EUR-Lex Access to European Union law

Back to EUR-Lex homepage

This document is an excerpt from the EUR-Lex website

Document 32022R1031

Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2022/1031 (2022. gada 23. jūnijs) par trešo valstu ekonomikas dalībnieku, preču un pakalpojumu piekļuvi Savienības publiskā iepirkuma un koncesiju tirgiem un par procedūrām, kas atbalsta sarunas par Savienības ekonomikas dalībnieku, preču un pakalpojumu piekļuvi trešo valstu publiskā iepirkuma un koncesiju tirgiem (Starptautiskā iepirkuma akts – IPI) (Dokuments attiecas uz EEZ)

PE/15/2022/REV/1

OJ L 173, 30.6.2022, p. 1–16 (BG, ES, CS, DA, DE, ET, EL, EN, FR, GA, HR, IT, LV, LT, HU, MT, NL, PL, PT, RO, SK, SL, FI, SV)

In force

ELI: http://data.europa.eu/eli/reg/2022/1031/oj

30.6.2022   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 173/1


EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA (ES) 2022/1031

(2022. gada 23. jūnijs)

par trešo valstu ekonomikas dalībnieku, preču un pakalpojumu piekļuvi Savienības publiskā iepirkuma un koncesiju tirgiem un par procedūrām, kas atbalsta sarunas par Savienības ekonomikas dalībnieku, preču un pakalpojumu piekļuvi trešo valstu publiskā iepirkuma un koncesiju tirgiem (Starptautiskā iepirkuma akts – IPI)

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 207. panta 2. punktu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

pēc leģislatīvā akta projekta nosūtīšanas valstu parlamentiem,

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu (1),

pēc apspriešanās ar Reģionu komiteju,

saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru (2),

tā kā:

(1)

Saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību (LES) 21. pantu Savienība nosaka un īsteno kopīgo politiku un darbības, kā arī paaugstina sadarbības līmeni visās starptautisko attiecību jomās, lai cita starpā veicinātu visu valstu integrāciju pasaules ekonomikā, arī pakāpeniski atceļot starptautiskās tirdzniecības ierobežojumus.

(2)

Atbilstīgi Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 206. pantam Savienība, nodibinot muitas savienību, vispārēju interešu labā veicina pasaules tirdzniecības harmonisku attīstību, starptautiskās tirdzniecības un tiešo ārvalstu ieguldījumu ierobežojumu pakāpenisku atcelšanu, kā arī muitas un citu šķēršļu mazināšanu.

(3)

Saskaņā ar LESD 26. pantu Savienība paredz pasākumus, lai izveidotu iekšējo tirgu vai nodrošinātu tā darbību, un iekšējais tirgus aptver telpu bez iekšējām robežām, kurā saskaņā ar Līgumiem ir nodrošināta preču, personu, pakalpojumu un kapitāla brīva aprite. Trešo valstu ekonomikas dalībnieku, preču un pakalpojumu piekļuve Savienības publiskā iepirkuma vai koncesiju tirgiem ietilpst kopējās tirdzniecības politikas darbības jomā.

(4)

1994. gada Vispārējās vienošanās par tarifiem un tirdzniecību III.8. pants un Vispārējās vienošanās par pakalpojumu tirdzniecību XIII pants izslēdz valsts iepirkumu no Pasaules tirdzniecības organizācijas (PTO) galvenajiem daudzpusējiem priekšrakstiem.

(5)

PTO satvarā un divpusējās attiecībās Savienība atbalsta vērienīgu Savienības un tās tirdzniecības partneru starptautisko publiskā iepirkuma un koncesiju tirgu atvēršanu, ievērojot savstarpību un abpusēju labumu.

(6)

Plurilaterālais PTO Nolīgums par valsts iepirkumu un Savienības tirdzniecības nolīgumi, kas ietver noteikumus par publisko iepirkumu, nodrošina Savienības ekonomikas dalībniekiem piekļuvi tikai to trešo valstu publiskā iepirkuma vai koncesiju tirgiem, kas ir minēto nolīgumu puses.

(7)

Ja trešā valsts ir pievienojusies PTO Nolīgumam par valsts iepirkumu vai ar Savienību ir noslēgusi tirdzniecības nolīgumu, kas ietver noteikumus par publisko iepirkumu, Komisijai būtu jāievēro minētajos nolīgumos izklāstītie konsultāciju mehānismi vai strīdu risināšanas procedūras, ja ierobežojumi attiecas uz publiskajiem iepirkumiem, uz kuriem attiecas tirgus piekļuves saistības, kas minētajai trešai valstij ir pret Savienību.

(8)

Daudzas trešās valstis nevēlas atvērt savus publiskā iepirkuma vai koncensiju tirgus starptautiskai konkurencei vai uzlabot piekļuvi minētajiem tirgiem. Līdz ar to Savienības ekonomikas dalībnieki saskaras ar ierobežojošu publiskā iepirkuma praksi daudzās trešās valstīs, kā rezultātā tiek zaudētas būtiskas tirdzniecības iespējas.

(9)

Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 654/2014 (3) izklāstīti noteikumi un procedūras, kam jānodrošina Savienības tiesību izmantošana saskaņā ar Savienības noslēgtiem starptautiskās tirdzniecības nolīgumiem. Nav tādu noteikumu un procedūru, kas attiektos uz režīmu, ko piemēro ekonomikas dalībniekiem, precēm un pakalpojumiem, kurus šādi starptautiski nolīgumi neaptver.

(10)

Starptautiskās tirgus piekļuves saistības pret trešām valstīm, kuras Savienība uzņēmusies publiskā iepirkuma un koncesiju jomā, cita starpā prasa nodrošināt vienlīdzīgu attieksmi pret minēto trešo valstu ekonomikas dalībniekiem. Attiecīgi saskaņā ar šo regulu pieņemtos pasākumus var piemērot tikai tādu trešo valstu ekonomikas dalībniekiem, precēm vai pakalpojumiem, kuras nav parakstījušas plurilaterālo PTO Nolīgumu par valsts iepirkumu vai divpusējos vai daudzpusējos tirdzniecības nolīgumus, kuri noslēgti ar Savienību, kas ietver saistības par piekļuvi publiskā iepirkuma vai koncesiju tirgiem, vai tādu valstu ekonomikas dalībniekiem, precēm vai pakalpojumiem, kuras ir puses šādos nolīgumos, taču tikai attiecībā uz tādu preču un pakalpojumu publiskā iepirkuma procedūrām vai koncesijām, uz kurām minētie nolīgumi neattiecas. Saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvām 2014/23/ES (4), 2014/24/ES (5) un 2014/25/ES (6) un kā precizēts Komisijas 2019. gada 24. jūlija paziņojumā par norādījumiem par trešo valstu pretendentu un preču iesaisti Savienības iepirkuma tirgū, ekonomikas dalībniekiem no trešām valstīm, kuras nav noslēgušas nolīgumu, kas atver ES iepirkuma tirgu, vai uz kuru precēm, pakalpojumiem un būvdarbiem neattiecas šāds nolīgums, nav nodrošināta piekļuve iepirkuma procedūrām ES, un tie var tikt izslēgti.

(11)

Lai efektīvi piemērotu jebkuru saskaņā ar šo regulu pieņemtu pasākumu nolūkā uzlabot Savienības ekonomikas dalībnieku piekļuvi dažu trešo valstu publiskā iepirkuma un koncesiju tirgiem, ir vajadzīgs skaidrs ekonomikas dalībnieku, preču un pakalpojumu izcelsmes noteikumu kopums.

(12)

Preču izcelsme būtu jānosaka saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 952/2013 (7) 60. pantu.

(13)

Pakalpojuma izcelsme būtu jānosaka, pamatojoties uz tās fiziskās vai juridiskās personas izcelsmi, kas to sniedz. Par juridiskas personas izcelsmes valsti būtu jāatzīst valsts, pēc kuras likumiem juridiskā persona ir dibināta vai citādi organizēta un kuras teritorijā juridiskā persona veic būtisku saimniecisko darbību. Juridiskas personas, kas dibinātas vai citādi organizētas saskaņā ar dalībvalsts tiesību aktiem, būtu jāuzskata par tādām, kuru izcelsme ir Savienībā tikai tad, ja tām ir tieša un faktiska saikne ar kādas dalībvalsts ekonomiku. Lai izvairītos no iespējamas kāda Starptautiskā iepirkuma akta (IPI) pasākuma apiešanas, tādu ārvalstu kontrolētu vai tām piederošu juridisko personu izcelsme, kuras neveic būtisku saimniecisko darbību kādas trešās valsts vai dalībvalsts teritorijā, saskaņā ar kuras tiesību aktiem tās ir dibinātas vai citādi organizētas, var būt arī jānosaka, ņemot vērā citus elementus, piemēram, īpašnieku vai citu personu, kurām ir dominējoša ietekme pār minēto juridisko personu, izcelsmi.

(14)

Novērtējot, vai trešajā valstī pastāv īpaši pasākumi un prakse, kas varētu pasliktināt Savienības ekonomikas dalībnieku, preču vai pakalpojumu piekļuvi minētās trešās valsts publiskā iepirkuma vai koncesiju tirgiem, Komisijai būtu jāizmeklē, kādā mērā attiecīgās trešās valsts tiesību akti, noteikumi vai citi pasākumi par publiskā iepirkuma un koncesiju tirgiem nodrošina pārredzamību saskaņā ar starptautiskajiem standartiem un neizraisa nopietnus un atkārtotus ierobežojumus pret Savienības ekonomikas dalībniekiem, precēm vai pakalpojumiem. Komisijai būtu arī jāizskata, kādā mērā atsevišķas trešās valsts līgumslēdzējas iestādes vai līgumslēdzēji pieņem vai īsteno ierobežojošu praksi pret Savienības ekonomikas dalībniekiem, precēm vai pakalpojumiem.

(15)

Komisijai būtu jāspēj jebkurā brīdī sākt pārredzamu izmeklēšanu par iespējamiem ierobežojošiem pasākumiem vai praksi, ko pieņēmusi vai īsteno trešā valsts.

(16)

Ņemot vērā Savienības vispārējo politikas mērķi atbalstīt vismazāk attīstīto valstu ekonomikas izaugsmi un to integrāciju globālajās vērtības ķēdēs, Komisijai nebūtu jāsāk izmeklēšana attiecībā uz valstīm, kuras gūst labumu no režīma “Viss, izņemot ieročus”, kas uzskaitītas Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 978/2012 (8) IV pielikumā.

(17)

Veicot izmeklēšanu, Komisijai būtu jāaicina attiecīgā trešā valsts sākt konsultācijas, lai izbeigtu un novērstu jebkādus ierobežojošus pasākumus vai praksi un tādējādi Savienības ekonomikas dalībniekiem, precēm un pakalpojumiem uzlabotu konkurēšanas iespējas minētās trešās valsts publiskā iepirkuma vai koncesiju tirgos.

(18)

Ārkārtīgi svarīgi ir izmeklēšanu veikt pārredzami. Tādēļ būtu jāpublisko ziņojums par galveno izmeklēšanā konstatēto.

(19)

Ja izmeklēšanā tiek apstiprināta ierobežojošu pasākumu vai prakses pastāvēšana un pēc konsultācijām ar attiecīgo trešo valsti pieņemamā laikposmā nav veiktas apmierinoši korektīvi pasākumi, kas efektīvi novērš nopietnus un atkārtotus piekļuves traucējumus Savienības ekonomikas dalībniekiem, precēm un pakalpojumiem, vai, ja attiecīgā trešā valsts atsakās piedalīties konsultācijās, Komisijai saskaņā ar šo regulu un, ja tā uzskata, ka šāda pieņemšana ir Savienības interesēs, būtu jāpieņem IPI pasākums novērtējuma korekcijas vai piedāvājumu izslēgšanas veidā.

(20)

Nosakot, vai IPI pasākuma pieņemšana ir Savienības interesēs, būtu jābalstās uz visu dažādo interešu novērtējumu kopumā, ietverot arī Savienības ekonomikas dalībnieku intereses. Komisijai būtu jāizsver, kāda būtu šāda pasākuma pieņemšanas ietekme uz plašākām Savienības interesēm. Ir svarīgi jo īpaši apsvērt vispārējo mērķi panākt savstarpīgumu, atverot trešo valstu tirgus un uzlabojot tirgus piekļuves iespējas Savienības ekonomikas dalībniekiem. Būtu jāņem vērā arī mērķis ierobežot jebkādu nevajadzīgu administratīvo slogu līgumslēdzējām iestādēm un līgumslēdzējiem, kā arī ekonomikas dalībniekiem.

(21)

Novērtējuma korekcija būtu piemērojama tikai ar nolūku izvērtēt piedāvājumus, ko iesnieguši ekonomikas dalībnieki, kuru izcelsme ir attiecīgajā trešajā valstī. Šādam pasākumam nevajadzētu ietekmēt cenu, kas jāmaksā pēc līguma noslēgšanas ar izraudzīto pretendentu. Ja līgumslēdzējas iestādes vai līgumslēdzēji nolemj piedāvājumu novērtējumu balstīt uz cenu vai izmaksām kā vienīgo līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas kritēriju, novērtējuma korekcijas līmenis būtu jānosaka ievērojami augstāks, lai nodrošinātu līdzvērtīgu īstenotā IPI pasākuma efektivitāti.

(22)

IPI pasākumi būtu jāpiemēro publiskā iepirkuma procedūrām, kas ietilpst šīs regulas piemērošanas jomā, tostarp pamatlīgumiem un dinamiskām iepirkumu sistēmām. Ja konkrēta līguma slēgšanas tiesības piešķir saskaņā ar tādu dinamisko iepirkumu sistēmu, uz kuru attiecas kāds IPI pasākums, IPI pasākumi būtu jāpiemēro arī minētajam konkrētajam līgumam. Tomēr IPI pasākumi nebūtu jāpiemēro līgumiem, kuru summa nepārsniedz noteiktu robežvērtību, lai ierobežotu kopējo administratīvo slogu līgumslēdzējām iestādēm un līgumslēdzējiem. Lai izvairītos no IPI pasākumu iespējamas divkāršas piemērošanas, šādi pasākumi nebūtu jāpiemēro līgumiem, kuru slēgšanas tiesības piešķirtas, pamatojoties uz pamatnolīgumu, ja IPI pasākumi jau ir piemēroti, noslēdzot attiecīgo pamatnolīgumu.

(23)

Lai izvairītos no IPI pasākuma iespējamās apiešanas, izraudzītajiem pretendentiem būtu jānosaka atbilstīgi pienākumi. Minētie pienākumi būtu jāpiemēro tikai tām publiskā iepirkuma procedūrām, uz kurām attiecas kāds IPI pasākums, kā arī līgumiem, kuru slēgšanas tiesības piešķirtas, pamatojoties uz pamatnolīgumu, ja šādu līgumu vērtība atbilst konkrētai robežvērtībai vai pārsniedz to un ja uz attiecīgo pamatnolīgumu attiecas kāds IPI pasākums.

(24)

Ja trešā valsts iesaistās būtiskās un progresīvās sarunās ar Savienību par piekļuvi tirgum publiskā iepirkuma jomā, lai izbeigtu vai novērstu kaitējumu Savienības ekonomikas dalībnieku, preču vai pakalpojumu piekļuvei tās publiskā iepirkuma vai koncesiju tirgiem, Komisijai sarunu laikā būtu jāspēj apturēt IPI pasākumus, kas attiecas uz attiecīgo trešo valsti.

(25)

Ir svarīgi, lai līgumslēdzējas iestādes un līgumslēdzēji IPI pasākumus Savienībā piemērotu vienādi. Lai ņemtu vērā līgumslēdzēju iestāžu un līgumslēdzēju administratīvo spēju daudzveidību, dalībvalstīm būtu jāspēj pieprasīt atbrīvojumu no IPI pasākumiem ierobežotam zemāka līmeņa vietējo līgumslēdzēju iestāžu sarakstam, ievērojot konkrētas stingras prasības. Pārbaudot dalībvalstu ierosinātos vietējo līgumslēdzēju iestāžu sarakstus, ir svarīgi, ka Komisija ņem vērā minēto līgumslēdzēju iestāžu īpašo situāciju, cita starpā attiecībā uz iedzīvotāju skaitu un ģeogrāfisko stāvokli. Šāds atbrīvojums varētu attiekties arī uz publiskā iepirkuma procedūrām, ko šīm līgumslēdzējām iestādēm būtu jāspēj veikt saskaņā ar pamatnolīgumiem vai dinamiskajām iepirkuma sistēmām.

(26)

Ir ļoti svarīgi, lai līgumslēdzējas iestādes un līgumslēdzēji varētu par konkurētspējīgām cenām piekļūt augstas kvalitātes produktu klāstam, kas atbilst to iepirkuma prasībām. Tādēļ līgumslēdzējām iestādēm un līgumslēdzējiem vajadzētu būt iespējai nepiemērot IPI pasākumus, kas ierobežo neaptvertu preču un pakalpojumu piekļuvi, ja nav pieejamas Savienības vai saistību aptvertas preces vai pakalpojumi, kas atbilst līgumslēdzējas iestādes vai līgumslēdzēja prasībām, vai lai aizsargātu būtiskas sabiedriskās politikas vajadzības, piemēram, saistībā ar sevišķi svarīgiem iemesliem, kas skar sabiedrības veselību vai vides aizsardzību. Līgumslēdzējām iestādēm vai līgumslēdzējiem, ja tie piemēro minētos izņēmumus, būtu savlaicīgi un izsmeļoši par to jāinformē Komisija, lai nodrošinātu šīs regulas īstenošanas pienācīgu uzraudzību.

(27)

Gadījumā, kad līgumslēdzējas iestādes vai līgumslēdzēji nepareizi piemēro IPI pasākumus, kas negatīvi ietekmē tādu ekonomikas dalībnieku iespējas, kuriem ir tiesības piedalīties publiskā iepirkuma procedūrā, būtu jāpiemēro Padomes Direktīvas 89/665/EEK (9) un 92/13/EEK (10). Skartajiem ekonomikas dalībniekiem būtu jāspēj uzsākt pārskatīšanas procedūru saskaņā ar valsts tiesību aktiem, ar kuriem tiek īstenotas minētās direktīvas, ja, piemēram, minētie ekonomikas dalībnieki uzskata, ka konkurējošais ekonomikas dalībnieks būtu bijis jāizslēdz vai saistībā ar IPI pasākuma piemērošanu piedāvājums būtu bijis jānovērtē zemāk. Komisijai būtu arī jāspēj piemērot korekcijas mehānismu saskaņā ar Direktīvas 89/665/EEK 3. pantu vai Direktīvas 92/13/EEK 8. pantu.

(28)

Lai nodrošinātu vienādus nosacījumus šīs regulas īstenošanai, būtu jāpiešķir īstenošanas pilnvaras Komisijai. Minētās pilnvaras būtu jāizmanto saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 182/2011 (11).

(29)

Pieņemot īstenošanas aktus par IPI pasākuma pieņemšanu, atcelšanu, apturēšanu, atjaunošanu vai pagarināšanu, būtu jāizmanto pārbaudes procedūra, un Tirdzniecības šķēršļu komitejai, kas izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2015/1834 (12), būtu jāpalīdz Komisijai. Ņemot vērā to, ka IPI pasākumiem varētu būt atšķirīga ietekme uz Savienības publiskā iepirkuma vai koncesiju tirgiem, būtu jāpielāgo komitoloģijas procedūra, ko piemēro īstenošanas aktu projektiem, kuros paredzēta piedāvājumu izslēgšana, un šādos gadījumos būtu jāpiemēro Regulas (ES) Nr. 182/2011 5. panta 4. punkta trešā daļa.

(30)

Vajadzības gadījumā un jautājumos, kas ietekmē Savienības tiesiskā regulējuma publiskā iepirkuma jomā piemērošanu, Komisijai būtu jāspēj lūgt padomu Padomdevējai komitejai valsts līgumu jautājumos, kas izveidota ar Padomes Lēmumu 71/306/EEK (13).

(31)

Informāciju, kas saņemta saskaņā ar šo regulu, būtu jāizmanto tikai mērķim, kuram tā pieprasīta, un pienācīgi ievērojot piemērojamās Savienības un valsts datu aizsardzības un konfidencialitātes prasības. Attiecīgi būtu jāpiemēro Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1049/2001 (14), kā arī Direktīvas 2014/23/ES 28. pants, Direktīvas 2014/24/ES 21. pants un Direktīvas 2014/25/ES 39. pants.

(32)

Ievērojot 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumu par labāku likumdošanas procesu (15) un tiecoties cita starpā, jo īpaši dalībvalstīm, samazināt administratīvo slogu, Komisijai būtu regulāri jāpārskata šīs regulas piemērošanas joma, darbība un efektivitāte. Šādā pārskatīšanā tiktu izskatīta arī iespēja izmantot visus pieejamos līdzekļus, lai atvieglotu informācijas apmaiņu, tostarp elektroniskā iepirkuma iespējas, piemēram, standarta veidlapas paziņojumu publicēšanai publiskā iepirkuma jomā, ievērojot Komisijas Īstenošanas regulu (ES) 2019/1780 (16), kā arī slogu, ko līgumslēdzējām iestādēm un līgumslēdzējiem rada šīs regulas piemērošana. Komisija par minētā novērtējuma konstatējumiem būtu jāziņo Eiropas Parlamentam un Padomei un vajadzības gadījumā jāpievieno leģislatīvu aktu priekšlikumi.

(33)

Publiskā iepirkuma noteikumi un principi, kas piemērojami publiskajiem līgumiem, kuru slēgšanas tiesības Savienības iestādes piešķir uz sava rēķina, ir izklāstīti Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES, Euratom) 2018/1046 (17), un tādējādi tie neietilpst šīs regulas darbības jomā. Saskaņā ar Regulu (ES, Euratom) 2018/1046 minēto noteikumu pamatā ir noteikumi, kas izklāstīti Direktīvās 2014/23/ES un 2014/24/ES. Tāpēc ir lietderīgi novērtēt, vai saistībā ar Regulas (ES, Euratom) 2018/1046 pārskatīšanu šajā regulā izklāstītie noteikumi un principi būtu jāpiemēro arī Savienības iestāžu piešķirtajiem publiskajiem līgumiem.

(34)

Lai līgumslēdzējām iestādēm, līgumslēdzējiem un ekonomikas dalībniekiem atvieglotu šīs regulas piemērošanu, Komisijai būtu jāizdod pamatnostādnes. Minētajās pamatnostādnēs būtu jāsniedz informācija jo īpaši par fizisku un juridisku personu izcelsmes jēdzieniem, preču un pakalpojumu izcelsmi, papildu pienākumiem un minēto noteikumu piemērošanu saskaņā ar šo regulu. Ņemot vērā Savienības vispārējo politikas mērķi atbalstīt mazos un vidējos uzņēmumus (MVU), minētajās pamatnostādnēs būtu jāņem vērā arī MVU īpašās vajadzības pēc informācijas saistībā ar minētās regulas piemērošanu, lai novērstu tiem pārmērīgu slogu.

(35)

Saskaņā ar proporcionalitātes principu un lai sasniegtu pamatmērķi – uzlabot Savienības ekonomikas dalībnieku, preču un pakalpojumu piekļuvi trešo valstu publiskā iepirkuma vai koncesiju tirgiem, nosakot pasākumus attiecībā uz neaptvertiem iepirkumiem, – ir vajadzīgs un ir lietderīgi paredzēt noteikumus par procedūrām, ar kurām Komisija izmeklē iespējamos trešo valstu pasākumus vai praksi, kas vērsta pret Savienības ekonomikas dalībniekiem, precēm un pakalpojumiem, un rīkot konsultācijas ar attiecīgajām trešajām valstīm. Šī regula paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi, lai sasniegtu izvirzītos mērķus saskaņā ar LES 5. panta 4. punktu,

IR PIEŅĒMUŠI ŠO REGULU.

I NODAĻA

Vispārīgi noteikumi

1. pants

Priekšmets un piemērošanas joma

1.   Ar šo regulu tiek noteikti pasākumi attiecībā uz neaptvertiem iepirkumiem, ar kuriem paredzēts uzlabot Savienības ekonomikas dalībnieku, preču un pakalpojumu piekļuvi trešo valstu publiskā iepirkuma un koncesiju tirgiem. Tajā noteiktas procedūras, ar kurām Komisija izmeklē iespējamos trešo valstu pasākumus vai praksi, kas vērsta pret Savienības ekonomikas dalībniekiem, precēm un pakalpojumiem, un rīko konsultācijas ar attiecīgajām trešajām valstīm.

Šī regula dod iespēju Komisijai ieviest IPI pasākumus attiecībā uz šādiem trešo valstu pasākumiem vai praksi, lai ierobežotu trešo valstu ekonomikas dalībnieku, preču vai pakalpojumu piekļuvi Savienības publiskā iepirkuma procedūrām.

2.   Šo regulu piemēro publiskā iepirkuma procedūrām, uz kurām attiecas šādi akti:

a)

Direktīva 2014/23/ES;

b)

Direktīva 2014/24/ES;

c)

Direktīva 2014/25/ES.

3.   Šī regula neskar nekādus Savienības starptautiskos pienākumus vai pasākumus, ko dalībvalstis vai to līgumslēdzējas iestādes vai līgumslēdzēji var veikt saskaņā ar 2. punktā minētajiem aktiem.

4.   Šo regulu piemēro publiskā iepirkuma procedūrām, kas sāktas pēc tās stāšanās spēkā. IPI pasākumu piemēro tikai publiskā iepirkuma procedūrām, uz kurām attiecas IPI pasākums un kuras sāktas laikposmā no dienas, kad attiecīgais IPI pasākums stājies spēkā, līdz tā termiņa beigām, atcelšanai vai apturēšanai. Līgumslēdzējas iestādes un līgumslēdzēji publiskā iepirkuma dokumentos attiecībā uz procedūrām, kas ietilpst IPI pasākuma darbības jomā, iekļauj atsauci uz šīs regulas piemērošanu un visiem piemērojamajiem IPI pasākumiem.

5.   Vides, sociālās un darba prasības ekonomikas dalībniekiem piemēro saskaņā ar Direktīvām 2014/23/ES, 2014/24/ES un 2014/25/ES vai citiem Savienības tiesību aktiem.

2. pants

Definīcijas

1.   Šajā regulā piemēro šādas definīcijas:

a)

"ekonomikas dalībnieks" ir ekonomikas dalībnieks, kā definēts Direktīvās 2014/23/ES, 2014/24/ES un 2014/25/ES;

b)

"preces" ir preces, kas minētas kā publiskā iepirkuma procedūras priekšmets un norādītas attiecīgā līguma specifikācijā, bet neietver piegādāto preču izejvielas, materiālus vai sastāvdaļas;

c)

"paredzamā vērtība" ir līguma paredzamā vērtība, kas aprēķināta atbilstīgi Direktīvām 2014/23/ES, 2014/24/ES un 2014/25/ES;

d)

"novērtējuma korekcija" ir piedāvājuma novērtējuma relatīva samazināšana par konkrētu procentuālo daļu, kas izriet no tā, ka līgumslēdzēja iestāde vai līgumslēdzējs to novērtē, pamatojoties uz attiecīgā publiskā iepirkuma procedūras dokumentos noteiktajiem līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas kritērijiem. Gadījumos, kad cena vai izmaksas ir vienīgais līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas kritērijs, novērtējuma korekcija piedāvājumu vērtēšanas nolūkā ir relatīvs pretendenta piedāvātās cenas palielinājums par konkrētu procentuālo daļu;

e)

"pierādījums" ir jebkura informācija, sertifikāts, apliecinošs dokuments vai paziņojums, kura mērķis ir pierādīt atbilstību 8. pantā izklāstītajiem pienākumiem, piemēram:

i)

dokumenti, kas apliecina, ka preču izcelsme ir Savienībā vai trešā valstī;

ii)

piegādājamo preču ražošanas procesu apraksts, tostarp paraugi, apraksti vai fotogrāfijas;

iii)

izvilkums no attiecīgajiem reģistriem vai finanšu pārskatiem par pakalpojumu izcelsmi, tostarp pievienotās vērtības nodokļa (PVN) maksātāja identifikācijas numurs,

f)

"līgumslēdzēja iestāde" ir līgumslēdzēja iestāde, kā definēts Direktīvās 2014/23/ES, 2014/24/ES un 2014/25/ES;

g)

"līgumslēdzējs “ ir līgumslēdzējs, kā definēts Direktīvās 2014/23/ES un 2014/25/ES;

h)

"ieinteresētā persona" ir jebkura persona vai vienība, kuras intereses varētu ietekmēt trešās valsts pasākums vai prakse, piemēram, uzņēmumi, uzņēmumu apvienības vai galvenās starpnozaru organizācijas, kas sociālo partneru organizācijas pārstāv Savienības līmenī;

i)

"trešās valsts pasākums vai prakse" ir leģislatīvs, normatīvs vai administratīvs pasākums, procedūra vai prakse, vai to apvienojums, ko jebkurā līmenī pieņem vai īsteno valsts iestādes vai atsevišķas līgumslēdzējas iestādes vai līgumslēdzēji trešā valstī un kuru rezultātā atkārtoti nopietni pasliktinās Savienības ekonomikas dalībnieku, preču vai pakalpojumu piekļuve minētās trešās valsts publiskā iepirkuma vai koncesiju tirgiem;

j)

"IPI pasākums" ir pasākums, ko Komisija pieņēmusi saskaņā ar šo regulu, lai ierobežotu trešās valsts ekonomikas dalībnieku un trešās valsts izcelsmes preču vai pakalpojumu piekļuvi Savienības publiskā iepirkuma vai koncesiju tirgiem neaptverta iepirkuma jomā;

k)

"neaptverts iepirkums" ir publiskā iepirkuma procedūras precēm, pakalpojumiem vai koncesijām, attiecībā uz kurām Savienība nav uzņēmusies tirgus piekļuves saistības starptautiskā nolīgumā, kas noslēgts publiskā iepirkuma vai koncesiju jomā;

l)

"līgumi" ir publiski līgumi, kā definēts Direktīvā 2014/24/ES, koncesijas, kā definēts Direktīvā 2014/23/ES, un piegādes, būvdarbu un pakalpojumu līgumi, kā definēts Direktīvā 2014/25/ES;

m)

"pretendents" ir pretendents, kā definēts Direktīvās 2014/23/ES, 2014/24/ES un 2014/25/ES;

n)

"valsts" ir valsts vai atsevišķa muitas teritorija, šādam terminam neskarot to suverenitāti;

o)

"apakšuzņēmuma līguma slēgšana" ir vienošanās ar trešo personu par kādas līguma daļas izpildi un neietver tikai preču vai daļu piegādi, kas nepieciešama pakalpojuma sniegšanai.

2.   Šajā regulā, izņemot tās 6. panta 3. un 7. punktu, būvdarbu izpildi vai būves realizāciju saskaņā ar Direktīvām 2014/23/ES, 2014/24/ES un 2014/25/ES uzskata par pakalpojumu sniegšanu.

3. pants

Izcelsmes noteikšana

1.   Par ekonomikas dalībnieka izcelsmes valsti uzskata:

a)

fiziskas personas gadījumā – valsti, kurā persona ir valstspiederīgā vai kurā attiecīgajai personai ir pastāvīgas uzturēšanās tiesības;

b)

juridiskas personas gadījumā – kādu no šādām:

i)

valsts, kurā juridiskā persona ir dibināta vai citādi organizēta saskaņā ar tās likumiem un kuras teritorijā juridiskā persona veic būtisku saimniecisko darbību;

ii)

ja juridiskā persona neveic būtisku saimniecisko darbību tās valsts teritorijā, kurā tā ir dibināta vai citādi organizēta, par juridiskās personas izcelsmes valsti uzskata tās personas vai personu izcelsmes valsti, kura vai kuras tieši vai netieši var īstenot dominējošu ietekmi uz attiecīgo juridisko personu atbilstoši to īpašumtiesībām uz minēto juridisko personu, finansiālajai līdzdalībai minētajā juridiskajā personā vai noteikumiem, kas piemērojami šai juridiskajai personai.

Pirmās daļas b) punkta ii) apakšpunkta nolūkos uzskata, ka minētajai personai vai personām, iespējams, ir dominējoša ietekme uz juridisko personu jebkurā no tālāk minētajiem gadījumiem, ja tās tieši vai netieši:

a)

ir attiecīgā uzņēmuma parakstītā kapitāla lielākās daļas turētājas;

b)

kontrolē balsu vairākumu, kas pienākas atbilstīgi juridiskās personas emitētām akcijām; vai

c)

var iecelt vairāk nekā pusi konkrētās juridiskās personas administrācijas, vadības vai uzraudzības struktūras locekļu.

2.   Ja ekonomikas dalībnieks ir fizisku vai juridisku personu grupa, publiskā sektora struktūru grupa, vai jebkāda to kombinācija, un ja vismaz vienai šādai personai vai struktūrai izcelsme ir trešā valstī, uz kuras ekonomikas dalībniekiem, precēm vai pakalpojumiem attiecas kāds IPI pasākums, šādu IPI pasākumu piemēro arī attiecīgās grupas iesniegtajiem piedāvājumiem.

Tomēr, ja šādu personu vai struktūru līdzdalība grupā nepārsniedz 15 % no minētās grupas iesniegtā piedāvājuma vērtības, minēto IPI pasākumu minētajam piedāvājumam nepiemēro, izņemot, ja minētās personas vai struktūras ir vajadzīgas, lai izpildītu lielāko daļu no vismaz viena publiskā iepirkuma procedūrā paredzētā atlases kritērija.

3.   Līgumslēdzējas iestādes vai līgumslēdzēji jebkurā brīdī publiskā iepirkuma procedūras laikā var pieprasīt ekonomikas dalībniekam iesniegt, precizēt vai papildināt informāciju vai dokumentus, kas saistīti ar ekonomikas dalībnieka izcelsmes pārbaudi atbilstīgā termiņā, ar noteikumu, ka šādi pieprasījumi atbilst vienlīdzīgas attieksmes un pārredzamības principiem. Ja ekonomikas dalībnieks šādu informāciju vai dokumentāciju nesniedz bez jebkāda pamatota izskaidrojuma un tādējādi neļauj līgumslēdzējām iestādēm vai līgumslēdzējiem pārbaudīt ekonomikas dalībnieka izcelsmi vai padara šādu pārbaudi praktiski neiespējamu vai ļoti sarežģītu, minēto ekonomikas dalībnieku izslēdz no dalības attiecīgajā publiskā iepirkuma procedūrā.

4.   Preces izcelsmi nosaka saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 952/2013 60. pantu, bet pakalpojuma izcelsmi nosaka, par pamatu ņemot ekonomikas dalībnieka, kurš sniedz šo pakalpojumu, izcelsmi.

4. pants

Atbrīvojums vismazāk attīstīto valstu precēm un pakalpojumiem

Komisija nesāk izmeklēšanu attiecībā uz vismazāk attīstītajām valstīm, kas uzskaitītas Regulas (ES) Nr. 978/2012 IV pielikumā, ja vien nav pierādījumu par kāda IPI pasākuma apiešanu, kas attiecināms uz sarakstā norādīto trešo valsti vai to ekonomikas dalībniekiem.

II NODAĻA

Izmeklēšana, konsultācijas, pasākumi un pienākumi

5. pants

Izmeklēšana un konsultācijas

1.   Komisija pēc savas iniciatīvas vai pēc Savienības ieinteresētās personas vai dalībvalsts pamatotas sūdzības saņemšanas var sākt izmeklēšanu saistībā ar aizdomām par trešās valsts pasākumu vai praksi, publicējot paziņojumu Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī. Šādā paziņojumā par izmeklēšanas uzsākšanu iekļauj Komisijas sākotnējo novērtējumu par trešās valsts pasākumu vai praksi un aicinājumu ieinteresētajām personām un dalībvalstīm noteiktā termiņā sniegt Komisijai atbilstīgu informāciju.

Komisija tiešsaistes rīku dara pieejamu savā tīmekļa vietnē. Dalībvalstis un Savienības ieinteresētās personas izmanto minēto rīku, lai iesniegtu pamatotu sūdzību.

2.   Pēc 1. punktā minētā paziņojuma publicēšanas Komisija aicina attiecīgo trešo valsti paust savu viedokli, sniegt atbilstīgu informāciju un uzsākt konsultācijas ar Komisiju, lai izbeigtu vai labotu iespējamo trešās valsts pasākumu vai praksi. Komisija regulāri informē dalībvalstis par progresu, kas panākts, Tirdzniecības šķēršļu komitejai, kura izveidota ar Regulas (ES) 2015/1843 7. pantu, veicot izmeklēšanu un rīkojot konsultācijas.

3.   Izmeklēšanu un konsultācijas pabeidz deviņu mēnešu laikā pēc to uzsākšanas. Pamatotos gadījumos Komisija šo termiņu var pagarināt par pieciem mēnešiem, publicējot paziņojumu Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī un par šo pagarinājumu informējot konkrēto trešo valsti, ieinteresētās personas un dalībvalstis.

4.   Pēc izmeklēšanas un konsultāciju pabeigšanas Komisija publisko ziņojumu, kurā izklāstīti galvenie izmeklēšanas laikā gūtie konstatējumi un ierosināta tālākā rīcība. Komisija minēto ziņojumu iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei.

5.   Ja izmeklēšanas rezultātā Komisija secina, ka iespējamais attiecīgais trešās valsts pasākums vai prakse netiek īstenoti vai ka to iznākums nav Savienības ekonomikas dalībnieku, preču vai pakalpojumu piekļuves trešās valsts publiskā iepirkuma vai koncesiju tirgiem nopietna un atkārtota pasliktināšanās, Komisija beidz izmeklēšanu un Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī publicē paziņojumu par izmeklēšanas izbeigšanu.

6.   Komisija jebkurā laikā var apturēt izmeklēšanu un konsultācijas, ja attiecīgā trešā valsts:

a)

veic apmierinošus korektīvus pasākumus, lai izbeigtu vai novērstu Savienības ekonomikas dalībnieku, preču vai pakalpojumu piekļuves trešās valsts publiskā iepirkuma vai koncesiju tirgiem nopietnu un atkārtotu pasliktināšanos un tādējādi uzlabotu šādu piekļuvi; vai

b)

uzņemas saistības pret Savienību saprātīgā termiņā un ne vēlāk kā sešu mēnešu laikā pēc šādu saistību uzņemšanās izbeigt vai pakāpeniski pārtraukt minēto trešās valsts pasākumu vai praksi, tostarp paplašinot jau esošā nolīguma publiskā iepirkuma jomā piemērojamību.

7.   Komisija jebkurā brīdī atsāk izmeklēšanu un konsultācijas, ja tā secina, ka apturēšanas iemesli vairs nav aktuāli.

8.   Izmeklēšanas un konsultāciju apturēšanas vai atsākšanas gadījumā Komisija publicē paziņojumu Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

6. pants

IPI pasākumi

1.   Ja Komisija pēc izmeklēšanas un konsultācijām, kas veiktas saskaņā ar 5. pantu, konstatē, ka eksistē trešās valsts pasākums vai prakse, un uzskata, ka tas ir Savienības interesēs, Komisija ar īstenošanas aktu pieņem IPI pasākumu. Minēto īstenošanas aktu pieņem saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas minēta 11. panta 2. punktā.

2.   Nosakot, vai IPI pasākuma pieņemšana ir Savienības interesēs, par pamatu ņem visu dažādo interešu novērtējumu kopumā, arī Savienības ekonomikas dalībnieku intereses. IPI pasākumus nepieņem, ja Komisija, pamatojoties uz visu pieejamo informāciju, secina, ka šādu pasākumu pieņemšana neatbilst Savienības interesēm.

3.   IPI pasākumu nosaka, ņemot vērā pieejamo informāciju un pamatojoties uz šādiem kritērijiem:

a)

IPI pasākuma samērīgums attiecībā pret trešās valsts pasākumu vai praksi;

b)

alternatīvu attiecīgo preču un pakalpojumu piegādes avotu pieejamība, lai izvairītos no būtiskas negatīvas ietekmes uz līgumslēdzējām iestādēm un līgumslēdzējiem vai lai mazinātu šādu ietekmi.

4.   IPI pasākumu piemēro tikai tām publiskā iepirkuma procedūrām, kuru paredzamā vērtība pārsniedz robežvērtību, ko nosaka Komisija, ņemot vērā izmeklēšanas un konsultāciju rezultātus un 3. punktā izklāstītos kritērijus. Minētajai paredzamajai vērtībai būtu jābūt vienādai vai lielākai par 15 000 000 EUR bez PVN būvdarbiem un koncesijām un vienādai vai lielākai par 5 000 000 EUR bez PVN precēm un pakalpojumiem.

5.   IPI pasākumu piemēro gadījumā, kad saskaņā ar dinamisko iepirkumu sistēmu tiek piešķirtas konkrētu līgumu slēgšanas tiesības, ja minētais IPI pasākums attiecas arī uz minētajām dinamiskajām iepirkumu sistēmām, izņemot konkrētus līgumus, kuru paredzamā vērtība ir zemāka par attiecīgajām vērtībām, kas izklāstītas Direktīvas 2014/23/ES 8. pantā, Direktīvas 2014/24/ES 4. pantā vai Direktīvas 2014/25/ES 15. pantā. IPI pasākumu nepiemēro publiskā iepirkuma procedūrām līgumiem, kuru slēgšanas tiesības piešķirtas, pamatojoties uz pamatnolīgumu, vai tiesībām noslēgt līgumu par atsevišķām daļām, ko piešķir saskaņā ar Direktīvas 2014/24/ES 5. panta 10. punktu vai Direktīvas 2014/25/ES 16. panta 10. punktu.

6.   Šā panta 1. punktā minētajā IPI pasākumā Komisija, ievērojot 8. punktā noteikto piemērošanas jomu, var pieņemt lēmumu ierobežot trešās valsts ekonomikas dalībnieku, preču vai pakalpojumu piekļuvi publiskā iepirkuma procedūrām, pieprasot līgumslēdzējām iestādēm vai līgumslēdzējiem:

a)

piemērot novērtējuma korekciju tiem piedāvājumiem, ko iesnieguši ekonomikas dalībnieki, kuru izcelsme ir attiecīgajā trešā valstī; vai

b)

izslēgt tos piedāvājumus, ko iesnieguši ekonomikas dalībnieki, kuru izcelsme ir minētajā trešā valstī.

7.   Šā panta 6. punkta a) apakšpunktā minēto novērtējuma korekciju piemēro tikai piedāvājumu izvērtēšanas un sarindošanas nolūkā. Tas neietekmē cenu, kas jāmaksā pēc līguma noslēgšanas ar izraudzīto pretendentu.

8.   Šā panta 1. punktā minētajā IPI pasākumā Komisija nosaka šā IPI pasākuma piemērošanas jomu, tostarp:

a)

nozares vai preču, pakalpojumu un koncesiju kategorijas, pamatojoties uz kopējo publiskā iepirkuma vārdnīcu, kas izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 2195/2002 (18), kā arī visus piemērojamos izņēmumus;

b)

konkrētās līgumslēdzēju iestāžu vai līgumslēdzēju kategorijas;

c)

konkrētās ekonomikas dalībnieku kategorijas;

d)

konkrētās robežvērtības, kas ir vienādas vai lielākas par 4. punktā izklāstītajām;

e)

attiecīgā gadījumā – 6. punkta a) apakšpunkta minētās novērtējuma korekcijas procentuālās vērtības.

Pirmās daļas e) apakšpunktā minētās korekcijas procentuālo vērtību nosaka līdz 50 % apmērā no piedāvājuma izvērtēšanas rezultāta atkarībā no trešās valsts un plānoto preču, pakalpojumu, būvdarbu vai koncesiju nozares. Publiskā iepirkuma procedūrām, kur cena vai izmaksas ir vienīgais līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas kritērijs, novērtējuma korekcija ir divas reizes lielāka par procentuālo vērtību, kas izklāstīta šīs daļas pirmajā teikumā. IPI pasākumā attiecīgās procentuālās vērtības norāda atsevišķi.

9.   Nosakot IPI pasākumu, pamatojoties uz 6. punkta a) vai b) apakšpunktā minētajiem variantiem, Komisija izvēlas tāda veida pasākumu, kas būtu proporcionāls un visefektīvāk novērstu apgrūtinājumus Savienības ekonomikas dalībnieku, preču vai pakalpojumu piekļuvei trešo valstu publiskā iepirkuma vai koncesiju tirgiem.

10.   Komisija var atcelt IPI pasākumu vai apturēt tā piemērošanu, ja tā uzskata, ka trešā valsts veic pietiekamus korektīvus pasākumus, lai izbeigtu vai novērstu kaitējumu Savienības ekonomikas dalībnieku, preču vai pakalpojumu piekļuvei minētās trešās valsts publiskā iepirkuma un koncesiju tirgiem, tādējādi uzlabojot šādu piekļuvi, vai ja šī trešā valsts apņemas izbeigt konkrēto pasākumu vai praksi.

Ja Komisija uzskata, ka korektīvie pasākumi vai uzņemtās saistības ir atcelti, apturēti vai nepareizi īstenoti, tā savus konstatējumus publisko un jebkurā laikā atjauno IPI pasākumu.

Komisija, pieņemot īstenošanas aktu, var atcelt, apturēt vai atjaunot IPI pasākumu un šādos gadījumos tā publicē paziņojumu Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī. Minēto īstenošanas aktu pieņem saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas minēta 11. panta 2. punktā.

11.   IPI pasākuma termiņš beidzas piecus gadus pēc tā spēkā stāšanās. IPI pasākumu var pagarināt vēl uz pieciem gadiem. Komisija sāk minētā IPI pasākuma pārskatīšanu ne vēlāk kā deviņus mēnešus pirms minētā IPI pasākuma termiņa beigām, publicējot paziņojumu Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī. Šādu pārskatīšanu pabeidz sešu mēnešu laikā pēc attiecīgā paziņojuma publicēšanas. Pēc šādas pārskatīšanas Komisija, pieņemot īstenošanas aktu, IPI pasākumu var pagarināt, attiecīgi pielāgot vai aizstāt ar citu IPI pasākumu. Minēto īstenošanas aktu pieņem saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas minēta 11. panta 2. punktā.

7. pants

To līgumslēdzēju iestāžu saraksts, kuras ir atbrīvotas no šīs regulas piemērošanas

1.   Pēc pamatota dalībvalsts pieprasījuma, lai starp dalībvalstīm taisnīgi sadalītu slēgšanas tiesību piešķiršanas procedūras, uz kurām attiecas IPI pasākums, Komisija var pieņemt sarakstu, kurā uzskaitītas tās konkrētās dalībvalsts vietējās līgumslēdzējas iestādes, kas atrodas administratīvās vienībās, kur iedzīvotāju skaits ir mazāks par 50 000 iedzīvotājiem un kas ir atbrīvotas no šīs regulas piemērošanas.

2.   Savā pieprasījumā dalībvalsts sniedz sīku informāciju par atbrīvojuma pieprasījuma pamatojumu un par to līgumu vērtību, kuri pārsniedz šīs regulas 6. panta 4. punktā izklāstītās robežvērtības un kuru slēgšanas tiesības piešķīrušas visas uzskaitītās līgumslēdzējas iestādes vai līgumslēdzēji pēdējo trīs gadu laikā no 31. decembra pirms atbrīvojuma pieprasījuma iesniegšanas. Atbrīvojumu var piešķirt tikai tad, ja kopējā vērtība līgumiem, kuri pārsniedz šīs regulas 6. panta 4. punktā izklāstītās robežvērtības un kuru slēgšanas tiesības piešķīrušas līgumslēdzējas iestādes vai līgumslēdzēji, uz ko neattiecas atbrīvojums, pārsniedz 80 % no to līgumu kopējās vērtības, kuri pārsniedz robežvērtības, uz kuriem attiecas Direktīvu 2014/23/ES, 2014/24/ES un 2014/25/ES darbības joma un kuru slēgšanas tiesības piešķirtas pieprasījuma iesniedzējā dalībvalstī tajā pašā trīs gadu laikposmā.

3.   Atbrīvojums attiecas tikai uz to, kas ir absolūti nepieciešams un samērīgs, ņemot vērā to līgumslēdzēju iestāžu administratīvās spējas, kurām piešķir atbrīvojumu.

4.   Pirms 1. pantā minētā saraksta pieņemšanas Komisija par to informē dalībvalstis. Minētais saraksts, kas jāpublicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī, ir spēkā trīs gadus un to var pārskatīt vai atjaunot ik pēc trim gadiem pēc attiecīgās dalībvalsts pamatota pieprasījuma.

8. pants

Izraudzītā pretendenta pienākumi

1.   Gadījumos, kad tiek īstenotas publiskā iepirkuma procedūras, uz kurām attiecas kāds IPI pasākums, kā arī gadījumā, kad līgumu slēgšanas tiesības tiek piešķirtas, pamatojoties uz pamatnolīgumu, ja šādu līgumu paredzamā vērtība ir vienāda vai augstāka par robežvērtībām, kas izklāstītas Direktīvas 2014/23/ES 8. pantā, Direktīvas 2014/24/ES 4. pantā un Direktīvas 2014/25/ES 15. pantā, un ja uz attiecīgajiem pamatnolīgumiem attiecas kāds IPI pasākums, līgumslēdzējas iestādes un līgumslēdzēji publiskā iepirkuma procedūru dokumentos izraudzītajiem pretendentiem iekļauj arī šādus pienākumus:

a)

neslēgt apakšuzņēmuma līgumus par vairāk nekā 50 % no līguma kopējās vērtības ar ekonomikas dalībniekiem no trešās valsts, uz kuru attiecas kāds IPI pasākums;

b)

attiecībā uz līgumiem, kuru priekšmets ietver preču piegādi, – līguma darbības laikā nodrošināt, ka līguma izpildes ietvaros piegādātās preces vai sniegtie pakalpojumi, kuru izcelsme ir trešā valstī, uz kuru attiecas IPI pasākumi, nepārsniedz 50 % no līguma kopējās vērtības neatkarīgi no tā, vai šādas preces piegādā vai pakalpojumus sniedz tieši izraudzītais pretendents vai apakšuzņēmējs;

c)

ne vēlāk kā pēc līguma izpildes pabeigšanas sniegt līgumslēdzējai iestādei vai līgumslēdzējam pēc to pieprasījuma atbilstošus pierādījumus, kas atbilst a) vai b) apakšpunktam;

d)

ja netiek ievērotas a) vai b) apakšpunktā noteiktās prasības – samaksāt samērīgu maksu, kas atbilst 10–30 % no līguma kopējās vērtības.

2.   Šā panta 1. punkta c) apakšpunkta izpildes nolūkā ir pietiekami sniegt pierādījumu, ka vairāk nekā 50 % no līguma kopējās vērtības ir izcelsme valstīs, kas nav trešās valstis, uz kurām attiecas minētais IPI pasākums. Līgumslēdzēja iestāde vai līgumslēdzējs pieprasa atbilstīgu pierādījumu, ja ir pamatotas norādes, ka nav izpildītas 1. punkta a) vai b) apakšpunkta prasības, vai ja līguma slēgšanas tiesības ir piešķirtas ekonomikas dalībnieku grupai, kurā ir juridiska persona ar izcelsmi trešā valstī, uz ko attiecas kāds IPI pasākums.

3.   Līgumslēdzējas iestādes un līgumslēdzēji tādu publiskā iepirkuma procedūru dokumentos, uz kurām attiecas kāds IPI pasākums, iekļauj atsauci uz šajā pantā izklāstītajiem pienākumiem.

9. pants

Izņēmumi

1.   Līgumslēdzējas iestādes un līgumslēdzēji var izņēmuma kārtā nolemt nepiemērot IPI pasākumus attiecībā uz kādu publiskā iepirkuma procedūru, ja:

a)

iepirkuma procedūras prasībām atbilst tikai piedāvājumi no ekonomikas dalībniekiem, kuru izcelsme ir valstī, uz kuru attiecas kāds IPI pasākums; vai

b)

lēmumu nepiemērot IPI pasākumu pamato sevišķi svarīgi iemesli saistībā ar sabiedrības interesēm, piemēram, sabiedrības veselību vai vides aizsardzību;

2.   Ja līgumslēdzēja iestāde vai līgumslēdzējs izlemj nepiemērot IPI pasākumu, tas sniedz Komisijai šādu informāciju veidā, ko nosaka attiecīgā dalībvalsts, un ne ilgāk kā trīsdesmit dienās pēc līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas:

a)

līgumslēdzējas iestādes vai līgumslēdzēja nosaukums vai kontaktinformācija;

b)

līguma priekšmeta apraksts;

c)

informācija par ekonomikas dalībnieku izcelsmi;

d)

lēmuma nepiemērot IPI pasākumu pamats un detalizēts izņēmuma piemērošanas pamatojums;

e)

attiecīgā gadījumā – jebkura cita informācija, ko līgumslēdzēja iestāde vai līgumslēdzējs uzskata par lietderīgu.

Komisija var attiecīgajai dalībvalstij lūgt papildu informāciju.

10. pants

Tiesiskās aizsardzības līdzekļi

Lai nodrošinātu ekonomikas dalībnieku, kuri ir vai ir bijuši ieinteresēti iegūt tiesības slēgt konkrētu līgumu, kas ir šīs regulas piemērošanas jomā, juridisko aizsardzību, attiecīgi piemēro Direktīvas 89/665/EEK un 92/13/EEK.

III NODAĻA

Deleģētās pilnvaras, īstenošanas pilnvaras, ziņošana un nobeiguma noteikumi

11. pants

Komiteju procedūra

1.   Komisijai palīdz komiteja, kas ir izveidota ar Regulas (ES) 2015/1843 7. pantu. Minētā komiteja ir komiteja Regulas (ES) Nr. 182/2011 3. panta nozīmē.

2.   Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Regulas (ES) Nr. 182/2011 5. pantu.

3.   Ja komiteja nesniedz atzinumu par tāda IPI pasākuma projekta, kas noformēts kā piedāvājumu izslēgšana, pieņemšanu, ievērojot šīs regulas 6. panta 6. punkta b) apakšpunktu, Komisija īstenošanas akta projektu nepieņem un piemēro Regulas (ES) Nr. 182/2011 5. panta 4. punkta trešo daļu.

12. pants

Pamatnostādnes

Lai līgumslēdzējām iestādēm, līgumslēdzējiem un ekonomikas dalībniekiem atvieglotu šīs regulas piemērošanu, Komisija sešu mēnešu laikā no 2022. gada 29.augusta izdod pamatnostādnes.

13. pants

Ziņošana

1.   Līdz 2025. gada 30. augustam un pēc tam vismaz ik pēc diviem gadiem Komisija iesniedz ziņojumu Eiropas Parlamentam un Padomei par šīs regulas piemērošanu un par panākumiem saskaņā ar šo regulu risinātajās starptautiskajās sarunās par Savienības ekonomikas dalībnieku piekļuvi publiskā iepirkuma vai koncesiju tirgiem trešās valstīs. Minēto ziņojumu publisko. Dalībvalstis pēc pieprasījuma sniedz Komisijai informāciju par pasākumu piemērošanu saskaņā ar šo regulu, tostarp par publiskā iepirkuma procedūru skaitu centrālajā un zemākos pārvaldes līmeņos, kuros piemēro attiecīgo IPI pasākumu, un piedāvājumu, kas saņemti no trešām valstīm, kurām piemēro šo IPI pasākumu, skaitu, kā arī par gadījumiem, kad piemērots īpašs atbrīvojums no šā IPI pasākuma.

2.   Līgumslēdzējas iestādes un līgumslēdzēji ar Tenders electronic daily starpniecību ziņo Komisijai par IPI pasākumu piemērošanu, kas ir daļa no informācijas par līguma slēgšanas tiesību piešķiršanu. Šādā ziņojumā par katru attiecīgo procedūru iekļauj informāciju par IPI pasākumu piemērošanu, to piedāvājumu skaitu, kas saņemti no trešām valstīm, uz kurām attiecas konkrētais IPI pasākums, to piedāvājumu skaitu, kuriem tika piemērota piedāvājuma izslēgšana vai novērtējuma korekcija, un par to, vai tika piemēroti īpaši izņēmumi no šā IPI pasākuma. Komisija šos datus izmanto regulārajos ziņojumos, kas jāsniedz saskaņā ar šo pantu. Dalībvalstis pēc Komisijas pieprasījuma sniedz tai papildu informāciju par šajā regulā paredzēto pasākumu piemērošanu.

14. pants

Pārskatīšana

Ne vēlāk kā četrus gadus pēc īstenošanas akta pieņemšanas vai ne vēlāk kā 2027. gada 30. augustā, atkarībā no tā, kurš termiņš ir agrāks, un turpmāk reizi piecos gados Komisija pārskata šīs regulas piemērošanas jomu, darbību un efektivitāti un ziņo par saviem konstatējumiem Eiropas Parlamentam un Padomei.

15. pants

Stāšanās spēkā

Šī regula stājas spēkā sešdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2022. gada 23. jūnijā

Eiropas Parlamenta vārdā –

priekšsēdētāja

R. METSOLA

Padomes vārdā –

priekšsēdētājs

F. RIESTER


(1)  OV C 264, 20.7.2016., 110. lpp.

(2)  Eiropas Parlamenta 2022. gada 9. jūnija nostāja (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēta) un Padomes 2022. gada 17. jūnija lēmums.

(3)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 654/2014 (2014. gada 15. maijs) par Savienības tiesību īstenošanu starptautiskās tirdzniecības noteikumu piemērošanai un izpildei un ar kuru groza Padomes Regulu (EK) Nr. 3286/94, ar ko nosaka Kopienas procedūras kopējās tirdzniecības politikas jomā, lai nodrošinātu Kopienas tiesību īstenošanu saskaņā ar starptautiskās tirdzniecības noteikumiem, jo īpaši tiem, kas ieviesti Pasaules tirdzniecības organizācijas aizgādnībā (OV L 189, 27.6.2014., 50. lpp.).

(4)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2014/23/ES (2014. gada 26. februāris) par koncesijas līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanu (OV L 94, 28.3.2014., 1. lpp.).

(5)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2014/24/ES (2014. gada 26. februāris) par publisko iepirkumu un ar ko atceļ Direktīvu 2004/18/EK (OV L 94, 28.3.2014., 65. lpp.).

(6)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2014/25/ES (2014. gada 26. februāris) par iepirkumu, ko īsteno subjekti, kuri darbojas ūdensapgādes, enerģētikas, transporta un pasta pakalpojumu nozarēs, un ar ko atceļ Direktīvu 2004/17/EK (OV L 94, 28.3.2014., 243. lpp.).

(7)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 952/2013 (2013. gada 9. oktobris), ar ko izveido Savienības Muitas kodeksu (OV L 269, 10.10.2013., 1. lpp.).

(8)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 978/2012 (2012. gada 25. oktobris) par vispārējo tarifa preferenču sistēmas piemērošanu un ar ko atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 732/2008 (OV L 303, 31.10.2012., 1. lpp.).

(9)  Padomes Direktīva 89/665/EEK (1989. gada 21. decembris) par to normatīvo un administratīvo aktu koordinēšanu, kuri attiecas uz izskatīšanas procedūru piemērošanu, piešķirot piegādes un uzņēmuma līgumus valsts vajadzībām (OV L 395, 30.12.1989., 33. lpp.).

(10)  Padomes Direktīva 92/13/EEK (1992. gada 25. februāris), ar ko koordinē normatīvos un administratīvos aktus par to, kā piemēro Kopienas noteikumus par līgumu piešķiršanas procedūrām, ko piemēro subjekti, kuri darbojas ūdensapgādes, enerģētikas, transporta un telekomunikāciju nozarē (OV L 76, 23.3.1992., 14. lpp.).

(11)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 182/2011 (2011. gada 16. februāris), ar ko nosaka normas un vispārīgus principus par dalībvalstu kontroles mehānismiem, kuri attiecas uz Komisijas īstenošanas pilnvaru izmantošanu (OV L 55, 28.2.2011., 13. lpp.).

(12)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2015/1843 (2015. gada 6. oktobris), ar ko nosaka Savienības procedūras kopējās tirdzniecības politikas jomā, lai nodrošinātu Savienības tiesību īstenošanu saskaņā ar starptautiskās tirdzniecības noteikumiem, jo īpaši tiem, kas ieviesti Pasaules Tirdzniecības organizācijas aizgādnībā (OV L 272, 16.10.2015., 1. lpp.).

(13)  Padomes Lēmums 71/306/EEK (1971. gada 26. jūlijs) par Padomdevējas komitejas būvdarbu valsts līgumu jautājumos izveidošanu (OV L 185, 16.8.1971., 15. lpp.).

(14)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1049/2001 (2001. gada 30. maijs) par publisku piekļuvi Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas dokumentiem (OV L 145, 31.5.2001., 43. lpp.).

(15)  OV L 123, 12.5.2016., 1. lpp.

(16)  Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2019/1780 (2019. gada 23. septembris), ar ko izveido standarta veidlapas paziņojumu publicēšanai publisko iepirkumu jomā un atceļ Īstenošanas regulu (ES) 2015/1986 (“e-veidlapas”) (OV L 272, 25.10.2019., 7. lpp.).

(17)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES, Euratom)2018/1046 (2018. gada 18. jūlijs) par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, ar kuru groza Regulas (ES) Nr. 1296/2013, (ES) Nr. 1301/2013, (ES) Nr. 1303/2013, (ES) Nr. 1304/2013, (ES) Nr. 1309/2013, (ES) Nr. 1316/2013, (ES) Nr. 223/2014, (ES) Nr. 283/2014 un Lēmumu Nr. 541/2014/ES un atceļ Regulu (ES, Euratom) Nr. 966/2012 (OV L 193, 30.7.2018., 1. lpp.).

(18)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 2195/2002 (2002. gada 5. novembris) par kopēju publiskā iepirkuma vārdnīcu (CPV) (OV L 340, 16.12.2002., 1. lpp.).


Eiropas Parlamenta un Padomes kopīgais paziņojums attiecībā uz regulu (ES) 2022/1031

Eiropas Parlaments un Padome atzīst, ka komitoloģijas noteikumi, par kuriem panākta vienošanās šajā instrumentā, neskar citu notiekošo vai turpmāko likumdošanas sarunu iznākumu un nav jāuzskata par precedentu attiecībā uz citiem likumdošanas dokumentiem.


Komisijas paziņojums attiecībā uz Starptautiskā iepirkuma akta regulas (Regula (ES) 2022/1031) pārksatīšanu

Pārskatot Regulas (ES) 2022/1031 darbības jomu, darbību un efektivitāti saskaņā ar tās 14. pantu, Komisija izvērtēs arī nepieciešamību atbrīvot no tās piemērošanas jebkuru no jaunattīstības valstīm, kas ir Regulas (ES) Nr. 978/2012 1. panta 2. punkta a) apakšpunktā minētā vispārējā režīma saņēmējvalstis un jo īpaši Regulas (ES) Nr. 978/2012 9. pantā definētā īpašā veicināšanas režīma ilgtspējīgai attīstībai un labai pārvaldībai saņēmējvalstis. Pārskatīšanā Komisija īpašu uzmanību pievērsīs nozarēm, kas ES publiskā iepirkuma sakarā tiek uzskatītas par stratēģiskām.


Top