Nosaukuma reģistrācijas pieteikuma publikācija saskaņā ar 50. panta 2. punkta a) apakšpunktu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 1151/2012 par lauksaimniecības produktu un pārtikas produktu kvalitātes shēmām

(2022/C 281/07)

Šī publikācija dod tiesības trīs mēnešu laikā no šīs publikācijas dienas pret pieteikumu izteikt iebildumus atbilstīgi Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1151/2012 (1) 51. pantam.

VIENOTAIS DOKUMENTS

“Salacgrīvas nēģi”

ES Nr.: PGI-LV-02507 – 2.5.2019

ACVN ( ) AĢIN (X)

1. Nosaukums

“Salacgrīvas nēģi”

2. Dalībvalsts vai trešā valsts

Latvija

3. Lauksaimniecības produkta vai pārtikas produkta apraksts

3.1. Produkta veids

1.7. grupa. Svaigas zivis, gliemji un vēžveidīgie un to izstrādājumi

3.2. Apraksts par produktu, uz kuru attiecas 1. punktā minētais nosaukums

“Salacgrīvas nēģi” ir anadromi apaļmutnieki, kuri pieder pie upes nēģu (Lampetra fluviatilis) sugas. Tos pārdod svaigus vai ceptus (želejā).

Svaigam nēģim (garums 30–35cm) mugura un sānu augšdaļa ir tumši zilganpelēka vai zaļganbrūna, sānu apakšdaļa un vēders pelēcīgs vai balts. Garāki par 35 cm vai īsāki par 30 cm drīkst būt ne vairāk kā 15 % nēģu. Ģeogrāfiskā apgabala tuvums jūrai un “Salacgrīvas nēģu” zvejošanas paņēmiens ir tāds, ka svaigie nēģi upes ūdenī pavada minimālu laiku un tāpēc ir īpaši tīri, bez upes dūņu piemaisījumiem elpošanas sistēmā. Tiem raksturīga jūras un aļģu smarža.

Arī ceptie nēģi (želejā), kuru galvenā izejviela ir svaigie nēģi, nesatur nevēlamus upes dūņu piemaisījumus un ir bez dūņu piegaršas. To garša ir piesātināta, rūgteni salda un mēreni sāļa; konsistenci, kas ir viegli sadalāma, maiga un sulīga, saglabāt palīdz blīvā un elastīgā želeja. Gatavajā produktā želejas ir ne vairāk kā 30 %, cepto nēģu ne mazāk kā 70 %, bet sāls saturs ir 1,2–3,0 %. Ceptie nēģi ir pelēkbrūnā, bet želeja – gaišdzeltenā līdz gaišbrūnā krāsā.

3.3. Dzīvnieku barība (tikai dzīvnieku izcelsmes produktiem) un izejvielas (tikai pārstrādātiem produktiem)

Noteikumu attiecībā uz izmantoto barību un tās kvalitāti nav.

Gatavā produkta – cepto nēģu (želejā) – pamatizejviela ir svaigie nēģi, kurus zvejo Svētupē un Salacā Salacgrīvas pagasta un Salacgrīvas pilsētas teritorijā.

3.4. Konkrēti ražošanas posmi, kas jāveic noteiktajā ģeogrāfiskajā apgabalā

Svaigos “Salacgrīvas nēģus” zvejo no 1. augusta līdz 31. janvārim ar murdiem, kurus no tačiem izliek Svētupē un Salacā Salacgrīvas pagasta un Salacgrīvas pilsētas teritorijā.

Visi cepto nēģu (želejā) ražošanas posmi tiek veikti Salacgrīvas pagasta un Salacgrīvas pilsētas teritorijā.

3.5. Ar reģistrēto nosaukumu apzīmētā produkta griešanas, rīvēšanas, iepakošanas u. c. īpašie noteikumi

—

3.6. Ar reģistrēto nosaukumu apzīmētā produkta marķēšanas īpašie noteikumi

—

4. Ģeogrāfiskā apgabala īsa definīcija

Salacgrīvas pagasts un Salacgrīvas pilsēta Rīgas jūras līča Vidzemes piekrastē.

5. Saikne ar ģeogrāfisko apgabalu

Ģeogrāfiskā apgabala specifika

Mūsdienās tikai Salacgrīvas pagastā un Salacgrīvas pilsētā nēģu zvejā joprojām izmanto taci un murdus – unikālu zvejas paņēmienu ar gadsimtiem senu vēsturi. Tacis ir uz egles koka pāļiem būvēts īpašas konstrukcijas koka aizsprosts, kuru kopā sastiprina bez skrūvēm un naglām. Tieši šāds zvejas paņēmiens, kas ļauj bieži pārbaudīt murdus, un jūras ģeogrāfiskais tuvums upju nārsta vietām, kurās nēģi atgriežas pēc sālsūdenī pavadītas lielākās mūža daļas, ļauj samazināt laiku, ko nēģi pavada upes ūdenī, tādā veidā ierobežojot upes dūņu piemaisījumu uzņemšanu un nodrošinot produkta organoleptiskās īpašības, konkrēti tā garšu.

Produkta specifika

“Salacgrīvas nēģi” ir anadromi apaļmutnieki, kuri pieder pie upes nēģu (Lampetra fluviatilis) sugas. Tiem piemīt šādas pamatiezīmes:

—	svaigiem nēģiem ir jūras un aļģu smarža;

—	produkta specifiku nosaka tā organoleptiskās īpašības: ēdot jūtama produkta piesātinātā, rūgteni saldā un mēreni sāļā garša bez dūņu piegaršas.

Saikne

Produktu “Salacgrīvas nēģi” un tā ģeogrāfisko apgabalu vieno cēloniskā saikne, kuras pamatā ir produkta reputācija un īpašības.

Raksturīgākās specifiskās produkta īpašības, proti, piesātināto, rūgteni saldo un mēreni sāļo garšu un jūras un aļģu smaržu, nodrošina gan jūras ģeogrāfiskais tuvums upju vietām, kurās nēģi atgriežas uz nārstu, – tas samazina laiku, ko nēģi pavada upes ūdenī, tādā veidā ierobežojot upes dūņu piemaisījumu uzņemšanu –, gan arī pielietojamais zvejas paņēmiens, kas ļauj bieži pārbaudīt murdus.

Savu lielisko reputāciju Latvijas iedzīvotāju vidū produkts bauda jau vairākus gadsimtus, un par to stāsta vēstures liecības – “Salacgrīvas nēģi” tiek zvejoti un apstrādāti kopš 18. gadsimta. To zvejas paņēmieni un gatavošanas receptes tiek nodotas no paaudzes paaudzē. Salacgrīvas muzeja arhīvā glabājas Johana Kristofa Broces 1780. gada zīmējums, kurā redzams Salacas upē pie Vecsalacas muižas izbūvēts tacis.

Ar 1867. gadu datēti Latvijas valsts vēstures arhīva dokumenti vēsta, ka Vecsalacas pagastā ar nēģu zveju tolaik nodarbojušās 14 saimniecības. Arī Latvijas pirmās brīvvalsts laikā nēģu zvejošana Salacas upē bija plaši izplatīta. Vairāksolīšanā tika iznomātas zvejas tiesības 12 gabalos jeb robos. Ar nēģu zvejošanu un apstrādi 1920. un 1930. gados visai vērienīgi nodarbojās arī Salacgrīvas “Upesjennu” toreizējais saimnieks Bernhards Skuja. 1920. gadu otrajā pusē viņš pat uzbūvēja īpašu nēģu ceptuvi. Ēka ir saglabājusies līdz pat mūsdienām un liecina par rūpnieciskas nēģu apstrādes aizsākšanos Vidzemē.

Pēc Otrā pasaules kara nēģu zvejošanas un apstrādes rūpalu Salacgrīvā pārņēma zvejnieku kolhozs “Brīvais vilnis”. Žurnāla “Zvaigzne” 21. numurā (1956. gads) publicēts E. Dumbrāja raksts par Salacas nēģu zvejniekiem un to, kā tiek ražoti ceptie nēģi želejā. Rakstā atrodamā recepte tiek izmantota vēl šodien.

Produkta reputāciju apliecina arī Rīgas kinostudijas 1974. gadā uzņemtā dokumentālā filma “Mēs un jūra” (scenārija autori: Daina Avotiņa, Jānis Peters), kurā izteikti svarīgi vārdi: “Nēģi ir Salacas zelts!”

Svarīgi atzīmēt, ka pēdējos septiņus gadus oktobra otrajā sestdienā tradicionāli tiek svinēta Salacgrīvas Nēģu diena. Nēģu dienā notiek “Salacgrīvas nēģu” zupas vārīšana, nēģu cepšana, tiek pirkti un pārdoti ceptie nēģi želejā. Tūkstošiem apmeklētāju uzzina, kā nēģus zvejo, un nogaršo nēģu produktus, uz mājām pie ģimenes un draugiem aiznesot līdzi arī stāstus par Salacgrīvas nēģu zvejniekiem un cepējiem.

Salacgrīvas pagasta un Salacgrīvas pilsētas tūrisma maršrutos ir iespēja iepazīties ar šo unikālo, gadsimtiem seno zvejas paņēmienu un nogaršot nēģu produktus. Nēģu zvejošana ar taci ir tāds zvejas paņēmiens, kas ļauj tūristiem vērot procesu un piedalīties tajā. Arī Salacgrīvas muzeja patstāvīgā ekspozīcija “Zutiņš murdā” ļauj labāk iepazīt “Salacgrīvas nēģu” zvejošanas un apstrādes vēsturi un reputāciju līdz pat mūsdienām. Muzeja eksponātu vidū ir arī nēģu tača konstruktors, kas ļauj apmeklētājiem pašiem uzbūvēt taci no koka detaļām. Interesenti var noskatīties filmu “No eglēm līdz nēģiem”, kas dod priekšstatu par nēģu zveju Salacā.

“Salacgrīvas nēģu” teicamo reputāciju augstu novērtējis starptautiskās “Slow Food” kustības aizsācējs Latvijā šefpavārs Mārtiņš Rītiņš. 2018. gada 28. oktobrī savā televīzijas raidījumā “Tuč, tuč Rītiņš” slavenais pavārs miljonu auditorijai rādīja “Salacgrīvas nēģu” tradicionālo zvejas paņēmienu un demonstrēja, kā nēģi tiek apstrādāti pēc sentēvu metodēm.

Atsauce uz specifikācijas publikāciju

https://www.pvd.gov.lv/lv/lauksaimniecibas-un-partikas-produktu-norazu-registracija

(1) OV L 343, 14.12.2012., 1. lpp.