1.   Dalībvalstis izveido tādu verifikācijas sistēmu THC satura noteikšanai kaņepju šķirnēs, kas ļauj tām piemērot I pielikumā izklāstīto kaņepju šķirņu verifikācijas metodi un kvantitatīvi noteikt THC saturu kaņepju šķirnēs.

2.   Dalībvalsts kompetentā iestāde kārto uzskaiti par konstatēto THC saturu. Šajā uzskaitē attiecībā uz katru šķirni iekļauj vismaz katra parauga THC saturu, kas izteikts procentos ar divām zīmēm aiz komata, izmantoto procedūru, veikto testu skaitu, norādi par parauga ņemšanas vietu un valsts līmenī veiktajiem pasākumiem.

3.   Ja visu attiecīgās šķirnes paraugu vidējais THC saturs pārsniedz Regulas (ES) 2021/2115 4. panta 4. punkta otrajā daļā noteikto saturu, nākamajā pieprasījumu gadā attiecībā uz konkrēto šķirni dalībvalstis izmanto šīs regulas I pielikumā aprakstīto B procedūru. Minēto procedūru izmanto arī turpmākajos pieprasījuma gados, ja vien visu attiecīgās šķirnes analīžu rezultāti neliecina, ka THC saturs ir zemāks par to, kas noteikts Regulas (ES) 2021/2115 4. panta 4. punkta otrajā daļā.

4.   Ja otro gadu pēc kārtas visu attiecīgās šķirnes paraugu vidējais THC saturs pārsniedz Regulas (ES) 2021/2115 4. panta 4. punkta otrajā daļā noteikto līmeni, dalībvalstis līdz nākamā pieprasījuma gada 15. janvārim informē Komisiju par attiecīgās šķirnes nosaukumu. Sākot no nākamā pieprasījuma gada, attiecīgās šķirnes audzēšana nedod tiesības saņemt tiešos maksājumus attiecīgajā dalībvalstī.

5.   Dalībvalstis nodrošina, ka pēc paziņojuma, kas izdarīts atbilstīgi šā panta 4. punktam, kaņepju ražotāji savlaicīgi tiek informēti par to kaņepju šķirņu nosaukumu, par kurām nav tiesību saņemt tiešo maksājumu saskaņā ar Regulas (ES) 2021/2115 4. panta 4. punkta otro daļu, un to dara, publiskojot šo informāciju ne vēlāk kā vienotā pieteikuma iesniegšanas dienā.

1.   Starpnozaru organizācijas apstiprinājumu Regulas (ES) 2021/2115 39. panta 1. punkta nozīmē dalībvalsts, kurā atrodas kokvilnas attīrīšanas uzņēmumi, piešķir uz viena gada periodu, kas sākas savlaicīgi pirms konkrētā gada sēšanas sezonas, un ja organizācija izpilda šādus kritērijus:

2.   Ja konstatē, ka apstiprināta starpnozaru organizācija vairs neatbilst 1. punktā paredzētajiem apstiprināšanas kritērijiem, dalībvalsts, kas piešķīrusi apstiprinājumu, to atsauc, ja vien attiecīgo kritēriju neizpildīšana netiek novērsta līdz termiņam, kas dalībvalstij jānosaka atsaukuma lēmumā. Atbildīgās dalībvalsts kompetentā iestāde iepriekš paziņo starpnozaru organizācijai par nolūku atsaukt apstiprinājumu, norādot arī atsaukuma iemeslus. Tā starpnozaru organizācijai dod iespēju iesniegt savus apsvērumus periodā, kas norādīts paziņojumā par plānoto atsaukumu.

Lauksaimnieki, kuri ir tādas apstiprinātas starpnozaru organizācijas biedri, kuras apstiprinājums ir atsaukts saskaņā ar šā punkta pirmo daļu, nav tiesīgi saņemt Regulas (ES) 2021/2115 40. panta 2. punktā paredzēto kultūratkarīgā maksājuma par kokvilnu palielinājumu.

1.   Lauksaimnieks var būt tikai vienas tādas apstiprinātas starpnozaru organizācijas biedrs, kas minēta Regulas (ES) 2021/2115 39. panta 1. punktā.

2.   Lauksaimniekam, kas ir apstiprinātas starpnozaru organizācijas biedrs, izaudzētā kokvilna ir jāpiegādā tikai kokvilnas attīrīšanas uzņēmumam, kas pieder tai pašai organizācijai.

3.   Lauksaimnieku dalība apstiprinātā starpnozaru organizācijā ir brīvprātīga.

1.   Ja dalībvalstis savos KLP stratēģiskajos plānos iekļauj investīcijas materiālos un nemateriālos aktīvos, kas paredzēti augļu un dārzeņu nozarē, biškopības nozarē, vīna nozarē, apiņu nozarē, olīveļļas un galda olīvu nozarē un citās nozarēs, kuras minētas Regulas (ES) 2021/2115 42. panta f) punktā, tās paredz turpmāko:

Šā punkta pirmajā daļā minētās investīcijas materiālajos aktīvos tiek veiktas labumguvēja teritorijā vai – attiecīgā gadījumā – tādu labumguvēja ražojošo biedru vai meitasuzņēmumu teritorijā, kuri atbilst šīs regulas 31. panta 7. punktā minētajai 90 % prasībai. Tomēr biškopības nozarē dalībvalstis var savos KLP stratēģiskajos plānos paredzēt arī tādas investīcijas materiālajos aktīvos, ko veic ārpus labumguvēja teritorijas.

Ja investīcija attiecas uz zemi, kas iznomāta saskaņā ar īpašiem valsts noteikumiem par īpašumu, prasību par atrašanos labumguvēja īpašumā var nepiemērot, ja aktīvs labumguvēja valdījumā bijis vismaz pirmās daļas b) apakšpunktā noteiktā laikposma garumā.

2.   Dalībvalstis savos KLP stratēģiskajos plānos var paredzēt, ka atbalstu investīcijām materiālos un nemateriālos aktīvos, arī nomas līguma gadījumā, drīkst finansēt kā vienu summu vai kā nomaksu, kas attiecīgā gadījumā apstiprināta darbības programmā vai kā dalībvalstis norādījušas attiecīgajos intervences pasākumos.

Ja konkrētām investīcijām 1. punkta pirmās daļas b) apakšpunktā norādītais periods pārsniedz darbības programmas ilgumu, dalībvalstis nodrošina, ka minētās investīcijas var pārcelt uz nākamo darbības programmu.

Ja dalībvalstis savos KLP stratēģiskajos plānos atbalstu investīcijām materiālos un nemateriālos aktīvos paredz, tiecoties sasniegt ar agrovidi un klimatu saistītos mērķus, kas minēti Regulas (ES) 2021/2115 46. panta e) un f) punktā un 57. panta b) punktā, šādām investīcijām tiek izvirzīts viens vai vairāki no mērķiem, kas uzskaitīti šīs regulas 12. panta 1. punktā.

3.   Dalībvalstis savos KLP stratēģiskajos plānos var paredzēt atbalstu investīcijām materiālos aktīvos, kas ietver enerģiju ražojošas sistēmas, ja saražotās enerģijas daudzums nepārsniedz enerģijas daudzumu, ko var izmantot gada laikā, labumguvējam veicot parastās darbības.

4.   Dalībvalstis savos KLP stratēģiskajos plānos var paredzēt atbalstu investīcijām apūdeņošanā ar nosacījumu, ka:

5.   Atbalstu investīcijām esošas apūdeņošanas iekārtas vai apūdeņošanas infrastruktūras elementa uzlabošanā var piešķirt ar šādiem nosacījumiem:

Nosacījumi, kas izklāstīti pirmās daļas a) un b) punktā, nav piemērojami investīcijām, ko veic, atbalstot esošas apūdeņošanas iekārtas vai apūdeņošanas infrastruktūras elementa uzlabojumus saistībā ar rezervuāra izveidi vai pārgūtā ūdens izmantošanu, kas neietekmē pazemes vai virszemes ūdensobjektus.

6.   Atbalstu investīcijām apūdeņošanā, kuru rezultātā rodas apūdeņotās platības neto pieaugums, kas ietekmē konkrētu pazemes vai virszemes ūdensobjektu, var sniegt ar šādiem nosacījumiem:

7.   Atbalstu investīcijām pārgūtā ūdens kā alternatīva ūdens padeves avota izmantošanā var sniegt ar nosacījumu, ka šāda ūdens izmantošana atbilst Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (ES) 2020/741 (9).

8.   Atbalstu investīcijām rezervuāra izveidē vai paplašināšanā apūdeņošanas vajadzībām var sniegt ar nosacījumu, ka tas nerada būtisku negatīvu ietekmi uz vidi.

9.   Dalībvalstis nodrošina Savienības finansiālā atbalsta atgūšanu no labumguvēja, ja 1. punkta pirmās daļas b) apakšpunktā minētajā periodā rodas viena no šādām situācijām:

Ja labumguvējs neizpilda nosacījumus, ko dalībvalstis savos KLP stratēģiskajos plānos paredzējušas, pamatojoties uz šā punkta pirmās daļas 1.–8. punktu, dalībvalstis nodrošina Savienības finansiālā atbalsta atgūšanu proporcionāli neizpildes ilgumam.

Dalībvalstis var izvēlēties neatgūt Savienības finansiālo atbalstu, ja labumguvējs ražošanas darbību izbeidz nekrāpnieciska bankrota rezultātā.

Ja ražojošais biedrs izstājas no savas organizācijas vai ražotāju grupas, dalībvalstis nodrošina, ka labumguvējs atgūst investīcijas vai atlikušo vērtību un ieskaita to darbības fondā.

Pienācīgi pamatotos gadījumos dalībvalstis var paredzēt, ka no labumguvēja netiek prasīts atgūt investīcijas vai atlikušo vērtību.

10.   Ja aktīvi, kuros izdarītās investīcijas tika atbalstītas, tiek aizstāti, aizstāto investīciju atlikušo vērtību:

Neskarot pirmo daļu, dalībvalstis nav tiesīgas savos KLP stratēģiskajos plānos paredzēt investīciju vienkāršu aizvietošanu ar identiskiem aktīviem.

11.   Dalībvalstis nesniedz atbalstu investīcijām, kas to KLP stratēģiskajos plānos norādītas kā intervences pasākumi, ja minētie intervences pasākumi saņem atbalstu atbilstoši minētās regulas 58. panta 1. punkta pirmās daļas h)–k) apakšpunktam.

1.   Ja dalībvalstis savos KLP stratēģiskajos plānos iekļauj intervences pasākumus, ar kuriem tiecas sasniegt agrovides un klimata mērķus augļu un dārzeņu nozarē, biškopības nozarē, vīna nozarē, apiņu nozarē, olīveļļas un galda olīvu nozarē vai citās nozarēs, kuras minētas Regulas (ES) 2021/2115 42. panta f) punktā, tās savos KLP stratēģiskajos plānos paredz, ka aptvertajiem intervences pasākumiem ir viens no šādiem mērķiem:

Dalībvalstis nodrošina, ka labumguvēji, kad tie iesniedz apstiprināšanai ierosināto darbības programmu, intervences pasākumu vai šādas programmas vai intervences pasākuma grozījumus, sniedz pierādījumus par gaidāmo pozitīvo devumu viena vai vairāku vidisko mērķu izpildē.

2.   Šā panta 1. punktā minētos intervences pasākumus veic labumguvēja teritorijā vai – attiecīgā gadījumā – tādu labumguvēja ražojošo biedru vai meitasuzņēmumu teritorijā, kas atbilst šīs regulas 31. panta 7. punktā minētajai 90 % prasībai. Tomēr biškopības nozarē dalībvalstis savos KLP stratēģiskajos plānos var paredzēt šādu intervences pasākumu veikšanu arī ārpus labumguvēja teritorijas. Gaidāmais ar agrovides un klimata mērķiem saistītā intervences pasākuma sniegtais ieguvums un papildu ietekme jāpierāda ex ante, izmantojot projekta specifikācijas vai citus tehniskos dokumentus, kas labumguvējam jāuzrāda, iesniedzot apstiprināšanai darbību, darbības programmu vai šādas programmas vai darbības grozījumu un parādot rezultātus, ko varētu sasniegt, īstenojot intervences pasākumu.

3.   Nosakot aptveramos izdevumus, dalībvalstis ņem vērā īstenoto ar agrovides un klimata mērķiem saistīto intervences pasākumu rezultātā radušās papildu izmaksas un zaudētos ienākumus, un noteiktos mērķrādītājus.

4.   Dalībvalstis nodrošina, ka labumguvējiem, kas īsteno ar agrovides un klimata mērķiem saistītus intervences pasākumus, ir piekļuve relevantām zināšanām un informācijai, kas vajadzīga šādu intervences pasākumu īstenošanai, un ka personām, kurām tas vajadzīgs, ir pieejama pienācīga apmācība, kā arī piekļuve speciālajām zināšanām, lai palīdzētu lauksaimniekiem, kuri apņemas mainīt savas ražošanas sistēmas.

5.   Dalībvalstis nodrošina, ka darbības programmās attiecībā uz darbībām, ko īsteno atbilstīgi ar agrovidi un klimatu saistītiem intervences pasākumiem augļu un dārzeņu nozarē, apiņu nozarē, olīveļļas un galda olīvu nozarē un citās nozarēs, kuras minētas Regulas (ES) 2021/2115 42. panta f) punktā, ir paredzēta pārskatīšanas klauzula, lai nodrošinātu darbības programmu pielāgošanu jebkuru relevanto obligāto standartu, prasību vai pienākumu grozījumu gadījumā.

1.   Ja dalībvalstis savos KLP stratēģiskajos plānos ietver izaugsmes vadības intervences pasākumus augļu un dārzeņu nozarē, apiņu nozarē, olīveļļas un galda olīvu nozarē vai citās nozarēs, kas minētas Regulas (ES) 2021/2115 42. panta f) punktā, tās savos KLP stratēģiskajos plānos paredz, ka aptvertajiem intervences pasākumiem ir viens no šādiem mērķiem:

2.   Izaugsmes vadības pakalpojumu sniedzējs ir ražotāju organizācija, ražotāju organizāciju apvienība, transnacionāla ražotāju organizācija, transnacionāla ražotāju organizāciju apvienība vai ražotāju grupa. Izaugsmes vadības pakalpojuma sniedzējs ir atbalstītā izaugsmes vadības intervences pasākuma labumguvējs.

3.   Izaugsmes vadības pakalpojuma saņēmējs ir ražotāju organizācija, ražotāju organizāciju apvienība, transnacionāla ražotāju organizācija, transnacionāla ražotāju organizāciju apvienība vai ražotāju grupa, atsevišķi ražojošie biedri vai personas, kas nav ražotāju organizācijas, šo ražotāju organizāciju apvienības vai ražotāju grupas biedres.

4.   Visas attiecināmās izmaksas, kas saistītas ar izaugsmes vadības darbību, maksā izaugsmes vadības pakalpojuma sniedzējam, kurš šo intervences pasākumu ietver savā darbības programmā.

5.   Izaugsmes vadības intervences pasākumu izpildi nedrīkst nodot ārpakalpojumu sniedzējiem.

1.   Ja dalībvalstis savos KLP stratēģiskajos plānos ietver kopieguldījumu fondu intervences pasākumus augļu un dārzeņu nozarē, apiņu nozarē, olīveļļas un galda olīvu nozarē vai citās nozarēs, kas minētas Regulas (ES) 2021/2115 42. panta f) punktā, tās paredz īstenošanas nosacījumus attiecībā uz kopieguldījumu fondu izveides, papildināšanas un – attiecīgā gadījumā – atkārtotas papildināšanas administratīvajām izmaksām.

2.   Attiecināmie izdevumi par kopieguldījumu fondu izveides administratīvajām izmaksām augļu un dārzeņu nozarē, apiņu nozarē, olīveļļas un galda olīvu nozarē un citās nozarēs, kas minētas Regulas (ES) 2021/2115 42. panta f) punktā, ietver gan Savienības finansiālo atbalstu, gan labumguvēja iemaksas. Attiecināmo izdevumu apjoms pirmajā, otrajā un trešajā darbības gadā nepārsniedz attiecīgi 20 %, 16 % vai 8 % no labumguvēja iemaksām kopieguldījumu fonda kapitālā.

3.   Atbalstu par kopieguldījumu fondu izveides administratīvajām izmaksām augļu un dārzeņu nozarē, apiņu nozarē, olīveļļas un galda olīvu nozarē un citās nozarēs, kas minētas Regulas (ES) 2021/2115 42. panta f) punktā, labumguvējs var saņemt tikai vienreiz un tikai trijos pirmajos kopieguldījumu fonda darbības gados.

Ja labumguvējs minētajam atbalstam piesakās tikai otrajā vai trešajā kopieguldījumu fonda darbības gadā, atbalsta apjoms ir 16 % vai 8 % no labumguvēja iemaksām kopieguldījumu fonda kapitālā attiecīgi tā otrajā un trešajā darbības gadā.

4.   Ja dalībvalstis savos KLP stratēģiskajos plānos iekļauj Regulas (ES) 2021/2115 58. panta 1. punkta pirmās daļas l) apakšpunktā minētos kopieguldījumu fondu intervences pasākumus vīna nozarē, Savienības atbalstu par kopieguldījumu fondu izveides administratīvajām izmaksām vīna nozarē tās ierobežo līdz:

Atbalsta periods nepārsniedz trīs gadus.

1.   Ja dalībvalstis savos KLP stratēģiskajos plānos iekļauj tādus intervences pasākumus augļu un dārzeņu nozarē, olīveļļas un galda olīvu nozarē, vīna nozarē vai citās nozarēs, kas minētas Regulas (ES) 2021/2115 42. panta f) punktā, kā augļu dārzu, olīvu audžu vai vīndārzu vēlreizēja apstādīšana pēc obligātas izaršanas veselības vai fitosanitāru apsvērumu dēļ vai – augļu dārzu un olīvu audžu gadījumā – lai pielāgotos klimata pārmaiņām, tās nodrošina, ka labumguvēji, kad tie īsteno šos intervences pasākumus, ievēro Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2016/2031 (11).

2.   Izmaksas par augļu dārzu vai olīvu audžu vēlreizēju apstādīšanu nepārsniedz 20 % no kopējiem izdevumiem katrā darbības programmā vai relevantajā intervences pasākumā.

1.   Ja dalībvalstis savos KLP stratēģiskajos plānos iekļauj tādus intervences pasākumus augļu un dārzeņu nozarē, vīna nozarē, apiņu nozarē, olīveļļas un galda olīvu nozarē vai citās nozarēs, kas minētas Regulas (ES) 2021/2115 42. panta f) punktā, kā priekšlaicīga ražas novākšana šajās nozarēs un ražas nenovākšana šajās nozarēs, izņemot vīna nozari, dalībvalstis nodrošina, ka minētie intervences pasākumi papildina parasto audzēšanas praksi un atšķiras no tās un ka tie attiecas uz 100 % no plānotās attiecīgās produkcijas konkrētā zemesgabalā.

Priekšlaicīga ražas novākšana ir tādu nenobriedušu, netirgojamu produktu ražas pilnīga novākšana noteiktā platībā, kuri pirms novākšanas nav bijuši bojāti. Ražas nenovākšana ir kārtēja ražošanas cikla izbeigšana attiecīgajā platībā, kad produkcija ir labi padevusies un produkti ir veseli, tīri un tirdzniecībai atbilstīgā kvalitātē.

2.   Dalībvalstis nodrošina, ka priekšlaicīgas ražas novākšanas intervences pasākumi tiek īstenoti augšanas periodā, pirms produkts sasniedzis tirgū laišanas posmu, un ka šos pasākumus neīsteno attiecībā uz produktiem, kam jau uzsākta normāla ražas novākšana.

3.   Dalībvalstis savos KLP stratēģiskajos plānos nosaka maksimālos laika ierobežojumus priekšlaicīgas ražas novākšanas intervences pasākumiem ražošanas sezonā katram produktam, kam šādus intervences pasākumus piemēro, kā arī citus atbalsttiesīguma nosacījumus priekšlaicīgai ražas novākšanai un ražas nenovākšanai, to vidū – attiecīgā gadījumā – produktu šķirnes un kategorijas.

4.   Dalībvalstis nepiešķir finansiālu kompensāciju veiktajiem ražas nenovākšanas intervences pasākumiem, ja no attiecīgās platības parastajā ražošanas ciklā ir novākta komerciāli izmantojama produkcija.

5.   Atbalsts priekšlaicīgai ražas novākšanai attiecas tikai uz produktiem, kas fiziski atrodas uz lauka un ko faktiski novāc priekšlaikus. Kompensācijas summas, kuras ietver Savienības finansiālo palīdzību un ražotāju organizācijas, ražotāju organizāciju apvienības, transnacionālas ražotāju organizācijas, transnacionālas ražotāju organizāciju apvienības vai ražotāju grupas maksājumus par priekšlaicīgu ražas novākšanu un ražas nenovākšanu nozarēs, kas nav vīna nozare, dalībvalsts izsaka ar maksājumu par hektāru un tā, lai šīs kompensācijas summas nesegtu vairāk kā 90 % no maksimālā atbalsta līmeņa, kas tam pašam produktam piemērojams par tādu izņemšanu no tirgus, kas nav bezmaksas izplatīšana.

6.   Dalībvalstis nosaka, ka labumguvējs iepriekš rakstveidā vai elektroniski informē dalībvalsts kompetentās iestādes par nodomu novākt ražu priekšlaicīgi vai nenovākt nemaz.

7.   Dalībvalstis savos KLP stratēģiskajos plānos nosaka:

8.   Dalībvalstis nodrošina, ka:

1.   Ja dalībvalstis savos KLP stratēģiskajos plānos iekļauj kolektīvās uzglabāšanas intervences pasākumus, kas minēti Regulas (ES) 2021/2115 47. panta 2. punkta c) apakšpunktā, tās paredz produkta pagaidu izņemšanu no tirgus noteikta tirgus spiediena periodā un pieņem noteikumus, ar kuriem nodrošina, ka produkts uz labumguvēja atbildību tiek uzglabāts apstākļos, kas nodrošina normālu komerciālu vērtību un atbilst piemērojamiem sanitārajiem noteikumiem. Attiecībā uz produktiem ar īsu glabāšanas laiku to svaigajā stadijā dalībvalstis nosaka, ka produkts ir jāuzglabā sasaldēts vai pārstrādātā formā. Attiecībā uz produktiem, kam to normālajā ražošanas procesā jāievēro noteikts nogatavināšanas periods, vai ja šāds nogatavināšanas process palielina produktu vērtību, kolektīvo uzglabāšanu var izmantot tikai tad, ja nogatavināšanas periods ir pilnībā beidzies.

2.   Dalībvalstis katram produktam, kam KLP stratēģiskajos plānos ir paredzēts šis intervences pasākums, nosaka minimālo uzglabāšanas ilgumu un maksimālo kompensācijas summu par produkta vienību un uzglabāšanas dienu, kā arī relevantos uzglabāšanas apstākļus. Maksimālā no darbības fonda finansējamā summa attiecīgā gadījumā nedrīkst būt lielāka par sasaldēta vai pārstrādāta produkta fiziskās uzglabāšanas izmaksu summu un finansiālajām izmaksām, kas rodas, produkta vērtību imobilizējot esošajā tirgus cenu līmenī. Šī maksimālā summa neietver iespējamās sasaldēšanas vai pārstrādes izmaksas vai iespējamo produkta vērtības samazināšanos. Dalībvalstis nosaka arī kontroles procedūras, to vidū pārbaudes uz vietas, lai tādējādi nodrošinātu, ka produkti netiek aizvietoti un ka tiek ievēroti uzglabāšanas apstākļi un uzglabāšanas periods.

1.   Regulas (ES) 2021/2115 42. pantā minētajās nozarēs dalībvalstis paredz atbalsta maksājumus, ko piešķir, pamatojoties uz faktiskajām izmaksām, kuras rodas labumguvējam un kuras apliecina ar dokumentiem, piemēram, rēķiniem, ko labumguvējs iesniedz saistībā ar KLP stratēģiskajā plānā norādītā intervences pasākuma īstenošanu.

Tomēr dalībvalstis var izvēlēties atbalsta maksājumu paredzēt, pamatojoties uz standartizētām vienotām likmēm, vienības izmaksu likmēm vai fiksētām summām. Nosakot minētās vienotās likmes, vienības izmaksu likmes un fiksētās summas, dalībvalstis ņem vērā reģionālo vai vietējo specifiku un savu aprēķinu balsta uz dokumentāriem pierādījumiem, kas apliecina, ka aprēķins atspoguļo tirgus cenu par darbībām, uz kurām attiecas konkrētais intervences pasākums.

2.   Augļu un dārzeņu nozarē dalībvalstis ievēro izdevumu maksimālās summas un pirmsrealizācijas sagatavošanas izmaksas, ko var nākties maksāt saistībā ar relevantajiem intervences pasākumiem, kurus tās norādījušas savos KLP stratēģiskajos plānos un kuri minēti V un VII pielikumā.

3.   Ja dalībvalstis savos KLP stratēģiskajos plānos paredz standartizētu vienotu likmju, vienības izmaksu likmju vai fiksētu maksājumu veidā izteiktus atbalsta maksājumus, tos periodiski pārskata, lai ņemtu vērā indeksāciju vai ekonomiskās pārmaiņas.

4.   Ja dalībvalstis izmanto taisnīgu, objektīvu un verificējamu aprēķina metodi, kas noteikta atbilstoši Regulas (ES) 2021/2115 44. panta 2. punkta a) apakšpunktam, tās saglabā visus dokumentāros pierādījumus attiecībā uz standartizētu vienotu likmju, vienības izmaksu likmju vai fiksētu summu noteikšanu un to pārskatīšanu, kā minēts šā panta 3. punktā.

5.   Ja dalībvalstis savos KLP stratēģiskajos plānos iekļauj tādus intervences pasākumus vīna nozarē, kas saistīti ar vīndārzu pārstrukturēšanu un pārveidošanu un investīcijām materiālos un nemateriālos aktīvos, ir piemērojami šādi noteikumi:

6.   Šis pants neattiecas uz Savienības finansiālo atbalstu vīndarības blakusproduktu destilēšanai, ko sniedz saskaņā ar ierobežojumiem, kuri noteikti Regulas (ES) Nr. 1308/2013 VIII pielikuma II daļas D iedaļā.

1.   Izdevumu veidi, uz kuriem attiecas Regulas (ES) 2021/2115 III sadaļas III nodaļā minētie intervences pasākumi, nekompensē pievienotās vērtības nodokli par attaisnotajiem izdevumiem, kas labumguvējam radušies, izņemot gadījumus, kad nodoklis saskaņā ar valsts PVN tiesību aktiem nav atgūstams.

2.   Šā panta 1. punktā minētie izdevumu veidi neietver II pielikumā uzskaitītos izdevumu veidus.

3.   Kad dalībvalstis nosaka relevantos intervences pasākumus, III pielikumā uzskaitītos izdevumu veidus tās uzskata par atbalsttiesīgiem, un dalībvalstis tos var ietvert darbības programmās vai kā tādus norādīt relevantajos intervences pasākumos. Dalībvalstis savos KLP stratēģiskajos plānos par atbalsttiesīgiem var uzskatīt arī citus izdevumu veidus ar nosacījumu, ka tie nav uzskaitīti II pielikumā.

4.   Dalībvalstis savos KLP stratēģiskajos plānos paredz nosacījumus, ar kādiem izdevumus, kas saistīti ar 11. un 12. pantā minētajiem intervences pasākumiem, var ieskaitīt kā pienesumu darbības programmu mērķos par 15 % un 2 % izdevumiem, kas minēti Regulas (ES) 2021/2115 50. panta 7. punkta attiecīgi a) un c) apakšpunktā, un 5 % izdevumiem intervences pasākumos, kas minēti tās pašas regulas 60. panta 4. punktā. Šādi nosacījumi nodrošina, ka intervences pasākumi faktiski palīdz sasniegt saistītos mērķus, kas minētās regulas attiecīgi 46. un 57. pantā izklāstīti attiecībā uz augļu un dārzeņu un vīna nozari.

1.   Personāla izmaksas, kuras radušās labumguvējam, meitasuzņēmumiem 31. panta 7. punkta nozīmē vai – ar dalībvalsts apstiprinājumu – kooperatīvam, kas ir ražotāju organizācijas biedrs, par atbalsttiesīgām uzskata tad, ja tās radušās saistībā ar konkrēta atbalstīta intervences pasākuma sagatavošanu, īstenošanu vai pēcpārbaudi.

Šādas personāla izmaksas cita starpā ietver tāda personāla izmaksas, ar ko labumguvējs ir noslēdzis līgumu, un izmaksas, kas atbilst darba stundu īpatsvaram, kuru tā pastāvīgais personāls ieguldījis intervences pasākuma īstenošanā.

Dalībvalstis nodrošina, ka labumguvējs iesniedz apliecinošus dokumentus, kuros sīki izklāstīti faktiski veiktie darbi saistībā ar konkrēto intervenci, un ka saistīto personāla izmaksu vērtību ir iespējams neatkarīgi novērtēt un verificēt. Personāla izmaksu vērtība, kas saistīta ar konkrētu intervenci, nedrīkst pārsniegt attiecīgajā tirgū vispārpieņemtās izmaksas par tāda paša veida pakalpojumiem.

Lai noteiktu personāla izmaksas saistībā ar intervences pasākumu, ko īstenojis labumguvēja pastāvīgais personāls, piemērojamo stundas likmi var aprēķināt, ar 1 720 stundām izdalot pēdējās dokumentētās gada bruto nodarbinātības izmaksas saistībā ar konkrētu darbaspēku, kas izmantots darbības īstenošanā.

Intervences pasākumiem “noieta veicināšana, saziņa un tirgvedība” un “komunikācijas pasākumi”, kas minēti Regulas (ES) 2021/2115 47. panta 1. punkta f) apakšpunktā un 2. punkta l) apakšpunktā, un starpnozaru organizāciju darbībām un noieta veicināšanai un komunikācijai, ko veic trešās valstīs un kas minēta tās pašas regulas 58. panta 1. punkta pirmās daļas i), j) un k) apakšpunktā, izdevumi par tiešajām administratīvajām un personāla izmaksām, kuras radušās labumguvējiem, nepārsniedz 50 % no intervences pasākuma kopējām izmaksām.

2.   Administratīvās izmaksas, kuras radušās labumguvējam, meitasuzņēmumiem 31. panta 7. punkta nozīmē vai – ar dalībvalsts apstiprinājumu – kooperatīvam, kas ir ražotāju organizācijas biedrs, par atbalsttiesīgām uzskata tad, ja tās radušās saistībā ar konkrēta atbalstīta intervences pasākuma sagatavošanu, īstenošanu vai pēcpārbaudi.

Administratīvās izmaksas uzskata par attiecināmām, ja tās nepārsniedz 4 % no īstenotā intervences pasākuma kopējām attiecināmajām izmaksām.

Ārējo revīziju izmaksas uzskata par attiecināmām, ja šādas revīzijas veic neatkarīga un kvalificēta ārēja struktūra.

3.   Dalībvalstis savos KLP stratēģiskajos plānos attiecībā uz augļu un dārzeņu nozari, apiņu nozari, olīveļļas un galda olīvu nozari vai citām nozarēm, kas minētas Regulas (ES) 2021/2115 42. panta f) punktā, var paredzēt vienotu standartlikmi personāla un administratīvajām izmaksām, kas saistītas ar darbības fonda pārvaldību vai darbības programmas sagatavošanu, īstenošanu un pēcpārbaudi, līdz ne vairāk kā 2 % apmērā no apstiprinātā darbības fonda un ietverot gan Savienības finansiālo atbalstu, gan ražotāju organizācijas, ražotāju organizāciju apvienības, transnacionālas ražotāju organizācijas, transnacionālas ražotāju organizāciju apvienības vai ražotāju grupas iemaksas.

1.   Ja dalībvalstis savos KLP stratēģiskajos plānos iekļauj Regulas (ES) 2021/2115 47. panta 2. punkta f) apakšpunktā minētos intervences pasākumus “produktu izņemšana no tirgus, lai tos izplatītu bez maksas vai citiem mērķiem”, ar darbības programmu ietvaros no tirgus izņemto produktu bezmaksas izplatīšanu saistītās transporta izmaksas dalībvalstis nosaka, pamatojoties uz tādu vienības izmaksu likmi, kas noteiktas atbilstoši attālumam no izņemšanas vietas līdz bezmaksas izplatīšanai paredzētās piegādes vietai. Transporta izmaksas kompensēt var tikai līdz 750 km lielam attālumam.

2.   Transporta izmaksu kompensāciju izmaksā personai, kas faktiski sedz attiecīgās transportēšanas darbības finansiālās izmaksas. Maksājumu veic, ja tiek uzrādīti apliecinoši dokumenti, kas jo īpaši apliecina:

3.   To produktu pirmsrealizācijas sagatavošana, kas saskaņā ar darbības programmām izņemti no tirgus bezmaksas izplatīšanai, atbilst šādiem nosacījumiem:

1.   Attiecībā uz intervences pasākumu “produktu izņemšana no tirgus, lai tos izplatītu bez maksas vai citiem mērķiem”, kas minēts Regulas (ES) 2021/2115 47. panta 2. punkta f) apakšpunktā, saistībā ar V pielikumā minētajiem produktiem transporta izmaksu un šīs regulas 33. pantā minēto bezmaksas izplatīšanai izņemto produktu pirmsrealizācijas sagatavošanas izmaksu summa, ko pievieno atbalsta summai par izņemšanu no tirgus, nepārsniedz attiecīgā produkta tādu vidējo tirgus cenu pēdējos trijos gados, kāda bija posmā “izvedot no ražotāju organizācijas”, attiecīgā gadījumā arī pēc pārstrādes.

2.   Intervences pasākumu veidam “produktu izņemšana no tirgus, lai tos izplatītu bez maksas vai citiem mērķiem”, kas minēts Regulas (ES) 2021/2115 47. panta 2. punkta f) apakšpunktā un ko piemēro produktiem, kuri nav uzskaitīti šīs regulas V pielikumā, maksimālās atbalsta summas, kas ietver Savienības finansiālo palīdzību, attiecīgā gadījumā valsts ieguldījumu un ražotāju organizācijas, ražotāju organizāciju apvienības, transnacionālas ražotāju organizācijas, transnacionālas ražotāju organizāciju apvienības vai ražotāju grupas iemaksas, dalībvalstis nosaka līmenī, kas nepārsniedz 40 % vai 30 % no tādām vidējām tirgus cenām pēdējos piecos gados, kādas bija posmā “izvedot no ražotāju organizācijas”, attiecīgi bezmaksas izplatīšanai un mērķiem, kas nav bezmaksas izplatīšana.

3.   Ja ražotāju organizācija, ražotāju organizāciju apvienība, transnacionāla ražotāju organizācija, transnacionāla ražotāju organizāciju apvienība vai ražotāju grupa no trešām personām ir saņēmusi kompensāciju par produktiem, kas izņemti no tirgus, pirmajā daļā minēto atbalstu samazina par summu, kas ir vienāda ar saņemto kompensāciju. Lai būtu tiesības pretendēt uz atbalstu par attiecīgajiem produktiem, tos nedrīkst atkal piedāvāt komerciālajā tirgū.

4.   Jebkuras ražotāju organizācijas, ražotāju organizāciju apvienības, transnacionālas ražotāju organizācijas, transnacionālas ražotāju organizāciju apvienības vai ražotāju grupas produktu no tirgus izņemtā daļa, izņemot bezmaksas izplatīšanai, gadā ir šāda:

Ja informācija par tirgū laistās produkcijas apjomu kādā gadā vai visos pēdējos gados nav pieejama, izmanto pārdotās produkcijas apjomu, attiecībā uz kuru ražotāju organizācija, ražotāju organizāciju apvienība, transnacionāla ražotāju organizācija, transnacionāla ražotāju organizāciju apvienība vai ražotāju grupa ir atzīta.

Tomēr minētajā no tirgus izņemto produktu procentuālajā daļā neņem vērā izņemtos bezmaksas izplatīšanai paredzēto produktu daudzumus, kas realizēti kādā no veidiem, kuri minēti Regulas (ES) 2021/2115 52. panta 6. punktā, vai jebkādā citā līdzvērtīgā galamērķī, ko dalībvalsts apstiprinājusi, kā minēts šīs regulas 27. panta 2. punktā.

5.   Attiecībā uz V pielikumā iekļautajiem produktiem atbalsts par produktu izņemšanu no tirgus, kas ietver gan Savienības finansiālo palīdzību, gan ražotāju organizācijas iemaksas, nepārsniedz šajā pielikumā noteiktās summas.

Savienības finansiālā palīdzība gadījumā, ja no tirgus tiek izņemti augļi un dārzeņi, kas realizēti, nododot tos bezmaksas izplatīšanai labdarības organizācijām, fondiem un iestādēm, kas minētas Regulas (ES) 2021/2115 52. panta 6. punktā, attiecas tikai uz maksājumu par produktiem, kuri realizēti saskaņā ar šā panta 1. vai 2. punktu, ja pirmsrealizācijas sagatavošanas izmaksas ir tādas, kādas minētas šīs regulas 33. pantā.

1.   Ja dalībvalstis savos KLP stratēģiskajos plānos iekļauj intervences pasākumu veidu “produktu izņemšana no tirgus, lai tos izplatītu bez maksas vai citiem mērķiem” augļu un dārzeņu nozarē, olīveļļas un galda olīvu nozarē un citās nozarēs, kas minētas Regulas (ES) 2021/2115 42. panta f) punktā, tās nosaka no tirgus izņemto produktu pieļaujamos galamērķus un nodrošina, ka izņemšanas no tirgus vai galamērķa dēļ nerodas negatīva ietekme uz vidi vai negatīva fitosanitārā ietekme.

2.   Pēc tādu labdarības organizāciju, fondu vai iestāžu pieprasījuma, kas minētas Regulas (ES) 2021/2115 52. panta 6. punkta a) apakšpunktā, dalībvalstis var atļaut labdarības organizācijām, fondiem vai iestādēm prasīt no tirgus izņemto produktu galasaņēmējiem veikt iemaksu.

Ja attiecīgās labdarības organizācijas, fondi vai iestādes, kas minētas Regulas (ES) 2021/2115 52. panta 6. punkta a) apakšpunktā, ir saņēmušas šādu atļauju, tās veic attiecīgās darbības finanšu uzskaiti.

Bez maksas izplatīto produktu gadījumā dalībvalstis var labumguvējiem atļaut produktu pārstrādātājiem samaksāt natūrā, ja šāds maksājums kompensē tikai pārstrādes izmaksas un ja dalībvalstī, kurā maksājums tiek veikts, ir pieņemti noteikumi, kas nodrošina, ka pārstrādātie produkti ir paredzēti otrajā daļā minēto galasaņēmēju patēriņam.

Dalībvalstis veic visus vajadzīgos pasākumus, lai atvieglotu kontaktus un sadarbību starp ražotāju organizācijām un labdarības organizācijām, fondiem vai iestādēm, kas minētas Regulas (ES) 2021/2115 52. panta 6. punkta a) apakšpunktā.

3.   Ir iespējama to produktu realizācija, kas izņemti no nozares, lai tos pārstrādātu nepārtikas produktos. Dalībvalstis pieņem sīki izstrādātus noteikumus, lai nodrošinātu, ka attiecīgajās ražošanas nozarēs Savienībā vai saistībā ar ievestajiem produktiem nerodas konkurences izkropļojumi un ka produkti, kas izņemti no tirgus, nenonāk atpakaļ komerciālajā pārtikas tirgū. Spirtu, ko iegūst destilējot, izmanto vienīgi rūpniecības vai enerģētikas vajadzībām.

1.   Bezmaksas izplatīšanai paredzēto izņemto produktu saņēmēji nozarēs, kas minētas Regulas (ES) 2021/2115 42. panta a), e) un f) punktā, apņemas:

Dalībvalstis var nolemt, ka saņēmējiem nav jākārto pirmās daļas b) apakšpunktā minētā uzskaite, ja tie saņem daudzumus, kas ir mazāki par maksimālo daudzumu, kurš dalībvalstīm jānosaka, pamatojoties uz dokumentētu riska analīzi.

2.   Citiem galamērķiem, kas nav izplatīšana bez maksas, paredzēto izņemto produktu saņēmēji apņemas:

1.   No tirgus izņemts produkts galamērķiem, kas nav bezmaksas izplatīšana, Regulas (ES) 2021/2115 42. panta a), e) un f) punktā minētajās nozarēs atbilst šim produktam noteiktajam relevantajam standartam un tirdzniecības noteikumiem, kas minēti Regulā (ES) Nr. 1308/2013 un nav noteikumi par produktu noformējumu un marķēšanu.

Ja augļus un dārzeņus izņem nefasētus, ievēro prasību minimumu, kas II šķirai noteikts Komisijas Īstenošanas regulā (ES) Nr. 543/2011 (12).

Tomēr augļu un dārzeņu nozares “miniprodukcijai”, kā tā definēta relevantajā standartā, jāatbilst piemērojamajiem tirdzniecības standartiem, to vidū noteikumiem par produktu noformējumu un marķēšanu.

2.   Ja konkrētajam auglim vai dārzenim nav noteikts konkrēts tirdzniecības standarts, ir jāievēro VI pielikumā noteiktais prasību minimums. Dalībvalstis var noteikt papildu noteikumus, kas papildina minēto prasību minimumu.

1.   Tirgū laistās produkcijas vērtību ražotāju organizācijai, transnacionālai ražotāju organizācijai vai ražotāju grupai nozarēs, kas minētas Regulas (ES) 2021/2115 42. panta a), e) un f) punktā, aprēķina, pamatojoties uz ražotāju organizācijas, transnacionālas ražotāju organizācijas vai pašas ražotāju grupas un tās ražojošo biedru produkciju, ko šī organizācija vai grupa laidusi tirgū, un tā ietver tikai to produktu ražošanu, attiecībā uz kuriem ražotāju organizācija, transnacionālā ražotāju organizācija vai ražotāju grupa ir atzīta. Tirgū laistās produkcijas vērtībā var iekļaut produktus, kuriem nav obligāti jāatbilst tirdzniecības standartiem, ja minētos standartus nepiemēro.

Ražotāju organizāciju apvienības vai transnacionālas ražotāju organizāciju apvienības tirgū laistās produkcijas vērtību aprēķina, pamatojoties uz produkciju, ko tirgū laidusi pati ražotāju organizāciju apvienība vai transnacionālā ražotāju organizāciju apvienība un tās ražotāju dalībniekorganizācijas, un tā ietver tikai to produktu ražošanu, attiecībā uz kuriem ražotāju organizāciju apvienība vai transnacionālā ražotāju organizāciju apvienība ir atzīta. Tomēr, ja darbības programmas ir apstiprinātas ražotāju organizāciju apvienībai vai transnacionālai ražotāju organizāciju apvienībai un atsevišķi tās ražotāju dalībniekorganizācijām, tirgū laistās produkcijas vērtību, ko ņem vērā biedru darbības programmās, neņem vērā, aprēķinot apvienības tirgū laistās produkcijas vērtību.

Turklāt attiecībā uz nozarēm, kas uzskaitītas Regulas (ES) 2021/2115 42. panta e) un f) punktā, tirgū laistās produkcijas vērtībā var iekļaut arī tās produkcijas vērtību, uz kuru attiecas līgumi, kurus savu biedru vārdā noslēgusi ražotāju organizācija, transnacionāla ražotāju organizācija, ražotāju organizāciju apvienība, transnacionāla ražotāju organizāciju apvienība vai ražotāju grupa.

2.   Tirgū laistās produkcijas vērtību aprēķina svaigai produkcijai vai pirmajam pārstrādes posmam, kurā produktu parasti tirgo, nefasētiem produktiem, ja tos ir atļauts tirgot nefasētus, un tajā neietver turpmākas pārstrādes vai turpmākas pirmsrealizācijas sagatavošanas izmaksas, vai pārstrādes galaproduktu vērtību. Dalībvalstis savos KLP stratēģiskajos plānos norāda, kā katrai nozarei aprēķina tirgū laistās produkcijas vērtību.

Tādas tirgū laistās un vienīgi pārstrādei paredzētās augļu un dārzeņu produkcijas vai jebkura cita šajā punktā minēta tāda pārstrādāta produkta vērtību, kuru ražotāju organizācija, ražotāju organizāciju apvienība vai tās ražojošie biedri, vai šā panta 7. punktam atbilstoši meitasuzņēmumi ir vai nu paši, vai izmantojot ārpakalpojumus pārveidojuši par kādu no pārstrādātu augļu un dārzeņu produktiem, kas minēti Regulas (ES) Nr. 1308/2013 I pielikuma X daļā, aprēķina kā vienotu procentuālo likmi, ko piemēro minēto pārstrādāto produktu rēķinā norādītajai vērtībai. Minētā vienotā likme ir noteikta:

3.   Dalībvalstis var labumguvējam atļaut tirgū laistās produkcijas vērtībā iekļaut arī blakusproduktu vērtību.

4.   Tirgū laistās produkcijas vērtība ietver tās produkcijas vērtību, kas izņemta no tirgus izplatīšanai bez maksas. Bezmaksas izplatīšanai paredzēto izņemto produktu vērtību aprēķina, pamatojoties uz vidējo cenu tiem produktiem, kurus attiecīgajā periodā tirgū laiž ražotāju organizācija, ražotāju organizāciju apvienība, transnacionāla ražotāju organizācija, transnacionāla ražotāju organizāciju apvienība vai ražotāju grupa.

5.   Tirgū laistās produkcijas vērtībā iekļauj tikai ražotāju organizācijas, ražotāju organizāciju apvienības, transnacionālas ražotāju organizācijas, transnacionālas ražotāju organizāciju apvienības, ražotāju grupas vai tās ražojošo biedru produkciju, ko tirgū laiž šī ražotāju organizācija, ražotāju organizāciju apvienība, transnacionāla ražotāju organizācija, transnacionāla ražotāju organizāciju apvienība vai ražotāju grupa.

Ražotāju organizācijas, ražotāju organizāciju apvienības, transnacionālas ražotāju organizācijas, transnacionālas ražotāju organizāciju apvienības vai ražotāju grupas ražojošo biedru produkciju, ko tirgū laiž cita ražotāju organizācija, ražotāju organizāciju apvienība, transnacionāla ražotāju organizācija, transnacionāla ražotāju organizāciju apvienība vai ražotāju grupa, kuru izraudzījusies pašu organizācija, ieskaita tās organizācijas, apvienības vai grupas tirgū laistās produkcijas vērtībā, kas produkciju laidusi tirgū. Divkārša uzskaite ir aizliegta.

6.   Izņemot gadījumus, kuros piemēro 7. punktu, par ražotāju organizācijas, ražotāju organizāciju apvienības, transnacionālas ražotāju organizācijas, transnacionālas ražotāju organizāciju apvienības vai ražotāju grupas tirgū laisto produkciju rēķinu izraksta posmā “izvedot no ražotāju organizācijas, ražotāju organizāciju apvienības, transnacionālas ražotāju organizācijas, transnacionālas ražotāju organizāciju apvienības vai ražotāju grupas”, kad produkcija ir gatava laišanai tirgū, un atskaita:

7.   Tomēr tirgū laistās produkcijas vērtību var aprēķināt arī posmā “izvedot no meitasuzņēmuma” uz pamata, kas noteikts 6. punktā, ja vismaz 90 % no meitasuzņēmuma daļām vai kapitāla pieder:

8.   Gadījumos, kad izmanto ārpakalpojumus, tirgū laistās produkcijas vērtību aprēķina posmā “izvedot no ražotāju organizācijas, ražotāju organizāciju apvienības, transnacionālas ražotāju organizācijas, transnacionālas ražotāju organizāciju apvienības vai ražotāju grupas”, un tajā iekļauj tās darbības pievienoto ekonomisko vērtību, ko ražotāju organizācija, ražotāju organizāciju apvienība, transnacionāla ražotāju organizācija, transnacionāla ražotāju organizāciju apvienība vai ražotāju grupa ir uzticējusi kā ārpakalpojumu saviem biedriem, trešām personām vai tādam meitasuzņēmumam, kas nav minēts 7. punktā.

9.   Ja produkcijas apjoms ir samazinājies dabas katastrofas, klimatisko apstākļu, augu vai dzīvnieku slimību vai kaitīgo organismu invāzijas dēļ, visas apdrošināšanas atlīdzības, kas minēto iemeslu dēļ saņemtas par ražas vai produkcijas apdrošināšanas darbībām, kuras minētas 18. pantā, vai līdzvērtīgām darbībām, ko pārvalda ražotāju organizācija, ražotāju organizāciju apvienība, transnacionāla ražotāju organizācija, transnacionāla ražotāju organizāciju apvienība vai ražotāju grupa, vai tās ražojošie biedri, drīkst ieskaitīt tā 12 mēnešu atsauces perioda tirgū laistās produkcijas vērtībā, kurā attiecīgā atlīdzība faktiski ir izmaksāta.

1.   Dalībvalstis katrai ražotāju organizācijai, ražotāju organizāciju apvienībai, transnacionālai ražotāju organizācijai, transnacionālai ražotāju organizāciju apvienībai vai ražotāju grupai nosaka 12 mēnešu atsauces periodu, kas sākas ne agrāk kā tā gada 1. janvārī, kas ir trīs gadus pirms gada, par kuru pieprasīts atbalsts, un beidzas ne vēlāk kā iepriekšējā gada 31. decembrī pirms gada, par kuru pieprasīts atbalsts.

12 mēnešu atsauces periods ir attiecīgās ražotāju organizācijas, ražotāju organizāciju apvienības, transnacionālas ražotāju organizācijas, transnacionālas ražotāju organizāciju apvienības vai ražotāju grupas pārskata periods.

Programmas laikā atsauces periods nedrīkst mainīties, izņemot pienācīgi pamatotas situācijas.

2.   Dalībvalstis izlemj, vai Savienības finansiālās palīdzības maksimālais apjoms darbības fondam katru gadu tiek aprēķināts:

3.   Ja produktam attiecīgajā gadā tirgū laistās produkcijas vērtība ir samazinājusies vismaz par 35 % salīdzinājumā ar triju pēdējo 12 mēnešu pārskata periodu vidējo rādītāju, piemēro šādus noteikumus:

Abos gadījumos ražotāju organizācijai, ražotāju organizāciju apvienībai, transnacionālai ražotāju organizācijai, transnacionālai ražotāju organizāciju apvienībai vai ražotāju grupai attiecīgās dalībvalsts kompetentajai iestādei jāpierāda, ka šie iemesli ir ārpus tās atbildības jomas un kontroles.

Ja ražotāju organizācija, ražotāju organizāciju apvienība, transnacionāla ražotāju organizācija, transnacionāla ražotāju organizāciju apvienība vai ražotāju grupa attiecīgajai dalībvalstij pierāda, ka minētie iemesli ir ārpus tās atbildības jomas un kontroles un ka tā ir īstenojusi nepieciešamos profilaktiskos pasākumus, uzskata, ka šī produkta tirgū laistās produkcijas apjoms ir 100 % no triju pēdējo 12 mēnešu pārskata periodu vidējās vērtības.

1.   Kad valsts finansiālās palīdzības līmeni augļu un dārzeņu nozarē nosaka saskaņā ar Regulas (ES) 2021/2115 53. pantu, organizētības pakāpi dalībvalsts reģionā aprēķina, pamatojoties uz tādu attiecīgajā reģionā saražoto augļu un dārzeņu vērtību, ko tirgū laiž organizācijas, un tajā iekļauj tikai tos produktus, attiecībā uz kuriem minētās organizācijas ir atzītas. Šīs regulas 31. pantu piemēro mutatis mutandis.

2.   Šā panta vajadzībām tiks ņemti vērā tikai augļi un dārzeņi, kas saražoti 3. punktā minētajā reģionā.

3.   Reģionus, par kuriem ir pieejami dati, kas vajadzīgi, lai aprēķinātu 1. punktā minēto organizētības pakāpi, dalībvalstis par atsevišķām savas valsts teritorijas daļām nosaka saskaņā ar objektīviem un nediskriminējošiem kritērijiem, tādiem kā reģiona agronomiskās un ekonomiskās īpašības un reģionālais lauksaimniecības vai augļu un dārzeņu ražošanas potenciāls vai institucionālā vai administratīvā struktūra.

Sarakstu ar reģioniem, ko noteikusi dalībvalsts, negroza vismaz piecus gadus, ja vien šādi grozījumi nav objektīvi pamatoti, jo īpaši ar iemesliem, kas nav saistīti ar ražotāju organizētības pakāpes aprēķināšanu attiecīgajā reģionā vai reģionos.

4.   Dalībvalstis līdz katra gada 31. janvārim paziņo Komisijai sarakstu, kurā norādīti reģioni, kas atbilst Regulas (ES) 2021/2115 53. panta 1. un 2. punktā minētajiem kritērijiem, un finansiālās palīdzības apjomu, kas piešķirts minēto reģionu ražotāju organizācijām.

Dalībvalstis informē Komisiju par jebkādiem grozījumiem reģionu sarakstā.

5.   Ražotāju organizācija, kas vēlas pieteikties uz valsts finansiālo palīdzību, vajadzības gadījumā groza savu darbības programmu.

1.   Regulas (ES) 2021/2115 52. panta 6. punkta a) apakšpunktā minēto limitu 5 % apmērā no tirgū laistās produkcijas apjoma aprēķina, pamatojoties uz to produktu kopapjomu vidējo rādītāju, attiecībā uz kuriem ražotāju organizācija ir atzīta un kuri triju pēdējo gadu laikā tirgū laisti ar ražotāju organizācijas starpniecību.

2.   Jaunatzītām ražotāju organizācijām dati par tirdzniecības gadiem pirms atzīšanas ir:

1.   Dalībvalstis nosaka, kuri tirgus dalībnieki var gūt labumu no KLP stratēģiskajos plānos norādītajiem intervences pasākumiem vīna nozarē. Minētie tirgus dalībnieki ir labumguvēji, kas minēti 2., 3. un 4. punktā, kā arī profesionālās organizācijas, vīna ražotāju organizācijas, vīna ražotāju organizāciju apvienības, divu vai vairāku vīna ražotāju pagaidu vai pastāvīgas apvienības un starpnozaru organizācijas.

2.   Dalībvalstis nodrošina, ka vīnkopji ir vienīgie labumguvēji no intervences pasākumu veidiem “vīndārzu pārstrukturēšana un pārveidošana”, “priekšlaicīga ražas novākšana” un “ražas apdrošināšana”, kas minēti Regulas (ES) 2021/2115 58. panta 1. punkta pirmās daļas attiecīgi a), c) un d) apakšpunktā.

3.   Publisko tiesību subjekts nevar saņemt atbalstu vīna nozarē intervences pasākumu veidu ietvaros. Tomēr dalībvalstis var atļaut publisko tiesību subjektam saņemt atbalstu:

4.   Privāti uzņēmumi var būt labumguvēji no noieta veicināšanas un komunikācijas pasākumiem trešās valstīs, kas minēti Regulas (ES) 2021/2115 58. panta 1. punkta pirmās daļas k) apakšpunktā.

5.   Atbalstu nepiešķir ražotājiem, kuri apsaimnieko nelikumīgus stādījumus, un platībām, kas ar vīnogulājiem apstādītas bez Regulas (ES) Nr. 1308/2013 71. pantā minētās atļaujas.

1.   Ar vīnogulājiem apstādītas platības lielumu Regulas (ES) 2021/2115 58. panta 1. punkta pirmās daļas a) un c) apakšpunkta nolūkos nosaka pēc vīnogulāju lauka ārējā perimetra un pieskaitot buferjoslu, kuras platums atbilst pusei no attāluma starp rindām.

2.   Ja dalībvalsts nolemj vīndārzu pārstrukturēšanas un pārveidošanas un priekšlaicīgas ražas novākšanas darbību attaisnotās izmaksas verificēt, pamatojoties tikai uz vienības izmaksu standartlikmēm, kuru pamatā ir mērvienības, kas nav platības mērvienības, vai pamatojoties uz labumguvēju iesniegtajiem apliecinošajiem dokumentiem, kompetentās iestādes var nolemt nemērīt apstādīto platību, kā noteikts 1. punktā.

1.   Dalībvalstis nodrošina, ka Regulas (ES) 2021/2115 47. panta 2. punkta e) apakšpunktā minētā intervences veida “ganāmpulka atjaunošana pēc piespiedu kaušanas veselības apsvērumu dēļ vai dabas katastrofu izraisītu zaudējumu dēļ” pasākumi tiek īstenoti tikai pēc tam, kad ir veikti slimību kontroles pasākumi atbilstīgi Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (ES) 2016/429 (13).

2.   Izdevumi par ganāmpulka atjaunošanu nepārsniedz 20 % no darbības programmu kopējiem izdevumiem.

1.   Dalībvalstis, kuras savos KLP stratēģiskajos plānos iekļauj Regulas (ES) 2021/2115 70. pantā minētos intervences pasākumus, kas saistīti ar ģenētisko resursu saglabāšanu, ilgtspējīgu izmantošanu un attīstīšanu lauksaimniecībā un mežsaimniecībā, atbalstu var sniegt tikai šādā veidā:

Darbības, uz kurām attiecas pirmās daļas a) apakšpunktā minētais agrovides un klimata saistību veids, nav atbalsttiesīgas saskaņā ar minētās daļas b) apakšpunktu.

2.   Dalībvalstis nodrošina, ka 1. punkta pirmās daļas a) apakšpunktā minētās agrovides un klimata saistības saglabāt saimniecībās tādas apdraudētas dzīvnieku un augu šķirnes, kuras apdraud ģenētiskā erozija, prasa:

3.   Uz atbalstu pretendēt var šādas 2. punkta a) apakšpunktā minētās vietējās lauksaimniecības dzīvnieku šķirnes:

4.   Dalībvalstis uzskata, ka 2. punkta a) apakšpunktā minētās vietējās šķirnes atbalsttiesīgas ir tikai tad, ja ir izpildītas šādas prasības:

5.   Dalībvalstis 2. punkta b) apakšpunktā minētos augu ģenētiskos resursus par ģenētiskās erozijas apdraudētiem uzskata tad, ja ir sniegti pietiekami ģenētiskās erozijas pierādījumi, kuri pamatoti ar zinātnisko pētījumu rezultātiem vai rādītājiem, kas liecina par savvaļas sugu vai primitīvo vietējo šķirņu, to populācijas daudzveidības samazināšanos un attiecīgā gadījumā par izmaiņām dominējošajā lauksaimniecības praksē vietējā līmenī.

6.   Dalībvalstis nodrošina, ka darbības ģenētisko resursu saglabāšanai, ilgtspējīgai izmantošanai un attīstīšanai lauksaimniecībā un mežsaimniecībā, kas minētas 1. punkta pirmās daļas b) apakšpunktā, ietver:

7.   Šā panta 1. punkta pirmās daļas b) apakšpunkta nolūkos piemēro šādas definīcijas:

1.   Ilggadīgo zālāju uzturēšanā saistībā ar LLVS 1. standartu, kas norādīts Regulas (ES) 2021/2115 III pielikumā, dalībvalstis nodrošina, ka ilggadīgo zālāju īpatsvars pret lauksaimniecības platību nesamazinās vairāk kā par 5 % salīdzinājumā ar atsauces īpatsvaru, kas ikvienai dalībvalstij savā KLP stratēģiskajā plānā jānosaka, dalot ilggadīgo zālāju platības ar kopējo lauksaimniecības platību.

Lai noteiktu pirmajā daļā minēto īpatsvara atsauces vērtību:

2.   Ilggadīgo zālāju īpatsvaru nosaka katru gadu, pamatojoties uz platībām, ko attiecīgajā gadā deklarējuši labumguvēji, kuri saņem tiešos maksājumus saskaņā ar Regulas (ES) 2021/2115 III sadaļas II nodaļu vai ikgadējos maksājumus, ievērojot minētās regulas 70., 71. un 72. pantu saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2021/2116 (18) 67. panta 1. punktu.

Ilggadīgo zālāju īpatsvaru un atsauces īpatsvaru dalībvalstis var noteikt valsts, reģionālā, apakšreģionālā, saimniecību grupas vai saimniecības līmenī.

3.   Ja tiek konstatēts, ka 2. punktā minētais īpatsvars līmenī, kurā tiek īstenots LLVS 1. standarts, ir samazinājies par vairāk nekā 5 %, attiecīgā dalībvalsts dažiem vai visiem lauksaimniekiem, kuru rīcībā ir zeme, kas pagātnē no ilggadīgajiem zālājiem pārveidota par citai izmantošanai paredzētu zemi, uzliek pienākumu saimniecības līmenī pārveidot zemi par ilggadīgajiem zālājiem vai izveidot ilggadīgo zālāju platību.

Tomēr, ja ilggadīgo zālāju platība konkrētajā gadā tiek saglabāta absolūtā izteiksmē 0,5 % robežās no ilggadīgo zālāju platībām, kas noteiktas saskaņā ar 1. punkta otrās daļas a) apakšpunktu, 1. punkta pirmajā daļā minēto pienākumu uzskata par izpildītu.

4.   Šā panta 3. punkta pirmo daļu nepiemēro, ja samazinājums zem 5 % robežvērtības ir saistīts ar tādām saistībām vai pienākumiem saskaņā ar Regulas (ES) 2021/2115 4. panta 4. punkta b) un c) apakšpunktu, kuru dēļ attiecīgajās platībās vairs netiek veikta lauksaimnieciska darbība un kuras neietver svētku eglīšu stādījumus vai enerģijas ražošanai paredzētu kultūru vai kokaugu audzēšanu.

5.   Šā panta 2. punktā minētā īpatsvara aprēķināšanas vajadzībām platības, kas ir atkārtoti pārveidotas par ilggadīgajiem zālājiem vai izveidotas kā ilggadīgie zālāji atbilstīgi 3. punktam, vai izveidotas kā ilggadīgie zālāji, dalībvalstīm īstenojot LLVS 1. standartu, uzskata par ilggadīgiem zālājiem no pirmās atkārtotas pārveidošanas vai izveides dienas. Šīs platības izmanto, lai atbilstīgi definīcijai, kas sniegta Regulas (ES) 2021/2115 4. panta 3. punkta c) apakšpunktā, vismaz piecus secīgus gadus pēc atkārtotas pārveidošanas vai izveides audzētu stiebrzāles vai citus lopbarības zālaugus, vai –– platībās, ko jau izmanto stiebrzāļu vai cita veida lopbarības zālaugu audzēšanai, – tik gadus, cik atlikuši, lai sasniegtu piecus secīgus gadus.