02020H1475 — LV — 02.02.2021 — 001.001
Šis dokuments ir tikai informatīvs, un tam nav juridiska spēka. Eiropas Savienības iestādes neatbild par tā saturu. Attiecīgo tiesību aktu un to preambulu autentiskās versijas ir publicētas Eiropas Savienības “Oficiālajā Vēstnesī” un ir pieejamas datubāzē “Eur-Lex”. Šie oficiāli spēkā esošie dokumenti ir tieši pieejami, noklikšķinot uz šajā dokumentā iegultajām saitēm
|
PADOMES IETEIKUMS (ES) 2020/1475 (2020. gada 13. oktobris) par koordinētu pieeju brīvas pārvietošanās ierobežošanai sakarā ar Covid-19 pandēmiju (OV L 337, 14.10.2020., 3. lpp) |
Grozīta ar:
|
|
|
Oficiālais Vēstnesis |
||
|
Nr. |
Lappuse |
Datums |
||
|
L 36I |
1 |
2.2.2021 |
||
PADOMES IETEIKUMS (ES) 2020/1475
(2020. gada 13. oktobris)
par koordinētu pieeju brīvas pārvietošanās ierobežošanai sakarā ar Covid-19 pandēmiju
(Dokuments attiecas uz EEZ)
Vispārīgie principi
Pieņemot un piemērojot pasākumus sabiedrības veselības aizsardzībai, reaģējot uz Covid-19 pandēmiju, dalībvalstīm savas darbības, cik vien iespējams, būtu jākoordinē, pamatojoties uz šādiem principiem:
1. Visiem ierobežojumiem attiecībā uz personu brīvu pārvietošanos Savienībā, kuri tiek ieviesti, lai ierobežotu Covid-19 izplatīšanos, būtu jābalstās uz konkrētiem un ierobežotiem apsvērumiem sabiedrības interesēs, proti, sabiedrības veselības aizsardzību. Šādi ierobežojumi ir jāpiemēro, ievērojot Savienības tiesību vispārīgos principus, jo īpaši proporcionalitātes un nediskriminēšanas principu. Tas nozīmē, ka noteiktie pasākumi nedrīkstētu pārsniegt sabiedrības veselības aizsardzībai absolūti nepieciešamo.
2. Ierobežojumi būtu jāatceļ, tiklīdz epidemioloģiskā situācija to ļauj.
3. Dalībvalstu vidū nedrīkst būt nekādas diskriminācijas, piemēram, ceļošanai uz kaimiņu dalībvalsti un no tās nedrīkst piemērot labvēlīgākus noteikumus nekā ceļošanai uz citām, tādā pašā epidemioloģiskajā situācijā esošām dalībvalstīm un no tām.
4. Ierobežojumiem būtu jābalstās uz attiecīgās personas atrašanās vietu(-ām) 14 dienu periodā pirms ierašanās, nevis uz attiecīgās personas valstspiederību.
5. Dalībvalstīm vienmēr būtu jāielaiž savi valstspiederīgie un Savienības pilsoņi un viņu ģimenes locekļi, kas uzturas to teritorijā, un būtu jāatvieglo ātrs tranzīts caur to teritoriju.
6. Īpaša uzmanība dalībvalstīm būtu jāpievērš pārrobežu reģionu, tālāko reģionu, eksklāvu un ģeogrāfiski izolētu apgabalu specifikai un nepieciešamībai sadarboties vietējā un reģionālā līmenī.
7. Dalībvalstīm būtu regulāri jāapmainās ar informāciju par visiem jautājumiem, kas ietilpst šā ieteikuma darbības jomā.
Kopējie kritēriji
8. Apsverot iespēju ierobežot brīvu pārvietošanos sakarā ar Covid-19 pandēmiju, dalībvalstīm būtu jāņem vērā šādi svarīgākie kritēriji:
“14 dienu kumulatīvais paziņoto Covid-19 gadījumu rādītājs”, tas ir, pēdējo 14 dienu laikā jaunu paziņoto Covid-19 gadījumu kopskaits uz 100 000 iedzīvotāju reģionālā līmenī;
“pozitīvo testu rādītājs”, tas ir, pozitīvo testu skaits procentos no visiem Covid-19 infekcijas testiem, kas veikti iepriekšējās nedēļas laikā;
“testēšanas rādītājs”, tas ir, iepriekšējās nedēļas laikā veikto Covid-19 infekcijas testu skaits uz 100 000 iedzīvotāju.
Dati par kopējiem kritērijiem
9. Lai nodrošinātu visaptverošu un salīdzināmu datu pieejamību, dalībvalstīm ik nedēļu būtu Eiropas Slimību profilakses un kontroles centram jāsniedz pieejamie dati par 8. punktā minētajiem kritērijiem.
Dalībvalstīm šie dati būtu jāsniedz arī reģionālā dalījumā, lai nodrošinātu, ka iespējamos pasākumus ir iespējams piemērot konkrēti tiem reģioniem, kur tie ir absolūti nepieciešami.
Dalībvalstīm būtu jāapmainās ar informāciju par visām īstenotajām testēšanas stratēģijām.
Riska apgabalu kartējums
10. Lai palīdzētu dalībvalstīm pieņemt lēmumus, Eiropas Slimību profilakses un kontroles centram, balstoties uz dalībvalstu sniegtajiem datiem, būtu jāpublicē ES dalībvalstu karte dalījumā pa reģioniem. Šajā kartē būtu jāiekļauj arī dati no Islandes, Lihtenšteinas, Norvēģijas un, tiklīdz apstākļi to atļaus ( 1 ), no Šveices Konfederācijas. Šajā kartē apgabalu apzīmējumam būtu jāizmanto šādas krāsas:
zaļa, ja 14 dienu kumulatīvais paziņoto Covid-19 gadījumu rādītājs ir mazāks par 25 un pozitīvo testu rādītājs attiecībā uz Covid-19 infekcijas testiem ir mazāks par 4 %;
oranža, ja 14 dienu kumulatīvais paziņoto Covid-19 gadījumu rādītājs ir mazāks par 50, bet pozitīvo testu rādītājs attiecībā uz Covid-19 infekcijas testiem ir 4 % vai lielāks, vai ja 14 dienu kumulatīvais paziņoto Covid-19 gadījumu rādītājs ir robežās no 25 līdz 150, bet pozitīvo testu rādītājs attiecībā uz Covid-19 infekcijas testiem ir mazāks par 4 %;
sarkana, ja 14 dienu kumulatīvais paziņoto Covid-19 gadījumu rādītājs ir robežās no 50 līdz 150 un pozitīvo testu rādītājs attiecībā uz Covid-19 infekcijas testiem ir 4 % vai lielāks, vai ja 14 dienu kumulatīvais paziņoto Covid-19 gadījumu rādītājs pārsniedz 150, bet nepārsniedz 500;
tumši sarkana, ja 14 dienu kumulatīvais paziņoto Covid-19 gadījumu rādītājs ir 500 vai lielāks;
pelēka, ja nav pieejama pietiekama informācija a)–c) punktā noteikto kritēriju novērtēšanai vai ja testēšanas rādītājs ir 300 vai mazāk Covid-19 infekcijas testu uz 100 000 iedzīvotāju.
Eiropas Slimību profilakses un kontroles centram arī būtu jāpublicē atsevišķas kartes par katru svarīgāko rādītāju, kas palīdz veidot visaptverošo karti: 14 dienu laikā paziņoto gadījumu rādītājs reģionālā līmenī, kā arī testēšanas un pozitīvo testa iznākumu rādītāji valsts līmenī pēdējās nedēļas laikā. Tiklīdz ir pieejami dati reģionālā līmenī, visām kartēm vajadzētu būt balstītām uz šiem datiem.
11. Eiropas Slimību profilakses un kontroles centram ik nedēļu būtu jāpublicē atjauninātas karšu versijas un to pamatā esošie dati.
Kopējās robežvērtības, kas būtu jāievēro, ja sabiedrības veselības iemeslu dēļ tiek apsvērti brīvas pārvietošanās ierobežojumi
12. Dalībvalstīm nevajadzētu ierobežot personu brīvu pārvietošanos uz tādiem citas dalībvalsts apgabaliem vai no tādiem citas dalībvalsts apgabaliem, kas klasificēti kā “zaļi” saskaņā ar 10. punktu.
13. Ja tiek apsvērts, vai piemērot ierobežojumus apgabalam, kas saskaņā ar 10. punktu nav klasificēts kā “zaļš”,
dalībvalstīm būtu jāņem vērā epidemioloģiskās situācijas atšķirības starp apgabaliem, kas klasificēti kā “oranži”, “sarkani” vai “tumši sarkani” un jārīkojas samērīgi;
dalībvalstis varētu ņemt vērā papildu kritērijus un tendences. Šajā nolūkā ECDC ik nedēļu sniegs datus par iedzīvotāju skaitu, stacionēto pacientu skaitu, intensīvās terapijas nodaļā uzņemto pacientu skaitu un mirstības rādītāju, ja šādi dati ir pieejami;
dalībvalstīm būtu jāņem vērā epidemioloģiskā situācija pašām savā teritorijā, tostarp testēšanas politika, veikto testu skaits un pozitīvo testu rādītājs, kā arī citi epidemioloģiskie rādītāji;
dalībvalstīm būtu jāņem vērā testēšanas stratēģijas un īpaša uzmanība jāpievērš situācijai tajos apgabalos, kur ir augsts testēšanas rādītājs;
dalībvalstīm būtu jāņem vērā arī SARS-CoV-2 bažas raisošo variantu izplatība, jo īpaši tādu variantu izplatība, kas palielina pārnēsājamību un letalitāti, kā arī veiktās genoma sekvencēšanas līmeni neatkarīgi no tā, kā attiecīgais apgabals ir klasificēts.
Koordinācija starp dalībvalstīm
14. Dalībvalstīm, kuras, balstoties uz saviem lēmumu pieņemšanas procesiem, plāno piemērot ierobežojumus personām, kas ceļo uz apgabalu vai no apgabala, kurš saskaņā ar 10. punktu nav klasificēts kā “zaļš”, vispirms – pirms stāšanās spēkā – būtu jāinformē attiecīgā dalībvalsts. Īpaša uzmanība būtu jāpievērš pārrobežu sadarbībai, tālākajiem reģioniem, eksklāviem un ģeogrāfiski izolētiem apgabaliem. Pirms stāšanās spēkā par plānoto lēmumu būtu jāinformē arī pārējās dalībvalstis un Komisija. Ja iespējams, informācija būtu jāsniedz 48 stundas iepriekš.
Pārējo dalībvalstu un Komisijas informēšanai dalībvalstīm būtu jāizmanto izveidotie komunikācijas tīkli, tostarp integrētais krīzes situāciju politiskās reaģēšanas (IPCR) tīkls. IPCR kontaktpunktiem būtu jānodrošina, ka šī informācija tiek nekavējoties nodota to kompetentajām iestādēm.
15. Dalībvalstīm būtu nekavējoties jāinformē pārējās dalībvalstis un Komisija par iepriekš ieviestu ierobežojošo pasākumu atcelšanu vai atvieglošanu, un šai atcelšanai vai atvieglošanai būtu jāstājas spēkā pēc iespējas drīz.
Brīvas pārvietošanās ierobežojumi būtu jāatceļ, kad apgabals saskaņā ar 10. punktu tiek atkal pārklasificēts par “zaļu”, ar noteikumu, ka ir pagājušas vismaz 14 dienas no šo ierobežojumu ieviešanas.
16. Vēlākais 7 dienu laikā no šā ieteikuma pieņemšanas dalībvalstīm būtu pakāpeniski jābeidz piemērot pirms šā ieteikuma pieņemšanas piemērotos ierobežojumus apgabalos, kuri saskaņā ar 10. punktu klasificēti kā “zaļi”.
Kopējais satvars iespējamiem pasākumiem attiecībā uz ceļotājiem no augstāka riska apgabaliem
16.a Dalībvalstīm būtu stingri jāiesaka atturēties no visiem nebūtiskiem ceļojumiem uz apgabaliem, kas klasificēti kā “tumši sarkani”, un atturēties no visiem nebūtiskiem ceļojumiem uz un no apgabaliem, kuri saskaņā ar 10. punktu klasificēti kā “sarkani”.
Tajā pašā laikā dalībvalstīm būtu jācenšas izvairīties no traucējumu radīšanas būtiskiem ceļojumiem, lai nodrošinātu transporta plūsmu kustību saskaņā ar “zaļo joslu” sistēmu, kā arī tām būtu jācenšas izvairīties no traucējumiem attiecībā uz piegādes ķēdēm un tādu darba ņēmēju un pašnodarbināto personu pārvietošanos, kas ceļo darba vai profesionālās darbības iemeslu dēļ.
17. Dalībvalstīm principā nevajadzētu atteikt ieceļošanu personām, kuras ieceļo no citām dalībvalstīm.
Dalībvalstis, kuras, balstoties uz savu lēmumu pieņemšanas procesu, uzskata par nepieciešamu ieviest brīvas pārvietošanās ierobežojumus, var personām, kas ieceļo no apgabala, kurš saskaņā ar 10. punktu nav klasificēts kā “zaļš”, noteikt prasību
ievērot karantīnu/pašizolāciju, kā to ieteikusi Veselības drošības komiteja ( 2 ), un/vai
pirms un/vai pēc ierašanās veikt Covid-19 infekcijas testu. Tas varētu būt vai nu RT-PCR tests, vai ātrais antigēna tests, kas iekļauts Covid-19 ātro antigēna testu kopīgajā un atjauninātajā sarakstā, kurš izveidots, pamatojoties uz Padomes 2021. gada 21. janvāra Ieteikumu par vienotu sistēmu ātro antigēna testu izmantošanai un validēšanai un Covid-19 testa rezultātu savstarpējai atzīšanai ES ( 3 ), kā to noteikušas valstu veselības iestādes.
▼M1 —————
Dalībvalstīm būtu jāstiprina koordinācijas centieni attiecībā uz karantīnas/pašizolācijas ilgumu un aizstāšanas iespējām. Kad vien iespējams un saskaņā ar stratēģijām, par kurām lemj dalībvalstis, vajadzētu mudināt pilnveidot testēšanu.
Dalībvalstīm būtu jāpiedāvā pietiekama testēšanas jauda un jāakceptē digitāli testa sertifikāti, vienlaikus nodrošinot, ka netiek traucēta veselības aprūpes pamatpakalpojumu sniegšana, it īpaši saistībā ar laboratoriju jaudu.
17.a Dalībvalstīm būtu jāpieprasa personām, kas ceļo no apgabala, kurš saskaņā ar 10. punkta ca) apakšpunktu klasificēts kā “tumši sarkans”, gan pirms ierašanās veikt Covid-19 infekcijas testu, gan ievērot karantīnu/pašizolāciju, kā to ieteikusi Veselības drošības komiteja. Līdzīgi pasākumi varētu attiekties uz apgabaliem, kuros ir plaši izplatīti bažas raisošie varianti.
Lai kontrolētu SARS-CoV-2 jauno, transmisīvāko variantu izplatīšanos un ietekmi, dalībvalstīm būtu jāpieņem, jāsaglabā vai jāpastiprina ar farmāciju nesaistīti ierobežošanas pasākumi, it īpaši apgabalos, kas klasificēti kā “tumši sarkani”, jāpastiprina testēšanas un kontaktu izsekošanas centieni un jāuzlabo Covid-19 gadījumu sabiedrībā uzraudzība, un jāpalielina sekvencēšana, proti, tā jāveic reprezentatīvam skaitam paraugu.
17.b Dalībvalstīm to teritorijā dzīvojošām personām papildus jebkādām piemērojamām karantīnas/pašizolācijas prasībām būtu jādod iespēja 17. punkta b) apakšpunktā un 17.a punktā minēto testu, kas veikts pirms ierašanās, aizstāt ar Covid-19 infekcijas testu, kurš veikts pēc ierašanās.
18. Dalībvalstīm būtu savstarpēji jāatzīst rezultāti, kas iegūti Covid-19 infekcijas testos, kurus veikušas citu dalībvalstu sertificētās veselības struktūras. Dalībvalstīm būtu jāuzlabo sadarbība dažādos ar testēšanu saistītos aspektos, tostarp saistībā ar testa sertifikātu pārbaudi, ņemot vērā pētījumus un epidemioloģisko ekspertu padomus, kā arī paraugpraksi.
19. Karantīnas ievērošanas prasība nebūtu jāpiemēro ceļotājiem, kuri veic būtiskas funkcijas vai kuriem ir būtiska vajadzība ceļot, veicot šo būtisko funkciju, jo īpaši:
darba ņēmējiem vai pašnodarbinātajiem, kas strādā kritiski svarīgās profesijās, tostarp veselības aprūpes darbiniekiem, pārrobežu darba ņēmējiem un norīkotajiem darba ņēmējiem, kā arī sezonas darba ņēmējiem, kas minēti Vadlīnijās par nodarbināto brīvas pārvietošanās īstenošanu Covid-19 uzliesmojuma laikā ( 4 );
transporta darbiniekiem vai transporta pakalpojumu sniedzējiem, tostarp kravas transportlīdzekļu vadītājiem, kas pārvadā preces izmantošanai valsts teritorijā, kā arī tiem, kuri tikai brauc cauri tranzītā;
pacientiem, kuri ceļo neatliekamu medicīnisku iemeslu dēļ;
skolēniem, studentiem un praktikantiem, kuri ik dienu dodas uz ārzemēm;
personām, kuras ceļo nopietnu ģimenes vai profesionālās darbības iemeslu dēļ;
diplomātiem, starptautisko organizāciju darbiniekiem un starptautisko organizāciju uzaicinātajiem cilvēkiem, kuru fiziska klātbūtne ir nepieciešama minēto organizāciju pilnvērtīgam darbam, militārajam personālam un policistiem, un humānās palīdzības darbiniekiem, un civilās aizsardzības personālam, kas īsteno savas funkcijas;
tranzīta pasažieriem;
jūrniekiem;
žurnālistiem, kuri pilda amata pienākumus.
19.a Saskaņā ar 17.a punktu ceļotājiem, kuri veic būtiskas funkcijas vai kuriem ir būtiska vajadzība, un kuri ceļo no “tumši sarkana” apgabala, būtu jāizpilda testēšanas prasības un jāievēro karantīna/pašizolācija ar nosacījumu, ka tam nav nesamērīgas ietekmes uz viņu funkciju vai vajadzību izpildi.
Atkāpjoties no šā punkta, prasība veikt 17. punkta b) apakšpunktā un 17.a punktā paredzēto Covid-19 infekcijas testu principā nebūtu jāpiemēro 19. punkta b) apakšpunktā minētajiem transporta darbiniekiem un transporta pakalpojumu sniedzējiem. Ja dalībvalsts pieprasa transporta darbiniekiem un transporta pakalpojumu sniedzējiem veikt Covid-19 infekcijas testu, būtu jāizmanto ātrie antigēna testi, un šādai prasībai nevajadzētu izraisīt transporta traucējumus. Ja rodas transporta vai piegādes ķēdes traucējumi, dalībvalstīm nolūkā saglabāt “zaļo joslu” darbību šādas prasības par sistemātisku testēšanu būtu nekavējoties jāatceļ vai jāatsauc. Transporta darbiniekiem un transporta pakalpojumu sniedzējiem šīs būtiskās funkcijas veikšanas laikā nebūtu jāievēro karantīna saskaņā ar 17. punkta a) apakšpunktu un 17.a punktu.
19.b Papildus 19.a punktā paredzētajiem atbrīvojumiem dalībvalstīm nebūtu jāpieprasa veikt testu vai ievērot karantīnu/pašizolāciju tām personām, kas dzīvo pierobežas reģionos un katru dienu vai bieži ceļo pāri robežai ar darbu, profesionālo darbību, izglītību, ģimeni, medicīniskās aprūpes saņemšanu vai aprūpes sniegšanu saistītu iemeslu dēļ, jo īpaši personām, kas veic kritiski svarīgas funkcijas vai kas ir būtiskas kritiskai infrastruktūrai. Ja šajos reģionos tiek ieviesta prasība veikt testēšanu saistībā ar pārrobežu ceļošanu, šādu personu testēšanas biežumam vajadzētu būt samērīgam. Ja epidemioloģiskā situācija abās robežas pusēs ir līdzīga, saistībā ar ceļošanu nebūtu jāpiemēro prasība veikt testu. Personām, kuras apgalvo, ka šis punkts aptver viņu situāciju, šajā sakarā var pieprasīt uzrādīt apliecinošus dokumentus vai iesniegt deklarāciju.
20. Dalībvalstis var noteikt prasību personām, kas ieceļo to teritorijā, iesniegt pasažiera lokalizācijas veidlapas atbilstoši datu aizsardzības prasībām. Būtu jāizstrādā vienota Eiropas pasažiera lokalizācijas veidlapa, ko dalībvalstis varētu izmantot. Kad vien iespējams, apstrādes vienkāršošanas nolūkā būtu jāizmanto iespēja pasažiera lokalizācijas informāciju sniegt digitāli, vienlaikus gādājot par to, lai visiem pilsoņiem būtu nodrošināta vienlīdzīga piekļuve.
21. Pasākumi, kurus piemēro personām, kas ierodas no apgabala, kurš saskaņā ar 10. punktu klasificēts kā “tumši sarkans”, “sarkans”, “oranžs” vai “pelēks”, nedrīkst būt diskriminējoši, tas ir, tie būtu tāpat jāpiemēro arī attiecīgās valsts valstspiederīgajiem, kuri atgriežas tajā.
22. Dalībvalstīm būtu jānodrošina, ka ikviena oficiālā prasība, kas noteikta pilsoņiem un uzņēmumiem, sniedz konkrētu labumu sabiedrības veselības jomā saistībā ar centieniem cīņā pret pandēmiju un nerada pārmērīgu un lieku administratīvo slogu.
23. Ja personai parādās simptomi, kad tā ierodas galamērķī, būtu jāveic testēšana, diagnosticēšana, izolēšana un kontaktu izsekošana saskaņā ar vietējo praksi, un ieceļošana nebūtu jāatsaka. Kontaktu izsekošanas nolūkā informācija par gadījumiem, kas atklāti ierašanās brīdī, būtu nekavējoties ar Agrīnās brīdināšanas un reaģēšanas sistēmas palīdzību jādara zināma to valstu sabiedrības veselības aizsardzības iestādēm, kurās attiecīgā persona ir uzturējusies iepriekšējo 14 dienu laikā.
24. Ierobežojumiem nevajadzētu izpausties kā aizliegumiem sniegt noteiktus transporta pakalpojumus.
Komunikācija un sabiedrības informēšana
25. Dalībvalstīm pēc iespējas ātrāk, pirms stājas spēkā jauni vispārēji pasākumi, būtu jāsniedz attiecīgajām ieinteresētajām personām un sabiedrībai skaidra, visaptveroša un savlaicīga informācija par visiem brīvas pārvietošanās ierobežojumiem, visām saistītajām prasībām (piemēram, negatīviem Covid-19 infekcijas testiem vai pasažiera lokalizācijas veidlapām), kā arī par pasākumiem, kas piemērojami ceļotājiem, kuri ceļo no riska apgabaliem. Parasti šī informācija būtu jāpublicē 24 stundas pirms pasākumu stāšanās spēkā, bet jāņem vērā, ka epidemioloģiskās ārkārtas situācijās ir vajadzīga zināma elastība.
Šī informācija būtu arī jādara pieejama platformā Re-open EU, kur būtu jāietver norāde uz karti, kuru Eiropas Slimību profilakses un kontroles centrs regulāri publicē saskaņā ar 10. un 11. punktu.
Būtu skaidri jāapraksta pasākumu būtība, to ģeogrāfiskā piemērošanas joma un personu kategorijas, kurām tie ir piemērojami.
Pārskatīšana
26. Komisijai ar Eiropas Slimību profilakses un kontroles centra atbalstu šis ieteikums būtu regulāri jāpārskata. Komisijai par to būtu regulāri jāsniedz ziņojumi Padomei.
( 1 ) Saskaņā ar nolīgumu starp ES un Šveices Konfederāciju par sadarbību sabiedrības veselības jomā, tostarp par Šveices Konfederācijas piedalīšanos Eiropas Slimību profilakses un kontroles centra darbā saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 851/2004 (2004. gada 21. aprīlis), ar ko izveido Eiropas Slimību profilakses un kontroles centru (OV L 142, 30.4.2004., 1. lpp.).
( 2 ) Ieteikumi par kopīgu ES pieeju attiecībā uz Covid-19 pacientu izolēšanu un karantīnas noteikšanu kontaktpersonām un ceļotājiem; par šiem ieteikumiem Veselības drošības komiteja vienojās 2021. gada 11. janvārī, https://ec.europa.eu/health/sites/health/files/preparedness_response/docs/hsc_quarantine-isolation_recomm_en.pdf
( 3 ) https://data.consilium.europa.eu/doc/document/ST-5451-2021-INIT/lv/pdf
( 4 ) OV C 102 I , 30.3.2020., 12. lpp.