PASKAIDROJUMA RAKSTS

1.           PRIEKŠLIKUMA KONTEKSTS

2011. gada 29. jūnijā Komisija pieņēma priekšlikumu nākamajai daudzgadu finanšu shēmai 2014.–2020. gadam[1]: budžetu stratēģijas „Eiropa 2020” īstenošanai, iesakot cita starpā jaunu „Fiscalis 2020” programmu. Šī programma veicinās „„Eiropa 2020” — stratēģija gudrai, ilgtspējīgai un integrējošai izaugsmei”[2] īstenošanu, pastiprinot nodokļu sistēmu darbību dalībvalstīs un Savienības vienotā tirgus darbību. Sekmējot valstu nodokļu pārvaldes iestāžu virzību uz nodokļu e-pārvaldi, jaunā programma veicina arī digitālā vienotā tirgus izveidi („Digitālā programma Eiropai” jeb „Eiropas digitalizācijas programma”).

Nodokļu sistēmu vienmērīga darbība iekšējā tirgū ir atkarīga no efektīvas un iedarbīgas valstu nodokļu pārvaldes iestāžu veiktas pārrobežu darījumu apstrādes, krāpšanas nodokļu jomā novēršanas un apkarošanas un nodokļu ieņēmumu aizsardzības. Tas nozīmē ne tikai liela daudzuma informācijas apmaiņu starp nodokļu pārvaldes iestādēm, bet arī efektīvāku nodokļu pārvaldes darbību, vienlaikus samazinot administratīvo, ekonomisko un laika slogu nodokļu maksātājiem, kas iesaistīti pārrobežu darbībās. To iespējams sasniegt, tikai sadarbojoties dalībvalstu nodokļu pārvaldes iestādēm un trešām personām. Ņemot vērā aizvien pieaugošo globalizāciju, arī iedarbīgai cīņai pret krāpšanu ir vajadzīgs starptautisks vēriens. Tādēļ programma atbalstīs arī informācijas apmaiņu ar valstīm, kas nav ES dalībvalstis, ar šādām valstīm noslēgto starptautisko nolīgumu ietvaros.

Ierosinātā programma atbalstīs sadarbību galvenokārt starp nodokļu iestādēm un, attiecīgā gadījumā, citām ieinteresētajām personām. Šī programma paredzēta kā turpinājums programmai „Fiscalis 2013”, kuras darbība beigsies 2013. gada 31. decembrī. Ierosinātā programma „Fiscalis 2020” atbalstīs sadarbību nodokļu jomā Savienībā, veicinot speciālistu tīklu izveidi un kompetenču uzlabošanu, no vienas puses, un IT kapacitātes stiprināšanu, no otras puses. Pirmais ļauj veikt labo prakšu un darbības zināšanu apmaiņu starp dalībvalstīm un citām valstīm, kas piedalās programmā. Otrais ļauj programmai finansēt piemērotas IT infrastruktūras un sistēmas, kas ļauj nodokļu pārvaldes iestādēm Savienībā pārtapt par pilntiesīgām e-pārvaldēm. Programmas galvenā pievienotā vērtība ir dalībvalstu spēju pastiprināšana apkarot krāpšanu un iespējami palielināt ienākumus, vienlaikus samazinot šim nolūkam nepieciešamo instrumentu izveides izmaksas.

2.           APSPRIEŠANĀS AR IEINTERESĒTAJĀM PERSONĀM UN IETEKMES NOVĒRTĒJUMU REZULTĀTI

2.1.        Apspriešanās un speciālās zināšanas

Programmas „Fiscalis 2013” starpposma izvērtējuma[3] kontekstā uz līguma pamata tika analizēta programmas efektivitāte, lietderība, būtiskums un pievienotā vērtība. Tika izmantoti uzraudzības dati, kas pieejami no dažādām darbībām.

Cits līgumslēdzējs veica pētījumu par iespējamo nākotnes Fiscalis programmas veidolu[4], tajā skaitā visaptverošu analīzi par nodokļu sistēmu nākotnes uzdevumiem un strukturālajām problēmām iekšējā tirgū. Šā pētījuma secinājumi tika apspriesti ar iesaistīto valstu pārstāvjiem seminārā, kas tika organizēts 2011. gada jūnijā. Gatavojot semināru, 2011. gada pavasarī attiecīgās programmas komitejas[5] sanāksmē notika apaļā galda apspriedes, kurās iesaistīto valstu pārstāvjiem tika lūgts noteikt galvenos programmas plusus un kā būtu iespējams uzlabot programmas efektivitāti.

Ņemot vērā ar informācijas apmaiņu saistīto darbību nozīmību, tika veikts atsevišķs pētījums par informācijas apmaiņas īstenošanas stratēģiju nākotnē. Šo pētījumu prezentēja nodokļu pārvaldes iestāžu informācijas direktoru seminārā 2011. gada jūnijā.

Tika sagatavots ietekmes novērtējums, kurā analizēts programmas „Fiscalis" turpinājums un kuru Ietekmes novērtējuma padome apstiprināja 2011. gada 22. septembrī.

Izstrādājot priekšlikumu nākotnes programmai, tika ņemti vērā ieteikumi attiecībā uz programmas ieceri un turpmākiem uzlabojumiem. Programmas mērķos, piemēram, vairāk uzsvērta administratīvā sloga samazināšana nodokļu pārvaldes iestādēm un nodokļu maksātājiem, sadarbības uzlabošana ar trešām valstīm un trešām personām, kā arī krāpšanas apkarošanas pastiprināšana nodokļu jomā. Turklāt programmas priekšlikumā iekļauti jauni rīki jaunu izaicinājumu risināšanai, jo īpaši jauni kopīgu darbību veidi, uzlabota programmas aktivitāšu rezultātu pieejamība, izmantojot tiešsaistes sadarbības sniegtās priekšrocības un definējot regulējumu labākai programmas konkrēto rezultātu uzraudzībai.

2.2.        Ietekmes novērtējums

Ņemot vērā vispārējo politikas kontekstu un problēmas, ar kurām saskarsies nodokļu sistēma nākamajā desmitgadē, pašreizējai programmai pievienotajā ietekmes novērtējumā tika analizēti un salīdzināti vairāki iespējami politikas risinājumi.

(1) Bāzes scenārijs: programmas turpināšana ar tās pašreizējiem mērķiem un iecerēm.

(2) Programmas neturpināšana: programma tiktu pārtraukta un ES finansējums IT instrumentiem, kopīgām darbībām vai apmācībām, kas atbalsta sadarbību nodokļu jomā, vairs piešķirts netiktu.

(3) Uzlabot bāzes scenāriju: Šis risinājums ietvertu bāzes scenāriju un pielāgotu mērķus nākotnes uzdevumiem. Tas vērš papildu uzmanību uz cīņu pret krāpšanu nodokļu jomā, izvairīšanos no nodokļu maksāšanas un nodokļu apiešanu, tiecoties panākt efektīvāku nodokļu pārvaldi, mazinot lielo administratīvo slogu nodokļu maksātājiem un nodokļu pārvaldes iestādēm un apsverot sadarbību ar trešām valstīm un trešām personām.

(4) Jauno politiku uzlabošana un veicināšana: Papildus risinājumā „uzlabot bāzes scenāriju” minēto problēmu novēršanai šis politikas risinājums piedāvātu līdzekļus, lai paplašinātu sadarbību, ietverot jaunas jomas, kas varētu rasties, politikai attīstoties, un jo īpaši ļautu programmai iegūt līdzekļus, lai veicinātu saskaņotu šo jauno tiesību aktu piemērošanu un ieviešanu un īstenotu ar to saistītās informācijas apmaiņu un administratīvo sadarbību.

Ietekmes novērtēšanas rezultātā 3. risinājums „Uzlabot bāzes scenāriju” tika atzīts par vēlamāko risinājumu. Tas atbilst stratēģijas „Eiropa 2020” jaunā budžeta priekšlikumam, un tas saņēmis vislielāko dalībvalstu atbalstu.

3.           PRIEKŠLIKUMA JURIDISKIE ASPEKTI

3.1.        Juridiskais pamats

Ierosinātā programma „Fiscalis 2020” nodrošina mehānismus un līdzekļus, kā arī nepieciešamo finansējumu, lai uzlabotu sadarbību starp nodokļu pārvaldes iestādēm. Ierosinātais pasākums cita starpā ietver tādas kopīgas darbības kā semināri, darbsemināri, apmācība, daudzpusējas kontroles, ekspertu komandu izveide u.c., kurās dalībvalstis un to ierēdņi var piedalīties uz brīvprātības pamata. Šo kopīgo darbību vispārīgais mērķis ir sekmēt dalībvalstu administratīvo sadarbību un uzlabot to administratīvo kapacitāti nodokļu jomā, kas pamato LESD 197. panta izmantošanu.

Programmas “Fiscalis 2020” nozīmīga daļa attiecas uz atbalstu informācijas apmaiņai starp dalībvalstīm, īstenojot administratīvo sadarbību Eiropas Savienības nodokļu jomā. Attiecīgie Savienības tiesību akti par administratīvo sadarbību paredz, ka dalībvalstis var izmantot Eiropas informācijas sistēmas. Šajā programmā konkretizēts, ka Komisija kopā ar iesaistītajām valstīm nodrošina, lai minētās sistēmas tiktu izstrādātas, darbinātas un pienācīgi uzturētas. Šajā kontekstā tā paredz IT kapacitātes stiprināšanu, ko veic Savienība, izstrādājot, uzturot, darbinot minēto sistēmu Savienības elementus un nodrošinot to kvalitātes kontroli. Dažādu atšķirīgu rīku vietā dalībvalstis izmantos šos vienotos elementus. Paredzēts arī koordinēt sistēmu Savienības un ārpussavienības elementu izveidi un darbību, lai nodrošinātu to darbspēju, savienojamību un nemitīgu pilnveidi. Šie IT kapacitātes stiprināšanas aspekti ir pamatojums tam, ka programma balstās arī uz LESD 114. pantu.

Ņemot vērā pieaugošo ekonomikas globalizāciju, administratīvā sadarbība ar attīstītām trešām valstīm ir būtiska, lai efektīvi apkarotu krāpšanu nodokļu jomā. Lai vienkāršotu un atvieglotu tehnisko sadarbību starp šīm valstīm un dalībvalstīm, kā arī lai uzlabotu šobrīd divpusēju nodokļu nolīgumu ietvaros realizētās sensitīvas informācijas apmaiņas drošību, Savienībai būtu jāslēdz nolīgumi ar attīstītām trešām valstīm, ļaujot tām izmantot Eiropas informācijas sistēmu Savienības elementus. Tādēļ papildus kā trešais juridiskais pamats tiek izmantots LESD 212. pants.

3.2.        Subsidiaritāte un proporcionalitāte

Rīcība Savienības, nevis valstu līmenī ir nepieciešama turpmāk minēto iemeslu dēļ.

· Nav pietiekami pieņemt nodokļu jomas tiesību aktus Eiropas mērogā, kā pašu par sevi pieņemot, ka šādi tiesību akti tiks īstenoti raiti un pretējā gadījumā pietiks ar pārkāpumu procedūru. Lai iedarbīgi īstenotu ES un valstu nodokļu tiesību aktus, ir nepieciešama sadarbība un koordinēšana Eiropas līmenī.

· Konstatētos jautājumus nav iespējams risināt, ja dalībvalstis nelūkojas tālāk par savas administratīvās teritorijas robežām un cieši nesadarbojas ar saviem 26 kaimiņiem. Ja nebūs ciešas sadarbības un koordinācijas starp dalībvalstīm, palielināsies negodīga nodokļu konkurence un negodīgi tirgotāji arvien biežāk meklēs labāko nodokļu valsti, jo viņi izmantos to, ka valstu iestādes nesadarbojas. Programma „Fiscalis 2020”, ko īsteno Komisija, dalībvalstīm sadarbības pasākumu veidošanai nodrošina Savienības pamatregulējumu, kas ir rentablāk, nekā katrai dalībvalstij veidot savu individuālu sadarbības satvaru uz divpusējiem vai daudzpusējiem pamatiem.

· Programma “Fiscalis 2020” atbalsta arī īpašu augsta drošības līmeņa sakaru tīklu, kas ļauj apmainīties ar informāciju, administratīvi sadarbojoties gan tiešo, gan netiešo nodokļu jomā. Pati programma savieno valstu nodokļu pārvaldes iestādes apmēram 5 000 savienošanas punktos[6]. Šāds kopējais IT tīkls nodrošina to, ka nolūkā apmainīties ar jebkāda veida informāciju valsts pārvaldes iestādei jāpieslēdzas šai kopējai infrastruktūrai tikai vienreiz. Ja šāda infrastruktūra nebūtu pieejama, dalībvalstīm 26 reizes jāveic pieslēgšanās, lai sazinātos ar katras dalībvalsts iekšējo sistēmu.

Atbilstīgi LES 17. pantam un kā noteikts Līgumos, Komisija programmas īstenošanas nolūkā veic saskaņošanas, izpildvaras un vadības funkcijas. Tādēļ programma "Fiscalis 2020” ir atbilstoša subsidiaritātes un proporcionalitātes principiem (kā noteikts Līguma par Eiropas Savienību (LES) 5. pantā).

3.3.        Juridiskais instruments

Atbilstoši attiecīgā ietekmes novērtējuma secinājumiem ir piemēroti īstenot ES intervenci, izmantojot finansēšanas programmu. Ņemot vērā pozitīvās atsauksmes, kas saņemtas programmas „Fiscalis 2013” starpposma izvērtēšanas laikā, Komisija iesaka turpinājuma programmu — „Fiscalis 2020”.

Atbilstoši Komisijas likumdošanas politikai, kas pieņemta daudzgadu finanšu shēmas ietvaros, nākamās finansēšanas programmas priekšlikums ir regula.

4.           IETEKME UZ BUDŽETU

ES finansējuma programmu pārskatīšanas grafiks ir saistīts ar jaunās daudzgadu finanšu shēmas priekšlikumu, kurā grozījumi izdarīti 2012. gada 6. jūlijā[7]. Saskaņā ar šo priekšlikumu šī regula par programmu „Fiscalis 2020” ietver budžeta regulējumu EUR 234 370 000 (pašreizējās cenās) apmērā laikposmam no 2014. līdz 2020. gadam.

Programma „Fiscalis 2020” tiks ieviesta, īstenojot tiešas centralizētas pārvaldības režīmu un prioritārā kārtā. Kopā ar ieinteresētajām personām tiek veidotas darba programmas, kurās nosaka prioritātes konkrētam laikposmam.

5.           NEOBLIGĀTI ELEMENTI

5.1.        Piezīmes par īpašiem tiesiskiem nosacījumiem

5.1.1.     I nodaļa. Vispārīgi noteikumi

Programmas darbības joma ir saskaņā ar jaunākajiem Savienības nodokļu tiesību aktiem, kas nozīmē, ka tā ne tikai ietver PVN, akcīzes nodokļus un ienākuma un kapitāla nodokļus, bet arī citus nodokļus, kuriem piemēro Savienības nodokļu tiesību aktus.

Programma „Fiscalis 2020” būs pieejama dalībai dalībvalstīm, kandidātvalstīm un potenciālajām kandidātvalstīm. Atbilstoši vispārējai Savienības politikai šajā jautājumā Eiropas kaimiņattiecību politikas valstis saskaņā ar konkrētiem nosacījumiem arī varēs piedalīties šajā programmā. Visbeidzot, „ārējie eksperti” (piemēram, citu iestāžu pārstāvji, tirdzniecības, valstu un starptautisku organizāciju pārstāvji un, iespējams, citi eksperti) arī varēs piedalīties konkrētās darbībās, ja tas vajadzīgs programmas mērķu izpildei.

(a) Programmas „Fiscalis 2020” mērķi ir pievērsties konstatētajiem izaicinājumiem un risināt problēmas, ar ko nākamajā desmitgadē var saskarties nodokļu politika un nodokļu pārvaldes iestādes Eiropā. Programmas vispārējais mērķis ir stiprināt iekšējo tirgu, panākot lietderīgas un efektīvas nodokļu sistēmas. Lai sniegtu pienācīgu atbildi uz nākotnes izaicinājumiem nodokļu jomā Savienībā, programmai noteikts šāds konkrēts mērķis: uzlabot nodokļu sistēmu darbību, jo sevišķi īstenojot sadarbību starp iesaistītajām valstīm, to nodokļu iestādēm, to ierēdņiem un ārējiem ekspertiem. Programmai būs šādas prioritātes: atbalstīt Savienības nodokļu tiesību aktu sagatavošanu, saskaņotu piemērošanu un efektīvu īstenošanu;

(b) apkarot krāpšanu nodokļu jomā, izvairīšanos no nodokļu maksāšanas un nodokļu apiešanu, īpaši veicinot efektīvu un lietderīgu administratīvo sadarbību un informācijas apmaiņu;

(c) dot ieguldījumu, lai samazinātu administratīvo slogu nodokļu pārvaldes iestādēm un izmaksas atbilstības nodrošināšanai nodokļu maksātājiem;

(d) tiekties panākt efektīvu nodokļu pārvaldi, it īpaši attiecībā uz atbilstības nodrošināšanu nodokļu jomā un nodokļu pārvaldes iestāžu administratīvo kapacitāti;

(e) sekmēt Savienības nodokļu tiesību aktu saskaņotu piemērošanu un īstenošanu;

(f) veicināt sadarbību ar starptautiskām organizācijām, citām valsts iestādēm, trešām valstīm, komersantiem un to organizācijām nolūkā apkarot krāpšanu nodokļu jomā, izvairīšanos no nodokļu maksāšanas un nodokļu apiešanu, īpaši veicinot efektīvu un lietderīgu administratīvo sadarbību un informācijas apmaiņu, palielinot atbilstību nodokļu jomā un veicinot nodokļu pārvaldi.

Eiropas Ārējās darbības dienesta (EĀDD) izveide Augstā pārstāvja un priekšsēdētāja vietnieka pakļautībā sekmēs mērķi panākt saskanīgāku un saskaņotāku ES rīcību nodokļu jautājumos attiecībā uz ES partnervalstīm, kad vajadzīga starptautiska sadarbība.

5.1.2.     II nodaļa. Atbalstāmās darbības

Darbību veidi, kas uzskatāmi par atbalstāmiem programmas finansējuma saņemšanai, ir līdzīgi pašreizējo programmu darbības veidiem, tas ir:

· kopīgas darbības zināšanu un labās prakses apmaiņai starp iesaistīto valstu nodokļu jomas ierēdņiem;

· Eiropas informācijas sistēmas (EIS)[8], kas veicina informācijas apmaiņu un piekļuvi kopīgiem datiem;

· mācību pasākumi ar mērķi vairot nodokļu jomā strādājošo ierēdņu kompetenci visā Eiropā.

Konkrētu kategoriju darbībās ir ieviestas izmaiņas.

· Programma „Fiscalis 2020” ietvers dažus jaunus kopīgo darbību rīkus:

· ekspertu komandas ir strukturēta sadarbības forma, kurā apvieno speciālas zināšanas un/vai risina konkrētus darbības jautājumus. Tās var būt izveidotas kā pastāvīgas vai nepastāvīgas komandas un var saņemt atbalstu, piemēram, tiešsaistes sadarbības pakalpojumus, administratīvo palīdzību un infrastruktūras un aprīkojuma sistēmas, rīcības realizācijas un veiksmīga iznākuma atbalstīšanai;

· darbības valsts pārvaldes kapacitātes stiprināšanai atbalstīs nodokļu iestādes, kas saskaras ar īpašām grūtībām, vai nu tas būtu zināšanu trūkums, speciālu zināšanu, organizatoriski vai citi trūkumi, kurus iespējams pārvarēt ar īpaši pielāgotām atbalsta darbībām, kuras sniedz pārējās valstis un/vai Komisijas ierēdņi.

· Attiecībā uz Eiropas informācijas sistēmām jaunā programma definē „Savienības elementus”, piemēram, IT aktīvus un pakalpojumus, kuri attiecas uz dažām vai visām dalībvalstīm un kuri pieder Komisijai vai kurus tā iegādājusies. Šie Savienības elementi ir aprakstīti ierosinātā tiesību akta pielikuma 2. punktā. „Valstu elementi” ir visi elementi, kuri nav „Savienības elementi”. Tos izstrādā, ievieš un darbina dalībvalstis, un tādējādi uz tiem attiecas dalībvalstu finansējums un atbildība.

Savienības elementu pārdefinēšana apskatāma, ņemot vērā IT sistēmu attīstības mainīgo praksi. Šobrīd katra dalībvalsts ir atbildīga par nacionālo sistēmu ieviešanu atbilstoši kopējām specifikācijām, tādējādi katrai sistēmai pastāv 27 izstrādes, 27 tirgotāju saskarnes, 27 attīstības grafiki, 27 ar projektu saistīti vai darbības grūtību kopumi utt. Jo īpaši ņemot vērā ekonomikas un finanšu krīzi, Komisija uzskata, ka IT sistēmu izstrāde jāveic efektīvāk.

Šādas ievirzes mērķis ir uzlabot datu konsekvenci un noteikumu lietojumu, pakāpeniski virzoties uz kopīgu IT attīstību (zināšanas, dati, IT elementi). Tādējādi tiks iegūtas uzlabotas darba metodes, piemēram, izmantojot uzņēmējdarbības procesu modelēšanu, labākas kvalitātes specifikācijas, un arī tiks iegūta lielāka standartizācija, piemēram, saskaņojot saskarnes tirgotājiem. Jaunā pieeja Savienības elementiem ierobežos neviendabīgas attīstības un izvietošanas plānu riskus. Tas arī nodrošinās papildu līdzekļus projekta noslēguma kontrolei, jo kopējie plāni nodrošina to, ka vājākais attīstības ķēdes posms nenosaka visa projekta darbības uzsākšanu.

EIS var izmantot, arī lai atbalstītu informācijas apmaiņu starp ārpussavienības valstīm un dalībvalstīm, kas notiek divpusēju nodokļu nolīgumu ietvaros.

5.1.3.     IV nodaļa. Īstenošana

Lai nodrošinātu vienādus šīs regulas īstenošanas nosacījumus, īstenošanas pilnvaras būtu jāpiešķir Komisijai. Gada darba programma kā tāda tiks pieņemta saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas minēta 5. pantā Eiropas Parlamenta un Padomes 2011. gada 16. februāra Regulā (ES) Nr. 182/2011, ar ko nosaka normas un vispārīgus principus par dalībvalstu kontroles mehānismiem, kuri attiecas uz Komisijas īstenošanas pilnvaru izmantošanu[9].

5.2.        Vienkāršošana

5.2.1.     Kā priekšlikums veicināja vienkāršošanu?

(g) Saskaņotība ar Finanšu regulu

Programmas priekšlikums ir pilnīgi saderīgs ar Finanšu regulu un tās īstenošanas nosacījumiem. Programmas īstenošanas galvenie finanšu instrumenti ir dotācijas un publiskais iepirkums. Programmā iestrādāti Komisijas priekšlikumā ieteiktie vienkāršošanas pasākumi Finanšu regulas pārskatīšanai, jo īpaši vienreizēju maksājumu, vienotu likmju un vienības izmaksu piešķiršana. Ņemot vērā programmas ietvarā maksātās dienas naudas un ceļa izdevumu apstrādes svarīgumu, programma šajā jomā ieviesīs jaunajā Finanšu regulā piedāvātos vienkāršošanas pasākumus.

(h) Atbilstība starp programmām „Muita 2013” un „Fiscalis 2013”

Iepriekšējo muitas un Fiscalis programmu pārvaldība bija pilnībā saskaņota, par pamatu ņemot identiskus iepirkuma noteikumus un dotāciju modeļus, kopīgus pārvaldības norādījumus un uz IT balstītas sistēmas. Pārvaldības modelis ietver skaidras un vienkāršas procedūras programmas darbību organizēšanai. Komisijas programmas pārvaldības komandai palīdz programmas pārvaldības komandas dažādās muitas un nodokļu pārvaldes iestādēs, kuras dalībvalstīs darbojas kā koordinatori un pirmais kontaktpunkts attiecīgi muitas vai nodokļu jomas ierēdņiem. Šāds pārvaldības modelis ļauj ne vairāk kā dažu nedēļu laikā īstenot darbības, reaģējot uz aktuālām vajadzībām, tajā pašā laikā saglabājot dažādu darbību saskaņotību. Starpposma izvērtējumā dalībvalstis ir izteikušas apmierinātību ar programmas pārvaldības modeli[10].

Ņemot vērā abu programmu ciešo saistību, kā arī vienkāršošanas mērķi, kas izriet no 2014.–2020. daudzgadu finanšu shēmas priekšlikuma[11], Komisija sākotnēji ierosināja vienotu programmu FISCUS, kas būtu turpinājums muitas un Fiscalis 2013 programmām[12]. Ievērojot dalībvalstu vienprātīgu atbalstu ierosinātās vienotās programmas sadalīšanai atsevišķās programmās, Komisija – būdama pret šo dalīšanu – izvirzīja grozītu priekšlikumu ar diviem leģislatīvajiem tekstiem attiecīgi programmai „Muita 2020" un „Fiscalis 2020”. Lai arī ir ieviesti atsevišķi teksti, saglabāt saskaņotību starp abām programmām joprojām būs Komisijas prioritāte un attiecīgi tas tiks ņemts vērā arī turpmāk, īstenojot programmas „Muita 2020” un „Fiscalis 2020”.

(i) Vai programma ņēma vērā ārpakalpojumu izmantošanu?

Tika izskatīta iespēja īstenot nākotnes programmu, izmantojot izpildaģentūru. Aģentūru varētu pilnvarot veikt uzdevumus, piemēram, izvēlēties programmas darbības, administratīvi sagatavot un uzraudzīt darbības, pārraudzīt pasākumus, dotācijas un IT sistēmu iepirkumu. Tomēr šāda izpildaģentūra nozīmētu papildu līmeni pārvaldības struktūrā, palielinot koordinēšanas un pārbaudes izmaksas, sarežģījot un pagarinot lēmumu pieņemšanu, jo tiktu papildinātas administratīvās procedūras. Tāpat tam būtu negatīva ietekme uz zinātības līmeni Komisijā un tas palielinātu risku, ka saturs tiktu sadrumstalots administratīvo aspektu ietekmē. Šis risinājums nedotu vēlamos ieguvumus uzņēmējdarbībai, un tāpēc no tā ir jāatsakās.

Alternatīvajā scenārijā tika arī izskatīts jautājums par visu attiecīgo IT darbību, izņemot CCN/CSI tīkla un ar to saistīto pakalpojumu, nodošanu valsts pārvaldes iestādēm. Šajā risinājumā pastāv ļoti augsts risks, ka pakāpeniski radīsies vajadzība veidot centralizētākas pārvaldības struktūras. Ietekme, kas rastos šī risinājuma rezultātā, būtu līdzīga programmas neturpināšanai, tādējādi tiktu apdraudēta nodokļu pārvaldes iestāžu darbības efektivitāte un lietderība un mazināta spēja novērst un konstatēt krāpšanu. Ņemot vērā negatīvo ietekmi uz rezultātiem un snieguma rādītājiem, arī no šī scenārija ir jāatsakās.

(j) Vai programma izmanto vispārējos IT rīkus administratīvā sloga samazināšanai finansējuma saņēmējiem un līgumslēdzējiem?

Programmas „Muita 2013” un „Fiscalis 2013” jau izmanto rīkus, lai veicinātu programmas pasākumu un saistīto izdevumu pārvaldību, izmantojot kopējo pasākumu paziņošanas rīku (ART2). Tas tiks turpināts.

5.2.2.     Priekšlikuma rezultativitātes novērtējums

Programmas rezultativitāte tiks vērtēta, izmantojot ar programmas vispārīgajiem un konkrētajiem mērķiem un prioritātēm saistītu saskanīgu snieguma, ietekmes, vispārīgo un konkrēto rezultātu rādītāju kopumu un veidojot saikni ar Komisijas pārvaldības plānu. Detalizēts ietekmes, vispārīgo un konkrēto rezultātu rādītāju uzskaitījums ir pieejams ietekmes novērtējumā. Komisija ir norādījusi mērķa rādītājus dažiem programmas konkrētajiem rezultātiem, citi tiks papildināti, izmantojot programmas „Fiscalis 2013” pasākumus. Visu darba rezultātu mērķa rādītājus Komisija noteiks pirms programmas „Fiscalis 2020” sākuma un darīs tos zināmus programmas komitejai.

5.2.3.     Vai programmas priekšlikums ir saderīgs ar vispārējo Komisijas politiku?

Programma veicinās stratēģijas „Eiropa 2020” mērķu sasniegšanu, stiprinot vienoto tirgu, uzlabojot publiskā sektora ražīgumu, uzturot tehnisko progresu un inovācijas pārvaldes iestādēs un veicinot nodarbinātību. Programma atbalstīs pamatiniciatīvu par digitalizācijas programmu Eiropai[13], pamatiniciatīvu par inovācijas savienību[14], pamatiniciatīvu "Jaunu prasmju un darbvietu programma"[15] un pamatiniciatīvu par rūpniecības politiku globalizācijas laikmetam[16]. Programma atbalstīs arī Aktu par vienoto tirgu[17]. Attiecībā uz Savienības un dalībvalstu finanšu interešu aizsardzību programma atbalstīs kopīgus pūliņus apkarot krāpšanu nodokļu jomā.

2011/0341/b (COD)

Grozīts priekšlikums

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA,

ar ko izveido rīcības programmu nodokļu nozarei Eiropas Savienībā laikposmam no 2014. līdz 2020. gadam (Fiscalis 2020) un atceļ Lēmumu Nr. 1482/2007/EK

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 114. , 197. un 212. pantu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

pēc leģislatīvā akta projekta nosūtīšanas valstu parlamentiem,

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu[18],

saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru,

tā kā:

(1)       Nodokļu jomas daudzgadu rīcības programma, kura ir spēkā līdz 2014. gadam, ir devusi ievērojamu ieguldījumu nodokļu iestāžu sadarbības veicināšanā un uzlabošanā Savienībā. Šīs programmas pievienoto vērtību atzinušas iesaistīto valstu nodokļu pārvaldes[19]. Konstatētos jautājumus, kas būs aktuāli nākamajā desmitgadē, nav iespējams risināt, ja dalībvalstis nelūkojas tālāk par savas administratīvās teritorijas robežām un cieši nesadarbojas ar saviem 26 kaimiņiem. Programma „Fiscalis 2020”, ko īsteno Komisija, dalībvalstīm sadarbības pasākumu veidošanai nodrošina Savienības pamatregulējumu, kas ir rentablāk, nekā katrai dalībvalstij veidot savu individuālu sadarbības satvaru uz divpusējiem vai daudzpusējiem pamatiem. Tāpēc ir lietderīgi nodrošināt šīs programmas turpināšanu, izveidojot jaunu programmu šajā pašā jomā.

(2)       Paredzams, ka programmas darbības, t. i., Eiropas informācijas sistēmas, kopīgas darbības nodokļu jomas ierēdņiem un kopīgas apmācību iniciatīvas, veicinās stratēģijas „Eiropa 2020” — stratēģija gudrai, ilgtspējīgai un integrējošai izaugsmei[20] īstenošanu. Nodrošinot regulējumu darbībām, kuru mērķis ir padarīt efektīvākas nodokļu iestādes, stiprināt uzņēmumu konkurētspēju, sekmēt nodarbinātību un veicināt Savienības finanšu un ekonomisko interešu aizsardzību, programma aktīvi stiprinās nodokļu sistēmu darbību iekšējā tirgū.

(3)       Programmas „Fiscalis 2020” darbības joma būtu jāpielāgo atbilstoši aktuālajām vajadzībām tā, lai ļautu atbalstīt darbības attiecībā uz visiem nodokļiem, kas saskaņoti Savienības līmenī, kā arī Savienības tiesību aktiem nodokļu jomā. Tāpēc šī programma būtu jāattiecina ne vien uz Savienības līmenī saskaņotiem nodokļiem, bet arī uz citiem nodokļiem, ko skar Savienības nodokļu tiesību akti tādā nozīmē, kāda paredzēta Padomes 2010. gada 16. marta Direktīvā 2010/24/ES par savstarpēju palīdzību prasījumu piedziņā saistībā ar noteiktiem maksājumiem, nodokļiem, un citiem pasākumiem[21].

(4)       Lai atbalstītu trešo valstu pievienošanās un apvienošanās procesu, dalībai programmā būtu jābūt iespējamai pievienošanās valstīm un kandidātvalstīm, kā arī potenciālajām kandidātvalstīm un Eiropas kaimiņattiecību politikas[22] partnervalstīm, ja tiek izpildīti konkrēti nosacījumi. Ņemot vērā aizvien pieaugošo pasaules ekonomikas sadarbspēju, programma turpina nodrošināt iespēju konkrētās darbībās iesaistīt ārējos ekspertus, piemēram, valsts iestāžu pārstāvjus, komersantus un to organizācijas vai starptautisku organizāciju pārstāvjus.

(5)       Veidojot programmas mērķus, ir ņemtas vērā nodokļu nozarei nākamajā desmitgadē aktuālās problēmas un izaicinājumi. Programmai būtu jāturpina darboties tādās svarīgās jomās kā Savienības tiesību aktu saskaņota īstenošana, administratīvā sadarbība, Savienības finanšu un ekonomisko interešu aizsardzība, nodokļu iestāžu administratīvās jaudas palielināšana. Ņemot vērā jauno identificēto izaicinājumu problēmu dinamiku, papildu uzsvars būtu jāliek uz krāpšanas apkarošanu, administratīvā sloga samazināšanu un labāku sadarbību ar trešām valstīm un personām.

(6)       Līdz 2014. gadam izmantotie programmas rīki ir atzīti par piemērotiem, un tāpēc tie ir saglabāti. Ņemot vērā nepieciešamību pēc strukturētākas sadarbības, ir pievienoti papildu rīki, proti, ekspertu komandas, ko veido Savienības un valstu speciālisti kopīgai uzdevumu veikšanai konkrētās jomās, un valsts pārvaldes administratīvās jaudas stiprināšanas pasākumi, kas varētu nodrošināt specializētu palīdzību tām iesaistītajām valstīm, kam nepieciešama administratīvās jaudas stiprināšana.

(7)       Eiropas informācijas sistēmām ir svarīga loma nodokļu sistēmu pastiprināšanai Savienībā, un tādēļ tās arī turpmāk tiks finansētas programmas ietvarā. Turklāt būtu jābūt iespējamam programmā ietvert jaunas ar nodokļiem saistītas informācijas sistēmas, kas izveidotas saskaņā ar Savienības tiesību aktiem. Eiropas informācijas sistēmām vajadzētu būt veidotām, cik vien iespējams balstoties uz kopīgiem attīstības modeļiem un IT arhitektūru.

(8)       Ņemot vērā aizvien pieaugošo globalizāciju, arī iedarbīgai cīņai pret krāpšanu ir vajadzīgs starptautisks vēriens. Tādēļ ir lietderīgi pilnvarot Savienību slēgt nolīgumus par tehnisko sadarbību ar attīstītām trešām valstīm, kas ļautu tām izmantot Eiropas informācijas sistēmu Savienības elementus, lai atbalstītu drošu informācijas apmaiņu starp minētajām valstīm un dalībvalstīm, kas notiek divpusēju nodokļu nolīgumu ietvaros.

(9)       Cilvēku kompetenci veidojoši pasākumi, ko organizē kopēju apmācību veidā, arī būtu jāīsteno, izmantojot programmu. Nodokļu jomas ierēdņiem nepieciešams radīt un uzlabot savas zināšanas un prasmes, kas nepieciešamas, lai darbotos Savienības vajadzību labā. Programmai būtu jāstiprina cilvēkresursu kapacitāte, īstenojot pastiprinātu apmācību atbalstu nodokļu jomas ierēdņiem, kā arī komersantiem. Šajā nolūkā pašreizējā Savienības kopējo apmācību pieeja, kuras pamatā galvenokārt bija centrālās e-mācīšanās attīstība, būtu jāattīsta par daudzšķautņainu apmācības atbalsta programmu Savienībai.

(10)     Programmas darbības laiks jānosaka uz septiņiem gadiem, lai tās ilgumu pielāgotu daudzgadu finanšu shēmas ilgumam, kas noteikts Padomes xxx Regulā (ES) Nr. xxx, ar kuru nosaka daudzgadu finanšu shēmu 2014.–2020. gadam[23].

(11)     Visam programmas laikam jāparedz finansējums, kas budžeta lēmējinstitūcijai ir galvenā atsauce ikgadējās budžeta procedūras laikā, kā paredzēts [17.] punktā Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas iestāžu XX/YY/201Z nolīgumā par sadarbību budžeta jautājumos un finanšu pareizu pārvaldību.

(12)     Atbilstoši Komisijas apņēmībai, kas pausta tās paziņojumā par 2010. gada budžeta pārskatīšanu[24], saskaņot un vienkāršot finansēšanas programmas, resursi jāizmanto kopā ar citiem Savienības finansēšanas instrumentiem, ja paredzētās programmas darbības atbilst mērķiem, kas ir kopīgi dažādiem finansēšanas instrumentiem, tomēr novēršot divkāršu finansēšanu.

(13)     Pasākumus, kas nepieciešami šīs regulas finanšu īstenošanai, pieņem saskaņā ar Padomes xxx Regulu (EK, Euratom) Nr. xxx/20xx par Finanšu regulu, kas piemērojama vispārējam Eiropas Kopienu budžetam, un ar Komisijas Regulu (EK, Euratom) Nr. xxx/20xx, ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus Padomes Regulas (EK, Euratom) Nr. xxx/20xx īstenošanai (jāpievieno atsauces uz jauno Finanšu regulu un īstenošanas aktu).

(14)     Savienības finanšu intereses jāaizstāv, izmantojot atbilstošus pasākumus visā izdevumu ciklā, cita starpā īstenojot nelikumību novēršanu, noteikšanu un izmeklēšanu, zaudēto, nepareizi izmaksāto vai nepareizi izlietoto līdzekļu atgūšanu un nepieciešamības gadījumā piemērojot sodus.

(15)     Lai nodrošinātu vienādus šīs regulas īstenošanas nosacījumus, īstenošanas pilnvaras attiecībā uz ikgadējo darba programmu izveidi būtu jāpiešķir Komisijai. Šīs pilnvaras būtu jāīsteno saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2011. gada 16. februāra Regulu (ES) Nr. 182/2011, ar ko nosaka normas un vispārīgus principus par dalībvalstu kontroles mehānismiem, kuri attiecas uz Komisijas īstenošanas pilnvaru izmantošanu[25].

(16)     Veicamās darbības mērķus, proti, izveidot daudzgadu programmu nodokļu sistēmu darbības uzlabošanai iekšējā tirgū, dalībvalstis nespētu pietiekamā mērā sasniegt. Tā kā tās nespēj efektīvi nodrošināt attiecīgo mērķu izpildei nepieciešamo sadarbību un saskaņošanu, Savienība var pieņemt pasākumus saskaņā ar LES 5. pantā paredzēto subsidiaritātes principu un izveidot daudzgadu programmu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā regulā paredzēti vienīgi tie pasākumi, kas vajadzīgi minēto mērķu sasniegšanai.

(17)     Programmas īstenošanā Komisijai palīdz programmas „Fiscalis 2020” komiteja.

(18)     Personas datu apstrādi, ko veic dalībvalstīs šīs regulas kontekstā un dalībvalstu kompetento iestāžu, jo īpaši dalībvalstu izraudzītu publisku neatkarīgu iestāžu pārraudzībā, regulē Eiropas Parlamenta un Padomes 1995. gada 24. oktobra Direktīva 95/46/EK par personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti. Personas datu apstrādi, ko veic Komisija šīs regulas ietvaros un Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītāja pārraudzībā, regulē Eiropas Parlamenta un Padomes 2000. gada 18. decembra Regula (EK) Nr. 45/2001 par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi Kopienas iestādēs un struktūrās un par šādu datu brīvu apriti. Jebkurai informācijas apmaiņai vai nodošanai, ko veic kompetentās iestādes, jānotiek saskaņā ar noteikumiem par personas datu nodošanu, kā noteikts Direktīvā 95/46/EK, un jebkurai informācijas apmaiņai vai nodošanai, ko veic Komisija, jānotiek saskaņā ar noteikumiem par personas datu nodošanu, kā noteikts Regulā (EK) Nr. 45/2001.

(19)     Ar šo regulu aizstāj Eiropas Parlamenta un Padomes 2007. gada 11. decembra Lēmumu Nr. 1482/2007/EK, ar ko izveido Kopienas programmu (Fiscalis 2013) nodokļu sistēmu darbības uzlabošanai iekšējā tirgū un ar kuru atceļ Lēmumu Nr. 225/2002/EK[26]. Tāpēc minētais lēmums būtu jāatceļ,

IR PIEŅĒMUŠI ŠO REGULU.

I nodaļa Vispārīgi noteikumi

1. pants Priekšmets

1.           Ar šo tiek izveidota daudzgadu rīcības programma „Fiscalis 2020” (turpmāk „programma”) nodokļu sistēmu darbības uzlabošanai iekšējā tirgū.

2.           Programma ir spēkā no 2014. gada 1. janvāra līdz 2020. gada 31. decembrim.

2. pants Definīcijas

Šajā regulā izmantotās definīcijas ir šādas:

(1) „nodokļu iestādes” ir iestādes, kas atbildīgas par nodokļu noteikumu piemērošanu;

(2) „ārējie eksperti” ir

(a) valdības iestāžu pārstāvji, tostarp no valstīm, kas nepiedalās programmā saskaņā ar 3. panta 2. punkta 1) un 2) apakšpunktu,

(b) komersanti un to organizācijas,

(c) starptautisku un citu attiecīgu organizāciju pārstāvji;

(3) „nodokļi” ir šādi nodokļi:

(a) Direktīvā 2006/112/EK[27] noteiktais pievienotās vērtības nodoklis;

(b) Direktīvā 92/83/EEK[28] noteiktais akcīzes nodoklis alkoholam;

(c) Direktīvā 2011/64/ES[29] noteiktais akcīzes nodoklis tabakas izstrādājumiem;

(d) Direktīvā 2003/96/EK[30] noteiktie nodokļi energoproduktiem un elektroenerģijai;

(e) citi nodokļi atbilstoši Direktīvas 2010/24/ES[31] 2. panta 1. punkta a) apakšpunktam.

3. pants Dalība programmā

1.           Iesaistītās valstis ir dalībvalstis un 2. punktā minētās valstis, ar nosacījumu, ka konstatējama atbilstība minētajā punktā uzskaitītajiem nosacījumiem.

2.           Dalība programmā ir iespējama šādām valstīm:

(1) pievienošanās valstis, kandidātvalstis un potenciālās kandidātvalstis, kas pakļaujas pirmsiestāšanās stratēģijai saskaņā ar galvenajiem principiem, noteikumiem un nosacījumiem attiecībā uz šo valstu piedalīšanos Savienības programmās, kuri noteikti attiecīgajos pamatnolīgumos un Asociācijas padomes lēmumos vai līdzīgos nolīgumos;

(2) Eiropas kaimiņattiecību politikas partnervalstis, ar nosacījumu, ka šīs valstis ir sasniegušas pietiekamu līmeni attiecīgo tiesību aktu un administratīvo metožu tuvināšanā Savienības līmenim. AtEst' idejtiecīgās partnervalstis piedalās programmā saskaņā ar noteikumiem, kas jānosaka ar šīm valstīm, ņemot vērā pamatnolīgumus, kas attiecas uz to piedalīšanos Savienības programmās.

4. pants Dalība programmas darbībās

Ārējus ekspertus var uzaicināt piedalīties atsevišķās programmas organizētajās darbībās, kad vien tas ir lietderīgi 5. pantā minēto mērķu sasniegšanai. Šos ekspertus atlasa Komisija, ņemot vērā viņu prasmes, pieredzi un zināšanas, kas atbilst konkrētajām darbībām.

5. pants Vispārīgais mērķis un konkrētais mērķis

1.           Programmas vispārīgais mērķis ir stiprināt iekšējo tirgu, panākot lietderīgas un efektīvas nodokļu sistēmas.

2.           Programmas konkrētais mērķis ir uzlabot nodokļu sistēmu darbību, jo īpaši īstenojot sadarbību starp iesaistītajām valstīm, to nodokļu iestādēm, to ierēdņiem un ārējiem ekspertiem.

3.           Šo mērķu izpildi vērtē, izmantojot šādus rādītājus:

(1) pieejams vienots saziņas tīkls Eiropas informācijas sistēmām;

(2) programmas darbību dalībnieku un programmas izmantotāju atsauksmes.

6. pants Prioritātes

Programmas prioritātes ir šādas:

(a) atbalstīt Savienības nodokļu tiesību aktu sagatavošanu, saskaņotu piemērošanu un efektīvu īstenošanu;

(b) apkarot krāpšanu nodokļu jomā, izvairīšanos no nodokļu maksāšanas un nodokļu apiešanu, īpaši veicinot efektīvu un lietderīgu administratīvo sadarbību un informācijas apmaiņu;

(c) dot ieguldījumu, lai samazinātu administratīvo slogu nodokļu pārvaldes iestādēm un izmaksas atbilstības nodrošināšanai nodokļu maksātājiem;

(d) tiekties panākt efektīvu nodokļu pārvaldi, it īpaši attiecībā uz atbilstības nodrošināšanu nodokļu jomā un nodokļu pārvaldes iestāžu administratīvo kapacitāti;

(e) sekmēt Savienības nodokļu tiesību aktu saskaņotu piemērošanu un īstenošanu;

(f) veicināt sadarbību ar starptautiskām organizācijām, citām valsts iestādēm, trešām valstīm, komersantiem un to organizācijām nolūkā apkarot krāpšanu nodokļu jomā, izvairīšanos no nodokļu maksāšanas un nodokļu apiešanu, īpaši veicinot efektīvu un lietderīgu administratīvo sadarbību un informācijas apmaiņu, palielinot atbilstību nodokļu jomā un veicinot nodokļu pārvaldi.

II nodaļa Atbalstāmās darbības

7. pants Atbalstāmās darbības

Saskaņā ar nosacījumiem, kas izklāstīti 14. pantā minētajā gada darba programmā, programma sniedz finansiālu atbalstu šādiem darbības veidiem:

(a) kopīgas darbības:

(1) semināri un darbsemināri;

(2) projektu grupas, ko galvenokārt veido ierobežots skaits valstu; tās darbojas ierobežotu laiku, lai sasniegtu kādu iepriekš definētu mērķi ar skaidri noteiktu rezultātu;

(3) daudzpusējas kontroles, kopīgs audits un citi Savienības tiesību aktos par administratīvo sadarbību paredzēti pasākumi, ko organizē divas vai vairākas iesaistītās valstis, tostarp vismaz viena dalībvalsts, lai veiktu koordinētu vienas vai vairāku saistītu ar nodokli apliekamu personu maksājamo nodokļu kontroli;

(4) darba vizītes, ko organizē iesaistītās valstis vai trešā valsts, lai ļautu tās ierēdņiem iegūt vai uzlabot savu kompetenci vai zināšanas nodokļu jautājumos; darba vizītēm, ko organizē trešās valstīs, programmas attiecināmās izmaksas ir tikai ceļa izdevumi un uzturs (uzturēšanās un dienas nauda);

(5) ekspertu komandas, kuras ir strukturēta sadarbības forma, ir izveidotas kā pastāvīgas vai nepastāvīgas komandas, kurās apkopo speciālas zināšanas uzdevumu veikšanai konkrētos domēnos vai operatīvu darbību veikšanai, iespējams, saņemot tiešsaistes sadarbības, administratīvās palīdzības un infrastruktūras un aprīkojuma sistēmu atbalsta pakalpojumus;

(6) valsts pārvaldes kapacitātes stiprināšana un atbalstošās darbības;

(7) pētījumi;

(8) komunikācijas projekti;

(9) citi pasākumi 5. pantā izklāstītā vispārīgā un konkrētā mērķa sasniegšanas atbalstam;

(b) IT kapacitātes stiprināšana: pielikuma 1. punktā izklāstīto Eiropas informācijas sistēmu Savienības elementu izstrāde, uzturēšana, darbība un kvalitātes kontrole, kā arī jaunas Eiropas informācijas sistēmas, kas izveidotas atbilstīgi Savienības tiesību aktiem;

(c) cilvēku kompetences veidošana: kopīgas apmācības darbības, kas papildina nepieciešamās profesionālās prasmes un zināšanas attiecībā uz nodokļiem.

8. pants Īpaši īstenošanas nosacījumi kopīgām darbībām

1.           Iesaistītās valstis nodrošina, ka dalībai kopīgās darbībās tiek izvirzīti ierēdņi ar atbilstošu profilu un kvalifikāciju.

2.           Iesaistītās valstis veic visus nepieciešamos pasākumus kopīgo darbību īstenošanai, jo īpaši, uzlabojot informētību par šīm darbībām un nodrošinot optimālu to radīto rezultātu izmantošanu.

9. pants Īpaši īstenošanas nosacījumi Eiropas informācijas sistēmām

1.           Komisija un iesaistītās valstis nodrošina pielikuma 1. punktā minēto Eiropas informācijas sistēmu izstrādi, darbību un pienācīgu uzturēšanu.

2.           Komisija sadarbībā ar iesaistītajām valstīm koordinē tos pielikuma 1. un 2. punktā minēto sistēmu Savienības un ārpussavienības elementu un infrastruktūras izveides un darbības aspektus, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu to darbību, savstarpēju saderību un pastāvīgus uzlabojumus.

3.           Pielikuma 1. punktā minēto Eiropas informācijas sistēmu Savienības elementu izmantošanu neiesaistītām valstīm regulē tehniskās sadarbības nolīgumi, kas ar šīm valstīm noslēdzami saskaņā ar LESD 218. pantu.

10. pants Īpaši īstenošanas nosacījumi kopējai apmācībai

1.           Iesaistītās valstis, ja iespējams, savās valstu apmācības programmās integrē kopīgi izstrādāto apmācības saturu, tostarp e-apmācības moduļus, apmācības programmas un standartus, par kuriem panākta kopīga vienošanās.

2.           Iesaistītās valstis nodrošina saviem ierēdņiem sākotnēju un turpmāku apmācību, kas vajadzīgas, lai iegūtu vispārējas profesionālās prasmes un zināšanas saskaņā ar apmācības programmām.

3.           Iesaistītās valstis atbalsta valodu mācības, kas šiem ierēdņiem vajadzīgas, lai sasniegtu pietiekamu valodu zināšanu līmeni dalībai programmā.

III nodaļa Finanšu shēma

11. pants Finanšu shēma

1.           Finansējums programmas īstenošanai ir EUR 234 370 000 (pašreizējās cenās).

2.           No programmas finansējuma piešķīruma var segt arī izdevumus, kas attiecas uz sagatavošanas pasākumiem, pārraudzību, kontroli, revīziju un izvērtēšanu, kas nepieciešami programmas pārvaldībai un tās mērķu sasniegšanai, jo īpaši izdevumus par pētījumiem, ekspertu sanāksmēm, informēšanas un komunikācijas darbībām, tostarp Eiropas Savienības politisko prioritāšu korporatīvo komunikāciju, ciktāl šīs prioritātes ir saistītas ar šīs regulas mērķiem, izdevumus, kas saistīti ar IT tīkliem, kuros uzsvars likts uz informācijas apstrādi un apmaiņu, kā arī visus citus tehniskā un administratīvā atbalsta izdevumus, kādi rodas Komisijai programmas pārvaldīšanas laikā.

12. pants Intervences veidi

1.           Komisija programmu īsteno saskaņā ar Finanšu regulu.

2.           Savienības finansiāls atbalsts 7. pantā izklāstītajām darbībām tiek īstenots kā:

(1) dotācijas;

(2) publiskā iepirkuma līgumi;

(3) regulas 4. pantā minēto ārējo ekspertu izdevumu atlīdzināšana.

3.           Līdzfinansējuma likme dotācijām ir līdz 100 % no attaisnotajiem izdevumiem, ja tie ir ceļa un uzturēšanās izdevumi, izdevumi, kas saistīti ar pasākumu organizēšanu, un dienas naudas. Likmi piemēro visām atbalstāmajām darbībām, bet to nepiemēro ekspertu komandām. Ja šīm darbībām nepieciešama dotāciju piešķiršana, šai atbalstāmo darbību kategorijai piemērojamo līdzfinansēšanas likmi nosaka gada darba programmās.

13. pants Savienības finanšu interešu aizsardzība

1.           Komisija veic atbilstošus pasākumus, nodrošinot, ka, īstenojot saskaņā ar šo regulu finansētas darbības, tiek aizsargātas Savienības finanšu intereses, piemērojot aizsargpasākumus pret krāpšanu, korupciju un jebkādām citām nelikumīgām darbībām, veicot efektīvas pārbaudes un, ja ir atklātas nelikumības, atgūstot nepamatoti izmaksātās summas, kā arī vajadzības gadījumā piemērojot iedarbīgus, samērīgus un preventīvus administratīvus un finansiālus sodus.

2.           Komisijai vai tās pārstāvjiem un Revīzijas palātai ir tiesības veikt revīziju, izmantojot dokumentus un to veicot uz vietas, attiecībā uz visiem dotāciju saņēmējiem, līgumslēdzējiem un apakšlīgumu slēdzējiem, kas ir saņēmuši Savienības finansējumu saskaņā ar šo programmu.

3.           Lai noteiktu, vai notikusi krāpšana, korupcija vai jebkāda cita nelikumīga darbība, kas ietekmē Eiropas Savienības finanšu intereses saistībā ar dotāciju līgumu vai lēmumu par dotāciju piešķiršanu vai līgumu attiecībā uz Savienības finansējumu, Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai (OLAF) ir pilnvarots veikt izmeklēšanu, ieskaitot pārbaudes uz vietas un apskates atbilstoši noteikumiem un kārtībai, kāda noteikta Eiropas Parlamenta un Padomes 1999. gada 25. maija Regulā (EK) Nr. 1073/1999 un Padomes 1996. gada 11. novembra Regulā (Euratom, EK) Nr. 2185/96 par pārbaudēm un apskatēm uz vietas, ko Komisija veic, lai aizsargātu Eiropas Kopienas finanšu intereses pret krāpšanu un citām nelikumībām[32].

IV nodaļa Īstenošanas pilnvaras

14. pants Darba programma

Lai īstenotu programmu, Komisija pieņem gada darba programmas, kurās nosaka sasniedzamos mērķus, paredzamos rezultātus, īstenošanas metodi un kopsummu. Tajās ietver arī finansējamo darbību aprakstu, norāda katram darbības veidam piešķirto finansējuma apjomu un provizorisku īstenošanas grafiku. Dotāciju piešķiršanai darba programmās norāda prioritātes, būtiskos vērtēšanas kritērijus un maksimālo līdzfinansējuma likmi. Šo īstenošanas aktu pieņem saskaņā ar 15. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.

15. pants Komitejas procedūra

1.           Komisijai palīdz komiteja. Minētā komiteja ir komiteja Regulas (ES) Nr. 182/2011 nozīmē.

2.           Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Regulas (ES) Nr. 182/2011 5. pantu.

V nodaļa Uzraudzība un novērtēšana

16. pants Programmas darbību uzraudzība

Sadarbojoties ar iesaistītajām valstīm, Komisija uzrauga programmu un tās darbības, lai pārraudzītu veikto darbību īstenošanu.

17. pants Novērtēšana

1.           Komisija nodrošina programmas starpposma un noslēguma novērtēšanu, ņemot vērā 2. un 3. punktā minētos aspektus. Rezultātus iestrādā lēmumos par iespējamiem nākamo programmu atjauninājumiem, grozījumiem vai apturēšanu. Šos novērtējumus veic neatkarīgs ārējs vērtētājs.

2.           Komisija sagatavo starpposma novērtēšanas ziņojumu par programmas darbību mērķu sasniegšanu, resursu izmantošanas efektivitāti un programmas pievienoto vērtību Eiropai ne vēlāk kā 2018. gada vidū. Turklāt ziņojumā ietver informāciju par vienkāršošanu, turpmāku programmas mērķu būtiskumu, kā arī programmas devumu Savienības prioritāšu labā, īstenojot gudru, ilgtspējīgu un integrējošu izaugsmi.

3.           Ne vēlāk kā līdz 2021. gada beigām Komisija sagatavo noslēguma novērtēšanas ziņojumu par 2. punktā minētajiem aspektiem, kā arī par programmas ilgtermiņa ietekmi un ilgtspēju.

4.           Iesaistītās valstis pēc Komisijas pieprasījuma iesniedz visus datus un informāciju, kas nepieciešama Komisijas starpposma un noslēguma novērtēšanas ziņojumu sagatavošanai.

VI nodaļa Nobeiguma noteikumi

18. pants Atcelšana

Lēmumu Nr. 1482/2007/EK atceļ no 2014. gada 1. janvāra.

Tomēr minētais lēmums turpina reglamentēt finanšu saistības, kas attiecas uz pasākumiem, kuri veikti saskaņā ar minēto lēmumu, līdz to izpildīšanai.

19. pants Stāšanās spēkā

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

To piemēro no 2014. gada 1. janvāra.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē,

Eiropas Parlamenta vārdā —                       Padomes vārdā —

priekšsēdētājs                                                priekšsēdētājs

PIELIKUMS

Eiropas informācijas sistēmas un to Savienības elementi

1.           Eiropas informācijas sistēmas ir šādas:

(1) kopējais sakaru tīkls/ kopējā sistēmu saskarne (CCN/CSI - CCN2), CCN mail3, CSI tilts, http tilts, CCN LDAP un saistītie rīki, CCN tīmekļa portāls, CCN uzraudzība;

(2) atbalsta sistēmas, konkrēti — lietojumkonfigurācijas rīks CNN, pasākumu paziņošanas rīks (ART2), Taxud tiešsaistes projektu elektroniskā pārvaldība (TEMPO), pakalpojumu pārvaldības rīks (SMT), lietotāju pārvaldības sistēma (UM), BPM sistēma, pieejamības infopanelis un AvDB, IT pakalpojumu pārvaldības portāls, direktorijs un lietotāju piekļuves pārvaldība;

(3) programmas informācijas un sakaru telpa (PICS).

(4) ar PVN saistītās sistēmas, jo īpaši PVN informācijas apmaiņas sistēma (VIES) un PVN kompensācijas, tostarp VIES sākotnējā piemērošana, VIES uzraudzības rīks, nodokļu statistikas sistēma, VIES-tiešsaistē, VIES-tiešsaistē konfigurācijas rīks, VIES un PVN kompensācijas testa rīki, PVN skaitļu algoritmi, PVN apmaiņas e-veidlapas, PVN e-pakalpojumiem (VoeS), VoeS testa rīks, PVN e‑veidlapu testa rīks;

(5) ar piedziņu saistītas sistēmas, it īpaši e‑veidlapas prasījumu atgūšanai, e‑veidlapas vienotam instrumentam likuma izpildei (UIPE) un vienotam paziņojumu veidam (UNF);

(6) ar tiešajiem nodokļiem saistītas sistēmas, jo īpaši uzkrājumu nodokļu sistēma, uzkrājumu nodokļu testa rīks, e‑veidlapas tiešajiem nodokļiem, nodokļu identifikācijas numura TIN‑tiešsaistē, Direktīvas 2011/16/ES 8. pantā minētās informācijas apmaiņas un ar to saistītie testa rīki;

(7) citas ar nodokļiem saistītas sistēmas, jo īpaši nodokļi Eiropas datubāzē (TEDB);

(8) akcīzes preču sistēmas, jo īpaši sistēma akcīzes datu apmaiņai (SEED), akcīzes preču aprites un kontroles sistēma (EMCS), MVS e-veidlapas, testa lietojumprogramma (TA);

(9) citas centrālās sistēmas, jo īpaši dalībvalstu nodokļu informācijas un saziņas sistēma (TIC), pašapkalpošanās testēšanas sistēma (SSTS), ar nodokļiem saistīta statistikas sistēma, centrālais pieteikums tīmekļa veidlapām, centrālo pakalpojumu/ pārvaldes informācijas sistēma akcīzes precēm (CS/MISE).

2.           Eiropas informācijas sistēmas Savienības elementi ir:

(1) IT aktīvi, piemēram, sistēmu tehniskais nodrošinājums, programmnodrošinājums un tīkla savienojumi, tostarp ar tiem saistīto datu infrastruktūra;

(2) IT pakalpojumi, kas nepieciešami sistēmu izstrādes, uzturēšanas, atjaunināšanas un darbības atbalstam;

(3) jebkurš cits elements, kuru efektivitātes, drošības un racionalizācijas nolūkā Komisija nosaka par kopīgu iesaistītajām valstīm.

TIESĪBU AKTA PRIEKŠLIKUMA FINANŠU PĀRSKATS

1.           PRIEKŠLIKUMA/INICIATĪVAS KONTEKSTS

              1.1.    Priekšlikuma/iniciatīvas nosaukums

              1.2.    Attiecīgās politikas jomas ABM/ABB struktūrā

              1.3.    Priekšlikuma/iniciatīvas būtība

              1.4.    Mērķi

              1.5.    Priekšlikuma/iniciatīvas pamatojums

              1.6.    Ilgums un finansiālā ietekme

              1.7.    Paredzētie pārvaldības veidi

2.           PĀRVALDĪBAS PASĀKUMI

              2.1.    Uzraudzības un ziņošanas noteikumi

              2.2.    Pārvaldības un kontroles sistēma

              2.3.    Krāpšanas un pārkāpumu apkarošanas pasākumi

3.           PRIEKŠLIKUMA/INICIATĪVAS PAREDZAMĀ FINANSIĀLĀ IETEKME

              3.1.    Attiecīgās daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorijas un budžeta izdevumu pozīcijas

              3.2.    Paredzamā ietekme uz izdevumiem

              3.2.1. Paredzamās ietekmes uz izdevumiem kopsavilkums

              3.2.2. Paredzamā ietekme uz darbības apropriācijām

              3.2.3. Paredzamā ietekme uz administratīvajām apropriācijām

              3.2.4. Saderība ar kārtējo daudzgadu finanšu shēmu

              3.2.5. Trešo personu dalība finansējumā

              3.3.    Paredzamā ietekme uz ieņēmumiem

TIESĪBU AKTA PRIEKŠLIKUMA FINANŠU PĀRSKATS

1.           PRIEKŠLIKUMA/INICIATĪVAS KONTEKSTS

1.1.        Priekšlikuma/iniciatīvas nosaukums

Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko izveido rīcības programmu nodokļu nozarei Eiropas Savienībā laikposmam no 2014. līdz 2020. gadam (Fiscalis 2020) un atceļ Lēmumu Nr. 1482/2007/EK.

1.2.        Attiecīgās politikas jomas ABM/ABB struktūrā[33]

1405 Nodokļu politika

1.3.        Priekšlikuma/iniciatīvas būtība

¨ Priekšlikums/iniciatīva attiecas uz jaunu darbību

¨ Priekšlikums/iniciatīva attiecas uz jaunu darbību, pamatojoties uz izmēģinājuma projektu/ sagatavošanas darbību[34]

X Priekšlikums/iniciatīva attiecas uz esošas darbības pagarināšanu

¨ Priekšlikums/iniciatīva attiecas uz darbību, kas pārveidota jaunā darbībā

1.4.        Mērķi

1.4.1.     Komisijas daudzgadu stratēģiskie mērķi, kurus plānots sasniegt ar priekšlikumu/iniciatīvu

Ieteiktā programma veicinās „Eiropa 2020” — stratēģija gudrai, ilgtspējīgai un integrējošai izaugsmei[35] īstenošanu, 1) stiprinot vienotā tirgus darbību, 2) nodrošinot regulējumu atbalsta darbībām, kas uzlabo publiskā sektora ražīgumu, un 3) veicinot tehnisko progresu un inovācijas valstu un Eiropas nodokļu pārvaldes iestādēs.

Programma jo īpaši atbalstīs pamatiniciatīvu par digitalizācijas programmu Eiropai[36], pamatiniciatīvu par inovācijas savienību[37] un pamatiniciatīvu par rūpniecības politiku globalizācijas laikmetam[38]. Tā atbalstīs valstu nodokļu pārvaldes iestādes, lai tās kļūtu pilntiesīgas nodokļu e-pārvaldes, kā arī dotu vienādu ieguldījumu administratīvā sloga samazināšanā nodokļu maksātājiem, padarot Savienības nodokļu tiesību aktu piemērošanu gudrāku.

Programma atbalstīs arī Aktu par vienoto tirgu[39], jo īpaši dažas galvenās nodokļu politikas jomas, kas uzsvērtas šajā tiesību aktā, un tās, kas attiecas uz sloga samazināšanu nodokļu maksātājiem. Kad tiks pieņemtas gaidāmās politikas iniciatīvas, kuras programma atbalstīs un palīdzēs īstenot, piemēram, ieteiktā enerģijas nodokļa direktīva, jaunā PVN stratēģija un kopējā konsolidētā korporatīvā nodokļa bāze uzņēmumiem, un tās, uz ko attiecas pārrobežu nodokļu šķēršļu novēršana iedzīvotājiem, tās būs ievērojams ieguldījums Akta par vienoto tirgu mērķu sasniegšanā.

1.4.2.     Konkrētie mērķi un attiecīgās ABM/ABB darbības

Konkrētie mērķi un attiecīgās ABM/ABB darbības

Attiecīgā ABB darbība ir nodokļu politika (1405). Programmas konkrētie mērķi būs šādi:

uzlabot nodokļu sistēmu darbību, jo sevišķi īstenojot sadarbību starp iesaistītajām valstīm, to nodokļu iestādēm, to ierēdņiem un ārējiem ekspertiem.

1.4.3.     Paredzamie rezultāti un ietekme

Norādīt, kāda ir priekšlikuma/iniciatīvas iecerētā ietekme uz finansējuma saņēmējiem/mērķgrupām

Ierosinātās programmas mērķis ir uzlabot sadarbību starp nodokļu pārvaldes iestādēm, izveidot mehānismus un nodrošināt līdzekļus šādas sadarbības uzlabošanai, kā arī nepieciešamo finansējumu šo mērķu sasniegšanai. Pēc tam, kad Komisija būs īstenojusi programmu, valstu nodokļu sistēmas nebūs vēl vairāk saskaņotas, bet programmas ietekmē būs iespējams samazināt negatīvo ietekmi saistībā ar 27 dažādu nodokļu sistēmu pastāvēšanu, piemēram, novērst krāpšanu, konkurences kropļojumu, administratīvo slogu pārvaldes iestādēm un komersantiem, novērst to, ka tiek meklēta izdevīgākā vieta, kur maksāt nodokļus, utt. Ieteiktais pasākums tāpēc ir iekšējā tirgus atbalsta pasākums, kas ļauj uzlabot dažādo iekšējā tirgū esošo nodokļu sistēmu darbību.

Tā kā dalībvalstis ir atbildīgas par valstu nodokļu sistēmu darbības pārvaldību, no priekšlikuma ietekmes novērtējumā identificētajām problēmām ir skaidrs, ka ir nepieciešama vēl lielāka — nekā esošā — administratīvā sadarbība starp nodokļu iestādēm. Sadarbība ES mērogā ļauj nodokļu iestādēm izveidot sinerģijas, izvairīties no funkciju dubultošanas un mainīties labās prakses piemēriem visās jomās, kas saistītas ar nodokļiem, piemēram, uzņēmējdarbības inženierija, IT, starptautiskā sadarbība utt. Pašreizējās programmas „Fiscalis 2013” atbalsts sadarbībai nodokļu jomā ir izrādījies vērtīgs, un šī pieredze būs ļoti noderīga, reaģējot uz nākotnes izaicinājumiem, jo īpaši novecojušo tehnoloģisko arhitektūru, grūtībām, strādājot kopā operatīvā līmenī, attiecībā uz konkrētiem uzdevumiem, nevienādiem finanšu līdzekļiem nodokļu iestāžu atbalstam un grūtībām, izveidojot strukturālu sadarbību ar nodokļu iestāžu galvenajām ieinteresētajām personām.

1.4.4.     Rezultātu un ietekmes rādītāji

Norādīt priekšlikuma/iniciatīvas īstenošanas uzraudzībā izmantojamos rādītājus

Programmas aktivitāšu uzraudzība tiks veikta, lai nodrošinātu, ka programmas īstenošanas noteikumi un kārtība tiek piemēroti pienācīgi, un pārbaudītu, vai programma veiksmīgi sasniedz tai paredzētos mērķus. Tiks īstenota uzraudzības kārtība, tostarp: intervences loģika, visaptverošs rādītāju kopums, vērtēšanas metodes, datu vākšanas plāns, skaidrs un strukturēts ziņošanas un uzraudzības process un starpposma un noslēguma novērtējums.

Programmas rezultativitāte tiks vērtēta, izmantojot ar programmas vispārīgajiem un konkrētajiem mērķiem un prioritātēm saistītu saskanīgu snieguma, ietekmes, vispārīgo un konkrēto rezultātu rādītāju kopumu un veidojot saikni ar Komisijas pārvaldības plānu. Detalizēts ietekmes, vispārīgo un konkrēto rezultātu rādītāju uzskaitījums ir pieejams ietekmes novērtējumā. TAXUD ĢD ir norādījis mērķa rādītājus dažiem programmas darba rezultātiem. Dažiem citiem tas pagaidām vēl nav iespējams. Šo darbības mērķu sasniedzamos rezultātus TAXUD ĢD noteiks pirms programmas „Fiscalis 2020” sākuma un darīs tos zināmus programmas komitejai apstiprināšanai gada darba programmas procedūras ietvaros.

Vispārīgajam un konkrētajam mērķim vērtējuma kritērijs cita starpā būs vienota saziņas tīkla pieejamība Eiropas informācijas sistēmām, un rādītājs, kas jāsasniedz, ir 97 % pieejamība.

1.5.        Priekšlikuma/iniciatīvas pamatojums

1.5.1.     Īstermiņa vai ilgtermiņa vajadzības

Priekšlikums veicina stratēģijas „Eiropa 2020” un dažādu citu Savienības tiesību aktu īstenošanu, kā noteikts 1.4.1. nodaļā.

1.5.2.     ES iesaistīšanās pievienotā vērtība

Ir izdevīgāk uzsākt darbības Savienības līmenī, nevis 27 dalībvalstu līmenī, kā sīkāk aprakstīts paskaidrojuma raksta 3.2. nodaļā.

1.5.3.     Līdzīgas līdzšinējās pieredzes rezultātā gūtās atziņas

No ekonomiskā viedokļa rīcība ES līmenī ir daudz iedarbīgāka. Pamats sadarbībai nodokļu jomā ir augstas drošības sakaru tīkls, kas darbojas kopš pirmajām nodokļu sadarbības programmām 90. gadu sākumā. Tas savieno valstu nodokļu pārvaldes iestādes apmēram 5000 savienošanas punktos[40]. Šāds kopējais IT tīkls nodrošina to, ka nolūkā apmainīties ar jebkāda veida informāciju valsts pārvaldes iestādei jāpieslēdzas šai kopējai infrastruktūrai tikai vienreiz. Ja šāda infrastruktūra nebūtu pieejama, nodokļu pārvaldes iestādēm dalībvalstīs 26 reizes būtu jāveic pieslēgšanās, lai sazinātos ar katras dalībvalsts iekšējo sistēmu.

Citi programmas stūrakmeņi ir pasākumi, kas apvieno nodokļu jomas ierēdņus labāko prakšu apmaiņas nolūkā, lai mācītos cits no cita, analizētu problēmu vai, piemēram, sagatavotu vadlīnijas. Ja dalībvalstīm būtu bijis jāmācās citai no citas, izstrādājot pašām savas darbības ārpus programmas ietvara, tās visas būtu izstrādājušas katra savu rīku kopumu un darbības veidus. Aktivitāšu sinerģija būtu zaudēta, un kopējās darbības netiktu sistemātiski īstenotas 27 dalībvalstu līmenī. Daudz efektīvāk ir darboties, ja Komisija ar programmas atbalstu rīkojas kā darbību starpnieks starp iesaistītajām valstīm.

Vēl viena svarīga pievienotā vērtība ir netaustāma rakstura. Programma ir bijusi noderīga, radot starp dalībvalstīm un starp dalībvalstīm un Komisiju kopīgas intereses sajūtu, veicinot savstarpējo uzticēšanos un radot sadarbības garu nodokļu jomā.

1.5.4.     Saderība un iespējamā sinerģija ar citiem attiecīgajiem instrumentiem

Programmu “Fiscalis 2020” un “Muita 2020”pārvaldība iespēju robežās tiks saskaņota. Abām programmām ir kopīgs tīkls Eiropas IT sistēmu ieviešanai, kopīga platforma sadarbībai tiešsaistē (PICS) un kopīgs pasākumu paziņošanas rīks (ART2). Cilvēkresursu kapacitātes stiprināšanai piemērotā metodoloģija arī ir kopīga abām programmām.

Iekšlietu ģenerāldirektorāta programmu „Noziedzības novēršana un cīņa pret noziedzību” (ISEC) un „Terorisma novēršana, gatavība teroristu uzbrukumiem un to un citu ar drošību saistītu risku seku pārvarēšana” (CIPS) starpposma novērtējumā[41] norādīts, ka programmas „Muita un Fiscalis 2013” pārvaldības modelis „piedāvā vispievilcīgāko perspektīvu ISEC/CIPS pārvaldībai, jo tā ļauj tieši un elastīgi reaģēt uz darbības nepieciešamību”.

Eiropas IT sistēmu pamatā ir CCN/CSI tīkls, kuru informācijas apmaiņai (un uzglabāšanai) par nelikumībām un krāpšanu izmanto arī OLAF. Šajā nolūkā abi ĢD iegūst no apjomradītiem ietaupījumiem.

1.6.        Ilgums un finansiālā ietekme

X Ierobežota ilguma priekšlikums/iniciatīva

– ¨  Priekšlikums/iniciatīva spēkā no 1.1.2014. līdz 31.12.2020.

– X  Finanšu ietekme 2014.–2023. gadā (no 2021. līdz 2023. gadam — tikai maksājumu apropriācijām).

¨ Beztermiņa priekšlikums/iniciatīva

– Īstenošana ar uzsākšanas periodu no GGGG. līdz GGGG.,

– pēc kura turpinās normāla darbība

1.7.        Paredzētie pārvaldības veidi[42]

X Komisijas īstenota centralizēta tieša pārvaldība

¨ Centralizēta netieša pārvaldība, izpildes uzdevumus deleģējot

¨         izpildaģentūrām;

¨         Kopienu izveidotām struktūrām[43];

¨         valstu publiskā sektora struktūrām vai struktūrām, kas veic valsts pārvaldes uzdevumus;

¨         personām, kurām ir uzticēts veikt īpašas darbības saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību V sadaļu un kuras ir noteiktas attiecīgā pamataktā Finanšu regulas 49. panta nozīmē.

¨ Kopīga pārvaldība kopā ar dalībvalstīm

¨ Decentralizēta pārvaldība kopā ar trešām valstīm

¨ Pārvaldība kopā ar starptautiskām organizācijām (precizēt)

Ja norādīti vairāki pārvaldības veidi, sniedziet papildu informāciju iedaļā „Piezīmes”.

Piezīmes

/

2.           PĀRVALDĪBAS PASĀKUMI

2.1.        Uzraudzības un ziņošanas noteikumi

Norādīt periodiskumu un nosacījumus

Programmas aktivitāšu uzraudzība tiks veikta, lai nodrošinātu, ka programmas īstenošanas noteikumi un kārtība tiek piemēroti pienācīgi (audita funkcija). Kopīgu darbību priekšlikumi tiek pastāvīgi uzraudzīti, izmantojot tiešsaistes datubāzi, pasākumu paziņošanas rīku (ART2), kurš ietver priekšlikumus un to atbilstīgos pasākumus. Tas pats rīks ļauj šīs programmas ietvaros izsniegto dotāciju saņēmējiem, tas ir, dalībvalstu nodokļu pārvaldes iestādēm, tiešsaistē ziņot par izdevumiem, kas finansēti no dotācijām, lai piedalītos kopīgajās darbībās. Katru gadu dalībvalstīm jāsūta Komisijai finanšu ziņojums, izmantojot pasākumu paziņošanas rīku.

Attiecībā uz IT un apmācību kapacitātes stiprināšanas darbībām, kuras tiek finansētas, izmantojot iepirkumu, piemēro standarta ziņošanas un uzraudzības noteikumus.

Programma tiks vērtēta divreiz. Starpposma novērtējuma rezultāti būs pieejami ap 2018. gada vidu, bet programmas noslēguma novērtējums — ap 2021. gada beigām. Dalībvalstis kā galvenās programmas atbalsta saņēmējas veiks svarīgu datu apkopošanas daļu, vai nu nodrošinot informāciju atsevišķo rīku līmenī (galvenokārt izmantojot ART2), vai plašākā programmas ietekmes mērogā (vai nu piedaloties uztveres vērtēšanas pasākumos, vai sagatavojot ziņojumus).

Līdz šim esošo programmu izvērtēšanā galvenā uzmanība tika pievērsta galvenajām programmā iesaistītajām personām, tas ir, nodokļu iestādēm un to ekspertiem, kuri ir programmas mērķauditorija. Ņemot vērā nozīmību konsultācijām par programmas ietekmi uz ieinteresētajām personām, kas programmai ir „ārējas” (piemēram, komersanti), un to, kādā mērā šīs personas ir ieguvējas, piemēram, no labākas nodokļu pārvaldes iestāžu sadarbības, šī netiešās ietekmes dimensija tiks iekļauta turpmākajos programmas novērtējumos.

2.2.        Pārvaldības un kontroles sistēma

2.2.1.     Apzinātie riski

Potenciālie dotāciju īstenošanas riski ir saistīti ar šādām situācijām:

– dotāciju līguma, kas parakstīts ar dalībvalstu un kandidātvalstu konsorciju, nepareiza īstenošana; riska līmenis tiek uzskatīts par zemu, jo programmas atbalsta saņēmēji ir iesaistīto valstu valsts pārvaldes iestādes;

– dalībvalstis deklarē izdevumus par darbībām, kas programmā nav apstiprinātas;

– dalībvalstis deklarē vienus un tos pašus izdevumus divreiz;

Potenciālie līgumu īstenošanas riski ir saistīti ar šādām situācijām:

– netiek ievēroti iepirkuma noteikumi;

– tiek apmaksāti rēķini par neesošu galaproduktu.

2.2.2.     Paredzētās kontroles metodes

Piemērotās kontroles stratēģijas galvenie elementi ir šādi:

1. Visām izdevumu jomām kopīga finanšu kontrole:

Ex-ante saistību pārbaude

Visu saistību TAXUD ĢD pārbaudi veic Cilvēkresursu un finanšu nodaļas vadītājs. Līdz ar to ex-ante pārbaude tiek veikta 100 % piešķirtajām summām. Šī procedūra nodrošina augsta līmeņa pārliecību par darījumu legalitāti un likumību.

Ex-ante maksājumu pārbaude

Visiem maksājumiem veic ex-ante pārbaudes saskaņā ar finanšu noteikumiem un pastāvošo kārtību. Šo padziļināto pārbaudi veic finanšu verificētājs un kredītrīkotājs.

Turklāt vismaz viens maksājums (no visām izdevumu kategorijām) nedēļā tiek izlases kārtā izvēlēts padziļinātai ex-ante pārbaudei, kuru veic Cilvēkresursu un finanšu nodaļas vadītājs. Attiecība uz segumu nav noteikts mērķis, jo šādas pārbaudes mērķis ir pārbaudīt maksājumus „izlases veidā”, lai pārbaudītu, vai visi maksājumi tiek sagatavoti atbilstīgi prasībām. Atlikušie maksājumi katru dienu tiek apstrādāti saskaņā ar spēkā esošajiem noteikumiem.

Kredītrīkotāju ar pastarpināti deleģētām pilnvarām deklarācijas

Visi kredītrīkotāji ar pastarpināti deleģētām pilnvarām paraksta deklarāciju, apstiprinot gada pasākumu ziņojumu par konkrēto gadu. Šīs deklarācijas attiecas uz darbībām programmas ietvarā. Kredītrīkotāji ar pastarpināti deleģētām pilnvarām deklarē, ka darbības, kas saistītas ar budžeta izpildi, ir veiktas saskaņā ar labas finanšu pārvaldības principiem, ka spēkā esošās pārvaldības un kontroles sistēmas sniedz pietiekamu pārliecību par darījumu legalitāti un likumību, ka ar šīm darbībām saistītie riski ir pienācīgi identificēti, paziņoti un ka ir īstenoti to novēršanas pasākumi.

2. Papildpārbaudes iepirkuma līgumiem:

Piemēro Finanšu regulā definēto publiskā iepirkuma kontroles procedūras. Ikviens valsts iepirkuma līgums tiek noslēgts, ievērojot Komisijas dienestu noteiktu pārbaudes procedūru attiecībā uz maksājumiem, ņemot vērā līgumiskās saistības un pareizu finanšu un vispārīgo pārvaldību. Visos starp Komisiju un saņēmējiem noslēgtajos līgumos ir paredzēti pasākumi krāpšanas apkarošanai (pārbaudes, ziņojumi utt.). Tiek izstrādāti sīki atsauces nosacījumi, un tie veido katra konkrētā līguma pamatu. Pieņemšanas process notiek, strikti ievērojot TAXUD TEMPO metodoloģiju: tiek izskatīti sasniedzamie rezultāti, nepieciešamības gadījumā — koriģēti un visbeidzot pilnībā apstiprināti (vai noraidīti). Nevienu rēķinu nevar apmaksāt, ja tam nav „apstiprinājuma vēstules”.

Piegādājamo galarezultātu pasūtīšana un pieņemšana attiecas arī uz aktīvu pārvaldību. Katrs aktīvs tiek pasūtīts un attiecīgi pieņemts, un iereģistrēts Eiropas Komisijas vienotajā IT rīkā (ABAC assets) pēc tā iegādes vērtības. Nolietojums tiek aprēķināts automātiski, pamatojoties uz Komisijas grāmatvedības noteikumiem.

Publiskā iepirkuma tehniskā pārbaude

TAXUD ĢD veic sasniedzamo rezultātu kontroli un uzrauga līgumslēdzēju darbību un sniegtos pakalpojumus. Tas regulāri veic arī savu līgumslēdzēju kvalitātes un drošības pārbaudes. Kvalitātes pārbaudē tiek pārbaudīta līgumslēdzēja reālo procesu atbilstība to kvalitātes plānos definētajiem noteikumiem un procedūrām. Drošības pārbaužu uzmanība tiek vērsta uz konkrētiem procesiem, procedūrām un struktūru.

Ex-post administratīvā kontrole gan darbības, gan finanšu aspektā

Katra līguma beigās pirms lietas formālas slēgšanas to pilnībā pārbauda gan operatīvās darbības, gan finanšu nodaļas.

3. Papildpārbaudes dotācijām:

Programmas atbalsta saņēmēju (nodokļu pārvaldes iestādes dalībvalstīs un kandidātvalstīs) parakstītajos dotāciju līgumos definē nosacījumus, ko piemēro tādu pasākumu finansēšanai, uz ko attiecas dotācija, tostarp nodaļu par kontroles metodēm. Visas iesaistīto valstu pārvaldes iestādes ir apņēmušās ievērot Komisijas finanšu un administratīvos noteikumus attiecībā uz izdevumiem.

Pasākumi, kuru dalību dotāciju saņēmēji var finansēt no dotācijām, ir noteikti tiešsaistes datubāzē (ART2 — pasākumu paziņošanas rīks). Dalībvalstis ziņo par saviem tēriņiem tajā pašā datubāzē, kurā ir liels skaits iestrādātu kontroļu kļūdu skaita samazināšanai. Piemēram, dalībvalstis var ziņot tikai par izdevumiem tādām darbībām, uz kurām tās bijušas aicinātas, un to var darīt tikai vienreiz.

Papildus kontrolēm, kas ir iestrādātas ziņošanas sistēmā, TAXUD ĢD veic dokumentu paraugu kontroli un pārbaudes uz vietas. Šīs kontroles veic kā ex-post kontroles, un to pamatā ir uz risku balstīta paraugu pārbaude.

Šī kontroles stratēģija ļauj iespējami ierobežot dotāciju saņēmēju administratīvo slogu, un tas notiek proporcionāli piešķirtajam budžetam un saskatāmajiem riskiem.

Vienkāršošanas pasākumu ietekme, piemēram, reālo izmaksu aizstāšana ar vienreizējām summām, budžeta ieguvumu ziņā ir margināla. Galvenais ieguvums būs lietderīguma ziņā un samazināts administratīvais slogs gan dalībvalstīm, gan Komisijai.

4. Kontroles pasākumu izmaksas un ieguvumi

Izveidotās kontroles ļauj TAXUD ĢD būt pietiekami pārliecinātam par izdevumu kvalitāti un likumību un samazināt neatbilstības risku. Novērtējums tiek veikts trešajā līmenī[44] kopīgām darbībām un ceturtajā līmenī[45] publiskā iepirkuma līgumiem. Iepriekšminēto kontroles stratēģijas pasākumu ieguvums ir potenciālo risku samazināšana zem 2 % no kopbudžeta, un tiek kontrolēti visi atbalsta saņēmēji. Citu papildu pasākumu izmantošana turpmākai risku samazināšanai radītu neproporcionāli augstas izmaksas, un tāpēc tie nav paredzēti. TAXUD ĢD uzskata, ka no kontroles viedokļa starp pašreizējo un esošo programmu nav atšķirības, un tāpēc 2020. gada programmai piemēros šo pašu kontroles stratēģiju. Izmaksas, kas saistītas ar iepriekšminētās kontroles stratēģijas īstenošanu, ir noteiktas 2,60 % apmērā[46] no kopbudžeta, un paredzams, ka tās paliks šajā pašā līmenī.

Programmas kontroles stratēģija ir uzskatāma par pietiekami efektīvu, lai neatbilstības risks būtu mazāks par 2 %, un tā ir proporcionāla iespējamiem riskiem.

2.3.        Krāpšanas un pārkāpumu apkarošanas pasākumi

Norādīt esošos vai plānotos novēršanas un aizsardzības pasākumus

Papildus visu reglamentējošo kontroles mehānismu piemērošanai ĢD izstrādās krāpšanas apkarošanas stratēģiju atbilstoši Komisijas jaunajai krāpšanas apkarošanas stratēģijai (CAFS), kas tika pieņemta 2011. gada 24. jūnijā, lai cita starpā nodrošinātu, ka tās iekšējā kontrole saistībā ar krāpšanas apkarošanu, ir pilnībā atbilstoša CAFS un ka tās krāpšanas riska pārvaldības pieeja ir virzīta uz krāpšanas risku noteikšanu un adekvātu reakciju. Ja nepieciešams, tiks izveidotas tīklošanas grupas un adekvāti IT rīki, kas veltīti krāpšanas gadījumu analizēšanai saistībā ar programmu „Fiscalis 2020”.

3.           PRIEKŠLIKUMA/INICIATĪVAS PAREDZAMĀ FINANSIĀLĀ IETEKME

3.1.        Attiecīgās daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorijas un budžeta izdevumu pozīcijas

· Esošās budžeta izdevumu pozīcijas

Sarindotas pa daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorijām un budžeta pozīcijām

Daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorija || Budžeta pozīcija || Izdevumu  veids || Iemaksas

Numurs  [Apraksts…] || Dif./nedif. ([47]) || No EBTA[48] valstīm || No kandidātvalstīm[49] || No trešām valstīm || Finanšu regulas 18. panta 1. punkta aa) apakšpunkta nozīmē

|| || || || || ||

· No jauna veidojamās budžeta pozīcijas

Sarindotas pa daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorijām un budžeta pozīcijām

Daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorija || Budžeta pozīcija || Izdevumu  veids || Iemaksas

Numurs  [Pozīcijas nosaukums………………………] || Dif./nedif. || No EBTA valstīm || No kandidātvalstīm || No trešām valstīm || Finanšu regulas 18. panta 1. punkta aa) apakšpunkta nozīmē

|| || || || || ||

1 || 14.04.04 – Fiscalis 2020 || Dif. || NĒ || JĀ || NĒ || NĒ

1 || 14.01.04.05 Fiscalis 2020 — administratīvās pārvaldības izdevumi || Nedif. || NĒ || NĒ || NĒ || NĒ

3.2.        Paredzamā ietekme uz izdevumiem[50]

3.2.1.     Paredzamās ietekmes uz izdevumiem kopsavilkums

Ņemot vērā priekšlikuma par finanšu darījumu nodokli (FDN) agrīno stadiju, izmaksas, kas saistītas ar iespējamo Eiropas jaunās IT sistēmas ieviešanu, ja tas būs nepieciešams, īstenojot priekšlikumu par FDN, nav ietvertas programmas „Fiscalis 2020” budžetā.

Miljonos EUR (3 zīmes aiz komata)

Daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorija || 1 || Gudra un iekļaujoša izaugsme

ĢD: TAXUD || || || 2014. gads || 2015. gads || 2016. gads || 2017. gads || 2018. gads || 2019. gads || 2020. gads || 2021.-2023. gads || KOPĀ

Ÿ Darbības apropriācijas || ||

14.0404 – Fiscalis 2020 || Saistības || (1a) || 33.310 || 33.310 || 33.310 || 33.410 || 33.410 || 33.410 || 33.510 || || 233.670

Maksājumi || (2a) ||  9.327 || 24.316 || 27.647 || 30.007 || 30.052 || 30.062 || 30.097 || 52.162 || 233.670

Administratīvās apropriācijas, kas tiek finansētas no konkrētu programmu piešķīrumiem[51] || ||

14.010405 || || (3) || 0,100 || 0,100 || 0,100 || 0,100 || 0,100 || 0,100 || 0,100 || || 0,700

KOPĀ apropriācijas ĢD TAXUD || Saistības || =1+1(a)+3 || 33.410 || 33.410 || 33.410 || 33.510 || 33.510 || 33.510 || 33.610 || || 234.370

Maksājumi || =2+2(a)+3 ||  9.427 || 24.416 || 27.747 || 30.107 || 30.152 || 30.162 || 30.197 || 52.162 || 234.370

Ÿ KOPĀ — darbības apropriācijas || Saistības || (4) || 33.310 || 33.310 || 33.310 || 33.410 || 33.410 || 33.410 || 33.510 || || 233.670

Maksājumi || (5) ||  9.327 || 24.316 || 27.647 || 30.007 || 30.052 || 30.062 || 30.097 || 52.162 || 233.670

Ÿ KOPĀ — administratīvās apropriācijas, kas tiek finansētas no konkrētu programmu piešķīrumiem || (6) || 0,100 || 0,100 || 0,100 || 0,100 || 0,100 || 0,100 || 0,100 || || 0,700

KOPĀ — daudzgadu finansēšanas shēmas 1. IZDEVUMU KATEGORIJAS apropriācijas || Saistības || =4+ 6 || 33.410 || 33.410 || 33.410 || 33.510 || 33.510 || 33.510 || 33.610 || || 234.370

Maksājumi || =5+ 6 ||  9.427 || 24.416 || 27.747 || 30.107 || 30.152 || 30.162 || 30.197 || 52.162 || 234.370

Daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorija || 5 || „Administratīvie izdevumi”

Miljonos EUR (3 zīmes aiz komata)

|| || || 2014. gads || 2015. gads || 2016. gads || 2017. gads || 2018. gads || 2019. gads || 2020. gads || KOPĀ

ĢD: TAXUD ||

Ÿ Cilvēkresursi || 4,973 || 4,973 || 4,973 || 4,973 || 4,973 || 4,973 || 4,973 || 34,811

Ÿ Pārējie administratīvie izdevumi || 0,220 || 0,220 || 0,220 || 0,220 || 0,220 || 0,220 || 0,220 || 1,540

KOPĀ — DG TAXUD || || 5,193 || 5,193 || 5,193 || 5,193 || 5,193 || 5,193 || 5,193 || 36,351

KOPĀ — daudzgadu finansēšanas shēmas 5. IZDEVUMU KATEGORIJAS apropriācijas || (Saistību summa kopā = maksājumu summa kopā) || 5,193 || 5,193 || 5,193 || 5,193 || 5,193 || 5,193 || 5,193 || 36,351

|| || || 2014. gads || 2015. gads || 2016. gads || 2017. gads || 2018. gads || 2019. gads || 2020. gads || 2021.-2023. gads || KOPĀ

KOPĀ — daudzgadu finansēšanas shēmas 1.–5. IZDEVUMU KATEGORIJAS apropriācijas || Saistības || 38.603 || 38.603 || 38.603 || 38.703 || 38.703 || 38.703 || 38.803 || ||  270.721

Maksājumi || 14.620 || 29.609 || 32.940 || 35.300 || 35.345 || 35.355 || 35.390 || 52.162 ||  270.721

Paredzamā ietekme uz darbības apropriācijām

– Priekšlikums paredz darbības apropriāciju izmantošanu šādā veidā:

Saistību apropriācijas miljonos EUR (3 zīmes aiz komata)

Norādīt mērķus un rezultātus ò || || || 2014 || 2015 || 2016 || 2017 ||  2018 || 2019 || 2020 || KOPĀ

REZULTĀTI

Rezultāta veids[52] || Rezultāta vidējās izmaksas || Rezultātu daudzums || Izmaksas || Rezultātu daudzums || Izmaksas || Rezultātu daudzums || Izmaksas || Rezultātu daudzums || Izmaksas || Rezultātu daudzums || Izmaksas || Rezultātu daudzums || Izmaksas || Rezultātu daudzums || Izmaksas || Rezultātu daudzums kopā || Izmaksas kopā

Konkrētais mērķis: uzlabot nodokļu sistēmu darbību, jo sevišķi īstenojot sadarbību starp iesaistītajām valstīm, to nodokļu pārvaldes iestādēm, to ierēdņiem un ārējiem ekspertiem.

IT kapacitātes stiprināšana || IT līgumu skaits || || Apmēram 20 ||  23.450 || ||  23.450 || ||  23.450 || ||  23.450 || ||  23.450 || ||  23.450 || ||  23.450 || ||  164.150

Kopīgi pasākumi: || Organizēto pasākumu skaits || || Apmēram 260 ||  8.550 || ||  8.550 || ||  8.550 || ||  8.550 || ||  8.550 || ||  8.550 || ||  8.550 || ||  59.850

Cilvēkresursu kapacitātes stiprināšana || Apmācību skaits || || Tiks apstiprināts ||  1.310 || ||  1.310 || ||  1.310 || ||  1.410 || ||  1.410 || ||  1.410 || ||  1.510 || ||  9.670

|| || || || || || || || || || || || || || || ||

KOPĒJĀS IZMAKSAS || || || ||  33.310 || ||  33.310 || || 33.310 || || 33.410 || || 33.410 || || 33.410 || || 33.510 || || 233.670

3.2.2.     Paredzamā ietekme uz administratīvajām apropriācijām

3.2.2.1.  Kopsavilkums

– Priekšlikums paredz administratīvo apropriāciju izmantošanu šādā veidā:

Miljonos EUR (3 zīmes aiz komata)

|| 2014. gads || 2015. gads || 2016. gads || 2017. gads || 2018. gads || 2019. gads || 2020. gads || KOPĀ

Daudzgadu finanšu shēmas 5. IZDEVUMU KATEGORIJA || || || || || || || ||

Cilvēkresursi || 4,973 || 4,973 || 4,973 || 4,973 || 4,973 || 4,973 || 4,973 || 34,811

Pārējie administratīvie izdevumi || 0,220 || 0,220 || 0,220 || 0,220 || 0,220 || 0,220 || 0,220 || 1,540

Starpsumma – daudzgadu finanšu shēmas 5. IZDEVUMU KATEGORIJA || 5,193 || 5,193 || 5,193 || 5,193 || 5,193 || 5,193 || 5,193 || 36,351

Ārpus daudzgadu finanšu shēmas 5. IZDEVUMU KATEGORIJAS[53] || || || || || || || ||

Cilvēkresursi || p.m. || p.m. || p.m. || p.m. || p.m. || p.m. || p.m. || p.m.

Citi administratīvie izdevumi || p.m. || p.m. || p.m. || p.m. || p.m. || p.m. || p.m. || p.m.

Starpsumma – ārpus daudzgadu finanšu shēmas 5. IZDEVUMU KATEGORIJAS || p.m. || p.m. || p.m. || p.m. || p.m. || p.m. || p.m. || p.m.

KOPĀ || 5,193 || 5,193 || 5,193 || 5,193 || 5,193 || 5,193 || 5,193 || 36,351

3.2.2.2.  Paredzamās cilvēkresursu vajadzības

– Priekšlikums paredz cilvēkresursu izmantošanu šādā veidā:

Paredzamais apjoms izsakāms veselos skaitļos (vai maksimāli ar vienu zīmi aiz komata)

|| 2014. gads || 2015. gads || 2016. gads || 2017. gads || 2018. gads || 2019. gads || 2020. gads

Ÿ Štatu sarakstā ietvertās amata vietas (ierēdņi un pagaidu darbinieki)

14 01 01 01 (Galvenā mītne un Komisijas pārstāvniecības) || 32 || 32 || 32 || 32 || 32 || 32 || 32

14 01 01 02 (Delegācijas) || p.m. || p.m. || p.m. || p.m. || p.m. || p.m. || p.m.

14 01 05 01 (Netiešā pētniecība) || p.m. || p.m. || p.m. || p.m. || p.m. || p.m. || p.m.

10 01 05 01 (Tiešā pētniecība) || p.m. || p.m. || p.m. || p.m. || p.m. || p.m. || p.m.

Ÿ Ārštata darbinieki (izsakot ar pilnslodzes ekvivalentu — FTE)[54]

14 01 02 01 (CA, INT, SNE, ko finansē no vispārīgajām apropriācijām) || 9 || 9 || 9 || 9 || 9 || 9 || 9

14 01 02 02 (CA, INT, JED, LA un SNE delegācijās) || p.m. || p.m. || p.m. || p.m. || p.m. || p.m. || p.m.

14 01 04 05 [55] || - Galvenā mītne[56] || p.m. || p.m. || p.m. || p.m. || p.m. || p.m. || p.m.

- Delegācijas || p.m. || p.m. || p.m. || p.m. || p.m. || p.m. || p.m.

14 01 05 02 (CA, INT, SNE — netiešā pētniecība) || p.m. || p.m. || p.m. || p.m. || p.m. || p.m. || p.m.

10 01 05 02 (CA, INT, SNE — tiešā pētniecība) || p.m. || p.m. || p.m. || p.m. || p.m. || p.m. || p.m.

Citas budžeta pozīcijas (precizēt) || p.m. || p.m. || p.m. || p.m. || p.m. || p.m. || p.m.

KOPĀ || 41 || 41 || 41 || 41 || 41 || 41 || 41

14 ir attiecīgā politikas joma vai budžeta sadaļa

Cilvēkresursu vajadzības tiks nodrošinātas, izmantojot attiecīgā ĢD darbiniekus, kuri jau ir iesaistīti konkrētās darbības pārvaldībā un/vai ir pārgrupēti attiecīgajā ģenerāldirektorātā, vajadzības gadījumā izmantojot vadošajam ĢD gada budžeta sadales procedūrā piešķirtos papildu resursus un ņemot vērā budžeta ierobežojumus.

Veicamo uzdevumu apraksts

Ierēdņi un pagaidu darbinieki || Programmas pārvaldības darbības, šaurākā nozīmē[57], un programmas īstenošanas darbības, piemēram, pētījumi, Eiropas IT sistēmu izstrāde, uzturēšana un darbība.

Ārštata darbinieki || Palīdzība programmas īstenošanas darbībās, piemēram, pētījumos, Eiropas IT sistēmu izstrādē, uzturēšanā un darbībā.

3.2.3.     Saderība ar kārtējo daudzgadu finanšu shēmu

– Priekšlikums atbilst 2020. gada daudzgadu finanšu shēmai

3.2.4.     Trešo personu iemaksas

– Priekšlikums neparedz trešo personu līdzfinansējumu

3.2.5.     Paredzamā ietekme uz ieņēmumiem

– Priekšlikuma iespējamā finansiālā ietekme uz ieņēmumiem ir ierobežota: piemērojot (13. pantā minētos) sodus, tos ieskaitīs ES budžetā kā vispārīgos ieņēmumus.

[1]               COM(2011) 500 galīgā redakcija, 2011. gada 29. jūnijs, Budžets stratēģijai „Eiropa 2020”.

[2]               COM(2010) 2020 galīgā redakcija, 2010. gada 3. marts: Stratēģija gudrai, ilgtspējīgai un integrējošai izaugsmei.

[3]               „Fiscalis 2013” starpposma izvērtējums: http://ec.europa.eu/taxation_customs/resources/documents/common/publications/studies/fiscalis2013_mid_term_report_en.pdf _

[4]               DELOITTE, Nākotnes darbības struktūra muitas savienībai un sadarbības modelis nodokļu jomā Eiropā.

[5]               Fiscalis komitejas 9. sanāksmes 2011. gada 3. maijā protokols

[6]               Muitas un nodokļu iekasēšanas punktus ņemot kopā.

[7]               COM(2012) 388 final

[8]               Iepriekš tās tika dēvētas par Eiropas IT sistēmām.

[9]               OV L 55, 28.2.2011., 13. lpp.

[10]             Izvērtējuma partnerība, programmas „Muita 2013” starpposma izvērtējums, 72.–80. lpp., RAMBOLL, programmas „Fiscalis 2013” starpposma izvērtējums, 268.–305. punkts.

[11]             COM(2011), 398 galīgā redakcija, 2011. gada 29. jūnijs.

[12]             COM(2011), 706 galīgā redakcija, 2011. gada 9. novembris.

[13]             COM(2010) 245 galīgā redakcija/2, Digitālā programma Eiropai.

[14]             COM(2010) 546, 2010. gada 6. oktobris, Stratēģijas „Eiropa 2020” pamatiniciatīva „Inovācijas savienība”.

[15]             COM(2010) 682, 2010. gada 23. novembris, Jaunu prasmju un darbavietu programma.

[16]             COM(2010) 614, Stratēģijas „Eiropa 2020” pamatiniciatīva „Integrēta rūpniecības politika”

[17]             COM(2011) 206 galīgā redakcija.

[18]             OV C, .. lpp.

[19]             Atsauce uz noslēguma/termiņa vidusposma novērtējumu (-iem).

[20]             COM(2010) 2020.

[21]             OV L 84, 31.3.2010., 1. lpp.

[22]             COM(2004) 373.

[23]             Tiks papildināts.

[24]             COM(2010) 700.

[25]             OV L 55, 28.2.2011., 13. lpp.

[26]             OV L 330, 15.12.2007., 1. lpp.

[27]             OV L 347, 11.12.2006., 1. lpp.

[28]             OV L 316, 31.10.1992., 21. lpp.

[29]             OV L 176, 5.7.2011., 24. lpp.

[30]             OV L 283, 31.10.2003., 51. lpp.

[31]             OV L 84, 31.3.2010., 1. lpp.

[32]             OV L 292, 15.11.1996., 2. lpp.

[33]             ABM: uz darbību balstīta pārvaldība – ABB: budžeta līdzekļu sadale pa darbības jomām.

[34]             Kā paredzēts Finanšu regulas 49. panta 6. punkta a) un b) apakšpunktā.

[35]             COM(2010) 2020 galīgā redakcija, 2010. gada 3. marts: Stratēģija gudrai, ilgtspējīgai un integrējošai izaugsmei.

[36]             COM(2010) 245 galīgā redakcija/2, Digitālā programma Eiropai.

[37]             COM(2010) 546, 2010. gada 6. oktobris, Stratēģijas „Eiropa 2020” pamatiniciatīva „Inovācijas savienība”.

[38]             COM(2010) 614, Stratēģijas „Eiropa 2020” pamatiniciatīva „Integrēta rūpniecības politika”

[39]             COM(2011) 206 galīgā redakcija.

[40]             Muitas un nodokļu iekasēšanas punktus ņemot kopā.

[41]             COM(2005) 124, 2005. gada 6. aprīlis, 2007.–2013. gada finanšu shēmā paredzētais budžets ir EUR 745 miljoni.

[42]             Skaidrojumus par pārvaldības veidiem un atsauces uz Finanšu regulu skatīt BudgWeb tīmekļa vietnē: http://www.cc.cec/budg/man/budgmanag/budgmanag_en.html

[43]             Kā paredzēts Finanšu regulas 185. pantā.

[44]             Trešais kontroles līmenis: kontrole ar atsauci uz pilnīgi neatkarīgu sadarbības informāciju.

[45]             Ceturtais kontroles līmenis: kontrole ar atsauci uz un ietverot piekļuvi pamatojošiem dokumentiem, kas ir pieejami konkrētā procesa stadijā.

[46]             Izmaksas veido to FTE skaits, kuri veic kontroli, reizināts ar vidējām personāla izmaksām; ar ārējo auditu saistītas izmaksas, ar sistēmas ART uzturēšanu saistītas izmaksas.

[47]             Dif. — diferencētas apropriācijas, nedif. — nediferencētas apropriācijas.

[48]             EBTA: Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācija

[49]             Kandidātvalstis un attiecīgā gadījumā potenciālās kandidātvalstis no Rietumbalkāniem

[50]             Izdevumi ir izteikti pašreizējās cenās

[51]             Tehniskais un/vai administratīvais atbalsts un ES programmu un/vai darbību īstenošanas atbalsta izdevumi (kādreizējās „BA” pozīcijas), netiešā pētniecība, tiešā pētniecība.

[52]             Rezultāti ir attiecīgie produkti vai pakalpojumi (piemēram, finansēto studentu apmaiņu skaits, uzbūvēto ceļu garums kilometros utt.).

[53]             Tehniskais un/vai administratīvais atbalsts un ES programmu un/vai darbību īstenošanas atbalsta izdevumi (kādreizējās „BA” pozīcijas), netiešā pētniecība, tiešā pētniecība.

[54]             CA — līgumdarbinieki, INT — pagaidu darbinieki ("Intérimaire"), JED — jaunākie eksperti delegācijās, LA — vietējie darbinieki, SNE — valstu norīkotie eksperti

[55]             Saskaņā ar robežlielumiem attiecībā uz ārštata darbiniekiem, ko finansē no darbības apropriācijām (kādreizējām „BA” pozīcijām).

[56]             Galvenokārt struktūrfondi, Eiropas Lauksaimniecības fonds lauku attīstībai (ELFLA) un Eiropas Zivsaimniecības fonds (EZF).

[57]             Programmas pārvaldībā — tās šaurākajā nozīmē — iesaistīto amatu vietas ir ierobežotas līdz 18.