Help Print this page 

Document 32011R0142

Title and reference
Komisijas Regula (ES) Nr. 142/2011 ( 2011. gada 25. februāris ), ar kuru īsteno Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1069/2009, ar ko nosaka veselības aizsardzības noteikumus attiecībā uz dzīvnieku izcelsmes blakusproduktiem un atvasinātajiem produktiem, kuri nav paredzēti cilvēku patēriņam, un īsteno Padomes Direktīvu 97/78/EK attiecībā uz dažiem paraugiem un precēm, kam uz robežas neveic veterinārās pārbaudes atbilstīgi minētajai direktīvai Dokuments attiecas uz EEZ
  • In force
OJ L 54, 26.2.2011, p. 1–254 (BG, ES, CS, DA, DE, ET, EL, EN, FR, IT, LV, LT, HU, MT, NL, PL, PT, RO, SK, SL, FI, SV)
Special edition in Croatian: Chapter 03 Volume 044 P. 68 - 321

ELI: http://data.europa.eu/eli/reg/2011/142/oj
Multilingual display
Text

26.2.2011   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 54/1


KOMISIJAS REGULA (ES) Nr. 142/2011

(2011. gada 25. februāris),

ar kuru īsteno Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1069/2009, ar ko nosaka veselības aizsardzības noteikumus attiecībā uz dzīvnieku izcelsmes blakusproduktiem un atvasinātajiem produktiem, kuri nav paredzēti cilvēku patēriņam, un īsteno Padomes Direktīvu 97/78/EK attiecībā uz dažiem paraugiem un precēm, kam uz robežas neveic veterinārās pārbaudes atbilstīgi minētajai direktīvai

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 21. oktobra Regulu (EK) Nr. 1069/2009, ar ko nosaka veselības aizsardzības noteikumus attiecībā uz dzīvnieku izcelsmes blakusproduktiem un atvasinātajiem produktiem, kuri nav paredzēti cilvēku patēriņam, un ar ko atceļ Regulu (EK) Nr. 1774/2002 (Dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu regula) (1), un jo īpaši tās 5. panta 2. punktu un 6. panta 1. punkta b) apakšpunkta ii) daļu un 6. panta 1. punkta otro daļu, 6. panta 2. punkta otro daļu, 11. panta 2. punkta b) un c) apakšpunktu un 11. panta 2. punkta otro daļu, 15. panta 1. punkta b), d), e), h) un i) apakšpunktu un 15. panta 1. punkta otro daļu, 17. panta 2. punktu un 18. panta 3. punktu, 19. panta 4. punkta a), b) un c) apakšpunktu un 19. panta 4. punkta otro daļu, 20. panta 10. un 11. punktu, 21. panta 5. un 6. punktu, 22. panta 3. punktu, 23. panta 3. punktu, 27. panta a), b), c) un e)–h) punktu un 27. panta otro daļu, 31. panta 2. punktu, 32. panta 3. punktu, 40. pantu, 41. panta 3. punkta pirmo un trešo daļu, 42. pantu, 43. panta 3. punktu, 45. panta 4. punktu, 47. panta 2. punktu, 48. panta 2. punktu, 48. panta 7. punkta a) apakšpunktu un 8. punkta a) apakšpunktu, un 48. panta 8. punkta otro daļu,

ņemot vērā Padomes 1997. gada 18. decembra Direktīvu 97/78/EK, ar ko nosaka principus, kuri reglamentē veterināro pārbaužu organizēšanu attiecībā uz produktiem, ko ieved Kopienā no trešām valstīm (2), un jo īpaši tās 16. panta 3. punktu,

tā kā:

(1)

Regulā (EK) Nr. 1069/2009 ir noteikti cilvēku un dzīvnieku veselības aizsardzības noteikumi attiecībā uz dzīvnieku izcelsmes blakusproduktiem un atvasinātajiem produktiem. Minētajā regulā ir noteikti apstākļi, kādos dzīvnieku izcelsmes blakusprodukti iznīcināmi, lai novērstu apdraudējumu cilvēku un dzīvnieku veselībai. Turklāt minētajā regulā ir precizēts, ar kādiem nosacījumiem dzīvnieku izcelsmes blakusproduktus var izmantot — dzīvnieku barībā un citiem mērķiem, piemēram, kosmētikā, medikamentos un tehniskiem mērķiem. Tajā ir arī noteikts pienākums uzņēmējiem apstrādāt dzīvnieku izcelsmes blakusproduktus uzņēmumos un iekārtās, kas tiek oficiāli kontrolēti.

(2)

Regulā (EK) Nr. 1069/2009 ir paredzēts, ka ar īstenošanas pasākumiem ir jāpieņem sīki izstrādāti noteikumi dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu un atvasināto produktu apstrādei, piemēram, pārstrādes standarti, higiēnas nosacījumi un to dokumentāro pierādījumu formāts, kas izsekojamības labad jāpievieno dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu un atvasināto produktu sūtījumiem.

(3)

Šajā regulā jānosaka sīki izstrādāti noteikumi dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu izmantošanai un likvidēšanai, lai tiktu sasniegti Regulā (EK) Nr. 1069/2009 noteiktie mērķi, proti, dzīvnieku izcelsmes materiālu ilgtspējīga izmantošana, kā arī augsts cilvēku un dzīvnieku veselības aizsardzības līmenis Eiropas Savienībā.

(4)

Regula (EK) Nr. 1069/2009 neattiecas uz tādiem veseliem savvaļas dzīvnieku ķermeņiem vai to daļām, attiecībā uz kuriem nepastāv aizdomas par inficēšanos ar slimībām, ko iespējams pārnest uz cilvēkiem vai dzīvniekiem, izņemot ūdensdzīvniekus, kas izkrauti krastā komerciāliem mērķiem. Turklāt regula neattiecas uz tādiem veseliem savvaļas dzīvnieku ķermeņiem vai to daļām, kas pēc nonāvēšanas nav savāktas saskaņā ar labu medību praksi. Šādu medībās iegūtu dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu likvidēšanai jānotiek tādā veidā, kas novērš risku veselībai, atbilstoši specifiskai medību praksei un saskaņā ar labu praksi, kas pieņemta medību profesijā.

(5)

Regula (EK) Nr. 1069/2009 attiecas uz dzīvnieku izcelsmes blakusproduktiem medību trofeju izgatavošanai. Šādu trofeju izgatavošanai, kā arī pagatavojumiem no dzīvniekiem un dzīvnieku daļām, kuriem izmanto citas metodes, piemēram, plastinēšanu, jānotiek apstākļos, kuros tiek novērsts risks cilvēku un dzīvnieku veselībai.

(6)

Regula (EK) Nr. 1069/2009 attiecas uz ēdināšanas uzņēmumu pārtikas atkritumiem, ja to izcelsme ir no starptautisko līniju transportlīdzekļiem, piemēram, materiāli no pārtikas produktiem, ko pasniedz lidmašīnā vai uz kuģa, kas Eiropas Savienībā ieradies no kādas trešās valsts. Ēdināšanas uzņēmumu pārtikas atkritumi ietilpst minētās regulas darbības jomā arī tad, ja tie paredzēti izbarošanai, pārstrādei ar kādu no šajā regulā atļautajām pārstrādes metodēm vai transformēšanai biogāzē vai kompostā. Regulā (EK) Nr. 1069/2009 ir aizliegts izbarot ēdināšanas uzņēmumu pārtikas atkritumus lauksaimniecības dzīvniekiem, izņemot kažokzvērus. Tāpēc saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1069/2009 ēdināšanas uzņēmumu pārtikas atkritumus var pārstrādāt un tad izmantot, ja vien atvasināto produktu neizbaro minētajiem dzīvniekiem.

(7)

Savienības tiesību aktu konsekvences labad, šajā regulā definējot dzīvnieku izcelsmes barības sastāvdaļas, par pamatu jāizmanto barības sastāvdaļu definīcija, kas sniegta Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 13. jūlija Regulā (EK) Nr. 767/2009 par barības laišanu tirgū un lietošanu un ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1831/2003 un atceļ Padomes Direktīvu 79/373/EEK, Komisijas Direktīvu 80/511/EEK, Padomes Direktīvas 82/471/EEK, 83/228/EEK, 93/74/EEK, 93/113/EK un 96/25/EK un Komisijas Lēmumu 2004/217/EK (3).

(8)

Regulā (EK) Nr. 1069/2009 ir aizliegts nosūtīt dzīvnieku izcelsmes blakusproduktus un atvasinātos produktus, kas iegūti no uzņēmīgām sugām, no saimniecībām, uzņēmumiem, iekārtām vai zonām, uz ko attiecas ierobežojumi nopietna lipīgas slimības uzliesmojuma gadījumā. Lai nodrošinātu augstu dzīvnieku veselības aizsardzības līmeni Savienībā, slimību saraksts Pasaules Dzīvnieku veselības organizācijas (turpmāk tekstā — “OIE”) Sauszemes dzīvnieku veselības kodeksā un Ūdensdzīvnieku veselības kodeksā jānosaka par nopietnu lipīgo slimību sarakstu nolūkā noteikt tāda aizlieguma darbības jomu.

(9)

Tā kā dažu dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu sadedzināšana un līdzsadedzināšana neietilpst Eiropas Parlamenta un Padomes 2000. gada 4. decembra Direktīvas 2000/76/EK par atkritumu sadedzināšanu (4) darbības jomā, šajā regulā jānosaka pienācīgi noteikumi, lai novērstu no tādām darbībām izrietošu veselības risku, ņemot vērā iespējamo ietekmi uz vidi. Atlikumi no dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu vai atvasināto produktu sadedzināšanas vai līdzsadedzināšanas jāpārstrādā vai jālikvidē saskaņā ar Savienības tiesību aktiem vides jomā, tā kā jo īpaši minētajos tiesību aktos ir atļauts izmantot mēslojumā pelnu fosfora daļas, kā arī atdot īpašniekiem pelnus pēc lolojumdzīvnieku kremēšanas.

(10)

Dzīvnieku izcelsmes produkti vai pārtikas produkti, kuros ir tādi produkti, jālikvidē tikai atkritumu poligonā saskaņā ar Padomes 1999. gada 26. aprīļa Direktīvu 1999/31/EK par atkritumu poligoniem (5), ja tie ir pārstrādāti, kā noteikts Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 29. aprīļa Regulā (EK) Nr. 852/2004 par pārtikas produktu higiēnu (6), lai mazinātu iespējamos veselības apdraudējumus.

(11)

Jāaizliedz dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu un atvasināto produktu likvidēšana notekūdeņu plūsmā, jo uz minēto plūsmu neattiecas prasības, kas nodrošinātu cilvēku un dzīvnieku veselības risku pienācīgu kontroli. Jāveic atbilstoši pasākumi, lai novērstu nepieļaujamu risku no nejaušas šķidru dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu likvidēšanas, piemēram, no grīdu tīrīšanas vai no pārstrādē izmantotajām iekārtām.

(12)

Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 19. novembra Direktīvā 2008/98/EK par atkritumiem un par dažu direktīvu atcelšanu (7) ir noteikti konkrēti pasākumi vides un cilvēku veselības aizsardzībai. Minētās direktīvas 2. panta 2. punkta b) apakšpunktā ir paredzēts, ka direktīvas darbības jomā, ciktāl uz tiem jau attiecas citi Savienības tiesību akti, nav ietvertas dažas vielas, tostarp dzīvnieku izcelsmes blakusprodukti, uz kuriem attiecas Regula (EK) Nr. 1774/2002, ar ko nosaka veselības aizsardzības noteikumus attiecībā uz dzīvnieku izcelsmes blakusproduktiem, kuri nav paredzēti cilvēku uzturam (8), izņemot tos, kas paredzēti sadedzināšanai, apglabāšanai poligonā vai izmantošanai biogāzes vai kompostēšanas iekārtās. Minētā regula tagad ir atcelta un, sākot no 2011. gada 4. marta, aizstāta ar Regulu (EK) Nr. 1069/2009. Savienības tiesību aktu saskaņotības labad procesiem, ar kuriem dzīvnieku izcelsmes blakusproduktus un atvasinātos produktus transformē biogāzē un kompostā, jāatbilst šajā regulā noteiktajiem veselības aizsardzības noteikumiem, kā arī vides aizsardzības pasākumiem, kas noteikti Direktīvā 2008/98/EK.

(13)

Dalībvalsts kompetentajai iestādei jābūt pilnvarotai atļaut alternatīvus parametrus dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu transformācijai biogāzē vai kompostā, pamatojoties uz validāciju pēc saskaņota parauga. Tādā gadījumā jābūt iespējamam fermentācijas atliekas vai kompostu laist tirgū visā Eiropas Savienībā. Turklāt dalībvalsts kompetentajai iestādei jābūt pilnvarotai atļaut zināmus parametrus specifiskiem dzīvnieku izcelsmes blakusproduktiem, piemēram, ēdināšanas uzņēmumu pārtikas atkritumiem un šādu atkritumu maisījumiem ar dažiem citiem materiāliem, kas tiek transformēti biogāzē vai kompostā. Tā kā šādas atļaujas neizdod atbilstīgi saskaņotam paraugam, fermentācijas atliekas un kompostu var laist tirgū tikai tajā dalībvalstī, kurā konkrētie parametri ir atļauti.

(14)

Lai novērstu pārtikas produktu piesārņošanu ar slimību izraisītājiem, dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu pārstrādes uzņēmumiem un iekārtām jādarbojas atsevišķā vietā no kautuvēm vai citiem uzņēmumiem, kuros pārstrādā pārtikas produktus, jo īpaši saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 29. aprīļa Regulu (EK) Nr. 853/2004, ar ko nosaka īpašus higiēnas noteikumus attiecībā uz dzīvnieku izcelsmes pārtiku (9), izņemot gadījumus, kad dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu pārstrāde notiek apstākļos, ko apstiprinājusi kompetentā iestāde, lai pārtikas pārstrādes uzņēmumos novērstu risku cilvēku un dzīvnieku veselībai.

(15)

Eiropas Parlamenta un Padomes 2001. gada 22. maija Regulā (EK) Nr. 999/2001, ar ko paredz noteikumus dažu transmisīvo sūkļveida encefalopātiju profilaksei, kontrolei un apkarošanai (10), ir paredzēts, ka dalībvalstīm ik gadus jāīsteno transmisīvo sūkļveida encefalopātiju (TSE) uzraudzības programmas. To dzīvnieku ķermeņi, ko izmanto izbarošanai zināmām sugām, lai veicinātu bioloģisko daudzveidību, jāiekļauj minētajās uzraudzības programmās tiktāl, lai nodrošinātu, ka minētās programmas sniedz pietiekami daudz informācijas par TSE izplatību kādā konkrētā dalībvalstī.

(16)

Regulā (EK) Nr. 1069/2009 ir atļauts izbarot dažus pirmās kategorijas materiālus apdraudētajām vai aizsargātajām maitēdāju putnu sugām un citām sugām, kuras dzīvo savā dabiskajā dzīvotnē, lai veicinātu bioloģisko daudzveidību. Tāda barošana jāatļauj attiecībā uz dažām plēsēju sugām, kas minētas Padomes 1992. gada 21. maija Direktīvā 92/43/EEK par dabisko dzīvotņu, savvaļas faunas un floras aizsardzību (11), un dažām plēsīgo putnu sugām, kas minētas Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 30. novembra Direktīvā 2009/147/EK par savvaļas putnu aizsardzību (12), lai ņemtu vērā minēto sugu dabīgo barošanās modeli.

(17)

Ar Regulu (EK) Nr. 1069/2009 ir ieviesta procedūra, ar kuru atļauj izmantot alternatīvas metodes dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu vai atvasināto produktu izmantošanā vai likvidēšanā. Tādas metodes var atļaut Komisija, saņemot Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādes (turpmāk tekstā – “EFSA”) atzinumu. Lai EFSA būtu vieglāk izvērtēt pieteikumus, jānosaka standarta formāts, lai pieteikumu iesniedzēji redz, kādi pierādījumi iesniedzami. Saskaņā ar Līgumiem jābūt iespējai iesniegt pieteikumus par alternatīvām metodēm Savienības oficiālajās valodās, kā noteikts EEK Padomes Regulā Nr. 1, ar ko nosaka Eiropas Ekonomikas kopienā lietojamās valodas (13).

(18)

Saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2005. gada 12. janvāra Regulu (EK) Nr. 183/2005, ar ko paredz barības higiēnas prasības (14), barības apritē iesaistītajiem uzņēmējiem, izņemot primāros ražotājus, tiek prasīts uzglabāt un pārvadāt barību, ievērojot konkrētus higiēnas nosacījumus. Tā kā minētie nosacījumi paredz līdzvērtīgu iespējamā riska mazināšanu, uz barības maisījumiem, kas iegūti no dzīvnieku izcelsmes blakusproduktiem, neattiecas šīs regulas prasības par uzglabāšanu un pārvadāšanu.

(19)

Lai veicinātu zinātni un pētniecību un nodrošinātu dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu un atvasināto produktu vislabāko iespējamo izmantojumu cilvēku un dzīvnieku slimību diagnosticēšanā, kompetentajai iestādei jābūt pilnvarotai paredzēt nosacījumus attiecībā uz šādu materiālu paraugiem izmantošanai pētniecības, izglītības vai diagnostikas nolūkos. Šādus nosacījumus tomēr nevajag noteikt attiecībā uz slimību izraisītāju paraugiem, kam īpaši noteikumi ir paredzēti Padomes 1992. gada 17. decembra Direktīvā 92/118/EEK, ar ko paredz dzīvnieku veselības un sabiedrības veselības prasības attiecībā uz tādu produktu tirdzniecību un ievešanu Kopienā, uz kuriem neattiecas šādas prasības, kas paredzētas īpašos Kopienas noteikumos, kuri minēti Direktīvas 89/662/EEK A pielikuma I daļā, un — attiecībā uz slimību izraisītājiem – īpašos Kopienas noteikumos, kuri minēti Direktīvā 90/425/EEK (15).

(20)

Ar Direktīvu 97/78/EK no veterinārajām pārbaudēm robežkontroles punktos, kuros notiek ievešana Savienībā, ir atbrīvoti dzīvnieku izcelsmes blakusprodukti, kas paredzēti izstādēm, ja tos nav paredzēts tirgot, un dzīvnieku izcelsmes blakusprodukti, kas paredzēti īpašiem pētījumiem vai analīzēm. Minētajā direktīvā ir atļauts pieņemt īstenošanas pasākumus šiem atbrīvojumiem. Šajā regulā jāparedz piemēroti nosacījumi attiecībā uz izstādēm un īpašiem pētījumiem vai analīzēm paredzētu dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu un atvasināto produktu importu, lai nodrošinātu, ka, ievedot šādus produktus Savienībā, neizplatīsies nepieļaujami riski cilvēku vai dzīvnieku veselībai. Savienības tiesību aktu saskaņotības labad un lai nodrošinātu uzņēmējiem juridisko noteiktību, minētie nosacījumi un Direktīvas 97/78/EK īstenošanas pasākumi jānosaka šajā regulā.

(21)

Pēc dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu savākšanas tie jāapstrādā, ievērojot atbilstošus nosacījumus, kas nodrošina, ka netiek pārnesti nepieļaujami riski cilvēku vai dzīvnieku veselībai. Uzņēmumiem vai iekārtām, kur tiek veiktas zināmas darbības pirms dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu nodošanas tālākai pārstrādei, jābūt būvētiem un jādarbojas tā, lai tāda pārnešana būtu novērsta. Tas būtu jāattiecina uz uzņēmumiem vai iekārtām, kuru darbībās ietilpst dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu apstrāde saskaņā ar Savienības veterinārajiem tiesību aktiem, izņemot dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu apstrādi laikā, kad privātie veterinārārsti veic ārstēšanas darbības.

(22)

Ievērojot Regulu (EK) Nr. 1069/2009, uzņēmējiem jānodrošina, ka dzīvnieku izcelsmes blakusprodukti un atvasinātie produkti ir izsekojami visos ražošanas, lietošanas un likvidēšanas ķēdes posmos, lai novērstu nevajadzīgus iekšējā tirgus darbības traucējumus gadījumos, kas saistīti ar faktisku vai iespējamu risku cilvēku un dzīvnieku veselībai. Tāpēc izsekojamība jānodrošina ne tikai uzņēmējiem, kuri ražo, savāc vai pārvadā dzīvnieku izcelsmes blakusproduktus, bet arī uzņēmējiem, kuri likvidē dzīvnieku izcelsmes blakusproduktus vai atvasinātos produktus, tos sadedzinot, līdzsadedzinot vai apglabājot atkritumu poligonā.

(23)

Tvertnes un transportlīdzekļi, ko izmanto dzīvnieku izcelsmes blakusproduktiem vai atvasinātajiem produktiem, jāuztur tīri, lai novērstu piesārņošanu. Ja tie ir speciāli domāti kāda konkrēta materiāla (piemēram, šķidra dzīvnieku izcelsmes blakusprodukta, kas nerada nepieļaujamu veselības risku) pārvadāšanai, tad uzņēmēji var koriģēt savus pasākumus, lai nodrošinātu, ka tiek novērsts piesārņojums, kas faktiski rodas no minētā materiāla.

(24)

Dalībvalstīm jābūt tiesīgām pieprasīt uzņēmējiem izmantot integrētu datorizētu veterināro sistēmu (TRACES), kas ieviesta ar Komisijas 2004. gada 30. marta Lēmumu 2004/292/EK par TRACES sistēmas ieviešanu, ar ko groza Lēmumu 92/486/EEK (16) (turpmāk tekstā — “TRACES sistēma”), lai sniegtu pierādījumu par dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu vai atvasināto produktu sūtījumu ierašanos galamērķa vietā. Alternatīvi, pierādījumu par sūtījumu ierašanos var sniegt, iesniedzot tirdzniecības dokumenta ceturto eksemplāru, ko atdod ražotājam. Pieredze ar abām alternatīvām jāizvērtē pēc pirmā šīs regulas īstenošanas gada.

(25)

Regulā (EK) Nr. 853/2004 ir precizēti daži parametri kausēto tauku, zivju eļļas un olu produktu apstrādei, kas nodrošina iespējamo veselības risku pienācīgu kontroli, ja minētos produktus izmanto citiem mērķiem, nevis patēriņam pārtikā. Tāpēc minētie parametri jāatļauj kā alternatīvas tai dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu apstrādei, kas noteikta šajā regulā.

(26)

Jaunpiena un jaunpiena produktu izcelsmei jābūt no tādiem liellopiem, kas ir brīvi no noteiktām slimībām, kā minēts Padomes 1964. gada 26. jūnija Direktīvā 64/432/EEK par dzīvnieku veselības problēmām, kas ietekmē liellopu un cūku tirdzniecību Kopienā (17).

(27)

Ir jāatjaunina atsauces uz Padomes 1976. gada 27. jūlija Direktīvu 76/768/EEK par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz kosmētikas līdzekļiem (18), Padomes 1996. gada 29. aprīļa Direktīvu 96/22/EK par noteiktu hormonālas vai tireostatiskas iedarbības vielu un beta-agonistu lietošanas aizliegumu lopkopībā (19), Padomes 1996. gada 29. aprīļa Direktīvu 96/23/EK, ar ko paredz pasākumus, lai kontrolētu noteiktas vielas un to atliekas dzīvos dzīvniekos un dzīvnieku izcelsmes produktos (20), un veselības aizsardzības noteikumos par nepārstrādātu kūtsmēslu tirdzniecību jāatjaunina atsauce uz Padomes 2009. gada 30. novembra Direktīvu 2009/158/EK par dzīvnieku veselības nosacījumiem, ar ko reglamentē mājputnu un inkubējamo olu tirdzniecību Kopienā un to ievešanu no trešām valstīm (21).

(28)

Daži importētie materiāli lolojumdzīvnieku barības ražošanai jāapstrādā un jāizmanto, ievērojot nosacījumus atbilstoši riskam, ko tādi materiāli var radīt. Jo īpaši jāparedz noteikums to drošai novirzīšanai uz galamērķa uzņēmumiem vai iekārtām, kur minētos materiālus, tāpat kā trešās kategorijas materiālu, iestrādā lolojumdzīvnieku barībā. Attiecībā uz galamērķa uzņēmumiem vai iekārtām kompetentajai iestādei jābūt pilnvarotai atļaut uzglabāt importētos materiālus kopā ar trešās kategorijas materiālu, ja vien importētie materiāli ir izsekojami.

(29)

Regulā (EK) Nr. 1069/2009 ir atsauce uz dažiem atvasinātiem produktiem, ko var laist tirgū saskaņā ar nosacījumiem, kas paredzēti dažos citos Savienības tiesību aktos. Minētajā tiesību aktā turklāt ir paredzēti nosacījumi attiecībā uz to, kā importē, savāc un pārvieto dzīvnieku izcelsmes blakusproduktus un atvasinātos produktus, kuri paredzēti šādu atvasināto produktu ražošanai. Tomēr Regulu (EK) Nr. 1069/2009 piemēro tad, ja pārējos Savienības tiesību aktos nav paredzēti nosacījumi par risku cilvēku un dzīvnieku veselībai, kas var rasties no šādām izejvielām. Tā kā šādi nosacījumi nav paredzēti attiecībā uz materiāliem, kas, pirms tie atbilst nosacījumiem laišanai tirgū atbilstīgi pārējiem minētajiem Savienības tiesību aktiem, jau ir izgājuši dažus pārstrādes posmus, minētie nosacījumi jānosaka šajā regulā. Lai novērstu iespējamu veselības risku no šādiem materiāliem, jo īpaši jānosaka nosacījumi šādu materiālu importam un apstrādei Savienībā, ievērojot stingras kontroles un dokumentācijas prasības.

(30)

Jo īpaši šajā regulā jānosaka atbilstošas veselības aizsardzības prasības attiecībā uz materiāliem, ko izmanto, lai ražotu zāles saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2001. gada 6. novembra Direktīvu 2001/83/EK par Kopienas kodeksu, kas attiecas uz cilvēkiem paredzētām zālēm (22), veterinārās zāles saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2001. gada 6. novembra Direktīvu 2001/82/EK par Kopienas kodeksu, kas attiecas uz veterinārajām zālēm (23), medicīnas ierīces saskaņā ar Padomes 1993. gada 14. jūnija Direktīvu 93/42/EEK par medicīnas ierīcēm, (24) ierīces izmantošanai in vitro diagnostikā saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 1998. gada 27. oktobra Direktīvu 98/79/EK par medicīnas ierīcēm, ko lieto in vitro diagnostikā (25), aktīvas implantējamas medicīnas ierīces saskaņā ar Padomes 1990. gada 20. jūnija Direktīvu 90/385/EEK par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz aktīvām implantējamām medicīnas ierīcēm (26) vai laboratorijas reaģentus (“gatavos produktus”). Ja no tādiem materiāliem izrietošie riski mazinās attīrīšanas, koncentrācijas produktā vai apstākļu, kādos tos apstrādā un likvidē, dēļ, tad attiecībā uz izsekojamību piemēro tikai Regulas (EK) Nr. 1069/2009 un šīs regulas prasības. Tādā gadījumā nepiemēro prasības par dažādu kategoriju dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu nošķiršanu gatavo produktu ražotājā uzņēmumā vai iekārtā, jo materiālu vēlāku izmantošanu citiem mērķiem, jo īpaši, to pārveidi pārtikā vai barībā, var izslēgt, ja uzņēmējs pareizi piemēro noteikumus kompetentās iestādes uzraudzībā. Savienībā importējamiem materiālu sūtījumiem veterinārās pārbaudes veic ievešanas robežkontroles punktā saskaņā ar Direktīvu 97/78/EK, lai pārliecinātos, ka minētie produkti atbilst prasībām to laišanai Savienības tirgū.

(31)

Atbilstīgi Padomes 2009. gada 30. novembra Direktīvai 2009/156/EK par dzīvnieku veselības prasībām attiecībā uz zirgu dzimtas dzīvnieku pārvadāšanu un importu no trešām valstīm (27) dažas slimības, pret ko zirgu dzimtas dzīvnieki ir uzņēmīgi, ir obligāti paziņojamas. Lai mazinātu šādu slimību risku, asins pagatavojumiem no zirgu dzimtas dzīvniekiem, kas nav paredzēti izmantošanai barībā, piemēram, asins pagatavojumiem, kuri paredzēti veterinārajām zālēm, jābūt no tādiem zirgu dzimtas dzīvniekiem, kuriem nebija klīnisku minēto slimību pazīmju.

(32)

Jābūt iespējai atļaut laist tirgū svaigas jēlādas un ādas, kas nav paredzētas lietošanai pārtikā, ja vien tās atbilst dzīvnieku veselības nosacījumiem attiecībā uz svaigu gaļu, kas noteikti saskaņā ar Padomes 2002. gada 16. decembra Direktīvu 2002/99/EK, ar ko paredz dzīvnieku veselības aizsardzības noteikumus, kuri reglamentē tādu dzīvnieku izcelsmes produktu ražošanu, pārstrādi, izplatīšanu un ievešanu, kas paredzēti lietošanai pārtikā (28), jo minētie nosacījumi paredz, ka iespējamie veselības riski tiek atbilstoši mazināti.

(33)

Šajā regulā paredzētajiem veselības aizsardzības noteikumiem, kas likvidē iespējamo risku un noteikti attiecībā uz medību trofeju vai citu pagatavojumu no dzīvniekiem ražošanu un laišanu tirgū, jābūt kā papildinājumam noteikumiem par dažu savvaļas dzīvnieku sugu aizsardzību, kas noteikti Padomes 1996. gada 9. decembra Regulā (EK) Nr. 338/97 par savvaļas dzīvnieku un augu sugu aizsardzību, reglamentējot to tirdzniecību (29), jo minētajai regulai ir cits mērķis. Lai atvieglotu tādu pagatavojumu izmantošanu, jo īpaši izglītošanas nolūkos, dzīvnieku veselības ierobežojumi nav jāattiecina uz anatomiskajiem pagatavojumiem no dzīvniekiem vai dzīvnieku izcelsmes blakusproduktiem, kas bijuši pakļauti tādam procesam kā plastinēšana, kas vienlīdz likvidē iespējamo risku.

(34)

Biškopības blakusproduktiem, ko paredzēts laist tirgū, jābūt brīviem no konkrētām slimībām, pret ko bites ir uzņēmīgas un kas uzskaitītas Padomes 1992. gada 13. jūlija Direktīvā 92/65/EEK, ar ko paredz dzīvnieku veselības prasības attiecībā uz tādu dzīvnieku, spermas, olšūnu un embriju tirdzniecību un importu Kopienā, uz kuriem neattiecas dzīvnieku veselības prasības, kas paredzētas īpašos Kopienas noteikumos, kuri minēti Direktīvas 90/425/EEK A(I) pielikumā (30).

(35)

Eiropas Parlaments un Padome ir aicinājusi Komisiju noteikt beigu punktu tauku pārstrādes produktu ražošanas ķēdē, pēc kura uz tiem vairs neattiecas Regulas (EK) Nr. 1069/2009 prasības. Lēmums par beigu punktu jāpieņem, tiklīdz ir pieejams izvērtējums par to, cik daudz tauku pārstrādes procesi spēj mazināt iespējamos veselības riskus, kas var būt pārstrādātos no jebkuras kategorijas materiāla iegūtos dzīvnieku taukos.

(36)

Uz Komisijas 2010. gada 12. marta Regulu (ES) Nr. 206/2010, ar ko izveido sarakstus, kuros iekļautas trešās valstis, to teritorijas vai daļas, no kurām Eiropas Savienībā atļauts ievest konkrētus dzīvniekus un svaigu gaļu, un nosaka veterinārās sertifikācijas prasības (31), šajā regulā jāatsaucas tiktāl, ciktāl šādām trešām valstīm un citām teritorijām ir atļauts importēt dažus dzīvnieku izcelsmes blakusproduktus vai atvasinātos produktus, jo riski, kas rodas no tādiem produktiem, ir identiski riskiem, kas var rasties no dzīvu dzīvnieku vai svaigas gaļas importa.

(37)

Uz turpmākiem tādu trešo valstu sarakstiem, no kurām var importēt dažus dzīvnieku izcelsmes materiālus, jāatsaucas nolūkā noteikt trešās valstis, no kurām var importēt attiecīgo sugu dzīvnieku izcelsmes blakusproduktus, pamatojoties uz līdzīgiem apsvērumiem par veselības apdraudējumu un lai nodrošinātu Savienības tiesību aktu saskaņotību. Šādi saraksti ir noteikti Komisijas 2004. gada 6. janvāra Lēmumā 2004/211/EK, kurā izstrādāts to trešo valstu un ar tām saistīto teritoriju daļu saraksts, no kurām dalībvalstis atļauj ievest dzīvus zirgu dzimtas dzīvniekus un to spermu, olšūnas un embrijus un ar ko groza Lēmumus 93/195/EEK un 94/63/EK (32), Komisijas 2010. gada 2. jūlija Regulā (ES) Nr. 605/2010, ar ko nosaka dzīvnieku un sabiedrības veselības un veterinārās sertifikācijas nosacījumus lietošanai pārtikā paredzēta svaigpiena un piena produktu ievešanai Eiropas Savienībā (33), Komisijas 2006. gada 6. novembra Lēmumā 2006/766/EK, ar ko izveido to trešo valstu un teritoriju sarakstus, no kurām ir atļauts ievest gliemenes, adatādaiņus, tunikātus, jūras gliemežus un zvejniecības produktus (34), Komisijas 2008. gada 8. augusta Regulā (EK) Nr. 798/2008 par to trešo valstu, teritoriju, zonu un nodalījumu saraksta izveidošanu, no kuriem atļauts importēt un tranzītā caur Kopienu pārvadāt mājputnus un mājputnu produktus, un par veterinārās sertifikācijas noteikumiem (35), un Komisijas 2009. gada 9. februāra Regulā (EK) Nr. 119/2009, ar ko nosaka trešo valstu vai to daļu sarakstu un veterinārās sertifikācijas prasības savvaļas zaķu dzimtas dzīvnieku, noteiktu savvaļas sauszemes zīdītāju un saimniecībās audzētu trušu gaļas importam Kopienā vai tranzītam caur to (36).

(38)

Tā kā atkritumi no fotorūpniecības, kurā izmanto konkrētus dzīvnieku izcelsmes blakusproduktus, piemēram, liellopu mugurkaulāju, rada ne tikai risku cilvēku un dzīvnieku veselībai, bet arī apdraudējumu videi, tie jālikvidē vai jāeksportē uz dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu izcelsmes trešo valsti saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 14. jūnija Regulu (EK) Nr. 1013/2006 par atkritumu sūtījumiem (37).

(39)

Uz robežkontroles punktu sarakstu, kas paredzēts Komisijas 2009. gada 28. septembra Lēmumā 2009/821/EK, ar ko izveido apstiprināto robežkontroles punktu sarakstu, paredz konkrētus noteikumus par inspekcijām, kuras veic Komisijas veterinārijas eksperti, un nosaka Traces veterinārās vienības (38), jāatsaucas noteikumos par dažu dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu un atvasināto produktu tranzītu caur Eiropas Savienību starp Krievijas Federācijas teritorijām. Šāda tranzīta nolūkā jāizmanto kopīgais veterinārais ievešanas dokuments, kas paredzēts Komisijas 2004. gada 22. janvāra Regulā (EK) Nr. 136/2004, ar ko nosaka procedūras veterinārajām pārbaudēm Kopienas robežkontroles punktos attiecībā uz produktiem, ko importē no trešām valstīm (39).

(40)

Šajā regulā jāparedz, ka veselības sertifikātus, kam jābūt pievienotiem dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu vai atvasināto produktu sūtījumiem ievešanas punktā Savienībā, kur notiek veterinārās pārbaudes, izdod saskaņā ar sertifikācijas principiem, kas līdzvērtīgi Padomes 1996. gada 17. decembra Direktīvā 96/93/EK par dzīvnieku un dzīvnieku produktu sertificēšanu (40) noteiktajiem principiem.

(41)

Savienības tiesību aktu saskaņotības labad dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu un atvasināto produktu visu aprites posmu oficiālās kontroles jāveic saskaņā ar vispārīgajām oficiālo kontroļu prasībām, kas noteiktas Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 29. aprīļa Regulā (EK) Nr. 882/2004 par oficiālo kontroli, ko veic, lai nodrošinātu atbilstības pārbaudi saistībā ar dzīvnieku barības un pārtikas aprites tiesību aktiem un dzīvnieku veselības un dzīvnieku labturības noteikumiem (41).

(42)

Tāpēc šajā regulā jānosaka Regulas (EK) Nr. 1069/2009 īstenošanas pasākumi.

(43)

No 2011. gada 4. marta ar Regulu (EK) Nr. 1069/2009 atceļ Regulu (EK) Nr. 1774/2002.

(44)

Pēc Regulas (EK) Nr. 1774/2002 pieņemšanas tika pieņemti daži īstenošanas akti, proti, Komisijas Regula (EK) Nr. 811/2003 (42) attiecībā uz aizliegumu vienas sugas ietvaros pārstrādāt zivis, dzīvnieku blakusproduktu apglabāšanu un sadedzināšanu, Komisijas Lēmums 2003/322/EK (43) attiecībā uz dažu nekrofāgu putnu barošanu ar dažiem pirmās kategorijas materiāliem, Komisijas Lēmums 2003/324/EK (44) attiecībā uz atkāpi no aizlieguma vienas sugas ietvaros pārstrādāt kažokzvērus, Komisijas Regula (EK) Nr. 79/2005 (45) attiecībā uz piena un piena produktu izmantošanu, Komisijas Regula (EK) Nr. 92/2005 (46) attiecībā uz dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu iznīcināšanas vai izlietošanas līdzekļiem, Komisijas Regula (EK) Nr. 181/2006 (47) attiecībā uz organiskiem mēslošanas līdzekļiem un augsnes ielabotājiem, kas nav kūtsmēsli, Komisijas Regula (EK) Nr. 1192/2006 (48) attiecībā uz apstiprinātajiem uzņēmumu sarakstiem un Komisijas Regula (EK) Nr. 2007/2006 (49) attiecībā uz dažu no trešās kategorijas materiāla iegūtu starpproduktu ievešanu un tranzītu.

(45)

Tika pieņemti arī daži pārejas pasākumi, konkrētāk, Komisijas Regula (EK) Nr. 878/2004 (50) par dažu pirmās un otrās kategorijas materiālu importu un apstrādi, Komisijas Lēmums 2004/407/EK (51) par dažu fotoželatīna ražošanai paredzētu materiālu importu un Komisijas Regula (EK) Nr. 197/2006 (52) attiecībā uz agrāko pārtikas produktu apstrādi un apglabāšanu, lai noteiktu riskam samērīgus pasākumus dažiem specifiskiem dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu lietojumiem.

(46)

Lai turpmāk vienkāršotu Savienības noteikumus attiecībā uz dzīvnieku izcelsmes blakusproduktiem, kā to pieprasīja Padomes prezidentūra Regulas (EK) Nr. 1069/2009 pieņemšanas laikā, minētie īstenošanas un pārejas pasākumi tika pārskatīti. Tagad tie pēc vajadzības jāatceļ un jāaizstāj ar šo regulu, lai veidotos saskanīgs tiesiskais regulējums attiecībā uz dzīvnieku izcelsmes blakusproduktiem un atvasinātajiem produktiem.

(47)

Regulu (EK) Nr. 1069/2009 piemēro no 2011. gada 4. marta, un attiecīgi šī regula arī jāpiemēro no minētās dienas. Turklāt jāparedz arī pārejas periods, lai dotu ieinteresētajām personām laiku pielāgoties jaunajiem šajā regulā paredzētajiem noteikumiem un laist tirgū dažus produktus, kas ražoti saskaņā ar Savienības veselības aizsardzības noteikumiem, kuri bija piemērojami pirms minētās dienas, un lai dotu iespēju turpināt importu tad, kad sāk piemērot šīs regulas prasības.

(48)

Daži Regulā (EK) Nr. 878/2004 minētie produkti jāturpina laist tirgū un eksportēt atbilstīgi valsts pasākumiem, jo saistītie riski attiecas uz ierobežotu materiālu daudzumu un pašlaik ļauj tos reglamentēt valsts līmenī līdz iespējamai to saskaņošanai nākotnē. Tā kā nav pieņemti pasākumi attiecībā uz konkrētu dzīvnieku izcelsmes produktu ierobežotā daudzumā vākšanu un likvidēšanu no mazumtirdzniecības sektora, pamatojoties uz turpmākiem pierādījumiem, kompetentajai iestādei arī turpmāk jābūt pilnvarotai atļaut šādu produktu vākšanu un likvidēšanu ar citiem līdzekļiem, ja vien tiek nodrošināta līdzvērtīga cilvēku un dzīvnieku veselības aizsardzība.

(49)

Saskaņā ar prasību, ko Eiropas Parlaments izteicis, piekrītot Regulai (EK) Nr. 1069/2009 tās pirmajā lasījumā, un ņemot vērā Parlamenta sīkāk precizētus ierosinājumus dažu tehnisku jautājumu risināšanai, šīs regulas projekts 2010. gada 27. septembrī viedokļu apmaiņas nolūkā ir iesniegts Komisijai — Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejai.

(50)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Pārtikas aprites un dzīvnieku veselības pastāvīgās komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

I   NODAĻA

VISPĀRĪGI NOTEIKUMI

1. pants

Priekšmets un darbības joma

Šajā regulā ir noteikti īstenošanas pasākumi:

a)

ar Regulu (EK) Nr. 1069/2009 noteiktajiem cilvēku un dzīvnieku veselības aizsardzības noteikumiem attiecībā uz dzīvnieku izcelsmes blakusproduktiem un atvasinātajiem produktiem;

b)

attiecībā uz dažiem paraugiem un precēm, kam robežkontroles punktos neveic veterinārās pārbaudes, kā paredzēts Direktīvas 97/78/EK 16. panta 1. punkta e) un f) apakšpunktā.

2. pants

Definīcijas

Šajā regulā piemēro I pielikumā sniegtās definīcijas.

3. pants

Beigu punkts dažu atvasinātu produktu ražošanas ķēdē

Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1069/2009 5. panta 2. punktu bez ierobežojumiem var laist tirgū šādus atvasinātos produktus, kas nav importēti:

a)

biodīzeļdegviela, kas atbilst IV pielikuma IV nodaļas 3. iedaļas 2. punkta b) apakšpunktā paredzētajām prasībām attiecībā uz atvasināto produktu likvidēšanu un izmantošanu;

b)

pārstrādāta lolojumdzīvnieku barība, kas atbilst XIII pielikuma II nodaļas 7. punkta a) apakšpunktā paredzētajām īpašajām prasībām attiecībā uz pārstrādātu barību lolojumdzīvniekiem;

c)

suņu košļājamās rotaļlietas, kas atbilst XIII pielikuma II nodaļas 7. punkta b) apakšpunktā paredzētajām īpašajām prasībām attiecībā uz suņu košļājamām rotaļlietām;

d)

nagaiņu jēlādas un ādas, kas atbilst XIII pielikuma V nodaļas C punktā paredzētajām īpašajām prasībām attiecībā uz minēto produktu beigu punktu;

e)

vilna un apmatojums, kas atbilst XIII pielikuma VII nodaļas B punktā paredzētajām īpašajām prasībām attiecībā uz minēto produktu beigu punktu;

f)

spalvas un dūnas, kas atbilst XIII pielikuma VII nodaļas C punktā paredzētajām īpašajām prasībām attiecībā uz minēto produktu beigu punktu;

g)

kažokādas, kas atbilst XIII pielikuma VIII nodaļā paredzētajiem nosacījumiem.

4. pants

Nopietnas lipīgas slimības

Slimības, ko Pasaules Dzīvnieku veselības organizācija uzskaitījusi Sauszemes dzīvnieku veselības kodeksa 2010. gada izdevuma 1.2.3. pantā un Ūdensdzīvnieku veselības kodeksa 2010. gada izdevuma 1.3. nodaļā, tiek uzskatītas par nopietnām lipīgām slimībām vispārējo dzīvnieku veselības ierobežojumu nolūkā, kā paredzēts Regulas (EK) Nr. 1069/2009 6. panta 1. punkta b) apakšpunkta ii) daļā.

II   NODAĻA

DZĪVNIEKU IZCELSMES BLAKUSPRODUKTU UN ATVASINĀTO PRODUKTU LIKVIDĒŠANA UN IZMANTOŠANA

5. pants

Dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu un atvasināto produktu izmantošanas ierobežojumi

1.   Uzņēmēji dalībvalstīs, kas minētas II pielikuma I nodaļā, ievēro tajā pašā nodaļā paredzētos nosacījumus kažokzvēru barošanai ar konkrētiem materiāliem, kas iegūti no tās pašas sugas dzīvnieku ķermeņiem vai dzīvnieku daļām.

2.   Uzņēmēji ievēro ierobežojumus attiecībā uz lauksaimniecības dzīvnieku barošanu ar zāli no zemes, kas apstrādāta ar noteiktiem organiskajiem mēslojumiem vai augsnes ielabotājiem, kā noteikts II pielikuma II nodaļā.

6. pants

Likvidēšana sadedzinot un līdzsadedzinot

1.   Kompetentā iestāde nodrošina, lai dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu un atvasināto produktu sadedzināšana un līdzsadedzināšana notiktu tikai:

a)

sadedzināšanas iekārtās un līdzsadedzināšanas iekārtās, kam izsniegta atļauja saskaņā ar Direktīvu 2000/76/EK, vai

b)

attiecībā uz iekārtām, kam saskaņā ar Direktīvu 2000/76/EK nevajag atļauju — sadedzināšanas un līdzsadedzināšanas iekārtās, kam kompetentā iestāde atļāvusi likvidēt dzīvnieku izcelsmes blakusproduktus vai atvasinātos produktus sadedzinot, vai likvidēt vai reģenerēt dzīvnieku izcelsmes blakusproduktiem, ja tie ir atkritumi, līdzsadedzinot, saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1069/2009 24. panta 1. punkta b) vai c) apakšpunktu.

2.   Kompetentā iestāde apstiprina tikai tādas dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu un atvasināto produktu sadedzināšanas iekārtas un līdzsadedzināšanas iekārtas, kā noteikts 1. punkta b) apakšpunktā, saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1069/2009 24. panta 1. punkta b) vai c) apakšpunktu, ja tās atbilst šīs regulas III pielikumā noteiktajām prasībām.

3.   Sadedzināšanas un līdzsadedzināšanas iekārtu uzņēmēji ievēro vispārīgās prasības attiecībā uz sadedzināšanu un līdzsadedzināšanu, kā noteikts III pielikuma I nodaļā.

4.   Lieljaudas sadedzināšanas un līdzsadedzināšanas iekārtu uzņēmēji ievēro prasības, kas noteiktas III pielikuma II nodaļā.

5.   Mazjaudas sadedzināšanas un līdzsadedzināšanas iekārtu uzņēmēji ievēro prasības, kas noteiktas III pielikuma III nodaļā.

7. pants

Dažu pirmās un trešās kategorijas materiālu apglabāšana atkritumu poligonos

Atkāpjoties no Regulas (EK) Nr. 1069/2009 12. panta un 14. panta c) punkta, kompetentā iestāde var atļaut apglabāt šādus pirmās un trešās kategorijas materiālus atļautā atkritumu poligonā:

a)

importētu lolojumdzīvnieku barību vai no importētiem materiāliem ražotu lolojumdzīvnieku barību no pirmās kategorijas materiāla, kas minēts Regulas (EK) Nr. 1069/2009 8. panta c) punktā;

b)

trešās kategorijas materiālu, kas minēts Regulas (EK) Nr. 1069/2009 10. panta f) un g) punktā, ja:

i)

minētais materiāls nav bijis saskarē ar jebkuru no dzīvnieku izcelsmes blakusproduktiem, kas aprakstīts minētās regulas 8. un 9. pantā un 10. panta a)–e) punktā un h)–p) punktā,

ii)

laikā, kad tos paredzēts likvidēt, materiāli,

kas aprakstīti minētās regulas 10. panta f) punktā, ir pārstrādāti, kā noteikts Regulas (EK) Nr. 852/2004 2. panta 1. punkta m) apakšpunktā, un

kas aprakstīti minētās regulas 10. panta g) punktā, ir pārstrādāti saskaņā ar šīs regulas X pielikuma II nodaļu vai saskaņā ar īpašajām prasībām attiecībā uz lolojumdzīvnieku barību, kas noteiktas šīs regulas XIII pielikuma II nodaļā, un

iii)

tādu materiālu likvidēšana nerada risku cilvēku vai dzīvnieku veselībai.

8. pants

Prasības attiecībā uz pārstrādes iekārtām un citiem uzņēmumiem

1.   Uzņēmēji nodrošina, ka pārstrādes iekārtas un citi viņu kontrolē esoši uzņēmumi atbilst šādām prasībām, kas noteiktas IV pielikuma I nodaļā:

a)

1. iedaļā noteiktajiem vispārīgajiem pārstrādes nosacījumiem;

b)

2. iedaļā noteiktajām prasībām attiecībā uz notekūdeņu attīrīšanu;

c)

3. iedaļā noteiktajām īpašajām prasībām attiecībā uz pirmās un otrās kategorijas materiālu pārstrādi;

d)

4. iedaļā noteiktajām īpašajām prasībām attiecībā uz trešās kategorijas materiālu pārstrādi.

2.   Kompetentā iestāde apstiprina pārstrādes iekārtas un citus uzņēmumus tikai tad, ja tie atbilst IV pielikuma I nodaļā paredzētajiem nosacījumiem.

9. pants

Higiēnas un pārstrādes prasības attiecībā uz pārstrādes iekārtām un citiem uzņēmumiem

Uzņēmēji nodrošina, ka viņu kontrolē esošie uzņēmumi un iekārtas atbilst šādām prasībām, kas noteiktas IV pielikumā:

a)

II nodaļā noteiktajām higiēnas un pārstrādes prasībām;

b)

III nodaļā noteiktajām standarta pārstrādes metodēm, ja šādas metodes uzņēmumā vai iekārtā izmanto;

c)

IV nodaļā noteiktajām alternatīvajām pārstrādes metodēm, ja šādas metodes uzņēmumā vai iekārtā izmanto.

10. pants

Prasības attiecībā uz dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu un atvasināto produktu transformēšanu biogāzē un kompostā

1.   Uzņēmēji nodrošina, ka viņu kontrolē esošie uzņēmumi un iekārtas atbilst šādām prasībām attiecībā uz dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu un atvasinātu produktu transformēšanu biogāzē vai kompostā, kā noteikts V pielikumā:

a)

I nodaļā noteiktajām prasībām, kas piemērojamas biogāzes un kompostēšanas iekārtām;

b)

II nodaļā noteiktajām higiēnas prasībām, kas piemērojamas biogāzes un kompostēšanas iekārtām;

c)

III nodaļas 1. iedaļā paredzētajiem standarta transformēšanas parametriem;

d)

III nodaļas 3. iedaļā paredzētajiem standartiem attiecībā uz fermentācijas atliekām un kompostu.

2.   Kompetentā iestāde apstiprina biogāzes un kompostēšanas iekārtas tikai tad, ja tās atbilst V pielikumā paredzētajām prasībām.

3.   Kompetentā iestāde var atļaut biogāzes un kompostēšanas iekārtām izmantot alternatīvus transformēšanas parametrus, ievērojot V pielikuma III nodaļas 2. iedaļā noteiktās prasības.

III   NODAĻA

ATKĀPES NO DAŽIEM REGULAS (EK) Nr. 1069/2009 NOTEIKUMIEM

11. pants

Īpaši noteikumi pētniecības un diagnostikas paraugiem

1.   Kompetentā iestāde var atļaut pārvadāt, izmantot un likvidēt pētniecības un diagnostikas paraugus, ievērojot nosacījumus, kas nodrošina cilvēku un dzīvnieku veselības apdraudējumu kontroli.

Kompetentā iestāde jo īpaši nodrošina, lai uzņēmēji ievērotu VI pielikuma I nodaļā noteiktās prasības.

2.   Uzņēmēji ievēro īpašos noteikumus par pētniecības un diagnostikas paraugiem, kas noteikti VI pielikuma I nodaļā.

3.   Uzņēmēji var nosūtīt citai dalībvalstij pētniecības un diagnostikas paraugus, kuros ir šādi dzīvnieku izcelsmes blakusprodukti un atvasinātie produkti, neinformējot izcelsmes dalībvalsts kompetento iestādi saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1069/2009 48. panta 1. punktu un neinformējot galamērķa dalībvalsts kompetento iestādi TRACES sistēmā, un nesaņemot tās piekrišanu pieņemt sūtījumu saskaņā ar minētās regulas 48. panta 1. un 3. punktu:

a)

pirmās un otrās kategorijas materiāli un gaļas-kaulu milti vai dzīvnieku tauki, kas iegūti no pirmās un otrās kategorijas materiāliem;

b)

pārstrādātas dzīvnieku olbaltumvielas.

12. pants

Īpaši noteikumi tirdzniecības paraugiem un izstādes priekšmetiem

1.   Kompetentā iestāde var atļaut pārvadāt, izmantot un likvidēt tirdzniecības paraugus un izstādes priekšmetus, ievērojot nosacījumus, kas nodrošina cilvēku un dzīvnieku veselības apdraudējumu kontroli.

Kompetentā iestāde jo īpaši nodrošina, lai uzņēmēji ievērotu VI pielikuma I nodaļas 1. iedaļas 2., 3. un 4. punkta prasības.

2.   Uzņēmēji ievēro īpašos noteikumus par tirdzniecības paraugiem un izstādes priekšmetiem, kas noteikti VI pielikuma I nodaļas 2. iedaļā.

3.   Uzņēmēji var nosūtīt citai dalībvalstij tirdzniecības paraugus, kuros ir šādi dzīvnieku izcelsmes blakusprodukti un atvasinātie produkti, neinformējot izcelsmes dalībvalsts kompetento iestādi saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1069/2009 48. panta 1. punktu un neinformējot galamērķa dalībvalsts kompetento iestādi TRACES sistēmā, un nesaņemot tās piekrišanu pieņemt sūtījumu saskaņā ar minētās regulas 48. panta 1. un 3. punktu:

a)

pirmās un otrās kategorijas materiāli un gaļas-kaulu milti vai dzīvnieku tauki, kas iegūti no pirmās un otrās kategorijas materiāliem,

b)

pārstrādātas dzīvnieku olbaltumvielas.

13. pants

Īpaši barošanas noteikumi

1.   Ievērojot atbilstību vispārīgajām prasībām, kas noteiktas VI pielikuma II nodaļas 1. iedaļā, un jebkuriem citiem nosacījumiem, ko var būt noteikusi kompetentā iestāde, uzņēmēji var izmantot otrās kategorijas materiālu, ja tas ir no dzīvniekiem, kuri nav nonāvēti vai nav miruši saistībā ar tādu slimību vai aizdomām par slimību, ko var pārnest uz cilvēkiem vai dzīvniekiem, šādu dzīvnieku barošanai:

a)

zooloģiskā dārza dzīvnieki;

b)

kažokzvēri;

c)

suņi no atzītām suņaudzētavām vai medību suņu bariem;

d)

suņi un kaķi patversmēs;

e)

kāpuri un tārpi zivju ēsmai.

2.   Ievērojot atbilstību vispārīgajām prasībām, kas noteiktas VI pielikuma II nodaļas 1. iedaļā, un jebkuriem citiem nosacījumiem, ko var būt noteikusi kompetentā iestāde, uzņēmēji var izmantot trešās kategorijas materiālu šādu dzīvnieku barošanai:

a)

zooloģiskā dārza dzīvnieki;

b)

kažokzvēri;

c)

suņi no atzītām suņaudzētavām vai medību suņu bariem;

d)

suņi un kaķi patversmēs;

e)

kāpuri un tārpi zivju ēsmai.

14. pants

Dažu sugu barošana barošanas vietās un ārpus tām un zooloģiskajos dārzos

1.   Kompetentā iestāde var atļaut izmantot barošanai pirmās kategorijas materiālu, kurā ir veseli beigtu dzīvnieku ķermeņi vai to daļas, kuros ir īpašs riska materiāls:

a)

barošanas vietās, apdraudētām vai aizsargātām maitēdāju putnu sugām un citām sugām, kas dzīvo savā dabīgajā dzīvotnē, lai veicinātu bioloģisko daudzveidību, ievērojot nosacījumus, kas noteikti VI pielikuma II nodaļas 2. iedaļā,

b)

ārpus barošanas vietām, nepieciešamības gadījumā iepriekš nesavācot beigtos dzīvniekus, savvaļas dzīvniekiem, kas minēti VI pielikuma II nodaļas 2. iedaļas 1. punkta a) apakšpunktā, ievērojot minētās nodaļas 3. iedaļā paredzētos nosacījumus.

2.   Kompetentā iestāde var atļaut izmantot pirmās kategorijas materiālu, kas sastāv no veseliem beigtu dzīvnieku ķermeņiem vai to daļām, kuras satur īpašos riska materiālus, kā arī izmantot materiālu, kas iegūts no zooloģiskā dārza dzīvniekiem, izbarošanai zooloģiskā dārza dzīvniekiem, ievērojot VI pielikuma II nodaļas 4. iedaļā paredzētos nosacījumus.

15. pants

Īpaši noteikumi par savākšanu un likvidēšanu

Ja kompetentā iestāde atļauj likvidēt dzīvnieku izcelsmes blakusproduktus, izmantojot atkāpi, kas paredzēta Regulas (EK) Nr. 1069/2009 19. panta 1. punkta a), b), c) un e) apakšpunktā, tad likvidēšanai jāatbilst VI pielikuma III nodaļā paredzētajiem īpašajiem noteikumiem:

a)

1. iedaļā paredzētajiem īpašajiem likvidēšanas noteikumiem attiecībā uz dzīvnieku izcelsmes blakusproduktiem,

b)

2. iedaļā paredzētajiem noteikumiem par dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu sadedzināšanu un aprakšanu attālos rajonos,

c)

3. iedaļā paredzētajiem noteikumiem par bišu un biškopības blakusproduktu sadedzināšanu un aprakšanu.

IV   NODAĻA

ALTERNATĪVU METOŽU ATĻAUŠANA

16. pants

Standarta formāts, lai iesniegtu pieteikumu par alternatīvu metožu atļaušanu

1.   Pieteikumus, lai saņemtu atļauju izmantot alternatīvas metodes dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu vai atvasināto produktu lietošanai vai likvidēšanai, kā minēts Regulas (EK) Nr. 1069/2009 20. panta 1. punktā, dalībvalstis un ieinteresētās personas iesniedz saskaņā ar VII pielikumā noteiktajām prasībām attiecībā uz standarta formātu pieteikumiem par alternatīvajām metodēm.

2.   Dalībvalstis izraugās valstu kontaktpunktus, lai sniegtu informāciju par kompetento iestādi, kura atbild par pieteikumu izvērtēšanu saistībā ar atļauju izmantot alternatīvas metodes dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu lietošanai vai likvidēšanai.

3.   Komisija savā tīmekļa vietnē publicē valstu kontaktpunktu sarakstus.

V   NODAĻA

SAVĀKŠANA, PĀRVADĀŠANA, IDENTIFICĒŠANA UN IZSEKOJAMĪBA

17. pants

Prasības attiecībā uz dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu tirdzniecības dokumentiem un veselības sertifikātiem, identifikāciju, savākšanu un pārvadāšanu, kā arī izsekojamību

1.   Uzņēmēji nodrošina, lai dzīvnieku izcelsmes blakusprodukti un atvasinātie produkti:

a)

atbilstu prasībām par savākšanu, pārvadāšanu un identificēšanu, kā noteikts VIII pielikuma I un II nodaļā;

b)

pārvadāšanas laikā būtu ar pievienotiem tirdzniecības dokumentiem vai veselības sertifikātiem saskaņā ar VIII pielikuma III nodaļā noteiktajām prasībām.

2.   Uzņēmēji, kuri nosūta, pārvadā vai saņem dzīvnieku izcelsmes blakusproduktus vai atvasinātos produktus, veic uzskaiti par sūtījumiem un saistītajiem tirdzniecības dokumentiem vai veselības sertifikātiem saskaņā ar VIII pielikuma IV nodaļā noteiktajām prasībām.

3.   Uzņēmēji ievēro prasības attiecībā uz dažu atvasināto produktu marķēšanu, kā noteikts VIII pielikuma V nodaļā.

VI   NODAĻA

UZŅĒMUMU UN IEKĀRTU REĢISTRĀCIJA UN APSTIPRINĀŠANA

18. pants

Prasības attiecībā uz viena vai vairāku tādu uzņēmumu un iekārtu apstiprināšanu, kas apstrādā dzīvnieku izcelsmes blakusproduktus vienā un tajā pašā vietā

Kompetentā iestāde var piešķirt apstiprinājumu vairāk nekā vienam uzņēmumam vai iekārtai, kas apstrādā dzīvnieku izcelsmes blakusproduktus vienā un tajā pašā vietā, ja cilvēku un dzīvnieku veselības risku pārnešana starp uzņēmumiem vai iekārtām ir izslēgta, ņemot vērā to izvietojumu un dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu un atvasināto produktu apstrādi uzņēmumos un iekārtās.

19. pants

Prasības attiecībā uz dažiem apstiprinātiem uzņēmumiem un iekārtām, kas apstrādā dzīvnieku izcelsmes blakusproduktus un atvasinātos produktus

Uzņēmēji nodrošina, lai viņu kontrolē esošie uzņēmumi un iekārtas, ko apstiprinājusi kompetentā iestāde, atbilstu prasībām, kuras noteiktas šādās šīs regulas IX pielikuma nodaļās, ja tie veic vienu vai vairākas no Regulas (EK) Nr. 1069/2009 24. panta 1. punktā minētajām darbībām:

a)

I nodaļas prasībām, ja tie ražo lolojumdzīvnieku barību, kā noteikts minētās regulas 24. panta 1. punkta e) apakšpunktā;

b)

II nodaļas prasībām, ja tie uzglabā dzīvnieku izcelsmes blakusproduktus, kā noteikts minētās regulas 24. panta 1. punkta i) apakšpunktā, un ja tie pēc dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu savākšanas tos apstrādā, izmantojot šādas darbības, kas noteiktas minētās regulas 24. panta 1. punkta h) apakšpunktā:

i)

šķirošana,

ii)

sagriešana,

iii)

atdzesēšana,

iv)

sasaldēšana,

v)

sālīšana,

vi)

saglabāšana, izmantojot citus procesus,

vii)

jēlādu vai ādu, vai īpaša riska materiāla aizvākšana,

viii)

darbības saistībā ar dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu apstrādi, ko veic saskaņā ar saistībām, ko nosaka Savienības tiesību akti veterinārijas jomā,

ix)

to dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu higienizācija/pasterizācija, kas paredzēti transformēšanai biogāzē/kompostā, pirms tādas transformēšanas vai kompostēšanas citā uzņēmumā vai iekārtā saskaņā ar šīs regulas V pielikumu,

x)

sijāšana;

c)

III nodaļas prasībām, ja tie uzglabā atvasinātus produktus, kas paredzēti konkrētiem mērķiem, kā noteikts minētās regulas 24. panta 1. punkta j) apakšpunktā.

20. pants

Prasības attiecībā uz dažiem reģistrētiem uzņēmumiem un iekārtām, kas apstrādā dzīvnieku izcelsmes blakusproduktus un atvasinātos produktus

1.   Reģistrētu iekārtu vai uzņēmumu uzņēmēji vai citi reģistrēti uzņēmēji apstrādā dzīvnieku izcelsmes blakusproduktus un atvasinātos produktus, ievērojot IX pielikuma IV nodaļā paredzētos nosacījumus.

2.   Reģistrētie uzņēmēji, kas pārvadā dzīvnieku izcelsmes blakusproduktus vai atvasinātos produktus tālāk nekā tikai starp tā paša uzņēmēja telpām, jo īpaši ievēro nosacījumus, kas noteikti IX pielikuma IV nodaļas 2. punktā.

3.   Šā panta 1. un 2. punktu nepiemēro:

a)

apstiprinātiem uzņēmējiem, kuri pārvadā dzīvnieku izcelsmes blakusproduktus vai atvasinātos produktus, veicot to kā palīgdarbību;

b)

uzņēmējiem, kuri reģistrēti pārvadājumu pakalpojumu sniegšanai saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 183/2005.

4.   Kompetentā iestāde var atbrīvot šādus uzņēmējus no paziņošanas pienākuma, kas minēts Regulas (EK) Nr. 1069/2009 23. panta 1. punkta a) apakšpunktā:

a)

uzņēmējus, kuri apstrādā vai ražo medību trofejas vai citus pagatavojumus, kas minēti šīs regulas XIII pielikuma VI nodaļā, privātiem vai nekomerciāliem mērķiem;

b)

uzņēmējus, kuri apstrādā vai likvidē pētniecības un diagnostikas paraugus izglītošanas mērķiem.

VII   NODAĻA

LAIŠANA TIRGŪ

21. pants

Tādu dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu un atvasināto produktu pārstrāde un laišana tirgū, ar ko paredzēts barot lauksaimniecības dzīvniekus, izņemot kažokzvērus

1.   Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1069/2009 31. panta 2. punktu attiecībā uz tādu dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu un atvasināto produktu laišanu tirgū (izņemot importēšanu), ar ko paredzēts barot lauksaimniecības dzīvniekus, izņemot kažokzvērus, uzņēmēji ievēro šādas šīs regulas X pielikumā noteiktās prasības:

a)

I nodaļā noteiktās vispārīgās prasības attiecībā uz pārstrādi un laišanu tirgū,

b)

II nodaļā noteiktās īpašās prasības attiecībā uz pārstrādātām dzīvnieku olbaltumvielām un citiem atvasinātiem produktiem,

c)

III nodaļā noteiktās prasības attiecībā uz noteiktu zivju barību un zivju ēsmu.

2.   Kompetentā iestāde var atļaut laist tirgū (izņemot importēt) pienu, piena produktus un no piena atvasinātus produktus, kuri saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1069/2009 10. panta e), f) un h) punktu klasificēti kā trešās kategorijas materiāls un nav pārstrādāti saskaņā ar šīs regulas X pielikuma II nodaļas 4. iedaļas I daļā noteiktajām vispārīgajām prasībām, ja minētie materiāli atbilst prasībām attiecībā uz atkāpēm laišanai tirgū, kuras noteiktas saskaņā ar minētās iedaļas II daļā aprakstītajiem valsts standartiem pārstrādātam pienam.

22. pants

Organiskā mēslojuma un augsnes ielabotāju laišana tirgū un izmantošana

1.   Uzņēmēji ievēro šīs regulas XI pielikumā noteiktās prasības attiecībā uz organiskā mēslojuma un augsnes ielabotāju laišanu tirgū (izņemot importēšanu) un attiecībā uz tādu produktu izmantošanu, jo īpaši zemes apstrādei, kā paredzēts Regulas (EK) Nr. 1069/2009 15. panta 1. punkta i) apakšpunktā un 32. panta 1. punktā.

2.   Uz savvaļas jūras putnu gvano laišanu tirgū, tostarp importēšanu, neattiecas nekādi dzīvnieku veselības nosacījumi.

3.   Tās dalībvalsts kompetentā iestāde, kurā plānots apstrādāt zemi ar organisko mēslojumu vai augsnes ielabotāju, kas ražots no gaļas-kaulu miltiem, kuri iegūti no otrās kategorijas materiāla, vai no pārstrādātām dzīvnieku olbaltumvielām, atļauj vienu vai vairākas ar minētajiem materiāliem samaisāmās sastāvdaļas saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1069/2009 32. panta 1. punkta d) apakšpunktu, atbilstīgi kritērijiem, kas noteikti šīs regulas XI pielikuma II nodaļas 1. iedaļas 3. punktā.

4.   Atkāpjoties no Regulas (EK) Nr. 1069/2009 48. panta 1. punkta, to izcelsmes un galamērķa dalībvalstu, kurām ir kopīga robeža, kompetentās iestādes var atļaut nosūtīt kūtsmēslus starp saimniecībām, kuras atrodas abu minēto dalībvalstu pierobežas rajonos, ievērojot attiecīgus nosacījumus jebkura iespējama cilvēku vai dzīvnieku veselības apdraudējuma kontrolei, piemēram, attiecīgo uzņēmēju pienākumu veikt atbilstošu uzskaiti, kā noteikts divpusējā nolīgumā.

5.   Kā paredzēts Regulas (EK) Nr. 1069/2009 30. panta 1. punktā, dalībvalstu kompetentās iestādes attiecīgā gadījumā veicina tādu valsts vadlīniju izstrādi, izplatīšanu un izmantošanu, kas nosaka labu lauksaimniecības praksi attiecībā uz zemes apstrādāšanu ar organisko mēslojumu un augsnes ielabotājiem.

23. pants

Starpprodukti

1.   Starpprodukti, kas importēti Savienībā vai kas tiek vesti tranzītā caur to, atbilst šīs regulas XII pielikumā minētajiem nosacījumiem par cilvēku un dzīvnieku veselības iespējamo apdraudējumu kontroli.

2.   Starpproduktus, kas saskaņā ar šīs regulas XII pielikuma 3. punktu transportēti uz uzņēmumu vai iekārtu, var apstrādāt bez turpmākiem ierobežojumiem saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1069/2009 un saskaņā ar šo regulu, ja:

a)

uzņēmumam vai iekārtai ir piemērots aprīkojums starpproduktu saņemšanai, kas novērš cilvēkiem vai dzīvniekiem nododamu slimību pārnešanu;

b)

starpprodukti nerada nekādu cilvēkiem vai dzīvniekiem nododamu slimību pārnešanas risku — starpproduktā esošo dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu attīrīšanas vai citas tiem veiktas apstrādes dēļ, starpproduktā esošo dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu koncentrācijas dēļ vai tāpēc, ka ir veikti pienācīgi bioloģiskās drošības pasākumi starpproduktu apstrādei;

c)

uzņēmums vai iekārta veic uzskaiti par saņemto materiālu daudzumu, attiecīgā gadījumā par to kategoriju, un par uzņēmumu, iekārtu vai uzņēmēju, kam tā produkti piegādāti; un

d)

neizlietotos starpproduktus vai citus pārpalikušos materiālus no uzņēmuma vai iekārtas, piemēram, produktus ar beigušos derīguma termiņu, likvidē saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1069/2009.

3.   Starpproduktu galamērķa uzņēmuma vai iekārtas uzņēmējs vai īpašnieks vai viņa pārstāvis izmanto un/vai nosūta starpproduktus tikai turpmākai samaisīšanai, apvalkošanai, salikšanai, iepakošanai vai marķēšanai.

24. pants

Lolojumdzīvnieku barība un citi atvasinātie produkti

1.   Ir aizliegts izmantot Regulas (EK) Nr. 1069/2009 8. panta a), b), d) un e) punktā minētos pirmās kategorijas materiālus tādu atvasināto produktu ražošanai, ko paredzēts lietot iekšķīgi vai ārīgi cilvēkiem vai dzīvniekiem, izņemot atvasinātos produktus, kas iekļauti minētās regulas 33. un 36. pantā.

2.   Ja kādu dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu vai atvasināto produktu drīkst izmantot lauksaimniecības dzīvnieku barošanai vai citiem mērķiem, kas minēti Regulas (EK) Nr. 1069/2009 36. panta a) punktā, tad tos laiž tirgū (izņemot importēšanu) saskaņā ar šīs regulas X pielikuma II nodaļā paredzētajām īpašajām prasībām attiecībā uz pārstrādātām dzīvnieku olbaltumvielām un citiem atvasinātiem produktiem, ja vien šīs regulas XIII pielikumā nav noteiktas īpašas prasības attiecībā uz minētajiem produktiem.

3.   Uzņēmēji ievēro šīs regulas XIII pielikuma I un II nodaļā noteiktās prasības lolojumdzīvnieku barības un citu atvasināto produktu laišanai tirgū (izņemot importēšanu), kā minēts Regulas (EK) Nr. 1069/2009 40. pantā.

4.   Uzņēmēji ievēro šīs regulas XIII pielikuma I un III–XII nodaļā paredzētās prasības attiecībā uz atvasināto produktu laišanu tirgū (izņemot importēšanu), kā minēts Regulas (EK) Nr. 1069/2009 40. pantā.

VIII   NODAĻA

IMPORTS, TRANZĪTS UN EKSPORTS

25. pants

Dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu un atvasināto produktu imports, tranzīts un eksports

1.   Ir aizliegts importēt Savienībā un pārvadāt tranzītā caur to šādus dzīvnieku izcelsmes blakusproduktus:

a)

neapstrādātus kūtsmēslus;

b)

neapstrādātas spalvas un spalvu daļas un dūnas;

c)

bišu vasku medus kārēs.

2.   Nekādi dzīvnieku veselības nosacījumi neattiecas uz šādu produktu importu Savienībā un tranzītu caur to:

a)

vilna un apmatojums, kas ir rūpnieciski mazgāti vai apstrādāti ar citu metodi, kas izslēdz nepieļaujama apdraudējuma saglabāšanos;

b)

kažokādas, kas vismaz divas dienas žāvētas 18 °C temperatūrā pie 55 % mitruma.

3.   Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1069/2009 41. panta 3. punktu un 42. pantu uzņēmēji ievēro šādas šīs regulas XIV pielikumā noteiktās īpašās prasības attiecībā uz dažu dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu un atvasināto produktu importu Savienībā un tranzītu caur to:

a)

minētā pielikuma I nodaļā noteiktās īpašās prasības attiecībā uz trešās kategorijas materiāla un atvasināto produktu importēšanu un tranzītu izmantojumiem barības ķēdē, izņemot lolojumdzīvnieku barību un kažokzvēru barību;

b)

minētā pielikuma II nodaļā noteiktās īpašās prasības attiecībā uz dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu un atvasināto produktu importēšanu un tranzītu izmantojumiem ārpus lauksaimniecības dzīvnieku barības ķēdes.

26. pants

Dažu pirmās kategorijas materiālu laišana tirgū, tostarp importēšana, un eksports

Kompetentā iestāde var atļaut laist tirgū, tostarp importēt, kā arī eksportēt jēlādas un ādas, kas iegūtas no dzīvniekiem, kuri pakļauti nelikumīgai ārstēšanai, kā noteikts Direktīvas 96/22/EK 1. panta 2. punkta d) apakšpunktā vai Direktīvas 96/23/EK 2. panta b) punktā, un atgremotāju zarnas ar saturu vai bez tā, un kaulus un kaulu produktus, kas satur mugurkaulāju un galvaskausu, ievērojot atbilstību šādām prasībām:

a)

minētie materiāli nedrīkst būt pirmās kategorijas materiāli, kas iegūti no šādiem dzīvniekiem:

i)

dzīvniekiem, par kuriem pastāv aizdomas, ka tie inficējušies ar TSE saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 999/2001,

ii)

dzīvniekiem, kuru saslimšana ar TSE ir oficiāli apstiprināta,

iii)

dzīvniekiem, kas nokauti saistībā ar TSE izskaušanas pasākumiem;

b)

minētie materiāli nedrīkst būt paredzēti šādiem izmantojumiem:

i)

barošanai,

ii)

tādas zemes apstrādei, uz kuras barojas lauksaimniecības dzīvnieki,

iii)

lai ražotu:

kosmētikas līdzekļus, kas definēti Direktīvas 76/768/EEK 1. panta 1. punktā,

aktīvas implantējamas medicīnas ierīces, kas definētas Direktīvas 90/385/EEK 1. panta 2. punkta c) apakšpunktā,

medicīnas ierīces, kas definētas Direktīvas 93/42/EEK 1. panta 2. punkta a) apakšpunktā,

medicīnas ierīces, ko lieto in vitro diagnostikā un kas definētas Direktīvas 98/79/EK 1. panta 2. punkta b) apakšpunktā,

veterinārās zāles, kas definētas Direktīvas 2001/82/EK 1. panta 2. punktā,

zāles, kas definētas Direktīvas 2001/83/EK 1. panta 2. punktā;

c)

materiāliem jābūt importētiem ar marķējumu un jāatbilst šīs regulas XIV pielikuma IV nodaļas 1. iedaļā noteiktajām īpašajām prasībām attiecībā uz dažiem dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu pārvietošanas veidiem;

d)

materiāliem jābūt importētiem saskaņā ar valsts tiesību aktos noteiktajām sanitārās sertifikācijas prasībām.

27. pants

Pētniecības un diagnostikas paraugu importēšana un tranzīts

1.   Kompetentā iestāde var atļaut importēt un pārvadāt tranzītā pētniecības un diagnostikas paraugus, kas satur atvasinātos produktus vai dzīvnieku izcelsmes blakusproduktus, tostarp 25. panta 1. punktā minētos dzīvnieku izcelsmes blakusproduktus, saskaņā ar nosacījumiem, kas nodrošina cilvēku un dzīvnieku veselības risku kontroli.

Minētajos nosacījumos ietilpst vismaz šādi nosacījumi:

a)

pirms sūtījuma ievešanas ir saņemta atļauja no galamērķa dalībvalsts kompetentās iestādes, un

b)

sūtījums jānosūta tieši no ievešanas punkta Savienībā atļautajam lietotājam.

2.   Uzņēmēji uzrāda pētniecības un diagnostikas paraugus, ko paredzēts importēt caur citu dalībvalsti, kas nav galamērķa dalībvalsts, apstiprinātā Savienības robežkontroles punktā, kas iekļauts sarakstā Lēmuma 2009/821/EK I pielikumā. Robežkontroles punktā minētajiem pētniecības un diagnostikas paraugiem neveic veterinārās pārbaudes saskaņā ar Direktīvas 97/78/EK I nodaļu. Robežkontroles punkta kompetentā iestāde ar TRACES sistēmas starpniecību informē galamērķa dalībvalsts kompetento iestādi par pētniecības un diagnostikas paraugu ievešanu.

3.   Uzņēmēji, kuri izmanto pētniecības paraugus vai diagnostikas paraugus, ievēro šīs regulas XIV pielikuma III nodaļas 1. iedaļā paredzētās īpašās prasības pētniecības vai diagnostikas paraugu likvidēšanai.

28. pants

Tirdzniecības paraugu un izstādes priekšmetu importēšana un tranzīts

1.   Kompetentā iestāde var atļaut tirdzniecības paraugu importu un tranzītu saskaņā ar īpašajiem noteikumiem, kas paredzēti šīs regulas XIV pielikuma III nodaļas 2. iedaļas 1. punktā.

2.   Uzņēmēji, kuri izmanto tirdzniecības paraugus, ievēro šīs regulas XIV pielikuma III nodaļas 2. iedaļas 2. un 3. punktā paredzētos īpašos noteikumus par tirdzniecības paraugu apstrādi un likvidēšanu.

3.   Kompetentā iestāde var atļaut izstādes priekšmetu importu un tranzītu saskaņā ar īpašajiem noteikumiem par izstādes priekšmetiem, kas paredzēti šīs regulas XIV pielikuma III nodaļas 3. iedaļā.

4.   Uzņēmēji, kuri izmanto izstādes priekšmetus, ievēro šīs regulas XIV pielikuma III nodaļas 3. iedaļā paredzētos nosacījumus par to iepakošanu, apstrādi un likvidēšanu.

29. pants

Īpašas prasības attiecībā uz dažiem dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu pārvietošanas veidiem starp Krievijas Federācijas teritorijām

1.   Kompetentā iestāde atļauj konkrētā veidā pārvietot dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu sūtījumus, kurus tieši vai caur kādu trešo valsti ved no Krievijas Federācijas un uz to, pa autoceļu vai pa dzelzceļu caur Savienību, starp apstiprinātiem Savienības robežkontroles punktiem, kas uzskaitīti Lēmuma 2009/821/EK I pielikumā, ja ir ievēroti šādi nosacījumi:

a)

robežkontroles punktā, caur kuru sūtījumu ieved Savienībā, tas ir noplombēts ar plombu, uz kuras ir kompetentās iestādes veterinārā dienesta izdots sērijas numurs;

b)

sūtījumam pievienotajos dokumentos, kas minēti Direktīvas 97/78/EK 7. pantā, tās kompetentās iestādes, kura ir atbildīga par attiecīgo robežkontroles punktu, pilnvarotais veterinārārsts katrā lappusē iespiež zīmogu ar tekstu “TIKAI KĀ TRANZĪTKRAVA UZ KRIEVIJU, ŠĶĒRSOJOT ES”;

c)

ir nodrošināta atbilstība procedūras prasībām, kas paredzētas Direktīvas 97/78/EK 11. pantā;

d)

ievešanas robežkontroles punkta oficiālais veterinārārsts kopīgajā veterinārajā ievešanas dokumentā ir sertificējis sūtījumu kā pieņemamu tranzītam saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 136/2004 III pielikumu.

2.   Šādu sūtījumu izkraušana vai uzglabāšana dalībvalsts teritorijā nav atļauta, kā noteikts Direktīvas 97/78/EK 12. panta 4. punktā vai 13. pantā.

3.   Kompetentā iestāde regulāri veic revīziju, lai pārliecinātos, vai sūtījumu skaits un to produktu daudzums, kas tiek izvests no Savienības teritorijas, saskan ar skaitu un daudzumu, ko ieved Savienībā.

30. pants

Trešās valstīs esošu uzņēmumu un iekārtu saraksti

Trešās valstīs esošo uzņēmumu un iekārtu sarakstu ievada TRACES sistēmā saskaņā ar tehniskajām specifikācijām, ko Komisija publicē savā tīmekļa vietnē.

Katru sarakstu regulāri atjaunina.

31. pants

Veselības sertifikātu un deklarāciju paraugi importam un tranzītam

Dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu un atvasināto produktu sūtījumiem, ko importē Savienībā vai pārvadā tranzītā caur to, punktā, kurā tos ieved Savienībā un kur notiek veterinārās pārbaudes, ir pievienoti veselības sertifikāti un deklarācijas saskaņā ar šīs regulas XV pielikumā izklāstītajiem paraugiem, kā noteikts Direktīvā 97/78/EK.

IX   NODAĻA

OFICIĀLĀS KONTROLES

32. pants

Oficiālās kontroles

1.   Kompetentā iestāde veic vajadzīgos pasākumus, lai kontrolētu dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu un atvasināto produktu visus savākšanas, pārvadāšanas, izmantošanas un likvidēšanas posmus saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1069/2009 4. panta 2. punktu.

Minētos pasākumus veic saskaņā ar oficiālo kontroļu principiem, kas noteikti Regulas (EK) Nr. 882/2004 3. pantā.

2.   Šā panta 1. punktā minētajās oficiālajās kontrolēs ietilpst pārbaudes par to, kā tiek veikta uzskaite un glabāti citi dokumenti, ko pieprasa šajā regulā paredzētie noteikumi.

3.   Kompetentā iestāde saskaņā ar šīs regulas XVI pielikumā noteiktajām prasībām veic šādas oficiālās kontroles, kā minēts Regulas (EK) Nr. 1069/2009 45. panta 1. punktā:

a)

oficiālās kontroles pārstrādes iekārtās, kā noteikts I nodaļā;

b)

oficiālās citu darbību kontroles, kas ietver dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu un atvasināto produktu apstrādi, kā noteikts III nodaļas 1.–9. iedaļā.

4.   Kompetentā iestāde pārbauda plombas, kas uzliktas dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu vai atvasināto produktu sūtījumiem.

Ja kompetentā iestāde uzliek plombu šādam sūtījumam, kas tiek pārvadāts uz galamērķa vietu, tai jāinformē galamērķa kompetentā iestāde.

5.   Kompetentā iestāde sagatavo Regulas (EK) Nr. 1069/2009 47. panta 1. punktā minēto uzņēmumu, iekārtu un uzņēmēju sarakstu saskaņā ar formātu, kas noteikts šīs regulas XVI pielikuma II nodaļā.

6.   Lēmumu par uzņēmēja pieteikumu saistībā ar dažu pirmās kategorijas materiālu, otrās kategorijas materiālu un gaļas-kaulu miltu vai dzīvnieku tauku, kas iegūti no pirmās un otrās kategorijas materiāla, pieņemšanu vai noraidīšanu galamērķa dalībvalsts kompetentā iestāde pieņem 20 kalendāro dienu laikā pēc minētā pieteikuma saņemšanas dienas, ja tas iesniegts kādā no minētās dalībvalsts oficiālajām valodām.

7.   Lai saņemtu 6. punktā minēto atļauju, uzņēmēji iesniedz pieteikumus saskaņā ar standarta formātu, kas aprakstīts šīs regulas XVI pielikuma III nodaļas 10. iedaļā.

33. pants

Iekārtu un uzņēmumu atkārtota apstiprināšana pēc pagaidu apstiprinājuma piešķiršanas

1.   Ja iekārtai vai uzņēmumam, kas apstiprināts trešās kategorijas materiāla pārstrādei, vēlāk piešķir pagaidu apstiprinājumu pirmās vai otrās kategorijas materiāla apstrādei saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1069/2009 24. panta 2. punkta b) apakšpunkta ii) daļu, tad tam aizliedz atsākt trešās kategorijas materiāla pārstrādi, pirms tam nesaņemot kompetentās iestādes apstiprinājumu trešās kategorijas materiāla pārstrādes atsākšanai saskaņā ar minētās regulas 44. pantu.

2.   Ja iekārtai vai uzņēmumam, kas apstiprināts otrās kategorijas materiāla pārstrādei, vēlāk piešķir pagaidu apstiprinājumu pirmās kategorijas materiāla apstrādei saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1069/2009 24. panta 2. punkta b) apakšpunkta ii) daļu, tad tam aizliedz atsākt otrās kategorijas materiāla pārstrādi, pirms tam nesaņemot kompetentās iestādes apstiprinājumu otrās kategorijas materiāla pārstrādes atsākšanai saskaņā ar minētās regulas 44. pantu.

X   NODAĻA

NOBEIGUMA NOTEIKUMI

34. pants

Dažu dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu un atvasināto produktu laišanas tirgū ierobežojumi cilvēku un dzīvnieku veselības aizsardzības apsvērumu dēļ

Kompetentā iestāde neierobežo un neaizliedz laist tirgū šādus dzīvnieku izcelsmes blakusproduktus un atvasinātos produktus tādu cilvēku un dzīvnieku veselības aizsardzības apsvērumu dēļ, kas nav noteikti Savienības tiesību aktos, un jo īpaši Regulā (EK) Nr. 1069/2009 un šajā regulā:

a)

pārstrādātas dzīvnieku olbaltumvielas un citus atvasinātos produktus, kas minēti šīs regulas X pielikuma II nodaļā,

b)

lolojumdzīvnieku barību un dažus citus atvasinātos produktus, kas minēti šīs regulas XIII pielikumā,

c)

dzīvnieku izcelsmes blakusproduktus un atvasinātos produktus, kas importēti Savienībā vai tiek vesti tranzītā caur to, kā minēts šīs regulas XIV pielikumā.

35. pants

Atcelšana

1.   Atceļ šādus tiesību aktus:

a)

Regulu (EK) Nr. 811/2003;

b)

Lēmumu 2003/322/EK;

c)

Lēmumu 2003/324/EK;

d)

Regulu (EK) Nr. 878/2004;

e)

Lēmumu 2004/407/EK;

f)

Regulu (EK) Nr. 79/2005;

g)

Regulu (EK) Nr. 92/2005;

h)

Regulu (EK) Nr. 181/2006;

i)

Regulu (EK) Nr. 197/2006;

j)

Regulu (EK) Nr. 1192/2006;

k)

Regulu (EK) Nr. 2007/2006.

2.   Atsauces uz atceltajiem tiesību aktiem uzskata par atsaucēm uz šo regulu.

36. pants

Pārejas pasākumi

1.   Pārejas periodā līdz 2011. gada 31. decembrim uzņēmēji var laist tirgū organisko mēslojumu un augsnes ielabotājus, kas ražoti pirms 2011. gada 4. marta saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1774/2002 un Regulu (EK) Nr. 181/2006,

a)

ja tie ir ražoti, izmantojot kādu no šādām izejvielām:

i)

gaļas-kaulu miltus, kas iegūti no otrās kategorijas materiāla,

ii)

pārstrādātas dzīvnieku olbaltumvielas;

b)

pat ja tie nav samaisīti ar kādu sastāvdaļu, kas izslēdz maisījuma turpmāku izmantošanu barošanai.

2.   Pārejas periodā līdz 2012. gada 31. janvārim dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu un atvasināto produktu sūtījumus, kam pievienots veselības sertifikāts, deklarācija vai tirdzniecības dokuments, kas aizpildīts un parakstīts saskaņā ar atbilstošo paraugu, kas iekļauts Regulas (EK) Nr. 1774/2002 X pielikumā, turpinās pieņemt importam Savienībā, ja minētie sertifikāti, deklarācijas vai dokumenti ir aizpildīti un parakstīti līdz 2011. gada 30. novembrim.

3.   Pārejas periodā līdz 2012. gada 31.decembrim un atkāpjoties no Regulas (EK) Nr. 1069/2009 14. panta, dalībvalstis var atļaut savākt, pārvadāt un likvidēt trešās kategorijas materiālus, tostarp dzīvnieku izcelsmes produktus un pārtikas produktus, kuros ir dzīvnieku izcelsmes produkti, kas vairs nav paredzēti lietošanai pārtikā komerciālu apsvērumu dēļ vai ražošanas vai iepakošanas defektu dēļ, vai citu tādu defektu dēļ, kas nerada risku cilvēku vai dzīvnieku veselībai, kā noteikts minētās regulas 10. panta f) punktā, likvidēšanā neizmantojot sadedzināšanu vai aprakšanu uz vietas, kā noteikts minētās regulas 19. panta 1. punkta d) apakšpunktā, ievērojot atbilstību šīs regulas VI pielikuma IV nodaļā noteiktajām prasībām attiecībā uz likvidēšanu ar citiem līdzekļiem.

37. pants

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

To piemēro no 2011. gada 4. marta.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2011. gada 25. februārī

Komisijas vārdā –

priekšsēdētājs

José Manuel BARROSO


(1)  OV L 300, 14.11.2009., 1. lpp.

(2)  OV L 24, 30.1.1998., 9. lpp.

(3)  OV L 229, 1.9.2009., 1. lpp.

(4)  OV L 332, 28.12.2000., 91. lpp.

(5)  OV L 182, 16.7.1999., 1. lpp.

(6)  OV L 139, 30.4.2004., 1. lpp.

(7)  OV L 312, 22.11.2008., 3. lpp.

(8)  OV L 273, 10.10.2002., 1. lpp.

(9)  OV L 139, 30.4.2004., 55. lpp.

(10)  OV L 147, 31.5.2001., 1. lpp.

(11)  OV L 206, 22.7.1992., 7. lpp.

(12)  OV L 20, 26.1.2010., 7. lpp

(13)  OV 17, 6.10.1958., 385/58. lpp.

(14)  OV L 35, 8.2.2005., 1. lpp.

(15)  OV L 62, 15.3.1993., 49. lpp.

(16)  OV L 94, 31.3.2004., 63. lpp.

(17)  OV 121, 29.7.1964., 1977/64. lpp.

(18)  OV L 262, 27.9.1976, 169. lpp.

(19)  OV L 125, 23.5.1996, 3. lpp.

(20)  OV L 125, 23.5.1996, 10. lpp.

(21)  OV L 343, 22.12.2009., 74. lpp.

(22)  OV L 311, 28.11.2001, 67. lpp.

(23)  OV L 311, 28.11.2001, 1. lpp.

(24)  OV L 169, 12.7.1993, 1. lpp.

(25)  OV L 331, 7.12.1998, 1. lpp.

(26)  OV L 189, 20.7.1990, 17. lpp.

(27)  OV L 192, 23.7.2010., 1. lpp.

(28)  OV L 18, 23.1.2003., 11. lpp.

(29)  OV L 61, 3.3.1997., 1. lpp.

(30)  OV L 268, 14.9.1992., 54. lpp.

(31)  OV L 73, 20.3.2010., 1. lpp.

(32)  OV L 73, 11.3.2004., 1. lpp.

(33)  OV L 175, 10.7.2010., 1. lpp.

(34)  OV L 320, 18.11.2006., 53. lpp.

(35)  OV L 226, 23.8.2008., 1. lpp.

(36)  OV L 39, 10.2.2009., 12. lpp.

(37)  OV L 190, 12.7.2006., 1. lpp.

(38)  OV L 296, 12.11.2009., 1. lpp.

(39)  OV L 21, 28.1.2004., 11. lpp.

(40)  OV L 13, 16.1.1997., 28. lpp.

(41)  OV L 165, 30.4.2004., 1. lpp.

(42)  OV L 117, 13.5.2003, 14. lpp.

(43)  OV L 117, 13.5.2003, 32. lpp.

(44)  OV L 117, 13.5.2003, 37. lpp.

(45)  OV L 16, 20.1.2005, 46. lpp.

(46)  OV L 19, 21.1.2005, 27. lpp.

(47)  OV L 29, 2.2.2006, 31. lpp.

(48)  OV L 215, 5.8.2006, 10. lpp.

(49)  OV L 379, 28.12.2006, 98. lpp.

(50)  OV L 162, 30.4.2004, 62. lpp.

(51)  OV L 151, 30.4.2004., 11. lpp.

(52)  OV L 32, 4.2.2006., 13. lpp.


I PIELIKUMS

2. PANTĀ MINĒTĀS DEFINĪCIJAS

Šajā regulā piemēro šādas definīcijas:

1.

kažokzvēri” ir dzīvnieki, ko tur vai audzē kažokādu ieguvei un nelieto cilvēku uzturam;

2.

asinis” ir svaigas nesadalītas asinis;

3.

barības sastāvdaļas” ir tādi barības materiāli, kas definēti Regulas (EK) Nr. 767/2009 3. panta 2. punkta g) apakšpunktā, kam ir dzīvnieku izcelsme, tostarp pārstrādātas dzīvnieku olbaltumvielas, asins pagatavojumi, kausēti tauki, olu produkti, zivju eļļa, tauku atvasinājumi, kolagēns, želatīns un hidrolizētas olbaltumvielas, dikalcija fosfāts, trikalcija fosfāts, piens, piena produkti, no piena atvasināti produkti, jaunpiens, jaunpiena produkti un centrifūgas vai separatora nogulsnes;

4.

asins pagatavojumi” ir produkti, ko iegūst no asinīm vai asiņu frakcijām, izņemot asiņu miltus; tajos ietilpst žāvēta/sasaldēta/šķidra plazma, žāvētas nesadalītas asinis, žāvēti/sasaldēti/šķidri sarkanie asinsķermenīši vai to frakcijas un maisījumi;

5.

pārstrādātas dzīvnieku olbaltumvielas” ir dzīvnieku olbaltumvielas, kas pilnībā iegūtas no trešās kategorijas materiāla, kas apstrādāts saskaņā ar X pielikuma II nodaļas 1. iedaļu (tostarp asiņu miltiem un zivju miltiem), lai tās būtu derīgas tiešai izmantošanai par barības sastāvdaļām vai jebkuram citam izmantojumam barībā, tostarp lolojumdzīvnieku barībā, vai izmantošanai organiskajā mēslojumā vai augsnes ielabotājos; tomēr te nav ietverti asins pagatavojumi, piens, piena produkti, no piena atvasināti produkti, jaunpiens, jaunpiena produkti, centrifūgas vai separatora nogulsnes, želatīns, hidrolizētas olbaltumvielas un dikalcija fosfāts, olas un olu produkti, tostarp olu čaumalas, trikalcija fosfāts un kolagēns;

6.

asiņu milti” ir pārstrādāta dzīvnieku olbaltumviela, ko iegūst, termiski apstrādājot asinis vai asins frakcijas saskaņā ar X pielikuma II nodaļas 1. iedaļu;

7.

zivju milti” ir pārstrādāta dzīvnieku olbaltumviela, ko iegūst no ūdensdzīvniekiem, izņemot jūras zīdītājus;

8.

kausēti tauki” ir vai nu tauki, kas iegūti, pārstrādājot:

a)

dzīvnieku izcelsmes blakusproduktus, vai

b)

lietošanai pārtikā domātus produktus, ko uzņēmējs paredzējis citiem mērķiem, nevis lietošanai pārtikā;

9.

zivju eļļa” ir eļļa, kas iegūta no ūdensdzīvnieku pārstrādes vai lietošanai pārtikā paredzēta eļļa no zivju pārstrādes, ko uzņēmējs paredzējis citiem mērķiem, nevis lietošanai pārtikā;

10.

biškopības blakusprodukti” ir medus, vasks, peru pieniņš, propoliss vai ziedputekšņi, kas nav paredzēti lietošanai pārtikā;

11.

kolagēns” ir produkts uz olbaltumvielu bāzes, kas iegūts no dzīvnieku jēlādām, ādām, kauliem un cīpslām;

12.

želatīns” ir dabīgs, šķīstošs proteīns, kurš sarec vai nesarec, ko iegūst tāda kolagēna daļējā hidrolīzē, kuru iegūst no dzīvnieku kauliem, jēlādām un ādām, cīpslām un stiegrām;

13.

dradži” ir olbaltumvielu saturošas atliekas no tauku kausēšanas pēc tauku un ūdens daļējas atdalīšanās;

14.

hidrolizētas olbaltumvielas” ir polipeptīdi, peptīdi un aminoskābes, un to maisījumi, ko iegūst dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu hidrolīzē;

15.

baltūdens” ir piena, piena produktu vai no tiem atvasinātu produktu maisījums ar ūdeni, ko savāc piena iekārtu skalošanas laikā, tostarp skalojot piena produktu konteinerus pirms to tīrīšanas un dezinfekcijas;

16.

konservēta lolojumdzīvnieku barība” ir termiski apstrādāta lolojumdzīvnieku barība, kas atrodas hermētiski noslēgtā traukā;

17.

suņu košļājamās rotaļlietas” ir lolojumdzīvniekiem košļāšanai paredzēti nemiecēti produkti, ko ražo no nemiecētām nagaiņu jēlādām un ādām vai cita dzīvnieku izcelsmes materiāla;

18.

dzīvnieku izcelsmes garšas uzlabotājs” ir šķidrs vai dehidrēts atvasināts dzīvnieku izcelsmes produkts, ko izmanto, lai uzlabotu lolojumdzīvnieku barības garšas īpašības;

19.

lolojumdzīvnieku barība” ir lolojumdzīvniekiem paredzēta barība un suņu košļājamās rotaļlietas, kas:

a)

satur trešās kategorijas materiālu, izņemot materiālu, kas minēts Regulas (EK) Nr. 1069/2009 10. panta n), o) un p) punktā, un

b)

var saturēt importētu pirmās kategorijas materiālu, kurā ir dzīvnieku izcelsmes blakusprodukti, kas iegūti no dzīvniekiem, kuri pakļauti nelikumīgai ārstēšanai, kā noteikts Direktīvas 96/22/EK 1. panta 2. punkta d) apakšpunktā vai Direktīvas 96/23/EK 2. panta b) punktā;

20.

pārstrādāta lolojumdzīvnieku barība” ir lolojumdzīvnieku barība (izņemot jēlu lolojumdzīvnieku barību), kas pārstrādāta saskaņā ar XIII pielikuma II nodaļas 3. punktu;

21.

jēla lolojumdzīvnieku barība” ir lolojumdzīvnieku barība, kurā ir konkrēts trešās kategorijas materiāls, kas nav citādi konservēts kā tikai atdzesēts vai sasaldēts;

22.

ēdināšanas uzņēmumu pārtikas atkritumi” ir visa pārpalikusī pārtika, ieskaitot izmantotu cepšanas eļļu, kas ir no restorāniem, sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumiem un virtuvēm, tostarp centralizētām virtuvēm un mājsaimniecību virtuvēm;

23.

fermentācijas atliekas” ir atliekas, kas rodas, transformējot dzīvnieku izcelsmes blakusproduktus biogāzes iekārtā;

24.

gremošanas trakta saturs” ir zīdītāju un skrējējputnu gremošanas trakta saturs;

25.

tauku atvasinājumi” ir no kausētiem taukiem atvasināti produkti, kas attiecībā uz pirmās vai otrās kategorijas kausētiem taukiem ir pārstrādāti saskaņā ar XIII pielikuma XI nodaļu;

26.

gvano” ir dabīgs produkts, kas savākts no sikspārņu vai savvaļas jūras putnu ekskrementiem un nav mineralizējies;

27.

gaļas-kaulu milti” ir dzīvnieku olbaltumvielas, kas iegūtas no pirmās vai otrās kategorijas materiāliem, tos pārstrādājot saskaņā ar kādu no pārstrādes metodēm, kas izklāstītas IV pielikuma III nodaļā;

28.

apstrādātas jēlādas un ādas” ir no neapstrādātām jēlādām un ādām atvasināti produkti, izņemot suņu košļājamās rotaļlietas, kas ir:

a)

žāvētas,

b)

pirms nosūtīšanas saussālītas vai slapjsālītas vismaz 14 dienas,

c)

sālītas vismaz septiņas dienas jūras sālī ar pievienotu 2 % nātrija karbonātu,

d)

žāvētas vismaz 42 dienas vismaz 20 °C temperatūrā, vai

e)

citādi konservētas, nevis miecētas;

29.

neapstrādātas jēlādas un ādas” ir visi ādas un zemādas audi, kam nav veikta nekāda apstrāde, izņemot griešanu, dzesināšanu vai sasaldēšanu;

30.

neapstrādātas putnu spalvas un spalvu daļas” ir putnu spalvas un spalvu daļas, izņemot tādas spalvas un spalvu daļas, kas ir apstrādātas:

a)

ar tvaika strūklu vai

b)

ar citu metodi, kas nodrošina, ka nesaglabājas nepieļaujams apdraudējums;

31.

neapstrādāta vilna” ir vilna, kas:

a)

nav rūpnieciski mazgāta,

b)

nav iegūta miecēšanā un

c)

nav apstrādāta ar citu metodi, kas nodrošina, ka nesaglabājas nepieļaujams apdraudējums;

32.

neapstrādāts apmatojums” ir apmatojums, kas:

a)

nav rūpnieciski mazgāts,

b)

nav iegūts miecēšanā un

c)

nav apstrādāts ar citu metodi, kas nodrošina, ka nesaglabājas nepieļaujams apdraudējums;

33.

neapstrādāti cūku sari” ir cūku sari, kas:

a)

nav rūpnieciski mazgāti,

b)

nav iegūti miecēšanā un

c)

nav apstrādāti ar citu metodi, kas nodrošina, ka nesaglabājas nepieļaujams apdraudējums;

34.

izstādes priekšmets” ir dzīvnieku izcelsmes blakusprodukti vai atvasināti produkti, kas paredzēti izstādīšanai vai mākslinieciskām darbībām;

35.

starpprodukts” ir atvasināts produkts:

a)

kas paredzēts zāļu, veterināro zāļu, medicīnas ierīču, aktīvu implantējamu medicīnas ierīču, in vitro diagnostikai paredzētu medicīnas ierīču vai laboratorijas reaģentu ražošanai,

b)

kura projektēšanas, transformēšanas un ražošanas posmi ir pietiekami pabeigti, lai to varētu uzskatīt par atvasinātu produktu un lai tas būtu derīgs tieši kā materiāls vai kā produkta sastāvdaļa minētajā nolūkā,

c)

kam tomēr vēl vajadzīga turpmāka apstrāde vai transformēšana, piemēram, maisīšana, apvalkošana, salikšana, iepakošana vai marķēšana, lai to attiecīgi varētu laist tirgū kā produktu vai sākt izmantot pakalpojumos kā zāles, veterinārās zāles, medicīnas ierīci, aktīvu implantējamu medicīnas ierīci, in vitro diagnostikā izmantojamu ierīci vai laboratorijas reaģentu;

36.

laboratorijas reaģents” ir iesaiņots produkts, gatavs lietošanai, kas satur dzīvnieku izcelsmes blakusproduktus vai atvasinātos produktus un ko ir paredzēts lietot laboratorijā kā reaģentu vai reaģentu produktu, kalibratoru vai kontroles materiālu, lietojot to vienu pašu vai kombinējot ar vielām, kuras nav dzīvnieku izcelsmes, lai konstatētu, izmērītu, izpētītu vai radītu citas vielas;

37.

produkts, ko izmanto in vitro diagnostikai” ir iesaiņots produkts, gatavs lietošanai, kas satur asins pagatavojumu vai kādu citu dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu un ko ir paredzēts lietot laboratorijā kā reaģentu, reaģentu produktu, kalibratoru, komplektu vai jebkuru citu sistēmu, lietojot to vienu pašu vai kombinējot, ko paredzēts lietot in vitro, lai analizētu cilvēku vai dzīvnieku izcelsmes paraugus, tikai vai galvenokārt, lai diagnosticētu fizioloģisko stāvokli, veselības stāvokli, slimību vai ģenētisku novirzi vai lai noteiktu drošumu un saderību ar reaģentiem; te neietilpst donoru orgāni vai asinis;

38.

pētniecības un diagnostikas paraugi” ir dzīvnieku izcelsmes blakusprodukti un atvasinātie produkti, kas paredzēti šādiem mērķiem: izpēte vai analīze progresa veicināšanai zinātnē un tehnoloģijā, saistībā ar darbībām diagnostikas, izglītības vai pētniecības jomā;

39.

tirdzniecības paraugi” ir dzīvnieku izcelsmes blakusprodukti vai atvasinātie produkti, kas paredzēti īpašiem pētījumiem vai analīzei, lai ražotu vai izstrādātu barību vai citus atvasinātus produktus, tostarp testētu iekārtas, izmantošanai uzņēmumā vai iekārtā, kas:

a)

ražo barību vai produktus, kas nav paredzēti lietošanai pārtikā vai barošanai, vai

b)

pārstrādā dzīvnieku izcelsmes blakusproduktus vai atvasinātos produktus;

40.

līdzsadedzināšana” ir dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu vai atvasināto produktu, ja tie ir atkritumi, reģenerācija vai likvidēšana līdzsadedzināšanas iekārtā;

41.

degšana” ir process, kurā notiek kurināmā oksidēšana, lai izmantotu dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu vai atvasināto produktu, ja tie nav atkritumi, enerģētisko vērtību;

42.

sadedzināšana” ir dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu vai atvasinātu produktu, ja tie ir atkritumi, likvidēšana sadedzināšanas iekārtā, kā noteikts Direktīvas 2000/76/EK 3. panta 4. punktā;

43.

sadedzināšanas un līdzsadedzināšanas atlikumi” ir visi atlikumi, kas definēti Direktīvas 2000/76/EK 3. panta 13. punktā un kas radušies sadedzināšanas vai līdzsadedzināšanas iekārtās, kurās apstrādā dzīvnieku izcelsmes blakusproduktus vai atvasinātos produktus;

44.

krāsu marķēšana” ir sistemātiska krāsu izmantošana, kā noteikts VIII pielikuma II nodaļas 1. punkta c) apakšpunktā, lai norādītu informāciju, kā paredzēts šajā regulā, uz iepakojuma, trauka vai transportlīdzekļa virsmas vai tās daļas, vai uz marķējuma vai simbola, kas tam piestiprināts;

45.

starpposma darbības” ir darbības, izņemot uzglabāšanu, kas minētas 19. panta b) punktā;

46

miecēšana” ir jēlādu cietināšana, izmantojot augu miecvielas, hroma sāļus vai citas vielas, piemēram, alumīnija sāļus, dzelzs sāļus, silīcija sāļus, aldehīdus un hinonus, vai citus sintētiskos cietinātājus;

47.

taksidermija” ir māksla, kurā sagatavo, piepilda un izbāž dzīvnieku ādas, kas iegūst dzīvam dzīvniekam līdzīgu izskatu, tā, lai no izbāztās ādas nerastos nepieļaujams risks cilvēku un dzīvnieku veselībai;

48.

tirdzniecība” ir preču tirdzniecība dalībvalstu starpā, kā noteikts Līguma par Eiropas Savienības darbību 28. pantā;

49.

pārstrādes metodes” ir metodes, kas uzskaitītas IV pielikuma III un IV nodaļā;

50.

partija” ir tādas produkcijas vienība, kas saražota vienā un tajā pašā iekārtā, izmantojot vienotus ražošanas parametrus, piemēram, materiālu izcelsmi, — vai virkne šādu vienību, ja tās ražotas nepārtrauktā secībā vienā un tajā pašā iekārtā un tiek uzglabātas kopā kā nosūtīšanas vienība;

51.

hermētiski noslēgts trauks” ir tāds trauks, kas veidots un paredzēts drošībai pret mikroorganismu iekļūšanu tajā;

52.

biogāzes iekārta” ir iekārta, kurā veic dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu vai atvasināto produktu bioloģisko noārdīšanu anaerobos apstākļos;

53.

savākšanas centri” ir telpas, izņemot pārstrādes iekārtas, kur savāc Regulas (EK) Nr. 1069/2009 18. panta 1. punktā minētos dzīvnieku izcelsmes blakusproduktus, lai izmantotu tajā pašā pantā minēto dzīvnieku barošanā;

54.

kompostēšanas iekārta” ir iekārta, kurā notiek dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu vai atvasinātu produktu bioloģiskā noārdīšanās aerobos apstākļos, un tādi produkti ir vismaz daļa no izmantotā materiāla;

55.

līdzsadedzināšanas iekārta” ir jebkura stacionāra vai mobila iekārta, kuras galvenais mērķis ir radīt enerģiju vai ražot materiālu produkciju, kā noteikts Direktīvas 2000/76/EK 3. panta 5. punktā;

56.

sadedzināšanas iekārta” ir jebkura stacionāra vai mobila tehniska vienība un aprīkojums atkritumu termiskai apstrādei, kā noteikts Direktīvas 2000/76/EK 3. panta 4. punktā;

57.

lolojumdzīvnieku barības iekārta” ir telpas vai iekārtas, kas paredzētas lolojumdzīvnieku barības vai dzīvnieku izcelsmes garšas uzlabotāju ražošanai, kā minēts Regulas (EK) Nr. 1069/2009 24. panta 1. punkta e) apakšpunktā;

58.

pārstrādes iekārta” ir telpas vai iekārtas dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu pārstrādei, kā minēts Regulas (EK) Nr. 1069/2009 24. panta 1. punkta a) apakšpunktā un kurā dzīvnieku izcelsmes blakusproduktus pārstrādā saskaņā ar IV pielikumu un/vai X pielikumu.


II PIELIKUMS

IEROBEŽOJUMI ATTIECĪBĀ UZ DZĪVNIEKU IZCELSMES BLAKUSPRODUKTU IZMANTOŠANU

I   NODAĻA

Kažokzvēru pārstrāde vienas sugas ietvaros

1.

Igaunijā, Latvijā un Somijā šādus kažokzvērus var barot ar gaļas-kaulu miltiem vai citiem produktiem, kas pārstrādāti saskaņā ar IV pielikuma III nodaļu un kas iegūti no to pašu sugu dzīvnieku ķermeņiem vai ķermeņu daļām:

a)

lapsas (Vulpes vulpes),

b)

jenotsuņi (Nyctereutes procyonides).

2.

Igaunijā un Latvijā Amerikas ūdeles (Mustela vison) sugas kažokzvērus var barot ar gaļas-kaulu miltiem vai ar citiem produktiem, kas pārstrādāti saskaņā ar IV pielikuma III nodaļā noteiktajām pārstrādes metodēm un iegūti no tās pašas sugas dzīvnieku ķermeņiem vai ķermeņu daļām.

3.

Šīs nodaļas 1. un 2. punktā minētā barošana notiek, ievērojot šādus nosacījumus:

a)

barošana notiek tikai saimniecībās:

i)

ko reģistrējusi kompetentā iestāde, pamatojoties uz pieteikumu ar pievienotiem dokumentiem, kuri pierāda, ka nav iemesla aizdomām par TSE ierosinātāja klātbūtni tās sugas dzīvnieku populācijā, uz ko attiecas pieteikums,

ii)

kur saimniecībā ir ieviesta atbilstoša uzraudzības sistēma attiecībā uz transmisīvās sūkļveida encefalopātijas (TSE) klātbūtni kažokzvēros, kurā ietverta regulāra paraugu laboratoriska testēšana uz TSE klātbūtni;

iii)

kuras ir sniegušas atbilstošas garantijas, ka neviens dzīvnieku izcelsmes blakusprodukts vai gaļas-kaulu milti vai citi produkti, kas pārstrādāti saskaņā ar IV pielikuma III nodaļu un kas iegūti no minētajiem dzīvniekiem vai to pēcnācējiem, nevar iekļūt citiem dzīvniekiem, izņemot kažokzvērus, paredzētā pārtikā vai barības ķēdē;

iv)

kurām nav bijusi konstatēta saskare ar saimniecību, kurā ir aizdomas par TSE uzliesmojumu vai tas ir apstiprināts;

v)

ja reģistrētās saimniecības uzņēmējs nodrošina, ka:

kažokzvēru liemeņi, ko paredzēts izbarot tās pašas sugas dzīvniekiem, tiek apstrādāti un pārstrādāti atsevišķi no liemeņiem, kas nav atļauti minētajam nolūkam;

kažokzvēri, ko baro ar gaļas-kaulu miltiem vai citiem produktiem, kuri pārstrādāti saskaņā ar IV pielikuma III nodaļu un ir iegūti no tās pašas sugas dzīvniekiem, tiek turēti atsevišķi no dzīvniekiem, kurus nebaro ar produktiem, kas iegūti no tās pašas sugas dzīvniekiem;

saimniecība atbilst prasībām, kas noteiktas VI pielikuma II nodaļas 1. iedaļas 2. punktā un VIII pielikuma II nodaļas 2. punkta b) apakšpunkta ii) daļā;

b)

saimniecības uzņēmējs nodrošina, ka gaļas-kaulu milti vai citi produkti, kas iegūti no kādas sugas un paredzēti tās pašas sugas barošanai:

i)

ir pārstrādāti pārstrādes iekārtā, kas apstiprināta atbilstīgi Regulas (EK) Nr. 1069/2009 24. panta 1. punkta a) apakšpunktam, un izmanto tikai 1.–5. pārstrādes metodi vai 7. pārstrādes metodi, kā noteikts šīs regulas IV pielikuma III nodaļā;

ii)

ir ražoti no veselīgiem dzīvniekiem, kuri nokauti kažokādu ieguvei;

c)

ja ir bijusi saskare vai ir aizdomas par saskari ar saimniecību, kurā ir aizdomas par TSE uzliesmojumu vai tas ir apstiprināts, tad saimniecības uzņēmējs nekavējoties:

i)

informē kompetento iestādi par šādu saskari;

ii)

pārtrauc nosūtīt kažokzvērus uz jebkuru galamērķi bez kompetentās iestādes rakstiskas atļaujas.

II   NODAĻA

Lauksaimniecības dzīvnieku barošana ar zāli

Šādi nosacījumi attiecināmi uz lauksaimniecības dzīvnieku barošanu, tos ganot vai barojot ar nopļautu zāli, kas aug uz lauksaimniecības zemes, ja konkrētā zeme ir apstrādāta ar organisko mēslojumu vai augsnes ielabotājiem:

a)

jāievēro vismaz 21 dienas starplaiks, kas minēts Regulas (EK) Nr. 1069/2009 11. panta 1. punkta c) apakšpunktā;

b)

drīkst izmantot tikai organisko mēslojumu un augsnes ielabotājus, kas atbilst Regulas (EK) Nr. 1069/2009 32. panta 1. un 2. punktam un šīs regulas XI pielikuma II nodaļai.

Minētos nosacījumus tomēr nepiemēro, ja zeme ir apstrādāta tikai ar šādu organisko mēslojumu vai augsnes ielabotājiem:

a)

kūtsmēsli un gvano;

b)

gremošanas trakta saturs, piens, piena produkti, no piena atvasināti produkti, jaunpiens un jaunpiena produkti, par kuriem kompetentā iestāde neuzskata, ka tie rada jebkuras nopietnas dzīvnieku slimības izplatīšanās risku.


III PIELIKUMS

LIKVIDĒŠANA UN REĢENERĀCIJA

I   NODAĻA

VISPĀRĪGAS PRASĪBAS ATTIECĪBĀ UZ SADEDZINĀŠANU UN LĪDZSADEDZINĀŠANU

1.   iedaļa

Vispārīgi nosacījumi

1.

Šīs regulas 6. panta 1. punkta b) apakšpunktā minēto sadedzināšanas un līdzsadedzināšanas iekārtu uzņēmēji nodrošina, ka viņu kontrolē esošajās iekārtās tiek ievēroti šādi higiēnas nosacījumi:

a)

dzīvnieku izcelsmes blakusprodukti un atvasinātie produkti jālikvidē pēc iespējas drīzāk pēc to atvešanas saskaņā ar kompetentās iestādes paredzētajiem nosacījumiem. Līdz likvidēšanai tos pienācīgi uzglabā, ievērojot kompetentās iestādes noteiktos nosacījumus;

b)

iekārtās jābūt atbilstošai sistēmai konteineru un transportlīdzekļu tīrīšanai un dezinficēšanai, jo īpaši speciālā zonā, no kuras notekūdeņus likvidē saskaņā ar Savienības tiesību aktiem, lai novērstu inficēšanas risku;

c)

iekārtām jāatrodas uz kārtīgi nosusināta cieta pamata;

d)

iekārtās jābūt atbilstošai sistēmai aizsardzībai pret kaitēkļiem, piemēram, kukaiņiem, grauzējiem un putniem. Šim nolūkam jāizmanto dokumentēta kaitēkļu apkarošanas programma;

e)

darbiniekiem jābūt pieejamām atbilstošām iekārtām personīgajai higiēnai, proti, tualetēm, ģērbtuvēm un izlietnēm, ja tas vajadzīgs, lai novērstu inficēšanās risku;

f)

attiecībā uz visām uzņēmumu telpām jāizstrādā un jādokumentē tīrīšanas procedūras. Tīrīšanai jāparedz atbilstošs aprīkojums un tīrīšanas līdzekļi;

g)

higiēnas kontrolē jāiekļauj regulāras vides un aprīkojuma pārbaudes. Inspekcijas grafiki un rezultāti jādokumentē un jāsaglabā vismaz divus gadus.

2.

Sadedzināšanas vai līdzsadedzināšanas iekārtas uzņēmējam jāveic visi vajadzīgie piesardzības pasākumi attiecībā uz dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu vai atvasināto produktu pieņemšanu, lai novērstu vai pēc iespējas samazinātu tiešo risku cilvēku vai dzīvnieku veselībai.

3.

Dzīvnieki nedrīkst piekļūt iekārtām, dzīvnieku izcelsmes blakusproduktiem un atvasinātajiem produktiem, ko plānots sadedzināt vai līdzsadedzināt, un pelniem, kas radušies, sadedzinot vai līdzsadedzinot dzīvnieku izcelsmes blakusproduktus.

4.

Ja sadedzināšanas vai līdzsadedzināšanas iekārta atrodas mājlopu saimniecībā:

a)

sadedzināšanas vai līdzsadedzināšanas aprīkojumam jābūt fiziski pilnībā atdalītam no mājlopiem, to barības un pakaišiem, vajadzības gadījumā nožogojot;

b)

aprīkojumam jābūt paredzētam tikai dedzināšanas iekārtas darbībai un to nedrīkst izmantot nekur citur saimniecībā, vai, alternatīvi, tas pirms šādas lietošanas jāiztīra un jādezinficē;

c)

pirms darbošanās ar mājlopiem vai barību darbiniekiem jāpārvelk virsdrēbes un apavi.

5.

Dzīvnieku izcelsmes blakusprodukti un atvasinātie produkti, ko plānots sadedzināt vai līdzsadedzināt, kā arī pelni jāuzglabā slēgtos, pareizi identificētos un, ja nepieciešams, hermētiskos konteineros.

6.

Nepilnīgi sadedzināti dzīvnieku izcelsmes blakusprodukti jāsadedzina atkārtoti vai jālikvidē citiem līdzekļiem, izņemot likvidēšanu atļautā atkritumu poligonā, attiecīgi saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1069/2009 12., 13. un 14. pantu.

2.   iedaļa

Ekspluatācijas nosacījumi

Sadedzināšanas vai līdzsadedzināšanas iekārtām jābūt plānotām, aprīkotām, uzbūvētām un jādarbojas tā, lai procesā izdalījušos gāzu temperatūra pēc pēdējās sadedzināšanai vajadzīgā gaisa pievadīšanas arī visnelabvēlīgākajos apstākļos pie sadedzināšanas kameras iekšējās sienas vai citā kompetentās iestādes noteiktā reprezentatīvā mērīšanas vietā sadegšanas kamerā kontrolēti un homogēni vismaz uz divām sekundēm paaugstinātos līdz 850 °C, vai vismaz uz 0,2 sekundēm paaugstinātos līdz 1 100 °C temperatūrai.

3.   iedaļa

Sadedzināšanas un līdzsadedzināšanas atlikumi

1.

Maksimāli jāsamazina sadedzināšanas un līdzsadedzināšanas atlikumu apjoms un kaitīgums. Tādi atlikumi attiecīgos gadījumos jāreģenerē vai nu tieši iekārtā vai ārpus tās saskaņā ar attiecīgajiem Savienības tiesību aktiem, vai jālikvidē atļautā atkritumu poligonā.

2.

Sauso atlikumu, tostarp putekļu, transports un pagaidu uzglabāšana jāveic tā, lai novērstu to izkļūšanu vidē (piemēram, noslēgtos konteineros).

4.   iedaļa

Temperatūras un citu parametru mērījumi

1.

Jāizmanto metodes, lai uzraudzītu ar sadedzināšanas vai līdzsadedzināšanas procesu saistītos parametrus un nosacījumus.

2.

Kompetentās iestādes izdotajā apstiprinājumā vai tam pievienotajos nosacījumos jāparedz prasības attiecībā uz temperatūras mērījumiem.

3.

Jebkuras automatizētas uzraudzības iekārtas darbība jākontrolē, un tai ik gadus veic pārraudzības testu.

4.

Temperatūras mērījumu rezultāti jāreģistrē un jāuzrāda tā, lai kompetentajai iestādei nodrošinātu iespēju pēc tās noteiktajām procedūrām pārbaudīt atbilstību atļautajiem ekspluatācijas nosacījumiem, kas noteikti šajā regulā.

5.   iedaļa

Ekspluatācija ārkārtas situācijā

Sadedzināšanas iekārtas vai līdzsadedzināšanas iekārtas avārijas gadījumā vai ekspluatācijas ārkārtas apstākļos uzņēmējam darbība iespējami ātri jāsamazina vai jāpārtrauc līdz laikam, kad kļūst iespējams atjaunot normālu ekspluatācijas režīmu.

II   NODAĻA

LIELJAUDAS SADEDZINĀŠANAS UN LĪDZSADEDZINĀŠANAS IEKĀRTAS

1.   iedaļa

Īpaši ekspluatācijas nosacījumi

Sadedzināšanas vai līdzsadedzināšanas iekārtas, kuras apstrādā tikai dzīvnieku izcelsmes blakusproduktus un atvasinātos produktus, ar jaudu vairāk nekā 50 kg stundā (lieljaudas iekārtas) un kurām nevajag darbības atļauju saskaņā ar Direktīvu 2000/76/EK, atbilst šādiem nosacījumiem.

a)

Iekārtās katra līnija jāaprīko ar vismaz vienu papildu degli. Šim deglim jāieslēdzas automātiski, ja degšanas gāzu temperatūra pēc pēdējās degšanai vajadzīgā gaisa pievadīšanas nokrītas attiecīgi zem 850 °C vai 1 100 °C. Tas jāizmanto arī iekārtas palaišanas un izslēgšanas darbībās, lai nodrošinātu, ka attiecīgi 850 °C vai 1 100 °C temperatūra tiek vienmēr uzturēta minēto darbību laikā un kamēr vien nesadedzinātais materiāls atrodas kamerā, kurā veic sadedzināšanu vai līdzsadedzināšanu.

b)

Ja dzīvnieku izcelsmes blakusproduktus vai atvasinātos produktus ievada kamerā, kurā sadedzināšanu vai līdzsadedzināšanu veic nepārtrauktu procesu sistēmā, tad iekārtām jādarbojas automātiskā sistēmā, lai novērstu dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu vai atvasināto produktu ievadīšanu iekārtas iedarbināšanas brīdī, līdz ir sasniegta attiecīgi 850 °C vai 1 100 °C temperatūra, un ikreiz, kad temperatūra netiek uzturēta.

c)

Uzņēmējam sadedzināšanas iekārta jādarbina tādā veidā, lai tiktu sasniegts tāds sadedzināšanas līmenis, ka smago pelnu un izdedžu kopējā organiskā oglekļa saturs ir mazāks nekā 3 % vai to zudums sadegšanā ir mazāks nekā 5 % no materiāla sausnas svara. Vajadzības gadījumā izmanto atbilstošas pirmapstrādes metodes.

2.   iedaļa

Ūdens aizvadīšana

1.

Lieljaudas iekārtu vietas, tostarp saistītās dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu uzglabāšanas zonas, projektē tā, lai būtu novērsta neatļauta un nejauša jebkuras piesārņojošas vielas izplūšana augsnē, virszemes ūdenī un gruntsūdenī.

2.

Jānodrošina uzglabāšanas jaudas piesārņotā lietus ūdens notecei no iekārtas teritorijas vai piesārņotā ūdens glabāšanai, kas rodas, novēršot piesārņotājvielu noplūdes vai dzēšot ugunsgrēkus.

Ja vajadzīgs, uzņēmējs nodrošina, ka attiecīgā gadījumā tādu lietusūdeni un tādu ūdeni pirms notecināšanas var pārbaudīt un attīrīt.

III   NODAĻA

MAZJAUDAS SADEDZINĀŠANAS UN LĪDZSADEDZINĀŠANAS IEKĀRTAS

Sadedzināšanas vai līdzsadedzināšanas iekārtas, kuras apstrādā tikai dzīvnieku izcelsmes blakusproduktus un atvasinātos produktus, ar maksimālo jaudu mazāk nekā 50 kg stundā vai vienai partijai (mazjaudas iekārtas) un kurām nevajag darbības atļauju saskaņā ar Direktīvu 2000/76/EK,

a)

tiek izmantotas tikai tam, lai likvidētu:

i)

mirušus lolojumdzīvniekus, kas minēti Regulas (EK) Nr. 1069/2009 8. panta a) punkta iii) daļā vai

ii)

pirmās kategorijas materiālus, kas aprakstīti minētās regulas 8. panta b), e) un f) punktā, otrās kategorijas materiālus, kas minēti 9. pantā, vai trešās kategorijas materiālus, kas minēti 10. pantā;

b)

ja mazjaudas iekārtā ievada pirmās kategorijas materiālus, kas minēti Regulas (EK) Nr. 1069/2009 8. panta b) punktā, aprīko ar papildu degli;

c)

darbojas tā, lai dzīvnieku izcelsmes blakusprodukti tiktu pilnībā pārpelnoti.


IV PIELIKUMS

PĀRSTRĀDE

I   NODAĻA

PRASĪBAS ATTIECĪBĀ UZ PĀRSTRĀDES IEKĀRTĀM UN DAŽĀM CITĀM IEKĀRTĀM UN UZŅĒMUMIEM

1.   iedaļa

Vispārīgi nosacījumi

1.

Pārstrādes iekārtas atbilst šādām prasībām, lai veiktu pārstrādi, sterilizējot spiediena ietekmē vai saskaņā ar pārstrādes metodēm, kas minētas Regulas (EK) Nr. 1069/2009 15. panta 1. punkta b) apakšpunktā.

a)

Pārstrādes iekārtas nedrīkst atrasties tajā pašā vietā, kur kautuves vai pārējais uzņēmums, kas apstiprināti vai reģistrēti saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 852/2004 vai Regulu (EK) Nr. 853/2004, ja vien risks cilvēku un dzīvnieku veselībai, kas rodas no tādu dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu pārstrādes, kuru izcelsme ir tādās kautuvēs vai pārējā uzņēmumā, netiek mazināts, ievērojot atbilstību vismaz šādiem nosacījumiem:

i)

pārstrādes iekārtai jābūt fiziskai atdalītai no kautuves vai pārējā uzņēmuma, attiecīgā gadījumā, izvietojot pārstrādes iekārtu ēkā, kas ir pilnīgi nošķirta no kautuves vai pārējā uzņēmuma;

ii)

pārstrādes iekārtā uzstādītām un darba kārtībā jābūt:

konveijeru sistēmai, kas savieno pārstrādes iekārtu ar kautuvi vai pārējo uzņēmumu un ko nevar apiet,

atsevišķām ieejām, pieņemšanas platformām, aprīkojumam un izejām – gan pārstrādes iekārtā, gan kautuvēs vai uzņēmumā;

iii)

jāveic pasākumi, lai novērstu, ka pārstrādes iekārtā un kautuvē vai pārējā uzņēmumā nodarbinātā personāla darbības dēļ izplatītos papildu risks;

iv)

pārstrādes iekārtā nedrīkst iekļūt nepiederošas personas un dzīvnieki.

Atkāpjoties no i)–iv) punkta, trešās kategorijas materiāla pārstrādes iekārtu gadījumā kompetentā iestāde var atļaut citus nosacījumus, nevis minētajos punktos izklāstītos, kuru mērķis ir mazināt cilvēku un dzīvnieku veselības risku un risku, ko rada tādu trešās kategorijas materiālu pārstrāde, kuru izcelsme ir ārpus objekta esošos uzņēmumos, kuri apstiprināti vai reģistrēti atbilstīgi Regulai (EK) Nr. 852/2004 vai Regulai (EK) Nr. 853/2004.

Regulas (EK) Nr. 1069/2009 52. panta 1. punktā minētajā Pārtikas aprites un dzīvnieku veselības pastāvīgajā komitejā dalībvalstis Komisijai un pārējām dalībvalstīm paziņo, ka to kompetentās iestādes šo atkāpi izmantojušas.

b)

Pārstrādes iekārtā jābūt pienācīgi nodalītai tīrajai un netīrajai zonai. Netīrajā zonā jābūt ar jumtu pārsegtai teritorijai dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu pieņemšanai, tai jābūt veidotai tā, lai to būtu viegli tīrīt un dezinficēt. Grīdu uzbūvei jābūt tādai, kas veicina šķidrumu novadīšanu.

c)

Pārstrādes iekārtā jābūt piemērotām iekārtām darbiniekiem, tostarp personāla tualetēm, ģērbtuvēm un izlietnēm.

d)

Pārstrādes iekārtā jābūt pietiekamai karstā ūdens un tvaika ražošanas jaudai, lai varētu veikt dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu pārstrādi.

e)

Netīrajā zonā attiecīgā gadījumā jābūt aprīkojumam, ar ko samazina dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu lielumu, un aprīkojumam, ar ko sasmalcinātos dzīvnieku izcelsmes blakusproduktus iekrauj pārstrādes blokā.

f)

Tur kur nepieciešama termiskā apstrāde, visām iekārtām jābūt aprīkotām ar:

i)

mērīšanas aprīkojumu, lai uzraudzītu temperatūru attiecībā pret laiku un, attiecīgā gadījumā, pret izmantoto pārstrādes metodi, spiedienu kritiskajos punktos;

ii)

reģistrēšanas ierīcēm, lai pastāvīgi reģistrētu minēto mērījumu rezultātus tā, lai tie paliek pieejami pārbaudēm un oficiālajām kontrolēm;

iii)

piemērotu drošības sistēmu, kas vajadzīga, lai novērstu nepietiekamas termiskas apstrādes iespēju.

g)

Lai novērstu atvasināto produktu inficēšanu ar atvestajiem dzīvnieku izcelsmes blakusproduktiem, jābūt izteikti nodalītai tādai iekārtas zonai, kurā izkrauj atvesto pārstrādājamo materiālu, un zonām, kas atvēlētas šā produkta pārstrādāšanai un atvasinātā produkta uzglabāšanai.

2.

Pārstrādes iekārtā jābūt atbilstīgām ierīcēm, lai tīrītu un dezinficētu konteinerus vai tvertnes, kurās saņemti dzīvnieku izcelsmes blakusprodukti, un transportlīdzekļus, kuros tie atvesti, izņemot kuģus.

3.

Jāparedz atbilstīgas ierīces transportlīdzekļu riteņu un, attiecīgā gadījumā, pārējo transportlīdzekļa daļu dezinficēšanai, tam izbraucot no pārstrādes iekārtas netīrās zonas.

4.

Visām pārstrādes iekārtām jābūt notekūdeņu likvidēšanas sistēmai, kas atbilst prasībām, ko noteikusi kompetentā iestāde saskaņā ar Savienības tiesību aktiem.

5.

Pārstrādes uzņēmumā jābūt savai laboratorijai vai tai jāizmanto ārējas laboratorijas pakalpojumi. Laboratorijai jābūt aprīkotai tā, lai veiktu nepieciešamās analīzes, tai jābūt ar kompetentās iestādes apstiprinājumu, kas piešķirts, pamatojoties uz novērtējumu par laboratorijas spēju veikt tādas analīzes, tai jābūt akreditētai atbilstīgi starptautiski atzītiem standartiem vai jābūt pakļautai regulārām kompetentās iestādes kontrolēm, lai novērtētu laboratorijas spēju veikt tādas analīzes.

6.

Ja uz riska novērtējuma pamata apstrādāto produktu apjoms ir tāds, ka vajadzīga regulāra vai pastāvīga kompetentās iestādes klātbūtne, tad pārstrādes iekārtām jābūt pienācīgi aprīkotai aizslēdzamai istabai, kuru lieto tikai inspekcijas dienests.

2.   iedaļa

Notekūdeņu attīrīšana

1.

Pārstrādes iekārtās, kurās pārstrādā pirmās kategorijas materiālu, un citās telpās, uz kurieni nogādā īpaša riska materiālu, kautuvēs un pārstrādes iekārtās, kurās pārstrādā otrās kategorijas materiālu, notekūdeņu attīrīšanas pirmais posms ir iepriekšēja attīrīšana, ko veic, lai savāktu un aizturētu dzīvnieku izcelsmes materiālu.

Iepriekšējā attīrīšanā izmantojamais aprīkojums sastāv no procesa noslēguma daļā izvietotiem notekūdeņu uztvērējiem vai sietiem ar tāda izmēra atvērumiem vai sieta acīm, kas nepārsniedz 6 mm, vai no līdzvērtīgām sistēmām, kuras nodrošina, ka cietās daļiņas caur sistēmām plūstošajos notekūdeņos nav lielākas par 6 mm.

2.

Notekūdeņiem, kas rodas 1. punktā minētajās telpās, jāveic iepriekšēja attīrīšana, kas nodrošina visu notekūdeņu filtrēšanu, pirms tos novada prom no telpām. Neveic cietu dzīvnieku izcelsmes materiālu malšanu, mērcēšanu vai citādu pārstrādi, ne arī piemēro spiedienu, kas varētu veicināt šāda materiāla izplūšanu iepriekšējas attīrīšanas procesā.

3.

Visu dzīvnieku izcelsmes materiālu, kas aizturēts iepriekšējas attīrīšanas procesā telpās, kas minētas 1. punktā, attiecīgā gadījumā savāc un pārvadā kā pirmās vai otrās kategorijas materiālu un likvidē saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1069/2009.

4.

Notekūdeņus, kam veikts iepriekšējas attīrīšanas process 1. punktā minētajās telpās, un notekūdeņus no citām telpām, kurās apstrādā vai pārstrādā dzīvnieku izcelsmes blakusproduktus, attīra saskaņā ar Savienības tiesību aktiem, bez ierobežojumiem saskaņā ar šo regulu.

5.

Papildus 4. punktā minētajām prasībām kompetentā iestāde var likt uzņēmējiem attīrīt notekūdeņus, kuri radušies pārstrādes iekārtas netīrajā zonā un iekārtās vai uzņēmumos, kas veic starpposma darbības ar pirmās kategorijas materiāliem vai otrās kategorijas materiāliem vai kas uzglabā pirmās kategorijas materiālus vai otrās kategorijas materiālus, saskaņā ar nosacījumiem, kas nodrošina, ka tiek mazināti riski no slimību izraisītājiem.

6.

Neskarot 1.–5. punktu, ir aizliegts likvidēt notekūdeņu plūsmā dzīvnieku izcelsmes blakusproduktus, tostarp asinis un pienu vai atvasinātos produktus.

Tomēr trešās kategorijas materiālu, kurā ir centrifūgas vai separatora nogulsnes, var likvidēt notekūdeņu plūsmā, ja tie apstrādāti ar kādu no metodēm, kas paredzētas centrifūgas vai separatora nogulsnēm un noteiktas šīs regulas X pielikuma II nodaļas 4. iedaļas III daļā.

3.   iedaļa

Īpašas prasības attiecībā uz pirmās un otrās kategorijas materiālu pārstrādi

Pārstrādes iekārtu, kurās pārstrādā pirmās un otrās kategorijas materiālus, izkārtojumam jānodrošina, lai pirmās kategorijas materiāli būtu pilnīgi atdalīti no otrās kategorijas materiāliem – no izejvielu saņemšanas brīža līdz iegūtā atvasinātā produkta nosūtīšanai, ja vien pirmās un otrās kategorijas materiālu nepārstrādā kā pirmās kategorijas materiālu.

4.   iedaļa

Īpašas prasības attiecībā uz trešās kategorijas materiālu pārstrādi

Papildus vispārīgajiem nosacījumiem, kas aprakstīti 1. iedaļā, piemēro šādas prasības.

1.

Pārstrādes iekārtas, kurās pārstrādā trešās kategorijas materiālu, neatrodas tajā pašā vietā, kur iekārtas, kurās pārstrādā pirmās vai otrās kategorijas materiālu, ja vien tās neatrodas pilnīgi atsevišķā ēkā.

2.

Tomēr kompetentā iestāde var atļaut pārstrādāt trešās kategorijas materiālu vietā, kurā notiek pirmās vai otrās kategorijas materiālu pārkraušana vai pārstrāde, ja savstarpēja piesārņošana ir novērsta ar šādiem pasākumiem:

a)

telpu izkārtojums, jo īpaši pieņemšanas sistēma, un izejvielu turpmāka apstrāde;

b)

pārstrādes izmantotā aprīkojuma izkārtojums un pārvaldība, tostarp tāds atsevišķo pārstrādes līniju vai tīrīšanas procedūru izkārtojums un pārvaldība, kas novērš jebkura iespējama cilvēku un dzīvnieku veselības apdraudējuma izplatīšanos, un

c)

galaproduktu pagaidu uzglabāšanas zonu izkārtojums un pārvaldība.

3.

Pārstrādes iekārtās, kurās pārstrādā trešās kategorijas materiālu, darbojas ierīces, lai pārbaudītu svešķermeņu, piemēram, iepakojuma materiālu vai metāla gabalu klātbūtni dzīvnieku izcelsmes blakusproduktos vai atvasinātajos produktos, ja tie ir pārstrādes materiāli, ko paredzēts izmantot barošanai. Tādus svešķermeņus aizvāc pirms pārstrādes vai tās laikā.

II   NODAĻA

HIGIĒNAS UN PĀRSTRĀDES PRASĪBAS

1.   iedaļa

Vispārīgās higiēnas prasības

Papildus vispārīgajām higiēnas prasībām, kas paredzētas Regulas (EK) Nr. 1069/2009 25. pantā, pārstrādes iekārtām ir ieviestas dokumentētas kaitēkļu apkarošanas programmas, lai īstenotu minētās regulas 25. panta 1. punkta c) apakšpunktā minētos pasākumus aizsardzībai pret kaitēkļiem, piemēram, kukaiņiem, grauzējiem un putniem.

2.   iedaļa

Vispārīgās pārstrādes prasības

1.

Jālieto precīzi kalibrētas mērierīces/pašrakstītāji pārstrādes nosacījumu nepārtrauktai novērošanai. Jāveic uzskaite, atspoguļojot mērierīču/pašrakstītāju kalibrēšanas datus.

2.

Materiālam, kam varētu nebūt veikta īpašā termiskā apstrāde, piemēram, iedarbināšanas brīdī izmests materiāls vai noplūde no cauruļu katliem, vēlreiz jāveic termiskā apstrāde vai tas jāsavāc un atkārtoti jāpārstrādā vai jālikvidē saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1069/2009.

3.   iedaļa

Pirmās un otrās kategorijas materiālu pārstrādes metodes

Ja vien kompetentā iestāde neprasa veikt sterilizāciju spiediena ietekmē (1. metode), tad pirmās un otrās kategorijas materiālu pārstrādā saskaņā ar 2., 3., 4. vai 5. pārstrādes metodi, kas minēta III nodaļā.

4.   iedaļa

Trešās kategorijas materiāla pārstrāde

1.

Kritiskie kontroles punkti, kas nosaka pārstrādes procesā pielietotās termoapstrādes apmērus, jāidentificē attiecībā uz katru pārstrādes metodi, kas uzskaitīta III nodaļā:

a)

izejvielas daļiņu izmērs;

b)

termoapstrādes procesā sasniegtā temperatūra;

c)

spiediens, ja to piemēro izejvielai;

d)

termoapstrādes procesa ilgums vai padeves ātrums nepārtrauktā procesa sistēmā. Attiecībā uz katru izmantojamo kritisko kontroles punktu jānosaka obligātie pārstrādes standarti.

2.

Ja tiek izmantota ķīmiskā apstrāde, ko kompetentā iestāde atļāvusi kā 7. pārstrādes metodi saskaņā ar III nodaļas G punktu, kritiskie kontroles punkti, kuri nosaka piemērotās ķīmiskās apstrādes apjomu, ietver sasniegto pH korekcijas līmeni.

3.

Uzskaites dokumentācija jāsaglabā vismaz divus gadus, lai varētu pierādīt, ka katrā kritiskajā kontroles punktā tiek piemēroti obligātie procedūras parametri.

4.

Trešās kategorijas materiālu pārstrādā saskaņā ar jebkuru no 1.–5. pārstrādes metodei vai saskaņā ar 7. pārstrādes metodi vai, ja materiāls cēlies no ūdensdzīvniekiem, tad saskaņā ar jebkuru no 1.–7. pārstrādes metodei, kā noteikts III nodaļā.

III   NODAĻA

STANDARTA PĀRSTRĀDES METODES

A.   1. pārstrādes metode (sterilizācija spiediena ietekmē)

Sasmalcināšana

1.

Ja pārstrādājamo dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu daļiņas ir lielākas par 50 milimetriem, dzīvnieku izcelsmes blakusprodukti jāsasmalcina, lietojot atbilstīgu aprīkojumu, kas noregulēts tā, lai daļiņas izmērs pēc sasmalcināšanas nebūtu lielāks par 50 milimetriem. Katru dienu jāpārbauda aprīkojuma efektivitāte un jāreģistrē tā tehniskais stāvoklis. Ja pārbaudēs atklāj daļiņas, kuru izmērs ir lielāks par 50 milimetriem, tad process ir jāaptur un to var atsākt tikai pēc remonta.

Laiks, temperatūra un spiediens

2.

Dzīvnieku izcelsmes blakusprodukti, kuru daļiņu izmērs nav lielāks par 50 milimetriem, jākarsē, līdz temperatūra centrā pārsniedz 133 °C, vismaz 20 minūtes bez pārtraukuma, vismaz 3 bāru (absolūtajā) spiedienā. Spiediens jārada, evakuējot visu gaisu no sterilizācijas kameras un aizstājot gaisu ar tvaiku (“piesātinātais tvaiks”); termisko apstrādi var piemērot kā vienreizēju procesu vai kā sterilizācijas fāzi pirms vai pēc procesa.

3.

Pārstrādi var veikt periodisku vai nepārtrauktu procesu sistēmā.

B.   2. pārstrādes metode

Sasmalcināšana

1.

Ja pārstrādājamo dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu daļiņas ir lielākas par 150 milimetriem, dzīvnieku izcelsmes blakusprodukti jāsasmalcina, lietojot atbilstīgu aprīkojumu, kas noregulēts tā, lai daļiņas izmērs pēc sasmalcināšanas nebūtu lielāks par 150 milimetriem. Katru dienu jāpārbauda aprīkojuma efektivitāte un jāreģistrē tā tehniskais stāvoklis. Ja pārbaudēs atklāj daļiņas, kuru izmērs ir lielāks par 150 milimetriem, tad process ir jāaptur un jāveic remonts, pirms procesu atkal atsāk.

Laiks, temperatūra un spiediens

2.

Pēc sasmalcināšanas dzīvnieku izcelsmes blakusprodukti jākarsē tā, lai temperatūra centrā būtu virs 100 °C vismaz 125 minūtes, virs 110 °C vismaz 120 minūtes un virs 120 °C vismaz 50 minūtes.

Temperatūru centrā var sasniegt secīgi vai nejauši sakombinējot norādītos laika periodus.

3.

Pārstrāde jāveic periodisku procesu sistēmā.

C.   3. pārstrādes metode

Sasmalcināšana

1.

Ja pārstrādājamo dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu daļiņas ir lielākas par 30 milimetriem, dzīvnieku izcelsmes blakusprodukti jāsasmalcina, lietojot atbilstīgu aprīkojumu, kas noregulēts tā, lai daļiņas izmērs pēc sasmalcināšanas nebūtu lielāks par 30 milimetriem. Katru dienu jāpārbauda aprīkojuma efektivitāte un jāreģistrē tā tehniskais stāvoklis. Ja pārbaudēs atklāj daļiņas, kuru izmērs ir lielāks par 30 milimetriem, process ir jāaptur un jāveic remonts, pirms procesu atkal atsāk.

Laiks, temperatūra un spiediens

2.

Pēc sasmalcināšanas dzīvnieku izcelsmes blakusprodukti jākarsē tā, lai temperatūra centrā būtu virs 100 °C vismaz 95 minūtes, virs 110 °C vismaz 55 minūtes un virs 120 °C vismaz 13 minūtes.

Temperatūru centrā var sasniegt secīgi vai nejauši sakombinējot norādītos laika periodus.

3.

Pārstrādi var veikt periodisku vai nepārtrauktu procesu sistēmā.

D.   4. pārstrādes metode

Sasmalcināšana

1.

Ja pārstrādājamo dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu daļiņas ir lielākas par 30 milimetriem, dzīvnieku izcelsmes blakusprodukti jāsasmalcina, lietojot atbilstīgu aprīkojumu, kas noregulēts tā, lai daļiņas izmērs pēc sasmalcināšanas nebūtu lielāks par 30 milimetriem. Katru dienu jāpārbauda aprīkojuma efektivitāte un jāreģistrē tā tehniskais stāvoklis. Ja pārbaudēs atklāj daļiņas, kuru izmērs ir lielāks par 30 milimetriem, process ir jāaptur un jāveic remonts, pirms procesu atkal atsāk.

Laiks, temperatūra un spiediens

2.

Pēc sasmalcināšanas dzīvnieku izcelsmes blakusprodukti jāievieto traukā ar pievienotiem taukiem un jākarsē tā, lai temperatūra centrā būtu virs 100 °C vismaz 16 minūtes, virs 110 °C vismaz 13 minūtes, virs 120 °C vismaz astoņas minūtes un virs 130 °C vismaz trīs minūtes.

Temperatūru centrā var sasniegt secīgi vai nejauši sakombinējot norādītos laika periodus.

3.

Pārstrādi var veikt periodisku vai nepārtrauktu procesu sistēmā.

E.   5. pārstrādes metode

Sasmalcināšana

1.

Ja pārstrādājamo dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu daļiņas ir lielākas par 20 milimetriem, dzīvnieku izcelsmes blakusprodukti jāsasmalcina, lietojot atbilstīgu aprīkojumu, kas noregulēts tā, lai daļiņas izmērs pēc sasmalcināšanas nebūtu lielāks par 20 milimetriem. Katru dienu jāpārbauda aprīkojuma efektivitāte un jāreģistrē tā tehniskais stāvoklis. Ja pārbaudēs atklāj daļiņas, kuru izmērs ir lielāks par 20 milimetriem, process ir jāaptur un jāveic remonts, pirms procesu atkal atsāk.

Laiks, temperatūra un spiediens

2.

Pēc sasmalcināšanas dzīvnieku izcelsmes blakusprodukti jākarsē, līdz tie koagulē, un tad jāpresē tā, lai olbaltumvielu saturošais materiāls atbrīvotos no taukiem un ūdens. Tad olbaltumvielu saturošais materiāls jākarsē tā, lai temperatūra centrā būtu virs 80 °C vismaz 120 minūtes un virs 100 °C vismaz 60 minūtes.

Temperatūru centrā var sasniegt secīgi vai nejauši sakombinējot norādītos laika periodus.

3.

Pārstrādi var veikt periodisku vai nepārtrauktu procesu sistēmā.

F.   6. pārstrādes metode (tikai trešās kategorijas dzīvnieku izcelsmes blakusproduktiem, kuri cēlušies no ūdensdzīvniekiem vai ūdens bezmugurkaulniekiem)

Sasmalcināšana

1.

Dzīvnieku izcelsmes blakusprodukti jāsasmalcina līdz tādam daļiņu izmēram, kas nepārsniedz:

a)

50 milimetrus termiskās apstrādes gadījumā saskaņā ar 2. punkta a) apakšpunktu; vai

b)

30 milimetrus termiskās apstrādes gadījumā saskaņā ar 2. punkta b) apakšpunktu.

Tad tie jāsajauc ar skudrskābi, lai samazinātu pH līmeni līdz 4,0 vai mazāk. Maisījums jāuzglabā 24 stundas līdz nākamajai apstrādei.

Laiks, temperatūra un spiediens

2.

Pēc sasmalcināšanas maisījums jāsakarsē tā, lai:

a)

temperatūra centrā ir ne mazāka par 90 °C vismaz 60 minūtes; vai

b)

temperatūra centrā ir ne mazāka par 70 °C vismaz 60 minūtes.

Izmantojot nepārtrauktās plūsmas sistēmu, produkta attīstība termiskajā pārveidotājā jākontrolē ar mehānisku vadības ierīču palīdzību, kas ierobežo tā pārvietošanos, tā, lai, beidzoties termiskās apstrādes operācijai, šis produkts būtu izgājis pietiekamu ciklu gan laika, gan temperatūras ziņā.

3.

Pārstrādi var veikt periodisku vai nepārtrauktu procesu sistēmā.

G.   7. pārstrādes metode

1.

Jebkura kompetentās iestādes atļauta pārstrādes metode, ja uzņēmējs minētajai iestādei ir pierādījis šādus aspektus:

a)

būtisko apdraudējumu identifikācija izejvielās, ņemot vērā materiāla izcelsmi, un iespējamo apdraudējumu identifikācija, ņemot vērā dzīvnieku veselības statusu dalībvalstī, apgabalā vai zonā, kurā metode izmantojama;

b)

pārstrādes metodes spēja samazināt minētos apdraudējumus līdz līmenim, kurā nerodas nozīmīgi riski cilvēku un dzīvnieku veselībai;

c)

galaprodukta paraugu ņemšana katru dienu 30 ražošanas dienas atbilstīgi šādiem mikrobioloģiskajiem standartiem:

i)

materiāla paraugi, kas ņemti uzreiz pēc apstrādes:

nav konstatēts Clostridium perfringens 1 g produkcijas;

ii)

materiāla paraugi, kas ņemti, izvedot no noliktavas vai tūlīt pēc tam:

 

Salmonella: nav konstatēta 25 gramos: n=5, c=0, m=0, M=0

 

Enterobacteriaceae: n=5, c=2; m=10; M=300 vienā gramā,

kur

n

=

testējamo paraugu skaits;

m

=

baktēriju skaita robežvērtība; rezultātu uzskata par apmierinošu, ja baktēriju skaits visos paraugos nepārsniedz m;

M

=

baktēriju skaita maksimālā vērtība; rezultāts uzskatāms par neapmierinošu, ja baktēriju skaits vienā vai vairākos paraugos ir vienāds ar M vai lielāks; un

c

=

paraugu skaits, kuru baktēriju skaits var būt starp m un M, paraugu joprojām uzskatot par pieņemamu, ja baktēriju skaits citos paraugos ir m vai mazāk.

2.

Jāreģistrē un jāuztur sīki dati attiecībā uz kritiskajiem kontrolpunktiem, saskaņā ar kuriem katra pārstrādes iekārta pienācīgā mērā atbilst mikrobioloģiskajiem standartiem, tā, lai uzņēmējs un kompetentā iestāde varētu uzraudzīt pārstrādes iekārtas darbību. Reģistrējamā un uzraugāmajā informācijā jāiekļauj daļiņu izmērs un attiecīgā gadījumā kritiskā temperatūra, absolūtais laiks, spiediena apraksts, izejmateriāla padeves ātrums un tauku pārstrādes ātrums.

3.

Atkāpjoties no 1. punkta, kompetentā iestāde var atļaut izmantot pārstrādes metodes, kas apstiprinātas pirms šīs regulas piemērošanas sākuma dienas, saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1774/2002 V pielikuma III nodaļu.

4.

Kompetentā iestāde pavisam vai provizoriski aptur 1. un 3. punktā minēto pārstrādes metožu piemērošanu, ja tā saņem pierādījumus, ka kāds no 1. punkta a) vai b) apakšpunktā precizētajiem apstākļiem ir būtiski mainījies.

5.

Kompetentā iestāde pēc pieprasījuma informē citas dalībvalsts kompetento iestādi par tās rīcībā esošo informāciju saskaņā ar 1. un 2. punktu saistībā ar atļautu pārstrādes metodi.

IV   NODAĻA

ALTERNATĪVĀS PĀRSTRĀDES METODES

1.   iedaļa

Vispārīgi noteikumi

1.

Materiālus, kas iegūti, pārstrādājot pirmās un otrās kategorijas materiālus, izņemot biodīzeļdegvielu, kas ražota saskaņā ar šīs nodaļas 2. iedaļas D punktu, neizdzēšami marķē saskaņā ar VIII pielikuma V nodaļā noteiktajām prasībām attiecībā uz dažu atvasināto produktu marķēšanu.

2.

Dalībvalsts kompetentā iestāde pēc pieprasījuma dara citas dalībvalsts kompetentajai iestādei pieejamus oficiālās kontroles rezultātus, kad minētajā dalībvalstī pirmo reizi izmanto kādu alternatīvu metodi, lai atvieglotu jaunās alternatīvās metodes ieviešanu.

2.   iedaļa

Pārstrādes standarti

A.   Bāziskās hidrolīzes process

1.   Izejvielas

Šim procesam var izmantot visu kategoriju dzīvnieku izcelsmes blakusproduktus.

2.   Pārstrādes metode

Bāzisko hidrolīzi var veikt atbilstīgi šādiem pārstrādes standartiem:

a)

vai nu nātrija hidroksīda (NaOH), vai kālija hidroksīda (KOH) šķīdums (vai to kombinācija) jāizmanto tādā apjomā, kas nodrošina aptuvenu molāro ekvivalenci attiecībā pret “sagremojamo” dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu svaru, veidu un sastāvu.

Gadījumā ar lielu daudzumu tauku dzīvnieku izcelsmes blakusproduktos, kas neitralizē bāzi, pievienotā bāze jākoriģē tā, lai tiktu sasniegta minētā molārā ekvivalence;

b)

dzīvnieku izcelsmes blakusprodukti jāievieto tērauda sakausējuma konteinerā. Izmērītais sārma daudzums jāpievieno vai nu citā formā, vai kā šķīdums, kas minēts a) apakšpunktā;

c)

konteineram jābūt noslēgtam, un dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu un sārma maisījums jākarsē līdz vismaz 150 °C temperatūrai centrā un vismaz 4 bāru (absolūtajā) spiedienā:

i)

trīs stundas bez pārtraukuma;

ii)

sešas stundas bez pārtraukuma, ja apstrādā dzīvnieku izcelsmes blakusproduktus, kas minēti Regulas (EK) Nr. 1069/2009 8. panta a) punkta i) un ii) apakšpunktā.

Tomēr materiālus, kas iegūti no pirmās kategorijas materiāliem, tostarp dzīvniekiem, kuri nokauti saistībā ar TSE apkarošanas pasākumiem un kas ir vai nu atgremotāji, kam nevajag TSE testēšanu, vai atgremotāji, kuri testēti ar negatīvu rezultātu, saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 999/2001 6. panta 1. punktu var pārstrādāt saskaņā ar šīs iedaļas 2. punkta c) apakšpunkta i) daļu; vai

iii)

vienu stundu bez pārtraukuma, ja apstrādā dzīvnieku izcelsmes blakusproduktus, kuros ir zivju vai mājputnu materiāli;

d)

process jāveic periodisku procesu sistēmā, un materiāls traukā nemitīgi jāmaisa, lai veicinātu fermentācijas procesu, līdz audi ir izšķīdināti un kauli un zobi — mīkstināti; un

e)

dzīvnieku izcelsmes blakusprodukti jāapstrādā tā, lai prasības attiecībā uz laiku, temperatūru un spiedienu tiktu izpildītas vienlaicīgi.

B.   Augsta spiediena augstas temperatūras hidrolīzes process

1.   Izejvielas

Šim procesam var izmantot otrās un trešās kategorijas materiālus.

2.   Pārstrādes metode

Augsta spiediena augstas temperatūras hidrolīzi veic atbilstīgi šādiem pārstrādes standartiem:

a)

dzīvnieku izcelsmes blakusprodukti jākarsē tā, lai temperatūra centrā būtu vismaz 180 °C vismaz 40 minūtes, bez pārtraukuma vismaz 12 bāru (absolūtajā) spiedienā, karsējot ar netiešu tvaika plūsmu biolītiskajā reaktorā;

b)

process jāveic periodisku procesu sistēmā, un materiāls traukā nemitīgi jāmaisa; un

c)

dzīvnieku izcelsmes blakusprodukti jāapstrādā tā, lai prasības attiecībā uz laiku, temperatūru un spiedienu tiktu izpildītas vienlaicīgi.

C.   Biogāzes process, ko hidrolīzes rezultātā iegūst augsta spiediena apstākļos

1.   Izejvielas

Šim procesam var izmantot visu kategoriju dzīvnieku izcelsmes blakusproduktus.

2.   Pārstrādes metode

Biogāzes procesu, ko hidrolīzes rezultātā iegūst augsta spiediena apstākļos, veic atbilstīgi šādiem pārstrādes standartiem:

a)

dzīvnieku izcelsmes blakusprodukti vispirms jāpārstrādā, izmantojot III nodaļā izklāstīto 1. pārstrādes metodi (sterilizācija spiediena ietekmē), apstiprinātā pārstrādes iekārtā;

b)

pēc a) apakšpunktā minētā procesa attaukotie materiāli jāapstrādā vismaz 220 °C temperatūrā vismaz 20 minūtes vismaz 25 bāru (absolūtajā) spiedienā, karsē divu soļu procedūrā, vispirms ar tiešu tvaika injekciju, pēc tam netieši koaksiālā siltummainī;

c)

process jāveic periodisku vai nepārtrauktu procesu sistēmā, un materiāls nemitīgi jāmaisa;

d)

dzīvnieku izcelsmes blakusprodukti jāapstrādā tādā veidā, lai prasības attiecībā uz laiku, temperatūru un spiedienu tiktu izpildītas vienlaicīgi;

e)

tad iegūtais materiāls jāsamaisa ar ūdeni un anaerobi jāfermentē (biogāzes transformācija) biogāzes reaktorā;

f)

pirmās kategorijas izejvielu gadījumā visam procesam jānotiek vienā un tajā pašā vietā un slēgtā sistēmā, un procesa laikā saražotā biogāze tajā pašā iekārtā ātri jāsadedzina vismaz 900 °C temperatūrā un tad ātri jāatdzesē (“rūdīšana”).

D.   Biodīzeļdegvielas ražošanas process

1.   Izejvielas

Šim procesam var izmantot tauku frakcijas, kas iegūtas no visu kategoriju dzīvnieku izcelsmes blakusproduktiem.

2.   Pārstrādes metode

Biodīzeļdegvielas ražošanu veic atbilstīgi šādiem pārstrādes standartiem:

a)

ja vien neizmanto zivju eļļu vai kausētos taukus, kas ražoti attiecīgi saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 853/2004 III pielikuma VIII vai XII iedaļu, tad tauku frakcijas, kas iegūtas no dzīvnieku izcelsmes blakusproduktiem vispirms jāapstrādā, izmantojot:

i)

1. pārstrādes metodi (sterilizācija spiediena ietekmē) pirmās un otrās kategorijas materiālu apstrādei, kā minēts III nodaļā, un

ii)

jebkuru no 1.–5. vai 7. pārstrādes metodi trešās kategorijas materiālu apstrādei vai 1.–7. pārstrādes metodi no zivīm iegūtu materiālu apstrādei, kā izklāstīts III nodaļā;

b)

saražotie tauki pēc tam jāapstrādā tālāk, izmantojot vienu no šādām metodēm:

i)

procesu, kurā pārstrādātie tauki jāatdala no olbaltumvielām un, ja izmanto atgremotājdzīvnieku izcelsmes taukus, jāaizvāc nešķīstošie piemaisījumi, kuru svars pārsniedz 0,15 % no svara, un pārstrādātie tauki pēc tam jāesterificē un jāpāresterificē.

Tomēr esterificēšana nav vajadzīga taukiem, kas pārstrādāti no trešās kategorijas materiāla. Esterificēšanai jāsamazina pH vērtība, līdz tā ir mazāka par 1, pievienojot sērskābi (H2SO4) vai līdzvērtīgu skābi, un maisījums, intensīvi jaucot, jākarsē vismaz divas stundas līdz 72 °C.

Pāresterificēšana jāveic, palielinot pH vērtību līdz aptuveni 14 ar kālija hidroksīdu vai līdzvērtīgu bāzi vismaz 15 minūtes līdz temperatūrai no 35 °C līdz 50 °C. Pāresterificēšanu veic divas reizes, izmantojot jaunu bāzes šķīdumu un atbilstīgi šajā punktā minētajiem nosacījumiem. Pēc šā procesa produkti jārafinē, tostarp veicot vakuumdestilāciju 150 °C temperatūrā, kā rezultātā rodas biodīzeļdegviela,

ii)

procesu, izmantojot līdzvērtīgus procesa parametrus, ko atļāvusi kompetentā iestāde.

E.   Brūka gazifikācijas process

1.   Izejvielas

Šim procesam var izmantot otrās un trešās kategorijas materiālu.

2.   Pārstrādes metode

Brūka gazifikāciju veic atbilstīgi šādiem pārstrādes standartiem:

a)

pēcsadegšanas kamera jāuzsilda, izmantojot dabas gāzi;

b)

dzīvnieku izcelsmes blakusprodukti jāiekrauj gazifikatora primārajā kamerā un jāaizver durvis. Primārajai kamerai nedrīkst būt degļu, un tā vietā tā jāsilda, aizvadot siltumu no pēcsadegšanas kameras, kam jāatrodas zem primārās kameras. Vienīgais gaiss, kas iekļūst primārajā kamerā, drīkst ieplūst caur trīs ieplūdes vārstiem, kas uzmontēti uz galvenajām durvīm, lai uzlabotu procesa efektivitāti;

c)

dzīvnieku izcelsmes blakusprodukti jāiztvaicē kompleksos ogļhidrātos, un gāzēm, kas rezultātā radušās, jāpāriet no primārās kameras caur šauru atvērumu aizmugurējās sienas augšdaļā uz maisīšanas un krekinga zonām, kur tām jāsadalās sastāvdaļās. Visbeidzot, gāzēm jāieplūst pēcsadegšanas kamerā, kur tās jāsadedzina ar dabasgāzi darbināma degļa liesmā gaisa pārpalikuma klātbūtnē;

d)

katrai procedūras vienībai jābūt diviem degļiem un diviem sekundārajiem gaisa ventilatoriem, kas izmantojami, ja pēkšņi nestrādā deglis vai ventilators. Sekundārajai kamerai jābūt projektētai tā, lai būtu minimālais kontaktlaiks – divas sekundes vismaz 950 °C temperatūrā visos degšanas apstākļos;

e)

izplūstot no sekundārās kameras, izplūdes gāzēm jāizplūst caur barometrisko amortizatoru dūmeņa pamatnē, kas atdziest un atšķaida tās ar vides gaisu, uzturot primārajā un sekundārajā kamerā pastāvīgu spiedienu;

f)

process jāveic 24 stundu ciklā, kurā ietilpst iekraušana, pārstrāde, atdzesēšana un pelnu aizvākšana. Cikla beigās atlikumpelni, izmantojot vakuumekstrakcijas sistēmu, jāaizvāc no primārās kameras, jāievieto slēgtos maisos un pirms pārvadāšanas jāaizplombē;

g)

ir aizliegts gazificēt materiālu, kas nav dzīvnieku izcelsmes blakusprodukts.

F.   Dzīvnieku tauku sadedzināšana siltumenerģijas apkures katlā

1.   Izejvielas

Šim procesam var izmantot tauku frakcijas, kas iegūtas no visu kategoriju dzīvnieku izcelsmes blakusproduktiem.

2.   Pārstrādes metode

Dzīvnieku tauku sadedzināšanu siltumenerģijas apkures katlā veic atbilstīgi šādiem pārstrādes standartiem:

a)

ja vien neizmanto zivju eļļu vai kausētos taukus, kas ražoti attiecīgi saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 853/2004 III pielikuma VIII vai XII iedaļu, no dzīvnieku izcelsmes blakusprodukta iegūtā tauku frakcija vispirms jāapstrādā, izmantojot:

i)

tādu pirmās un otrās kategorijas materiālu tauku frakciju gadījumā, ko paredzēts izmantot dedzināšanai citā iekārtā,

tauku frakcijai no tādu atgremotājdzīvnieku pārstrādes, kas testēti un uzrādījuši negatīvu rezultātu saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 999/2001 6. panta 1. punktu, un no tādu dzīvnieku pārstrādes, izņemot atgremotājus, kam vajadzīga TSE testēšana, jebkuru 1.–5. pārstrādes metodi, kā izklāstīts šā pielikuma III nodaļā,

tauku frakcijai no citu atgremotāju pārstrādes — 1. pārstrādes metodi, kas minēta III nodaļā; un

ii)

tādu pirmās un otrās kategorijas materiālu gadījumā, ko paredzēts izmantot dedzināšanai tajā pašā iekārtā, un trešās kategorijas materiālu gadījumā, jebkuru 1.–5. vai 7. pārstrādes metodi; no zivīm iegūtu materiālu gadījumā, 1.–7. pārstrādes metodi, kas izklāstīta III nodaļā;

b)

tauku frakcija jāatdala no olbaltumvielām, un tādu atgremotāju izcelsmes tauku gadījumā, ko paredzēts izmantot dedzināšanai citā iekārtā, jāaizvāc nešķīstošie piemaisījumi, kuri pārsniedz 0,15 % no svara;

c)

pēc a) un b) apakšpunktā minētā procesa tauki:

i)

jāiztvaicē tvaiku apkures katlā un jādedzina vismaz 1 100 °C temperatūrā vismaz 0,2 sekundes, vai

ii)

jāpārstrādā, izmantojot līdzvērtīgus procesa parametrus, ko atļāvusi kompetentā iestāde;

d)

ir aizliegta tāda dzīvnieku izcelsmes materiāla sadedzināšana, kas nav dzīvnieku tauki;

e)

no pirmās un otrās kategorijas materiāla iegūtos taukus sadedzina tajā pašā iekārtā, kur taukus izkausēja, lai izmantotu kausēšanas procesā iegūto enerģiju. Tomēr kompetentā iestāde var atļaut šo tauku pārvietošanu uz citām iekārtām sadedzināšanas nolūkā ar šādiem nosacījumiem:

i)

galamērķa iekārtai ir sadedzināšanas atļauja;

ii)

pārtikas vai barības pārstrāde apstiprinātā iekārtā tajās pašās telpās notiek, stingri ievērojot nosacījumus par nošķiršanu;

f)

sadedzināšana jāveic saskaņā ar Savienības tiesību aktiem vides aizsardzības jomā, jo īpaši ar atsauci uz minētajos tiesību aktos paredzētajiem standartiem attiecībā uz labākajiem pieejamajiem veidiem emisiju kontrolei un uzraudzībai.

G.   Termomehāniskais biodegvielas ražošanas process

1.   Izejvielas

Šim procesam var izmantot kūtsmēslus un gremošanas trakta saturu, kā arī trešās kategorijas materiālu.

2.   Pārstrādes metode

Termomehānisko biodegvielas ražošanas procesu veic atbilstīgi šādiem pārstrādes standartiem:

a)

dzīvnieku izcelsmes blakusprodukti jāieliek pārveidotājā un pēc tam astoņas stundas jāapstrādā 80 °C temperatūrā. Šajā laikposmā materiāls nepārtraukti jāsmalcina, izmantojot atbilstošas mehāniskas abrazīvas ierīces;

b)

pēc tam materiāls jāapstrādā 100 °C temperatūrā vismaz divas stundas;

c)

iegūtā materiāla daļiņu izmērs nedrīkst pārsniegt 20 mm;

d)

dzīvnieku izcelsmes blakusprodukti jāapstrādā tādā veidā, lai a) un b) punktā noteiktās prasības attiecībā uz laiku, temperatūru un spiedienu tiktu izpildītas vienlaicīgi;

e)

materiāla termiskās apstrādes laikā iztvaikojušais ūdens nepārtraukti jāsavāc no gaisa telpas virs biodegvielas un jāizlaiž caur nerūsējoša tērauda kondensatoru. Pirms izliešanas notekūdeņos kondensāts vismaz vienu stundu jāsaglabā vismaz 70 °C temperatūrā;

f)

pēc materiāla termiskās apstrādes iegūtā biodegviela jāizlej no pārveidotāja un pa pilnībā noslēgtu un bloķētu konveijeru automātiski jāpārvadā uz sadedzināšanu vai līdzsadedzināšanu tajā pašā vietā;

g)

process jāveic periodisku procesu sistēmā.

3.   iedaļa

Atvasināto produktu likvidēšana un izmantošana

1.

Produktus, kas atvasināti, pārstrādājot:

a)

pirmās kategorijas materiālu:

i)

likvidē saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1069/2009 12. panta a) vai b) punktu,

ii)

likvidē, aprokot atļautā atkritumu poligonā,

iii)

transformē biogāzē, ja fermentācijas atliekas likvidē saskaņā ar i) vai ii) punktu, vai

iv)

tālāk pārstrādā tauku atvasinājumos, lai izmantotu citiem mērķiem, nevis barošanai;

b)

otrās un trešās kategorijas materiālu:

i)

likvidē, kā paredzēts 1. punkta a) apakšpunkta i) vai ii) daļā, veicot vai neveicot iepriekšēju pārstrādi, kā noteikts Regulas (EK) Nr. 1069/2009 12. panta a) un b) punktā;

ii)

tālāk pārstrādā tauku atvasinājumos, lai izmantotu citiem mērķiem, nevis barošanai;

iii)

izmanto kā organisko mēslojumu vai augsnes ielabotāju; vai

iv)

kompostē vai transformē biogāzē.

2.

Materiālus, kas iegūti pārstrādē saskaņā ar:

a)

bāziskās hidrolīzes procesu, kas noteikts 2. iedaļas A daļā, var transformēt biogāzes iekārtā un pēc tam ātri sadedzināt vismaz 900 °C temperatūrā, kam seko ātra atdzesēšana (“rūdīšana”); ja par izejvielām izmanto materiālu, kas minēts Regulas (EK) Nr. 1069/2009 8. panta a) un b) punktā, transformēšana biogāzē notiek tajā pašā vietā, kur pārstrāde, un noslēgtā sistēmā;

b)

biodīzeļdegvielas ražošanas procesu var:

i)

biodīzeļdegvielas un biodīzeļdegvielas destilācijas atkritumu gadījumā izmantot kā kurināmo bez ierobežojumiem saskaņā ar šo regulu (beigu punkts),

ii)

kālija sulfāta gadījumā izmantot tādu atvasināto produktu ražošanai, ar ko paredzēts apstrādāt zemi;

iii)

tāda glicerīna gadījumā,

kas iegūts no pirmās vai otrās kategorijas materiāla, kas pārstrādāts saskaņā ar 1. pārstrādes metodi, kā izklāstīts III nodaļā, transformēt biogāzē,

kas iegūts no trešās kategorijas materiāla, izmantot barošanai.

3.

Jebkurus atkritumus, kas iegūti no dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu pārstrādes saskaņā ar šo iedaļu, piemēram, nosēdumus, filtra saturu, pelnus un fermentācijas atliekas, likvidē saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1069/2009 un saskaņā ar šo regulu.


V PIELIKUMS

DZĪVNIEKU IZCELSMES BLAKUSPRODUKTU UN ATVASINĀTO PRODUKTU TRANSFORMĒŠANA BIOGĀZĒ, KOMPOSTĒŠANA

I   NODAĻA

PRASĪBAS ATTIECĪBĀ UZ IEKĀRTĀM

1.   iedaļa

Biogāzes iekārtas

1.

Biogāzes iekārtai jābūt aprīkotai ar pasterizācijas/higienizācijas vienību, ko nevar apiet tādi dzīvnieku izcelsmes blakusprodukti vai atvasinātie produkti, kuru maksimālais daļiņu izmērs pirms ielikšanas vienībā ir 12 mm, ar:

a)

uzraudzības ierīcēm, lai nodrošinātu, ka 70 °C temperatūra tiek sasniegta vienas stundas laikā;

b)

reģistrējošām ierīcēm a) punktā minēto uzraudzības mērījumu rezultātu nepārtrauktai reģistrēšanai; un

c)

piemērotu drošības sistēmu, kas vajadzīga, lai novērstu nepietiekamas termiskas apstrādes iespēju.

2.

Atkāpjoties no 1. punkta, pasterizācijas/higienizācijas vienība nav obligāta tajās biogāzes iekārtās, kurās transformē tikai:

a)

otrās kategorijas materiālu, kas pārstrādāts saskaņā ar 1. pārstrādes metodi, kā izklāstīts IV pielikuma III nodaļā;

b)

trešās kategorijas materiālu, kas pārstrādāts saskaņā ar jebkuru no 1.–5. vai 7. pārstrādes metodi vai ar jebkuru no 1.–7. pārstrādes metodei, ja transformē materiālu, kas cēlies no ūdensdzīvniekiem, kā izklāstīts IV pielikuma III nodaļā;

c)

trešās kategorijas materiālu, kam pasterizācija/higienizācija veikta citā apstiprinātā iekārtā;

d)

dzīvnieku izcelsmes blakusproduktus, ko var izmantot kā izejvielas, nepārstrādājot saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1069/2009 13. panta e) punkta ii) apakšpunktu un ar šo regulu;

e)

dzīvnieku izcelsmes blakusproduktus, kas pakļauti bāziskās hidrolīzes procesam, kā izklāstīts IV pielikuma IV nodaļas 2. iedaļas A punktā;

f)

šādus dzīvnieku izcelsmes blakusproduktus, ja kompetentā iestāde to atļāvusi:

i)

dzīvnieku izcelsmes blakusproduktus, kas minēti Regulas (EK) Nr. 1069/2009 10. panta f) punktā un kas bijuši pakļauti pārstrādei, kā noteikts Regulas (EK) Nr. 852/2004 2. panta 1. punkta m) apakšpunktā, laikā, kad tie paredzēti citiem mērķiem, nevis lietošanai pārtikā,

ii)

dzīvnieku izcelsmes blakusproduktus, kas minēti Regulas (EK) Nr. 1069/2009 10. panta g) punktā; vai

iii)

dzīvnieku izcelsmes blakusproduktus, kas transformēti biogāzē, ja fermentācijas atliekas pēc tam ir kompostētas, pārstrādātas vai likvidētas saskaņā ar šo regulu.

3.

Ja biogāzes iekārta atrodas telpās vai blakus telpām, kurās atrodas lauksaimniecības dzīvnieki, un biogāzes iekārta izmanto ne tikai kūtsmēslus, pienu vai jaunpienu, kas uzkrājas no minētajiem dzīvniekiem, tad iekārtai jāatrodas zināmā attālumā no zonas, kurā tur minētos dzīvniekus.

Minēto attālumu nosaka veidā, kas nodrošina, ka nav nepieļaujama riska tādu slimību izplatīšanai no biogāzes iekārtas, ko var pārnest uz cilvēkiem vai dzīvniekiem.

Katrā ziņā biogāzes iekārtai jābūt fiziski pilnīgi atdalītai no dzīvniekiem, to barības un pakaišiem, vajadzības gadījumā ar nožogojumu.

4.

Katrā biogāzes iekārtā jābūt savai laboratorijai, vai tai jāizmanto neatkarīgas laboratorijas pakalpojumi. Laboratorijai jābūt pienācīgi aprīkotai, lai tā varētu veikt vajadzīgās analīzes, un tai jābūt kompetentās iestādes apstiprinātai, akreditētai atbilstīgi starptautiski atzītiem standartiem vai pakļautai regulārām kompetentās iestādes kontrolēm.

2.   iedaļa

Kompostēšanas iekārtas

1.

Kompostēšanas iekārtai jābūt aprīkotai ar slēgtu kompostēšanas reaktoru vai slēgtu zonu, ko iekārtā ievietotie dzīvnieku izcelsmes blakusprodukti vai atvasinātie produkti nevar apiet, un tai jābūt aprīkotai ar:

a)

iekārtām, lai kontrolētu temperatūru laikā;

b)

reģistrējošām ierīcēm a) punktā minēto uzraudzības mērījumu rezultātu reģistrēšanai, vajadzības gadījumā nepārtrauktai reģistrēšanai;

c)

piemērotu drošības sistēmu, kas vajadzīga, lai novērstu nepietiekamas termiskas apstrādes iespēju.

2.

Atkāpjoties no 1. punkta, cita veida kompostēšanas sistēmas var atļaut izmantot tad, ja tās:

a)

pārvalda tādā veidā, lai viss materiāls sistēmā sasniegtu vajadzīgos laika un temperatūras parametrus, pārvaldībā attiecīgā gadījumā ieskaitot pastāvīgu parametru uzraudzīšanu; vai

b)

transformē tikai materiālus, kas minēti 1. iedaļas 2. punktā; un

c)

atbilst visām pārējām attiecīgajām šīs regulas prasībām.

3.

Ja kompostēšanas iekārta atrodas telpās vai pie telpām, kurās tur lauksaimniecības dzīvniekus, un kompostēšanas iekārta izmanto ne tikai kūtsmēslus, pienu vai jaunpienu, kas uzkrājas no tādiem dzīvniekiem, tad kompostēšanas iekārtu novieto attālumā no zonas, kurā tur dzīvniekus.

Minēto attālumu nosaka veidā, kas nodrošina, ka nav nepieļaujama riska, ka no kompostēšanas iekārtas izplatīsies slimība, ko var pārnest uz cilvēkiem vai dzīvniekiem.

Katrā ziņā kompostēšanas iekārtai jābūt fiziski pilnīgi atdalītai no dzīvniekiem, to barības un pakaišiem, vajadzības gadījumā nožogojot.

4.

Katrā kompostēšanas iekārtā jābūt savai laboratorijai, vai tam jāizmanto neatkarīgas laboratorijas pakalpojumi. Laboratorijai jābūt aprīkotai tā, lai tā varētu veikt vajadzīgās analīzes, un jābūt kompetentās iestādes apstiprinātai, akreditētai atbilstīgi starptautiski atzītiem standartiem vai pakļautai regulārām kompetentās iestādes kontrolēm.

II   NODAĻA

HIGIĒNAS PRASĪBAS, KAS PIEMĒROJAMAS BIOGĀZES UN KOMPOSTĒŠANAS IEKĀRTĀM

1.

Dzīvnieku izcelsmes blakusprodukti jātransformē cik drīz vien iespējams pēc to atvešanas uz biogāzes vai kompostēšanas iekārtu. Tie pienācīgi jāuzglabā līdz apstrādāšanai.

2.

Konteineri, tvertnes un transportlīdzekļi, kas izmantoti neapstrādātā materiāla pārvadāšanai, jāiztīra un jādezinficē tam ierādītā zonā.

Minētajai zonai jāatrodas vai tā jāierāda tā, lai novērstu apstrādāto produktu inficēšanas risku.

3.

Regulāri jāveic aizsargpasākumi attiecībā uz putniem, grauzējiem, kukaiņiem vai citiem parazītiem.

Šim nolūkam jāizmanto dokumentos noteikta kaitēkļu apkarošanas programma.

4.

Attiecībā uz visām telpu daļām jānosaka un jādokumentē tīrīšanas procedūras. Tīrīšanai jāparedz piemērots aprīkojums un tīrīšanas līdzekļi.

5.

Higiēnas kontrolē jāiekļauj regulāras vides un aprīkojuma pārbaudes. Inspekciju grafiki un rezultāti jādokumentē.

6.

Ierīces un aprīkojums jāuztur labā tehniskā stāvoklī, un ar regulāriem starplaikiem jākalibrē mērierīces.

7.

Fermentācijas atliekas un komposts biogāzes vai attiecīgi kompostēšanas iekārtā ir jāapstrādā un jāuzglabā tā, lai novērstu atkārtotu inficēšanos.

III   NODAĻA

TRANSFORMĀCIJAS PARAMETRI

1.   iedaļa

Standarta transformācijas parametri

1.

Uz trešās kategorijas materiālu, ko izmanto par izejvielu biogāzes iekārtās, kurās ir pasterizācijas/higienizācijas vienība, jāattiecina šāds prasību minimums:

a)

maksimālais daļiņu lielums pirms nokļūšanas agregātā: 12 mm;

b)

visa materiāla minimālā temperatūra agregātā: 70 °C; un

c)

minimālais nepārtrauktais laiks agregātā: 60 minūtes.

Taču trešās kategorijas pienu, piena produktus un no piena atvasinātus produktus bez pasterizācijas/higienizācijas var izmantot par izejvielu biogāzes iekārtā, ja kompetentā iestāde neuzskata, ka tie radītu nopietnas lipīgas slimības izplatīšanās risku cilvēkiem vai dzīvniekiem.

Prasību minimums, kas noteikts šā punkta b) un c) punktā, attiecināms arī uz otrās kategorijas materiālu, ko bez iepriekšējas pārstrādes izmanto biogāzes iekārtā saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1069/2009 13. panta e) punkta ii) apakšpunktu.

2.

Uz trešās kategorijas materiālu, ko izmanto par izejvielu kompostēšanas iekārtās, jāattiecina šāds prasību minimums:

a)

maksimālais daļiņu lielums pirms nokļūšanas kompostēšanas reaktorā: 12 mm;

b)

visa materiāla minimālā temperatūra reaktorā: 70 °C; un

c)

mazākais nepārtrauktais laiks agregātā: 60 minūtes.

Prasību minimums, kas noteikts šā punkta b) un c) punktā, attiecināms arī uz otrās kategorijas materiālu, ko bez iepriekšējas pārstrādes kompostē saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1069/2009 13. panta e) punkta ii) apakšpunktu.

2.   iedaļa

Alternatīvie transformācijas parametri biogāzes un kompostēšanas iekārtām

1.

Kompetentā iestāde var atļaut izmantot parametrus, kas nav I nodaļas 1. iedaļas 1. punktā minētie parametri un nav standarta transformācijas parametri, ja pieteikuma iesniedzējs par šādu izmantojumu pierāda, ka minētie parametri nodrošina pienācīgu bioloģisko risku samazinājumu. Pierādījumā ir iekļauts izvērtējums, ko veic saskaņā ar šādām prasībām:

a)

iespējamo apdraudējumu identifikācija un analīze, ietverot izejmateriāla ietekmi, pamatojoties uz transformācijas nosacījumu un parametru aptverošu definīciju;

b)

riska novērtējums, ar kuru novērtē, kā a) punktā minētie īpašie transformācijas nosacījumi tiek sasniegti parastos apstākļos un netipiskos apstākļos;

c)

paredzētās procedūras validēšana, veicot mērījumus attiecībā uz dzīvotspējas/infekciozitātes samazinājumu:

i)

endogēniem indikatororganismiem procedūras laikā, ja indikators:

pastāvīgi lielā skaitā ir izejvielā,

nav mazāk karstumizturīgs attiecībā uz transformācijas procesa letāliem aspektiem, bet nav arī ievērojami izturīgāks nekā slimību izraisītāji, kuru uzraudzībai to izmanto,

samērā viegli izmērāms, identificējams un apstiprināms; vai

ii)

tādam labi raksturotam testa organismam vai vīrusam ekspozīcijas laikā, kas ievadīts piemērotā pārbaudes ķermenī izejmateriālā;

d)

veicot c) punktā minēto paredzētās procedūras izvērtējumu, ir jāgūst pierādījums tam, ka ar procedūru var panākt šādu vispārēja riska samazinājumu:

i)

attiecībā uz termisku un ķīmisku procedūru,

5 log10 Enterococcus faecalis vai Salmonella Senftenberg (775W, H2S negatīvs) samazinājumu,

termoizturīgu vīrusu, piemēram, parvovīrusa, infekciozitātes titra samazinājumu vismaz par 3 log10, ja tie identificēti kā būtisks apdraudējums; kā arī

ii)

attiecībā uz ķīmisku procedūru, arī

rezistentu parazītu, piemēram, Ascaris sp., oliņu samazinājumu dzīvotspējīgā stadijā vismaz par 99,9 % (3 log10);

e)

pilnīgas kontroles programmas, tostarp c) punktā minētās procedūras darbības uzraudzības procedūru, plānojums;

f)

pasākumi, kas nodrošina nepārtrauktu to būtisko procedūras parametru uzraudzību un kontroli, kas noteikti kontroles programmā, darbinot iekārtu.

Ir jāreģistrē un jāsaglabā sīki dati par tiem būtiskiem procedūras parametriem, ko izmanto biogāzes vai kompostēšanas iekārtā, kā arī citiem būtiski svarīgiem kontroles punktiem, lai īpašnieks, uzņēmējs vai to pārstāvis un kompetentā iestāde var uzraudzīt iekārtas darbību.

Uzņēmējam uzskaite pēc pieprasījuma jāiesniedz kompetentajai iestādei. Informācija par procedūru, kas ir atļauta saskaņā ar šo punktu, pēc pieprasījuma ir jāiesniedz Komisijai.

2.

Atkāpjoties no 1. punkta, līdz noteikumu pieņemšanai, kā minēts Regulas (EK) Nr. 1069/2009 15. panta 2. punkta a) apakšpunkta ii) daļā, kompetentā iestāde var atļaut piemērot citas prasības, nevis šajā nodaļā noteiktās, ja vien tās garantē līdzvērtīgu iedarbību attiecībā uz slimību izraisītāju samazināšanu, attiecībā uz:

a)

ēdināšanas uzņēmumu pārtikas atkritumiem, ko izmanto tikai kā dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu biogāzes vai kompostēšanas iekārtā; un

b)

ēdināšanas uzņēmumu pārtikas atkritumu maisījumiem ar šādiem materiāliem:

i)

kūtsmēsliem,

ii)

gremošanas trakta saturu, kas atdalīts no gremošanas trakta,

iii)

pienu,

iv)

piena produktiem,

v)

no piena atvasinātiem produktiem,

vi)

jaunpienu,

vii)

jaunpiena produktiem,

viii)

olām,

ix)

olu produktiem,

x)

dzīvnieku izcelsmes blakusproduktiem, kas minēti Regulas (EK) Nr. 1069/2009 10. panta f) punktā un kas apstrādāti, kā noteikts Regulas (EK) Nr. 852/2004 2. panta 1. punkta m) apakšpunktā.

3.

Ja 2. punkta b) apakšpunktā minētie materiāli vai atvasinātie produkti, kas minēti Regulas (EK) Nr. 1069/2009 10. panta g) punktā, ir vienīgās dzīvnieku izcelsmes izejvielas, ko apstrādā biogāzes vai kompostēšanas iekārtā, tad kompetentā iestāde var atļaut piemērot citas prasības, nevis šajā nodaļā noteiktās, ja tā:

a)

neuzskata, ka šādi materiāli radītu nopietnas lipīgas slimības izplatīšanās risku cilvēkiem vai dzīvniekiem;

b)

uzskata, ka fermentācijas atliekas vai komposts ir nepārstrādāts materiāls, un liek uzņēmējiem rīkoties ar to saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1069/2009 un saskaņā ar šo regulu.

4.

Uzņēmēji var laist tirgū fermentācijas atliekas un kompostu, kas ražots atbilstīgi kompetentās iestādes atļautiem parametriem:

a)

saskaņā ar 1. punktu;

b)

saskaņā ar 2. un 3. punktu tikai tajās dalībvalstīs, kurās minētie parametri ir atļauti.

3.   iedaļa

Standarti attiecībā uz fermentācijas atliekām un kompostu

1.

a)

Fermentācijas atliekām vai komposta reprezentatīvajiem paraugiem, kas ņemti, transformējot biogāzes vai kompostēšanas iekārtā vai tūlīt pēc transformācijas, lai uzraudzītu procedūru, jāatbilst šādiem standartiem:

 

Escherichia coli: n = 5, c = 1, m = 1 000, M = 5 000 1 gramā;

vai

 

Enterococcaceae: n = 5, c = 1, m = 1 000, M = 5 000 1 gramā;

un

b)

fermentācijas atlieku vai komposta reprezentatīvajiem paraugiem, kas ņemti, ievietojot noliktavā vai izņemot no noliktavas, jāatbilst šādiem standartiem:

Salmonella: nav konstatēta 25 gramos: n = 5; c = 0; m = 0; M = 0,

kur a) vai b) punkta gadījumā:

n

=

testējamo paraugu skaits;

M

=

baktēriju skaita robežvērtība; rezultātu uzskata par apmierinošu, ja baktēriju skaits visos paraugos nepārsniedz m;

M

=

baktēriju skaita maksimālā vērtība; rezultāts uzskatāms par neapmierinošu, ja baktēriju skaits vienā vai vairākos paraugos ir vienāds ar M vai lielāks; un

c

=

paraugu skaits, kuru baktēriju skaits var būt starp m un M, paraugu joprojām uzskatot par pieņemamu, ja baktēriju skaits citos paraugos ir m vai mazāk.

2.

Fermentācijas atliekas vai komposts, kas neatbilst šajā iedaļā noteiktajām prasībām, ir vēlreiz transformējams vai kompostējams, un Salmonella gadījumā ar to rīkojas vai to likvidē atbilstīgi kompetentās iestādes norādījumiem.


VI PIELIKUMS

ĪPAŠI NOTEIKUMI PAR PĒTNIECĪBU, BAROŠANU UN SAVĀKŠANU, KĀ ARĪ LIKVIDĒŠANU

I   NODAĻA

ĪPAŠI NOTEIKUMI PAR PARAUGIEM PĒTNIECĪBAI UN CITIEM MĒRĶIEM

1.   iedaļa

Pētniecības un diagnostikas paraugi

1.

Uzņēmēji nodrošina, lai pētniecības un diagnostikas paraugu sūtījumiem ir pievienots tirdzniecības dokuments, kurā jābūt precizētai šādai informācijai:

a)

materiāla apraksts un izcelsmes dzīvnieku suga;

b)

materiāla kategorija;

c)

materiāla daudzums;

d)

materiāla izcelsmes vieta un nosūtīšanas vieta;

e)

nosūtītāja vārds, uzvārds un adrese;

f)

saņēmēja un/vai lietotāja vārds, uzvārds un adrese.

2.

Lietotāji, kuri rīkojas ar pētniecības un diagnostikas paraugiem, veic visus vajadzīgos pasākumus, lai, rīkojoties ar viņu kontrolē esošiem materiāliem, novērstu tādu slimību izplatīšanos, ko var pārnest uz cilvēkiem vai dzīvniekiem, jo īpaši piemērojot labu laboratorijas praksi.

3.

Ir aizliegts jebkurš turpmāks pētniecības un diagnostikas paraugu izmantojums mērķiem, kas nav minēti I pielikuma 38. punktā.

4.

Ja vien tos netur atsauces mērķiem, pētniecības un diagnostikas paraugus un jebkurus no tādu paraugu izmantošanas iegūtus produktus likvidē:

a)

kā atkritumus, sadedzinot vai līdzsadedzinot;

b)

ja tie ir dzīvnieku izcelsmes blakusprodukti vai atvasinātie produkti, kas minēti Regulas (EK) Nr. 1069/2009 8. panta a) punkta iv) apakšpunktā, 8. panta c) un d) punktā, un 9. un 10. pantā, un ir daļa no šūnu kultūrām, laboratoriju komplektiem vai laboratoriju paraugiem, veicot apstrādi apstākļos, kas ir vismaz līdzvērtīgi validētajai metodei tvaika autoklāviem (1), un turpmāk likvidējot kā atkritumus vai notekūdeņus saskaņā ar attiecīgajiem Savienības tiesību aktiem;

c)

sterilizējot spiediena ietekmē un pēc tam likvidējot vai izmantojot saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1069/2009 12., 13. un 14. pantu.

5.

Lietotāji, kuri rīkojas ar pētniecības un diagnostikas paraugiem, reģistrē minēto paraugu sūtījumus.

Reģistrā iekļauj 1. punktā minēto informāciju, kā arī paraugu un jebkuru atvasināto produktu likvidēšanas datumu un metodi.

6.

Atkāpjoties no 1., 4. un 5. punkta, kompetentā iestāde var atļaut apstrādāt un likvidēt pētniecības un diagnostikas paraugus izglītības mērķiem, ievērojot citus nosacījumus, kas nodrošina, ka nerodas nepieļaujams risks cilvēku vai dzīvnieku veselībai.

2.   iedaļa

Tirdzniecības paraugi un izstādes priekšmeti

1.

Tirdzniecības paraugus un izstādes priekšmetus var pārvadāt, izmantot un likvidēt tikai saskaņā ar 1. iedaļas 1.–4. un 6. punktu.

2.

Ja vien tirdzniecības paraugus nepatur atsauces mērķiem, tos pēc konkrēto pētījumu vai analīžu pabeigšanas:

a)

nosūta atpakaļ uz izcelsmes dalībvalsti;

b)

nosūta uz citu dalībvalsti vai trešo valsti, ja tādu sūtīšanu iepriekš ir atļāvusi dalībvalsts vai trešās galamērķa valsts kompetentā iestāde; vai

c)

likvidē vai izmanto saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1069/2009 12., 13. un 14. pantu.

3.

Pēc izstādes vai mākslinieciskās darbības beigām izstādes priekšmetus nosūta atpakaļ uz izcelsmes dalībvalsti, nosūta vai likvidē saskaņā ar 2. punktu.

II   NODAĻA

ĪPAŠI BAROŠANAS NOTEIKUMI

1.   iedaļa

Vispārīgas prasības

Otrās un trešās kategorijas materiālus, kas minēti Regulas (EK) Nr. 1069/2009 18. panta 1. punktā, var izmantot tādu dzīvnieku barošanai, kas minēti tā paša panta 1. punkta a), d), f), g) un h) apakšpunktā, ievērojot vismaz šādus nosacījumus papildus tiem, ko noteikusi kompetentā iestāde saskaņā ar minētās regulas 18. panta 1. punktu.

1.

Dzīvnieku izcelsmes blakusproduktus pārvadā lietotājiem vai uz savākšanas centriem saskaņā ar VIII pielikuma I nodaļas 1. un 3. iedaļu.

2.

Savākšanas centrus reģistrē kompetentā iestāde, ja:

a)

tie atbilst prasībām attiecībā uz iekārtām, kas veic starpposma darbības, kā noteikts IX pielikuma II nodaļā; un

b)

tiem ir atbilstīgas iekārtas, lai likvidētu neizmantoto materiālu, vai lai nosūtītu to uz apstiprinātu pārstrādes iekārtu vai uz apstiprinātām sadedzināšanas vai līdzsadedzināšanas iekārtām saskaņā ar šo regulu.

3.

Dalībvalstis var atļaut izmantot otrās kategorijas materiāla pārstrādes iekārtu kā savākšanas centru.

4.

Savākšanas centru uzņēmējiem, kuri materiālu — izņemot dzīvnieku izcelsmes blakusproduktus, kuru izcelsme ir no ūdensdzīvniekiem un no ūdens bezmugurkaulniekiem — piegādā galalietotājiem, jānodrošina, lai minētajam materiālam būtu veikts viens no šādiem apstrādes veidiem:

a)

denaturēšana ar krāsvielas šķīdumu; šķīdumam jābūt tik stipram, lai iekrāsotā materiāla krāsojums būtu skaidri redzams un nepazustu, kad krāsotos materiālus saldē vai dzesē, un visu materiāla gabalu virsmai jābūt pārklātai ar minēto šķīdumu – vai nu iegremdējot materiālu šķīdumā, apsmidzinot to ar šķīdumu, vai citādi piemērojot šķīdumu;

b)

sterilizācija, vārot vai tvaicējot spiediena ietekmē, līdz katrs materiāla gabals ir viscaur termiski apstrādāts; vai

c)

kāds cits apstrādes veids, ko atļāvusi par uzņēmēju atbildīgā kompetentā iestāde.

2.   iedaļa

Dažu sugu barošana barotavās

1.

Kompetentā iestāde var atļaut izmantot pirmās kategorijas materiālu, kas minēts Regulas (EK) Nr. 1069/2009 18. panta 2. punkta b) apakšpunktā, lai barotu ar to šādas apdraudētas un aizsargātas sugas, ievērojot turpmāk aprakstītos nosacījumus.

a)

Ar materiālu jābaro:

i)

kāda no šādām maitēdāju putnu sugām šādās dalībvalstīs:

Dalībvalsts

Dzīvnieku suga

Bulgārija

bārdainais grifs (Gypaetus barbatus)

melnais grifs (Aegypius monachus)

maitērglis (Neophron percnopterus)

baltgalvas grifs (Gyps fulvus)

klinšu ērglis (Aquila chrysaetos)

karaliskais ērglis (Aquila heliaca)

jūras ērglis (Haliaeetus albicilla)

melnā klija (Milvus migrans)

sarkanā klija (Milvus milvus)

Grieķija

bārdainais grifs (Gypaetus barbatus)

melnais grifs (Aegypius monachus)

maitērglis (Neophron percnopterus)

baltgalvas grifs (Gyps fulvus)

klinšu ērglis (Aquila chrysaetos)

karaliskais ērglis (Aquila heliaca)

jūras ērglis (Haliaeetus albicilla)

melnā klija (Milvus migrans)

Spānija

bārdainais grifs (Gypaetus barbatus)

melnais grifs (Aegypius monachus)

maitērglis (Neophron percnopterus)

baltgalvas grifs (Gyps fulvus)

klinšu ērglis (Aquila chrysaetos)

Spānijas ērglis (Aquila adalberti)

melnā klija (Milvus migrans)

sarkanā klija (Milvus milvus)

Francija

bārdainais grifs (Gypaetus barbatus)

melnais grifs (Aegypius monachus)

maitērglis (Neophron percnopterus)

baltgalvas grifs (Gyps fulvus)

klinšu ērglis (Aquila chrysaetos)

jūras ērglis (Haliaeetus albicilla)

melnā klija (Milvus migrans)

sarkanā klija (Milvus milvus)

Itālija

bārdainais grifs (Gypaetus barbatus)

melnais grifs (Aegypius monachus)

maitērglis (Neophron percnopterus)

baltgalvas grifs (Gyps fulvus)

klinšu ērglis (Aquila chrysaetos)

melnā klija (Milvus migrans)

sarkanā klija (Milvus milvus)

Kipra

melnais grifs (Aegypius monachus)

baltgalvas grifs (Gyps fulvus)

Portugāle

melnais grifs (Aegypius monachus)

maitērglis (Neophron percnopterus)

baltgalvas grifs (Gyps fulvus)

klinšu ērglis (Aquila chrysaetos)

Slovākija

klinšu ērglis (Aquila chrysaetos)

karaliskais ērglis (Aquila heliaca)

jūras ērglis (Haliaeetus albicilla)

melnā klija (Milvus migrans)

sarkanā klija (Milvus milvus)

ii)

kāda no Carnivora kārtas sugām, kas uzskaitītas Direktīvas 92/43/EEK II pielikumā, īpašās aizsardzības zonās, kas izveidotas saskaņā ar minēto direktīvu; vai

iii)

kāda no Falconiformes vai Strigiformes kārtas sugām, kas uzskaitītas Direktīvas 2009/147/EK I pielikumā, īpašās aizsardzības zonās, kas izveidotas saskaņā ar minēto direktīvu.

b)

Kompetentā iestāde ir piešķīrusi atļauju uzņēmējam, kas atbild par barotavu.

Kompetentā iestāde piešķir tādas atļaujas, ja:

i)

barošanu neizmanto par alternatīvu veidu, kā likvidēt īpaša riska materiālus vai likvidēt kritušus atgremotājus, kuri satur minētos materiālus, kas rada TSE risku;

ii)

ir ieviesta atbilstoša TSE pārraudzības sistēma, kā noteikts Regulā (EK) Nr. 999/2001, un tiek veikta regulāra paraugu testēšana laboratorijā uz TSE klātbūtni.

c)

Kompetentajai iestādei jānodrošina koordinācija ar jebkuru citu kompetento iestādi, kas atbild par atļaujā noteikto prasību pārraudzību.

d)

Pamatojoties uz attiecīgās sugas un tās dzīvotnes konkrētās situācijas novērtējumu, kompetentajai iestādei jāuzskata, ka sugas aizsardzības statuss tiks uzlabots.

e)

Kompetentās iestādes piešķirtajā atļaujā jābūt:

i)

atsaucei uz faktiski skarto sugu nosaukumu;

ii)

sīkam aprakstam par barošanas vietas atrašanos ģeogrāfiskajā apgabalā, kurā notiek barošana; un

iii)

atļauja nekavējoties jāaptur, ja:

ir domājama vai apstiprināta saikne ar TSE izplatīšanos, līdz risks tiek likvidēts, vai

ir neatbilstība kādam no šajā regulā paredzētajiem noteikumiem.

f)

Par barošanu atbildīgais uzņēmējs:

i)

paredz barošanai īpašu zonu, kas ir noslēgta un kurai nevar piekļūt aizsargājamo sugu dzīvnieki, vajadzības gadījumā nožogojot vai ar citiem līdzekļiem, kuri atbilst minēto sugu barošanās modelim dabīgos apstākļos;

ii)

nodrošina, lai atbilstīgie liellopu ķermeņi un vismaz 4 % no atbilstīgajiem aitu un kazu ķermeņiem, ko paredzēts izmantot barošanai, pirms lietošanas tiktu testēti, un uzrādītu negatīvu rezultātu, TSE uzraudzības programmā, kas veikta saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 999/2001 III pielikumu un attiecīgā gadījumā saskaņā ar lēmumu, kas pieņemts saskaņā ar minētās regulas 6. panta 1b. punkta otro daļu; un

iii)

veic uzskaiti vismaz par barošanai izmantoto dzīvnieku liemeņu skaitu, īpašībām, aplēsto svaru un izcelsmi, barošanas datumu, barošanas vietu un attiecīgā gadījumā TSE testu rezultātiem.

2.

Ja dalībvalsts iesniedz Komisijai pieteikumu par iekļaušanu 1. punkta a) apakšpunktā izklāstītajā sarakstā, tā iesniedz:

a)

sīku pamatojumu saraksta papildināšanai, iekļaujot tajā noteiktas maitēdāju putnu sugas minētajā dalībvalstī, tostarp iemeslu paskaidrojumu, kāpēc minētie putni jābaro ar pirmās kategorijas materiālu, nevis otrās vai trešās kategorijas materiālu;

b)

paskaidrojumu par pasākumiem, kas tiks veikti, lai nodrošinātu atbilstību 1. punktam.

3.   iedaļa

Savvaļas dzīvnieku barošana ārpus barotavām

Kompetentā iestāde var atļaut izmantot pirmās kategorijas materiālu, kurā ietilpst nesadalīti mirušu dzīvnieku ķermeņi vai to daļas, kas satur īpaša riska materiālu, ārpus barotavām, attiecīgā gadījumā bez mirušo dzīvnieku iepriekšējas savākšanas, izbarošanai savvaļas dzīvniekiem, kā minēts 2. iedaļas 1. punkta a) apakšpunktā, ievērojot šādus nosacījumus.

1.

Pamatojoties uz attiecīgās sugas un tās dzīvotnes konkrētās situācijas novērtējumu, kompetentajai iestādei jāuzskata, ka sugas aizsardzības statuss tiks uzlabots.

2.

Kompetentajai iestādei atļaujā jāidentificē saimniecības vai ganāmpulkus ģeogrāfiski noteiktā barošanas zonā, ievērojot šādus nosacījumus:

a)

barošana nedrīkst notikt zonās, kur notiek intensīva lopkopība;

b)

valsts pilnvarotam veterinārārstam regulāri jāpārrauga lauksaimniecības dzīvnieki saimniecībās vai ganāmpulkos barošanas vietā attiecībā uz TSE un cilvēkiem vai dzīvniekiem nododamo slimību izplatību;

c)

barošana tūlīt jāaptur, ja ir:

i)

domājama vai apstiprināta saikne ar TSE izplatīšanos saimniecībā vai ganāmpulkā, līdz risku var izslēgt,

ii)

domājams vai apstiprināts cilvēkiem vai dzīvniekiem nododamas nopietnas lipīgas slimības uzliesmojums saimniecībā vai ganāmpulkā, līdz tādu risku var izslēgt, vai

iii)

neatbilstība kādam no šajā regulā paredzētajiem noteikumiem;

d)

kompetentajai iestādei atļaujā jāprecizē:

i)

atbilstošos pasākumus, lai novērstu TSE un lipīgu slimību izplatīšanos no mirušajiem dzīvniekiem uz cilvēkiem un citiem dzīvniekiem, piemēram, pasākumus, kas vērsti uz aizsargājamo sugu barošanas modeļiem, sezonālos barošanas ierobežojumus, lauksaimniecības dzīvnieku pārvietošanas ierobežojumus un citus pasākumus, kuru mērķis ir kontrolēt iespējamos tādu slimību riskus, ko var pārnest uz cilvēkiem un dzīvniekiem, piemēram, pasākumus saistībā ar sugām, kuras atrodas barošanas vietā, bet kuru barošanai neizmanto dzīvnieku izcelsmes blakusproduktus,

ii)

to personu vai struktūru pienākumus barošanas vietā, kuri palīdz dzīvnieku barošanā vai atbild par lauksaimniecības dzīvniekiem, saistībā ar i) punktā minētajiem pasākumiem,

iii)

sodu uzlikšanas nosacījumus, kā minēts Regulas (EK) Nr. 1069/2009 53. pantā, kas piemērojami, ja šā d) apakšpunkta ii) daļā minētās personas vai struktūras neievēro i) punktā minētos pasākumus;

e)

ja barošanu veic, iepriekš nesavācot mirušos dzīvniekus, jāveic aplēse par lauksaimniecības dzīvnieku iespējamo mirstības koeficientu barošanas zonā un par iespējamām savvaļas dzīvnieku barošanas prasībām, ko izmanto par pamatu slimības izplatīšanās iespējamo risku novērtējumam.

4.   iedaļa

Zooloģiskā dārza dzīvnieku barošana ar pirmās kategorijas materiālu

Kompetentā iestāde var atļaut izmantot pirmās kategorijas materiālu, kurā ietilpst nesadalīti mirušu dzīvnieku ķermeņi vai to daļas, kas satur īpaša riska materiālu, un izmantot no zooloģiskā dārza dzīvniekiem iegūtu materiālu zooloģiskā dārza dzīvnieku barošanai, ievērojot šādus nosacījumus:

a)

kompetentā iestāde ir obligāti piešķīrusi atļauju par barošanu atbildīgajam uzņēmējam. Kompetentā iestāde piešķir tādu atļauju, ja:

i)

barošanu neizmanto kā alternatīvu veidu, kurā likvidēt īpaša riska materiālu vai likvidēt kritušus atgremotājus ar šādu materiālu, kas rada TSE risku,

ii)

izmanto pirmās kategorijas materiālu, kurā ietilpst nesadalīti mirušu dzīvnieku ķermeņi vai to daļas, kas satur īpaša riska materiālu, un kura izcelsme ir no liellopiem, ir ieviesta atbilstoša TSE pārraudzības sistēma, kā noteikts Regulā (EK) Nr. 999/2001 un kurā ietverta regulāra paraugu testēšana uz TSE klātbūtni laboratorijas apstākļos;

b)

kompetentās iestādes piešķirtā atļauja tūlīt jāaptur, ja:

i)

ir domājama vai apstiprināta saikne ar TSE izplatīšanos, līdz risku var izslēgt, vai

ii)

ir neatbilstība kādam no šajā regulā paredzētajiem noteikumiem;

c)

par barošanu atbildīgais uzņēmējs:

i)

uzglabā izmantojamo materiālu un veic barošanu slēgtā un nožogotā zonā, lai nodrošinātu, ka barošanai paredzētajam materiālam nepiekļūst plēsēji, izņemot tos zooloģiskā dārza dzīvniekus, par kuriem izsniegta atļauja,

ii)

nodrošina, lai atbilstīgie atgremotāji, ko paredzēts izmantot barošanai, tiktu iekļauti TSE uzraudzības programmā, ko veic saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 999/2001 III pielikumu un attiecīgā gadījumā saskaņā ar lēmumu, kas pieņemts saskaņā ar minētās regulas 6. panta 1b. punkta otro daļu;

iii)

veic uzskaiti vismaz par barošanai izmantoto dzīvnieku ķermeņu skaitu, īpašībām, aplēsto svaru un izcelsmi, TSE rezultātiem un barošanas datumu.

III   NODAĻA

ĪPAŠI NOTEIKUMI ATTIECĪBĀ UZ SAVĀKŠANU UN LIKVIDĒŠANU

1.   iedaļa

Īpaši likvidēšanas noteikumi attiecībā uz dzīvnieku izcelsmes blakusproduktiem

1.

Ja kompetentā iestāde atļauj likvidēt dzīvnieku izcelsmes blakusproduktus teritorijā uz vietas saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1069/2009 19. panta 1. punkta a), b), c) un e) apakšpunktu, tad tāda likvidēšana var notikt:

a)

sadedzinot vai aprokot uz vietas teritorijā, no kuras dzīvnieku izcelsmes blakusprodukti iegūti;

b)

atļautā atkritumu poligonā; vai

c)

sadedzinot vai aprokot teritorijā tādā vietā, kas līdz minimumam samazina risku, kurš apdraud dzīvnieku un cilvēku veselību un vidi, ar noteikumu, ka šī vieta atrodas tādā attālumā, kas ir pietiekams, lai kompetentā iestāde varētu pārvaldīt riska profilaksi attiecībā uz dzīvnieku un cilvēku veselību un vidi.

2.

Dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu sadedzināšanai vietās, kas minētas Regulas (EK) Nr. 1069/2009 19. panta 1. punkta b), c) un e) apakšpunktā, jānotiek tādā veidā, lai nodrošinātu, ka tos sadedzina:

a)

pareizas konstrukcijas sārtā un ka dzīvnieku izcelsmes blakusprodukti pārvēršas pelnos;

b)

neapdraudot cilvēku veselību;

c)

neizmantojot procesus vai metodes, kas var kaitēt videi, jo īpaši, ja to rezultātā var rasties ūdens, gaisa, augsnes, kā arī augu un dzīvnieku apdraudējums, vai radot troksni vai smakas;

d)

apstākļos, kas nodrošina, ka visi iegūtie pelni tiks likvidēti, aprokot atļautā atkritumu poligonā.

3.

Dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu aprakšanai vietās, kas minētas Regulas (EK) Nr. 1069/2009 19. panta 1. punkta a), b), c) un e) apakšpunktā, jānotiek tādā veidā, lai nodrošinātu, ka tos aprok:

a)

tādā veidā, lai tiem nevarētu piekļūt plēsēji (gaļēdāji vai visēdāji);

b)

atļautā atkritumu poligonā vai citā vietā, neapdraudot cilvēku veselību un izmantojot procesus vai metodes, kas nekaitē videi, jo īpaši, ja to rezultātā var rasties ūdens, gaisa, augsnes, kā arī augu un dzīvnieku apdraudējums, vai radot troksni vai smakas.

4.

Ja likvidēšana notiek saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1069/2009 19. panta 1. punkta a), b), c) un e) apakšpunktu, tad dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu pārvietošana no izcelsmes vietas uz likvidēšanas vietu jāveic saskaņā ar šādiem nosacījumiem:

a)

dzīvnieku izcelsmes blakusproduktus pārvadā drošos un ūdensnecaurlaidīgos konteineros vai transportlīdzekļos;

b)

dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu iekraušanu un izkraušanu pārrauga kompetentā iestāde, ja vajadzīgs;

c)

transportlīdzekļa riteņi tiek dezinficēti pēc izbraukšanas no izcelsmes teritorijas;

d)

konteineri un transportlīdzekļi, ko izmanto dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu pārvadāšanai, tiek rūpīgi iztīrīti un dezinficēti pēc dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu izkraušanas; un

e)

tiek nodrošināts atbilstošs konvojs transportlīdzekļiem, ūdensnecaurlaidības testēšana un divkāršs pārklājums, ja vajadzīgs.

2.   iedaļa

Dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu sadedzināšana un aprakšana attālos apgabalos

Maksimālais procentuālais daudzums, kas minēts Regulas (EK) Nr. 1069/2009 19. panta 2. punktā, nepārsniedz:

a)

10 % no attiecīgās dalībvalsts liellopu populācijas;

b)

25 % no attiecīgās dalībvalsts aitu un kazu populācijas;

c)

10 % no attiecīgās dalībvalsts cūku populācijas; un

d)

tāda procentuālā daļa no citu sugu populācijas, ko nosaka kompetentā iestāde, pamatojoties uz iespējamo risku novērtējumu cilvēku un dzīvnieku veselībai, kas rodas, ja minēto sugu dzīvniekus likvidē sadedzinot vai aprokot uz vietas.

3.   iedaļa

Bišu un biškopības blakusproduktu sadedzināšana un aprakšana

Bišu un biškopības blakusproduktu gadījumā kompetentā iestāde var atļaut tos likvidēt, sadedzinot vai aprokot uz vietas, kā minēts Regulas (EK) Nr. 1069/2009 19. panta 1. punkta f) apakšpunktā, ja ir veikti visi vajadzīgie pasākumi, lai nodrošinātu, ka sadedzināšana vai aprakšana neapdraud dzīvnieku vai cilvēku veselību vai vidi.

IV   NODAĻA

LIKVIDĒŠANA AR CITIEM LĪDZEKĻIEM

Atkāpjoties no Regulas (EK) Nr. 1069/2009 14. panta, dalībvalstis var atļaut savākt, pārvadāt un likvidēt minētās regulas 10. panta f) punktā aprakstītos trešās kategorijas materiālus ar citiem līdzekļiem, nevis sadedzinot vai aprokot uz vietas, ja:

a)

materiālu apjoms nedēļā nepārsniedz 20 kg — no uzņēmuma vai iekārtas, kurā materiālus savāc, neatkarīgi no materiālu izcelsmes sugas;

b)

materiālus savāc, pārvadā un likvidē ar līdzekļiem, kas novērš nepieļaujamu risku nodošanu attiecībā uz cilvēku un dzīvnieku veselību;

c)

kompetentā iestāde veic regulāras pārbaudes, tostarp pārbaudes par uzņēmēja veikto uzskaiti, uzņēmumos un iekārtās, kurās materiālus savāc, lai nodrošinātu atbilstību šīs iedaļas noteikumiem.

Dalībvalstis var nolemt palielināt a) punktā minēto apjomu augstākais līdz 50 kg nedēļā, ja tās iesniedz sīku pamatojumu Komisijai un pārējām dalībvalstīm Pārtikas aprites un dzīvnieku veselības pastāvīgajā komitejā, kas minēta Regulas (EK) Nr. 1069/2009 52. panta 1. punktā, pamatojumā precizējot to darbību raksturojumu, kurām apjoms jāpalielina, attiecīgo dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu izcelsmes sugas, kā arī paskaidrojumu par iemesliem, kāpēc apjoms jāpalielina, ņemot vērā pienācīgu sistēmu dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu un atvasināto produktu apstrādei un likvidēšanai to teritorijā, kā noteikts minētās regulas 4. panta 4. punktā.


(1)  CEN TC/102 – Sterilizētāji medicīnas mērķiem — EN 285:2006 + A2:2009 – Sterilizācija – Tvaika sterilizētāji – Lielie sterilizētāji, atsauce publicēta OV C 293, 2.12.2009., 39. lpp.


VII PIELIKUMS

STANDARTA FORMĀTS PIETEIKUMIEM PAR ALTERNATĪVU METOŽU IZMANTOŠANU

I   NODAĻA

Izmantotā valoda

1.

Pieteikumus par atļauju izmantot alternatīvu metodi dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu vai atvasināto produktu izmantošanai vai likvidēšanai, kā minēts Regulas (EK) Nr. 1069/2009 20. pantā (pieteikumi), iesniedz kādā no Eiropas Savienības oficiālajām valodām, kas minēta 1. pantā 1958. gada Regulā Nr. 1.

2.

Ieinteresētās personas, kuras iesniedz šādus pieteikumu citā, nevis angļu valodā, validē sava pieteikuma oficiālo tulkojumu, ko nodrošina EFSA, pirms novērtēšanas.

Regulas (EK) Nr. 1069/2009 20. panta 5. punktā minētais laikposms sākas tikai no brīža, kad ieinteresētā persona ir validējusi pieteikuma oficiālo tulkojumu.

II   NODAĻA

Pieteikumu saturs

1.

Pieteikumos ir visa vajadzīgā informācija par šādiem punktiem, lai EFSA varētu novērtēt ierosinātās alternatīvās metodes drošumu:

a)

dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu kategorijas, ko plānots pakļaut alternatīvajai metodei, ar atsauci uz kategorijām, kas minētas Regulas (EK) Nr. 1069/2009 8., 9. un 10. pantā;

b)

riska materiālu identifikācija un raksturojums atbilstīgi šādiem principiem:

Nozīmīga riska materiāli jāidentificē atsevišķi. Par katru materiālu jānovērtē cilvēku un dzīvnieku apdraudējuma iespējamība parastos un avārijas/ārkārtas ekspluatācijas apstākļos. Ievērojama apdraudējuma gadījumā jānovērtē iespējamais risks;

c)

ierosinātāju riska samazinājums atbilstīgi šādiem principiem:

 

Uz tiešu mērījumu pamata jānovērtē riska samazinājums cilvēku un dzīvnieku veselībai, ko var sasniegt procesā.

 

Ja tiešs mērījums nav pieejams, tad var izmantot arī modelēšanu vai ekstrapolāciju no citiem procesiem. Lai pierādītu efektīvu risku samazinājumu, jānosaka identificēto apdraudējumu (piemēram, Salmonella) daudzums gan izejvielā, gan iegūtajā materiālā. Šīs nodaļas nolūkos iegūtajā materiālā ietilpst gan visi procesā iegūtie galaprodukti, gan procesā atvasinātie blakusprodukti.

 

Aplēsēm jāpievieno pierādījumi. Tur ietilpst — attiecībā uz mērījumiem — dati par izmantoto metodiku (izmantoto metožu jutīgums un ticamība, izanalizēto paraugu īpašības un pierādījumi, ka paraugi ir reprezentatīvi (būtiskie reālie paraugi, veikto testu skaits).

 

Ja izmanto surogātus prionu mērījumiem, jāsniedz paskaidrojums par to būtiskumu. Jāiesniedz derīguma vērtējums ar iesaistītajām neskaidrībām;

d)

riska ierobežošana atbilstīgi šādiem principiem:

 

Jāizanalizē to tehnisko pasākumu iespējamā efektivitāte, ko izmanto, lai nodrošinātu risku ierobežošanu.

 

Tādā analīzē jāatspoguļo parastie un ārkārtas/avārijas ekspluatācijas apstākļi, tostarp salūšanas process.

 

Jāprecizē uzraudzības un pārraudzības procedūras, lai pierādītu ierobežojumu.

 

Ja pilnīgs ierobežojums nav sasniedzams, tad tiek prasīts jebkura iespējamā riska novērtējums;

e)

savstarpēji atkarīgo procesu identifikācija atbilstīgi šādiem principiem:

 

Jānovērtē iespējamā netiešā ietekme uz konkrēta procesa riska samazināšanas spēju.

 

Netieša ietekme var rasties no procesā iegūto galaproduktu un procesā atvasināto blakusproduktu pārvadāšanas, uzglabāšanas un drošas likvidēšanas;

f)

galaproduktu un blakusproduktu paredzētais galīgais izlietojums atbilstīgi šādiem principiem:

 

Jāprecizē plānotais procesa galaproduktu un blakusproduktu galīgais izlietojums.

 

Iespējamie iesaistītie riski jāaprēķina no riska samazinājuma, kas aplēsts saskaņā ar c) punktu un kas var rasties cilvēku un dzīvnieku veselībai.

2.

Pieteikumus iesniedz ar dokumentāriem pierādījumiem, jo īpaši ar plūsmas diagrammu, kurā norādīta procesa darbība, 1. punkta c) apakšpunktā minētajiem pierādījumiem, kā arī citiem pierādījumiem, kuru mērķis ir pamatot paskaidrojumu, kas sniegts 1. punktā paredzētajos ietvaros.

3.

Pieteikumos iekļauj ieinteresētās personas kontaktadresi, kurā norāda konkrētās atbildīgās kontaktpersonas vai tās pārstāvja vārdu un uzvārdu, pilnu adresi, telefona un/vai faksa numuru, un/vai elektroniskā pasta adresi.


VIII PIELIKUMS

SAVĀKŠANA, PĀRVADĀŠANA UN IZSEKOJAMĪBA

I   NODAĻA

SAVĀKŠANA UN PĀRVADĀŠANA

1.   iedaļa

Transportlīdzekļi un konteineri

1.

No sākuma punkta ražošanas ķēdē, kas minēts Regulas (EK) Nr. 1069/2009 4. panta 1. punktā, dzīvnieku izcelsmes blakusprodukti un atvasinātie produkti jāsavāc un jāpārvadā aizplombētā jaunā iepakojumā vai hermētiski noslēgtos konteineros vai transportlīdzekļos.

2.

Transportlīdzekļi un vairākkārt izmantojami konteineri, kā arī visas vairākkārt izmantojamās aprīkojuma daļas vai ierīces, kas nonāk saskarē ar dzīvnieku izcelsmes blakusproduktiem vai atvasinātiem produktiem, izņemot atvasinātos produktus, kas laisti tirgū saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 767/2009 un ko uzglabā un pārvadā saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 183/2005 II pielikumu, jāuztur tīrā stāvoklī.

Jo īpaši, ja vien tie nav paredzēti īpašu dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu vai atvasināto produktu pārvadāšanai veidā, kas novērš savstarpēju piesārņojumu, tiem:

a)

pirms lietošanas jābūt tīriem un sausiem; un

b)

jābūt iztīrītiem, izmazgātiem un/vai dezinficētiem pēc katras lietošanas tiktāl, cik vajadzīgs, lai novērstu savstarpēju piesārņošanu.

3.

Vairākkārt izmantojamie konteineri jāparedz konkrēta dzīvnieku izcelsmes blakusprodukta vai atvasinātā produkta pārvadāšanai, ciktāl vajadzīgs, lai novērstu savstarpēju piesārņojumu.

Tomēr vairākkārt izmantojamus konteinerus var izmantot, ja kompetentā iestāde ir šādu izmantošanu atļāvusi:

a)

lai vestu dažādus dzīvnieku izcelsmes blakusproduktus vai atvasinātos produktus, ja tie ir iztīrīti un dezinficēti dažādu lietojumu starplaikā, tādā veidā, lai būtu novērsta savstarpēja piesārņošana;

b)

lai vestu dzīvnieku izcelsmes blakusproduktus vai atvasinātos produktus, kas minēti Regulas (EK) Nr. 1069/2009 10. panta f) punktā, pēc to izmantošanas uzturā lietojamu produktu vešanai, ievērojot nosacījumus, kas novērš savstarpēju piesārņojumu.

4.

Iepakojuma materiāls jālikvidē, sadedzinot vai ar citiem līdzekļiem saskaņā ar Savienības tiesību aktiem.

2.   iedaļa

Temperatūra

1.

Lai novērstu jebkuru risku dzīvnieku vai cilvēku veselībai, dzīvnieku izcelsmes blakusprodukti, no kā paredzēts ražot barības sastāvdaļas vai jēlu barību lolojumdzīvniekiem, jāpārvadā atbilstošā temperatūrā, ja runa ir par dzīvnieku izcelsmes blakusproduktiem no gaļas un gaļas produktiem, kas paredzēti citiem mērķiem, nevis lietošanai pārtikā, maksimāli 7 °C temperatūrā, ja vien tos neizmanto barošanai saskaņā ar II pielikuma I nodaļu.

2.

Nepārstrādāts trešās kategorijas materiāls, kas paredzēts barības sastāvdaļu vai lolojumdzīvnieku barības ražošanai, jāuzglabā un jāpārvadā dzesināts, sasaldēts vai skābbarībā, ja vien:

a)

tas nav pārstrādāts 24 stundās pēc savākšanas vai pēc tam, kad ir beigusies tā uzglabāšana dzesinātā vai sasaldētā veidā, ja turpmākā pārvadāšana notiek transportlīdzeklī, kurā tiek uzturēta uzglabāšanas temperatūra;

b)

attiecībā uz pienu, piena produktiem vai no piena atvasinātiem produktiem, kas nav pakļauti nevienam no X pielikuma II nodaļas 4. iedaļas I daļā minētajiem apstrādes veidiem, tos pārvadā dzesinātus un izolētos konteineros, ja vien risku nevar mazināt ar citiem pasākumiem, ņemot vērā materiāla īpašības.

3.

Refrižeratortransportā izmantojamo transportlīdzekļu plānojumam jābūt tādam, lai tiktu nodrošināta atbilstošas temperatūras uzturēšana visā pārvadāšanas laikā, un lai temperatūru varētu uzraudzīt.

3.   iedaļa

Atkāpes attiecībā uz trešās kategorijas materiāla, tostarp piena, piena produktu un no piena atvasinātu produktu, savākšanu un pārvadāšanu

Šīs nodaļas 1. iedaļu neattiecina uz trešās kategorijas materiāla, tostarp piena, piena produktu un no piena atvasinātu produktu, savākšanu un pārvadāšanu, ko veic uzņēmēji no piena pārstrādes uzņēmumiem, kas apstiprināti saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 853/2004 4. pantu, ja tie saņem produktus, ko paši iepriekš piegādājuši un ko tagad saņem atpakaļ, jo īpaši no saviem klientiem.

4.   iedaļa

Atkāpe attiecībā uz kūtsmēslu savākšanu un pārvadāšanu

Atkāpjoties no 1. iedaļas, kompetentā iestāde var piekrist, ka savāc un pārvadā kūtsmēslus starp diviem punktiem vienā un tajā pašā saimniecībā vai starp lauksaimniekiem un lietotājiem vienā un tajā pašā dalībvalstī, ievērojot citus nosacījumus, kas nodrošina, ka tiek novērsti nepieļaujami riski cilvēku un dzīvnieku veselībai.

II   NODAĻA

IDENTIFIKĀCIJA

1.

Jāveic visi vajadzīgie pasākumi, lai nodrošinātu to, ka:

a)

dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu un atvasināto produktu sūtījumi ir identificējami un tiek turēti atsevišķi, un ir identificējami savākšanas laikā, dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu izcelsmes vietā un pārvadāšanas laikā;

b)

marķējuma vielu konkrētas kategorijas dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu vai atvasināto produktu identificēšanai izmanto tikai tai kategorijai, kurai attiecīgās vielas izmantošana ir noteikta šajā regulā, vai tā ir izstrādāta, vai ir noteikta atbilstīgi 4. punktam;

c)

dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu un atvasināto produktu sūtījumus nosūta no vienas dalībvalsts uz citu iepakojumā, konteineros vai transportlīdzekļos, kas ir saredzami un vismaz uz pārvadāšanas laiku neizdzēšami kodēti ar krāsu, norādot šajā regulā paredzēto informāciju uz iepakojuma, konteinera vai transportlīdzekļa virsmas vai virsmas daļas, vai uz tiem pievienotas etiķetes vai simbola:

i)

melnā krāsa, ja tas ir pirmās kategorijas materiāls,

ii)

dzeltenā krāsa, ja tas ir otrās kategorijas materiāls (izņemot kūtsmēslus un gremošanas trakta saturu),

iii)

zaļā krāsa ar lielu zilās krāsas piemaisījumu, lai nodrošinātu, ka tā ir viegli atšķirama no citām krāsām, ja tas ir trešās kategorijas materiāls,

iv)

attiecībā uz importētiem sūtījumiem, krāsas, kas attiecīgajam materiālam noteiktas i), ii) un iii) punktā, no brīža, kad sūtījums izvests cauri pirmajam ievešanas robežkontroles punktam Savienībā.

2.

Pārvadāšanas un uzglabāšanas laikā uz iepakojuma, konteinera vai uz transportlīdzekļa piestiprinātajā zīmē jābūt:

a)

skaidri norādītai dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu vai atvasināto produktu kategorijai; un

b)

šādiem vārdiem, kas redzami un salasāmi norādīti attiecīgi uz iepakojuma, konteinera vai transportlīdzekļa:

i)

“nelietot pārtikā”, ja tas ir trešās kategorijas materiāls,

ii)

“nelietot barībā”, ja tas ir otrās kategorijas materiāls (izņemot kūtsmēslus un gremošanas trakta saturu) un no tā atvasinātie produkti; tomēr, ja otrās kategorijas materiāls paredzēts Regulas (EK) Nr. 1069/2009 18. panta 1. punktā minēto dzīvnieku barošanai saskaņā ar tajā pantā paredzētajiem nosacījumiem, etiķetē iepriekš minētā teksta vietā norāda “… barošanai”, ierakstot tās dzīvnieku sugas(-u) nosaukumu, kuras(-u) barošanai materiāls paredzēts,

iii)

pirmās kategorijas materiāla un no pirmās kategorijas materiāla atvasinātu produktu gadījumā, ja tie paredzēti:

likvidēšanai — “tikai likvidēšanai”;

lolojumdzīvnieku barības ražošanai — “tikai lolojumdzīvnieku barības ražošanai”;

Regulas (EK) Nr. 1069/2009 36. pantā minēta atvasināta produkta ražošanai — “tikai atvasinātu produktu ražošanai. Nelietot pārtikā vai barībā vai zemes apstrādei”;

iv)

piena, piena produktu, no piena atvasinātu produktu, jaunpiena un jaunpiena produktu gadījumā — “nelietot pārtikā”,

v)

no trešās kategorijas materiāla ražota želatīna gadījumā — “želatīns, derīgs lietošanai barībā”,

vi)

no trešās kategorijas materiāla ražota kolagēna gadījumā — “kolagēns, derīgs lietošanai barībā”,

vii)

“tikai kā lolojumdzīvnieku barība”, ja tā ir jēla lolojumdzīvnieku barība,

viii)

attiecībā uz zivīm un no zivīm iegūtiem produktiem, ko paredzēts izmantot zivju barībā un kas apstrādāti un iepakoti pirms izplatīšanas, jābūt skaidri un salasāmi marķētam barības ražotājuzņēmuma nosaukumam un adresei, un

no savvaļas zivīm iegūtu zivju miltu gadījumā vārdiem “satur zivju miltus tikai no savvaļas zivīm — var izmantot saimniecībā audzētu visu sugu zivju barošanai”;

no saimniecībā audzētām zivīm iegūtu zivju miltu gadījumā vārdiem “satur zivju miltus tikai no saimniecībā audzētām […] sugas zivīm — var izmantot tikai saimniecībā audzētu citu zivju sugu barošanai”;

no savvaļas zivīm un no saimniecībā audzētām zivīm iegūtu zivju miltu gadījumā vārdiem “satur zivju miltus no savvaļas zivīm un saimniecībā audzētām […] sugas zivīm — var izmantot tikai saimniecībā audzētu citu zivju sugu barošanai”;

ix)

no zirgu dzimtas dzīvniekiem iegūtu asins pagatavojumu gadījumā, kas nav paredzēti barībai, — “asinis un asins pagatavojumi no zirgu dzimtas dzīvniekiem. Nelietot pārtikā un dzīvnieku barībā”,

x)

ragu, nagu un citu materiālu, kas paredzēti XIV pielikuma II nodaļas 12. iedaļā minēto organisko mēslojumu un augsnes ielabotāju ražošanai, gadījumā — “nelietot pārtikā un dzīvnieku uzturā”;

xi)

organiskā mēslojuma un augsnes ielabotāju gadījumā — “organiskais mēslojums vai augsnes ielabotāji/lauksaimniecības dzīvniekus nedrīkst ganīt vai kultūraugus izmantot par zāli barošanai vismaz 21 dienu pēc apstrādes”;

xii)

tāda materiāla gadījumā, ko izmanto barošanai saskaņā ar VI pielikuma II nodaļas 1. iedaļu, — savākšanas centra nosaukumam un adresei, kā arī norādei “nelietot pārtikā”;

xiii)

“kūtsmēsli”, ja tie ir kūtsmēsli un gremošanas trakta saturs;

xiv)

attiecībā uz starpproduktiem uz ārējā iepakojuma jābūt vārdiem “tikai zālēm/veterinārajām zālēm/medicīnas ierīcēm/aktīvām implantējamām medicīnas ierīcēm/in vitro diagnostikai izmantojamām medicīnas ierīcēm/laboratorijas reaģentiem”;

xv)

pētniecības un diagnostikas paraugu gadījumā vārdiem “pētniecības un diagnostikas mērķiem”, nevis etiķetes tekstam, kas noteikts a) apakšpunktā;

xvi)

tirdzniecības paraugu gadījumā vārdiem “tirdzniecības paraugs, nelietot pārtikā”, nevis etiķetes tekstam, kas noteikts a) apakšpunktā;

xvii)

izstādes priekšmetu gadījumā vārdiem “izstādes priekšmets, nelietot pārtikā”, nevis etiķetes tekstam, kas noteikts a) apakšpunktā;

c)

tomēr b) punkta xi) apakšpunktā minēto etiķeti neprasa attiecībā uz šādu organisko mēslojumu un augsnes ielabotājiem:

i)

pārdošanai gatavos iepakojumos, kas nav smagāki par 50 kg, lietošanai galapatērētājam, vai

ii)

lielmaisos, kuru svars nepārsniedz 1 000 kg, ja:

tos atļāvusi tās dalībvalsts kompetentā iestāde, kurā organisko mēslojumu vai augsnes ielabotāju izmantos zemes apstrādei,

ja uz minētajiem maisiem ir norādīts, ka ar minētajiem līdzekļiem nav paredzēts apstrādāt zemi, kurai var piekļūt lauksaimniecības dzīvnieki.

3.

Dalībvalstis var izveidot sistēmas vai paredzēt noteikumus attiecībā uz iepakojuma, konteineru vai transportlīdzekļu kodēšanu ar krāsu, ko izmanto tādu dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu un atvasināto produktu pārvadāšanā, kuru izcelsme ir attiecīgajā valstī un kas paliek tās teritorijā, ar nosacījumu, ka šīs sistēmas vai noteikumi nerada neskaidrības krāsu kodēšanas sistēmā, kas paredzēta 1. punkta c) apakšpunktā.

4.

Dalībvalstis var izveidot sistēmas vai paredzēt noteikumus attiecībā uz to dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu krāsu marķējumu, kuru izcelsme ir attiecīgajā valstī un kas paliek tās teritorijā, ja tādas sistēmas vai noteikumi nav pretrunā tām marķēšanas prasībām attiecībā uz atvasinātajiem produktiem, kas izklāstītas šā pielikuma V nodaļā.

5.

Atkāpjoties no 3. un 4. punkta, dalībvalstis var izmantot šajos punktos minētas sistēmas vai noteikumus dzīvnieku izcelsmes blakusproduktiem, kuru izcelsme ir attiecīgajā dalībvalstī, bet kas nepaliek to teritorijā, ja dalībvalsts vai trešā valsts, kas ir galamērķa valsts, ir informējusi par tās piekrišanu.

6.

Tomēr:

a)

šīs nodaļas 1. un 2. punktu nepiemēro, ja trešās kategorijas materiālu, tostarp pienu, piena produktus un no piena atvasinātus produktus, identificē uzņēmēji no piena pārstrādes uzņēmumiem, kas apstiprināti saskaņā ar Regulas (EK)Nr. 853/2004 4. pantu, ja tie saņem produktus, ko paši iepriekš piegādājuši un kas saņemti atpakaļ, jo īpaši no viņu klientiem;

b)

kompetentā iestāde var piekrist tādu kūtsmēslu identificēšanai, ko pārvadā starp diviem punktiem, kuri atrodas tajā pašā saimniecībā, vai starp saimniecībām un lietotājiem, kas atrodas tajā pašā dalībvalstī, ar citiem līdzekļiem, atkāpjoties no 1. un 2. punkta;

c)

kombinētā barība, kas definēta Regulas (EK) Nr. 767/2009 3. panta 2. punkta h) apakšpunktā, kas ražota no dzīvnieku izcelsmes blakusproduktiem vai atvasinātajiem produktiem un iepakota un laista tirgū kā barība saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 767/2009 4. pantu, nav jāidentificē saskaņā ar 1. punktu un nav jāmarķē saskaņā ar 2. punktu.

III   NODAĻA

TIRDZNIECĪBAS DOKUMENTI UN VESELĪBAS SERTIFIKĀTI

1.

Pārvadāšanas laikā tirdzniecības dokumentam saskaņā ar šajā nodaļā izklāstīto modeli vai, ja tas prasīts šajā regulā, veselības sertifikātam jābūt pievienotam dzīvnieku izcelsmes blakusproduktiem un atvasinātajiem produktiem.

Tomēr tāds dokuments vai sertifikāts nav vajadzīgs, ja:

a)

atvasinātos produktus no trešās kategorijas materiāla, organisko mēslojumu un augsnes ielabotājus mazumtirgotāji vienā un tajā pašā dalībvalstī piegādā galīgajiem lietotājiem, izņemot uzņēmējus;

b)

piens, piena produkti un no piena atvasināti produkti, kas ir trešās kategorijas materiāli, ir savākti un atdoti atpakaļ uzņēmējiem piena pārstrādes uzņēmumos, kas apstiprināti saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 853/2004 4. pantu, ja tie saņem pašu iepriekš piegādātus produktus, jo īpaši no saviem klientiem;

c)

kombinētā barība, kas definēta Regulas (EK) Nr. 767/2009 3. panta 2. punkta h) apakšpunktā, kas ražota no dzīvnieku izcelsmes blakusproduktiem vai atvasinātajiem produktiem, tiek laista tirgū un marķēta saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 767/2009 4. pantu.

2.

Tirdzniecības dokumentam jābūt sagatavotam vismaz trijos eksemplāros (viens oriģināls un divas kopijas). Oriģinālam jābūt pievienotam sūtījumam līdz pat galamērķim. Saņēmējam tas jāsaglabā. Ražotājam jāpatur viena no kopijām, pārvadātājam — otra.

Dalībvalstis var prasīt, lai pierādījums par sūtījuma ierašanos tiktu sniegts TRACES sistēmā vai ar tirdzniecības dokumenta ceturto eksemplāru, ko saņēmējs nosūta atpakaļ ražotājam.

3.

Veselības sertifikāti jāizdod un jāparaksta kompetentajai iestādei.

4.

Tirdzniecības dokuments, kas atbilst 6. punktā izklāstītajam paraugam, ir pievienots dzīvnieku izcelsmes blakusproduktiem un atvasinātajiem produktiem no sākumpunkta ražošanas ķēdē, kā noteikts Regulas (EK) Nr. 1069/2009 4. panta 1. punktā, pārvadāšanas laikā Savienībā.

Tomēr papildus atļaujai pārraidīt informāciju ar alternatīvas sistēmas starpniecību, kas minēta Regulas (EK) Nr. 1069/2009 21. panta 3. punkta otrajā daļā, kompetentā iestāde var atļaut pievienot dzīvnieku izcelsmes blakusproduktiem un atvasinātajiem produktiem, ko pārvadā tās teritorijā:

a)

atšķirīgu tirdzniecības dokumentu papīra vai elektroniskā formātā, ja minētajā tirdzniecības dokumentā ir informācija, kas minēta šīs nodaļas 6. punkta piezīmju f) punktā;

b)

tirdzniecības dokumentu, kurā materiāla daudzums ir izteikts materiāla svarā vai tilpumā vai iepakojumu skaitā.

5.

Uzskaites dokumentus un saistītos tirdzniecības dokumentus vai veselības sertifikātus saglabā vismaz divus gadus uzrādīšanai kompetentajai iestādei.

6.

Tirdzniecības dokumenta paraugs

Piezīmes

a)

Tirdzniecības dokumentus noformē saskaņā ar šajā nodaļā norādīto parauga shēmu.

Paraugā norādītajā skaitliskā secībā dokumentā pievieno pārvadāšanai nepieciešamās apliecības par dzīvnieku izcelsmes blakusproduktiem un atvasinātajiem produktiem.

b)

To noformē vienā no izcelsmes dalībvalsts vai galamērķa dalībvalsts oficiālajām valodām, pēc vajadzības.

To tomēr var noformēt arī citās Savienības oficiālajās valodās, ja ir pievienots oficiāls tulkojums vai ja tam iepriekš ir piekritusi galamērķa dalībvalsts kompetentā iestāde.

c)

Katra tirdzniecības dokumenta oriģināls sastāv no vienas lapas abām pusēm, vai, ja ir prasīts vairāk teksta, tas ir tādā formātā, ka visas vajadzīgās lapas ir daļa no vienota veseluma un ir nedalāmas.

d)

Ja sūtījuma posteņu identifikācijas apsvērumu dēļ tirdzniecības dokumentam ir pievienotas papildu lapas, šīs lapas arī uzskata par oriģināldokumenta daļu, par sūtījumu atbildīgajai personai uzliekot savu parakstu uz katras lapas.

e)

Ja tirdzniecības dokuments, tostarp d) punktā minētās papildu lapas, ietver vairāk nekā vienu lappusi, tad katru lappusi lapas apakšā numurē šādi — (lappuses numurs) no (kopējā lappušu skaita) — un lapas augšā ir dokumenta koda numurs, ko noteikusi atbildīgā persona.

f)

Tirdzniecības dokumenta oriģināls jāaizpilda un jāparaksta atbildīgajai personai.

Tirdzniecības dokumentā jāprecizē:

i)

datums, kad materiāls paņemts no telpām;

ii)

materiāla apraksts, tostarp

materiāla identifikācija atbilstīgi kādai no kategorijām, kas minētas Regulas (EK) Nr. 1069/2009 8., 9. un 10. pantā,

dzīvnieku suga un īpaša atsauce uz piemērojamo Regulas (EK) Nr. 1069/2009 10. panta punktu attiecībā uz trešās kategorijas materiāliem un no tiem iegūtajiem produktiem, ko paredzēts izmantot barošanai, un

attiecīgā gadījumā dzīvnieka krotālijas numurs;

iii)

materiāla daudzums pēc tilpuma, svara vai iepakojumu skaita;

iv)

materiāla izcelsmes vieta, no kurienes materiāls nosūtīts;

v)

materiāla pārvadātāja nosaukums un adrese;

vi)

saņēmēja nosaukums un adrese un attiecīgā gadījumā tā apstiprinājuma vai reģistrācijas numurs, kas izdots saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1069/2009 vai attiecīgi Regulu (EK) Nr. 852/2004, Regulu (EK) Nr. 853/2004 vai Regulu (EK) Nr. 183/2005;

vii)

ja vajadzīgs, izcelsmes uzņēmuma vai iekārtas apstiprinājuma vai reģistrācijas numurs, kas izdots saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1069/2009 vai attiecīgi Regulu (EK) Nr. 852/2004, Regulu (EK) Nr. 853/2004 vai Regulu (EK) Nr. 183/2005, un apstrādes būtība un metodes.

g)

Atbildīgās personas paraksta krāsai jāatšķiras no drukas krāsas.

h)

Dokumenta atsauces numuru un vietējo uzskaites numuru vienam sūtījumam piešķir tikai vienreiz.

Tirdzniecības dokuments

Tādu dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu un atvasināto produktu pārvadāšanai Eiropas Savienībā, kas nav paredzēti lietošanai pārtikā, saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1069/2009

Image

Image

IV   NODAĻA

UZSKAITE

1.   iedaļa

Vispārīgi noteikumi

1.

Uzskaitē, kas minēta Regulas (EK) Nr. 1069/2009 22. panta 1. punktā attiecībā uz dzīvnieku izcelsmes blakusproduktiem un atvasinātiem produktiem, izņemot kombinēto barību, kas definēta Regulas (EK) Nr. 767/2009 3. panta 2. punkta h) apakšpunktā, kas ražota no dzīvnieku izcelsmes blakusproduktiem vai no atvasinātiem produktiem un ir laista tirgū saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 767/2009 4. pantu, ir:

a)

apraksts par:

i)

dzīvnieku sugu trešās kategorijas materiālam un no tā atvasinātajiem produktiem, ko paredzēts izmantot par barības sastāvdaļām, un attiecīgā gadījumā — veselu liemeņu un galvu gadījumā — krotālijas numurs,

ii)

materiāla daudzums;

b)

ja uzskaiti veic jebkura persona, kas nosūta dzīvnieku izcelsmes blakusproduktus vai atvasinātus produktus, šāda informācija:

i)

datums, kad materiāls paņemts no telpām,

ii)

pārvadātāja un saņēmēja nosaukums un adrese, un attiecīgā gadījumā to apstiprinājuma vai reģistrācijas numurs;

c)

ja uzskaiti veic jebkura persona, kas pārvadā dzīvnieku izcelsmes blakusproduktus vai atvasinātus produktus, šāda informācija:

i)

datums, kad materiāls paņemts no telpām,

ii)

materiāla izcelsmes vieta, no kurienes materiāls nosūtīts,

iii)

saņēmēja nosaukums un adrese, un attiecīgā gadījumā tā apstiprinājuma vai reģistrācijas numurs;

d)

ja uzskaiti veic jebkura persona, kas saņem dzīvnieku izcelsmes produktus vai atvasinātus produktus, šāda informācija:

i)

materiāla saņemšanas datums,

ii)

materiāla izcelsmes vieta, no kurienes materiāls nosūtīts,

iii)

pārvadātāja nosaukums un adrese.

2.

Atkāpjoties no šīs iedaļas 1. punkta, uzņēmējiem nav jāglabā 1. punkta a) apakšpunktā un b) apakšpunkta i) daļā, c) apakšpunkta i) un iii) daļā un d) apakšpunkta ii) un iii) daļā minētā informācija atsevišķi, ja viņi par katru sūtījumu saglabā III nodaļā paredzētā tirdzniecības dokumenta eksemplāru un dara šādu informāciju pieejamu kopā ar pārējo informāciju, kas prasīta atbilstīgi šīs iedaļas 1. punktam.

3.

Sadedzināšanas iekārtu un līdzsadedzināšanas iekārtu uzņēmēji veic uzskaiti par sadedzināto un līdzsadedzināto dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu un atvasināto produktu daudzumiem un kategorijām pēc vajadzības un datumiem, kad minētās darbības veiktas.

2.   iedaļa

Papildu prasības, ja izmanto īpašiem barošanas mērķiem

Papildus uzskaitei, kas prasīta saskaņā ar 1. iedaļu, uzņēmēji veic šādu uzskaiti saistībā ar attiecīgo materiālu, ja dzīvnieku izcelsmes blakusproduktus izmanto īpašiem barošanas mērķiem saskaņā ar VI pielikuma II nodaļu:

1)

galīgo lietotāju gadījumā par izmantoto daudzumu, par dzīvniekiem, kurus ar to plānots barot, un izmantošanas datumu;

2)

savākšanas centru gadījumā:

i)

par daudzumu, kas apstrādāts saskaņā ar VI pielikuma I nodaļas 1. iedaļas 4. punktu,

ii)

par katra galīgā lietotāja, kurš izmanto materiālus, nosaukumu un adresi,

iii)

par telpām, uz kurām materiāls nogādāts izmantošanai,

iv)

par nosūtīto daudzumu, un

v)

materiāla nosūtīšanas datumu.

3.   iedaļa

Prasības attiecībā uz dažiem kažokzvēriem

Saimniecību uzņēmēji, kas minēti II pielikuma I nodaļā, veic vismaz šādu uzskaiti:

a)

par to dzīvnieku kažoku un liemeņu skaitu, ko baro ar materiāliem, kuru izcelsme ir no viņu pašu sugas dzīvniekiem; un

b)

par katru sūtījumu, lai nodrošinātu materiāla izsekojamību.

4.   iedaļa

Prasības attiecībā uz zemes apstrādi ar dažiem organiskajiem mēslojumiem un augsnes ielabotājiem

Persona, kas atbild par zemi, kuru apstrādās ar organisko mēslojumu un augsnes ielabotājiem, izņemot II pielikuma II nodaļas otrajā daļā minētos materiālus, un kurai varēs piekļūt lauksaimniecības dzīvnieki vai no kuras nopļauta zāle lauksaimniecības dzīvnieku barošanai, vismaz divus gadus veic šādu uzskaiti:

1)

par izmantotā organiskā mēslojuma un augsnes ielabotāju daudzumu;

2)

par datumiem, kad organiskais mēslojums un augsnes ielabotāji izmantoti zemes apstrādē, un vietām, kur tas noticis;

3)

par datumiem pēc organiskā mēslojuma vai augsnes ielabotāju izmantošanas, kad ganāmpulkiem atļauts ganīties uz zemes vai kad no zemes nopļauta zāle, kas izmantojama barošanai.

5.   iedaļa

Prasības attiecībā uz dzīvnieku izcelsmes blakusproduktiem, kas iegūti no ūdensdzīvniekiem, un zivju barošanu

Pārstrādes iekārtām, kurās ražo zivju miltus vai citu barību, kuras izcelsme ir no ūdensdzīvniekiem, veic šādu uzskaiti:

a)

par ik dienas saražoto daudzumu;

b)

par izcelsmes sugām, tostarp jānorāda, vai ūdensdzīvnieki tika noķerti savvaļā vai ražoti akvakultūrā;

c)

tādu zivju miltu gadījumā, kas iegūti no saimniecībā audzētām zivīm un ko paredzēts izbarot saimniecībā audzētām citas sugas zivīm, par izcelsmes sugas zinātnisko nosaukumu.

6.   iedaļa

Prasības attiecībā uz dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu sadedzināšanu un aprakšanu

Ja tiek veikta dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu sadedzināšana vai aprakšana atbilstīgi Regulas (EK) Nr. 1069/2009 19. panta 1. punktam, tad persona, kas ir atbildīga par minēto sadedzināšanu vai aprakšanu, reģistrē šādu informāciju:

a)

sadedzināto vai aprakto dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu daudzumus, kategorijas un sugas,

b)

sadedzināšanas un aprakšanas datumu un vietu.

7.   iedaļa

Prasības attiecībā uz fotoželatīnu

Apstiprinātu fotorūpniecības uzņēmumu uzņēmēji, kas minēti XIV pielikuma II nodaļas 11. iedaļā, veic sīku uzskaiti par fotoželatīna pirkumiem un izmantojumiem, kā arī atlikumu un pārpalikušā materiāla likvidēšanu.

V   NODAĻA

DAŽU ATVASINĀTO PRODUKTU MARĶĒŠANA

1.

Pārstrādes iekārtās, kas paredzētas pirmās un otrās kategorijas materiāla pārstrādei, atvasinātos produktus neizdzēšami iezīmē ar glicerīntriheptanoātu (GTH) tādā veidā, lai:

a)

GTH ir pievienots atvasinātiem produktiem, kuri ir iepriekš termiski apstrādāti ar temperatūru centrā vismaz 80 °C un pēc tam ir aizsargāti no atkārtotas inficēšanās;

b)

visos atvasinātajos produktos minimālā GTH koncentrācija ir 250 mg vienā kg tauku (GTH vienmērīgi sadalīts visā masā).

2.

Šīs iedaļas 1. punktā minēto pārstrādes iekārtu uzņēmēji ievieš parametru uzraudzības un reģistrācijas sistēmu, kas piemērota, lai pierādītu kompetentajai iestādei, ka ir sasniegta vajadzīgā viendabīgā obligātā GTH koncentrācija.

Šajā uzraudzības un uzskaites sistēmā jāiekļauj nebojāta GTH satura noteikšana kā triglicerīda tīrā petrolētera ekstraktā (40–70) no regulāri ņemtiem paraugiem.

3.

Marķēšanu ar GTH neprasa attiecībā uz:

a)

šķidriem atvasinātiem produktiem, kas paredzēti biogāzes vai kompostēšanas iekārtām;

b)

atvasinātiem produktiem, ko izmanto kažokzvēru barošanai saskaņā ar II pielikuma I nodaļu;

c)

biodīzeļdegvielu, kas ražota saskaņā ar IV pielikuma IV nodaļas 2. iedaļas D punktu;

d)

atvasinātiem produktiem, kas iegūti saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1069/2009 12. panta a) punkta ii) apakšpunktu, b) punkta ii) apakšpunktu, 13. panta a) punkta ii) apakšpunktu, b) punkta ii) apakšpunktu un 16. panta e) punktu, ja minētie produkti ir:

i)

pārvadāti slēgtā konveijeru sistēmā, kuru nevar apiet (ja šo sistēmu ir apstiprinājusi kompetentā iestāde) no pārstrādes iekārtas:

tūlītējai tiešai sadedzināšanai vai līdzsadedzināšanai,

tūlītējai izmantošanai saskaņā ar metodi, kas apstiprināta pirmās un otrās kategorijas dzīvnieku izcelsmes blakusproduktiem saskaņā ar IV pielikuma IV nodaļu, vai

ii)

paredzēti pētniecībai un citiem specifiskiem mērķiem, kā minēts Regulas (EK) Nr. 1069/2009 17. pantā un ko atļāvusi kompetentā iestāde.


IX PIELIKUMS

PRASĪBAS, KAS PIEMĒROJAMAS DAŽIEM APSTIPRINĀTIEM UN REĢISTRĒTIEM UZŅĒMUMIEM UN IEKĀRTĀM

I   NODAĻA

LOLOJUMDZĪVNIEKU BARĪBAS RAŽOŠANA

Uzņēmumi un iekārtas, kas ražo lolojumdzīvnieku barību, kā noteikts Regulas (EK) Nr. 1069/2009 24. panta 1. punkta e) apakšpunktā, ir ar piemērotām struktūrām:

a)

lai uzglabātu un apstrādātu ienākošo materiālu pilnīgi drošos apstākļos; un

b)

lai likvidētu neizmantotos dzīvnieku izcelsmes blakusproduktus, kas paliek pēc produktu ražošanas saskaņā ar šo regulu, vai šāds materiāls jānosūta uz sadedzināšanas iekārtu, līdzsadedzināšanas iekārtu, pārstrādes iekārtu vai, ja runa ir par trešās kategorijas materiālu, uz biogāzes vai kompostēšanas iekārtu saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1069/2009 12., 13. un 14. pantu un saskaņā ar šo regulu.

II   NODAĻA

DZĪVNIEKU IZCELSMES BLAKUSPRODUKTU APSTRĀDE PĒC TO SAVĀKŠANAS

Šīs nodaļas prasības piemēro dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu uzglabāšanai, kā minēts Regulas (EK) Nr. 1069/2009 24. panta l) punkta i) apakšpunktā, un šādām darbībām, kas saistītas ar dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu apstrādi pēc to savākšanas, kā noteikts minētās regulas 24. panta 1. punkta h) apakšpunktā:

a)

šķirošana;

b)

griešana;

c)

atdzesēšana;

d)

sasaldēšana;

e)

sālīšana vai citi konservācijas procesi;

f)

jēlādu un ādu aizvākšana;

g)

īpašā riska materiāla aizvākšana;

h)

darbības, kas ietver dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu pārkraušanu un ko veic atbilstīgi pienākumiem saskaņā ar Savienības tiesību aktiem veterinārijas jomā, piemēram, par pēcnāves pārbaudi vai paraugu ņemšanu;

i)

tādu dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu higienizācija/pasterizācija, kas paredzēti transformēšanai biogāzē vai kompostā, pirms tādas transformēšanas vai kompostēšanas citā uzņēmumā vai iekārtā saskaņā ar šīs regulas V pielikumu;

j)

sijāšana.

1.   iedaļa

Vispārīgas prasības

1.

Telpas un struktūras, kurās tiek veiktas starpposma darbības, atbilst vismaz šādām prasībām:

a)

tām jābūt pienācīgi atdalītām no ceļiem, caur kuriem var izplatīties piesārņojums, un no citām telpām, piemēram, kautuvēm. Iekārtu izkārtojums ir tāds, lai nodrošinātu, ka pirmās un otrās kategorijas materiāli ir pilnībā atdalīti no trešās kategorijas materiāliem attiecīgi no saņemšanas brīža līdz nosūtīšanas brīdim, ja vien tie neatrodas pilnīgi atsevišķā ēkā;

b)

iekārtā jābūt noslēgtai telpai, kurā saņemt un no kurienes nosūtīt dzīvnieku izcelsmes blakusproduktus, ja vien dzīvnieku izcelsmes blakusproduktus nenogādā caur ierīcēm, kas novērš risku izplatīšanos uz cilvēku un dzīvnieku veselību, caur slēgtām caurulēm šķidriem dzīvnieku izcelsmes blakusproduktiem;

c)

uzņēmumam jābūt veidotam tā, lai to varētu viegli tīrīt un dezinficēt. Grīdu uzbūvei jābūt tādai, kas veicina šķidrumu novadīšanu;

d)

uzņēmumā jābūt pieejamām atbilstošām struktūrām personīgajai higiēnai, proti, darbiniekiem paredzētām tualetēm, ģērbtuvēm un izlietnēm, un, ja vajadzīgs, biroju telpām, ko var nodot to darbinieku rīcībā, kuri veic oficiālās kontroles;

e)

uzņēmumam jābūt piemērotiem aizsarglīdzekļiem pret kaitēkļiem, piemēram, kukaiņiem, grauzējiem un putniem;

f)

ja tas ir vajadzīgs saskaņā ar šīs regulas mērķiem, uzņēmumiem jābūt piemērotām pietiekamas jaudas noliktavām ar termoregulāciju, lai varētu uzglabāt dzīvnieku izcelsmes blakusproduktus pareizā temperatūrā, kas projektētas tā, lai būtu iespējams šīs temperatūras uzraudzīt un reģistrēt.

2.

Uzņēmums ir aprīkots ar piemērotām struktūrām, lai tīrītu un dezinficētu konteinerus vai tvertnes, kurās saņemti dzīvnieku izcelsmes blakusprodukti, un transportlīdzekļus, kuros tie atvesti, izņemot kuģus. Ir pieejamas atbilstīgas struktūras transportlīdzekļu riteņu dezinficēšanai.

2.   iedaļa

Higiēnas prasības

1.

Dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu šķirošanu veic tādā veidā, lai izvairītos no dzīvnieku slimību izplatīšanās.

2.

Visu uzglabāšanas laiku dzīvnieku izcelsmes blakusproduktus pārkrauj un uzglabā atsevišķi no pārējām precēm, un to veic tā, lai novērstu slimību izraisītāju izplatīšanos.

3.

Dzīvnieku izcelsmes blakusproduktus līdz tālākai nosūtīšanai uzglabā pienācīgi, pareizā temperatūrā.

3.   iedaļa

Pārstrādes standarti higienizācijai/pasterizācijai

Higienizāciju/pasterizāciju, kas minēta šīs nodaļas sākotnējās daļas i) punktā, veic saskaņā ar pārstrādes standartiem, kas minēti V pielikuma I nodaļas 1. iedaļas 1. punktā, vai saskaņā ar alternatīviem transformācijas parametriem, kas atļauti saskaņā ar tā paša pielikuma III nodaļas 2. iedaļas 1. punktu.

III   NODAĻA

PRASĪBAS ATTIECĪBĀ UZ ATVASINĀTO PRODUKTU UZGLABĀŠANU

1.   iedaļa

Vispārīgas prasības

Telpām un struktūrām, kurās uzglabā atvasinātos produktus, jāatbilst vismaz šādām prasībām.

1.

Telpas un struktūras, kurā uzglabā no trešās kategorijas materiāla atvasinātos produktus, nedrīkst atrasties vienā vietā ar telpām, kurās uzglabā no pirmās vai otrās kategorijas materiāla atvasinātos produktus, ja vien savstarpēja piesārņošana nav novērsta ar telpu izkārtojuma un pārvaldības pasākumiem, piemēram, uzglabājot materiālus pilnīgi atsevišķās ēkās.

2.

Uzņēmumā jābūt:

a)

noslēgtai telpa, kurā saņemt un no kurienes nosūtīt atvasinātos produktus, ja vien atvasinātos produktus:

i)

nenogādā caur ierīcēm, kas novērš risku izplatīšanos uz cilvēku un dzīvnieku veselību, piemēram, vadot šķidros produktus caur slēgtām caurulēm, vai

ii)

nesaņem iepakojumos, piemēram, lielmaisos vai hermētiski noslēgtos konteineros vai transportlīdzekļos;

b)

tam jābūt veidotam tā, lai to varētu viegli tīrīt un dezinficēt. Grīdu uzbūvei jābūt tādai, kas veicina šķidrumu novadīšanu;

c)

tam jābūt ar atbilstīgām personāla tualetēm, ģērbtuvēm un izlietnēm;

d)

tam jābūt piemērotiem aizsarglīdzekļiem pret kaitēkļiem, piemēram, kukaiņiem, grauzējiem un putniem.

3.

Uzņēmumā jābūt atbilstīgām struktūrām, lai tīrītu un dezinficētu konteinerus vai tvertnes, kurās saņemti produkti, un transportlīdzekļus, kuros tie atvesti, izņemot kuģus.

4.

Atvasinātie produkti līdz tālākai nosūtīšanai jāuzglabā pienācīgi.

2.   iedaļa

Īpašas prasības attiecībā uz piena, piena produktu un no piena atvasinātu produktu uzglabāšanu

1.

X pielikuma II nodaļas 4. iedaļas II daļā minēto produktu uzglabāšana notiek atbilstošā temperatūrā, lai novērstu jebkuru risku cilvēku vai dzīvnieku veselībai, speciālā apstiprinātā vai reģistrētā uzglabāšanas uzņēmumā vai iekārtā vai speciālā, atsevišķā uzglabāšanas zonā apstiprinātā vai reģistrētā uzglabāšanas uzņēmumā vai iekārtā.

2.

Galaproduktu paraugi, kas paņemti uzglabāšanas laikā vai izņemšanas laikā no noliktavas, atbilst vismaz X pielikuma I nodaļā izklāstītajiem mikrobioloģiskajiem standartiem.

IV   NODAĻA

REĢISTRĒTIE UZŅĒMĒJI

1.

Reģistrētu iekārtu vai uzņēmumu uzņēmēji vai citi reģistrētie uzņēmēji rīkojas ar dzīvnieku izcelsmes blakusproduktiem un atvasinātiem produktiem, ievērojot šādus nosacījumus:

a)

telpām jābūt veidotām tā, lai tās varētu efektīvi iztīrīt un attiecīgā gadījumā dezinficēt;

b)

telpām jābūt piemērotiem aizsarglīdzekļiem pret kaitēkļiem, piemēram, kukaiņiem, grauzējiem un putniem;

c)

iekārtas un aprīkojums attiecīgā gadījumā jāuztur higiēniskos apstākļos;

d)

dzīvnieku izcelsmes blakusprodukti un atvasinātie produkti jāuzglabā apstākļos, kas novērš piesārņošanu.

2.

Uzņēmēji veic uzskaiti veidā, kas ir pieejama kompetentajai iestādei.

3.

Reģistrētie uzņēmēji, kuri pārvadā dzīvnieku izcelsmes blakusproduktus vai atvasinātos produktus tālāk nekā tikai starp tā paša uzņēmēja telpām, jo īpaši:

a)

glabā savā rīcībā informāciju attiecībā uz savu transportlīdzekļu identifikāciju, kas ļauj pārbaudīt transportlīdzekļu izmantošanu dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu vai atvasināto produktu pārvadāšanai;

b)

tīra un attiecīgā gadījumā dezinficē savus transportlīdzekļus;

c)

veic visus citus nepieciešamos pasākumus, lai novērstu piesārņošanu un cilvēkiem vai dzīvniekiem nododamu slimību izplatīšanos.


X PIELIKUMS

BARĪBAS SASTĀVDAĻAS

I   NODAĻA

VISPĀRĪGAS PRASĪBAS ATTIECĪBĀ UZ PĀRSTRĀDI UN LAIŠANU TIRGŪ

Mikrobioloģiskie standarti attiecībā uz atvasinātiem produktiem

Šādi mikrobioloģiskie standarti ir attiecināmi uz atvasinātiem produktiem:

Galaproduktu paraugiem, kas ņemti izņemšanas laikā no noliktavas pārstrādes uzņēmumā vai pirms tam, jāatbilst šādiem standartiem:

 

Salmonella: nav konstatēta 25 gramos: n = 5, c = 0, m = 0, M = 0,

 

Enterobacteriaceae: n = 5, c = 2, m = 10, M = 300 1 gramā;

kur

n

=

testējamo paraugu skaits;

m

=

baktēriju skaita robežvērtība; rezultātu uzskata par apmierinošu, ja baktēriju skaits visos paraugos nepārsniedz m;

M

=

baktēriju skaita maksimālā vērtība; rezultāts uzskatāms par neapmierinošu, ja baktēriju skaits vienā vai vairākos paraugos ir vienāds ar M vai lielāks, un

c

=

paraugu skaits, kuru baktēriju skaits var būt starp m un M, paraugu joprojām uzskatot par pieņemamu, ja baktēriju skaits citos paraugos ir m vai mazāk.

Šajā nodaļā izklāstītos mikrobioloģiskos standartus tomēr nepiemēro kausētiem taukiem un zivju eļļai no dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu pārstrādes, ja no pārstrādātajām dzīvnieku olbaltumvielām, ko iegūst tās pašas pārstrādes laikā, ņem paraugus, lai nodrošinātu atbilstību minētajiem standartiem.

II   NODAĻA

ĪPAŠAS PRASĪBAS ATTIECĪBĀ UZ PĀRSTRĀDĀTĀM DZĪVNIEKU OLBALTUMVIELĀM UN CITIEM ATVASINĀTIEM PRODUKTIEM

1.   iedaļa

Īpašas prasības attiecībā uz pārstrādātām dzīvnieku olbaltumvielām

A.   Izejvielas

Pārstrādātu dzīvnieku olbaltumvielu ražošanai var izmantot tikai tādus dzīvnieku izcelsmes blakusproduktus, kas ir trešās kategorijas materiāls, vai produktus, kas iegūti no tādiem dzīvnieku izcelsmes blakusproduktiem, izņemot trešās kategorijas materiālu, kas minēts Regulas (EK) Nr. 1069/2009 10. panta n), o) un p) punktā.

B.   Pārstrādes standarti

1.

Pārstrādātas zīdītāju izcelsmes dzīvnieku olbaltumvielas ir pakļautas 1. pārstrādes metodei (sterilizācija spiediena ietekmē), kā minēts IV pielikuma III nodaļā.

Tomēr:

a)

cūku asinis vai cūku asiņu frakcijas asiņu miltu ražošanai var tikt pakļautas jebkurai 1.–5. vai 7. pārstrādes metodei, kā izklāstīts IV pielikuma III nodaļā, ja attiecībā uz 7. pārstrādes metodi visā masā ir veikta termiskā apstrāde 80 °C temperatūrā;

b)

pārstrādātas zīdītāju izcelsmes dzīvnieku olbaltumvielas:

i)

var tikt pakļautas jebkurai 1.–5. vai 7. pārstrādes metodei, kā minēts IV pielikuma III nodaļā, ja pēc tam tās likvidē vai izmanto kā kurināmo dedzināšanai;

ii)

ja tās paredzēts izmantot tikai lolojumdzīvnieku barībā, tās var tikt pakļautas jebkurai 1.–5. vai 7. pārstrādes metodei, kā minēts IV pielikuma III nodaļā, ja:

tās pārvadā speciālos konteineros, ko neizmanto dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu vai lauksaimniecības dzīvnieku barības pārvadāšanai, un

ja tās nogādā tieši no trešās kategorijas materiālu pārstrādes iekārtas uz lolojumdzīvnieku barības ražošanas iekārtu vai uz apstiprinātu uzglabāšanas iekārtu, no kuras tās nosūta tieši uz lolojumdzīvnieku barības ražošanas iekārtu.

2.

Pārstrādātas dzīvnieku, kas nav zīdītāji, olbaltumvielas, izņemot zivju miltus, jāpakļauj jebkurai no 1.–5. vai 7. pārstrādes metodei, kā izklāstīts IV pielikuma III nodaļā.

3.

Zivju miltiem jābūt pakļautiem:

a)

jebkurai pārstrādes metodei, kas izklāstīta IV pielikuma III nodaļā; vai

b)

citai metodei, kas nodrošina, ka produkts atbilst šā pielikuma I nodaļā izklāstītajiem mikrobioloģiskajiem standartiem attiecībā uz atvasinātajiem produktiem.

C.   Uzglabāšana

1.

Pārstrādātas dzīvnieku olbaltumvielas jāiepako un jāuzglabā jaunos vai sterilizētos maisos vai jāuzglabā neiepakotas pienācīgi būvētos konteineros vai noliktavu angāros.

Jāveic vajadzīgie pasākumi, lai līdz minimumam samazinātu kondensāciju konteineros, transportieros un elevatoros.

2.

Produkti transportieros, elevatoros un konteineros jāaizsargā pret nejaušu inficēšanos.

3.

Tehnika, ar ko pārkrauj pārstrādātas dzīvnieku olbaltumvielas, jāuztur tīra un sausa, un jābūt atbilstīgām pārbaudes vietām, lai pārbaudītu, cik šāda tehnika ir tīra.

Visas uzglabāšanas iekārtas regulāri jāiztukšo un jāiztīra, ciktāl vajadzīgs, lai novērstu inficēšanos.

4.

Pārstrādātās dzīvnieku olbaltumvielas jāuzglabā sausas.

Jānovērš noplūdes un kondensācija noliktavās.

2.   iedaļa

Īpašas prasības attiecībā uz asins pagatavojumiem

A.   Izejvielas

Asins pagatavojumu ražošanai var izmantot tikai tādas asinis, kas minētas Regulas (EK) Nr. 1069/2009 10. panta a) punktā un b) punkta i) apakšpunktā.

B.   Pārstrādes standarti

Asins pagatavojumiem jābūt pakļautiem:

a)

jebkurai no 1.–5. vai 7. pārstrādes metodei, kā izklāstīts IV pielikuma III nodaļā, vai

b)

citai metodei, kas nodrošina, ka asins pagatavojums atbilst šā pielikuma I nodaļā izklāstītajiem mikrobioloģiskajiem standartiem attiecībā uz atvasinātajiem produktiem.

3.   iedaļa

Īpašas prasības attiecībā uz kausētiem taukiem, zivju eļļu un tauku atvasinājumiem, kas iegūti no trešās kategorijas materiāla

A.   Izejvielas

1.   Kausētie tauki

Kausēto tauku ražošanai var izmantot tikai trešās kategorijas materiālu, izņemot trešās kategorijas materiālu, kas minēts Regulas (EK) Nr. 1069/2009 10. panta i), j), n), o) un p) punktā.

2.   Zivju eļļa

Zivju eļļas ražošanai var izmantot tikai trešās kategorijas materiālu, kas minēts Regulas (EK) Nr. 1069/2009 10. panta i) un j) punktā, un ūdensdzīvnieku izcelsmes trešās kategorijas materiālu, kas minēts regulas 10. panta e) un f) punktā.

B.   Pārstrādes standarti

Ja vien zivju eļļa vai kausētie tauki nav ražoti saskaņā ar attiecīgi Regulas (EK) Nr. 853/2004 III pielikuma VIII vai XII iedaļu, tad kausētajiem taukiem jābūt ražotiem, izmantojot jebkuru no 1.–5. vai 7. pārstrādes metodi, un zivju eļļas var būt ražotas:

a)

izmantojot 1.–7. pārstrādes metodi, kā izklāstīts IV pielikuma III nodaļā, vai

b)

saskaņā ar citu metodi, kas nodrošina, ka produkts atbilst šā pielikuma I nodaļā noteiktajiem mikrobioloģiskajiem standartiem attiecībā uz atvasinātajiem produktiem.

Kausētajiem taukiem, kas iegūti no atgremotājiem, jābūt attīrītiem tā, lai atlikušo nešķīstošo piemaisījumu kopējā daudzuma maksimālais līmenis nepārsniegtu 0,15 % svara.

Tauku atvasinājumus no trešās kategorijas kausētiem taukiem vai zivju eļļas ražo saskaņā ar kādu no pārstrādes metodēm, kas minētas IV pielikuma III nodaļā.

C.   Higiēnas prasības

Ja kausētos taukus vai zivju eļļu iepako, tie jāiepako jaunos konteineros vai konteineros, kas iztīrīti un, ja vajadzīgs, dezinficēti, lai novērstu inficēšanas iespēju, un jāveic visi vajadzīgie piesardzības pasākumi, lai novērstu atkārtotas inficēšanas iespēju.

Ja minētos produktus paredzēts pārvadāt nefasētā veidā, tad pirms lietošanas jāpārbauda un jāatzīst par tīrām caurules, sūkņi, tvertnes un visas citas tvertnes nefasētiem produktiem vai autocisternas, ar ko produktus nogādā no ražotājuzņēmuma vai nu tieši uz kuģi vai piekrastes glabāšanas cisternām, vai tieši uz uzņēmumiem.

4.   iedaļa

Īpašas prasības attiecībā uz pienu, jaunpienu un dažiem citiem produktiem, kas atvasināti no piena vai jaunpiena

I   daļa

Vispārīgas prasības

A.   Izejvielas

Piena, piena produktu un no piena atvasinātu produktu ražošanai var izmantot tikai tādu pienu, kas minēts Regulas (EK) Nr. 1069/2009 10. panta e) punktā, izņemot centrifūgas vai separatora nogulsnes un pienu, kas minēts Regulas (EK) Nr. 1069/2009 10. panta f) un h) punktā.

Jaunpienu var izmantot tikai tad, ja tā izcelsme ir no dzīviem dzīvniekiem, kuri neuzrādīja tādu slimību pazīmes, ko ar jaunpienu var pārnest uz cilvēkiem vai dzīvniekiem.

B.   Pārstrādes standarti

1.

Pienu apstrādā vienā no turpmāk minētajiem apstrādes veidiem:

1.1.

sterilizācija, ja F0  (1) vērtība ir trīs vai vairāk;

1.2.

UHT  (2) kopā ar vienu no šādiem apstrādes veidiem:

a)

turpmāka fizikāla apstrāde, t. i.:

i)

žāvēšana, ko gadījumā, ja piens paredzēts izmantošanai barībā, apvieno ar karsēšanu līdz 72 °C vai vairāk; vai

ii)

pH līmeņa pazemināšana zem 6 vismaz vienu stundu;

b)

nosacījums, ka piens, piena produkts vai no piena atvasināts produkts ražots vismaz 21 dienu pirms nosūtīšanas un ka šajā laikā izcelsmes dalībvalstī nav konstatēts neviens mutes un nagu sērgas gadījums;

1.3.

divkārša HTST  (3)

1.4.

HTST kopā ar vienu no šādiem apstrādes veidiem:

a)

turpmāka fizikāla apstrāde, t. i.:

i)

žāvēšana, ko gadījumā, ja piens paredzēts izmantošanai barībā, apvieno ar karsēšanu līdz 72 °C vai vairāk, vai

ii)

pH līmeņa pazemināšana zem 6,0 vismaz vienu stundu;

b)

nosacījums, ka piens, piena produkts vai no piena atvasināts produkts ražots vismaz 21 dienu pirms nosūtīšanas un ka šajā laikā izcelsmes dalībvalstī nav konstatēts neviens mutes un nagu sērgas gadījums.

2.

Piena produkti un no piena atvasināti produkti jāapstrādā vismaz vienā no 1. punktā minētajiem apstrādes veidiem vai tie jāražo no piena, kas apstrādāts saskaņā ar 1. punktu.

3.

Sūkalas, kas izbarojamas pret mutes un nagu sērgu uzņēmīgu sugu dzīvniekiem un ražotas no piena, kas apstrādāts saskaņā ar 1. punktu:

a)

vai nu jāsavāc vismaz 16 stundas pēc piena sarecēšanas, un to pH līmenim jābūt zem 6,0 pirms pārvadāšanas uz dzīvnieku saimniecībām; vai

b)

jābūt ražotām vismaz 21 dienu pirms nosūtīšanas, un šajā laikā izcelsmes dalībvalstī nav konstatēts neviens mutes un nagu sērgas gadījums.

4.

Papildus prasībām, kas izklāstītas 1., 2. un 3. punktā, pienam, piena produktiem un no piena atvasinātiem produktiem jāatbilst šādām prasībām:

4.1.

kad pārstrāde ir pabeigta, jāievēro visi piesardzības pasākumi, lai novērstu produktu inficēšanu;

4.2.

galaprodukts jāmarķē, lai norādītu, ka tas satur trešās kategorijas materiālu un nav paredzēts lietošanai pārtikā, un tam jābūt:

a)

iesaiņotam jaunos traukos; vai

b)

pārvadātam neiefasētam konteineros vai citā transportlīdzeklī, kas pirms izmantošanas rūpīgi iztīrīti un dezinficēti.

5.

Svaigpienam jābūt ražotam tādos apstākļos, kas nodrošina pietiekamas garantijas attiecībā uz dzīvnieku veselību.

6.

Jaunpienam un jaunpiena produktiem:

6.1.

jābūt iegūtiem no tādā saimniecībā turētiem liellopiem, kurā visi liellopu ganāmpulki atzīti par oficiāli brīviem no tuberkulozes, oficiāli brīviem no brucelozes un oficiāli brīviem no govju enzootiskās leikozes atbilstoši definīcijām Direktīvas 64/432/EEK 2. panta 2. punkta d), f) un j) apakšpunktā;

6.2.

jābūt ražotiem vismaz 21 dienu pirms nosūtīšanas, un šajā laikā izcelsmes dalībvalstī nav konstatēts neviens mutes un nagu sērgas gadījums;

6.3.

jābūt vienreiz apstrādātiem, izmantojot HTST metodi (3);

6.4.

jāatbilst šīs daļas 4. punktā noteiktajām prasībām.

II   daļa

Atkāpes attiecībā uz tāda piena laišanu tirgū, kas pārstrādāts saskaņā ar valstu standartiem

1.

Šīs daļas 2. un 3. punktā noteiktās prasības attiecina uz tāda piena, piena produktu un no piena atvasinātu produktu pārstrādi, lietošanu un uzglabāšanu, kas saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1069/2009 10. panta e) punktu ir trešās kategorijas materiāls, izņemot centrifūgas vai separatora nogulsnes, un uz tādu pienu, kas aprakstīts minētās regulas 10. panta f) un h) punktā un kas nav pārstrādāts saskaņā ar šīs iedaļas I daļu.

2.

Kompetentā iestāde atļauj piena pārstrādes uzņēmumiem, kas apstiprināti vai reģistrēti saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 853/2004 4. pantu, piegādāt pienu, piena produktus un no piena atvasinātus produktus šīs daļas 3. punktā minētajiem mērķiem, ja konkrētais uzņēmums nodrošina produktu izsekojamību.

3.

Pienu, piena produktus un no piena atvasinātus produktus var piegādāt un izmantot kā barības sastāvdaļas:

a)

attiecīgajā dalībvalstī un pārrobežu zonās, kur attiecīgajām dalībvalstīm ir savstarpējs nolīgums šajā jomā, attiecībā uz atvasinātajiem produktiem, arī baltūdeni, kas bijuši saskarē ar svaigpienu un/vai pienu, kas pasterizēts atbilstoši termiskās apstrādes prasībām, kas izklāstītas Regulas (EK) Nr. 853/2004 III pielikuma IX iedaļas II nodaļas II.1. punkta a) vai b) apakšpunktā, ja tādiem atvasinātajiem produktiem ir veikts kāds no šādiem apstrādes veidiem:

i)

UHT;

ii)

sterilizācija, kurā tiek sasniegta Fc vērtība, kas vienāda vai lielāka par 3, vai ko veic vismaz 115 °C temperatūrā 15 minūtes vai līdzvērtīgā temperatūras un laika kombinācijā;

iii)

pasterizācija vai sterilizācija, izņemot ii) punktā minēto, kam seko:

attiecībā uz sauso pienu vai sausā piena produktiem, vai no piena atvasinātiem produktiem, žāvēšanas process,

skābēta piena produktiem — veicot procesu, kurā pazemina pH līmeni un vismaz vienu stundu iztur līmeni, kas zemāks par 6;

b)

attiecīgajā dalībvalstī,

i)

attiecībā uz atvasinātajiem produktiem, arī baltūdeni, kas bijuši saskarē ar svaigpienu un/vai pienu, kas pasterizēts tikai atbilstoši termiskās apstrādes prasībām, kas izklāstītas Regulas (EK) Nr. 853/2004 III pielikuma IX iedaļas II nodaļas II. punkta 1. apakšpunkta a) daļā, un sūkalām, kas ražotas no termiski neapstrādātiem piena produktiem un kas savāktas vismaz 16 stundas pēc piena sarecēšanas, un kur reģistrētajam pH līmenim jābūt < 6,0 pirms sūkalu piegādes izmantošanai barošanā, ja tos nosūta uz ierobežotu skaitu atļautu dzīvnieku saimniecību, kas noteikts, pamatojoties uz labāko un ļaunāko iespējamo scenāriju, ko izstrādājusi konkrētā dalībvalsts, sagatavojot ārkārtas rīcības plānus epizootisko slimību, jo īpaši mutes un nagu sērgas gadījumiem;

ii)

attiecībā uz svaigiem produktiem, tostarp baltūdeni, kas bijis saskarē ar svaigpienu un citiem produktiem, kuriem nevar nodrošināt a) punktā un b) punkta i) apakšpunktā minēto apstrādi, ja tos nosūta uz ierobežotu skaitu atļautu dzīvnieku saimniecību, kas noteikts, pamatojoties uz riska novērtējumu labākajā un ļaunākajā iespējamā scenārijā, ko izstrādājusi konkrētā dalībvalsts, sagatavojot ārkārtas rīcības plānus epizootisko slimību, jo īpaši mutes un nagu sērgas gadījumiem, un ja atļautajās dzīvnieku saimniecībās esošos dzīvniekus var pārvietot tikai:

vai nu tieši uz kautuvi, kas atrodas tajā pašā dalībvalstī; vai

uz citu saimniecību tajā pašā dalībvalstī, par kuru kompetentā iestāde garantē, ka dzīvniekus, kuri ir uzņēmīgi pret mutes un nagu sērgu, var izvest no saimniecības vai nu tikai tieši uz kautuvi, kas atrodas tajā pašā dalībvalstī, vai, ja dzīvnieki nosūtīti uz saimniecību, kurā barošanai neizmanto šajā ii) punktā minētos produktus, pēc tam, kad pēc dzīvnieku ievešanas ir pagājis 21 dienas ilgs nogaidīšanas laikposms.

4.

Kompetentā iestāde var atļaut, ka jaunpienu, kas neatbilst I daļas B.6. punktā izklāstītajiem nosacījumiem, viens lauksaimnieks piegādā citam lauksaimniekam tajā pašā dalībvalstī izmantošanai barībā, ievērojot nosacījumus, kuri novērš veselības apdraudējumu izplatīšanos.

III   daļa

Īpašas prasības attiecībā uz centrifūgas vai separatora nogulsnēm

Trešās kategorijas materiālam, kurā ietilpst centrifūgas vai separatora nogulsnes, jāveic termiskā apstrāde vismaz 70 °C temperatūrā 60 minūtes vai vismaz 80 °C temperatūrā 30 minūtes, pirms to var laist tirgū lauksaimniecības dzīvnieku barošanai.

5.   iedaļa

Īpašas prasības attiecībā uz želatīnu un hidrolizētām olbaltumvielām

A.   Izejvielas

Želatīna un hidrolizētu olbaltumvielu ražošanai var izmantot tikai tādus dzīvnieku izcelsmes blakusproduktus, kas ir trešās kategorijas materiāls, vai produktus, kas iegūti no tādiem dzīvnieku izcelsmes blakusproduktiem, izņemot materiālu, kas minēts Regulas (EK) Nr. 1069/2009 10. panta m), n), o) un p) punktā.

B.   Pārstrādes standarti attiecībā uz želatīnu

1.

Ja vien želatīns nav ražots saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 853/2004 III pielikuma XIV iedaļu, tam jābūt ražotam procesā, kas nodrošina, ka trešās kategorijas materiāls tiek apstrādāts ar skābi vai sārmu, kam seko viena vai vairākas skalošanas.

Pēc tam jākoriģē pH līmenis. Želatīns jāekstrahē, karsējot vienu vai vairākas reizes pēc kārtas, kam seko attīrīšana filtrējot un sterilizējot.

2.

Pēc želatīna pakļaušanas 1. punktā minētajiem procesiem to var žāvēt un attiecīgā gadījumā veikt pulverizāciju vai laminēšanu.

3.

Aizliegts izmantot konservantus, izņemot sēra dioksīdu un ūdeņraža peroksīdu.

C.   Citas prasības attiecībā uz želatīnu

Želatīns jāiesaiņo, jāiepako, jāuzglabā un jāpārvadā apmierinošos higiēnas apstākļos.

Jo īpaši:

a)

jāparedz telpa vai speciāla vieta iesaiņojuma un iepakojuma materiālu uzglabāšanai;

b)

iesaiņošana un iepakošana jāveic šim mērķim paredzētā telpā vai vietā.

D.   Pārstrādes standarti attiecībā uz hidrolizētām olbaltumvielām

Hidrolizētas olbaltumvielas jāiegūst ražošanas procesā, kurā ietilpst atbilstoši pasākumi, kas vajadzīgi, lai līdz minimumam samazinātu inficēšanās iespēju. Hidrolizētiem proteīniem, kas iegūti no atgremotājiem, molekulas masai jābūt mazākai par 10 000 daltoniem.

Papildus pirmajā daļā minētajām prasībām hidrolizētas olbaltumvielas, ko pilnībā vai daļēji iegūst no atgremotājdzīvnieku jēlādām un ādām, ražo pārstrādes iekārtā, kas paredzēta vienīgi hidrolizēto olbaltumvielu ražošanai, izmantojot procesu, kurā trešās kategorijas materiālu sagatavo, to sālot, sārmojot un intensīvi mazgājot, un pēc tam pakļaujot materiālu:

a)

pH līmenim, lielākam par 11, ilgāk par trim stundām temperatūrā, kas pārsniedz 80 °C, un pēc tam 30 minūtes pakļauj termoapstrādei vairāk nekā 140 °C temperatūrā pie spiediena, kas pārsniedz 3,6 bārus; vai

b)

tādiem apstākļiem, kuros sākumā pH līmenis ir no 1 līdz 2, bet pēc tam tas pārsniedz 11, kam seko 30 minūšu ilga termoapstrāde 140 °C temperatūrā pie spiediena 3 bāri.

6.   iedaļa

Īpašas prasības attiecībā uz dikalcija fosfātu

A.   Izejvielas

Dikalcija fosfāta ražošanai var izmantot tikai tādus dzīvnieku izcelsmes blakusproduktus, kas ir trešās kategorijas materiāls, vai produktus, kas iegūti no tādiem dzīvnieku izcelsmes blakusproduktiem, izņemot materiālu, kas minēts Regulas (EK) Nr. 1069/2009 10. panta m), n), o) un p) punktā.

B.   Pārstrādes standarti

1.

Dikalcija fosfāts jāražo procesā, kurā ietilpst šādi trīs posmi:

a)

pirmkārt, tiek nodrošināts, ka visi kauli, kas ir trešās kategorijas materiāls, tiek smalki sadrupināts, attaukots ar karstu ūdeni un apstrādāts ar atšķaidītu sālsskābi (ar vismaz 4 % koncentrāciju un pH līmeni, kas zemāks par 1,5) vismaz divas dienas;

b)

otrkārt, pēc a) apakšpunktā izklāstītās procedūras iegūtais fosfora atsārms tiek apstrādāts ar kaļķi, lai iegūtu dikalcija fosfāta nogulsnes, kuru pH līmenis ir no 4 līdz 7;

c)

visbeidzot, žāvē gaisā dikalcija fosfāta nogulsnes ar ieplūdes temperatūru no 65 °C līdz 325 °C un beigu temperatūru no 30 °C līdz 65 °C.

2.

Ja dikalcija fosfātu iegūst no attaukotiem kauliem, tad drīkst izmantot kaulus, kas minēti Regulas (EK) Nr. 1069/2009 10. panta a) punktā.

7.   iedaļa

Īpašas prasības attiecībā uz trikalcija fosfātu

A.   Izejvielas

Trikalcija fosfāta ražošanai var izmantot tikai tādus dzīvnieku izcelsmes blakusproduktus, kas ir trešās kategorijas materiāls, vai produktus, kas iegūti no tādiem dzīvnieku izcelsmes blakusproduktiem, izņemot materiālu, kas minēts Regulas (EK) Nr. 1069/2009 10. panta m), n), o) un p) punktā.

B.   Pārstrādes standarti

Trikalcija fosfāts jāražo procesā, kas nodrošina, ka:

a)

visi kauli, kas ir trešās kategorijas materiāls, tiek smalki sadrupināti un attaukoti ar karsta ūdens pretplūsmu (kaulu drumslām jābūt mazākām par 14 mm);

b)

nepārtraukta termoapstrāde ar tvaiku 145 °C temperatūrā 30 minūtes pie 4 bāriem;

c)

olbaltumvielu šķidrums un hidroksiapatīts (trikalcija fosfāta) tiek atdalīts, tos centrifugējot;

d)

trikalcija fosfāta granulācija pēc žāvēšanas šķidrumu gultnē ar gaisu 200 °C temperatūrā.

8.   iedaļa

Īpašas prasības attiecībā uz kolagēnu

A.   Izejvielas

Kolagēna ražošanai var izmantot tikai tādus dzīvnieku izcelsmes blakusproduktus, kas ir trešās kategorijas materiāls, vai produktus, kas iegūti no tādiem dzīvnieku izcelsmes blakusproduktiem, izņemot materiālu, kas minēts Regulas (EK) Nr. 1069/2009 10. panta m), n), o) un p) punktā.

B.   Pārstrādes standarti

1.

Ja vien kolagēns nav ražots saskaņā ar prasībām attiecībā uz kolagēnu, kas izklāstītas Regulas (EK) Nr. 853/2004 III pielikuma XV iedaļā, tam jābūt ražotam procesā, kas nodrošina, ka nepārstrādāts trešās kategorijas materiāls tiek pakļauts apstrādei, kurā ietilpst mazgāšana, pH korekcija, izmantojot skābi vai sārmu, kam seko viena vai vairākas skalošanas, filtrēšana un ekstrūzija.

Pēc tādas apstrādes kolagēnu var žāvēt.

2.

Ir aizliegts izmantot konservantus, kas nav atļauti Savienības tiesību aktos.

C.   Citas prasības

Kolagēns jāiesaiņo, jāiepako, jāuzglabā un jāpārvadā pietiekami higiēniskos apstākļos. Proti:

a)

jāparedz telpa vai speciāla vieta iesaiņojuma un taras materiālu uzglabāšanai;

b)

iesaiņošana un iepakošana jāveic šim mērķim paredzētā telpā vai vietā.

9.   iedaļa

Īpašas prasības attiecībā uz olu produktiem

A.   Izejvielas

Olu produktu ražošanai var izmantot tikai dzīvnieku izcelsmes blakusproduktus, kas minēti Regulas (EK) Nr. 1069/2009 10. panta e) un f) punktā un k) punkta ii) apakšpunktā.

B.   Pārstrādes standarti

Olu produktiem jābūt:

a)

pakļautiem jebkurai no 1.–5. vai 7. pārstrādes metodei, kas izklāstītas IV pielikuma III nodaļā;

b)

pakļautiem citai metodei un parametriem, kas nodrošina produktu atbilstību I nodaļā izklāstītajiem mikrobioloģiskajiem standartiem attiecībā uz atvasinātajiem produktiem; vai

c)

apstrādātiem atbilstoši prasībām attiecībā uz olām un olu produktiem, kas izklāstītas Regulas (EK) Nr. 853/2004 III pielikuma X iedaļas I, II un III nodaļā.

10.   iedaļa

Īpašas prasības attiecībā uz noteiktu trešās kategorijas materiālu

Regulas (EK) Nr. 1069/2009 10. panta f) punktā minēto trešās kategorijas materiālu, tostarp dzīvnieku izcelsmes produktus vai pārtikas produktus, kuri satur dzīvnieku izcelsmes produktus, un kas vairs nav paredzēti lietošanai cilvēku uzturā — komerciālu apsvērumu dēļ vai ražošanas vai iepakošanas defektu dēļ, vai citu tādu defektu dēļ, kuri nerada risku cilvēku vai dzīvnieku veselībai, var laist tirgū lauksaimniecības dzīvnieku barošanai, ja:

a)

materiāls nesastāv no un nav bijis saskarē ar dzīvnieku izcelsmes materiālu, kas nav pārstrādāts:

i)

saskaņā ar šo regulu;

ii)

kā noteikts Regulas (EK) Nr. 852/2004 2. panta 1. punkta m) apakšpunktā;

b)

ir veikti visi vajadzīgie piesardzības pasākumi, lai novērstu materiāla inficēšanu.

III   NODAĻA

PRASĪBAS ATTIECĪBĀ UZ NOTEIKTU ZIVJU BARĪBU UN ZIVJU ĒSMU

1.

Ūdensdzīvnieku izcelsmes blakusproduktus no zivīm vai ūdens bezmugurkaulniekiem un atvasinātos produktus no tiem, ko paredzēts izmantot saimniecībā audzētu zivju vai citu akvakultūras sugu barošanai:

a)

pārkrauj un pārstrādā atsevišķi no materiāla, kas nav apstiprināts šim mērķim;

b)

to izcelsme ir:

i)

no savvaļas zivīm vai citiem ūdensdzīvniekiem, izņemot jūras zīdītājus, kas izkrauti krastā komerciāliem mērķiem, vai no dzīvnieku izcelsmes blakusproduktiem no savvaļas zivīm, kas iegūtas iekārtās, kas ražo zivju produktus lietošanai pārtikā, vai

ii)

no saimniecībā audzētām zivīm, ja ar tiem baro saimniecībā audzētas citas sugas zivis;

c)

pārstrādā pārstrādes iekārtā saskaņā ar metodi, kas nodrošina mikrobioloģiski drošu produktu, arī attiecībā uz zivju patogēniem.

2.

Kompetentā iestāde var noteikt nosacījumus, kuru mērķis ir novērst nepieļaujamu cilvēkiem vai dzīvniekiem nododamas slimības izplatības risku un kas jāievēro, ja ūdensdzīvniekus un ūdens un sauszemes bezmugurkaulniekus izmanto:

a)

kā barību saimniecībā audzētām zivīm vai ūdens bezmugurkaulniekiem, ja dzīvnieku izcelsmes blakusprodukti nav pārstrādāti saskaņā ar 1. punkta c) apakšpunktu;

b)

vai kā ēsmu zivīm, tostarp ēsmu ūdens bezmugurkaulniekiem.


(1)  F0 ir aprēķinātā nāvējošā iedarbība uz baktēriju sporām. F0 vērtība 3,00 nozīmē, ka produkta aukstākais punkts ir sakarsēts pietiekami, lai nodrošinātu līdzvērtīgu nāvējošu iedarbību, kas iegūta produkta apstrādē 121 °C (250 °F) temperatūrā trīs minūtes ar tūlītēju karsēšanu un atvēsināšanu.

(2)  UHT ir apstrāde īpaši augstā temperatūrā, t. i., vismaz vienu sekundi 132 °C temperatūrā.

(3)  HTST ir pasterizācija augstā temperatūrā uz īsu laiku, t. i., vismaz 15 sekundes 72 °C temperatūrā vai līdzvērtīga pasterizācijas iedarbība, kas fosfatāzes testā uzrāda negatīvu reakciju.


XI PIELIKUMS

ORGANISKAIS MĒSLOJUMS UN AUGSNES IELABOTĀJI

I   NODAĻA

PRASĪBAS ATTIECĪBĀ UZ NEAPSTRĀDĀTIEM KŪTSMĒSLIEM, PĀRSTRĀDĀTIEM KŪTSMĒSLIEM UN NO PĀRSTRĀDĀTIEM KŪTSMĒSLIEM ATVASINĀTIEM PRODUKTIEM

1.   iedaļa

Neapstrādāti kūtsmēsli

1.

Tirdzniecība ar neapstrādātiem tādu sugu kūtsmēsliem, kas nav mājputni un zirgu dzimtas dzīvnieki, dalībvalstu starpā ir atļauta, ievērojot šādus nosacījumus, kā arī jābūt galamērķa dalībvalsts atļaujai, kā minēts Regulas (EK) Nr. 1069/2009 48. panta 1. punktā:

a)

aizliegta tirdzniecība ar neapstrādātiem tādu sugu kūtsmēsliem, kas nav mājputni un zirgu dzimtas dzīvnieki, izņemot kūtsmēslus:

i)

no apgabala, kas nav pakļauts ierobežojumiem sakarā ar nopietnu lipīgu slimību, un

ii)

ko paredzēts kompetento iestāžu uzraudzībā izmantot zemei, kas ir daļa no vienas saimniecības, kura atrodas abās divu dalībvalstu robežas pusēs;

b)

tomēr galamērķa dalībvalsts kompetentā iestāde, ņemot vērā kūtsmēslu izcelsmi, galamērķi un veselības apsvērumus, var piešķirt īpašu atļauju, lai tās teritorijā varētu ievest:

i)

kūtsmēslus, kas paredzēti:

pārstrādei tādu atvasināto produktu ražošanas iekārtā, ko paredzēts izmantot ārpus barības ķēdes, vai

transformēšanai biogāzē vai kompostā, saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1069/2009 un ar šīs regulas V pielikumu, nolūkā ražot šīs nodaļas 2. iedaļā minētos produktus.

Šādos gadījumos kompetentajai iestādei, atļaujot ievešanu minētajās iekārtās, jāņem vērā kūtsmēslu izcelsme; vai

ii)

kūtsmēslus, ar ko paredzēts apstrādāt zemi saimniecībā, ja izcelsmes dalībvalsts kompetentā iestāde ir paziņojusi, ka piekrīt tādai tirdzniecībai;

c)

gadījumos, kas minēti b) punktā, veselības apliecinājumu saskaņā ar 3. punktā izklāstīto paraugu pievieno tirdzniecības dokumentam, kas pievienots kūtsmēslu sūtījumam.

2.

Uz nepārstrādātu mājputnu mēslu tirdzniecību dalībvalstu starpā attiecināmi šādi nosacījumi papildus galamērķa dalībvalsts piekrišanai, kā minēts Regulas (EK) Nr. 1069/2009 48. panta 1. punktā:

a)

putnu mēslu izcelsmei jābūt apgabalā, kas nav pakļauts ierobežojumiem sakarā ar Ņūkāslas slimību vai putnu gripu;

b)

turklāt nepārstrādātus tādu mājputnu mēslus, kas vakcinēti pret Ņūkāslas slimību, nedrīkst nosūtīt uz reģionu, kas ieguvis pret Ņūkāslas slimību nevakcinētas teritorijas statusu saskaņā ar Direktīvas 2009/159/EK 15. panta 2. punktu; un

c)

veselības apliecinājumu saskaņā ar paraugu, kas izklāstīts 3. punktā, pievieno tirdzniecības dokumentam, kas pievienots kūtsmēslu sūtījumam.

3.

Tirdzniecības dokumentam pievienojamā veselības apliecinājuma paraugs.

Image

Image

4.

Dalībvalstis var tirgot nepārstrādātus zirgu dzimtas dzīvnieku kūtsmēslus, ja galamērķa dalībvalsts ir piekritusi tirdzniecībai, kā minēts Regulas (EK) Nr. 1069/2009 48. panta 1. punktā, un ja to izcelsme nav no saimniecības, uz ko attiecas dzīvnieku veselības ierobežojumi sakarā ar ļaunajiem ienāšiem, vezikulāro stomatītu, Sibīrijas lopu mēri vai trakumsērgu saskaņā ar Direktīvas 2009/156/EK 4. panta 5. punktu.

5.

Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1069/2009 48. panta 1. punkta c) apakšpunkta ii) daļu galamērķa dalībvalsts kompetentā iestāde var prasīt, lai uzņēmēji, kuri nosūta nepārstrādātus kūtsmēslus no citas dalībvalsts,

a)

pārraidītu turpmāku informāciju saistībā ar plānoto nosūtīšanu, piemēram, precīzas ģeogrāfiskas norādes par vietu, kurā kūtsmēslus izkraus; un

b)

uzglabātu minētos kūtsmēslus, pirms ar tiem apstrādā zemi.

6.

Kompetentā iestāde var atļaut nosūtīt kūtsmēslus, ko pārvadā starp diviem punktiem, kuri atrodas vienā un tajā pašā saimniecībā, ievērojot nosacījumus saistībā ar iespējamo veselības apdraudējumu kontroli, piemēram, attiecīgo uzņēmēju pienākumu veikt atbilstošu uzskaiti.

2.   iedaļa

Gvano no sikspārņiem, pārstrādāti kūtsmēsli un no pārstrādātiem kūtsmēsliem atvasināti produkti

Pārstrādātus kūtsmēslus, no pārstrādātiem kūtsmēsliem atvasinātus produktus un sikspārņu gvano var laist tirgū, ievērojot šādus nosacījumus, papildus galamērķa dalībvalsts atļaujai, kā minēts Regulas (EK) Nr. 1069/2009 48. panta 1. punktā:

a)

tiem jābūt no iekārtas, kurā ražo atvasinātos produktus izmantošanai ārpus barības ķēdes, vai no biogāzes vai kompostēšanas iekārtas, vai no iekārtas, kurā ražo organisko mēslojumu vai augsnes ielabotājus;

b)

tie ir tikuši pakļauti termoapstrādes procesam vismaz 70 °C temperatūrā vismaz 60 minūtes, un tie ir pakļauti sporu veidojošo baktēriju samazinājumam un toksīnu veidošanās samazinājumam, kur tos atzīst par būtisku apdraudējumu;

c)

taču kompetentā iestāde var atļaut izmantot citus, nevis b) punktā minētos standartizētos procedūras parametrus, ja pieteikuma iesniedzējs pierāda, ka šie parametri nodrošina bioloģisko risku samazinājumu.

Minētais pierādījums ietver izvērtējumu, ko veic šādi:

i)

iespējamo apdraudējumu identifikācija un analīze, ietverot izejmateriāla ietekmes izvērtējumu, pamatojoties uz visaptverošu pārstrādes nosacījumu definīciju, un riska novērtējumu, kurā novērtē, kā praktiski panāk īpašus pārstrādes nosacījumus normālos un netipiskos apstākļos,

ii)

paredzētās pārstrādes izvērtējums:

ii-1)

veicot endogēno indikatororganismu dzīvotspējas/infekciozitātes samazinājuma mērījumu procedūrā, ja indikators:

pastāvīgi lielā skaitā ir izejvielā;

nav mazāk karstumizturīgs attiecībā uz apstrādes procedūras letāliem aspektiem, bet nav arī ievērojami izturīgāks nekā patogēni, kuru uzraudzībai to izmanto;

samērā viegli nosakāms tā daudzums un tas samērā viegli identificējams un apstiprināms, vai

ii-2)

veicot labi aprakstīta testa organisma vai vīrusa, kas ievadīts piemērotā kontrolorganismā izejmateriālā, dzīvotspējas/infekciozitātes samazinājuma mērījumu ekspozīcijas laikā,

iii)

ar ii) punktā minēto izvērtējumu ir jāpierāda, ka procedūrā panāk šādu vispārēju riska samazinājumu:

attiecībā uz termisku un ķīmisku procedūru Enterococcus faecalis samazinājumu par vismaz 5 log10 un termoizturīgu vīrusu, piemēram, parvovīrusa, ja tie ir identificēti kā būtisks apdraudējums, samazinājumu vismaz par 3 log10,

attiecībā uz ķīmiskām procedūrām arī rezistentu parazītu, piemēram, Ascaris sp., oliņu samazinājumu dzīvotspējīgā stadijā vismaz par 99,9 % (3 log10);

iv)

pilnīgas kontroles programmas, tostarp pārstrādes uzraudzības procedūru, plānojums;

v)

pasākumi, kas nodrošina nepārtrauktu to būtisko procedūras parametru uzraudzību un kontroli, kas noteikti kontroles programmā, darbinot iekārtu.

Ir jāreģistrē un jāsaglabā sīki dati par būtiskiem procedūras parametriem, ko izmanto iekārtā, kā arī citiem būtiski svarīgiem kontroles punktiem, lai īpašnieks, uzņēmējs vai to pārstāvis un kompetentā iestāde var uzraudzīt iekārtas darbību. Informācija par procedūru, kas ir atļauta saskaņā ar šo punktu, pēc pieprasījuma ir jāiesniedz Komisijai;

d)

kūtsmēslu reprezentatīvajiem paraugiem, kas ņemti, pārstrādājot iekārtā vai tūlīt pēc pārstrādes, lai uzraudzītu procedūru, ir jāatbilst šādiem standartiem:

 

Escherichia coli: n = 5, c = 5, m = 0, M = 1 000 vienā gramā;

vai

 

Enterococaceae: n = 5, c = 5, m = 0, M = 1 000 vienā gramā;

un

 

Kūtsmēslu reprezentatīvajiem paraugiem, kas ņemti, ievietojot glabātuvē vai izņemot no glabātuves ražotājiekārtā, biogāzes vai kompostēšanas iekārtā, jāatbilst šādiem standartiem:

Salmonella: nav konstatēta 25 gramos: n = 5; c = 0; m = 0; M = 0,

kur

n

=

testējamo paraugu skaits;

m

=

baktēriju skaita robežvērtība; rezultātu uzskata par apmierinošu, ja baktēriju skaits n visos paraugos nepārsniedz m;

M

=

baktēriju skaita maksimālā vērtība; rezultāts uzskatāms par neapmierinošu, ja baktēriju skaits vienā vai vairākos paraugos ir vienāds ar M vai lielāks; un

c

=

paraugu skaits, kuru baktēriju skaits var būt starp m un M, paraugu joprojām uzskatot par pieņemamu, ja baktēriju skaits citos paraugos ir m vai mazāk.

Pārstrādātus kūtsmēslus vai pārstrādātu kūtsmēslu produktus, kas neatbilst šajā punktā minētajiem standartiem, uzskata par nepārstrādātiem;

e)

tie jāuzglabā tā, lai pēc pārstrādes piesārņošana vai sekundārā inficēšanās un mitrums ir maksimāli samazināti. Tie jāuzglabā:

i)

kārtīgi aizplombētos un izolētos silosos vai pienācīgi būvētos noliktavu angāros, vai

ii)

pienācīgi aizplombētās pakās, piemēram, plastmasas maisiņos vai lielmaisos.

II   NODAĻA

PRASĪBAS ATTIECĪBĀ UZ DAŽIEM ORGANISKAJIEM MĒSLOJUMIEM UN AUGSNES IELABOTĀJIEM

1.   iedaļa

Ražošanas noteikumi

1.

Organisko mēslojumu un augsnes ielabotājus, izņemot kūtsmēslus, gremošanas trakta saturu, kompostu, pienu, piena produktus, no piena atvasinātus produktus, jaunpienu, jaunpiena produktus un fermentācijas atliekas no dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu vai atvasināto produktu transformēšanas biogāzē, ražo:

a)

piemērojot 1. pārstrādes metodi (sterilizāciju spiediena ietekmē), ja par izejvielām izmanto otrās kategorijas materiālu;

b)

izmantojot pārstrādātas dzīvnieku olbaltumvielas, kas ražotas no trešās kategorijas materiāla saskaņā ar X pielikuma II nodaļas 1. iedaļu, vai izmantojot materiālus, kam veikta cita apstrāde, ja minētos materiālus var izmantot organiskajam mēslojumam un augsnes ielabotājiem saskaņā ar šo regulu; vai

c)

piemērojot jebkuru no 1.–7. pārstrādes metodei, kā izklāstīts IV pielikuma III nodaļā, ja par izejvielām izmanto trešās kategorijas materiālu, ko neizmanto pārstrādāto dzīvnieku olbaltumvielu ražošanai.

2.

Organisko mēslojumu un augsnes ielabotājus, kas sastāv no vai ir ražoti no gaļas-kaulu miltiem, kuri iegūti no otrās kategorijas materiāla vai no pārstrādātām dzīvnieku olbaltumvielām, samaisa reģistrētā uzņēmumā vai iekārtā, ar pietiekamu daudzumu sastāvdaļas, ko atļāvusi tās dalībvalsts kompetentā iestāde, kurā atrodas ar produktu apstrādājamā zeme, lai nepieļautu maisījuma turpmāku izmantošanu barošanai.

3.

Kompetentā iestāde atļauj 2. punktā minēto sastāvdaļu atbilstīgi šādiem nosacījumiem:

a)

sastāvdaļa sastāv no kaļķiem, kūtsmēsliem, urīna, komposta vai fermentācijas atliekām no dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu transformēšanas biogāzē, vai citām vielām, piemēram, minerālā mēslojuma, ko neizmanto dzīvnieku barībā un kas nepieļauj maisījuma turpmāku izmantojumu barošanai atbilstīgi labai lauksaimniecības praksei;

b)

sastāvdaļu nosaka, pamatojoties uz klimatisko un augsnes apstākļu novērtējumu, lai maisījumu varētu izmantot kā mēslojumu, vai uz norādēm, ka sastāvdaļa padara maisījumu negaršīgu dzīvniekiem vai ka tai ir cita līdzvērtīga ietekme, lai maisījumu nevarētu nepareizi izmantot barošanai, un saskaņā ar Savienības tiesību aktos noteiktajām prasībām vai attiecīgā gadījumā valstu tiesību aktiem, lai aizsargātu vidi saistībā ar augsnes un gruntsūdens aizsardzību.

Kompetentā iestāde pēc pieprasījuma dara atļauto sastāvdaļu sarakstu pieejamu Komisijai un citām dalībvalstīm.

4.

Tomēr 2. punktā minētās prasības nepiemēro:

a)

organiskajam mēslojumam un augsnes ielabotājiem, kas atrodas pārdošanai gatavos iepakojumos, kuri nav smagāki par 50 kg un ir paredzēti izmantošanai galalietotājam; vai

b)

organiskajam mēslojumam un augsnes ielabotājiem lielmaisos, kuri nav smagāki par 1 000 kg un uz kuru iepakojumiem ir norādīts, ka organiskais mēslojums nav paredzēts zemei, kurai var piekļūt lauksaimniecības dzīvnieki, ja tās dalībvalsts kompetentā iestāde, kurā atrodas ar organisko mēslojumu vai augsnes ielabotāju apstrādājamā zeme, atļāvusi izmantot šādus lielmaisus, pamatojoties uz novērtējumu par to, cik iespējama ir materiālu novirzīšana uz saimniecībām, kurās audzē dzīvniekus, vai uz zemi, kurai var piekļūt lauksaimniecības dzīvnieki.

5.