Priekšlikums EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA , ar ko groza Regulu (EK) Nr. 261/2004, ar ko paredz kopīgus noteikumus par kompensāciju un atbalstu pasažieriem sakarā ar iekāpšanas atteikumu un lidojumu atcelšanu vai ilgu kavēšanos, un Regulu (EK) Nr. 2027/97 par gaisa pārvadātāju atbildību, veicot pasažieru un viņu bagāžas gaisa pārvadājumus /* COM/2013/0130 final - 2013/0072 (COD) */
PASKAIDROJUMA RAKSTS 1. PRIEKŠLIKUMA KONTEKSTS 1.1. Pašreizējais tiesiskais
regulējums Regulā (EK) Nr. 261/2004[1] atkarībā no satiksmes traucējumu apstākļiem
gaisa pārvadātājiem prasīts: · sniegt pasažieriem atbalstu, piemēram, nodrošināt
ēdināšanu, atspirdzinājumus, tālruņa zvanus un
izmitināšanu viesnīcā; · piedāvāt maršruta maiņu un atlīdzinājumu; · samaksāt vienotas likmes kompensāciju līdz 600 euro
katram pasažierim atkarībā no lidojuma attāluma un · proaktīvi informēt pasažierus par viņu
tiesībām. Aviosabiedrībai nav pienākuma
maksāt finansiālu kompensāciju, ja tā var
pierādīt, ka lidojuma atcelšanu vai kavēšanos izraisījuši
ārkārtēji apstākļi. Tomēr pienākums nodrošināt
aprūpi un atbalstu paliek spēkā arī šādās
situācijās. Turklāt regulā noteikts, ka
dalībvalstīm, lai nodrošinātu regulas pareizu piemērošanu,
jāizveido valstu izpildiestādes. Regulā noteiktās pasažieru
tiesības nevajadzētu jaukt ar pasažieru tiesībām, kas
noteiktas Monreālas konvencijā: minētajā
konvencijā paredzēta individualizēta kaitējuma
atlīdzināšana ceļotājiem, izskatot katru gadījumu
atsevišķi atkarībā no pasažiera konkrētās
situācijas, savukārt Regulā (EK) Nr. 261/2004 noteiktas
standartizētas tiesības (attiecībā uz atbalstu un
aprūpi), kas piemērojamas visiem pasažieriem neatkarīgi no
viņu konkrētās situācijas. Saskaņā ar Monreālas
konvenciju (kas ar Regulu (EK) Nr. 2027/97[2] iestrādāta ES
tiesībās) pasažierim var būt tiesības saņemt
kompensāciju, ja bagāžas apkalpošana veikta nepareizi (bet ar
ierobežojumu apmēram EUR 1200), izņemot gadījumus, kad
aviosabiedrība var pierādīt, ka ir veikusi visus
atbilstīgos pasākumus, lai izvairītos no kaitējuma, vai ka
šādus pasākumus nav bijis iespējams veikt.
Atšķirībā no Regulas (EK) Nr. 261/2004 ne Regulā (EK)
Nr. 2027/97, ne Monreālas konvencijā nav prasīts izveidot
izpildiestādes, lai nodrošinātu pareizu piemērošanu. 1.2. Nesenā situācijas
attīstība Aviosabiedrības visai bieži pasažieriem
nenodrošina tiesības, kuras viņiem pienākas, ja ir atteikta
iekāpšana, lidojums ilgi kavējas vai tiek atcelts vai ja bagāžas
apkalpošana veikta nepareizi, it sevišķi tiesības, kas noteiktas
Regulā (EK) Nr. 261/2004 ("regula") un Regulā (EK)
Nr. 2027/97. Komisija 2010. gada oktobra ziņojumā
par ES pilsonību "Likvidējot šķēršļus ES
pilsoņu tiesību īstenošanai"[3]
paziņoja par pasākumiem, kuru mērķis ir nodrošināt
visā ES vienotu tiesību komplektu pasažieriem, kas ceļo ar
jebkāda veida transportu, un gādāt par šo tiesību
pienācīgu īstenošanu. Komisijas Baltajā grāmatā
par transportu, kas pieņemta 2011. gada 28. martā, citu
Komisijas iniciatīvu starpā minēta nepieciešamība
"izstrādāt ES likuma par pasažieru tiesībām vienotu
interpretāciju, kā arī saskaņotu un efektīvu izpildi,
tādējādi nodrošinot gan vienlīdzīgus konkurences
apstākļus nozarē, gan iedzīvotāju aizsardzības
Eiropas standartu"[4]. Komisijas 2011. gada
11. aprīļa paziņojumā[5]
norādīts, ka pastāv atšķirības Regulas (EK)
Nr. 261/2004 noteikumu interpretācijā, jo pašreizējā
tekstā ir pelēkās zonas un nepilnības, un ka regula netiek
vienādi piemērota visās dalībvalstīs. Turklāt
pasažieriem ir grūti panākt savu individuālo tiesību
īstenošanu. Eiropas Parlaments
(EP) 2012. gada 29. martā pieņēma rezolūciju[6], reaģējot uz iepriekš
minēto Komisijas paziņojumu. EP uzskata, ka spēkā esošo
noteikumu pareizai piemērošanai, ko veic dalībvalstis un gaisa
pārvadātāji, pietiekamu un vienkāršu tiesiskās
aizsardzības līdzekļu piemērošanai un precīzas
informācijas nodrošināšanai pasažieriem attiecībā uz viņu
tiesībām vajadzētu kļūt par pamatu pasažieru
uzticības atgūšanai. EP pauž nožēlu, ka valstu
izpildiestādes ne vienmēr nodrošina pasažieru tiesību
efektīvu aizsardzību. Attiecībā uz Regulu (EK)
Nr. 261/2004 EP aicina Komisiju ierosināt pasažieru tiesību
precizējumus, jo īpaši precizēt jēdzienu
"ārkārtēji apstākļi". ES tiesību aktiem jābūt
pilnībā saderīgiem ar Pamattiesību hartu[7]. Konkrētāk,
kā izriet no 38. panta, visās Savienības politikas
jomās būtu jāsasniedz augsts patērētāju
aizsardzības līmenis. Citi būtiski noteikumi ietver
tiesības uz personas datu aizsardzību (8. pants), jebkāda
veida diskriminācijas aizliegumu un personu ar invaliditāti
integrāciju (21. un 26. pants) un tiesības uz efektīvu
tiesību aizsardzību un taisnīgu tiesu (47. pants). Judikatūrai
ir bijusi izšķiroša nozīme regulas interpretācijā.
Lietā C-344/04 (IATA) Tiesa apstiprināja regulas pilnīgu
saderību ar Monreālas konvenciju un abu juridisko instrumentu
savstarpējo papildināmību. Wallentin-Herrman lietā
C-549/07 Tiesa precizēja, kad tehniska problēma gaisa kuģī
nav jāuzskata par "ārkārtējiem
apstākļiem". Sturgeon lietā (apvienotās lietas
C-402/07 un C-432/07) Tiesa uzskatīja, ka ielidošana ar vismaz trīs
stundas ilgu kavēšanos dod pasažieriem tiesības saņemt
kompensāciju. Šā priekšlikuma mērķis ir
aizsargāt aviopasažieru intereses, nodrošinot, ka gaisa pārvadātāji
satiksmes traucējumu laikā augstā līmenī īsteno
aviopasažieru aizsardzību, un vienlaikus ņemt vērā
finansiālo ietekmi uz gaisa transporta nozari un gādāt par to,
lai gaisa pārvadātāji darbotos atbilstīgi saskaņotiem
nosacījumiem liberalizētā tirgū. 2. APSPRIEŠANĀS AR
IEINTERESĒTAJĀM PERSONĀM UN IETEKMES NOVĒRTĒJUMA
REZULTĀTI 2.1. Apspriešanās process Sabiedriskā apspriešana notika no 2011.
gada 19. decembra līdz 2012. gada 11. martam. Tika saņemti 410
komentāri. Rezultāti ir pieejami Komisijas tīmekļa vietnē[8]. Turklāt konsultants veica
atsevišķas detalizētākas intervijas un konsultācijas ar
98 ieinteresētajām personām, kas pārstāvēja
visas ieinteresēto personu grupas. Visbeidzot, 2012. gada 30. maijā Komisija
un Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja kopīgi sarīkoja
konferenci, kurā ieinteresētajām personām deva iespēju
paust viedokli par sabiedriskās apspriešanas rezultātiem. Konferences
prezentācijas un protokols publicēti Komisijas tīmekļa
vietnē[9]. Patērētāju un pasažieru
pārstāvji galveno uzmanību vērsa
uz vājo atbilstību un nepietiekamo izpildi, īpaši
attiecībā uz finansiālo kompensāciju kavēšanās
gadījumā. Aviosabiedrības un to apvienības
galvenokārt uzskatīja, ka regulas finansiālās izmaksas ir
pārmērīgas, it sevišķi situācijās, kad aviosabiedrībām
nākas uzņemties neierobežotu atbildību par incidentiem, kuros
tās nav vainojamas (piemērs tam ir vulkānisko pelnu
mākoņa izraisītā krīze 2010. gada aprīlī).
Aviosabiedrības ļoti kritiski vērtēja spriedumu Sturgeon
lietā, norādot, ka tā rezultātā rodas
pārmērīgi lielas izmaksas. Ceļojumu aģentu un
ceļojumu rīkotāju apvienību viedokļi
līdzinājās aviosabiedrību viedokļiem, tomēr bija
dažas nozīmīgas atšķirības, piemēram, par
tiesībām uz maršruta maiņu vai par lidojuma biļetes
atsevišķiem segmentiem (politiku pasažieru neierašanās
gadījumā). Lidostas stingri nostājās pret to, ka
pārskatītajā regulā tām tiktu noteikti jebkādi
pienākumi. Valsts un vietējā
līmeņa iestādes, kuras atsaucās
sabiedriskās apspriešanas laikā, par lielāko daļu
jautājumu pauda viedokli, kas bija līdzīgs
patērētāju/pasažieru apvienību viedoklim, bet
jutīgāk reaģēja uz ekonomiskiem, budžeta un juridiskiem
ierobežojumiem. 2.2. Ietekmes
novērtējums Komisija novērtēja četrus
politikas risinājumus, kuru mērķis bija uzlabot gaisa transporta
pasažieru tiesību piemērošanu un īstenošanu. Šie politikas
risinājumi atšķiras pēc izvēlētās attiecības
starp striktāku izpildi un aviosabiedrību ekonomiskās
motivācijas pielāgošanu: lielākas izmaksas rosina
aviosabiedrības samazināt atbilstības nodrošināšanas
izmaksas un censties izvairīties no pienākošos tiesību
piešķiršanas pasažieriem. Stingrāka sankciju politika motivē
nodrošināt atbilstību. Tāpēc, īstenojot
risinājumus, kur regulā noteikto pienākumu izmaksas ir
lielākas, izpildes nodrošināšanas politikai jābūt
stingrākai un labāk saskaņotai, un otrādi. Šāda atlase tika apsvērta
tāpēc, ka, pilnībā pievēršoties izpildei un
netiecoties novērst ekonomiskos faktorus, kas demotivē
nodrošināt atbilstību, ievērojami valsts resursi būtu
jāpiešķir izpildiestādēm. 1. risinājums. Galvenā
uzmanība pievērsta ekonomiskajai motivācijai (mērenas
izmaiņas izpildes ziņā): saskaņā
ar 1. risinājumu tiek uzlabota izpildes koordinēšana,
galvenokārt uzlabojot informācijas plūsmu starp valstu
izpildiestādēm un Komisiju. Risinājums vērsts
galvenokārt uz izmaksu samazināšanu, dažus pienākumus
attiecībā uz aprūpi (t.i., ēdināšana,
izmitināšana) aizstājot ar aviosabiedrību pienākumu
piedāvāt pasažieriem neobligātu apdrošināšanu. 2. risinājums. Stingrākas
izpildes nodrošināšanas politikas līdzsvarošana ar ekonomisko
motivāciju: izpildes politiku nostiprina,
rūpīgāk saskaņojot valstu izpildiestāžu
rīcību. Valstu izpildiestādēm tiktu prasīts uzlabot
informāciju, ko tās sniedz Komisijai par savu darbību, un
Komisija var pieprasīt veikt izmeklēšanu, it sevišķi
gadījumos, kad iesaistītas vairākas dalībvalstis. Papildu
izmaksas, kas izriet no plašākas aprūpes un atbalsta, kompensē
finansiālās kompensācijas kopējās summas korekcijas.
To var panākt, mazinot kompensācijas maksājumu biežumu un šim
nolūkam izmantojot divus variantus: ·
2.a variants:
palielināt termiņu, pēc kura stājas spēkā
pasažiera tiesības saņemt kompensāciju aizkavēšanās
gadījumā, no patlaban noteiktajām trīs stundām
līdz vismaz piecām stundām; ·
2.b variants:
paplašināt jēdziena "ārkārtēji
apstākļi" darbības jomu, ietverot lielāko daļu
tehnisku kļūmju. Ietekmes novērtējuma
ziņojumā gan par 2.a variantu, gan par 2.b variantu
analizēts, vai būtu lietderīgi papildus koriģēt
kompensācijas kopsummas. Saskaņā ar 2. risinājumu
pienākums nodrošināt izmitināšanu ilgstošu
ārkārtēju apstākļu gadījumā tiktu ierobežots
līdz 3 vai 4 dienām. Lai mazinātu ietekmi uz pasažieriem, tiek
ieviesta ārkārtas pasākumu plānošana un drīzāka
maršruta maiņa. 3. risinājums. Galvenā
uzmanība pievērsta izpildei:
šis risinājums pilnībā vērsts uz izpildes
pastiprināšanu un precizē spēkā esošās pasažieru
tiesības, lai to īstenošana kļūtu efektīvāka. 4. risinājums. Centralizēta
izpilde: 4. risinājums pilnībā
vērsts uz pilnīgi centralizētu izpildes politiku, kurai jāatsver
atbilstības nodrošināšanas izmaksu negatīvā ietekme uz
motivāciju. Tāpēc šajā risinājumā paredzēta
centrāla ES izpildiestāde. Īstenojot 3. un 4. risinājumu,
nozares fonds – ko finansē no nodevas par katru aviobiļeti —
nodrošinātu aprūpes turpināšanu ilgstošu
ārkārtēju apstākļu gadījumā, atlīdzinot
vismaz daļu izmaksu, kas rodas aviosabiedrībām. Visiem politikas risinājumiem ir dažas
kopīgas iezīmes, piemēram: ·
precizēti vairāki aspekti (piemēram,
ārkārtēji apstākļi, kā minēts iepriekš,
pienākums nodrošināt maršruta maiņu, aprūpe, ja notiek
aizkavēšanās uz perona vai manevrēšanas zonā, tiesības
gadījumos, kad nokavēti savienotie lidojumi, u.c.); ·
funkcionāli nošķirta
vispārējā izpilde un individuālu sūdzību
izskatīšana, nosakot, ka otro var uzņemties alternatīvas
strīdu izšķiršanas struktūras. Gan uz gaisa
pārvadātājiem, gan uz iestādēm, kas atbild par
individuālu sūdzību izskatīšanu, attiektos skaidras
sūdzību izskatīšanas procedūras (tostarp maksimālie
termiņi atbildes sniegšanai); ·
citu tirgus dalībnieku iesaistīšana:
paplašinātas aviosabiedrību iespējas vērsties ar
prasību pret trešām personām, kas atbildīgas par satiksmes
traucējumiem; lidostu lietotājiem kopīgi
jāizstrādā ārkārtas pasākumu plāni. Ietekmes novērtējumā
secināts, ka 2. risinājums ir ieteicamāks par
pārējiem risinājumiem, jo tas visefektīvāk un
vislietderīgāk paplašinātu pasažieru tiesības, vienlaikus
ņemot vērā finansiālo ietekmi uz gaisa transporta nozari.
2.a variants ir nedaudz ieteicamāks par 2.b variantu
tāpēc, ka, saglabājoties pārāk īsam
kavēšanās termiņam (kā tas ir 2.b variantā),
varētu tikt atcelts lielāks skaits lidojumu, un tāpēc, ka
2.a variants nodrošina vairāk konsekvences starp tiesībām
saņemt kompensāciju un tiesībām saņemt
atlīdzinājumu (abas tiesības rodas ne ātrāk kā pēc
5 stundām). Ietekmes novērtējumā nav norādīts,
kurai no 2.a risinājuma papildu apakšiespējām (proti,
kompensācijas līmeņu korekcijai un/vai vairākiem
termiņiem kompensācijām kavēšanās gadījumā)
būtu dodama priekšroka. Gaisa pārvadātāju izmaksas
atbilstības nodrošināšanai saskaņā ar
2. risinājumu būtu līdzīgas
salīdzinājumā ar patlaban spēkā esošo regulu, bet
izmaksu pieauguma potenciāls būtu ierobežots gadījumā, ja
aizvien lielāka daļa pasažieru pieprasītu kompensāciju, kas
tiem pienākas, vai ilgstošu ārkārtēju apstākļu
gadījumā. Komisija ir nolēmusi iesniegt
priekšlikumu saskaņā ar ietekmes novērtējuma
secinājumu, t.i., atbilstoši tā 2.a risinājumam, ietverot
vienādu 5 stundu robežvērtību kompensācijām kavēšanās
gadījumā visos braucienos ES robežās. Runājot par
apakšiespējām, priekšlikums nemaina kompensācijas
līmeņus, bet ievieš ilgāku termiņu kompensācijām
kavēšanās gadījumā braucienos ārpus ES vairāk
nekā 3500 km attālumā, ņemot vērā
īpašās problēmas, ar kurām nākas saskarties tālos
braucienos, kad kavēšanās cēloņi jānovērš,
atrodoties tālu no gaisa pārvadātāja bāzes (9 stundas
braucienos ārpus ES no 3500 līdz 6000 km attālumā un
12 stundas braucienos ārpus ES 6000 km attālumā un
tālāk). 3. PRIEKŠLIKUMA JURIDISKIE ASPEKTI 3.1. Juridiskais pamats Priekšlikuma pamatā ir LESD
100. panta 2. punkts. 3.2. Subsidiaritāte un
proporcionalitāte Pirmkārt, joma, kurā
dalībvalstis var vienas pašas rīkoties, lai aizsargātu
patērētājus, ir ierobežota, jo Gaisa pārvadājumu
regulā (EK) Nr. 1008/2008[10]
dalībvalstīm nav atļauts noteikt papildu prasības gaisa
pārvadātājiem, kuri veic pārvadājumus ES robežās. Otrkārt, lielākā daļa no
problēmām, kas skar gaisa transporta pasažieru tiesības,
attiecas uz Regulas (EK) Nr. 261/2004 un (EK) Nr. 2027/97
piemērošanas/izpildes atšķirībām dalībvalstīs,
kā rezultātā pasažieru tiesības kļūst
vājāk aizsargātas un tiek ietekmēti gaisa
pārvadātāju konkurences apstākļi. Šīs
problēmas iespējams risināt tikai ar saskaņotu ES
rīcību. Turklāt priekšlikums ir saskaņā
ar proporcionalitātes principu. Jebkuras papildu izmaksas
uzņēmējiem un valstu iestādēm ir tikai tādas, kas
vajadzīgas, lai uzlabotu pasažieru tiesību piemērošanu un
īstenošanu. Izmaksu pieaugumu, kas saistīts ar aprūpes un atbalsta
sniegšanu vai kompensācijām ilgas kavēšanās
gadījumā, atsver to termiņu izmaiņas, kuri dod
tiesības saņemt kompensāciju. 3.3. Sīkāks priekšlikuma
skaidrojums 3.3.1. Nodrošināt pasažieru
tiesību efektīvu un konsekventu īstenošanu Priekšlikuma mērķis ir uzlabot
izpildi, precizējot galvenos principus un netiešās pasažieru
tiesības, kuru dēļ pagātnē izcēlušies daudzi
strīdi starp aviosabiedrībām un pasažieriem, un uzlabojot un
labāk koordinējot valstu līmenī īstenoto izpildes
politiku. 3.3.1.1. Galveno principu precizēšana ·
Jēdziena "ārkārtēji
apstākļi" definēšana:
priekšlikumā termins skaidri definēts saskaņā ar Eiropas
Tiesas nolēmumu lietā C‑549/07 (Wallentin-Herman), t.i.,
apstākļi, kas, pēc būtības vai izcelsmes, nav
raksturīgi attiecīgās aviosabiedrības normālai
darbībai, un tā faktiski nespēj tos kontrolēt. Turklāt
papildu juridiskās noteiktības labad priekšlikums ievieš
papildināmu sarakstu, kurā norādīti apstākļi, kas
uzskatāmi par ārkārtējiem, un apstākļi, kas nav
uzskatāmi par ārkārtējiem (priekšlikuma 1. panta
1. punkta e) apakšpunkts – grozītās Regulas (EK)
Nr. 261/2004 2. panta m) punkts – un 1. pielikums). ·
Tiesības saņemt kompensāciju
ilgas kavēšanās gadījumā:
priekšlikums Regulas (EK) Nr. 261/2004 tekstā skaidri ievieš
tiesības saņemt kompensāciju ilgas kavēšanās
gadījumā − kā Tiesa paziņojusi apvienotajās
lietās C 407/07 un C-432/07 (Sturgeon). Tomēr, lai
izvairītos no atceltu lidojumu (kas parasti pasažieriem rada lielākas
neērtības) skaita pieauguma, ierosināts palielināt
termiņu, pēc kura beigām rodas tiesības saņemt kompensāciju,
no trīs stundām līdz piecām stundām visiem braucieniem
ES robežās. Lai gan ir ierosināta viena robežvērtība
braucieniem ES, attiecībā uz braucieniem uz/no trešām
valstīm šī robežvērtība būs atkarīga no brauciena
attāluma, lai ņemtu vērā praktiskās problēmas, ar
kurām gaisa pārvadātājiem nākas saskarties, kad
kavēšanās cēloņi jānovērš attālās
lidostās (sk. turpmāk 3.3.2. punktu) (priekšlikuma 1. panta
5. punkts – grozītās Regulas (EK) Nr. 261/2004 6. panta
2. punkts). ·
Tiesības uz maršruta maiņu: priekšlikumā precizēts, ka gadījumā, ja gaisa
pārvadātājs 12 stundu laikā nespēj pasažierim
nodrošināt maršruta maiņu ar paša veiktajiem lidojumiem, tam
jāizskata maršruta maiņas iespējas ar citiem
pārvadātājiem vai citiem transporta veidiem, ja ir pieejamas
sēdvietas (priekšlikuma 1. panta 8. punkts – grozītās
Regulas (EK) Nr. 261/2004 8. panta 5. punkts). ·
Tiesības uz aprūpi: ja termiņš, pēc kura rodas tiesības uz aprūpi,
patlaban ir atkarīgs no lidojuma attāluma (2, 3 vai 4 stundas), ar
priekšlikumu to vienkāršo, ieviešot vienotu termiņu 2 stundas
lidojumiem jebkurā attālumā (priekšlikuma 1. panta
5. punkts – grozītās Regulas (EK) Nr. 261/2004 6. panta 1.
punkta i) apakšpunkts). ·
Nokavēts savienotais lidojums: priekšlikums apstiprina, ka pasažieriem, kas nokavējuši
savienoto lidojumu tāpēc, ka viņu iepriekšējais lidojums
kavējās, ir tiesības uz aprūpi (ko sniedz nokavēto
lidojumu veicošais gaisa pārvadātājs, jo tam ir
vislabākās iespējas sniegt šo aprūpi) un – konkrētos
apstākļos – tiesības saņemt kompensāciju (ko sniedz
kavējušo lidojumu veicošais gaisa pārvadātājs, jo tas ir
kopējās aizkavēšanās cēlonis). Tomēr šādas
tiesības būtu piemērojamas tikai tad, ja savienotie lidojumi ir
daļa no viena pārvadājuma līguma, jo tādā
gadījumā attiecīgie gaisa pārvadātāji ir
apņēmušies nodrošināt plānoto savienoto lidojumu un ir
informēti par to. Gaisa pārvadātājiem ir tiesības
vienoties par izmaksu sadali savā starpā (priekšlikuma 1. panta 6.
punkts – grozītās Regulas (EK) Nr. 261/2004 6.a pants). ·
Lidojumu saraksta maiņa: priekšlikums apstiprina, ka pasažieriem, kuru lidojuma izlidošanas
laiks tiek mainīts, par to brīdinot mazāk nekā divas
nedēļas pirms sākotnējā plānotā izlidošanas
laika, ir līdzīgas tiesības kā pasažieriem
kavēšanās gadījumā (priekšlikuma 1. panta 5. punkts –
grozītās Regulas (EK) Nr. 261/2004 6. pants). ·
Aizkavēšanās uz perona vai
manevrēšanas zonā: priekšlikumā skaidri
noteiktas pasažieru tiesības, ja viņu gaisa kuģis
aizkavējas uz perona vai manevrēšanas zonā, jo īpaši
tiesības pēc piecām stundām izkāpt (saskaņā
ar tiesībām uz atlīdzinājumu) (priekšlikuma 1. panta
5. punkts – grozītās Regulas (EK) Nr. 261/2004 6. panta
5. punkts). ·
Daļējs aizliegums attiecībā
uz rīcību pasažieru neierašanās gadījumā: priekšlikums apstiprina, ka pasažierim nedrīkst atteikt
iekāpšanu atpakaļceļam, kas norādīts tajā
pašā biļetē, tāpēc, ka tas nav izmantojis
turpceļa biļeti. Tomēr šāds aizliegums neskar
aviosabiedrību tiesības paredzēt īpašus noteikumus
attiecībā uz lidojumu secīgu izmantošanu vienā un tajā
pašā braucienā. Komisija nolēma nepieņemt pilnīgu
aizliegumu rīkoties pasažieru neierašanās gadījumā, jo tas
kavētu aviosabiedrības piedāvāt netiešos lidojumus par
zemākām cenām nekā tiešos lidojumus un
tādējādi kaitētu konkurencei (priekšlikuma 1. panta
3. punkta b) apakšpunkts – grozītās Regulas (EK) Nr.
261/2004 4. panta 4. punkts). ·
Tiesības saņemt informāciju: pasažieriem jābūt tiesībām saņemt
informāciju par lidojumu traucējumiem, tiklīdz šāda
informācija kļūst pieejama (priekšlikuma 1. panta
13. punkts — grozītās Regulas (EK) Nr. 261/2004 14. pants). 3.3.1.2. Nodrošināt efektīvu un
konsekventu sankciju piemērošanu Priekšlikumā precizēta valstu
izpildiestāžu loma, skaidri uzticot valstu izpildiestādēm
vispārējo izpildi, savukārt individuālu sūdzību
izskatīšana ārpus tiesas tiks uzticēta sūdzību izskatīšanas
struktūrām, kas var kļūt par alternatīvajām
strīdu izšķiršanas iestādēm (ADR) saskaņā
ar jauno ADR direktīvu[11].
Abu veidu struktūras cieši sadarbosies (priekšlikuma 1. panta 15.
punkts — grozītās Regulas (EK) Nr. 261/2004 16. un 16.a pants). Valstu izpildiestādes īstenos proaktīvāku
uzraudzības politiku nekā patlaban, un to loma tiks
paplašināta, aptverot uzraudzību attiecībā uz atbilstību
noteikumiem par bagāžu, kas ietverti Regulā (EK) Nr. 2027/97 (un
Monreālas Konvencijā) (priekšlikuma 2. panta 4. punkts —
grozītās Regulas (EK) Nr. 2027/97 6.b pants). Informācijas apmaiņa un
koordinēšana starp valstu
izpildiestādēm, kā arī starp valstu
izpildiestādēm un Komisiju tiks paplašināta, nosakot
ziņošanas pienākumus un oficiālas koordinēšanas
procedūras (priekšlikuma 1. panta 15. punkts —
grozītās Regulas (EK) Nr. 261/2004 16.b pants). 3.3.1.3. Nodrošināt individuālu
prasījumu un sūdzību efektīvu izskatīšanu Saskaņā ar priekšlikumu gaisa
pārvadātājiem rezervācijas laikā pasažieri
jāinformē par savām prasījumu un sūdzību
izskatīšanas procedūrām, jānodrošina elektroniski
līdzekļi sūdzību iesniegšanai un jāsniedz
informācija par kompetentajām sūdzību izskatīšanas
struktūrām. Aviosabiedrībām tiks prasīts sniegt
pasažieriem atbildi divu mēnešu laikā (priekšlikuma 1. panta 15.
punkts — grozītās Regulas (EK) Nr. 261/2004 16.a pants). 3.3.2. Labāk ņemt
vērā gaisa pārvadātāju finansiālās
iespējas Ieviests ierobežots skaits pasākumu, kuru
mērķis ir samazināt visdārgāk izmaksājošos
Regulas (EK) Nr. 261/2004 aspektus: ·
Tiesības saņemt kompensāciju
kavēšanās gadījumā radīsies pēc piecām
stundām attiecībā uz visiem braucieniem ES robežās.
Attiecībā uz braucieniem uz/no trešām valstīm, lai
ņemtu vērā konkrētās problēmas, ar kurām
gaisa pārvadātājiem nākas saskarties, kad kavēšanās
cēloņi jānovērš attālās lidostās, šī
robežvērtība būs atkarīga no brauciena attāluma:
5 stundas braucienos ārpus ES 3500 km attālumā un
mazāk, 9 stundas braucienos ārpus ES no 3500 līdz 6000 km
attālumā un 12 stundas braucienos ārpus ES 6000 km attālumā
un tālāk (priekšlikuma 1. panta 5. punkts —
grozītās Regulas (EK) Nr. 261/2004 6. panta
2. punkts). ·
Ja lidojums kavējas vai atcelts
ārkārtēju apstākļu dēļ, gaisa
pārvadātājs var ierobežot tiesības uz izmitināšanu
līdz 3 naktīm, nepārsniedzot EUR 100 par nakti un par
pasažieri (priekšlikuma 1. panta 9. punkts — grozītās Regulas (EK)
Nr. 261/2004 9. panta 4. punkts). Tomēr šā pasākuma ietekmi
uz pasažieriem mazina divi papildu pasākumi: pirmais − drīzākai
maršruta maiņai būtu jāsamazina risks, ka pasažieri
iestrēgst ceļā uz tik ilgu laiku (skatīt iepriekš); otrais
− lidostām, gaisa pārvadātājiem un citiem gaisa
transporta ķēdes dalībniekiem būs jāsagatavo
ārkārtas rīcības plāni, lai optimizētu
aprūpes un atbalsta sniegšanu lidostā iestrēgušiem pasažieriem
(priekšlikuma 1. panta 4. punkts — grozītās Regulas (EK)
Nr. 261/2004 5. panta 5. punkts). Turklāt izmitināšanas
termiņa ierobežojums neattiecas uz pasažieriem ar ierobežotām
pārvietošanās spējām, personām, kas viņus pavada,
grūtniecēm, personām, kurām vajadzīga īpaša
medicīniskā palīdzība, un nepavadītiem bērniem,
ja vien gaisa pārvadātājam paziņots par šādiem
pasažieriem 48 stundas pirms lidojumu sarakstā paredzētā izlidošanas
laika (priekšlikuma 1. panta 11. punkts — grozītās Regulas
(EK) Nr. 261/2004 11. panta 4. punkts). ·
Ņemot vērā maza mēroga
(reģionālo) pārvadājumu īpatnības, gaisa
pārvadātājiem nav jānodrošina izmitināšana pasažieriem
lidojumos mazāk nekā 250 km attālumā ar gaisa kuģi,
kura maksimālā ietilpība ir 80 sēdvietas (izņemot
savienotos lidojumus). Arī šī atkāpe neattiecas uz pasažieriem
ar ierobežotām pārvietošanās spējām, personām,
kas viņus pavada, grūtniecēm, personām, kurām
vajadzīga īpaša medicīniskā palīdzība, un
nepavadītiem bērniem (priekšlikuma 1. panta 9. un
11. punkts — grozītās Regulas (EK) Nr. 261/2004 9. panta
5. punkts, 11. panta 3. punkts un 11. panta 4. punkts). ·
Priekšlikumā precizēts, ka valstu
tiesību akti nedrīkst ierobežot gaisa pārvadātāja
tiesības prasīt kompensāciju no trešām personām, kas
atbildīgas par lidojumu kavēšanos vai atcelšanu (priekšlikuma 1.
panta 12. punkts — grozītās Regulas (EK) Nr. 261/2004 13.
pants). 3.3.3. Nodrošinātu pasažieru
tiesību labāku īstenošanu gadījumos, kad nepareizi veikta
bagāžas apkalpošana Ņemot vērā ANO Konvenciju par
personu ar invaliditāti tiesībām un Pamattiesību hartu
(21. un 26. pants), pasažieriem ar ierobežotām
pārvietošanās spējām ir tādas pašas tiesības
uz brīvu pārvietošanos, izvēles brīvību un
nediskrimināciju kā pārējiem iedzīvotājiem. Gaisa pārvadātāju
atbildība attiecībā uz pārvietošanās
palīglīdzekļiem tiks palielināta līdz
aprīkojuma faktiskajai vērtībai. Tas tiek panākts,
saskaņā ar Monreālas konvenciju, prasot gaisa
pārvadātājiem automātiski piedāvāt iespēju
bez papildu maksas sagatavot īpašu interešu deklarāciju, kas
paredzēta konvencijā (priekšlikuma 2. panta 4. punkts —
grozītās Regulas (EK) Nr. 261/2004 6.a pants). Priekšlikums uzlabo pārredzamību
attiecībā uz atļauto bagāžu. Tas nepārprotami
pieprasa gaisa pārvadātājiem rokas bagāžas un
reģistrētās bagāžas atļauto apjomu skaidri
norādīt tad, kad tiek veikta rezervācija, un lidostā
(priekšlikuma 2. panta 4. punkts — grozītās Regulas (EK)
Nr. 261/2004 6.d pants). Priekšlikumā ietverti pasākumi
attiecībā uz mūzikas instrumentiem. Tas liek gaisa
pārvadātājiem mazus instrumentus pieņemt
pārvadāšanai pasažieru salonā, ievērojot dažus
nosacījumus, un precizēt savus noteikumus par lielāku
instrumentu pārvadāšanu kravas nodalījumā (priekšlikuma 2.
panta 4. punkts — grozītās Regulas (EK) Nr. 261/2004 6.e pants). Ņemot vērā Monreālas
konvencijā noteiktos stingros termiņus, kuros pasažieri gaisa
pārvadātājiem var iesniegt prasījumu par nepareizu
bagāžas apkalpošanu, ierosināts, ka gaisa
pārvadātājiem jānodrošina prasījumu veidlapu
pieejamība lidostā, kur pasažieri var iesniegt sūdzības par
aizkavējušos, bojātu vai nozaudētu bagāžu (piemēram,
kopējs īpašuma pretenzijas ziņojums jeb PIR), un pēc
tam šis prasījums jāpieņem Regulas (EK) Nr. 2027/97 un
Monreālas konvencijas vajadzībām (priekšlikuma 2. panta 1.
punkts — grozītās Regulas (EK) Nr. 261/2004 3. panta
2. punkts). Priekšlikumā paredzēts, ka valstu
izpildiestādes, kas izraudzītas saskaņā ar Regulu (EK)
Nr. 261/2004, būs atbildīgas arī par to Regulas (EK)
Nr. 2027/97 noteikumu izpildi, kuri attiecas uz pasažieru
tiesībām saistībā ar aizkavējušos, bojātu vai
nozaudētu bagāžu (priekšlikuma 2. panta 4. punkts —
grozītās Regulas (EK) Nr. 261/2004 6.b pants). 3.3.4. Atbildības ierobežojumu
korekcija atbilstīgi vispārējai cenu inflācijai Regula (EK) Nr. 2027/97, kurā
grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 889/2002,
iestrādā Monreālas konvenciju ES tiesībās un paplašina
tās darbības jomu, attiecinot to uz iekšzemes lidojumiem (papildus
starptautiskajiem lidojumiem). Konvencijā noteikti atbildības
ierobežojumi attiecībā uz pasažieru, bagāžas un kravas
pārvadājumiem, kuri ir pārskatīti, tos palielinot par
13,1 % no 2009. gada 30. decembra. Šis priekšlikums atjaunina ES
regulā noteiktos ierobežojumus, lai ņemtu vērā šīs
pārskatītās konvencijā noteiktās summas (priekšlikuma
2. panta 2. un 3. punkts un 2. pielikums —
grozītās Regulas (EK) Nr. 2027/97 5. panta 2. punkts un 6. panta
1. punkts, un 2. pielikums ). 4. Ietekme uz budžetu Šis priekšlikums neietekmē ES budžetu. 2013/0072 (COD) Priekšlikums EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA , ar ko groza Regulu (EK) Nr. 261/2004,
ar ko paredz kopīgus noteikumus par kompensāciju un atbalstu
pasažieriem sakarā ar iekāpšanas atteikumu un lidojumu atcelšanu vai
ilgu kavēšanos, un Regulu (EK) Nr. 2027/97 par gaisa
pārvadātāju atbildību, veicot pasažieru un viņu
bagāžas gaisa pārvadājumus (Dokuments attiecas uz EEZ) EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS
SAVIENĪBAS PADOME, ņemot vērā Līgumu par
Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 100. panta 2.
punktu, ņemot vērā Eiropas Komisijas
priekšlikumu, nosūtījuši leģislatīvā
akta projektu valstu parlamentiem, ņemot vērā Eiropas Ekonomikas
un sociālo lietu komitejas atzinumu[12],
ņemot vērā Reģionu
komitejas atzinumu[13], saskaņā ar parasto likumdošanas
procedūru, tā kā: (1) Eiropas Parlamenta un Padomes
2004. gada 11. februāra Regula (EK) Nr. 261/2004, ar
ko paredz kopīgus noteikumus par kompensāciju un atbalstu pasažieriem
sakarā ar iekāpšanas atteikumu un lidojumu atcelšanu vai ilgu
kavēšanos un ar ko atceļ Regulu (EEK) Nr. 295/91[14], un Padomes 1997. gada
9. oktobra Regula (EK) Nr. 2027/97 par gaisa
pārvadātāju atbildību, veicot pasažieru un viņu
bagāžas gaisa pārvadājumus[15],
ir ievērojams ieguldījums gaisa transporta pasažieru tiesību
aizsardzībā gadījumos, kad to ceļojuma plāni tiek
izjaukti, ja tiem atsaka iekāpšanu lidmašīnā, ja notiek ilga
aizkavēšanās, lidojumus atceļ vai ir noklīdusi bagāža. (2) Vairāki trūkumi,
kas atklājās, īstenojot tiesības atbilstoši regulām,
tomēr nav ļāvuši izmantot to pilnu pasažieru aizsardzības
potenciālu. Lai nodrošinātu gaisa pasažieru tiesību faktisku,
efektīvu un konsekventu piemērošanu visā Savienībā, ir
jāveic vairāki pašreizējā tiesiskā regulējuma
pielāgojumi. Tas tika uzsvērts Komisijas "2010. gada
ziņojumā par ES pilsonību — Likvidējot
šķēršļus ES pilsoņu tiesību īstenošanai"[16], kurā paziņoja par
pasākumiem, ar ko nodrošinās vienotu tiesību kopumu, jo
īpaši gaisa transporta pasažieriem, un šo tiesību atbilstošu
ievērošanu. (3) Lai palielinātu
juridisko noteiktību gaisa pārvadātājiem un pasažieriem, ir
nepieciešams precīzāk definēt jēdzienu
"ārkārtēji apstākļi", ņemot
vērā Eiropas Kopienu Tiesas spriedumu lietā C-549/07 (Wallentin-Hermann).
Šāda definīcija būtu jāprecizē, izmantojot
papildināmu tādu apstākļu sarakstu, par kuriem ir skaidri
norādīts, vai tie ir vai nav ārkārtēji. (4) Lietā C-173/07
(Emirāti) Eiropas Kopienu Tiesa nolēma, ka jēdziens
"lidojums" Regulas (EK) Nr. 261/2004 izpratnē ir
jāinterpretē kā sastāvošs no gaisa
pārvadātāja darbības, kas ir šī pārvadājuma,
ko veic gaisa pārvadātājs, kurš nosaka savu maršrutu,
"vienība". Lai izvairītos no neskaidrībām, tagad
būtu jāparedz jēdziena "lidojums", kā arī
saistīto jēdzienu "savienotais lidojums" un
"brauciens" skaidra definīcija. (5) Lietā C-22/11 (Finnair)
Eiropas Kopienu Tiesa nolēma, ka jēdziens "iekāpšanas
atteikums" ir jāinterpretē tādējādi, ka tas
attiecas ne tikai uz iekāpšanas atteikumiem virspārdošanas
gadījumos, bet arī uz iekāpšanas atteikumiem citu,
piemēram, operatīvu, apsvērumu dēļ. Ņemot vērā
šo apstiprinājumu, nav iemesla grozīt jēdziena
"iekāpšanas atteikums" pašreizējo definīciju. (6) Regula (EK)
Nr. 261/2004 attiecas arī uz pasažieriem, kuri rezervējuši savu
gaisa pārvadājumu kā daļu no kompleksa ceļojuma.
Tomēr būtu skaidri jānosaka, ka pasažieri nedrīkst
summēt attiecīgās tiesības, jo īpaši saskaņā
ar šo regulu un Padomes 1990. gada 13. jūnija
Direktīvu 90/314/EEK par kompleksiem ceļojumiem, kompleksām
brīvdienām un kompleksām ekskursijām[17]. Pasažieriem būtu
jābūt iespējai izvēlēties, saskaņā ar kuru
no tiesību aktiem tie izvirza prasības, taču nevar būt
tiesības summēt kompensāciju par to pašu problēmu,
izmantojot abus tiesību aktus. Pasažieriem nebūtu
jāraizējas par to, kā gaisa pārvadātāji un
tūrisma operatori savā starpā sadala šādas prasības. (7) Lai uzlabotu
aizsardzības līmeni, pasažieriem ar divvirzienu (atpakaļceļa)
biļeti nedrīkstētu atteikt iekāpšanu
atpakaļceļā tāpēc, ka tie nav izmantojuši
turpceļa biļeti. (8) Pašlaik pasažieri
dažkārt tiek sodīti par pareizrakstības kļūdām to
vārdos, piemērojot administratīvu soda maksu. Rezervācijas
kļūdu saprātīgas korekcijas būtu jānodrošina bez
maksas, ja tās neparedz braucienu laika, datuma, maršruta vai pasažiera
maiņu. (9) Jāprecizē, ka
atcelšanas gadījumos izvēle starp atmaksājuma saņemšanu,
ceļojuma turpināšanu ar maršruta maiņu vai ceļošanu
vēlākā datumā ir pasažiera, nevis gaisa
pārvadātāja lēmums. (10) Lidostām un lidostu
lietotājiem, piemēram, gaisa pārvadātājiem un
uzņēmumiem, kas nodrošina apkalpošanu uz zemes, ir jāsadarbojas,
lai mazinātu lidojumu daudzkārtēju traucējumu ietekmi uz pasažieriem,
nodrošinot to aprūpi un maršruta maiņu. Tālab tiem būtu
jāsagatavo ārkārtas rīcības plāni šādiem
gadījumiem un jāsadarbojas šādu plānu izstrādē. (11) Regulā (EK)
Nr. 261/2004 būtu nepārprotami jāiekļauj tiesības
uz kompensāciju pasažieriem, kas cieš ilgas aizkavēšanās
dēļ, saskaņā ar Eiropas Tiesas spriedumu apvienotajās
lietās C-402/07 un C-432/07 (Sturgeon). Tajā pašā
laikā robežvērtības, par kurām ilgāka
kavēšanās dod tiesības uz kompensāciju, ir
jāpalielina, lai ņemtu vērā finansiālo ietekmi uz
nozari un lai novērstu biežākas reisu atcelšanas kā tās
sekas. Lai nodrošinātu, ka iedzīvotājiem, kas ceļo ES,
būtu vienādi kompensācijas apstākļi,
robežvērtībai būtu jābūt vienādai visiem
ceļojumiem Savienībā, bet tai būtu jābūt
atkarīgai no ceļojuma attāluma, braucot uz un no trešām
valstīm, lai ņemtu vērā tos darbības
apgrūtinājumus, ar ko saskaras gaisa pārvadātāji, kam
jārisina kavēšanās problēmas attālās
lidostās. (12) Lai nodrošinātu juridisko
noteiktību, ar Regulu (EK) Nr. 261/2004 būtu skaidri
jāapstiprina, ka lidojumu saraksta maiņai ir līdzīga
ietekme uz pasažieriem kā ilgstošiem kavējumiem un tai būtu
jārada līdzīgas tiesības. (13) Par pasažieriem, kas
nokavējuši savienoto lidojumu, būtu pienācīgi
jārūpējas, kamēr tie gaida maršruta maiņu.
Saskaņā ar vienlīdzīgas attieksmes principu šādiem
pasažieriem būtu jāvar pieprasīt kompensāciju uz
līdzīga pamata kā pasažieriem, kuru lidojumi kavējas vai ir
atcelti, jo tas kavē ceļojuma galamērķa sasniegšanu. (14) Nolūkā uzlabot
pasažieru aizsardzību būtu jāpaskaidro, ka pasažieri, kuru reiss
kavējas, bauda tiesības uz aprūpi un kompensāciju
neatkarīgi no tā, vai tie gaida lidostas terminālī, vai jau
ir iekāpuši gaisa kuģī. Tomēr, tā kā
pēdējiem nav pieejami terminālī sniegtie pakalpojumi,
viņu tiesības jāstiprina, ņemot vērā
pamatvajadzības un tiesības izkāpt no gaisa kuģa. (15) Ja pasažieris ir
izvēlējies maršruta maiņu pie pirmās izdevības, gaisa
pārvadātājs parasti cenšas veikt maršruta maiņu
atkarībā no brīvajām vietām savos paša lidojumos,
tādējādi liedzot pasažieriem iespēju izmantot
ātrāku alternatīva pārvadātāja maršrutu.
Būtu jānosaka, ka pēc noteikta laika gaisa
pārvadātājam būtu jāpiedāvā mainīt
maršrutu, izmantojot cita pārvadātāja pakalpojumus vai citus
transporta veidus, ja tas var paātrināt maršruta maiņu. Alternatīvie
maršruti būtu atkarīgi no brīvu vietu esamības. (16) Gaisa
pārvadātājiem patlaban uzlikta neierobežota atbildība par
savu pasažieru izmitināšanu ilgstošu ārkārtēju
apstākļu gadījumā. Šīs neskaidrības, kas
saistītas ar paredzama laika ierobežojuma trūkumu, var apdraudēt
pārvadātāja finansiālo stabilitāti.
Tādēļ gaisa pārvadātājam vajadzētu būt
iespējai pēc noteikta laika ierobežot aprūpes sniegšanu. Turklāt
ārkārtas rīcības plānošana un nekavējoša maršruta
maiņa samazinās risku, ka pasažieri ilgāku laikposmu paliek
iestrēguši. (17) Dažu pasažieru tiesību,
jo īpaši tiesību uz izmitināšanu, īstenošana
izrādījās neproporcionāla gaisa pārvadātāju
ieņēmumiem no konkrētiem maza mēroga
pārvadājumiem. Tādēļ lidojumi, ko veic ar maziem gaisa
kuģiem īsos attālumos, būtu jāatbrīvo no
pienākuma apmaksāt izmitināšanu, lai gan
pārvadātājam būtu jāpalīdz pasažierim atrast
šādas izmitināšanas iespējas. (18) Invalīdiem un
personām ar ierobežotām pārvietošanās spējām, un
citām personām ar īpašām vajadzībām,
piemēram, nepavadītiem bērniem, grūtniecēm un
personām, kam nepieciešama īpaša medicīniska uzraudzība,
var rasties grūtības nodrošināt izmitināšanu, ja rodas
lidojumu traucējumi. Tāpēc jebkuri izmitināšanas
tiesību ierobežojumi ārkārtēju apstākļu
gadījumos vai reģionālu pārvadājumu gadījumos
nebūtu jāattiecina uz šīm pasažieru kategorijām. (19) Pie pašreizējo ilgas
kavēšanās un atceltu lidojumu ES līmeņa iemesliem gaisa
pārvadātāji nav vienīgie vainojamie. Lai stimulētu
visus aviācijas ķēdes dalībniekus meklēt efektīvus
un savlaicīgus risinājumus, kā samazināt
grūtības, ko pasažieriem rada ilgstošas kavēšanās vai reisu
atcelšanas, gaisa pārvadātājiem vajadzētu būt
tiesībām pieprasīt atlīdzinājumu no ikvienas
trešās personas, kas veicinājusi tādu notikumu
attīstību, kuras rezultātā jāizmaksā
kompensācijas vai rodas citas saistības. (20) Pasažieriem vajadzētu
būt ne tikai pareizi informētiem par savām tiesībām
lidojuma traucējumu gadījumos, bet tiem būtu jābūt
arī pienācīgi informētiem par pašu traucējumu iemeslu,
tiklīdz šī informācija kļūst pieejama. Šī
informācija jāsniedz arī gadījumā, ja pasažiera
biļete iegādāta ar tāda starpnieka palīdzību, kas
veic uzņēmējdarbību Savienībā. (21) Lai nodrošinātu pasažieru
tiesību labāku ievērošanu, jābūt precīzi
definētai valsts izpildiestāžu lomai un tā skaidri jānodala
no atsevišķu pasažieru sūdzību izskatīšanas. (22) Pasažieriem būt
jābūt pienācīgi informētiem par attiecīgo
pieprasījuma un sūdzības iesniegšanas procedūru gaisa
pārvadātājiem, un tiem būtu jāsaņem atbilde
pieņemamā laikposmā. Pasažieriem vajadzētu arī
būt iespējai sūdzēties par gaisa
pārvadātājiem, izmantojot ārpustiesas pasākumus.
Tomēr, tā kā tiesības uz efektīvu tiesību aizsardzību
ir vienas no pamattiesībām, kas atzītas Eiropas Savienības
Pamattiesību hartas 47. pantā, šiem pasākumiem
nevajadzētu ne traucēt, ne kavēt pasažieru piekļuvi
tiesām. (23) Lietā C-139/11 (Moré
vs KLM) Eiropas Savienības Tiesa precizēja, ka termiņus
prasības celšanai tiesā nolūkā saņemt
kompensāciju nosaka saskaņā ar katras dalībvalsts tiesību
aktiem. (24) Regulāra
informācijas plūsma starp Komisiju un izpildiestādēm dotu
iespēju Komisijai labāk pildīt savu uzraudzības un
koordinācijas lomu starp valsts iestādēm un tās
atbalstīt. (25) Lai nodrošinātu vienotus
nosacījumus Regulas (EK) Nr. 261/2004 īstenošanai,
īstenošanas pilnvaras būtu jāpiešķir Komisijai. Šīs
pilnvaras būtu jāīsteno saskaņā ar Eiropas Parlamenta
un Padomes 2011. gada 16. februāra Regulu (ES) Nr. 182/2011,
ar ko nosaka normas un vispārīgus principus par dalībvalstu
kontroles mehānismiem, kuri attiecas uz Komisijas īstenošanas
pilnvaru izmantošanu[18]. (26) Būtu jāizmanto
konsultēšanās procedūra, lai pieņemtu īstenošanas
lēmumus attiecībā uz to darbības pārskatu saturu, ko
dalībvalstis sniedz Komisijai. (27) Lai nodrošinātu, ka
pārvietošanās palīglīdzekļu bojājumi vai to
nozaudēšana tiek kompensēta pilnā apjomā, gaisa
pārvadātājiem būtu bez maksas jāļauj
personām ar ierobežotām pārvietošanās spējām
iesniegt īpašu interešu deklarāciju, kas saskaņā ar
Monreālas konvenciju ļauj panākt pilnīgu kompensāciju
par nozaudēšanu vai bojājumiem. (28) Dažkārt pasažierus
mulsina noteikumi par gaisa kuģī līdzi atļautās
bagāžas izmēriem, svaru vai vienību skaitu. Lai
nodrošinātu, ka pasažieri ir pilnībā informēti par
atļauto bagāžu, informāciju par rokas bagāžu un nododamo
bagāžu iekļauj biļetē, un gaisa
pārvadātājiem atļautais apjoms būtu skaidri
jānorāda rezervēšanas laikā un lidostā. (29) Mūzikas instrumenti
būtu, cik vien iespējams, jāpieņem kā bagāža
pasažieru salonā un, ja tas nav iespējams, pēc iespējas
būtu jāpārvadā pienācīgos apstākļos
gaisa kuģa kravas nodalījumā. Tāpēc Regula (EK) Nr.
2027/97 būtu attiecīgi jāgroza. (30) Lai nodrošinātu ar
Regulu (EK) Nr. 2027/97 piešķirto pasažieru tiesību pareizu
un saskaņotu piemērošanu, valstu izpildiestādēm, kas
izraudzītas saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 261/2004, būtu
arī jāuzrauga un jāaizsargā tiesības saskaņā
ar Regulu (EK) Nr. 2027/97. (31) Ņemot vērā
īsos termiņus sūdzību iesniegšanai par nozaudētu,
bojātu vai ar aizkavēšanos saņemtu bagāžu, gaisa pārvadātājiem
būtu jādod pasažieriem iespēja iesniegt sūdzību,
nodrošinot sūdzības veidlapas lidostā. Tai varētu arī
būt vienota īpašuma pretenzijas ziņojuma (PIR) forma. (32) Regulas (EK)
Nr. 2027/97[19]
3. panta 2. punkts ir novecojis, jo apdrošināšanas jautājumus
tagad reglamentē ar Regulu (EK) Nr. 785/2004.
Tādēļ tas attiecīgi būtu jāsvītro. (33) Regulā (EK)
Nr. 2027/97 noteiktie monetārie ierobežojumi noteikti būtu
jāgroza, lai ņemtu vērā ekonomiskās norises, ko
2009. gadā pārskatījusi Starptautiskā civilās
aviācijas organizācija (ICAO) saskaņā ar
Monreālas konvencijas 24. panta 2. punktu. (34) Lai nodrošinātu
turpmāku saskaņu starp Regulu (EK) Nr. 2027/97 un
Monreālas Konvenciju, pilnvaras pieņemt tiesību aktus
saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību
290. pantu būtu jādeleģē Komisijai. Šīs pilnvaras
ļaus Komisijai grozīt ar Regulu (EK) Nr. 2027/97 noteiktos
monetāros ierobežojumus gadījumā, ja Starptautiskā
civilās aviācijas organizācija (ICAO) tos pielāgo
saskaņā ar Monreālas konvencijas 24. panta 2. punktu. (35) Šajā regulā
būtu jāievēro pamattiesības un principi, kas Eiropas
Savienībā jo īpaši atzīti ar Eiropas Savienības
Pamattiesību hartu, proti, patērētāju aizsardzība,
tiesības uz personas datu aizsardzību, jebkāda veida
diskriminācijas aizliegums un invalīdu integrācija,
tiesības uz efektīvu tiesību aizsardzību un taisnīgu
tiesu, IR PIEŅĒMUŠI ŠO REGULU. 1. pants Regulu (EK) Nr. 261/2004 groza
šādi: 1. regulas 2. pantu groza
šādi: (a)
definīciju c) apakšpunktā
aizstāj ar šādu: ""Kopienas gaisa pārvadātājs"
ir gaisa pārvadātājs ar derīgu darbības licenci, ko
izdevusi kāda dalībvalsts saskaņā ar 2008. gada
24. septembra Regulu (EK) Nr. 1008/2008 par kopīgiem
noteikumiem gaisa pārvadājumu pakalpojumu sniegšanai Kopienā[20]." (b)
definīciju d) apakšpunktā aizstāj
ar šādu: ""organizators" ir persona Padomes
1990. gada 13. jūnija Direktīvas 90/314/EEK par
kompleksiem ceļojumiem, kompleksām brīvdienām un
kompleksām ekskursijām[21]
2. panta 2. punkta nozīmē." (c)
definīciju i) apakšpunktā
aizstāj ar šādu: ""persona ar ierobežotām
pārvietošanās spējām" ir jebkura persona, kā
definēts Regulas (EK) Nr. 1107/2006 par invalīdu un personu
ar ierobežotām pārvietošanās spējām
tiesībām, ceļojot ar gaisa transportu[22], 2. panta
a) punktā." (d)
definīciju "atcelšana"
l) apakšpunktā papildina ar šādu teikumu: "Lidojums, kura gaitā gaisa kuģis
ir pacēlies, bet jebkura iemesla dēļ pēc tam ir spiests
nolaisties citā lidostā, kas nav galamērķa lidosta, vai
atgriezties izlidošanas lidostā, uzskatāms par atceltu
lidojumu." (e)
pievieno šādas definīcijas: "m) '"ārkārtēji
apstākļi" ir apstākļi, kas, pēc būtības
vai izcelsmes, nav raksturīgi attiecīgās aviosabiedrības
normālai darbībai, un tā faktiski nespēj tos kontrolēt.
Šīs regulas vajadzībām ārkārtēji
apstākļi ir tādi apstākļi, kā
izklāstīts pielikumā; n) "lidojums" ir gaisa transporta
operācija starp divām lidostām. Starpposma pieturas tikai
tehniskiem un ekspluatācijas nolūkiem neņem vērā; o) "savienotais lidojums" ir
lidojums, kas, saskaņā ar vienu pārvadājuma līgumu, ir
paredzēts, lai pasažieri varētu nonākt pārsēšanās
punktā, lai izlidotu ar citu lidojumu, vai, attiecīgā
gadījumā pēc konteksta, nozīmē otru lidojumu, kas
izlido no pārsēšanās punkta; p) "brauciens" ir viens lidojums
vai savienoto lidojumu nepārtraukta sērija, kuras gaitā
pasažieri pārvadā no izlidošanas lidostas līdz
galamērķim saskaņā ar pārvadājuma līgumu; q) "lidosta" ir jebkura zona, kas
ir īpaši ierīkota gaisa kuģu nolaišanās, pacelšanās un
manevrēšanas vajadzībām, ietverot palīgiekārtas, kas
ir saistītas ar minētajām operācijām atbilstoši gaisa
satiksmes un pakalpojumu prasībām, tai skaitā iekārtas, kas
nepieciešamas komerciālo gaisa pārvadājumu pakalpojumu
atbalstam; r) "lidostas administrācija"
ir iestāde, kuras mērķis — attiecīgā
gadījumā apvienojumā ar citiem pasākumiem vai bez
tiem — saskaņā ar valsts tiesību aktiem, noteikumiem vai
līgumiem ir lidostas vai lidostu tīkla infrastruktūras
administrēšana un vadība un attiecīgās lidostas vai lidostu
tīkla dažādo operatoru darbības koordinēšana un kontrole; s) "biļetes cena" ir pilna
cena, kas samaksāta par biļeti un ietver maksu par gaisa
pārvadājumu, kā arī visus piemērojamos nodokļus,
nodevas, piemaksas un maksas par visiem — ar vai bez izvēles
rakstura — pakalpojumiem, kuri iekļauti biļetes cenā; t) "lidojuma cena" ir
vērtība, kas iegūta, reizinot biļetes cenu ar
attiecību starp lidojuma attālumu un brauciena kopējo
attālumu, ko sedz biļete; u) "izlidošanas laiks" ir laiks,
kad gaisa kuģis atstāj izlidošanas platformu, to atstumjot
atpakaļ vai izmantojot paša gaisa kuģa jaudu (riteņu
atbloķēšanas laiks); v) "ielidošanas laiks" ir laiks,
kad gaisa kuģis sasniedz ielidošanas platformu un tiek nostiprinātas
stāvbremzes (riteņu bloķēšanas laiks); w) "aizkavēšanās uz perona vai
manevrēšanas zonā" ir laiks, kad gaisa kuģis paliek uz
zemes starp pasažieru iekāpšanas sākumu un gaisa kuģa
pacelšanās laiku vai, ierodoties, laiks starp gaisa kuģa
nosēšanos un pasažieru izkāpšanas sākumu; x) "nakts" ir laikposms no
pusnakts līdz plkst. 6 rītā; y) "nepavadīts bērns" ir
bērns, kas ceļo bez vecākiem vai aizbildņa un par kuru
gaisa pārvadātājs ir uzņēmies atbildību par
aprūpi saskaņā ar saviem publicētajiem noteikumiem." 2. regulas 3. pantu groza
šādi: (a)
panta 2. punktu aizstāj ar šādu: "Šā panta 1. punktu piemēro ar
noteikumu, ka: a) pasažieriem ir apstiprināta
rezervācija uz konkrēto lidojumu un, izņemot 5. pantā
minētās atcelšanas un 6. pantā minētās saraksta
maiņas gadījumā, tie ierodas uz iekāpšanu, - kā paredzēts un laikā, ko
iepriekš rakstiski (tostarp, izmantojot elektroniskos saziņas
līdzekļus) noteicis gaisa pārvadātājs, organizators
vai pilnvarots ceļojuma aģents, vai, ja laiks nav norādīts, - ne vēlāk kā 45 minūtes
pirms noteiktā izlidošanas laika; vai b) gaisa pārvadātājs vai
organizators pasažierus tā lidojuma vietā, uz kuru tie bija
rezervējuši biļetes, ir pārcēlis uz citu lidojumu,
neatkarīgi no iemesla." (b)
panta 4. punktu aizstāj ar šādu: "4. Neskarot 8. panta 6. punktu,
šī regula attiecas tikai uz pasažieriem, ko pārvadā ar
motorizētu fiksētu spārnu gaisa kuģi. Tomēr, ja
daļu no brauciena saskaņā ar pārvadājuma līgumu
veic ar citu transporta veidu vai helikopteru, šo regulu piemēro visam
braucienam un to brauciena daļu, ko veic ar citu transporta veidu,
šīs regulas vajadzībām uzskata par savienoto lidojumu." (c)
panta 6. punktu aizstāj ar šādu: "6. Šī regula attiecas arī uz
pasažieriem, ko pārvadā saskaņā ar kompleksā
ceļojuma līgumiem, bet neietekmē pasažieru tiesības
saskaņā ar Padomes Direktīvu 90/314/EEK. Pasažieriem ir
tiesības iesniegt prasības saskaņā ar šo regulu un
saskaņā ar Padomes Direktīvu 90/314/EEK, bet nevar
attiecībā uz vieniem un tiem pašiem faktiem summēt tiesības
saskaņā ar abiem tiesību aktiem, ja tiesības aizsargā
tās pašas intereses vai to pašu mērķi. Šo regulu nepiemēro
gadījumos, kad komplekso ceļojumu atceļ vai atliek citu iemeslu
dēļ, nevis lidojuma atcelšanas vai kavēšanās dēļ. 3. regulas 4. pantu groza
šādi: (d)
panta 3. punktu aizstāj ar šādu: "3. Ja pasažieriem atsaka iekāpšanu pret
to gribu, apkalpojošais gaisa pārvadātājs nekavējoties
izmaksā tiem kompensāciju atbilstīgi 7. pantam un sniedz
tiem atbalstu atbilstīgi 8. pantam. Ja pasažieris izvēlas
pēc iespējas drīzāku maršruta maiņu saskaņā
ar 8. panta 1. punkta b) apakšpunktu un ja izlidošanas laiks ir
vismaz divas stundas pēc sākotnējā izlidošanas laika, tad
apkalpojošais gaisa pārvadātājs pasažierim sniedz atbalstu
saskaņā ar 9. pantu." (e)
pievieno šādus divus punktus: "4. Šā panta 1., 2. un 3. punktu
piemēro arī attiecībā uz atpakaļceļa
biļetēm, ja pasažierim ir atteikta iekāpšana uz atpakaļbraucienu,
pamatojoties uz to, ka viņš/viņa nav braucis turpceļā vai
šajā nolūkā nav maksājis papildu maksas. 5. Ja pasažieris vai starpnieks, kas rīkojas
pasažiera vārdā, ziņo par pareizrakstības kļūdu
viena vai vairāku vienā pārvadājuma līgumā
iekļautu pasažieru vārdā/uzvārdā, kas var
izraisīt iekāpšanas atteikumu, gaisa pārvadātājs to
labo vismaz vienreiz līdz 48 stundām pirms izlidošanas bez
jebkādas papildu maksas pasažierim vai starpniekam, izņemot
gadījumus, ja to nevar izdarīt valsts vai starptautisku tiesību
aktu dēļ." 4. regulas 5. pantu groza
šādi: (f)
panta 1. punkta a) un b) apakšpunktu
aizstāj ar šādiem: "a) apkalpojošais gaisa
pārvadātājs piedāvā izvēli starp
atmaksājumu, brauciena turpināšanu ar maršruta maiņu vai
ceļošanu vēlākā datumā saskaņā ar 8. pantu;
un b) maršruta maiņas gadījumā, ja
pamatoti paredzamais lidojuma izlidošanas laiks ir vismaz 2 stundas
pēc atceltā lidojuma plānotās izlidošanas, apkalpojošais
gaisa pārvadātājs piedāvā 9. pantā noteikto
aprūpi; un" (g)
panta 3. punktu aizstāj ar šādu: "3. Apkalpojošajam gaisa
pārvadātājam nav pienākuma maksāt kompensāciju
saskaņā ar 7. pantu, ja tas var pierādīt, ka lidojuma
atcelšanu ir izraisījuši ārkārtēji apstākļi un ka
no atcelšanas nevarētu izvairīties pat tad, ja tiktu veikti visi
iespējamie pasākumi. Uz šādiem ārkārtējiem
apstākļiem var pamatoties tikai tad, ja tie skar konkrēto
lidojumu vai iepriekšējo lidojumu, kurā ekspluatē vienu un to
pašu gaisa kuģi. " (h)
pantam pievieno šādu 5. punktu: "5. Lidostās, kuru gada apgrozījums
vismaz trīs gadus pēc kārtas nav bijis mazāks par trim
miljoniem pasažieru, lidostas administrācija nodrošina, ka lidostas un
lidostas lietotāju, jo īpaši gaisa pārvadātāju un
lidlauka pakalpojumu sniedzēju, darbība tiek koordinēta
pienācīgā ārkārtas rīcības plānā,
ņemot vērā iespējamās daudzu lidojumu atcelšanas
un/vai kavēšanās situācijas, kas izraisa ievērojama skaita
pasažieru iestrēgšanu lidostā, tostarp gadījumos, kas
saistīti ar aviosabiedrības maksātnespēju vai darbības
licences atsaukšanu. Tiek izveidots ārkārtas rīcības
plāns, lai iestrēgušajiem pasažieriem nodrošinātu atbilstošu
informāciju un atbalstu. Lidostas administrācija paziņo
ārkārtas rīcības plānu un visus tā
grozījumus valsts izpildiestādei, kas izraudzīta
saskaņā ar 16. pantu. Lidostās, kurās pasažieru skaits
ir zem minētās robežvērtības, lidostas administrācija
veic visus pamatotos pasākumus, lai šādās situācijās
koordinētu lidostas lietotāju rīcību un atbalstītu un
informētu iestrēgušos pasažierus." 5. regulas 6. pantu
aizstāj ar šādu: "6. pants Ilga kavēšanās 1. Ja gaisa pārvadātājs
pamatoti paredz lidojuma kavēšanos vai lidojumus apkalpojošais gaisa
pārvadātājs pārceļ sarakstā norādīto
izlidošanas laiku vēlāk par sākotnēji sarakstā
norādīto izlidošanas laiku, apkalpojošajam gaisa
pārvadātājam jāpiedāvā pasažieriem: i) ja kavēšanās ir vismaz divas
stundas, — atbalsts, kas paredzēts 9. panta 1. punkta
a) apakšpunktā un 9. panta 2. punktā; un ii) ja kavēšanās ir vismaz piecas
stundas un ietver vienu vai vairākas naktis, — atbalsts, kas
paredzēts 9. panta 1. punkta b) apakšpunktā un
9. panta 1. punkta c) apakšpunktā; un iii) ja lidojums kavējas vismaz piecas
stundas, — atbalsts, kas paredzēts 8. panta 1. punkta
a) apakšpunktā. 2. Pasažieriem ir tiesības saņemt
kompensāciju no apkalpojošā gaisa pārvadātāja saskaņā
ar 7. pantu, ja pasažieris ierodas galamērķī: a) piecas stundas vai vairāk pēc
sarakstā norādītā ielidošanas laika visiem braucieniem
Kopienā un braucieniem uz/no trešām valstīm 3500 km
attālumā vai mazāk; b) deviņas stundas vai vairāk pēc
sarakstā norādītā ielidošanas laika visiem braucieniem
uz/no trešām valstīm no 3500 km līdz 6000 km
attālumā; c) divpadsmit stundas vai vairāk pēc
sarakstā norādītā ielidošanas laika visiem braucieniem
uz/no trešām valstīm 6000 km attālumā vai vairāk. 3. Šā panta 2. punktu piemēro
arī, ja apkalpojošais gaisa pārvadātājs ir grozījis
sarakstā norādīto izlidošanas un ielidošanas laiku, radot
kavējumu salīdzinājumā ar sākotnējo sarakstā
norādīto ielidošanas laiku, izņemot, ja pasažieris tika
informēts par saraksta maiņu vairāk nekā piecpadsmit dienas
pirms sākotnēji norādītā izlidošanas laika. 4. Apkalpojošajam gaisa
pārvadātājam nav pienākums maksāt kompensāciju
saskaņā ar 7. pantu, ja tas var pierādīt, ka
kavēšanos vai izmaiņas sarakstā ir izraisījuši
ārkārtēji apstākļi un ka no kavēšanās vai
izmaiņām sarakstā nevarētu izvairīties pat tad, ja
veiktu visus iespējamos pasākumus. Uz šādiem
ārkārtējiem apstākļiem var pamatoties tikai tad, ja
tie skar konkrēto lidojumu vai iepriekšējo lidojumu, kurā
ekspluatē vienu un to pašu gaisa kuģi. 5. Ievērojot drošības
ierobežojumus, ja aizkavēšanās uz perona vai manevrēšanas
zonā pārsniedz vienu stundu, apkalpojošais gaisa
pārvadātājs nodrošina bezmaksas piekļuvi tualetei un
dzeramajam ūdenim, nodrošina pasažieru salona pietiekamu apsildīšanu
vai dzesēšanu un nodrošina, ka ir pieejama atbilstoša
medicīniskā palīdzība, ja tā ir vajadzīga. Ja
aizkavēšanās uz perona vai manevrēšanas zonā sasniedz
maksimāli piecas stundas, lidaparāts atgriežas pie izejas vai
citā piemērotā pasažieru izkāpšanas vietā, kur
pasažieriem ir atļauts izkāpt un izmantot tādu pašu atbalstu,
kā norādīts 1. punktā, ja vien nepastāv ar
drošību vai ar lidojumu drošību saistīti iemesli,
kāpēc gaisa kuģis nevar atstāt savu atrašanās vietu uz
perona vai manevrēšanas zonā." 6. iekļauj šādu pantu: "6.a pants Savienotā
lidojuma nokavēšana 1. Ja pasažieris nokavē savienoto
lidojumu iepriekšējā lidojuma kavēšanās vai saraksta
maiņas dēļ, tad nākamo savienoto lidojumu apkalpojošais
Kopienas gaisa pārvadātājs pasažierim piedāvā: i) atbalstu, kas paredzēts 9. panta
1. punkta a) apakšpunktā un 9. panta 2. punktā,
ja pasažiera gaidīšanas laiks līdz savienotajam lidojumam
pagarinās vismaz par divām stundām; un ii) maršruta maiņu, kā minēts
8. panta 1. punkta b) apakšpunktā; un iii) ja alternatīvā lidojuma
sarakstā norādītais izlidošanas laiks vai cita transporta
izbraukšanas laiks saskaņā ar 8. pantu ir vismaz 5 stundas
pēc nokavētā lidojuma sarakstā norādītā
izlidošanas laika un kavēšanās ietver vienu vai vairākas
naktis, —atbalstu, kas noteikts 9. panta 1. punkta
b) apakšpunktā un 9. panta 1. punkta
c) apakšpunktā. 2. Ja pasažieris nokavē savienoto
lidojumu iepriekšējā savienotā lidojuma kavēšanās
dēļ, pasažierim ir tiesības uz kompensāciju, ko
izmaksā attiecīgā iepriekšējā savienotā lidojuma
apkalpojošais gaisa pārvadātājs saskaņā ar
6. panta 2. punktu. Šajā nolūkā kavējumu
aprēķina, atsaucoties uz sarakstā norādīto ielidošanas
laiku galamērķī. 3. Šā panta 2. punkts neierobežo
nekādu zaudējumu atlīdzības kārtību starp
attiecīgajiem gaisa pārvadātājiem. 4. Šā
panta 1. un 2. punkts attiecas arī uz trešo valstu gaisa
pārvadātājiem, kas apkalpo nākamo savienoto lidojumu uz vai
no ES lidostām." 7. regulas 7. pantu groza
šādi: (i)
panta 1. punktā vārdu
"lidojumiem" aizstāj ar "braucieniem". (j)
panta 2., 3. un 4. punktu aizstāj ar
šādiem: "2. Ja pasažieris saskaņā ar
8. panta 1. punkta b) apakšpunktu ir izvēlējies
turpināt savu ceļojumu, tad tiesības uz kompensāciju
ceļojuma līdz galamērķim laikā var rasties tikai
vienreiz, pat ja mainītajā maršrutā notiek jauna atcelšana vai
tiek nokavēta pārsēšanās. 3. Šā panta 1. punktā minēto
kompensāciju izmaksā naudā, izmantojot elektronisku bankas
pārskaitījumu, bankas pārveduma rīkojumu vai bankas
čekus. 4. Attālumus, kas norādīti
1. punktā, mēra pēc lielā loka maršruta metodes. 5. Gaisa pārvadātājs drīkst
panākt brīvprātīgu vienošanos ar pasažieri par
1. punktā minēto kompensācijas noteikumu aizstāšanu,
ja šī vienošanās ir apstiprināta ar pasažiera parakstītu
dokumentu, kurā pasažierim atgādina tā tiesības uz kompensāciju
saskaņā ar šo regulu." 8. regulas 8. pantu
aizstāj ar šādu: "8. pants Tiesības
uz atlīdzinājumu vai maršruta maiņu 1. Ja ir atsauce uz šo pantu, pasažieriem
piedāvā izvēli starp trīs bezmaksas iespējām: a) - septiņu dienu laikā pēc
pasažiera pieprasījuma ar tādiem līdzekļiem, ko paredz
7. panta 3. punktā, atlīdzina lidojuma cenu par to
brauciena daļu vai daļām, kas nav veiktas, un par jau veikto
daļu vai daļām, ja lidojumam vairs nav jēgas pasažiera
sākotnējā ceļojuma plāna kontekstā, kā
arī, vajadzības gadījumā, - atpakaļceļa lidojumu uz
sākotnējo izlidošanas vietu pēc iespējas agrāk; b) pasažiera ceļojuma plānu
turpināšana, mainot maršrutu, izmantojot pārvadājumu ar
pielīdzināmiem nosacījumiem, līdz galamērķim
pēc iespējas agrāk; vai c) maršruta maiņa, izmantojot
pārvadājumu ar pielīdzināmiem nosacījumiem, līdz
galamērķim vēlākā dienā atbilstīgi pasažiera
vēlmēm, ja ir pieejamas brīvas vietas. 2. Šā panta 1. punkta
a) apakšpunkts attiecas arī uz pasažieriem, kuru lidojumi ir
kompleksa pakalpojuma daļa, izņemot tiesības saņemt
atlīdzinājumu, ja šādas tiesības izriet no
Direktīvas 90/314/EEK noteikumiem. 3. Ja apkalpojošais gaisa
pārvadātājs piedāvā pasažierim lidojumu uz vai no
citas lidostas, nekā tā, kas minēta rezervācijā,
apkalpojošais gaisa pārvadātājs sedz izmaksas par pasažiera
nogādāšanu alternatīvajā lidostā, kas atšķiras no
rezervācijā minētās, vai — attiecībā uz
galamērķa lidostu — uz blakus esošu galamērķa lidostu,
par kuru ir panākta vienošanās ar pasažieri. 4. Vienojoties ar pasažieri, atpakaļceļa
lidojumam vai lidojumiem, kas minēti 1. punkta
a) apakšpunktā, vai maršruta maiņai, kas minēta
1. punkta b) apakšpunktā vai 1. punkta
c) apakšpunktā, var izmantot cita gaisa pārvadātāja
pakalpojumus, ietvert atšķirīgus maršrutus vai izmantot citu
transporta veidu. 5. Ja pasažieris izvēlas iespēju, kas
minēta 1. punkta b) apakšpunktā, tad tam, ievērojot
pieejamību, ir tiesības uz maršruta maiņu, izmantojot citu gaisa
pārvadātāju vai citu transporta veidu, ja apkalpojošais gaisa
pārvadātājs nespēj pārvadāt pasažieri, izmantojot
savus pakalpojumus, un laika ziņā nogādāt
galamērķī 12 stundu laikā pēc sarakstā
norādītā ielidošanas laika. Neskarot Regulas (EK) Nr. 1008/2008[23] 22. panta 1. punktu,
cits gaisa pārvadātājs vai citu transporta veidu ekspluatants
nedrīkst iekasēt no sākotnējā
pārvadātāja maksu, kas pārsniedz vidējo cenu,
kādu ir maksājuši viņa paša pasažieri par
līdzvērtīgiem pakalpojumiem pēdējo trīs
mēnešu laikā. 6. Ja pasažieriem saskaņā ar
1. punktu piedāvā pilnīgu vai daļēju maršruta maiņu,
izmantojot citu transporta veidu, šī regula attiecas uz
pārvadājumiem, ko veic ar šo citu transporta veidu, it kā tos
veiktu ar fiksētu spārnu gaisa kuģiem." 9. regulas 9. pantu groza
šādi: (k)
panta 1. punkta c) apakšpunktu
aizstāj ar šādu: "c) transportu starp lidostu un
izmitināšanas vietu (viesnīcu, pasažiera dzīvesvietu vai
citu)." (l)
pievieno šādus punktus: "4. Ja apkalpojošais gaisa
pārvadātājs var pierādīt, ka atcelšanu, kavēšanos
vai saraksta izmaiņas ir izraisījuši ārkārtēji
apstākļi un ka no atcelšanas, kavēšanās vai saraksta
izmaiņām nevarētu izvairīties pat tad, ja veiktu visus
iespējamos pasākumus, tas var ierobežot izmitināšanas izmaksu
kopējo summu saskaņā ar 1. punkta b) apakšpunktu
līdz EUR 100 par katru viesnīcā pavadīto nakti katram
pasažierim un līdz trīs naktīm. Ja apkalpojošais gaisa
pārvadātājs izvēlas piemērot šo ierobežojumu, tas
tomēr pēc trim naktīm nodrošina pasažieriem informāciju par
pieejamām izmitināšanas iespējām papildus nepārtrauktajam
informēšanas pienākumam, kas norādīts 14. pantā. 5. Pienākumu piedāvāt
izmitināšanu saskaņā ar 1. punkta b) apakšpunktu
nepiemēro, ja attiecīgā lidojuma attālums ir 250 km
vai mazāks un to plānots apkalpot ar gaisa kuģi, kura
maksimālā ietilpība ir 80 vai mazāk sēdvietu,
izņemot, ja lidojums ir savienotais lidojums. Ja apkalpojošais gaisa
pārvadātājs izvēlas piemērot šo atbrīvojumu, tam
tomēr jāsniedz pasažieriem informācija par pieejamām
izmitināšanas iespējām. 6. Ja pasažieris izvēlas saņemt
atmaksājumu saskaņā ar 8. panta 1. punkta
a) apakšpunktu, kamēr tas atrodas izlidošanas lidostā, vai
izvēlas mainīt brauciena maršrutu uz vēlāku datumu
saskaņā ar 8. panta 1. punkta c) apakšpunktu,
pasažierim vairs nav tiesību attiecībā uz aprūpi
saskaņā ar 9. panta 1. punktu saistībā ar
attiecīgo lidojumu." 10. regulas 10. panta
2. punkta a), b) un c) apakšpunktā terminu "biļetes
cena" aizstāj ar "lidojuma cena". 11. regulas 11. pantam
pievieno šādu punktu: "3. Apkalpojošais gaisa
pārvadātājs nedrīkst piemērot ierobežojumus, kas
izklāstīti 9. panta 4. punktā un 9. panta
5. punktā, ja pasažieris ir persona ar ierobežotām
pārvietošanās spējām vai persona, kas viņu pavada,
nepavadīts bērns, grūtniece vai persona, kam nepieciešama
īpaša medicīniskā palīdzība, ar nosacījumu, ka
gaisa pārvadātājs vai tā aģents, vai ceļojuma
organizētājs ir saņēmuši paziņojumu par to
īpašajām vajadzībām attiecībā uz
palīdzību vismaz 48 stundas pirms lidojuma paredzētā
izlidošanas laika. Uzskatāms, ka šāda paziņošana attiecas uz
visu braucienu un atpakaļbraucienu, ja par abiem braucieniem ir
līgums ar to pašu gaisa pārvadātāju." 12. regulas 13. pantu
aizstāj ar šādu: "13. pants Tiesības
uz tiesību aizsardzību Ja apkalpojošais gaisa pārvadātājs
izmaksā kompensāciju vai izpilda citas saistības, kas izriet no
šīs regulas noteikumiem, nevienu šīs regulas noteikumu vai valsts
tiesību aktu nevar interpretēt kā tādus, kas ierobežo
tiesības pieprasīt kompensāciju par zaudējumiem, kas
radušies saskaņā ar šo regulu, no ikvienas trešās personas, kas
veicinājusi tādu notikumu attīstību, kuras rezultātā
jāizmaksā kompensācijas vai rodas citas saistības." 13. regulas 14. pantu
aizstāj ar šādu: "14. pants Pienākums
informēt pasažierus 1. Lidostas administrācija un apkalpojošais
gaisa pārvadātājs nodrošina, ka pie reģistrācijas
galdiem (tostarp pašapkalpošanās reģistrācijas
iekārtām) un iekāpšanas vārtiem ir pasažieriem skaidri
redzams un salasāms paziņojums ar šādu tekstu: "Ja Jums ir
atteikta iekāpšana vai Jūsu lidojums ir atcelts vai kavējas
vismaz divas stundas, pie reģistrācijas vai iekāpšanas
lūdziet paziņojumu par Jūsu tiesībām, jo īpaši
attiecībā uz kompensāciju un atbalstu." 2. Apkalpojošais gaisa pārvadātājs,
kas atsaka iekāpšanu vai atceļ lidojumu, katram skartajam pasažierim
izsniedz rakstveida paziņojumu, kurā izklāstīti noteikumi
par kompensāciju un atbalstu saskaņā ar šo regulu, tostarp
informācija par varbūtējiem ierobežojumiem saskaņā ar
9. panta 4. punktu un 9. panta 5. punktu. Tas arī
sniedz līdzvērtīgu paziņojumu visiem pasažieriem, kuru
lidojumi aizkavējas vai notikušas izmaiņas sarakstā vismaz par
divām stundām. To kompetento sūdzību izskatīšanas
iestāžu kontaktinformāciju, kas noteiktas saskaņā ar
16.a pantu, pasažieriem sniedz arī rakstiski. 3. Akliem cilvēkiem un cilvēkiem ar
redzes traucējumiem šā panta noteikumus piemēro, izmantojot
attiecīgus alternatīvus līdzekļus. 4. Lidostas administrācija nodrošina, ka
vispārīgā informācija par pasažieru tiesībām ir
skaidri un saredzami norādīta lidostas pasažieru zonā. Tā
arī nodrošina, ka pasažieri, kas atrodas lidostā, tiek informēti
par to lidojuma atcelšanu un par to tiesībām, ja aviosabiedrība
pēkšņi pārtrauc darbību, piemēram,
maksātnespējas vai tās darbības licences atsaukšanas
gadījumā. 5. Izlidošanas atcelšanas vai kavēšanās
gadījumā apkalpojošais gaisa pārvadātājs pasažierus
informē par situāciju pēc iespējas ātrāk un
jebkurā gadījumā ne vēlāk kā 30 minūtes
pēc sarakstā norādītā izlidošanas laika un par
paredzēto izlidošanas laiku — tiklīdz šī informācija
ir pieejama, ja gaisa pārvadātājs ir saņēmis pasažiera
kontaktinformāciju saskaņā ar 6. un 7. punktu, ja
biļete iegādāta, izmantojot starpnieku. 6. Ja pasažieris biļeti nav
iegādājies tieši no apkalpojošā gaisa
pārvadātāja, bet izmantojot starpnieku, kas veic
uzņēmējdarbību Savienībā, tad šis starpnieks
sniedz pasažiera kontaktinformāciju gaisa pārvadātājam, ar
nosacījumu, ka pasažieris ir devis precīzi formulētu un
rakstisku atļauju. Šo atļauju var dot tikai pēc brīvas
izvēles. Gaisa pārvadātājs var izmantot šādu
kontaktinformāciju tikai nolūkā izpildīt ar šo pantu
uzlikto pienākumu sniegt informāciju un nevis tirgvedības
nolūkā un dzēš kontaktinformāciju ne vēlāk
kā 72 stundas pēc tam, kad pārvadājuma līgums
izpildīts. Šo datu apstrādi, piekļuvi tiem un to glabāšanu
veic saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes
Direktīvu 95/46/EK par personu aizsardzību attiecībā
uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti[24]. 7. Starpnieks ir atbrīvots no 6. punkta
prasībām, ja var pierādīt, ka pastāv alternatīva
sistēma, kas nodrošina, lai pasažieris tiktu informēts,
nenosūtot attiecīgo kontaktinformāciju." 14. regulas 16. pantu
aizstāj ar šādu: "16. pants Noteikumu
izpilde 1. Katra dalībvalsts izraugās valsts
izpildiestādi, kas ir atbildīga par šīs regulas izpildi
attiecībā uz lidojumiem no lidostām, kuras atrodas tās
teritorijā, un lidojumiem no trešās valsts uz šādām
lidostām. Dalībvalstis informē Komisiju par iestādi, kas ir
izraudzīta saskaņā ar šo punktu. 2. Valsts izpildiestāde rūpīgi
uzrauga atbilstību šīs regulas prasībām un veic
pasākumus, kas nepieciešami, lai nodrošinātu pasažieru tiesību
ievērošanu. Šim nolūkam gaisa pārvadātāji un lidostas
administrācija valsts izpildiestādei pēc tās
pieprasījuma sniedz attiecīgos dokumentus. Lai veiktu savas
funkcijas, valsts izpildiestāde ņem vērā arī
informāciju, ko tai iesniegusi iestāde, kas izraudzīta
saskaņā ar 16.a pantu. Tā var arī izlemt par izpildes
nodrošināšanas pasākumiem, pamatojoties uz individuālām
sūdzībām, ko nosūtījusi iestāde, kas
izraudzīta saskaņā ar 16.a pantu. 3. Dalībvalstu noteiktās sankcijas par
šīs regulas pārkāpumiem ir efektīvas, samērīgas
un atturošas. 4. Ja iestādes, kas izraudzītas
saskaņā ar 16. un 16.a pantu, atšķiras, tiek izveidots
ziņošanas mehānisms, lai nodrošinātu informācijas
apmaiņu starp dažādām iestādēm, nolūkā
palīdzēt valsts izpildiestādei pildīt tās uzraudzības
un izpildes nodrošināšanas uzdevumus un iestādei, kas norīkota
saskaņā ar 16.a pantu — savākt informāciju, kas
vajadzīga, lai pārbaudītu individuālas sūdzības. 5. Par katru gadu vēlākais līdz
nākamā kalendārā gada aprīļa beigām valstu
izpildiestādes publicē statistikas datus par savu darbību,
tostarp par piemērotajām sankcijām. 6. Gaisa pārvadātāji valsts
izpildiestādēm tajās dalībvalstīs, kurās
viņi darbojas, paziņo savu kontaktinformāciju jautājumos,
uz ko attiecas šī regula." 15. regulā iekļauj šādus
pantus: "16.a pants Pasažieru
prasības un sūdzības 1. Veicot rezervāciju, gaisa
pārvadātāji sniedz informāciju pasažieriem par to
prasību un sūdzību izskatīšanas procesu saistībā
ar to tiesībām, kas noteiktas šajā regulā, un attiecīgo
kontaktinformāciju, kur pasažieri var iesniegt prasības un
sūdzības izskatīšanai, tostarp izmantojot elektroniskos sakaru
līdzekļus. Gaisa pārvadātājs informē pasažierus
arī par iestādi vai iestādēm, kas ir kompetentas
izskatīt pasažieru sūdzības. 2. Ja pasažieris vēlas iesniegt
sūdzību gaisa pārvadātājam saistībā ar
savām tiesībām saskaņā ar šo regulu, viņš to
iesniedz trīs mēnešu laikā no dienas, kurā lidojums tika
veikts vai kad tas bija norādīts sarakstā. Septiņu dienu
laikā no sūdzības saņemšanas gaisa
pārvadātājs pasažierim apstiprina sūdzības
saņemšanu. Divu mēnešu laikā no sūdzības
saņemšanas gaisa pārvadātājs pasažierim sniedz pilnīgu
atbildi. 3. Saskaņā ar attiecīgajiem ES un
valsts tiesību aktiem katra dalībvalsts izraugās valsts
iestādi vai iestādes, kas atbild par strīdu atrisināšanu
ārpustiesas kārtībā starp gaisa
pārvadātājiem un pasažieriem saistībā ar
tiesībām, uz ko attiecas šī regula. 4. Ikviens pasažieris var iesniegt
sūdzību valsts iestādei, kas izraudzīta saskaņā
ar 3. punktu, par iespējamiem šīs regulas noteikumu
pārkāpumiem jebkurā lidostā, kas atrodas dalībvalsts
teritorijā, vai par reisu no trešās valsts, kura galamērķis
ir lidosta, kas atrodas minētajā teritorijā. Šādas
sūdzības var iesniegt ne ātrāk kā divus mēnešus
pēc tam, kad sūdzību iesniedza attiecīgajam gaisa
pārvadātājam, izņemot, ja gaisa pārvadātājs
jau ir sniedzis galīgo atbildi uz šādu sūdzību. 5. Septiņu dienu laikā no
sūdzības saņemšanas atbildīgā iestāde apstiprina
sūdzības saņemšanu un nosūta kopiju attiecīgajai
valsts izpildiestādei. Galīgās atbildes sniegšanas laiks nevar
būt ilgāks par trīs mēnešiem no sūdzības
saņemšanas dienas. Galīgās atbildes kopija jāiesniedz
arī valsts izpildiestādei. 16.b pants Sadarbība
starp dalībvalstīm un Komisiju 1. Komisija atbalsta dalībvalstu dialogu
16.c pantā minētajā komitejā par šīs regulas
interpretāciju un piemērošanu valstu līmenī. 2. Dalībvalstis par katru gadu
vēlākais līdz nākošā kalendārā gada
aprīļa beigām Komisijai sniedz ziņojumu par savu
darbību. Komisija, izmantojot īstenošanas aktus, var lemt,
kādiem jautājumiem jāpievēršas šajos ziņojumos.
Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar
16.c pantā minēto procedūru. 3. Dalībvalstis regulāri nosūta
Komisijai attiecīgo informāciju par regulas noteikumu
interpretāciju un piemērošanu attiecīgajā
dalībvalstī, un Komisija šo informāciju elektroniski dara
pieejamu pārējām dalībvalstīm. 4. Pēc dalībvalsts pieprasījuma vai
pēc savas iniciatīvas Komisija izskata gadījumus, kad šīs
regulas noteikumus piemēro un izpilda atšķirīgi, jo īpaši
attiecībā uz ārkārtēju apstākļu
interpretāciju, un precizē šīs regulas noteikumus, lai
veicinātu vienotu pieeju. Šajā nolūkā Komisija var
pieņemt ieteikumu pēc apspriešanās ar 16.c pantā
minēto komiteju. 5. Pēc Komisijas pieprasījuma valsts
izpildiestādes izmeklē viena vai vairāku gaisa
pārvadātāju konkrētu aizdomīgu praksi un
4 mēnešu laikā pēc pieprasījuma saņemšanas
paziņo savus secinājumus Komisijai. 16.c
pants Komitejas
procedūra 1. Komisijai palīdz Pasažieru tiesību
komiteja, kuras sastāvā ir divi pārstāvji no katras
dalībvalsts, no kuriem vismaz viens pārstāv valsts
izpildiestādi. Minētā komiteja ir komiteja Regulas (ES)
Nr. 182/2011 nozīmē. 2. Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro
Regulas (ES) Nr. 182/2011 4. pantu." 16. regulas 17. pantu
aizstāj ar šādu: "17. pants Ziņojums Komisija līdz 2017. gada
1. janvārim ziņo Eiropas Parlamentam un Padomei par šīs
regulas darbību un rezultātiem, jo īpaši par ietekmi, ko rada
kompensācija par ilgu kavēšanos un izmitināšanas ierobežojumi
ilgstošos ārkārtas apstākļos. Komisija ziņo arī
par pastiprinātu gaisa pasažieru aizsardzību reisos no trešām
valstīm, ko apkalpo ārpuskopienas pārvadātāji
saskaņā ar starptautiskajiem gaisa transporta nolīgumiem.
Ziņojumam vajadzības gadījumā pievieno tiesību aktu
projektus. 17. Šīs regulas 1. pielikums
ir pievienots Regulai (EK) Nr. 261/2004 kā 1. pielikums. 2. pants Regulu (EK) Nr. 2027/97 groza
šādi: 1. regulas 3. panta
2. punktu aizstāj ar šādu: "2. Kopienas gaisa pārvadātājs
nodrošina lidostā sūdzības veidlapas, kas ļauj pasažieriem
nekavējoties iesniegt šādu sūdzību par to bojāto vai
ar novēlošanos saņemto bagāžu. Šādu sūdzības
veidlapu, kas var būt arī īpašuma pretenzijas ziņojuma (PIR)
formā, gaisa pārvadātājs lidostā pieņem kā
sūdzību atbilstīgi Monreālas konvencijas 31. panta
2. punktam. Šī iespēja neskar pasažieru tiesības
Monreālas konvencijā noteiktajā termiņā iesniegt
sūdzību, izmantojot citus līdzekļus." 2. regulas 5. panta
2. punktu aizstāj ar šādu: "2. Neskarot 1. punkta noteikumus,
nāves gadījumā avanss nav mazāks par euro izteiktiem
SDR 18 096 par vienu pasažieri. Ar deleģēto aktu
saskaņā ar 6.c pantu Komisija ir pilnvarota pielāgot šo
summu, ņemot vērā Starptautiskās Civilās
aviācijas organizācijas lēmumu saskaņā ar
Monreālas konvencijas 24. panta 2. punktu. Visas
minētās summas korekcijas groza arī attiecīgo
pielikumā norādīto summu." 3. regulas 6. panta
1. punktu papildina ar šādu teikumu: "Ar deleģēto aktu saskaņā
ar 6.c pantu Komisija ir pilnvarota pielāgot pielikumā
minētās summas, izņemot 5. panta 2. punktā
minēto summu, ņemot vērā Starptautiskās Civilās
aviācijas organizācijas lēmumu saskaņā ar
Monreālas konvencijas 24. panta 2. punktu." 4. regulā iekļauj
šādus pantus: "6.a pants 1. Ja gaisa pārvadātājs ved
reģistrētus ratiņkrēslus vai citus pārvietošanās
palīglīdzekļus un palīdzības ierīces, gaisa
pārvadātājs un tā pārstāvji piedāvā
katrai personai ar ierobežotām pārvietošanās spējām,
kā definēts Regulas (EK) Nr. 1107/2006[25] 2. panta
a) punktā, izvēli bez maksas iesniegt īpašu interešu
deklarāciju saskaņā ar Monreālas konvencijas 22. panta
2. punktu rezervācijas laikā un vēlākais tad, kad
ierīce tiek nodota gaisa pārvadātājam. 2. Pārvietošanās
palīglīdzekļu iznīcināšanas, nozaudēšanas vai
bojājuma gadījumā gaisa pārvadātāja
atbildība nepārsniedz summu, kuru persona deklarēja, kad
reģistrēto pārvietošanās palīglīdzekli nodeva
Kopienas gaisa pārvadātājam. 3. Reģistrētu ratiņkrēslu vai
citu pārvietošanās palīglīdzekļu un
palīdzības ierīču iznīcināšanas,
nozaudēšanas, bojājuma vai aizkavēšanās gadījumā
Kopienas gaisa pārvadātājs maksā summu, kas
nepārsniedz pasažiera deklarēto summu, ja vien tas nepierāda, ka
šī summa ir lielāka nekā personas faktiskā interese par
piegādi galamērķī. 6.b
pants 1. Valsts izpildiestāde, kas izraudzīta
saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 261/2004 16. pantu,
nodrošina atbilstību šai regulai. Šajā nolūkā tā
pārrauga: - gaisa pārvadājuma līgumu
noteikumus un nosacījumus; - īpašu interešu deklarācijas
sistemātisku piedāvājumu attiecībā uz
reģistrētiem pārvietošanās palīglīdzekļiem
un atbilstoša līmeņa kompensāciju par kaitējumu, kas
nodarīts pārvietošanās palīglīdzekļiem; - attiecīgā gadījumā avansa
maksājumus saskaņā ar 5. panta 1. punktu; - 6. panta piemērošanu. 2. Nolūkā uzraudzīt pasažieru ar
ierobežotām pārvietošanās spējām un pasažieru ar
invaliditāti aizsardzību viņu pārvietošanās
palīglīdzekļu bojājuma gadījumā valsts
izpildiestāde pārbauda un ņem vērā arī
informāciju par sūdzībām par pārvietošanās
palīglīdzekļiem, kas iesniegtas iestādēm, kas
izraudzītas saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 261/2004
16.a pantu. 3. Dalībvalstu noteiktās sankcijas par
šīs regulas pārkāpumiem ir efektīvas, samērīgas
un atturošas. 4. Savā gada ziņojumā
saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 261/2004 16. panta
6. punktu valsts izpildiestādes publicē arī statistiku par
savu darbību un par piemērotajām sankcijām
attiecībā uz šīs regulas piemērošanu. 6.c
pants 1. Pilnvaras pieņemt deleģētos
aktus Komisijai piešķir, ievērojot šajā pantā
izklāstītos nosacījumus. 2. Pilnvaras pieņemt 6. panta
1. punktā minētos deleģētos aktus Komisijai
piešķir uz nenoteiktu laiku no šās regulas spēkā
stāšanās datuma. 3. Eiropas Parlaments vai Padome jebkurā
laikā var atsaukt 6. panta 1. punktā minēto pilnvaru
deleģēšanu. Ar atsaukšanas lēmumu tiek izbeigts
minētajā lēmumā norādītais pilnvaru deleģējums.
Tas stājas spēkā dienu pēc lēmuma publicēšanas Eiropas
Savienības Oficiālajā Vēstnesī vai
vēlākā datumā, kas tajā noteikts. Tas neskar jau
spēkā esošos deleģētos aktus. 4. Tiklīdz Komisija pieņem
deleģētu aktu, tā vienlaikus par to informē Eiropas
Parlamentu un Padomi. 5. Deleģēts akts, kas pieņemts
saskaņā ar 6. panta 1. punktu, stājas spēkā
tikai tad, ja ne Eiropas Parlaments, ne Padome 2 mēnešu laikā
pēc minētā akta paziņošanas Eiropas Parlamentam un Padomei
nav cēluši iebildumus vai ja pirms minētā termiņa
beigām gan Eiropas Parlaments, gan Padome ir informējuši Komisiju, ka
necels iebildumus. Pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes iniciatīvas šo
laikposmu pagarina par diviem mēnešiem. 6.d pants 1. Lai gan gaisa pārvadātājiem ir
pilna komerciālā brīvība veidot nosacījumus,
saskaņā ar kuriem tie ļauj pārvadāt bagāžu, tie
rezervēšanas laikā un pie reģistrācijas galdiem (tostarp
pašapkalpošanās reģistrācijas iekārtām) skaidri
norāda maksimālo bagāžas apjomu, kādu ir atļauts
ienest salonā un nodot reģistrētā bagāžā
katrā lidojumā, kas iekļauts pasažiera rezervācijā,
tostarp visus vienību skaita ierobežojumus, kas tiek piemēroti
noteiktajam maksimālajam bagāžas apjomam. Ja gaisa
pārvadātājs nosaka papildu maksu par bagāžas
pārvadāšanu, sīku informāciju par šādu maksu skaidri
norāda rezervācijas laikā un pēc pieprasījuma —
lidostā. 2. Ja ārkārtējos
apstākļos, piemēram, drošības apsvērumu dēļ
vai gaisa kuģa tipa maiņas gadījumā pēc
rezervācijas veikšanas, nav iespējams salonā pārvadāt
rokas bagāžas atļautajā apjomā ietvertos priekšmetus, gaisa
pārvadātājs var tos pārvadāt gaisa kuģa kravas
telpā, bet bez papildu izmaksām pasažierim. 3. Šīs
tiesības neietekmē rokas bagāžas ierobežojumus, kas noteikti ar
ES un starptautiskajiem drošības noteikumiem, piemēram,
Regulu (EK) Nr. 300/2008 un Regulu (EK) Nr. 820/2008. 6.e
pants 1. Kopienas gaisa pārvadātājs
atļauj pasažierim pārvadāt mūzikas instrumentu gaisa
kuģa pasažieru salonā saskaņā ar piemērojamiem
drošības noteikumiem un attiecīgā gaisa kuģa
tehniskajām specifikācijām un ierobežojumiem. Mūzikas
instrumentus pieņem pārvadāšanai gaisa kuģa salonā ar
nosacījumu, ka šādus instrumentus var droši novietot
piemērotā bagāžas nodalījumā salonā vai zem
attiecīgā pasažiera sēdekļa. Gaisa
pārvadātājs var noteikt, ka mūzikas instruments ir
daļa no pasažiera atļautā rokas bagāžas apjoma un to nevar
pārvadāt papildus šim apjomam. 2. Ja mūzikas instruments ir pārāk
liels, lai to varētu droši novietot piemērotā bagāžas
nodalījumā salonā vai zem attiecīgā pasažiera
sēdekļa, aviosabiedrība var pieprasīt maksu par otro
biļeti, ja šādu mūzikas instrumentu pārvadā kā
rokas bagāžu otrā sēdeklī. Ja tiek nopirkta otra
sēdvieta, gaisa pārvadātājam jādara viss
iespējamais, lai pasažierim un attiecīgajam mūzikas instrumentam
iedalītu vietas kopā. Ja iespējams un ja to pieprasa,
mūzikas instrumentus pārvadā gaisa kuģa apsildāmā
bagāžas nodalījumā, ievērojot attiecīgos drošības
noteikumus, vietas ierobežojumus un attiecīgā gaisa kuģa tehnisko
specifikāciju. Gaisa pārvadātājs skaidri norāda
noteikumus un nosacījumus, uz kuriem pamatojoties mūzikas instrumenti
tiks transportēti, un piemērojamās maksas." 5. regulas 7. pantu
aizstāj ar šādu: "7. pants Komisija līdz 2017. gada
1. janvārim ziņo Eiropas Parlamentam un Padomei par šīs
regulas darbību un ietekmi. Ziņojumam vajadzības
gadījumā pievieno tiesību aktu projektus." 6. Regulas (EK)
Nr. 2027/97 pielikumu aizstāj ar šīs regulas 2. pielikumu. 3. pants Šī regula stājas spēkā
divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas
Savienības Oficiālajā Vēstnesī. Šī regula uzliek saistības
kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs. Briselē, Eiropas Parlamenta vārdā — Padomes
vārdā — priekšsēdētājs priekšsēdētājs 1. pielikums "Pielikums: nepilnīgs tādu
apstākļu uzskaitījums, ko var uzskatīt par
ārkārtējiem apstākļiem šīs regulas nolūkos 1. Šādus apstākļus uzskata par
ārkārtējiem: i. dabas katastrofas, kas padara neiespējamu
drošu lidojuma norisi; ii. tehniskas problēmas, kas nav
saistītas ar gaisa kuģa normālu darbību, piemēram,
defektu atklāšana attiecīgā lidojuma laikā, un kas
neļauj normāli turpināt ekspluatāciju, vai slēpts ražošanas defekts, ko atklāj
ražotājs vai kompetentā iestāde un kas skar lidojuma
drošību; iii. risks drošībai, sabotāža vai
terorisms, kas padara neiespējamu drošu lidojuma norisi; iv. veselības risks, kas apdraud
dzīvību, vai ārkārtas medicīniskā
palīdzība, kuras dēļ jāpārtrauc vai
jānovirza attiecīgais reiss; v. gaisa satiksmes pārvaldības
ierobežojumi vai gaisa telpas vai lidostas slēgšana; vi. meteoroloģiskie apstākļi, kas
nav saderīgi ar lidojumu drošību; un vii. darba strīdi apkalpojošā gaisa
pārvadātāja vai būtisku pakalpojumu sniedzēju,
piemēram, lidostu un aeronavigācijas pakalpojumu sniedzēju,
uzņēmumos. 2. Šādus apstākļus neuzskata par
ārkārtējiem: i. tehniskas problēmas, kas saistītas ar
gaisa kuģa normālu darbību, piemēram, problēmas, kas
atklātas kārtējās apkopes vai gaisa kuģa pirmslidojuma
pārbaudes laikā vai kas radušās tādēļ, ka nav
pareizi veiktas šādas tehniskās apkopes vai pirmslidojuma
pārbaudes; un ii. lidojumu apkalpes vai salona apkalpes
nepieejamība (izņemot, ja to izraisījuši darba
strīdi)." 2. pielikums "PIELIKUMS Gaisa
pārvadātāja atbildība par pasažieriem un viņu
bagāžu Šajā informācijas
paziņojumā ir apkopoti ES tiesību aktu un Monreālas
Konvencijas noteikumi par Kopienas gaisa pārvadātāju
atbildību. Kompensācija
nāves vai ievainojuma gadījumā Nav finansiālu ierobežojumu
atbildībai par pasažiera ievainojumu vai nāvi, ko izraisījis
nelaimes gadījums gaisa kuģī vai jebkuras iekāpšanas un
izkāpšanas darbības laikā. Par kaitējumiem līdz
SDR 113 100 (aptuvena summa vietējā valūtā)
pārvadātājs nevar izslēgt savu atbildību vai ierobežot
to. Virs minētās summas gaisa pārvadātājs nav
atbildīgs, ja viņš pierāda, ka nav pieļāvis
nolaidību vai citādi vainīgs vai ka kaitējums radies
vienīgi trešās personas nolaidības vai citas vainas
dēļ. Avansa
maksājumi Ja pasažieris iet bojā vai gūst
ievainojumus, gaisa pārvadātājam 15 dienu laikā no
tās personas noteikšanas, kura ir tiesīga saņemt
kompensāciju, ir jāizmaksā avanss, lai segtu tūlītējas
ekonomiskas vajadzības. Nāves gadījumā šis avanss
nedrīkst būt mazāks par SDR 18 096 (aptuvena summa
vietējā valūtā). Pasažieru
aizkavēšana Pasažieru aizkavēšanas gadījumā
gaisa pārvadātājs atbild par zaudējumiem, ja vien nav
veicis visus piemērotos pasākumus, lai zaudējumus novērstu,
vai šādus pasākumus nav bijis iespējams veikt. Atbildība
par pasažieru aizkavēšanu nepārsniedz SDR 4694 (aptuvena summa
vietējā valūtā). Bagāžas
nozaudēšana, bojājums vai aizkavēšanās Bagāžas nozaudēšanas, bojājuma
vai aizkavēšanās gadījumā gaisa pārvadātājs
ir atbildīgs par zaudējumiem līdz SDR 1113 (aptuvena summa
vietējā valūtā), un kompensācijas ierobežojumu
piemēro vienam pasažierim un nevis par katru reģistrētās
bagāžas vienību, ja vien starp gaisa pārvadātāju un
pasažieri nav vienošanās par augstāku robežvērtību,
izmantojot īpašu interešu deklarāciju. Par bojātu vai
nozaudētu bagāžu gaisa pārvadātājs nav atbildīgs,
ja bojājumu vai nozaudēšanu ir izraisījusi bagāžas
kvalitāte vai defekts. Par bagāžas aizkavēšanos gaisa pārvadātājs
nav atbildīgs, ja tas ir veicis visus pamatotos pasākumus, lai
novērstu kaitējumu, kas izriet no bagāžas
aizkavēšanās, vai ja šādus pasākumus nav bijis
iespējams veikt. Par rokas bagāžu, tostarp personīgām
lietām, aviosabiedrība ir atbildīga tikai tad, ja kaitējums
rodas tās vainas dēļ. Augstāka
atbildības robežvērtība par bagāžu Pasažieris var gūt labumu no
augstākas atbildības robežvērtības, ne vēlāk
kā pie reģistrācijas iesniedzot īpašu deklarāciju un
samaksājot papildu maksu, ja tāda tiek prasīta. Šādu
papildu maksu pamatā ir tarifi, kas ir saistīti ar papildu
izmaksām par attiecīgās bagāžas transportēšanu un
apdrošināšanu un pārsniedz atbildības ierobežojumu SDR 1131
apjomā. Tarifus pēc pieprasījuma dara pieejamus pasažieriem.
Pasažieriem-invalīdiem un pasažieriem ar ierobežotām
pārvietošanās spējām sistemātiski piedāvā
bezmaksas iespēju iesniegt īpašu interešu deklarāciju
attiecībā uz viņu pārvietošanās palīglīdzekļu
pārvadāšanu. Sūdzību
par bagāžu iesniegšanas termiņš Ja bagāža ir bojāta, aizkavējas,
ir pazaudēta vai iznīcināta, pasažierim jebkurā
gadījumā iespējami drīz ir jāiesniedz gaisa
pārvadātājam rakstiska sūdzība. Sūdzības
iesniegšanas termiņš ir 7 dienas, ja bagāža ir bojāta, un
21 diena, ja tā tika aizkavēta, abos gadījumos skaitot no
dienas, kad bagāža tika nodota pasažiera rīcībā. Lai bez
grūtībām iekļautos šajos termiņos, gaisa
pārvadātājs piedāvā pasažieriem iespēju
aizpildīt sūdzības veidlapu lidostā. Šāda
sūdzību veidlapa, kura var būt arī īpašuma pretenzijas
ziņojuma (PIR) formā, gaisa pārvadātājam
lidostā jāpieņem kā sūdzība. Līgumpārvadātāju
un faktisko pārvadātāju atbildība Ja gaisa pārvadātājs, kas
faktiski veic lidojumu, nav tas pats, kas noslēdzis līgumu par
pārvadājumu, pasažierim ir tiesības iesniegt sūdzību
vai iesniegt prasību pret jebkuru no tiem. Tas ietver arī
gadījumus, kad īpašu interešu deklarācija ir saskaņota ar
faktisko pārvadātāju nodošanas laikā. Rīcības
termiņš Prasība tiesā par zaudējumu
atlīdzību ir jāceļ divu gadu laikā no gaisa kuģa
ielidošanas dienas vai no tās dienas, kad tam būtu bijis
jāielido. Noteikumi,
pēc kuriem šī informācija ir sastādīta Iepriekš izklāstīto noteikumu
pamatā ir 1999. gada 28. maija Monreālas Konvencija, kas
Kopienā tiek īstenota ar Regulu (EK) Nr. 2027/97 (kurā
grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 889/2002 un ar
Regulu (ES) Nr. xxx) un dalībvalstu tiesību aktiem." [1] Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada
11. februāra Regula (EK) Nr. 261/2004, ar ko paredz
kopīgus noteikumus par kompensāciju un atbalstu pasažieriem
sakarā ar iekāpšanas atteikumu un lidojumu atcelšanu vai ilgu
kavēšanos un ar ko atceļ Regulu (EEK) Nr. 295/91 (OV L 46,
17.2.2004., 1. lpp.). [2] Padomes 1997. gada 9. oktobra Regula (EK) Nr.
2027/97 par gaisa pārvadātāju atbildību, veicot pasažieru
un viņu bagāžas gaisa pārvadājumus (OV L 285, 17.10.1997.,
1. lpp.), kurā grozījumi izdarīti ar Eiropas Parlamenta un
Padomes 2002. gada 13. maija Regulu (EK) Nr. 889/2002
(OV L 140, 30.5.2002., 2. lpp.). [3] COM (2010) 0603, 2010. gada 16.
oktobris. [4] Ceļvedis uz Eiropas vienoto transporta telpu —
virzība uz konkurētspējīgu un resursefektīvu
transporta sistēmu, COM(2011) 144 galīgā redakcija, sk. 23.
lpp.: http://eur-lex.europa.eu/LexUriServ/LexUriServ.do?uri=COM:2011:0144:FIN:EN:PDF [5] Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam un Padomei
par to, kā piemēro Regulu (EK) Nr. 261/2004, ar ko paredz
kopīgus noteikumus par kompensāciju un atbalstu pasažieriem
sakarā ar iekāpšanas atteikumu un lidojumu atcelšanu vai ilgu
kavēšanos (http://eur-lex.europa.eu/LexUriServ/LexUriServ.do?uri=COM:2011:0174:FIN:EN:PDF).
COM(2011) 174 galīgā redakcija. [6] Eiropas Parlamenta rezolūcija par gaisa transporta
pasažieru tiesību ievērošanu un piemērošanu, 2011/2150 (INI), http://www.europarl.europa.eu/sides/getDoc.do?type=TA&language=EN&reference=P7-TA-2012-99 [7] OV C 364, 18.12.2000., 1. lpp. [8] http://ec.europa.eu/transport/passengers/consultations/2012-03-11-apr_en.htm [9] http://ec.europa.eu/transport/passengers/events/2012-05-30-stakeholder-conference_en.htm [10] Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada
24. septembra Regula (EK) Nr. 1008/2008 par kopīgiem noteikumiem
gaisa pārvadājumu pakalpojumu sniegšanai Kopienā,
OV L 293, 31.10.2008. [11] Sk. Komisijas priekšlikumus: http://ec.europa.eu/consumers/redress_cons/adr_policy_work_en.htm [12] OV C [..], [..], [..]. lpp. [13] OV C [..], [..], [..]. lpp. [14] OV L 46, 17.2.2004., 1. lpp. [15] OV L 285, 17.10.1997., 1. lpp., grozījumi
OV L 140, 30.5.2002., 2. lpp. [16] COM(2010) 603 galīgā redakcija. [17] OV L 158, 23.6.1990., 59. lpp. [18] OV L 55, 28.2.2011., 13. lpp. [19] Padomes 1997. gada 9. oktobra Regula (EK)
Nr. 2027/97 par gaisa pārvadātāju atbildību, veicot
pasažieru un viņu bagāžas gaisa pārvadājumus, OV L 285,
17.10.1997., 1. lpp., kas grozīta ar Eiropas Parlamenta un Padomes
2002. gada 13. maija Regulu (EK) Nr. 889/2002, OV L 140, 30.5.2002.,
2. lpp. [20] OV L 293, 31.10.2008.,
3. lpp. [21] OV L 158, 23.6.1990., 59. lpp. [22] OV L 204, 26.7.2006., 1. lpp. [23] OV L 293, 31.10.2008., 3. lpp. [24] OV L 281, 23.11.1995., 31. lpp. [25] Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada
5. jūlija Regula (EK) Nr. 1107/2006 par invalīdu un
personu ar ierobežotām pārvietošanās spējām
tiesībām, ceļojot ar gaisa transportu, OV L 204, 26.7.2006.,
1. lpp.