This document is an excerpt from the EUR-Lex website
Document 32016R1139
Regulation (EU) 2016/1139 of the European Parliament and of the Council of 6 July 2016 establishing a multiannual plan for the stocks of cod, herring and sprat in the Baltic Sea and the fisheries exploiting those stocks, amending Council Regulation (EC) No 2187/2005 and repealing Council Regulation (EC) No 1098/2007
Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2016/1139 (2016. gada 6. jūlijs), ar kuru izveido daudzgadu plānu mencas, reņģes un brētliņas krājumiem Baltijas jūrā un zvejniecībām, kas šos krājumus izmanto, un ar kuru groza Padomes Regulu (EK) Nr. 2187/2005 un atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 1098/2007
Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2016/1139 (2016. gada 6. jūlijs), ar kuru izveido daudzgadu plānu mencas, reņģes un brētliņas krājumiem Baltijas jūrā un zvejniecībām, kas šos krājumus izmanto, un ar kuru groza Padomes Regulu (EK) Nr. 2187/2005 un atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 1098/2007
OV L 191, 15.7.2016, p. 1–15
(BG, ES, CS, DA, DE, ET, EL, EN, FR, GA, HR, IT, LV, LT, HU, MT, NL, PL, PT, RO, SK, SL, FI, SV)
In force: This act has been changed. Current consolidated version: 10/07/2024
15.7.2016 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
L 191/1 |
EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA (ES) 2016/1139
(2016. gada 6. jūlijs),
ar kuru izveido daudzgadu plānu mencas, reņģes un brētliņas krājumiem Baltijas jūrā un zvejniecībām, kas šos krājumus izmanto, un ar kuru groza Padomes Regulu (EK) Nr. 2187/2005 un atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 1098/2007
EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,
ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 43. panta 2. punktu,
ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,
pēc leģislatīvā akta projekta nosūtīšanas valstu parlamentiem,
ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu (1),
saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru (2),
tā kā:
(1) |
Apvienoto Nāciju Organizācijas 1982. gada 10. decembra Jūras tiesību konvencijā (3), kuras līgumslēdzēja puse ir Savienība, ir paredzēti saglabāšanas pienākumi, tostarp izmantojamo sugu populāciju uzturēšana vai atjaunošana tādā apmērā, kas vajadzīgs maksimālā ilgtspējīgas ieguves apjoma (MSY) nodrošināšanai. |
(2) |
Johannesburgā 2002. gadā rīkotajā Pasaules samitā par ilgtspējīgu attīstību Savienība un tās dalībvalstis apņēmās cīnīties pret daudzu zivju krājumu nepārtraukto samazināšanos. Tāpēc mencas, reņģes un brētliņas izmantošanas intensitāte Baltijas jūrā ir jāpielāgo, lai nodrošinātu to, ka minētie krājumi izmantošanas rezultātā tiek atjaunoti un uzturēti virs līmeņa, kas var nodrošināt MSY. |
(3) |
Kopējai zivsaimniecības politikai (KZP) jāpalīdz aizsargāt jūras vidi, ilgtspējīgi pārvaldīt visas komerciāliem mērķiem izmantotās sugas un jo īpaši līdz 2020. gadam sasniegt labu vides stāvokli, kā noteikts Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2008/56/EK 1. panta 1. punktā (4). |
(4) |
Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 1380/2013 (5) ir KZP noteikumi, kas ir saskaņā ar Savienības starptautiskajām saistībām. KZP mērķi ir inter alia nodrošināt zvejniecības un akvakultūras ilgtspēju no vides viedokļa, piemērot piesardzīgu pieeju zvejniecības pārvaldībā un ieviest ekosistēmas pieeju zvejniecības pārvaldībā. |
(5) |
Zinātniskajā ieteikumā, ko sniegusi Starptautiskā Jūras pētniecības padome (ICES) un Zivsaimniecības zinātnes, tehnikas un ekonomikas komiteja (ZZTEK), norādīts, ka dažu mencas, brētliņas un reņģes krājumu izmantošana pārsniedz to, kas vajadzīga MSY nodrošināšanai. |
(6) |
Mencas krājumu pārvaldības plāns ir spēkā, kopš 2007. gadā stājās spēkā Padomes Regula (EK) Nr. 1098/2007 (6), bet reņģes un brētliņas krājumiem līdzīgi plāni vēl nav ieviesti. Starp mencas krājumiem un pelaģiskajiem krājumiem pastāv cieša bioloģiskā mijiedarbība, tāpēc mencas krājuma apmērs var ietekmēt reņģes un brētliņas krājumu apmēru un otrādi. Turklāt dalībvalstis un ieinteresētās personas ir izteikušas atbalstu galveno Baltijas jūras krājumu pārvaldības plānu izstrādei un īstenošanai. |
(7) |
Saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1380/2013 9. un 10. pantu daudzgadu plānam (“plāns”), kas izveidots ar šo regulu, būtu jābalstās uz zinātniskiem, tehniskiem un ekonomiskiem ieteikumiem, un tam būtu jāsatur mērķi, kvantitatīvi nosakāmi mērķapjomi un skaidri termiņi to sasniegšanai, saglabāšanas references rādītāji un aizsardzības pasākumi. |
(8) |
Ir lietderīgi izveidot vairāksugu zvejniecību plānu, ņemot vērā mencas, reņģes un brētliņas krājumu savstarpējo dinamiku un arī ņemot vērā minēto krājumu zvejniecībā gūtās piezvejas sugu – jūras zeltplekstes, plekstes, akmeņplekstes un gludā romba – krājumus Baltijas jūrā. |
(9) |
Plāna mērķim vajadzētu būt palīdzēt sasniegt KZP mērķus, jo īpaši panākt un uzturēt MSY no attiecīgajiem krājumiem. |
(10) |
Turklāt ar Regulas (ES) Nr. 1380/2013 15. pantu ir ieviests izkraušanas pienākums, kas attiecas uz visām to sugu nozvejām, uz kurām attiecas nozvejas limiti, tāpēc plānam vajadzētu arī palīdzēt īstenot izkraušanas pienākumu attiecībā uz mencu, reņģi, brētliņu un jūras zeltpleksti. |
(11) |
Saskaņā ar ekosistēmas pieeju un papildus Direktīvas 2008/56/EK ar zvejniecību saistītajam raksturlielumam uz zvejniecības pārvaldību attiecas 1., 4. un 6. raksturlielums. |
(12) |
Regulas (ES) Nr. 1380/2013 16. panta 4. punktā prasīts, lai zvejas iespējas tiktu noteiktas saskaņā ar mērķapjomiem, kas paredzēti daudzgadu plānos. |
(13) |
Ir lietderīgi noteikt zvejas izraisītu zivju mirstības mērķapjomu (F), kas atbilst mērķim panākt un uzturēt MSY, kā vērtību diapazonus, kas ir saskaņā ar maksimālā ilgtspējīgas ieguves apjoma (FMSY ) sasniegšanu. Minētie uz zinātniskiem atzinumiem balstītie diapazoni ir nepieciešami, lai nodrošinātu elastību, kas ļauj pielāgoties jaunākajām zinātnes atziņām, veicinātu izkraušanas pienākuma īstenošanu un ņemtu vērā jauktas dažādu sugu zvejas īpatnības. ICES ir aprēķinājusi F MSY diapazonus, pamatojoties uz vairākiem apsvērumiem. Diapazonus nosaka tā, ka ilgtermiņa ieguves apjoma samazinājums salīdzinājumā ar MSY nepārsniedz 5 %. Diapazona augšējā robeža ir noteikta tā, lai varbūtība, ka krājumu apjoms kļūst mazāks par nārsta bara biomasas limita references rādītāju (BLIM ), nepārsniegtu 5 %. Minētā augšējā robeža atbilst arī tā sauktajam ICES“ieteiktajam noteikumam”, kas norāda: ja nārsta bara biomasa ir mazāka par minimālo nārsta bara biomasas references rādītāju (MSY BTRIGGER ), F samazina līdz līmenim, kas nepārsniedz augšējo robežu, kura vienāda ar FMSY vērtību, kas reizināta ar nārsta bara biomasu KPN gadā, kura dalīta ar MSY BTRIGGER . ICES izmanto minētos apsvērumus un ieteikumu, sniedzot zinātniskus ieteikumus par zvejas izraisītu zivju mirstību un nozvejas iespējām. |
(14) |
Lai noteiktu zvejas iespējas, būtu jānosaka F MSY diapazonu augšējā robeža normālas lietošanas režīmā un, ja tiek uzskatīts, ka konkrētais krājums ir labā stāvoklī (virs MSY BTRIGGER ), augšējā robeža atsevišķiem gadījumiem. Zvejas iespējas būtu jāspēj noteikt līdz augšējai robežai tikai tad, ja, pamatojoties uz zinātnisko ieteikumu vai pierādījumiem, tas ir nepieciešams, lai sasniegtu šajā regulā izklāstītos mērķus attiecībā uz jauktu dažādu sugu zveju, vai ja tas ir nepieciešams, lai novērstu kaitējumu krājumam, ko rada sugu iekšējā vai starpsugu krājuma dinamika, vai lai ierobežotu zvejas iespēju atšķirības dažādos gados. Lai piemērotu augšējo robežu, ir nepieciešams atgādināt par Regulas (ES) Nr. 1380/2013 izklāstītajiem mērķiem, ka MSY izmantošana ir katrā ziņā jāsasniedz līdz 2020. gadam. |
(15) |
Attiecībā uz krājumiem, par kuriem tie ir pieejami, un aizsardzības pasākumu piemērošanas nolūkā ir jānosaka saglabāšanas references rādītāji, kas izteikti kā MSY BTRIGGER un BLIM . Būtu jāparedz pienācīgi aizsardzības pasākumi, kurus veic gadījumā, ja krājuma apmērs kļūst mazāks par šādiem kritiskajiem nārsta bara biomasas apjomiem. |
(16) |
Aizsardzības pasākumos būtu jāiekļauj zvejas iespēju samazināšana un īpaši saglabāšanas pasākumi gadījumos, kad zinātniskajā ieteikumā norādīts, ka krājums ir apdraudēts. Minētie pasākumi būtu jāpapildina ar visiem citiem atbilstīgajiem pasākumiem. |
(17) |
Attiecībā uz krājumiem, par kuriem nav pieejami references rādītāji, būtu jāpiemēro piesardzīga pieeja. |
(18) |
Ja Komisija iesniedz priekšlikumu par šīs regulas pielikumu grozījumu, ir svarīgi, lai Eiropas Parlaments un Padome censtos nodrošināt tā ātru pieņemšanu. |
(19) |
Ja attiecībā uz krājumiem, kuros iegūst piezveju, zinātniskā ieteikuma par šādu krājumu minimālo nārsta bara biomasu nav, būtu jāpieņem īpaši saglabāšanas pasākumi gadījumos, kad zinātniskajā ieteikumā norādīts, ka vajadzīgi korektīvi pasākumi. |
(20) |
Lai īstenotu izkraušanas pienākumu, kas ieviests ar Regulas (ES) Nr. 1380/2013 15. panta 1. punktu, plānā būtu jāparedz papildu pārvaldības pasākumi. Šādi pasākumi būtu jānosaka ar deleģētajiem aktiem. |
(21) |
Lai palīdzētu sasniegt plāna mērķus, jo īpaši attiecībā uz nārstojošu zivju un zivju mazuļu aizsardzību vai selektivitātes uzlabošanu, plānā būtu jāparedz arī daži tehniskie pavadpasākumi, kas jāpieņem ar deleģētajiem aktiem. |
(22) |
Lai laikus un samērīgi pielāgotos tehnikas un zinātnes attīstībai un nodrošinātu elastību un konkrētu pasākumu pārveidošanas iespēju, būtu jādeleģē Komisijai pilnvaras pieņemt aktus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 290. pantu, lai papildinātu šo regulu ar korektīviem pasākumiem attiecībā uz jūras zeltpleksti, pleksti, akmeņpleksti un gludo rombu, izkraušanas pienākuma īstenošanu un tehniskiem pasākumiem. Ir īpaši būtiski, lai Komisija, veicot sagatavošanas darbus, rīkotu atbilstīgas apspriešanās, tostarp ekspertu līmenī, un lai minētās apspriešanās tiktu rīkotas saskaņā ar principiem, kas noteikti 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu (7). Jo īpaši, lai deleģēto aktu sagatavošanā nodrošinātu vienlīdzīgu dalību, Eiropas Parlaments un Padome visus dokumentus saņem vienlaicīgi ar dalībvalstu ekspertiem, un minēto iestāžu ekspertiem ir sistemātiska piekļuve Komisijas ekspertu grupu sanāksmēm, kurās notiek deleģēto aktu sagatavošana. |
(23) |
Būtu jānosaka attiecīgo dalībvalstu kopīgo ieteikumu iesniegšanas termiņš, kā prasīts Regulā (ES) Nr. 1380/2013. |
(24) |
Lai nodrošinātu atbilstību šajā regulā noteiktajiem pasākumiem, būtu jāpieņem īpaši kontroles pasākumi, lai papildinātu Padomes Regulā (EK) Nr. 1224/2009 (8) paredzētos pasākumus. |
(25) |
Atzīstot, ka Baltijas jūra ir salīdzinoši mazs zvejas apgabals, kurā galvenokārt mazi kuģi dodas īsos zvejas reisos, Regulas (EK) Nr. 1224/2009 17. pantā noteiktā iepriekšējā paziņojuma izmantošana būtu jāpaplašina, lai tā aptvertu visus zvejas kuģus, kuru lielākais garums ir astoņi metri vai vairāk, un iepriekšējie paziņojumi būtu jānosūta vismaz vienu stundu pirms paredzamās ierašanās ostā. Tomēr, ņemot vērā ierobežoto ietekmi, kādu zvejas reisi, kuros iegūst ļoti mazus zivju daudzumus, rada uz attiecīgajiem krājumiem, un administratīvo slogu, kas saistīts ar iepriekšējiem paziņojumiem attiecībā uz šādiem zvejas reisiem, ir lietderīgi noteikt robežapjomu, ja uz minētajiem kuģiem ir paturēti vismaz 300 kg mencu vai divas tonnas pelaģisko sugu. |
(26) |
Tāpat zvejas žurnālu izmantošana, kā paredzēts Regulas (EK) Nr. 1224/2009 14. pantā, būtu jāattiecina arī uz zvejas kuģiem, kuru lielākais garums ir astoņi metri vai vairāk. |
(27) |
Ir arī lietderīgi attiecībā uz kuģiem, kuri izkrauj savu nozveju nešķirotā veidā, pielāgot pielaidi zvejas žurnālā reģistrētajos uz kuģa paturēto zivju daudzuma aprēķinos. |
(28) |
Būtu jānosaka mencas, reņģes un brētliņas nozvejai piemērojamie robežapjomi, pēc kuru pārsniegšanas zvejas kuģim ir jāveic izkraušana apstiprinātā ostā vai vietā tuvu krastam saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1224/2009 43. pantu. Turklāt, apstiprinot minētās ostas vai vietas tuvu krastam, dalībvalstīm minētās regulas 43. panta 5. punktā paredzētie kritēriji būtu jāpiemēro tādā veidā, kas nodrošina krājumu, uz kuriem attiecas šī regula, izkraušanas efektīvu kontroli. |
(29) |
Saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1380/2013 10. panta 3. punktu būtu jāparedz noteikumi par plāna atbilstības un efektivitātes novērtējumu, ko periodiski veic Komisija. Šādā novērtējumā būtu jāievēro attiecīgo krājumu salīdzinošie novērtējumi, kurus veikusi ICES, un jābalstās uz tiem. |
(30) |
Lai nodrošinātu juridisko noteiktību, ir lietderīgi precizēt to, ka pagaidu pārtraukšanas pasākumus, kas pieņemti nolūkā sasniegt plāna mērķus, var uzskatīt par tādiem, kas ir tiesīgi pretendēt uz atbalstu saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 508/2014 (9). |
(31) |
Ņemot vērā ar šo regulu pieņemtos pasākumus, būtu jāgroza Padomes Regula (EK) Nr. 2187/2005 (10). Ir nepieciešams saglabāt ar Regulu (EK) Nr. 1098/2007 noteiktos zvejas ierobežojumus apgabalos, lai aizsargātu nārstojošas zivis un zivju mazuļus. Ir arī nepieciešams skaidri noteikt saistību starp plānu un Regulu (EK) Nr. 2187/2005 attiecībā uz tehniskiem pasākumiem un noteikt piemērotas procedūras tehnisku pasākumu pieņemšanai saistībā ar daudzgadu plāniem. Turklāt būtu jāsvītro konkrēti noteikumi par zvejas rīkiem, ko tur uz mencas zvejas kuģiem. |
(32) |
Regula (EK) Nr. 1098/2007 būtu jāatceļ. |
(33) |
Plāna pieņemšanas rezultātā netiek skarta Komisijas Deleģētās regulas (ES) Nr. 1396/2014 (11) piemērošana, |
IR PIEŅĒMUŠI ŠO REGULU.
I NODAĻA
PRIEKŠMETS, DARBĪBAS JOMA UN DEFINĪCIJAS
1. pants
Priekšmets un darbības joma
1. Ar šo regulu tiek izveidots daudzgadu plāns (“plāns”) šādiem krājumiem (“attiecīgie krājumi”) Savienības ūdeņos Baltijas jūrā un zvejniecībām, kas attiecīgos krājumus izmanto:
a) |
menca (Gadus morhua) ICES 22.–24. apakšrajonā (Baltijas jūras rietumdaļas menca); |
b) |
menca (Gadus morhua) ICES 25.–32. apakšrajonā (Baltijas jūras austrumdaļas menca); |
c) |
reņģe (Clupea harengus) ICES 25., 26., 27., 28.2., 29. un 32. apakšrajonā (Baltijas jūras centrālās daļas reņģe); |
d) |
reņģe (Clupea harengus) ICES 28.1. apakšrajonā (Rīgas jūras līča reņģe); |
e) |
reņģe (Clupea harengus) ICES 30. apakšrajonā (Botnijas jūras reņģe); |
f) |
reņģe (Clupea harengus) ICES 31. apakšrajonā (Botnijas līča reņģe); |
g) |
reņģe (Clupea harengus) ICES 22.–24. apakšrajonā (Baltijas jūras rietumdaļas reņģe); |
h) |
brētliņa (Sprattus sprattus) ICES 22.–32. apakšrajonā (Baltijas jūras brētliņa). |
2. Šo regulu piemēro arī jūras zeltplekstes (Pleuronectes platessa), plekstes (Platichthys flesus), akmeņplekstes (Scophthalmus maximus) un gludā romba (Scophthalmus rhombus) piezvejām ICES 22.–32. apakšrajonā, kas iegūtas attiecīgo krājumu zvejā.
2. pants
Definīcijas
Šajā regulā piemēro definīcijas, kas minētas Regulas (ES) Nr. 1380/2013 4. pantā, Regulas (EK) Nr. 1224/2009 4. pantā un Regulas (EK) Nr. 2187/2005 2. pantā. Papildus piemēro šādas definīcijas:
1) |
“pelaģiskie krājumi” ir šīs regulas 1. panta 1. punkta c) līdz h) apakšpunktā nosauktie krājumi un jebkura šo krājumu kombinācija; |
2) |
“FMSY diapazons” ir vērtību diapazons, kurā ir visi zvejas izraisītas zivju mirstības līmeņi zinātniski norādītajos diapazona ietvaros jauktas dažādu sugu zvejas gadījumos un saskaņā ar zinātnisko ieteikumu rezultātā dod ilgtermiņā maksimālos ilgtspējīgas ieguves apjomus (MSY) pie pastāvošajiem vidējiem vides apstākļiem un bez ievērojamas ietekmes uz attiecīgo krājumu reprodukcijas procesu; |
3) |
“MSY FLOWER ” un “MSY FUPPER ” ir attiecīgi zemākais rādītājs un augstākais rādītājs F MSY diapazonā; |
4) |
“MSY Btrigger ” ir nārsta bara biomasas references rādītājs, par kuru mazāka rādītāja gadījumā būtu jāuzsāk īpaša un pienācīga pārvaldības darbība, lai nodrošinātu, ka izmantošanas intensitāte apvienojumā ar dabīgo dinamiku atjauno krājumus virs līmeņa, kas spēj nodrošināt ilgtermiņā MSY; |
5) |
“attiecīgās dalībvalstis” ir pārvaldībā tieši ieinteresētās dalībvalstis, proti, Dānija, Vācija, Igaunija, Latvija, Lietuva, Polija, Somija un Zviedrija. |
II NODAĻA
MĒRĶI UN MĒRĶAPJOMI
3. pants
Mērķi
1. Plāns veicina Regulas (ES) Nr. 1380/2013 2. pantā minēto kopējās zivsaimniecības politikas (KPZ) mērķu sasniegšanu, jo īpaši piemērojot piesardzīgu pieeju zvejniecības pārvaldībā, un tā mērķis ir nodrošināt, ka dzīvo jūras bioloģisko resursu izmantošana atjauno un uztur zvejoto sugu populācijas virs līmeņa, kas spēj nodrošināt MSY.
2. Plāns palīdz izskaust izmetumus, pēc iespējas izvairoties no nevēlamas zvejas un samazinot to, un veicina Regulas (ES) Nr. 1380/2013 15. pantā minētā izkraušanas pienākuma īstenošanu attiecībā uz sugām, uz kurām attiecas nozvejas limiti un kurām piemēro šo regulu.
3. Ar plānu īsteno ekosistēmas pieeju zvejniecības pārvaldībā, lai nodrošinātu to, ka tiek mazinātas zvejas darbību negatīvās ietekmes uz jūras ekosistēmu. To saskaņo ar Savienības tiesību aktiem vides jomā, jo īpaši ar mērķi sasniegt labu vides stāvokli līdz 2020. gadam, kā noteikts Direktīvas 2008/56/EK 1. panta 1. punktā.
Plāna mērķis jo īpaši ir:
a) |
nodrošināt, ka tiek izpildīti Direktīvas 2008/56/EK I pielikuma 3. raksturlieluma nosacījumi; kā arī |
b) |
palīdzēt sasniegt minētās direktīvas I pielikuma citu attiecīgo raksturlielumu izpildi proporcionāli zvejas lomai to sasniegšanā. |
4. Plāna pasākumus veic saskaņā ar labāko pieejamo zinātnisko ieteikumu.
4. pants
Mērķapjomi
1. Attiecīgo krājumu zvejas izraisītas zivju mirstības mērķapjomu sasniedz pēc iespējas drīz un pakāpeniski pieaugošā veidā līdz 2020. gadam un pēc tam to uztur diapazonos, kas noteikti I pielikumā, un atbilstīgi mērķiem, kas izklāstīti 3. panta 1. punktā.
2. Saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1380/2013 16. panta 4. punktu zvejas iespējas ir noteiktas saskaņā ar plāna mērķiem un mērķapjomiem un atbilst šīs regulas I pielikuma A slejā noteiktajiem zvejas izraisītas zivju mirstības mērķapjoma diapazoniem.
3. Neskarot 1. un 2. punktu, zvejas iespējas var noteikt tādos apjomos, kas atbilst mazākiem zvejas izraisītas zivju mirstības apjomiem nekā I pielikuma A slejā noteiktie apjomi.
4. Neatkarīgi no 2. un 3. punkta zvejas iespējas krājumam var noteikt saskaņā ar zvejas izraisītas zivju mirstības rādītāju diapazoniem, kas noteikti I pielikuma B slejā, ar noteikumu, ka attiecīgais krājums pārsniedz minimālo nārsta bara biomasas references rādītāju, kas noteikts II pielikuma A slejā:
a) |
ja, pamatojoties uz zinātnisko ieteikumu vai pierādījumiem, tas ir nepieciešams, lai sasniegtu 3. pantā izklāstītos mērķus jauktas dažādu sugu zvejas gadījumā, |
b) |
ja, pamatojoties uz zinātnisko ieteikumu vai pierādījumiem, tas ir nepieciešams, lai novērstu būtisku kaitējumu krājumam, ko rada sugu iekšējā vai starpsugu krājuma dinamika; vai |
c) |
lai ierobežotu zvejas iespēju atšķirības secīgos gados tā, lai tās nepārsniegtu 20 %. |
Šā punkta piemērošanu paskaidro ar atsauci uz vienu vai vairākiem pirmās daļas a) līdz c) apakšpunktā paredzētajiem nosacījumiem.
5. Ja, pamatojoties uz zinātnisko ieteikumu, attiecīgajam krājumam līdz 2020. gadam tiek sasniegta MSY izmantošanas intensitāte, pēc tam attiecībā uz minēto krājumu var noteikt zvejas iespējas saskaņā ar 4. punktu.
6. Ja, pamatojoties uz zinātnisko ieteikumu, Komisija uzskata, ka I pielikumā minētie zvejas izraisītas zivju mirstības rādītāji vairs pareizi neatspoguļo plāna mērķus, Komisija var steidzamā kārtā iesniegt priekšlikumu minēto diapazonu pārskatīšanai.
7. Zvejas iespējas jebkurā gadījumā nosaka tā, lai nodrošinātu, ka varbūtība, ka nārsta bara biomasa kļūst mazāka par nārsta bara biomasas limita references rādītāju (Blim ), kas norādīts jo īpaši II pielikuma B slejā, ir mazāka nekā 5 %.
III NODAĻA
SAGLABĀŠANAS REFERENCES RĀDĪTĀJI
5. pants
Aizsardzības pasākumi
1. Saglabāšanas references rādītāji attiecīgajiem krājumiem, kas izteikti kā nārsta bara minimālā biomasa un biomasas limiti, ko jāpiemēro, lai sargātu attiecīgo krājumu pilnu reproduktīvo spēju, ir noteikti II pielikumā.
2. Ja zinātniskajā ieteikumā norādīts, ka kāda attiecīgā krājuma nārsta bara biomasa ir mazāka par minimālo nārsta bara biomasas references rādītāju, kas noteikts šīs regulas II pielikuma A slejā, tiek pieņemti visi atbilstīgie korektīvie pasākumi, lai nodrošinātu, ka attiecīgie krājumi ātri atjaunojas virs līmeņa, kas spēj nodrošināt MSY. Jo īpaši, atkāpjoties no šīs regulas 4. panta 2. un 4. punkta un saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1380/2013 16. panta 4. punktu, lai sasniegtu šādus līmeņus, zvejas iespējas attiecīgajam krājumam nosaka tādā apmērā, kas atbilst zvejas izraisītas zivju mirstības līmenim, kurš ir mazāks par šīs regulas I pielikuma B slejā noteikto diapazonu, ņemot vērā minētā krājuma biomasas samazināšanos.
3. Ja zinātniskajā ieteikumā norādīts, ka kādam no attiecīgajiem krājumiem nārsta bara biomasa ir mazāka par nārsta bara biomasas limita references rādītāju, kas noteikts šīs regulas II pielikuma B slejā, tad, lai nodrošinātu, ka attiecīgie krājumi ātri atjaunojas virs līmeņa, kas spēj nodrošināt MSY, pieņem papildu korektīvus pasākumus, kas, atkāpjoties no šīs regulas 4. panta 2. un 4. punkta un saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1380/2013 16. panta 4. punktu, var ietvert attiecīgo krājumu mērķa zvejas apturēšanu un zvejas iespēju atbilstīgu samazināšanu.
4. Šajā pantā minētie korektīvie pasākumi var ietvert:
a) |
Komisijas pasākumus jūras bioloģisko resursu nopietna apdraudējuma gadījumā saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1380/2013 12. pantu; |
b) |
dalībvalsts ārkārtas pasākumus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1380/2013 13. pantu; |
c) |
pasākumus saskaņā ar šīs regulas 7. un 8. pantu. |
5. Ja nārsta bara biomasa ir zemāka par 1. punktā minētajiem līmeņiem, izvēli starp šajā pantā minētajiem pasākumiem veic saskaņā ar situācijas raksturu, nopietnību, ilgumu un atkārtošanos.
6. Ja, pamatojoties uz zinātnisko ieteikumu, Komisija uzskata, ka II pielikumā noteiktie saglabāšanas references rādītāji vairs pareizi neatspoguļo plāna mērķus, Komisija var steidzamā kārtā iesniegt priekšlikumu minēto saglabāšanas references rādītāju pārskatīšanai.
IV NODAĻA
ĪPAŠI JŪRAS ZELTPLEKSTES, PLEKSTES, AKMEŅPLEKSTES UN GLUDĀ ROMBA SAGLABĀŠANAS PASĀKUMI
6. pants
Pasākumi attiecībā uz piezvejas veidā iegūtu jūras zeltpleksti, pleksti, akmeņpleksti un gludo rombu
1. Ja zinātniskajā ieteikumā norādīts, ka vajadzīgi korektīvi pasākumi, lai nodrošinātu, ka attiecīgo krājumu zvejā piezvejas veidā iegūtas jūras zeltplekstes, plekstes, akmeņplekstes un gludā romba krājuma pārvaldība Baltijas jūrā notiek saskaņā ar šīs regulas 3. panta mērķiem, Komisija tiek pilnvarota saskaņā ar šīs regulas 16. pantu un Regulas (ES) Nr. 1380/2013 18. pantu pieņemt deleģētos aktus attiecībā uz:
a) |
zvejas rīku raksturlielumiem, jo īpaši linuma acs izmēru, āķa izmēru, zvejas rīka uzbūvi, auklas diametru, zvejas rīka izmēru vai selektivitātes ierīču izmantošanu, lai nodrošinātu vai uzlabotu selektivitāti; |
b) |
zvejas rīku izmantošanu, jo īpaši ūdenī atrašanās laiku un zvejas rīka ievietošanas dziļumu, lai nodrošinātu vai uzlabotu selektivitāti; |
c) |
aizliegumu vai ierobežojumu zvejot konkrētos apgabalos, lai aizsargātu nārstojošas zivis un zivju mazuļus vai zivis, kuras ir mazākas par minimālo saglabāšanas references izmēru, vai nemērķa zivju sugas; |
d) |
konkrētu zvejas rīku izmantošanas vai zvejas darbību ierobežojumu vai aizliegumu noteiktos laikposmos, lai aizsargātu nārstojošas zivis vai tādas zivis, kuras ir mazākas par minimālo saglabāšanas references izmēru, vai nemērķa zivju sugas; |
e) |
minimālajiem saglabāšanas references izmēriem, lai nodrošinātu jūras organismu mazuļu aizsardzību; |
f) |
citiem ar selektivitāti saistītiem raksturlielumiem. |
2. Ar šā panta 1. punktā minētajiem pasākumiem palīdz sasniegt 3. pantā izvirzītos mērķus.
V NODAĻA
AR IZKRAUŠANAS PIENĀKUMU SAISTĪTI NOTEIKUMI
7. pants
Ar izkraušanas pienākumu saistīti noteikumi
1. Komisija tiek pilnvarota saskaņā ar šīs regulas 16. pantu un Regulas (ES) Nr. 1380/2013 18. pantu pieņemt deleģētos aktus attiecībā uz šādiem pasākumiem:
a) |
atbrīvojumi no izkraušanas pienākuma piemērošanas attiecībā uz sugām, par kurām pieejamie zinātniskie pierādījumi apliecina augstus izdzīvošanas rādītājus, ņemot vērā zvejas rīku, zvejas prakses un ekosistēmas raksturlielumus, lai atvieglotu izkraušanas pienākuma īstenošanu; |
b) |
de minimis atbrīvojumi, lai atvieglotu izkraušanas pienākuma īstenošanu; šādus de minimis atbrīvojumus paredz gadījumos, kas minēti Regulas (ES) Nr. 1380/2013 15. panta 5. punkta c) apakšpunktā, un tie ir saskaņā ar tajā minētajiem nosacījumiem; |
c) |
konkrēti noteikumi par nozvejas dokumentēšanu, jo īpaši, lai pārraudzītu izkraušanas pienākuma īstenošanu; un |
d) |
minimālo saglabāšanas references izmēru noteikšana, lai nodrošinātu jūras organismu mazuļu aizsardzību. |
2. Ar šā panta 1. punktā minētajiem pasākumiem palīdz sasniegt 3. pantā izvirzītos mērķus.
VI NODAĻA
TEHNISKIE PASĀKUMI
8. pants
Tehniskie pasākumi
1. Komisija tiek pilnvarota saskaņā ar šīs regulas 16. pantu un Regulas (ES) Nr. 1380/2013 18. pantu pieņemt deleģētos aktus attiecībā uz šādiem tehniskiem pasākumiem:
a) |
zvejas rīku raksturlielumu specifikācijas un noteikumi par to izmantošanu, lai nodrošinātu vai uzlabotu selektivitāti, samazinātu nejaušu nozveju vai līdz minimumam samazinātu nelabvēlīgo ietekmi uz ekosistēmu; |
b) |
zvejas rīku pārveidojumu vai palīgierīču specifikācijas, lai nodrošinātu vai uzlabotu selektivitāti, samazinātu nejaušu nozveju vai līdz minimumam samazinātu nelabvēlīgo ietekmi uz ekosistēmu; |
c) |
konkrētu zvejas rīku izmantošanas un zvejas darbību ierobežojumi vai aizliegumi noteiktos apgabalos vai laikposmos, lai aizsargātu nārstojošas zivis vai tādas zivis, kuras ir mazākas par minimālo saglabāšanas references izmēru, vai nemērķa zivju sugas vai līdz minimumam samazinātu nelabvēlīgo ietekmi uz ekosistēmu; un |
d) |
minimālā saglabāšanas references izmēra noteikšana jebkuram krājumam, uz ko attiecas šī regula, lai nodrošinātu jūras organismu mazuļu aizsardzību. |
2. Ar šā panta 1. punktā minētajiem pasākumiem palīdz sasniegt 3. pantā izvirzītos mērķus.
VII NODAĻA
REĢIONALIZĀCIJA
9. pants
Reģionālā sadarbība
1. Šīs regulas 6., 7. un 8. pantā minētajiem pasākumiem piemēro Regulas (ES) Nr. 1380/2013 18. panta 1. līdz 6. punktu.
2. Piemērojot šā panta 1. punktu, attiecīgās dalībvalstis var iesniegt kopīgos ieteikumus pirmo reizi ne vēlāk kā 2017. gada 21. jūlijā un pēc tam 12 mēnešus pēc katras plāna novērtējuma iesniegšanas saskaņā ar 15. pantu. Tās var iesniegt šādus ieteikumus arī tad, ja attiecīgās dalībvalstis to uzskata par vajadzīgu, jo īpaši, ja pēkšņi ir mainījusies kāda krājuma, kam piemēro šo regulu, situācija. Kopīgos ieteikumus saistībā ar pasākumiem, kas attiecas uz konkrētu kalendāro gadu, iesniedz ne vēlāk kā iepriekšējā gada 1. jūlijā.
3. Pilnvaras, ko piešķir saskaņā ar šīs regulas 6., 7. un 8. pantu, neskar pilnvaras, kas Komisijai piešķirtas saskaņā ar citiem Savienības tiesību aktu noteikumiem, tostarp saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 1380/2013.
VIII NODAĻA
KONTROLE UN NOTEIKUMU IZPILDE
10. pants
Saistība ar Regulu (EK) Nr. 1224/2009
Ja šajā nodaļā nav noteikts citādi, papildus Regulā (EK) Nr. 1224/2009 paredzētajiem pasākumiem piemēro šajā nodaļā paredzētos kontroles pasākumus.
11. pants
Iepriekšēji paziņojumi
1. Atkāpjoties no Regulas (EK) Nr. 1224/2009 17. panta 1. punkta, minētajā pantā paredzēto iepriekšējas paziņošanas pienākumu piemēro Savienības zvejas kuģu kapteiņiem, kuru kuģu lielākais garums ir astoņi metri vai vairāk un uz kuriem ir paturēti vismaz 300 kg mencu vai divas tonnas pelaģisko krājumu nozvejas.
2. Atkāpjoties no Regulas (EK) Nr. 1224/2009 17. panta 1. punkta, minētajā pantā noteiktais iepriekšējas paziņošanas termiņš ir vismaz viena stunda pirms paredzamās ierašanās ostā. Piekrastes dalībvalstu kompetentās iestādes, izskatot katru gadījumu atsevišķi, var atļaut agrāku ienākšanu ostā.
12. pants
Zvejas žurnāli
Atkāpjoties no Regulas (EK) Nr. 1224/2009 14. panta 1. punkta, to Savienības zvejas kuģu kapteiņi, kuru lielākais garums ir astoņi metri vai vairāk un kuri zvejo mencas, reģistrē savu kuģu darbības zvejas žurnālā saskaņā ar minētās regulas 14. pantu.
13. pants
Pielaide zvejas žurnālā
Atkāpjoties no Regulas (EK) Nr. 1224/2009 14. panta 3. punkta, attiecībā uz nozveju, ko izkrauj nešķiroti, atļautā pielaide zvejas žurnālā reģistrētajos aprēķinos par uz kuģa paturēto zivju daudzumu kilogramos ir 10 % no kopējā daudzuma, kas paturēts uz kuģa.
14. pants
Apstiprinātās ostas
Robežapjoms, kurš piemērojams plānā ietverto sugu dzīvsvaram un pēc kura pārsniegšanas zvejas kuģim ir jāizkrauj nozveja apstiprinātā ostā vai vietā tuvu krastam, kā noteikts Regulas (EK) Nr. 1224/2009 43. pantā, ir:
a) |
750 kilogrami mencu; |
b) |
5 tonnas zivju no pelaģiskajiem krājumiem. |
IX NODAĻA
TURPMĀKIE PASĀKUMI
15. pants
Plāna novērtēšana
Līdz 2019. gada 21. jūlijam un pēc tam reizi piecos gados Komisija ziņo Eiropas Parlamentam un Padomei par plāna rezultātiem un ietekmi uz krājumiem, kam piemēro šo regulu, un uz zvejniecībām, kas izmanto minētos krājumus, jo īpaši attiecībā uz 3. pantā izklāstīto mērķu sasniegšanu. Komisija var ziņot agrāk, ja visas attiecīgās dalībvalstis vai pati Komisija to uzskata par vajadzīgu.
X NODAĻA
PROCEDŪRAS NOTEIKUMI
16. pants
Deleģēšanas īstenošana
1. Pilnvaras pieņemt deleģētos aktus Komisijai piešķir, ievērojot šajā pantā izklāstītos nosacījumus.
2. Pilnvaras pieņemt 6., 7. un 8. pantā minētos deleģētos aktus Komisijai piešķir uz piecu gadu laikposmu no 2016. gada 20. jūlija. Komisija sagatavo ziņojumu par pilnvaru deleģēšanu vēlākais deviņus mēnešus pirms piecu gadu laikposma beigām. Pilnvaru deleģēšana tiek automātiski pagarināta uz tāda paša ilguma laikposmiem, ja vien Eiropas Parlaments vai Padome neiebilst pret šādu pagarinājumu vēlākais trīs mēnešus pirms katra laikposma beigām.
3. Eiropas Parlaments vai Padome jebkurā laikā var atsaukt 6., 7. un 8. pantā norādīto pilnvaru deleģēšanu. Ar lēmumu par atsaukšanu izbeidz tajā minēto pilnvaru deleģēšanu. Lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī vai arī vēlākā dienā, kas tajā norādīta. Tas neskar jau spēkā esošos deleģētos aktus.
4. Pirms deleģēta akta pieņemšanas Komisija apspriežas ar katras dalībvalsts ieceltiem ekspertiem saskaņā ar principiem, kas noteikti 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu.
5. Tiklīdz Komisija pieņem deleģētu aktu, tā par to paziņo vienlaikus Eiropas Parlamentam un Padomei.
6. Saskaņā ar 6., 7. un 8. pantu pieņemts deleģētais akts stājas spēkā tikai tad, ja divos mēnešos no dienas, kad minētais akts paziņots Eiropas Parlamentam un Padomei, ne Eiropas Parlaments, ne Padome nav izteikuši iebildumus vai ja pirms minētā laikposma beigām gan Eiropas Parlaments, gan Padome ir informējuši Komisiju par savu nodomu neizteikt iebildumus. Pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes ierosinājuma minēto laikposmu pagarina par diviem mēnešiem.
XI NODAĻA
NOBEIGUMA NOTEIKUMI
17. pants
Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fonda atbalsts
Pagaidu pārtraukšanas pasākumus, kas pieņemti, lai sasniegtu plāna mērķus, uzskata par zvejas darbību pagaidu pārtraukšanu, piemērojot Regulas (ES) Nr. 508/2014 33. panta 1. punkta a) un c) apakšpunktu.
18. pants
Grozījumi Regulā (EK) Nr. 2187/2005
Regulu (EK) Nr. 2187/2005 groza šādi:
1) |
regulas 13. panta 3. punktu svītro; |
2) |
iekļauj šādu pantu: “16.a pants Zvejas ierobežojums apgabalos 1. No 1. maija līdz 31. oktobrim aizliegts veikt jebkādas zvejas darbības apgabalos, ko ierobežo loksodromas, kuras secīgi savieno šādus punktus, ko mēra saskaņā ar WGS84 koordinātu sistēmu:
2. Atkāpjoties no 1. punkta, ir atļauta zveja ar žaunu tīkliem, iepinējtīkliem un vairāksienu tīkliem, kuru linuma acs izmērs ir 157 mm vai lielāks, vai ar dreifējošām āķu jedām. Uz kuģa nedrīkst atrasties citi zvejas rīki.”; |
3) |
iekļauj šādu pantu: “28.aa pants Procedūra tehnisku pasākumu pieņemšanai saistībā ar daudzgadu plāniem Lai pieņemtu aktus, kas minēti 8. panta 1. punktā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) 2016/1139 (*) un to darbības laikā, Komisija tiek pilnvarota pieņemt tehniskus pasākumus. Šādus tehniskus pasākumus nosaka ar deleģētiem aktiem, kas pieņemti saskaņā ar šīs regulas 28.b pantu un Regulas (ES) Nr. 1380/2013 18. pantu, un vajadzības gadījumā tie var atkāpties no turpmāk minētā:
(*) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2016/1139 (2016. gada 6. jūlijs), ar kuru izveido daudzgadu plānu mencas, reņģes un brētliņas krājumiem Baltijas jūrā un zvejniecībām, kas šos krājumus izmanto, un ar kuru groza Padomes Regulu (EK) Nr. 2187/2005 un atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 1098/2007 (OV L 191, 15.7.2016., 1. lpp.).”;" |
4) |
regulas 28.b panta 2., 3. un 5. punktā vārdus “14.a un 28.a pants” aizstāj ar vārdiem “14.a, 28.a un 28.aa pants”. |
19. pants
Regulas (EK) Nr. 1098/2007 atcelšana
Regulu (EK) Nr. 1098/2007 atceļ. Atsauces uz atcelto regulu uzskata par atsaucēm uz šo regulu.
20. pants
Stāšanās spēkā
Šī regula stājas spēkā piektajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.
Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.
Strasbūrā, 2016. gada 6. jūlijā
Eiropas Parlamenta vārdā –
priekšsēdētājs
M. SCHULZ
Padomes vārdā –
priekšsēdētājs
I. KORČOK
(1) OV C 230, 14.7.2015., 120. lpp.
(2) Eiropas Parlamenta 2016. gada 23. jūnija nostāja (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēta) un Padomes 2016. gada 1. jūlija lēmums (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēts).
(3) OV L 179, 23.6.1998., 3. lpp.
(4) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2008/56/EK (2008. gada 17. jūnijs), ar ko izveido sistēmu Kopienas rīcībai jūras vides politikas jomā (Jūras stratēģijas pamatdirektīva) (OV L 164, 25.6.2008., 19. lpp.).
(5) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1380/2013 (2013. gada 11. decembris) par kopējo zivsaimniecības politiku un ar ko groza Padomes Regulas (EK) Nr. 1954/2003 un (EK) Nr. 1224/2009 un atceļ Padomes Regulas (EK) Nr. 2371/2002 un (EK) Nr. 639/2004 un Padomes Lēmumu 2004/585/EK (OV L 354, 28.12.2013., 22. lpp.).
(6) Padomes Regula (EK) Nr. 1098/2007 (2007. gada 18. septembris), ar ko izveido daudzgadu plānu Baltijas jūras mencu krājumiem un zvejniecībām, kas šos krājumus izmanto, groza Regulu (EEK) Nr. 2847/93 un atceļ Regulu (EK) Nr. 779/97 (OV L 248, 22.9.2007., 1. lpp.).
(7) OV L 123, 12.5.2016., 1. lpp.
(8) Padomes Regula (EK) Nr. 1224/2009 (2009. gada 20. novembris), ar ko izveido Savienības kontroles sistēmu, lai nodrošinātu atbilstību kopējās zivsaimniecības politikas noteikumiem, un groza Regulas (EK) Nr. 847/96, (EK) Nr. 2371/2002, (EK) Nr. 811/2004, (EK) Nr. 768/2005, (EK) Nr. 2115/2005, (EK) Nr. 2166/2005, (EK) Nr. 388/2006, (EK) Nr. 509/2007, (EK) Nr. 676/2007, (EK) Nr. 1098/2007, (EK) Nr. 1300/2008 un (EK) Nr. 1342/2008, un atceļ Regulas (EEK) Nr. 2847/93, (EK) Nr. 1627/94 un (EK) Nr. 1966/2006 (OV L 343, 22.12.2009., 1. lpp.).
(9) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 508/2014 (2014. gada 15. maijs) par Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu un ar ko atceļ Padomes Regulas (EK) Nr. 2328/2003, (EK) Nr. 861/2006, (EK) Nr. 1198/2006 un (EK) Nr. 791/2007 un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1255/2011 (OV L 149, 20.5.2014., 1. lpp.).
(10) Padomes Regula (EK) Nr. 2187/2005 (2005. gada 21. decembris), ar ko nosaka tehniskus pasākumus zvejas resursu saglabāšanai Baltijas jūrā, Beltos un Zunda šaurumā un ar ko groza Regulu (EK) Nr. 1434/98, un ar ko atceļ Regulu (EK) Nr. 88/98 (OV L 349, 31.12.2005., 1. lpp.).
(11) Komisijas Deleģētā regula (ES) Nr. 1396/2014 (2014. gada 20. oktobris), ar kuru izveido izmetumu plānu Baltijas jūrai (OV L 370, 30.12.2014., 40. lpp.).
I PIELIKUMS
ZVEJAS IZRAISĪTAS ZIVJU MIRSTĪBAS MĒRĶAPJOMS
(kā minēts 4. pantā)
Krājums |
Zvejas izraisīta zivju mirstības diapazoni, kas atbilst maksimālā ilgtspējīgas ieguves apjoma sasniegšanai (FMSY) |
|
|
A sleja (Daļa no F MSY diapazona, kas minēta 4. panta 2. un 3. punktā) |
B sleja (Daļa no F MSY diapazona, kas minēta 4. panta 4. punktā) |
Baltijas jūras rietumdaļas menca |
0,15–0,26 |
0,26–0,45 |
Baltijas jūras austrumdaļas menca |
Nav noteikta |
Nav noteikta |
Baltijas jūras centrālās daļas reņģe |
0,16–0,22 |
0,22–0,28 |
Rīgas jūras līča reņģe |
0,24–0,32 |
0,32–0,38 |
Botnijas jūras reņģe |
0,11–0,15 |
0,15–0,18 |
Botnijas līča reņģe |
Nav noteikta |
Nav noteikta |
Baltijas jūras rietumdaļas reņģe |
0,23–0,32 |
0,32–0,41 |
Baltijas jūras brētliņa |
0,19–0,26 |
0,26–0,27 |
II PIELIKUMS
SAGLABĀŠANAS REFERENCES RĀDĪTĀJI NĀRSTA BARA BIOMASAI
(kā minēts 5. pantā)
Krājums |
Saglabāšanas references rādītāji |
|
|
A sleja Minimālais nārsta bara biomasas references rādītājs (tonnās), kas minēts 5. panta 2. punktā (MSY B trigger) |
B sleja Nārsta bara biomasas limita references rādītājs (tonnās), kas minēts 5. panta 3. punktā (B lim) |
Baltijas jūras rietumdaļas menca |
38 400 |
27 400 |
Baltijas jūras austrumdaļas menca |
Nav noteikts |
Nav noteikts |
Baltijas jūras centrālās daļas reņģe |
600 000 |
430 000 |
Rīgas jūras līča reņģe |
60 000 |
Nav noteikts |
Botnijas jūras reņģe |
316 000 |
Nav noteikts |
Botnijas līča reņģe |
Nav noteikts |
Nav noteikts |
Baltijas jūras rietumdaļas reņģe |
110 000 |
90 000 |
Baltijas jūras brētliņa |
570 000 |
410 000 |