Šis dokuments ir tikai informatīvs, un tam nav juridiska spēka. Eiropas Savienības iestādes neatbild par tā saturu. Attiecīgo tiesību aktu un to preambulu autentiskās versijas ir publicētas Eiropas Savienības “Oficiālajā Vēstnesī” un ir pieejamas datubāzē “Eur-Lex”. Šie oficiāli spēkā esošie dokumenti ir tieši pieejami, noklikšķinot uz šajā dokumentā iegultajām saitēm

par Līguma par Eiropas Savienības darbību 107. un 108. panta piemērošanu de minimis atbalstam lauksaimniecības nozarē

1. Šo regulu piemēro atbalstam, kas piešķirts uzņēmumiem, kuri nodarbojas ar lauksaimniecības produktu primāro ražošanu, izņemot:

2. Ja uzņēmums nodarbojas ar lauksaimniecības produktu primāro ražošanu un darbojas arī vienā vai vairākās nozarēs vai veic citas darbības, kas ietilpst Regulas (ES) Nr. 1407/2013 darbības jomā, atbalstam, kas piešķirts pēdējām minētajām nozarēm vai darbībām, šo regulu piemēro ar nosacījumu, ka attiecīgā dalībvalsts ar tādiem piemērotiem līdzekļiem kā darbības vai izmaksu nošķiršana nodrošina, ka lauksaimniecības produktu primārā ražošana negūst labumu no de minimis atbalsta, ko piešķir saskaņā ar minēto regulu.

3. Ja uzņēmums nodarbojas ar lauksaimniecības produktu primāro ražošanu, kā arī darbojas zvejniecības un akvakultūras nozarē, atbalstam, kas piešķirts pēdējai minētajai nozarei, piemēro Regulas (EK) Nr. 875/2007 noteikumus ar nosacījumu, ka attiecīgā dalībvalsts ar tādiem piemērotiem līdzekļiem kā darbības vai izmaksu nošķiršana nodrošina, ka lauksaimniecības produktu primārā ražošana negūst labumu no de minimis atbalsta, ko piešķir saskaņā ar minēto regulu.

1. Šajā regulā “lauksaimniecības produkti” ir Līguma I pielikumā uzskaitītie produkti, izņemot zvejas un akvakultūras produktus, uz kuriem attiecas Padomes Regula (EK) Nr. 104/2000 ( 1 ).

2. “Viens vienots uzņēmums” šīs regulas nolūkā ietver visus uzņēmumus, kuru starpā pastāv vismaz vienas no šādām attiecībām:

Uzņēmumi, kuriem kādas no pirmās daļas a) līdz d) apakšpunktā minētajām attiecībām pastāv ar viena vai vairāku citu uzņēmumu starpniecību, arī ir uzskatāmi par vienu vienotu uzņēmumu.

3. Šajā regulā “produktu nozare” ir nozare, kas uzskaitīta Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1308/2013 ( 2 ) 1. panta 2. punkta a) līdz w) apakšpunktā.

4. Šajā regulā “nozares maksimālais apjoms” ir maksimālā kumulatīvā atbalsta summa, ko piemēro atbalsta pasākumiem, no kuriem labumu gūst tikai viena produktu nozare, un tas atbilst 50 % no katrai dalībvalstij piešķirtā de minimis atbalsta maksimālās summas, kura noteikta II pielikumā.

1. Atbalsta pasākumus, kas atbilst šajā regulā paredzētajiem nosacījumiem, uzskata par tādiem, kuri neatbilst visiem Līguma 107. panta 1. punkta kritērijiem un tādējādi ir atbrīvoti no Līguma 108. panta 3. punktā noteiktās paziņošanas prasības.

2. Kopējais de minimis atbalsts, ko viena dalībvalsts piešķīrusi vienam vienotam uzņēmumam, jebkurā trīs fiskālo gadu periodā nepārsniedz 20 000 EUR.

3. Kumulatīvā de minimis atbalsta summa, ko dalībvalsts trīs fiskālo gadu laikā piešķīrusi uzņēmumiem, kas nodarbojas ar lauksaimniecības produktu primāro ražošanu, nepārsniedz I pielikumā noteikto valsts maksimālo apjomu.

3.a Atkāpjoties no 2. un 3. punkta, dalībvalsts var nolemt, ka vienam vienotam uzņēmumam piešķirtā de minimis atbalsta kopējā summa jebkurā trīs fiskālo gadu periodā nepārsniedz 25 000 EUR un ka piešķirtais de minimis atbalsta kopējais kumulatīvais apjoms jebkurā trīs fiskālo gadu periodā nepārsniedz II pielikumā noteikto valsts maksimālo apjomu, ievērojot šādus nosacījumus:

4. De minimis atbalstu uzskata par piešķirtu brīdī, kad uzņēmumam saskaņā ar piemērojamo valsts tiesisko regulējumu ir piešķirtas likumīgās tiesības saņemt atbalstu, neatkarīgi no datuma, kurā de minimis atbalsts uzņēmumam faktiski izmaksāts.

5. Šā panta 2., 3. un 3.a punktā noteiktos de minimis robežlielumus un valsts un nozares maksimālos apjomus piemēro neatkarīgi no de minimis atbalsta veida vai izvirzītā mērķa un neatkarīgi no tā, vai dalībvalsts piešķirto atbalstu pilnībā vai daļēji finansē no Savienības resursiem. Trīs fiskālo gadu periodu nosaka, ņemot vērā fiskālo gadu sistēmu, kuru uzņēmums izmanto attiecīgajā dalībvalstī.

6. Attiecībā uz de minimis robežlielumiem un valsts un nozares maksimālajiem apjomiem, kas minēti 2., 3. un 3.a punktā, atbalstu izsaka kā naudas līdzekļu dotāciju. Izmanto bruto summas, tas ir, summas pirms nodokļiem vai citiem atskaitījumiem. Ja atbalstu piešķir citā veidā, nevis kā dotāciju, atbalsta summa ir atbalsta dotācijas bruto ekvivalents.

Atbalstu, kas izmaksājams vairākās daļās, diskontē atbilstoši tā vērtībai piešķiršanas brīdī. Procentu likme, ko izmanto diskontēšanai, ir atbalsta piešķiršanas laikā piemērojamā diskonta likme.

7. Ja, piešķirot jaunu de minimis atbalstu, tiktu pārsniegti 2., 3. un 3.a punktā noteiktie de minimis robežlielumi, valsts vai nozares maksimālie apjomi, nevienai minētā jaunā atbalsta daļai šo regulu piemērot nevar.

8. Lai uzņēmumu apvienošanās vai iegādes gadījumā noteiktu, vai ar jaunu de minimis atbalstu jaunajam uzņēmumam vai uzņēmumam, kas veic iegādi, netiek pārsniegti attiecīgie de minimis robežlielumi vai valsts vai nozares maksimālie apjomi, ņem vērā visu katram apvienošanā iesaistītajam uzņēmumam iepriekš piešķirto de minimis atbalstu. Pirms apvienošanās vai iegādes likumīgi piešķirtais de minimis atbalsts arī pēc tam tiek uzskatīts par likumīgu.

9. Ja vienu uzņēmumu sadala divos vai vairākos atsevišķos uzņēmumos, pirms sadalīšanas piešķirto de minimis atbalstu attiecina uz uzņēmumu, kurš no šā atbalsta guva labumu un kurš principā ir uzņēmums, kas pārņem darbības, kurām tika izmantots attiecīgais de minimis atbalsts. Ja šāda attiecināšana nav iespējama, attiecīgo de minimis atbalstu attiecina proporcionāli, pamatojoties uz jauno uzņēmumu pašu kapitāla bilances vērtību sadales faktiskajā datumā.

1. Šo regulu piemēro vienīgi atbalstam, kuram ir iespējams iepriekš precīzi aprēķināt bruto dotācijas ekvivalentu, neveicot riska novērtējumu (“pārredzams atbalsts”).

2. Atbalstu dotāciju vai procentu likmju subsīdiju veidā uzskata par pārredzamu de minimis atbalstu.

4. Atbalstu kapitāla iepludināšanas veidā uzskata par pārredzamu de minimis atbalstu vienīgi tad, ja iepludinātā publiskā kapitāla kopsumma nepārsniedz attiecīgo de minimis robežlielumu.

5. Atbalstu riska finansējuma pasākumu veidā, kas izpaužas kā pašu kapitāla vai kvazikapitāla ieguldījumi, uzskata par pārredzamu de minimis atbalstu tikai tad, ja vienam vienotam uzņēmumam nodrošinātais kapitāls nepārsniedz attiecīgo de minimis robežlielumu.

b) attiecībā uz pasākumiem, kuri ietilpst 3. panta 2. punkta darbības jomā, garantijas apmērs nepārsniedz 80 % no attiecīgā aizdevuma un vai nu garantētā summa ir 150 000 EUR un garantijas ilgums ir pieci gadi, vai garantētā summa ir 75 000 EUR un garantijas ilgums ir desmit gadi, vai – attiecībā uz 3. panta 3.a punktā minētajiem pasākumiem – garantija nepārsniedz 80 % no pamatā esošā aizdevuma un vai nu garantētā summa ir 187 500 EUR un garantijas ilgums ir pieci gadi, vai garantētā summa ir 93 750 EUR un garantijas ilgums ir desmit gadi; ja garantētā summa ir mazāka par minētajām summām un/vai garantijas ilgums ir mazāks nekā attiecīgi pieci vai desmit gadi, šīs garantijas bruto dotācijas ekvivalentu aprēķina kā atbilstīgo proporciju no de minimis robežlielumiem, kas noteikti 3. panta 2. un 3.a punktā; vai

7. Atbalstu citu instrumentu veidā uzskata par pārredzamu de minimis atbalstu, ja instrumentā ir paredzēts maksimālais apjoms, kas nodrošina, ka netiek pārsniegts attiecīgais robežlielums.

1. Ja uzņēmums nodarbojas ar lauksaimniecības produktu primāro ražošanu un darbojas arī vienā vai vairākās nozarēs vai veic citas darbības, kuras ietilpst Regulas (ES) Nr. 1407/2013 darbības jomā, de minimis atbalstu, kas piešķirts darbībām lauksaimniecības produktu ražošanas nozarē saskaņā ar šo regulu, var kumulēt ar de minimis atbalstu, kas piešķirts pēdējām minētajām nozarēm vai darbībām līdz attiecīgajam robežlielumam, kas noteikts Regulas (ES) Nr. 1407/2013 3. panta 2. punktā, ja attiecīgā dalībvalsts ar tādiem piemērotiem līdzekļiem kā darbību vai izmaksu nošķiršana nodrošina, ka lauksaimniecības produktu primārā ražošana negūst labumu no de minimis atbalsta, kas piešķirts saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 1407/2013.

2. Ja uzņēmums nodarbojas ar lauksaimniecības produktu primāro ražošanu, kā arī darbojas zvejniecības un akvakultūras nozarē, de minimis atbalstu, kas piešķirts darbībām lauksaimniecības produktu ražošanas nozarē saskaņā ar šo regulu, var kumulēt ar de minimis atbalstu darbībām pēdējā minētajā nozarē saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 875/2007 līdz robežlielumam, kas noteikts minētajā regulā, ja attiecīgā dalībvalsts ar tādiem piemērotiem līdzekļiem kā darbību vai izmaksu nošķiršana nodrošina, ka lauksaimniecības produktu primārā ražošana negūst labumu no de minimis atbalsta, kas piešķirts saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 875/2007.

3. De minimis atbalstu nedrīkst kumulēt ar valsts atbalstu attiecībā uz vienām un tām pašām attiecināmajām izmaksām vai valsts atbalstu tam pašam riska finansējuma pasākumam, ja šīs kumulācijas rezultātā tiktu pārsniegta attiecīgā maksimālā atbalsta intensitāte vai atbalsta summa, kāda konkrētā gadījuma īpašajiem apstākļiem noteikta Komisijas grupu atbrīvojuma regulā vai lēmumā. De minimis atbalstu, kas nav piešķirts konkrētu attiecināmo izmaksu segšanai vai kas nav attiecināms uz konkrētām attiecināmajām izmaksām, drīkst kumulēt ar citu valsts atbalstu, kurš piešķirts saskaņā ar Komisijas grupu atbrīvojuma regulu vai lēmumu.

1. Ja dalībvalsts kādam uzņēmumam plāno piešķirt de minimis atbalstu saskaņā ar šo regulu, tā rakstiski informē šo uzņēmumu par atbalsta iespējamo summu, kas izteikta kā bruto dotācijas ekvivalents, un par atbalsta de minimis raksturu, skaidri atsaucoties uz šo regulu un norādot tās nosaukumu un atsauci uz publikāciju Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī. Ja de minimis atbalstu saskaņā ar šo regulu, pamatojoties uz kādu shēmu, piešķir dažādiem uzņēmumiem un ja šiem uzņēmumiem saskaņā ar minēto shēmu tiek piešķirtas dažādas individuālā atbalsta summas, attiecīgā dalībvalsts var izvēlēties šīs saistības pildīt, informējot attiecīgos uzņēmumus par fiksētu summu, kas atbilst maksimālajai atbalsta summai, kuru var piešķirt atbilstoši minētajai shēmai. Šādā gadījumā, nosakot, vai ir sasniegts 3. panta 2. punktā noteiktais robežlielums un nav pārsniegts 3. panta 3. punktā minētais valsts maksimālais apjoms, izmanto fiksēto summu. Pirms atbalsta piešķiršanas dalībvalsts no attiecīgā uzņēmuma pieprasa rakstisku vai elektronisku deklarāciju par visu citu de minimis atbalstu, kuru iepriekšējo divu fiskālo gadu un kārtējā fiskālā gada laikā uzņēmums ir saņēmis saskaņā ar šo regulu vai citām de minimis regulām.

2. Ja dalībvalsts ir izveidojusi de minimis atbalsta centrālo reģistru, kas satur pilnīgu informāciju par visu de minimis atbalstu, ko piešķīrusi jebkura minētās dalībvalsts iestāde, tad 1. punktu pārstāj piemērot no brīža, kad reģistrā ir dati par triju fiskālo gadu periodu.

Dalībvalstij, kura piešķir atbalstu saskaņā ar 3. panta 3.a punktu, ir izveidots de minimis atbalsta centrālais reģistrs, kas satur pilnīgu informāciju par visu de minimis atbalstu, ko piešķīrusi jebkura šīs dalībvalsts iestāde. 1. punkta noteikumus pārtrauc piemērot no brīža, kad reģistrs aptver trīs fiskālo gadu periodu.

3. Dalībvalsts jaunu de minimis atbalstu saskaņā ar šo regulu piešķir tikai pēc tam, kad ir pārbaudījusi, ka šis atbalsts nepalielina attiecīgajam uzņēmumam piešķirtā de minimis atbalsta kopsummu virs attiecīgajiem 3. panta 2., 3. un 3.a punktā noteiktajiem robežlielumiem un valsts un nozares maksimālajiem apjomiem un ka ir ievēroti visi šajā regulā iekļautie nosacījumi.

4. Dalībvalstis reģistrē un apkopo visu informāciju par šīs regulas piemērošanu. Šajā informācijā ietver visus datus, kas vajadzīgi, lai pierādītu, ka šīs regulas nosacījumi ir ievēroti. Datus par individuālo de minimis atbalstu glabā 10 fiskālos gadus, sākot no šā atbalsta piešķiršanas dienas. Datus par de minimis atbalsta shēmu glabā 10 fiskālos gadus, sākot no dienas, kurā saskaņā ar šo shēmu piešķirts pēdējais individuālais atbalsts.

5. Pēc rakstiska pieprasījuma attiecīgā dalībvalsts 20 darbdienu laikā vai tādā ilgākā laikposmā, kāds noteikts pieprasījumā, sniedz Komisijai visu informāciju, ko Komisija uzskata par vajadzīgu, lai novērtētu, vai šīs regulas nosacījumi ir izpildīti, un jo īpaši informāciju par de minimis atbalsta kopsummu, ko uzņēmums saņēmis saskaņā ar šo regulu un saskaņā ar citām de minimis regulām.

1. Šo regulu piemēro atbalstam, kas piešķirts pirms tās stāšanās spēkā, ja tas atbilst šajā regulā paredzētajiem nosacījumiem. Jebkuru atbalstu, kas neatbilst minētajiem nosacījumiem, Komisija novērtēs atbilstoši attiecīgajām nostādnēm, pamatnostādnēm un paziņojumiem.

2. Uzskata, ka jebkurš individuālais de minimis atbalsts, kas piešķirts laikā no 2005. gada 1. janvāra līdz 2008. gada 30. jūnijam un atbilst Regulas (EK) Nr. 1860/2004 nosacījumiem, neatbilst visiem Līguma 107. panta 1. punkta kritērijiem un tādējādi ir atbrīvots no Līguma 108. panta 3. punktā noteiktās paziņošanas prasības.

3. Uzskata, ka jebkurš individuālais de minimis atbalsts, kas piešķirts laikā no 2008. gada 1. janvāra līdz 2014. gada 30. jūnijam un atbilst Regulas (EK) Nr. 1535/2007 nosacījumiem, neatbilst visiem Līguma 107. panta 1. punkta kritērijiem un tādējādi ir atbrīvots no Līguma 108. panta 3. punktā noteiktās paziņošanas prasības.

4. Pēc šīs regulas spēkā esības perioda beigām jebkurai de minimis atbalsta shēmai, kas atbilst šīs regulas nosacījumiem, šī regula ir piemērojama vēl sešus turpmākos mēnešus.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Lauksaimniecības produktu primārajā ražošanā iesaistītiem uzņēmumiem piešķirtā de minimis atbalsta maksimālā kumulatīvā summa pa dalībvalstīm, kā minēts 3. panta 3. punktā

(EUR)
Dalībvalsts	De minimis atbalsta maksimālā summa (1)
Beļģija	106 269 708
Bulgārija	53 020 042
Čehija	61 865 750
Dānija	141 464 625
Vācija	732 848 458
Igaunija	11 375 375
Īrija	98 460 375
Grieķija	134 272 042
Spānija	592 962 542
Francija	932 709 458
Horvātija	28 920 958
Itālija	700 419 125
Kipra	8 934 792
Latvija	16 853 708
Lietuva	34 649 958
Luksemburga	5 474 083
Ungārija	99 582 208
Malta	1 603 917
Nīderlande	352 512 625
Austrija	89 745 208
Polija	295 932 125
Portugāle	87 570 583
Rumānija	215 447 583
Slovēnija	15 523 667
Slovākija	29 947 167
Somija	55 693 958
Zviedrija	79 184 750
Apvienotā Karaliste	394 587 292
(1) Maksimālās summas aprēķina, pamatojoties uz vidējo vērtību no katras dalībvalsts trīs lielākajām ikgadējās lauksaimnieciskās produkcijas vērtībām laikposmā no 2012. līdz 2017. gadam. Aprēķina metode nodrošina vienlīdzīgu attieksmi pret visām dalībvalstīm un to, ka neviena valsts vidējā vērtība nav mazāka par maksimālajām summām, kas iepriekš noteiktas 2014.–2020. gadam.

Lauksaimniecības produktu primārajā ražošanā iesaistītiem uzņēmumiem piešķirtā de minimis atbalsta maksimālā kumulatīvā summa pa dalībvalstīm, kā minēts 3. panta 3.a punktā

(EUR)
Dalībvalsts	De minimis atbalsta maksimālā summa (1)
Beļģija	127 523 650
Bulgārija	63 624 050
Čehija	74 238 900
Dānija	169 757 550
Vācija	879 418 150
Igaunija	13 650 450
Īrija	118 152 450
Grieķija	161 126 450
Spānija	711 555 050
Francija	1 119 251 350
Horvātija	34 705 150
Itālija	840 502 950
Kipra	10 721 750
Latvija	20 224 450
Lietuva	41 579 950
Luksemburga	6 568 900
Ungārija	119 498 650
Malta	1 924 700
Nīderlande	423 015 150
Austrija	107 694 250
Polija	355 118 550
Portugāle	105 084 700
Rumānija	258 537 100
Slovēnija	18 628 400
Slovākija	35 936 600
Somija	66 832 750
Zviedrija	95 021 700
Apvienotā Karaliste	473 504 750
(1) Maksimālās summas aprēķina, pamatojoties uz vidējo vērtību no katras dalībvalsts trīs lielākajām ikgadējās lauksaimnieciskās produkcijas vērtībām laikposmā no 2012. līdz 2017. gadam. Aprēķina metode nodrošina vienlīdzīgu attieksmi pret visām dalībvalstīm un to, ka neviena valsts vidējā vērtība nav mazāka par maksimālajām summām, kas iepriekš noteiktas 2014.–2020. gadam.

( 1 ) Padomes 1999. gada 17. decembra Regula (EK) Nr. 104/2000 par zivsaimniecības un akvakultūras produktu tirgu kopīgo organizāciju (OV L 17, 21.1.2000., 22. lpp.).

( 2 ) Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 17. decembra Regula (ES) Nr. 1308/2013, ar ko izveido lauksaimniecības produktu tirgu kopīgu organizāciju un atceļ Padomes Regulas (EEK) Nr. 922/72, (EEK) Nr. 234/79, (EK) Nr. 1037/2001 un (EK) Nr. 1234/2007 (OV L 347, 20.12.2013., 671. lpp.).

		Oficiālais Vēstnesis
		Nr.	Lappuse	Datums
►M1	KOMISIJAS REGULA (ES) 2019/316 (2019. gada 21. februāris),	L 51I	1	22.2.2019