēti kā pārdošanai pieejami finanšu aktīvi.

Likvidējamā EOTK

Visi pārdošanai pieejamie finanšu aktīvi, kas saistīti ar likvidējamo Eiropas Ogļu un tērauda kopienu (ECSC i.L.), ir parāda vērtspapīri euro valūtā, kas ir kotēti aktīvā tirgū.

Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banka

ES ir finanšu investīcijas Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankas (ERAB) kapitālā, kur 2020. gada 31. decembrī ES akciju skaits bija 90 044 (2019. gadā – 90 044 akcijas), kas ir 3 % no kopējā parakstītā akciju kapitāla. ES parakstījās par akciju kapitālu ar kopējo summu 900 miljoni EUR, no kuriem 713 miljoni EUR pašlaik nav pieprasīti. Saskaņā ar nolīgumu par ERAB izveidi akcionāriem jāievēro daži līgumā noteikti ierobežojumi, piemēram, akcijas nevar nodot un to izpirkšanas maksa nedrīkst pārsniegt sākotnējās iegādes izmaksas. ES novērtē investīcijas ERAB to patiesajā vērtībā. Jo īpaši iepriekš norādīto līgumā noteikto ierobežojumu dēļ sākotnējās iegādes izmaksas uzskata par labāko patiesās vērtības aplēsi. Lai gan ERAB akcijas netiek kotētas biržās, nesen ir notikuši darījumi investīciju saņēmēja pašu kapitālā (kapitāla emitēšana par nominālvērtību), kas apliecina, ka šajā situācijā izmaksas ir labākā patiesās vērtības aplēse.

GARANTIJU FONDI BUDŽETA GARANTIJĀM

ESIF galvojuma fonds

Saskaņā ar ESIF regulu (Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2015/1017 (23)) ESIF galvojuma fonds ir izveidots, lai nodrošinātu likviditātes rezerves iespējamo zaudējumu gadījumā, kas EIB var rasties saistībā ar tās finansēšanas un ieguldījumu darbībām, uz kurām saskaņā ar ESIF nolīgumu ir attiecināms ESIF ES galvojums, – skatīt 4.1.1. skaidrojumu. ESIF galvojuma fondu finansē no iemaksām no ES budžeta. Tam tiek piešķirta arī peļņa no ieguldītajiem galvojuma fonda līdzekļiem, ieņēmumi, ko ES saņēmusi kā atlīdzību par garantiju saskaņā ar ESIF nolīgumu, un summas, ko EIB atguvusi no saistības nepildošiem debitoriem attiecībā uz iepriekšējiem garantiju pieprasījumiem. 2020. gada beigās ESIF galvojuma fonda kopējā aktīvu summa bija 8 028 miljoni EUR (2019. gadā – 6 688 miljoni EUR), no kuriem 7 526 miljoni EUR tika investēti pārdošanai pieejamos finanšu aktīvos (2019. gadā – 6 654 miljoni EUR). Vēl 931 miljons EUR (2019. gadā – 1 879 miljoni EUR) ir piešķirti, bet vēl nav iemaksāti fondā, un tie ir iekļauti budžeta RAL un arī uzrādīti 5.1. skaidrojumā kā saistības vēl neizmantotās apropriācijās. Šajā fondā tiks veikti uzkrājumi, pakāpeniski sasniedzot 9,1 miljardu EUR, t. i., 35 % no visām ES ESIF galvojumu saistībām.

Garantiju fonds ārējai darbībai

Garantiju fonds ārējai darbībai sedz no ES budžeta garantētus aizdevumus, jo īpaši EIB aizdevumu darbības ārpus ES, kuras finansē no EIB pašu resursiem, aizdevumus makrofinansiālajai palīdzībai (MFP), kā arī Euratom aizdevumus ārpus ES, – skatīt 4.1.1. skaidrojumu. Fondu pārvalda EIB, un tas ir paredzēts tādu ES garantētu aizdevumu segšanai, kuriem netiek pildītas saistības. Fonda līdzekļus veido maksājumi no ES budžeta, tādu procentu ieņēmumi, kas tiek maksāti par fonda aktīvu investīcijām, un summas, kas atgūtas no debitoriem, kuri nepilda saistības un kuru gadījumā fondam ir nācies izmantot savu galvojumu. Garantiju fondā ārējām darbībām būtu jāuztur mērķa summa, kas ir 9 % no gada beigās neatmaksātajiem garantētajiem aizdevumiem. Starpību starp mērķa summu un fonda aktīvu vērtību gada beigās sedz no ES budžeta n+2 gadā, savukārt pārpalikumu atmaksā ES budžetā. 2020. gada beigās Garantiju fonda ārējai darbībai kopējā aktīvu summa bija 2 813 miljoni EUR (2019. gadā – 2 590 miljoni EUR), no kuriem 2 794 miljoni EUR tika investēti pārdošanai pieejamos finanšu aktīvos (2019. gadā – 2 545 miljoni EUR).

EFIA garantiju fonds

Atbilstīgi EFIA regulai (Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2017/1601) tika izveidots EFIA garantiju fonds, kas nodrošinātu likviditātes rezervi, no kuras veic izmaksas Savienības garantijas izmantošanas gadījumā saskaņā ar attiecīgajiem EFIA garantijas nolīgumiem. EFIA garantiju fondu finansē no ES budžeta, no 11. EAF iemaksām ES budžetā un no dalībvalstu un citu iemaksu veicēju brīvprātīgām iemaksām. Fondam tiek piešķirta arī peļņa no ieguldītajiem līdzekļiem, summas, ko atgūst no saistības nepildošiem debitoriem, ieņēmumi un citi maksājumi, ko ES saņēmusi saskaņā ar EFIA garantijas nolīgumiem. EFIA garantiju fondā ir veikti uzkrājumi līdz 750 miljoniem EUR, t. i., 50 % no visām EFIA nākotnes galvojuma saistībām, ko sedz no ES budžeta, un tie vēl tiks palielināti ar citām iemaksām. 2020. gada beigās EFIA garantiju fonda kopējā aktīvu summa bija 804 miljoni EUR (2019. gadā – 600 miljoni EUR), no kuriem 692 miljoni EUR ir investēti pārdošanai pieejamos finanšu aktīvos (2019. gadā – 595 miljoni EUR).

FINANŠU INSTRUMENTI, KO FINANSĒ NO ES BUDŽETA

Programma “Apvārsnis 2020”

Saskaņā ar ES regulu, ar ko izveido pētniecības un inovācijas pamatprogrammu “Apvārsnis 2020” 2014.–2020. gadam, ir izveidoti jauni finanšu instrumenti, lai veicinātu tādu uzņēmumu piekļuvi finansējumam, kas darbojas pētniecības un inovāciju (PI) jomā. Šie instrumenti ir:

—	InnovFin aizdevumu un garantiju pakalpojums pētniecībai un inovācijai, kurā Komisijai ir dalīts finanšu risks saistībā ar portfeli, ko veido jaunas EIB veiktas finansēšanas darbības,

—

InnovFin MVU galvojums un instruments MVU iniciatīvai saistībā ar neierobežotām garantijām (SIUGI) – garantiju mehānismi, ko pārvalda EIF, sniedzot garantijas un pretgarantijas finanšu starpniekiem par jauniem aizdevumu portfeļiem (saskaņā ar SIUGI Komisijai ir dalīts finanšu risks saistībā ar garantiju, kas piešķirta kopīgi ar dalībvalstīm, EIF un EIB),

—	InnovFin kapitāla finansēšanas mehānisms pētniecībai un inovācijai, kas nodrošina ieguldījumus riska kapitāla fondos un ko pārvalda EIF, un

—

EIP fonds (Eiropas Inovācijas padomes fonds), kas nodrošina pamatkapitāla finansējumu, lai paātrinātu inovācijas un tirgus izvēršanas darbības. EIP fonds tiks galvenokārt finansēts no DFS 2021.–2027. gadam pamatprogrammas “Apvārsnis Eiropa” ietvaros. Tomēr Komisija ir piešķīrusi H2020 ietvaros pieejamos resursus izmēģinājuma instrumentam, ar ko tika izveidots EIP fonds.

Eiropas infrastruktūras savienošanas instruments

Saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1316/2013 (24) ir izveidots Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta (EISI) parāda instruments, kura mērķis ir veicināt infrastruktūras projektu piekļuvi finansējumam transporta, telekomunikāciju un enerģētikas nozarē. To pārvalda EIB nolīguma ar ES ietvaros. EISI parāda finanšu instruments ir aizdevumu garantijas instrumenta TEN-T projektiem (LGTT) un projektu obligāciju iniciatīvas (PBI) izmēģinājuma posma turpinājums. Tas piedāvā riska dalīšanu parāda finansēšanai prioritārā un subordinētā parāda vai garantijas veidā, kā arī atbalstu projektu obligācijām. Pēc 2019. gada 19. jūnija, stājoties spēkā deleģēšanas nolīguma ar EIB pirmajam grozījumam, visas EISI operācijas, ko izmanto EIB, ir nodotas vienam no diviem portfeļiem – parāda portfelim vai nevērtspapīrojama finansējuma portfelim, attiecībā uz kuru ir ieviesta jauna uz portfeli balstīta riska dalīšanas pieeja.

ES MVU pašu kapitāla mehānismi

Šie ir pašu kapitāla instrumenti, ko EIF aizbildnībā finansē no COSME, CIP un MAP programmām Izaugsmes un nodarbinātības iniciatīvas un kas sniedz atbalstu ES MVU izveidei un finansēšanai to agrīnā (jaunuzņēmuma) un izaugsmes posmā, veicot investīcijas piemērotos specializētos riska kapitāla fondos.

Riska dalīšanas finanšu mehānisms

Saskaņā ar riska dalīšanas finanšu mehānismu ES sniedz galvojumu EIB aizdevumiem un garantijām, ko EIB piešķir atbilstīgiem pētniecības projektiem. Pārdošanai pieejamie aktīvi šajā pozīcijā tiek izmantoti, lai finansētu ES finanšu risku no pieprasījumiem, ko EIB var izteikt saistībā ar ES garantiju. Kopumā RDFM piešķirtie ES budžeta līdzekļi 2007.–2013. gada DFS ietvaros nepārsniedza 1 miljardu EUR. DFS 2014.–2020. gadam ietvaros RDFM nebija paredzētas jaunas budžeta iemaksas. Ņemot vērā, ka ievērojama daļa RDFM neizpildīto norēķinu jau ir atmaksāta EIB, 2019. un 2020. gadā EIB daļēji atbrīvoja ES garantiju. Tā rezultātā samazinājās ES iespējamās saistības (skatīt 4.1.3. skaidrojumu). Attiecīgi 2020. gada beigās pārdošanai pieejamie ES aktīvi ir ievērojami mazāki, jo EIB 2020. gadā atmaksāja Komisijai ES ieguldījumu 500 miljonu EUR apmērā, kas galvenokārt tika izmantots, lai nostiprinātu ES finanšu instrumentus pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” ietvaros.

2.4.2. Finanšu aktīvi patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu pārpalikuma vai deficīta aprēķinā

miljoni EUR
Atvasinātā instrumenta veids	31.12.2020.		31.12.2019.
Atvasinātā instrumenta veids	Nosacītā summa	Patiesā vērtība	Nosacītā summa	Patiesā vērtība
Regulētā tirgū netirgots ārvalstu valūtas nākotnes līgums	417	6	393	3
Galvojums pašu kapitāla portfelim	3 197	193	1 439	134
Kopā	3 614	199	1 832	137
Ilgtermiņa	3 197	193	1 439	134
Īstermiņa	417	6	393	3

ES noslēdz regulētā tirgū netirgotus ārvalstu valūtas nākotnes līgumus, lai ierobežotu ārvalstu valūtas risku, kas saistīts ar ASV dolāros denominētiem parāda vērtspapīriem, kuri tiek turēti ESIF galvojuma fondā. Saskaņā ar šiem regulētā tirgū netirgotajiem ārvalstu valūtas nākotnes līgumiem ES piegādā līgumā noteikto un iepriekšējā tabulā norādīto nosacīto summu ārvalstu valūtā (“maksāšanas pozīcija”) un saņem nosacīto summu EUR valūtā (“saņemšanas pozīcija”) termiņa beigās. Šie atvasināto instrumentu līgumi tiek novērtēti patiesajā vērtībā bilances datumā un klasificēti kā finanšu aktīvi vai finanšu saistības to patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu pārpalikuma vai deficīta aprēķinā atkarībā no tā, vai to patiesā vērtība ir pozitīva vai negatīva.

Pozīcija “Galvojums pašu kapitāla portfelim” ietver garantijas, ko ES dod finanšu iestādēm saistībā ar kapitālieguldījumu portfeļiem, kurus klasificē kā atvasinātus finanšu instrumentus un uzskaita kā finanšu aktīvus vai finanšu saistības to patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu pārpalikuma vai deficīta aprēķinā. Kopējo summu veido galvenokārt ESIF galvojums, ko ES dod EIB grupai ar EIB un EIF apmaksāto kapitālieguldījumu summu 2 223 miljoni EUR (2019. gadā – 1 420 miljoni EUR). Ar ESIF pašu kapitāla portfeļiem saistītā ES galvojuma patiesā vērtība bija 164 miljoni EUR (2019. gadā – 134 miljoni EUR).

Patiesajā vērtībā novērtēto finanšu aktīvu patiesās vērtības hierarhija

miljoni EUR
	31.12.2020.	31.12.2019.
1. līmenis. Aktīvos tirgos kotētas cenas	15 383	15 482
2. līmenis. Novērojami dati, kas nav kotētās cenas	2 712	1 543
3. līmenis. Novērtēšanas metodes, kur izmantoti dati, kuru pamatā nav novērojamu tirgus datu	1 691	1 518
Kopā	19 786	18 544

Šajā periodā starp 1. un 2. līmeni nebija pārvietojumu.

Tādu finanšu aktīvu saskaņojums, kas novērtēti ar novērtēšanas metodēm, izmantojot datus, kuru pamatā nav novērojamu tirgus datu (3. līmenis)

miljoni EUR
Sākuma atlikums 1.1.2020.	1 518
Pirkumi, pārdevumi, emisija un norēķini	179
Perioda guvumi vai zaudējumi, kas atzīti finanšu ienākumos vai finansējuma izmaksās	10
Guvumi vai zaudējumi, kas atzīti neto aktīvos	(17)
Pārvietojumi uz 3. līmeni	—
Pārvietojumi no 3. līmeņa	—
Citi	1
Beigu atlikums 31.12.2020.	1 691

2.4.3. Aizdevumi

miljoni EUR
	Skaidrojums	31.12.2020.	31.12.2019.
Aizdevumi finansiālajam atbalstam	2.4.3.1	93 193	52 564
Aizdevumi budžeta programmām un termiņnoguldījumiem	2.4.3.2	116	121
Kopā		93 309	52 684
Ilgtermiņa		82 887	51 368
Īstermiņa		10 422	1 316

2.4.3.1. Aizdevumi finansiālajam atbalstam

miljoni EUR
	EFSM	SURE	MB	MFP	Euratom	Kopā
Kopā 31.12.2019.	47 394	—	201	4 754	214	52 564
Jauni aizdevumi	—	39 500	—	1 675	100	41 275
Atmaksa	—	—	—	(617)	(35)	(651)
Valūtas maiņas starpības	—	—	—	—	—	—
Uzskaites vērtības pārmaiņas	2	3	0	0	0	6
Vērtības samazinājums	—	—	—	—	—	—
Kopā 31.12.2020.	47 396	39 503	201	5 813	279	93 193
Ilgtermiņa	37 050	39 500	200	5 783	250	82 783
Īstermiņa	10 346	3	1	30	29	10 410

Finansiālā atbalsta aizdevumu nominālvērtība 2020. gada 31. decembrī bija 92 565 miljoni EUR (2019. gadā – 51 941 miljoni EUR). Uzskaites vērtības izmaiņas atbilst uzkrāto procentu izmaiņām.

Eiropas finanšu stabilizācijas mehānisms (EFSM) sniedz iespēju piešķirt finansiālu atbalstu dalībvalstīm, kas ir nonākušas grūtībās vai kam nopietni draud lielas grūtības, kuras izraisījuši ārkārtas apstākļi, ko dalībvalsts nevar kontrolēt. Palīdzība var būt aizdevuma vai kredītlīnijas veidā. Saskaņā ar ECOFIN padomes 2010. gada 9. maija secinājumiem mehānisms tiek ierobežots un nepārsniedz 60 miljardus EUR, bet juridiskais ierobežojums nosaka, ka aizdevumu vai kredītlīniju neatmaksātā summa nedrīkst būt lielāka par starpību, kas ir pieejama saskaņā ar pašu resursu maksimālo apmēru. Aizņēmumus, kas saistīti ar aizdevumiem, kuri izmaksāti EFSM ietvaros, garantē no ES budžeta. Netiek plānots, ka EFSM tiks iesaistīts jaunās finansēšanas programmās vai jaunos aizdevuma mehānisma nolīgumos.

Atbalsta instruments bezdarba risku mazināšanai ārkārtas situācijā (SURE) ir jaunais Eiropas instruments, kas palīdz noturēt cilvēkus darbvietās, kuras skar koronavīrusa pandēmija. Šis instruments ļauj dalībvalstīm pieprasīt ES finansiālo atbalstu, lai palīdzētu finansēt dalībvalstu publisko izdevumu pēkšņu un būtisku pieaugumu saistībā ar saīsināta darbalaika shēmām un tamlīdzīgiem pasākumiem, tostarp pašnodarbinātām personām, vai dažiem ar veselību saistītiem pasākumiem, jo īpaši darbavietā, lai reaģētu uz krīzi. Tas var nodrošināt finansiālu atbalstu līdz 100 miljardu EUR apmērā kā aizdevumus skartajām dalībvalstīm. Šā instrumenta pamatā ir garantijas 25 miljardu EUR apmērā, ko dalībvalstis sniegušas Komisijai. Saskaņā ar Padomes Regulu (ES) 2020/672 Komisija var noslēgt aizdevuma līgumu ar dalībvalsti tikai pēc tam, kad Komisija ir ierosinājusi un Padome ir pieņēmusi īstenošanas aktu par SURE finansiālu atbalstu. Līdz 2020. gada 31. decembrim Padome bija apstiprinājusi finansiālo palīdzību 90 363 miljonu EUR apmērā, no kuriem Komisija bija parakstījusi aizdevuma līgumus ar dalībvalstīm par 85 863 miljoniem EUR un izmaksājusi dalībvalstīm 39 500 miljonus EUR (nominālas summas). Atlikušās parakstīto aizdevuma līgumu summas tiek izmaksātas 2021. gadā. Attiecībā uz iespējamām saistībām, kas saistītas ar SURE, skatīt arī 4.1.2.. skaidrojumu.

Maksājumu bilances (MB) mehānisms ir uz politiku balstīts finanšu instruments, kas sniedz vidēja termiņa finansiālu atbalstu ES dalībvalstīm, kuras nav ieviesušas euro. Tas sniedz iespēju piešķirt aizdevumus dalībvalstīm, kam ir vai kam nopietni draud grūtības saistībā ar maksājumu bilanci vai kapitāla plūsmu. Saskaņā ar instrumentu piešķirto, bet vēl neatmaksāto aizdevumu maksimālā summa ir ierobežota un nepārsniedz 50 miljardus EUR. Aizņēmumus, kas saistīti ar šiem MB aizdevumiem, garantē no ES budžeta.

MFP (makrofinansiālā palīdzība) ir finansiālas palīdzības veids, ko ES piedāvā partnervalstīm, kuras saskaras ar maksājumu bilances krīzi. Tas ietver vidēja termiņa vai ilgtermiņa aizdevumus vai dotācijas, vai abu minēto maksājumu atbilstīgu apvienojumu un parasti papildina finansējumu, kas tiek nodrošināts saistībā ar SVF atbalstītu korekciju un reformu programmu. Garantiju šiem aizdevumiem piešķir Garantiju fonds ārējai darbībai. Gadā, kas beidzās 2020. gada 31. decembrī, tika izmaksāti papildu aizdevumi MFP ietvaros par kopējo summu 1675 miljoni EUR, no kuriem 1100 miljoni EUR tika piešķirti Ukrainai, 250 miljoni EUR – Jordānijai un 325 miljoni EUR – citām valstīm. Attiecībā uz iespējamām saistībām, kas saistītas ar MFP, skatīt arī 4.1.2.. skaidrojumu.

Eiropas Atomenerģijas kopiena (Euratom, ko pārstāv Komisija) piešķir aizdevumus gan dalībvalstīm, gan citām valstīm, gan to subjektiem ar energoiekārtām saistītu projektu finansēšanai. Euratom aizdevumu segšanai no trešām personām ir saņemtas garantijas par 279 miljoniem EUR (2019. gadā – 214 miljoni EUR). Attiecībā uz iespējamām saistībām, kas saistītas ar Euratom, skatīt 4.1.2.. skaidrojumu.

Aizdevumu efektīvās procentu likmes (izteiktas kā procentu likmju diapazons)

	31.12.2020.	31.12.2019.
Eiropas finanšu stabilizācijas mehānisms (EFSM)	0,50 % – 3,75 %	0,50 % – 3,75 %
Atbalsta instruments bezdarba risku mazināšanai ārkārtas situācijā (SURE)	0,00 % – 0,30 %	—
Maksājumu bilance (MB)	2,88 %	2,88 %
Makrofinansiālā palīdzība (MFP)	0,00 % – 3,69 %	0,00 % – 3,82 %
Euratom	0,00 % – 5,76 %	0,08 % – 5,76 %

2.4.3.2. Aizdevumi budžeta programmām un termiņnoguldījumiem

Aizdevumi budžeta programmām ietver aizdevumus, ko piešķir ar atvieglotiem nosacījumiem sadarbības ar trešām valstīm ietvaros (piemēram, saskaņā ar MEDA programmas Eiropas un Vidusjūras reģiona partnerattiecībās), aizdevumus, ko piešķir saskaņā ar ES Nodarbinātības un sociālās inovācijas programmu, un aizdevumus, ko piešķir saskaņā ar ES Elektrifikācijas finansēšanas iniciatīvu.

Termiņnoguldījumi ietver summas, ko nogulda uz vairāk nekā trīs mēnešiem un kas neatbilst naudas ekvivalentu definīcijai.

Aizdevumu budžeta programmām un termiņnoguldījumiem nominālā vērtība ir 768 miljoni EUR (2019. gadā – 728 miljoni EUR).

Aizdevumu budžeta programmām vērtības samazināšanās

miljoni EUR
	31.12.2019.	Palielinājumi	Apvērse	Norakstīšana	Citi	31.12.2020.
Aizdevumi budžeta programmām	10	3	—	—	—	13
Pārņemtie aizdevumi	658	73	—	—	(4)	726
Kopā	668	76	—	—	(4)	739

Pārņemtie aizdevumi ir neatmaksātie aizdevumi, ko piešķīrusi EIB un kas garantēti no ES budžeta. Visas tiesības uz šiem aizdevumiem ir pārņēmusi ES pēc tam, kad tika apmaksāti garantiju pieprasījumi no Garantiju fonda ārējai darbībai vai ESIF galvojuma fonda. Šo aizdevumu vērtība ir pilnā mērā samazinājusies par 726 miljoniem EUR (2019. gadā – 658 miljoni EUR). Pieprasīto galvojuma summu daļēji sedz no finanšu uzkrājumiem, kas izveidoti iepriekšējos gados. Saskaņā ar attiecīgajiem nolīgumiem, kas noslēgti starp ES un EIB, EIB uzņemas atgūšanas procesu ES vārdā, lai atgūtu visas nesamaksātās summas.

2.5. PRIEKŠFINANSĒJUMS

miljoni EUR
	Skaidrojums	31.12.2020.	31.12.2019.
Ilgtermiņa
Priekšfinansējums	2.5.1	30 574	22 135
Citi avansa maksājumi dalībvalstīm	2.5.2	3 825	4 045
Iemaksa trasta fondos		119	60
		34 519	26 240
Īstermiņa
Priekšfinansējums	2.5.1	24 902	22 314
Citi avansa maksājumi dalībvalstīm	2.5.2	3 327	2 892
		28 229	25 206
Kopā		62 748	51 446

Priekšfinansējuma līmenim dažādajās programmās ir jābūt pietiekamam, lai saņēmējam nodrošinātu projekta sākšanai un virzīšanai nepieciešamo finansējumu, vienlaikus aizsargājot ES finanšu intereses un ņemot vērā juridiskos, darbības un izmaksu lietderības ierobežojumus.

2.5.1. Priekšfinansējums

miljoni EUR
	Bruto summa	Dzēsts, izmantojot uzkrājumu	Neto summa 31.12.2020.	Bruto summa	Dzēsts, izmantojot uzkrājumu	Neto summa 31.12.2019.
Dalīta pārvaldība
ELFLA un citi lauku attīstības instrumenti	3 193	—	3 193	3 193	—	3 193
ERAF un KF	23 074	(3 846 )	19 229	17 985	(3 540 )	14 444
ESF	8 222	(1 348 )	6 874	6 830	(1 530 )	5 301
Citi	4 192	(1 520 )	2 672	3 549	(1 463 )	2 086
	38 681	(6 713 )	31 967	31 557	(6 533 )	25 024
Tieša pārvaldība
Īsteno:
Komisija	17 031	(10 648 )	6 382	12 839	(8 344 )	4 495
ES izpildaģentūras	18 565	(10 931 )	7 633	16 522	(10 339 )	6 184
Trasta fondi	1 121	(843)	278	858	(665)	194
	36 716	(22 423 )	14 294	30 219	(19 347 )	10 872
Netieša pārvaldība
Īsteno:
Citas ES aģentūras un struktūras	1 243	(781)	462	1 162	(678)	484
Trešās valstis	1 515	(1 043 )	471	1 491	(861)	630
Starptautiskas organizācijas	9 068	(6 020 )	3 048	8 289	(5 317 )	2 972
Citi subjekti	11 665	(6 432 )	5 233	10 570	(6 104 )	4 467
	23 491	(14 276 )	9 215	21 513	(12 960 )	8 553
Kopā	98 888	(43 412 )	55 476	83 289	(38 840 )	44 449
Ilgtermiņa	30 574	—	30 574	22 135	—	22 135
Īstermiņa	68 314	(43 412 )	24 902	61 154	(38 840 )	22 314

Priekšfinansējums ir izmaksātā nauda un tādējādi maksājumu apropriāciju izpilde. Kā izklāstīts 1.5.7. skaidrojumā, šie ir avansa maksājumi un vēl nav uzskaitīti izdevumos. Tādējādi, lai gan priekšfinansējums samazina neapmaksāto RAL (skatīt 5.1. skaidrojumu), tie ir izdevumi, kas vēl jāapstiprina un jāatzīst finanšu darbības rezultātu pārskatā.

Dalītās pārvaldības gadījumā gandrīz viss priekšfinansējums attiecas uz 2014.–2020. gada plānošanas periodu. Ir sākotnējais priekšfinansējums, kas netiks dzēsts (t. i., ko atzīst finanšu darbības rezultātu pārskatā) pirms plānošanas perioda beigām un ko uzrāda kā ilgtermiņa priekšfinansējumu.

Kohēzijas jomā ir arī ikgadējais priekšfinansējums, ko dzēš katru gadu un uzrāda kā īstermiņa priekšfinansējumu. Tomēr Covid-19 pandēmijas dēļ un pamatojoties uz Investīciju iniciatīvas reaģēšanai uz koronavīrusu pasākumiem, 2019. gada priekšfinansējuma neizlietotā daļa 2020. gadā netika atgūta, kā tas parasti tiktu darīts. Kopējā summa, kas ir 6,6 miljardi EUR, ir norādīta kā ilgtermiņa priekšfinansējums. 2019. gada priekšfinansējuma neatgūšana 2020. gadā ir svarīgs faktors, kas izskaidro dalītā pārvaldībā esošā priekšfinansējuma palielinājumu gada beigās.

Jauni priekšfinansējuma maksājumi, kas veikti kohēzijas jomā, ietver 2020. gada priekšfinansējumu (10 miljardi EUR), kā arī maksājumus no ES Solidaritātes fonda (1,1 miljards EUR).

Attiecībā uz tiešo pārvaldību vislielākā priekšfinansējuma daļa ir saistīta ar pētniecību (galvenokārt programmu “Apvārsnis 2020”, ko īsteno Komisija un ES izpildaģentūras) un sasniedz 9,3 miljardus EUR (2019. gadā – 7,8 miljardi EUR). Šis palielinājums ir sekas nolīgumiem, kuri noslēgti 2020. gadā un par kuriem veikti priekšfinansējuma maksājumi.

Netiešās pārvaldības gadījumā priekšfinansējums galvenokārt attiecas uz iekšējās politikas programmām, piemēram, Galileo un EGNOS, kā arī uz instrumentiem, kas saistīti ar ārējām attiecībām, piemēram, EKI (Eiropas kaimiņattiecību instrumentu), ASI (Attīstības sadarbības instrumentu) un IPA (pirmspievienošanās palīdzības instrumentu). Priekšfinansējuma starptautiskām organizācijām palielinājums ir galvenokārt saistīts ar iepriekš minētajiem ārējo attiecību instrumentiem.

Par priekšfinansējumu saņemtās garantijas

Tās ir garantijas, ko Komisija, izmaksājot avansa maksājumus (priekšfinansējumu), atsevišķos gadījumos pieprasa no saņēmējiem, kas nav dalībvalstis. Šāda veida garantijām tiek uzrādītas divas vērtības – nominālā un aktuālā vērtība. Nominālo vērtību pamatojošais notikums ir saistīts ar garantijas esību. Garantijas aktuālo vērtību pamatojošais notikums ir priekšfinansējuma maksājums, ko veic pret garantiju un vēlāk samazina ar dzēšanu. Tādu garantiju nominālā vērtība, kas saņemtas saistībā ar priekšfinansējumu, 2020. gada 31. decembrī bija 466 miljoni EUR, bet to aktuālā vērtība bija 402 miljoni EUR (2019. gadā – attiecīgi 492 miljoni EUR un 406 miljoni EUR).

Atsevišķas priekšfinansējuma summas, kas izmaksātas saskaņā ar Septīto pamatprogrammu pētniecībai un tehnoloģiju attīstībai (PP7) un pamatprogrammu “Apvārsnis 2020”, faktiski sedz Dalībnieku garantiju fonds (PGF). PGF ir savstarpēja izdevīguma instruments, kas izveidots, lai segtu riskus saistībā ar saņēmēju neveiktiem maksājumiem PP7 un pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” darbību īstenošanas laikā. Visi to netiešo darbību dalībnieki, kas saņem dotācijas no ES, iemaksā PGF kapitālā 5 % no kopējās saņemtās summas.

2020. gada 31. decembrī kopējās priekšfinansējuma summas, ko sedza PGF, bija 2,3 miljardi EUR (2019. gadā – 2,1 miljards EUR). ES (ko pārstāv Komisija) darbojas kā izpildītājs PGF dalībnieku vārdā, bet fonds pieder tā dalībniekiem.

Gada beigās PGF kopējie aktīvi bija 2,4 miljardi EUR (2019. gadā – 2,2 miljardi EUR). PGF aktīvi ietver arī finanšu aktīvus, ko pārvalda Komisija. Tā kā PGF ir atsevišķs subjekts, fonda aktīvi netiek konsolidēti šajos ES gada pārskatos.

2.5.2. Citi avansa maksājumi dalībvalstīm

miljoni EUR
	31.12.2020.	31.12.2019.
Avansa maksājumi dalībvalstīm par finanšu instrumentiem dalītā pārvaldībā	3 520	3 304
Atbalsta shēmas	3 633	3 634
Kopā	7 153	6 937
Ilgtermiņa	3 825	4 045
Īstermiņa	3 327	2 892

Avansa maksājumi dalībvalstīm par finanšu instrumentiem dalītā pārvaldībā

Eiropas strukturālo un investīciju fondu (ESI fondi) programmu ietvaros dalībvalstīm var veikt avansa maksājumus no ES budžeta, lai tās varētu veikt iemaksas finanšu instrumentos (t. i., aizdevumos, kapitālieguldījumos vai garantijās). Par šo finanšu instrumentu izveidi un pārvaldību atbild dalībvalstis, nevis Komisija. Tomēr šiem instrumentiem neizlietotie naudas līdzekļi gada beigās nonāk ES īpašumā (tāpat kā viss priekšfinansējums), un tādējādi tos ES bilancē uzrāda kā aktīvus.

2014.–2020. gada periods

Tiek lēsts, ka no 10 518 miljoniem EUR, kas samaksāti saskaņā ar kohēzijas politiku, 2020. gada 31. decembrī neizmantoti bija 3 452 miljoni EUR. Tie ietver dalībvalstu iemaksas MVU iniciatīvā – instrumentā, kura mērķis ir stimulēt papildu aizdevumus MVU no banku sektora (izmaksāti 1 238 miljon EUR (izņemot summas, kas vēl ir iekļautas priekšfinansējumā), no kuriem 349 miljoni EUR tiek novērtēti kā neizmantoti).

Lauku attīstībai gada beigās joprojām bija neizmantoti 66 miljoni EUR.

2007.–2013. gada periods

Visas ar kohēzijas politiku saistītās summas tiek uzskatītas par izmantotām vai pārdalītām citiem pasākumiem, tāpēc 2020. gada 31. decembrī bilancē aktīvu nav. Jānorāda, ka faktisko īstenošanu dažādajos instrumentos nākamajos gados izskatīs kā daļu no programmu slēgšanas procesa.

Atbalsta shēmas

Līdzīgi iepriekš minētajam atmaksātās summas, kas atbilst avansa maksājumiem, kurus dalībvalstis veikušas dažādām atbalsta shēmām (valsts atbalsts, ELGF tirgus pasākumi vai ELFLA investīciju pasākumi), un kas nebija izmantotas līdz gada beigām, grāmato kā aktīvus (avansa maksājumus) ES bilancē. Komisija aplēsusi šo avansa maksājumu vērtību, pamatojoties uz dalībvalstu sniegto informāciju; rezultātā iegūtās summas ir iekļautas izdevumu apakšpozīcijā “atbalsta shēmas” (skatīt iepriekš).

2014.–2020. gada periods

Aplēstās neizmantotās summas gada beigās bija 1,887 miljardi EUR kohēzijas politikai un 1,663 miljoni EUR lauksaimniecībai un lauku attīstībai.

2007.–2013. gada periods

Saskaņā ar aplēsēm 2020. gada beigās neizmantoti paliek 83 miljoni EUR, kas samaksāti saistībā ar lauku attīstību.

2.6. AR KOMERCIĀLU APMAIŅU SAISTĪTI DEBITORU PARĀDI UN AR KOMERCIĀLU APMAIŅU NESAISTĪTAS ATGŪSTAMĀS SUMMAS

miljoni EUR
	Skaidrojums	31.12.2020.	31.12.2019.
Ilgtermiņa
Atgūstamās summas no darījumiem, kas nav saistīti ar komerciālu apmaiņu	2.6.1	44 128	2 422
Debitoru parādi no darījumiem, kas saistīti ar komerciālu apmaiņu	2.6.2	1 685	1 185
		45 813	3 607
Īstermiņa
Atgūstamās summas no darījumiem, kas nav saistīti ar komerciālu apmaiņu	2.6.1	26 915	19 328
Debitoru parādi no darījumiem, kas saistīti ar komerciālu apmaiņu	2.6.2	1 766	1 038
		28 681	20 367
Kopā		74 493	23 974

2.6.1. Atgūstamās summas no darījumiem, kas nav saistīti ar komerciālu apmaiņu

miljoni EUR
	Skaidrojums	31.12.2020.	31.12.2019.
Ilgtermiņa
Dalībvalstis	2.6.1.1	2 237	2 422
AK izstāšanās līgums	2.6.1.2	40 629	—
Uzkrātie ienākumi un nākamo periodu maksas	2.6.1.4	1 261	—
Citas atgūstamās summas		1	—
		44 128	2 422
Īstermiņa
Dalībvalstis	2.6.1.1	7 213	6 180
AK izstāšanās līgums	2.6.1.2	6 827	—
Konkurences naudas sodi	2.6.1.3	11 295	11 301
Uzkrātie ienākumi un nākamo periodu maksas	2.6.1.4	787	1 788
Citas atgūstamās summas	2.6.1.5	792	59
		26 915	19 328
Kopā		71 043	21 750

2.6.1.1. No dalībvalstīm atgūstamās summas

miljoni EUR
	31.12.2020.	31.12.2019.
A kontos iekļautie TPR	5 297	5 478
Atsevišķos kontos iekļautie TPR	1 460	1 591
Saņemamie pašu resursi	2 188	7
Vērtības samazinājums	(892)	(931)
citi	—	—
Pašu resursu atgūstamās summas	8 053	6 145
Eiropas Lauksaimniecības garantiju fonds (ELGF)	1 378	1 722
Eiropas Lauksaimniecības fonds lauku attīstībai (ELFLA) un citi lauku attīstības instrumenti	720	879
Vērtības samazinājums	(837)	(822)
Atgūstamās summas saistībā ar ELGF un lauku attīstību	1 260	1 779
Priekšfinansējuma atgūšana	53	443
Samaksātais un atgūstamais PVN	35	44
Citas no dalībvalstīm atgūstamās summas	49	191
Kopā	9 450	8 602
Ilgtermiņa	2 237	2 422
Īstermiņa	7 213	6 180

Vislielākās summas, kas iekļautas ilgtermiņa aktīvos, attiecas uz summām, kas jāsaņem no dalībvalstīm, proti, 2,1 miljardu EUR Apvienotās Karalistes (AK) pārkāpuma lietā (izskaidrota turpmāk). Tāpat kā iepriekšējos gados ilgtermiņa aktīvos ir iekļautas arī summas, kas attiecas uz neizpildītiem atbilstības noskaidrošanas lēmumiem saistībā ar Eiropas Lauksaimniecības garantiju fondu (ELGF), kā arī Eiropas Lauksaimniecības fondu lauku attīstībai (ELFLA). Ar šiem lēmumiem saistītās summas tiek atgūtas kā gada maksājumi.

Šo no dalībvalstīm atgūstamo summu palielinājumu galvenokārt veicināja saņemamie pašu resursi, kas saistīti ar budžeta grozījumiem 2020. gadā, – sk. turpmāk.

Pašu resursu atgūstamās summas

“A konti” attiecas uz mēneša pārskatiem, kuros dalībvalstis paziņo Komisijai konstatētās maksājumtiesības uz tradicionālajiem pašu resursiem (TPR), kas vēl nav atgūti. TPR galvenokārt ir muitas nodokļi, ko Komisijas vārdā iekasē dalībvalstis.

“A kontu” līmenis gada beigās parasti ir bijis aptuveni 3 miljardi EUR, tomēr gan 2020., gan 2019. gadā atlikums ietver papildu TPR summas, kas saistītas ar pārkāpuma lietu pret Apvienoto Karalisti (paskaidrots turpmāk) un citiem TPR pārbaudes ziņojumiem. Tā kā piemēro nokavējuma procentus 1,7 miljardu EUR apmērā (2019. gadā – 1,2 miljardi EUR), arī minētās summas ir iekļautas šajos gada pārskatos (skatīt 2.6.2. un 3.8. skaidrojumu).

Attiecībā uz pārkāpuma lietu Komisija 2018. gada 8. martā nosūtīja AK oficiāla paziņojuma vēstuli (pārkāpums Nr. 2018/2008), jo AK nebija ES budžetā darījusi pieejamu pareizo tradicionālo pašu resursu summu, kā to prasa ES tiesību akti. Tā kā AK nesniedza apmierinošu atbildi nedz uz oficiālā paziņojuma vēstuli, nedz uz argumentēto atzinumu, kas nosūtīts 2018. gada 24. septembrī, Komisija 2019. gada 6. martā apstiprināja savu lēmumu nodot pārkāpumu izskatīšanai ES Tiesā un iesniedza pieteikumu 2019. gada 7. martā. Lietas pirmsākums meklējams OLAF 2017. gada ziņojumā, kurā bija konstatēts, ka importētāji AK nebija nomaksājuši muitas nodokļus lielā apmērā, importēšanas procesā izmantojot fiktīvus un nepatiesus rēķinus un nepareizas muitas vērtības deklarācijas. Pamatojoties uz OLAF un JRC izstrādāto metodiku un pieejamo informāciju, Komisija ir aplēsusi, ka AK izdarītā ES tiesību aktu pārkāpuma rezultātā laikā no 2011. gada novembra līdz 2017. gada oktobrim ES budžetam ir radīti 2,1 miljardu EUR lieli zaudējumi (neto summa – tā, kas atliek, no bruto summas 2,7 miljardi EUR atņemot iekasēšanas izmaksas, kuras paturēs AK). AK neatzīst metodiku, ko Komisija izmantojusi, lai aplēstu iepriekš minētos zaudējumus. 2020. gada 8. decembrī Tiesā notika mutiska uzklausīšana. Nākamie posmi šajā procedūrā ir ģenerāladvokāta secinājumi un Tiesas spriedums – to datumi vēl nav zināmi. Tā kā notiekošā tiesvedība un līdz šim pieejamā informācija norāda uz to, ka process būs ilgstošs, gan pamatsumma 2,1 miljarda EUR apmērā, gan aplēstie nokavējuma procenti 1,6 miljardu EUR apmērā, kas uzkrāti līdz 2020. gada beigām (salīdzinājumā ar procentiem 1,1 miljarda EUR apmērā, kas bija uzkrāti un atzīti līdz 2019. gada beigām), ir klasificēti kā ilgtermiņa aktīvi.

Turklāt Komisija minētajās summās iekļāva debitoru parādu 0,15 miljardu EUR apmērā par noteiktiem muitas nodokļiem un nokavējuma procentiem, balstoties uz jaunāko pieejamo informāciju.

“Atsevišķi konti” attiecas uz konstatētām maksājumtiesībām, kas nav iekļautas “A kontos”, jo dalībvalstis nav atguvušas attiecīgās summas un nav iesniegts to nodrošinājums (vai arī nodrošinājums ir iesniegts, bet summas ir apstrīdētas). Šo maksājumtiesību summa var samazināties, pamatojoties uz informāciju, ko dalībvalstis iesniedz katru gadu. Kā redzams iepriekš, šie konti katra gada beigās pārsvarā ir līdzīgā līmenī.

“Saņemamie pašu resursi” 2020. gadā ir summas, kas atgūstamas attiecīgi 2020. gada 24. novembrī un 2020. gada 15. decembrī pieņemto budžeta grozījumu Nr. 8/2020 un 9/2020 rezultātā. Par šīm summām lielākā daļa dalībvalstu izdarīja ierakstu 2021. gada janvāra pirmajā darbdienā. Attiecībā uz 2019. gadu šādu summu nebija.

Atgūstamās summas saistībā ar ELGF un lauku attīstību

Šajā postenī galvenokārt iekļautas summas, ko dalībvalstis bija parādā 2019. gada 31. decembrī un deklarējušas un apstiprinājušas 2019. gada 15. oktobrī. Tiek aplēstas atgūstamās summas, kas izveidojās pēc minētās deklarācijas laikā līdz 2019. gada 31. decembrim. Komisija arī veic aplēsi par daļēji norakstāmām summām, kuras ir parādā saņēmēji un kuru atgūšana ir maz ticama. Tas, ka ir veikta šāda korekcija, nenozīmē, ka Komisija atsakās no tiesībām atgūt šīs summas nākotnē. Korekcijā ir arī iekļauts atskaitījums 20 % apmērā, kurš atbilst summām, ko dalībvalstis drīkst paturēt administratīvo izmaksu segšanai.

2.6.1.2. AK izstāšanās līgums

miljoni EUR
	140. pants	142. pants	Citi	31.12.2020.
Summas, ko maksā AK	34 966	14 338	275	49 579
Summas, kas maksājamas AK	—	—	(2 122 )	(2 122 )
Kopā	34 966	14 338	(1 847 )	47 456
Ilgtermiņa	28 196	14 327	(1 894 )	40 629
Īstermiņa	6 769	11	47	6 827

Līgums par Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotās Karalistes izstāšanos no Eiropas Savienības un Eiropas Atomenerģijas kopienas (ats. Nr. 2019/C 384 I/01) (“Izstāšanās līgums” jeb “IL”), kas parakstīts starp ES un AK, nosaka dažādus finansiālus pienākumus abām pusēm. Iepriekš minētā summa ir neto summa, kas jāsaņem no AK, pamatojoties uz minētajiem pienākumiem, gada beigās.

140. pants – neizpildītās saistības

AK ir apņēmusies samaksāt ES savu daļu no neizpildītajām budžeta saistībām, kādas tās ir 2020. gada 31. decembrī un koriģētas, ņemot vērā 140. panta prasības. Korekcijas ietver to saistību atskaitījumu, kas finansētas no piešķirtajiem ieņēmumiem Savienības budžetā, to saistību atskaitījumu, kas attiecas uz programmām, kurās AK izvēlējusies nepiedalīties, un saistību atskaitījumu attiecībā uz nediferencētajām budžeta pozīcijām, attiecībā uz kurām maksājumu apropriāciju summa tiek automātiski pārnesta un attiecībā uz kurām AK jau veica iemaksas 2020. gadā.

Savienības budžeta saistības, kas izriet no piešķirto ieņēmumu apropriācijām, ietver trešo valstu iemaksas (ārējie piešķirtie ieņēmumi) un to summu atkārtotu izmantošanu, kuras sākotnēji izmaksātas no ES budžeta un vēlāk atgrieztas ES budžetā (iekšējie piešķirtie ieņēmumi). Dažādie noteikumi par ārējo un iekšējo piešķirto ieņēmumu izmantošanu ir noteikti Finanšu regulas 12. panta 4. punkta attiecīgi c) un b) apakšpunktā.

Budžeta saistības, kas izriet no ārējo piešķirto ieņēmumu apropriācijām, nav iekļautas neizpildītajās saistībās, kas AK ir jāizpilda. Minētajai piešķirto ieņēmumu kategorijai maksājumu apropriācijas atbilstošo saistību finansēšanai paliek pieejamas visā tās programmas darbības laikā, kurai ieņēmumi piešķirti. Tāpēc papildu finansējums no AK nav jāsaņem.

Turklāt lielākā daļa maksājumu apropriāciju iekšējiem piešķirtajiem ieņēmumiem jau ir izmantota balsojot apstiprināto budžeta saistību finansēšanai. Tāpēc no AK saistībām atskaita arī tikai tās no iekšējiem piešķirtajiem ieņēmumiem izrietošās maksājumu apropriācijas, kas vēl ir pieejamas, lai finansētu daļu no neizpildītajām saistībām.

Iekšējo piešķirto ieņēmumu vislielākais komponents ir tīrvērtes mehānisms, ko piemēro ESI fondi. Maksājumu apropriācijas no iekšējiem piešķirtajiem ieņēmumiem, kurās dalībvalstis un AK jau veikušas iemaksas iepriekš, izmanto, lai samaksātu neizpildītās budžeta saistības nolūkā optimizēt budžeta izlietojumu un tādējādi samazināt dalībvalstu iemaksas. Tas rada situāciju, kurā saistības, kas uzņemtas attiecībā uz iekšējiem piešķirtajiem ieņēmumiem, ir jāfinansē no nākotnes budžeta apropriācijām. Attiecīgi šīs neizpildītās saistības joprojām paliek saistības ES budžetam un AK tāpat kā citas neizpildītas ES budžeta saistības.

AK nepiedalījās atsevišķu programmu un darbību finansēšanā tieslietu un iekšlietu jomā. Attiecīgi neizpildītās saistības attiecībā uz AK nepiedalīšanos nav iekļautas kopējā maksājamā summā. Pārējās korekcijas ietver saistību apropriāciju neautomātisko pārnešanu no 2020. gada uz 2021. gadu, kas palielinās AK neizpildītās budžeta saistības. Šo koriģēto RAL summa 2020. gada 31. decembrī bija 294,3 miljardi EUR, no kuriem AK daļa būtu 36,4 miljardi EUR. Tad šai summai tiek piemērotas papildu korekcijas, kas atbilst AK daļai no neto finanšu korekcijām par 2014.–2020. gada vai iepriekšējiem plānošanas periodiem, kuras iekasētas 2021. gadā, un TPR, kas attiecas uz 2020. gadu un darītas pieejamas 2021. gadā. Tādējādi summa, ko AK ir parādā saskaņā ar 140. pantu, ir 36,0 miljardi EUR. Summa, kas atzīta par saņemamo summu, ir balstīta uz Komisijas oficiālo prognozi par visu RAL atcelšanu līdz 2020. gada 31. decembrim, kā rezultātā kopējā saņemamā summa ir 35,0 miljardi EUR (no kuriem 6,8 miljardi EUR ir jāsamaksā 12 mēnešos pēc pārskata datuma):

miljoni EUR
	31.12.2020.
Neizpildītās budžeta saistības 31.12.2020., kas norādītas budžeta izpildes ziņojumos	303 197
Saistības par nediferencētām budžeta pozīcijām – automātiski pārnesto maksājumu apropriāciju summa	(1 196 )
Saistības, kurās AK nepiedalās	(1 826 )
Saistības, ko finansē no piešķirtajiem ieņēmumiem	(4 709 )
Maksājumu apropriācijas, kas pieejamas no iekšējiem piešķirtajiem ieņēmumiem	(1 128 )
Citas korekcijas (saistību apropriāciju neautomātiska pārnešana)	10
Koriģētas budžeta saistības 31.12.2020., kam piemērota AK daļa	294 347
AK daļa no koriģētajām budžeta saistībām	36 376
Neto finanšu korekcijas saistībā ar 2014.–2020. gada vai iepriekšējiem plānošanas periodiem	(0)
TPR, kas attiecas uz 2020. gadu un darītas pieejamas Savienībai 2021. gadā	(402)
Summas, ko AK ir parādā saskaņā ar 140. pantu	35 973
Aplēstā neizpilde	(1 008 )
Kopā	34 966
Ilgtermiņa	28 196
Īstermiņa	6 769

Sīkāku informāciju par neizpildītajām budžeta saistībām 2020. gada 31. decembrī, kas ir sākumpunkts to summu aprēķināšanai, kuras AK ir parādā saskaņā ar 140. pantu, skatīt budžeta izpildes ziņojumos un skaidrojumu 4.4. tabulā.

142. pants – Savienības saistības 2020. gada beigās

AK ir apņēmusies samaksāt ES savu daļu no Savienības saistībām, kādas tās ir 2020. gada beigās, izņemot saistības: a) ar atbilstošiem aktīviem un b) kuras attiecas uz budžeta darbību un pašu resursu pārvaldību (ieskaitot summas, kas jau segtas no neizpildītajām saistībām (skatīt 140. pantu iepriekš)). Šajā ziņā galvenā summa attiecas uz ES pēcnodarbinātības saistībām (pensijas un slimības apdrošināšana), kas pastāvēja 2020. gada 31. decembrī; AK kopējā daļa gada beigās ir 14 338 miljoni EUR (no kuriem 11 miljoni EUR ir jāsamaksā 12 mēnešos pēc pārskata datuma):

miljoni EUR
	Eiropas ierēdņu pensiju shēma	Kopīgā veselības apdrošināšanas shēma	Citas pensijas shēmas	31.12.2020.
Nesamaksātās saistības 31.12.2020.	100 741	12 935	2 344	116 020
AK daļa	12 450	1 599	290	14 338
Ilgtermiņa	12 450	1 599	279	14 327
Īstermiņa	—	—	11	11

Vairāk informācijas par darbinieku pabalstu saistībām skatīt 2.9. skaidrojumā.

Citi panti

miljoni EUR

31.12.2020.

Summas, ko maksā AK:

136. pants

230

147. pants

275

Summas, kas maksājamas AK:

141. pants

(1 766 )

143. pants

(93)

144. pants

(46)

145. pants

(183)

146. pants

(33)

(2 122 )

Kopā

(1 847 )

Ilgtermiņa

(1 894 )

Īstermiņa

136. pants – noteikumi, kas piemērojami attiecībā uz pašu resursiem

IL 136. pantā ir paredzēti noteikumi, kas piemērojami pēc 2020. gada 31. decembra attiecībā uz pašu resursiem. AK ir tiesīga saņemt savu daļu, ja pašu resursi, kas saistīti ar finanšu gadiem līdz 2020. gadam (ieskaitot), ir jādara pieejami vai jākoriģē pēc 2020. gada 31. decembra. Turklāt tā saņems savu daļu no korekcijām, kas saistītas ar 2020. gada pārpalikumu. Tai arī piemēro PVN un NKI pašu resursu korekcijas, kas saistītas ar finanšu gadiem līdz 2020. gadam (ieskaitot). Šīs PVN un NKI korekcijas tiks aprēķinātas katru gadu līdz 2028. gada 31. decembrim. Jāņem vērā arī aprēķinātie atjauninājumi korekcijai attiecībā uz AK par 2017.–2019. gadu.

AK ir jāmaksā tradicionālie pašu resursi, ko tā iekasē pēc 2021. gada 28. februāra, bet kas saistīti ar 2020. gadu un agrākiem gadiem. No šīs summas tad atskaita tās daļu no kopējiem TPR, kurus darījušas pieejamus ES-27 dalībvalstis un AK. Atsevišķo pārskatu par tradicionālajiem pašu resursiem pilnībā likvidē pēc 2025. gada 31. decembra.

Summa 230 miljonu EUR apmērā, kas norādīta turpmāk, AK ir jāmaksā 2021. gadā.

miljoni EUR
Pārpalikums	(219)
Korekcija attiecībā uz AK	211
Nepiedalīšanās	Neattiecas
PVN un NKI korekcijas (saistībā ar 2020. gadu un iepriekšējiem gadiem)	214
AK neto tradicionālie pašu resursi pēc 2021. gada 28. februāra	23
Kopā	230

141. pants – naudas sodi

AK ir tiesīga saņemt savu daļu no naudas sodiem, par kuriem lēmums pieņemts pirms 2020. gada 31. decembra, un arī naudas sodiem, par kuriem Savienība pieņēmusi lēmumu pēc 2020. gada 31. decembra 92. panta 1. punktā minētajā procedūrā, kad šie naudas sodi kļūst galīgi. AK būtisko naudas sodu summa, kas 2020. gada 31. decembrī vēl nav samaksāta, ir 14,3 miljardi EUR. AK kopumā būtu tiesīga saņemt 1,8 miljardus EUR (no kuriem 20 miljoni EUR ir jāsamaksā 12 mēnešos pēc pārskata datuma).

143. pants – iespējamās finanšu saistības: aizdevumi finansiālajai palīdzībai, ESIF, EFIA un ELM

Saskaņā ar šo pantu AK ir jāfinansē tās daļa no ES iespējamām saistībām attiecībā uz tās aizņēmumu, aizdevumu un garantiju darbībām, ja tādas rodas un ja tās netiek segtas no esošajiem garantiju fondiem – attiecībā uz saistītajām iespējamām saistībām skatīt 4.1. skaidrojumu. ES atmaksās AK summas, ko AK jau iemaksājusi garantiju fondos un kas vairs nav vajadzīgas. AK ir arī tiesības uz atmaksājumiem no operācijām, attiecībā uz kurām tai ir kopējas saistības. Summa, kas maksājama AK nākamajos 12 mēnešos, 2020. gada 31. decembrī ir 93 miljoni EUR. Tas attiecas tikai uz EFIA, kurā nav notikušas apstiprinātas operācijas pirms izstāšanās, līdz ar to nav saistību, kas AK būtu jāsedz.

144. pants – Finanšu instrumenti

Saskaņā ar šo pantu ES ir apņēmusies atmaksāt AK tās daļu no atmaksājumiem, kas izriet no finanšu operācijām, kuras apstiprinātas līdz izstāšanās dienai, kā arī tās daļu no izmaksām finanšu operācijās, kas apstiprinātas pēc izstāšanās dienas. Summa, kas maksājama AK nākamajos 12 mēnešos, 2020. gada 31. decembrī ir 46 miljoni EUR.

145. pants – likvidējamā Eiropas Ogļu un tērauda kopiena (ECSC i.L.)

AK ir tiesīga saņemt savu daļu no likvidējamās EOTK neto aktīviem 2020. gada 31. decembrī, kura jāatmaksā piecās daļās katra gada 30. jūnijā, sākot no 2021. gada. Likvidējamās EOTK neto aktīvi 2020. gada 31. decembrī bija 1,5 miljardi EUR, no kuriem AK daļa ir 183 miljoni EUR (37 miljoni EUR jāatmaksā 2021. gadā).

146. pants – investīcijas Eiropas Investīciju fondā (EIF)

AK ir tiesīga saņemt savu daļu no ES investīcijām EIF apmaksātajā pašu kapitālā, kāda tā ir 2020. gada 31. decembrī, un minētā daļa ir jāatmaksā piecās daļās katra gada 30. jūnijā, sākot no 2021. gada. ES investīcijas EIF apmaksātajā pašu kapitālā 2020. gada 31. decembrī bija 267 miljoni EUR (skatīt 2.3. skaidrojumu), no kuriem AK daļa ir 33 miljoni EUR (7 miljoni EUR jāatmaksā 2021. gadā).

147. pants – tiesas prāvas

AK ir apņēmusies samaksāt savu daļu no ES maksājumiem, kas izriet no tiesas prāvām saistībā ar Savienības finanšu interesēm un kam iestājas samaksas termiņš, ar noteikumu, ka fakti, kas veido minēto tiesas prāvu priekšmetu, notikuši ne vēlāk kā 2020. gada 31. decembrī. Ņemot vērā uzkrājumus un uzkrātos izdevumus gada beigās, kā arī faktiskos maksājumus, kas veikti par tiesas prāvām 2021. gadā, aplēstā summa, kas AK būs jāmaksā, ir 46 miljoni EUR (no tiem AK ir izrakstīts rēķins par 21 miljonu EUR, kas jāsamaksā 2021. gadā).

2.6.1.3. Atgūstamās summas no konkurences naudas sodiem

miljoni EUR
	31.12.2020.	31.12.2019.
Atgūstamās summas no naudas sodiem, bruto summa	14 503	14 606
Provizoriski maksājumi	(3 023 )	(3 125 )
Vērtības samazinājums	(186)	(180)
Kopā	11 295	11 301
Ilgtermiņa	—	—
Īstermiņa	11 295	11 301

Provizoriski maksājumi attiecas galvenokārt uz saņemto naudu no uzņēmumiem, kuri tomēr ir iesnieguši lēmuma par naudas sodu pārsūdzību ES tiesās vai kuriem joprojām ir šāda iespēja. Iespējamās saistības tiek norādītas attiecībā uz iespēju, ka šīs summas var nākties atmaksāt uzņēmumiem, kam piespriests naudas sods (skatīt 4.1.4. skaidrojumu).

Uzņēmumi, kam piespriests naudas sods un kas ir iesnieguši pārsūdzību vai plāno to darīt, var veikt provizoriskus maksājumus vai uzrādīt Komisijai bankas garantijas. Attiecībā uz naudas sodiem 11,004 miljardu EUR apmērā (2019. gadā – 11,133 miljardi EUR), kas nebija samaksāti līdz gada beigām, Komisija ir pieņēmusi finanšu garantijas.

Summas, kas daļēji norakstītas vērtības samazināšanās dēļ, atspoguļo Komisijas individuālo pieeju tādu naudas sodu izvērtēšanai, kuri nav samaksāti vai par kuriem nav iesniegtas garantijas un kurus Komisijas ieskatā nepiedzīs.

Kopējās atgūstamās summas no naudas sodiem par konkurences noteikumu pārkāpumiem 2020. gadā salīdzinājumā ar 2019. gadu ir palikušas samērā nemainīgas. Tas ir skaidrojams ar faktu, ka jaunās atgūstamās summas 2020. gadā lielā mērā ir kompensētas ar naudas sodiem, kas galīgi iekasēti 2020. gadā.

2.6.1.4. Uzkrātie ienākumi un nākamo periodu maksas

miljoni EUR
	31.12.2020.	31.12.2019.
Uzkrātie ienākumi	1 755	1 502
Nākamo periodu maksas, kas attiecas uz darījumiem, kuri nav saistīti ar komerciālu apmaiņu	293	286
Kopā	2 048	1 788
Ilgtermiņa	1 261	—
Īstermiņa	787	1 788

Uzkrātie ienākumi ietver 1,7 miljardus EUR (2019. gadā – 1,4 miljardu EUR), ko Komisija plāno atgūt kohēzijas jomā dalībvalstu iesniegto gada pārskatu izskatīšanas un pieņemšanas rezultātā (pamatojoties uz procedūru, kas ieviesta attiecībā uz 2014.–2020. gada plānošanas periodu). Paredzams, ka lielākā daļa šīs summas (1,3 miljardi EUR) tiks atgūta tikai pamatā esošo programmu slēgšanas brīdī (Investīciju iniciatīvas reaģēšanai uz koronavīrusu rezultātā), un tāpēc tā ir klasificēta kā ilgtermiņa aktīvi.

2.6.1.5. Citas atgūstamās summas

Citu atgūstamo summu kopsumma ietver atgūstamu summu 744 miljonu EUR apmērā, kas izriet no neiztērēto NER300 līdzekļu pārnešanas uz Inovāciju fondu un vēl nav atgūta no EIB 2020. gada beigās – skatīt 3.7. skaidrojumu.

2.6.2. Debitoru parādi no darījumiem, kas saistīti ar komerciālu apmaiņu

miljoni EUR
	31.12.2020.	31.12.2019.
Ilgtermiņa
Nokavējuma procenti	1 641	1 137
Citi debitoru parādi	44	48
	1 685	1 185
Īstermiņa
Klienti	324	269
Klientu parādu vērtības samazinājums	(188)	(153)
Nākamo periodu maksas, kas attiecas uz darījumiem, kuri saistīti ar komerciālu apmaiņu	345	238
Nokavējuma procenti	1 085	528
Citi	200	157
	1 766	1 038
Kopā	3 450	2 223

Ilgtermiņa nokavējuma procenti attiecas uz pārkāpuma lietu, kas minēta 2.6.1.1. skaidrojumā.

Pārējie īstermiņa debitoru parādi attiecas galvenokārt uz nokavējuma procentiem. Palielinājumu 2020. gadā salīdzinājumā ar 2019. gadu izraisīja papildu uzkrātie ienākumi, kas izriet no TPR pārbaudes ziņojumiem, un palielinājums, ko radīja uzkrātie procenti par garantijām, kuras snieguši uzņēmumi, kam piespriests naudas sods.

2.7. KRĀJUMI

miljoni EUR
	31.12.2020.	31.12.2019.
Zinātniskie materiāli	59	47
citi	21	21
Kopā	80	68

2.8. NAUDA UN NAUDAS EKVIVALENTI

miljoni EUR
	Skaidrojums	31.12.2020.	31.12.2019.
Konti valstu kasēs un centrālajās bankās		11 342	15 519
Norēķinu konti		80	91
Avansa konti		8	7
Pārvedumi (nauda ceļā)		0	0
Bankas konti budžeta izpildei	2.8.1	11 430	15 617
Nauda, kas pieder pie finanšu instrumentiem	2.8.2	2 446	1 567
Nauda, kas attiecas uz naudas sodiem	2.8.3	1 458	1 258
Nauda, kas attiecas uz citām iestādēm, aģentūrām un struktūrām		1 362	1 208
Nauda, kas attiecas uz trasta fondiem		46	97
Kopā		16 742	19 745

2.8.1. Bankas konti budžeta izpildei

Šī pozīcija ietver līdzekļus, ko Komisija tur savos bankas kontos katrā dalībvalstī un EBTA valstī (valsts kasē vai centrālajā bankā), kā arī komercbanku norēķinu kontos, avansa kontos un kā skaidras naudas līdzekļus sīkiem izdevumiem. Līdzekļu atlikums kasē 2020. gada beigās radās šādu būtisku elementu dēļ:

—

—	summa 1,6 miljardu EUR apmērā, kas pieder aģentūru un kopuzņēmumu kasei, – tā kā Komisija pārvalda kasi šo subjektu vārdā, šīs summas ir uzrādītas šajā apakšpozīcijā.

2.8.2. Nauda, kas pieder pie finanšu instrumentiem

Šajā pozīcijā uzrādītās summas galvenokārt ir saistītas ar naudas ekvivalentiem, ko Komisijas vārdā pārvalda fiduciāri, lai īstenotu noteiktas finanšu instrumentu programmas, kuras tiek finansētas no ES budžeta un no naudas un tās ekvivalentiem, kas tiek turēti garantiju fondos saistībā ar budžeta garantijām – skatīt 2.4.1. skaidrojumu). Naudu, kas pieder pie finanšu instrumentiem un garantiju fondiem, var izmantot tikai attiecīgajās programmās. Šā atlikuma palielinājumu galvenokārt veicināja i) ESIF galvojuma fonda un EFIA garantiju fonda turpmāki uzkrājumi, kas vēl nebija investēti obligācijās 2020. gada beigās, un ii) maksājumi ES finanšu instrumentiem, jo īpaši programmu COSME un “Apvārsnis 2020” ietvaros, kuri vēl nebija izmantoti ne garantiju pieprasījumiem, ne investīcijām pašu kapitālā.

2.8.3. Nauda, kas attiecas uz naudas sodiem

Šī galvenokārt ir nauda, kas saņemta saistībā ar Komisijas piemērotajiem naudas sodiem, par kuriem ierosinātā lieta vēl joprojām tiek izskatīta. Šīs summas tiek turētas īpašos noguldījuma kontos, kas netiek izmantoti citām darbībām. Ja ir iesniegta pārsūdzība vai nav zināms, vai otra puse iesniegs pārsūdzību, pamatā esošā summa 4.1.4. skaidrojumā tiek norādīta kā iespējamās saistības. Kopš 2010. gada visus sekojošos provizoriski iekasētos naudas sodus Komisija pārvalda BUFI fondā, un tos investē finanšu instrumentos, kas klasificēti kā pieejami pārdošanai (skatīt 2.4.1. skaidrojumu). Naudas, kas attiecas uz naudas sodiem, palielinājums 2020. gada beigās radās, jo palielinājās naudas atlikums, kas turēts BUFI, salīdzinājumā ar 2019. gada beigām, kā arī galīgi saņemtie naudas sodi, kas pārskaitāmi budžetā.

SAISTĪBAS

2.9. PENSIJAS UN CITI DARBINIEKU PABALSTI

2.9.1. Darbinieku pabalstu shēmas neto saistības

miljoni EUR
	Eiropas ierēdņu pensiju shēma	Citas pensijas pabalstu shēmas	Kopīgā veselības apdrošināšanas shēma	31.12.2020. kopā	31.12.2019. kopā
Definētu pabalstu saistības	100 741	2 438	13 289	116 468	98 062
Plāna aktīvi	Neattiecas	(94)	(354)	(448)	(403)
Neto saistības	100 741	2 344	12 935	116 020	97 659

Kopējo darbinieku pabalstu saistību palielinājums galvenokārt izveidojās sakarā ar Eiropas ierēdņu pensiju shēmas (PSEO)– kas ir lielākā pastāvošā shēma – neto saistību palielinājumu. Šīs PSEO saistības ir palielinājušās galvenokārt aktuāro zaudējumu dēļ, kurus izraisīja izmaiņas finanšu pieņēmumos sakarā ar nominālās diskonta likmes straujo samazinājumu. Turklāt, tā kā nominālo diskonta likmi koriģē attiecībā uz inflāciju, lai iegūtu reālo diskonta likmi, 2020. gadā reālā diskonta likme bija negatīva otro gadu pēc kārtas, kas nozīmē, ka šodien jebkurai konkrētai summai ir lielāka vērtība nekā nākotnē; tas ievērojami palielina saistību apjomu gada beigās. Šai zemākajai diskonta likmei bija līdzīga ietekme arī uz pārējām shēmām

Turklāt tiesības, kas gada laikā uzkrātas saistībā ar darbu, ir lielākas nekā gada laikā izmaksātie pabalsti. Palielinājumu izraisa arī gada procentu izmaksas (saistību diskonta likmes samazināšana), kā arī aktuārie zaudējumi no pieredzes korekcijām.

Eiropas ierēdņu pensiju shēma

Šīs definētu pabalstu saistības atspoguļo to sagaidāmo nākotnes maksājumu pašreizējo vērtību, kas ES ir jāveic, lai nokārtotu pensiju saistības, kuras radušās darbinieka dienesta laikā pašreizējā un iepriekšējos periodos. Shēma tiek turpināta, un visi maksājumi, kas katru gadu jāveic no shēmas, katru gadu tiek iekļauti ES budžetā.

Saskaņā ar Civildienesta noteikumu 83. pantu pabalstu maksājumi, kas paredzēti darbinieku pensiju shēmā, tiek veikti no ES budžeta. Shēma tiek finansēta nosacīti, un dalībvalstis kolektīvi garantē šo pabalstu maksājumus. Obligātā pensijas iemaksa tiek atskaitīta no aktīvo biedru pamatalgas, pašlaik 10,1 % apmērā. Šīs iemaksas tiek uzskatītas par gada budžeta ieņēmumiem un kopumā palīdz finansēt ES izdevumus; skatīt arī 3.7. skaidrojumu.

Pensiju shēmas saistības tika novērtētas, pamatojoties uz PSEO darbinieku (aktīvo darbinieku, pensionēto darbinieku, bijušo aktīvo darbinieku, kuriem piešķirta invaliditāte, un mirušo darbinieku apgādājamo) skaitu 2020. gada 31. decembrī un minētajā datumā piemērojamajām Civildienesta noteikumu normām. Šo novērtējumu veica saskaņā ar 39. SPSGS noteikto metodiku (un attiecīgi arī ES grāmatvedības 12. noteikumu).

Citas pensijas pabalstu shēmas

Šeit ietilpst pensiju saistības attiecībā uz Komisijas, Tiesas (un Vispārējās tiesas), Revīzijas palātas, Padomes, Ombuda, Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītāja un Eiropas Savienības Civildienesta tiesas esošajiem un bijušajiem locekļiem. Šajā pozīcijā ir ietvertas arī saistības attiecībā uz Eiropas Parlamenta deputātu pensijām.

Kopīgā veselības apdrošināšanas shēma

Papildus iepriekš minētajām pensijas pabalstu shēmām tiek vērtētas arī aplēstās ES saistības par kopīgo veselības apdrošināšanas shēmu (JSIS) attiecībā uz veselības aprūpes izmaksām, kas jāsedz periodos, kuri seko pēc tam, kad darbinieks ir pensionējies (atskaitot darbinieku iemaksas). Kā norādīts 1.5.10. skaidrojumā, šo saistību aprēķinā ņem vērā visu aktīvā dienesta periodu, nodrošinot, ka pastāvīgi tiek uzskaitītas darbinieku pēcnodarbinātības plāna gan pensiju, gan slimības apdrošināšanas shēmas. Ņemot vērā pienākumu patiesi atspoguļot pamatā esošās situācijas ekonomisko būtību, kā to prasa gan EGN, gan SPSGS, mēs 39. SPSGS neinterpretējām stingrākā nozīmē, kad pabalstus attiecinājām uz darbības periodiem. Ja JSIS uzkrātos darba izmaksas par pilnu 10 gadu periodu un par visiem ierēdņiem, nevis par darbinieka aktīvā dienesta periodu, šādas pieejas rezultātā definētu pabalstu saistības gada beigās būtu palielinājušās par 4,6 miljardiem EUR. Tomēr, kā jau norādīts, šāda stingrāka pieeja nebūtu saderīga ar patiesa atspoguļojuma kvalitatīvo aspektu, tāpēc nevarētu uzskatīt, ka tā sniedz ticamu informāciju saskaņā ar 1. EGN un SPSGS konceptuālo satvaru. Šo aplēsi ļoti ietekmē pašreizējā darbinieku administratīvā statusa izmaiņas (jo īpaši to terminētus līgumus noslēgušo dalībnieku skaits, kurus uzskata par tādiem, kas nākotnē varētu kļūt par ierēdņiem).

2.9.2. Uz darbinieku pabalstiem attiecināmās definēto pabalstu saistības pašreizējās vērtības pārmaiņas

Definētu pabalstu saistību pašreizējā vērtība ir diskontētie plānotie nākotnes maksājumi, kuri ir nepieciešami, lai nokārtotu saistības, kas radušās darbinieka dienesta laikā pašreizējā un iepriekšējos periodos.

Turpmāk ir sniegta analīze par definētu pabalstu saistību pārmaiņām kārtējā gada laikā.

miljoni EUR
	Eiropas ierēdņu pensiju shēma	Citas pensijas pabalstu shēmas	Kopīgā veselības apdrošināšanas shēma	Kopā
Pašreizējā vērtība 31.12.2019.	83 842	2 149	12 071	98 062
Atzīts finanšu darbības rezultātu pārskatā
Kārtējās darba izmaksas	3 441	97	348	3 886
Procentu izmaksas	919	17	145	1 081
Iepriekšējās darba izmaksas	—	—	—	—
Atzīts neto aktīvos
Darbinieku pabalstu saistību pārrēķināšana
Aktuārie (guvumi)/zaudējumi no pieredzes	2 348	(7)	(141)	2 200
Aktuārie (guvumi)/zaudējumi no demogrāfiskiem pieņēmumiem	—	(3)	—	(3)
Aktuārie (guvumi)/zaudējumi no finanšu pieņēmumiem	11 896	259	964	13 119
Citi
Samaksātie pabalsti	(1 706 )	(75)	(97)	(1 878 )
Pašreizējā vērtība 31.12.2020.	100 741	2 438	13 289	116 468

Kārtējās darba izmaksas ir definētu pabalstu saistību pašreizējās vērtības palielinājums, kas rodas, esošajiem dalībniekiem strādājot kārtējā gadā.

Procentu izmaksas ir definēto pabalstu saistību pašreizējās vērtības palielinājums perioda laikā, kas rodas tāpēc, ka pabalsti par vienu periodu pietuvojas norēķinam.

Aktuārie guvumi un zaudējumi no pieredzes korekcijām ir ietekme, ko radījusi starpība starp to, kas tika gaidīts saskaņā ar iepriekšējā gada pieņēmumiem par 2020. gadu, un to, kas faktiski noticis 2020. gadā.

Aktuārie guvumi un zaudējumi no aktuāra pieņēmumiem (demogrāfiskajiem mainīgajiem, piemēram, kadru mainības un mirstības, un finanšu mainīgajiem, piemēram, diskonta likmēm un gaidāmajiem algu paaugstinājumiem) rodas, ja šos pieņēmumus atjaunina, lai tajos atspoguļotu pamatā esošo apstākļu izmaiņas.

Pabalstus (piemēram, pensijas vai medicīnisko izmaksu kompensāciju) samaksā attiecīgā gada laikā atbilstīgi shēmas noteikumiem. Šo samaksāto pabalstu iespaidā samazinās definētu pabalstu saistības.

2.9.3. Plāna aktīvi

miljoni EUR
	Citas pensijas pabalstu shēmas	Kopīgā veselības apdrošināšanas shēma	Kopā
Pašreizējā vērtība 31.12.2019.	94	309	403
Neto pārmaiņas plāna aktīvos	0	45	45
Pašreizējā vērtība 31.12.2020.	94	354	448

2.9.4. Aktuāra pieņēmumi – darbinieku pabalsti

Turpmāk ir norādīti galvenie aktuāra pieņēmumi, kas izmantoti, vērtējot abas galvenās ES darbinieku pabalstu shēmas.

	Eiropas ierēdņu pensiju shēma	Kopīgā veselības apdrošināšanas shēma
2020
Nominālā diskonta likme	0,4 %	0,5 %
Paredzamais inflācijas līmenis	1,2 %	1,3 %
Reālā diskonta likme	(0,8 ) %	(0,8 ) %
Plānotais algas pieauguma līmenis	1,8 %	1,8 %
Medicīnisko izmaksu tendenču līmenis	Neattiecas	2,6 %
Pensionēšanās vecums	63/64/66	63/64/66
2019
Nominālā diskonta likme	1,1 %	1,2 %
Paredzamais inflācijas līmenis	1,3 %	1,3 %
Reālā diskonta likme	(0,2 ) %	(0,1 ) %
Plānotais algas pieauguma līmenis	1,8 %	1,8 %
Medicīnisko izmaksu tendenču līmenis	Neattiecas	3,0 %
Pensionēšanās vecums	63/64/66	63/64/66

Mirstības rādītāji par 2019. un 2020. gadu ir balstīti uz ES civildienesta ierēdņu dzīves ilguma tabulu – EULT 2018.

Nominālo diskonta likmi nosaka kā euro valūtā izteikta nulles kupona ienesīguma vērtību (tā dzēšanas termiņš ir 23 gadi, sākot no 2020. gada decembra, PSEO un 27 gadi kopīgajai veselības apdrošināšanas shēmai). Tiek izmantots inflācijas līmenis, kas ir paredzamais inflācijas līmenis līdzvērtīgā periodā. Tas jānosaka empīriski, pamatojoties uz perspektīvām vērtībām, kas izteiktas, izmantojot indeksētas obligācijas Eiropas finanšu tirgos. Reālā diskonta likme tiek aprēķināta no nominālās diskonta likmes un paredzamā ilgtermiņa inflācijas līmeņa.

Reālās diskonta likmes, t. i., starpības starp nominālo diskonta likmi un paredzamo inflācijas līmeni, samazinājums bija īpaši straujš 2019. gadā un turpinājās 2020. gadā. Reālās diskonta likmes samazinājuma galvenais iemesls ir tas, ka ir samazinājusies nominālā diskonta likme, kas atbilst visā pasaulē finanšu tirgos novērotajai pastāvīgajai tendencei. Nominālās diskonta likmes samazinājums netika pietiekami kompensēts ar izmaiņām inflācijas likmes pieņēmumos. Tādējādi ievērojami samazinājās reālā diskonta likme, turpinot negatīvo tendenci un veicinot ievērojamos aktuāros zaudējumus no finanšu pieņēmumiem.

Tāpat kā tas ir PSEO gadījumā, JSIS saistību palielinājumu galvenokārt veicināja nepārtrauktais reālās diskonta likmes samazinājums, lai gan šo ietekmi daļēji kompensēja medicīnisko izmaksu pieņemtā ikgadējā palielinājuma atjaunināšana, kas ir viens no galvenajiem pieņēmumiem medicīnas shēmu kontekstā. 2020. gadā prognozētā medicīnisko izmaksu tendence tika atvasināta, izmantojot daudz ilgāku datu laikrindu, kas aptver laikposmu no 2005. līdz 2019. gadam, tādējādi nodrošinot lielāku saskanību ar shēmas ilgumu un precīzāku aplēsi par paredzamajām medicīnisko izmaksu nākotnes tendencēm. Covid-19 pandēmijas izraisīto ārkārtas apstākļu dēļ un lai aplēsē izvairītos no neobjektivitātes riska, 2020. gads tika izslēgts no laikrindas.

2.9.5. Jutīguma analīze

Jutīguma analīzes pamatā ir simulācijas, kas, nemainot citus parametrus, maina attiecīgo pieņēmumu vērtību.

Eiropas ierēdņu pensiju shēmas jutīgums

Ja pieņēmums par diskonta likmi mainītos par 10 bāzes punktiem (0,1 %), tas radītu šādu ietekmi:

miljoni EUR
	2020		2019
	Palielinājums par 0,1 %	Samazinājums par 0,1 %	Palielinājums par 0,1 %	Samazinājums par 0,1 %
Definētu pabalstu saistības	(2 247 )	2 319	(1 797 )	1 854

Ja paredzamais algu palielinājums mainītos par 10 bāzes punktiem (0,1 %), tas radītu šādu ietekmi:

miljoni EUR
	2020		2019
	Palielinājums par 0,1 %	Samazinājums par 0,1 %	Palielinājums par 0,1 %	Samazinājums par 0,1 %
Definētu pabalstu saistības	2 206	(2 143 )	1 774	(1 724 )

Ja pieņemtais pensionēšanās vecums mainītos par vienu gadu, tam būtu šāda ietekme:

miljoni EUR
	2020		2019
	Palielinājums par vienu gadu	Samazinājums par vienu gadu	Palielinājums par vienu gadu	Samazinājums par vienu gadu
Definētu pabalstu saistības	(1 104 )	1 417	(620)	771

Kopīgās veselības apdrošināšanas shēmas jutīgums

Ja pieņēmums par medicīnisko izmaksu tendenču līmeni mainītos par 10 bāzes punktiem, tas radītu šādu ietekmi:

miljoni EUR
	2020		2019
	Palielinājums par 0,1 %	Samazinājums par 0,1 %	Palielinājums par 0,1 %	Samazinājums par 0,1 %
Neto periodisko pēcnodarbinātības medicīnisko izmaksu kārtējo darba izmaksu komponenta un procentu izmaksu komponenta kopsumma	15	(14)	8	(8)
Definētu pabalstu saistības	397	(385)	352	(341)

Ja pieņēmums par diskonta likmi mainītos par 10 bāzes punktiem (0,1 %), tas radītu šādu ietekmi:

miljoni EUR
	2020		2019
	Palielinājums par 0,1 %	Samazinājums par 0,1 %	Palielinājums par 0,1 %	Samazinājums par 0,1 %
Definētu pabalstu saistības	(348)	361	(311)	322

Ja paredzamais algu palielinājums mainītos par 10 bāzes punktiem (0,1 %), tas radītu šādu ietekmi:

miljoni EUR
	2020		2019
	Palielinājums par 0,1 %	Samazinājums par 0,1 %	Palielinājums par 0,1 %	Samazinājums par 0,1 %
Definētu pabalstu saistības	(38)	37	(30)	29

Ja pieņemtais pensionēšanās vecums mainītos par vienu gadu, tam būtu šāda ietekme:

miljoni EUR
	2020		2019
	Palielinājums par vienu gadu	Samazinājums par vienu gadu	Palielinājums par vienu gadu	Samazinājums par vienu gadu
Definētu pabalstu saistības	(401)	421	(363)	383

2.10. UZKRĀJUMI

miljoni EUR
	Summa 31.12.2019.	Papildu uzkrājumi	Neizmantotās apvērstās summas	Izmantotās summas	Pārvietojumi starp kategorijām	Aplēses pārmaiņas	Summa 31.12.2020.
Tiesas prāvas:
Lauksaimniecība	441	168	(4)	(435)	—	—	170
Citi	103	17	(3)	(77)	—	(9)	31
Kodolobjektu nojaukšana	2 132	—	—	(30)	—	325	2 426
Finanšu	1 938	812	(1)	(225)	—	(2)	2 523
Citi	208	59	(13)	(11)	—	11	254
Kopā	4 823	1 056	(20)	(778)	—	324	5 405
Ilgtermiņa	3 707	743	(4)	(505)	(393)	330	3 878
Īstermiņa	1 116	313	(16)	(274)	393	(6)	1 527

Uzkrājumi ir no pagātnes notikumiem izrietošas un ticami aplēstas summas, kuras, iespējams, nākotnē būs jāizmaksā no ES budžeta.

Tiesas prāvas

Šī ir aplēse par summām, kas varētu būt jāmaksā pēc gada beigām saistībā ar vairākām notiekošām tiesas prāvām. Summas, kas attiecas uz lauksaimniecību, ir saistītas ar dalībvalstu tiesas prāvām pret atbilstības noskaidrošanas lēmumiem saistībā ar ELGF. Šajā ziņā samazinājuma iemesls ir divas atrisinātas lietas 2020. gadā.

Kodolobjektu nojaukšana

Uzkrājumu bāze 2017. gadā tika atjaunināta atbilstoši JRC ekspluatācijas pārtraukšanas un atkritumu apsaimniekošanas programmas stratēģijai (JRC Decommissioning & Waste Management Programme Strategy – D&WMP), kas atjaunināta 2017. gadā. Stratēģijas, kā arī budžeta un personāla vajadzību pārskatīšana tika veikta kopā ar neatkarīgo D&WMP ekspertu grupu. Tajā ir norādītas labākās iespējamās aplēses par budžetu un personālu, kas būs vajadzīgs JRC objektu ekspluatācijas pārtraukšanai Isprā, Gēlā, Karlsrūē un Petenā.

Saskaņā ar ES grāmatvedības noteikumiem šos uzkrājumus indeksē atbilstoši inflācijai un tad diskontē līdz to neto pašreizējai vērtībai (izmantojot euro mijmaiņas darījumu līkni). Tā rezultātā 2020. gada 31. decembrī uzkrājumu kopsumma bija 2,426 miljardi EUR, kuru veido summas, ko paredzēts izmantot 2021. gadā (33 miljoni EUR) un vēlāk (2,393 miljardi EUR). Palielinājums salīdzinājumā ar 2019. gadu radies galvenokārt tāpēc, ka samazinājās diskonta likme, ko piemēro aplēstajām nākotnes izmaksām.

Jānorāda, ka būtiskas neskaidrības, ar ko ir saistīta kodolobjektu ekspluatācijas pārtraukšanas ilgtermiņa plānošana, varētu ietekmēt šo aplēsi, kas nākotnē varētu būtiski pieaugt. Galvenie neskaidrību avoti ir attiecināmi uz slēdzamā objekta stāvokli pirms ekspluatācijas pārtraukšanas, kodolmateriāliem, atkritumu apsaimniekošanas un likvidēšanas aspektiem, valstu tiesiskā regulējuma definīcijas nepietiekamību vai neesību, sarežģītiem un ilgstošiem licenču saņemšanas procesiem un nākotnes notikumiem objektu ekspluatācijas pārtraukšanas rūpnieciskajā tirgū.

Finanšu uzkrājumi

Tie galvenokārt ir uzkrājumi, kas atbilst aplēstajiem zaudējumiem, kuri radīsies saistībā ar garantijām, kas piešķirtas saskaņā ar dažādiem finanšu instrumentiem, kur pilnvarotie subjekti savā vārdā var izsniegt garantijas, lai gan tas notiek ES uzdevumā un ES uzņemas risku. Ar garantijām saistītais ES finanšu risks ir ierobežots, un pakāpeniski tiek uzkrāti finanšu aktīvi, lai segtu garantiju prasības nākotnē. Šajā pozīcijā ir arī iekļauti uzkrājumi nesamaksātiem aizdevumiem, ko EIB ir izsniegusi Sīrijai saskaņā ar tās ārējo aizdevumu pilnvarām un ko attiecīgi ir garantējusi ES, izmantojot Garantiju fondu ārējai darbībai. Ilgtermiņa finanšu uzkrājumus diskontē līdz to neto pašreizējai vērtībai.

Finanšu uzkrājumu palielinājums ir saistīts ar H2020, COSME, CCS LGF un EaSI ietvaros garantēto operāciju apjoma palielināšanos, tostarp attiecībā uz daļu, ko sedz no ESIF ES garantijas saskaņā ar ESIF SMEW parāda portfeli – skatīt 4.1.1. skaidrojumu.

2.11. FINANŠU SAISTĪBAS

miljoni EUR
	Skaidrojums	31.12.2020.	31.12.2019.
Ilgtermiņa
Finanšu saistības, kuras uzskaita amortizētajā iegādes vērtībā	2.11.1	84 395	53 062
Finanšu saistības patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu pārpalikuma vai deficīta aprēķinā	2.11.2	4	9
		84 399	53 071
Īstermiņa
Finanšu saistības, kuras uzskaita amortizētajā iegādes vērtībā	2.11.1	10 559	1 423
Finanšu saistības patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu pārpalikuma vai deficīta aprēķinā	2.11.2	0	4
Finanšu garantiju saistības	2.11.3	90	20
		10 649	1 446
Kopā		95 048	54 517

2.11.1. Finanšu saistības, kuras uzskaita amortizētajā iegādes vērtībā

miljoni EUR
	Skaidrojums	31.12.2020.	31.12.2019.
Aizņēmumi finansiālajam atbalstam	2.11.1.1	93 192	52 564
Citas finanšu saistības	2.11.1.2	1 761	1 921
Kopā		94 954	54 485
Ilgtermiņa		84 395	53 062
Īstermiņa		10 559	1 423

2.11.1.1. Aizņēmumi finansiālajam atbalstam

miljoni EUR
	EFSM	SURE	MB	MFP	Euratom	Kopā
Kopā 31.12.2019.	47 394	—	201	4 754	214	52 564
Jauni aizdevumi	—	39 500	—	1 675	100	41 275
Atmaksa	—	—	—	(617)	(35)	(651)
Valūtas maiņas starpības	—	—	—	—	—	—
Uzskaites vērtības pārmaiņas	2	3	0	0	(0)	5
Kopā 31.12.2020.	47 396	39 503	201	5 813	279	93 192
Ilgtermiņa	37 050	39 500	200	5 783	250	82 782
Īstermiņa	10 346	3	1	30	29	10 410

Aizņēmumos iekļauti galvenokārt ar sertifikātiem apliecināti parādi 92,415 miljardu EUR apmērā (2019. gadā – 52,433 miljardi EUR). Uzskaites vērtības pārmaiņas atbilst uzkrāto procentu pārmaiņām.

Iepriekš minēto aizņēmumu atmaksu galu galā garantē ES budžets (skatīt 4.1.2. skaidrojumu) un attiecīgi katra dalībvalsts.

Aizņēmumu efektīvās procentu likmes (izteiktas kā procentu likmju diapazons)

	31.12.2020.	31.12.2019.
Eiropas finanšu stabilizācijas mehānisms (EFSM)	0,50 % – 3,75 %	0,50 % – 3,75 %
Atbalsta instruments bezdarba risku mazināšanai ārkārtas situācijā (SURE)	0,00 % – 0,30 %	—
Maksājumu bilance (MB)	2,88 %	2,88 %
Makrofinansiālā palīdzība (MFP)	0,00 % – 3,69 %	0,00 % – 3,82 %
Euratom	0,00 % – 5,68 %	0,00 % – 5,68 %

2.11.1.2. Citas finanšu saistības

miljoni EUR
	31.12.2020.	31.12.2019.
Ilgtermiņa
Saistības par finanšu nomu	1 130	1 244
Pa daļām apmaksātās ēkas	346	385
Citi	136	144
	1 612	1 772
Īstermiņa
Saistības par finanšu nomu	101	97
Pa daļām apmaksātās ēkas	38	36
Atmaksājamie naudas sodi	8	—
Citi	2	17
	149	149
Kopā	1 761	1 921

Saistības par finanšu nomu

miljoni EUR
	Nākamo periodu maksājumi
	< 1 gads	1–5 gadi	> 5 gadi	Saistības kopā
Zeme un ēkas	96	457	665	1 218
Pārējie pamatlīdzekļi	5	8	—	13
Kopā 31.12.2020.	101	465	665	1 231
Procenti	50	170	124	345
Nākamo periodu kopējie minimālie nomas maksājumi 31.12.2020.	151	636	790	1 576
Nākamo periodu kopējie minimālie nomas maksājumi 31.12.2019.	150	644	946	1 741

Šīs ar nomu un ēkām saistītās summas finansēs no nākotnes budžetiem.

2.11.2. Finanšu saistības patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu pārpalikuma vai deficīta aprēķinā

miljoni EUR
Atvasinātā instrumenta veids	31.12.2020.		31.12.2019.
Atvasinātā instrumenta veids	Nosacītā summa	Patiesā vērtība	Nosacītā summa	Patiesā vērtība
Galvojums pašu kapitāla portfelim	215	1	752	10
Ārvalstu valūtu opcija (“put spread”)	14	4	13	2
Kopā	229	4	765	12
Ilgtermiņa	229	4	148	9
Īstermiņa	0	0	617	4

Galvojumi pašu kapitāla portfeļiem

Galvojumus pašu kapitāla portfeļiem klasificē kā finanšu saistības patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu pārpalikuma vai deficīta aprēķinā, jo tie neatbilst finanšu garantijas saistību definīcijai, – skatīt 1.5.12. skaidrojumu. ES finanšu saistības vērtē, balstoties uz pamatā esošo investīciju vērtību.

Ārvalstu valūtu opcija

2020. gada 31. decembrī ES turējumā ir atvasināts finanšu instruments (ārvalstu valūtu opcija – “put spread” veida opcija), ar ko tā sedz tās ārvalstu maiņas valūtas (UHA) devalvāciju, kura saistīta ar finanšu iestāžu aizdevumiem MVU Ukrainā, ar mērķi uzlabot piekļuvi finansējumam, kā arī aizdevumu nosacījumu pievilcību šajā valstī. Saskaņā ar līguma nosacījumiem par katru atbilstīgu aizdevumu ES dod partneriem iespēju pieprasīt ES ieguldījumu ne vairāk kā 30 % apmērā, ja samazinās UHA/EUR attiecība.

Patiesajā vērtībā novērtēto finanšu saistību patiesās vērtības hierarhija

miljoni EUR
	31.12.2020.	31.12.2019.
1. līmenis. Aktīvos tirgos kotētas cenas	—	—
2. līmenis. Novērojami dati, kas nav kotētās cenas	4	2
3. līmenis. Novērtēšanas metodes, kur izmantoti dati, kuru pamatā nav novērojamu tirgus datu	1	10
Kopā	4	12

2.11.3. Finanšu garantiju saistības

ESIF garantiju parādsaistību portfelim, ko atbilstīgi ESIF Inovācijas un infrastruktūras klasei (IIW) ir izmaksājusi EIB, kā arī ārējo aizdevumu pilnvaru (ELM) garantiju EIB aizdevumiem, kas izmaksāti atbilstīgi EIB Noturības iniciatīvai (ERI), klasificē kā finanšu garantiju saistības. 2020. gada 31. decembrī ESIF finanšu garantiju saistību kopējā summa ir nulle EUR (2019. gadā – nulle EUR), jo garantijas ietvaros saņemamie ieņēmumi pārsniedz paredzētos zaudējumus, savukārt ELM ERI finanšu garantiju saistību summa ir 90 miljoni EUR (2019. gadā – 20 miljoni EUR) – skatīt 4.1.1. skaidrojumu.

2.12. PARĀDI KREDITORIEM

miljoni EUR
	Bruto summa	Korekcijas	Neto summa 31.12.2020.	Bruto summa	Korekcijas	Neto summa 31.12.2019.
Izmaksu prasījumi un rēķini, kas saņemti no:
dalībvalstīm
ELFLA un citi lauku attīstības instrumenti	17	(0)	17	21	(0)	21
ERAF un KF	12 651	(2 698 )	9 954	8 068	(2 437 )	5 631
ESF	3 479	(370)	3 109	2 882	(558)	2 325
Citi	792	(90)	701	852	(45)	807
Privāti un publiski subjekti	1 485	(182)	1 302	1 562	(180)	1 381
Saņemtie izmaksu prasījumi un rēķini kopā	18 424	(3 341 )	15 083	13 384	(3 220 )	10 165
ELGF	16 160	Neattiecas	16 160	16 255	Neattiecas	16 255
Dažādi parādi kreditoriem	784	Neattiecas	784	539	Neattiecas	539
citi	381	Neattiecas	381	283	Neattiecas	283
Kopā	35 748	(3 341 )	32 408	30 462	(3 220 )	27 241

Parādi kreditoriem ietver rēķinus un izmaksu prasījumus, kas gada beigās ir saņemti, bet vēl nav samaksāti. Rēķinu / izmaksu prasījumu saņemšanas laikā tie tiek sākotnēji atzīti atbilstīgi pieprasītajām summām. Vēlāk kreditoriem maksājamo parādu summas tiek koriģētas, lai atspoguļotu tikai summas, kas apstiprinātas pēc izmaksu izvērtēšanas, un summas, kas novērtētas kā attiecināmas. Par neattiecināmām uzskatītās summas tiek iekļautas ailē “Korekcijas”; lielākās summas attiecas uz strukturālajām darbībām.

2014.–2020. gada plānošanas periodā Eiropas Parlamenta un Padomes Kopīgo noteikumu regula (ES) Nr. 1303/2013 (25) (KNR), ko piemēro struktūrfondiem (ERAF un ESF), Kohēzijas fondam un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondam (EJZF), paredz, ka ES budžets tiek aizsargāts, sistemātiski saglabājot 10 % no veiktajiem starpposma maksājumiem. Līdz februārim, kas seko KNR pārskata gada beigām (no 1. jūlija līdz 30. jūnijam), kontroles ciklu pabeidz gan vadošo iestāžu veiktajās pārvaldības pārbaudēs, gan revīzijas iestāžu veiktajās revīzijās. Komisija pārbauda dalībvalstu attiecīgo iestāžu iesniegtos apliecinājuma dokumentus un pārskatus. Galīgā atlikuma apmaksa/atgūšana tiek veikta tikai pēc tam, kad šis novērtējums ir pabeigts un pārskati pieņemti. Saskaņā ar šo noteikumu aizturētā summa 2020. gada beigās sasniedza 7,8 miljardus EUR. Tiek lēsts, ka daļa no šīs summas (1,1 miljards EUR) ir neattiecināma, pamatojoties uz informāciju, ko dalībvalstis ir norādījušas savos pārskatos, un tā ir arī iekļauta ailē “Korekcijas”. Pēdējo kreditoriem maksājamo parādu korekciju komponentu veido summas, kas atbilst citiem avansa maksājumiem dalībvalstīm (skatīt 2.5.2. skaidrojumu), kuri gada beigās vēl nav samaksāti (1,3 miljardi EUR).

Saistībā ar kohēzijas politiku (ERAF, KF, ESF) maksājamo summu palielinājuma iemesls galvenokārt ir izmaksu prasījumi, kas saņemti 2020. gada beigās (5,9 miljardi EUR) un kas vēl nebija apmaksāti kredītlīdzekļu trūkuma dēļ. Kopumā augstāks izmaksu prasījumu līmenis atspoguļo īstenošanas progresu šajā jomā.

Priekšfinansējuma pieprasījumi

Papildus iepriekš minētajām summām 2020. gada beigās bija saņemti, bet līdz gada beigām vēl nebija samaksāti priekšfinansējuma pieprasījumi 1,4 miljardu EUR apmērā. Saskaņā ar ES grāmatvedības noteikumiem šīs summas nav iegrāmatotas kā parādi kreditoriem.

2.13. UZKRĀTIE IZDEVUMI UN NĀKAMO PERIODU IENĀKUMI

miljoni EUR
	31.12.2020.	31.12.2019.
Uzkrātie izdevumi	64 383	66 860
Nākamo periodu ienākumi	128	254
Citi	74	116
Kopā	64 584	67 230

Uzkrāto izdevumu sadalījums ir šāds:

miljoni EUR
	31.12.2020.	31.12.2019.
ELGF	24 599	28 193
ELFLA un citi lauku attīstības instrumenti	18 622	18 583
ERAF un KF	8 766	9 525
ESF	3 009	3 016
Citi	9 386	7 542
Kopā	64 383	66 860

Uzkrātie izdevumi attiecas uz atzītiem izdevumiem, par kuriem Savienība vēl nav saņēmusi izmaksu prasījumus. Kohēzijas politikas jomā samazinājums attiecībā uz ERAF un KF uzkrātajiem izdevumiem ir galvenokārt saistīts ar 2007.–2013. gada perioda likvidāciju (jo tiek saņemti galīgie izmaksu prasījumi), savukārt šis līmenis saglabājas stabils par 2014.–2020. gada periodu. ELGF summu attīstība ir sīkāk izskaidrota 3.10. skaidrojumā.

NETO AKTĪVI

2.14. REZERVES

miljoni EUR
	Skaidrojums	31.12.2020.	31.12.2019.
Patiesās vērtības rezerve	2.14.1	496	391
Garantiju fonda rezerve	2.14.2	3 043	2 870
Citas rezerves	2.14.3	1 523	1 776
Kopā		5 062	5 037

2.14.1. Patiesās vērtības rezerve

Saskaņā ar ES grāmatvedības noteikumiem pārdošanai pieejamo finanšu aktīvu patiesās vērtības korekcijas uzskaita patiesās vērtības rezervē.

Patiesās vērtības rezerves pārmaiņas periodā

miljoni EUR
	31.12.2020.	31.12.2019.
Iekļauts patiesās vērtības rezervē	89	200
Iekļauts finanšu darbības rezultātu pārskatā	16	(40)
Kopā	105	160

2.14.2. Garantiju fonda rezerve

Šī rezerve atspoguļo mērķa summu, kas ir 9 % no nesamaksātajām summām, kuras garantē no ES budžeta saskaņā ar EIB ārējo aizdevumu pilnvarām, un kas jāglabā kā aktīvi Garantiju fondā ārējai darbībai – skatīt 2.4.1. skaidrojumu.

2.14.3. Citas rezerves

Šī summa galvenokārt attiecas uz likvidējamās EOTK rezervi (1,275 miljards EUR), kas paredzēta Ogļu un tērauda pētniecības fonda aktīviem, kurus izveidoja saistībā ar EOTK likvidāciju.

2.15. NO DALĪBVALSTĪM PIEPRASĀMĀS SUMMAS

miljoni EUR
No dalībvalstīm pieprasāmās summas 31.12.2019.	77 560
Budžeta pārpalikuma atdošana dalībvalstīm	3 218
Garantiju fonda rezerves pārmaiņas	173
Darbinieku pabalstu saistību pārrēķināšana	15 155
Citu rezervju pārmaiņas	(210)
Gada saimnieciskās darbības rezultāts	(57 416 )
Kopējās no dalībvalstīm pieprasāmās summas 31.12.2020.	38 480

Šī summa atspoguļo to līdz 31. decembrim radušos ES izdevumu daļu, kas jāsedz no turpmāko gadu budžetiem. Saskaņā ar uzkrājumu grāmatvedības noteikumiem daudzus izdevumus atzīst n gadā, lai gan faktiski tie var tikt apmaksāti n+1 gadā (vai vēlāk) un tādējādi finansēti, izmantojot n+1 (vai vēlāka) gada budžetu. Ja šīs saistības iekļauj finanšu pārskatos un attiecīgās summas finansē no turpmāko gadu budžetiem, gada beigās saistības ievērojami pārsniedz aktīvus. Nozīmīgākās norādāmās summas ir ELGF pasākumi un darbinieku pabalstu saistības.

Jāņem vērā arī tas, ka iepriekš minētais neietekmē budžeta izpildes rezultātu, – budžeta ieņēmumiem vienmēr būtu jāsakrīt ar budžeta izdevumiem vai vajadzētu būt lielākiem par tiem, un ieņēmumu pārpalikums tiek atdots dalībvalstīm.

Darbinieku pabalstu saistību pārrēķināšana attiecas uz aktuāriem guvumiem un zaudējumiem, kas rodas šo saistību aktuāra vērtējuma rezultātā.

No dalībvalstīm pieprasāmo summu ievērojamā samazinājuma iemesls galvenokārt ir ieņēmumi, kas saistīti ar neto summām, kuras AK ir parādā saskaņā ar IL, kas parakstīts pēc tās izstāšanās no Savienības 2020. gadā, – skatīt 2.6.1.2. skaidrojumu.

3. SKAIDROJUMI PAR FINANŠU DARBĪBAS REZULTĀTU PĀRSKATU

IEŅĒMUMI

AR KOMERCIĀLU APMAIŅU NESAISTĪTU DARĪJUMU IEŅĒMUMI: PAŠU RESURSI

3.1. NKI RESURSI

Pašu resursu ieņēmumi ir ES pamatdarbības ieņēmumu galvenais elements. NKI (nacionālā kopienākuma) ieņēmumi 2020. gadā ir 125,393 miljardi EUR (2019. gadā – 108,820 miljardi EUR), un tā ir visnozīmīgākā no trim pašu resursu kategorijām. Katras dalībvalsts NKI piemēro vienotu procentu likmi. NKI ieņēmumi līdzsvaro ieņēmumus un izdevumus, t. i., finansē to budžeta daļu, kas nav apmaksāta no citiem ienākuma avotiem. NKI ieņēmumu palielinājums atspoguļo maksājumu apropriāciju vajadzību – kas paredzētas galveno ES politikas jomu nostiprināšanai – palielinājumu 2020. gadā. 2020. gadā šīs galvenās politikas jomas cita starpā bija Covid-19 vakcīnu stratēģija (ar Investīciju iniciatīvas reaģēšanai uz koronavīrusu (ESI) starpniecību) un Papildinātā investīciju iniciatīva reaģēšanai uz koronavīrusu (CRII+).

3.2. TRADICIONĀLIE PAŠU RESURSI

Tradicionālie pašu resursi galvenokārt attiecas uz muitas nodokļiem, kur dalībvalstis kā iekasēšanas izmaksas patur 20 % no summām, tāpēc iepriekš minētie skaitļi ir uzrādīti pēc šā samazinājuma atskaitīšanas. Muitas nodokļu samazinājuma galvenais iemesls ir iekasēto summu samazinājums ekonomiskās krīzes dēļ.

3.3. PVN RESURSI

PVN resursi bija pirmie resursi, kas lielā mērā tika saskaņoti ES līmenī. PVN iemaksas aprēķina, piemērojot vienotu piesaistīšanas likmi 0,3 % apmērā valsts PVN bāzei, kas nevar pārsniegt 50 % no katras dalībvalsts nacionālā kopienākuma (NKI). 2014.–2020. gada periodam Padomes Lēmumā 2014/335/ES, Euratom (26) ir paredzēta samazināta piesaistīšanas likme (0,15 %) Vācijai, Nīderlandei un Zviedrijai.

AR KOMERCIĀLU APMAIŅU NESAISTĪTU DARĪJUMU IEŅĒMUMI: PĀRVIETOJUMI

3.4. NAUDAS SODI

Ieņēmumi 452 miljona EUR apmērā (2019. gadā – 4,291 miljards EUR) attiecas uz naudas sodiem, ko Komisija ir piemērojusi uzņēmumiem par ES konkurences noteikumu pārkāpumiem, kā arī naudas sodiem, ko Komisija piemērojusi dalībvalstīm par ES tiesību aktu pārkāpumiem. Komisija atzīst ieņēmumus no naudas sodiem, kad tā pieņem lēmumu piespriest šādu naudas sodu un oficiāli paziņo par to lēmuma saņēmējam. Šīs summas galvenokārt ir saistītas ar naudas sodiem (370 miljoni EUR). Nozīmīgākās lietas attiecas uz ES pretmonopola noteikumu pārkāpumiem, t. i., naudas sodu, kas piespriests uzņēmumiem Orbia, Clariant un Celanese 260 miljonu EUR apmērā par piedalīšanos kartelī saistībā ar pirkumiem etilēna tirdzniecības tirgū, kā arī naudas sodiem, kas piespriesti farmācijas uzņēmumiem Teva un Cephalon 60 miljonu EUR apmērā par vienošanos aizkavēt Cephalon miega traucējumu medikamenta lētākas ģenēriskās versijas ienākšanu tirgū.

3.5. IZDEVUMU ATGŪŠANA

miljoni EUR
	2020	2019
Dalīta pārvaldība	1 281	2 547
Tieša pārvaldība	53	65
Netieša pārvaldība	21	16
Kopā	1 355	2 627

Šī pozīcija galvenokārt atspoguļo Komisijas izdotos atgūšanas rīkojumus, kuros paredzētā summa ir iekasēta vai kompensēta (t. i., atskaitīta) no turpmākiem Komisijas grāmatvedības sistēmā iegrāmatotiem maksājumiem. Atgūšanas rīkojumi ir izdoti, lai atgūtu izdevumus, kas iepriekš izmaksāti no ES budžeta. Līdzekļu atgūšanas pamatā ir pārbaudes, revīzijas vai attiecināmības analīze, un tāpēc ar šīm operācijām aizsargā ES budžetu no izdevumiem, kas radīti, pārkāpjot tiesību aktus.

Ir iekļauti arī atgūšanas rīkojumi, kurus dalībvalstis izdevušas ELGF izdevumu saņēmējiem, kā arī uzkrāto ienākumu aplēses pārmaiņas no iepriekšējā gada beigām līdz kārtējā gada beigām.

Iepriekšējā tabulā norādītās summas rāda ieņēmumus, kas gūti pēc atgūšanas rīkojumu izdošanas. Tāpēc šie skaitļi nevar uzrādīt un neuzrāda visus pasākumus, kas tiek veikti, lai aizsargātu ES budžetu, jo īpaši saistībā ar kohēzijas politiku, kur pastāv īpaši mehānismi, ar kuriem nodrošina neattiecināmu izdevumu korekcijas un no kuriem lielākā daļa neietver atgūšanas rīkojumu izdošanu. Nav iekļautas summas, kas atgūtas, tās kompensējot no izdevumiem, summas, kas atgūtas atsaucot, un atgūtās priekšfinansējuma summas.

Dalītā pārvaldībā atgūtās summas veido lielāko daļu no kopsummas.

Lauksaimniecība: ELGF un lauku attīstība

Saistībā ar ELGF un ELFLA summas, kas šajā pozīcijā iegrāmatotas kā gada ieņēmumi, ir gada finanšu korekcijas un atmaksājumi, ko dalībvalstis ir deklarējušas un kas ir atgūti attiecīgā gada laikā, kā arī dalībvalstu deklarēto nesamaksāto summu neto palielinājums, kas jāatgūst gada beigās un attiecas uz krāpšanu un pārkāpumiem.

Kohēzijas politika

Saistībā ar kohēzijas politiku galvenās summas atbilst uzkrātajiem ienākumiem 0,4 miljardu EUR apmērā (2019. gadā – 1,4 miljardi EUR), ko Komisija plāno atgūt no dalībvalstīm. Atgūšana notiks dalībvalstu 2021. gada sākumā iesniegto gada pārskatu izpētes un pieņemšanas rezultātā. Atgūstamās summas būtībā ir starpība starp summām, kas sākotnēji deklarētas kā attiecināmas pārskata gadā, un summām, kas apstiprinātas kā attiecināmas dalībvalstu gada pārskatos. Maza summa nozīmē, ka dalībvalstu līmenī ieviestās kontroles ir ļāvušas atklāt neattiecināmas summas jau agrīnā procesa posmā.

3.6. AK IZSTĀŠANĀS LĪGUMS

Šie ieņēmumi attiecas uz neto summām, ko AK ir parādā saskaņā ar IL, kas parakstīts pēc tās izstāšanās no Savienības 2020. gadā, – skatīt 2.6.1.2. skaidrojumu.

3.7. CITI AR KOMERCIĀLU APMAIŅU NESAISTĪTU DARĪJUMU IEŅĒMUMI

miljoni EUR
	2020	2019
Dalībvalstu iemaksas Inovāciju fondā	2 080	—
Darbinieku nodokļi un iemaksas	1 316	1 299
Iemaksas no trešām valstīm	1 592	1 509
Dalībvalstu iemaksas ESI un ārējai palīdzībai	1 073	331
Aktīvu pārvešana	317	60
Budžeta korekcijas	214	(1 719 )
Citi	524	592
Kopā	7 116	2 072

Dalībvalstu iemaksas Inovācijas fondā ir ieņēmumi, kas saistīti ar emisijas kvotu pārdošanu (1,334 miljardi EUR) un to neiztērēto NER300 līdzekļu (747 miljoni EUR) pārvešanu, kuri izmantojami, lai atbalstītu inovāciju mazoglekļa tehnoloģijās. EIB ir uzticēts monetizēt minētās kvotas un pārvaldīt NER300 līdzekļus dalībvalstu vārdā. Gada beigās EIB bija pārvedusi Komisijai 1,336 miljardus EUR no kopējās summas 2,080 miljardi EUR, un tie ir iekļauti kā nauda (atskaitot 2020. gadā iztērēto summu) – skatīt 2.8.1. skaidrojumu. Atlikušie ieņēmumi 744 miljonu EUR apmērā 2020. gada beigās vēl nebija atgūti, tāpēc tie ir atzīti kā ar komerciālu apmaiņu nesaistītas atgūstamās summas – skatīt 2.6.1.5. skaidrojumu.

Ieņēmumi no darbinieku nodokļiem un iemaksām ir saistīti galvenokārt ar atskaitījumiem no darbinieku algām. Pensiju iemaksas un ienākuma nodoklis veido lielākās summas šajā kategorijā.

Iemaksas no trešām valstīm galvenokārt ir iemaksas no EBTA valstīm un pirmspievienošanās valstīm (1,293 miljardi EUR), kā arī trešo valstu finanšu iemaksas H2020 (297 miljoni EUR).

Dalībvalstis ir iemaksājušas 750 miljonus EUR kā papildinājumu Ārkārtas atbalsta instrumentam (ESI), kā arī 265 miljonu EUR, lai finansētu Bēgļu atbalsta mehānismu Turcijā.

Aktīvu pārvešanas ieņēmumi galvenokārt attiecas uz satelīta 6A nodošanu Copernicus programmas ietvaros no Eiropas Kosmosa aģentūras (EKA) Komisija – skatīt 2.2. skaidrojumu. Saskaņā ar ES grāmatvedības noteikumiem šī nodošana ir ar komerciālu apmaiņu nesaistīts darījums.

Budžeta korekciju palielinājumu galvenokārt veicina no iepriekšējā gada pārņemtā budžeta pārpalikuma palielinājums, kas 2020. gadā bija 3,218 miljardi EUR salīdzinājumā ar 1,803 miljardiem EUR 2019. gadā. Budžeta pārpalikumu kompensēja PVN un NKI ikgadējā korekcija, kas 2020. gadā bija 3,165 miljardi EUR salīdzinājumā ar 3,443 miljardiem EUR 2019. gadā.

Citi ieņēmumi no darījumiem, kas nav saistīti ar komerciālu apmaiņu, ietver ITER uzņēmējvalsts un dalībnieku iemaksas “Fusion for Energy” – ITER un kodolsintēzes enerģētikas attīstības vajadzībām izveidotajā Eiropas kopuzņēmumā (156 miljoni EUR).

IEŅĒMUMI NO DARĪJUMIEM, KAS SAISTĪTI AR KOMERCIĀLU APMAIŅU

3.8. FINANŠU IEŅĒMUMI

miljoni EUR
	2020	2019
Procenti par šādām kategorijām:
Novēloti maksājumi	1 129	133
Aizdevumi	1 167	1 180
Citi	63	70
Akciju emisijas uzcenojums	674	2
Prēmija par finanšu garantiju saistībām	258	193
Dividendes	22	29
Finanšu ieņēmumi no finanšu aktīviem vai saistībām to patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu pārpalikuma vai deficīta aprēķinā	70	125
Realizētā peļņa no pārdošanai pieejamiem finanšu aktīviem	48	82
Citi	3	2
Kopā	3 434	1 817

Procentu ieņēmumi par novēlotiem maksājumiem galvenokārt ir saistīti ar naudas sodiem un pašu resursu iemaksām, kas nav veiktas laikus. Galvenās summas attiecas uz pārkāpuma lietu, kas minēta 2.6.1.1. skaidrojumā (0,5 miljardi EUR), un aplēstajiem ieņēmumiem par lietu pret Nīderlandi saistībā ar izvairīšanos no antidempinga maksājumiem par saules enerģijas paneļiem (0,3 miljardi EUR).

Procentu ieņēmumi no aizdevumiem galvenokārt attiecas uz aizdevumiem, kas piešķirti finansiālajam atbalstam – skatīt 2.4.3. skaidrojumu.

Akciju emisijas uzcenojumi 674 miljonu EUR apmērā galvenokārt attiecas uz SURE aizņēmumu emisiju, par kuru tika saņemti ieņēmumi, kas pārsniedz emitēto obligāciju nominālo vērtību. Minētie ieņēmumi tika nodoti dalībvalstīm, kas gūst labumu no atbalsta programmām, kā rezultātā tika atzīti finanšu izdevumi 672 miljonu EUR apmērā – skatīt 3.14. skaidrojumu.

Prēmija par finanšu garantiju saistībām galvenokārt attiecas uz riska dalīšanas ieņēmumiem, kas saņemti no EIB saistībā ar ESIF galvojumu ESIF IIW parāda portfelī – skatīt 2.11.3. skaidrojumu.

3.9. CITI AR KOMERCIĀLU APMAIŅU SAISTĪTU DARĪJUMU IEŅĒMUMI

miljoni EUR
	2020	2019
Ieņēmumi no maksas par pakalpojumu sniegšanu (aģentūras)	640	592
Guvumi no ārvalstu valūtas maiņas	370	347
Preču pārdošana	48	31
Daļa no EIF neto rezultāta	38	53
Ieņēmumi no komisijas maksām un prēmijām saistībā ar finanšu instrumentiem	34	43
Ar pamatlīdzekļiem saistīti ieņēmumi	5	5
Citi	269	227
Kopā	1 404	1 298

Ieņēmumi no maksas par pakalpojumu sniegšanu galvenokārt ietver tirdzniecības atļauju izsniegšanas maksu, ko iekasē Eiropas Zāļu aģentūra, un maksu par preču zīmēm, ko iekasē Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs.

IZDEVUMI

3.10. DALĪTA PĀRVALDĪBA

miljoni EUR
Īstenojušas dalībvalstis	2020	2019
Eiropas Lauksaimniecības garantiju fonds	40 461	43 951
Eiropas Lauksaimniecības fonds lauku attīstībai un citi lauku attīstības instrumenti	14 467	13 541
Eiropas Reģionālās attīstības fonds un Kohēzijas fonds	41 118	35 178
Eiropas Sociālais fonds	13 677	11 218
Citi	2 701	2 608
Kopā	112 425	106 495

Šis palielinājums galvenokārt attiecas uz kohēzijas politiku (ERAF, KF), kur gandrīz visi izdevumi ir saistīti ar 2014.–2020. gada plānošanas periodu, kurā darbības turpinās.

Citi izdevumi galvenokārt ietver turpmāk norādīto: Patvēruma un migrācijas fonds (0,6 miljardi EUR), Eiropas atbalsta fonds vistrūcīgākajām personām (0,6 miljardi EUR), Iekšējās drošības fonds (0,5 miljardi EUR), Eiropas Savienības Solidaritātes fonds (0,3 miljardi EUR) un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fonds (0,6 miljardi EUR).

ELGF summu attīstība ir galvenokārt saistīta ar to, ka samazinājās par tiešiem maksājumiem pieprasītās summas, galvenokārt tāpēc, ka nav tiešu lauksaimniecības maksājumu AK lauksaimniekiem par 2020. pieprasījumu gadu (samazinājums par 2,6 miljardiem EUR salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu).

3.11. TIEŠA PĀRVALDĪBA

miljoni EUR
	2020	2019
Īstenojusi Komisija	11 429	8 435
Īstenojušas ES izpildaģentūras	10 029	10 095
Īstenojuši trasta fondi	636	412
Kopā	22 094	18 942

Šīs summas galvenokārt attiecas uz pētniecības politikas (7,2 miljardi EUR), transporta infrastruktūras politikas (3,9 miljardi EUR), attīstības sadarbības instrumenta (1,6 miljardi EUR) un Eiropas kaimiņattiecību politikas (1,8 miljardi EUR) īstenošanu.

Komisijas īstenoto tiešajā pārvaldībā esošo izdevumu palielinājums ir galvenokārt (1,6 miljardi EUR) saistīts ar Covid-19 vakcinācijas programmām un Eiropas kaimiņattiecību politiku (0,6 miljardi EUR).

3.12. NETIEŠA PĀRVALDĪBA

miljoni EUR
	2020	2019
Īstenojušas citas ES aģentūras un struktūras	3 530	3 131
Īstenojušas trešās valstis	559	637
Īstenojušas starptautiskās organizācijas	3 619	3 448
Īstenojuši citi subjekti	3 257	2 875
Kopā	10 965	10 091

No netieši pārvaldītajiem izdevumiem 4,2 miljardi EUR attiecas uz ārējām darbībām (galvenokārt pirmspievienošanās, humānās palīdzības, starptautiskās sadarbības un kaimiņattiecību jomu). Vēl 5,1 miljards EUR ir saistīti ar Eiropas konkurētspējas uzlabošanu (tādās jomās kā pētniecība, satelītu navigācijas sistēmas un izglītība).

3.13. PERSONĀLA UN PENSIJU IZMAKSAS

miljoni EUR
	2020	2019
Personāla izmaksas	7 028	6 939
Pensiju izmaksas	4 967	4 674
Kopā	11 995	11 613

Pensiju izmaksas atspoguļo to pārmaiņu elementus, kas radušās pēc darbinieku pabalstu saistību aktuāra vērtējuma un nav atzītas neto aktīvos. Tāpēc tās neparāda faktiskos pensiju maksājumus gadā, kas ir daudz mazāki.

3.14. FINANSĒJUMA IZMAKSAS

miljoni EUR
	2020	2019
Procentu izdevumi:
Aizņēmumi	1 160	1 174
Citi	24	23
Emisijas izmaksas	672	1
Zaudējumi, kas radušies no aizdevumu un debitoru parādu vērtības samazināšanās	110	105
Finanšu aktīvu vai saistību patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu pārpalikuma vai deficīta aprēķinā zaudējumi	21	57
Finanšu noma	62	70
Zaudējumi no pārdošanai pieejamo finanšu aktīvu vērtības samazināšanās	41	19
Realizētie zaudējumi no pārdošanai pieejamajiem finanšu aktīviem	5	7
Citi	92	34
Kopā	2 188	1 491

Aizņēmumu procentu izdevumu summa galvenokārt atbilst finansiālajam atbalstam piešķirto aizdevumu procentu ienākumiem (kompensējošie darījumi).

Emisijas izmaksas 672 miljonu EUR apmērā attiecas galvenokārt uz SURE programmu, par kuru akciju emisijas uzcenojumi saistībā ar aizņēmumiem tika nodoti dalībvalstīm, kas gūst labumu no aizdevumiem (skatīt arī 3.8. skaidrojumu).

3.15. CITI IZDEVUMI

miljoni EUR
	2020	2019
Administratīvie un IT izdevumi	1 984	2 154
Uzkrājumu koriģēšana	1 390	1 294
Ar pamatlīdzekļiem saistīti izdevumi	1 319	1 201
Zemes un ēku apsaimniekošanas izdevumi	661	568
Zaudējumi no ārvalstu valūtas maiņas	578	343
Operatīvās nomas izdevumi	423	442
Citi	593	860
Kopā	6 946	6 862

Ievērojot izdevumu atbilstošāku atspoguļojumu 2020. gadā (personāla, administratīvie un IT, kā arī zemes un ēku apsaimniekošanas izdevumi), 2019. gada salīdzinošie skaitļi tika attiecīgi pielāgoti.

To pētniecības un attīstības izdevumu kopējā summa, kuri atzīti kā izdevumi 2020. gadā, ir šāda:

miljoni EUR
	2020	2019
Pētniecības izmaksas	402	398
Nekapitalizētās izstrādes izmaksas	118	119
Kopā	520	517

3.16. PĀRSKATU SNIEGŠANA PA SEGMENTIEM – DAUDZGADU FINANŠU SHĒMAS (DFS) IZDEVUMU KATEGORIJĀM

miljoni EUR
	Gudra un iekļaujoša izaugsme	Ilgtspējīga izaugsme	Drošība un pilsonība	Globālā Eiropa	Administrācija	Nav piešķirta DFS izdevumu kategorija (4)	Kopā
NKI resursi	—	—	—	—	—	125 393	125 393
Tradicionālie pašu resursi	—	—	—	—	—	19 559	19 559
PVN	—	—	—	—	—	17 858	17 858
Naudas sodi	—	—	—	—	—	452	452
Izdevumu atgūšana	610	713	17	14	0	(0)	1 355
AK izstāšanās līgums	—	—	—	—	—	47 456	47 456
Citi	1 470	2 113	794	248	4 874	(2 383 )	7 116
Ieņēmumi no darījumiem, kas nav saistīti ar komerciālu apmaiņu	2 080	2 826	811	262	4 874	208 336	219 190
Finanšu ieņēmumi	331	0	0	9	(0)	3 095	3 434
Citi	135	(19)	(5)	(3)	309	987	1 404
Ieņēmumi no darījumiem, kas ir saistīti ar komerciālu apmaiņu	466	(19)	(5)	5	309	4 082	4 838
Ieņēmumi kopā	2 546	2 807	806	267	5 183	212 418	224 028
Izdevumi, ko īstenojušas dalībvalstis:
ELGF	—	(40 461 )	—	—	—	—	(40 461 )
ELFLA un citi lauku attīstības instrumenti	—	(14 467 )	—	—	—	—	(14 467 )
ERAF un KF	(41 118 )	—	—	—	—	—	(41 118 )
ESF	(13 677 )	—	—	—	—	—	(13 677 )
Citi	(594)	(641)	(1 325 )	(141)	—	—	(2 701 )
Īstenojusi EK, izpildaģentūras un trasta fondi	(12 743 )	(728)	(2 943 )	(5 693 )	(12)	25	(22 094 )
Īstenojušas citas ES aģentūras un struktūras	(3 287 )	(67)	(1 114 )	(29)	—	967	(3 530 )
Īstenojušas trešās valstis un starptautiskās organizācijas	(543)	(6)	(195)	(3 435 )	—	—	(4 178 )
Īstenojuši citi subjekti	(2 457 )	(11)	(2)	(787)	(0)	1	(3 257 )
Personāla un pensiju izmaksas	(1 767 )	(387)	(500)	(706)	(7 551 )	(1 084 )	(11 995 )
Finansējuma izmaksas	(40)	(38)	(0)	(37)	(89)	(1 984 )	(2 188 )
Citi izdevumi	(2 676 )	(229)	(162)	(135)	(2 988 )	(756)	(6 946 )
Izdevumi kopā	(78 902 )	(57 035 )	(6 241 )	(10 962 )	(10 640 )	(2 831 )	(166 612 )
Gada saimnieciskās darbības rezultāts	(76 356 )	(54 228 )	(5 435 )	(10 695 )	(5 457 )	209 587	57 416

Ieņēmumu un izdevumu norādīšana pa DFS izdevumu kategorijām balstās uz aplēsēm, jo ne visas saistības tiek piesaistītas kādai DFS izdevumu kategorijai.

4. IESPĒJAMĀS SAISTĪBAS UN AKTĪVI

4.1. IESPĒJAMĀS SAISTĪBAS

Iespējamās saistības ir ES iespējamas nākotnes maksājumu saistības, kas var rasties pagātnes notikumu dēļ vai juridiski saistošu apņemšanos rezultātā, bet kas būs atkarīgas no nākotnes notikumiem, kurus ES pilnībā nekontrolē. Tās galvenokārt attiecas uz piešķirtajām finanšu garantijām (aizdevumiem un finansiālā atbalsta programmām) un juridiskajiem riskiem. Visas iespējamās saistības, izņemot tās, kas saistītas ar naudas sodiem, garantijām un finanšu instrumentiem līdz līmenim, kādā tos sedz no fondiem (skatīt 2.4.1. skaidrojumu), nākamajos gados nepieciešamības gadījumā finansēs no ES budžeta (un tādējādi arī no ES dalībvalstu līdzekļiem).

4.1.1. Budžeta garantijas

miljoni EUR
	31.12.2020.			31.12.2019.
	Maksimālais apjoms	Parakstīts	Izmaksāts	Maksimālais apjoms	Parakstīts	Izmaksāts
EIB ārējo aizdevumu pilnvaru garantijas	35 372	32 530	20 050	37 929	31 521	20 014
ESIF galvojums	25 543	23 831	18 590	25 797	21 889	17 634
EFIA garantija	1 370	438	34	50	—	—
Kopā	62 285	56 799	38 673	63 775	53 410	37 648

Iepriekšējā tabulā ir parādīts, cik lielā mērā iespējamie nākotnes maksājumi, kas saistīti ar EIB grupai vai citām finanšu iestādēm piešķirtajām garantijām, ietekmē ES budžetu. Izmaksātās summas ir summas, kas jau piešķirtas galasaņēmējiem, savukārt parakstītās summas ietver šīs izmaksātās summas plus nolīgumus, kuri jau ir parakstīti ar saņēmējiem vai finanšu starpniekiem, bet kuros paredzētās summas vēl nav izmaksātas (18,126 miljardi EUR). Maksimālais apjoms ir kopējā garantija, ko ES budžets un tādējādi ES dalībvalstis ir apņēmušās segt, jo, lai atklātu maksimālo ietekmi uz ES 2020. gada 31. decembrī, ir jāiekļauj arī operācijas, kas ir apstiprinātas parakstīšanai, bet vēl nav parakstītas (5,486 miljardi EUR). Summas ir norādītas, atskaitot finanšu uzkrājumus vai finanšu saistības, kas atzītas attiecībā uz minētajām programmām.

EIB ārējo aizdevumu pilnvaru garantijas

No ES budžeta garantē aizdevumus, kurus EIB parakstījusi un piešķīrusi no EIB pašu resursiem trešām valstīm. 2020. gada 31. decembrī neapmaksāto un ar ES galvojumu segto aizdevumu kopējais apjoms sasniedza 20,050 miljardus EUR (2019. gadā – 20,014 miljardi EUR). No ES budžeta garantē:

—	19,310 miljardus EUR (2019. gadā – 19,074 miljardus EUR), izmantojot Garantiju fondu ārējai darbībai (skatīt 2.4.1. skaidrojumu), un

—	740 miljonus EUR (2019. gadā – 940 miljonus EUR) tieši aizdevumiem, kas piešķirti dalībvalstīm pirms pievienošanās.

Papildus 20,050 miljardiem EUR, kas iepriekš norādīti kā izmaksāti, ES garantē vēl neatmaksātus aizdevumus Sīrijai 113 miljonu EUR apmērā, attiecībā uz kuriem ir veikti uzkrājumi, un 90 miljoni EUR ir atzīti kā finanšu garantiju saistības attiecībā uz EIB Ekonomikas noturības iniciatīvas (ERI) privātajām pilnvarām (skatīt turpmāk).

ES ārējo aizdevumu pilnvaru garantija Eiropas Investīciju bankas piešķirtajiem aizdevumiem ir ierobežota līdz 65 % no nesamaksātā atlikuma par nolīgumiem, kas noslēgti pēc 2007. gada (pilnvaras 2007.–2013. gadam un 2014.–2020. gadam). Attiecībā uz nolīgumiem, kas noslēgti pirms 2007. gada, ES garantijas apjoms ir ierobežots līdz procentuālajai daļai no atļauto kredītlīniju maksimālā apjoma, vairākumā gadījumu 65 %, bet arī 70 %, 75 % vai 100 % apmērā. Ja maksimālais apjoms netiek sasniegts, ES garantija sedz visu summu.

Saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumu (ES) 2018/412 (27) summu līdz 2,3 miljardu EUR apmērā piešķir jaunajām privātā sektora aizdevumu pilnvarām – projektiem, kas vērsti uz bēgļu, migrantu, uzņēmējkopienu un tranzīta kopienu ilgtermiņa ekonomisko noturību EIB ERI ietvaros. EIB 2019. gadā izmaksāja pirmās ERI privāto pilnvaru operācijas. Savienības budžetā atlīdzina risku, kas uzņemts saistībā ar garantijām, kuras piešķirtas EIB finansējuma operācijām ERI privāto pilnvaru ietvaros, tādēļ ERI privāto pilnvaru garantiju uzskaita kā finanšu garantiju saistības (skatīt 2.11.3. skaidrojumu).

EU garantiju maksājumus veic Garantiju fonds ārējai darbībai – 2020. gadā no Garantiju fonda ārējai darbībai ir izmaksātas garantijas prasības 52 miljonu EUR apmērā (2019. gadā – 55 miljoni EUR).

Eiropas Stratēģisko investīciju fonda (ESIF) galvojums

ESIF iniciatīvas nolūks ir palielināt EIB grupas spēju uzņemties risku, tādējādi ļaujot EIB veikt vairāk investīciju ES. ESIF mērķis ir atbalstīt papildu investīcijas ES un mazu uzņēmumu piekļuvi finansējumam. ES budžets nodrošina galvojumu līdz 26 miljardiem EUR (“ESIF ES galvojums”) saskaņā ar līgumu starp ES un EIB, turpmāk “ESIF nolīgums”, lai aizsargātu EIB no zaudējumiem, kas tai varētu rasties saistībā ar tās finansēšanas un investīciju darbībām.

ESIF darbības tiek veiktas divās klasēs – Infrastruktūras un inovācijas klase (IIW), ko īsteno EIB (ESIF ES galvojums 19,250 miljardu EUR apmērā), un MVU klase (SMEW), ko īsteno EIF (ESIF ES galvojums 6,750 miljardu EUR apmērā), un abām klasēm ir parāda portfelis un pašu kapitāla portfelis. EIF darbojas saskaņā ar nolīgumu ar EIB, pamatojoties uz EIB galvojumu, kuru, savukārt, garantē ar ESIF ES galvojumu atbilstīgi ESIF nolīgumam.

ES un EIB ir atšķirīgas lomas saistībā ar ESIF. ESIF ir izveidots EIB sastāvā, kas finansē darbības (parāda un kapitāla investīcijas), un šajā nolūkā aizņemas nepieciešamos līdzekļus kapitāla tirgos. EIB grupa neatkarīgi pieņem investīciju lēmumus un pārvalda darbības saskaņā ar saviem noteikumiem un procedūrām. ES nodrošina galvojumu šīm darbībām un sedz EIB radušos zaudējumus līdz šā galvojuma maksimālajam apjomam.

Lai nodrošinātu, ka ESIF ietvaros veiktās investīcijas paliek vērstas uz īpašo mērķi pievērsties tirgus nepilnībām un ka tās ir atbilstīgas ES galvojuma aizsardzībai, ir ieviesta speciāla pārvaldes struktūra, kas ietver Investīciju komiteju, kuras locekļi ir neatkarīgi eksperti un kura pārbauda katra projekta, ko IIW daļā ierosinājusi EIB, atbilstību ES galvojuma saņemšanai, un ESIF valdi, kas nodrošina programmas pārraudzību.

Tā kā kontroles kritēriji un grāmatvedības prasības attiecībā uz konsolidāciju, kas noteiktas ES grāmatvedības noteikumos (un SPSGS), nav izpildītas, attiecīgie garantētie aktīvi netiek uzskaitīti ES konsolidētajos gada pārskatos.

ES galvojums, kas piešķirts EIB grupai ESIF ietvaros, tiek uzskaitīts kā finanšu garantiju saistības attiecībā uz IIW parāda portfeli (skatīt 2.11.3. skaidrojumu), kā finanšu uzkrājumi SMEW parāda portfelim (skatīt 2.10. skaidrojumu) un kā atvasinājums (finanšu aktīvi vai saistības patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu pārpalikuma vai deficīta aprēķinā) attiecībā uz abiem pašu kapitāla portfeļiem (skatīt 2.4.2. skaidrojumu). Turklāt šajā skaidrojumā ir iekļautas arī iespējamās saistības, kas attiecināmas uz piešķirto ESIF galvojumu. ESIF iespējamās saistībās ir iekļauta tā COSME, H2020, CCS un EaSI darbību daļa, ko sedz ESIF ES galvojums SMEW parāda portfelī, un tās atspoguļo, atskaitot finanšu uzkrājumus 290 miljonu EUR apmērā, kas atzīti attiecībā uz šo portfeli un iekļauti pozīcijā “finanšu uzkrājumi”2.10. skaidrojumā.

ES galvojuma maksājumus, ko nesedz no ES ieņēmumiem, kuri tiek turēti kredītā ESIF norēķinu kontā EIB, veic ESIF galvojuma fonds – skatīt 2.4.1. skaidrojumu. 2020. gadā no ESIF galvojuma fonda ir izmaksātas garantijas prasības 1 miljona EUR apmērā (2019. gadā – nulle EUR).

Eiropas Fonds ilgtspējīgai attīstībai (EFIA)

Eiropas Fonds ilgtspējīgai attīstībai, kas izveidots ar EFIA regulu, ir iniciatīva, kuras mērķis ir atbalstīt ieguldījumus Āfrikā un Eiropas kaimiņvalstīs, tādējādi veicinot ilgtspējīgas attīstības sasniegšanu un pievēršoties konkrētiem migrācijas sociāli ekonomiskajiem pamatcēloņiem. Saskaņā ar EFIA regulu ES būtu jādara pieejamas garantijas 1,5 miljardu EUR apmērā (ko vēl palielina ar ārējām iemaksām) īstenošanas partneriem saistībā ar to investīciju un finansēšanas darbībām, lai mazinātu to investīciju riskus. EFIA garantija balstās uz EFIA garantiju fondu – skatīt 2.4.1. skaidrojumu. 2020. gada 31. decembrī bija spēkā 15 EFIA garantiju līgumi ar kopējo garantiju seguma ierobežojumu 1,370 miljoni EUR (2019. gadā – 50 miljoni EUR), savukārt kopējās operācijas, ko parakstījuši darījumu partneri un ko garantējusi ES saskaņā ar minētajiem līgumiem, bija 438 miljoni (2019. gadā – nulle EUR).

AK saistības, kas izriet no tās izstāšanās no ES

Saskaņā ar Izstāšanās līguma 143. pantu AK ir jāatmaksā Savienībai tās daļa no iespējamām finanšu saistībām, kas saistītas ar ESIF, EFIA un EIB ārējo aizdevumu pilnvaru operācijām, kuras apstiprinātas līdz izstāšanās dienai, proti, 2020. gada 31. janvārim. Saskaņā ar 143. pantu attiecībā uz garantijas pieprasījumu par finanšu operāciju, kas apstiprināta pirms izstāšanās dienas, AK ir jāatmaksā Savienībai tās daļa no maksājumiem, ko Savienība veikusi minēto operāciju ietvaros, ja vien to nevar segt ar AK daļu no uzkrājumiem, kas tiek turēti garantiju fondā, ja piemērojams.

Attiecībā uz EIB ārējo aizdevumu pilnvaru aizdevumiem (ELM) ES budžeta garantijas vērtība izstāšanās dienā līdz izstāšanās dienai apstiprinātajām operācijām bija 33,7 miljardi EUR. 2020. gada 31. decembrī tā bija mainījusies līdz 30,9 miljardiem EUR. AK daļa no šīm iespējamām saistībām 2020. gada 31. decembrī tādējādi ir 3,8 miljardi EUR. Tomēr, kā minēts iepriekš, jebkuras neizpildītās saistības par šiem aizdevumiem vispirms sedz no Garantiju fonda ārējai darbībai, un no AK summas tiks pieprasītas tikai tad, ja AK uzkrājums šim fondam, kas 2020. gada 31. decembrī ir 347 miljoni EUR, nebūs pietiekams.

Attiecībā uz ESIF operācijām ES budžeta garantijas vērtība izstāšanās dienā līdz izstāšanās dienai apstiprinātajām operācijām bija 23,5 miljardi EUR. 2020. gada 31. decembrī tā bija mainījusies līdz 19,9 miljardiem EUR. AK daļa no šīm iespējamām saistībām 2020. gada 31. decembrī tādējādi ir 2,5 miljardi EUR. Visus garantiju pieprasījumus ESIF ietvaros vispirms sedz no ESIF galvojuma fonda, un no AK summas tiks pieprasītas tikai tad, ja AK uzkrājums šim fondam, kas 2020. gada 31. decembrī ir 1,1 miljards EUR, nebūs pietiekams.

Tā kā līdz izstāšanās dienai īstenošanas partneri nebija apstiprinājuši nevienu operāciju saistībā ar EFIA garantiju, AK šajā ziņā nav saistību.

Maksājumi, kas veikti no uzkrājumiem, kuri turēti garantiju fondos operācijām, kas apstiprinātas izstāšanās dienā vai pēc tās un līdz 2020. gada 31. decembrim, ir šādi: nulle attiecībā uz ESIF un nulle attiecībā uz ELM. Turklāt tika veikti ESIF garantiju pieprasījumi, maksas un izmaksas par summu 2,8 miljoni EUR operācijām, kas apstiprinātas izstāšanās dienā vai pēc tās un līdz 2020. gada 31. decembrim, un tie tika segti no ES ieņēmumiem, kas turēti EIB ESIF norēķinu kontā (0,19 miljardi EUR), un no SMEW pieejamām summām (2,7 miljoni EUR) saskaņā ar ESIF nolīgumu. Saskaņā ar IL šie maksājumi nesamazināja AK daļu no uzkrājumiem.

4.1.2. Ar finansiālo atbalstu saistītās garantijas (aizņēmumu un aizdevumu darbības)

miljoni EUR
	31.12.2020.			31.12.2019.
	Izmantots	Neizmantots	Kopā	Izmantots	Neizmantots	Kopā
EFSM	47 396	—	47 396	47 394	—	47 394
SURE	39 503	46 363	85 867	—	—	—
MB	201	—	201	201	—	201
MFP	5 813	1 335	7 148	4 754	560	5 314
Euratom	279	100	379	214	200	414
Kopā	93 193	47 798	140 991	52 564	760	53 324

No ES budžeta garantē aizņēmumus, ko Komisija saņēmusi, lai finansētu aizdevumus dalībvalstīm un trešām valstīm, izmantojot kompensējošus darījumus. Šie aizņēmumi jau ir atzīti kā saistības ES bilancē – skatīt 2.11.1. skaidrojumu. Tomēr, ja ar šiem aizņēmumiem piešķirtie kompensējošie aizdevumi netiks atmaksāti, no ES budžeta, pamatojoties uz Padomes Regulas (ES, Euratom) Nr. 609/2014 14. pantu, būs jāsedz visas nesamaksātās summas:

—	aizņēmumus, kas saistīti ar aizdevumiem, kuri izmaksāti EFSM ietvaros, garantē tikai no ES budžeta,

—	ar SURE saistīti aizņēmumi ir balstīti uz dalībvalstu garantijām 25 miljardu EUR apmērā (25 % no finansiālās palīdzības maksimālās summas, kas ir 100 miljardi). Nepieprasītās saistības attiecas uz aizdevuma līgumiem, kuri parakstīti 2020. gadā un attiecībā uz kuriem izmaksa ir gaidāma 2021. gadā,

—	aizņēmumus, kas saistīti ar MB aizdevumiem, garantē tikai no ES budžeta,

—	MFP aizdevumus pirmām kārtām garantē no Garantiju fonda ārējai darbībai (skatīt 2.4.1. skaidrojumu) un tikai tad no ES budžeta, un

—	trešo personu izsniegtās garantijas ir pirmais instruments, kas tiek izmantots, lai segtu visus nesamaksātos Euratom aizdevumus. Garantiju fonds sedz ārējo aizdevumu summas, ja tās nesedz trešo personu izsniegtās garantijas.

AK saistības, kas izriet no tās izstāšanās no ES

Saskaņā ar Izstāšanās līguma 143. pantu AK ir jāatmaksā Savienībai tās daļa no iespējamām finanšu saistībām, kas saistītas ar aizdevumiem finansiālajai palīdzībai (EFSM, MFP, MB un Euratom), kuri apstiprināti / par kuriem pieņemts lēmums līdz izstāšanās dienai, proti, 2020. gada 31. janvārim. Saskaņā ar 143. pantu, ja netiek pildītas saistības par aizdevumu finansiālajai palīdzībai, kas apstiprināts pirms izstāšanās dienas, AK ir jāatmaksā Savienībai tās daļa no maksājumiem, ko Savienība veikusi neizpildīto maksājumu saistību operācijas ietvaros, ja vien to nevar segt ar AK daļu no uzkrājumiem, kas tiek turēti Garantiju fondā ārējai darbībai (t. i., MFP un Euratom aizdevumi trešās valstīs) – skatīt 4.1.1. skaidrojumu.

ES neizpildītās iespējamās saistības attiecībā uz minētajiem aizdevumiem finansiālajai palīdzībai līdz izstāšanās dienai bija 53,9 miljardi EUR. Pēc atmaksām, kas veiktas kopš minētā datuma, šo no ES garantijas segto aizdevumu summa 2020. gada 31. decembrī ir 53,2 miljardi EUR – AK daļa no tiem ir 6,6 miljardi EUR.

4.1.3. ES finanšu instrumentiem izsniegtās garantijas

miljoni EUR
	31.12.2020.	31.12.2019.
Programma “Apvārsnis 2020”	1 860	1 584
Eiropas infrastruktūras savienošanas instruments	579	684
Riska dalīšanas finanšu mehānisms	37	110
Citi	49	38
Kopā	2 524	2 416

Kā minēts FR 210. panta 1. punktā, ar finanšu instrumentu un ES finanšu saistībām saistītie budžeta izdevumi nekādā gadījumā nepārsniedz tiem noteikto attiecīgo budžeta saistību summu, tādējādi nepieļaujot iespējamās saistības, kas būtu jāsedz no budžeta. Praksē tas nozīmē, ka šīm saistībām pretī ir postenis bilances aktīvu pusē vai tās tiek segtas ar nenokārtotām budžeta saistībām, kas vēl nav iekļautas izdevumos. Iespējamās saistības iepriekšējā tabulā ir norādītas, atskaitot finanšu uzkrājumus un finanšu saistības, kas atzītas attiecībā uz šiem instrumentiem – skatīt 2.10. un 2.11.2. skaidrojumu.

AK saistības, kas izriet no tās izstāšanās no ES

Attiecībā uz ES iespējamām saistībām par summām, kas apstiprinātas līdz izstāšanās dienai saistībā ar ES finanšu instrumentiem, ieskaitot iepriekš minētās summas, ja kāda no šīm saistībām īstenojas, tā tiks segta no ES budžeta, izmantojot fiduciārajos kontos turēto naudu. Tādējādi no AK principā netiks pieprasītas nekādas summas, izņemot tās daļu no budžeta RAL, kā izklāstīts IL 140. pantā, – skatīt 2.6.1.2. skaidrojumu.

4.1.4. Tiesas prāvas

miljoni EUR
	31.12.2020.	31.12.2019.
Naudas sodi	2 985	3 128
Lauksaimniecība	66	199
Kohēzija	341	341
Citi	2 169	2 137
Kopā	5 561	5 805

Naudas sodi

Šīs summas galvenokārt attiecas uz tādiem Komisijas piemērotiem naudas sodiem par konkurences noteikumu pārkāpumiem, kurus attiecīgie uzņēmumi ir provizoriski samaksājuši un par kuriem ir iesniegta pārsūdzība vai par kuriem nav zināms, vai tie tiks pārsūdzēti. Iespējamās saistības saglabājas, līdz Tiesa pieņem galīgo lēmumu lietā, vai arī līdz pārsūdzības perioda beigām. Saņemtie procenti par provizoriskajiem maksājumiem ir iekļauti gada saimnieciskās darbības rezultātā un arī kā iespējamās saistības, lai atspoguļotu Komisijas tiesību uz šīm summām nenoteiktību.

Ja ES zaudēs kādā no šiem procesiem, kas saistīti ar uzliktajiem naudas sodiem, summas, kas provizoriski saņemtas, tiks atmaksātas uzņēmumiem, neradot ietekmi uz budžetu. Naudas soda summa tiek atzīta kā budžeta ieņēmumi tikai tad, kad naudas sods ir nepārsūdzams (FR 107. pants).

Lauksaimniecība

Šīs ir iespējamās saistības pret dalībvalstīm saistībā ar ELGF un lauku attīstības atbilstības lēmumiem līdz Tiesas spriedumam. Saistību galīgā apjoma un tā gada noteikšana, kurā sekmīgas apelācijas rezultātā summas tiks izmaksātas no budžeta, būs atkarīga no tiesas procesa ilguma.

Kohēzija

Šīs ir iespējamās saistības pret dalībvalstīm saistībā ar kohēzijas politikas darbībām, attiecībā uz kurām vēl nav noteikts mutiskās uzklausīšanas datums vai Tiesa nav sagatavojusi spriedumu.

Citas tiesas prāvas

Šī pozīcija attiecas uz prasībām, kas pašlaik iesniegtas pret ES par zaudējumu atlīdzināšanu, citiem juridiskiem strīdiem un lēstiem tiesāšanās izdevumiem. Jāņem vērā, ka prasībā par zaudējumu atlīdzināšanu saskaņā ar LESD 340. pantu prasības iesniedzējam ir jāpierāda, ka iestāde ir izdarījusi pietiekami nopietnu tādas tiesību normas pārkāpumu, ar kuru personām tiek piešķirtas tiesības, kā arī iesniedzējam faktiski nodarītais kaitējums un tieša cēloņsakarība starp nelikumīgo rīcību un kaitējumu. Attiecīgā summa par 2020. gadu (tāpat kā 2019. gadā) galvenokārt attiecas uz zaudējumu atlīdzināšanas prasību pret Eiropas Komisiju par lēmumu, ar kuru aizliegta uzņēmumu apvienošana, tāpēc norādītā summa attiecas uz prasīto summu, jo nav ticamas aplēses.

AK saistības, kas izriet no tās izstāšanās no ES

Saskaņā ar IL 147. pantu Apvienotajai Karalistei ir jāsedz tās daļa no maksājumiem, kas vajadzīgi, lai izpildītu Savienības iespējamās saistības, kurām iestājas termiņš, sakarā ar tiesas prāvām par Savienības finanšu saistībām, ar nosacījumu, ka minēto tiesas prāvu priekšmetu veidojošie fakti notikuši ne vēlāk kā 2020. gada 31. decembrī. Šajā ziņā aplēstā maksimālā summa, kas AK jāmaksā, ir 318 miljoni EUR, neieskaitot summas par naudas sodiem iepriekš minētajā tabulā (jo nauda ir provizoriski saņemta no subjekta, kam piespriests naudas sods, un to nevajadzēs pilnībā finansēt no ES budžeta vai AK). Attiecībā uz tiesas prāvām, kurās tiek uzskatīts par iespējamu, ka summas tiks samaksātas no ES budžeta (skatīt 2.10. skaidrojumu), AK daļa ir iekļauta kā daļa no kopējās summas, kas jāsaņem no AK – sīkāku informāciju skatīt 2.6.1.2. skaidrojumā.

4.2. IESPĒJAMIE AKTĪVI

miljoni EUR
	31.12.2020.	31.12.2019.
Saņemtās garantijas:
izpildes garantijas	318	349
Citas garantijas	8	16
Citi iespējamie aktīvi	58	65
Kopā	384	430

Izpildes garantijas tiek pieprasītas, lai nodrošinātu, ka ES finansējuma saņēmēji izpilda pienākumus, kas noteikti saņēmēju līgumos ar ES.

5. BUDŽETA UN JURIDISKĀS SAISTĪBAS

Šajā skaidrojumā sniegta informācija par budžeta procesu un nākotnes finansējuma vajadzībām, nevis saistībām, kas pastāv 2020. gada 31. decembrī.

Daudzgadu finanšu shēmā (DFS), par kuru vienojušās dalībvalstis, ir definētas programmas un noteiktas saistību apropriāciju izdevumu kategoriju maksimālie apjomi un maksājumu apropriāciju kopsumma, kuras robežās ES var uzņemties budžeta un juridiskās saistības un galu galā veikt maksājumus septiņu gadu periodā, – skatīt 1.1. tabulu budžeta izpildes pārskatu skaidrojumos.

Padome (dalībvalstis) ar Eiropas Parlamenta piekrišanu ir apstiprinājusi DFS maksimālo apjomu, un Regulas (ES) Nr. 1306/2013 par KLP finansēšanu 16. pants izveido tiešu saikni starp ELGF izdevumu gada maksimālo apjomu un DFS regulu. Eiropas Parlaments un Padome ir pieņēmuši arī attiecīgos pamataktus par ELGF izdevumiem, ar ko nosaka izdevumus katrai dalībvalstij visam 2014.–2020. gada periodam.

Juridiskās saistības atbilst parakstītajām programmām, projektiem, nolīgumiem vai līgumiem, kas ES tādējādi ir juridiski saistoši. Juridiskas saistības ir akts, ar kuru kredītrīkotājs noslēdz vai nodibina saistību (ES vajadzībām), kas rada maksājumu (FR 37. panta 2. punkts).

Budžeta saistības principā uzņemas pirms juridisko saistību uzņemšanās, bet attiecībā uz dažām daudzgadu programmām/projektiem tas ir otrādi – attiecīgās budžeta saistības uzņemas gada maksājumu veidā vairāku gadu laikā, ja to paredz pamatakts. Piemēram, attiecībā uz kohēziju Kopīgo noteikumu regulas (KNR) (Regula (ES) Nr. 1303/2013) 76. pantā noteikts, ka Komisijas lēmums, ar ko pieņem programmu, veido juridiskas saistības Finanšu regulas nozīmē, taču Savienības budžeta saistības attiecībā uz katru programmu uzņemas gada maksājumu veidā par katru fondu laikposmā no 2014. gada 1. janvāra līdz 2020. gada 31. decembrim. Citos juridiskajos pamatos var būt ietverti līdzīgi noteikumi. Šā iemesla dēļ var būt summas, kuras ES ir likumīgi apņēmusies maksāt, bet budžeta saistību uzņemšanās vēl nav notikusi – skatīt 5.2. un 5.3. skaidrojumu turpmāk.

Ja budžeta saistību uzņemšanās ir notikusi, bet turpmāki maksājumi vēl nav veikti, neizpildīto saistību summa tiek dēvēta par “reste à liquider” (RAL). Tās var būt programmas vai projekti, nereti daudzgadēji, kuri ir parakstīti, bet par kuriem maksājumi tiks veikti tikai vēlākos gados. Tie atspoguļo maksājumu saistības turpmākajiem gadiem. Tā kā finanšu pārskatus sagatavo, izmantojot uzkrāšanas principu, bet budžeta izpildes pārskatus sagatavo, pamatojoties uz naudas plūsmas principu, daļa no kopējās nesamaksātās summas (RAL) jau ir iekļauta izdevumos un bilancē atzīta kā saistības (skatīt 2.12. un 2.13. skaidrojumu). Šo izdevumu aprēķins tiek veikts, pamatojoties uz saņemtajiem izmaksu prasījumiem/rēķiniem vai programmas vai projekta īstenošanas aplēsēm, ja līdz pārskata sniegšanas datumam ES vēl nav iesniegti prasījumi, – skatīt 5.1. skaidrojumu. Tiklīdz ar RAL saistītie maksājumi ir veikti, saistību atzīšana bilancē tiek pārtraukta. RAL daļa, kas vēl nav iekļauta izdevumos, nav iekļauta saistībās, bet ir norādīta turpmāk.

Tādējādi turpmāk sniegtā informācija atspoguļo summas ceturtdiena, 2020. gada 31. decembrī, kuras ES ir apņēmusies maksāt, pamatojoties uz līgumisko vienošanos izpildi, un tāpēc tās plānots finansēt no nākamajiem ES budžetiem.

miljoni EUR
	Skaidrojums	31.12.2020.	31.12.2019.
Neizpildītās budžeta saistības, kas vēl nav iekļautas izdevumos	5.1	249 309	249 686
Dalītās pārvaldības juridiskās saistības saskaņā ar pašreizējo DFS, kas vēl nav izpildītas	5.2	—	72 832
Nozīmīgas juridiskās saistības citās jomās	5.3	14 481	13 941
Kopā		263 790	336 459

5.1. NEIZPILDĪTĀS BUDŽETA SAISTĪBAS, KAS VĒL NAV IEKĻAUTAS IZDEVUMOS

miljoni EUR
	31.12.2020.	31.12.2019.
Neizpildītās budžeta saistības, kas vēl nav iekļautas izdevumos	249 309	249 686

Iepriekš norādītā summa ir budžeta RAL (“reste à liquider”) 303,197 miljardu EUR apmērā (skatīt 4.4. tabulu budžeta izpildes pārskatu skaidrojumos), no kā atskaitītas saistītās summas, kuras jau iekļautas bilancē kā saistības un finanšu darbības rezultātu pārskatā kā izdevumi. Budžeta RAL ir summa, kas raksturo neizpildītās saistības, par kurām vēl nav veikti maksājumi un/vai kuras vēl nav atceltas. Kā iepriekš paskaidrots, šādas saistības ir raksturīga parādība, kas izriet no daudzgadu programmu pastāvēšanas.

Būtu jānorāda, ka kopējie neatmaksātie priekšfinansējuma avansa maksājumi 2020. gada 31. decembrī bija 62,7 miljardi EUR – skatīt 2.5. skaidrojumu. Tas atspoguļo budžeta saistības, kas samaksātas, samazinot RAL, taču samaksātās summas joprojām tiek uzskatītas par piederīgām ES, nevis saņēmējam līdz brīdim, kad tiek izpildītas attiecīgās līgumsaistības. Tādējādi tās ir kā iepriekš aprakstītās RAL, kas vēl nav iekļautas izdevumos.

5.2. DALĪTĀS PĀRVALDĪBAS JURIDISKĀS SAISTĪBAS SASKAŅĀ AR PAŠREIZĒJO DFS, KAS VĒL NAV IZPILDĪTAS

miljoni EUR
Fondi	2014.–2020. gada finanšu shēma (A)	Juridiskās saistības saskaņā ar jaunāko Komisijas lēmumu (B)	Budžeta saistības, tostarp atceltās saistības (C)	Juridiskās saistības līdz īstenošanai (B-C)
Eiropas Reģionālās attīstības fonds un Kohēzijas fonds	261 889	261 690	261 690	—
Eiropas Sociālais fonds	93 642	93 498	93 498	0
Eiropas kaimiņattiecību politikas instruments	—	—	—	—
Eiropas atbalsta fonds vistrūcīgākajām personām	3 814	3 813	3 813	—
1.B. IZDEVUMU KATEGORIJA: KOHĒZIJAS POLITIKAS FONDI	359 345	359 000	359 000	0
Eiropas Lauksaimniecības fonds lauku attīstībai (*2)	126 909	100 063	100 063	(0)
Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fonds	5 749	5 655	5 655	—
2. IZDEVUMU KATEGORIJA: DABAS RESURSI	132 658	105 718	105 718	(0)
Patvēruma un migrācijas fonds	4 576	4 576	4 576	(0)
Iekšējās drošības fonds	3 172	3 172	3 172	(0)
3. IZDEVUMU KATEGORIJA: DROŠĪBA UN PILSONĪBA	7 747	7 747	7 747	(0)
Kopā	499 750	472 466	472 466	0

Tās ir juridiskās saistības, ko ES ir apņēmusies maksāt, pieņemot darbības programmas, kas saistītas ar dalītu pārvaldību. Komisijas lēmums, ar ko pieņem darbības programmu, ir finansēšanas lēmums FR 110. panta nozīmē, un, sākot no brīža, kad par to tiek informēta attiecīgā dalībvalsts, – juridiskas saistības minētās regulas nozīmē.

Attiecībā uz Eiropas strukturālajiem un investīciju fondiem (ESI fondi) KNR 76. pantā ir noteikts:

“Savienības budžeta saistības attiecībā uz katru programmu uzņemas gada iemaksu veidā par katru fondu laikposmā no 2014. gada 1. janvāra līdz 2020. gada 31. decembrim. Budžeta saistības saistībā ar izpildes rezervi katrā programmā uzņemas atsevišķi no atlikušā programmas piešķīruma.”

Iepriekšējā tabulā ir sniegts pārskats par juridiskajām un budžeta saistībām saistībā ar 2014.–2020. gada DFS 1.B, 2. un 3. izdevumu kategoriju. Tabulas sākumā ir norādītas kopējās DFS summas, kas piešķirtas attiecīgajam periodam (A aile). B ailē ir norādītas juridiskās saistības, ko ES noslēgusi līdz gada beigām. C ailē ir norādītas budžeta saistības, kas jau ir uzņemtas, lai segtu iepriekš minētās juridiskās saistības. 2020. gada beigās juridiskās saistības ir pilnībā segtas no budžeta saistībām.

5.3. NOZĪMĪGAS JURIDISKĀS SAISTĪBAS CITĀS JOMĀS

miljoni EUR
	31.12.2020.	31.12.2019.
Eiropas infrastruktūras savienošanas instruments	4 140	7 680
ITER	6 837	1 676
Copernicus	—	601
Galileo	—	438
Zvejas nolīgumi	172	223
Operatīvās nomas saistības	2 547	2 535
Citas līgumsaistības	785	788
Kopā	14 481	13 941

Šīs summas atspoguļo ilgtermiņa juridiskās saistības, kuras gada beigās nebija iekļautas budžeta saistību apropriācijās. Šie saistošie pienākumi tiks iekļauti budžetā gada maksājumu veidā turpmākajos gados un samaksāti.

Noteiktas svarīgas programmas (skatīt turpmāk) var īstenot, izmantojot gada maksājumus, saskaņā ar FR 112. panta 2. punktu. Tas ļauj ES uzņemties juridiskas saistības (parakstīt dotāciju nolīgumus, deleģēšanas nolīgumus un iepirkuma līgumus), pārsniedzot konkrētajā gadā pieejamās saistību apropriācijas. Tādējādi par būtisku pašreizējās DFS kopējā piešķīruma summu jau varētu būt uzņemtas saistības. Tas jo īpaši attiecas uz turpmāk aprakstītajām programmām.

Eiropas infrastruktūras savienošanas instruments (EISI)

EISI sniedz finansiālu atbalstu Eiropas tīkliem, atbalstot kopēju interešu projektus tādās jomās kā transporta, telekomunikāciju un enerģētikas infrastruktūra. EISI programmas juridiskās saistības aptver īstenošanas laikposmu no 2014. līdz 2024. gadam EISI transporta instrumentam un līdz 2025. gada 31. decembrim EISI enerģētikas instrumentam. Šo saistību juridiskais pamats ir Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1316/2013 (2013. gada 11. decembris), ar ko izveido Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumentu, groza Regulu (ES) Nr. 913/2010 un atceļ Regulu (EK) Nr. 680/2007 un Regulu (EK) Nr. 67/2010, un tās 19. pantā ir paredzēta gada maksājuma izmantošana.

ITER – starptautiskais eksperimentālais kodoltermiskais reaktors

Šīs saistības ir paredzētas ITER iekārtu turpmāko finansējuma vajadzību apmierināšanai laikposmā līdz 2027. gadam. ES (Euratom), tostarp dalībvalstu un Šveices, ieguldījums ITER International tiek nodrošināts ar Kodolsintēzes enerģijas aģentūras starpniecību. Ievērojamais saistību palielinājums gadu no gada atspoguļo perspektīvo finansējumu atbilstīgi DFS 2021.–2027. gadam, kas izveidota ar Padomes 2021. gada 22. februāra Lēmumu (Euratom) 2021/281 (28), ar kuru groza Lēmumu 2007/198/Euratom, ar ko izveido Eiropas Kopuzņēmumu ITER un kodolsintēzes enerģētikas attīstības vajadzībām, un ar kuru ir atļauts izmantot gada maksājumus. ITER tika izveidots, lai pārvaldītu ITER iekārtas, sekmētu ITER iekārtu ekspluatāciju, veicinātu sabiedrības izpratni par kodolsintēzes enerģiju un tās pieņemšanu un veiktu jebkuras citas darbības, kas ir vajadzīgas tā mērķa sasniegšanai. ITER ir iesaistīta ES, Ķīna, Indija, Krievija, Dienvidkoreja, Japāna un ASV.

Copernicus

Copernicus ir Eiropas Zemes novērošanas programma – skatīt arī 2.2. skaidrojumu. Šīs saistības uzņemas uz laika periodu līdz 2020. gadam. Pamatojoties uz Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 377/2014 (2014. gada 3. aprīlis) , ar ko izveido programmu Copernicus un atceļ Regulu (ES) Nr. 911/2010 (29), Komisija parakstīja deleģēšanas nolīgumus ar Eiropas Kosmosa aģentūru (EKA), EUMETSAT, Mercator un Eiropas vidēja termiņa laika prognožu centru. Ar Regulas (ES) Nr. 377/2014 8. pantu ir atļauta gada maksājumu izmantošana.

2020. gada 31. decembrī visas juridiskās saistības bija pilnībā segtas no budžeta saistībām.

Galileo

Šīs summas ir paredzētas Galileo programmai, lai attīstītu Eiropas globālo navigācijas satelītu sistēmu, – skatīt arī 2.2. skaidrojumu. Šīs saistības uzņemas uz laika periodu līdz 2020. gadam. Pamatojoties uz Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1285/2013 (2013. gada 11. decembris) (30), Komisija parakstīja deleģēšanas nolīgumu ar EKA. Ar Regulas (ES) 2013/1285 9. pantu ir atļauta gada maksājumu izmantošana.

2020. gada 31. decembrī visas juridiskās saistības bija pilnībā segtas no budžeta saistībām.

Zvejas nolīgumi

Šie nolīgumi ir saistības, kas uzņemtas ar trešām valstīm par darbībām saskaņā ar starptautiskiem zvejas nolīgumiem līdz 2026. gadam. Uzņemtās saistības ir balstītas uz Padomes lēmumiem par katru trešo valsti (piemēram, nolīgums starp ES un Seišelu Republiku un tā īstenošanas protokols (31)), un tās uzskata par īpašiem starptautiskiem līgumiem ar daudzgadu tiesībām un pienākumiem.

Operatīvās nomas saistības

Minimālās summas, par kurām saskaņā ar pamatā esošajiem līgumiem ir saistības tās samaksāt atlikušajā nomas līguma darbības laikā, ir šādas:

miljoni EUR
	Minimālie nomas maksājumi
	< 1 gads	1–5 gadi	> 5 gadi	Kopā
Ēkas	407	993	1 088	2 488
IT materiāli un cits aprīkojums	15	35	10	60
Kopā	422	1 028	1 098	2 547

Saistībā ar Apvienotās Karalistes paziņojumu par tās nodomu izstāties no Eiropas Savienības un pamatojoties uz Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2018/1718 (2018. gada 14. novembris), ar ko attiecībā uz Eiropas Zāļu aģentūras mītnesvietu groza Regulu (EK) Nr. 726/2004 (32), Eiropas Zāļu aģentūras (EMA) mītnesvieta 2019. gada martā tika pārcelta no Londonas uz Amsterdamu. Aģentūra 2019. gada 2. jūlijā vienojās ar ēkas īpašnieku un kopš tā laika savas telpas ēkā izīrē apakšīrniekam ar nosacījumiem, kas atbilst pamatnomas nosacījumiem, ieskaitot apakšnomas termiņu, kas ilgst līdz EMA pamatnomas termiņa beigām 2039. gada jūnijā.

Iepriekšējā tabulā norādītās summas ietver 378 miljonus EUR, kas vēl ir jāsaņem saskaņā ar pamatnomas līgumu. Paredzams, ka maksājumus par tādu pašu summu saņems apakšīrnieks saskaņā ar neatceļamo apakšnomas līgumu.

Citas līgumsaistības

Norādītās summas atbilst saistībām par summām, kas jāmaksā līgumu darbības laikā. Visbūtiskākā šeit iekļautā summa attiecas uz līgumu (JMO2) par Komisijas ēku Luksemburgā (354 miljoni EUR).

6. FINANŠU RISKA PĀRVALDĪBA

Turpmāk atklātā informācija par ES finanšu risku pārvaldību attiecas uz:

—	aizņēmumu un aizdevumu darbībām saistībā ar finansiālo atbalstu, ko sniedz Komisija ar EFSM, MB, MFP, SURE un Euratom darbību starpniecību,

—	Komisijas veiktajām kases operācijām ES budžeta izpildei, tostarp naudas sodu saņemšanai,

—	aktīviem, kas budžeta garantiju vajadzībām turēti fondos – Garantiju fondā ārējai darbībai, ESIF galvojuma fondā un EFIA garantiju fondā, un

—	finanšu instrumentiem, kurus finansē no ES budžeta.

6.1. RISKU VEIDI

Tirgus risks ir risks, ka tirgus cenu izmaiņu dēļ var svārstīties finanšu instrumenta patiesā vērtība vai nākotnes naudas plūsmas. Tirgus risks ietver ne tikai iespējamos zaudējumus, bet arī iespējamo guvumu. Tas aptver valūtas risku, procentu likmju risku un citus cenu riskus (ES nav nozīmīga cita cenu riska).

—	Valūtas risks ir risks, ka ES darbības vai ieguldījumu vērtību ietekmēs valūtas kursa pārmaiņas. Šo risku rada tas, ka mainās vienas valūtas cena attiecībā pret otru valūtu.

—	Procentu likmes risks ir iespējamība, ka procentu likmju kāpuma dēļ samazināsies vērtspapīra, jo īpaši obligācijas, vērtība. Parasti augstākas procentu likmes izraisa nemainīgas likmes obligāciju cenu kritumu un otrādi.

Kredītrisks ir risks ciest zaudējumus, kurus rada parādnieka/aizņēmēja neveikts maksājums par aizdevumu vai citu kredītlīniju (pamatsummas vai procentu, vai abu summu maksājums) vai citu līgumsaistību nepildīšana. Saistību neizpildes gadījumi ietver atmaksas kavēšanu, aizņēmēja atmaksas pārstrukturēšanu un bankrotu.

Likviditātes risks ir risks, kas rodas, ja ir grūtības pārdot aktīvu, piemēram, risks, ka konkrēto vērtspapīru vai aktīvu nevarēs pietiekami ātri pārdot tirgū, lai novērstu zaudējumus vai izpildītu saistības.

6.2. RISKA PĀRVALDĪBAS POLITIKA

Finanšu instrumentu novērtēšana

Šādas finanšu aktīvu un saistību klases netiek novērtētas to patiesajā vērtībā: nauda un naudas ekvivalenti, aizdevumi, ar komerciālu apmaiņu saistīti debitoru parādi un ar komerciālu apmaiņu nesaistītas atgūstamās summas, aizņēmumi un citas finanšu saistības, kas novērtētas amortizētajā iegādes vērtībā. Šo finanšu aktīvu un saistību uzskaites vērtība tiek uzskatīta par pamatotu tuvinājumu to patiesajai vērtībai.

Aizņēmumu un aizdevumu darbības attiecībā uz finansiālo atbalstu

Aizņēmumu un aizdevumu darījumus veic ES saskaņā ar attiecīgajām Padomes regulām, Padomes un Eiropas Parlamenta lēmumiem un, ja piemērojams, ar iekšējām pamatnostādnēm. Ir izstrādātas rakstiskas procedūru rokasgrāmatas, kas aptver tādas konkrētas jomas kā aizņēmumi un aizdevumi, un tās izmanto attiecīgās funkcionālās vienības. Aizdevumu darbības tiek finansētas, izmantojot kompensējošus aizņēmumus, tāpēc neveidojas atvērtas procentu likmju vai valūtas pozīcijas.

Kase

Komisijas kases operāciju pārvaldības noteikumi un principi ir noteikti Padomes Regulā (ES, Euratom) Nr. 609/2014 (kas grozīta ar Padomes Regulu (ES, Euratom) 2016/804 (5)) un Finanšu regulā.

Saskaņā ar iepriekš minētajām regulām ir piemērojami turpmāk izklāstītie pamatprincipi.

—	Pašu resursus maksā dalībvalstis, veicot iemaksas kontā, ko šajā nolūkā Komisijas vārdā atver valsts kasē vai centrālajā bankā. Iepriekš minētos kontus Komisija drīkst izmantot tikai, lai apmierinātu savas vajadzības pēc naudas līdzekļiem.

—	Dalībvalstis pašu resursus maksā savas valsts valūtā, turpretī Komisijas maksājumi galvenokārt tiek veikti euro.

—

Komisijas vārdā atvērtos bankas kontus nedrīkst pārtērēt. Šis ierobežojums neattiecas uz Komisijas pašu resursu kontiem gadījumā, ja nav izpildītas saistības attiecībā uz aizdevumiem, par ko noslēgts līgums vai kas garantēti saskaņā ar ES Padomes regulām un lēmumiem, un ar konkrētiem nosacījumiem arī gadījumos, kad prasības pēc naudas līdzekļiem pārsniedz kontos esošos naudas līdzekļus.

—	Bankas kontos turētos līdzekļus, kas ir citās valūtās, nevis euro, izmanto maksājumiem tajās pašās valūtās vai periodiski konvertē euro.

Papildus pašu resursu kontiem Komisija atver citus bankas kontus centrālajās bankās un komercbankās, lai veiktu maksājumus un saņemtu citus ieņēmumus, kas nav dalībvalstu iemaksas budžetā.

Kases un maksājumu operācijas lielā mērā ir automatizētas un balstītas uz mūsdienīgām informācijas sistēmām. Tiek piemērotas īpašas procedūras, lai garantētu sistēmu drošību un nodrošinātu pienākumu sadali saskaņā ar Finanšu regulu, Komisijas iekšējās kontroles standartiem un revīzijas principiem.

Komisijas kases un maksājumu operāciju pārvaldību reglamentē rakstveida pamatnostādņu un procedūru kopums, kura mērķis ir samazināt darbības un finanšu risku un nodrošināt atbilstošu kontroles līmeni. Tās aptver dažādas darbības jomas (piemēram, maksājumu izpildi un naudas pārvaldību, naudas plūsmas prognozēšanu, darbības nepārtrauktību utt.), turklāt pamatnostādņu un procedūru ievērošana tiek regulāri pārbaudīta.

Naudas sodi

Provizoriski iekasēti naudas sodi: noguldījumi

Summas, kas saņemtas pirms 2010. gada, paliek tādu banku kontos, kuras ir īpaši izvēlētas provizoriski iekasētu naudas sodu noguldījumu turēšanai. Bankas tiek izvēlētas atbilstīgi Finanšu regulā noteiktajām konkursa procedūrām. Līdzekļu izvietošanu konkrētās bankās nosaka saskaņā ar iekšējo riska pārvaldības politiku, kurā definētas kredītreitinga prasības un līdzekļu apjoms, kādu var izvietot un kas ir proporcionāls darījuma partnera pašu kapitālam. Tiek regulāri noteikti un novērtēti finanšu un darbības riski un pārbaudīta atbilstība iekšējai politikai un procedūrām.

Provizoriski iekasēti naudas sodi: BUFI portfelis

Sākot no 2010. gada, piemēroto un provizoriski iekasēto naudas sodu summas iegulda īpaši izveidotā BUFI portfelī. Portfeļa galvenais mērķis ir samazināt ar finanšu tirgiem saistītos riskus un nodrošināt vienlīdzīgu attieksmi pret visiem subjektiem, piemērojot garantētu atdevi, ko aprēķina uz vienas un tās pašas bāzes, naudas soda nominālajai summai. Tomēr minimālā garantētā atdeve, ko piemēro subjektiem pirms jaunās Finanšu regulas stāšanās spēkā 2018. augustā, ir nulle. Aktīvu pārvaldību provizoriski iekasētajiem naudas sodiem veic Komisija saskaņā ar iekšējām aktīvu pārvaldības pamatnostādnēm. Ir izstrādātas procedūru rokasgrāmatas, kas aptver tādas konkrētas jomas kā kases operāciju pārvaldība, un tās izmanto attiecīgās funkcionālās vienības. Tiek regulāri noteikti un novērtēti finanšu un darbības riski un pārbaudīta atbilstība iekšējām pamatnostādnēm un procedūrām.

Aktīvu pārvaldības darbību mērķis ir ieguldīt Komisijai provizoriski samaksātos naudas sodus tā, lai:

—	nodrošinātu līdzekļu vieglu pieejamību vajadzības gadījumā, vienlaikus

—	cenšoties parastos apstākļos panākt atdevi, kas vidēji atbilst BUFI kritērija atdevei, atskaitot radušās izmaksas un saglabājot naudas sodu nominālvērtību.

Investīcijas ir ierobežotas un būtībā attiecas tikai uz šādām kategorijām: termiņnoguldījumi dalībvalstu centrālajās bankās, valsts parāda aģentūrās, valstij pilnībā piederošās vai valsts garantētās bankās vai pārvalstiskās iestādēs, kā arī obligācijas, vekseļi un noguldījumu sertifikāti, ko emitējušas valsts vai pārvalstiskas iestādes.

Finanšu garantijas

Ievērojamas summas no finanšu iestāžu piešķirtām garantijām Komisija tur saistībā ar naudas sodiem, ko tā piemēro uzņēmumiem par ES konkurences noteikumu pārkāpumiem – skatīt 2.6.1.3. skaidrojumu). Uzņēmumi, kuriem tiek uzlikts naudas sods, nodrošina šādas garantijas kā alternatīvu provizoriska maksājuma veikšanai. Garantijas tiek pārvaldītas atbilstīgi iekšējai riska pārvaldības politikai. Tiek regulāri noteikti un novērtēti finanšu un darbības riski un pārbaudīta atbilstība iekšējai politikai un procedūrām.

Garantiju fondi

Komisija arvien biežāk sniedz finanšu garantijas finanšu iestādēm efektīvas budžeta izpildes veicināšanai, tādējādi atbalstot saņēmējus, pateicoties sviras ietekmei. Šādas ES budžeta izmantošanas mērķis ir maksimāli palielināt pieejamo līdzekļu ietekmi. Komisija ir izveidojusi garantiju fondus sniegto budžeta garantiju segšanai ar mērķi nodrošināt likviditātes rezerves pret iespējamiem zaudējumiem no garantētām operācijām. Galvenie garantiju fondi gada beigās ir Garantiju fonds ārējai darbībai, ESIF galvojuma fonds un EFIA garantiju fonds.

Garantiju fonds ārējai darbībai

Noteikumi un principi attiecībā uz Garantiju fonda aktīvu pārvaldību ir noteikti 1994. gada 25. novembra Konvencijā starp Komisiju un EIB un tās turpmākajos grozījumos. Šā garantiju fonda valūta ir tikai euro. Aktīvu pārvaldība balstās uz tradicionālajiem piesardzības noteikumiem, kas ir jāievēro attiecībā uz finanšu darbību. Īpaša uzmanība ir jāpievērš risku samazināšanai, un ir jānodrošina, lai pārvaldītos aktīvus varētu pārdot vai nodot bez lielas kavēšanās, ņemot vērā segtās saistības.

ESIF galvojuma fonds

ESIF galvojuma fonds tika izveidots ar ESIF regulu – skatīt 2.4.1. skaidrojumu. Fonda aktīvu pārvaldības noteikumi un principi ir noteikti Komisijas 2016. gada 21. janvāra Lēmumā C(2016) 165. Fondu pārvalda Komisija, kas ir pilnvarota ieguldīt ESIF galvojuma fonda aktīvus finanšu tirgos saskaņā ar pareizas finanšu pārvaldības principu, ievērojot atbilstošos piesardzības noteikumus. Pārvaldītie aktīvi nodrošina pietiekamu likviditāti saistībā ar iespējamajiem garantiju pieprasījumiem, vienlaikus cenšoties panākt optimālu atdeves un riska līmeni, kas ir saderīgs ar augsta drošības un stabilitātes līmeņa saglabāšanu.

EFIA garantiju fonds

EFIA garantiju fonds ir izveidots ar EFIA regulu – skatīt 2.4.1. skaidrojumu. EFIA garantiju fonda aktīvus pārvalda Komisija saskaņā ar iekšējām pamatnostādnēm un aktīvu pārvaldības pamatnostādnēm, kas ietvertas Komisijas 2017. gada 22. novembra Lēmuma C(2017) 7693 1. pielikumā. Komisija ir pilnvarota ieguldīt EFIA garantiju fonda aktīvus finanšu tirgos saskaņā ar pareizas finanšu pārvaldības principu, ievērojot atbilstošos piesardzības noteikumus. Aktīvus pārvalda tā, lai nodrošinātu pietiekamu likviditāti saistībā ar iespējamajiem garantiju pieprasījumiem, vienlaikus cenšoties panākt optimālu atdeves un riska līmeni, kas ir savietojams ar augsta drošības un stabilitātes līmeņa saglabāšanu.

Finanšu instrumentu programmas

Jau daudzus gadus ES budžeta izpildē paļaujas uz finanšu instrumentu programmu izmantošanu. Sīkāku informāciju par attiecīgajām summām skatīt 2.4.1. skaidrojumā.

Lielākajai daļai finanšu instrumentu kopīgs ir tas, ka to īstenošana tiek deleģēta EIB grupai (tostarp EIF) vai citām finanšu iestādēm, pamatojoties uz nolīgumu starp Komisiju un finanšu iestādi. Nolīgumi, kas parakstīti ar šīm finanšu iestādēm, ietver stingrus nosacījumus un starpnieku saistības, lai nodrošinātu pienācīgu ES naudas pārvaldību un pārskatu iesniegšanu. Kad ir pausta apņemšanās veikt finanšu iemaksu kādā no instrumentiem, līdzekļi tiek pārvesti uz īpaši izveidotu bankas kontu, ko atvērusi finanšu iestāde savā vārdā, bet pārstāvot Komisiju (t. i., fiduciāro kontu). Atkarībā no attiecīgā instrumenta finanšu iestāde var izmantot šajā fiduciārajā kontā esošos līdzekļus aizdevumu sniegšanai, parāda instrumentu emitēšanai, investīcijām pašu kapitāla instrumentos vai garantijas pieprasījumu segšanai. Parasti ieņēmumi no finanšu instrumentiem tiek atmaksāti ES budžetā.

Attiecībā uz šiem finanšu instrumentiem risks ir ierobežots un nepārsniedz maksimālo apjomu, kas ir norādīts pamatā esošajos nolīgumos kā instrumentam budžetā paredzētā summa. Tā kā Komisija bieži uzņemas “pirmās kārtas zaudējumu daļu” un instrumenti ir paredzēti, lai finansētu riskantākus saņēmējus (kam ir grūtības iegūt finansējumu no komerciāliem aizdevējiem), ir iespējams, ka ES budžetam radīsies kādi zaudējumi.

6.3. VALŪTAS RISKS

ES finanšu instrumentu valūtas risks gada beigās – neto pozīcija

miljoni EUR
	31.12.2020.
	USD	GBP	DKK	SEK	EUR	Citi	Kopā
Finanšu aktīvi
Pārdošanai pieejami finanšu aktīvi	593	42	15	14	18 904	20	19 587
Finanšu aktīvi patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu pārpalikuma vai deficīta aprēķinā	(417)	—	—	—	616	—	199
Aizdevumi (6)	21	40	—	—	46	9	116
Debitoru parādi un atgūstamās summas	22	1 208	116	176	72 233	738	74 493
Nauda un naudas ekvivalenti	115	64	178	367	14 429	1 589	16 742
	334	1 353	310	557	106 228	2 356	111 137
Finanšu saistības
Finanšu saistības patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu pārpalikuma vai deficīta aprēķinā	—	—	—	—	(1)	(4)	(4)
Parādi kreditoriem	(3)	(0)	(19)	(1)	(32 366 )	(19)	(32 408 )
	(3)	(0)	(19)	(1)	(32 367 )	(22)	(32 412 )
Kopā	331	1 353	291	556	73 861	2 333	78 725

miljoni EUR
	31.12.2019.
	USD	GBP	DKK	SEK	EUR	Citi	Kopā
Finanšu aktīvi
Pārdošanai pieejami finanšu aktīvi	577	62	17	9	17 723	21	18 407
Finanšu aktīvi patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu pārpalikuma vai deficīta aprēķinā	(393)	—	—	—	529	—	137
Aizdevumi (7)	17	32	—	—	65	7	121
Debitoru parādi un atgūstamās summas	30	804	62	93	22 751	233	23 974
Nauda un naudas ekvivalenti	100	311	319	432	16 910	1 673	19 745
	332	1 209	398	533	57 979	1 934	62 384
Finanšu saistības
Finanšu saistības patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu pārpalikuma vai deficīta aprēķinā	(0)	—	—	—	(10)	(2)	(12)
Parādi kreditoriem	(5)	(1)	(0)	(1)	(27 200 )	(33)	(27 241 )
	(5)	(1)	(0)	(1)	(27 211 )	(35)	(27 254 )
Kopā	326	1 208	398	532	30 768	1 898	35 130

Ja euro kurss pret citām valūtām būtu paaugstinājies par 10 %, tam būtu bijusi šāda ietekme:

miljoni EUR
	Saimnieciskās darbības rezultāts
	USD	GBP	DKK	SEK
2020	(13)	(119)	(27)	(49)
2019	(14)	(104)	(35)	(48)

miljoni EUR
	Neto aktīvi
	USD	GBP	DKK	SEK
2020	(17)	(4)	(1)	(1)
2019	(17)	(6)	(2)	(1)

Ja euro kurss pret šīm valūtām būtu pazeminājies par 10 %, tam būtu bijusi šāda ietekme:

miljoni EUR
	Saimnieciskās darbības rezultāts
	USD	GBP	DKK	SEK
2020	16	146	33	60
2019	17	127	42	58

miljoni EUR
	Neto aktīvi
	USD	GBP	DKK	SEK
2020	21	5	2	2
2019	20	7	2	1

Aizņēmumu un aizdevumu darbības attiecībā uz finansiālo atbalstu

Finanšu aktīvi un saistības patlaban ir tikai euro valūtā, tāpēc ES nav ārvalstu valūtas riska.

Kase

Dalībvalstu samaksātie pašu resursi valūtās, kas nav euro, tiek turēti pašu resursu kontos saskaņā ar Padomes Regulu (ES, Euratom) Nr. 609/2014 (kas grozīta ar Padomes Regulu (ES, Euratom) 2016/804). Kad tie ir vajadzīgi maksājumu veikšanai, tos konvertē euro. Šo līdzekļu pārvaldības procedūras nosaka iepriekš minētā regula. Atsevišķos gadījumos šos līdzekļus izmanto tieši, lai veiktu maksājumus tajās pašās valūtās.

Komisijai komercbankās ir vairāki konti ES valūtās, kas nav euro, un konti ASV dolāros un Šveices frankos, lai veiktu maksājumus šajās valūtās. Šos kontus papildina atkarībā no veicamo maksājumu summas, tāpēc to atlikumi nav pakļauti valūtas riskam.

Ja dažādi ieņēmumi (ieņēmumi, kas nav pašu resursi) tiek saņemti valūtās, kas nav euro, tos pārskaita uz Komisijas kontiem attiecīgajās valūtās, ja tie ir vajadzīgi maksājumu izpildei, vai konvertē euro un pārskaita uz euro kontiem. Avansa konti, kuri tiek turēti valūtās, kas nav euro, tiek papildināti atkarībā no aplēsto vietējo īstermiņa maksājumu vajadzībām attiecīgajā valūtā. Šo kontu atlikumi tiek uzturēti atbilstoši to attiecīgajam maksimālajam apjomam.

Naudas sodi

Visus naudas sodus piemēro, maksā vai provizoriski sedz euro valūtā, un tāpēc tie nerada ārvalstu valūtas risku.

Garantiju fondi

Garantiju fonds ārējai darbībai

Šā fonda finanšu aktīvi ir euro, tāpēc valūtas risks nepastāv. Aizdevumi, ko ES pārņem fondam izdoto pieprasījumu rezultātā pēc tam, kad aizdevuma saņēmējs neveic maksājumus, tiek īstenoti to oriģinālajā valūtā un tāpēc rada ES valūtas risku. Ņemot vērā aizdevumu atmaksas grafika nenoteiktību, nav pasākumu, kas kompensētu ārvalstu valūtas svārstības (riska ierobežošanas darbības).

ESIF galvojuma fonds

ESIF galvojuma fonda valūtas šobrīd ir gan euro, gan ASV dolāri. Valūtas risku pārvalda, noslēdzot atvasināto instrumentu līgumus (regulētā tirgū netirgoti ārvalstu valūtas nākotnes līgumi), kas ierobežo ASV dolāros veikto investīciju portfeļa tirgus vērtību. Neierobežota ārvalstu valūtas riska maksimālais limits ir noteikts 1 % apmērā no kopējās portfeļa vērtības kritērija un gada stratēģijas piešķīrumu ietvaros. Tādējādi, ja ASV dolāru investīciju tirgus vērtība pieaug vai samazinās, pārsniedzot 1 % robežu vai nokrītoties zem tās, rodas līdzsvarojoša tirdzniecība (jauns regulētā tirgū netirgots nākotnes līgums ar tādu pašu vai pretējo virzienu), attiecīgi koriģējot vai apvēršot pozīciju, kuras risks tiek ierobežots. Ierobežojuma koriģēšanu var izraisīt arī EUR/USD valūtas maiņas kursa izmaiņas.

Aizdevumi, kurus ES pārņem fondam izdoto pieprasījumu rezultātā pēc tam, kad aizdevuma saņēmējs neveic maksājumus, – skatīt 2.4.3.2. skaidrojumu – tiek īstenoti to oriģinālajā valūtā un tāpēc rada ES valūtas risku. Tā kā pastāv pārņemto aizdevumu atmaksas grafika nenoteiktība, nav pasākumu, kas kompensētu ārvalstu valūtas svārstības (riska ierobežošanas darbības).

EFIA garantiju fonds

EFIA garantiju fonda valūta patlaban ir tikai euro, tomēr aktīvu pārvaldības pamatnostādnēs par EFIA garantiju fondu ir paredzēta iespēja ieguldīt konkrētos aktīvos, kas denominēti citā valūtā, nevis euro.

6.4. PROCENTU LIKMJU RISKS

Tabulā turpmāk ir attēlots pārdošanai pieejamo finanšu aktīvu procentu likmju jutīgums, pieņemot, ka iespējamās izmaiņas procentu likmēs ir +/–100 bāzes punkti (1 %).

miljoni EUR
	Palielinājums (+) / samazinājums (–) bāzes punktos	Ietekme uz neto aktīviem
2020: Pārdošanai pieejami finanšu aktīvi	+100	(479)
2020: Pārdošanai pieejami finanšu aktīvi	-100	513
2019: Pārdošanai pieejami finanšu aktīvi	+100	(447)
2019: Pārdošanai pieejami finanšu aktīvi	-100	483

Jutīgums pret naudas tirgus instrumentu un obligāciju konkrēta portfeļa procentu likmju izmaiņām palielinās līdz ar portfeļa termiņu. Galveno Komisijas pārvaldīto aktīvu portfeļu termiņš ir aprakstīts turpmāk.

Aizņēmumu un aizdevumu darbības attiecībā uz finansiālo atbalstu

Eiropas Savienībai savas aizdevumu un aizņēmumu darbības veida dēļ ir ievērojami aktīvi un saistības, par kuriem tiek maksāti procenti. Tomēr procentu likmju riska nav, jo aizņēmumi tiek kompensēti ar līdzvērtīgiem aizdevumiem ar tādiem pašiem nosacījumiem (kompensējošās darbības).

Kase

Komisijas kase naudu neaizņemas, tāpēc tā nav pakļauta procentu likmju riskam. Tomēr tiek aprēķināti procenti par atlikumiem dažādajos bankas kontos. Tāpēc Komisija ir ieviesusi pasākumus, lai nodrošinātu, ka gūtie procentu ienākumi no tās bankas kontiem regulāri atbilst tirgus procentu likmēm, kā arī to iespējamajām svārstībām.

Konti, kas ir atvērti dalībvalstu valsts kasēs pašu resursu ieņēmumiem, nesaņem procentu ienākumus un ir bezmaksas. Par kontu atlikumiem valstu centrālajās bankās (pašu resursi un citi) var saņemt atlīdzību saskaņā ar katrā iestādē piemērotajām oficiālajām likmēm. Tā kā patlaban šiem kontiem piemērotā atlīdzība var būt negatīva, ir ieviestas naudas pārvaldības procedūras, lai pēc iespējas samazinātu atlikumu šajos kontos. Pašu resursu kontus no negatīvas procentu likmes ietekmes aizsargā atbilstīgi Padomes Regulai (ES, Euratom) Nr. 609/2014 (kas grozīta ar Padomes Regulu (ES, Euratom) 2016/804).

Par komercbanku kontos turētajiem diennakts atlikumiem katru dienu maksā procentus. To pamatā ir mainīgas tirgus likmes, kurām piemēro līgumā noteikto peļņas normu (pozitīvu vai negatīvu). Komercbanku piemērotās likmes parasti ir noteiktas nulles līmenī operatīvajiem atlikumiem līdz noteiktam maksimālajam apjomam.

Naudas sodi

Provizoriski iekasētie naudas sodi tiek ieguldīti naudas tirgus instrumentu portfelī un ilgtermiņa obligācijās ar vidējo portfeļa termiņu 2,24 gadi.

Garantiju fondi

Garantiju fonds ārējai darbībai

Garantiju fondā paredzētais budžets tiek ieguldīts naudas tirgus instrumentu portfelī un ilgtermiņa obligācijās ar kopējo vidējo portfeļa termiņu 3,04 gadi.

ESIF galvojuma fonds

ESIF galvojuma fondā paredzētais budžets tiek ieguldīts naudas tirgus instrumentu portfelī un ilgtermiņa obligācijās ar kopējo vidējo portfeļa termiņu 3,19 gadi.

EFIA garantiju fonds

EFIA garantiju fondā paredzētais budžets tiek ieguldīts naudas tirgus instrumentu portfelī un ilgtermiņa obligācijās ar kopējo vidējo portfeļa termiņu 2,41 gads.

6.5. KREDĪTRISKS

Summas, kuras atspoguļo ES kredītrisku pārskata perioda beigās, ir finanšu instrumentu uzskaites vērtības, kas norādītas 2. skaidrojumā.

Tādu finanšu aktīvu termiņa analīze, kuru vērtība nav samazinājusies

miljoni EUR
	Kopā	Termiņš nav kavēts, un vērtība nav samazinājusies	Kavēts termiņš, bet vērtība nav samazinājusies
	Kopā	Termiņš nav kavēts, un vērtība nav samazinājusies	< 1 gads	1–5 gadi	> 5 gadi
Aizdevumi	93 309	93 308	0	—	—
Debitoru parādi un atgūstamās summas	74 493	59 702	505	14 030	257
Finanšu aktīvi patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu pārpalikuma vai deficīta aprēķinā	199	199	—	—	—
Kopā 31.12.2020.	168 001	153 209	505	14 030	257
Aizdevumi	52 684	52 683	1	—	—
Debitoru parādi un atgūstamās summas	23 974	9 410	2 726	11 543	295
Finanšu aktīvi patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu pārpalikuma vai deficīta aprēķinā	137	137	—	—	—
Kopā 31.12.2019.	76 795	62 231	2 727	11 543	295

Komisija 2020. gada 10. jūlijā pieņēma lēmumu grozīt savus iekšējos noteikumus par atgūstamo summu atgūšanu, lai mazinātu Covid-19 pandēmijas ietekmi uz Komisijas debitoriem. Ar minēto lēmumu uz laiku tika pagarināti termiņi maksājumiem par jauniem parādiem un tika paredzēta iespēja atvēlēt papildu laiku samaksai attiecībā uz parādiem, kas tobrīd bija neatmaksāti.

Debitoru parādi un atgūstamās summas, kam beidzies atmaksas termiņš, bet kam nav samazinājusies vērtība, attiecās uz naudas sodiem 11,295 miljardu EUR par konkurences noteikumu pārkāpumiem (132 miljoniem EUR ir termiņš ir nokavēts par mazāk nekā vienu gadu, 10,931 miljardiem EUR – par vienu līdz pieciem gadiem, un 231 miljonam EUR – par vairāk nekā pieciem gadiem). Šīs summas lielā mērā tiek segtas ar banku garantijām, tāpēc Komisija nav pakļauta lielam kredītriskam. Uzņēmumi, kam tiek uzlikts naudas sods, nodrošina šādas garantijas kā alternatīvu provizorisku maksājumu veikšanai. Papildus tām pirmās divas debitoru parādu un atgūstamo summu kategorijas ietver debitoru parādus 1,2 miljardu EUR apmērā un atgūstamās summas 2,1 miljarda EUR apmērā, kas saistītas ar 2.6.1.1. skaidrojumā minēto pārkāpuma lietu.

To finanšu aktīvu kredītkvalitāte, kuru termiņš nav nokavēts un vērtība nav samazinājusies

miljoni EUR
	31.12.2020.
	AFS (8)	Finanšu aktīvi FVSD (9)	Aizdevumi	Debitoru parādi un atgūstamās summas	Nauda	Kopā
Darījumu partneri ar ārēju kredītreitingu
Augstākā un augsta kategorija	9 005	199	2 040	52 817	13 896	77 956
Augšējā vidējā kategorija	3 415	—	35 040	1 535	1 011	41 001
Apakšējā vidējā kategorija	2 133	—	48 139	1 886	1 651	53 809
Ārpus investīciju kategorijas	310	—	7 964	142	165	8 580
	14 862	199	93 182	56 380	16 723	181 347
Darījumu partneri bez ārēja kredītreitinga
1. grupa	—	—	126	3 318	19	3 463
2. grupa	—	—	—	4	—	4
	—	—	126	3 322	19	3 466
Kopā	14 862	199	93 309	59 702	16 742	184 814

miljoni EUR
	31.12.2019.
	AFS (8)	Finanšu aktīvi FVSD (9)	Aizdevumi	Debitoru parādi un atgūstamās summas	Nauda	Kopā
Darījumu partneri ar ārēju kredītreitingu
Augstākā un augsta kategorija	8 848	137	32	3 632	15 452	28 101
Augšējā vidējā kategorija	3 588	—	23 013	1 444	3 688	31 734
Apakšējā vidējā kategorija	2 298	—	24 711	1 867	322	29 198
Ārpus investīciju kategorijas	264	—	4 855	478	262	5 858
	14 998	137	52 610	7 422	19 724	94 891
Darījumu partneri bez ārēja kredītreitinga
1. grupa	—	—	73	1 987	21	2 082
2. grupa	—	—	—	2	—	2
	—	—	73	1 989	21	2 083
Kopā	14 998	137	52 683	9 410	19 745	96 974

Finanšu aktīvi, kas nav iekļauti iepriekšējā tabulā, ir pārdošanai pieejami finanšu aktīvi pašu kapitāla instrumentu veidā bez ārējā kredītreitinga. Četru iepriekš minēto riska kategoriju pamatā principā ir ārējā reitinga aģentūru vērtējuma kategorijas, un tās atbilst šādiem vērtējumiem:

—	augstākā un augsta pakāpe: Moody P-1, Aaa–Aa3; S&P A-1+, A-1, no AAA līdz AA–; Fitch F1+, F1, no AAA līdz AA– un līdzvērtīgs,

—	augšējā vidējā kategorija: Moody P-2, A1–A3; S&P A-2, no A+ līdz A–; Fitch F2, no A+ līdz A– un līdzvērtīgs,

—	apakšējā vidējā kategorija: Moody P-3, Baa1–Baa3; S&P A-3, no BBB+ līdz BBB–; Fitch F-3, no BBBB+ līdz BBB– un līdzvērtīgs,

—	ārpus investīciju kategorijas: Moody not prime, Ba1–C; S&P B, C, no BB+ līdz D; Fitch B, C, no BB+ līdz D un līdzvērtīgs.

Jāņem vērā, ka ES šo ārējo aģentūru vērtējuma kategorijas izmanto kā atskaites punktu īpaši attiecībā uz finanšu instrumentiem un komercbankām, bet pēc atsevišķu gadījumu analīzes ES var glabāt summas kādā no iepriekš minētajām riska kategorijām pat tad, ja viena vai vairākas no iepriekš minētajām kredītreitinga aģentūrām ir pazeminājušas atbilstošā darījuma partnera reitingu. Darījuma partneru bez reitinga vērtējuma 1. grupa attiecas uz parādniekiem, kuriem iepriekš nav bijuši saistību nepildīšanas gadījumi, bet 2. grupa attiecas uz parādniekiem, kuriem iepriekš ir bijuši saistību nepildīšanas gadījumi.

Summas, kas iepriekš norādītas kategorijā “aizdevumi ārpus investīciju pakāpes”, ir galvenokārt saistītas ar finansiālās palīdzības aizdevumiem, ko Komisija izmaksājusi finanšu grūtībās nonākušām partnervalstīm. Summa, kas ietverta kategorijā “debitoru parādi un atgūstamās summas”, ir saistīta ar summām, kas atgūstamas no konkrētām dalībvalstīm, pamatojoties uz noteikumiem par pašu resursiem vai citu juridisko pamatu. Summa, kas ietverta kategorijā “nauda”, attiecas uz pašu resursu banku kontiem, kas atvērti konkrētu dalībvalstu valsts kasē vai centrālajā bankā, lai glabātu pašu resursu iemaksas, kā tas paredzēts iepriekš minētajā regulā. Iepriekš minētos kontus Komisija drīkst izmantot tikai, lai segtu tās vajadzības pēc naudas līdzekļiem budžeta izpildei.

Aizņēmumu un aizdevumu darbības attiecībā uz finansiālo atbalstu

Kredītrisku pārvalda, vispirms iegūstot valsts garantijas Euratom gadījumā, pēc tam izmantojot Garantiju fondu ārējai darbībai (MFP un Euratom), tad – izmantojot iespēju nepieciešamos līdzekļus iegūt no Komisijas pašu resursu kontiem dalībvalstīs un, visbeidzot, izmantojot ES budžetu.

Tiesību aktos par pašu resursiem pašu resursu maksājumiem noteiktais maksimālais ierobežojums ir 1,20 % no dalībvalstu NKI, un 2020. gadā 1,03 % bija faktiski izmantoti maksājumu apropriāciju segšanai. Tas nozīmē, ka ceturtdiena, 2020. gada 31. decembrī šo garantiju segšanai bija pieejama rezerve 0,17 % apmērā. Šajā nolūkā ES ir tiesības vērsties pie visām dalībvalstīm, lai nodrošinātu ES juridiskā pienākuma izpildi pret aizdevējiem.

Aizdevumi, ko piešķir dalībvalstīm saskaņā ar SURE instrumentu, ir balstīti uz sistēmu, ko veido dalībvalstu brīvprātīgas garantijas, kuras ir 25 % no maksimālās robežvērtības, kas pieejama saistītajai finansiālajai palīdzībai. Pirms dalībvalstu sniegto garantiju pieprasīšanas Komisijai ir jāizvērtē iespējas izmantot rezervi, kas līdz pašu resursu maksimālajai summai ir pieejama maksājumu apropriācijām, tādā mērā, kādā Komisija to uzskata par ilgtspējīgu, inter alia ņemot vērā kopējās iespējamās Savienības saistības un Savienības vispārējā budžeta ilgtspēju. Šāda izskatīšana neietekmē to, ka sniegtās garantijas ir neatsaucamas, beznosacījumu un sniegtas pēc pieprasījuma.

Kase

Lielākā daļa Komisijas kases līdzekļu saskaņā ar Padomes Regulu (ES, Euratom) Nr. 609/2014 (kas grozīta ar Padomes Regulu (ES, Euratom) 2016/804) par pašu resursiem tiek turēti kontos, kurus dalībvalstis atvērušas savu iemaksu veikšanai (pašu resursi). Visi šie konti ir atvērti dalībvalstu valsts kasē vai valsts centrālajā bankā. Šīs iestādes nodrošina Komisijai zemāko kredīta (vai darījuma partnera) risku, jo risku uzņemas dalībvalstis. Attiecībā uz Komisijas kases līdzekļiem komercbankās, kurus tur maksājumu izpildes vajadzībām, – šos kontus papildina nepieciešamības brīdī, un tos automātiski pārvalda kases naudas pārvaldības sistēma. Katrā kontā tur naudas apjomu minimālā līmenī, kas atbilst vidējai no šāda konta veikto ikdienas maksājumu summai. Tā rezultātā šajos kontos diennaktī turētās kopsummas vienmēr ir nelielas (vidēji kopumā mazāk par 54 miljoniem EUR, un šī summa ir sadalīta starp aptuveni 25 kontiem), tādējādi nodrošinot, ka risks Komisijai ir ierobežots. Šīs summas ir jāskata kontekstā ar dienas vispārējiem līdzekļu atlikumiem kasē, kuri 2020. gadā bija robežās no 2 miljardiem EUR līdz 37 miljardiem EUR, un vispārējais no Komisijas kontiem veikto maksājumu apmērs 2020. gadā pārsniedza 163 miljardus EUR.

Turklāt komercbanku atlasei piemēro īpašas pamatnostādnes, lai vēl vairāk samazinātu darījuma partnera risku, kas pastāv Komisijai:

—	visas komercbankas tiek izvēlētas konkursa kārtībā. Minimālais ilgtermiņa kredītreitings, kas nepieciešams, lai piedalītos konkursā, ir S&P A- vai līdzvērtīgs. Īpašos un pienācīgi pamatotos gadījumos ir pieņemams arī zemāks līmenis.

—	To komercbanku kredītreitings, kurās Komisijai ir konti, tiek regulāri uzraudzīts.

—

Delegācijās ārpus ES avansa konti tiek turēti vietējās bankās, kuras tiek izvēlētas, izmantojot vienkāršotu konkursa procedūru. Reitinga prasības ir atkarīgas no vietējās situācijas un var būtiski atšķirties pa valstīm. Lai ierobežotu risku, šo kontu atlikumi tiek turēti zemākajā iespējamajā līmenī (ņemot vērā darbības vajadzības); tie tiek regulāri papildināti, un piemēroto maksimālo līmeni katru gadu pārskata.

Naudas sodi

Provizoriski iekasēti naudas sodi: noguldījumi

Bankas, kurās tiek turēti noguldījumi naudas sodiem, kas provizoriski iekasēti līdz 2010. gadam, ir izvēlētas konkursa kārtībā atbilstīgi riska pārvaldības politikai, kas nosaka kredītreitinga prasības un līdzekļu apjomu, kādu var turēt proporcionāli darījuma partnera pašu kapitālam.

Komercbankām, kuras ir īpaši atlasītas provizoriski iekasētu naudas sodu glabāšanai, parasti ir jābūt ar minimālo ilgtermiņa reitingu A– (S&P vai līdzvērtīgs), un parasti ir vajadzīgas divas reitinga aģentūras. Ja šīs grupas bankām tiek pazemināts reitings, veic īpašus pasākumus. Turklāt katrā bankā glabātā summa ir ierobežota un nepārsniedz noteiktu procentuālo daļu no tās pašu kapitāla, un šī procentuālā daļa mainās atkarībā no katras iestādes reitinga līmeņa. Šāda ierobežojuma aprēķināšanā vērā tiek ņemta arī tādu nenokārtoto garantiju summa, kuras Komisijai izsniegusi tā pati iestāde. Regulāri tiek pārskatīta visu esošo noguldījumu atbilstība piemērojamajām politikas prasībām.

Provizoriski iekasēti naudas sodi: BUFI portfelis

Attiecībā uz valsts parāda vērtspapīros veiktajām investīcijām no provizoriski iekasētiem naudas sodiem, kas piemēroti no 2010. gada, Komisija uzņemas kredītrisku. Vislielākā riska darījumu koncentrācija ir ar Spāniju – 17 % no portfeļa. Piecas valstis ar visaugstāko riska darījumu apjomu (Spānija, Francija, Itālija, Vācija un Beļģija) kopā veido 45 % no ieguldījumu portfeļa. Portfeļa vidējais svērtais kredītreitings ir A (S&P vai līdzvērtīgs).

Saņemtās finanšu garantijas

Šādu garantiju pieņemšanai piemērotā riska pārvaldības politika nodrošina Komisijai augstu kredītkvalitāti. Minētā politika ietver maksimālās pakļautības kredītriskam noteikšanu attiecībā uz konkrētu finanšu nozares subjektu, pamatojoties uz tā kredītreitingu un subjekta kapitāla līmeni, kas uzskaitīts tā SFPS finanšu pārskatos. Tiek regulāri pārskatīta piešķirto garantiju atbilstība piemērojamajām politikas prasībām.

Garantiju fondi

Garantiju fonds ārējai darbībai

Aktīvu pārvaldības pamatnostādnēs un/vai investīciju stratēģijā ir noteikti konkrēti limiti un ierobežojumi, lai ierobežotu portfeļa kredītrisku. Šādi limiti un ierobežojumi ietver atbilstības kritērijus, absolūtos kredītlimitus nominālajā izteiksmē atkarībā no emitenta kategorijas, relatīvās koncentrācijas limitus atkarībā no emitenta kategorijas un koncentrācijas limitus katrai emisijai. Visas investīcijas ir novērtētas vismaz kā atbilstošas investīciju pakāpei.

ESIF galvojuma fonds

Aktīvu pārvaldības pamatnostādnēs, riska un investīciju stratēģijās ir noteikti konkrēti limiti un ierobežojumi, lai ierobežotu portfeļa kredītrisku, kas ir ierobežots līdz investīcijas pakāpei, izņemot attiecībā uz ES dalībvalstu kredītrisku. Portfeļa vidējais svērtais kredītreitings ir BBB+ (S&P vai līdzvērtīgs).

Tā kā vienīgais darījuma partneris visiem spēkā esošajiem regulētā tirgū netirgotajiem valūtas nākotnes līgumiem 2020. gada 31. decembrī bija Banque de France, šajā datumā nebija nodrošināti nekādi kredītkvalitātes uzlabojumi, piemēram, nodrošinājums, savstarpējo prasījumu ieskaita līgumi vai garantijas. Maksimālais kredītrisks ārvalstu valūtas atvasinātajiem instrumentiem ar pozitīvu patieso vērtību pārskata perioda beigās ir vienāds ar uzskaites vērtību bilancē.

EFIA garantiju fonds

Aktīvu pārvaldības pamatnostādnēs, riska un investīciju stratēģijās ir noteikti konkrēti limiti un ierobežojumi, lai ierobežotu portfeļa kredītrisku, kas ir ierobežots līdz investīciju pakāpei, izņemot attiecībā uz ES dalībvalstu kredītrisku. Portfeļa vidējais svērtais kredītreitings ir BBB+ (S&P vai līdzvērtīgs).

6.6. LIKVIDITĀTES RISKS

Finanšu saistību termiņu analīze dalījumā pa atlikušajiem līgumā noteiktajiem termiņiem

miljoni EUR
	< 1 gads	1–5 gadi	> 5 gadi	Kopā
Aizņēmumi	(10 410 )	(20 230 )	(62 553 )	(93 192 )
Parādi kreditoriem	(32 408 )	—	—	(32 408 )
Finanšu garantiju saistības	(90)	—	—	(90)
citi	(149)	(665)	(947)	(1 761 )
Kopā 31.12.2020.	(43 057 )	(20 895 )	(63 500 )	(127 451 )
Aizņēmumi	(1 273 )	(19 312 )	(31 978 )	(52 564 )
Parādi kreditoriem	(27 241 )	—	—	(27 241 )
Finanšu garantiju saistības	(20)	—	—	(20)
citi	(149)	(640)	(1 132 )	(1 921 )
Kopā 31.12.2019.	(28 684 )	(19 952 )	(33 110 )	(81 746 )

Finanšu instrumenti patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu pārpalikuma vai deficīta aprēķinā

miljoni EUR
	< 1 gads	1–5 gadi	> 5 gadi	Kopā
Atvasināto instrumentu maksāšanas pozīcija	(417)	(4)	(1)	(421)
Atvasināto instrumentu saņemšanas pozīcija	423	—	—	423
Neto naudas plūsmas 31.12.2020.	5	(4)	(1)	1
Atvasināto instrumentu maksāšanas pozīcija	(397)	(2)	(7)	(406)
Atvasināto instrumentu saņemšanas pozīcija	395	—	—	395
Neto naudas plūsmas 31.12.2019.	(2)	(2)	(7)	(10)

Aizņēmumu un aizdevumu darbības attiecībā uz finansiālo atbalstu

Likviditātes risks no aizņēmumiem parasti tiek kompensēts ar līdzvērtīgiem aizdevumiem ar tādiem pašiem noteikumiem (kompensējošās darbības). Saistībā ar MFP un Euratom Garantiju fonds ārējai darbībai kalpo par likviditātes rezervi (vai drošības tīklu) gadījumā, ja aizņēmējs neveic maksājumu vai kavējas ar maksājuma veikšanu. Attiecībā uz SURE instrumentu aizdevumus garantē ar sistēmu, ko veido neatsaucamas, beznosacījumu un pēc pieprasījuma sniegtas dalībvalstu garantijas, kuru apmērs ir 25 % no maksimālās robežvērtības, kas pieejama finansiālajai palīdzībai. Attiecībā uz MB Padomes Regulā (EK) Nr. 431/2009 (33) ir paredzēta procedūra, kas nodrošina pietiekamu laiku, lai iegūtu līdzekļus, izmantojot Komisijas pašu resursu kontus dalībvalstīs. Padomes Regulā (ES) Nr. 407/2010 (34) ir noteikta līdzīga procedūra attiecībā uz EFSM.

Kase

ES budžeta principi nodrošina, lai vispārējie naudas resursi gadam vienmēr būtu pietiekami visu maksājumu veikšanai. Faktiski dalībvalstu kopējās iemaksas apvienojumā ar dažādiem ieņēmumiem ir vienādas ar maksājumu apropriāciju summu budžeta gadam. Tomēr dalībvalstu iemaksas tiek saņemtas kā 12 mēneša maksājumi gada laikā un ir balstītas uz pieņemto budžetu, savukārt maksājumi ir atkarīgi no operatīvajām vajadzībām. Turklāt saskaņā ar Padomes Regulu (ES, Euratom) Nr. 609/2014 (par metodēm un procedūru, lai darītu pieejamus pašu resursus, kas grozīta ar Padomes Regulu (ES, Euratom) 2016/804) dalībvalstu iemaksas saistībā ar budžeta grozījumiem, kas tiek apstiprināti konkrētā mēnesī (n), kļūst pieejamas tikai n+1 mēnesī (ja tās apstiprinātas līdz konkrētā mēneša 16. datumam) vai n+2 mēneša pirmajā darbdienā (ja tās apstiprinātas konkrētā mēneša 16. datumā vai vēlāk), savukārt saistītās maksājumu apropriācijas ir pieejamas uzreiz.

Lai nodrošinātu, ka vienmēr ir pietiekams kases līdzekļu apjoms konkrētajā mēnesī veicamo maksājumu segšanai, ir ieviesta kārtība regulārai naudas līdzekļu prognozēšanai, un vajadzības gadījumā dalībvalstīm var pieprasīt veikt pašu resursu vai papildu līdzekļu avansa iemaksas atbilstoši noteiktiem limitiem un nosacījumiem. Operatīvo vajadzību un pēdējos gados pieredzēto vispārējo budžeta ierobežojumu dēļ ir vairāk jāuzrauga maksājumu ritms gada laikā. Papildus iepriekš minētajam Komisijas ikdienas kases operāciju kontekstā automatizēti naudas pārvaldības rīki nodrošina pietiekamu likviditāti ikvienā Komisijas bankas kontā katru dienu.

Naudas sodi

BUFI fondu, kurā iegulda provizoriski samaksāto naudas sodu, pārvalda, ievērojot principu, ka aktīviem jābūt pietiekami likvīdiem un izmantojamiem attiecīgajām saistībām. Portfelis sastāv galvenokārt no vērtspapīriem ar augstu likviditāti, ko var pārdot, lai segtu īstermiņa izejošās naudas plūsmas. Turklāt tās naudas, naudas ekvivalentu un vērtspapīru īpatsvars, kam termiņš ir līdz vienam gadam, ir 34 %.

Garantiju fondi

Garantiju fonds ārējai darbībai

Fondu pārvalda, ievērojot principu, ka aktīviem jābūt pietiekami likvīdiem un izmantojamiem attiecīgajām saistībām. Tāpēc fonds uztur pietiekamu daudzumu naudas aktīvu, lai segtu īstermiņa izejošās naudas plūsmas. Tās naudas, naudas ekvivalentu un vērtspapīru īpatsvars, kam termiņš ir līdz vienam gadam, ir 15 %.

ESIF galvojuma fonds

ESIF galvojuma fondu pārvalda, ievērojot principu, ka aktīviem jābūt pietiekami likvīdiem un izmantojamiem attiecīgajām saistībām. Portfelis sastāv no likvīdiem aktīviem, ko var pārdot, lai pēc vajadzības segtu īstermiņa izejošās naudas plūsmas. Turklāt tās naudas, naudas ekvivalentu un vērtspapīru īpatsvars, kam termiņš ir līdz vienam gadam, ir 30 %.

Atvasināto instrumentu līgumu norēķins ir norādīts bruto vērtībā un ir balstīts uz līgumā noteikto termiņu. Saistības tiek pildītas, pārdodot ASV dolāros denominētos aktīvus un/vai veicot mijmaiņas darījumus, kā rezultātā var rasties naudas aizplūde ārvalstu valūtas maiņas kursu starpības dēļ.

Attiecībā uz nodrošinājuma/drošības rezerves prasībām nav nepieciešama likviditātes pārvaldība, jo pašreizējais riska ierobežošanas darījuma partneris piekrīt strādāt ar Komisiju bez jebkādām prasībām attiecībā uz nodrošinājumu/drošības rezervi.

EFIA garantiju fonds

EFIA garantiju fondu pārvalda, ievērojot principu, ka aktīviem jābūt pietiekami likvīdiem un izmantojamiem attiecīgajām saistībām.

Portfelis sastāv no likvīdiem aktīviem, ko var pārdot, lai pēc vajadzības segtu īstermiņa izejošās naudas plūsmas. Turklāt tās naudas, naudas ekvivalentu un vērtspapīru īpatsvars, kam termiņš ir līdz vienam gadam, ir 46 %.

Citi finanšu instrumenti: atvasināto instrumentu finanšu saistības

ES ir noslēgusi atvasinātā instrumenta līgumu (ārvalstu valūtu opcija), kas sedz tās ārvalstu maiņas valūtas devalvāciju, kura saistīta ar finanšu iestāžu izsniegtiem aizdevumiem, Austrumu partnerības MVU finansēšanas mehānisma ietvaros, – skatīt 2.11.2. skaidrojumu. Turklāt ES galvojums par pašu kapitāla portfeļiem, kas ir EIB grupas turējumā, radīja finansiālu saistību kompensēt pamatā esošo investīciju vērtības izmaiņas vai samazināšanos. Attiecībā uz pārējiem finanšu instrumentiem, ko finansē no ES budžeta, ES saistību apjoms, kas attiecas uz šiem instrumentiem, nevar pārsniegt piešķirto summu, tādējādi tiek mazināts likviditātes risks.

7. INFORMĀCIJA PAR SAISTĪTĀM PERSONĀM

7.1. SAISTĪTĀS PERSONAS

ES saistītās personas ir ES konsolidētie subjekti, asociētie uzņēmumi un šo subjektu augstākie vadītāji. Tā kā darījumi starp šiem subjektiem notiek ES parasto darbību ietvaros, tad atbilstīgi ES grāmatvedības noteikumiem attiecībā uz šādiem darījumiem nav nepieciešamas īpašas informācijas atklāšanas prasības.

7.2. AUGSTĀKAJIEM VADĪTĀJIEM PIEŠĶIRTĀS SUMMAS

Lai sniegtu informāciju par saistīto personu darījumiem attiecībā uz ES augstāko vadību, šādas personas ir iedalītas piecās kategorijās.

1. kategorija – Eiropadomes priekšsēdētājs, Komisijas priekšsēdētājs un Eiropas Savienības Tiesas priekšsēdētājs;

2. kategorija – Komisijas priekšsēdētāja vietnieks un ES Augstais pārstāvis ārlietās un drošības politikas jautājumos, kā arī pārējie Komisijas priekšsēdētāja vietnieki;

3. kategorija – Padomes ģenerālsekretārs, Komisijas locekļi, Eiropas Savienības Tiesas tiesneši un ģenerāladvokāti, Vispārējās tiesas priekšsēdētājs un locekļi, ombuds un Eiropas datu aizsardzības uzraudzītājs;

4. kategorija – Eiropas Revīzijas palātas priekšsēdētājs un locekļi;

5. kategorija – iestāžu un aģentūru augstāko kategoriju ierēdņi.

Kopsavilkums par tiem piešķirtajām summām ir sniegts turpmāk, un papildinformāciju var atrast tīmekļa vietnē Europa publicētajos Civildienesta noteikumos, kas ir oficiāls dokuments, kurā aprakstītas visu ES ierēdņu tiesības un pienākumi. Augstākie vadītāji nav saņēmuši no ES aizdevumus ar atvieglotiem noteikumiem.

AUGSTĀKAJAI VADĪBAI PIEŠĶIRTĀS FINANŠU SUMMAS

EUR
Piešķirtās summas (vienam darbiniekam)	1. kategorija	2. kategorija	3. kategorija	4. kategorija	5. kategorija
Pamatalga (mēnesī)	28 660,63	25 960,71 -	20 768,57 -	22 430,06 -	13 205,77 -
		26 999,15	23 364,64	23 883,86	20 768,57

Uzturēšanās/ekspatriācijas pabalsts	15 %	15 %	15 %	15 %	no 0–4 % līdz 16 %

Ģimenes pabalsti:
Mājsaimniecība (% no algas)	2 % + 192,78	2 % + 192,78	2 % + 192,78	2 % + 192,78	2 % + 192,78
Apgādājams bērns	421,24	421,24	421,24	421,24	421,24
Pirmsskola	102,90	102,90	102,90	102,90	102,90
Izglītība vai	285,81	285,81	285,81	285,81	285,81
izglītība ārpus darbavietas	571,62	571,62	571,62	571,62	571,62
Pabalsts tiesnešiem, kuri pilda priekšsēdētāja funkcijas	Neattiecas	Neattiecas	655,76	Neattiecas	Neattiecas

Reprezentācijas pabalsts	1 553,16	998,20	655,76	Neattiecas	Neattiecas

Ikgadējie ceļa izdevumi	Neattiecas	Neattiecas	Neattiecas	Neattiecas	Atmaksā

Pārvedumi dalībvalstīm:
Pabalsts izglītībai (10)	Jā	Jā	Jā	Jā	Jā
% no algas (10)	5 %	5 %	5 %	5 %	5 %
% no algas bez KK	maks. 25 %	maks. 25 %	maks. 25 %	maks. 25 %	maks. 25 %
Reprezentācijas izdevumi	Atmaksā	Atmaksā	Atmaksā	Neattiecas	Neattiecas

Sākot pildīt pienākumus:
Iekārtošanās izdevumi	57 321,26	51 921,41	41 537,13	44 860,11	Atmaksā
		- 53 998,29	- 46 729,28	- 47 767,72
Ģimenes ceļa izdevumi	Atmaksā	Atmaksā	Atmaksā	Atmaksā	Atmaksā
Pārcelšanās izdevumi	Atmaksā	Atmaksā	Atmaksā	Atmaksā	Atmaksā
Beidzot pildīt pienākumus:
Izdevumi par iekārtošanos citā dzīvesvietā	28 660,63	25 960,71 -	20 768,57 -	22 430,06 -	Atmaksā
		26 999,15	23 364,64	23 883,86
Ģimenes ceļa izdevumi	Atmaksā	Atmaksā	Atmaksā	Atmaksā	Atmaksā
Pārcelšanās izdevumi	Atmaksā	Atmaksā	Atmaksā	Atmaksā	Atmaksā
Pāreja (% no algas) (11)	40 % – 65 %	40 % – 65 %	40 % – 65 %	40 % – 65 %	Neattiecas
Veselības apdrošināšana	Sedz	Sedz	Sedz	Sedz	Sedz
Pensija (% no algas, pirms nodokļiem)	Maks. 70 %	Maks. 70 %	Maks. 70 %	Maks. 70 %	Maks. 70 %

Atskaitījumi:
Algas nodoklis	8 % – 45 %	8 % – 45 %	8 % – 45 %	8 % – 45 %	8 % – 45 %
Veselības apdrošināšana (% no algas)	1,7 %	1,7 %	1,7 %	1,7 %	1,7 %
Īpaša algas nodeva	7 %	7 %	7 %	7 %	6-7 %
Pensijas atskaitījums	Neattiecas	Neattiecas	Neattiecas	Neattiecas	10,1 %
Personu skaits gada beigās	3	8	93	28	112

8. NOTIKUMI PĒC BILANCES DATUMA

Komisijas grāmatvedei šo pārskatu parakstīšanas dienā nebija zināmi nekādi būtiski apstākļi, nedz arī viņai tika ziņots par tādiem apstākļiem, kas būtu atsevišķi jāatspoguļo šajā iedaļā. Finanšu pārskati un attiecīgi skaidrojumi tika sagatavoti, izmantojot visjaunāko pieejamo informāciju, un tā ir atspoguļota šajā dokumentā.

9. KONSOLIDĀCIJAS DARBĪBAS JOMA

A. KONTROLĒTIE SUBJEKTI (52)

1. Iestādes un padomdevējas struktūras (11)

Eiropas Parlaments

Eiropadome

Eiropas Komisija

Eiropas Revīzijas palāta

Eiropas Savienības Tiesa

Eiropas Ārējās darbības dienests

Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītājs

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja

Eiropas Ombuds

Eiropas Reģionu komiteja

Eiropas Savienības Padome

2. ES aģentūras (39)

2.1. Izpildaģentūras (6)

Izglītības, audiovizuālās jomas un kultūras izpildaģentūra (EACEA)

Patērētāju, veselības, lauksaimniecības un pārtikas izpildaģentūra (CHAFEA)

Pētniecības izpildaģentūra (REA)

Mazo un vidējo uzņēmumu izpildaģentūra (EASME)

Eiropas Pētniecības padomes izpildaģentūra (ERCEA)

Inovācijas un tīklu izpildaģentūra (INEA)

2.2. Decentralizētas aģentūras (33)

Eiropas Jūras drošības aģentūra (EMSA)

Eiropas Zāļu aģentūra (EMA)

Eiropas Ķimikāliju aģentūra (ECHA)

Eiropas Dzimumu līdztiesības institūts (EIGE)

Eiropas Vides aģentūra (EEA)

Eiropas Banku iestāde (EBA)

Eiropas Patvēruma atbalsta birojs (EASO)

Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūra (Frontex)

Eiropas Savienības Tiesībaizsardzības apmācības aģentūra (CEPOL)

Eiropas Globālās navigācijas satelītu sistēmas (GNSS) aģentūra

Eiropas Savienības Aģentūra tiesu iestāžu sadarbībai krimināllietās (Eurojust)

Eiropas Darba drošības un veselības aizsardzības aģentūra (EU-OSHA)

Eiropas Slimību profilakses un kontroles centrs (ECDC)

Eiropas Profesionālās izglītības attīstības centrs (CEDEFOP)

Eiropas Savienības Energoregulatoru sadarbības aģentūra (ACER)

Eiropas Elektronisko sakaru regulatoru iestāde (BEREC birojs)

Eiropas Savienības Kiberdrošības aģentūra (ENISA)

Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestāde (EFSA)

Eiropas Savienības Dzelzceļu aģentūra (RAIL)

Kopienas Augu šķirņu birojs (CPVO)

Eiropas Zivsaimniecības kontroles aģentūra (EFCA)

Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs (EUIPO)

Eiropas Savienības Aviācijas drošības aģentūra (EASA)

Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestāde (EVTI)

Eiropas Izglītības fonds (ETF)

Eiropas Dzīves un darba apstākļu uzlabošanas fonds (Eurofound)

Eiropas Narkotiku un narkomānijas uzraudzības centrs (EMCDDA)

Eiropas Savienības Aģentūra tiesībaizsardzības sadarbībai (EIROPOLS)

Eiropas Savienības Pamattiesību aģentūra (FRA)

Eiropas Apdrošināšanas un aroda pensiju iestāde (EAAPI)

Eiropas Savienības iestāžu Tulkošanas centrs (CdT)

Eiropas kopuzņēmums ITER un kodolsintēzes enerģijas attīstība (“Fusion for Energy”)

Eiropas Savienības Aģentūra lielapjoma IT sistēmu darbības pārvaldībai brīvības, drošības un tiesiskuma telpā (eu-LISA)

3. Citi kontrolētie subjekti (2)

Likvidējamā Eiropas Ogļu un tērauda kopiena (ECSC i.L.)

Eiropas Inovāciju un tehnoloģiju institūts (EIT)

B. ASOCIĒTIE UZŅĒMUMI (1)

Eiropas Investīciju fonds (EIF)

MAZIE SUBJEKTI

Pamatojoties uz to nebūtisko ietekmi, turpmāk uzskaitītie subjekti nav konsolidēti 2020. gada ES konsolidētajos finanšu pārskatos, izmantojot pašu kapitāla metodi.

Biorūpniecības kopuzņēmums (BBI)

BBI ir publiskā un privātā sektora partnerība (PPP) starp ES un Biorūpniecības konsorciju (BIC). BBI mērķi ir sniegt ieguldījumu resursefektīvākā un ilgtspējīgākā mazoglekļa ekonomikā un ekonomikas izaugsmes un nodarbinātības palielināšanā, attīstot ilgtspējīgas un konkurētspējīgas bioloģiskās rūpniecības nozares Eiropā.

Kopuzņēmums “Clean Sky”

“Clean Sky” ir lielākā Eiropas pētniecības programma, kuras ietvaros izstrādā inovatīvas, progresīvas tehnoloģijas, kuru mērķis ir samazināt gaisa kuģu radīto CO2, gāzu emisiju un trokšņa līmeni. Kopuzņēmumu “Clean Sky” finansē no ES programmas “Apvārsnis 2020”, un tas palīdz stiprināt sadarbību Eiropas aviācijas rūpniecībā, šīs Eiropas nozares vadošo pozīciju pasaulē un konkurētspēju.

Kopuzņēmums novatorisku zāļu jomā uzsāktās ierosmes īstenošanai (IMI)

Eiropas Savienības un Eiropas farmācijas nozares partnerība “IMI” ir pasaulē lielākā publiskā un privātā sektora partnerība dzīvības zinātņu jomā, un tā strādā, lai uzlabotu veselību, paātrinot inovatīvu zāļu izstrādi un pacientu piekļuvi tām, jo īpaši jomās, kurās pastāv neizpildītas medicīniskas vai sociālas vajadzības.

Kopuzņēmums “Elektroniskie komponenti un sistēmas Eiropas vadošās lomas nodrošināšanai” (ECSEL)

ECSEL, kas ir PPP elektronisko komponentu un sistēmu jomā, finansē pētniecības, izstrādes un inovācijas projektus pasaules līmeņa zinātībai elektronisko komponentu un sistēmu jomā, tādējādi sniedzot ieguldījumu spēcīgas un pasaules līmenī konkurētspējīgas elektronisko komponentu un sistēmu nozares attīstīšanā Eiropas Savienībā.

Kopuzņēmums “Kurināmā elementi un ūdeņradis” (FCH)

FCH ir PPP, kas atbalsta pētniecības, tehnoloģiju attīstības un demonstrējumu (RTD) darbības kurināmā elementu un ūdeņraža enerģijas tehnoloģiju jomā Eiropā. Tās mērķis ir paātrināt šo tehnoloģiju ieviešanu tirgū, realizējot to potenciālu kļūt par instrumentiem, ar ko sasniegt mazoglekļa energosistēmu.

Kopuzņēmums, lai izstrādātu jaunas paaudzes Eiropas gaisa satiksmes pārvaldības sistēmu (SESAR)

SESAR ir PPP, kuras uzdevums ir modernizēt Eiropas gaisa satiksmes pārvaldības (ATM) sistēmu, koordinējot un koncentrējot visus ar ATM saistītos pētniecības un inovācijas centienus Eiropas Savienībā.

Eiropas Dzelzceļa kopuzņēmums “Shift2Rail” (“Shift2Rail”)

“Shift2Rail” ir pirmā Eiropas dzelzceļa kopīgā tehnoloģiju iniciatīva, kas koncentrējas uz mērķtiecīgu pētniecību un inovāciju (PI) un uz tirgu orientētiem risinājumiem, paātrinot jaunu un progresīvu tehnoloģiju integrāciju inovatīvos dzelzceļa produktu risinājumos.

Kopuzņēmums “EuroHPC” (“EuroHPC”)

Kopuzņēmums “EuroHPC” ir kopīga iniciatīva starp ES, Eiropas valstīm un privātiem partneriem, kuras mērķis ir attīstīt pasaules līmeņa superdatošanas infrastruktūru un padarīt Eiropu par līderi augstas veiktspējas datošanā (HPC).

Iepriekš minēto subjektu gada pārskati ir publiski pieejami to attiecīgajās tīmekļa vietnēs.

BUDŽETA IZPILDES PĀRSKATI UN SKAIDROJUMI (35)

SATURA RĀDĪTĀJS

ES BUDŽETA IZPILDES REZULTĀTS

132

BUDŽETA UN FAKTISKO SUMMU SALĪDZINĀJUMA PĀRSKATI

133

BUDŽETA IZPILDES PĀRSKATU SKAIDROJUMI

136

ES BUDŽETA SISTĒMA

136

1.1.

DAUDZGADU FINANŠU SHĒMA 2014.–2020. GADAM

136

1.2.

SĪKI IZSTRĀDĀTAS DFS IZDEVUMU KATEGORIJAS (PROGRAMMAS)

137

1.3.

GADA BUDŽETS

137

1.4.

IEŅĒMUMI

139

1.5.

BUDŽETA IZPILDES REZULTĀTA APRĒĶINS

140

1.6.

SAIMNIECISKĀS DARBĪBAS REZULTĀTA SASKAŅOJUMS AR BUDŽETA IZPILDES REZULTĀTU

141

2020. GADA ES BUDŽETA IZPILDE

143

2.1.

IEŅĒMUMI

143

2.2.

IZDEVUMI

143

ES BUDŽETA IEŅĒMUMU ĪSTENOŠANA

145

3.1.

KOPSAVILKUMS PAR ES BUDŽETA IEŅĒMUMU ĪSTENOŠANU

145

ES BUDŽETA IZDEVUMU ĪSTENOŠANA

146

4.1.

DFS: SAISTĪBU UN MAKSĀJUMU APROPRIĀCIJU SADALĪJUMS UN PĀRMAIŅAS

146

4.2.

DFS: SAISTĪBU APROPRIĀCIJU ĪSTENOŠANA

147

4.3.

DFS: MAKSĀJUMU APROPRIĀCIJU ĪSTENOŠANA

148

4.4.

DFS: NEIZPILDĪTO SAISTĪBU (RAL) PĀRMAIŅAS

149

4.5.

DFS: NEIZPILDĪTĀS SAISTĪBAS PA GADIEM, KAD TĀS RADUŠĀS

150

4.6.

DFS: NEIZPILDĪTĀS SAISTĪBAS PA APROPRIĀCIJU VEIDIEM

151

4.7.

SĪKI IZKLĀSTĪTA DFS: SAISTĪBU UN MAKSĀJUMU APROPRIĀCIJU SADALĪJUMS UN PĀRMAIŅAS

152

4.8.

SĪKI IZKLĀSTĪTA DFS: SAISTĪBU APROPRIĀCIJU ĪSTENOŠANA

160

4.9.

SĪKI IZKLĀSTĪTA DFS: MAKSĀJUMU APROPRIĀCIJU ĪSTENOŠANA

167

4.10.

SĪKI IZKLĀSTĪTA DFS: NEIZPILDĪTO SAISTĪBU (RAL) PĀRMAIŅAS

174

4.11.

SĪKI IZKLĀSTĪTA DFS: NEIZPILDĪTĀS SAISTĪBAS PA GADIEM, KAD TĀS RADUŠĀS

180

4.12.

SĪKI IZKLĀSTĪTA DFS: NEIZPILDĪTĀS SAISTĪBAS PA APROPRIĀCIJU VEIDIEM

185

BUDŽETA IZPILDE PA IESTĀDĒM

192

5.1.

BUDŽETA IEŅĒMUMU ĪSTENOŠANA

192

5.2.

SAISTĪBU APROPRIĀCIJU ĪSTENOŠANA

193

5.3.

MAKSĀJUMU APROPRIĀCIJU ĪSTENOŠANA

194

AĢENTŪRU BUDŽETA IZPILDE

195

6.1.

BUDŽETA IEŅĒMUMI

195

6.2.

SAISTĪBU UN MAKSĀJUMU APROPRIĀCIJAS PA AĢENTŪRĀM

197

ES BUDŽETA IZPILDES REZULTĀTS

miljoni EUR
Skaidrojums		2020	2019
a	Ieņēmumi finanšu gadā	174 306	163 918
b	Maksājumi no kārtējā gada apropriācijām	(171 721 )	(157 428 )
c	Maksājumu apropriācijas, kas pārnestas uz N+1 gadu	(2 086 )	(1 615 )
d	To neizmantoto apropriāciju atcelšana, kas pārnestas no N–1 gada	78	75
e	Piešķirto ieņēmumu attīstība (B)-(A)	1 398	(1 736 )
	Neizmantotās apropriācijas kārtējā gada beigās (A)	7 694	9 092
	Neizmantotās apropriācijas iepriekšējā gada beigās (B)	9 092	7 356
f	Valūtas kursa starpības attiecīgajā gadā	(207)	4
	Budžeta izpildes rezultāts	1 768	3 217

ES budžeta izpildes rezultāts tiks atdots dalībvalstīm 2021. gadā, samazinot summas, kas tām jāmaksā. To aprēķina saskaņā ar 1. panta 1. punktu Padomes Regulā (ES, Euratom) Nr. 608/2014 (36), ar ko nosaka pašu resursu sistēmas īstenošanas pasākumus. Vairāk informācijas pieejams 1.5. iedaļā “Budžeta izpildes rezultāta aprēķins”.

a)	Ieņēmumi finanšu gadā – 3.1. tabula “Kopsavilkums par ES budžeta ieņēmumu īstenošanu”, 8. aile “Kopā ieņēmumi”.

b)	Maksājumi no kārtējā gada apropriācijām – 4.3. tabula “DFS: maksājumu apropriāciju īstenošana”. 2. aile “Maksājumi no pieņemtā budžeta” un 4. aile “Maksājumi no piešķirtajiem ieņēmumiem”.

c)	Maksājumu apropriācijas, kas pārnestas uz N+1 gadu – 4.3. tabula “DFS: maksājumu apropriāciju īstenošana”, 7. aile “Automātiski pārnestas” un 8. aile “Pārnestas atbilstoši lēmumam”.

To neizmantoto maksājumu apropriāciju atcelšana, kas pārnestas no N–1 gada, – ņem vērā pārnesto maksājumu apropriāciju (automātiski pārnesto un ar lēmumu pārnesto) summu iepriekšējā gada beigās un kārtējā gada “Maksājumus no pārnestajām apropriācijām”, kā norādīts 4.3. tabulas “DFS: maksājumu apropriāciju īstenošana” 3. ailē.

Kopējo piešķirto ieņēmumu apropriāciju attīstība gada beigās – aprēķina starpību starp piešķirto ieņēmumu apropriāciju summu iepriekšējā gada beigās (pluss) un piešķirto ieņēmumu apropriāciju summu kārtējā gada beigās (kā norādīts 4.3. tabulas “DFS: maksājumu apropriāciju īstenošana” 9. ailē – mīnuss), lai iegūtu piešķirto ieņēmumu neto izmaiņas kārtējā gadā.

f)	Valūtas kursa starpības ietver realizētās un nerealizētās valūtas kursa starpības.

BUDŽETA UN FAKTISKO SUMMU SALĪDZINĀJUMA PĀRSKATI

Budžeta ieņēmumi

miljoni EUR
		Sākotnēji pieņemtais budžets	Galīgais pieņemtais budžets	Konstatētās maksājumtiesības	Ieņēmumi
1	Pašu resursi	151 638	159 832	162 382	160 141
	11 – cukura nodevas	—	—	0	0
	12 – muitas nodokļi	22 157	18 507	22 107	19 867
	13 – PVN	18 945	17 344	17 191	17 191
	14 – NKI	110 536	123 980	122 944	122 944
	15 – budžeta nelīdzsvarotības korekcija	—	—	147	147
	16 – Nīderlandes un Zviedrijas uz NKI balstītās iemaksas samazinājums	—	—	(8)	(8)
3	Pārpalikumi, atlikumi un korekcijas	—	2 102	3 173	3 167
4	Ieņēmumi no personām, kas saistītas ar iestādēm un citām Savienības struktūrām	1 651	1 651	1 629	1 615
5	Uzkrātie ieņēmumi no iestāžu administratīvās darbības	15	15	645	592
6	Iemaksas un atmaksa saistībā ar Savienības nolīgumiem un programmām	130	130	8 866	8 156
7	Kavējuma procenti un naudas sodi	115	361	17 027	629
8	Aizdevumu un aizņēmumu operācijas	2	2	—	—
9	Dažādi ieņēmumi	15	15	12	6
Kopā		153 566	164 108	193 735	174 306

Budžeta izdevumi: saistības pa daudzgadu finanšu shēmas (DFS) izdevumu kategorijām

miljoni EUR
DFS izdevumu kategorija		Sākotnēji pieņemtais budžets	Galīgais pieņemtais budžets	Kopā pieejamās apropriācijas	Uzņemtās saistības
1	Gudra un iekļaujoša izaugsme	83 931	83 918	90 870	89 563
	1.a: Konkurētspēja izaugsmei un nodarbinātībai	25 285	25 273	30 287	29 315
	1.b: Ekonomiskā, sociālā un teritoriālā kohēzija	58 646	58 646	60 582	60 248
2	Ilgtspējīga izaugsme: dabas resursi	59 907	59 956	62 730	60 823
	tostarp: ar tirgu saistītie izdevumi un tiešie maksājumi	43 410	43 459	44 855	44 315
3	Drošība un pilsonība	3 729	7 152	8 152	7 702
4	Globālā Eiropa	10 262	11 350	12 240	11 950
5	Administrācija	10 272	10 271	11 108	10 548
	tostarp: iestāžu administratīvie izdevumi	4 226	4 225	4 667	4 319
6	Kompensācijas	—	—	—	—
8	Negatīvā rezerve un no iepriekšējā finanšu gada pārnestais deficīts	—	—	—	—
9	Īpaši instrumenti	588	1 236	1 306	1 108
O	Inovācijas fonds (IF)	—	—	1 337	5
Kopā		168 688	173 884	187 742	181 699

Budžeta izdevumi: maksājumi pa daudzgadu finanšu shēmas (DFS) izdevumu kategorijām

miljoni EUR
DFS izdevumu kategorija		Sākotnēji pieņemtais budžets	Galīgais pieņemtais budžets	Kopā pieejamās apropriācijas	Veiktie maksājumi
1	Gudra un iekļaujoša izaugsme	72 354	77 278	88 334	83 541
	1.a: Konkurētspēja izaugsmei un nodarbinātībai	22 308	21 753	28 726	24 057
	1.b: Ekonomiskā, sociālā un teritoriālā kohēzija	50 046	55 525	59 607	59 484
2	Ilgtspējīga izaugsme: dabas resursi	57 904	58 772	61 448	60 595
	tostarp: ar tirgu saistītie izdevumi un tiešie maksājumi	43 380	43 419	45 018	44 456
3	Drošība un pilsonība	3 685	6 293	7 331	6 333
4	Globālā Eiropa	8 929	10 386	11 928	11 412
5	Administrācija	10 275	10 273	11 941	10 319
	tostarp: iestāžu administratīvie izdevumi	4 226	4 225	5 168	4 134
6	Kompensācijas	—	—	—	—
8	Negatīvā rezerve un no iepriekšējā finanšu gada pārnestais deficīts	—	—	—	—
9	Īpaši instrumenti	419	1 106	1 128	1 108
O	Inovācijas fonds (IF)	—	—	1 337	1
Kopā		153 566	164 108	183 446	173 310

BUDŽETA IZPILDES PĀRSKATU SKAIDROJUMI

1. ES BUDŽETA SISTĒMA

Budžeta konti tiek turēti atbilstīgi Finanšu regulai (FR). Vispārējais budžets ir instruments, ar kuru katru gadu nosaka un apstiprina Savienības ieņēmumus un izdevumus saskaņā ar maksimālajiem apjomiem un citiem noteikumiem, kas paredzēti DFS, atbilstoši tiesību aktiem par daudzgadu programmām, kas pieņemtas saskaņā ar minēto shēmu.

1.1. DAUDZGADU FINANŠU SHĒMA 2014.–2020. GADAM

miljoni EUR

2014

2015

2016

2017

2018

2019

2020

Kopā

1.	Gudra un iekļaujoša izaugsme

52 756

77 986

69 304

73 512

76 420

79 924

83 661

513 563

1.a	Konkurētspēja izaugsmei un nodarbinātībai

16 560

17 666

18 467

19 925

21 239

23 082

25 191

142 130

1.b	Ekonomiskā, sociālā un teritoriālā kohēzija

36 196

60 320

50 837

53 587

55 181

56 842

58 470

371 433

2.	Ilgtspējīga izaugsme: dabas resursi

49 857

64 692

64 262

60 191

60 267

60 344

60 421

420 034

tostarp ar tirgu saistītie izdevumi un tiešie maksājumi

43 779

44 190

43 951

44 146

44 163

43 881

43 888

307 998

3.	Drošība un pilsonība

1 737

2 456

2 546

2 578

2 656

2 801

2 951

17 725

4.	Globālā Eiropa

8 335

8 749

9 143

9 432

9 825

10 268

10 510

66 262

5.	Administrācija

8 721

9 076

9 483

9 918

10 346

10 786

11 254

69 584

tostarp: iestāžu administratīvie izdevumi

7 056

7 351

7 679

8 007

8 360

8 700

9 071

56 224

6.	Kompensācijas

—

8.	Negatīvā rezerve

—

9.	Īpaši instrumenti

—

Saistību apropriācijas

121 435

162 959

154 738

155 631

159 514

164 123

168 797

1 087 197

Maksājumu apropriācijas kopā

135 762

140 719

130 694

126 492

154 355

166 709

172 420

1 027 151

Tabulā iepriekš ir parādītas DFS robežvērtības pašreizējās cenās. 2020. gads bija pēdējais finanšu gads, uz kuru attiecās DFS 2014.–2020. gadam. Kopējā robežvērtība apropriācijām 2020. gadā bija 168,797 miljardi EUR, kas atbilst 0,99 % no ES NKI, savukārt atbilstīgā maksājumu apropriāciju maksimālā robežvērtība bija 172,420 miljoni EUR jeb 1,01 % no ES NKI.

Saistībā ar DFS 2014.–2020. gadam ir panākta vienošanās par elastīguma noteikumiem. Tas ietver iespēju pārvietot neizmantoto summu (līdz regulā paredzētajai maksimālajai summai), kas atlikusi līdz maksājumu maksimālajam apjomam, uz turpmākajiem gadiem, nākamajam gadam veicamās DFS tehniskās korekcijas ietvaros izmantojot maksājumu vispārējo rezervi. Tāpēc summa, kas netika izmantota 2016. gadā (13,991 miljardi EUR pašreizējās cenās), 2017. gadā (16,414 miljardi EUR pašreizējās cenās) un 2018. gadā (210 miljoni EUR no aprēķinātajiem 11,386 miljardiem EUR maksimālās summas dēļ), tika pārnesta uz 2018.–2020. gadu un 2016.–2020. gada maksimālās robežvērtības tika attiecīgi koriģētas. Komisija 2019. gada 15. maijā pieņēma paziņojumu par finanšu shēmas tehniskajām korekcijām 2020. gadam atbilstoši NKI izmaiņām (EKS 2010) (COM(2019) 310).

Turpmāk ir sniegts paskaidrojums par dažādajām DFS izdevumu kategorijām. Izdevumu kategoriju struktūra un saturs ievērojami mainīsies nākamajā DFS.

1. izdevumu kategorija – Gudra un iekļaujoša izaugsme

Šī izdevumu kategorija ir sadalīta divās atsevišķās, bet savstarpēji saistītās daļās:

1.a	Konkurētspēja izaugsmei un nodarbinātībai, tostarp izdevumi pētniecībai un inovācijai, izglītībai un apmācībai, Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumentam, sociālajai politikai, iekšējam tirgum un saistītām politikas jomām;

1.b	Ekonomiskā, sociālā un teritoriālā kohēzija, kas paredzēta, lai sekmētu vismazāk attīstīto dalībvalstu un reģionu konverģenci, papildinātu ES ilgtspējīgas attīstības stratēģiju ārpus mazāk turīgiem reģioniem un atbalstītu reģionu sadarbību.

2. izdevumu kategorija – Ilgtspējīga izaugsme: dabas resursi

2. izdevumu kategorija ietver kopējo lauksaimniecības un zivsaimniecības politiku un vides aizsardzības pasākumus, jo īpaši programmu LIFE+.

3. izdevumu kategorija – Drošība un pilsonība

3. izdevumu kategorija atspoguļo augošo nozīmi, kāda ir jomām, kurās ES ir noteikti īpaši uzdevumi, proti, tieslietām un iekšlietām, robežu aizsardzībai, imigrācijas un patvēruma politikai, sabiedrības veselībai un patērētāju tiesību aizsardzībai, kultūrai, jaunatnei, informācijai un dialogam ar pilsoņiem.

4. izdevumu kategorija – Globālā Eiropa

4. izdevumu kategorijā ietilpst visas ārējās darbības, tostarp sadarbība attīstības jomā, humānā palīdzība, pirmspievienošanās un kaimiņattiecību instrumenti. EAF netiek iekļauts ES budžetā un nav daļa no DFS.

5. izdevumu kategorija – Administrācija

Šī izdevumu kategorija attiecas uz visu iestāžu administratīvajiem izdevumiem, pensijām un Eiropas skolām. Iestādēm, izņemot Komisiju, šīs izmaksas veido to kopējos izdevumus.

6. izdevumu kategorija – Kompensācijas

Saskaņā ar politisko vienošanos par to, ka jaunās dalībvalstis nekļūst par budžeta neto maksātājām savas līdzdalības sākumposmā, šajā izdevumu kategorijā ir paredzēta kompensācija. Šī summa jaunām dalībvalstīm ir pieejama pārskaitījumu veidā, lai līdzsvarotu to budžeta ieņēmumus un iemaksas.

9. izdevumu kategorija – Īpaši instrumenti

Elastības mehānismi ļauj ES mobilizēt nepieciešamos līdzekļus, lai reaģētu uz neparedzētiem notikumiem, piemēram, krīzēm un ārkārtas situācijām. To darbības joma, finanšu piešķīrums un darbības nosacījumi paredzēti DFS regulā un Iestāžu nolīgumā. Tie nodrošina, ka budžeta resursi var reaģēt uz mainīgajām prioritātēm, lai katrs euro tiktu izmantots tur, kur tas visvairāk vajadzīgs. Lielākā daļa elastības mehānismu tāpēc ir ārpus DFS, un finansējumu var mobilizēt, pārsniedzot izdevumu maksimālos apjomus.

DFS 2021.-2027. gadam summa būs 1,074 miljardi EUR ES-27 dalībvalstīm 2018. gada cenās, ieskaitot Eiropas Attīstības fonda (EAF) integrāciju. Kopā ar atveseļošanas instrumentu NextGenerationEU (NGEU) 750 miljardu EUR apmērā tā ļaus ES nākamajos gados nodrošināt vēl nebijušu 1,8 triljonu EUR finansējumu, lai atbalstītu atveseļošanos no Covid-19 pandēmijas un ES ilgtermiņa prioritātes dažādās politikas jomās.

1.2. SĪKI IZSTRĀDĀTAS DFS IZDEVUMU KATEGORIJAS (PROGRAMMAS)

DFS izdevumu kategorijas ir sadalītas sīkākās izdevumu kategorijās, kas atbilst galvenajām izdevumu programmām (piemēram, “Apvārsnis 2020”, Erasmus+ utt.). Juridiskais pamats budžeta izpildei tiek pieņemts šajā programmu līmenī. Programmas ir parastais formāts, kas tiek izmantots ziņošanai par īstenošanu un rezultātiem. Tabulas par katru programmu ir pieejamas budžeta izpildes pārskatos (skatīt 4.7.–4.12. tabulu turpmāk).

1.3. GADA BUDŽETS

Budžeta pieņemšanas procedūra ir noteikta Līguma par ES darbību 314. pantā. Turpmāk sniegtajā diagrammā ir norādīti budžeta pieņemšanas termiņi un posmi.

Komisijas budžeta struktūru veido administratīvās un darbības apropriācijas. Pārējām iestādēm ir tikai administratīvās apropriācijas. Turklāt budžetā ir nodalītas divu veidu apropriācijas – nediferencētās un diferencētās. Nediferencētās apropriācijas izmanto, lai finansētu vienam gadam paredzētas darbības (tās atbilst gada pārskata principam). Diferencētās apropriācijas izmanto, lai gada pārskata principu saskaņotu ar vajadzību pārvaldīt daudzgadu darbības. Diferencētās apropriācijas tiek iedalītas saistību un maksājumu apropriācijās:

—

saistību apropriācijas – sedz to juridisko saistību kopējās izmaksas, kas uzņemtas kārtējā finanšu gadā par darbībām, kuru ilgums ir vairāki gadi. Tomēr budžeta saistības darbībām, kuru ilgums pārsniedz vienu finanšu gadu, var tikt sadalītas vairākiem gadiem atbilstošos gada maksājumos, ja tas paredzēts pamataktā,

—	maksājumu apropriācijas – sedz izdevumus par saistībām, kas radušās kārtējā finanšu gadā un/vai iepriekšējos finanšu gados.

Pārskatos šāda veida finansējums tiek sagrupēts divos galvenajos posteņos:

—	galīgās pieņemtās budžeta apropriācijas un

—

papildu apropriācijas, kurās iekļauti:

—	pārnesumi no iepriekšējā gada (Finanšu regula ļauj dažos gadījumos pārnest neiztērētās summas no iepriekšējā gada uz kārtējo gadu) un

—	piešķirtie ieņēmumi no atmaksātajām summām, trešo personu/valstu iemaksas ES programmās un darbs, kas veikts trešo personu labā, tiek tieši iedalīts attiecīgajās budžeta izdevumu pozīcijās un veido trešo finansējuma pīlāru.

Visi finansējuma veidi kopā veido pieejamās apropriācijas.

1.4. IEŅĒMUMI

1.4.1. Pašu resursu ieņēmumi

Lielākā daļa ieņēmumu ir no pašu resursiem, kas sastāv no šādām kategorijām:

1)	tradicionālie pašu resursi (TPR) – veido +/–14 % no pašu resursu ieņēmumiem. Tāpat kā attiecībā uz 2. un 3. punktu, šis īpatsvars attiecas uz 2014.–2020. gada DFS periodu;

2)	pievienotās vērtības nodokļa (PVN) resursi – veido 13 % no pašu resursu ieņēmumiem;

3)	nacionālā kopienākuma (NKI) resursi – veido +/–73 % no pašu resursu ieņēmumiem.

Pašu resursus piešķir saskaņā ar noteikumiem, kas paredzēti Padomes Lēmumā 2014/335/ES, Euratom (2014. gada 26. maijs) par Eiropas Savienības pašu resursu sistēmu (2014. gada ORD). Lēmums stājās spēkā 2016. gada 1. oktobrī un tika piemērots ar atpakaļejošu spēku no 2014. gada 1. janvāra.

Kopējā pašu resursu summa, kas Savienībai piešķirta gada maksājumu apropriāciju segšanai, nepārsniedz 1,20 % no visu dalībvalstu NKI summas.

Līdz ar jaunās DFS sākšanos Padomes Lēmums (ES, Euratom) 2020/2053 (37) (2020. gada 14. decembris) par ES pašu resursu sistēmu (2020. gada Lēmums par pašu resursiem) pēc tam, kad to bija ratificējušas visas dalībvalstis, stājās spēkā 2021. gada 1. jūnijā un aizstāj pašreizējo Lēmumu par pašu resursiem ar atpakaļejošu spēku no 2021. gada 1. janvāra.

1.4.2. Tradicionālie pašu resursi (TPR)

TPR sastāv no muitas nodokļiem, ko dalībvalstis ES vārdā iekasē no uzņēmējiem par importu no trešām valstīm. Tomēr dalībvalstis patur 20 % kā kompensāciju par iekasēšanas izmaksām. Visas konstatētās tradicionālo pašu resursu summas ir jāiegrāmato vienā no kompetento iestāžu kontiem:

—	parastajos kontos, kas paredzēti Regulas (ES, Euratom) Nr. 609/2014 6. panta 3. punktā, – visas atgūtās vai garantētās summas,

—	atsevišķajos kontos, kas arī paredzēti iepriekš minētajā pantā, – visas summas, kuras vēl nav atgūtas un/vai nav garantētas; šajā kontā var iegrāmatot arī tās summas, kas ir garantētas, bet apstrīdētas.

Tradicionālie pašu resursi dalībvalstij jāieskaita Komisijas kontā valsts kasē vai valsts centrālajā bankā ne vēlāk kā pirmajā darbdienā pēc 19. datuma otrajā mēnesī pēc mēneša, kurā maksājumtiesības konstatētas (vai – atsevišķa konta gadījumā – atgūtas attiecīgās summas).

1.4.3. Pievienotās vērtības nodoklis (PVN)

Pievienotās vērtības nodokli (PVN) piemēro dalībvalstu PVN bāzei, un bāzes šim nolūkam ir saskaņotas atbilstīgi ES noteikumiem. Tomēr PVN bāze ir ierobežota un nepārsniedz 50 % no katras dalībvalsts NKI. Vienotā PVN likme, ko piemēro, ir noteikta 0,30 % apmērā, izņemot Vācijai, Nīderlandei un Zviedrijai, kam piemēro samazinātu likmi – 0,15 %.

1.4.4. Nacionālais kopienākums (NKI)

Resursus, kuru pamatā ir nacionālais kopienākums (NKI), izmanto, lai finansētu to budžeta daļu, kuru nesedz citi ieņēmumu avoti. Katras dalībvalsts NKI piemēro vienu un to pašu procentu likmi, un to nosaka saskaņā ar ES noteikumiem.

PVN resursus un NKI resursus nosaka, pamatojoties uz attiecīgo bāzu prognozēm, ko izstrādā budžeta projekta sagatavošanas laikā. Šīs prognozes pēc tam pārskata un atjaunina attiecīgajā budžeta gadā, izmantojot budžeta grozījumus. Pozitīvās vai negatīvās starpības starp summām, kas dalībvalstīm ir jāmaksā, ņemot vērā faktiskās bāzes, un summām, kas ir faktiski samaksātas, pamatojoties uz (pārskatītajām) prognozēm, Komisija pieprasa dalībvalstīm nodrošināt līdz pirmajai jūnija darbdienai otrajā gadā, kurš seko attiecīgajam budžeta gadam. Faktiskajās PVN un NKI bāzēs joprojām var veikt korekcijas turpmākajos četros gados, ja vien netiek sniegta atruna. Šīs atrunas ir uzskatāmas par potenciāliem prasījumiem dalībvalstīm par precīzi nenosakāmām summām, jo to finansiālo ietekmi nevar precīzi aplēst. Ja ir iespējams noteikt precīzu summu, attiecīgie PVN un NKI resursi tiek pieprasīti saistībā ar PVN un NKI atlikumiem vai izmantojot atsevišķus līdzekļu pieprasījumus.

1.4.5. Korekcija attiecībā uz AK

Budžeta nelīdzsvarotības korekcijas mehānismu par labu Apvienotajai Karalistei (samazinot Apvienotās Karalistes pašu resursu maksājumus un palielinot citu dalībvalstu maksājumus) Eiropadome ieviesa Fontenblo sanāksmē (1984. gada jūnijā). Vācijai, Austrijai, Zviedrijai un Nīderlandei tika noteikts mazāks finansējums Apvienotās Karalistes korekcijai (kas nav lielāks par vienu ceturto daļu no šo valstu parastās daļas). Apvienotās Karalistes korekcija un saistītā finansēšanas kārtība beidzās 2020. gada beigās līdz ar tās izstāšanos no ES.

1.4.6. Bruto samazinājums

Eiropadome 2013. gada 7. un 8. februārī secināja, ka Dānijai, Nīderlandei un Zviedrijai būtu jāpiemēro bruto samazinājums gada iemaksai, kuras pamatā ir NKI, 2014.–2020. gada periodam, savukārt Austrijai uz NKI bāzētajai gada iemaksai tika piemērots bruto samazinājums tikai 2014.–2016. gada periodam. Gada samazinājumi ir šādi: Dānijai 130 miljoni EUR, Nīderlandei 695 miljoni EUR un Zviedrijai 185 miljoni EUR. Periodam no 2021. līdz 2027. gadam bruto samazinājums gada iemaksām, kuru pamatā ir NKI, tiks piemērots Austrijai, Dānijai, Vācijai, Nīderlandei un Zviedrijai.

1.5. BUDŽETA IZPILDES REZULTĀTA APRĒĶINS

ES budžeta izpildes rezultāts tiek atdots dalībvalstīm nākamā gada laikā, samazinot summas, kas dalībvalstīm jāmaksā attiecīgajā gadā.

Pašu resursu summas, ko iegrāmato kontos, ir summas, ko gada laikā dalībvalstu valdības ieskaita Komisijas vārdā atvērtajos kontos. Pārpalikuma gadījumā ieņēmumos tiek iekļauts arī budžeta izpildes rezultāts iepriekšējā finanšu gadā. Pārējie ieņēmumi, kurus grāmato kontos, ir summas, kas faktiski saņemtas gada laikā.

Lai aprēķinātu gada budžeta izpildes rezultātu, izdevumos tiek iekļauti maksājumi, kas tiek veikti no gada apropriācijām, kā arī visas attiecīgā gada apropriācijas, ko pārnes uz nākamo gadu. Maksājumi, kas veikti no gada apropriācijām, ir maksājumi, ko grāmatvedis veic līdz finanšu gada 31. decembrim. ELGF gadījumā maksājumi ir tie, ko dalībvalstis veikušas laikposmā no N–1 gada 16. oktobra līdz N gada 15. oktobrim, ar nosacījumu, ka grāmatvedim par saistībām un apstiprinājumu ir paziņots līdz N+1 gada 31. janvārim. Par ELGF izdevumiem pēc kontroles veikšanas dalībvalstīs var pieņemt atbilstības lēmumu.

Budžeta izpildes rezultātos ietver divus elementus: ES rezultātu un Eiropas Ekonomikas zonā (EEZ) ietilpstošo EBTA valstu līdzdalības rezultātus. Saskaņā ar 1. panta 1. punktu Regulā (ES, Euratom) Nr. 608/2014, ar ko nosaka pašu resursu sistēmas īstenošanas pasākumus, minētais rezultāts atspoguļo starpību starp:

—	kopējiem ieņēmumiem, kas saņemti attiecīgajā finanšu gadā, un

—	uz kārtējā gada apropriāciju pamata veiktajiem kopējiem maksājumiem, kam pieskaitīta tā paša gada apropriāciju kopsumma, kura pārnesta uz nākamo gadu.

Aprēķinā iegūtajam skaitlim pieskaita vai no tā atņem šādas vērtības:

—	no iepriekšējiem gadiem pārnesto atcelto maksājumu apropriāciju neto atlikumu un visus maksājumus, kas euro kursa svārstību dēļ pārsniedz nediferencētās apropriācijas, kas pārnestas no iepriekšējā gada,

—	piešķirto ieņēmumu attīstību un

—	gada laikā iegrāmatotos neto valūtas maiņas kursa guvumus vai zaudējumus.

No iepriekšējā finanšu gada pārnestās apropriācijas attiecībā uz trešo personu iemaksām un darbu trešo personu uzdevumā, kuras atbilstoši definīcijai nekad netiek anulētas, ir iekļautas kā papildu apropriācijas attiecīgajam finanšu gadam. Ar to ir skaidrojama atšķirība starp pārnestajām apropriācijām no iepriekšējā gada N gada budžeta izpildes pārskatos un tām, kas pārnestas uz nākamo gadu N–1 budžeta izpildes pārskatos. Saistību apropriācijas, kas ir atkārtoti pieejamas pēc maksājumu atmaksas kontā, netiek ņemtas vērā, aprēķinot budžeta izpildes rezultātu.

Pārnestās maksājumu apropriācijas ietver automātiskus pārnesumus un pārnesumus atbilstoši lēmumam. Tādu neizmantoto maksājumu apropriāciju atcelšana, kuras ir pārnestas no iepriekšējā gada, ietver tādu apropriāciju atcelšanu, kuras ir pārnestas automātiski un atbilstoši lēmumam.

1.6. SAIMNIECISKĀS DARBĪBAS REZULTĀTA SASKAŅOJUMS AR BUDŽETA IZPILDES REZULTĀTU

miljoni EUR
	2020	2019
GADA SAIMNIECISKĀS DARBĪBAS REZULTĀTS	57 416	4 796
Ieņēmumi
Kārtējā gadā konstatētās maksājumtiesības, kuru summas vēl nav iekasētas	(1 295 )	(6 193 )
Iepriekšējos gados konstatētās maksājumtiesības, kuru summas iekasētas kārtējā gadā	3 886	8 656
Uzkrātie ieņēmumi (neto)	(48 762 )	3 341
	(46 171 )	5 804
Izdevumi
Uzkrātie izdevumi (neto)	8 258	8 394
Iepriekšējo gadu izdevumi, kas samaksāti kārtējā gadā	(457)	(3 832 )
Priekšfinansējuma neto ietekme	(17 547 )	(10 981 )
Maksājumu apropriācijas, kas pārnestas uz nākamo gadu	(2 268 )	(3 532 )
Maksājumi, kas veikti no pārnestajām apropriācijām, un neizmantoto maksājumu apropriāciju atcelšana	3 248	1 924
Uzkrājumu pārmaiņas	3 873	3 801
Citi	(4 441 )	(3 076 )
	(9 334 )	(7 304 )
Saimnieciskās darbības rezultāts aģentūrām un likvidējamajai EOTK	(142)	(79)
GADA BUDŽETA IZPILDES REZULTĀTS	1 768	3 217

Saskaņā ar Finanšu regulu gada saimnieciskās darbības rezultātu aprēķina, pamatojoties uz uzkrājumu grāmatvedības principiem (ES grāmatvedības noteikumiem), bet budžeta izpildes rezultāts ir balstīts uz mainītiem naudas plūsmas grāmatvedības noteikumiem. Tā kā saimnieciskās darbības rezultātu un budžeta izpildes rezultātu nosaka vieni un tie paši pamatā esošie darījumi (izņēmums ir pārējie (nebudžeta) aģentūru un likvidējamās EOTK ieņēmumu un izdevumu avoti, ko iekļauj tikai saimnieciskās darbības rezultātā (skatīt 6. skaidrojumu), gada saimnieciskās darbības rezultāta salīdzināšana ar gada budžeta izpildes rezultātu kalpo kā noderīga saskaņotības pārbaude.

Saskaņošanas posteņi – ieņēmumi

Faktiskie finanšu gada budžeta ieņēmumi atbilst ieņēmumiem, kas ir iekasēti par maksājumtiesībām, kuras konstatētas attiecīgā gada laikā, un summām, kas iekasētas par iepriekšējos gados konstatētajām maksājumtiesībām. Tāpēc kārtējā gadā konstatētās, bet vēl neiekasētās maksājumtiesības saskaņošanas nolūkā atskaita no saimnieciskās darbības rezultāta, jo tās nav daļa no budžeta ieņēmumiem. Turpretim iepriekšējos gados konstatētās un kārtējā gadā iekasētās maksājumtiesības saskaņošanas nolūkā jāpieskaita saimnieciskās darbības rezultātam.

Uzkrātie ieņēmumi galvenokārt sastāv no uzkrātajiem ieņēmumiem, kas saistīti ar AK izstāšanos no ES, Inovācijas fondu, finanšu korekcijām, pašu resursiem, procentiem un dividendēm. Ņem vērā tikai neto ietekmi, t. i., kārtējā gadā uzkrātos ieņēmumus, no kuriem atskaitīti iepriekšējā gadā uzkrātie ieņēmumi.

Saskaņošanas posteņi – izdevumi

Uzkrātos izdevumus galvenokārt veido uzkrātie izdevumi gada beigu noslēguma mērķiem, t. i., attiecināmie izdevumi, kuri radušies ES līdzekļu saņēmējiem, bet par kuriem vēl nav paziņots Komisijai. Ņem vērā tikai neto ietekmi, t. i., kārtējā gadā uzkrātos izdevumus, no kuriem atskaitīta iepriekšējā gadā uzkrāto izdevumu apvērse. Kārtējā gadā veikti maksājumi, kas attiecas uz iepriekšējos gados iegrāmatotiem rēķiniem, ir iekļauti kārtējā gada budžeta izdevumos un šā iemesla dēļ saskaņošanas nolūkos ir jāpieskaita saimnieciskās darbības rezultātam.

Priekšfinansējuma neto ietekme ir šādu elementu apvienojums: 1) jaunā priekšfinansējuma summas, kas samaksātas kārtējā gadā un atzītas par attiecīgā gada budžeta izdevumiem, un 2) priekšfinansējuma summu dzēšana ar kārtējā gadā apstiprinātajām attiecināmajām izmaksām. Pēdējais no tiem ir izdevumi uzkrājumu izteiksmē, bet ne budžeta kontos, jo samaksas brīdī sākotnējā priekšfinansējuma maksājums jau tika uzskatīts par budžeta izdevumiem.

Papildus maksājumiem, kas veikti uz attiecīgā gada apropriāciju pamata, minētā gada apropriācijas, kas pārnestas uz nākamo gadu, arī ir jāņem vērā, aprēķinot attiecīgā gada budžeta izpildes rezultātu (saskaņā ar Regulas (ES, Euratom) Nr. 608/2014 1. panta 1. punktu). Tas pats attiecas arī uz budžeta maksājumiem, kas veikti kārtējā gadā no apropriācijām, kuras pārnestas no iepriekšējiem gadiem, un uz neizmantoto maksājumu apropriāciju atcelšanu.

Uzkrājumu pārmaiņas attiecas uz gada beigu aplēsēm finanšu pārskatos (galvenokārt darbinieku pabalsti), kuras neietekmē budžeta kontus. Citas saskaņojamās summas ietver dažādus elementus, piemēram, aktīvu amortizāciju/nolietojumu, aktīvu iegādi, kapitāla nomas maksājumus un finansiālo līdzdalību, kuriem ir atšķirīga budžeta un uzkrājumu grāmatvedība.

Saskaņojamais postenis – aģentūru un likvidējamās EOTK saimnieciskās darbības rezultāts

Gada budžeta izpildes rezultāts ir nekonsolidēts skaitlis un neietver pārējos (nebudžeta) konsolidēto aģentūru un likvidējamās EOTK ieņēmumu un izdevumu avotus (skatīt 6. skaidrojumu). Lai saskaņotu gada saimnieciskās darbības rezultātu – konsolidētu skaitli, kas ietver šīs summas – ar gada budžeta izpildes rezultātu, kā saskaņojamo posteni norāda visu aģentūru un likvidējamās EOTK konsolidēto gada saimnieciskās darbības rezultātu.

2. 2020. GADA ES BUDŽETA IZPILDE

2.1. IEŅĒMUMI

Sākotnēji pieņemtajā ES budžetā, kuru parakstīja Eiropas Parlamenta priekšsēdētājs 2019. gada 27. novembrī, maksājumu apropriāciju summa bija 153,566 miljardi EUR, un no pašu resursiem finansējamais kopējais apjoms bija 151,638 miljardi EUR. Ieņēmumu un izdevumu aplēses sākotnējā budžetā parasti tiek koriģētas budžeta gadā, un šādas pārmaiņas tiek norādītas budžeta grozījumos. Korekcijas pašu resursos, kuru pamatā ir NKI, nodrošina, ka budžetā paredzētie ieņēmumi precīzi atbilst budžetā paredzētajiem izdevumiem. Saskaņā ar līdzsvara principu budžeta ieņēmumiem un izdevumiem (maksājumu apropriācijām) jābūt līdzsvarā.

2020. gadā tika pieņemti deviņi budžeta grozījumi. Ņemot tos vērā, galīgie apstiprinātie ieņēmumi 2020. gadā bija 164,108 miljardi EUR, un no pašu resursiem finansētā kopējā summa bija 159,832 miljardi EUR. Galvenais faktors, kāpēc dalībvalstu iemaksas 2020. gadā palielinājās, bija maksājumu apropriāciju palielināšanās (10,542 miljardi EUR).

Kas attiecas uz pašu resursu rezultātu – iekasētie tradicionālie pašu resursi bija ļoti līdzīgi prognozētajām summām.

Dalībvalstu veiktie galīgie PVN un NKI maksājumi arī gandrīz atbilda galīgā budžeta aplēsēm. Atšķirību starp prognozētajām summām un faktiski samaksātajām summām rada atšķirība starp euro maiņas kursu, kas tika izmantots budžeta vajadzībām, un spēkā esošo maiņas kursu laikā, kad dalībvalstis, kas nav EMS sastāvā, faktiski veica maksājumus.

Attiecībā uz PVN un NKI atlikumiem noteikumi ir izklāstīti Regulas par pieejamību (Regula (ES, Euratom) Nr. 609/2014) 10.b pantā. Procedūra neparedz budžeta grozījumu, tāpēc Komisija tieši prasa dalībvalstīm samaksāt neto summas. Šīs ieskaita sistēmas dēļ nav gandrīz nekādas ietekmes uz ES budžetu.

Sadaļa “Iemaksas un atmaksa saistībā ar ES nolīgumiem un programmām” galvenokārt attiecas uz ieņēmumiem no finanšu korekcijām (ESI fondi, ELGF un ELFLA), trešo valstu dalību pētniecības programmās, lauksaimniecības fondu grāmatojumu noskaidrošanu un citām iemaksām un atmaksu saistībā ar ES programmām/darbībām. Ievērojamu daļu no šīs kopējās summas veido piešķirtie ieņēmumi, kā rezultātā izdevumos parasti tiek ierakstītas papildu apropriācijas.

Ieņēmumi no naudas sodiem galvenokārt attiecas uz naudas sodiem, kas piemēroti konkurences jomā.

2.2. IZDEVUMI

ES budžetam ir būtiska loma Savienības politikas un prioritāšu īstenošanā. Kaut arī Savienības budžets apjoma ziņā ir ierobežots, jo atbilst aptuveni 2 % no visiem Savienības publiskajiem izdevumiem, tas papildina valstu budžetus un ir nepārprotami vērsts uz investīcijām un papildināmību. Tas ir svarīgs instruments starp dažādajiem Eiropas līmeņa politikas un regulatīvajiem instrumentiem, par kuriem vienojušās visas ES dalībvalstis un tas ir atspoguļots DFS, kurā noteiktas attiecīgās programmas un izdevumu maksimālais apjoms.

ES 2020. gada budžets, kas pieņemts 2019. gada 27. novembrī, apliecina, ka ES novirza naudu tur, kur tā ir vajadzīga. Lielākā daļa ES budžeta 2020. gadā tika izlietota, lai veicinātu ilgtspējīgu izaugsmi un mazinātu ekonomiskās atšķirības starp reģioniem, stimulētu darbvietu radīšanu, cīnītos pret klimata pārmaiņām un risinātu Covid-19 pandēmijas sociāli ekonomisko ietekmi ES, kā arī sniegtu palīdzību trešām valstīm.

2020. gads bija DFS 2014.–2020. gadam pēdējais gads, un Komisija izmantoja visas atlikušās iespējas, lai piesaistītu papildu līdzekļus nolūkā pastiprināt ar Covid-19 saistītās darbības budžetā un atbalstīt dalībvalstis ar papildu likviditāti. Budžeta izpilde tika rūpīgi uzraudzīta un pārvaldīta, kā rezultātā tika praktiski pilnībā īstenotas gandrīz visas apropriācijas.

Apropriācijas, kas noteiktas galīgajā pieņemtajā budžetā, bija 173,9 miljardi EUR (par 4,6 % vairāk nekā 2019. gadā) saistībām un 164,1 miljards EUR (par 10,5 % vairāk) maksājumiem; tas atbilst attiecīgi 1,00 % un 0,90 % no ES nacionālā kopienākuma (NKI).

3. ES BUDŽETA IEŅĒMUMU ĪSTENOŠANA

3.1. KOPSAVILKUMS PAR ES BUDŽETA IEŅĒMUMU ĪSTENOŠANU

miljoni EUR
Sadaļa		Ienākumu apropriācijas		Konstatētās maksājumtiesības			Ieņēmumi			Ieņēmumi % no budžeta	Nav samaksāts
		Sākotnēji pieņemtais budžets	Galīgais pieņemtais budžets	Kārtējā gada	Pārnestās summas	Kopā	Par kārtējā gada maksājumtiesībām	Par pārnestajām maksājumtiesībām	Kopā	Ieņēmumi % no budžeta	Nav samaksāts
		1	2	3	4	5=3+4	6	7	8=6+7	9=8/2	10=5-8
1	Pašu resursi	151 638	159 832	160 092	2 291	162 382	160 086	55	160 141	100 %	2 241
3	Pārpalikumi, atlikumi un korekcijas	—	2 102	3 167	7	3 173	3 167	0	3 167	151 %	7
4	Ieņēmumi no personām, kas saistītas ar iestādēm un citām Savienības struktūrām	1 651	1 651	1 619	10	1 629	1 606	9	1 615	98 %	14
5	Uzkrātie ieņēmumi no iestāžu administratīvās darbības	15	15	600	44	645	569	23	592	3 933 %	53
6	Iemaksas un atmaksa saistībā ar Savienības nolīgumiem un programmām	130	130	7 321	1 545	8 866	6 881	1 275	8 156	6 273 %	711
7	Kavējuma procenti un naudas sodi	115	361	1 078	15 949	17 027	159	470	629	174 %	16 398
8	Aizdevumu un aizņēmumu operācijas	2	2	—	—	—	—	—	—	—	—
9	Dažādi ieņēmumi	15	15	6	7	12	5	1	6	39 %	7
Kopā		153 566	164 108	173 882	19 853	193 735	172 472	1 834	174 306	106 %	19 429

4. ES BUDŽETA IZDEVUMU ĪSTENOŠANA

4.1. DFS: SAISTĪBU UN MAKSĀJUMU APROPRIĀCIJU SADALĪJUMS UN PĀRMAIŅAS

miljoni EUR
DFS izdevumu kategorija		Saistību apropriācijas						Maksājumu apropriācijas
		Budžeta apropriācijas			Papildu apropriācijas		Pieejamās apropriācijas kopā	Budžeta apropriācijas			Papildu apropriācijas		Pieejamās apropriācijas kopā
		Sākotnēji pieņemtais budžets	Budžeta grozījumi un pārvietojumi	Galīgais pieņemtais budžets	Pārnestās apropriācijas	Piešķirtie ieņēmumi	Pieejamās apropriācijas kopā	Sākotnēji pieņemtais budžets	Budžeta grozījumi un pārvietojumi	Galīgais pieņemtais budžets	Pārnestās apropriācijas	Piešķirtie ieņēmumi	Pieejamās apropriācijas kopā
		1	2	3=1+2	4	5	6=3+4+5	7	8	9=7+8	10	11	12=9+10+11
1	Gudra un iekļaujoša izaugsme	83 931	(12)	83 918	520	6 431	90 870	72 354	4 925	77 278	151	10 904	88 334
	1.a: Konkurētspēja izaugsmei un nodarbinātībai	25 285	(12)	25 273	3	5 012	30 287	22 308	(555)	21 753	139	6 835	28 726
	1.b: Ekonomiskā, sociālā un teritoriālā kohēzija	58 646	—	58 646	518	1 419	60 582	50 046	5 479	55 525	13	4 069	59 607
2	Ilgtspējīga izaugsme: dabas resursi	59 907	49	59 956	467	2 308	62 730	57 904	867	58 772	677	1 999	61 448
	tostarp: ar tirgu saistītie izdevumi un tiešie maksājumi	43 410	49	43 459	467	929	44 855	43 380	39	43 419	670	929	45 018
3	Drošība un pilsonība	3 729	3 423	7 152	—	1 000	8 152	3 685	2 607	6 293	9	1 030	7 331
4	Globālā Eiropa	10 262	1 089	11 350	47	843	12 240	8 929	1 457	10 386	38	1 503	11 928
5	Administrācija	10 272	(1)	10 271	—	837	11 108	10 275	(2)	10 273	828	839	11 941
	tostarp: iestāžu administratīvie izdevumi	4 226	(1)	4 225		442	4 667	4 226	(1)	4 225	499	443	5 168
6	Kompensācijas	—	—	—	—	—	—	—	—	—	—	—	—
8	Negatīvā rezerve un no iepriekšējā finanšu gada pārnestais deficīts	—	—	—	—	—	—	—	—	—	—	—	—
9	Īpaši instrumenti	588	649	1 236	49	21	1 306	419	688	1 106	1	21	1 128
O	Inovācijas fonds (IF)	—	—	—	—	1 337	1 337	—	—	—	—	1 337	1 337
Kopā		168 688	5 196	173 884	1 083	12 775	187 742	153 566	10 542	164 108	1 704	17 634	183 446

4.2. DFS: SAISTĪBU APROPRIĀCIJU ĪSTENOŠANA

miljoni EUR
DFS izdevumu kategorija		Kopā pieejamās apropriācijas	Uzņemtās saistības					Uz 2021. gadu pārnestās apropriācijas			Likvidējamās apropriācijas
		Kopā pieejamās apropriācijas	no galīgā pieņemtā budžeta	no pārnestā	no piešķirtajiem ieņēmumiem	Kopā	%	piešķirtie ieņēmumi	pārnestas atbilstoši lēmumam	Kopā	no galīgā pieņemtā budžeta	no pārnestā	no piešķirtajiem ieņēmumiem	Kopā
		1	2	3	4	5=2+3+4	6=5/1	7	8	9=7+8	10	11	12	13=10+11+12
1	Gudra un iekļaujoša izaugsme	90 870	83 890	520	5 152	89 563	99 %	1 219	22	1 241	6	—	59	65
	1.a: Konkurētspēja izaugsmei un nodarbinātībai	30 287	25 254	3	4 058	29 315	97 %	954	14	967	5	—	0	5
	1.b: Ekonomiskā, sociālā un teritoriālā kohēzija	60 582	58 636	518	1 095	60 248	99 %	265	8	274	1	—	59	60
2	Ilgtspējīga izaugsme: dabas resursi	62 730	59 475	463	886	60 823	97 %	445	475	920	6	4	976	986
	tostarp: ar tirgu saistītie izdevumi un tiešie maksājumi	44 855	42 979	463	873	44 315	99 %	56	475	531	5	4	0	9
3	Drošība un pilsonība	8 152	7 152	—	550	7 702	94 %	450	—	450	1	—	0	1
4	Globālā Eiropa	12 240	11 349	47	555	11 950	98 %	288	—	288	1	—	0	2
5	Administrācija	11 108	10 009	—	540	10 548	95 %	291	85	376	178	—	6	184
	tostarp: iestāžu administratīvie izdevumi	4 667	4 024		294	4 319	93 %	142	85	226	116	0	6	122
6	Kompensācijas	—	—	—	—	—	—	—	—	—	—	—	—	—
8	Negatīvā rezerve un no iepriekšējā finanšu gada pārnestais deficīts	—	—	—	—	—	—	—	—	—	—	—	—	—
9	Īpaši instrumenti	1 306	1 059	49	—	1 108	85 %	13	—	13	177	—	8	185
O	Inovācijas fonds (IF)	1 337	—	—	5	5	0 %	1 332	—	1 332	—	—	—	—
Kopā		187 742	172 933	1 078	7 688	181 699	97 %	4 038	582	4 620	369	4	1 050	1 423

4.3. DFS: MAKSĀJUMU APROPRIĀCIJU ĪSTENOŠANA

miljoni EUR
DFS izdevumu kategorija		Kopā pieejamās apropriācijas	Veiktie maksājumi					Uz 2021. gadu pārnestās apropriācijas				Likvidējamās apropriācijas
		Kopā pieejamās apropriācijas	no galīgā pieņemtā budžeta	no pārnestā	no piešķirtajiem ieņēmumiem	Kopā	%	autom. pārnestas	pārnestas atbilstoši lēmumam	piešķirtie ieņēmumi	Kopā	no galīgā pieņemtā budžeta	no pārnestā	no piešķirtajiem ieņēmumiem	Kopā
		1	2	3	4	5=2+3+4	6=5/1	7	8	9	10=7+8+9	11	12	13	14=11+12+13
1	Gudra un iekļaujoša izaugsme	88 334	77 097	129	6 316	83 541	95 %	149	12	4 579	4 740	21	23	9	53
	1.a: Konkurētspēja izaugsmei un nodarbinātībai	28 726	21 587	118	2 352	24 057	84 %	134	12	4 474	4 620	19	21	9	49
	1.b: Ekonomiskā, sociālā un teritoriālā kohēzija	59 607	55 509	11	3 964	59 484	100 %	15	—	105	120	1	2	0	4
2	Ilgtspējīga izaugsme: dabas resursi	61 448	58 263	670	1 662	60 595	99 %	24	475	338	837	9	6	0	16
	tostarp: ar tirgu saistītie izdevumi un tiešie maksājumi	45 018	42 919	664	873	44 456	99 %	18	475	56	548	8	6	0	14
3	Drošība un pilsonība	7 331	5 896	7	430	6 333	86 %	11	381	600	991	5	2	0	7
4	Globālā Eiropa	11 928	10 328	35	1 049	11 412	96 %	37	17	454	508	4	4	1	8
5	Administrācija	11 941	9 111	748	460	10 319	86 %	895	85	375	1 355	182	80	5	266
	tostarp: iestāžu administratīvie izdevumi	5 168	3 435	440	258	4 134	80 %	585	85	182	852	120	59	3	182
6	Kompensācijas	—	—	—	—	—	—	—	—	—	—	—	—	—	—
8	Negatīvā rezerve un no iepriekšējā finanšu gada pārnestais deficīts	—	—	—	—	—	—	0	—	—	—	—	—	—	—
9	Īpaši instrumenti	1 128	1 106	0	2	1 108	98 %	0	—	13	13	0	0	6	6
O	Inovācijas fonds (IF)	1 337	—	—	1	1	0 %	—	—	1 336	1 336	—	—	—	—
Kopā		183 446	161 801	1 589	9 920	173 310	94 %	1 116	969	7 694	9 779	221	115	20	357

4.4. DFS: NEIZPILDĪTO SAISTĪBU (RAL) PĀRMAIŅAS

miljoni EUR
DFS izdevumu kategorija		Iepriekšējā gada beigās neizpildītās saistības				Kārtējā gada saistības				Kopā neizpildītās saistības gada beigās
		No iepriekšējā gada pārnestās saist.	Saist. atcelš./ pārvērtēšana/ atcelšana	Maksājumi	Gada beigās neizpildītās saist.	Gada laikā uzņemtās saist.	Maksājumi	Tādu saistību anulēšana, kuras nevar pārnest	Gada beigās neizpildītās saist.	Kopā neizpildītās saistības gada beigās
		1	2	3	4=1+2+3	5	6	7	8=5+6+7	9=4+8
1	Gudra un iekļaujoša izaugsme	220 627	(1 875 )	(71 673 )	147 079	89 563	(11 868 )	(6)	77 689	224 769
	1.a: Konkurētspēja izaugsmei un nodarbinātībai	40 300	(954)	(14 384 )	24 962	29 315	(9 673 )	(5)	19 636	44 598
	1.b: Ekonomiskā, sociālā un teritoriālā kohēzija	180 327	(921)	(57 289 )	122 117	60 248	(2 195 )	(0)	58 053	180 170
2	Ilgtspējīga izaugsme: dabas resursi	40 876	(122)	(15 695 )	25 058	60 823	(44 900 )	—	15 923	40 982
	tostarp: ar tirgu saistītie izdevumi un tiešie maksājumi	432	(5)	(262)	165	44 315	(44 193 )	—	122	286
3	Drošība un pilsonība	6 183	(119)	(2 225 )	3 839	7 702	(4 108 )	—	3 594	7 433
4	Globālā Eiropa	29 154	(672)	(7 862 )	20 620	11 950	(3 550 )	(1)	8 400	29 020
5	Administrācija	854	(92)	(757)	5	10 548	(9 563 )	(0)	985	990
	tostarp: iestāžu administratīvie izdevumi	511	(70)	(440)	2	4 319	(3 694 )	0	625	627
6	Kompensācijas	—	—	—	—	—	—	—	—	—
8	Negatīvā rezerve un no iepriekšējā finanšu gada pārnestais deficīts	—	—	—	—	—	—	—	—	—
9	Īpaši instrumenti	1	(0)	(0)	—	1 108	(1 108 )	—	0	0
O	Inovācijas fonds (IF)	—	—	—	—	5	(1)	—	4	4
Kopā		297 695	(2 881 )	(98 213 )	196 601	181 699	(75 096 )	(7)	106 596	303 197

4.5. DFS: NEIZPILDĪTĀS SAISTĪBAS PA GADIEM, KAD TĀS RADUŠĀS

miljoni EUR
DFS izdevumu kategorija		< 2014	2014	2015	2016	2017	2018	2019	2020	Kopā
1	Gudra un iekļaujoša izaugsme	3 347	878	1 741	4 079	21 655	46 203	68 942	77 924	224 769
	1.a: Konkurētspēja izaugsmei un nodarbinātībai	683	570	903	1 748	3 530	6 544	10 749	19 871	44 598
	1.b: Ekonomiskā, sociālā un teritoriālā kohēzija	2 664	308	838	2 330	18 125	39 659	58 193	58 053	180 170
2	Ilgtspējīga izaugsme: dabas resursi	120	271	1 286	1 209	2 388	7 633	12 142	15 934	40 982
	tostarp: ar tirgu saistītie izdevumi un tiešie maksājumi	—	—	—	1	9	44	110	122	286
3	Drošība un pilsonība	24	9	34	231	637	1 251	1 652	3 594	7 433
4	Globālā Eiropa	1 339	607	1 140	2 122	3 351	4 733	7 304	8 423	29 020
5	Administrācija	—	—	—	—	0	0	3	987	990
	tostarp: iestāžu administratīvie izdevumi	0	0	0	0	0	0	0	627	627
9	Īpaši instrumenti	—	—	—	—	—	—	0	0	0
O	Inovācijas fonds (IF)	—	—	—	—	—	—	—	4	4
Kopā		4 830	1 765	4 201	7 640	28 030	59 820	90 044	106 867	303 197

Jaunās Komisijas izveide ietvēra dienestu iekšējo reorganizāciju. Saistīto darījumu pārdales rezultātā notika nesamaksātās summas pārbīde pa gadiem. Neizpildīto saistību kopējā summa nemainās.

4.6. DFS: NEIZPILDĪTĀS SAISTĪBAS PA APROPRIĀCIJU VEIDIEM

miljoni EUR
Izdevumu kategorija		No budžeta apropriācijām					No piešķirto ieņēmumu apropriācijām					Kopējās neizpildītās saist. 2020. gada beigās
		No 2019. gada pārnestās saist.	Korekcijas	Uzņ. saistības	Veiktie maksājumi	Atlikusī maksājamā summa	No 2019. gada pārnestās saist.	Korekcijas	Uzņ. saistības	Veiktie maksājumi	Atlikusī maksājamā summa	Kopējās neizpildītās saist. 2020. gada beigās
		1	2	3	4	5=1+2+3-4	6	7	8	9	10=6+7+8-9	11=5+10
1	Gudra un iekļaujoša izaugsme	195 138	(1 648 )	84 411	81 035	196 865	25 490	(232)	5 152	2 506	27 904	224 769
	1.a: Konkurētspēja izaugsmei un nodarbinātībai	37 087	(736)	25 257	21 846	39 762	3 213	(223)	4 058	2 212	4 837	44 598
	1.b: Ekonomiskā, sociālā un teritoriālā kohēzija	158 051	(912)	59 154	59 190	157 103	22 277	(10)	1 095	294	23 067	180 170
2	Ilgtspējīga izaugsme: dabas resursi	40 451	(122)	59 937	59 707	40 559	425	(0)	886	888	423	40 982
	tostarp: ar tirgu saistītie izdevumi un tiešie maksājumi	431	(5)	43 441	43 582	286	1	—	873	874	—	286
3	Drošība un pilsonība	6 004	(118)	7 152	5 919	7 119	179	(2)	550	414	314	7 433
4	Globālā Eiropa	27 633	(627)	11 395	10 468	27 933	1 521	(46)	555	943	1 087	29 020
5	Administrācija	761	(41)	10 009	9 818	910	93	(51)	540	502	80	990
	tostarp: iestāžu administratīvie izdevumi	464	(22)	4 024	3 875	591	47	(47)	294	258	36	627
9	Īpaši instrumenti	1	(0)	1 108	1 108	0						0
O	Inovācijas fonds (IF)			—	—	—	—	—	5	1	4	4
Kopā		269 987	(2 557 )	174 012	168 056	273 386	27 708	(330)	7 688	5 254	29 811	303 197

4.7. SĪKI IZKLĀSTĪTA DFS: SAISTĪBU UN MAKSĀJUMU APROPRIĀCIJU SADALĪJUMS UN PĀRMAIŅAS

miljoni EUR
Programma		Saistību apropriācijas						Maksājumu apropriācijas
		Budžeta apropriācijas			Papildu apropriācijas		Pieejamās apropriācijas kopā	Budžeta apropriācijas			Papildu apropriācijas		Pieejamās apropriācijas kopā
		Sākotnēji pieņemtais budžets	Budžeta grozījumi un pārvietojumi	Galīgais pieņemtais budžets	Pārnestās apropriācijas	Piešķirtie ieņēmumi	Pieejamās apropriācijas kopā	Sākotnēji pieņemtais budžets	Budžeta grozījumi un pārvietojumi	Galīgais pieņemtais budžets	Pārnestās apropriācijas	Piešķirtie ieņēmumi	Pieejamās apropriācijas kopā
		1	2	3=1+2	4	5	6=3+4+5	7	8	9=7+8	10	11	12=9+10+11
1	Eiropas Stratēģisko investīciju fonds (ESIF)	173	—	173	—	157	329	1 105	(2)	1 103	—	184	1 287
	Eiropas satelītu navigācija (EGNOS/Galileo)	1 207	—	1 207	—	121	1 328	954	19	973	2	272	1 247
	Starptautiskais kodoltermiskais reaktors (ITER)	365	2	367	—	46	412	639	(0)	638	0	46	684
	Eiropas Zemes novērošanas programma (Copernicus)	647	0	647	—	16	663	552	1	553	2	14	569
	Eiropas Solidaritātes korpuss (ESC)	166	—	166	—	11	177	154	(27)	126	3	15	144
	Eiropas Aizsardzības rūpniecības attīstības programma (EARAP)	255	—	255	—	0	255	201	(24)	177	2	0	178
	Kodoldrošība un kodolobjektu ekspluatācijas izbeigšana	147	—	147	—	—	147	171	(54)	117	—	—	117
	Programma “Apvārsnis 2020”	13 486	(0)	13 486	—	3 233	16 719	11 796	(181)	11 615	79	4 776	16 470
	Euratom pētniecības un mācību programma	398	0	398	3	92	492	417	(71)	346	36	137	519
	Uzņēmumu un MVU konkurētspējas programma (COSME)	418	(0)	418	—	41	460	386	102	488	2	60	549
	Izglītība, apmācība un sports (“Erasmus+”)	2 885	—	2 885	—	678	3 563	2 739	9	2 748	7	787	3 543
	Nodarbinātība un sociālā inovācija (EaSI)	117	—	117	—	61	178	105	(6)	99	1	81	181
	Muita, Fiscalis un krāpšanas apkarošana	133	(0)	133	—	12	145	124	21	145	0	15	160
	EISI – enerģētika	1 281	—	1 281	—	6	1 287	420	(29)	390	1	8	399
	EISI – transports	2 579	1	2 580	—	22	2 602	1 477	(251)	1 225	2	23	1 250
	EISI – informācijas un komunikācijas tehnoloģijas (IKT)	210	—	210	—	6	216	208	33	240	0	6	246
	Enerģētikas projekti ekonomikas atveseļošanai (EERP)	—	—	—	—	2	2	60	(29)	31	—	2	33
	Decentralizētās aģentūras	400	(14)	386	—	24	410	401	(24)	377	—	24	401
	Citas darbības un programmas	196	(1)	196	—	477	673	185	(9)	175	1	380	557
	Izmēģinājuma projekti un sagatavošanas darbības	85	(1)	85	—	1	85	95	(29)	65	—	1	66
	Komisijas specifiskās kompetences	136	0	136	—	8	144	122	1	122	—	4	127
	Reģionālā konverģence (mazāk attīstīti reģioni)	28 762	(4)	28 758	389	687	29 834	25 414	2 948	28 362	—	1 629	29 990
	Pārejas reģioni	5 964	83	6 047	50	50	6 147	4 777	204	4 981	—	117	5 097
	Konkurētspēja (vairāk attīstīti reģioni)	8 822	1 757	10 580	51	390	11 021	7 698	999	8 697	—	737	9 434
	Tālākie un mazapdzīvotie reģioni	236	—	236	0	—	236	202	98	300	—	19	319
	Kohēzijas fonds	10 065	(1 827 )	8 237	2	177	8 416	8 300	589	8 889	—	1 276	10 165
	Eiropas teritoriālā sadarbība	2 012	—	2 012	—	10	2 023	1 285	231	1 516	—	155	1 671
	Tehniskā palīdzība	274	5	279	—	5	284	231	(14)	217	13	5	235
	Eiropas atbalsta fonds vistrūcīgākajām personām (FEAD)	579	—	579	—	1	580	411	108	520	0	3	522
	Jaunatnes nodarbinātības iniciatīva	145	(14)	131	25	96	252	603	(64)	539	—	126	665
	Eiropas infrastruktūras savienošanas instruments (EISI)	1 781	—	1 781	—	4	1 784	1 113	388	1 502	—	4	1 506
	Izmēģinājuma projekti un sagatavošanas darbības	6	—	6	—	0	6	12	(8)	4	—	0	4
Kopā DFS 1. izdevumu kategorija		83 931	(12)	83 918	520	6 431	90 870	72 354	4 925	77 278	151	10 904	88 334
2	Eiropas Lauksaimniecības garantiju fonds (ELGF)	43 410	49	43 459	467	929	44 855	43 380	39	43 419	670	929	45 018
	Lauksaimniecības fonds lauku attīstībai (ELFLA)	14 709	—	14 709	—	1 163	15 871	13 141	799	13 940	2	910	14 852
	Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fonds (EJZF)	960	(0)	960	—	205	1 165	770	(8)	762	1	151	913
	Zivsaimniecības partnerattiecību nolīgumi (SFPA) un zvejniecības pārvaldības organizācijas (RZPO)	148	—	148	—	—	148	143	2	144	—	—	144
	Vides un klimata pasākumi (LIFE)	590	—	590	—	3	593	383	46	429	4	2	435
	Decentralizētās aģentūras	68	—	68	—	7	75	68	—	68	—	7	75
	Citas darbības un pasākumi	—	—	—	—	—	—	—	—	—	—	—	—
	Izmēģinājuma projekti un sagatavošanas darbības	23	—	23	—	0	23	20	(11)	9	—	0	9
	Konkrētas darbības	—	—	—	—	—	—	—	—	—	—	—	—
Kopā DFS 2. izdevumu kategorija		59 907	49	59 956	467	2 308	62 730	57 904	867	58 772	677	1 999	61 448
3	Patvēruma, migrācijas un integrācijas fonds (AMIF)	949	441	1 389	—	16	1 406	953	171	1 123	1	17	1 142
	Patērētāji	30	—	30	—	1	31	28	2	30	1	1	31
	Radošā Eiropa	252	0	252	—	13	265	215	(16)	200	2	15	216
	Ārkārtas atbalsts Savienībā (IES)	—	2 700	2 700	—	750	3 450	—	2 610	2 610	0	750	3 360
	Iekšējās drošības fonds	501	28	528	—	126	655	670	(217)	454	1	161	616
	IT sistēmas	—	—	—	—	0	0	—	—	—	—	0	0
	Tiesiskums	47	(0)	47	—	1	47	43	11	54	0	1	55
	Tiesības, vienlīdzība un pilsonība	70	0	70	—	2	72	71	7	77	0	2	80
	Savienības civilās aizsardzības mehānisms	141	370	511	—	15	526	62	132	194	—	9	203
	Eiropa pilsoņiem	31	7	38	—	0	38	29	(4)	25	0	0	26
	Pārtika un barība	279	(31)	247	—	4	251	245	(11)	233	1	2	237
	Veselības aizsardzība	70	3	73	—	3	75	64	(3)	61	1	3	65
	Decentralizētās aģentūras	1 233	(94)	1 139	—	67	1 206	1 184	(56)	1 128	—	67	1 195
	Izmēģinājuma projekti un sagatavošanas darbības	23	—	23	—	0	23	16	(5)	11	—	0	11
	Konkrētas darbības	106	(0)	106	—	2	108	105	(13)	92	1	2	94
Kopā DFS 3. izdevumu kategorija		3 729	3 423	7 152	—	1 000	8 152	3 685	2 607	6 293	9	1 030	7 331
4	Pirmspievienošanās palīdzība (IPA II)	1 571	38	1 609	—	249	1 858	1 432	264	1 696	6	448	2 150
	Makrofinansiālā palīdzība (MFP)	20	(20)	0	—	—	0	27	(12)	15	—	—	15
	Garantiju fonds ārējai darbībai	233	—	233	—	7	240	233	—	233	—	7	240
	Savienības civilās aizsardzības mehānisms	19	66	85	—	4	89	16	22	37	—	3	40
	ES palīdzības brīvprātīgo iniciatīva (EUAV)	21	(17)	4	—	1	4	19	(14)	5	—	1	5
	Fonds ilgtspējīgai attīstībai (EFIA)	25	—	25	—	80	105	25	—	25	—	174	199
	Eiropas kaimiņattiecību instruments (EKI)	2 671	174	2 845	—	64	2 909	1 966	639	2 605	6	70	2 681
	Attīstības sadarbības instruments (ASI)	3 272	(67)	3 206	—	88	3 294	2 797	168	2 965	13	134	3 112
	Partnerības instruments (PI)	162	2	164	—	8	172	133	(2)	131	0	8	140
	Demokrātija un cilvēktiesības (EIDHR)	196	(24)	172	—	7	179	175	(24)	151	3	7	161
	Stabilitāte un miers (IcSP)	394	15	408	—	5	413	350	30	379	3	6	389
	Humānā palīdzība	1 102	936	2 038	46	20	2 103	1 207	407	1 614	6	336	1 956
	Kopējā ārpolitika un drošības politika (KĀDP)	352	(16)	336	—	66	402	329	5	334	0	64	399
	Sadarbība kodoldrošuma jomā (INSC)	33	—	33	—	0	33	33	(17)	16	1	0	16
	Decentralizētās aģentūras	21	—	21	—	0	21	21	(1)	20	—	0	21
	Citas darbības un programmas	85	(2)	83	—	244	327	86	1	87	0	244	331
	Izmēģinājuma projekti un sagatavošanas darbības	4	(4)	—	1	0	1	3	(0)	3	—	0	3
	Konkrētas darbības	81	7	88	—	1	88	78	(10)	68	—	1	69
Kopā DFS 4. izdevumu kategorija		10 262	1 089	11 350	47	843	12 240	8 929	1 457	10 386	38	1 503	11 928
5	Pensijas	2 123	(19)	2 104	—	0	2 104	2 123	(19)	2 104	—	0	2 104
	Eiropas skolas	192	(9)	183	—	17	200	192	(9)	183	0	17	201
	Decentralizētās aģentūras	—	—	—	—	—	—	—	—	—	—	—	—
	Izmēģinājuma projekti un sagatavošanas darbības	—	—	—	—	—	—	3	0	3	0	—	4
	Komisijas administratīvie izdevumi	3 731	28	3 759	—	378	4 137	3 731	26	3 757	328	379	4 464
	Citu iestāžu administratīvie izdevumi	4 226	(1)	4 225	0	442	4 667	4 226	(1)	4 225	499	443	5 168
Kopā DFS 5. izdevumu kategorija		10 272	(1)	10 271	—	837	11 108	10 275	(2)	10 273	828	839	11 941
6	Kompensācijas	—	—	—	—	—	—	—	—	—	—	—	—
Kopā DFS 6. izdevumu kategorija		—	—	—	—	—	—	—	—	—	—	—	—
8	Negatīvā rezerve	—	—	—	—	—	—	—	—	—	—	—	—
	Pārnestais deficīts	—	—	—	—	—	—	—	—	—	—	—	—
Kopā DFS 8. izdevumu kategorija		—	—	—	—	—	—	—	—	—	—	—	—
9	Rezerve palīdzībai ārkārtas gadījumos (EAR)	359	(359)	—	—	—	—	359	(359)	—	—	—	—
	Eiropas Globalizācijas pielāgošanās fonds (EGF)	179	—	179	—	21	200	10	(10)	0	1	21	22
	Eiropas Savienības Solidaritātes fonds (ESSF)	50	1 007	1 057	49	—	1 106	50	1 056	1 106	—	—	1 106
Kopā DFS 9. izdevumu kategorija		588	649	1 236	49	21	1 306	419	688	1 106	1	21	1 128
O	Inovācijas fonds (IF)	—	—	—	—	1 337	1 337	—	—	—	—	1 337	1 337
Kopā DFS O. izdevumu kategorija		—	—	—	—	1 337	1 337	—	—	—	—	1 337	1 337
Kopā		168 688	5 196	173 884	1 083	12 775	187 742	153 566	10 542	164 108	1 704	17 634	183 446

4.8. SĪKI IZKLĀSTĪTA DFS: SAISTĪBU APROPRIĀCIJU ĪSTENOŠANA

miljoni EUR
Programma		Kopā pieejamās apropriācijas	Uzņemtās saistības					Uz 2021. gadu pārnestās apropriācijas			Likvidējamās apropriācijas
		Kopā pieejamās apropriācijas	no galīgā pieņemtā budžeta	no pārnestā	no piešķirtajiem ieņēmumiem	Kopā	%	piešķirtie ieņēmumi	pārnestas atbilstoši lēmumam	Kopā	no galīgā pieņemtā budžeta	no pārnestā	no piešķirtajiem ieņēmumiem	Kopā
		1	2	3	4	5=2+3+4	6=5/1	7	8	9=7+8	10	11	12	13=10+11+12
1	Eiropas Stratēģisko investīciju fonds (ESIF)	329	173	—	148	321	97 %	8	—	8	0	—	—	0
	Eiropas satelītu navigācija (EGNOS/Galileo)	1 328	1 207	—	105	1 312	99 %	16	—	16	—	—	0	0
	Starptautiskais kodoltermiskais reaktors (ITER)	412	367	—	29	396	96 %	16	—	16	0	—	—	0
	Eiropas Zemes novērošanas programma (Copernicus)	663	647	—	16	663	100 %	0	—	0	0	—	—	0
	Eiropas Solidaritātes korpuss (ESC)	177	166	—	7	173	98 %	4	—	4	—	—	—	—
	Eiropas Aizsardzības rūpniecības attīstības programma (EARAP)	255	255	—	0	255	100 %	—	—	—	0	—	—	0
	Kodoldrošība un kodolobjektu ekspluatācijas izbeigšana	147	147	—	—	147	100 %	—	—	—	—	—	—	—
	Programma “Apvārsnis 2020”	16 719	13 485	—	2 925	16 411	98 %	307	—	307	1	—	0	1
	Euratom pētniecības un mācību programma	492	386	3	26	415	84 %	66	12	77	0	—	0	0
	Uzņēmumu un MVU konkurētspējas programma (COSME)	460	418	—	30	448	98 %	11	—	11	0	—	—	0
	Izglītība, apmācība un sports (“Erasmus+”)	3 563	2 885	—	595	3 481	98 %	82	—	82	0	—	—	0
	Nodarbinātība un sociālā inovācija (EaSI)	178	116	—	49	164	92 %	12	—	12	1	—	0	1
	Muita, Fiscalis un krāpšanas apkarošana	145	133	—	11	144	99 %	1	—	1	0	—	—	0
	EISI – enerģētika	1 287	1 281	—	1	1 282	100 %	4	—	4	0	—	—	0
	EISI – transports	2 602	2 580	—	4	2 584	99 %	18	—	18	0	—	—	0
	EISI – informācijas un komunikācijas tehnoloģijas (IKT)	216	210	—	6	216	100 %	0	—	0	0	—	—	0
	Enerģētikas projekti ekonomikas atveseļošanai (EERP)	2	—	—	0	0	7 %	2	—	2	—	—	—	—
	Decentralizētās aģentūras	410	385	—	18	403	98 %	6	1	7	0	—	—	0
	Citas darbības un programmas	673	195	—	83	278	41 %	394	—	394	1	—	0	1
	Izmēģinājuma projekti un sagatavošanas darbības	85	83	—	—	83	98 %	0	1	1	0	—	0	1
	Komisijas specifiskās kompetences	144	135	—	3	138	96 %	5	—	5	1	—	0	1
	Reģionālā konverģence (mazāk attīstīti reģioni)	29 834	28 758	389	579	29 726	100 %	65	—	65	—	—	43	43
	Pārejas reģioni	6 147	6 047	50	50	6 147	100 %	0	—	0	—	—	0	0
	Konkurētspēja (vairāk attīstīti reģioni)	11 021	10 571	51	197	10 819	98 %	185	8	193	—	—	8	8
	Tālākie un mazapdzīvotie reģioni	236	236	0	—	236	100 %	—	—	—	—	—	—	—
	Kohēzijas fonds	8 416	8 237	2	165	8 404	100 %	11	—	11	—	—	—	—
	Eiropas teritoriālā sadarbība	2 023	2 012	—	—	2 012	99 %	3	—	3	—	—	7	7
	Tehniskā palīdzība	284	278	—	4	282	99 %	0	—	0	1	—	0	2
	Eiropas atbalsta fonds vistrūcīgākajām personām (FEAD)	580	579	—	1	579	100 %	—	—	—	0	—	—	0
	Jaunatnes nodarbinātības iniciatīva	252	131	25	96	252	100 %	—	—	—	—	—	—	—
	Eiropas infrastruktūras savienošanas instruments (EISI)	1 784	1 781	—	3	1 784	100 %	0	—	0	—	—	—	—
	Izmēģinājuma projekti un sagatavošanas darbības	6	6	—	—	6	98 %	0	—	0	—	—	0	0
Kopā DFS 1. izdevumu kategorija		90 870	83 890	520	5 152	89 563	99 %	1 219	22	1 241	6	—	59	65
2	Eiropas Lauksaimniecības garantiju fonds (ELGF)	44 855	42 979	463	873	44 315	99 %	56	475	531	5	4	0	9
	Lauksaimniecības fonds lauku attīstībai (ELFLA)	15 871	14 708	—	0	14 709	93 %	260	—	260	0	—	903	903
	Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fonds (EJZF)	1 165	960	—	3	963	83 %	129	—	129	0	—	74	74
	Zivsaimniecības partnerattiecību nolīgumi (SFPA) un zvejniecības pārvaldības organizācijas (RZPO)	148	148	—	—	148	100 %	—	—	—	—	—	—	—
	Vides un klimata pasākumi (LIFE)	593	590	—	3	592	100 %	1	—	1	0	—	0	0
	Decentralizētās aģentūras	75	68	—	7	75	99 %	1	—	1	—	—	0	0
	Citas darbības un pasākumi	—	—	—	—	—	—	—	—	—	—	—	—	—
	Izmēģinājuma projekti un sagatavošanas darbības	23	22	—	—	22	99 %	—	—	—	0	—	0	0
	Konkrētas darbības	—	—	—	—	—	—	—	—	—	—	—	—	—
Kopā DFS 2. izdevumu kategorija		62 730	59 475	463	886	60 823	97 %	445	475	920	6	4	976	986
3	Patvēruma, migrācijas un integrācijas fonds (AMIF)	1 406	1 389	—	15	1 404	100 %	2	—	2	0	—	—	0
	Patērētāji	31	30	—	1	30	99 %	0	—	0	0	—	—	0
	Radošā Eiropa	265	252	—	11	263	99 %	2	—	2	0	—	—	0
	Ārkārtas atbalsts Savienībā (IES)	3 450	2 700	—	333	3 033	88 %	417	—	417	—	—	—	—
	Iekšējās drošības fonds	655	528	—	124	652	100 %	2	—	2	0	—	—	0
	IT sistēmas	0	—	—	—	—	—	0	—	0	—	—	—	—
	Tiesiskums	47	47	—	0	47	100 %	0	—	0	0	—	—	0
	Tiesības, vienlīdzība un pilsonība	72	70	—	1	71	98 %	1	—	1	0	—	0	0
	Savienības civilās aizsardzības mehānisms	526	511	—	14	525	100 %	1	—	1	0	—	—	0
	Eiropa pilsoņiem	38	38	—	0	38	100 %	0	—	0	0	—	0	0
	Pārtika un barība	251	247	—	2	249	99 %	2	—	2	0	—	0	0
	Veselības aizsardzība	75	72	—	2	74	99 %	1	—	1	0	—	0	0
	Decentralizētās aģentūras	1 206	1 139	—	47	1 186	98 %	20	—	20	0	—	—	0
	Izmēģinājuma projekti un sagatavošanas darbības	23	23	—	—	23	100 %	0	—	0	0	—	0	0
	Konkrētas darbības	108	106	—	0	106	99 %	1	—	1	0	—	0	0
Kopā DFS 3. izdevumu kategorija		8 152	7 152	—	550	7 702	94 %	450	—	450	1	—	0	1
4	Pirmspievienošanās palīdzība (IPA II)	1 858	1 609	—	172	1 780	96 %	77	—	77	1	—	0	1
	Makrofinansiālā palīdzība (MFP)	0	0	—	—	0	95 %	—	—	—	0	—	—	0
	Garantiju fonds ārējai darbībai	240	233	—	7	240	100 %	0	—	0	—	—	—	—
	Savienības civilās aizsardzības mehānisms	89	85	—	3	87	98 %	1	—	1	—	—	—	—
	ES palīdzības brīvprātīgo iniciatīva (EUAV)	4	4	—	1	4	100 %	0	—	0	—	—	—	—
	Fonds ilgtspējīgai attīstībai (EFIA)	105	25	—	79	104	100 %	0	—	0	—	—	—	—
	Eiropas kaimiņattiecību instruments (EKI)	2 909	2 845	—	16	2 861	98 %	48	—	48	0	—	0	0
	Attīstības sadarbības instruments (ASI)	3 294	3 206	—	63	3 268	99 %	25	—	25	0	—	0	0
	Partnerības instruments (PI)	172	164	—	3	168	98 %	4	—	4	0	—	0	0
	Demokrātija un cilvēktiesības (EIDHR)	179	172	—	4	176	98 %	3	—	3	0	—	0	0
	Stabilitāte un miers (IcSP)	413	408	—	4	413	100 %	1	—	1	0	—	0	0
	Humānā palīdzība	2 103	2 038	46	13	2 097	100 %	6	—	6	0	—	—	0
	Kopējā ārpolitika un drošības politika (KĀDP)	402	336	—	43	379	94 %	23	—	23	0	—	—	0
	Sadarbība kodoldrošuma jomā (INSC)	33	33	—	—	33	99 %	0	—	0	0	—	—	0
	Decentralizētās aģentūras	21	21	—	—	21	99 %	0	—	0	—	—	0	0
	Citas darbības un programmas	327	82	—	146	228	70 %	98	—	98	0	—	0	0
	Izmēģinājuma projekti un sagatavošanas darbības	1	—	1	—	1	98 %	0	—	0	—	—	—	—
	Konkrētas darbības	88	88	—	0	88	99 %	1	—	1	0	—	—	0
Kopā DFS 4. izdevumu kategorija		12 240	11 349	47	555	11 950	98 %	288	—	288	1	—	0	2
5	Pensijas	2 104	2 096	—	—	2 096	100 %	—	—	—	8	—	0	8
	Eiropas skolas	200	183	—	14	197	98 %	3	—	3	0	—	—	0
	Decentralizētās aģentūras	—	—	—	—	—	—	—	—	—	—	—	—	—
	Izmēģinājuma projekti un sagatavošanas darbības	—	—	—	—	—	—	—	—	—	—	—	—	—
	Komisijas administratīvie izdevumi	4 137	3 705	—	231	3 937	95 %	146	—	146	53	—	1	54
	Citu iestāžu administratīvie izdevumi	4 667	4 024	0	294	4 319	93 %	142	85	226	116	0	6	122
Kopā DFS 5. izdevumu kategorija		11 108	10 009	—	540	10 548	95 %	291	85	376	178	—	6	184
6	Kompensācijas	—	—	—	—	—	—	—	—	—	—	—	—	—
Kopā DFS 6. izdevumu kategorija		—	—	—	—	—	—	—	—	—	—	—	—	—
8	Negatīvā rezerve	—	—	—	—	—	—	—	—	—	—	—	—	—
	Pārnestais deficīts	—	—	—	—	—	—	—	—	—	—	—	—	—
Kopā DFS 8. izdevumu kategorija		—	—	—	—	—	—	—	—	—	—	—	—	—
9	Rezerve palīdzībai ārkārtas gadījumos (EAR)	—	—	—	—	—	—	—	—	—	—	—	—	—
	Eiropas Globalizācijas pielāgošanās fonds (EGF)	200	2	—	—	2	1 %	13	—	13	177	—	8	185
	Eiropas Savienības Solidaritātes fonds (ESSF)	1 106	1 057	49	—	1 106	100 %	—	—	—	—	—	—	—
Kopā DFS 9. izdevumu kategorija		1 306	1 059	49	—	1 108	85 %	13	—	13	177	—	8	185
O	Inovācijas fonds (IF)	1 337	—	—	5	5	0 %	1 332	—	1 332	—	—	—	—
Kopā DFS O. izdevumu kategorija		1 337	—	—	5	5	0 %	1 332	—	1 332	—	—	—	—
Kopā		187 742	172 933	1 078	7 688	181 699	97 %	4 038	582	4 620	369	4	1 050	1 423

4.9. SĪKI IZKLĀSTĪTA DFS: MAKSĀJUMU APROPRIĀCIJU ĪSTENOŠANA

miljoni EUR
Programma		Kopā pieejamās apropriācijas	Veiktie maksājumi					Uz 2021. gadu pārnestās apropriācijas				Likvidējamās apropriācijas
		Kopā pieejamās apropriācijas	no galīgā pieņemtā budžeta	no pārnestā	no piešķirtajiem ieņēmumiem	Kopā	%	autom. pārnestas	pārnestas atbilstoši lēmumam	piešķirtie ieņēmumi	Kopā	no galīgā pieņemtā budžeta	no pārnestā	no piešķirtajiem ieņēmumiem	Kopā
		1	2	3	4	5=2+3+4	6=5/1	7	8	9	10=7+8+9	11	12	13	14=11+12+13
1	Eiropas Stratēģisko investīciju fonds (ESIF)	1 287	1 103	—	156	1 259	98 %	0	—	28	28	0	—	—	0
	Eiropas satelītu navigācija (EGNOS/Galileo)	1 247	971	2	30	1 003	80 %	1	—	242	244	0	0	0	0
	Starptautiskais kodoltermiskais reaktors (ITER)	684	637	0	1	639	93 %	1	—	44	45	0	0	—	0
	Eiropas Zemes novērošanas programma (Copernicus)	569	551	2	14	566	100 %	2	—	0	2	0	0	—	0
	Eiropas Solidaritātes korpuss (ESC)	144	125	3	6	134	92 %	2	—	9	11	0	0	—	0
	Eiropas Aizsardzības rūpniecības attīstības programma (EARAP)	178	176	2	—	178	100 %	0	—	0	0	0	0	—	0
	Kodoldrošība un kodolobjektu ekspluatācijas izbeigšana	117	117	—	—	117	100 %	—	—	—	—	0	—	—	0
	Programma “Apvārsnis 2020”	16 470	11 524	69	1 615	13 207	80 %	83	—	3 160	3 243	8	10	1	19
	Euratom pētniecības un mācību programma	519	302	29	13	344	66 %	31	12	124	167	1	7	0	8
	Uzņēmumu un MVU konkurētspējas programma (COSME)	549	486	2	35	522	95 %	2	—	25	27	0	0	0	0
	Izglītība, apmācība un sports (“Erasmus+”)	3 543	2 742	7	320	3 068	87 %	7	—	467	474	0	0	0	1
	Nodarbinātība un sociālā inovācija (EaSI)	181	96	0	37	134	74 %	1	—	36	37	1	1	8	10
	Muita, Fiscalis un krāpšanas apkarošana	160	143	0	9	152	95 %	0	—	6	6	2	0	—	2
	EISI – enerģētika	399	389	0	1	390	98 %	1	—	7	9	0	0	—	0
	EISI – transports	1 250	1 224	1	12	1 237	99 %	1	—	12	13	0	1	—	1
	EISI – informācijas un komunikācijas tehnoloģijas (IKT)	246	240	0	5	246	100 %	1	—	0	1	0	0	0	0
	Enerģētikas projekti ekonomikas atveseļošanai (EERP)	33	30	—	0	30	92 %	0	—	2	2	1	—	—	1
	Decentralizētās aģentūras	401	377	—	17	394	98 %	0	—	6	6	0	—	—	0
	Citas darbības un programmas	557	172	1	77	250	45 %	1	—	303	304	2	1	0	3
	Izmēģinājuma projekti un sagatavošanas darbības	66	64	—	1	65	98 %	0	0	0	1	1	—	0	1
	Komisijas specifiskās kompetences	127	120	—	2	122	97 %	0	—	2	2	2	—	0	2
	Reģionālā konverģence (mazāk attīstīti reģioni)	29 990	28 362	—	1 587	29 949	100 %	0	—	41	41	—	—	—	—
	Pārejas reģioni	5 097	4 981	—	116	5 097	100 %	0	—	0	0	—	—	0	0
	Konkurētspēja (vairāk attīstīti reģioni)	9 434	8 697	—	737	9 434	100 %	0	—	—	—	—	—	—	—
	Tālākie un mazapdzīvotie reģioni	319	300	—	19	319	100 %	0	—	—	—	—	—	—	—
	Kohēzijas fonds	10 165	8 889	—	1 276	10 165	100 %	0	—	—	—	—	—	—	—
	Eiropas teritoriālā sadarbība	1 671	1 516	—	155	1 671	100 %	0	—	—	—	—	—	—	—
	Tehniskā palīdzība	235	202	11	4	217	92 %	14	—	0	15	1	2	0	3
	Eiropas atbalsta fonds vistrūcīgākajām personām (FEAD)	522	519	0	3	522	100 %	0	—	—	0	0	0	—	0
	Jaunatnes nodarbinātības iniciatīva	665	539	—	63	602	91 %	0	—	63	63	—	—	—	—
	Eiropas infrastruktūras savienošanas instruments (EISI)	1 506	1 502	—	3	1 505	100 %	—	—	1	1	0	—	—	0
	Izmēģinājuma projekti un sagatavošanas darbības	4	4	—	0	4	98 %	0	—	—	—	0	—	0	0
Kopā DFS 1. izdevumu kategorija		88 334	77 097	129	6 316	83 541	95 %	149	12	4 579	4 740	21	23	9	53
2	Eiropas Lauksaimniecības garantiju fonds (ELGF)	45 018	42 919	664	873	44 456	99 %	18	475	56	548	8	6	0	14
	Lauksaimniecības fonds lauku attīstībai (ELFLA)	14 852	13 938	2	670	14 609	98 %	2	—	240	242	1	0	—	1
	Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fonds (EJZF)	913	760	1	110	871	95 %	1	—	41	42	0	0	0	0
	Zivsaimniecības partnerattiecību nolīgumi (SFPA) un zvejniecības pārvaldības organizācijas (RZPO)	144	144	—	—	144	100 %	0	—	—	—	—	—	—	—
	Vides un klimata pasākumi (LIFE)	435	426	4	2	431	99 %	4	—	0	4	0	0	—	0
	Decentralizētās aģentūras	75	68	—	7	75	99 %	0	—	1	1	0	—	0	0
	Citas darbības un pasākumi	—	—	—	—	—	—	0	—	—	—	—	—	—	—
	Izmēģinājuma projekti un sagatavošanas darbības	9	9	—	—	9	99 %	0	—	—	—	0	—	0	0
	Konkrētas darbības	—	—	—	—	—	—	0	—	—	—	—	—	—	—
Kopā DFS 2. izdevumu kategorija		61 448	58 263	670	1 662	60 595	99 %	24	475	338	837	9	6	0	16
3	Patvēruma, migrācijas un integrācijas fonds (AMIF)	1 142	1 121	1	15	1 137	100 %	2	—	2	4	0	0	—	0
	Patērētāji	31	29	0	1	30	96 %	1	—	0	1	0	0	0	0
	Radošā Eiropa	216	198	1	7	206	95 %	2	—	7	9	0	0	0	1
	Ārkārtas atbalsts Savienībā (IES)	3 360	2 231	0	333	2 565	76 %	—	379	417	795	—	0	—	0
	Iekšējās drošības fonds	616	451	1	14	467	76 %	2	—	147	149	0	0	—	0
	IT sistēmas	0	—	—	—	—	—	0	—	0	0	—	—	—	—
	Tiesiskums	55	51	0	0	52	95 %	0	—	0	1	2	0	—	2
	Tiesības, vienlīdzība un pilsonība	80	75	0	1	76	95 %	1	—	1	2	2	0	0	2
	Savienības civilās aizsardzības mehānisms	203	194	—	8	202	100 %	0	—	1	1	—	—	—	—
	Eiropa pilsoņiem	26	25	0	0	25	98 %	0	—	0	0	0	0	0	0
	Pārtika un barība	237	232	1	1	234	99 %	1	—	2	3	0	0	—	0
	Veselības aizsardzība	65	59	1	2	62	95 %	1	—	1	2	1	0	0	1
	Decentralizētās aģentūras	1 195	1 126	—	47	1 173	98 %	0	2	20	22	0	—	0	0
	Izmēģinājuma projekti un sagatavošanas darbības	11	11	—	0	11	100 %	0	—	0	0	—	—	—	—
	Konkrētas darbības	94	91	1	0	92	98 %	1	—	1	2	0	0	0	0
Kopā DFS 3. izdevumu kategorija		7 331	5 896	7	430	6 333	86 %	11	381	600	991	5	2	0	7
4	Pirmspievienošanās palīdzība (IPA II)	2 150	1 688	5	236	1 930	90 %	7	—	212	219	1	1	0	2
	Makrofinansiālā palīdzība (MFP)	15	15	—	—	15	100 %	0	—	—	—	—	—	—	—
	Garantiju fonds ārējai darbībai	240	233	—	7	240	100 %	—	—	0	0	—	—	—	—
	Savienības civilās aizsardzības mehānisms	40	21	—	1	21	53 %	0	17	2	19	—	—	—	—
	ES palīdzības brīvprātīgo iniciatīva (EUAV)	5	5	—	0	5	87 %	—	—	1	1	—	—	—	—
	Fonds ilgtspējīgai attīstībai (EFIA)	199	25	—	174	199	100 %	—	—	—	—	—	—	—	—
	Eiropas kaimiņattiecību instruments (EKI)	2 681	2 600	6	43	2 649	99 %	5	—	27	32	0	0	0	1
	Attīstības sadarbības instruments (ASI)	3 112	2 954	12	77	3 043	98 %	11	—	57	68	0	1	0	1
	Partnerības instruments (PI)	140	130	0	4	134	96 %	0	—	4	4	1	0	—	1
	Demokrātija un cilvēktiesības (EIDHR)	161	147	2	3	152	95 %	4	—	4	8	0	0	0	1
	Stabilitāte un miers (IcSP)	389	376	3	4	382	98 %	4	—	3	6	0	1	0	1
	Humānā palīdzība	1 956	1 609	5	304	1 918	98 %	5	—	32	37	0	1	—	1
	Kopējā ārpolitika un drošības politika (KĀDP)	399	333	0	56	390	98 %	0	—	8	8	0	0	—	0
	Sadarbība kodoldrošuma jomā (INSC)	16	15	0	0	15	92 %	1	—	0	1	0	0	—	0
	Decentralizētās aģentūras	21	20	—	0	20	99 %	0	—	0	0	—	—	—	—
	Citas darbības un programmas	331	87	0	140	227	68 %	—	—	105	105	0	0	—	0
	Izmēģinājuma projekti un sagatavošanas darbības	3	3	—	—	3	87 %	0	—	0	0	0	—	—	0
	Konkrētas darbības	69	67	—	0	68	98 %	0	—	0	0	1	—	—	1
Kopā DFS 4. izdevumu kategorija		11 928	10 328	35	1 049	11 412	96 %	37	17	454	508	4	4	1	8
5	Pensijas	2 104	2 096	—	—	2 096	100 %	0	—	—	0	8	—	0	8
	Eiropas skolas	201	183	0	13	197	98 %	0	—	4	4	0	0	—	0
	Decentralizētās aģentūras	—	—	—	—	—	—	—	—	—	—	—	—	—	—
	Izmēģinājuma projekti un sagatavošanas darbības	4	3	0	—	4	99 %	0	0	—	0	0	—	—	0
	Komisijas administratīvie izdevumi	4 464	3 393	307	189	3 889	87 %	311	—	188	499	53	21	2	76
	Citu iestāžu administratīvie izdevumi	5 168	3 435	440	258	4 134	80 %	585	85	182	852	120	59	3	182
Kopā DFS 5. izdevumu kategorija		11 941	9 111	748	460	10 319	86 %	895	85	375	1 355	182	80	5	266
6	Kompensācijas	—	—	—	—	—	—	—	—	—	—	—	—	—	—
Kopā DFS 6. izdevumu kategorija		—	—	—	—	—	—	—	—	—	—	—	—	—	—
8	Negatīvā rezerve	—	—	—	—	—	—	0	—	—	—	—	—	—	—
	Pārnestais deficīts	—	—	—	—	—	—	0	—	—	—	—	—	—	—
Kopā DFS 8. izdevumu kategorija		—	—	—	—	—	—	0	—	—	—	—	—	—	—
9	Rezerve palīdzībai ārkārtas gadījumos (EAR)	—	—	—	—	—	—	0	—	—	—	—	—	—	—
	Eiropas Globalizācijas pielāgošanās fonds (EGF)	22	—	0	2	2	11 %	0	—	13	13	0	0	6	6
	Eiropas Savienības Solidaritātes fonds (ESSF)	1 106	1 106	—	—	1 106	100 %	0	—	—	—	—	—	—	—
Kopā DFS 9. izdevumu kategorija		1 128	1 106	0	2	1 108	98 %	0	—	13	13	0	0	6	6
O	Inovācijas fonds (IF)	1 337	—	—	1	1	0 %	—	—	1 336	1 336	—	—	—	—
Kopā DFS O. izdevumu kategorija		1 337	—	—	1	1	0 %	—	—	1 336	1 336	—	—	—	—
Kopā		183 446	161 801	1 589	9 920	173 310	94 %	1 116	969	7 694	9 779	221	115	20	357

4.10. SĪKI IZKLĀSTĪTA DFS: NEIZPILDĪTO SAISTĪBU (RAL) PĀRMAIŅAS

miljoni EUR
Programma		Iepriekšējā gada beigās neizpildītās saistības				Kārtējā gada saistības				Kopā neizpildītās saistības gada beigās
		No iepriekšējā gada pārnestās saist.	Saist. atcelš./ pārvērtēšana/ atcelšana	Maksājumi	Gada beigās neizpildītās saist.	Gada laikā uzņemtās saist.	Maksājumi	Tādu saistību anulēšana, kuras nevar pārnest	Gada beigās neizpildītās saist.	Kopā neizpildītās saistības gada beigās
		1	2	3	4=1+2+3	5	6	7	8=5+6+7	9=4+8
1	Eiropas Stratēģisko investīciju fonds (ESIF)	1 905	(0)	(1 123 )	782	321	(136)	—	185	967
	Eiropas satelītu navigācija (EGNOS/Galileo)	957	(2)	(518)	437	1 312	(486)	—	826	1 263
	Starptautiskais kodoltermiskais reaktors (ITER)	1 305	(0)	(580)	725	396	(59)	(1)	337	1 062
	Eiropas Zemes novērošanas programma (Copernicus)	507	(1)	(468)	38	663	(98)	—	564	602
	Eiropas Solidaritātes korpuss (ESC)	55	(1)	(16)	38	173	(118)	—	55	93
	Eiropas Aizsardzības rūpniecības attīstības programma (EARAP)	245	(0)	(178)	67	255	(0)	—	255	322
	Kodoldrošība un kodolobjektu ekspluatācijas izbeigšana	583	—	(114)	469	147	(3)	—	144	613
	Programma “Apvārsnis 2020”	22 356	(595)	(8 146 )	13 615	16 411	(5 061 )	(5)	11 345	24 959
	Euratom pētniecības un mācību programma	295	(8)	(122)	166	415	(222)	(0)	192	358
	Uzņēmumu un MVU konkurētspējas programma (COSME)	993	(23)	(456)	514	448	(66)	—	382	896
	Izglītība, apmācība un sports (“Erasmus+”)	997	(62)	(446)	488	3 481	(2 623 )	—	858	1 346
	Nodarbinātība un sociālā inovācija (EaSI)	230	(18)	(86)	125	164	(47)	—	117	243
	Muita, Fiscalis un krāpšanas apkarošana	175	(8)	(104)	63	144	(49)	—	96	159
	EISI – enerģētika	2 721	(14)	(282)	2 424	1 282	(107)	—	1 175	3 599
	EISI – transports	5 556	(95)	(1 191 )	4 270	2 584	(45)	—	2 539	6 809
	EISI – informācijas un komunikācijas tehnoloģijas (IKT)	490	(18)	(169)	302	216	(77)	—	139	442
	Enerģētikas projekti ekonomikas atveseļošanai (EERP)	172	(48)	(30)	94	0	(0)	—	—	94
	Decentralizētās aģentūras	51	(10)	(34)	6	403	(360)	—	44	50
	Citas darbības un programmas	410	(30)	(177)	203	278	(73)	—	206	408
	Izmēģinājuma projekti un sagatavošanas darbības	133	(5)	(60)	69	83	(5)	—	79	147
	Komisijas specifiskās kompetences	166	(14)	(85)	68	138	(38)	—	100	168
	Reģionālā konverģence (mazāk attīstīti reģioni)	88 615	(678)	(29 709 )	58 227	29 726	(240)	—	29 486	87 714
	Pārejas reģioni	19 984	(25)	(4 637 )	15 322	6 147	(460)	—	5 687	21 009
	Konkurētspēja (vairāk attīstīti reģioni)	27 824	(112)	(8 579 )	19 133	10 819	(854)	—	9 965	29 098
	Tālākie un mazapdzīvotie reģioni	618	(0)	(304)	313	236	(15)	—	221	535
	Kohēzijas fonds	28 582	(10)	(9 731 )	18 841	8 404	(433)	—	7 971	26 812
	Eiropas teritoriālā sadarbība	5 142	(1)	(1 666 )	3 475	2 012	(5)	—	2 008	5 483
	Tehniskā palīdzība	273	(11)	(106)	156	282	(110)	(0)	172	327
	Eiropas atbalsta fonds vistrūcīgākajām personām (FEAD)	1 390	(1)	(502)	887	579	(20)	—	560	1 446
	Jaunatnes nodarbinātības iniciatīva	1 450	—	(577)	874	252	(26)	—	227	1 101
	Eiropas infrastruktūras savienošanas instruments (EISI)	6 439	(83)	(1 473 )	4 883	1 784	(32)	—	1 752	6 635
	Izmēģinājuma projekti un sagatavošanas darbības	10	(0)	(4)	6	6	(0)	—	5	11
Kopā DFS 1. izdevumu kategorija		220 627	(1 875 )	(71 673 )	147 079	89 563	(11 868 )	(6)	77 689	224 769
2	Eiropas Lauksaimniecības garantiju fonds (ELGF)	432	(5)	(262)	165	44 315	(44 193 )	—	122	286
	Lauksaimniecības fonds lauku attīstībai (ELFLA)	35 108	(19)	(14 154 )	20 935	14 709	(455)	—	14 253	35 189
	Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fonds (EJZF)	3 441	(74)	(851)	2 516	963	(20)	—	943	3 459
	Zivsaimniecības partnerattiecību nolīgumi (SFPA) un zvejniecības pārvaldības organizācijas (RZPO)	19	(2)	(14)	4	148	(130)	—	18	21
	Vides un klimata pasākumi (LIFE)	1 841	(22)	(403)	1 417	592	(29)	—	564	1 981
	Decentralizētās aģentūras	3	(0)	(3)	—	75	(72)	—	3	3
	Citas darbības un pasākumi	—	—	—	—	—	—	—	—	—
	Izmēģinājuma projekti un sagatavošanas darbības	31	(1)	(8)	21	22	(1)	—	22	43
	Konkrētas darbības	—	—	—	—	—	—	—	—	—
Kopā DFS 2. izdevumu kategorija		40 876	(122)	(15 695 )	25 058	60 823	(44 900 )	—	15 923	40 982
3	Patvēruma, migrācijas un integrācijas fonds (AMIF)	2 870	(15)	(1 048 )	1 807	1 404	(90)	—	1 314	3 122
	Patērētāji	43	(4)	(20)	18	30	(10)	—	21	39
	Radošā Eiropa	256	(8)	(95)	154	263	(112)	—	152	306
	Ārkārtas atbalsts Savienībā (IES)	2	(2)	(0)	—	3 033	(2 565 )	—	469	469
	Iekšējās drošības fonds	1 711	(5)	(458)	1 248	652	(9)	—	644	1 891
	IT sistēmas	10	(0)	—	10	—	—	—	—	10
	Tiesiskums	87	(12)	(27)	48	47	(25)	—	22	69
	Tiesības, vienlīdzība un pilsonība	108	(17)	(43)	48	71	(33)	—	37	86
	Savienības civilās aizsardzības mehānisms	67	(4)	(18)	45	525	(184)	—	341	386
	Eiropa pilsoņiem	24	(1)	(12)	11	38	(14)	—	24	35
	Pārtika un barība	357	(38)	(179)	140	249	(55)	—	194	334
	Veselības aizsardzība	138	(7)	(47)	85	74	(15)	—	59	144
	Decentralizētās aģentūras	395	(0)	(205)	190	1 186	(968)	—	218	408
	Izmēģinājuma projekti un sagatavošanas darbības	29	(1)	(11)	16	23	—	—	23	39
	Konkrētas darbības	86	(4)	(63)	19	106	(29)	—	77	96
Kopā DFS 3. izdevumu kategorija		6 183	(119)	(2 225 )	3 839	7 702	(4 108 )	—	3 594	7 433
4	Pirmspievienošanās palīdzība (IPA II)	8 481	(83)	(1 698 )	6 701	1 780	(232)	(0)	1 549	8 249
	Makrofinansiālā palīdzība (MFP)	35	(20)	(15)	—	0	(0)	—	0	0
	Garantiju fonds ārējai darbībai	—	—	—	—	240	(240)	—	—	—
	Savienības civilās aizsardzības mehānisms	17	(4)	(4)	9	87	(18)	—	70	78
	ES palīdzības brīvprātīgo iniciatīva (EUAV)	28	(8)	(3)	17	4	(1)	—	3	20
	Fonds ilgtspējīgai attīstībai (EFIA)	95	—	(95)	—	104	(104)	—	—	—
	Eiropas kaimiņattiecību instruments (EKI)	7 995	(196)	(1 983 )	5 815	2 861	(666)	—	2 195	8 011
	Attīstības sadarbības instruments (ASI)	9 203	(155)	(2 591 )	6 457	3 268	(452)	—	2 816	9 273
	Partnerības instruments (PI)	400	(3)	(112)	285	168	(22)	(0)	145	430
	Demokrātija un cilvēktiesības (EIDHR)	367	(24)	(112)	231	176	(40)	(0)	136	368
	Stabilitāte un miers (IcSP)	676	(49)	(237)	391	413	(146)	(0)	267	658
	Humānā palīdzība	1 205	(30)	(804)	372	2 097	(1 115 )	(0)	982	1 354
	Kopējā ārpolitika un drošības politika (KĀDP)	238	(68)	(107)	64	379	(283)	—	96	160
	Sadarbība kodoldrošuma jomā (INSC)	102	(3)	(14)	85	33	(1)	—	32	117
	Decentralizētās aģentūras	0	(0)	—	—	21	(20)	—	1	1
	Citas darbības un programmas	171	(27)	(42)	101	228	(185)	—	43	145
	Izmēģinājuma projekti un sagatavošanas darbības	7	(1)	(2)	5	1	(1)	—	—	5
	Konkrētas darbības	135	(2)	(45)	88	88	(23)	—	65	153
Kopā DFS 4. izdevumu kategorija		29 154	(672)	(7 862 )	20 620	11 950	(3 550 )	(1)	8 400	29 020
5	Pensijas	—	—	—	—	2 096	(2 096 )	(0)	—	—
	Eiropas skolas	0	(0)	(0)	—	197	(196)	—	1	1
	Decentralizētās aģentūras	—	—	—	—	—	—	—	—	—
	Izmēģinājuma projekti un sagatavošanas darbības	6	(0)	(4)	2	—	—	—	—	2
	Komisijas administratīvie izdevumi	335	(22)	(313)	1	3 937	(3 577 )	(0)	360	360
	Citu iestāžu administratīvie izdevumi	511	(70)	(440)	2	4 319	(3 694 )	0	625	627
Kopā DFS 5. izdevumu kategorija		854	(92)	(757)	5	10 548	(9 563 )	(0)	985	990
6	Kompensācijas	—	—	—	—	—	—	—	—	—
Kopā DFS 6. izdevumu kategorija		—	—	—	—	—	—	—	—	—
8	Negatīvā rezerve	—	—	—	—	—	—	—	—	—
	Pārnestais deficīts	—	—	—	—	—	—	—	—	—
Kopā DFS 8. izdevumu kategorija		—	—	—	—	—	—	—	—	—
9	Rezerve palīdzībai ārkārtas gadījumos (EAR)	—	—	—	—	—	—	—	—	—
	Eiropas Globalizācijas pielāgošanās fonds (EGF)	1	(0)	(0)	—	2	(2)	—	0	0
	Eiropas Savienības Solidaritātes fonds (ESSF)	—	—	—	—	1 106	(1 106 )	—	—	—
Kopā DFS 9. izdevumu kategorija		1	(0)	(0)	—	1 108	(1 108 )	—	0	0
O	Inovācijas fonds (IF)	—	—	—	—	5	(1)	—	4	4
Kopā DFS O. izdevumu kategorija		—	—	—	—	5	(1)	—	4	4
Kopā		297 695	(2 881 )	(98 213 )	196 601	181 699	(75 096 )	(7)	106 596	303 197

4.11. SĪKI IZKLĀSTĪTA DFS: NEIZPILDĪTĀS SAISTĪBAS PA GADIEM, KAD TĀS RADUŠĀS

miljoni EUR
Programma		< 2014	2014	2015	2016	2017	2018	2019	2020	Kopā
1	Eiropas Stratēģisko investīciju fonds (ESIF)	—	—	—	3	4	596	179	185	967
	Eiropas satelītu navigācija (EGNOS/Galileo)	0	—	23	10	1	169	233	826	1 263
	Starptautiskais kodoltermiskais reaktors (ITER)	155	—	—	—	—	200	369	337	1 062
	Eiropas Zemes novērošanas programma (Copernicus)	—	—	0	2	2	2	32	564	602
	Eiropas Solidaritātes korpuss (ESC)	—	—	—	—	—	9	30	55	93
	Eiropas Aizsardzības rūpniecības attīstības programma (EARAP)	—	—	—	—	—	—	67	255	322
	Kodoldrošība un kodolobjektu ekspluatācijas izbeigšana	10	21	31	82	105	107	113	144	613
	Programma “Apvārsnis 2020”	291	384	687	1 077	2 181	3 298	5 502	11 539	24 959
	Euratom pētniecības un mācību programma	8	0	17	7	27	46	61	192	358
	Uzņēmumu un MVU konkurētspējas programma (COSME)	108	4	3	64	141	53	140	382	896
	Izglītība, apmācība un sports (“Erasmus+”)	0	1	1	7	53	114	312	858	1 346
	Nodarbinātība un sociālā inovācija (EaSI)	0	1	0	2	17	31	74	117	243
	Muita, Fiscalis un krāpšanas apkarošana	—	0	0	1	2	17	42	96	159
	EISI – enerģētika	1	123	112	125	495	590	978	1 175	3 599
	EISI – transports	2	29	12	276	446	1 160	2 344	2 539	6 809
	EISI – informācijas un komunikācijas tehnoloģijas (IKT)	0	1	6	86	22	78	70	179	442
	Enerģētikas projekti ekonomikas atveseļošanai (EERP)	94	—	—	—	—	—	—	—	94
	Decentralizētās aģentūras	—	—	—	—	—	0	6	44	50
	Citas darbības un programmas	14	4	9	4	25	39	108	206	408
	Izmēģinājuma projekti un sagatavošanas darbības	—	—	0	2	3	18	46	79	147
	Komisijas specifiskās kompetences	0	0	1	1	7	16	43	100	168
	Reģionālā konverģence (mazāk attīstīti reģioni)	2 059	93	211	399	8 437	19 123	27 905	29 486	87 714
	Pārejas reģioni	35	14	49	375	3 089	5 478	6 282	5 687	21 009
	Konkurētspēja (vairāk attīstīti reģioni)	209	45	153	190	2 768	6 565	9 202	9 965	29 098
	Tālākie un mazapdzīvotie reģioni	—	0	1	4	57	85	166	221	535
	Kohēzijas fonds	263	—	24	152	2 252	5 511	10 640	7 971	26 812
	Eiropas teritoriālā sadarbība	97	—	—	—	338	1 172	1 868	2 008	5 483
	Tehniskā palīdzība	—	0	21	12	15	36	70	172	327
	Eiropas atbalsta fonds vistrūcīgākajām personām (FEAD)	—	—	—	13	130	338	405	560	1 446
	Jaunatnes nodarbinātības iniciatīva	—	—	70	379	89	135	202	227	1 101
	Eiropas infrastruktūras savienošanas instruments (EISI)	—	156	307	805	948	1 214	1 453	1 752	6 635
	Izmēģinājuma projekti un sagatavošanas darbības	0	—	0	1	3	2	1	5	11
Kopā DFS 1. izdevumu kategorija		3 347	878	1 741	4 079	21 655	46 203	68 942	77 924	224 769
2	Eiropas Lauksaimniecības garantiju fonds (ELGF)	—	—	—	1	9	44	110	122	286
	Lauksaimniecības fonds lauku attīstībai (ELFLA)	0	198	1 149	1 064	1 709	6 163	10 652	14 253	35 189
	Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fonds (EJZF)	60	2	2	4	479	942	1 028	943	3 459
	Zivsaimniecības partnerattiecību nolīgumi (SFPA) un zvejniecības pārvaldības organizācijas (RZPO)	—	—	—	—	1	1	2	18	21
	Vides un klimata pasākumi (LIFE)	60	71	135	139	189	474	340	574	1 981
	Decentralizētās aģentūras	—	—	—	—	—	—	0	3	3
	Citas darbības un pasākumi	—	—	—	—	—	—	—	—	—
	Izmēģinājuma projekti un sagatavošanas darbības	0	0	—	0	1	8	11	22	43
	Konkrētas darbības	—	—	—	—	—	—	—	—	—
Kopā DFS 2. izdevumu kategorija		120	271	1 286	1 209	2 388	7 633	12 142	15 934	40 982
3	Patvēruma, migrācijas un integrācijas fonds (AMIF)	3	0	13	143	425	617	607	1 314	3 122
	Patērētāji	—	—	0	0	3	3	12	21	39
	Radošā Eiropa	0	—	0	2	7	38	106	152	306
	Ārkārtas atbalsts Savienībā (IES)	—	—	—	—	—	—	—	469	469
	Iekšējās drošības fonds	19	2	5	58	148	482	534	644	1 891
	IT sistēmas	—	—	—	—	—	10	—	—	10
	Tiesiskums	—	—	4	7	12	10	15	22	69
	Tiesības, vienlīdzība un pilsonība	—	0	3	5	10	11	19	37	86
	Savienības civilās aizsardzības mehānisms	—	—	0	1	2	9	32	341	386
	Eiropa pilsoņiem	0	—	—	0	0	3	8	24	35
	Pārtika un barība	1	3	3	6	14	37	76	194	334
	Veselības aizsardzība	0	3	4	8	15	19	35	59	144
	Decentralizētās aģentūras	—	—	—	—	1	4	184	218	408
	Izmēģinājuma projekti un sagatavošanas darbības	—	1	1	2	0	6	7	23	39
	Konkrētas darbības	—	0	0	0	0	2	17	77	96
Kopā DFS 3. izdevumu kategorija		24	9	34	231	637	1 251	1 652	3 594	7 433
4	Pirmspievienošanās palīdzība (IPA II)	429	155	380	821	1 046	1 365	2 505	1 549	8 249
	Makrofinansiālā palīdzība (MFP)	—	—	—	—	—	—	—	0	0
	Garantiju fonds ārējai darbībai	—	—	—	—	—	—	—	—	—
	Savienības civilās aizsardzības mehānisms	—	—	—	0	1	2	6	70	78
	ES palīdzības brīvprātīgo iniciatīva (EUAV)	—	2	0	0	3	4	7	3	20
	Fonds ilgtspējīgai attīstībai (EFIA)	—	—	—	—	—	—	—	—	—
	Eiropas kaimiņattiecību instruments (EKI)	562	198	305	609	849	1 488	1 805	2 195	8 011
	Attīstības sadarbības instruments (ASI)	320	205	391	577	1 225	1 485	2 229	2 839	9 273
	Partnerības instruments (PI)	10	15	11	24	43	75	108	145	430
	Demokrātija un cilvēktiesības (EIDHR)	4	9	13	15	29	71	91	136	368
	Stabilitāte un miers (IcSP)	4	12	19	33	61	105	157	267	658
	Humānā palīdzība	—	—	0	0	48	73	251	982	1 354
	Kopējā ārpolitika un drošības politika (KĀDP)	0	—	—	1	5	9	49	96	160
	Sadarbība kodoldrošuma jomā (INSC)	4	5	9	9	12	26	20	32	117
	Decentralizētās aģentūras	—	—	—	—	—	—	—	1	1
	Citas darbības un programmas	4	6	9	24	13	14	31	43	145
	Izmēģinājuma projekti un sagatavošanas darbības	1	—	2	0	1	1	1	—	5
	Konkrētas darbības	0	1	1	9	16	15	45	65	153
Kopā DFS 4. izdevumu kategorija		1 339	607	1 140	2 122	3 351	4 733	7 304	8 423	29 020
5	Pensijas	—	—	—	—	—	—	(0)	0	—
	Eiropas skolas	—	—	—	—	—	—	0	1	1
	Decentralizētās aģentūras	—	—	—	—	—	—	—	—	—
	Izmēģinājuma projekti un sagatavošanas darbības	—	—	—	—	0	0	2	—	2
	Komisijas administratīvie izdevumi	—	—	—	—	—	0	1	360	360
	Citu iestāžu administratīvie izdevumi	0	0	0	0	0	0	0	627	627
Kopā DFS 5. izdevumu kategorija		—	—	—	—	0	0	3	987	990
6	Kompensācijas	—	—	—	—	—	—	—	—	—
Kopā DFS 6. izdevumu kategorija		—	—	—	—	—	—	—	—	—
8	Negatīvā rezerve	—	—	—	—	—	—	—	—	—
	Pārnestais deficīts	—	—	—	—	—	—	—	—	—
Kopā DFS 8. izdevumu kategorija		—	—	—	—	—	—	—	—	—
9	Rezerve palīdzībai ārkārtas gadījumos (EAR)	—	—	—	—	—	—	—	—	—
	Eiropas Globalizācijas pielāgošanās fonds (EGF)	—	—	—	—	—	—	(0)	0	0
	Eiropas Savienības Solidaritātes fonds (ESSF)	—	—	—	—	—	—	—	—	—
Kopā DFS 9. izdevumu kategorija		—	—	—	—	—	—	(0)	0	0
O	Inovācijas fonds (IF)	—	—	—	—	—	—	—	4	4
Kopā DFS O. izdevumu kategorija		—	—	—	—	—	—	—	4	4
Kopā		4 830	1 765	4 201	7 640	28 030	59 820	90 044	106 867	303 197

4.12. SĪKI IZKLĀSTĪTA DFS: NEIZPILDĪTĀS SAISTĪBAS PA APROPRIĀCIJU VEIDIEM

miljoni EUR
Izdevumu kategorija		No budžeta apropriācijām					No piešķirto ieņēmumu apropriācijām					Kopējās neizpildītās saist. 2020. gada beigās
		No 2019. gada pārnestās saist.	Korekcijas	Uzņ. saistības	Veiktie maksājumi	Atlikusī maksājamā summa	No 2019. gada pārnestās saist.	Korekcijas	Uzņ. saistības	Veiktie maksājumi	Atlikusī maksājamā summa	Kopējās neizpildītās saist. 2020. gada beigās
		1	2	3	4	5=1+2+3-4	6	7	8	9	10=6+7+8-9	11=5+10
1	Eiropas Stratēģisko investīciju fonds (ESIF)	1 877	(0)	173	1 103	947	27	—	148	156	19	967
	Eiropas satelītu navigācija (EGNOS/Galileo)	793	(0)	1 207	977	1 023	164	(2)	105	27	240	1 263
	Starptautiskais kodoltermiskais reaktors (ITER)	1 289	(1)	367	638	1 017	16	—	29	1	45	1 062
	Eiropas Zemes novērošanas programma (Copernicus)	507	(1)	647	566	587	0	—	16	0	15	602
	Eiropas Solidaritātes korpuss (ESC)	51	(1)	166	128	88	4	—	7	6	5	93
	Eiropas Aizsardzības rūpniecības attīstības programma (EARAP)	245	(0)	255	178	322	—	—	0	—	0	322
	Kodoldrošība un kodolobjektu ekspluatācijas izbeigšana	583	—	147	117	613						613
	Programma “Apvārsnis 2020”	20 078	(429)	13 485	11 815	21 319	2 278	(170)	2 925	1 392	3 641	24 959
	Euratom pētniecības un mācību programma	245	(7)	389	331	296	50	(1)	26	13	62	358
	Uzņēmumu un MVU konkurētspējas programma (COSME)	900	(23)	418	482	812	93	(0)	30	40	84	896
	Izglītība, apmācība un sports (“Erasmus+”)	817	(32)	2 885	2 679	990	180	(30)	595	389	356	1 346
	Nodarbinātība un sociālā inovācija (EaSI)	202	(17)	116	102	199	27	(1)	49	32	44	243
	Muita, Fiscalis un krāpšanas apkarošana	167	(8)	133	147	146	8	(0)	11	6	13	159
	EISI – enerģētika	2 674	(14)	1 281	390	3 551	47	—	1	0	48	3 599
	EISI – transports	5 374	(91)	2 580	1 188	6 675	182	(4)	4	49	133	6 809
	EISI – informācijas un komunikācijas tehnoloģijas (IKT)	483	(17)	210	243	434	6	(1)	6	2	8	442
	Enerģētikas projekti ekonomikas atveseļošanai (EERP)	172	(48)	—	30	94	—	—	0	0	—	94
	Decentralizētās aģentūras	49	(9)	385	377	49	2	(1)	18	17	1	50
	Citas darbības un programmas	283	(19)	195	172	287	127	(11)	83	78	121	408
	Izmēģinājuma projekti un sagatavošanas darbības	133	(5)	83	64	147	1	—	—	0	0	147
	Komisijas specifiskās kompetences	165	(14)	135	119	166	2	(0)	3	3	2	168
	Reģionālā konverģence (mazāk attīstīti reģioni)	77 658	(669)	29 147	29 912	76 224	10 957	(10)	579	37	11 489	87 714
	Pārejas reģioni	17 678	(25)	6 097	5 091	18 659	2 306	—	50	6	2 350	21 009
	Konkurētspēja (vairāk attīstīti reģioni)	24 372	(112)	10 623	9 420	25 463	3 452	—	197	14	3 635	29 098
	Tālākie un mazapdzīvotie reģioni	540	(0)	236	319	457	78	—	—	—	78	535
	Kohēzijas fonds	24 375	(10)	8 239	9 963	22 642	4 207	—	165	202	4 170	26 812
	Eiropas teritoriālā sadarbība	4 506	(1)	2 012	1 671	4 847	636	—	—	—	636	5 483
	Tehniskā palīdzība	273	(11)	278	216	323	0	(0)	4	0	4	327
	Eiropas atbalsta fonds vistrūcīgākajām personām (FEAD)	1 361	(1)	579	522	1 417	29	—	1	—	30	1 446
	Jaunatnes nodarbinātības iniciatīva	839	—	157	567	429	611	—	96	35	672	1 101
	Eiropas infrastruktūras savienošanas instruments (EISI)	6 439	(83)	1 781	1 505	6 632	—	—	3	0	3	6 635
	Izmēģinājuma projekti un sagatavošanas darbības	10	(0)	6	4	11						11
Total Heading 1: Smart and inclusive growth		195 138	(1 648 )	84 411	81 035	196 865	25 490	(232)	5 152	2 506	27 904	224 769
2	Eiropas Lauksaimniecības garantiju fonds (ELGF)	431	(5)	43 441	43 582	286	1	—	873	874	—	286
	Lauksaimniecības fonds lauku attīstībai (ELFLA)	35 108	(19)	14 708	14 609	35 188	0	—	0	0	0	35 189
	Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fonds (EJZF)	3 027	(74)	960	871	3 043	413	—	3	0	416	3 459
	Zivsaimniecības partnerattiecību nolīgumi (SFPA) un zvejniecības pārvaldības organizācijas (RZPO)	19	(2)	148	144	21						21
	Vides un klimata pasākumi (LIFE)	1 831	(21)	590	425	1 974	10	(0)	3	6	7	1 981
	Decentralizētās aģentūras	3	(0)	68	67	3	0	—	7	7	—	3
	Izmēģinājuma projekti un sagatavošanas darbības	31	(1)	22	9	43						43
Total Heading 2: Sustainable growth: natural resources		40 451	(122)	59 937	59 707	40 559	425	(0)	886	888	423	40 982
3	Patvēruma, migrācijas un integrācijas fonds (AMIF)	2 817	(15)	1 389	1 124	3 068	53	—	15	14	54	3 122
	Patērētāji	42	(4)	30	29	39	1	(0)	1	1	0	39
	Radošā Eiropa	250	(7)	252	200	296	6	(1)	11	7	9	306
	Ārkārtas atbalsts Savienībā (IES)	2	(2)	2 700	2 231	469	—	—	333	333	0	469
	Iekšējās drošības fonds	1 603	(5)	528	462	1 664	109	—	124	5	228	1 891
	IT sistēmas	7	—	—	—	7	2	(0)	—	—	2	10
	Tiesiskums	86	(12)	47	52	69	0	(0)	0	0	0	69
	Tiesības, vienlīdzība un pilsonība	107	(17)	70	75	85	1	(0)	1	1	1	86
	Savienības civilās aizsardzības mehānisms	65	(4)	511	200	372	3	(0)	14	2	14	386
	Eiropa pilsoņiem	24	(1)	38	25	35	0	(0)	0	0	0	35
	Pārtika un barība	354	(38)	247	231	333	3	(0)	2	3	2	334
	Veselības aizsardzība	136	(7)	72	61	141	2	(0)	2	1	2	144
	Decentralizētās aģentūras	395	(0)	1 139	1 126	407	0	—	47	46	0	408
	Izmēģinājuma projekti un sagatavošanas darbības	29	(1)	23	11	39						39
	Konkrētas darbības	86	(4)	106	92	96	0	(0)	0	0	0	96
Total Heading 3: Security and citizenship		6 004	(118)	7 152	5 919	7 119	179	(2)	550	414	314	7 433
4	Pirmspievienošanās palīdzība (IPA II)	7 698	(81)	1 609	1 761	7 465	784	(2)	172	169	785	8 249
	Makrofinansiālā palīdzība (MFP)	35	(20)	0	15	0						0
	Garantiju fonds ārējai darbībai	—	—	233	233	—	—	—	7	7	—	—
	Savienības civilās aizsardzības mehānisms	16	(4)	85	20	76	1	(0)	3	1	2	78
	Iniciatīva “ES palīdzības brīvprātīgie” (EUAV)	28	(8)	4	5	19	0	—	1	0	1	20
	Fonds ilgtspējīgai attīstībai (EFIA)	—	—	25	25	—	95	—	79	174	(0)	(0)
	Eiropas kaimiņattiecību instruments (EKI)	7 905	(193)	2 845	2 616	7 941	89	(3)	16	32	70	8 011
	Attīstības sadarbības instruments (ASI)	9 054	(149)	3 206	2 949	9 162	149	(6)	63	95	111	9 273
	Partnerības instruments (PI)	394	(3)	164	133	422	6	(0)	3	1	8	430
	Demokrātija un cilvēktiesības (EIDHR)	365	(24)	172	152	362	2	—	4	1	6	368
	Stabilitāte un miers (IcSP)	657	(48)	408	378	639	19	(1)	4	4	19	658
	Humānā palīdzība	873	(29)	2 084	1 627	1 301	332	(1)	13	291	53	1 354
	Kopējā ārpolitika un drošības politika (KĀDP)	219	(57)	336	361	137	19	(10)	43	29	22	160
	Sadarbība kodoldrošuma jomā (INSC)	101	(3)	33	15	116	1	(0)	—	—	1	117
	Decentralizētās aģentūras	—	—	21	20	1	0	(0)	—	—	—	1
	Citas darbības un programmas	144	(5)	82	87	135	26	(23)	146	139	10	145
	Izmēģinājuma projekti un sagatavošanas darbības	7	(1)	1	3	5						5
	Konkrētas darbības	135	(2)	88	68	153	0	—	0	0	0	153
Total Heading 4: Global Europe		27 633	(627)	11 395	10 468	27 933	1 521	(46)	555	943	1 087	29 020
5	Pensijas	—	(0)	2 096	2 096	—	—	—	—	—	—	—
	Eiropas skolas	0	—	183	183	0	0	(0)	14	13	1	1
	Izmēģinājuma projekti un sagatavošanas darbības	6	(0)	—	4	2	0	—	—	—	0	2
	Komisijas administratīvie izdevumi	290	(19)	3 705	3 660	317	45	(4)	231	230	43	360
	Citu iestāžu administratīvie izdevumi	464	(22)	4 024	3 875	591	47	(47)	294	258	36	627
Total Heading 5: Administration		761	(41)	10 009	9 818	910	93	(51)	540	502	80	990
9	Eiropas Globalizācijas pielāgošanās fonds (EGF)	1	(0)	2	2	0						0
	Eiropas Savienības Solidaritātes fonds (ESSF)	—	—	1 106	1 106	—						—
Total Heading 9: Special Instruments		1	—	1 108	1 108	—						—
O	Inovācijas fonds (IF)			—	—	—	—	—	5	1	4	4
Total Heading O: Innovation Fund (IF)				—	—	—	—	—	5	1	4	4
Total		269 987	(2 557 )	174 012	168 056	273 386	27 708	(330)	7 688	5 254	29 811	303 197

5. BUDŽETA IZPILDE PA IESTĀDĒM

5.1. BUDŽETA IEŅĒMUMU ĪSTENOŠANA

miljoni EUR
Iestāde	Ienākumu apropriācijas		Konstatētās maksājumtiesības			Ieņēmumi			Ieņēmumi % no budžeta	Nav samaksāts
	Sākotnēji pieņemtais budžets	Galīgais pieņemtais budžets	Kārtējā gada	Pārnestās summas	Kopā	Par kārtējā gada maksājumties.	Par pārnestām maksājumties.	Kopā	Ieņēmumi % no budžeta	Nav samaksāts
	1	2	3	4	5=3+4	6	7	8=6+7	9=8/2	10=5-8
Eiropas Parlaments	171	171	199	21	220	197	7	203	119 %	17
Eiropadome un Padome	56	56	102	2	103	101	1	102	181 %	1
Komisija	153 185	163 727	173 169	19 829	192 998	171 765	1 824	173 589	106 %	19 409
Tiesa	58	58	57	0	57	57	0	57	98 %	0
Revīzijas palāta	22	22	23	0	23	23	0	23	102 %	0
Ekonomikas un sociālo lietu komiteja	13	13	17	0	17	17	0	17	138 %	0
Reģionu komiteja	10	10	11	0	11	11	0	11	109 %	0
Ombuds	1	1	1	0	1	1	0	1	88 %	—
Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītājs	2	2	1	0	1	1	0	1	82 %	—
Eiropas Ārējās darbības dienests	49	49	302	2	304	299	2	301	615 %	3
Kopā	153 566	164 108	173 882	19 853	193 735	172 472	1 834	174 306	106 %	19 429

Tāpat kā iepriekšējos gados, konsolidētie pārskati par ES vispārējā budžeta izpildi ietver visu iestāžu budžeta izpildi, jo ES budžetā ir paredzēts atsevišķs budžets katrai iestādei.

Aģentūru budžets un tā izpilde nav konsolidēti ES budžetā un nav iekļauti ES budžeta ziņojumos. Tomēr Komisijas subsīdija, kas izmaksāta aģentūrām, ir daļa no ES budžeta. Šajā gada pārskatu budžeta daļā ir ņemta vērā tikai subsīdija, kas izmaksāta no Komisijas budžeta aģentūrām.

Saistībā ar EĀDD jānorāda, ka papildus savam budžetam tas arī saņem iemaksas no Komisijas 148,1 miljona EUR apmērā (2019. gadā – 152,7 miljoni EUR) un EAF un trasta fondiem 64,4 miljonu EUR apmērā (2019. gadā – 63,1 miljons EUR). No šīm iemaksām sedz delegācijās esošo Komisijas darbinieku izmaksas, ko finansē no EAF un trasta fondiem, tostarp piešķirtos ieņēmumus, kuri gūti gada laikā no šīm iemaksām.

5.2. SAISTĪBU APROPRIĀCIJU ĪSTENOŠANA

miljoni EUR
Iestāde	Kopā pieejamās apropriācijas	Uzņemtās saistības					Uz 2021. gadu pārnestās apropriācijas			Likvidējamās apropriācijas
	Kopā pieejamās apropriācijas	no galīgā pieņemtā budžeta	no pārnestā	no piešķirtajiem ieņēmumiem	Kopā	%	no piešķirtajiem ieņēmumiem	pārnestas atbilstoši lēmumam	Kopā	no galīgā pieņemtā budžeta	no pārnestā	no piešķirtajiem ieņēmumiem	Kopā
	1	2	3	4	5=2+3+4	6=5/1	7	8	9=7+8	10	11	12	13=10+11+12
Eiropas Parlaments	2 105	1 951	0	34	1 985	94 %	28	75	103	13	0	4	17
Eiropadome un Padome	649	550	0	15	566	87 %	43	0	43	40	0	1	41
Komisija	183 075	168 909	1 078	7 393	177 381	97 %	3 896	497	4 393	253	4	1 044	1 302
Tiesa	438	432	0	0	432	99 %	0	0	0	5	0	1	5
Revīzijas palāta	152	146	0	0	146	96 %	0	0	0	7	0	—	7
Ekonomikas un sociālo lietu komiteja	147	131	0	4	134	91 %	1	0	1	12	0	0	12
Reģionu komiteja	103	94	0	1	95	92 %	0	0	0	7	0	0	7
Ombuds	12	12	0	0	12	95 %	0	0	0	1	0	0	1
Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītājs	19	14	0	—	14	73 %	—	0	—	5	0	0	5
Eiropas Ārējās darbības dienests	1 040	695	0	240	934	90 %	69	10	79	27	0	0	27
Kopā	187 742	172 933	1 078	7 688	181 699	97 %	4 038	582	4 620	369	4	1 050	1 423

5.3. MAKSĀJUMU APROPRIĀCIJU ĪSTENOŠANA

miljoni EUR
Iestāde	Kopā pieejamās apropriācijas	Veiktie maksājumi					Uz 2021. gadu pārnestās apropriācijas				Likvidējamās apropriācijas
	Kopā pieejamās apropriācijas	no galīgā pieņemtā budžeta	no pār- nestā	no piešķirtajiem ieņēmumiem	Kopā	%	autom. pārnestas	pār- nestas atbilstīgi lēmumam	no piešķirtajiem ieņēmumiem	Kopā	no galīgā pieņemtā budžeta	no pār- nestas	no piešķirtajiem ieņēmumiem	Kopā
	1	2	3	4	5=2+3+4	6=5/1	7	8	9	10=7+8+9	11	12	13	14
Eiropas Parlaments	2 379	1 590	247	25	1 862	78 %	357	75	39	471	17	27	1	46
Eiropadome un Padome	702	481	45	14	540	77 %	70	0	44	113	40	7	1	48
Komisija	178 278	158 366	1 149	9 661	169 176	95 %	532	885	7 511	8 928	101	56	18	174
Tiesa	463	399	21	0	420	91 %	33	0	1	34	5	4	1	9
Revīzijas palāta	159	137	6	0	143	90 %	9	0	(0)	9	7	1	0	7
Ekonomikas un sociālo lietu komiteja	156	119	7	3	128	82 %	12	0	2	14	12	2	0	14
Reģionu komiteja	115	84	10	1	94	82 %	11	0	1	12	7	2	0	9
Ombuds	13	12	0	0	12	93 %	0	0	0	0	1	0	0	1
Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītājs	21	13	2	—	15	69 %	1	0	—	1	5	0	0	5
Eiropas Ārējās darbības dienests	1 161	602	102	215	919	79 %	93	10	96	198	27	16	0	43
Kopā	183 446	161 801	1 589	9 920	173 310	94 %	1 116	969	7 694	9 779	221	115	20	357

6. AĢENTŪRU BUDŽETA IZPILDE

Aģentūru ieņēmumi un izdevumi, kas norādīti 6.1. un 6.2. ziņojumā turpmāk, kā tādi nav konsolidēti ES budžetā. Šajā gada pārskatu budžeta daļā ir ņemta vērā tikai subsīdija, kas izmaksāta no Komisijas budžeta aģentūrām.

ES budžeta izpildes ziņojumos attiecīgā gadījumā iekļauj subsīdiju, kas izmaksāta no ES budžeta aģentūrām kā saistību un maksājumu apropriācijas.

Turpmāk norādītajos aģentūru ziņojumos ir sniegts pārskats par aģentūrām – gan decentralizētajām (zināmas arī kā “tradicionālās aģentūras”), gan izpildaģentūrām, un par to ieņēmumiem (6.1.) un izdevumiem (6.2.).

Citi ieņēmumu un to saistīto izdevumu avoti nav pievienoti ES budžeta kontos. Katra aģentūra uzrāda savu gada pārskatu kopumu.

6.1. BUDŽETA IEŅĒMUMI

miljoni EUR
Aģentūra	Finansējuma DFS izdevumu kategorija	Galīgais pieņemtais budžets	Saņemtie ieņēmumi
Aģentūra lielapjoma IT sistēmu darbības pārvaldībai	3	233	237
Energoregulatoru sadarbības aģentūra	1.a	17	17
Eiropas Elektronisko komunikāciju regulatoru iestāde	1.a	7	7
Kopienas Augu šķirņu birojs	Neattiecas	20	18
Patērētāju, veselības, lauksaimniecības un pārtikas izpildaģentūra	3	11	11
Izglītības, audiovizuālās jomas un kultūras izpildaģentūra	1.a, 3., 4.	51	50
Eiropas Darba drošības un veselības aizsardzības aģentūra	1.a	16	16
Eiropas Patvēruma atbalsta birojs	3	130	131
Eiropas Banku iestāde	1.a	101	48
Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūra	3	364	373
Eiropas Slimību profilakses un kontroles centrs	3	62	72
Eiropas Profesionālās izglītības attīstības centrs	1.a	18	17
Eiropas Ķimikāliju aģentūra	1.a, 2.	114	110
Eiropas Vides aģentūra	2	61	61
Eiropas Zivsaimniecības kontroles aģentūra	2	17	18
Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestāde	3	99	99
Eiropas Globālās navigācijas satelītu sistēmas (GNSS) aģentūra	1.a	35	933
Eiropas Dzimumu līdztiesības institūts	3	8	8
Eiropas Inovāciju un tehnoloģiju institūts	1.a	547	550
Eiropas Apdrošināšanas un aroda pensiju iestāde	1.a	28	29
Eiropas Jūras drošības aģentūra	1.a	81	98
Eiropas Zāļu aģentūra	3	370	404
Eiropas Narkotiku un narkomānijas uzraudzības centrs	3	18	18
Eiropas Pētniecības padome	1.a	52	52
Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestāde	1.a	55	54
Eiropas Izglītības fonds	4	20	20
Eiropas Savienības Aģentūra tiesu iestāžu sadarbībai krimināllietās	3	42	48
Eiropas Savienības Kiberdrošības aģentūra	1.a	22	22
Eiropas Savienības Aģentūra tiesībaizsardzības sadarbībai	3	154	161
Eiropas Savienības Tiesībaizsardzības apmācības aģentūra	3	8	25
Eiropas Savienības Dzelzceļu aģentūra	1.a	31	31
Eiropas Savienības Aviācijas drošības aģentūra	1.a	183	173
Eiropas Savienības Pamattiesību aģentūra	3	24	24
Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs	Neattiecas	465	284
Mazo un vidējo uzņēmumu izpildaģentūra	1.a	52	49
Dzīves un darba apstākļu uzlabošanas fonds	1.a	22	22
Kopuzņēmums “Fusion for Energy”	1.a	640	795
Inovācijas un tīklu izpildaģentūra	1.a	32	31
Pētniecības izpildaģentūra	5	80	80
Eiropas Savienības iestāžu Tulkošanas centrs	5	47	44
Kopā		4 338	5 240

miljoni EUR
Ieņēmumu veids	Galīgais pieņemtais budžets	Saņemtās summas
Komisijas subsīdijas	2 543	3 423
Ienākumi no maksām	751	774
Citi ienākumi	1 045	1 044
Kopā	4 338	5 240

6.2. SAISTĪBU UN MAKSĀJUMU APROPRIĀCIJAS PA AĢENTŪRĀM

miljoni EUR
Aģentūra	Saistību apropriācijas		Maksājumu apropriācijas
Aģentūra	Kopā pieejamās apropriācijas	Uzņemtās saistības	Kopā pieejamās apropriācijas	Veiktie maksājumi
Aģentūra lielapjoma IT sistēmu darbības pārvaldībai	412	341	256	229
Energoregulatoru sadarbības aģentūra	17	17	20	17
Eiropas Elektronisko komunikāciju regulatoru iestāde	7	7	8	5
Kopienas Augu šķirņu birojs	21	18	20	18
Patērētāju, veselības, lauksaimniecības un pārtikas izpildaģentūra	11	11	13	11
Izglītības, audiovizuālās jomas un kultūras izpildaģentūra	50	50	56	52
Eiropas Darba drošības un veselības aizsardzības aģentūra	17	16	20	13
Eiropas Patvēruma atbalsta birojs	141	120	149	107
Eiropas Banku iestāde	49	49	54	49
Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūra	384	372	495	305
Eiropas Slimību profilakses un kontroles centrs	72	61	82	57
Eiropas Profesionālās izglītības attīstības centrs	18	18	18	17
Eiropas Ķimikāliju aģentūra	112	108	128	110
Eiropas Vides aģentūra	77	75	97	69
Eiropas Zivsaimniecības kontroles aģentūra	18	17	20	16
Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestāde	104	104	107	95
Eiropas Globālās navigācijas satelītu sistēmas (GNSS) aģentūra	915	438	1 584	788
Eiropas Dzimumu līdztiesības institūts	8	8	10	7
Eiropas Inovāciju un tehnoloģiju institūts	625	612	560	551
Eiropas Apdrošināšanas un aroda pensiju iestāde	29	29	33	27
Eiropas Jūras drošības aģentūra	105	98	119	99
Eiropas Zāļu aģentūra	405	398	456	374
Eiropas Narkotiku un narkomānijas uzraudzības centrs	19	18	20	17
Eiropas Pētniecības padome	52	52	55	53
Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestāde	54	53	60	51
Eiropas Izglītības fonds	21	21	22	20
Eiropas Savienības Aģentūra tiesu iestāžu sadarbībai krimināllietās	48	44	51	40
Eiropas Savienības Kiberdrošības aģentūra	22	21	26	19
Eiropas Savienības Aģentūra tiesībaizsardzības sadarbībai	165	156	183	148
Eiropas Savienības Tiesībaizsardzības apmācības aģentūra	30	13	32	10
Eiropas Savienības Dzelzceļu aģentūra	33	33	34	29
Eiropas Savienības Aviācijas drošības aģentūra	262	171	273	156
Eiropas Savienības Pamattiesību aģentūra	25	24	30	22
Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs	483	256	21	253
Mazo un vidējo uzņēmumu izpildaģentūra	49	48	54	48
Dzīves un darba apstākļu uzlabošanas fonds	22	22	27	21
Kopuzņēmums “Fusion for Energy”	886	885	816	800
Inovācijas un tīklu izpildaģentūra	31	31	32	30
Pētniecības izpildaģentūra	80	79	86	78
Eiropas Savienības iestāžu Tulkošanas centrs	47	42	50	42
Kopā	5 928	4 934	6 179	4 855

miljoni EUR
Izdevumu veids	Saistību apropriācijas		Maksājumu apropriācijas
Izdevumu veids	Kopā pieejamās apropriācijas	Uzņemtās saistības	Kopā pieejamās apropriācijas	Veiktie maksājumi
Personāls	1 349	1 325	1 240	1 313
Administratīvie	454	439	487	423
Darbības	4 126	3 169	4 452	3 119
Kopā	5 928	4 934	6 179	4 855

GLOSĀRIJS

Aktuāra pieņēmumi

Pieņēmumi, kurus izmanto, lai aprēķinātu nākotnes notikumu izmaksas, kas ietekmē pensiju saistības.

Aktuārie guvumi un zaudējumi

Definētu pabalstu shēmas gadījumā – aktuārā deficīta vai pārpalikuma izmaiņas. To cēlonis ir atšķirības starp iepriekšējiem aktuāra pieņēmumiem un faktiskajiem notikumiem un aktuāra pieņēmumu izmaiņu sekas.

Administratīvās apropriācijas

Administratīvās apropriācijas sedz iestāžu un subjektu darbības izmaksas (personāls, ēkas, biroja aprīkojums).

Pieņemtais budžets

Budžeta projekts kļūst par pieņemto budžetu, tiklīdz to apstiprina budžeta lēmējinstitūcija un par galīgi pieņemtu atzīst Eiropas parlamenta priekšsēdētājs.

Budžeta grozījumi

Lēmums, kas pieņemts budžeta gadā, lai grozītu (palielinātu, samazinātu, pārvietotu) tā gada pieņemtā budžeta aspektus.

No dalībvalstīm pieprasāmās summas

Tie ir pārskata periodā radušies izdevumi, kas būs jāfinansē no nākamajiem budžetiem, t. i., no ES dalībvalstīm. Tie rodas, līdzās pastāvot uz uzkrājumiem balstītiem finanšu pārskatiem un naudas līdzekļos balstītam budžetam.

Gada darbības pārskats (GDP)

Gada darbības pārskatos tiek norādīti darbības rezultāti, inter alia atsaucoties uz izvirzītajiem mērķiem, saistītajiem riskiem un iekšējās kontroles struktūru. Komisijai kopš 2001. gada budžeta pieņemšanas un visām Eiropas Savienības iestādēm kopš 2003. gada ir noteikts, ka “deleģētajam kredītrīkotājam” jāiesniedz savai iestādei gada darbības pārskats par savu pienākumu izpildi kopā ar informāciju par finansēm un pārvaldību.

Apropriācijas

Budžeta finansējums. Budžetā ir paredzētas gan saistības, gan maksājumi (nauda vai bankas pārskaitījumi saņēmējiem). Saistību un maksājumu apropriācijas bieži atšķiras (diferencētas apropriācijas), jo saistības par daudzgadu programmām un projektiem parasti pilnībā uzņemas tajā gadā, kurā tiek pieņemti lēmumi par tiem, un tiek apmaksātas gadu gaitā, turpinoties programmu un projektu īstenošanai. Nediferencētas apropriācijas attiecas uz administratīvajiem izdevumiem, lauksaimniecības tirgus atbalstu un tiešajiem maksājumiem, un saistību apropriācijas ir vienādas ar maksājumu apropriācijām.

Piešķirtie ieņēmumi

Īpašie ieņēmumi konkrētu izdevumu posteņu finansēšanai. Ārējo piešķirto ieņēmumu galvenais avots ir trešo valstu finanšu iemaksas Savienības finansētajās programmās. Galvenais iekšējo piešķirto ieņēmumu avots ir ieņēmumi no trešām personām par precēm, pakalpojumiem vai darbu, kas veikts pēc to pieprasījuma, ieņēmumi no nepareizi samaksāto summu atmaksas un ieņēmumi no publikāciju un filmu pārdošanas.

Pārdošanai pieejami finanšu aktīvi

Visi finanšu aktīvi (izņemot atvasinātos instrumentus), kuri atbilstoši starptautiskajiem publiskā sektora grāmatvedības standartiem tiek novērtēti to patiesajā vērtībā un kuru patiesās vērtības izmaiņas atzīst neto aktīvu rezervē līdz to atzīšanas pārtraukšanai (vai vērtības samazinājumam).

Budžeta pozīcija

Ciktāl tas attiecas uz budžeta struktūru, ieņēmumi un izdevumi tiek budžetā atspoguļoti saskaņā ar saistošo nomenklatūru, kas atspoguļo katra posteņa būtību un mērķi, kā to nosaka budžeta lēmējinstitūcija. Atsevišķie virsraksti (sadaļa, nodaļa, pants vai pozīcija) sniedz oficiālu nomenklatūras aprakstu.

Apropriāciju atcelšana

Neizmantotās apropriācijas, ko vairs nevar izmantot.

Apropriāciju pārnešana

Izņēmums no gada pārskata principa tiktāl, ciktāl apropriācijas, kuras konkrētajā budžeta gadā nav bijis iespējams izmantot, var, ievērojot stingrus nosacījumus, izņēmuma kārtā tikt pārnestas izmantošanai nākamajā gadā.

Saistības

Juridiski saistoši apliecinājumi piešķirt finansējumu, ja ir izpildīti noteikti nosacījumi. ES apņemas atlīdzināt savu daļu no ES finansēta projekta izmaksām. Šodienas saistības ir rītdienas maksājumi. Šodienas maksājumi ir vakardienas saistības.

Saistību apropriācijas

Saistību apropriācijas sedz juridisko saistību (līgumu, dotāciju nolīgumu/lēmumu), kuras varētu tikt parakstītas kārtējā finanšu gadā, kopējās izmaksas.

Kārtējās darba izmaksas

Shēmas saistību pieaugums, ko rada darbs kārtējā finanšu gadā.

Saistību atcelšana

Darbība, ar kuru tiek atceltas iepriekšējās saistības (vai to daļa).

Definētu pabalstu shēma

Pensijas shēma vai cita pensijas pabalsta shēma, kuras noteikumos ir noteikti pabalsti neatkarīgi no maksājamajām iemaksām un kurās pabalsti nav tieši saistīti ar investīcijām shēmā. Shēma var būt finansēta vai nefinansēta.

Atvasinātie instrumenti

Finanšu instrumenti, kuru vērtība ir saistīta ar kāda cita finanšu instrumenta, rādītāja vai preces vērtības izmaiņām. Atšķirībā no primārā finanšu instrumenta (piemēram, valdības obligācijas) turētāja, kuram ir neierobežotas tiesības saņemt naudu (vai kādu citu ekonomisku labumu) nākotnē, atvasinātā instrumenta turētājam ir tikai ierobežotas tiesības saņemt šādu labumu. Atvasinātā instrumenta piemērs ir regulētā tirgū netirgots valūtas nākotnes līgums.

Tieša pārvaldība

Budžeta izpildes režīms. Tiešā pārvaldībā budžetu tieši izpilda Komisijas dienesti, izpildaģentūras vai trasta fondi.

Diskonta likme

Likme, ko izmanto, lai pielāgotu naudas laika vērtībai. Diskontēšana ir metode, ko izmanto, lai salīdzinātu izmaksas un ieguvumus, kas rodas dažādos laika periodos.

Efektīvā procentu likme

Likme, ar kuru diskontē aplēstos nākotnes naudas ieņēmumus vai maksājumus visā finanšu aktīva vai finanšu saistību paredzamajā dzīves ciklā, lai iegūtu aktīva vai saistību neto uzskaites vērtību.

Finanšu aktīvi vai saistības patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu pārpalikuma vai deficīta aprēķinā

Visi finanšu aktīvi vai saistības, kuri atbilstoši Starptautiskajiem publiskā sektora grāmatvedības standartiem tiek novērtēti to patiesajā vērtībā un kuru patiesās vērtības izmaiņas atzīst pārpalikuma vai deficīta aprēķinā par attiecīgo periodu (t. i., atvasinātie instrumenti).

Finanšu korekcija

Finanšu korekciju mērķis ir aizsargāt ES budžetu no neatbilstoši veiktu izdevumu sloga. Attiecībā uz izdevumiem dalītā pārvaldībā par neatbilstoši veiktu maksājumu atgūšanas uzdevumu galvenokārt ir atbildīga dalībvalsts.

“Apstiprināta” finanšu korekcija ir tāda, kuru attiecīgā dalībvalsts ir pieņēmusi. “Izlemtā” finanšu korekcija ir ar Komisijas lēmumu pieņemta, un tā vienmēr ir neto korekcija, saskaņā ar kuru dalībvalstij ir jāatmaksā nepareizi izmaksāti līdzekļi ES budžetā, tādējādi attiecīgajai dalībvalstij tiek galīgi samazināts piešķirtais finansējums. Šajā publikācijā apstiprinātās un izlemtās finanšu korekcijas ir iekļautas kā viena kategorija.

“Īstenota” finanšu korekcija ir tāda, ar kuru ir labots konstatētais pārkāpums.

Netieša pārvaldība

Budžeta izpildes režīms. Netiešās pārvaldības režīmā Komisija piešķir budžeta izpildes uzdevumus struktūrām, ko reglamentē ES tiesību akti vai valsts tiesību akti.

Pārtraukšana un apturēšana

Ja Komisija savā darbā vai pamatojoties uz revīzijas iestāžu sniegto informāciju, konstatē, ka dalībvalsts nav novērsusi nopietnus trūkumus pārvaldības un kontroles sistēmās un/vai nav labojusi deklarētos un apstiprinātos neatbilstīgos izdevumus, tā var pārtraukt vai apturēt maksājumus.

Pārkāpums

Pārkāpums ir darbība, kas neatbilst piemērojamiem ES vai dalībvalsts noteikumiem un kam ir potenciāli negatīva ietekme uz ES finanšu interesēm. Pārkāpumi var būt līdzekļus pieprasījušo saņēmēju vai par maksājumu veikšanu atbildīgo iestāžu rīcības rezultāts. Jēdziens “pārkāpums” ir plašāks nekā “krāpšana”, kas ir rīcība, kuru var kvalificēt kā noziedzīgu nodarījumu.

Likvidējamās apropriācijas

Neizmantotās apropriācijas, kas jāatceļ finanšu gada beigās. Likvidēšana nozīmē uz apropriāciju attiecināmās izdevumu radīšanas un/vai saistību uzņemšanās atļaujas daļēju vai pilnīgu atcelšanu. Tikai kopuzņēmumiem, kā norādīts to finanšu noteikumos, visas neizmantotās apropriācijas var iekļaut ieņēmumu un izdevumu aplēsē par līdz pat trijiem nākamajiem finanšu gadiem (t. s. “n+3” noteikums). Tāpēc kopuzņēmumiem likvidējamās apropriācijas var atkal aktivizēt līdz pat n+3 finanšu gadam.

Neizpildītās saistības

Tāpat kā reste à liquider (RAL) atspoguļo summu, par kādu ir uzņemtas budžeta saistības, bet sekojošais maksājums vēl nav izdarīts. Tās parāda ES maksājumu saistības turpmākajos gados un izriet tieši no daudzgadu programmu pastāvēšanas un saistību un maksājumu apropriāciju nošķiršanas.

Pašu resursi

Galvenais ieņēmumu avots ES budžetam. Dažādie pašu resursi ir uzskaitīti piemērojamā Lēmumā par pašu resursiem (2020. gadā – Padomes Lēmums 2014/335) un ir tradicionālie pašu resursi, resursi, kuru pamatā ir PVN, un resursi, kuru pamatā ir NKI.

Maksājumu apropriācijas

Maksājumu apropriācijas sedz kārtējā gadā maksājamus izdevumus, kas izriet no juridiskām saistībām, kuras uzņemtas kārtējā gadā un/vai iepriekšējos gados.

Priekšfinansējums

Maksājums, kas paredzēts, lai saņēmējam izsniegtu apgrozāmos līdzekļus. To var sadalīt vairākos maksājumos saskaņā ar pamatā esošā līguma, lēmuma, nolīguma vai tiesību pamatakta noteikumiem. Apgrozāmos līdzekļus jeb avansu izmanto mērķim, kuram tas piešķirts, nolīgumā noteiktajā periodā, vai arī atmaksā.

Preventīvs pasākums

Komisijas rīcībā esošie preventīvie pasākumi ES budžeta aizsardzībai gadījumos, kad Komisija ir informēta par iespējamiem trūkumiem, ietver no ES budžeta veikto darbības programmas maksājumu pārtraukšanu un apturēšanu.

Neizpildītās saistības (reste à liquider, RAL)

Tāpat kā neizpildītās saistības atspoguļo summu, par kādu ir uzņemtas budžeta saistības, bet sekojošais maksājums vēl nav izdarīts. Tās parāda ES maksājumu saistības turpmākajos gados un izriet tieši no daudzgadu programmu pastāvēšanas un saistību un maksājumu apropriāciju nošķiršanas.

Dalīta pārvaldība

Budžeta izpildes režīms. Dalītās pārvaldības režīmā budžeta izpildes uzdevumi tiek deleģēti dalībvalstīm. Apmēram trīs ceturtdaļas ES izdevumu ietilpst šajā izpildes režīmā.

Tradicionālie pašu resursi

Tradicionālie pašu resursi ir definēti piemērojamā Lēmumā par pašu resursiem (2020. gadā – Padomes Lēmums 2014/335/ES, Euratom) un ietver jo īpaši muitas nodokļus un cukura nodevas.

Pārvietojumi (starp budžeta pozīcijām)

Pārvietojumi starp budžeta pozīcijām nozīmē, ka finanšu gada laikā apropriācijas tiek pārvietotas no vienas budžeta pozīcijas uz citu, un tādējādi tie ir izņēmums no budžeta specifikācijas principa. Tomēr tie ir nepārprotami atļauti Līgumā par Eiropas Savienības darbību saskaņā ar Finanšu regulā (FR) paredzētajiem nosacījumiem. FR ir identificēti dažādi pārvietojumu veidi atkarībā no tā, vai tie ir starp budžeta sadaļām, nodaļām, pantiem vai pozīcijām vai to ietvaros, un to veikšanai ir vajadzīgi dažādi atļaujas līmeņi.

SAĪSINĀJUMU SARAKSTS

GDP	Gada darbības pārskats
AMIF	Patvēruma, migrācijas un integrācijas fonds
AOD	Deleģētais kredītrīkotājs
ATM	Gaisa satiksmes pārvaldība
MB	Maksājumu bilance
BUFI fonds	Budžeta naudas sodu fonds
KLP	Kopējā lauksaimniecības politika
CCS LGF	Kultūras un radošās nozares garantiju mehānisms
EISI	Eiropas infrastruktūras savienošanas instruments
EISI PI	Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta parāda instruments
KF	Kohēzijas fonds
CIP	Konkurētspējas un inovāciju pamatprogramma
KOM	Eiropas Komisija
COSME	Uzņēmumu un mazo un vidējo uzņēmumu konkurētspējas programma
COSO	Tredveja komisijas atbalsta organizāciju komiteja
KNR	Kopīgo noteikumu regula
D&WM	Ekspluatācijas pārtraukšana un atkritumu apsaimniekošana
ELFLA	Eiropas Lauksaimniecības fonds lauku attīstībai
ELGF	Eiropas Lauksaimniecības garantiju fonds
EGN	Eiropas Savienības grāmatvedības noteikums
EaSI	Nodarbinātība un sociālā inovācija
ERAB	Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banka
ERP	Eiropas Revīzijas palāta
ECB	Eiropas Centrālā banka
ECOFIN	Ekonomikas un finanšu padome
ECSC i.L.	Likvidējamā Eiropas Ogļu un tērauda kopiena
EAF	Eiropas Attīstības fonds
EDIF	Garantijas mehānisms Rietumbalkānu ietvaros
EEZ	Eiropas Ekonomikas zona
EĀDD	Eiropas Ārējās darbības dienests
EFIA	Eiropas Fonds ilgtspējīgai attīstībai
EFSE	Eiropas Fonds Dienvidaustrumeiropai
EFSI	Eiropas Finanšu stabilitātes instruments
ESIF	Eiropas Stratēģisko investīciju fonds
EFSM	Eiropas finanšu stabilizācijas mehānisms
EBTA	Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācija
EGNOS	Eiropas Ģeostacionārās navigācijas pārklājuma dienests
EIB	Eiropas Investīciju banka
EIF	Eiropas Investīciju fonds
ElectriFI	Elektrifikācijas finansēšanas iniciatīva
ELM	Ārējās kreditēšanas pilnvaras
EJZF	Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fonds
EMS	Ekonomiskā un monetārā savienība
ENEF	Uzņēmumu paplašināšanas fonds
ENIF	Uzņēmumu inovācijas fonds
EKPI	Eiropas kaimiņattiecību un partnerības instruments
EP	Eiropas Parlaments
ERAF	Eiropas Reģionālās attīstības fonds
ERI	EKA
EIB noturības iniciatīva	Eiropas Kosmosa aģentūra
ESF	Eiropas Sociālais fonds
ESI fondi	Eiropas strukturālie un investīciju fondi
ESM	Eiropas Stabilitātes mehānisms
ETUM	Eiropas Tehnoloģiju uzsākšanas mehānisms 1998
ES	Eiropas Savienība
EUMETSAT	Eiropas Meteoroloģisko satelītu izmantošanas organizācija
Euratom	Eiropas Atomenerģijas kopiena
FIFO	Princips “pirmais iekšā – pirmais ārā”
PP7	Septītā pamatprogramma pētniecībai un tehnoloģiju attīstībai
FR	ES Finanšu regula
FSDA	Finanšu pārskatu apspriešana un analīze
IKP	Iekšzemes kopprodukts
NKI	Nacionālais kopienākums
GNSS	Globāla navigācijas satelītu sistēma
H2020	Programma “Apvārsnis 2020”
IIK	Infrastruktūras un inovācijas klase
SVF	Starptautiskais Valūtas fonds
SPSGS	Starptautiskie publiskā sektora grāmatvedības standarti
IT	Informācijas tehnoloģija
ITER	Starptautiskais eksperimentālais kodoltermiskais reaktors
JRC	Kopīgais pētniecības centrs
KU	Kopuzņēmums
LGTT	Aizdevumu garantijas instruments TEN-T projektiem
MAP	Daudzgadu programma – vidēju uzņēmumu finansiālās integrācijas programma
MEP	Eiropas Parlamenta deputāts
MFP	Makrofinansiālā palīdzība
DFS	Daudzgadu finanšu shēma
MMVU	Mikrouzņēmumi, mazie un vidējie uzņēmumi
ORD	Lēmums par pašu resursiem
PBI	Projektu obligāciju iniciatīva
PF4EE	Energoefektivitātes privātā finansējuma instruments
PGF	Dalībnieku garantiju fonds
PPP	Publiskā un privātā sektora partnerība
PSEO	Eiropas ierēdņu pensiju shēma
RAL	“Reste à liquider” (neizpildītās saistības)
RDFM	Riska dalīšanas finanšu mehānisms
RTD	Pētniecība, tehnoloģiju attīstība un demonstrējumi
S&P	Standard & Poor's Financial Services LLC
SANAD	MENA fonds mikrouzņēmumiem, maziem un vidējiem uzņēmumiem
SAPARD	Īpašā pirmspievienošanās programma lauksaimniecības un lauku attīstībai
Vidusjūras dienvidu un austrumu reģions	Vidusjūras dienvidu un austrumu reģiona mikrouzņēmumu, mazo un vidējo uzņēmumu finansiālās integrācijas programma
SIUGI	Instruments MVU iniciatīvai saistībā ar neierobežotām garantijām
MVU	Mazais(-ie) un vidējais(-ie) uzņēmums(-i)
SMEW	MVU klase (mazo un vidējo uzņēmumu klase)
SURE	Atbalsta instruments bezdarba risku mazināšanai ārkārtas situācijā
LESD	Līgums par Eiropas Savienības darbību
TPR	Tradicionālie pašu resursi
TRDI	Pagaidu lauku attīstības instruments
PVN	Pievienotās vērtības nodoklis

(1) Pilnīgu un atjauninātu pārskatu par veiktajiem pasākumiem skatīt tīmekļa vietnē par ES reaģēšanu uz koronavīrusu: https://ec.europa.eu/info/live-work-travel-eu/coronavirus-response/timeline-eu-action_lv.

(2) Padomes Regula (ES) 2016/369 (2016. gada 15. marts) par ārkārtas atbalsta sniegšanu Savienībā (OV L 70, 16.3.2016., 1. lpp.). Grozīta ar Padomes Regulu (ES) 2020/521 (2020. gada 14. aprīlis), ar ko aktivizē ārkārtas atbalstu saskaņā ar Regulu (ES) 2016/369 un groza tās noteikumus, ņemot vērā Covid-19 uzliesmojumu (OV L 117, 15.4.2020., 3. lpp.).

(3) Sk. budžeta grozījumu Nr. 1/2020 (pieņemts 2020. gada 17. aprīlī), ar ko groza budžetu Nr. 6/2020 (pieņemts 2020. gada 17. septembrī).

(4) Sk. https://ec.europa.eu/info/research-and-innovation/research-area/health-research-and-innovation/coronavirus-research-and-innovation/financing-innovation_en.

(5) OV L 99, 10.4.2019., 41. lpp.

(6) OV L 82 I , 19.3.2020., 1. lpp.

(7) OV L 94 I , 27.3.2020., 1. lpp.

(8) OV L 99, 31.3.2020., 5. lpp.

(9) OV L 130, 24.4.2020., 1. lpp.

(10) OV L 165, 27.5.2020., 31. lpp.

(*1) Šis nosaukums neskar nostājas par statusu un atbilst ANO DP Rezolūcijai 1244/1999 un Starptautiskās Tiesas atzinumam par Kosovas neatkarības deklarāciju.

(11) OV L 159, 20.5.2020., 1. lpp.

(12) Atsevišķās vērtības pašreizējās un 2018. gada cenās ir viena un tā pati summa nominālajā un reālajā izteiksmē. Atšķirību rada gada korekcijas attiecībā uz inflāciju.

(13) OV L 29, 31.1.2020., 7. lpp.

(14) OV L 345, 27.12.2017., 34. lpp.

(15) OV L 249, 27.9.2017., 1. lpp.

(16) Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2018/1046 (OV L 193, 30.7.2018., 1. lpp.) 212. pants.

(17) OV L 168, 7.6.2014., 39. lpp.

(18) Saskaņā ar subsidiaritātes principu Savienība rīkojas tikai tad, ja un ciktāl paredzētās darbības mērķus nevar pietiekami labi sasniegt dalībvalstis un ierosinātās darbības mēroga vai ietekmes dēļ tie ir labāk sasniedzami Savienības līmenī. Saskaņā ar proporcionalitātes principu Savienības rīcības saturs un veids ir samērīgs ar Līgumu mērķu sasniegšanai vajadzīgo (skatīt Līguma par Eiropas Savienību (LES) 5. pantu).

(19) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES, Euratom) 2018/1046 (2018. gada 18. jūlijs) par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, ar kuru groza Regulas (ES) Nr. 1296/2013, (ES) Nr. 1301/2013, (ES) Nr. 1303/2013, (ES) Nr. 1304/2013, (ES) Nr. 1309/2013, (ES) Nr. 1316/2013, (ES) Nr. 223/2014, (ES) Nr. 283/2014 un Lēmumu Nr. 541/2014/ES un atceļ Regulu (ES, Euratom) Nr. 966/2012 (OV L 193, 30.7.2018., 1. lpp.).

(20) Sk. LESD 317. pantu.

(21) Tā rezultātā termins “Eiropas Komisija” tiek lietots, lai apzīmētu gan Komisijas locekļu izveidoto iestādi – kolēģiju, gan tās administrāciju, ko pārvalda tās departamentu ģenerāldirektori (un citu administratīvo struktūru, piemēram, dienestu, biroju un izpildaģentūru, vadītāji).

(22) Kopš 2019. gada vidus (atsaucoties uz pārskatīto Iekšējo noteikumu 12. pantu) Eiropas Attīstības fonda (EAF) pārvaldība ir līdzdeleģēta pieciem departamentiem (INTPA (DEVCO), ECHO, EAC, EACEA, JRC).

(1) Būtu jāņem vērā, ka, tā kā skaitļi ir noapaļoti līdz miljoniem euro, daži finanšu dati šajās budžeta tabulās var nesakrist.

(2) Eiropas Parlaments 2020. gada 18. decembrī pieņēma budžetu, kurā paredzēti maksājumi Savienības īstermiņa saistību segšanai no pašu resursiem, ko 2021. gadā iekasēs dalībvalstis vai pieprasīs no dalībvalstīm. Turklāt saskaņā ar Civildienesta noteikumu (Padomes 1968. gada 29. februāra Regula Nr. 259/68 (OV L 56, 4.3.1968., 1. lpp.), ar grozījumiem) 83. pantu dalībvalstis kopīgi garantē saistības pensijām.

(3) PSEO ir nosacīts (teorētisks) fonds ar definētiem pabalstiem, kurā personāls ar iemaksu palīdzību finansē savas nākotnes pensijas. Lai arī faktiski investīciju fonds nepastāv, summa, kas ar šāda fonda palīdzību tiktu iekasēta, tiek uzskatīta par ieguldītu dalībvalstu ilgtermiņa obligācijās un ir atspoguļota pensiju saistībās, kas ir reģistrētas Eiropas Savienības gada pārskatos. Dalībvalstis kopīgi garantē pabalstu izmaksu saskaņā ar Civildienesta noteikumu 83. pantu un Līguma par Eiropas Savienību 4. panta 3. punktu (sīku shēmas aprakstu skatīt COM(2018) 829).

(23) OV L 169, 1.7.2015., 1. lpp.

(24) OV L 348, 20.12.2013., 129. lpp.

(25) OV L 347, 20.12.2013., 320. lpp.

(26) OV L 168, 7.6.2014., 105. lpp.

(4) Sadaļa “Nav piešķirta DFS izdevumu kategorija” ietver konsolidēto subjektu budžeta izpildi un konsolidācijā izslēgtās summas, ārpusbudžeta darbības un nepiešķirtās programmas ar individuāli nenozīmīgām summām.

(27) OV L 76, 19.3.2018., 30. lpp.

(*2) Finanšu shēma attiecībā uz ELFLA aptver laikposmu no 2014. līdz 2022. gadam saskaņā ar ropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2020/2220 (OV L 437, 28.12.2020., 1. lpp.).

(28) OV L 62, 23.2.2021., 41. lpp.

(29) OV L 122, 24.4.2014., 44. lpp.

(30) OV L 347, 20.12.2013., 1. lpp.

(31) OV L 60, 28.2.2020., 5. lpp.

(32) OV L 291, 16.11.2018., 3. lpp.

(5) OV L 132, 21.5.2016., 85. lpp

(6) Izņemot kompensējošos aizdevumus finansiālajam atbalstam.

(7) Izņemot kompensējošos aizdevumus finansiālajam atbalstam.

(8) Pārdošanai pieejami finanšu aktīvi (neieskaitot ieguldījumus naudas tirgus fondos un pašu kapitāla instrumentos).

(9) Finanšu aktīvi patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu pārpalikuma vai deficīta aprēķinā

(33) OV L 128, 27.5.2009., 1. lpp.

(34) OV L 118, 12.5.2010., 1. lpp.

(10) Tiek piemērots korekcijas koeficients (“KK”).

(11) Maksā pirmos trīs gadus pēc izstāšanās.

(35) Būtu jāņem vērā, ka, tā kā skaitļi ir noapaļoti līdz miljoniem euro, daži finanšu dati šajās budžeta tabulās var nesakrist.

(36) OV L 168, 7.6.2014., 29. lpp.

(37) OV L 424, 15.12.2020., 1. lpp.

		ISSN 1977-0952
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis		C 436

Izdevums latviešu valodā	Informācija un paziņojumi	64. gadagājums 2021. gada 28. oktobris

Saturs		Lappuse
	IV Paziņojumi
	EIROPAS SAVIENĪBAS IESTĀŽU UN STRUKTŪRU SNIEGTI PAZIŅOJUMI
	Eiropas Komisija
2021/C 436/01	Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei un Revīzijas palātai – Eiropas Savienības 2020. gada pārskati	1
2021/C 436/02	Ticamības deklarācija, ko ERP sagatavo Eiropas Parlamentam un Padomei – neatkarīga revidenta ziņojums	207