1.   Jebkura persona, kurai rodas aizdomas vai kļūst zināms par norādītā organisma klātbūtni, tūlīt par to informē atbildīgo oficiālo struktūru un tai sniedz visu attiecīgo informāciju par norādītā organisma klātbūtni vai šādām aizdomām.

2.   Atbildīgā oficiālā struktūra šādu informāciju tūlīt reģistrē.

3.   Atbildīgā oficiālā struktūra, informēta par norādītā organisma klātbūtni vai par šādām aizdomām, veic visus pasākumus, kas vajadzīgi, lai šādu klātbūtni vai aizdomas par klātbūtni apstiprinātu.

4.   Dalībvalstis nodrošina, ka ikviena persona, kuras pārziņā ir augi, kas var būt invadēti ar norādīto organismu, tūlīt tiek informēta gan par norādītā organisma klātbūtni vai šādām aizdomām, gan par iespējamajām sekām un riskiem, gan arī par veicamajiem pasākumiem.

1.   Ja tiek apstiprināta konkrētā organisma klātbūtne, attiecīgā dalībvalsts nekavējoties saskaņā ar 2. punktu izveido norobežotu teritoriju (“norobežota teritorija”).

2.   Norobežoto teritoriju veido invadētā zona un buferzona.

Invadētā zona ir zona, kurā ir apstiprināta norādītā organisma klātbūtne un kurā ir:

Buferzonas platums ir vismaz 2 km ap invadēto zonu.

Invadētās zonas un buferzonas precīzo robežu pamatā ir pareizi zinātniski principi, norādītā organisma bioloģija, invāzijas līmenis un norādīto augu un norādītās koksnes izvietojums attiecīgajā teritorijā.

Ja atbildīgā oficiālā iestāde secina, ka, ņemot vērā uzliesmojuma apstākļus, konkrētās izmeklēšanas rezultātus un to, vai izskaušanas pasākumi piemēroti nekavējoties, attiecīgajā teritorijā norādītā organisma izskaušana saskaņā ar 6. panta 1. punktu ir iespējama, buferzonas rādiusu var samazināt, taču ne mazāk kā līdz 1 kilometram aiz invadētās zonas robežas.

3.   Ja buferzonā tiek apstiprināta norādītā organisma klātbūtne, inficētās zonas un buferzonas robežas nekavējoties tiek pārskatītas un attiecīgi mainītas.

4.   Ja, balstoties uz 4. pantā minētajiem apsekojumiem un šā panta 6. punkta b) apakšpunktu, norādītais organisms kādā norobežotā teritorijā četrus gadus pēc kārtas netiek konstatēts, šādu norobežojumu var atcelt. Šādos gadījumos attiecīgā dalībvalsts to paziņo Komisijai un pārējām dalībvalstīm.

5.   Dalībvalstīm 1. punktā paredzētās norobežotās teritorijas nav jāveido, ja ir izpildīts viens no šādiem nosacījumiem:

Kas attiecas uz šā panta b) apakšpunktu, ņem vērā konkrētu izmeklēšanas un izskaušanas pasākumu rezultātus. Šādi pasākumi var būt profilaktiska izciršana, atbrīvošanās no norādītajiem augiem un augu produktiem, kā arī koksnes iepakojamā materiāla iznīcināšana un atbrīvošanās no tā pēc pārbaudes.

6.   Ja viens no 5. punktā sniegtajiem nosacījumiem ir izpildīts, dalībvalstis veic šādus pasākumus:

Kas attiecas uz šā punkta d) apakšpunktu, pārbaudē notiek arī mērķorientēta destruktīva paraugošana.

Pasākumus, kas minēti a)–f) apakšpunktā, apraksta saskaņā ar 10. panta 1. punkta a) apakšpunktu iesniedzamajā ziņojumā.

1.   Dalībvalsts, kas izveido 5. pantā minēto norobežoto teritoriju, šajā teritorijā veic šādus pasākumus:

Kas attiecas uz šā panta a) apakšpunktu, ja invadētie augi tiek konstatēti ārpus minētā organisma lidošanas perioda, izciršanu un izņemšanu veic līdz nākamā lidošanas perioda sākumam.

Atkāpjoties no b) apakšpunkta, ja atbildīga oficiāla iestāde secinājusi, ka sakarā ar atsevišķu koku īpašo sociālo vērtību, kultūrvērtību vai vidisko vērtību tos izcirst nav piemēroti, norobežoto teritoriju izveidojusī dalībvalsts nodrošina, lai norādītajiem augiem, ko neizcērt, tiktu individuāli un regulāri pārbaudītas invadēšanās pazīmes un ka, lai nepieļautu nekādu varbūtēju norādītā organisma izplatīšanos no šiem augiem, tiktu izdarīti izciršanai līdzvērtīgi pasākumi. Minētā secinājuma pamatojumu un pasākumu aprakstu sniedz 10. pantā minētajā ziņojumā.

Kas attiecas uz šā panta c) apakšpunktu, veic visus piesardzības pasākumus, kuri vajadzīgi, lai izciršanas laikā un pēc tās nepieļautu norādītā organisma izplatīšanos.

Kas attiecas uz šā panta e) apakšpunktu, tad, ja pārbaude liecina, ka norādītie augi ir invadēti, šos augus izcērt.

Kas attiecas uz šā panta h) apakšpunktu, attiecīgā gadījumā atbildīgā oficiālā struktūra veic mērķorientētu destruktīvu paraugošanu un paraugu skaitu norāda 10. panta 1. punktā minētajā ziņojumā.

Pasākumus, kas minēti a)–k) apakšpunktā, apraksta saskaņā ar 10. panta 1. punktu iesniedzamajā ziņojumā.

2.   Ja 4. pantā minēto apsekojumu rezultāti vairāk nekā četru secīgu gadu laikā apstiprinājuši norādītā organisma klātbūtni kādā teritorijā un ja ir pierādījumi, ka norādītais organisms vairs nav izskaužams, dalībvalstis attiecīgajā teritorijā var neveikt citus pasākumus kā vien norādītā organisma izplatīšanās ierobežošanu.

Šajā gadījumā buferzonas rādiusu palielina līdz ne mazāk kā 4 km.

Minētie pasākumi ietver vismaz šādas darbības:

Kas attiecas uz šā panta a) apakšpunktu, ja invadētie augi tiek konstatēti ārpus minētā organisma lidošanas perioda, izciršanu un izņemšanu veic līdz nākamā lidošanas perioda sākumam.

Kas attiecas uz šā panta f) apakšpunktu, attiecīgā gadījumā atbildīgā oficiālā struktūra veic mērķorientētu destruktīvu paraugošanu un paraugu skaitu norāda 10. panta 1. punktā minētajā ziņojumā.

Pasākumus, kas minēti a)–i) apakšpunktā, apraksta saskaņā ar 10. panta 1. punktu iesniedzamajā ziņojumā.

1.   Norādītos augus, kuri (5) cēlušies norobežotajās teritorijās, pa Savienības teritoriju var pārvietot tikai tad, ja kopā ar tiem ir augu pase, kas sagatavota un izdota saskaņā ar Komisijas Direktīvu 92/105/EEK (6), un tie vismaz divus gadus pirms pārvietošanas – vai, ja augi ir jaunāki par diviem gadiem, visā dzīves ciklā – ir audzēti ražošanas vietā, kas atbilst 2. līdz 5. punktā norādītajām prasībām.

2.   Ražošanas vietai jābūt reģistrētai saskaņā ar Komisijas Direktīvu 92/90/EEK (7).

3.   Ražošanas vietā vismaz divreiz gadā piemērotā laikā ir veikta rūpīga oficiāla pārbaude un norādītā organisma invāzijas pazīmes tajā nav novērotas. Pārbaude aptver mērķorientētu destruktīvu augu stumbru un zaru paraugošanu gadījumos, kur ir paaugstinātas aizdomas par norādītā organisma klātbūtni.

4.   Audzēšanas vieta:

5.   Uz potcelmiem, kuri atbilst 1.–4. punktā noteiktajām prasībām, drīkst būt uzpotēti potzari, kas varbūt nav audzēti saskaņā ar šīm prasībām, taču to diametrs resnākajā vietā nedrīkst pārsniegt 1 cm.

6.   Norādītos augus, kuru izcelsme nav norobežotajās teritorijās, bet kuri šādās teritorijās ir ievesti kādā audzēšanas vietā, pa Savienības teritoriju var pārvietot ar nosacījumu, ka šī audzēšanas vieta atbilst 2., 3. un 4. punktā norādītajām prasībām, un tikai tad, ja kopā ar tiem ir augu pase, kas sagatavota un izdota saskaņā ar Direktīvu 92/105/EEK.

7.   Norādītos augus, ko importē no trešām valstīm, par kurām zināms, ka tajās sastopams norādītais organisms, saskaņā ar 11. pantu pa Savienības teritoriju pārvietot var tikai tad, ja kopā ar tiem ir augu pase, kas sagatavota un izdota saskaņā ar Direktīvu 92/105/EEK.

1.   Norobežotā teritorijā cēlušos norādīto koksni vai kādā norobežotā teritorijā ievestu norādīto koksni, kurai pilnīgi vai daļēji saglabāta virsma, pa Savienības teritoriju pārvietot aizliegts.

2.   Atkāpjoties no 1. punkta, norobežotā teritorijā cēlušos norādīto koksni, kas nav skaidu, šķeldu, ēveļskaidu, koksnes atlikumu un atgriezumu veidā, un norādīto koksni, kam daļēji vai pilnīgi saglabāta virsma, pa Savienības teritoriju pārvietot var tikai tad, ja ar to kopā ir augu pase, kura sagatavota un izdota saskaņā ar Direktīvu 92/105/EEK. Šādu augu pasi izsniedz tikai tad, ja koksne atbilst vienai no šādām prasībām:

3.   Atkāpjoties no 1. punkta, norobežotā teritorijā cēlušos norādīto koksni, kas ir skaidu, šķeldu, ēveļskaidu, koksnes atlikumu un atgriezumu veidā, pa Savienības teritoriju pārvietot var tikai tad, ja ar to kopā ir augu pase, kura sagatavota un izdota saskaņā ar Direktīvu 92/105/EEK, un ja tā atbilst vienam no šādiem nosacījumiem:

4.   Ja jāpiemēro 2. vai 3. punkts un ja norobežotajā teritorijā apstrādes vai pārstrādes kompleksi nav pieejami, norādīto koksni pa Savienības teritoriju oficiālā uzraudzībā un slēgtā veidā tā, lai būtu droši, ka norādītais organisms nevar izplatīties, drīkst pārvietot tikai uz tuvāko kompleksu ārpus norobežotās teritorijas, lai to saskaņā ar minētajiem punktiem apstrādātu vai pārstrādātu.

No atlikumiem, kas radušies 2. un 3. punktam atbilstošā apstrādē vai pārstrādē, atbrīvojas tā, lai būtu droši, ka norādītais organisms nevar izplatīties ārpus norobežotās teritorijas.

Atbildīgā oficiālā iestāde piemērotā laikā intensīvi uzrauga norādītā organisma klātbūtni, vismaz 1 km rādiusā no minētā apstrādes vai pārstrādes kompleksa inspicējot Prunus spp. sugas augus.

1.   Norobežotā teritorijā cēlušos norādīto koksnes iepakojamo materiālu pa Savienības teritoriju pārvietot aizliegts.

2.   Atkāpjoties no 1. punkta, norobežotā teritorijā cēlušos norādīto koksnes iepakojamo materiālu pārvietot var tikai tad, ja norādītais koksnes iepakojamais materiāls atbilst visiem šiem nosacījumiem:

3.   Ja norobežotajā teritorijā apstrādes komplekss nav pieejams, norādīto koksnes iepakojamo materiālu oficiālā uzraudzībā un slēgtā veidā tā, lai būtu droši, ka norādītais organisms nevar izplatīties, drīkst pārvietot tikai uz tuvāko apstrādes kompleksu ārpus norobežotās teritorijas, lai to saskaņā ar 2. punktu nekavējoties apstrādātu un marķētu.

No atlikumiem, kas radušies pirmajai daļai atbilstošā apstrādē, atbrīvojas tādā veidā, lai būtu droši, ka norādītais organisms nevar izplatīties ārpus norobežotās teritorijas.

Atbildīgā oficiālā iestāde piemērotā laikā intensīvi uzrauga norādītā organisma klātbūtni, vismaz 1 km rādiusā no minētā apstrādes kompleksa inspicējot Prunus spp. sugas augus.

1.   Dalībvalstis katru gadu līdz 30. aprīlim Komisijai un pārējām dalībvalstīm iesniedz:

2.   Ja to pamato attiecīgā fitosanitārā riska dinamika, dalībvalsts attiecīgos apsekojumus un pasākumus pielāgo. Minēto pielāgojumu dalībvalsts nekavējoties paziņo Komisijai un pārējām dalībvalstīm.

1.   Norādītajai koksnei, kura nav koksne skaidu, šķeldu, ēveļskaidu, koksnes atlikumu un atgriezumu veidā un kura cēlusies trešās valstīs, par ko zināms, ka tajās sastopams norādītais organisms, līdzi dod Direktīvas 2000/29/EK 13. panta 1. punkta ii) apakšpunktā minēto sertifikātu. Šā sertifikāta ailē “Papilddeklarācija” sniedz vienu no šādiem paziņojumiem:

Ailē “Izcelsmes vieta” norāda šā punkta a) apakšpunktā minētās teritorijas nosaukumu.

Kas attiecas uz b) apakšpunktu, termisko apstrādi apliecina, uz koksnes vai uz attiecīgajam lietojumam atbilstoša iesaiņojuma uzliekot zīmi “HT”.

2.   Norādītajai koksnei skaidu, šķeldu, ēveļskaidu, koksnes atlikumu un atgriezumu veidā, kura cēlusies trešās valstīs, par ko zināms, ka tajās sastopams norādītais organisms, pievieno Direktīvas 2000/29/EK 13. panta 1. punkta ii) apakšpunktā minēto sertifikātu. Šā sertifikāta ailē “Papilddeklarācija” sniedz vienu no šādiem paziņojumiem:

Kas attiecas uz šā punkta a) apakšpunktu, ailē “Izcelsmes vieta” norāda šīs teritorijas nosaukumu.

1.   Visiem norādīto augu un norādītās koksnes sūtījumiem, kas Savienībā ievesti no kādas trešās valsts, par kuru zināms, ka tajā sastopams norādītais organisms, punktā ievešanai Savienībā vai galamērķa vietā, ko nosaka saskaņā ar Komisijas Direktīvas 2004/103/EK (9) 1. pantu, izdara rūpīgu oficiālu pārbaudi.

2.   Izmantotās pārbaudes metodes nodrošina visu iespējamo norādītā organisma klātbūtnes pazīmju konstatēšanu, jo īpaši uz augu stumbriem un zariem. Šajā pārbaudē attiecīgā gadījumā notiek mērķtiecīga destruktīva paraugošana.