i)

pārrauga tīkla situāciju attiecībā uz tīkla krīzēm 24 stundas diennaktī;

ii)

nodrošina efektīvu informācijas pārvaldību un izplatīšanu, sniedzot precīzus, savlaicīgus un konsekventus datus, lai palīdzētu dalībvalstīm un iesaistītajām ieinteresētajām personām pieņemt lēmumus par to, kā pārvarēt tīkla krīzes un/vai mazināt to ietekmi uz tīklu;

iii)

atbalsta minēto datu organizētu vākšanu un centralizētu glabāšanu;

a)

izstrādāt un īstenot Eiropas maršrutu tīkla uzlabošanas plānu drošai un efektīvai gaisa satiksmei, pienācīgi ņemot vērā ietekmi uz vidi;

b)

Eiropas maršrutu tīkla uzlabošanas plāna satvarā veicināt tādas gaisa telpas struktūras izveidi, kas ļauj panākt nepieciešamo drošību, kapacitāti, elastīgumu, reaģēšanas spēju, ekoloģiskos raksturlielumus un efektīvu aeronavigācijas pakalpojumu netraucētu sniegšanu vajadzīgajā līmenī, pienācīgi ņemot vērā drošības un aizsardzības vajadzības;

c)

nodrošināt Eiropas maršrutu tīkla reģionālo savienojamību un sadarbspēju ICAO EUR reģionā un ar blakusesošiem ICAO reģioniem.

a)

kopīgus vispārējus principus, ko papildina gaisa telpas plānojuma tehniskās specifikācijas;

b)

militārās prasības attiecībā uz gaisa telpas izmantošanu;

c)

Eiropas maršrutu tīklu un, ja tas ir lietderīgi, brīvā maršruta gaisa telpas struktūras, kas plānotas, lai apmierinātu visas izmantotāju prasības, detalizēti aptverot visas gaisa telpas izmaiņas;

d)

maršrutu tīkla un brīvā maršruta gaisa telpas izmantošanas noteikumus un pieejamību;

e)

gaisa telpas iedalījumu gaisa satiksmes kontroles (ATC) sektoros, atbalstot ATS gaisa telpu;

f)

gaisa telpas pārvaldības procedūras;

g)

gaisa telpas plānošanā paredzēto izmaiņu detalizētu grafiku;

h)

gaisa telpas struktūru un izmantošanas noteikumu izmaiņu kopīga publicēšanas un īstenošanas cikla grafiku, izmantojot tīkla darbības plānu;

i)

pārskatu par pašreizējo un paredzamo tīkla stāvokli, ieskaitot paredzamo darbības rezultativitāti, kas prognozēta, pamatojoties uz pašreizējiem un saskaņotajiem plāniem attiecībā uz gaisa telpas plānošanu.

a)

maršrutu izvietojuma izmaiņas;

b)

maršrutu virziena izmaiņas;

c)

maršrutu mērķa izmaiņas;

d)

brīvā maršruta gaisa telpas apraksts, tostarp ar to saistītie izmantošanas noteikumi;

e)

maršrutu izmantošanas noteikumi un pieejamība;

f)

sektora vertikālās vai horizontālās robežas izmaiņas;

g)

kontrolpunktu pievienošana vai svītrošana;

h)

pārrobežu gaisa telpas izmantojuma izmaiņas;

i)

kontrolpunktu koordinātu izmaiņas;

j)

izmaiņas, kas ietekmē datu pārsūtīšanu;

k)

izmaiņas, kas ietekmē datus, kuri publicēti aeronautikas informācijas publikācijās;

l)

izmaiņas, kas ietekmē vienošanās vēstules attiecībā uz gaisa telpas plānojumu un izmantošanu.

a)

gaisa telpas struktūru izveide un konfigurācija balstās uz darbības prasībām neatkarīgi no valsts vai funkcionālā gaisa telpas bloka robežām vai lidojumu informācijas reģiona (FIR) robežām, un tā nav atkarīgas no sadalījuma līmeņa starp augstāko un zemāko gaisa telpu;

b)

gaisa telpas struktūras tiek plānotas, īstenojot pārredzamu procesu, kas nodrošina iespēju izvērtēt pieņemtos lēmumus un izprast to pamatojumu, un ņemot vērā visu izmantotāju prasības, vienlaikus līdzsvarojot aviācijas drošības, kapacitātes un vides aspektus, kā arī pienācīgi ievērojot militārās un valsts drošības vajadzības;

c)

lai apmierinātu galveno satiksmes plūsmu un lidostu vajadzības, Eiropas maršrutu tīkla uzlabošanas plānā ņem vērā pašreizējo un prognozēto satiksmes pieprasījumu tīkla mērogā un vietējā mērogā, kā arī darbības uzlabošanas mērķus;

d)

nodrošina vertikālo un horizontālo savienojamību, saskarnē ietverot termināļu gaisa telpu un gaisa telpas struktūru;

e)

paredz iespējamību lidojumiem notikt izmantotāja pieprasītajos maršrutos un lidojuma profilos vai pēc iespējas tuvu tiem;

f)

pieņem novērtēšanai un iespējamai īstenošanai visus priekšlikumus par gaisa telpas struktūrām, kas saņemti no ieinteresētajām personām, kurām attiecīgajā rajonā ir darbības prasības, ietverot brīvā maršruta gaisa telpu, vairāku maršrutu izvēles iespējas un nosacītos maršrutus;

g)

gaisa telpas struktūru, tostarp brīvā maršruta gaisa telpu un ATC sektoru, plānojumā ņem vērā pašreizējās vai ierosinātās gaisa telpas struktūras, kas paredzētas darbībām, kurām nepieciešama gaisa telpas rezervēšana vai ierobežošana. Tālab izveido tikai tādas struktūras, kuras ir saskaņā ar gaisa telpas elastīgas izmantošanas (FUA) piemērošanu. Nodrošina šādu struktūru pēc iespējas lielāku saskaņotību un konsekvenci visā Eiropas tīklā;

h)

ATC sektoru plānojuma izstrādi sāk ar pieprasīto maršrutu vai satiksmes plūsmu izvietojuma plānošanu iteratīvā procesā, kas nodrošina maršrutu vai plūsmu savietojamību ar sektoriem;

i)

ATC sektorus plāno, lai būtu iespējams veidot sektoru konfigurācijas, kas atbilst satiksmes plūsmu vajadzībām un ir pielāgojamas un samērīgas ar mainīgo satiksmes pieprasījumu;

j)

gadījumos, kad darbības iemeslu dēļ ATC sektori jāplāno, pārsniedzot valsts vai funkcionālā gaisa telpas bloka robežas vai FIR robežas, nolīgumus par pakalpojumu sniegšanu slēdz starp attiecīgajām iesaistītajām ieinteresētajām personām.

a)

gaisa telpas struktūras plāno, lai veicinātu elastīgu un savlaicīgu gaisa telpas izmantošanu un pārvaldību attiecībā uz maršrutu izvēles iespējām, satiksmes plūsmām, sektoru konfigurācijas shēmām un citu gaisa telpas struktūru konfigurāciju;

b)

gaisa telpas struktūrās vajadzētu būt iespējai veidot papildu maršrutu izvēles iespējas, vienlaikus nodrošinot to savietojamību ar esošajiem kapacitātes apsvērumiem un sektoru plānojuma ierobežojumiem.

a)

satiksmes pieprasījuma attīstību;

b)

kapacitātes un lidojuma efektivitātes rādītājus un ierobežojumus valsts, funkcionālā gaisa telpas bloka vai tīkla līmenī;

c)

gaisa telpas izmantošanas aspektu novērtējumu no civilās un militārās aviācijas skatpunkta;

d)

sektorizācijas un izmantotās sektoru konfigurācijas novērtējumu;

e)

gaisa telpas struktūru integritātes un nepārtrauktības novērtējumu.

a)

nodrošināt, ka tiek sasniegta Eiropas gaisa satiksmes pārvaldības tīkla (EATMN) pieejamo jaudu efektīva izmantošana;

b)

veicināt visu iesaistīto ieinteresēto personu veikto ATFM pasākumu plānošanu, koordināciju un izpildi;

c)

sekmēt militāro prasību izpildi un krīzes vadības rīcību;

d)

nodrošināt Eiropas maršrutu tīkla reģionālo savienojamību un sadarbspēju ICAO EUR reģionā un ar blakusesošiem ICAO reģioniem.

a)

gaisa kuģu ekspluatanti;

b)

gaisa satiksmes pakalpojumu (ATS) sniedzēji, tostarp ATS vienības, ATS ziņošanas biroji un lidlauku kontroles dienestu vienības;

c)

aeronavigācijas informācijas pakalpojumu sniedzēji;

d)

gaisa telpas pārvaldībā iesaistītās vienības;

e)

lidostu ekspluatanti;

f)

ATFM centrālā vienība, kuru vada tīkla pārvaldnieks;

g)

ATFM vietējās vienības, kā minēts šā pielikuma A daļas 6. punktā;

h)

koordinēto lidostu laika nišu koordinatori.

a)

visiem visu to lidojumu posmiem, kurus paredzēts veikt vai kuri tiek veikti kā vispārējās gaisa satiksmes lidojumi, pilnībā vai daļēji piemērojot instrumentālo lidojumu noteikumus (IFR);

b)

visiem a) apakšpunktā minēto lidojumu un gaisa satiksmes pārvaldības posmiem.

a)

ATFM pasākumi:

b)

piešķirot ATFM izlidošanas nišas, lidojumu prioritāti nosaka saskaņā ar to, kādā kārtībā ir paredzēta to ienākšana vietā, kur piemēro attiecīgo ATFM pasākumu, izņemot gadījumus, kad kādu īpašu apsvērumu dēļ, piemēram, tādu, kas izriet no drošības un aizsardzības vajadzībām, ir jāpiemēro cits prioritātes noteikšanas noteikums, par kuru ir panākta vienošanās un kas garantē priekšrocības EATMN.

c)

plānošanas un izpildes posmos trajektoriju laiki atbilst piemērotajiem ATFM pasākumiem, un tīkla pārvaldnieks tos dara zināmus gaisa kuģu ekspluatantiem, ATS vienībām un ATFM vietējām vienībām;

d)

lidojumiem, kuri izlido no ģeogrāfiskā apgabala, kurā tiek piemēroti ATFM pasākumi, un no blakus esošajiem lidojumu informācijas rajoniem, kā izklāstīts attiecīgos ICAO dokumentos, piešķir ATFM nišas. Lidojumiem, kuri izlido no citiem apgabaliem, nepiešķir ATFM nišu, tomēr tiem piemēro maršruta un satiksmes izvietojuma shēmas un trajektorijas laika ierobežojumus.

a)

attiecīgajām pusēm ATFM funkcija ir pieejama 24 stundas diennaktī un ka ATFM vietējā vienība ekskluzīvā kārtā apkalpo noteiktu teritoriju attiecībā uz šo vienību atbildības jomā esošo gaisa telpu ģeogrāfiskajā apgabalā, kurā tiek piemēroti ATFM pasākumi;

b)

lai nodrošinātu gaisa telpas plānojumu efektīvu sadalījumu un izmantošanu, kā arī lai nodrošinātu tiešu saikni starp gaisa telpas pārvaldību un gaisa satiksmes plūsmas pārvaldību, starp ATFM funkcijā iesaistītajām pusēm, ATS vienībām un gaisa telpas pārvaldībā iesaistītajām vienībām sadarbības nolūkā ir izveidotas konsekventas procedūras;

c)

kopējās procedūras, lai saņemtu atbrīvojumu no ATFM izlidošanas nišas, ir saskaņā ar papildinājumā minētajiem ICAO noteikumiem. Šīs procedūras saskaņo ar tīkla pārvaldnieku ar tā ATFM centrālās vienības starpniecību un publicē valsts aeronavigācijas informācijas izdevumos.

a)

izmantojot uz sadarbību balstītu lēmumu pieņemšanas procesu, optimizē EATMN kopējo darbību, veicot saskaņoto ATFM pasākumu plānošanu, koordinēšanu un īstenošanu, cita starpā attiecībā uz pārejas plāniem saistībā ar būtisku gaisa telpas vai ATM sistēmu uzlabojumu stāšanos spēkā un nelabvēlīgiem laika apstākļiem;

b)

apspriežas ar operatoriem par ATFM pasākumu definējumu;

c)

slēdz vienošanās ar ATFM vietējām vienībām par darba kārtību;

d)

kopā ar ATFM vietējām vienībām nodrošina ATFM pasākumu (attiecībā uz visiem ATFM posmiem) izstrādi, pieejamību un efektīvu īstenošanu; gadījumos, kad šādiem ATFM pasākumiem ir plašāka tīkla ietekme, tīkla pārvaldītājs, izmantojot uz sadarbību balstītas lēmumu pieņemšanas procesu, nosaka īstenojamo ATFM pasākumu raksturu;

e)

koordinējot savu darbību ar ATFM vietējām vienībām, identificē alternatīvus maršrutus, lai izvairītos no pārslogotajām zonām vai zonu noslogojumu mazinātu, ņemot vērā EATMN vispārējo darbību;

f)

piedāvā lidojumiem maršruta maiņu, ja tādā veidā iespējams optimizēt e) punkta rezultātus;

g)

koordinējot savu darbību ar ATS vienībām un ATFM vietējām vienībām, nosaka, koordinē un nodrošina to atbilstīgo pasākumu īstenošanu, kuru mērķis ir nodrošināt nepieciešamo kapacitāti, lai apmierinātu satiksmes pieprasījumu visās attiecīgajās to atbildībā esošā apgabala daļās;

h)

laikus sniedz informāciju gaisa kuģu ekspluatantiem, ATFM vietējām vienībām un ATS vienībām par ATFM pasākumiem, tostarp par:

i)

pārrauga tos reģistrētos gadījumus, kad lidojumu plānu vai nu nav, vai kad iesniegti daudzkārtēji lidojuma plāni;

j)

atliek lidojuma plānu gadījumā, ja, ņemot vērā laika pielaidi, ATFM izlidošanas nišu nav iespējams ievērot un ja jauns aprēķinātais bremžu paliktņu noņemšanas laiks nav zināms;

k)

pārrauga piešķirto atbrīvojumu no ATFM pasākumiem skaitu;

l)

izstrādā, uztur un publicē ārkārtas situāciju plānu, kurā nosaka darbības, kas jāveic attiecīgām iesaistītajām ieinteresētajām personām kādas no ATFM funkcijas komponenšu būtisku traucējumu gadījumā tīkla līmenī, kas varētu izraisīt būtisku kapacitātes samazinājumu vai ievērojamus satiksmes plūsmu traucējumus, vai abus;

m)

koplieto visus atbilstošos pēcoperāciju analīžu rezultātus un novērtējumus ar visām iesaistītajām ieinteresētajām personām;

n)

nodrošina pienācīgus EATMN sagatavošanas apstākļus un paredzamību, nodrošina darba kārtību, kas paredzēta, lai no gaisa telpas izmantotājiem ievāktu savlaicīgu un atjauninātu satiksmes pieprasījumu informāciju par visiem ATFM posmiem, un dalās ar šo informāciju ar vietējām ATFM vienībām.

a)

ar ATFM vietējās vienības vai vienību starpniecību koordinē ATFM pasākumus ar tīkla pārvaldnieku, lai nodrošinātu, ka izvēlētie pasākumi ir vērsti uz EATMN vispārējās darbības optimizāciju;

b)

nodrošina, ka lidostām noteiktie ATFM pasākumi ir saskaņoti ar attiecīgās lidostas ekspluatantu, lai nodrošinātu lidostu plānošanas un izmantošanas efektivitāti visu iesaistīto ieinteresēto personu interesēs;

c)

ar ATFM vietējās vienības starpniecību informē tīkla pārvaldnieku par visiem notikumiem, tostarp par pārejas plāniem saistībā ar būtisku gaisa telpas vai ATM sistēmu uzlabojumu stāšanos spēkā un nelabvēlīgiem laika apstākļiem, kas var ietekmēt gaisa satiksmes kontroles kapacitāti vai gaisa satiksmes pieprasījumu un ierosinātos ietekmes mazināšanas pasākumus;

d)

laikus sniedz tīkla pārvaldniekam un ATFM vietējām vienībām šādus datus un attiecīgu jaunāko informāciju tehnisko iespēju robežās un nodrošinot tās kvalitāti:

a)

darbojas kā kontaktpunkti un saskarne starp tīkla pārvaldnieku, kurš nodrošina gaisa satiksmes plūsmas centrālo pārvaldību, no vienas puses, un noteiktajiem apgabaliem un ar tiem saistītajiem lidlaukiem un to atbildības teritorijā esošajām ATS vienībām (civilajām un militārajām), no otras puses, pamatojoties uz pilnvarām un pienākumiem, kas saskaņoti ar tīkla pārvaldnieku noslēgtajās vienošanās par darba kārtību;

b)

izstrādā atbilstīgas vietējas procedūras, kas atbilst procedūrām, ko izveidojis tīkla pārvaldnieks, kurš nodrošina gaisa satiksmes plūsmas centrālo pārvaldību, tostarp pagaidu procedūras;

c)

sniedz tīkla pārvaldniekam, kurš nodrošina gaisa satiksmes plūsmas centrālo pārvaldību, visus ATFM funkcijas izpildei nepieciešamos vietējos datus;

d)

sadarbībā ar attiecīgajām ATS vienībām un tīkla pārvaldnieku, kurš nodrošina gaisa satiksmes plūsmas centrālo pārvaldību, nodrošina atbilstīgu ATFM pasākumu īstenošanu, lai optimizētu satiksmes plūsmu un nodrošinātu līdzsvarotu pieprasījumu un kapacitāti, koordinējot pieejamās kapacitātes efektīvu izmantošanu. Ja šiem pasākumiem ir plašāka ietekme tīklā, nodrošina reģionālo koordināciju tīkla pārvaldnieka aizgādībā;

e)

informē tīkla pārvaldnieku par visiem notikumiem, tostarp par pārejas plāniem saistībā ar būtisku gaisa telpas vai ATM sistēmu uzlabojumu stāšanos spēkā un nelabvēlīgiem laika apstākļiem, kas var ietekmēt gaisa satiksmes kontroles kapacitāti vai gaisa satiksmes pieprasījumu un ierosinātos ietekmes mazināšanas pasākumus;

f)

sadarbībā ar attiecīgajām ATS vienībām un tīkla pārvaldnieku nodrošina pēcoperāciju analīzes veikšanu, lai noteiktu veidus, kā uzlabot tīkla darbību;

g)

ir izstrādājušas iepriekš noteiktu ārkārtas situāciju plānus, kuri tiek pastāvīgi atjaunināti un kuros ir sīki izklāstīts, kā tiks pārvaldīts to atbildības jomā esošais apgabals, lai tīkla pārvaldnieks varētu sniegt atbalstu ATFM vietējām vienībām ārkārtas darbību veikšanā. Šos vietējos plānus koplieto un saskaņo ar tīkla pārvaldnieku.

a)

iesniedz vienu lidojuma plānu par katru plānoto lidojumu. Reģistrētais lidojuma plāns precīzi atspoguļo iecerētā lidojuma profilu;

b)

nodrošina, ka plānotā lidojuma norisē ir iekļauti visi atbilstīgie ATFM pasākumi un to izmaiņas;

c)

piedalās tīkla pārvaldnieka izveidotajā darba kārtībā, laikus sniedzot jaunāko informāciju par gaisa satiksmes pieprasījumu visiem ATFM posmiem.

a)

ir vienojušies ar ATS vietējo vienību, lai:

b)

izstrādā procesus, lai novērtētu pieprasījumu un to īpašo notikumu ietekmi uz pieprasījumu, kuri ir piemērojami visiem ATFM posmiem.

a)

pēc lidostas laika nišu koordinatora vai koordinētas lidostas ekspluatanta lūguma tīkla pārvaldnieks vai ATFM vietējā vienība pirms lidojuma iesniedz tiem attiecīgajā lidostā veiktā lidojuma plānu. Lidostas laika nišu koordinatori vai koordinēto lidostu ekspluatanti nodrošina tīkla pārvaldnieka vai ATFM vietējās vienības iesniegto lidojumu plānu uzņemšanai nepieciešamo infrastruktūru;

b)

pirms lidojuma norises gaisa kuģu ekspluatanti sniedz izlidošanas un ielidošanas lidlaukiem informāciju, kas nepieciešama, lai varētu sastatīt lidojuma plānā iekļauto lidojuma identifikatoru un identifikatoru, kas paziņots saistībā ar attiecīgo lidostas laika nišu; šo sastatīšanu pēc vajadzības veic tīkla pārvaldnieks, ATFM vietējā vienība, ATS vietējā vienība vai lidostas ekspluatants;

c)

visi gaisa kuģu ekspluatanti, lidostu ekspluatanti un ATS vienības ziņo lidostas laika nišu koordinatoram par gadījumiem, kad gaisa satiksmes pakalpojumi atkārtoti norisinājušies laikā, kas būtiski atšķiras no piešķirtās lidostas laika nišas, vai kad laika nišas izmantojums būtiski atšķiras no piešķiršanas laikā norādītā izmantošanas veida, ja tas rada traucējumus lidostai vai gaisa satiksmes darbībām;

d)

tīkla pārvaldnieks ziņo lidostas laika nišu koordinatoriem par gadījumiem, kad gaisa satiksmes pakalpojumi atkārtoti norisinājušies laikā, kas būtiski atšķiras no piešķirtās lidostas laika nišas, vai kad laika nišas izmantojums būtiski atšķiras no piešķiršanas laikā norādītā izmantošanas veida, ja tas rada traucējumus gaisa satiksmes plūsmas pārvaldībai.

a)

tīkla pārvaldnieks izstrādā, uztur un publicē ATFM procedūras rīcībai kritiskās situācijās tīkla līmenī. ATFM procedūrās nosaka darbības, kas jāveic attiecīgām iesaistītajām ieinteresētajām personām kādas no tīkla komponenšu būtisku traucējumu gadījumā, kas varētu izraisīt būtisku kapacitātes samazinājumu vai ievērojamus satiksmes plūsmu traucējumus, vai abus;

b)

gatavojoties kritiskiem notikumiem, ATS vienības un lidostu ekspluatanti saskaņo ārkārtas rīcības procedūru atbilstību un saturu, kā arī pielāgošanos prioritātes noteikumiem ar tīkla pārvaldnieku un ATFM vietējām vienībām, gaisa kuģu ekspluatantiem, kurus ietekmē kritiskie notikumi, un vajadzības gadījumā ar lidostu laika nišu koordinatoriem. Ārkārtas rīcības procedūras cita starpā ietver:

a)

ATFM pasākumu iemesliem;

b)

ATFM pasākumu sekām;

c)

to, cik lielā mērā ATFM pasākumi ir ievēroti;

d)

visu iesaistīto ieinteresēto personu ieguldījumu tīkla kopējās ietekmes optimizācijā;

e)

ieteikumiem par šiem dažādajiem punktiem, lai uzlabotu tīkla darbības rādītājus.

a)

maksimāli izmantot Eiropas aeronavigācijas radiofrekvenču spektru, uzlabojot frekvenču pārvaldības procedūras un plānošanas kritērijus, lai tādējādi novērstu frekvenču nepietiekamību, kas varētu samazināt tīkla kapacitāti;

b)

uzlabot frekvenču pārvaldības prakses pārredzamību, dodot iespēju precīzi novērtēt frekvenču izmantošanas efektivitāti un rast risinājumus, lai apmierinātu pieprasījumu pēc frekvencēm nākotnē;

c)

palielināt frekvenču pārvaldības procesu efektivitāti, veicinot paraugprakses izmantošanu un izstrādājot atbilstošus rīkus.

a)

vajadzība sniegt drošus sakaru, navigācijas un uzraudzības infrastruktūras pakalpojumus;

b)

vajadzība optimizēt ierobežoto radiofrekvenču spektra resursu izmantošanu;

c)

vajadzība nodrošināt rentablu, taisnīgu un pārredzamu piekļuvi radiofrekvenču spektram;

d)

pretendenta vai pretendentu un iesaistīto ieinteresēto personu darbības prasības;

e)

radiofrekvenču spektra turpmākā pieprasījuma prognoze;

f)

ICAO Eiropas frekvenču pārvaldības rokasgrāmatā paredzētie noteikumi.

a)

ICAO Eiropas frekvenču pārvaldības rokasgrāmatā noteiktie dati, tostarp attiecīgie saistītie tehniskie un darbības dati;

b)

pilnveidotās datu prasības, kā minēts 6. punktā;

c)

apraksts par to, kā frekvenču piešķīrumu izmanto ekspluatācijā;

d)

iesaistītās ieinteresētās personas, kas izmanto piešķīrumu, kontaktinformācija.

a)

frekvenču piešķīrums ir derīgs, kamēr to izmanto pretendenta aprakstītajām darbības prasībām;

b)

uz frekvenču piešķīrumu var attiekties frekvenču maiņas pieprasījums un šāda maiņa būs jāīsteno noteiktā termiņā;

c)

frekvenču piešķīrums var būt jāgroza, ja mainās pretendenta aprakstītais izmantojums ekspluatācijā.

a)

kritērijus, lai novērtētu darbības prasības un noteiktu to prioritāti;

b)

minimālos termiņus jaunu vai grozītu radiofrekvenču piešķīrumu koordinēšanai;

c)

mehānismus, ar ko nodrošina, ka tīkla pārvaldnieks un valstu frekvenču pārvaldnieki izpilda attiecīgos Eiropas Savienības mēroga darbības uzlabošanas mērķus;

d)

to, ka pilnveidotās frekvenču pārvaldības procedūras, kritēriji un procesi nerada negatīvu ietekmi uz procedūrām, kritērijiem un procesiem, ko piemēro citas valstis ICAO reģionālo procedūru kontekstā;

e)

prasības nodrošināt to, ka dalībvalstis ar visām attiecīgajām ieinteresētajām personām valsts un Eiropas līmenī atbilstoši apspriežas par jauniem vai grozītiem pārvaldības noteikumiem.

a)

uzlabot kodu sadalījuma procesa stabilitāti, visām iesaistītajām ieinteresētajām personām iedalot precīzu lomu un pienākumus un kodu sadalījuma noteikšanas procesa centrā izvirzot vispārējos tīkla darbības rādītājus;

b)

palielināt kodu sadalījuma un faktiskā kodu izmantojuma pārredzamību, dodot iespēju labāk novērtēt vispārējo tīkla efektivitāti.

a)

visu iesaistīto ieinteresēto personu darbības prasības;

b)

gaisa satiksmes faktisko un prognozēto apmēru;

c)

SSR transponderu kodu pieprasīto izmantošanu saskaņā ar attiecīgajiem noteikumiem, kas izklāstīti ICAO Reģionālajā aeronavigācijas plānā Eiropas reģionam, objektu un pakalpojumu īstenošanas dokumentā un praktiskajos norādījumos.

a)

SSR transponderu kodu sadalījuma pieteikumu iesniegšana;

b)

SSR transponderu kodu sadalījuma pieteikumu novērtēšana;

c)

SSR transponderu kodu sadalījuma ierosināto grozījumu koordinēšana ar dalībvalstīm saskaņā ar B daļā noteiktajām prasībām;

d)

kodu sadalījuma un vajadzību regulāra revīzija stāvokļa optimizācijas nolūkā, tostarp esošā kodu sadalījuma pārdalīšana;

e)

3. punktā minētā vispārējā SSR transponderu kodu sadalījuma saraksta regulāri grozījumi, apstiprināšana un izplatīšana;

f)

SSR transponderu kodu piešķīrumu neparedzētu pretrunu paziņošana, vērtēšana un novēršana;

g)

kodu saglabāšanas pārbaudēs konstatēto nepareizo SSR transponderu kodu piešķīrumu paziņošana, vērtēšana un novēršana;

h)

SSR transponderu kodu sadalījuma neparedzēta deficīta paziņošana, vērtēšana un novēršana;

i)

datu un informācijas sniegšana saskaņā ar C daļā noteiktajām prasībām.

a)

veikt koordinētu S režīma pieprasītāja kodu sadali, tādējādi nodrošinot vispārēju tīkla efektivitāti;

b)

nodrošināt regulatīvo bāzi izpildes un pārraudzības uzlabošanai.

a)

visu iesaistīto ieinteresēto personu darbības prasības;

b)

Komisijas Regulu (EK) Nr. 262/2009 (1);

c)

S režīma pieprasītāja kodu nepieciešamo pārvaldību atbilstīgi Eiropas principu un procedūru noteikumiem attiecībā uz sekundārā novērošanas radara S režīma pieprasītāja kodu sadali (IC) (ICAO EUR, Dok. Nr. 024).

a)

pieprasītāja kodu sadalījuma pieteikumu iesniegšana;

b)

pieprasītāja kodu sadalījuma pieteikumu novērtēšana;

c)

pieprasītāja kodu sadalījuma ierosināto grozījumu koordinēšana ar dalībvalstīm saskaņā ar B daļā noteiktajām prasībām;

d)

pieprasītāja kodu sadalījuma un vajadzību regulāra revīzija stāvokļa uzlabošanas nolūkā, tostarp esošā pieprasītāja kodu sadalījuma pārdalīšana;

e)

16. punktā minētā vispārējā pieprasītāja kodu sadalījuma plāna regulāri grozījumi, apstiprināšana un izplatīšana;

f)

neparedzētu pieprasītāja kodu sadalījuma konfliktu starp S režīma pieprasītājiem paziņošana, vērtēšana un izšķiršana;

g)

pieprasītāja kodu sadalījuma neparedzēta deficīta paziņošana, vērtēšana un novēršana;

h)

datu un informācijas sniegšana saskaņā ar C daļā noteiktajām prasībām.

a)

veic pieprasītāja kodu sadalījuma plāna atjaunināšanas simulāciju, pamatojoties uz iesniegtajiem pieteikumiem;

b)

sagatavo pieprasītāja kodu sadalījuma plāna atjaunināšanas priekšlikumu, kas jāapstiprina šā priekšlikuma skartajām dalībvalstīm;

c)

nodrošina, ka ierosinātā pieprasītāja kodu sadalījuma plāna atjaunināšana maksimāli atbilst pieprasītāja kodu izmantojumu operatīvajām prasībām;

d)

aktualizē un paziņo dalībvalstīm pieprasītāja kodu sadalījuma plānu tūlīt pēc tā apstiprināšanas, neskarot valstu procedūras informācijas paziņošanai par militāro struktūru ekspluatētiem S režīma pieprasītājiem.

a)

nodrošina, ka SSR transponderu kodu izmantošanas ietekme trešās valstīs tiek ņemta vērā, piedaloties SSR transponderu kodu pārvaldības darba kārtības īstenošanā, kas ir paredzēta ICAO Reģionālā aeronavigācijas plāna Eiropas reģionam, objektu un pakalpojumu īstenošanas dokumenta attiecīgajos noteikumos;

b)

nodrošina, ka A daļas 3. punktā minētie SSR transponderu kodu sadalījuma saraksti ir saderīgi ar kodu pārvaldības plānu, kas ir izklāstīts ICAO Reģionālā aeronavigācijas plāna Eiropas reģionam, objektu un pakalpojumu īstenošanas dokumenta attiecīgajos noteikumos;

c)

nosaka prasības, kuru mērķis ir nodrošināt jaunu vai grozītu SSR transponderu kodu pārvaldības pasākumu pienācīgu apspriešanu ar attiecīgajām dalībvalstīm;

d)

nosaka prasības, kuru mērķis ir nodrošināt, lai dalībvalstis jaunus vai grozītus SSR transponderu kodu pārvaldības pasākumus pienācīgi apspriestu valsts līmenī ar visām attiecīgajām ieinteresētajām personām;

e)

nodrošina, ka SSR transponderu kodu stratēģiskā un taktiskā izmantojuma koordinēšana ar trešām valstīm notiek, pamatojoties uz SSR transponderu kodu pārvaldības darba kārtību, kas ir paredzēta ICAO Reģionālā aeronavigācijas plāna Eiropas reģionam, objektu un pakalpojumu īstenošanas dokumenta attiecīgajos noteikumos;

f)

nosaka minimālos termiņus ierosinātā jaunā vai grozītā novērošanas pieprasītāja un SSR transponderu kodu sadalījuma koordinēšanai un apspriešanai;

g)

nodrošina, ka SSR transponderu kodu sadalījuma saraksta izmaiņas saņem to dalībvalstu apstiprinājumu, uz kurām attiecas izmaiņas;

h)

nosaka prasības, kuru mērķis ir nodrošināt, lai SSR transponderu kodu sadalījuma saraksta izmaiņas tūlīt pēc to apstiprināšanas tiktu paziņotas visām ieinteresētajām personām, neskarot valstu procedūras informācijas paziņošanai par SSR transponderu kodu izmantojumu militāro struktūru vajadzībām.

a)

nosaka termiņus ierosinātā jaunā vai grozītā S režīma pieprasītāja kodu sadalījuma koordinēšanai un apspriešanai;

b)

nodrošina, ka S režīma pieprasītāja kodu sadalījuma plāna izmaiņas ir jāapstiprina dalībvalstīm, uz kurām attiecas izmaiņas;

c)

nodrošina, ka S režīma pieprasītāja kodu stratēģiskā un taktiskā izmantojuma koordinēšana ar trešām valstīm notiek, pamatojoties uz S režīma pieprasītāju kodu pārvaldības darba kārtību;

d)

nosaka prasības, kuru mērķis ir nodrošināt, lai S režīma pieprasītāja kodu sadalījuma plāna izmaiņas tūlīt pēc to apstiprināšanas tiktu paziņotas visām ieinteresētajām personām, neskarot valstu procedūras informācijas paziņošanai par S režīma pieprasītāja kodu un SSR transponderu kodu izmantojumu militāro struktūru vajadzībām.

a)

atjauninātus uzskaites datus par visu SSR transponderu kodu sadalījumu un izmantojumu to pārziņā esošajā apgabalā, ievērojot jebkādus drošības ierobežojumus attiecībā uz pilnīgu informācijas izpaušanu par īpašu kodu sadalījumu militārām vajadzībām, ko neizmanto vispārējā gaisa satiksmē;

b)

pamatojumu, kas apliecina, ka pašreizējais un pieprasītais SSR transponderu kodu sadalījums ir obligāti nepieciešams darbības prasību izpildei;

c)

detalizētu informāciju par visiem iedalītajiem SSR transponderu kodiem, kas vairs nav nepieciešami darbības nodrošināšanai un ko var atbrīvot atkārtotai sadalīšanai tīklā;

d)

ziņojumus par jebkādu faktisku SSR transponderu kodu sadalījuma neparedzētu deficītu;

e)

detalizētu informāciju par visām sistēmu vai komponentu uzstādīšanas plāna vai darbības statusa izmaiņām, kas var ietekmēt SSR transponderu kodu piešķiršanu lidojumiem.

a)

uzlabotas taktiskās plūsmas pārvaldības sistēmas korelētos ziņojumus par atrašanās vietu, kuri ietver SSR transponderu kodu piešķīrumus vispārējās gaisa satiksmes vajadzībām, ja lidojumus veic saskaņā ar instrumentālo lidojumu noteikumiem;

b)

ziņojumus par visiem faktiskajiem neparedzētajiem konfliktiem vai apdraudējumiem, ko izraisījis faktisks operacionāls SSR transponderu kodu piešķīrums, ietverot informāciju par to, kā konflikti novērsti.

a)

norāda, vai ir vai nav paredzams konflikts vai apdraudējums saistībā ar SSR transponderu kodu sadalījumu;

b)

apliecina, vai tiks vai netiks negatīvi ietekmētas darbības prasības vai efektivitāte;

c)

apliecina, ka SSR transponderu kodu sadalījuma grozījumus var īstenot vajadzīgajos termiņos.

a)

S režīma pieprasītāju raksturlielumus, kā noteikts Regulā (EK) Nr. 262/2009;

b)

detalizētu informāciju par visām S režīma pieprasītāju vai komponentu uzstādīšanas plāna vai darbības statusa izmaiņām, kas var ietekmēt pieprasītāja kodu piešķiršanu S režīma pieprasītājiem;

c)

pamatojumu, kas apliecina, ka pašreizējais un pieprasītais pieprasītāja kodu sadalījums ir obligāti nepieciešams darbības prasību izpildei;

d)

informāciju par iedalītajiem pieprasītāja kodiem, kas vairs nav nepieciešami darbības nodrošināšanai un ko var atbrīvot atkārtotai sadalīšanai tīklā;

e)

ziņojumus par jebkādu faktisku pieprasītāja kodu sadalījuma neparedzētu deficītu.

a)

norādes par paredzamu konfliktu vai apdraudējumu saistībā ar S režīma pieprasītāja kodu sadalījumu;

b)

apliecinājumu tam, vai tiks vai netiks negatīvi ietekmētas darbības prasības vai efektivitāte;

c)

apliecinājumu tam, ka S režīma pieprasītāja kodu sadalījuma grozījumus var īstenot vajadzīgajos termiņos.

a)

ietverot iesaistīto ieinteresēto personu sadarbības aspektus lomu un pienākumu izteiksmē;

b)

norādot, kā stratēģiskie mērķi saskanēs ar prasībām;

c)

nosakot, kā tiks mērīta virzība uz šo mērķu sasniegšanu;

d)

norādot, kā stratēģiskie mērķi ietekmēs nozari un citas attiecīgās jomas

a)

katra stratēģiskā mērķa prioritātes;

b)

katra stratēģiskā mērķa īstenošana vajadzīgās tehnoloģiju ieviešanas, arhitektoniskās ietekmes, cilvēcisko aspektu, attiecīgo izmaksu, ieguvumu, kā arī nepieciešamās pārvaldības, resursu un regulējuma izteiksmē;

c)

iesaistīto ieinteresēto personu nepieciešamā dalība katra plāna elementa aspektā, tostarp to lomas un pienākumi;

d)

tīkla pārvaldnieka iesaistes saskaņotais līmenis katra plāna elementa īstenošanas atbalstam katrai atsevišķai funkcijai

a)

nodoms sasniegt katru stratēģisko mērķi vajadzīgo tehnoloģiju un atbilstošo pētniecības un izstrādes aspektu, arhitektoniskās ietekmes, cilvēcisko aspektu, ekonomiskā pamatojuma, nepieciešamās pārvaldības un regulējuma, kā arī šo ieguldījumu attiecīgā drošības un ekonomiskā pamatojuma izteiksmē;

b)

iesaistīto ieinteresēto personu nepieciešamā dalība katra plāna elementa aspektā, tostarp to lomas un pienākumi

—

iekļaujot iesaistīto ieinteresēto personu sadarbības aspektu aprakstu, kurā izklāstītas to lomas un pienākumi,

—

norādot, kā darbības uzdevumi un mērķi tiks iestrādāti tīkla darbības plāna taktiskajā, pirmstaktiskajā, īstermiņa un vidēja termiņa posmā un citos darbības uzlabošanas mērķos, kas noteikti darbības uzlabošanas sistēmā,

—

nosakot prioritātes un resursus, kas vajadzīgi plānošanas posmā,

—

norādot ietekmi uz ATM nozari un citām attiecīgajām jomām

—

tīkla darbības plānošanas vispārējā procesa apraksts,

—

apraksts par tīkla darbības plāna pilnveides un attīstības stratēģiju, kas izstrādāta, lai sekmīgi izpildītu darbības rezultativitātes prasības un īstenotu citus darbības uzlabošanas mērķus, kas noteikti darbības uzlabošanas sistēmā,

—

izmantoto līdzekļu un datu apraksts

—

tīkla prognozes,

—

aeronavigācijas pakalpojumu sniedzēja, funkcionālā gaisa telpas bloka un gaisa telpas gaisa satiksmes vadības centra (ACC) prognozes,

—

galveno lidostu prognozes,

—

satiksmes prognožu analīzi, izskatot dažādus scenārijus,

—

īpašu gadījumu ietekmes analīzi

—

vispārējās tīkla kapacitātes prasības,

—

aeronavigācijas pakalpojumu sniedzēja, funkcionālā gaisa telpas bloka un ACC kapacitātes prasības,

—

lidostu kapacitāti,

—

kapacitātes prasību analīzi,

—

vispārējās tīkla vides/lidojumu efektivitātes prasības,

—

vispārējās tīkla drošības prasības,

—

prasības ārkārtas gadījumos un pakalpojumu nepārtrauktība, kas ietekmē tīklu

—

apraksts, kurā izklāstīti plāni un rīcība, ko paredzēts īstenot tīkla līmenī, ietverot gaisa telpu, nepietiekamos resursus un ATFM,

—

apraksts, kurā izklāstīts katra plāna un katras rīcības devums darbības rezultativitātes uzlabošanā

—

apraksts, kurā izklāstīti visi plāni un operatīvās darbības, ko paredzēts īstenot vietējā līmenī,

—

apraksts, kurā izklāstīts katra plāna un katras darbības devums darbības rezultativitātes uzlabošanā;

—

attiecību ar trešām valstīm apraksts un ar ICAO saistītā darba apraksts

—

pārskats par īpašiem gadījumiem, kas būtiski ietekmē ATM,

—

atsevišķi īpaši gadījumi un rīcība šādos gadījumos no tīkla skatu punkta,

—

liela mēroga militārās mācības

—

gaisa telpas pieejamība: dienas/laiki, kad rezervētā gaisa telpa pieejama pēc noklusējuma,

—

speciāli pieprasījumi rezervētas gaisa telpas neplānotai izmantošanai,

—

rezervētas, bet nepieprasītas gaisa telpas atbrīvošana izmantojumam civilām vajadzībām, pēc iespējas agrāk iepriekš brīdinot

—

ATFM kavējumu/kapacitātes mērķi un prognozes tīkla, aeronavigācijas pakalpojumu sniedzēja, funkcionālā gaisa telpas bloka un ACC līmenī,

—

lidostu darbības rezultativitāte,

—

tīkla vides/lidojumu efektivitātes darbības uzlabošanas mērķi un prognozes,

—

īpašu gadījumu ietekme,

—

darbības rezultativitātes mērķu un prognožu analīze

—

darbības (drošība, kapacitāte, lidojumu efektivitāte) esošo un iespējamo problemātisko jomu apzināšana, to cēloņi un saskaņotie risinājumi vai rīcība to mazināšanai, tostarp iespējamie pieprasījuma kapacitātes līdzsvarošanas risinājumi