a)

nodrošināt, ka likviditāte banku sektorā tiek stingri uzraudzīta. Pagaidu ierobežojumi kapitāla brīvai apritei (inter alia skaidras naudas izņemšanai no bankomātiem, maksājumiem un pārvedumiem) tiek stingri kontrolēti. Mērķis ir veikt šo kontroli tikai tik ilgi, cik tas ir absolūti nepieciešams, lai mazinātu būtisku apdraudējumu finanšu sistēmas stabilitātei. Ir publicēts grafiks kontroles pakāpeniskai samazināšanai, balstoties uz konkrētu mērķu sasniegšanu un programmas īstenošanas progresu, kā arī atbilstīgi banku likviditātei. Vietējo banku, kuras atkarīgas no centrālās bankas finansējuma vai saņem valsts atbalstu, vidēja termiņa finansējums un kapitāla plāni reāli atspoguļo sagaidāmo parādsaistību samazināšanos banku nozarē un samazina atkarību no aizņēmumiem no centrālajām bankām, vienlaikus izvairoties no aktīvu pāragras pārdošanas un kredītresursu trūkuma. Noteikumus par minimālās likviditātes prasībām atjaunina, lai novērstu pārmērīgu emitentu koncentrāciju nākotnē;

b)

pieņemt vajadzīgās normatīvās prasības attiecībā uz 1. līmeņa pamatkapitāla pietiekamības rādītāja palielināšanu līdz 9 % līdz 2013. gada beigām;

c)

veikt pasākumus, lai mazinātu banku pārstrukturēšanas rezultātā radušās izmaksas nodokļu maksātājiem. Pirms tiek piešķirti valsts atbalsta pasākumi, nepietiekami kapitalizētas komerciālās un kooperatīvās kredītiestādes, ciktāl iespējams, piesaista kapitālu no privātiem avotiem. Jebkādus pārstrukturēšanas plānus oficiāli apstiprina saskaņā ar valsts atbalsta noteikumiem pirms jebkāda valsts atbalsta piešķiršanas. Ja citi pasākumi ir nepietiekami, komercbankas ar kapitāla deficītu drīkst lūgt rekapitalizācijas atbalstu no valsts saskaņā ar valsts atbalsta procedūrām;

d)

nodrošināt, ka tiek izveidots kredītu reģistrs, ka tiek pārskatīts un, ja nepieciešams, grozīts spēkā esošais tiesiskais regulējums attiecībā uz aizdevuma izsniegšanas un pārvaldības procesu un ka tiek pieņemti tiesību akti komercbanku pārvaldības nostiprināšanai;

e)

stiprināt banku pārvaldību, tostarp aizliedzot izsniegt aizdevumus neatkarīgiem valdes locekļiem vai ar tiem saistītām personām;

f)

palielināt ienākumus nenesošu aizdevumu atgūšanu, vienlaikus samazinot stimulus aizņēmējiem principā nepildīt saistības. Tas ietver ierobežojumu samazināšanu attiecībā uz nodrošinājuma realizāciju un ienākumus nenesošu aizdevumu pienācīgu uzraudzību un pārvaldību;

g)

pabeigt saskaņot kooperatīvo kredītiestāžu regulējumu un uzraudzību ar komercbanku regulējumu un uzraudzību;

h)

īstenot kooperatīvo kredītiestāžu nozares nākotnes struktūras, darbības un dzīvotspējas stratēģiju, ko izstrādājusi Kipras Centrālā banka, apspriežoties ar Komisiju, ECB un SVF;

i)

pastiprināt uzņēmumu un mājsaimniecību parādsaistību uzraudzību un izveidot pamatu mērķtiecīgai privātā sektora parādu pārstrukturēšanai, lai sekmētu jaunu aizdošanu un samazinātu kredītu ierobežojumus;

j)

turpināt stiprināt noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas regulējumu un īstenot rīcības plānu, ar ko nodrošina uzlabotas prakses izmantošanu attiecībā uz klienta uzticamības pārbaudi un uzņēmumu pārredzamību saskaņā ar paraugpraksi;

k)

iesniegt tiesību aktus par obligātu uzraudzību, kuras pamatā ir kapitalizācijas līmeņi;

l)

iekļaut stresa testus regulārajā banku dokumentārajā uzraudzībā;

m)

ieviest obligātas informēšanas prasības, lai nodrošinātu, ka bankas regulāri informē tirgus par bankas darbības restrukturizācijas gaitu; un

n)

izveidot tiesisko regulējumu jaunai pārvaldības struktūrai, kas pārvaldītu valsts daļu kooperatīvo kredītu nozarē.

a)

tās nodokļu sistēmas reformu attiecībā uz mehāniskajiem transportlīdzekļiem, pamatojoties uz principu “videi draudzīgs” un ar mērķi gūt papildu ieņēmumus vidējā termiņā;

b)

kompensācijas shēmu sociālā nodrošinājuma un pensiju fondiem, kam ir noguldījumi Cyprus Popular Bank, kura nodrošina līdzīgu režīmu, kāds ir šādiem fondiem Kipras Bankā, ņem vērā katra fonda naudas plūsmu un aktuāro stāvokli un samazina ietekmi uz vispārējās valdības budžeta deficītu. Tā kā šie fondi ir sociālās labklājības fondi, 2013. gada vispārējās valdības budžeta deficīta mērķi var pārskatīt, lai iekļautu šīs shēmas ietekmi uz budžetu; un

c)

kopš 2012. gada decembra pieņemto konsolidācijas pasākumu pilnīgas īstenošanas nodrošināšanu.

a)

izdevumu daļā budžetā jāiekļauj: kopējo izdevumu par sociālajiem maksājumiem samazināšana ar mērķu labāku noteikšanu; algas un samaksu par virsstundām valsts sektorā un plašākā publiskajā sektorā turpmāka samazināšana; maksas par sabiedriskā transporta biļetēm studentiem un pensionāriem ieviešana; strukturālo reformu pasākumu veikšana izglītības nozarē, lai uzlabotu resursu izmantošanu; un

b)

ieņēmumu daļā 2014. gada budžetā jāiekļauj: pagaidu iemaksas no bruto ieņēmumiem publiskā un privātā sektora darba ņēmējiem pagarināšana līdz 2016. gada 31. decembrim; PVN palielināšana; akcīzes nodokļa palielināšana; iemaksu vispārējā sociālās apdrošināšanas shēmā palielināšana.

a)

ja vajadzīgs, vispārējās un publiskā sektora pensiju sistēmas turpmākas reformas, lai nodrošinātu pensiju sistēmas ilgtermiņa dzīvotspēju, vienlaikus risinot pensiju piemērotības jautājumu. Reformas variantus izskata aktuārizpētē;

b)

veselības aprūpes izdevumu pieauguma kontrole, lai nodrošinātu pietiekamus līdzekļus pamata veselības aprūpei, stiprinot finansēšanas struktūras ilgtspēju un veselības aprūpes nodrošināšanas efektivitāti; valsts veselības aprūpes sistēmas ieviešana, panākot tās finansiālo ilgtspēju un vienlaikus nodrošinot vispārēju aptvērumu;

c)

valsts izdevumu efektivitātes un budžeta procesa uzlabošana ar efektīvu vidēja termiņa budžeta regulējumu, kas ir daļa no uzlabotas valsts finanšu pārvaldības, tādējādi veicinot budžeta konsolidāciju, vienlaikus ņemot vērā nepieciešamību nodrošināt pietiekamus līdzekļus galvenajām nozarēm, piemēram, izglītībai un veselības aprūpei. Šis regulējums pilnībā atbilst Padomes Direktīvai 2011/85/ES (3) un Līgumam par stabilitāti, koordināciju un pārvaldību ekonomiskajā un monetārajā savienībā, kas parakstīts Briselē 2012. gada 2. martā;

d)

saskaņā ar paraugpraksi izstrādāta un atbilstīga publiskās un privātās partnerības tiesiskā un institucionālā regulējuma pieņemšana;

e)

programmas izstrāde ar mērķi panākt valstij pilnībā un daļēji piederošu uzņēmumu stabilu korporatīvās pārvaldības sistēmu, kā arī privatizācijas plāna ieviešana, lai palīdzētu uzlabot ekonomikas efektivitāti un atjaunotu parāda stabilitāti;

f)

visaptveroša reformu plāna izstrāde un īstenošana, lai uzlabotu nodokļu iekasēšanas un administrēšanas efektivitāti un lietderību, tostarp pasākumi cīņai pret krāpšanu nodokļu jomā un nodokļu nemaksāšanu un pasākumi nolūkā nodrošināt pilnīgu un savlaicīgu to tiesību aktu un standartu piemērošanu, kas reglamentē starptautisko sadarbību nodokļu jomā un nodokļu informācijas apmaiņu;

g)

nekustamā īpašuma nodokļa sistēmas reformēšana;

h)

valsts pārvaldes reformēšana nolūkā uzlabot tās darbību un izmaksu efektivitāti, jo īpaši pārskatot valsts pārvaldes apjomu, nodarbināšanas kārtību tajā un funkciju sadali, lai nodrošinātu valsts līdzekļu efektīvu izmantošanu un kvalitatīvu pakalpojumu sniegšanu iedzīvotājiem;

i)

sociālo pabalstu vispārējās struktūras un līmeņu reformēšana ar mērķi efektīvi izmantot līdzekļus un nodrošināt pienācīgu līdzsvaru starp sociālo palīdzību un stimuliem stāties darbā. Plānotā sociālās palīdzības reforma nodrošina, ka sociālā palīdzība kalpo par drošības tīklu, lai nodrošinātu minimālo ienākumu tiem, kas nevar sasniegt elementāru dzīves līmeni, vienlaikus saglabājot stimulus stāties darbā; un

j)

publisko finanšu visaptveroša revīzija, lai inter alia novērtētu iemeslus, kas izraisījuši pārliecīgā parāda uzkrāšanos.

a)

gāzes izmantošanai nepieciešamās infrastruktūras izvietošanas plānu, ņemot vērā komerciālās iespējas un riskus;

b)

visaptverošu redzējumu attiecībā uz pārstrukturētās enerģētikas nozares un gāzes eksporta regulējumu un tirgus organizāciju, ietverot atbilstīgu tirdzniecības regulējumu gāzes piegādēm jūrā, kas vērsts uz to, lai maksimāli palielinātu ieņēmumus; un

c)

plānu par institucionālās sistēmas izveidi ogļūdeņražu resursu pārvaldībai, tostarp resursu fondu, kurā būtu jāsaņem un jāpārvalda valsts ieņēmumi no gāzes ieguves atklātā jūrā un kurš būtu izveidots, pamatojoties uz starptautiskā līmenī atzītu paraugpraksi.