EIROPAS CENTRĀLĀS BANKAS ATZINUMS

(2021. gada 7. septembris)

par priekšlikumu direktīvai, ar ko attiecībā uz korporatīvo ilgtspējas ziņojumu sniegšanu groza Direktīvu 2013/34/ES, Direktīvu 2004/109/EK, Direktīvu 2006/43/EK un Regulu (ES) Nr. 537/2014 (CON/2021/27)

(2021/C 446/02)

Ievads un tiesiskais pamats

Eiropas Centrālā banka (ECB) 2021. gada 29. jūnijā saņēma Eiropas Parlamenta lūgumu sniegt atzinumu par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai, ar ko attiecībā uz korporatīvo ilgtspējas ziņojumu sniegšanu groza Direktīvu 2013/34/ES, Direktīvu 2004/109/EK, Direktīvu 2006/43/EK un Regulu (ES) Nr. 537/2014 (1) (turpmāk – “ierosinātā direktīva”).

ECB kompetence sniegt atzinumu pamatojas uz Līguma par Eiropas Savienības darbību 127. panta 4. punktu un 282. panta 5. punktu, jo ierosinātā direktīva ietver noteikumus, kas ir ECB kompetencē, tostarp jo īpaši monetārās politikas īstenošanu saskaņā ar Līguma 127. panta 2. punkta pirmo ievilkumu un 282. panta 1. punktu, kredītiestāžu prudenciālo uzraudzību saskaņā ar Līguma 127. panta 6. punktu un palīdzību kompetentām iestādēm sekmīgi īstenot politiku attiecībā uz finanšu sistēmas stabilitāti saskaņā ar Līguma 127. panta 5. punktu. ECB Padome šo atzinumu pieņēmusi saskaņā ar Eiropas Centrālās bankas reglamenta 17.5. panta pirmo teikumu.

1.   Vispārīgi apsvērumi

1.1

ECB atzinīgi vērtē ierosinātās direktīvas mērķi uzlabot ar ilgtspēju saistītas informācijas kvantitāti, kvalitāti un pieejamību, kas ir daļa no Eiropas Komisijas ilgtspējīgas finansēšanas programmas (2) un atbilst Eiropas zaļā kursa (3) mērķiem. ECB atzinīgi vērtē arī ierosinātajā direktīvā noteikto grafiku, jo īpaši ilgtspējas pārskatu sniegšanas standartu pirmā kopuma pieņemšanu līdz 2022. gada oktobrim.

1.2

Pašreizējais Eiropas Savienības (ES) korporatīvās informācijas atklāšanas režīms nenodrošina pietiekamu, konsekventu un salīdzināmu informāciju par privāto sektoru vai valsts iestādēm. Ieinteresētās personas nespēj novērtēt uzņēmumu ietekmi uz ilgtspēju un jo īpaši uz klimata pārmaiņām. Labāka informācijas atklāšana par nākotnes rādītājiem ne tikai ļautu ieinteresētajām personām monitorēt uzņēmumu progresu to uzņēmējdarbības modeļu un operāciju saskaņošanā ar trajektorijām, kas atbilst mazoglekļa ekonomikai un pēc tam neto nulles oglekļa emisiju ekonomikai, kā paredzēts Eiropas zaļajā kursā, bet arī palīdzētu novērtēt riskus, ko uzņēmumiem rada iespējama aktīvu pārvērtēšana nesaskaņotu trajektoriju gadījumā. Šajā kontekstā ierosinātā direktīva atbalsta un papildina informāciju, kas uzņēmumiem būs jāatklāj saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2020/852 (4) (turpmāk – “Taksonomijas regula”), un tuvina ES ekonomiku Eiropas zaļā kursa mērķiem.

1.3

Pašlaik finanšu tirgos dominējošie ilgtspējas informācijas atklāšanas standarti nav pietiekami, lai nodrošinātu, ka visi tirgus dalībnieki pienācīgi izprot ar ilgtspēju saistītos finanšu riskus un tos pilnībā novērtē. Korporatīvā līmeņa ilgtspējas informācijas ierobežotā kvalitāte un kvantitāte ierobežo ieguldītājiem un finanšu tirgus dalībniekiem pieejamo informāciju. Tas samazina caurredzamību, palielina informācijas asimetriju, kaitē salīdzināmībai un kopumā kavē ilgtspējīgas finansēšanas attīstību un pamatotus lēmumus par ieguldījumiem. Turklāt, kā norādīts arī ierosinātās direktīvas apsvērumos, virknei ieguldījumu lēmumu, kuros nav pienācīgi ņemti vērā ar ilgtspēju saistītie riski, var būt akumulētas un pastiprinātas sekas, kas var radīt sistēmiskus riskus, kuri apdraud finanšu stabilitāti (5). Turklāt ilgtspējas korporatīvās informācijas atklāšanas vājais stāvoklis neļauj regulatoriem, uzraudzības iestādēm, finanšu stabilitātes iestādēm un centrālajām bankām pienācīgi novērtēt ilgtspējas riskus un jo īpaši ar klimatu saistītos riskus uzņēmumiem, kredītiestādēm un finanšu iestādēm, kas izmanto korporatīvo informācijas atklāšanu, lai pieņemtu finansēšanas lēmumus. Tāpēc ECB uzskata, ka ierosinātā direktīva ir vajadzīga, lai novērstu datu trūkumu, kas pašlaik kavē atbilstošas ilgtspējas politikas, riska novērtēšanas un riska monitorēšanas sistēmu izstrādi finanšu sektorā (6).

1.4

ECB uzskata, ka ierosinātā direktīva ir svarīgs solis ceļā uz Kapitāla tirgu savienības izveides pabeigšanu un jo īpaši integrētu, apjomīgu un nobriedušu ES zaļā kapitāla tirgu attīstību, kas sniedzas pāri valstu robežām (7). Zaļā kapitāla tirgu savienība vēl vairāk stiprinātu ES lomu zaļā kapitāla tirgos visā pasaulē (8) un tādējādi palielinātu euro kā globālas valūtas nozīmi. Izveidojot kopējus standartus un infrastruktūras zaļā ES kapitāla tirgiem, tā tādējādi varētu darboties kā katalizators ES kapitāla tirgus integrācijai kopumā (9). Jo īpaši standartizēta un stabila (ilgtspējīga) informācijas atklāšana ir priekšnoteikums, lai nodrošinātu, ka ieguldītājiem ir droši un salīdzināmi dati, kas tiem ļauj pieņemt informētus lēmumus par ieguldījumiem, un tādējādi tā ir būtiska, lai veicinātu kapitāla piešķiršanu visvēlamākajiem projektiem visā ES saskaņā ar vienotā tirgus mērķiem. Tādā veidā nostiprināta kapitāla piešķiršana var palīdzēt uzlabot privātā sektora pārrobežu riska sadalījumu un ES ekonomikas noturību (10). Šajā sakarā ECB atzinīgi vērtē arī to, ka ierosinātajā direktīvā paredzēts, ka uzņēmumu atklātā ilgtspējas informācija jāiekļauj gaidāmajā Eiropas Vienotajā piekļuves punktā (11). Integrējot ilgtspējas informāciju ar finanšu datiem, tiktu izveidota “vienas pieturas aģentūra” visai kritiski svarīgajai informācijai par uzņēmumu, tostarp tā zaļajiem datiem, kas nāktu par labu ne tikai ieguldītājiem, bet arī visām privātajām un publiskajām ieinteresētajām personām, kuras ir ieinteresētas finanšu un ilgtspējas pārskatos.

1.5

ECB atbalsta ierosinātās prasības lieliem ES uzņēmumiem un ES regulētos tirgos kotētiem uzņēmumiem, t. sk. kredītiestādēm, atklāt virkni ilgtspējas mērķu un to sasniegšanas progresu. Reputācijas risks, ar ko saskarsies uzņēmumi, kuri nepilda savas saistības panākt atbilstību Parīzes nolīgumam, palīdzēs veicināt tirgus disciplīnu un būs svarīgs ieguldījums kredītiestāžu riska pārvaldības un atbilstības stratēģijās.

1.6

Lai uzlabotu caurredzamību un veicinātu pienācīgu uzraudzību, jo īpaši attiecībā uz riskiem, kas saistīti ar klimatu un vidi, ECB arī uzskata, ka, kā ierosināts Komisijas jaunajā ilgtspējīgas finansēšanas stratēģijā (12), finanšu iestādēm būtu jāatklāj savi ilgtspējas pārejas un dekarbonizācijas plāni, tostarp starpposma un ilgtermiņa mērķi un informācija par to, kā tās plāno samazināt savu ietekmi uz vidi. Tas var būt spēcīgs instruments finanšu sistēmas virzīšanai uz skaidriem atskaites punktiem, lai panāktu atbilstību mērķim ierobežot globālo sasilšanu līdz 1,5°C saskaņā ar Parīzes nolīgumu. Kompetentajām iestādēm būtu jānodrošina instrumenti, lai uzraudzītu riskus, ko rada kredītiestāžu portfeļu neatbilstība pārejas mērķiem, un reaģētu uz tiem.

2.   Ierosinātās direktīvas ietekme uz ECB un Eurosistēmas mērķiem un uzdevumiem

2.1

Ar ilgtspēju saistīti jautājumi un jo īpaši klimata pārmaiņas var ietekmēt veidu, kādā centrālās bankas pilda savas pilnvaras, kā izklāstīts turpmāk (13). ECB prudenciālās uzraudzības uzdevumu un ieguldījuma finanšu stabilitātē ietvaros ECB atbalsta ES politikas centienus, kuru mērķis ir uzlabot ar ilgtspēju saistīto finanšu risku identificēšanu un pārvaldību, lai uzlabotu kredītiestāžu drošību un stabilitāti, kā arī finanšu sistēmas stabilitāti. Šajā kontekstā pietiekami aptveroša un detalizēta informācijas atklāšana par vides riskiem arī atvieglos saistīto risku tirgus cenas noteikšanu saskaņā ar atvērta tirgus ekonomikas principu (14). Turklāt šāda informācijas atklāšanas prakse uzlabotu arī Eurosistēmas spēju uzraudzīt un novērtēt klimata pārmaiņu ietekmi uz monetārās politikas transmisiju.

2.2   Ietekme uz monetāro politiku

2.2.1

Klimata pārmaiņas un pāreja uz ilgtspējīgāku ekonomiku ietekmē cenu stabilitātes perspektīvu, kas ir ECBS galvenais mērķis, ietekmējot tādus makroekonomiskos rādītājus kā inflācija, izlaide, nodarbinātība, procentu likmes, ieguldījumi un ražīgums, finanšu stabilitāti un monetārās politikas transmisiju (15). Fiziskie riski un pārejas riski, kas saistīti ar klimata pārmaiņām, cita starpā var ietekmēt uzņēmumu vērtējumus un kredītspēju, izsaucot ķēdes reakciju attiecībā uz kredītiestādēm un finanšu sistēmu (16). Lai gan joprojām tiek izstrādātas metodes, lai novērtētu ar klimatu saistīto risku apmēru bankām un finanšu stabilitātei, pieejamās aplēses liecina, ka šo risku ietekme, visticamāk, būs ievērojama (17). Tas savukārt varētu ietekmēt monetārās politikas transmisiju, piemēram, aktīvu vērtības zuduma un ar klimatu saistītu finanšu risku pēkšņas pārcenošanas rezultātā. Turklāt banku nozarē var samazināties nodrošinājuma vērtība un var rasties kredītzaudējumi, kas varētu mazināt kredītiestāžu un citu finanšu starpnieku kapitāla un likviditātes stāvokli, tādējādi vājinot to spēju novirzīt līdzekļus reālajai tautsaimniecībai. Tāpēc Centrālo banku un uzraudzības iestāžu finanšu sistēmas ekoloģizācijas tīkls (FSET) iesaka centrālajām bankām apsvērt klimata pārmaiņu iespējamo ietekmi uz ekonomiku. FSET apgalvo, ka šī ietekme var būt nozīmīga monetārajai politikai, pat tad, ja tā īstenojas tikai pēc monetārajai politikai tradicionālā vidējā termiņa beigām (18).

2.2.2

Turklāt, cenšoties sasniegt cenu stabilitātes mērķi, Eurosistēmai jānodrošina pienācīga aizsardzība pret bilances riskiem, izmantojot riska kontroles sistēmu. Tāpēc Eurosistēmai jāidentificē, jāmonitorē un jāmazina riski, kas saistīti ar tās darījuma partneriem, nodrošinājumu, ko tā pieņem refinansēšanas operācijās, un aktīvu turējumiem, kas izriet no tiešajiem darījumiem, t. sk. nemonetārās politikas portfeļa.

2.2.3

Šajā sakarā labāka ar ilgtspēju saistītas korporatīvās informācijas atklāšanas prakse ievērojami uzlabotu Eurosistēmas spēju monitorēt un novērtēt klimata pārmaiņu ietekmi uz monetārās politikas transmisiju, novērst ar klimatu saistītos finanšu riskus, kas jau ir tās bilancē, un nodrošināt pienācīgu Eurosistēmas bilances aizsardzību pret risku.

2.2.4

Turklāt, kā paziņots rīcības plānā klimata pārmaiņu apsvērumu iekļaušanai monetārās politikas stratēģijā (19),Eurosistēma ieviesīs informācijas atklāšanas prasības privātā sektora aktīviem kā jaunu atbilstības kritēriju vai kā pamatu atšķirīgam nodrošinājuma un aktīvu iegādes regulējumam. Šādās prasībās tiks ņemta vērā ES politika un iniciatīvas, tostarp ierosinātā direktīva, un tādējādi tiks veicināta konsekventa informācijas atklāšanas prakse tirgū.

2.3   Ietekme uz finanšu stabilitāti

2.3.1

Ierosinātās direktīvas mērķis nodrošināt uzticamu, konsekventu un salīdzināmu informāciju par dažādu nozaru uzņēmumu pakļautību riskiem, kas saistīti ar klimata pārmaiņām, ir priekšnoteikums tam, lai precīzi novērtētu finanšu riskus, ko rada klimata pārmaiņas (20). Labāka ar ilgtspēju saistītas informācijas atklāšana, kas pamatojas uz vienotiem pārskatu sniegšanas standartiem un iesniegta mašīnlasāmā veidā, būtiski uzlabotu ECB spēju uzraudzīt un novērst klimata pārmaiņu ietekmi uz finanšu stabilitāti.

2.4   Ietekme uz kredītiestāžu prudenciālo uzraudzību

2.4.1

Paredzams, ka ECB tieši uzraudzītas nozīmīgas iestādes atklās būtiskus ar klimatu saistītus riskus (21). Jo īpaši tiek sagaidīts, ka tās atklās visas grupas siltumnīcefekta gāzu emisijas, tostarp pakārtotās emisijas, kā arī galvenos darbības rādītājus (GDR) un galvenos riska rādītājus (GRR), ko tās izmanto stratēģijas noteikšanai un riska pārvaldībai (22). Turklāt ECB apņēmusies izstrādāt jaunus rādītājus, kas palīdzētu novērtēt kredītiestāžu oglekļa rādītājus (23).

2.4.2

Turklāt saskaņā ar prasībām, kas noteiktas Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 575/2013 (24) (turpmāk – “Kapitāla prasību regula” jeb “KPR”) 449.a pantā, Eiropas Banku iestāde (EBI) 2021. gada martā publicēja īstenošanas tehnisko standartu (ĪTS) (25) projektu, kurā ierosināta salīdzināma kvantitatīva informācija par pāreju, kas saistīta ar klimata pārmaiņām, un fiziskiem riskiem konkrētām kredītiestādēm, tostarp informācija par riska darījumiem ar aktīviem, kas saistīti ar oglekli, un aktīviem, uz kuriem attiecas hroniski un akūti klimata pārmaiņu notikumi.

2.4.3

Tāpēc uzticami un salīdzināmi klimata un ar vidi saistīti dati no uzņēmumiem ir būtiski, lai finanšu iestādes, tostarp kredītiestādes, varētu pienācīgi aprēķināt klimata un vides rādītājus un atklāt informāciju par tiem, tostarp informāciju, kas attiecas uz prudenciālo regulējumu. Priekšlikums paplašināt Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2014/95/ES (26) (turpmāk – “Nefinanšu informācijas sniegšanas direktīva” jeb “NFID”) pašreizējo piemērošanas jomu, attiecinot to uz visiem lielajiem uzņēmumiem, atbalstīs iestāžu centienus apkopot attiecīgos datus. Detalizētākas ierosinātās direktīvas prasības un ierosinātā pieprasīto datu digitalizācija atvieglos to konsekventu vākšanu.

2.5   Ietekme uz statistiskās informācijas vākšanu

2.5.1

Eiropas Centrālo banku sistēmas un Eiropas Centrālās bankas Statūtu 5. pants piešķir ECB pilnvaras ar nacionālo centrālo banku palīdzību vākt statistisko informāciju, kas vajadzīga, lai pildītu Eiropas Centrālo banku sistēmas (ECBS) uzdevumus un palīdzētu saskaņot noteikumus un praksi, kas reglamentē statistikas vākšanu, apkopošanu un izplatīšanu jomās, kas ir tās kompetencē. Lai ierobežotu pārskatu sniedzējiem uzlikto slogu, veicot savus uzdevumus un darbības, ECB cik vien iespējams paļaujas uz tās rīcībā esošajiem datiem. Kā jau norādīts, ar ilgtspēju saistītas augstas kvalitātes informācijas pieejamība detalizētā un apkopotā līmenī nepieciešama, lai pieņemtu pamatotus lēmumus attiecībā uz monetārās politikas īstenošanu, kredītiestāžu prudenciālo uzraudzību un sniegtu ieguldījumu kompetento iestāžu īstenotās politikas raitā īstenošanā attiecībā uz finanšu sistēmas stabilitāti. Šajā kontekstā tādu ilgtspējas pārskatu sniegšanas standartu izstrāde, kas precizē uzņēmumu atklāto informāciju par ilgtspējas faktoriem, arī ļautu ECB labāk pildīt savas funkcijas, apkopojot statistiskos rādītājus, kas attiecas uz ilgtspējīgu finansēšanu (27). Tas savukārt varētu ļaut ECB uzlabot statistiskās informācijas vākšanu, lai atspoguļotu vides ilgtspējas faktorus un pievērstu tiem lielāku uzmanību.

2.5.2

Šo iemeslu dēļ ECB atzinīgi vērtē to, ka saskaņā ar ierosināto direktīvu uzņēmumi sagatavos ilgtspējas pārskatus vienotā elektroniskās pārskatu sniegšanas (XHTML) formātā (28). Datu apjomam, kas tiks iegūts, īstenojot ierosināto direktīvu, būtu jāatbilst ES datu stratēģijas un Digitālās finansēšanas stratēģijas (29) mērķiem, jo īpaši, lai izveidotu vienotu tirgu, kurā dati var plūst ES ietvaros un dažādās nozarēm, izmantojot jaunās paaudzes datu potenciālu sabiedrības interesēs un veicinot uz datiem balstītu finansēšanu. Šo mērķu sasniegšana palīdzētu statistikas iestādēm uzlabot viņu datu un metadatu nozīmīgumu, savlaicīgumu un dziļumu.

2.5.3

Šajā nolūkā ECB stingri atbalsta to, ka pārskatu sniedzēji izmanto starptautiski atzītus standartus, piemēram, globālo juridisko personu identifikatoru, ko 2020. gadā ieteikusi Eiropas Sistēmisko risku kolēģija (30), vai citus saskaņotus standartus kā unikālus identifikatorus, lai izpildītu pārskatu sniegšanas prasības. ECB uzskata, ka šo identifikatoru pēc iespējas plašāka izmantošana topošajos pārskatu sniegšanas standartos uzlabos statistiskās informācijas ticamību, kā arī tās apjomu, ļaujot uzņēmumu ilgtspējas datus sasaistīt ar citiem ECBS apkopotās statistiskās informācijas avotiem (piem., atsevišķiem bilances datiem un/vai AnaCredit atsevišķiem banku kredītu datiem), tādējādi atvieglojot analītisko darbu un atbalstot politikas veidošanu.

2.6   Nemonetārās politikas portfeļi

2.6.1

Uzticami dati par ilgtspējas jautājumiem būs arī svarīgi ilgtspējīgiem ieguldījumiem nemonetārās politikas portfeļos. Eurosistēma nesen vienojusies par vienotu nostāju attiecībā uz ar klimata pārmaiņām saistītiem ilgtspējīgiem un atbildīgiem ieguldījumiem euro denominētos nemonetārās politikas portfeļos, lai divu gadu laikā sāktu ar klimatu saistītu informācijas atklāšanu par šāda veida portfeļiem (31).

3.   Ierosinātās direktīvas piemērošana centrālajām bankām

3.1

Ierosinātā direktīva paredz, ka dalībvalstis var izvēlēties pienākumu atklāt ar ilgtspēju saistītu informāciju nepiemērot konkrētiem uzņēmumiem, kas nav iekļauti Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2013/36/ES (32) (turpmāk – “Kapitāla prasību direktīva”) darbības jomā, tostarp centrālajām bankām (33). Tā kā dažas centrālās bankas saskaņā ar Grāmatvedības direktīvu patiešām var uzskatīt par uzņēmumiem (34) un tādēļ principā ietilpst ierosinātās direktīvas darbības jomā, atzinīgi vērtējama iespēja attiecīgajām dalībvalstīm izslēgt centrālās bankas no šīs darbības jomas.

3.2

Lai gan ECB neietilpst ierosinātās direktīvas piemērošanas jomā, tās informācijas atklāšana varētu gūt labumu no kopējiem pārskatu sniegšanas standartiem saskaņā ar ierosināto direktīvu, ciktāl tos var pielāgot ECB konkrētajiem mērķiem. Piemēram, ECB 2021. gadā jau sākusi darbu pie tā, lai paplašinātu savu esošo vides pārskatu sniegšanas sistēmu, iekļaujot tajā ekonomikas, pārvaldības un sociālos jautājumus, ņemot vērā NFID prasības (35). ECB mērķis ir 2022. gadā sākt publicēt informāciju, kas saistīta ar ilgtspēju attiecībā uz ECB sniegumu 2021. gadā (36).

3.3

Turklāt, kā minēts iepriekš, Eurosistēma turpmākajos divos gados apņēmusies sākt atklāt ar klimata pārmaiņām saistītu informāciju par saviem euro denominētajiem nemonetārās politikas portfeļiem (37) un ar 2023. gada 1. ceturksni publiskos ar klimata pārmaiņām saistītu informāciju par aktīviem, kas iegādāti monetārās politikas korporatīvā sektora iegādes programmas ietvaros. Arī ECB nesen iesniegtā rīcības plāna īstenošana, lai iekļautu apsvērumus par klimata pārmaiņām tās monetārās politikas stratēģijā, būs vismaz saskaņā ar progresu ES politikā un iniciatīvās vides ilgtspējas informācijas atklāšanas un pārskatu sniegšanas jomā, t. sk. ierosināto direktīvu (38). Ņemot vērā to, ka pašlaik trūkst augstas kvalitātes datu, Eurosistēmas ilgtspējas informācijas atklāšana gūtu ievērojamu labumu no tādu uzņēmumu informācijas atklāšanas, kas ietilpst ierosinātās direktīvas darbības jomā, tiklīdz informācija būs pieejama. Tādējādi, atbalstot ar klimata pārmaiņām saistītu pārskatu standartizāciju, ierosinātās direktīvas informācijas atklāšanas standarti savukārt varētu atvieglot pašas Eurosistēmas turpmāko ar klimatu saistīto informācijas atklāšanu. ECB apsvērs, vai kopējos pārskatu sniegšanas standartus vai to daļas nākotnē varētu izmantot kā pamatu ar klimatu saistītai informācijas atklāšanai, vienlaikus ņemot vērā ECB uzdevumu un mērķu specifiku.

4.   Ierosinātās direktīvas darbības joma

4.1

Saskaņā ar ierosināto direktīvu ar ilgtspēju saistītas informācijas atklāšana kļūtu obligāta ar 2023. gada 1. janvāri visiem lielajiem uzņēmumiem un ar 2026. gada 1. janvāri – visiem mazajiem un vidējiem uzņēmumiem, kuru pārvedamos vērtspapīrus atļauts tirgot ES regulētā tirgū (39). ECB atzinīgi vērtē ierosinātās direktīvas paplašināto darbības jomu, attiecinot to uz visiem lielajiem uzņēmumiem, kā definēts Grāmatvedības direktīvā, salīdzinājumā ar NFID šaurāko darbības jomu, kas paredz obligātu informācijas atklāšanu tikai no lielām sabiedriskas nozīmes struktūrām, kurās ir vismaz 500 darbinieku (40). ECB arī atzinīgi vērtē ierosinātās direktīvas darbības jomas paplašināšanu, iekļaujot tajā mazos un vidējos uzņēmumus (MVU), kas tiek kotēti ES regulētos tirgos. Uzņēmumu informācijas atklāšanas joma jāpaplašina, lai finanšu iestādes un jo īpaši kredītiestādes varētu labāk izpildīt savas ilgtspējas informācijas atklāšanas prasības un lai tās varētu pārvaldīt savus riskus ilgtspējas kontekstā un jo īpaši ar klimatu saistītos riskus. Jo īpaši MVU ir svarīga loma Eiropas ekonomikā, un tie ir ne tikai pakļauti ar klimatu saistītiem riskiem, bet tiem ir arī svarīga nozīme, lai nodrošinātu ES pāreju uz ekonomiku ar zemu oglekļa līmeni. Tāpēc uzticamas, konsekventas un salīdzināmas informāciju, kas saistīta ar ilgtspēju, iegūšana no MVU ir svarīga visām ieinteresētajām personām, tostarp, kā jau norādīts, finanšu iestādēm, kurām jāiegūst attiecīgā informācija par saviem partneriem, lai uzlabotu savu riska pārvaldību un pieņemtu apzinātus finansēšanas lēmumus attiecībā uz MVU.

4.2

Vienlaikus ECB atzīst, ka administratīvais slogs, kas saistīts ar papildu pārskatu sniegšanas prasībām, var nesamērīgi ietekmēt mazākus uzņēmumus, un uzsver, ka ir svarīgi izvairīties no pārmērīga administratīvā sloga MVU. Šajā sakarā ECB atzinīgi vērtē to, ka ierosinātās direktīvas mērķis ir mazināt papildu pārskatu sniegšanas slogu mazākiem uzņēmumiem, paredzot pakāpenisku pakāpeniskas ieviešanas pieeju un vienkāršotus pārskatu sniegšanas standartus biržas sarakstā iekļautiem MVU, ko izstrādās Eiropas Finanšu pārskatu padomdevēju grupai (EFPPG) (41). Šai proporcionālajai pieejai būtu arī jānodrošina, ka papildu pārskatu sniegšanas prasības kredītiestādēm attiecībā uz to darījumu partneriem negatīvi neietekmē MVU piekļuvi finansējumam.

4.3

Lai gan iepriekš minēto iemeslu dēļ ECB kopumā atbalsta proporcionālu pieeju MVU, tā uzskata, ka vienkāršoto pārskatu sniegšanas standartu piemērošanas grafiku varētu noteikt agrāk, salīdzinot ar to, kas pašlaik paredzēts ierosinātajā direktīvā. Turklāt būs svarīgi, lai attiecībā uz MVU ierosinātie vienkāršotie pārskatu sniegšanas standarti nodrošinātu pietiekamu salīdzināmas un konsekventas informācijas līmeni, kas ļauj pienācīgi novērtēt ar ilgtspēju saistītos riskus un pielāgot attiecīgos MVU pārejai uz ekonomiku ar zemu oglekļa līmeni.

4.4

ECB atzīmē, ka lielākā daļa ierosinātās direktīvas attiektos arī uz kredītiestādēm. Jo īpaši kredītiestādēm saskaņā ar ierosināto direktīvu būs jāatklāj ar ilgtspēju saistīta informācija. Tomēr no pašreizējās redakcijas nav skaidrs, vai ierosinātās direktīvas mērķis ir aptvert visas kredītiestādes neatkarīgi no to lieluma vai tikai kredītiestādes, kas kvalificējamas kā lieli uzņēmumi vai uzņēmumi, kuru pārvedamos vērtspapīrus atļauts tirgot ES regulētos tirgos. Ierosinātās direktīvas apsvērumos (42) norādīts, ka uz kredītiestādēm būtu jāattiecina prasības par ilgtspējas pārskatu sniegšanu, ja tās atbilst noteiktiem lieluma kritērijiem. Tomēr šāds piemērošanas jomas ierobežojums attiecībā uz kredītiestādēm, kura pamatā ir noteikti lieluma kritēriji, skaidri neizriet no ierosinātās direktīvas normām (43). Drīzāk attiecīgos noteikumus varētu interpretēt kā tādus, kas paredz, ka koordinācijas pasākumi uz kredītiestādēm attiecas neatkarīgi no to lieluma. Atbilstoši ierosinātās direktīvas apsvērumos paustajam likumdevēja nolūkam, ECB ierosina precizēt šo punktu, lai ilgtspējas pārskatu sniegšanas prasības tiktu piemērotas tikai tām kredītiestādēm, kas arī atbilst lieluma kritērijiem (44). Turklāt būtu jānodrošina minimāla saskaņošana ar vides, sociālo un pārvaldības risku atklāšanas tvērumu saskaņā ar KPR, jo īpaši minētās regulas 449.a pantu, saskaņā ar kuru, novērtējot, vai kredītiestāde uzskatāma par lielu, tiek ņemti vērā gan lieluma, gan sarežģītības kritēriji.

5.   Obligātie kopējie pārskatu sniegšanas standarti

5.1

Ar ierosināto direktīvu tiks ieviesti obligāti kopēji pārskatu sniegšanas standarti, kas Komisijai jāpieņem kā deleģētie akti (45). Pietiekami kvalitatīvi kopēji pārskatu sniegšanas standarti, uz kuriem balstās salīdzināma, caurredzama un uzticama ar ilgtspēju saistīta informācijas atklāšana, ir būtiski, lai izstrādātu salīdzināmākus un uzticamākus ilgtspējas rādītājus, ar ilgtspēju saistītu (finanšu un nefinanšu) risku pareizu novērtējumu un tādējādi arī aktīvu cenas noteikšanu un riska kontroles pasākumu kalibrēšanu. Tas nāktu par labu kredītiestāžu riska pārvaldībai, iekšējai pārskatu sniegšanai un publiskai informācijas atklāšanai par vides, sociālajiem un pārvaldības (VSP) riskiem un, kā jau norādīts, centrālajām bankām un uzraudzības iestādēm, veicot analīzi un iekļaujot ar klimatu saistītus apsvērumus to uzdevumu izpildē (46).

5.2

Ņemot vērā ierosinātās direktīvas saturu, turpmāk apstiprinātajos kopējos pārskatu sniegšanas standartos būtu jāietver arī divkāršā būtiskuma perspektīva, galveno uzmanību pievēršot jautājumiem, kas ietekmē uzņēmuma darbību, stāvokli un attīstību (“finanšu būtiskums”), kā arī informācijai par uzņēmumu plašāku ietekmi uz vidi un sociālo jomu (“vides un sociālais būtiskums”). Kopējos pārskatu sniegšanas standartos būtu jāiekļauj vismaz standartizēti un salīdzināmi datu posteņi, kas būtiski ar klimatu saistītu finanšu risku – gan pārejas, gan fizisku – analīzei (47). Tie ietver, piemēram, aktīvu un telpu/iekārtu ģeogrāfisko atrašanās vietu un uzņēmējdarbību un ar to saistīto vides noslodzi, uzņēmumu sektoru klasifikāciju un attiecīgo finanšu riska darījumu koncentrāciju sektorā, siltumnīcefekta gāzu emisijas (1.–3. darbības joma) (48) un oglekļa intensitāti. Kopīgajos pārskatu sniegšanas standartos būtu jāiekļauj skaidras norādes par metodiku, ko izmanto, lai kvantitatīvi noteiktu ar klimata pārmaiņām saistīto risku finansiālo ietekmi uz uzņēmumu, kas atklāj informāciju. ECB atzinīgi vērtē arī to, ka ierosinātajā direktīvā paredzēts pieņemt deleģētos aktus, ar kuriem nosaka, kāda informācija uzņēmumiem jāsniedz attiecībā uz sektoru, kurā tie darbojas (49). Ņemot vērā ierosinātajā direktīvā jau iekļauto saturu, kopīgajos pārskatu sniegšanas standartos būtu jāparedz arī visaptveroša un salīdzināma informācijas atklāšana par politiku, ko uzņēmumi īsteno, lai novērstu un pārvaldītu šo risku potenciālo ietekmi (50). Šajā kontekstā pārskatu sniegšanas standartos būtu jāiekļauj kvantitatīvi rādītāji, kas lielā mērā pārsniedz esošās informācijas atklāšanas kvalitatīvo raksturu un kas veicinātu ar ilgtspēju saistītas informācijas izmantojamību un salīdzināmību.

5.3

Šajā sakarā ECB atzinīgi vērtē arī uz nākotni vērstu mērķu iekļaušanu priekšlikumā. NFID pašlaik trūkst uz nākotni vērstu ilgtspējas rādītāju, kas tomēr ir būtisks elements risku agrīnai identificēšanai un seku mazināšanas pasākumu proaktīvai formulēšanai. Tas ir nepieciešams elements mērķu noteikšanai un scenāriju analīzei. Tāpēc ECB stingri atbalsta ierosinātajā direktīvā noteikto, ka informācijā, kas jāsniedz, būtu jāiekļauj “plāni, kuru mērķis ir nodrošināt, ka [uzņēmuma] uzņēmējdarbības modelis un stratēģija ir saderīgi ar pārkārtošanos uz ilgtspējīgu ekonomiku un globālās sasilšanas ierobežošanu līdz 1,5 °C saskaņā ar Parīzes nolīgumu” (51). Šāda uz nākotni vērsta informācija būtu jāizsaka standartizētā un viegli salīdzināmā veidā, pamatojoties uz saskaņotām metodēm, un ārēji jāpārbauda trešām personām, kā paredzēts ierosinātajā direktīvā, lai nodrošinātu tās ticamību un uzticamību.

5.4

Ierosinātā direktīva paredz apspriešanos ar ECB par ilgtspējas pārskatu sniegšanas standartiem un nosaka, ka ECB savs atzinums par šādiem standartiem, ja tādu nolemj sniegt, būtu jāsniedz divu mēnešu laikā no dienas, kurā Komisija pie tās vērsusies ar apspriešanās lūgumu (52). ECB ir gatava sniegt šādu atzinumu ierosinātajā divu mēnešu periodā. Turklāt ECB atzinīgi vērtē lielo nozīmi, kas valsts varas iestādēm un Eiropas iestādēm piešķirta deleģēto aktu likumdošanas procesā (53), un centīsies panākt sadarbību starp tām.

6.   Saskaņošana ar citiem ES tiesību aktiem

6.1

ECB stingri atbalsta ierosinātās direktīvas mērķi nodrošināt ilgtspējas pārskatu sniegšanas standartu atbilstību prasībām, kas noteiktas citos ES tiesību aktos (54). Standarti jo īpaši būtu jāsaskaņo ar informācijas atklāšanas prasībām, kas noteiktas Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) 2019/2088 (55), un tajos būtu jāņem vērā pamatā esošie rādītāji un metodikas, kas noteiktas dažādos deleģētajos aktos, kuri pieņemti saskaņā ar Taksonomijas regulu, informācijas atklāšanas prasības, kas piemērojamas etalonu administratoriem saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2016/1011 (56), obligātie standarti ES klimata pārejas etalonu un Parīzes nolīgumam pielāgotu ES etalonu izstrādei, kā arī jebkāds darbs, ko EBI veic, īstenojot KPR III pīlāra informācijas atklāšanas prasības (57). ECB atbalsta iniciatīvas, kuru mērķis ir nodrošināt konsekvenci un līdz minimumam samazināt pārskatu sniegšanas pienākumu sarežģītību, kas izriet no dažādiem tiesību aktiem. Pienākumu dublēšanās un piemērojamo prasību definīciju, darbības jomas un mērķu nekonsekvence rada nevajadzīgus sarežģījumus un neskaidrības uzņēmumiem (58) un kopumā mazina ES tiesiskā regulējuma caurredzamību un starptautisko pievilcību. Ja šādas pārklāšanās un neatbilstības nav iespējams saskaņot ar to iekļaušanas ES ilgtspējas pārskatu sniegšanas standartā palīdzību, kā tas ir gadījumos, kuros tās izriet no tiesību aktiem, Komisijai būtu jāapsver ilgtspējīgas finansēšanas tiesiskā regulējuma vispārēja pārskatīšana, tostarp iespējami mērķtiecīgi tiesību aktu grozījumi, lai racionalizētu un vienkāršotu likumdošanas vidi.

6.2

ECB uzsver, ka ierosinātajai direktīvai vajadzētu tiekties uz pilnīgu saskaņotību ar citiem ES tiesību aktiem, un tai būtu jāsamazina un ideālā gadījumā jānovērš pašreizējas vai turpmākas nekonsekvences risks, kas var rasties laika gaitā, dažādiem tiesību aktiem attīstoties paralēli. Tā kā visi iepriekš minētie tiesību akti ir savstarpēji saistīti un to pareiza darbība balstās uz informācijas prasībām, ko tie savstarpēji nodrošina viens otram, sistēma varētu nebūt noturīga pret nekoordinētām atsevišķu komponentu izmaiņām. Jo īpaši ierosinātā direktīva paredz ilgtspējas pārskatu sniegšanas standartu pārskatīšanu ik pēc trim gadiem (59), savukārt citi tiesību akti paliks nemainīgi. Tas rada risku, ka laika gaitā var rasties neatbilstības. ECB atbalsta ilgtspējīgas finansēšanas regulējuma visaptverošu pārskatīšanu kopumā, nevis atsevišķu tiesību aktu paralēlu un nekoordinētu pārskatīšanu.

6.3

Ņemot vērā Taksonomijas regulas centrālo nozīmi ES ilgtspējīgas finansēšanas programmā, informācijai, kas atklāta saskaņā ar ierosināto direktīvu par uzņēmumu ilgtspējas informācijas atklāšanu, būtu jāatbilst Taksonomijas regulā noteiktajām informācijas prasībām un jāļauj uzņēmumiem un citiem pārskatu sniedzējiem, uz kuriem attiecas Taksonomijas regulas taksonomijas pienākumi, iegūt visu attiecīgo informāciju, kas tiem vajadzīga, lai izpildītu Taksonomijas regulā noteiktos informācijas atklāšanas pienākumus produktu un uzņēmumu līmenī.

7.   Saskaņošana ar starptautiskām iniciatīvām

7.1

ECB atzinīgi vērtē arī to, ka ierosinātajā direktīvā noteikts, ka ES ilgtspējas pārskatu sniegšanas standartiem būtu jābalstās uz starptautiskām ilgtspējas pārskatu sniegšanas iniciatīvām un jāveicina to īstenošana (60). Pasaules mērogā standartizēta informācijas atklāšanas regulējuma trūkums rada nepietiekamu salīdzināmību un konsekvenci jurisdikciju starpā, var radīt nevajadzīgus šķēršļus ilgtspējīgas finansēšanas starptautiskajām plūsmām un var radīt nevienlīdzīgus konkurences apstākļus dažādās jurisdikcijās, kas var nelabvēlīgi ietekmēt ES uzņēmumus un var radīt lielākas izmaksas ES uzņēmumiem un finanšu iestādēm. Tāpēc ECB atbalsta globāli koordinētus centienus, kuru mērķis ir konverģence virzībā uz kopīgiem caurredzamības un informācijas atklāšanas standartiem pasaules līmenī, jo īpaši Starptautisko finanšu pārskatu standartu (SFPS) fonda priekšlikumu izveidot jaunu Ilgtspējas standartu valdi un izstrādāt standartus ar klimatu saistītiem pārskatu sniegšanas un citiem ilgtspējas jautājumiem. SFPS fondam šāds standarts būtu jāizstrādā kopā ar EFPPG, lai nodrošinātu SFPS un ES standartu saskaņotību un saderību. Neviens starptautisks standarts nedrīkst būt pretrunā ar pasaules labāko praksi, un ideālā gadījumā tam būtu jāaptver visi ilgtspējas aspekti, kas atbilst ierosinātās direktīvas saturam. Tai būtu jāprasa uzņēmumiem atklāt ne tikai jautājumus, kas ietekmē uzņēmuma vērtību, bet arī informāciju par uzņēmuma plašāku ietekmi uz vidi un sociālo jomu (“dubultais būtiskums”). Reģionālā vai globālā līmenī īstenotām iniciatīvām nevajadzētu kavēt ES rīkoties plašāk, tai savus ilgtspējas pārskatu sniegšanas standartus pielāgojot saskaņā ar ierosināto direktīvu atbilstoši ES mērķiem un tiesiskajam regulējumam, vienlaikus nodrošinot saskaņotību un atbilstību starptautiskajiem pamatprincipiem.

8.   Noteikumi par revīziju

8.1

ECB atzinīgi vērtē to, ka attiecībā uz uzņēmumu ilgtspējas pārskatiem izveidots pārbaudes process, kas tiek ieviests ar obligātās revīzijas palīdzību (61). Obligātās revīzijas attiecināšana ne tikai uz retrospektīvu, bet arī uz nākotni vērstu informāciju ir būtiska, lai nodrošinātu noteiktību visām ieinteresētajām personām un nodrošinātu informācijas atklāšanas un pienākumu ticamību. Sniegtās informācijas lielāka uzticamība veicinās finanšu tirgu attīstību un turpmāku padziļināšanu ne tikai attiecībā uz nepieciešamo pārejas pasākumu finansēšanu, bet arī uz ar ilgtspēju saistīto risku ierobežošanu. Gadījumā, kuros ECB iesaka grozīt ierosināto direktīvu, konkrētais redakcionālais priekšlikums ir izklāstīts atsevišķā tehniskā darba dokumentā, kuram pievienots attiecīgs paskaidrojuma teksts. Tehniskais darba dokuments angļu valodā ir pieejams EUR-Lex.

---

(1)  COM(2021) 189 final.

(2)  Sk. “Pārskats par ilgtspējīgu finansēšanu” (“Overview of sustainable finance”), kas pieejams Komisijas interneta vietnē www.ec.europa.eu.

(3)  Komisija 2019. gada 11. decembrī publicēja paziņojumu “Eiropas zaļais kurss”; sk. COM(2019) 640 final.

(4)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2020/852 (2020. gada 18. jūnijs) par regulējuma izveidi ilgtspējīgu ieguldījumu veicināšanai un ar ko groza Regulu (ES) 2019/2088 (OV L 198, 22.6.2020., 13. lpp.).

(5)  Sk. 12) apsvērumu. Sk. arī “Ar klimatu saistīti riski finanšu stabilitātei” (“Climate-related risks to financial stability”), raksts ECB finanšu stabilitātes pārskatā, 2021. gada maijs, pieejams ECB interneta vietnē www.ecb.europa.eu.

(6)  Sk. 24. un turpmākos punktus Eurosistēmas atbildē uz Eiropas Komisijas sabiedrisko apspriešanos par Atjaunināto ilgtspējīgas finansēšanas stratēģiju un pārskatīto Nefinanšu pārskatu sniegšanas direktīvu, kas pieejama ECB interneta vietnē www.ecb.europa.eu.

(7)  Sk. Christine Lagarde runu “Ceļā uz zaļā kapitāla tirgu savienību Eiropai” (“Towards a green capital markets union for Europe”), kas pieejama ECB interneta vietnē www.ecb.europa.eu.

(8)  Piem., aptuveni 60 % no visām 2020. gadā pasaulē emitētajām zaļajām augstākās prioritātes nenodrošinātajām obligācijām radās ES. Ieguldījumi vides, sociālajā un korporatīvajā pārvaldībā arī ir koncentrēti Eiropā, un vairāk nekā puse no obligāciju fondiem atrodas euro zonā. Turklāt 2020. gadā aptuveni puse no visā pasaulē emitētajām “zaļajām” obligācijām bija euro valūtā.

(9)  Sk. Christine Lagarde runas “Ceļā uz zaļā kapitāla tirgu savienību Eiropai” (“Towards a green capital markets union for Europe”) un “Zaļas un digitālas atveseļošanās finansēšana” (“Financing a green and digital recovery”), kas pieejamas ECB interneta vietnē www.ecb.europa.eu.

(10)  Zaļo obligāciju tirgū pārrobežu turējumu jau ir gandrīz divreiz vairāk nekā pārējo Eiropas obligāciju tirgos. Tas liek domāt, ka zaļo obligāciju tirgus turpmāka attīstība padziļinātu ES finanšu integrāciju. Sk. 2020. gada novembra ECB Finanšu stabilitātes pārskata 5. nodaļu, kas pieejama ECB interneta vietnē www.ecb.europa.eu.

(11)  Sk. ierosinātās direktīvas 48) apsvērumu.

(12)  Sk. 2021. gada 6. jūlija Komisijas paziņojumu Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un Sociālo Lietu Komitejai un Reģionu Komitejai: Pārejas uz ilgtspējīgu ekonomiku finansēšanas stratēģija, COM(2021) 390 final.

(13)  Sk. Atzinuma CON/2021/12 2.4. punktu. Visi ECB atzinumi pieejami EUR-Lex.

(14)  Sk. 6. zemsvītras piezīmē minētās Eurosistēmas atbildes 2. lpp.

(15)  Sk. paziņojumu presei “ECB iepazīstina ar rīcības plānu ar klimata pārmaiņām saistīto apsvērumu iekļaušanai savā monetārās politikas stratēģijā”, 2021. gada 8. jūlijs, pieejams ECB interneta vietnē www.ecb.europa.eu.

(16)  Sk. “Ar klimatu saistīti riski finanšu stabilitātei” (“Climate-related risks to financial stability”), raksts ECB finanšu stabilitātes pārskatā, 2021. gada maijs, pieejams ECB interneta vietnē www.ecb.europa.eu.

(17)  Sk. Atzinuma CON/2021/12 2.4. punktu; Atzinuma CON/2021/22 2.2. punktu; Isabel Schnabel, “Never waste a crisis: COVID-19, climate change and monetary policy”, virtual roundtable on “Sustainable Crisis Responses in Europe”, INSPIRE Research Network, 2020. gada 17. jūlijs, pieejams ECB interneta vietnē www.ecb.europa.eu.

(18)  Sk. Atzinuma CON/2021/12 2.4. punktu; “Climate Change and Monetary Policy: Initial Takeaways”, 2020. gada jūnijs, pieejams Centrālo banku un uzraudzības iestāžu finanšu sistēmas ekoloģizācijas tīkla interneta vietnē www.ngfs.net, at p. 3.

(19)  Sk. paziņojumu presei “ECB iepazīstina ar rīcības plānu ar klimata pārmaiņām saistīto apsvērumu iekļaušanai savā monetārās politikas stratēģijā”, 2021. gada 8. jūlijs, pieejams ECB interneta vietnē www.ecb.europa.eu.

(20)  ECB/ESRB klimata riska modelēšanas projekta grupa, “Ar klimatu saistītais risks un finanšu stabilitāte”, 2021. gada jūlijs, 9. lpp., pieejams ECB interneta vietnē www.ecb.europa.eu.

(21)  Sk. ECB banku uzraudzība, “Norādījumi par klimata pārmaiņu un vides riskiem”, 2020. gada maijs, pieejams ECB interneta vietnē www.ecb.europa.eu.

(22)  Sk. ECB banku uzraudzība, “Norādījumi par klimata pārmaiņu un vides riskiem”, 2020. gada maijs, pieejams ECB interneta vietnē www.ecb.europa.eu.

(23)  Sk. paziņojumu presei “ECB iepazīstina ar rīcības plānu ar klimata pārmaiņām saistīto apsvērumu iekļaušanai savā monetārās politikas stratēģijā”, 2021. gada 8. jūlijs, pieejams ECB interneta vietnē www.ecb.europa.eu.

(24)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 575/2013 (2013. gada 26. jūnijs) par prudenciālajām prasībām attiecībā uz kredītiestādēm, un ar ko groza Regulu (ES) Nr. 648/2012 (OV L 176, 27.6.2013., 1. lpp.).

(25)  Sk. “Īstenošanas tehniskie standarti (ĪTS) attiecībā uz prudenciālo informācijas atklāšanu par VSP riskiem saskaņā ar KPR 449.a pantu”, kas pieejami EBI interneta vietnē www.eba.europa.eu.

(26)  Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 22. oktobra Direktīva 2014/95/ES, ar ko groza Direktīvu 2013/34/ES attiecībā uz noteiktu lielu uzņēmumu un grupu nefinanšu un daudzveidības informācijas atklāšanu (OV L 330, 15.11.2014., 1. lpp.).

(27)  Sk. arī paziņojumu presei “ECB iepazīstina ar rīcības plānu ar klimata pārmaiņām saistīto apsvērumu iekļaušanai savā monetārās politikas stratēģijā”, 2021. gada 8. jūlijs, pieejams ECB interneta vietnē www.ecb.europa.eu, kurā apstiprināts, ka ECB izstrādās rādītājus attiecībā uz zaļajiem finanšu instrumentiem, finanšu iestāžu pakļautību ar klimatu saistītiem fiziskiem riskiem, ko rada to portfeļi, un finanšu iestāžu oglekļa rādītājiem.

(28)  Sk. ierosinātās direktīvas 48) apsvērumu un 1. panta 4. punktu, ar ko iekļauj jaunu 19.d punktu Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2013/34/ES (2013. gada 26. jūnijs) par noteiktu veidu uzņēmumu gada finanšu pārskatiem, konsolidētajiem finanšu pārskatiem un saistītiem ziņojumiem, ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2006/43/EK un atceļ Padomes Direktīvas 78/660/EEK un 83/349/EEK (OV L 182, 29.06.2013., 19. lpp.) (turpmāk – “Grāmatvedības direktīva”).

(29)  Sk. ierosinātās direktīvas 48) apsvērumu.

(30)  Sk. Eiropas Sistēmisko risku kolēģijas 2020. gada 24. septembra Ieteikumu par juridisko personu identificēšanu (ESRK/2020/12).

(31)  Sk. paziņojumu presei “Eurosistēma vienojas par kopējo nostāju attiecībā uz ilgtspējīgiem ieguldījumiem ar monetāro politiku nesaistītos portfeļos saistībā ar klimata pārmaiņām”, 2021. gada 4. februāris, pieejams ECB interneta vietnē www.ecb.europa.eu.

(32)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2013/36/ES (2013. gada 26. jūnijs) par piekļuvi kredītiestāžu darbībai un kredītiestāžu un ieguldījumu brokeru sabiedrību prudenciālo uzraudzību, ar ko groza Direktīvu 2002/87/EK un atceļ Direktīvas 2006/48/EK un 2006/49/EK (OV L 176, 27.6.2013., 338. lpp.).

(33)  Sk. ierosinātās direktīvas 1. panta 1. punkta otro daļu, kas atsaucas uz Kapitāla prasību direktīvas 2. panta 5. punkta 2. līdz 23. apakšpunktu.

(34)  Sk. Grāmatvedības direktīvas I un II pielikumu.

(35)  Sk. “Atsauksmes par Eiropas Parlamenta sniegto ieguldījumu, izstrādājot rezolūciju par ECB 2019. gada pārskatu”, pieejams ECB interneta vietnē www.ecb.europa.eu.

(36)  Sk. “Atsauksmes par Eiropas Parlamenta sniegto ieguldījumu, izstrādājot rezolūciju par ECB 2019. gada pārskatu”, pieejams ECB interneta vietnē www.ecb.europa.eu.

(37)  Sk. paziņojumu presei “Eurosistēma vienojas par kopējo nostāju attiecībā uz ilgtspējīgiem ieguldījumiem ar monetāro politiku nesaistītos portfeļos saistībā ar klimata pārmaiņām”, 2021. gada 4. februāris, pieejams ECB interneta vietnē www.ecb.europa.eu.

(38)  Sk. paziņojumu presei “ECB iepazīstina ar rīcības plānu ar klimata pārmaiņām saistīto apsvērumu iekļaušanai savā monetārās politikas stratēģijā”, 2021. gada 8. jūlijs, pieejams ECB interneta vietnē www.ecb.europa.eu.

(39)  Sk. ierosinātās direktīvas 1. panta 3. punktu, ar ko aizstāj Grāmatvedības direktīvas 19.a pantu.

(40)  “Lieli uzņēmumi” Grāmatvedības direktīvas 3. panta 4. punktā definēti kā uzņēmumi, “kas bilances datumā pārsniedz vismaz divus no trim šādiem kritērijiem: a) bilances kopsumma: EUR 20 000 000; b) neto apgrozījums: EUR 40 000 000; c) vidējais darbinieku skaits finanšu gada laikā: 250”. Savukārt NFID attiecas tikai uz lieliem uzņēmumiem ar vairāk nekā 500 darbiniekiem, kas ir sabiedriskas nozīmes struktūras, kā definēts Grāmatvedības direktīvas 2. panta 1. punktā (pašlaik Grāmatvedības direktīvas 19.a panta 1. punkts).

(41)  Sk. ierosinātās direktīvas 1. panta 4. punktu, ar ko Grāmatvedības direktīvā iekļauj 19.c pantu par MVU ilgtspējas pārskatu sniegšanas standartiem.

(42)  Sk. ierosinātās direktīvas 23) apsvērumu.

(43)  Sk. ierosinātās direktīvas 1. panta 1. un 3. punktu, ar ko groza Grāmatvedības direktīvas 1. pantu un aizstāj 19.a pantu.

(44)  Kā ierosināts atzinumam pievienotajā tehniskajā pielikumā.

(45)  Sk. ierosinātās direktīvas 1. panta 4. punktu, ar ko Grāmatvedības direktīvā iekļauj 19.b pantu.

(46)  Sk. 6. zemsvītras piezīmē minētās Eurosistēmas atbildes 26. lpp.

(47)  Sk. arī ECB banku uzraudzība, “Norādījumi par klimata pārmaiņu un vides riskiem”, 2020. gada maijs, pieejams ECB interneta vietnē www.ecb.europa.eu.

(48)  Siltumnīcefekta gāzu protokolā nošķirtas uzņēmumu tiešās siltumnīcefekta gāzu emisijas no īpašumā esošiem vai kontrolētiem avotiem (1. darbības joma), netiešās emisijas no iepirktas elektroenerģijas, tvaika, siltumapgādes vai aukstumapgādes (2. darbības joma) un visas citas netiešās emisijas, tostarp jo īpaši tās, kas rodas korporatīvajā vērtības radīšanas ķēdē gan augšupejoši, gan lejupejoši (3. darbības joma); Sk. Siltumnīcefekta gāzu protokola tīmekļa vietni ghgprotocol.org.

(49)  Sk. ierosinātās direktīvas 1. panta 4. punktu, ar ko Grāmatvedības direktīvā iekļauj 19.b panta 1. punkta b) apakšpunkta ii) punktu.

(50)  Sk. arī ierosinātās direktīvas 1. panta 3. punktu, ar kuru tiek aizstāts Grāmatvedības direktīvas 19.a pants un minētā panta 2. punktā tiek iekļauts jauns d) apakšpunkts.

(51)  Sk. ierosinātās direktīvas 1. panta 3. punktu, ar ko aizstāj Grāmatvedības direktīvas 19.a panta 2. punktu.

(52)  Sk. ierosinātās direktīvas 1. panta 11. punktu, ar ko groza Grāmatvedības direktīvas 49. pantu.

(53)  Sk. ierosinātās direktīvas 1. panta 11. punktu, ar ko groza Grāmatvedības direktīvas 49. pantu.

(54)  Sk. ierosinātās direktīvas 35) apsvērumu.

(55)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2019/2088 (2019. gada 27. novembris) par informācijas atklāšanu, kas saistīta ar ilgtspēju, finanšu pakalpojumu nozarē (OV L 317, 9.12.2019., 1. lpp.).

(56)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2016/1011 (2016. gada 8. jūnijs) par indeksiem, ko izmanto kā etalonus finanšu instrumentos un finanšu līgumos vai ieguldījumu fondu darbības rezultātu mērīšanai, un ar kuru groza Direktīvu 2008/48/EK, Direktīvu 2014/17/ES un Regulu (ES) Nr. 596/2014 (OV L 171, 29.6.2016., 1. lpp.).

(57)  Sk. ierosinātās direktīvas 35) apsvērumu.

(58)  Sk. 6. zemsvītras piezīmē minētās Eurosistēmas atbildes 29. lpp.

(59)  Sk. ierosinātās direktīvas 1. panta 4. punktu, ar ko Grāmatvedības direktīvā iekļauj 19.b panta 1. punktu.

(60)  Sk. ierosinātās direktīvas 37) apsvērumu.

(61)  Sk. ierosinātās direktīvas 3. pantu, ar kuru groza Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 17. maija Direktīvu 2006/43/EK, ar ko paredz gada pārskatu un konsolidēto pārskatu obligātās revīzijas, groza Padomes Direktīvu 78/660/EEK un Padomes Direktīvu 83/349/EEK un atceļ Padomes Direktīvu 84/253/EEK (OV L 157, 9.6.2006., 87. lpp.).