(1)

Pēc neprovocētās Krievijas militārās agresijas un iebrukuma Ukrainā 2022. gada 24. februārī, ko Eiropas Savienība ir visstingrākajā veidā nosodījusi, Eiropas Savienība saskaras ar nepieredzētu to cilvēku pieplūdumu, kuri bēg no kara un meklē aizsardzību. Aptuveni četriem miljoniem cilvēku ir bijis jāpamet mājas, un viņi ir bijuši spiesti bēgt no Ukrainas.

(2)

2022. gada 8. marta Paziņojumā “Eiropas solidaritāte ar bēgļiem un citiem, kas bēg no kara Ukrainā” (1) Komisija norādīja uz būtisko atbalstu, ko ES ir darījusi pieejamu, lai palīdzētu cilvēkiem, kuri bēg no Krievijas iebrukuma Ukrainā, kā arī dalībvalstīm, kuras tos uzņem. Tas ietver tiešu humāno palīdzību, ārkārtas civilās aizsardzības palīdzību, atbalstu uz robežas, kā arī skaidru juridisko statusu, kas ļauj tiem, kuri bēg no kara, saņemt tūlītēju aizsardzību ES.

(3)

2022. gada 23. marta paziņojumā “Par to personu uzņemšanu, kuras bēg no kara Ukrainā: Eiropas sagatavošana vajadzību apmierināšanai (2) Komisija izklāstīja pasākumus, ar kuriem palīdzēt cilvēkiem, kas bēg no Krievijas iebrukuma Ukrainā, un nodrošināt, ka viņi var efektīvi izmantot savas tiesības. Šie pasākumi ietver ne tikai tūlītējus pasākumus, lai nodrošinātu pajumti, humāno palīdzību un piekļuvi veselības aprūpei, bet arī rīcību, lai nodrošinātu cilvēku raitu integrēšanos uzņēmējvalstīs un to piekļuvi izglītībai, mājokļiem un darbvietām. Valdības iestādes, NVO un brīvprātīgie dalībvalstīs, jo īpaši pirmās ieceļošanas valstīs (Polijā, Rumānijā, Slovākijā un Ungārijā), kā arī galamērķa valstīs, dara visu iespējamo, lai sniegtu atbalstu un aizsardzību cilvēkiem, kuri bēg no Krievijas iebrukuma Ukrainā.

(4)

Padomes Īstenošanas lēmums (ES) 2022/382 (3), ar kuru tika aktivizēts Direktīvā 2001/55/EK (4) noteiktais pagaidu aizsardzības mehānisms, personām, kas bēg no Krievijas iebrukuma Ukrainā, piešķir skaidru juridisko statusu tūlīt pēc ierašanās Eiropas Savienībā. Pagaidu aizsardzība sākumā ilgs vienu gadu, un to varētu automātiski pagarināt divas reizes – katru reizi par sešiem mēnešiem. Pagaidu aizsardzība ietver uzturēšanās atļauju, sociālo atbalstu un veselības aprūpi, kā arī piekļuvi mājokļiem, izglītībai un nodarbinātībai.

(5)

Direktīvas 2001/55/EK 12. pantā noteikts, ka dalībvalstīm jāatļauj personām, kam ir pagaidu aizsardzība, “iesaistīties algotā darba vai pašnodarbinātības aktivitātēs, ievērojot profesijai piemērojamos noteikumus”, kā arī tādās aktivitātēs, kā izglītības iespējas pieaugušajiem, profesionālā sagatavošana un mācību prakse darba vietā.

(6)

Tiesības piekļūt darba tirgum ir būtisks pagaidu aizsardzības aspekts. Pieredze liecina, ka trešo valstu valstspiederīgajiem un jo īpaši bēgļiem bieži vien ir jāuzņemas darbs, kas ir zemāks par viņu kvalifikācijas līmeni (5). Vienkārša un ātra atzīšanas mehānisma nodrošināšana lielā mērā palīdz nodrošināt, ka cilvēki, kuriem ir pagaidu aizsardzība, var strādāt darbu, kuram viņi ir kvalificēti. Tas veicina viņu integrāciju un ļauj labāk izmantot viņu prasmes, sniedzot labumu gan indivīdam, gan uzņēmējkopienai. Tas arī nodrošina, ka cilvēki gūst attiecīgu pieredzi un prasmes pagaidu aizsardzības periodā, kas, atgriežoties izcelsmes valstī, rada pievienoto vērtību viņu kvalifikācijai.

(7)

Komisijas Rīcības plānā par integrāciju un iekļaušanu 2021.–2027. gadam (6) ir atzīts, ka trešās valstīs iegūtu kvalifikāciju atzīšanas atvieglošana un to salīdzināmības ar ES kvalifikācijām uzlabošana ir būtiska, lai ātrāk un taisnīgāk iekļautu bēgļus un migrantus darba tirgū. Tajā arī atzīts, ka daudzi augsti izglītoti migranti un bēgļi, jo īpaši sievietes, ir pārāk kvalificēti veicamajam darbam, kas var izraisīt viņu prasmju pasliktināšanos. Rīcības plāns mudina dalībvalstis nodrošināt, lai procedūras ārvalstu kvalifikāciju atzīšanai būtu ātras, taisnīgas, pārredzamas un pieņemamas cenas ziņā.

(8)

Ja dalībvalsts ir izvēlējusies reglamentēt kādu konkrētu profesiju (7), personām, kurām ir pagaidu aizsardzība, būs jāiegūst savu profesionālo kvalifikāciju atzīšana, lai veiktu algotu vai pašnodarbinātu reglamentētu darbību šajā profesijā. Atkarībā no konkrētās dalībvalsts tas var ietvert, piemēram, dažādas veselības aprūpes, pedagogu, juridiskās, sociālās vai amatniecības profesijas. Trešo valstu valstspiederīgo profesionālās kvalifikācijas atzīšana notiek valsts līmenī, piemērojot uzņēmējas dalībvalsts tiesību aktus un procedūras, ja vien nav spēkā starptautiski nolīgumi.

(9)

Attiecībā uz nereglamentētām profesijām nodarbinātības prasības nereglamentē tiesību akti, un tās var atšķirties no ļoti specifiskām līdz ļoti vispārīgām. Attiecībā uz šādām profesijām nepastāv regulatīvi šķēršļi tādas personas nodarbināšanai, kuras kvalifikācijas nav atzītas, un nepastāv vienots process kvalifikāciju atzīšanai, lai varētu strādāt nereglamentētās profesijās (8).

(10)

Dažas dalībvalstis un reģioni saskaras ar darbinieku trūkumu vairākās profesijās rūpniecības ekosistēmās (9), tostarp vairākās reglamentētajās profesijās. Profesionālo kvalifikāciju atzīšana var palīdzēt novērst dažus šādus trūkumus un panākt līdzsvarotāku darba tirgu.

(11)

Profesionālo kvalifikāciju atzīšana būtu jāpapildina ar sistēmu, kas ļauj praktizēt profesijas praksē, novērš birokrātiskus šķēršļus un sniedz konsultācijas tiem, kam tās vajadzīgas.

(12)

Cilvēkiem, kas bēg no kara, kvalifikāciju atzīšana nebūs viņu pirmā prioritāte. Tomēr ir svarīgi sniegt norādes un pamatinformāciju, lai cilvēki to varētu izmantot, tiklīdz tā ir vajadzīga. Papildus informācijai, ko sniedz dalībvalstis, Komisija ir izveidojusi tīmekļvietni “ES solidaritāte ar Ukrainu” (10).

(13)

Papildus Ukrainas valstspiederīgajiem Padomes Īstenošanas lēmums (ES) 2022/382 paredz, ka dalībvalstīm ir jāpiemēro vai nu pagaidu aizsardzība, vai pienācīga aizsardzība saskaņā ar valsts tiesību aktiem attiecībā uz trešo valstu, izņemot Ukrainu, valstspiederīgajiem, kuri var pierādīt, ka likumīgi uzturējušies Ukrainā pirms 2022. gada 24. februāra, pamatojoties uz pastāvīgas uzturēšanās atļauju. Tāpēc papildus personām, kurām ir pagaidu aizsardzība, Komisija mudina dalībvalstis, ciktāl tas iespējams saskaņā ar valsts tiesību aktiem, piemērot šo ieteikumu personām, kuras ir aizbēgušas no Krievijas iebrukuma Ukrainā un kurām saskaņā ar minēto lēmumu ir nodrošināta pienācīga aizsardzība saskaņā ar valsts tiesību aktiem.

(14)

Direktīva 2005/36/EK (11) neattiecas uz trešo valstu valstspiederīgajiem, tostarp tiem, kam ir pagaidu aizsardzība. Tajā ir ietverti noteikumi par ES pilsoņu kvalifikāciju atzīšanu, kas iegūtas trešās valstīs. Dalībvalstīm tajā noteikts pienākums neatzīt nekādas ES pilsoņu vai trešo valstu pilsoņu kvalifikācijas, kas saistītas ar III sadaļas III nodaļā uzskaitītajām profesijām, ja vien nav izpildīti minētajā nodaļā paredzētie minimālās apmācības nosacījumi. Šīs profesijas ir: ārsti, noteikti specializēti ārsti, vispārējās aprūpes māsas, zobārsti, veterinārķirurgi, vecmātes, farmaceiti un arhitekti. Ja speciālisti, kas glābjas no Krievijas agresijas, neatbilst šīm minimālajām apmācības prasībām, ir būtiski apzināt risinājumus, kā tie var iegūt trūkstošās kompetences vai kā pienācīgi un ātri panākt integrāciju darba tirgū.

(15)

Pašreizējo situāciju raksturo straujš ļoti liela cilvēku skaita pieplūdums, daudzi no kuriem var būt augsti kvalificēti. Dalībvalstīs sen iedibinātās atzīšanas sistēmas un procedūras var nebūt izstrādātas tā, lai vienlaicīgi apstrādātu tik daudz pieteikumu. Konkrētāk, uzņēmēju dalībvalstu kompetentās iestādes varētu nespēt novērtēt katru no tiem katrā atsevišķā gadījumā un veikt attiecīgu detalizētu analīzi.

(16)

Informācija par Ukrainas iedzīvotāju profesionālo kvalifikāciju, Ukrainas kvalifikācijas sistēmu un Ukrainas kvalifikācijas satvaru ir būtiska, lai dalībvalstis varētu racionalizēt procesus un ātri izvērtēt pieteikumus kvalifikāciju atzīšanai.

(17)

Ukraina ir locekle Eiropas augstākās izglītības telpā, kas tika izveidota saskaņā ar Boloņas procesu. Boloņas process nodrošina saskaņotību starp augstākās izglītības sistēmām visā Eiropas reģionā un veicina kvalifikāciju taisnīgu un pārredzamu atzīšanu. Viens no tā galvenajiem mērķiem ir atbalstīt personāla un studentu mobilitāti. Valstis, kas piedalās Boloņas procesā, ir vienojušās nodrošināt kvalifikāciju savstarpēju atzīšanu akadēmiskos nolūkos. Noteikumi par augstākās izglītības kvalifikāciju atzīšanu gan profesionāliem mērķiem, gan tālākizglītībai ir noteikti Konvencijā par to kvalifikāciju atzīšanu Eiropas reģionā, kuras attiecas uz augstāko izglītību (Lisabonas konvencija) (12), kuras līgumslēdzējas puses ir visas dalībvalstis, izņemot Grieķiju, kā arī Ukraina un citas valstis, kas nav ES dalībvalstis.

(18)

ENIC un NARIC tīkli (Eiropas Informācijas centru tīkls Eiropas reģionā un Nacionālie akadēmiskās atzīšanas informācijas centri Eiropas Savienībā) izstrādāja “Erasmus+ Q-entry” projektu — datubāzi, kas aptver dalībvalstis un trešās valstis un sniedz informāciju par uz skolas beigšanu iegūtām kvalifikācijām, kas nodrošina piekļuvi augstākajai izglītībai. Šajā datubāzē ir iekļauta informācija par Ukrainas kvalifikācijām, un to var izmantot, lai atbalstītu to personu atzīšanas procesu, kurām ir pagaidu aizsardzība.

(19)

Dalībvalstis var saskarties ar problēmu, ka pretendenti nevar iesniegt kvalifikāciju apliecinošus dokumentus. Cilvēki, kas bēg pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā, iespējams, ir bijuši spiesti pamest valsti bez kvalifikāciju apliecinošo dokumentu oriģināliem. Lisabonas konvencijas VII pantā pusēm ir noteikts pienākums veikt visus saprātīgos un iespējamos pasākumus saskaņā ar to attiecīgo tiesisko regulējumu, lai izstrādātu alternatīvus veidus bēgļu kvalifikāciju novērtēšanai situācijās, kad šādu kvalifikāciju nevar pierādīt ar dokumentāriem pierādījumiem. “Ieteikums par bēgļu kvalifikāciju atzīšanu saskaņā ar Lisabonas konvenciju” un paskaidrojuma raksts (13) sniedz papildu norādījumus par to, kā dalībvalstīm būtu jārīkojas šajā situācijā, lai pienācīgi īstenotu konvencijas VII pantu.

(20)

Ukraina ir viena no Eiropas Izglītības fonda ilglaicīgajām partnervalstīm. Eiropas Izglītības fonds ir izveidojis resursu centru (14), lai atbalstītu Ukrainā iegūtu kvalifikāciju, prasmju un studiju atzīšanu. Resursu centrs ietvers informāciju un dokumentus, piemēram, ziņojumus un novērtējumus par Ukrainā iegūtām kvalifikācijām, informāciju par Ukrainas kvalifikāciju sistēmu un satvaru un plašāku informāciju par Ukrainas izglītības un apmācības sistēmu. Tajā būs arī darba tirgus pētījumi un analīzes, projektu ziņojumi, kontaktpunkti un saites uz saistītām tīmekļvietnēm, piemēram, kvalifikāciju datubāzēm. Tas arī dalīsies ar resursiem, ko programmas “Erasmus+” ietvaros izstrādājuši nacionālie akadēmiskās atzīšanas informācijas centri (NARIC), tādiem kā Scand-D projekts, kurā apzināti vairāk nekā 300 Ukrainas diplomi. Resursu centrs nodrošinās saites uz attiecīgām datubāzēm un informāciju par Ukrainas augstākās izglītības sistēmu un tās akadēmiskajām kvalifikācijām, kas pieejamas tīmekļa vietnē “Tava Eiropa” (15) un ENIC-NARIC tīkla tīmekļvietnē (16).

(21)

Komisijas izstrādātajam tulkošanas rīkam eTranslation kā viena no pieejamajām valodām ir pievienota ukraiņu valoda. Ir iespējama arī tulkošana no krievu valodas, un tas var būt noderīgi, ņemot vērā to, ka daudzi Ukrainas speciālisti diplomus ir ieguvuši krievu valodā. Šis rīks ļauj atpazīt tekstu attēlos vai ieskenētos dokumentos (optiskā rakstzīmju atpazīšana, OCR). Tas ļaus kompetentajām iestādēm ietaupīt laiku un paātrināt procesus.

(22)

Ir liels un pieaugošs pieprasījums pēc veselības aprūpes speciālistiem, lai apmierinātu to cilvēku tūlītējās vajadzības, kuri bēg pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā. Prasmīgi speciālisti ar dažādu pieredzi veselības aprūpē varētu palīdzēt apmierināt šīs vajadzības. Īpašs uzsvars jāliek uz pediatriju un ar to saistītām medicīnas specialitātēm, jo to cilvēku vidū, kuri bēg pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā, ir liels skaits bērnu, kā arī uz garīgās veselības pakalpojumiem, jo cilvēkiem, kas bēg no kara, var būt smaga traumatiska pieredze. Valodas barjera nedrīkstētu būt šķērslis iespējami drīzai šo cilvēku ārstēšanai, lai mazinātu kaitējumu. Ja tiešai mutiskai saziņai ir izšķiroša nozīme uzticības veidošanā un sekmīgā ārstēšanā, vajadzīgos pakalpojumus varētu sniegt ukraiņu valodā runājoši speciālisti.

(23)

Covid-19 krīzes laikā Komisija publicēja norādījumus par to veselības aprūpes speciālistu atzīšanu, kuri kvalifikāciju ieguvuši valstīs, kas nav ES/EBTA valstis (17).

(24)

Ņemot vērā, cik daudz bērnu kara laikā bijuši spiesti bēgt no Ukrainas, ir liels pieprasījums pēc ukraiņu valodā runājošiem skolotājiem, kuri varētu palīdzēt šos bērnus iekļaut skolās un pēc iespējas drīzāk nodrošināt tiem stabilu ikdienas režīmu. Eksperti uzsver, ka ir svarīgi, ka bērniem ir skolas rutīna, jo šajā sarežģītajā un biedējošajā laikā tā viņiem var emocionāli palīdzēt (18). Ir ārkārtīgi svarīgi nodrošināt, ka valdībām un citām iestādēm ir resursi un kapacitāte gan pārvietotajiem, gan vietējiem iedzīvotājiem nodrošināt piekļuvi pilnīgai, taisnīgai un kvalitatīvai izglītībai. Tas attiecas uz visiem līmeņiem — pirmsskolas izglītību un aprūpi, pamatizglītību, vidējo izglītību, profesionālo izglītību un augstāko izglītību. Lai to panāktu un uzņēmējā izglītības sistēmā palielinātu starpkultūru izpratni, iestādēm būtu pēc iespējas pilnvērtīgāk no pārvietoto personu vidus jāizmanto skolotāji un citi izglītības darbinieki (19). Ja mācības klasē nav pieejamas, var izskatīt variantus, kā nodrošināt tālmācību. Skolotājiem un citiem darbiniekiem piekļuvi palīgmateriāliem, vadlīniju dokumentiem un izglītības resursiem, arī ukraiņu valodā, nodrošina programmas Erasmus+ platforma School Education Gateway.

(25)

Ar Komisijas 2007. gada 19. marta lēmumu (20) tika izveidota profesionālo kvalifikāciju atzīšanas koordinatoru grupa, kuras uzdevums cita starpā ir iedibināt sadarbību starp dalībvalstu iestādēm un Komisiju jautājumos, kas saistīti ar profesionālo kvalifikāciju atzīšanu. Ir iespējams, ka dalībvalstis jau ir izstrādājušas plašas trešo valstu kvalifikāciju novērtēšanas un atzīšanas sistēmas. Šī grupa var kalpot par forumu, kurā Komisija un dalībvalstis uzturētu pastāvīgu dialogu, kas palīdzētu uzraudzīt šā ieteikuma sekmīgu īstenošanu. Sniegto ieteikumu sekmīgai īstenošanai ir būtiski, lai tiktu iesaistīti no Krievijas agresijas bēgošo cilvēku pārstāvji, Ukrainas kompetentās iestādes un pilsoniskā sabiedrība.

(26)

Komisija pēc dalībvalstu pieprasījuma tehniskā atbalsta instrumenta satvarā var nodrošināt individuāli pielāgotas speciālās zināšanas, kas tām palīdzētu īstenot šos ieteikumus,