This document is an excerpt from the EUR-Lex website
Commission Implementing Regulation (EU) 2019/123 of 24 January 2019 laying down detailed rules for the implementation of air traffic management (ATM) network functions and repealing Commission Regulation (EU) No 677/2011Text with EEA relevance.
Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2019/123 (2019. gada 24. janvāris), ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus gaisa satiksmes pārvaldības (ATM) tīkla funkciju īstenošanai un atceļ Regulu (ES) Nr. 677/2011Dokuments attiecas uz EEZ.
Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2019/123 (2019. gada 24. janvāris), ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus gaisa satiksmes pārvaldības (ATM) tīkla funkciju īstenošanai un atceļ Regulu (ES) Nr. 677/2011Dokuments attiecas uz EEZ.
C/2019/293
OJ L 28, 31.1.2019, p. 1–45 (BG, ES, CS, DA, DE, ET, EL, EN, FR, HR, IT, LV, LT, HU, MT, NL, PL, PT, RO, SK, SL, FI, SV)
In force
31.1.2019 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
L 28/1 |
KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS REGULA (ES) 2019/123
(2019. gada 24. janvāris),
ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus gaisa satiksmes pārvaldības (ATM) tīkla funkciju īstenošanai un atceļ Regulu (ES) Nr. 677/2011
(Dokuments attiecas uz EEZ)
EIROPAS KOMISIJA,
ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,
ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 10. marta Regulu (EK) Nr. 551/2004 par gaisa telpas organizāciju un izmantošanu vienotajā Eiropas gaisa telpā (Gaisa telpas regula) (1) un jo īpaši tās 6. panta 4. un 7. punktu,
tā kā:
(1) |
Tīkla funkcijām vajadzētu būt vispārējas nozīmes pakalpojumam, ko sniedz Eiropas Gaisa satiksmes pārvaldības tīklam (EATMN, turpmāk “tīkls”) vai saistībā ar tā darbību. Tām būtu jāveicina gaisa transporta sistēmas ilgtspējīga attīstība, nodrošinot nepieciešamo veiktspēju, sadarbspēju, savietojamību un darbību koordināciju, tostarp tādu, kas nodrošina nepietiekamo resursu optimālu izmantošanu. |
(2) |
Eiropas maršrutu tīkla plānošanai, tīkla jaudas un gaisa satiksmes plūsmas pārvaldībai un nepietiekamo resursu koordinācijai saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 551/2004 nebūtu jāskar dalībvalstu suverenitāte attiecībā uz to gaisa telpu un dalībvalstu pienākumi saistībā ar sabiedriskās kārtības, valsts drošības un aizsardzības jautājumiem, kas noteikti Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. 549/2004 (2). |
(3) |
Tīklam būtu jāaptver visi fiziskie un darbību elementi, kas nosaka tādu gaisa kuģu darbību, it īpaši to punktualitāti un lidojumu efektivitāti, kuri izmanto gaisa telpu Starptautiskās Civilās aviācijas organizācijas (ICAO) Eiropas reģionā, kurā dalībvalstis ir atbildīgas par gaisa satiksmes pakalpojumu sniegšanu. |
(4) |
Eiropas maršrutu tīkls būtu jāveido tā, lai uzlabotu maršrutu efektivitāti “no vārtiem līdz vārtiem” skatījumā visos lidojuma posmos, jo īpaši ņemot vērā lidojumu efektivitāti un vides aspektus. |
(5) |
Lai nodrošinātu tīkla darbību pastāvīgu uzlabošanu vienotajā Eiropas gaisa telpā un veicinātu Eiropas mēroga darbības uzlabošanas mērķu sasniegšanu, ir jāveic operatīvas darbības attiecībā uz efektīvu gaisa telpas struktūru izveidi un pieejamās jaudas pārvaldību. Šīm operatīvajām darbībām būtu jānodrošina gaisa telpas efektīva izmantošana un jārada apstākļi, lai gaisa telpas izmantotāji varētu izmantot vēlamās trajektorijas. |
(6) |
Gaisa satiksmes plūsmas pārvaldības (ATFM) funkcija ir tīkla funkciju neatņemama sastāvdaļa, kuras uzdevums ir optimizēt pieejamās gaisa telpas izmantošanas iespējas. Tāpēc šī funkcija būtu jāapraksta sīkāk, pienācīgi ņemot vērā Komisijas Regulu (ES) Nr. 255/2010 (3). |
(7) |
Regulā (EK) Nr. 551/2004 ir paredzēts, ka jāpieņem sīki izstrādāti īstenošanas noteikumi, kas koordinētu un saskaņotu procesus un procedūras, lai uzlabotu aeronavigācijas frekvenču pārvaldības efektivitāti. Sīki izstrādātajos īstenošanas noteikumos būtu arī jānosaka viena centrālā funkcija, kas koordinētu frekvenču vajadzību agrīnu apzināšanu un risināšanu, lai atbalstītu tīkla izstrādi un darbību. |
(8) |
Optimizējot tīkla attīstību un darbību, par pamatu būtu jāizmanto ICAO darbs maršrutu izstrādes, gaisa satiksmes plūsmas pārvaldības, frekvenču un radiolokatora transponderu kodu pārvaldības jomā. |
(9) |
Dalībvalstīm būtu jāievēro savas saistības pret ICAO maršrutu izstrādes, gaisa satiksmes plūsmas pārvaldības un frekvenču un radiolokatora transponderu kodu pārvaldības jomā, turklāt attiecībā uz tīklu šīs saistības dalībvalstīm būtu jāīsteno vēl efektīvāk. Tīkla pārvaldniekam būtu jānodrošina koordinācija un jāsniedz atbalsts šajā jomā. |
(10) |
Gaisa satiksmes plūsmas pārvaldības (ATFM) funkcijas īstenošanai nevajadzētu skart Padomes Regulu (EEK) Nr. 95/93 (4). Lidostas, kuras ir tīkla ieejas un izejas punkti, ir vispārējās tīkla darbības uzlabošanas galvenie dalībnieki. Tāpēc šai funkcijai būtu jāsadarbojas ar lidostu ekspluatantiem, kuri darbojas kā zemes koordinatori, nolūkā optimizēt kapacitāti uz zemes. Tas uzlabotu tīkla vispārējo kapacitāti. Būtu arī jāizstrādā procedūras lidostu laika nišu un lidojumu plānu saskaņotības paaugstināšanai, lai optimizētu tīkla, tostarp lidostu, pieejamo jaudu. |
(11) |
Radiofrekvenču spektra piešķiršana notiek saistībā ar Starptautisko Telesakaru savienību (ITU). Dalībvalstīm ir pienākums informēt ITU par savām civilās aviācijas prasībām un pēc tam optimāli izmantot vispārējas nozīmes gaisa satiksmei piešķirto frekvenču joslu. Šīs jomas politika un normatīvā bāze ir izklāstīta Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumā Nr. 676/2002/EK (5). |
(12) |
ICAO ir izstrādājusi metodiskos materiālus attiecībā uz radiolokatoru transponderu kodiem, tostarp S režīma pieprasītāja kodiem, kā arī radiofrekvenču funkcijām. Tā arī uztur sistēmu ICAO Eiropas reģionā vispārējas nozīmes gaisa satiksmes vajadzībām piešķirto frekvenču reģistrācijai. Patlaban šo uzdevumu atbalsta Eirokontrole, kas pilda tīkla pārvaldnieka pienākumus. |
(13) |
Notikumi saistībā ar reisa MH 17 notriekšanu Ukrainas gaisa telpā 2014. gada 17. jūlijā, kā arī teroristu sarīkotais sprādziens Briseles lidostā 2016. gada 22. martā parādīja, ka ir nepieciešama centrāla vienība, kas koordinētu ietekmes mazināšanas pasākumus vietējā, reģionālā un tīkla līmenī, lai nodrošinātu savlaicīgu reakciju nākotnē iespējamās krīzes situācijās, kas skārušas aviācijas nozari. |
(14) |
Tīkla pārvaldniekam būtu jārīkojas kā objektīvai un kompetentai struktūrai, veicot uzdevumus, kas vajadzīgi, lai efektīvi un atbilstošo resursu robežās pildītu Regulā (EK) Nr. 551/2004 paredzētās tīkla funkcijas. Kandidātiem, kuri pretendē uz tīkla pārvaldnieka statusu, būtu jāiesniedz pierādījumi par līdzekļiem un resursiem, ko tie plāno nodrošināt, lai spētu izpildīt šai struktūrai noteiktās prasības. Tīkla pārvaldnieks būtu jāpārstāv tās struktūras vadītājam, kas ir izraudzīta par tīkla pārvaldnieku. |
(15) |
Ir lietderīgi izveidot vienu struktūru, kas koordinētu dažādās tīkla funkcijas, lai atbalstītu rīcību vietējā un apakšreģionālā līmenī nolūkā izstrādāt konsekventus tīkla īstermiņa un ilgtermiņa darbības un stratēģiskos mērķus un veicināt to sasniegšanu atbilstoši darbības uzlabošanas mērķiem. Tomēr tīkla funkciju izpilde būtu jānodrošina iesaistītajām ieinteresētajām personām un tīkla pārvaldniekam dalībvalstu un funkcionālo gaisa telpas bloku līmenī, ievērojot šajā regulā noteiktos pienākumus. |
(16) |
Komisija 2017. gadā pārskatīja tīkla funkciju vadības struktūru, finansēšanas kārtību, izmaksu bāzi un izmaksu efektivitāti. Viens no šīs pārskatīšanas rezultātā pieņemtajiem secinājumiem ir tāds, ka tīkla pārvaldniekam būtu nepieciešama spēcīgāka vadības struktūra un lielāka pārvaldības autonomija. |
(17) |
Tīkla funkcijas būtu jāīsteno rentabli, jo īpaši nepieļaujot darbību dublēšanos. |
(18) |
Tīkla pārvaldnieka pienākumiem un uzdevumiem vajadzētu būt precīzi noteiktiem, sevišķi attiecībā uz tīkla funkciju izpildi un tīkla darbību. Tam būtu jāattiecas arī uz visiem pakalpojumiem vai darbībām, kas iesaistīto ieinteresēto personu interesēs jāveic centralizēti atbilstīgi ar šīm ieinteresētajām personām saskaņotai darbību darba kārtībai un procesiem. |
(19) |
Tīkla pārvaldniekam uzticētie uzdevumi saistībā ar infrastruktūras un kopīgo tīkla atbalsta pakalpojumu pārraudzību būtu jāveic, pilnīgi ņemot vērā dalībvalstu un iesaistīto ieinteresēto personu viedokli. |
(20) |
Tīkla pārvaldniekam būtu jāiesaistās ar tīkla funkciju izpildi valstu un apakšreģionālā līmenī saistīto plānu un operatīvo darbību sagatavošanā, ja šie plāni un pasākumi ietekmē tīkla darbību. |
(21) |
Lai nodrošinātu pienācīgu tīkla darbību, tīkla darbības plānā būtu jāuzskaita operatīvās darbības un vietējās atsauces vērtības, kurās ir ņemti vērā pastāvīgi mainīgie tīkla apstākļi un kuru mērķis ir sasniegt Savienības mēroga darbības uzlabošanas mērķus. Turklāt tīkla pārvaldniekam būtu jāapzina operatīvās grūtības un trūkumi un jāierosina atbilstoši pasākumi. |
(22) |
Lai spētu pastāvīgi uzlabot gaisa satiksmes plūsmas pārvaldību Savienībā, prognozētu gaisa satiksmes izaugsmi un maksimāli lietderīgi izmantotu pieejamo jaudu, vienlaikus samazinot gaisa satiksmes plūsmu ietekmi uz vidi, būtiska nozīme ir pareizu pārvaldības principu piemērošanai. Tāpēc ir jāizstrādā vienots satvars attiecībā uz plānošanu un tīkla darbības uzlabojumu ieviešanu. Šajā nolūkā tīkla līmenī būtu jāsagatavo stratēģijas plāns un darbības plāns. |
(23) |
Tīkla pārvaldniekam un iesaistītajām ieinteresētajām personām būtu jāsadarbojas kā partneriem, lai uzlabotu gaisa satiksmes plūsmas pārvaldību un vajadzības gadījumā veiktu korektīvus pasākumus. Tīkla pārvaldniekam būtu it īpaši jāvar ieviest gaisa satiksmes plūsmas pārvaldības pasākumus, lai maksimāli lietderīgi izmantotu pieejamo jaudu un veicinātu, ka ATC sektori šo jaudu nodrošina maksimāli labi. |
(24) |
Tīkla funkcijām nevajadzētu skart Regulas (EK) Nr. 549/2004 13. panta noteikumus, kas ir vērsti uz būtisku drošības un aizsardzības politikas interešu aizsardzību. Tīkla funkcijām arī nevajadzētu skart Regulas (EK) Nr. 551/2004 7. pantā paredzēto gaisa telpas izmantošanas elastīguma piemērošanu. |
(25) |
Būtu jākoordinē tīkla funkcijas un darbības, kas organizētas funkcionālo gaisa telpas bloku līmenī. |
(26) |
Ļoti liela nozīme vajadzīgo mērķu sasniegšanā ir militāro operāciju efektivitātei, civilmilitārai sadarbībai un koordinācijai. Šai regulai nebūtu jāattiecas uz lēmumiem par militāro operāciju un mācību saturu, apmēru vai veikšanu saskaņā ar operatīvo gaisa satiksmes režīmu. Neskatoties uz to, drošības un savstarpējas efektivitātes nolūkā ir svarīgi nosegt saskarnes starp minētajām operācijām un pasākumiem, uz ko attiecas šī regula. |
(27) |
Ir jānodrošina tīkla funkciju savlaicīga un efektīva izpilde, kā arī jāpalīdz tīkla pārvaldniekam veikt tā uzdevumus, izveidojot lietderīgu satvaru konsultācijām ar iesaistītajām ieinteresētajām personām un sīki izstrādātu darbību darba kārtību un procesus. |
(28) |
Būtu jārīko apspriešanās ar ieinteresētajām personām valsts, funkcionālo gaisa telpas bloku un tīkla līmenī. |
(29) |
Lai nodrošinātu atbilstīgu pārvaldes struktūru tīkla funkciju izpildei, būtu jāizveido Tīkla pārvaldības padome. |
(30) |
Lai nodrošinātu lēmumu efektīvu pieņemšanu, būtu jāparedz neliels tādu Tīkla pārvaldības padomes locekļu skaits, kuriem ir operatīvi un vadības pienākumi, kā arī plašas zināšanas un pieredze gaisa satiksmes pārvaldības jomā. Padomes locekļiem būtu jānodrošina līdzsvarota visu ieinteresēto personu interešu pārstāvība. Asociēto valstu aeronavigācijas pakalpojumu sniedzējiem, kuri palīdz tīkla pārvaldnieka darbā, būtu jāsniedz iespēja piedalīties Tīkla pārvaldības padomē ar to pārstāvju starpniecību. |
(31) |
Tīkla pārvaldības padomes lēmumu pieņemšanas darbs būtu jāatbalsta Darbības jautājumu darba grupai, kurā darbojas vadītāji, lai sniegtu tai atbilstošu izpratni un padomus par darbību. |
(32) |
Lai nodrošinātu krīzes vadības efektivitāti tīkla līmenī un atbalstītu Eiropas aviācijas krīzes koordinācijas vienības darbu, būtu jāizveido valsts kontaktpunktu tīkls. Šiem kontaktpunktiem būtu jāsekmē valsts iestāžu līdzdalība un jānodrošina cieša sadarbība ar atbilstošajām struktūrām dalībvalstu līmenī krīzes situācijās. |
(33) |
Ņemot vērā dalībvalstu suverenitāti attiecībā uz to gaisa telpu un dalībvalstu prasības, kas saistītas ar sabiedriskās kārtības, valsts drošības un aizsardzības jautājumiem, kā arī to pienākumus attiecībā uz tīkla funkcijām, dalībvalstis būtu jāinformē par visiem pasākumiem, kuriem ir būtiska ietekme uz tīkla darbību, un tie ar dalībvalstīm būtu jāapspriež. Komisijai būtu maksimāli lietderīgi jāizmanto esošās komitejas sanāksmes, lai ņemtu vērā dalībvalstu viedokļus. |
(34) |
Tīkla pārvaldnieka budžetam vajadzētu jābūt tādam, lai tīkla pārvaldnieks varētu sasniegt konkrētus darbības uzlabošanas sistēmā noteiktos mērķus un īstenot darba programmu. Ja iestāde, kas ir izraudzīta par tīkla pārvaldnieku, veic jebkādas citas darbības, tās tīkla pārvaldnieka budžetam vajadzētu būtu identificējamam atsevišķi no pārējā iestādes budžeta. Tīkla pārvaldības padomei būtu jāapstiprina tīkla pārvaldnieka budžeta atbilstība pārvaldnieka gada darba programmai. |
(35) |
Komisijai būtu jānodrošina tīkla pārvaldnieka atbilstoša uzraudzība. Veicot uzraudzību, būtu jāņem vērā loma, ko pilda Eiropas Savienības Aviācijas drošības aģentūra kā kompetentā iestāde attiecībā uz tīkla pārvaldnieka sertificēšanu un pārraudzību. |
(36) |
Lai pastiprinātu Eiropas vienotās gaisa telpas Viseiropas dimensiju, tīkla funkciju izveidē un īstenošanā būtu jāiesaista trešās valstis, kuras ir parakstījušas nolīgumu ar Savienību. |
(37) |
Šajā regulā ir pienācīgi ņemta vērā pieredze, kas gūta, pildot tīkla funkcijas kopš 2011. gada, un tajā ir izklāstīti pārskatītie kopīgie noteikumi attiecībā uz tīkla funkciju izpildi. Tāpēc Komisijas Regula (ES) Nr. 677/2011 (6) būtu jāatceļ. |
(38) |
Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Vienotās gaisa telpas komitejas atzinumu, |
IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.
I NODAĻA
VISPĀRĪGI NOTEIKUMI
1. pants
Priekšmets un darbības joma
1. Šī regula nosaka sīki izstrādātus noteikumus gaisa satiksmes pārvaldības tīkla funkciju (tīkla funkcijas) īstenošanai saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 551/2004 6. pantu. Tajā ir izklāstīti arī noteikumi par tīkla krīzes vadību.
2. Saskaņā ar šo regulu tīkla funkcijas ir šādas:
a) |
Eiropas Maršrutu tīkla plānošana (ERND); |
b) |
gaisa satiksmes plūsmas pārvaldība (ATFM), kā minēts Regulas (EK) Nr. 551/2004 6. panta 7. punktā un Regulā (ES) Nr. 255/2010; |
c) |
attiecībā uz nepietiekamo resursu koordinēšanu:
|
3. Tīkla funkciju īstenošanas nolūkā šo regulu piemēro dalībvalstīm, tīkla pārvaldniekam, Eiropas Savienības Aviācijas drošības aģentūrai (Aģentūra), gaisa telpas izmantotājiem, aeronavigācijas pakalpojumu sniedzējiem, lidostu ekspluatantiem, lidostu laika nišu koordinatoriem vietējā, valsts vai funkcionālo gaisa telpas bloku līmenī.
4. Šo regulu piemēro gaisa telpai ICAO EUR reģionā, kurā dalībvalstīm ir pienākums nodrošināt gaisa satiksmes pakalpojumus Regulas (EK) Nr. 549/2004 2. panta 11. punkta nozīmē. Šo regulu var piemērot arī gaisa telpai ICAO EUR, NAT, AFI un MID reģionos, kuros trešām valstīm, kā minēts 24. panta 1. punktā, ir pienākums sniegt gaisa satiksmes pakalpojumus.
2. pants
Definīcijas
Šajā regulā piemēro Regulas (EK) Nr. 549/2004 2. pantā, Regulas (ES) Nr. 255/2010 2. pantā un Komisijas Regulas (EK) Nr. 2150/2005 (7) 2. pantā noteiktās definīcijas.
Piemēro arī šādas definīcijas:
1) |
“nepietiekami resursi” ir nodrošinājums ar tādiem līdzekļiem efektīvai gaisa satiksmes pārvaldības funkcionēšanai, kuru pieejamība ir ierobežota un kurus centralizēti koordinē tīkla pārvaldnieks, lai nodrošinātu Eiropas Gaisa satiksmes pārvaldības tīkla (tīkla) darbību; |
2) |
“aviācijas frekvenču josla” ir tādas noteiktas frekvenču joslas ierakstīšana Starptautiskās Telesakaru savienības radiofrekvenču noteikumu radiofrekvenču sadalījuma tabulā, kurā piešķir frekvences vispārējās gaisa satiksmes nolūkiem; |
3) |
“lidostas ekspluatants” ir struktūra, kurai saskaņā ar valsts normatīvajiem aktiem ir uzdevums apvienojumā ar citām darbībām vai citādi vadīt un pārvaldīt lidostas infrastruktūru, kā arī koordinēt un kontrolēt dažādo attiecīgajā lidostā vai lidostu sistēmā strādājošo ekspluatantu darbību; |
4) |
“lidostu laika nišu koordinators” ir kvalificēta fiziska vai juridiska persona, kas izraudzīta saskaņā ar Regulas (EEK) Nr. 95/93 4. panta 1. punktu; |
5) |
“iesaistītās ieinteresētās personas” ir gaisa telpas civilie un militārie izmantotāji, civilie un militārie aeronavigācijas pakalpojumu sniedzēji un lidostu ekspluatanti, kuri darbojas regulas 1. panta 4. punktā minētajā gaisa telpā; |
6) |
“tīkla pārvaldnieks” ir struktūra, kurai uzticēts veikt uzdevumus, kas nepieciešami, lai izpildītu Regulas (EK) Nr. 551/2004 6. pantā minētās funkcijas; |
7) |
“asociētās valstis” ir trešās valstis, kuras ir Eirokontroles dalībnieces, izņemot valstis, kuras piedalās tīkla pārvaldnieka darbā saskaņā ar regulas 24. panta 1. punktu; |
8) |
“darbības uzlabošanas sistēma” ir tiesiskais regulējums, kura mērķis ir uzlabot aeronavigācijas pakalpojumu un tīkla funkciju izpildes kvalitāti Eiropas vienotajā gaisa telpā, kā minēts Regulas (EK) Nr. 549/2004 11. pantā; |
9) |
“uz sadarbību balstīta lēmumu pieņemšana” ir process, kurā lēmumus pieņem, pamatojoties uz mijiedarbību un apspriešanos ar dalībvalstīm, iesaistītajām ieinteresētajām personām un vajadzības gadījumā citiem dalībniekiem saskaņā ar regulas 15.–17. pantu; |
10) |
“darbības izvērtēšanas iestāde” ir ar Komisijas Īstenošanas lēmumu (ES) 2016/2296 (8) izveidota neatkarīga ekspertu grupa jautājumos par aeronavigācijas pakalpojumu un tīkla funkciju darbību Eiropas vienotajā gaisa telpā; |
11) |
“Tīkla pārvaldības padome” ir padome, kas izveidota ar šo regulu un kas pārrauga un virza tīkla funkciju izpildi, tostarp tīkla pārvaldnieka uzdevumu izpildi saskaņā ar regulas 18. pantu; |
12) |
“operatīva darbība” ir pasākums, ko veic vietējā, valsts, funkcionālo gaisa telpas bloku vai tīkla līmenī, kā noteikts tīkla darbības plānā, iesaistītajām ieinteresētajām personām un tīkla pārvaldniekam pieņemot lēmumus uz sadarbību balstītā procesā; |
13) |
“tīkla krīze” ir stāvoklis, kad nav iespējams sniegt aeronavigācijas pakalpojumus vajadzīgajā līmenī, tādējādi radot lielu tīkla jaudas zudumu vai tīkla jaudas un pieprasījuma ievērojamu nesamērīgumu, vai arī informācijas plūsmas ievērojamu pārtraukumu vienā vai vairākās tīkla daļās pēc neparastas un neparedzētas situācijas; |
14) |
“civilmilitārā sadarbība” ir mijiedarbība starp civilajām un militārajām iestādēm un regulas 3. panta 1. punktā minētajiem gaisa satiksmes pārvaldības elementiem, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu gaisa telpas drošu, efektīvu un saskaņotu izmantošanu; |
15) |
“nosacīts maršruts (CDR)” ir ATS maršruts, kas ir pieejams tikai lidojuma plānošanai un izmantojams saskaņā ar īpašiem nosacījumiem; |
16) |
“Eiropas pārstāvniecības struktūras” ir juridiskas personas vai struktūras, kas Eiropas līmenī pārstāv vienas vai vairāku iesaistīto ieinteresēto personu kategoriju intereses; |
17) |
“valsts kontaktpunkts” krīzes vadības kontekstā ir tās personas dalībvalstīs, kuras sazinās ar attiecīgām valstu krīzes vadības struktūrām un organizācijām, kā arī ar Eiropas aviācijas krīzes koordinācijas vienību; |
18) |
“ietekme uz tīklu” ir – saistībā ar III pielikumā izklāstīto radiofrekvenču funkciju – situācija, kad radiofrekvenču piešķīrums degradē, traucē vai pārtrauc tīkla viena vai vairāku radiofrekvenču piešķīrumu darbību vai vēršas pret to aviācijas radiofrekvenču joslas optimālu izmantošanu, uz kurām attiecas šī regula; |
19) |
“gaisa telpas plānošana” ir process, kas nodrošina uzlabotas navigācijas kapacitātes un metožu, uzlabotu maršrutu tīklu un ar tiem saistītās sektorizācijas, optimizētu gaisa telpas struktūru un kapacitāti palielinošu ATM procedūru izstrādi un īstenošanu; |
20) |
“gaisa telpas izmantošana” ir veids, kā gaisa telpa tiek operatīvi izmantota; |
21) |
“brīvā maršruta gaisa telpa” ir īpaša gaisa telpa, kurā gaisa telpas izmantotāji var brīvi plānot savu maršrutu starp ielidošanas un izlidošanas punktiem bez atsauces uz ATS maršrutu tīklu; |
22) |
“gaisa satiksmes kontroles sektors (ATC sektors)” ir konkrēts gaisa telpas apgabals, par kuru jebkurā brīdī ir atbildīga kāda ATC kontrolieru komanda; |
23) |
“izmantotāja pieprasīts maršruts” ir nepieciešamais maršruts, kuru gaisa kuģu ekspluatanti gaisa telpas plānošanas stadijā ir pieprasījuši, lai apmierinātu viņu vajadzības; |
24) |
“sektora konfigurācija” ir sistēma, kurā apkopoti visi gaisa telpas sektori, lai nodrošinātu operatīvo prasību maksimāli labu ievērošanu un gaisa telpas pieejamības optimizēšanu; |
25) |
“gaisa satiksmes pakalpojumu maršruts (ATS maršruts)” ir noteikta gaisa telpas struktūras daļa, kas paredzēta, lai pēc vajadzības vadītu satiksmes plūsmu, sniedzot gaisa satiksmes pakalpojumus; |
26) |
“radiofrekvenču piešķīrums” ir atļauja, ko dalībvalsts dod radiofrekvences vai radiofrekvenču kanālu izmantošanai ar konkrētiem nosacījumiem. |
3. pants
Tīkla sastāvdaļas
1. Šajā regulā tīkls ietver lidostas, gaisa telpas struktūras un tās savienojošas saskarnes, kā arī Eiropas Gaisa satiksmes pārvaldības tīkla infrastruktūru un operatīvo kapacitāti, kas kopā kalpo civilajiem un militārajiem gaisa telpas izmantotājiem.
2. Iesaistītās ieinteresētās personas un tīkla pārvaldnieks, ievērojot savu attiecīgo pienākumu robežas, plāno, izstrādā, ekspluatē un pārrauga šā panta 1. punktā minētās tīkla sastāvdaļas saskaņā ar tīkla stratēģijas plānu un tīkla darbības plānu, kas minēti attiecīgi 8. un 9. pantā, ar mērķi uzlabot tīkla efektivitāti, sadarbspēju un savienojamību un sasniegt vietēja un Savienības mēroga darbības uzlabošanas mērķus, kas izvirzīti darbības uzlabošanas sistēmā.
II NODAĻA
TĪKLA FUNKCIJU ORGANIZĀCIJA UN PĀRVALDĪBA
4. pants
Tīkla pārvaldnieka iecelšana un tā pienākumi pēc iecelšanas
1. Tīkla pārvaldnieku ieceļ ar Komisijas lēmumu, ko pieņem saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 549/2004 5. panta 2. punktu. Šajā lēmumā iekļauj tīkla pārvaldnieka iecelšanas noteikumus, kā arī paredz tā finansējumu.
2. Ieceltā tīkla pārvaldnieka darbības termiņš ir vismaz divi darbības uzlabošanas sistēmas pārskata periodi, kā norādīts Komisijas Īstenošanas regulas (ES) Nr. 390/2013 (9) 8. pantā.
3. Struktūru var iecelt par tīkla pārvaldnieku tikai tad, ja tā atbilst šādiem nosacījumiem:
a) |
tā ir apliecinājusi savu kompetenci un spēju izpildīt 7. pantā noteiktos uzdevumus; |
b) |
tā ir uzskaitījusi galvenos mērķus, ko tā plāno sasniegt iecelšanas periodā, kā arī aprakstījusi, kā tā nodrošinās savu pakalpojumu pienācīgu kvalitāti iesaistītajām ieinteresētajām personām; |
c) |
tā ir aprakstījusi pieeju un līdzekļus, ko tā plāno izmantot, kā arī to, kā tā plāno veikt tīkla pārvaldnieka uzdevumus; |
d) |
ja tā papildus ar tīkla funkciju izpildi saistītajām darbībām īsteno citas darbības, tā ir apliecinājusi, ka šīs citas darbības tiks veiktas neatkarīgi no 7. pantā uzskaitītajiem tīkla pārvaldnieka uzdevumiem. |
4. Pēc iecelšanas tīkla pārvaldnieks:
a) |
saņem Aģentūras sertifikātu saskaņā ar Komisijas Īstenošanas regulu (ES) 2017/373 (10); |
b) |
gādā par darbības un tehniskās kompetences uzturēšanu, kas nepieciešama 7. pantā noteikto uzdevumu patstāvīgai, objektīvai un rentablai izpildei; |
c) |
rīkojas saskaņā ar regulas III un V nodaļā izklāstītajiem noteikumiem par pārvaldību un apspriešanos; |
d) |
izvairās no interešu konfliktiem; |
e) |
pildot savus uzdevumus, ievēro atbilstošos Savienības tiesību aktus; |
f) |
pārvalda sensitīvus datus drošā veidā; |
g) |
par pārstāvi ieceļ vadītāju, kurš ir atbildīgs un atskaitās par tīkla pārvaldnieka uzdevumu izpildi un par tam uzticēto cilvēkresursu un finanšu resursu pārvaldību. |
5. Komisija regulāri pārrauga tīkla pārvaldnieka darbu un novērtē tā atbilstību šā panta 3. un 4. punktā uzskaitītajiem nosacījumiem, kā arī šīs regulas 7. pantā noteiktajiem uzdevumiem.
5. pants
Novērtējums
Komisija ne vēlāk kā pēc katra darbības uzlabošanas sistēmas pārskata perioda novērtē, vai tīkla funkcijas ir izpildītas efektīvi un vai tīkla pārvaldnieks savus uzdevumus pilda efektīvi un saskaņā ar šīs regulas 4. panta 4. punktu.
6. pants
Atsaukšanas nosacījumi
1. Komisija var atsaukt savu lēmumu par tīkla pārvaldnieka iecelšanu, pamatojoties uz šādiem nosacījumiem:
a) |
šīs regulas 4. pantā un Komisijas lēmumā par tīkla pārvaldnieka iecelšanu minēto prasību neievērošana; |
b) |
būtiska un vairākkārtēja nespēja sasniegt izvirzītos darbības uzlabošanas mērķus. |
2. Tīkla pārvaldnieks izstrādā un īsteno atbilstošus pasākumus, lai ieceltā pārvaldnieka atsaukšanas gadījumā nodrošinātu tīkla funkciju izpildes nepārtrauktību līdz brīdim, kad par tīkla pārvaldnieku būs iecelta cita struktūra.
7. pants
Tīkla pārvaldnieka uzdevumi
1. Tīkla pārvaldnieks atbalsta tīkla funkciju izpildi un šajā nolūkā:
a) |
izstrādā un pastāvīgi atjaunina 8. pantā minēto tīkla stratēģijas plānu atbilstoši darbības uzlabošanas sistēmai un ATM ģenerālplānam, ņemot vērā attiecīgo ICAO Eiropas aeronavigācijas plānu un saistītos dokumentus; |
b) |
izstrādā 9. pantā minēto tīkla darbības plānu, lai īstenotu tīkla stratēģijas plānu, aptverot pārskata perioda kalendāros gadus, kā arī ikgadējos, sezonālos, iknedēļas un ikdienas periodus; |
c) |
izstrādā, organizē un nodrošina integrētu Eiropas maršrutu tīkla plānošanas funkciju, kā noteikts I pielikumā; |
d) |
koordinē gaisa satiksmes plūsmas un jaudas pārvaldību, kā arī ar ATFM centrālās vienības starpniecību koordinē un veic ATFM pasākumus, kas izklāstīti II pielikumā; |
e) |
nodrošina radiofrekvenču koordinēšanas centrālo funkciju, kā prasīts Regulas (EK) Nr. 551/2004 6. panta 4. punkta a) un b) apakšpunktā un noteikts šīs regulas III pielikumā, tajā skaitā centrālu reģistru, lai saglabātu visus datus par radiofrekvenču piešķīrumiem; |
f) |
koordinē radiolokatoru transponderu kodu piešķiršanas procesus, kā izklāstīts IV pielikumā; |
g) |
organizē tīkla funkciju pārvaldību un darbību; |
h) |
koordinē un atbalsta tīkla krīžu vadību saskaņā ar šīs regulas 19. un 21. pantu; kā arī pēc apspriešanās ar Komisiju pieaicina Eiropas aviācijas krīzes koordinācijas vienību (EACCC); |
i) |
nodrošina koordināciju saistībā ar tīkla funkcijām ar ICAO reģioniem, izņemot ICAO Eiropas reģionu un valstis, kuras nepiedalās tīkla pārvaldnieka darbā; |
j) |
izstrādā, atjaunina un īsteno tīkla pārvaldnieka daudzgadu darba programmu un ar to saistīto budžetu; |
k) |
izstrādā un ievieš brīdināšanas vai trauksmes sistēmu nolūkā sniegt Komisijai datus, kuru pamatā ir lidojumu plānu analīze, lai tā varētu pārraudzīt, vai tiek ievēroti saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 2111/2005 (11) gaisa pārvadātājiem noteiktie darbības aizliegumi vai citi drošuma un drošības pasākumi, vai abi; |
l) |
pēc ICAO lūguma sniedz atbalstu ar tīkla funkciju izpildi ICAO Eiropas reģionā saistītu uzdevumu īstenošanai, ņemot vērā ar ICAO noslēgtas sadarbības vienošanās. |
2. Tīkla pārvaldnieks arīdzan pastāvīgi gādā par tīkla darbību uzlabošanu Eiropas vienotajā gaisa telpā, kā arī par tīkla vispārējās darbības uzlabošanu, it īpaši saistībā ar darbības uzlabošanas sistēmas īstenošanu. Konkrētāk, tīkla pārvaldnieks:
a) |
nodrošina, ka tīkla stratēģijas plāns un tīkla darbības plāns sekmē Savienības mēroga mērķu un ar tiem saistīto vietēja mēroga darbības uzlabošanas mērķu sasniegšanu, kā arī pārrauga šo plānu īstenošanu; |
b) |
izstrādā tīkla darbības uzlabošanas plānu saskaņā ar darbības uzlabošanas sistēmu un pēc Komisijas apstiprinājuma saņemšanas to īsteno; |
c) |
sāk, atbalsta un koordinē iesaistīto ieinteresēto personu sadarbību operatīvo darbību izstrādes un īstenošanas jomā, lai nodrošinātu pieejamās gaisa telpas un jaudas lietderīgu izmantošanu, kā arī lai samazinātu tīkla kavēšanos; |
d) |
tīkla darbības plānā izklāsta visas iniciatīvas, ar ko atbalsta pārrobežu koordinācijas izvēršanu un pārrobežu gaisa satiksmes pārvaldības un aeronavigācijas pakalpojumu sniegšanu, uzsverot tos pakalpojumus, no kuriem ir atkarīga tīkla darbības uzlabošanas plāna īstenošana; |
e) |
sadarbībā ar iesaistītajām ieinteresētajām personām nosaka darbības drošības apdraudējumus tīkla līmenī un novērtē saistītos tīkla drošības riskus un informē par tiem Aģentūru; |
f) |
sniedz iesaistītajām ieinteresētajām personām, attiecīgajām dalībvalstu iestādēm un Komisijai informāciju par satiksmes prognozēm, kā arī veic darbības rādītāju analīzi darbības uzlabošanas sistēmas īstenošanas kontekstā; |
g) |
palīdz iesaistītajām ieinteresētajām personām izstrādāt un īstenot pārejas plānus, kas saistīti ar būtisku gaisa telpas vai ATM sistēmu uzlabojumu stāšanos spēkā; |
h) |
izstrādā procedūras ATFM kavēšanās piedēvēšanai, pieņemot lēmumus uz sadarbību balstītā procesā, un organizē pēcoperāciju pielāgošanās procesu, iesaistot aeronavigācijas pakalpojumu sniedzējus, lidostas un valstu uzraudzības iestādes, lai novērstu problēmas, kas saistītas ar ATFM kavēšanās mērīšanu, klasificēšanu un piedēvēšanu; |
i) |
palīdz iesaistītajām ieinteresētajām personām elastīgi izmantot gaisa telpu saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 2150/2005. |
3. Lai izpildītu šā panta 1. un 2. punktā uzskaitītos uzdevumus, tīkla pārvaldnieks:
a) |
nodrošina rīku, procesu un konsekventu datu pieejamību, lai atbalstītu uz sadarbību balstītu lēmumu pieņemšanas procesu tīkla līmenī, kā arī šādu datu koplietošanu. Šie dati it īpaši ietver lidojuma plāna apstrādes datus, Eiropas datu pārvaldības sistēmas un aeronavigācijas informāciju, kas nepieciešama tīkla funkciju izpildei, kā arī integrētu elektroniskas informācijas portālu ar piekļuvi ieinteresētajām personām saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 551/2004 3.a pantu; |
b) |
nodrošina konsolidētu un koordinētu pieeju attiecībā uz visām tīkla plānošanas un operatīvajām darbībām, ieskaitot pārraudzību un tā darbības vispārēju uzlabošanu, lai paaugstinātu tīkla efektivitāti, sadarbspēju un savienojamību; |
c) |
reaģējot uz Savienības procesiem, palīdz izstrādāt grozījumus ICAO dokumentos, kas attiecas uz tīkla funkcijām; |
d) |
atbalsta iesaistītās ieinteresētās personas tām noteikto pienākumu veikšanā, izvēršot gaisa satiksmes pārvaldības vai aeronavigācijas pakalpojumu (ATM/ANS) sistēmas un procedūras atbilstīgi ATM ģenerālplānam, it īpaši kopprojektus, kas izveidoti saskaņā ar Komisijas Īstenošanas regulu (ES) Nr. 409/2013 (12); |
e) |
palīdz Komisijai un izvēršanas pārvaldītājam, kas minēts Īstenošanas regulas (ES) Nr. 409/2013 9. pantā, sagatavot, pieņemt un īstenot kopprojektus saskaņā ar minētās regulas 5. pantu; |
f) |
noslēdz sadarbības vienošanās ar izvēršanas pārvaldītāju atbilstīgi Īstenošanas regulas (ES) Nr. 409/2013 9. panta 7. punkta a) apakšpunktam un 12. panta 2. punktam; |
g) |
pārrauga tīkla funkciju izpildei nozīmīgās infrastruktūras darbību, piemēram:
|
h) |
izstrādā, organizē un sniedz kopīgus tīkla atbalsta pakalpojumus, kas saistīti ar tīkla funkcijām, kuras nepieciešamas iesaistītajām ieinteresētajām personām un kuras var veikt centralizēti tīkla darbības un rentabilitātes uzlabošanas nolūkā, piemēram:
|
i) |
atbalsta organizācijas, kurām uzticēta civilās aviācijas nelaimes gadījumu un incidentu izmeklēšana vai situāciju analīze, pēc šo organizāciju lūguma, kā paredzēts Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 996/2010 (13); |
j) |
ar iesaistītajām ieinteresētajām personām apmainās ar operatīvajiem datiem atbilstīgi Regulas (EK) Nr. 550/2004 13. pantam; |
k) |
vāc, konsolidē un analizē visus attiecīgos datus, kas norādīti I–VI pielikumā, un pēc pieprasījuma iesniedz šos datus Komisijai, Aģentūrai un darbības izvērtēšanas iestādei. |
4. Tīkla pārvaldnieks reaģē uz Komisijas, dalībvalstu vai Aģentūras ad hoc lūgumiem sniegt informāciju, padomus, veikt analīzi vai citus līdzīgus ar dažādajām funkcijām saistītus palīgdarbus.
8. pants
Tīkla stratēģijas plāns
1. Tīkla pārvaldnieks izstrādā un pastāvīgi atjaunina tīkla stratēģijas plānu, ievērojot ATM ģenerālplānu un īstenojot uz sadarbību balstītu lēmumu pieņemšanas procesu. Tīkla stratēģijas plānā nosaka tīkla ilgtermiņa attīstību, to pielāgo darbības uzlabošanas sistēmas pārskata periodiem, un tas attiecas uz termiņu, uz kādu ir iecelts tīkla pārvaldnieks.
2. Tīkla stratēģijas plānu izstrādā, pamatojoties uz V pielikumā noteikto veidni. Plānu pieņem Tīkla pārvaldības padome, un to apstiprina Komisija pēc apspriešanās ar dalībvalstīm.
3. Tīkla stratēģijas plāna uzdevums ir sasniegt darbības uzlabošanas sistēmā izvirzītos tīkla funkciju darbības uzlabošanas mērķus.
4. Tīkla stratēģijas plānu atjaunina vismaz 12 mēnešus pirms katra pārskata perioda sākuma.
9. pants
Tīkla darbības plāns
1. Tīkla pārvaldnieks sadarbībā ar iesaistītajām ieinteresētajām personām izstrādā detalizētu tīkla darbības plānu, lai īstermiņā un vidējā termiņā operatīvajā līmenī īstenotu tīkla stratēģijas plānu, pieņemot lēmumus uz sadarbību balstītā procesā.
2. Tīkla darbības plāns, kā arī tajā uzskaitītās operatīvās darbības attiecas uz pārskata perioda kalendārajiem gadiem un ikgadējiem periodiem.
3. Tīkla darbības plānā iekļauj VI pielikumā noteikto informāciju. Tīkla darbības plānu apstiprina Tīkla pārvaldības padome.
4. Tīkla darbības plānā it īpaši norāda:
a) |
prasības attiecībā uz tīkla darbības rādītājiem un ATFM kavēšanās vietējās atsauces vērtības, lai sekmētu Savienības mēroga darbības uzlabošanas mērķu sasniegšanu; |
b) |
operatīvās darbības, kas sekmē to Savienības un vietēja mēroga darbības uzlabošanas mērķu sasniegšanu, kuri noteikti darbības uzlabošanas sistēmā, kas aptver pārskata perioda kalendāros gadus un ikgadējos, sezonālos, iknedēļas un ikdienas periodus, ņemot vērā jaunākās satiksmes prognozes un to izmaiņas. |
5. Tīkla darbības plānā nosaka operatīvās darbības, kas attiecas uz visām tīkla funkcijām, un militārās prasības, ja to prasa dalībvalstis. Šīs operatīvās darbības nosaka uz sadarbību balstītā lēmumu pieņemšanas procesā, un to savstarpējo konsekvenci novērtē tīkla pārvaldnieks.
6. Ja tīkla pārvaldnieks konstatē operatīvus ierobežojumus un nepilnības, kas liedz sasniegt Savienības un vietēja mēroga darbības uzlabošanas mērķus, tas ierosina papildu operatīvās darbības. Šādas darbības nosaka ar lēmumiem, kas pieņemti uz sadarbību balstītā procesā.
7. Aeronavigācijas pakalpojumu sniedzēji un lidostu ekspluatanti nodrošina, ka to plāni ir saskaņoti ar tīkla darbības plānu un paredz īstenot šā panta 4. punkta b) apakšpunktā minētās operatīvās darbības.
8. Tīkla pārvaldnieks pēc vajadzības, bet ne retāk kā reizi sešos mēnešos atjaunina tīkla darbības plānu.
10. pants
Korektīvie pasākumi
1. Ja nav sasniegti uz sadarbību balstītā lēmumu pieņemšanas procesā saskaņotie darbības rādītāji vai nav īstenotas šīs regulas 9. panta 4. punkta b) apakšpunktā minētās operatīvās darbības, tīkla pārvaldnieks savu pienākumu satvarā un, neskarot dalībvalstu saistības, ierosina iesaistītajām ieinteresētajām personām veikt korektīvus pasākumus. Saistībā ar to pārvaldnieks vispirms apspriežas ar iesaistītajām ieinteresētajām personām, kuras šie pasākumi varētu ietekmēt, pēc tam iesniedz koriģējošo pasākumu priekšlikumu apspriešanai šīs regulas 18. panta 2. punktā minētajai Darbības jautājumu darba grupai un, visbeidzot, saņem korektīvo pasākumu priekšlikuma apstiprinājumu no Tīkla pārvaldības padomes. Iesaistītās ieinteresētās personas, kuras šie pasākumi ietekmē, tos vai nu īsteno, vai arī informē Tīkla pārvaldības padomi par to neīstenošanas iemesliem.
2. Tīkla pārvaldnieks informē dalībvalstis un valstu uzraudzības iestādes, kuras ir atbildīgas par to iesaistīto ieinteresēto personu pārraudzību, kuras ietekmē korektīvie pasākumi, par pasākumu saturu un visiem ar operatīvās darbības izmaiņām saistītajiem aspektiem.
3. Dalībvalstis bez liekas kavēšanās informē Komisiju un tīkla pārvaldnieku par gadījumiem, kad to pienākumi liedz īstenot korektīvos pasākumus vai to īstenošana rada neatbilstību darbības uzlabošanas plāniem.
4. Tīkla pārvaldnieks izveido un pastāvīgi atjaunina reģistru, kurā glabā informāciju par iesaistīto ieinteresēto personu neīstenotajām operatīvajām darbībām un korektīvajiem pasākumiem, tostarp to neīstenošanas iemesliem, un dara to zināmu Komisijai.
11. pants
Attiecības ar iesaistītajām ieinteresētajām personām
1. Lai pārraudzītu tīkla vispārējo darbību un to uzlabotu, tīkla pārvaldnieks vienojas ar iesaistītajām ieinteresētajām personām par atbilstošu darba kārtību saskaņā ar šīs regulas 17. pantu.
2. Tīkla pārvaldnieks un iesaistītās ieinteresētās personas saskaņo to rīku un sistēmu izstrādi un izvēršanu, kas nepieciešamas tīkla funkciju izpildei, lai izpildītu regulas 3. panta 2. punktā uzskaitītās prasības.
3. Iesaistītās ieinteresētās personas nodrošina to, ka vietējā vai funkcionālo gaisa telpas bloku līmenī īstenotās operatīvās darbības ir saderīgas ar tām, kas noteiktas uz sadarbību balstītā lēmumu pieņemšanas procesā.
4. Iesaistītās ieinteresētās personas sniedz tīkla pārvaldniekam attiecīgos I–VI pielikumā uzskaitītos datus, ievērojot uz sadarbību balstītā lēmumu pieņemšanas procesā noteiktos termiņus un prasības.
12. pants
Attiecības ar dalībvalstīm
1. Pildot tam uzticētos uzdevumus, tīkla pārvaldnieks pienācīgi ņem vērā dalībvalstu suverenitāti attiecībā uz to gaisa telpu, kā arī dalībvalstu pienākumus saistībā ar sabiedriskās kārtības, valsts drošības un aizsardzības jautājumiem.
2. Dalībvalstis ir atbildīgas par gaisa telpas struktūru detalizētu izstrādi, apstiprināšanu un noteikšanu attiecībā uz gaisa telpu, par kuru dalībvalsts ir atbildīga.
3. Ja dalībvalstu iestādes ir iesaistītas darbības jautājumos, kas saistīti ar tīkla funkcijām, it īpaši nepietiekamu resursu koordinēšanā, kas minēta 1. panta 2. punkta c) apakšpunktā, tīkla pārvaldnieks uz sadarbību balstītā lēmumu pieņemšanas procesā apspriežas ar dalībvalstīm, un šajā procesā apstiprinātos lēmumus tās īsteno valsts līmenī.
13. pants
Attiecības ar funkcionālajiem gaisa telpas blokiem
1. Tīkla pārvaldnieks cieši sadarbojas un saskaņo rīcību ar aeronavigācijas pakalpojumu sniedzējiem funkcionālo gaisa telpas bloku līmenī, it īpaši attiecībā uz stratēģisko plānošanu, kā arī ikdienas plūsmas un jaudas taktisko pārvaldību.
2. Tīkla pārvaldnieks ciešā sadarbībā ar aeronavigācijas pakalpojumu sniedzējiem funkcionālo gaisa telpas bloku līmenī izstrādā saskaņotus procesus, procedūras un saskarnes, lai veicinātu funkcionālo gaisa telpas bloku operatīvo savienojamību.
3. Dalībvalstis, kas sadarbojas funkcionālajā gaisa telpas blokā, cenšas formulēt konsolidētus viedokļus par regulas 21. panta 2. punktā minētajiem tīkla funkciju stratēģiskajiem jautājumiem.
4. Aeronavigācijas pakalpojumu sniedzēji, kas sadarbojas funkcionālajā gaisa telpas blokā, cenšas formulēt konsolidētus viedokļus uz sadarbību balstīta lēmumu pieņemšanas procesa atbalstam.
14. pants
Civilmilitārā sadarbība
1. Dalībvalstis nodrošina valsts militāro iestāžu pienācīgu iesaistīšanos visos ar tīkla funkciju izpildi saistītajos pasākumos.
2. Dalībvalstis nodrošina militārās aeronavigācijas pakalpojumu sniedzēju un militāro gaisa telpas izmantotāju pienācīgu pārstāvību apspriešanās procesā un darba kārtībā, ko organizē tīkla pārvaldnieks.
3. Tīkla pārvaldnieks nodrošina, ka tiek izveidoti atbilstoši mehānismi, kas atļauj un atbalsta tā rīcības koordināciju ar valstu militārajām iestādēm un citām attiecīgām militārām struktūrām, tostarp Eiropas Aizsardzības aģentūru (EAA). Šāda koordinācija attiecas uz visiem aspektiem, kas ir saistīti ar to tīkla funkciju izpildi, kuras ietekmē militārās darbības.
4. ERND un ATFM funkcijas izpilda, neskarot gaisa telpas rezervēšanu vai ierobežošanu ekskluzīvai vai konkrētai izmantošanai dalībvalstīm. Tīkla pārvaldnieks veicina un koordinē nosacītu maršrutu pieejamību minētajos apgabalos un sekmē militāro prasību izpildi un krīzes vadības rīcību.
III NODAĻA
TĪKLA FUNKCIJU PĀRVALDĪBA
15. pants
Uz sadarbību balstīta lēmumu pieņemšana
1. Dalībvalstis un iesaistītās ieinteresētās personas pilda tīkla funkcijas ar tīkla pārvaldnieka palīdzību, pieņemot lēmumus uz sadarbību balstītā procesā, kas ietver šādus elementus:
a) |
16. pantā paredzētais apspriešanās process; |
b) |
sīki izstrādāta darbību darba kārtība un procesi, kā paredzēts 17. pantā. |
2. Tīkla pārvaldnieks palīdz Tīkla pārvaldības padomei pieņemt ar tīkla funkciju pārvaldību saistītus pasākumus, kā noteikts 18. pantā.
3. Ja viena vai vairākas iesaistītās ieinteresētās personas apstrīd tīkla pārvaldnieka rīcību, tīkla pārvaldnieks lietu nodod izskatīšanai Tīkla pārvaldības padomē.
16. pants
Apspriešanās process
1. Tīkla pārvaldnieks izstrādā procesu, kā organizēt atbilstošu un regulāru apspriešanos ar ieinteresētajām personām, kā paredzēts regulas 1. panta 3. punktā.
2. Apspriešanā pievēršas sīki izstrādātajai darbību darba kārtībai un procesiem, kā paredzēts regulas 17. pantā, tīkla stratēģijas plānam, tīkla darbības plānam un tīkla darbības uzlabošanas plānam, kā arī šo plānu īstenošanas gaitai, ziņojumiem Komisijai un darbības jautājumiem.
3. Tīkla pārvaldnieks pielāgo apspriešanās procesu atsevišķu tīkla funkciju vajadzībām. Lai nodrošinātu iespēju risināt regulējuma jautājumus, vajadzības gadījumā piesaista dalībvalstu iestādes.
4. Ja iesaistītās ieinteresētās personas uzskata, ka viņu viedokļi par konkrētu jautājumu nav ņemti vērā, attiecīgo jautājumu vispirms nodod tālākai izskatīšanai tīkla pārvaldniekam. Ja šādā veidā jautājumu nevar atrisināt, to nodod izlemšanai Tīkla pārvaldības padomei.
17. pants
Darbību darba kārtība un procesi
1. Tīkla pārvaldnieks vienojas attiecīgi ar iesaistītajām ieinteresētajām personām, dalībvalstīm, trešām valstīm, kā minēts 24. panta 1. punktā, un asociētajām valstīm par detalizētu darbību darba kārtību un procesiem nolūkā risināt ar tīkla funkciju izpildi saistītos plānošanas un darbības aspektus, īpaši ņemot vērā atsevišķu tīkla funkciju konkrētās iezīmes un prasības, kā noteikts I–IV pielikumā.
2. Tīkla pārvaldnieks nodrošina, ka sīki izstrādātajā darbību darba kārtībā un procesos ir iekļauti noteikumi par šīs regulas 1. panta 3. punktā uzskaitīto ieinteresēto personu informēšanu par korektīvajiem pasākumiem, kas apstiprināti uz sadarbību balstītā lēmumu pieņemšanas procesā.
3. Šāda sīki izstrādāta darbību darba kārtība un procesi atbilst prasībām par pakalpojumu sniegšanas nodalīšanu no regulējuma jautājumiem, kā paredzēts Regulas (EK) Nr. 549/2004 4. panta 2. punktā.
18. pants
Tīkla pārvaldības padome
1. Tīkla pārvaldības padome ir atbildīga par:
a) |
tīkla stratēģijas plāna projekta apstiprināšanu; |
b) |
tīkla darbības plānu apstiprināšanu; |
c) |
10. pantā minēto korektīvo pasākumu priekšlikumu apstiprināšanu; |
d) |
apspriešanās procesu specifikāciju apstiprināšanu, regulas 15. un 17. pantā minētajām tīkla funkcijām paredzētās sīki izstrādātās darbību darba kārtības un procesu apstiprināšanu, kā arī regulas 7. panta 2. punkta h) apakšpunktā minētā pēcoperāciju pielāgošanās procesa apstiprināšanu; |
e) |
regulas 19. panta 5. punktā paredzētā Eiropas aviācijas krīzes koordinācijas vienības reglamenta un tās darba programmas apstiprināšanu; |
f) |
tīkla stratēģijas plāna, tīkla darbības plāna un regulas 7. panta 2. punkta b) apakšpunktā minētā tīkla darbības uzlabošanas plāna īstenošanas gaitas uzraudzību un iespējamo noviržu no sākotnējā plāna risināšanu; |
g) |
iesaistīto ieinteresēto personu apspriešanās procesa pārraudzību; |
h) |
ar tīkla funkciju pārvaldību saistītu darbību un tīkla pārvaldnieka uzdevumu izpildes pārraudzību, tostarp iesaistītajām ieinteresētajām personām sniegto pakalpojumu kvalitātes pārraudzību; |
i) |
ar tīkla krīzēm saistīto tīkla pārvaldnieka darbību pārraudzību; |
j) |
22. panta 3. punktā minētā ikgadējā ziņojuma apstiprināšanu; |
k) |
15. panta 3. punktā un 16. panta 4. punktā minēto problēmu risināšanu, ja tās nav izdevies atrisināt konkrētās tīkla funkcijas līmenī; |
l) |
tīkla pārvaldnieka gada budžeta apstiprināšanu; |
m) |
Tīkla pārvaldības padomes reglamenta apstiprināšanu; |
n) |
7. panta 1. punkta j) apakšpunktā minētās darba programmas apstiprināšanu un tās izpildes pārraudzību; |
o) |
7. panta 2. punkta b) apakšpunktā minētā tīkla darbības uzlabošanas plāna apstiprināšanu; |
p) |
atzinuma sniegšanu attiecībā uz iespējamām papildu funkcijām, kas varētu tikt piešķirtas tīkla pārvaldniekam, piemērojot Regulas (EK) Nr. 551/2004 6. panta 3. punktu vai 6. panta 4. punkta c) apakšpunktu; |
q) |
ieteikumu sniegšanu 7. panta 3. punkta g) apakšpunktā minētās infrastruktūras darbības pārraudzības nolūkā, tostarp par atbilstošās izmaksu un ieguvumu analīzes veikšanu; |
r) |
atzinumu sniegšanu par 7. panta 3. punkta h) apakšpunktā minēto kopīgo tīkla atbalsta pakalpojumu izstrādi un sniegšanu, tostarp par atbilstošās izmaksu un ieguvumu analīzes veikšanu; |
s) |
7. panta 1. punkta l) apakšpunktā, 7. panta 3. punkta f) apakšpunktā un 24. pantā minēto sadarbības vienošanos apstiprināšanu; |
t) |
atzinuma sniegšanu par 4. panta 4. punkta g) apakšpunktā minētā tīkla pārvaldnieka vadītāja iecelšanu. |
2. Tīkla pārvaldības padome izveido darba grupas, lai tās sniegtu atbalstu padomes darbā, it īpaši Darbības jautājumu darba grupu, kuru veido iesaistīto ieinteresēto personu par darbību atbildīgie direktori.
3. Tīkla pārvaldības padomē darbojas šādi locekļi ar balsstiesībām:
a) |
viens aeronavigācijas pakalpojumu sniedzēju pārstāvis no katra funkcionālā gaisa telpas bloka, kas ir izveidots vai tiek veidots; visiem aeronavigācijas pakalpojumu sniedzējiem kopā ir četras balsis; |
b) |
četri gaisa telpas komerciālo un nekomerciālo civilo izmantotāju pārstāvji; |
c) |
divi lidostu ekspluatantu pārstāvji; |
d) |
divi militāro aeronavigācijas pakalpojumu sniedzēju un gaisa telpas izmantotāju pārstāvji. |
4. Tīkla pārvaldības padomē darbojas šādi locekļi bez balsstiesībām:
a) |
Tīkla pārvaldības padomes priekšsēdētājs; |
b) |
viens Komisijas pārstāvis; |
c) |
4. panta 4. punkta g) apakšpunktā minētā tīkla pārvaldnieka vadītājs; |
d) |
šā panta 2. punktā minētās Darbības jautājumu darba grupas priekšsēdētājs; |
e) |
divi to asociēto valstu aeronavigācijas pakalpojumu sniedzēju pārstāvji, kuri palīdz tīkla pārvaldnieka darbā; |
f) |
viens Eirokontroles pārstāvis. |
5. Katram Tīkla pārvaldības padomes loceklim ir aizstājējs.
6. Komisija, pamatojoties uz Tīkla pārvaldības padomes balsstiesīgo locekļu ieteikumu, ieceļ Tīkla pārvaldības padomes priekšsēdētāju, ņemot vērā viņa tehnisko kompetenci un zināšanas. Tā ieceļ arī divus priekšsēdētāja vietniekus no balsstiesīgo locekļu vidus.
7. Komisija ieceļ šā panta 3. punkta a) apakšpunktā minētos balsstiesīgos locekļus un viņu aizstājējus, pamatojoties uz šo personu pārstāvēto organizāciju ieteikumu. Tā ieceļ šā panta 3. punkta b) un c) apakšpunktā minētos balsstiesīgos locekļus un viņu aizstājēju, pamatojoties uz viņu attiecīgo Eiropas pārstāvniecības struktūru ieteikumu. Komisija ieceļ šā panta 3. punkta d) apakšpunktā minēto balsstiesīgo locekli un viņa aizstājēju, pamatojoties uz EAA ieteikumu. Tā, pamatojoties uz Eirokontroles ieteikumu, ieceļ šā panta 4. punkta e) apakšpunktā minētos locekļus bez balsstiesībām, ņemot vērā gan rotācijas principu, proti, katra asociētā valsts tiks iecelta pēc kārtas, gan operatīvās vajadzības iecelšanas brīdī.
8. Komisija var iecelt novērotājus un neatkarīgus ekspertus par padomdevējiem, kas strādā privātpersonas statusā un pārstāv dažādas ar tīkla funkcijām saistītas disciplīnas.
9. Šā panta 4. punkta a) un b) apakšpunktā minētajiem padomes locekļiem ir tiesības noraidīt priekšlikumus, kuri ietekmē:
a) |
Tīkla pārvaldības padomes darbību saderību ar šīs regulas mērķiem un uzdevumiem; |
b) |
tīkla funkciju izpildes objektivitāti un pušu līdztiesību. |
10. Lēmumus, kas minēti šā panta 1. punkta a)–e) apakšpunktā, j) apakšpunktā, l)–o) apakšpunktā un s) apakšpunktā, Tīkla pārvaldības padome pieņem ar tās balsstiesīgo locekļu vienkāršu balsu vairākumu.
11. Tīkla pārvaldības padomes sanāksmes sasauc tās priekšsēdētājs. Padome rīko vismaz trīs kārtējās sanāksmes gadā. Papildus tam padome sanāk pēc tās priekšsēdētāja vai Komisijas pieprasījuma. Tīkla pārvaldnieks nodrošina sekretariāta funkcijas Tīkla pārvaldības padomei un tās priekšsēdētājam.
12. Tīkla pārvaldnieks nodrošina Tīkla pārvaldības padomes un tās darba grupu izveidei un darbībai nepieciešamos resursus.
IV NODAĻA
TĪKLA KRĪZES VADĪBA
19. pants
Eiropas aviācijas krīzes koordinācijas vienība
1. Tīkla krīzes vadību atbalsta, izveidojot Eiropas aviācijas krīzes koordinācijas vienību (EACCC). EACCC ar savu darbu sekmē reaģēšanas pasākumu koordinēšanu tīkla krīzes gadījumā.
2. EACCC pastāvīgo locekļu loku veido pa vienam pārstāvim no:
a) |
dalībvalsts, ko šim nolūkam ir pilnvarojušas visas dalībvalstis; |
b) |
Komisijas; |
c) |
Aģentūras; |
d) |
Eirokontroles; |
e) |
tīkla pārvaldnieka; |
f) |
militārās nozares; |
g) |
aeronavigācijas pakalpojumu sniedzējiem; |
h) |
lidostu ekspluatantiem; |
i) |
gaisa telpas izmantotājiem. |
Komisija ieceļ šos locekļus un viņu aizstājējus. Šīs personas ieceļ, pamatojoties uz ieteikumiem no:
1) |
dalībvalstīm šā punkta pirmās daļas a) apakšpunktā minētajā gadījumā; |
2) |
Aģentūras, Eirokontroles un tīkla pārvaldnieka šā punkta pirmās daļas attiecīgi c), d) un e) apakšpunktā minētajā gadījumā; |
3) |
Eiropas Aizsardzības aģentūras šā punkta pirmās daļas f) apakšpunktā minētajā gadījumā; |
4) |
attiecīgajām Eiropas pārstāvības struktūrām šā punkta pirmās daļas g), h) un i) apakšpunktā minētajā gadījumā. |
3. Katra dalībvalsts izvirza vienu kontaktpersonu (valsts kontaktpunktu) un vienu aizstājēju darbam EACCC, kā arī veicina šo personu piekļuvi vajadzīgajai valsts krīzes vadības struktūru informācijai, turklāt ne tikai par aviācijas nozari. Valstu kontaktpunkti pilda savus pienākumus saskaņā ar EACCC reglamentu.
4. EACCC, izvērtējot katru gadījumu atsevišķi, var piesaistīt ekspertus atkarībā no konkrētās krīzes veida, lai tie palīdzētu izstrādāt EACCC krīzes vadības rīcību.
5. EACCC izstrādā savu reglamentu un tā grozījumus, ko apstiprina Tīkla pārvaldības padome saskaņā ar šīs regulas 18. panta 1. punkta e) apakšpunktu.
6. Tīkla pārvaldnieks nodrošina EACCC izveidei un darbībai nepieciešamos resursus.
20. pants
Tīkla pārvaldnieka pienākumi
Tīkla pārvaldnieks – vajadzības gadījumā ar EACCC atbalstu – veic šādus pienākumus:
a) |
koordinē atbildes rīcību tīkla krīzes gadījumos, arī cieši sadarbojoties ar atbilstošām dalībvalstu struktūrām; |
b) |
atbalsta ārkārtas rīcības plānu darbības sākšanu un koordināciju dalībvalstu līmenī, it īpaši ar valstu kontaktpunktu tīkla starpniecību; |
c) |
izstrādā ietekmes mazināšanas pasākumus tīkla līmenī, lai nodrošinātu savlaicīgu reakciju uz tīkla krīzi un tādējādi aizsargātu un nodrošinātu nepārtrauktu un drošu tīkla darbību. Šajā nolūkā tīkla pārvaldnieks neatkarīgi:
|
d) |
vajadzības gadījumā norāda Komisijai, Aģentūrai vai dalībvalstīm uz iespējām sniegt papildu atbalstu tīkla krīzes mazināšanai, tostarp sadarbojoties ar citu transporta veidu ekspluatantiem, kas var rast un īstenot kombinētus transporta risinājumus; |
e) |
pārrauga tīkla atjaunošanu un tā izturētspēju un ziņo par to EACCC; |
f) |
organizē, veicina un īsteno tīkla krīzes simulācijas mācības saskaņā ar apstiprinātu programmu, iesaistot dalībvalstis un iesaistītās ieinteresētās personas, lai sagatavotos reālām tīkla krīzēm; |
g) |
izstrādā, īsteno un pārrauga darba programmu un risku reģistru. |
V NODAĻA
APSPRIEŠANĀS AR DALĪBVALSTĪM, PĀRRAUDZĪBA, ZIŅOŠANA UN UZRAUDZĪBA
21. pants
Dalībvalstu informēšana un apspriešanās ar tām
1. Tīkla pārvaldnieks regulāri sniedz Komisijai jaunāko informāciju par tīkla funkciju izpildes gaitu un veiktajiem pasākumiem. Komisija par izpildes gaitu un veiktajiem pasākumiem informē dalībvalstis.
2. Komisija apspriežas ar dalībvalstīm par tīkla funkciju stratēģiskajiem jautājumiem un ņem vērā to viedokļus.
Stratēģiskie jautājumi ir šādi:
a) |
tīkla vispārējā darbība; |
b) |
tīkla pārvaldnieka īstenotie regulas 10. pantā minētie korektīvie pasākumi; |
c) |
Tīkla pārvaldības padomes priekšsēdētāja un locekļu iecelšana; |
d) |
tīkla stratēģijas plāna projekts, un it īpaši šā plāna mērķi agrīnā tā izstrādes stadijā; |
e) |
tīkla darbības uzlabošanas plāna projekts; |
f) |
tīkla pārvaldnieka gada budžeta projekts; |
g) |
tīkla pārvaldnieka gada ziņojums; |
h) |
EACCC reglamenta projekts; |
i) |
apriešanās procesu specifikācijas, kā arī specifikācijas šīs regulas 16. un 17. pantā minētajai sīki izstrādātajai darbību darba kārtībai un procesiem; |
j) |
regulas 12. panta 3. punktā minētās problēmas, kas nav atrisinātas konkrētās tīkla funkcijas līmenī; |
k) |
regulas 10. panta 3. punktā minētie gadījumi; |
l) |
regulas 5. pantā minētais novērtējums; |
m) |
ar ATM/CNS infrastruktūru saistīto pārraudzības uzdevumu izstrāde un īstenošana, kā arī ar tīkla funkciju izpildi saistīto kopīgo tīkla atbalsta pakalpojumu, tostarp atbilstošo izmaksu un ieguvumu analīžu un budžeta, izstrāde un īstenošana. |
Apspriešanās par šā punkta otrās daļas a) apakšpunktu norisinās regulāri.
22. pants
Pārraudzība un ziņošana
1. Tīkla pārvaldnieks izveido pastāvīgas pārraudzības procesu attiecībā uz visiem šiem elementiem:
a) |
tīkla darbības rādītāji; |
b) |
iesaistīto ieinteresēto personu un dalībvalstu veiktie pasākumi un sasniegtie darbības rezultāti; |
c) |
uz sadarbību balstīta lēmumu pieņemšanas procesa efektivitāte un lietderīgums katras funkcijas izpildē; |
d) |
iesaistītajām ieinteresētajām personām sniegto tīkla pārvaldnieka pakalpojumu kvalitāte konkrētu rādītāju izteiksmē. |
2. Pastāvīgās pārraudzības mērķis ir apzināt visas iespējamās novirzes no tīkla stratēģijas plāna un tīkla darbības plāna. Iesaistītās ieinteresētās personas atbalsta tīkla pārvaldnieku šajā procesā, sniedzot tam datus.
3. Tīkla pārvaldnieks katru gadu iesniedz ziņojumu Komisijai, Tīkla pārvaldības padomei un Aģentūrai par pasākumiem, kas veikti, lai izpildītu tā uzdevumus, kā arī ieteikumus tīkla problēmu risināšanai. Šajā ziņojumā aplūko katru tīkla funkciju, kā arī tīkla kopējo stāvokli un tīkla stratēģijas plāna, tīkla darbības plāna un tīkla darbības uzlabošanas plāna īstenošanas gaitu un panākumus saistībā ar to tīkla pārvaldnieka mērķu sasniegšanu, kuri attiecas uz iesaistītajām ieinteresētajām personām sniegto pārvaldnieka pakalpojumu kvalitātes nodrošināšanu. Komisija minēto ziņojumu pārsūta dalībvalstīm.
23. pants
Tīkla pārvaldnieka uzraudzība
Komisija nodrošina tīkla pārvaldnieka uzraudzību attiecībā uz to prasību ievērošanu, kas noteiktas šajā regulā un citos Savienības tiesību aktos, it īpaši Regulā (EK) Nr. 2150/2005, Īstenošanas regulā (ES) Nr. 390/2013 un Komisijas Īstenošanas regulā (ES) Nr. 391/2013 (14), Īstenošanas regulā (ES) Nr. 409/2013 un saskaņā ar to izveidotajos kopprojektos. Komisija informē dalībvalstis par uzraudzības rezultātiem.
VI NODAĻA
ATTIECĪBAS AR TREŠĀM VALSTĪM
24. pants
Trešo valstu līdzdalība tīkla pārvaldnieka darbā
1. Trešās valstis piedalās tīkla pārvaldnieka darbā atbilstīgi Savienības tiesību aktiem, ievērojot ar Savienību noslēgtos nolīgumus un saskaņā ar tiem.
2. Asociētās valstis un to iesaistītās ieinteresētās personas var sniegt ieguldījumu tīkla pārvaldnieka darbā.
3. Lai nodrošinātu atbilstošu reģionālo sadarbspēju un savienojamību, tīkla pārvaldnieks var noslēgt sadarbības vienošanās ar aeronavigācijas pakalpojumu sniedzējiem valstīs, kas atrodas ICAO Eiropas, Ziemeļatlantijas, Āfrikas un Tuvo Austrumu reģionos, izņemot šā panta 1. un 2. punktā minētajās valstīs, ja šīs valstis ir funkcionālā gaisa telpas bloka dalībnieces vai to dalība tiešā veidā ietekmē tīkla darbību.
4. Lai uzlabotu tīkla funkciju izpildi un tīkla darbību, tīkla pārvaldnieks var noslēgt sadarbības vienošanās arī ar tiem aeronavigācijas pakalpojumu sniedzējiem, kuri atrodas valstīs citos ICAO reģionos, ne tikai šā panta 3. punktā minētajos, ar mērķi apmainīties ar datiem par tīkla funkcijām.
VII NODAĻA
FINANSĒJUMS UN BUDŽETS
25. pants
Tīkla pārvaldnieka finansējums un budžets
1. Dalībvalstis veic vajadzīgos pasākumus, lai finansētu tīkla pārvaldniekam uzticētos uzdevumus no aeronavigācijas maksām.
2. Tīkla pārvaldnieks nosaka savas izmaksas skaidrā un pārredzamā veidā.
3. Tīkla pārvaldnieks izstrādā budžetu, kas:
a) |
ir pietiekams tīkla pārvaldnieka darbības uzlabošanas mērķu sasniegšanai saskaņā ar regulas 7. panta 2. punkta b) apakšpunktā minēto tīkla darbības uzlabošanas plānu; |
b) |
ir pietiekams, lai īstenotu regulas 7. panta 1. punkta j) apakšpunktā minēto darba programmu; |
c) |
tiek uzskaitīts atsevišķi, ja struktūra, kas izraudzīta par tīkla pārvaldnieku, veic arī tādus uzdevumus, kas nav minēti 7. pantā. |
VIII NODAĻA
NOBEIGUMA NOTEIKUMI
26. pants
Atcelšana
Regulu (ES) Nr. 677/2011 atceļ.
27. pants
Stāšanās spēkā
Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.
To piemēro no 2020. gada 1. janvāra.
Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.
Briselē, 2019. gada 24. janvārī
Komisijas vārdā –
priekšsēdētājs
Jean-Claude JUNCKER
(1) OV L 96, 31.3.2004., 20. lpp.
(2) Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 10. marta Regula (EK) Nr. 549/2004, ar ko nosaka pamatu Eiropas vienotās gaisa telpas izveidošanai (pamatregula) (OV L 96, 31.3.2004., 1. lpp.).
(3) Komisijas 2010. gada 25. marta Regula (ES) Nr. 255/2010, ar ko nosaka kopējus gaisa satiksmes plūsmas pārvaldības noteikumus (OV L 80, 26.3.2010., 10. lpp.).
(4) Padomes 1993. gada 18. janvāra Regula (EEK) Nr. 95/93 par kopīgiem noteikumiem attiecībā uz laika nišu piešķiršanu Kopienas lidostās (OV L 14, 22.1.1993., 1. lpp.).
(5) Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 7. marta Lēmums Nr. 676/2002/EK par normatīvo bāzi radiofrekvenču spektra politikai Eiropas Kopienā (Radiofrekvenču spektra lēmums) (OV L 108, 24.4.2002., 1. lpp.).
(6) Komisijas 2011. gada 7. jūlija Regula (ES) Nr. 677/2011, ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus gaisa satiksmes pārvaldības (ATM) tīkla funkciju īstenošanai un ar ko groza Regulu (ES) Nr. 691/2010 (OV L 185, 15.7.2011., 1. lpp.).
(7) Komisijas 2005. gada 23. decembra Regula (EK) Nr. 2150/2005, ar ko nosaka kopīgus noteikumus gaisa telpas elastīgai izmantošanai (OV L 342, 24.12.2005., 20. lpp.).
(8) Komisijas 2016. gada 16. decembra Īstenošanas lēmums (ES) 2016/2296, ar ko izveido neatkarīgo ekspertu grupu, kas ir iecelta par Eiropas vienotās gaisa telpas Darbības izvērtēšanas iestādi (OV L 344, 17.12.2016., 92. lpp.).
(9) Komisijas 2013. gada 3. maija Īstenošanas regula (ES) Nr. 390/2013, ar ko nosaka aeronavigācijas pakalpojumu un tīkla funkciju darbības uzlabošanas sistēmu (OV L 128, 9.5.2013., 1. lpp.)
(10) Komisijas 2017. gada 1. marta Īstenošanas regula (ES) 2017/373, ar ko nosaka kopīgas prasības gaisa satiksmes pārvaldības/aeronavigācijas pakalpojumu sniedzējiem un citu gaisa satiksmes pārvaldības tīkla funkciju nodrošinātājiem un to uzraudzībai, ar ko atceļ Regulu (EK) Nr. 482/2008, Īstenošanas regulas (ES) Nr. 1034/2011, (ES) Nr. 1035/2011 un (ES) 2016/1377 un groza Regulu (ES) Nr. 677/2011 (OV L 62, 8.3.2017., 1. lpp.).
(11) Eiropas Parlamenta un Padomes 2005. gada 14. decembra Regula (EK) Nr. 2111/2005 par darbības aizliegumam Kopienā pakļauto gaisa pārvadātāju Kopienas saraksta izveidi un gaisa transporta pasažieru informēšanu par apkalpojošā gaisa pārvadātāja identitāti un par Direktīvas 2004/36/EK 9. panta atcelšanu (OV L 344, 27.12.2005., 15. lpp.).
(12) Komisijas 2013. gada 3. maija Īstenošanas regula (ES) Nr. 409/2013 par kopprojektu definēšanu, pārvaldības izveidi un tādu stimulu apzināšanu, kuri atbalsta Eiropas gaisa satiksmes pārvaldības ģenerālplāna īstenošanu (OV L 123, 4.5.2013., 1. lpp.).
(13) Eiropas Parlamenta un Padomes 2010. gada 20. oktobra Regula (ES) Nr. 996/2010 par nelaimes gadījumu un incidentu izmeklēšanu un novēršanu civilajā aviācijā un ar ko atceļ Direktīvu 94/56/EK (OV L 295, 12.11.2010., 35. lpp.).
(14) Komisijas 2013. gada 3. maija Īstenošanas regula (ES) Nr. 391/2013, ar ko nosaka kopīgu tarifikācijas sistēmu aeronavigācijas pakalpojumiem (OV L 128, 9.5.2013., 31. lpp.).
I PIELIKUMS
EIROPAS MARŠRUTU TĪKLA PLĀNOŠANAS FUNKCIJA
A DAĻA
Mērķis un tvērums
1. |
Eiropas maršrutu tīkla plānošanas (ERND) funkcijas mērķis ir:
|
2. |
Eiropas maršrutu tīkla uzlabošanas plāns ir mainīgs plāns, ko tīkla pārvaldnieks ir izveidojis sadarbībā ar dalībvalstīm un iesaistītajām ieinteresētajām personām. Plāns ietver pārvaldnieka operatīvo darbību rezultātus attiecībā uz maršrutu tīkla plānošanu īstermiņā un ilgtermiņā saskaņā ar tīkla stratēģijas plāna pamatprincipiem. Plāns atspoguļo visus nepieciešamos elementus, lai nodrošinātu, ka Eiropas gaisa telpa tiek plānota kā vienots kopums un atbilst darbības uzlabošanas sistēmā tīkla pārvaldniekam noteiktajiem Savienības mēroga darbības uzlabošanas mērķiem. |
3. |
Eiropas maršrutu tīkla uzlabošanas plāns ir tīkla darbības plāna ERND daļa, un tajā sīki izklāstīti noteikumi tīkla stratēģijas plāna ERND daļas īstenošanai. |
4. |
Eiropas maršrutu tīkla uzlabošanas plānā iekļauj:
|
B DAĻA
Eiropas maršrutu tīkla uzlabošanas plāna izstrādes kārtība
1. |
Tīkla pārvaldnieks, dalībvalstis, gaisa telpas izmantotāji un aeronavigācijas pakalpojumu sniedzēji kā daļa no funkcionālajiem gaisa telpas blokiem vai individuāli izstrādā Eiropas maršrutu tīkla uzlabošanas plānu, īstenojot regulas 15. pantā minēto uz sadarbību balstīto lēmumu pieņemšanas procesu. Minētās personas piemēro gaisa telpas plānošanas principus, kas izklāstīti šā pielikuma C daļā. |
2. |
Uz sadarbību balstītā lēmumu pieņemšanā ievēro sīki izstrādāto darba kārtību un procesus darbībām, ko ekspertu līmenī noteiks tīkla pārvaldnieks, tostarp ņem vērā civilo un militāro dimensiju. Darba kārtību izstrādā pēc apspriešanās ar visām ieinteresētajām personām. Lai atspoguļotu Eiropas maršrutu tīkla plānošanas funkcijas vajadzības, darba kārtību nosaka regulāri ik pēc noteikta intervāla. |
3. |
Lai Eiropas maršrutu tīkla uzlabošanas plānā nodrošinātu atbilstīgu savienojamību, tīkla pārvaldnieks un dalībvalstis uz sadarbību balstītas lēmumu pieņemšanas procesā iesaista trešās valstis saskaņā ar 24. pantu. Nodrošina atbilstošu sadarbību starp tīkla pārvaldnieku un tā ekspertu līmenī sīki izstrādāto darba kārtību, kas atbalsta Eiropas maršrutu tīkla uzlabošanas plāna pilnveidi, no vienas puses, un attiecīgo ICAO ekspertu līmenī izveidoto darba kārtību, kuras darbības jomā ietilpst maršrutu tīkla uzlabojumi saskarnē, no otras puses. |
4. |
Gaisa telpas plānojuma projekti ir saderīgi un saskanīgi ar Eiropas maršrutu tīkla uzlabošanas plānu. Tīkla pārvaldnieks jāinformē un saderības pārbaude ir jāveic attiecībā uz vismaz šādām izmaiņām gaisa telpas plānojuma projektos:
|
5. |
Eiropas maršrutu tīkla uzlabošanas plānu tā darbības laikā pastāvīgi pārskata, lai ņemtu vērā gaisa telpas jaunas vai mainīgas vajadzības. Šajā pārskatīšanas procesā nodrošina nepārtrauktu koordināciju ar militārajām iestādēm. |
C DAĻA
Gaisa telpas plānošanas principi
1. |
Izstrādājot Eiropas maršrutu tīkla uzlabošanas plānu, tīkla pārvaldnieks, dalībvalstis un aeronavigācijas pakalpojumu sniedzēji, kas rīkojas kā daļa no funkcionālajiem gaisa telpas blokiem vai individuāli, uz sadarbību balstītas lēmumu pieņemšanas procesā ievēro šādus gaisa telpas plānošanas principus:
|
2. |
Tīkla pārvaldnieks, dalībvalstis, funkcionālie gaisa telpas bloki un aeronavigācijas pakalpojumu sniedzēji (kuri rīkojas kā daļa no funkcionālajiem gaisa telpas blokiem vai individuāli), izmantojot uz sadarbību balstītu lēmumu pieņemšanas procesu, nodrošina, ka gaisa telpas izmantošana un kapacitātes pārvaldība norisinās saskaņā ar šādiem principiem:
|
D DAĻA
Rezultativitātes pastāvīga pārraudzība tīkla līmenī
1. |
Lai nodrošinātu pastāvīgus rezultativitātes uzlabojumus, tīkla pārvaldnieks, izmantojot uz sadarbību balstītas lēmumu pieņemšanas procesu, veic ieviesto gaisa telpas struktūru efektivitātes regulāru pēcoperāciju pārskatīšanu. |
2. |
Šajā ziņojumā iekļauj it īpaši:
|
II PIELIKUMS
GAISA SATIKSMES PLŪSMAS PĀRVALDĪBAS FUNKCIJA
A DAĻA
Mērķis un tvērums
1. |
Gaisa satiksmes plūsmas pārvaldības (ATFM) funkcijas mērķis ir:
|
2. |
Šā pielikuma B daļas 15. punktā minētās ATFM un ārkārtas rīcības procedūras nodrošina labāku satiksmes prognozēšanu un optimizē EATMN pieejamo kapacitāti (arī lidostās), kā arī ir vērstas uz lidostu laika nišu un lidojumu plānu saskaņotības palielināšanu. |
3. |
ATFM funkciju veic saskaņā ar sīki izstrādāto darba kārtību ATFM pasākumu veikšanai. Visas iesaistītās ieinteresētās personas ievēro noteikumus un procedūras, kas nodrošina gaisa satiksmes kontroles kapacitātes drošu un maksimālu izmantošanu. |
4. |
ATFM funkcija aptver visus ATFM posmus (stratēģisko, pirmstaktisko, taktisko un pēcoperāciju), kā noteikts papildinājumā minētajos ICAO noteikumos. Šī funkcija atbilst minētajiem noteikumiem. |
5. |
ATFM funkcija attiecas uz šādām ATFM procesos iesaistītām pusēm vai pārstāvjiem, kas rīkojas to vārdā:
|
6. |
ATFM vietējā vienība ir plūsmas pārvaldības vienība, kas darbojas vienas vai vairāku citu plūsmas pārvaldības vienību uzdevumā kā saskarne starp ATFM centrālo vienību un ATS vienību vai ATS vienību grupu. Tā var darboties ATS vienību līmenī, valsts līmenī, funkcionālā gaisa telpas bloka līmenī vai jebkurā citā apakšreģionālā līmenī. |
7. |
ATFM vietējās vienības un tīkla pārvaldnieks ar tā ATFM centrālās vienības starpniecību atbalsta ATFM funkcijas izpildi. |
B DAĻA
Plānošanas un darbības principi
1. |
Tīkla pārvaldnieks un iesaistītās ieinteresētās personas plāno un izpilda uzdevumus, kas atbalsta ATFM funkciju attiecībā uz:
|
2. |
Nodrošina atbilstošu sadarbību un koordināciju starp tīkla pārvaldnieka darba kārtību, kas atbalsta ATFM funkciju, un attiecīgu ICAO darba kārtību, kuras darbības jomā ietilpst ATFM aspekti saskarnēs. |
3. |
ATFM pasākumus piemēro militārajiem gaisa kuģiem, kurus ekspluatē saskaņā ar vispārējās gaisa satiksmes noteikumiem, kad tos ekspluatē vai paredz ekspluatēt gaisa telpā vai lidostās, kur piemēro ATFM pasākumus. |
4. |
ATFM funkciju reglamentē šādi principi:
|
5. |
Dalībvalstis nodrošina, ka:
|
6. |
Tīkla pārvaldnieks:
|
7. |
ATS vienības:
|
8. |
7. punkta d) apakšpunktā minētos datus dara pieejamus tīkla pārvaldniekam un iesaistītajām ieinteresētajām personām, savukārt tās dara datus pieejamus citiem. |
9. |
Lai nodrošinātu tīkla paredzamību, izlidošanas lidostas ATS vienība nodrošina, ka lidojumi, kuri neiekļaujas tiem noteiktajā bremžu paliktņu noņemšanas laikā, ņemot vērā noteikto pieļaujamo laika nobīdi, vai kuru lidojuma plāns ir noraidīts vai apturēts, nesaņem atļauju pacelties. |
10. |
ATFM vietējās vienības:
|
11. |
Ja ir izveidots ATS ziņošanas birojs, tas veicina informācija apmaiņu starp pilotiem vai ekspluatantiem un ATFM vietējo vienību vai tīkla pārvaldnieku, kurš nodrošina gaisa satiksmes plūsmas centrālo pārvaldību. |
12. |
Gaisa kuģu ekspluatanti:
|
13. |
Lidostu ekspluatanti:
|
14. |
Attiecībā uz lidojumu plānu un lidostu laika nišu saskanību:
|
15. |
Izmantojot ielidošanas un izlidošanas plānošanas informāciju (DPI), lidostas vietējās iesaistītās ieinteresētās personas pilnībā koordinē savu rīcību ar tīkla pārvaldnieku attiecībā uz šīs funkcijas izveidi un darbību, kā arī ar to saistīto datu apmaiņu. |
16. |
Attiecībā uz kritiskiem notikumiem:
|
C DAĻA
ATFM funkcijas pārraudzība
1. |
Lai nodrošinātu EATMN paredzamību un tādējādi arī tā darbību, izšķiroša nozīme ir informācijai par plānotajām darbībām un ATFM pasākumiem, kā arī to izpildei. Tāpēc veic īpašu ATFM funkcijas pārraudzību. |
2. |
Dalībvalstis nodrošina, ka gadījumā, kad saskaņā ar tīkla pārvaldnieka sniegto informāciju gada laikā ATFM izlidošanas laika nišas izlidošanas lidostā ir ievērotas 80 % vai mazākā apmērā, konkrētās lidostas ATS vienība nodrošina attiecīgu informāciju par šo neatbilstību un par pasākumiem, kas īstenoti, lai nodrošinātu ATFM izlidošanas laika nišu ievērošanu. Šādus gadījumus apraksta ziņojumā, ko attiecīgā dalībvalsts iesniedz Komisijai. |
3. |
Lidojuma plānu noraidīšanas vai apturēšanas neievērošanas gadījumā konkrētās lidostas ATS vienība sniedz tīkla pārvaldniekam attiecīgo informāciju par neievērošanu un pasākumiem, kas veikti, lai nodrošinātu ievērošanu. Šādus gadījumus apraksta ziņojumā, ko tīkla pārvaldnieks iesniedz Komisijai. |
4. |
Ja piešķirtie atbrīvojumi pārsniedz 0,6 % no dalībvalsts izlidojumiem gada laikā, tīkla pārvaldnieks informē konkrēto dalībvalsti. Ja dalībvalsts ir par to informēta, tā sagatavo un iesniedz Komisijai ziņojumu, kurā sniedz ziņas par piešķirtajiem atbrīvojumiem. |
5. |
Tīkla pārvaldnieks nodrošina, ka attiecīgais gaisa kuģa ekspluatants ir informēts par tādu ATFM pasākumu neievērošanu, kuri izriet no prasībām, ko piemēro lidojuma plāna neiesniegšanas vai vairāku plānu iesniegšanas gadījumā. Ja gaisa kuģa ekspluatants par to ir informēts, tas sagatavo ziņojumu, kurā sniedz ziņas par neievērošanas apstākļiem un pasākumiem, kas veikti, lai šo neievērošanu novērstu. Tīkla pārvaldnieks sagatavo gada ziņojumu, ko iesniedz Komisijai un kurā sniedz ziņas par neiesniegtiem lidojumu plāniem vai par iesniegtiem vairākiem lidojuma plāniem. |
6. |
Tīkla pārvaldnieks veic ATFM pasākumu ievērošanas ikgadēju pārskatīšanu, lai nodrošinātu, ka visas iesaistītās ieinteresētās personas uzlabo šo pasākumu ievērošanas līmeni. |
7. |
Tīkla pārvaldnieks sagatavo gada ziņojumus un iesniedz tos Komisijai. Šajos ziņojumos norāda ATFM funkcijas izpildes kvalitāti, kā arī sniedz ziņas par:
|
8. |
Tīkla pārvaldnieks nodrošina, ka tiek izveidots un uzturēts arhīvs, kurā glabā šajā pielikumā uzskaitītos ATFM datus, lidojumu plānus, darbības žurnālus un attiecīgus konteksta datus. Šādus datus uzglabā divus gadus no to iesniegšanas dienas un pēc vajadzības dara pieejamus Komisijai, dalībvalstīm, ATS vienībām un gaisa kuģu ekspluatantiem. Šos datus dara pieejamus arī lidostu laika nišu koordinatoriem un lidostu ekspluatantiem, lai tiem palīdzētu regulāri izvērtēt deklarēto kapacitāti. |
Papildinājums
ICAO noteikumu saraksts gaisa satiksmes plūsmas pārvaldības mērķiem
1. |
Čikāgas konvencijas 11. pielikuma 3. nodaļas 3.7.5. punkts (Gaisa satiksmes plūsmas pārvaldība) – Gaisa satiksmes pakalpojumi (14. izdevums, 2016. gada jūlijs, kurā ietverts grozījums Nr. 50.A). |
2. |
ICAO dokumenta Nr. 4444 3. nodaļa (ATS kapacitāte un gaisa satiksmes plūsmas pārvaldība) – Aeronavigācijas pakalpojumu procedūras – Gaisa satiksmes pārvaldība (PANS-ATM) (2016. gads, 16. izdevums, kurā ietverts grozījums Nr. 7.A). |
3. |
ICAO dokumenta Nr. 7030 2. un 8. nodaļa (Gaisa satiksmes plūsmas pārvaldība) – Eiropas (EUR) reģiona papildu procedūras (2007. gads, 5. izdevums). |
III PIELIKUMS
RADIOFREKVENČU FUNKCIJA
A DAĻA
Mērķis un tvērums
1. |
Šīs funkcijas mērķi ir:
|
2. |
Tīkla pārvaldnieks un valstu frekvenču pārvaldnieki vienojas par vispārējām funkcijas prioritātēm nolūkā uzlabot Eiropas aviācijas tīkla plānošanu un darbību. Šīs prioritātes dokumentē kā tīkla stratēģijas plāna un tīkla darbības plāna frekvenču daļu, par ko jāapspriežas ar ieinteresētajām personām. Prioritātes noteikšana it sevišķi var attiekties uz konkrētām joslām, apgabaliem un pakalpojumiem. |
B DAĻA
Funkcijas izpildes prasības
1. |
Dalībvalstis ieceļ kompetentu personu, iestādi vai organizāciju par valsts frekvenču pārvaldnieku, kas atbild par to, lai frekvences tiktu piešķirtas, mainītas un slēgtas saskaņā ar šo regulu. Dalībvalstis nosūta Komisijai un tīkla pārvaldniekam valstu frekvenču pārvaldnieku nosaukumus un adreses un laikus informē par visām izmaiņām saistībā ar šādu personu iecelšanu. |
2. |
Tīkla pārvaldnieks izstrādā un koordinē ar tīklu saistītus stratēģiskus aspektus, kas attiecas uz frekvenču spektru un kas attiecīgi jādokumentē tīkla stratēģijas plānā un tīkla darbības plānā. Tīkla pārvaldnieks sniedz atbalstu Komisijai un dalībvalstīm, kad tiek gatavotas kopīgas nostājas aviācijas jautājumos, saskaņojot dalībvalstu viedokli, ko tās pauž starptautiskos forumos, jo īpaši Eiropas Pasta un telesakaru administrāciju konferencē (CEPT) un Starptautiskajā Telesakaru savienībā (ITU). |
3. |
Pēc dalībvalstu lūguma tīkla pārvaldnieks informē Komisiju un kopā ar Komisiju un Eiropas Pasta un telesakaru administrāciju konferenci (CEPT) veic darbības, lai risinātu problēmas citos nozares sektoros. |
4. |
Valstu frekvenču pārvaldnieki ziņo tīkla pārvaldniekam par radiotraucējumu gadījumiem, kas ietekmē Eiropas aviācijas tīklu. Tīkla pārvaldnieks reģistrē radiotraucējumu gadījumus un sniedz atbalstu valstu frekvenču pārvaldniekiem to novērtēšanā. Pēc valstu frekvenču pārvaldnieku lūguma tīkla pārvaldnieks koordinē darbības vai sniedz visu nepieciešamo atbalstu, lai atrisinātu šādus gadījumus vai mazinātu to radītās sekas. |
5. |
Tīkla pārvaldnieks un valstu frekvenču pārvaldnieki turpina izstrādāt un pilnveidot frekvenču pārvaldības procedūras, plānošanas kritērijus, datu kopas un procesus, ar ko uzlabo veidu, kā vispārējie gaisa satiksmes izmantotāji lieto un aizņem radiofrekvenču spektru. Pēc dalībvalstu lūguma tīkla pārvaldnieks ierosina paplašināt šo pasākumu piemērošanu reģionālā līmenī. |
6. |
Ja ir vajadzīgs frekvenču piešķīrums, attiecīgā privātpersona vai organizācija, kas vēlas izmantot frekvenci, iesniedz attiecīgajam valsts frekvenču pārvaldniekam pieprasījumu, kurā ir iekļauti visi attiecīgie dati un pamatojums. |
7. |
Valstu frekvenču pārvaldnieki un tīkla pārvaldnieks novērtē frekvenču pieprasījumus un nosaka to prioritāti, pamatojoties uz darbības prasībām un apstiprinātajiem kritērijiem. Tīkla pārvaldnieks sadarbībā ar valstu frekvenču pārvaldniekiem nosaka frekvenču pieprasījumu ietekmi uz tīklu. Tīkla pārvaldnieks izstrādā novērtēšanas un prioritātes noteikšanas kritērijus, apspriežoties ar valstu frekvenču pārvaldniekiem, un pēc tam pēc vajadzības uztur tos un atjaunina. |
8. |
Ja netiek ietekmēts tīkls, valstu frekvenču pārvaldnieki, atbildot uz saņemto pieprasījumu, nosaka piemēroto frekvenci vai frekvences, ņemot vērā 12. punktā minētās prasības. |
9. |
Ja tīkls tiek ietekmēts, tīkla pārvaldnieks, atbildot uz saņemto pieprasījumu, nosaka piemēroto frekvenci vai frekvences, ņemot vērā šādas prasības:
|
10. |
Ja nav iespējams piešķirt piemērotu 11. un 12. punktā minēto frekvenci, valstu frekvenču pārvaldnieki var lūgt tīkla pārvaldnieku veikt īpašu frekvenču meklēšanu. Lai rastu valstu frekvenču pārvaldniekiem pieņemamu risinājumu, tīkla pārvaldnieks ar valstu frekvenču pārvaldnieku atbalstu var konkrēti izvērtēt frekvenču izmantojuma situāciju attiecīgajā ģeogrāfiskajā apgabalā. |
11. |
Valsts frekvenču pārvaldnieks piešķir piemēroto frekvenci vai frekvences, kas noteiktas 12. vai 13. punktā. |
12. |
Valsts frekvenču pārvaldnieks katru frekvences piešķīrumu reģistrē centrālajā reģistrā, norādot šādu informāciju:
Dalībvalstis izmanto centrālo reģistru, lai pildītu savus frekvenču piešķīruma reģistrācijas administratīvos pienākumus pret ICAO. |
13. |
Piešķirot pretendentam frekvenci, valsts frekvenču pārvaldnieks paredz izmantošanas nosacījumus. Šajos nosacījumos norāda vismaz to, ka:
|
14. |
Valstu frekvenču pārvaldnieki nodrošina, ka visas vajadzīgās frekvenču maiņas, grozījumus vai slēgšanu saskaņotā termiņā veic persona vai organizācija, kurai konkrētā frekvence bija piešķirta, un ka attiecīgi tiek atjaunināts centrālais reģistrs. Ja šīs darbības nav iespējams veikt, valstu frekvenču pārvaldnieki sniedz tīkla pārvaldniekam attiecīgu pamatojumu. |
15. |
Valstu frekvenču pārvaldnieki nodrošina, ka B daļas 12. punktā minētā informācija par visiem frekvenču piešķīrumiem, ko izmanto Eiropas aviācijas tīklā, ir pieejama centrālajā reģistrā. |
16. |
Tīkla pārvaldnieks un valstu frekvenču pārvaldnieki, īstenojot pārredzamas procedūras, pārrauga un izvērtē aviācijā izmantotās frekvenču joslas un frekvenču piešķīrumus, lai nodrošinātu to pareizu un lietderīgu izmantošanu. Tīkla pārvaldnieks izstrādā šādas procedūras, apspriežoties ar valstu frekvenču pārvaldniekiem, un pēc tam pēc vajadzības uztur tās un atjaunina. Tīkla pārvaldnieks jo īpaši konstatē jebkādas atšķirības starp frekvenču piešķīruma datiem centrālajā reģistrā, darbības mērķi un faktisko izmantojumu, kuras var negatīvi ietekmēt radiofrekvenču funkciju. Tīkla pārvaldnieks paziņo valsts frekvenču pārvaldniekam par šādām atšķirībām, lai tās tiktu novērstas saskaņotā termiņā. |
17. |
Tīkla pārvaldnieks nodrošina, ka ir pieejami kopīgi rīki centrālās un valsts mēroga plānošanas, koordinācijas, reģistrācijas, revīzijas un optimizācijas atbalstam. Tīkla pārvaldnieks it īpaši izstrādā rīkus centrālā reģistra datu analīzei nolūkā pārraudzīt funkcijas efektivitāti, kā arī plānot un īstenot frekvenču optimizācijas procesu saskaņā ar 7. punktu. |
C DAĻA
Prasības attiecībā uz frekvenču funkcijas organizāciju
1. |
Valstu frekvenču pārvaldnieki un tīkla pārvaldnieks pieņem lēmumus uz sadarbību balstītā procesā, pamatojoties uz procedūrām, kurās nosaka vismaz:
|
2. |
Radiofrekvenču koordinēšanas noteikumu izmaiņas nosaka sadarbībā ar valstu frekvenču pārvaldniekiem un samazina pārklāšanos, ciktāl tas ir lietderīgi. |
3. |
Radiofrekvenču stratēģiskā un taktiskā izmantojuma koordinēšanu ar trešām valstīm, kuras nepiedalās tīkla pārvaldnieka darbā, veic, izmantojot ICAO reģionālos darbības noteikumus. To dara, lai trešām valstīm būtu iespēja piedalīties tīkla pārvaldnieka darbā. |
4. |
Dalībvalstis nodrošina, ka aviācijas frekvenču joslu izmantošana militārām vajadzībām ir pienācīgi saskaņota ar valstu frekvenču pārvaldniekiem un tīkla pārvaldnieku, īstenojot uz sadarbību balstītas lēmumu pieņemšanas procesu. |
IV PIELIKUMS
RADIOLOKATORA TRANSPONDERA KODU FUNKCIJA
A DAĻA
Mērķi un vispārīgās prasības
Transpondera kods (TC)
1. |
Šīs funkcijas mērķi ir:
|
2. |
Tīkla pārvaldnieks sadala sekundārā novērošanas radara (SSR) transponderu kodus dalībvalstīm un aeronavigācijas pakalpojumu sniedzējiem tādā veidā, kas optimizē to drošu un efektīvu sadalījumu, ņemot vērā:
|
3. |
Tīkla pārvaldnieks jebkurā laikā dara pieejamu dalībvalstīm, aeronavigācijas pakalpojumu sniedzējiem un trešām valstīm SSR transponderu kodu sadalījuma sarakstu, kurā izklāstīts pilnīgs un aktuāls SSR kodu sadalījums. |
4. |
Tīkla pārvaldnieks, ņemot vērā visus pieprasītos SSR transponderu kodu izmantojumus civilām un militārām vajadzībām, īsteno oficiālu procesu, ar ko izstrādā, novērtē un koordinē SSR transponderu kodu sadalījuma prasības. |
5. |
Oficiālais process, kas noteikts 4. punktā, aptver vismaz attiecīgas saskaņotās procedūras, termiņus un darbības uzlabošanas mērķus šādu darbību veikšanai:
|
6. |
Tīkla pārvaldnieks pārbauda 4. punktā noteiktajā procesā saņemto SSR transponderu kodu sadalījuma pieteikumu atbilstību procesa prasībām par formāta un datu normām, pilnīgumu, precizitāti, savlaicīgumu un pamatojumu. |
7. |
Dalībvalstis nodrošina, ka SSR transponderu kodi gaisa kuģiem tiek piešķirti saskaņā ar 3. punktā minēto SSR transponderu kodu sadalījuma sarakstu. |
8. |
Tīkla pārvaldnieks dalībvalstu un aeronavigācijas pakalpojumu sniedzēju vārdā ekspluatē centralizētu SSR transponderu kodu piešķīruma un pārvaldības sistēmu, ar ko SSR transponderu kodus automātiski piešķir vispārējās gaisa satiksmes vajadzībām. |
9. |
Tīkla pārvaldnieks ievieš procedūras un rīkus, ar ko periodiski izskata un novērtē to, kā dalībvalstis un aeronavigācijas pakalpojumu sniedzēji faktiski izmanto SSR transponderu kodus. |
10. |
Tīkla pārvaldnieks, dalībvalstis un aeronavigācijas pakalpojumu sniedzēji vienojas par plāniem un procedūrām, ar ko atbalsta turpmāko SSR transponderu kodu prasību periodisku analīzi un to noteikšanu. Šīs analīzes gaitā apzina iespējamo ietekmi uz darbības rādītājiem, ko rada prognozējams SSR transponderu kodu sadalījuma deficīts. |
11. |
Lai tīkla funkciju varētu īstenot saskaņā ar šīs regulas prasībām, tīkla pārvaldnieks izstrādā un aktualizē ekspluatācijas rokasgrāmatas, kurās sniegti vajadzīgie norādījumi un informācija. Šīs ekspluatācijas rokasgrāmatas izplata un aktualizē saskaņā ar attiecīgiem kvalitātes un dokumentu pārvaldības procesiem. |
S režīma pieprasītāja kods (MIC)
12. |
Šā procesa mērķi ir šādi:
|
13. |
Tīkla pārvaldnieks sadala pieprasītāja kodus civilajiem un militārajiem S režīma pieprasītājiem tādā veidā, kas optimizē gaisa satiksmes novērošanas un civilās un militārās koordinācijas drošu un efektīvu norisi, ņemot vērā:
|
14. |
Tīkla pārvaldnieks dalībvalstu vārdā ekspluatē centralizētu pieprasītāja kodu sadales sistēmu (2), ar ko pieprasītāju kodus koordinēti piešķir S režīma pieprasītājiem. |
15. |
Dalībvalstis, izmantojot pieprasītāja kodu sadales sistēmu, sniedz S režīma operatoriem centralizētus pieprasītāju kodu sadales pakalpojumus. |
16. |
Tīkla pārvaldnieks jebkurā laikā dara pieejamu dalībvalstīm, S režīma operatoriem un trešām valstīm pieprasītāja kodu sadalījuma plānu, kurā sniegts pilns jaunākais apstiprinātais pieprasītāju kodu sadalījuma kopums ICAO Eiropas reģionā. |
17. |
Tīkla pārvaldnieks, ņemot vērā visus pieprasītos pieprasītāju kodu izmantojumus civilām un militārām vajadzībām, īsteno oficiālu procesu, ar ko izstrādā, novērtē un koordinē pieprasītāju kodu sadalījuma prasības. |
18. |
Oficiālais process, kas ir noteikts 17. punktā, aptver vismaz attiecīgas saskaņotās procedūras, termiņus un darbības uzlabošanas mērķus šādu darbību veikšanai:
|
19. |
Tīkla pārvaldnieks pārbauda 18. punktā noteiktā procesa satvarā saņemto pieprasītāja kodu sadalījuma pieteikumu atbilstību procesa prasībām par formāta un datu normām, pilnīgumu, precizitāti, savlaicīgumu un pamatojumu. |
20. |
Kā daļu no 18. punktā aprakstītā procesa tīkla pārvaldnieks:
|
21. |
Tīkla pārvaldnieks ievieš procedūras un rīkus, ar ko periodiski izvērtē un novērtē to, kā civilie un militārie S režīma operatori faktiski izmanto S režīma pieprasītāja kodus. |
22. |
Tīkla pārvaldnieks, dalībvalstis un S režīma operatori vienojas par plāniem un procedūrām, ar ko atbalsta S režīma pieprasītāja kodu turpmāko prasību periodisku analīzi un noteikšanu. Šīs analīzes gaitā apzina iespējamo ietekmi uz darbības rādītājiem, ko rada prognozējams pieprasītāja kodu sadalījuma deficīts. |
23. |
Lai tīkla funkciju varētu īstenot saskaņā ar šīs regulas prasībām, tīkla pārvaldnieks izstrādā un aktualizē ekspluatācijas rokasgrāmatas, kurās sniegti vajadzīgie norādījumi un informācija. Šīs ekspluatācijas rokasgrāmatas izplata un aktualizē saskaņā ar attiecīgiem kvalitātes un dokumentu pārvaldības procesiem. |
B DAĻA
Īpašo apspriešanās mehānismu prasības
Transpondera kods
1. |
Tīkla pārvaldnieks izveido īpašu mehānismu SSR transponderu kodu sadalīšanas detalizētās kārtības koordinēšanai un apspriešanai. Šis mehānisms:
|
2. |
Tīkla pārvaldnieks, koordinējot rīcību ar valstu militārajām iestādēm, gādā par to, lai tiktu veikti vajadzīgie pasākumi, ar ko nodrošina, ka SSR transponderu kodu sadalījums un izmantojums militārām vajadzībām nekaitē vispārējās gaisa satiksmes drošībai un efektīvai plūsmai. |
S režīma pieprasītāja kods
3. |
Tīkla pārvaldnieks izveido īpašu mehānismu S režīma pieprasītāja kodu sadalīšanas detalizētās kārtības koordinēšanai un apspriešanai. Šis mehānisms:
|
4. |
Tīkla pārvaldnieks nodrošina, lai jauni vai grozīti pieprasītāja kodu pārvaldības pasākumi tiktu pienācīgi apspriesti ar dalībvalstīm, pamatojoties uz lēmumiem, kas pieņemti uz sadarbību balstītā procesā. |
5. |
Tīkla pārvaldnieks, koordinējot rīcību ar valstu militārajām iestādēm, gādā par to, lai tiktu veikti vajadzīgie pasākumi, ar ko nodrošina, ka S režīma pieprasītāja kodu sadalījums un izmantojums militārām vajadzībām nekaitē vispārējās gaisa satiksmes drošībai un efektīvai plūsmai. |
C DAĻA
Datu sniegšanas prasības
Transpondera kods
1. |
SSR transponderu kodu jauna vai grozīta sadalījuma pieteikumi atbilst A daļas 4. punktā noteiktā procesa prasībām par formāta un datu normām, pilnīgumu, precizitāti, savlaicīgumu un pamatojumu. |
2. |
Lai atbalstītu tīkla funkcijas nodrošināšanu attiecībā uz SSR transponderu kodiem, dalībvalstis tīkla pārvaldnieka noteiktā saskaņotā termiņā sniedz tīkla pārvaldniekam šādus datus un informāciju:
|
3. |
Lai atbalstītu tīkla funkcijas nodrošināšanu attiecībā uz SSR transponderu kodiem, aeronavigācijas pakalpojumu sniedzēji tīkla pārvaldnieka noteiktā saskaņotā termiņā sniedz tīkla pārvaldniekam šādus datus un informāciju:
|
4. |
Dalībvalstu un aeronavigācijas pakalpojumu sniedzēju atbildēs saistībā ar SSR transponderu kodu sadalījuma ierosināto grozījumu koordinēšanu un SSR transponderu kodu sadalījuma saraksta atjaunināšanu vismaz:
|
S režīma pieprasītāja kods
5. |
Pieprasītāja kodu jauna vai grozīta sadalījuma pieteikumi atbilst A daļas 17. punktā noteiktā procesa prasībām par formāta un datu normām, pilnīgumu, precizitāti, savlaicīgumu un pamatojumu. |
6. |
Lai atbalstītu pieprasītāja kodu sadalīšanas pakalpojumu sniegšanu, dalībvalstis tīkla pārvaldnieka noteiktā saskaņotā termiņā sniedz tīkla pārvaldniekam šādus datus un informāciju:
|
7. |
Tīkla pārvaldnieks izmanto atbildes, ko dalībvalstis sniegušas saistībā ar pieprasītāja kodu sadalījuma plāna priekšlikumu, tostarp:
|
8. |
Tīkla pārvaldnieks sniedz atbalstu dalībvalstīm saistībā ar to MIC konfliktu atrisināšanu, par ko ziņojušas dalībvalstis vai S režīma operatori. |
(1) Komisijas 2009. gada 30. marta Regula (EK) Nr. 262/2009, ar ko nosaka prasības S režīma pieprasītāja kodu koordinētai piešķiršanai un izmantošanai Eiropas vienotajā gaisa telpā (OV L 84, 31.3.2009., 20. lpp.).
(2) Definēta Regulas (EK) Nr. 262/2009 2. panta 11. punktā.
V PIELIKUMS
TĪKLA STRATĒĢIJAS PLĀNA VEIDNE
Tīkla stratēģijas plāna pamatā ir šāda struktūra.
1. |
IEVADS |
1.1. |
Tīkla stratēģijas plāna darbības joma (ģeogrāfiskais apgabals un laikposms) |
1.2. |
Plāna sagatavošana un apstiprināšanas process |
2. |
VISPĀRĒJAIS KONTEKSTS UN PRASĪBAS |
2.1. |
Pašreizējā un plānotā tīkla stāvokļa apraksts, aptverot ERND, ATFM, lidostas un nepietiekamos resursus |
2.2. |
Problēmas un iespējas, kas saistītas ar plāna laikposmu (tostarp satiksmes pieprasījuma prognoze un attīstība pasaules mērogā) |
2.3. |
Darbības uzlabošanas mērķi un uzņēmējdarbības prasības, ko paudušas dažādas ieinteresētās personas, un Savienības mēroga darbības uzlabošanas mērķi |
3. |
STRATĒĢISKAIS REDZĒJUMS |
3.1. |
Darbības uzlabošanas mērķu un uzņēmējdarbības prasību sekmīgai īstenošanai izstrādātās tīkla pilnveides un attīstības stratēģijas apraksts |
3.2. |
Atbilstība darbības uzlabošanas sistēmai |
3.3. |
Atbilstība Eiropas ATM ģenerālplānam |
3.4. |
Atbilstība kopprojektiem, kas izveidoti saskaņā ar Komisijas Īstenošanas regulu (ES) Nr. 409/2013 |
4. |
STRATĒĢISKIE MĒRĶI |
4.1. |
Tīkla stratēģisko mērķu apraksts:
|
5. |
STRATĒĢISKĀ PLĀNOŠANA |
5.1. |
Īstermiņa un vidēja termiņa plānošanas apraksts:
|
5.2. |
Ilgtermiņa plānošanas apraksts:
|
6. |
RISKA NOVĒRTĒJUMS |
6.1. |
Ar plāna īstenošanu saistīto risku apraksts |
6.2. |
Pārraudzības procesa apraksts (ietverot iespējamo novirzi no sākotnējiem mērķiem) |
7. |
IETEIKUMI |
7.1. |
Tādu darbību apzināšana, kas Savienībai un dalībvalstīm jāveic plāna īstenošanas atbalstam |
VI PIELIKUMS
TĪKLA DARBĪBAS PLĀNA VEIDNE
Tīkla darbības plāna pamatā ir šāda vispārīga struktūra (kas tiks pielāgota dažādām atsevišķām funkcijām un tīkla darbības plāna termiņiem, lai atspoguļotu tā mainīgo būtību un tā trīs līdz piecu gadu, gada, sezonas, nedēļas un dienas laikposmus).
1. |
IEVADS |
1.1. |
Tīkla darbības plāna darbības joma (ģeogrāfiskais apgabals un laika periods) |
1.2. |
Plāna sagatavošana un apstiprināšanas process |
2. |
TĪKLA DARBĪBAS PLĀNA, DARBĪBAS UZDEVUMU UN MĒRĶU APRAKSTS
|
3. |
VISPĀRĒJAIS TĪKLA DARBĪBAS PLĀNOŠANAS PROCESS
|
4. |
VISPĀRĒJAIS KONTEKSTS UN DARBĪBAS PRASĪBAS |
4.1. |
Kopsavilkums, kurā raksturota tīkla darbības rezultativitāte pagātnē |
4.2. |
Ar plāna periodu saistītās problēmas un iespējas |
4.3. |
Tīkla satiksmes prognozes saskaņā ar 1. un 2. papildinājumu, ietverot:
|
4.4. |
Tīkla darbības rezultativitātes prasības, ietverot:
|
4.5. |
Darbības vajadzības, ko paudušas dažādas ieinteresētās personas, tostarp militārās struktūras |
5. |
TĪKLA DARBĪBAS REZULTATIVITĀTES UZLABOŠANAS PLĀNI UN RĪCĪBA TĪKLA LĪMENĪ
|
6. |
DARBĪBAS REZULTATIVITĀTES UZLABOŠANAS PLĀNI UN OPERATĪVĀS DARBĪBAS VIETĒJĀ LĪMENĪ
|
7. |
ĪPAŠI GADĪJUMI
|
8. |
MILITĀRĀS PRASĪBAS ATTIECĪBĀ UZ GAISA TELPU
|
9. |
TĪKLA DARBĪBAS REZULTATIVITĀTES KONSOLIDĒTĀS PROGNOZES UN ANALĪZE
|
10. |
DARBĪBAS PROBLEMĀTISKO JOMU APZINĀŠANA UN RISINĀJUMI TO MAZINĀŠANAI TĪKLA UN VIETĒJĀ LĪMENĪ
|
1. papildinājums
Gaisa telpas gaisa satiksmes vadības centri (ACC)
Tīkla darbības plānā sniedz detalizētu aprakstu par katru ACC visos šajā papildinājumā noteiktajos rajonos, raksturojot tam plānotos darbības uzlabošanas pasākumus, perspektīvas attiecīgajam laikposmam, satiksmes prognozes, mērķus un prognozes saistībā ar kavējumiem, nozīmīgus gadījumus, kas var ietekmēt satiksmi, darbības kontaktus.
Tīkla pārvaldnieks par katru ACC iekļauj:
— |
satiksmes prognozes, |
— |
pašreizējās darbības rezultativitātes analīzi, |
— |
panāktās kapacitātes kvantitatīvu novērtējumu (kapacitātes bāze), |
— |
vajadzīgās kapacitātes kvantitatīvu novērtējumu dažādiem satiksmes attīstības scenārijiem (vajadzīgās kapacitātes profils), |
— |
kvantitatīvu novērtējumu par ACC līmenī plānotajiem darbības uzlabošanas pasākumiem, par ko panākta vienošanās ar aeronavigācijas pakalpojumu sniedzējiem, |
— |
mērķus un prognozes saistībā ar kavējumiem, |
— |
paredzamās darbības rezultativitātes (drošība, kapacitāte, vide) analīzi. |
Katrs aeronavigācijas pakalpojumu sniedzējs nodod tīkla pārvaldniekam turpmāk norādīto informāciju, kas jāiekļauj atsevišķu ACC aprakstā:
— |
vietējā līmeņa mērķis saistībā ar kavējumiem, |
— |
satiksmes prognožu novērtējums / apstiprinājums, ņemot vērā uz vietas gūtās zināšanas, |
— |
pieejamo sektoru skaits: sektora konfigurācija / atvēršanas plāns sezonai / nedēļas dienai / diennakts laikam, |
— |
kapacitāte / uzraudzības vērtības katram sektoram / satiksmes apjoms katrā konfigurācijā / atvēršanas plāns, |
— |
plānoti vai zināmi īpaši gadījumi, norādot datumus/laikus un attiecīgo ietekmi uz darbības rezultativitāti, |
— |
detalizēta informācija par plānotajiem darbības uzlabošanas pasākumiem, to īstenošanas grafiks un attiecīgā negatīvā/pozitīvā ietekme uz kapacitāti un/vai efektivitāti, |
— |
detalizēta informācija par ierosinātajām un apstiprinātajām gaisa telpas struktūras un izmantojuma izmaiņām, |
— |
papildu darbības, kas saskaņotas ar tīkla pārvaldnieku, |
— |
ACC darbības kontakti. |
2. papildinājums
Lidostas
Attiecībā uz tām Eiropas lidostām, kurām ir ietekme uz tīkla darbību, tīkla darbības plānā sniedz sīku aprakstu par visiem šajā papildinājumā noteiktajiem rajoniem, kā arī apraksta plānotos darbības uzlabošanas pasākumus, perspektīvas konkrētajam laikposmam, satiksmes un kavēšanās prognozes, nozīmīgus gadījumus, kas var ietekmēt satiksmi, un darbības kontaktus.
Tīkla pārvaldnieks attiecībā uz katru lidostu, īpaši pamatojoties uz lidostu ekspluatantu un aeronavigācijas pakalpojumu sniedzēju saņemto informāciju, iekļauj:
— |
satiksmes prognozes, |
— |
plānoto darbības uzlabošanas pasākumu (drošība, kapacitāte, vide) paredzamās rezultativitātes analīzi. |
Attiecībā uz katru tīkla darbības plānā iekļauto lidostu lidostas ekspluatants un ATS vietējā vienība izstrādā darba kārtību, kas paredz sniegt tīkla pārvaldniekam šādu informāciju, kas jāiekļauj lidostu individuālajos aprakstos:
— |
satiksmes prognožu novērtējums/apstiprinājums, ņemot vērā uz vietas gūtās zināšanas, |
— |
skrejceļa kapacitāte katrai skrejceļa konfigurācijai, pašreizējās un plānotās ielidošanas un izlidošanas, |
— |
attiecīgā gadījumā nakts perioda kapacitātes specifikācija un ilgums, |
— |
detalizēta informācija par plānotajiem darbības uzlabošanas pasākumiem, to īstenošanas grafiks un attiecīgā negatīvā/pozitīvā ietekme uz kapacitāti un/vai efektivitāti, |
— |
plānoti vai zināmi īpaši gadījumi, norādot datumus/laikus un attiecīgo ietekmi uz darbības rezultativitāti, |
— |
citi plānoti kapacitāti veicinoši faktori, |
— |
papildu darbības, kas saskaņotas ar tīkla pārvaldnieku. |