Accept Refuse

EUR-Lex Access to European Union law

Back to EUR-Lex homepage

This document is an excerpt from the EUR-Lex website

Document 32015R0207

Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2015/207 ( 2015. gada 20. janvāris ), ar ko paredz sīki izstrādātus noteikumus, lai īstenotu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1303/2013 attiecībā uz progresa ziņojuma paraugiem, informācijas par lielu projektu iesniegšanu, kopīgo rīcības plānu, īstenošanas ziņojumiem attiecībā uz mērķi “Investīcijas izaugsmei un nodarbinātībai” , pārvaldības deklarāciju, revīzijas stratēģiju, revīzijas atzinumu un gada kontroles ziņojumu, kā arī izmaksu un ieguvumu analīzes izpildes metodiku un saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1299/2013 attiecībā uz īstenošanas ziņojumu paraugu saistībā ar mērķi “Eiropas teritoriālā sadarbība”

OJ L 38, 13.2.2015, p. 1–122 (BG, ES, CS, DA, DE, ET, EL, EN, FR, HR, IT, LV, LT, HU, MT, NL, PL, PT, RO, SK, SL, FI, SV)

In force

ELI: http://data.europa.eu/eli/reg_impl/2015/207/oj

13.2.2015   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 38/1


KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS regula (ES) 2015/207

(2015. gada 20. janvāris),

ar ko paredz sīki izstrādātus noteikumus, lai īstenotu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1303/2013 attiecībā uz progresa ziņojuma paraugiem, informācijas par lielu projektu iesniegšanu, kopīgo rīcības plānu, īstenošanas ziņojumiem attiecībā uz mērķi “Investīcijas izaugsmei un nodarbinātībai”, pārvaldības deklarāciju, revīzijas stratēģiju, revīzijas atzinumu un gada kontroles ziņojumu, kā arī izmaksu un ieguvumu analīzes izpildes metodiku un saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1299/2013 attiecībā uz īstenošanas ziņojumu paraugu saistībā ar mērķi “Eiropas teritoriālā sadarbība”

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 17. decembra Regulu (ES) Nr. 1303/2013, ar ko paredz kopīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu, Kohēzijas fondu, Eiropas Lauksaimniecības fondu lauku attīstībai un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu un vispārīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu, Kohēzijas fondu un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu un atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 1083/2006 (1), un jo īpaši tās 52. panta 4. punktu, 101. panta otro un piekto daļu, 106. panta otro daļu, 111. panta 5. punktu, 125. panta 10. punktu un 127. panta 6. punktu,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 17. decembra Regulu (ES) Nr. 1299/2013 par īpašiem noteikumiem par atbalstu no Eiropas Reģionālās attīstības fonda saistībā ar mērķi “Eiropas teritoriālā sadarbība” (2) un jo īpaši tās 14. panta 5. punktu,

apspriedusies ar Eiropas Strukturālo un investīciju fondu koordinācijas komiteju,

tā kā:

(1)

Komisijas Īstenošanas regulā (ES) Nr. 288/2014 (3) paredz noteikumus, kas nepieciešami programmu sagatavošanai. Lai nodrošinātu Eiropas strukturālo un investīciju fondu (“ESI fondu”) finansēto programmu īstenošanu, ir nepieciešams paredzēt papildu noteikumus Regulas (ES) Nr. 1303/2013 piemērošanai. Lai uzlabotu šo noteikumu visaptverošu pārskatāmību un pieejamību, tie būtu jāiekļauj vienā īstenošanas aktā.

(2)

Paraugā, kas paredzēts progresa ziņojumam par partnerības nolīguma īstenošanu, būtu jāietver vienoti nosacījumi par tādas informācijas sniegšanu, kas nepieciešama katrā progresa ziņojuma daļā, lai nodrošinātu, ka šajā ziņojumā sniegtā informācija ir konsekventa un salīdzināma un ka to nepieciešamības gadījumā var apkopot. Saistībā ar to un ņemot vērā, ka visai informācijas apmaiņai starp dalībvalstīm un Komisiju būtu jānotiek elektroniski, izmantojot šim nolūkam izveidotu sistēmu, paraugā būtu arī jānosaka katra lauka tehniskie rādītāji, tostarp datu formāts, ievades metode un rakstzīmju ierobežojumi. Rakstzīmju ierobežojumi teksta laukiem ir ierosināti, ņemot vērā visaptverošāko ziņojumu vajadzības.

(3)

Lai ievērotu Regulā (ES) Nr. 1303/2013 noteiktās prasības, progresa ziņojuma paraugu veido piecas daļas. Parauga I daļā ietver informāciju un novērtējumu, kas nepieciešams visiem Eiropas strukturālajiem un investīciju fondiem. Parauga II daļā ietver informāciju un novērtējumu, kas nepieciešams progresa ziņojumā par Jaunatnes nodarbinātības iniciatīvu. Informācija, kas ietverta progresa ziņojuma parauga III, IV un V daļā, būtu jāsniedz par Eiropas Reģionālās attīstības fondu (ERAF), Eiropas Sociālo fondu (ESF) un Kohēzijas fondu, ja saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1303/2013 111. panta 4. punkta trešo daļu dalībvalstis, kurām nav vairāk par vienu darbības programmu, ko atbalsta no fonda, informāciju, kas prasīta šīs regulas 50. panta 5. punktā, un informāciju, kas minēta šīs regulas 111. panta 4. punkta otrās daļas a), b), c) un h) apakšpunktā, ir izvēlējušās ietvert progresa ziņojumā par partnerības nolīguma īstenošanu, nevis gada īstenošanas ziņojumos, ko iesniedz 2017. un 2019. gadā, un nobeiguma īstenošanas ziņojumā. Ja šī informācija jau ir sniegta progresa ziņojuma I vai II daļā, tā III, IV vai V daļā nebūtu jāatkārto, jo visa informācija ir jāiesniedz tikai vienreiz.

(4)

Lieli projekti veido būtisku ES izdevumu daļu, un tiem ir stratēģiska nozīme, lai īstenotu ES stratēģiju gudrai, ilgtspējīgai un integrējošai izaugsmei. Lai nodrošinātu vienotu piemērošanu, nepieciešams izveidot standarta formātu tās informācijas iesniegšanai, kas nepieciešama lielu projektu apstiprināšanā. Ar šajā paraugā norādīto informāciju būtu jāspēj pienācīgi apliecināt, ka ERAF un Kohēzijas fonda finansiālais ieguldījums neradīs būtisku darbvietu zudumu pastāvošajās vietās Savienībā.

(5)

Lai liels projekts tiktu apstiprināts, iepriekš obligāti jāveic izmaksu un ieguvumu analīze, tostarp ekonomiskā analīze, finanšu analīze un riska novērtējums. Izmaksu un ieguvumu analīzes izpildes metodika jāizstrādā, pamatojoties uz atzītu paraugpraksi un ar mērķi nodrošināt konsekvenci, kvalitāti un precizitāti gan analīzes izpildē, gan brīdī, kad Komisija vai neatkarīgi eksperti veic tās novērtējumu. Lielu projektu izmaksu un ieguvumu analīzei būtu jāapliecina, ka projekts ir pievilcīgs no ekonomiskā viedokļa un ka ERAF un Kohēzijas fonda ieguldījums ir nepieciešams, lai projekts būtu finansiāli dzīvotspējīgs.

(6)

Lai nodrošinātu vienotus nosacījumus Regulas (ES) Nr. 1303/2013 106. panta īstenošanai, ir nepieciešams izveidot parauga formātu kopīgajam rīcības plānam. Ņemot vērā, ka visai informācijas apmaiņai starp dalībvalstīm un Komisiju būtu jānotiek elektroniski, izmantojot šim nolūkam izveidotu sistēmu, paraugā būtu arī jānosaka katra lauka tehniskie rādītāji, tostarp datu formāts, ievades metode un rakstzīmju ierobežojumi.

(7)

Tā kā ziņošanas prasības attiecībā uz mērķi “Investīcijas izaugsmei un nodarbinātībai” un mērķi “Eiropas teritoriālā sadarbība” nav vienādas, ir nepieciešams izveidot divus īstenošanas ziņojumu paraugus: vienu darbības programmām saistībā ar mērķi “Investīcijas izaugsmei un nodarbinātībai” un otru sadarbības programmām saistībā ar mērķi “Eiropas teritoriālā sadarbība”. Tomēr ir jānodrošina, lai tad, ja ziņošanas prasības abiem mērķiem ir vienādas vai līdzīgas, paraugu saturs ir pēc iespējas saskaņots.

(8)

Gada un nobeiguma īstenošanas ziņojumu paraugā būtu jāparedz vienoti nosacījumi katrā ziņojumu daļā nepieciešamās informācijas sniegšanai. Tādējādi tiks nodrošināts, ka sniegtā informācija ir konsekventa un salīdzināma un ka to nepieciešamības gadījumā var apkopot. Saistībā ar to un ņemot vērā, ka visai informācijas apmaiņai starp dalībvalstīm un Komisiju būtu jānotiek elektroniski, izmantojot šim nolūkam izveidotu sistēmu, paraugā būtu arī jānosaka katra lauka tehniskie rādītāji, tostarp datu formāts, ievades metode un rakstzīmju ierobežojumi. Rakstzīmju ierobežojumi teksta laukiem ir ierosināti, ņemot vērā visaptverošāko ziņojumu vajadzības.

(9)

Lai ievērotu Regulas (ES) Nr. 1303/2013 prasības attiecībā uz gada īstenošanas ziņojumu saistībā ar mērķi “Investīcijas izaugsmei un nodarbinātībai”, kurās paredzēts, ka ziņojumā sniedz dažādu veidu informāciju atkarībā no attiecīgā gada, paraugs ir iedalīts trīs daļās, lai skaidri izklāstītu katra gada ziņojumā nepieciešamo informāciju. Ziņojuma A daļā ietver informāciju, kas nepieciešama katru gadu, sākot no 2016. gada, B daļā ietver papildinformāciju, ko norāda 2017. un 2019. gadā iesniegtos ziņojumos un nobeiguma ziņojumos, savukārt C daļā ietver informāciju, ko norāda 2019. gadā iesniegtā ziņojumā un nobeiguma ziņojumā papildus informācijai, kas ietverta A un B daļā. Saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1303/2013 111. panta 4. punkta trešo daļu dalībvalstis, kurām nav vairāk par vienu darbības programmu, ko atbalsta no fonda, noteiktu informāciju var ietvert progresa ziņojumā, nevis gada īstenošanas ziņojumos, ko iesniedz 2017. un 2019. gadā, un nobeiguma īstenošanas ziņojumā. Paraugā ir nepieciešams identificēt šo informāciju, lai nodrošinātu šo noteikumu vienotu piemērošanu.

(10)

Saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1303/2013 50. panta 9. punktu gada un nobeiguma īstenošanas ziņojumu satura kopsavilkums, kas paredzēts plašai sabiedrībai, būtu jādara publiski pieejams. To vajadzētu augšupielādēt kā atsevišķu failu – kā gada un nobeiguma īstenošanas ziņojuma pielikumu. Kopsavilkumam, kas paredzēts plašai sabiedrībai, nav paredzēts īpašs paraugs, tādējādi dalībvalstis var izmantot struktūru un formatējumu, ko tās uzskata par piemērotāko.

(11)

Lai saskaņotu standartus tās pārvaldības deklarācijas sagatavošanai un iesniegšanai, par ko vadošā iestāde ir atbildīga saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1303/2013 125. panta 4. punkta pirmās daļas e) apakšpunktu, ir nepieciešams izveidot vienotus nosacījumus attiecībā uz deklarācijas saturu standarta parauga veidā.

(12)

Lai saskaņotu standartus tādas revīzijas stratēģijas, revīzijas atzinuma un gada kontroles ziņojuma sagatavošanai un iesniegšanai, par ko revīzijas iestāde ir atbildīga saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1303/2013 127. panta 4. punktu un 127. panta 5. punkta pirmo daļu, būtu jāizveido paraugs, kurā izklāstīti vienoti nosacījumi attiecībā uz struktūru un precizēts to sagatavošanā izmantojamās informācijas veids un kvalitāte.

(13)

Lai varētu nekavējoties piemērot šajā regulā paredzētos pasākumus, tai būtu jāstājas spēkā nākamajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Progresa ziņojuma paraugs

Regulas (ES) Nr. 1303/2013 52. panta 1. punktā minēto progresa ziņojumu par partnerības nolīguma īstenošanu sagatavo saskaņā ar šīs regulas I pielikumā norādīto paraugu.

2. pants

Informācijas par lielu projektu iesniegšanas formāts

Informāciju, kas nepieciešama lielā projekta apstiprināšanai un kas minēta Regulas (ES) Nr. 1303/2013 101. panta pirmās daļas a)–i) punktā, iesniedz saskaņā ar šīs regulas II pielikumā norādīto formātu.

3. pants

Izmaksu un ieguvumu analīzes izpildes metodika

Izmaksu un ieguvumu analīzi, kas minēta Regulas (ES) Nr. 1303/2013 101. panta pirmās daļas e) punktā, veic saskaņā ar šīs regulas III pielikumā izklāstīto metodiku.

4. pants

Kopīgā rīcības plāna parauga formāts

Kopīgā rīcības plāna saturu, kas minēts Regulas (ES) Nr. 1303/2013 106. panta pirmajā daļā, nosaka saskaņā ar šīs regulas IV pielikumā norādīto paraugu.

5. pants

Īstenošanas ziņojumu saistībā ar mērķi “Investīcijas izaugsmei un nodarbinātībai” paraugs

Gada un nobeiguma īstenošanas ziņojumus saistībā ar mērķi “Investīcijas izaugsmei un nodarbinātībai”, kas minēti Regulas (ES) Nr. 1303/2013 111. pantā, sagatavo saskaņā ar šīs regulas V pielikumā norādīto paraugu.

6. pants

Pārvaldības deklarācijas paraugs

Pārvaldības deklarāciju, kas minēta Regulas (ES) Nr. 1303/2013 125. panta 4. punkta pirmās daļas e) apakšpunktā, iesniedz par katru darbības programmu saskaņā ar šīs regulas VI pielikumā norādīto paraugu.

7. pants

Revīzijas stratēģijas, revīzijas atzinuma un gada kontroles ziņojuma paraugi

1.   Revīzijas stratēģiju, kas minēta Regulas (ES) Nr. 1303/2013 127. panta 4. punktā, izveido saskaņā ar šīs regulas VII pielikumā norādīto paraugu.

2.   Revīzijas atzinumu, kas minēts Regulas (ES) Nr. 1303/2013 127. panta 5. punkta pirmās daļas a) apakšpunktā, sagatavo saskaņā ar šīs regulas VIII pielikumā norādīto paraugu.

3.   Gada kontroles ziņojumu, kas minēts Regulas (ES) Nr. 1303/2013 127. panta 5. punkta pirmās daļas b) apakšpunktā, sagatavo saskaņā ar šīs regulas IX pielikumā norādīto paraugu.

8. pants

Īstenošanas ziņojumu saistībā ar mērķi “Eiropas teritoriālā sadarbība” paraugs

Gada un nobeiguma īstenošanas ziņojumus saistībā ar mērķi “Eiropas teritoriālā sadarbība”, kas minēti Regulas (ES) Nr. 1299/2013 14. pantā, sagatavo saskaņā ar šīs regulas X pielikumā norādīto paraugu.

9. pants

Stāšanās spēkā

Šī regula stājas spēkā nākamajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2015. gada 20. janvārī

Komisijas vārdā –

priekšsēdētājs

Jean-Claude JUNCKER


(1)  OV L 347, 20.12.2013., 320. lpp.

(2)  OV L 347, 20.12.2013., 259. lpp.

(3)  Komisijas 2014. gada 25. februāra Īstenošanas regula (ES) Nr. 288/2014, ar kuru paredz noteikumus saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1303/2013, ar ko paredz kopīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu, Kohēzijas fondu, Eiropas Lauksaimniecības fondu lauku attīstībai un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu un vispārīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu, Kohēzijas fondu un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu, attiecībā uz darbības programmu paraugu atbilstīgi mērķim “Investīcijas izaugsmei un nodarbinātībai” un saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1299/2013 par īpašiem noteikumiem par atbalstu no Eiropas Reģionālās attīstības fonda saistībā ar mērķi “Eiropas teritoriālā sadarbība” attiecībā uz sadarbības programmu paraugu atbilstīgi mērķim “Eiropas teritoriālā sadarbība” (OV L 87, 22.3.2014., 1. lpp.).


I PIELIKUMS

PROGRESA ZIŅOJUMA PARAUGS

I DAĻA.

Informācija un novērtējums, kas nepieciešams visiem Eiropas strukturālajiem un investīciju fondiem (ESI fondiem)

1.   Dalībvalstu attīstības vajadzību izmaiņas kopš partnerības nolīguma pieņemšanas (Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1303/2013  (1) 52. panta 2. punkta a) apakšpunkts)

a)

Vispārējs attīstības vajadzību izmaiņu apraksts un novērtējums, tostarp tādu attīstības vajadzību izmaiņu apraksts, kas noteiktas ar jauniem attiecīgiem katrai valstij pielāgotiem ieteikumiem, kuri pieņemti saskaņā ar Līguma 121. panta 2. punktu un 148. panta 4. punktu.

b)

Attiecīgā gadījumā – citi elementi.

<type='S' maxlength=24500 input='M'>  (2)

2.   Progress Savienības gudras, ilgtspējīgas un integrējošas izaugsmes stratēģijas, kā arī konkrētu fondu pamatuzdevumu sasniegšanā, izmantojot ESI fondu ieguldījumu atlasīto tematisko mērķu sasniegšanā, jo īpaši attiecībā uz starpposma mērķiem, kas noteikti darbības rezultātu satvarā katrai programmai, un atbalstu, kas izmantots klimata pārmaiņu mērķiem (Regulas (ES) Nr. 1303/2013 52. panta 2. punkta b) apakšpunkts)

(a)

Apraksts un novērtējums attiecībā uz progresu, kas panākts attiecībā uz stratēģijas “Eiropa 2020” valsts mērķu sasniegšanu (3) un ESI fondu ieguldījumu tajā, atsaucoties uz starpposma mērķiem, kuri noteikti darbības rezultātu satvarā, un atbalstu, kas attiecīgā gadījumā izmantots klimata pārmaiņu mērķiem.

(b)

Atsaucoties uz starpposma mērķiem, kuri noteikti darbības rezultātu satvarā, un atbalstu, kas attiecīgā gadījumā izmantots klimata pārmaiņu mērķiem, apraksts un novērtējums attiecībā uz to, kāds ir ESI fondu ieguldījums tematisko mērķu sasniegšanā, un attiecībā uz progresu, kas panākts paredzēto galveno rezultātu sasniegšanā attiecībā uz katru tematisko mērķi, kā noteikts partnerības nolīgumā, attiecīgā gadījumā iekļaujot aprakstu par ESI fondu ieguldījumu ekonomiskās, sociālās un teritoriālās kohēzijas panākšanā, atsaucoties uz starpposma mērķiem, kas noteikti darbības rezultātu satvarā katrai programmai.

(c)

Attiecīgā gadījumā apraksts par ESI fondu ieguldījumu jaunu attiecīgu katrai valstij pielāgotu ieteikumu ieviešanā.

(d)

Attiecīgā gadījumā apraksts par to, kā ESI fondi ir pievērsušies attīstības vajadzību izmaiņām.

(e)

Tikai attiecībā uz 2019. gada ziņojumu – 2. tabulā norādīto datu kopsavilkuma analīze, tostarp tādu cēloņu novērtējums, kuru dēļ nav sasniegti starpposma mērķi, un tādu pasākumu novērtējums, kas tiks veikti situācijas labošanai.

(f)

Attiecīgā gadījumā – citi elementi.

<type='S' maxlength=52500 input='M'>

1. tabula

Atbalsts, kas izmantots klimata pārmaiņu mērķiem

Fonds

A.

Atbalsts, kas izmantots klimata pārmaiņu mērķiem partnerības nolīgumā

B.

Atbalsts, kas izmantots klimata pārmaiņu mērķiem (4)

Procentuāli izmantotais atbalsts salīdzinājumā ar partnerības nolīgumu

(% B/A)

ERAF

<type='N' input='M'>

<type='N' input='M'>

<type='P' input='G'>

Kohēzijas fonds

<type='N' input='M'>

<type='N' input='M'>

<type='P' input='G'>

ESF (5)

<type='N' input='M'>

<type='N' input='M'>

<type='P' input='G'>

ELFLA

<type='N' input='M'>

<type='N' input='M'>

<type='P' input='G'>

EJZF

<type='N' input='M'>

<type='N' input='M'>

<type='P' input='G'>

KOPĀ

<type='N' input='M'>

<type='N' input='M'>

<type='P' input='G'>


2. tabula

Tikai attiecībā uz 2019. gada ziņojumu – starpposma mērķu sasniegšana, pamatojoties uz dalībvalstu novērtējumu

Programma

Prioritāte

Fonds (6)

Reģiona kategorija (7)

Tematiskais mērķis (7)

Starpposma mērķu sasniegšana (jā/nē)

Savienības atbalsts

<type='S' input='G'>

<type='S' input='G'>

<type='S' input='G'>

<type='S' input='G'>

<type='S' input='G'>

<type='C' input='M'>

<type='N' input='M'>

 

 

 

 

 

 

 

3.   Tikai attiecībā uz 2017. gada ziņojumu – darbības, kas veiktas, lai izpildītu piemērojamos ex ante nosacījumus, kuri noteikti partnerības nolīgumā (Regulas (ES) Nr. 1303/2013 52. panta 2. punkta c) apakšpunkts)

Attiecīgā gadījumā vispārīga informācija un novērtējums par to, vai darbības, kas veiktas, lai izpildītu piemērojamos ex ante nosacījumus, kuri noteikti partnerības nolīgumā un kuri nebija izpildīti partnerības nolīguma pieņemšanas dienā, ir īstenotas saskaņā ar noteikto grafiku.

<type='S' maxlength=10500 input='M'>

Piemērojamie vispārīgie ex ante nosacījumi, kas pilnībā netika izpildīti vai tika izpildīti daļēji

Neizpildītie kritēriji

Veiktā darbība

Termiņš (datums)

Par izpildi atbildīgās struktūras

Darbība pabeigta līdz noteiktajam termiņam (J/N)

Kritēriji izpildīti (J/N)

Pārējo darbību pilnīgas īstenošanas plānotais datums, ja piemērojams

Komentārs (katrai darbībai)

<type='S' maxlength=500 input='G'>

<type='S' maxlength=500 input='G'>

<type='S' maxlength=1000 input='G'>

<type='D' input='G'>

<type='S' maxlength=500 input='G'>

<type='C' input='M'>

<type='C' input='M'>

<type='C' input='M'>

<type='S' maxlength=2000 input='M'>

 

 

1. darbība

 

 

 

 

 

 

 

2. darbība

 

 

 

 

 

 


Piemērojamie tematiskie ex ante nosacījumi, kas pilnībā netika izpildīti vai tika izpildīti daļēji

Neizpildītie kritēriji

Veiktā darbība

Termiņš (datums)

Par izpildi atbildīgās struktūras

Darbība pabeigta līdz noteiktajam termiņam (J/N)

Kritēriji izpildīti (J/N)

Pārējo darbību pilnīgas īstenošanas plānotais datums, ja piemērojams

Komentārs (katrai darbībai)

<type='S' maxlength=500 input='G'>

<type='S' maxlength=500 input='G'>

<type='S' maxlength=1000 input='G'>

<type='D' input='G'>

<type='S' maxlength=500 input='G'>

<type='C' input='M'>

<type='C' input='M'>

<type='C' input='M'>

<type='S' maxlength=2000 input='M'>

 

 

1. darbība

 

 

 

 

 

 

 

2. darbība

 

 

 

 

 

 

4.   To mehānismu īstenošana, kuri paredzēti, lai nodrošinātu koordināciju starp ESI fondiem un citiem Savienības un valsts finansējuma instrumentiem un ar Eiropas Investīciju banku (EIB) (Regulas (ES) Nr. 1303/2013 52. panta 2. punkta d) apakšpunkts)

<type='S' maxlength=14000 input='M'>

(a)

Partnerības nolīgumā noteikto koordinācijas mehānismu īstenošanas un, ja piemērojams, jebkādu to īstenošanā radušos problēmu novērtējums.

(b)

Attiecīgā gadījumā – pielāgotu un jaunu koordinācijas mehānismu apraksts.

(c)

Attiecīgā gadījumā – citi elementi.

5.   Integrētas pieejas īstenošana attiecībā uz teritoriālo attīstību vai uz programmām pamatoto integrēto pieeju īstenošanas kopsavilkumu, tostarp progresu sadarbībai noteikto prioritāšu sasniegšanā (Regulas (ES) Nr. 1303/2013 52. panta 2. punkta e) apakšpunkts)

a)

Vispārīgs komentārs un novērtējums.

<type='S' maxlength=14000 input='M'>

b)

Saistībā ar Regulas (ES) Nr. 1303/2013 15. panta 2. punkta a) apakšpunkta i) punktu – pārskats par uz sabiedrību orientētu vietējo attīstību.

<type='S' maxlength=7000 input='M'>

c)

Saistībā ar Regulas (ES) Nr. 1303/2013 15. panta 2. punkta a) apakšpunkta i) punktu – attiecīgā gadījumā pārskats par integrēto teritoriālo investīciju īstenošanu.

<type='S' maxlength=7000 input='M'>

d)

Saistībā ar Regulas (ES) Nr. 1303/2013 15. panta 2. punkta a) apakšpunkta ii) punktu – attiecīgā gadījumā pārskats par makroreģionālās stratēģijas un jūras baseinu stratēģijas īstenošanu.

<type='S' maxlength=7000 input='M'>

e)

Saistībā ar Regulas (ES) Nr. 1303/2013 15. panta 2. punkta a) apakšpunkta iii) punktu – attiecīgā gadījumā pārskats par integrētās pieejas īstenošanu, lai risinātu to ģeogrāfisko reģionu vajadzības, kurus visvairāk skar nabadzība, vai to mērķgrupu vajadzības, kurās ir lielākais diskriminācijas vai sociālās atstumtības risks:

apraksts par veiktajām darbībām, lai risinātu to ģeogrāfisko reģionu īpašās vajadzības, kurus visvairāk skar nabadzība, vai to mērķgrupu īpašās vajadzības, kurās ir lielākais diskriminācijas vai sociālās atstumtības risks;

apraksts par rezultātiem, kas sasniegti, risinot šo ģeogrāfisko reģionu/mērķgrupu vajadzības.

<type='S' maxlength=7000 input='M'>

f)

Saistībā ar Regulas (ES) Nr. 1303/2013 15. panta 2. punkta a) apakšpunkta iv) punktu – attiecīgā gadījumā pārskats par īstenošanu, lai risinātu to reģionu demogrāfiskās problēmas, kurus skar būtiski vai pastāvīgi dabas vai demogrāfiski kavēkļi.

<type='S' maxlength=7000 input='M'>

6.   Attiecīgā gadījumā darbības, kas veiktas, lai nostiprinātu dalībvalsts iestāžu un atbalsta saņēmēju spēju pārvaldīt un izmantot ESI fondus (Regulas (ES) Nr. 1303/2013 52. panta 2. punkta f) apakšpunkts)

<type='S' maxlength=14000 input='M'>

7.   Veiktās darbības un sasniegtais progress, lai mazinātu administratīvo slogu atbalsta saņēmējiem (Regulas (ES) Nr. 1303/2013 52. panta 2. punkta g) apakšpunkts)

<type='S' maxlength=14000 input='M'>

8.   Regulas (ES) Nr. 1303/2013 5. pantā minēto partneru uzdevumi partnerības nolīguma īstenošanā (Regulas (ES) Nr. 1303/2013 52. panta 2. punkta h) apakšpunkts)

a)

Apraksts un novērtējums par atlasīto partneru uzdevumiem progresa ziņojuma sagatavošanā, atsaucoties uz partnerības nolīgumu.

b)

Apraksts un novērtējums par atlasīto partneru iesaistīšanos programmu īstenošanā, tostarp dalību programmu uzraudzības komitejās.

c)

Attiecīgā gadījumā – citi elementi.

<type='S' maxlength=21000 input='M'>

9.   To darbību kopsavilkums, kuras ir veiktas saistībā ar horizontālo principu piemērošanu un politikas mērķiem ESI fondu īstenošanai (Regulas (ES) Nr. 1303/2013 52. panta 2. punkta i) apakšpunkts)

(a)

Kopsavilkums par darbībām, kuras ir veiktas saistībā ar horizontālo principu piemērošanu, lai nodrošinātu šo principu veicināšanu un uzraudzību dažādu veidu programmās, atsaucoties uz partnerības nolīguma saturu:

(1)

dzimumu līdztiesība, nediskriminācija, pieejamība personām ar invaliditāti;

(2)

ilgtspējīga attīstība (vides aizsardzība, resursefektivitāte, klimata pārmaiņu mazināšana un pielāgošanās tām, bioloģiskā daudzveidība un aizsardzība pret risku).

(b)

To pasākumu kopsavilkums, kas īstenoti, lai nodrošinātu horizontālo politikas mērķu iekļaušanu, atsaucoties uz partnerības nolīguma saturu.

(c)

Attiecīgā gadījumā – citi elementi.

<type='S' maxlength=14000 input='M'>

II DAĻA.

Informācija un novērtējums par Jaunatnes nodarbinātības iniciatīvu (Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1304/2013  (8) 19. panta 5. punkta nolūkos)

10.   Jaunatnes nodarbinātības iniciatīvas (JNI) īstenošana (Regulas (ES) Nr. 1304/2013 19. panta 5. punkts)

(a)

Vispārīgs apraksts par JNI īstenošanu, tostarp par to, kāds ir JNI ieguldījums garantijas jauniešiem īstenošanā, ietverot arī konkrētus tādu pasākumu piemērus, ko atbalsta JNI ietvaros.

(b)

Apraksts par jebkādām problēmām, kas radušās JNI īstenošanas laikā, un pasākumiem šo problēmu risināšanai.

(c)

Novērtējums par JNI īstenošanu attiecībā uz noteiktajiem mērķiem un ieguldījumu garantijas jauniešiem īstenošanā.

<type='S' maxlength=14000 input='M'>

III DAĻA.

Informācija un novērtējums, kas jāsniedz par kohēzijas politiku, ja ir izmantota Regulas (ES) Nr. 1303/2013 111. panta 4. punktā norādītā iespēja noteiktus gada īstenošanas ziņojumu elementus iekļaut progresa ziņojumā – jāsniedz 2017. un 2019. gadā

11.   Papildu informācija un novērtējums, ko var pievienot atkarībā no darbības programmas satura un mērķiem (Regulas (ES) Nr. 1303/2013 111. panta 4. punkts, tostarp, ja nepieciešams, papildināt citas iedaļas progresa ziņojumā)

11.1.   Progress integrētās pieejas īstenošanā attiecībā uz teritoriālo attīstību, tostarp to reģionu attīstību, kurus skar demogrāfiskas un pastāvīgas vai ar dabu saistītas grūtības, pilsētu ilgtspējīgu attīstību un uz sabiedrības virzītu vietējo attīstību saskaņā ar darbības programmu.

<type='S' maxlength=3500 input='M'>

11.2.   Progress tādu darbību īstenošanā, kuru mērķis ir stiprināt dalībvalstu iestāžu un atbalsta saņēmēju spēju pārvaldīt un izmantot fondus.

<type='S' maxlength=3500 input='M'>

11.3.   Progress jebkuru starpreģionālo un transnacionālo darbību īstenošanā.

<type='S' maxlength=3500 input='M'>

11.4.   Progress pasākumu īstenošanā, lai risinātu to ģeogrāfisko reģionu īpašās vajadzības, kurus visvairāk ietekmē nabadzība, vai to mērķgrupu īpašās vajadzības, kurās ir vislielākais diskriminācijas vai sociālās atstumtības risks, īpaši ņemot vērā sociāli atstumtās grupas un personas ar invaliditāti, personas, kas ilgstoši ir bez darba, un nestrādājošos jauniešus, attiecīgā gadījumā norādot izmantotos finanšu resursus.

<type='S' maxlength=3500 input='M'>

IV DAĻA.

Informācija un novērtējums par JNI īstenošanu, ja ir izmantota Regulas (ES) Nr. 1303/2013 111. panta 4. punktā norādītā iespēja – jāsniedz 2019. gadā  (9)

12.   JNI īstenošana (Regulas (ES) Nr. 1304/2013 19. panta 4. punkts)

a)

Apraksts par galvenajiem konstatējumiem novērtējumā, kas minēts Regulas (ES) Nr. 1304/2013 19. panta 6. punktā, novērtējot kopējo ESF atbalsta un īpašā piešķīruma JNI, tostarp garantijas jauniešiem shēmas īstenošanai, lietderību, efektivitāti un ietekmi.

b)

Apraksts un novērtējums par darba piedāvājumu kvalitāti, kurus saņēmuši JNI dalībnieki, tostarp nelabvēlīgā situācijā esošas personas, personas no sociāli atstumtām kopienām un personas, kas pametušas mācības, neiegūstot kvalifikāciju.

c)

Apraksts un novērtējums par JNI dalībnieku progresu attiecībā uz mācību turpināšanu, stabila un pienācīga darba atrašanu un iesaistīšanos mācekļa vai kvalitatīvas prakses programmās.

<type='S' maxlength=14000 input='M'>

V DAĻA.

Informācija un novērtējums, kas jāsniedz par kohēzijas politiku, ja ir izmantota Regulas (ES) Nr. 1303/2013 111. panta 4. punktā norādītā iespēja (tostarp, ja nepieciešams, papildināt citas iedaļas progresa ziņojumā) – jāsniedz 2019. gadā

13.   programmas ieguldījums Savienības stratēģijas gudrai, ilgtspējīgai un integrējošai izaugsmei mērķu sasniegšanā (Regulas (ES) Nr. 1303/2013 50. panta 5. punkts)

Informācija un novērtējums par programmas ieguldījumu Savienības stratēģijas gudrai, ilgtspējīgai un integrējošai izaugsmei mērķu sasniegšanā.

<type='S' maxlength=17500 input='M'>

(1)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1303/2013, ar ko paredz kopīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu, Kohēzijas fondu, Eiropas Lauksaimniecības fondu lauku attīstībai un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu un vispārīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu, Kohēzijas fondu un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu un atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 1083/2006, (OV L 347, 20.12.2013., 320. lpp.).

(2)  Laukumu apzīmējumu skaidrojums:

 

Tips: N = skaitlis, D = datums, S = virkne, C = izvēles rūtiņa, P = procenti

 

Ievade: M = manuāla, S = atlase, G = sistēmas ģenerēti dati

 

maxlength = maksimālais rakstzīmju skaits, ieskaitot atstarpes

(3)  ELFLA gadījumā – apraksta un novērtē virzību uz mērķiem, kas noteikti ar Savienības prioritāti, jo ieguldījumu “Eiropa 2020” stratēģijā veido sešas Savienības prioritātes.

(4)  Kopā, norādot EUR, pamatojoties uz atbilstīgiem izdevumiem, kas paziņoti Komisijai līdz iepriekšējā gada pēdējam termiņam – 31. decembrim.

(5)  Tas ietver arī JNI resursus (JNI īpašais piešķīrums un atbilstošais ESF atbalsts).

(6)  Šajā tabulā JNI (īpašais piešķīrums un atbilstošais ESF stbalsts) tiek uzskatīts par fondu.

(7)  Neattiecas uz ELFLA un EJZF.

(8)  Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 17. decembra Regula (ES) Nr. 1304/2013 par Eiropas Sociālo fondu un ar ko atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 1081/2006 (OV L 347, 20.12.2013., 470. lpp.). Šo daļu aizpilda tikai dalībvalstis ar JNI atbilstīgajiem reģioniem saskaņā ar šīs regulas 16. pantu.

(9)  Šo daļu aizpilda tikai dalībvalstis ar JNI atbilstīgajiem reģioniem saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1304/2013 16. pantu.


II PIELIKUMS

Informācijas par lielu projektu iesniegšanas formāts

LIELS PROJEKTS

EIROPAS REĢIONĀLĀS ATTĪSTĪBAS FONDS / KOHĒZIJAS FONDS

INVESTĪCIJAS INFRASTRUKTŪRĀ/RAŽOŠANĀ

Projekta nosaukums

<type='S' maxlength=255 input='M'>

CCI

<type='S' maxlength=15 input='M'>

A.   STRUKTŪRA, KAS ATBILDĪGA PAR LIELĀ PROJEKTA ĪSTENOŠANU, UN TĀS STATUSS

A.1.   Iestāde, kas atbildīga par projektu iesniegšanu (vadošā iestāde vai starpniekstruktūra)

A.1.1.

Vārds, uzvārds:

<type='S' maxlength='200' input='M'>  (1)

A.1.2.

Adrese:

<type='S' maxlength='400' input='M'>

A.1.3.

Kontaktpersonas vārds, uzvārds

<type='S' maxlength='200' input='M'>

A.1.4.

Kontaktpersonas amats

<type='S' maxlength='200' input='M'>

A.1.5.

Tālruņa numurs:

<type=“N” input='M'>

A.1.6.

E-pasta adrese:

<type='S' maxlength='100' input='M'>

A.2.   Struktūra (-as)  (2) , kas atbildīga (-as) par projekta īstenošanu (atbalsta saņēmējs (-i)  (3) )

A.2.1.

Vārds, uzvārds:

<type='S' maxlength='200' input='M'>

A.2.2.

Adrese:

<type='S' maxlength='400' input='M'>

A.2.3.

Kontaktpersonas vārds, uzvārds

<type='S' maxlength='200' input='M'>

A.2.4.

Kontaktpersonas amats

<type='S' maxlength='200' input='M'>

A.2.5.

Tālruņa numurs:

<type='N' input='M'>

A.2.6.

E-pasta adrese:

<type='S' maxlength='100' input='M'>

A.3.   Informācija par uzņēmumu (jāaizpilda tikai attiecībā uz ražošanas investīcijām)

A.3.1.   Uzņēmuma nosaukums:

< type='S' maxlength='200' input='M'>

A.3.2.   Vai uzņēmums ir MVU  (4) ? <type='C' input=M>

A.3.3.   Apgrozījums (vērtība miljonos EUR un gads):

A.3.3.1.

Vērtība miljonos EUR <type='N' input='M'>

A.3.3.2.

Gads <type='N' input='M'>

A.3.4.   Kopējais nodarbināto personu skaits (vērtība un gads):

A.3.4.1.

nodarbināto personu skaits <type='N' input='M'>;

A.3.4.2.

gads <type='N' input='M'>

A.3.5.   Grupas struktūra:

vai 25 % vai vairāk uzņēmuma kapitāla daļu vai balsstiesību pieder vienam uzņēmumam vai uzņēmumu grupai, kas neatbilst MVU definīcijai? <type='C' input='M'>

Norādīt nosaukumu un aprakstīt grupas struktūru

< type='S' maxlength='1750' input='M'>

A.4.   Par projekta īstenošanu atbildīgās struktūras spējas, ņemot vērā tās tehniskās, juridiskās, finansiālās un administratīvās spējas  (5)

A.4.1.   Tehniskās spējas (lūdzu, sniedziet vismaz pārskatu par projekta īstenošanai nepieciešamajām prasmēm un norādiet to darbinieku skaitu, kuriem ir šādas prasmes, kuri ir pieejami organizācijā un kuri ir norīkoti projektam)

< type='S' maxlength='1750' input='M'>

A.4.2.   Juridiskās spējas (norādiet vismaz saņēmēja juridisko statusu, ar ko iespējams īstenot projektu, un tā spēju nepieciešamības gadījumā veikt juridisku darbību).

< type='S' maxlength='1750' input='M'>

A.4.3   Finansiālās spējas (lūdzu, apstipriniet vismaz par projekta īstenošanu atbildīgās struktūras finansiālo stāvokli, lai apliecinātu, ka tā spēj garantēt likviditāti pienācīgam projekta finansējumam, lai nodrošinātu tā sekmīgu īstenošanu un turpmāku darbību papildus citām struktūras darbībām).

< type='S' maxlength='1750' input='M'>

A.4.4.   Administratīvās spējas (lūdzu, norādiet vismaz ES finansētos un/vai salīdzināmos projektus, kas īstenoti pēdējos 10 gados un, ja šādus piemērus nav iespējams sniegt, norādiet, vai ir ņemtas vērā tehniskās palīdzības vajadzības; lūdzu, atsaucieties uz institucionālajiem pasākumiem, piemēram, tādas Projektu īstenošanas daļas esību, kas spēj ieviest un īstenot projektu, un, ja iespējams, iekļaujiet ierosināto projekta ieviešanas un īstenošanas struktūrshēmu).

< type='S' maxlength='1750' input='M'>

A.5.   Sniedziet informāciju par visiem attiecīgiem institucionālajiem pasākumiem ar trešām personām, lai īstenotu projektu un sekmīgi izmantotu izveidotos mehānismus, kas ir plānoti un, iespējams, pabeigti

< type='S' maxlength='1750' input='M'>

A.5.1.   Sniedziet informāciju par to, kā tiks pārvaldīta infrastruktūra pēc projekta izpildes (t. i., uzņēmēja nosaukums; atlases metodes – valsts pārvalde vai koncesija; līguma veids utt.).

< type='S' maxlength='1750' input='M'>

B.   INVESTĪCIJU UN TO VIETAS APRAKSTS; PASKAIDROJUMS PAR TO, KĀ TĀS ATBILST ATTIECĪGĀS(-O) DARBĪBAS PROGRAMMAS(-U) SAISTĪTAJIEM PRIORITĀRAJIEM VIRZIENIEM, UN PAR TO PAREDZAMO IEGULDĪJUMU ŠO PRIORITĀRO VIRZIENU KONKRĒTO MĒRĶU SASNIEGŠANĀ, KĀ ARĪ PAREDZAMO IEGULDĪJUMU SOCIĀLEKONOMISKAJĀ ATTĪSTĪBĀ

B.1.   Darbības programma(-as) un prioritārie virzieni

DP CCI

DP prioritārais virziens

OP1<type='S' input='S'>

OP 1 prioritārais virziens<type='S' input='S'>

OP1<type='S' input='S'>

OP 1 prioritārais virziens<type='S' input='S'>

OP2<type='S' input='S'>

OP 2 prioritārais virziens<type='S' input='S'>

OP2<type='S' input='S'>

OP 2 prioritārais virziens<type='S' input='S'>

B.1.1.   Vai projekts ir ietverts darbības programmas(-u) lielo projektu sarakstā?  (6) <type='C' input='M'>

B.2.   Projekta darbības iedalījums kategorijās  (7)

 

Kods

Summa

Procentuālais apmērs

B.2.1.

Kods(-i), kas attiecas uz intervences jomas dimensiju(-ām)

(Jāizmanto vairāk par vienu, ja, veicot procentuālu aprēķinu, atbilstīgas ir vairākas intervences jomas)

<type='N' input='S'>

<type='N' input='M'>

<type='P' input='G'>

<type='N' input='S'>

<type='N' input='M'>

<type='P' input='G'>

<type='N' input='S'>

<type='N' input='M'>

<type='P' input='G'>

<type='N' input='S'>

<type='N' input='M'>

<type='P' input='G'>

<type='N' input='S'>

<type='N' input='M'>

<type='P' input='G'>

B.2.2.

Kods, kas attiecas uz finansēšanas dimensijas veidu

(Dažos gadījumos atbilstīgi var būt vairāk par vienu – jānorāda proporcija)

<type='N' input='S'>

<type='N' input='M'>

<type='P' input='G'>

<type='N' input='S'>

<type='N' input='M'>

<type='P' input='G'>

B.2.3.

Kods, kas attiecas uz teritorijas dimensiju

(Dažos gadījumos atbilstīgi var būt vairāk par vienu – jānorāda proporcija)

<type='N' input='S'>

<type='N' input='M'>

<type='P' input='G'>

<type='N' input='S'>

<type='N' input='M'>

<type='P' input='G'>

B.2.4.

Kods, kas attiecas uz teritorijas dimensijas īstenošanas mehānismu

<type='N' input='S'>

<type='N' input='M'>

<type='P' input='G'>

B.2.5.

Kods, kas attiecas uz tematiskā mērķa dimensiju

(Dažos gadījumos atbilstīgi var būt vairāk par vienu – jānorāda proporcija)

<type='N' input='S'>

<type='N' input='M'>

<type='P' input='G'>

B.2.6.

Kods, kas attiecas uz saimnieciskās darbības dimensiju (NACE kods (8))

(Dažos gadījumos atbilstīgi var būt vairāk par vienu – jānorāda proporcija)

<type='N' input='S'>

<type='N' input='M'>

<type='P' input='G'>

<type='N' input='S'>

<type='N' input='M'>

<type='P' input='G'>

B.2.7.

Kods, kas attiecas uz atrašanās vietas dimensiju(-ām) (NUTS III) (9)

(Dažos gadījumos atbilstīgi var būt vairāk par vienu – jānorāda proporcija)

<type='N' input='S'>

<type='N' input='M'>

<type='P' input='G'>

<type='N' input='S'>

<type='N' input='M'>

<type='P' input='G'>

B.2.8.

Investīciju veids (10) (jāaizpilda tikai attiecībā uz ražošanas investīcijām)

<type='N' input='S'>

<type='N' input='M'>

<type='P' input='G'>

B.2.9.

Attiecīgais izstrādājums (11) (jāaizpilda tikai attiecībā uz ražošanas investīcijām)

<type='N' input='S'>

<type='N' input='M'>

<type='P' input='G'>

B.3.   Projekta apraksts

B.3.1.   Lūdzu, sniedziet īsu (ne vairāk kā 2. lpp.) projekta aprakstu (norādot tā mērķi, pašreizējo situāciju, tā risināmos jautājumus, veidojamos mehānismus utt.), karti, kurā identificēta projekta teritorija  (12) , ģeogrāfisko norāžu datus  (13) un galvenos projekta komponentus, kā arī to individuālās kopējo izmaksu aplēses (bez darbības izmaksu iedalījuma).

Ražošanas investīciju gadījumā jāsniedz arī sīks tehniskais apraksts, tostarp iesaistītais darbs, precizējot tā galvenos rādītājus, uzņēmums, galvenās darbības un uzņēmuma finansiālās struktūras galvenie elementi, galvenie investīciju aspekti, ražošanas tehnoloģijas un aprīkojuma apraksts un produktu apraksts.

< type='S' maxlength='7000' input='M'>

B.3.2   Vai šis projekts ir liela projekta posms?  (14) <type='C' input='M'>

B.3.3.   Ja projekts ir vispārēja projekta posms, sniedziet īsu aprakstu par ierosinātajiem īstenošanas posmiem un paskaidrojiet to tehnisko un finansiālo neatkarību. Paskaidrojiet, kādi kritēriji ir izmantoti, lai noteiktu projekta sadali posmos. Lūdzu, sniedziet šā posma aptverto vispārējā projekta (procentuālo) daļu. Ja projektu līdzfinansē vairākas darbības programmas, norādiet, kuras daļas ir iekļautas kurā darbības programmā, un norādiet to proporcionālo piešķīrumu.

< type='S' maxlength='3500' input='M'>

B.3.4.   Vai Komisija iepriekš ir apstiprinājusi kādu šī lielā projekta daļu? <type='C' input=M>

Ja jā, lūdzu, sniedziet apstiprinātā lielā projekta CCI numuru.

< type='S' input='S'>

Ja šis projekts ir daļa no posmos sadalīta lielā projekta, kura pirmais posms tika īstenots 2007.–2013. gada plānošanas periodā, lūdzu, sniedziet aprakstu par iepriekšējā posma fiziskajiem un finansiālajiem mērķiem, tostarp aprakstu par pirmā posma īstenošanu, un apstipriniet, ka tas ir vai būs gatavs izmantošanai paredzētajā nolūkā.

< type='S' maxlength='10500' input='M'>

B.3.5.   Vai projekts ir daļa no Eiropas komunikāciju tīkla, kas apstiprināts Savienības līmenī? <type='C' input='M'>

Ja jā, lūdzu, sniedziet sīkāku informāciju un atsauci uz attiecīgajiem ES tiesību aktiem (15).

< type='S' maxlength='1750' input='M'>

B.3.6.   Ražošanas investīciju gadījumā – vai uz šīm investīcijām attiecas:

i)

Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1301/2013 3. panta 1. punkta a) apakšpunkts (16); <type='C' input='M'>

Ja jā, lūdzu, paskaidrojiet, kādu ieguldījumu tas sniedz darbvietu izveidē un nodrošināšanā (jo īpaši jauniešiem).

< type='S' maxlength='1750' input='M'>

ii)

Regulas (ES) Nr. 1301/2013 3. panta 1. punkta b) apakšpunkts? <type='C' input='M'>

Ja jā, lūdzu, paskaidrojiet, kādu ieguldījumu tas sniedz investīciju prioritātēm, kas izklāstītas Regulas (ES) Nr. 1301/2013 5. panta 1. un 4. punktā, un, ja investīcijas ietver sadarbību starp lieliem uzņēmumiem un MVU, kādu ieguldījumu tas sniedz šīs regulas 5. panta 2. punktā izklāstītajām investīciju prioritātēm.

< type='S' maxlength='1750' input='M'>

B.4.   Projekta mērķi un tā atbilstība attiecīgās(-o) darbības programmas(-u) saistītajiem prioritārajiem virzieniem, tā paredzamais ieguldījums šo prioritāro virzienu konkrēto mērķu un rezultātu sasniegšanā un paredzamais ieguldījums darbības programmas aptvertās teritorijas sociālekonomiskajā attīstībā

B.4.1.   Kādi ir projekta galvenie mērķi? Lūdzu, uzskaitiet tos šeit un sniedziet īsu skaidrojumu.

< type='S' maxlength='1750' input='M'>

B.4.2.   Lūdzu, sniedziet informāciju par projekta atbilstību darbības programmas(-u) attiecīgajiem prioritārajiem virzieniem un tā paredzamo ieguldījumu šo prioritāro virzienu konkrēto mērķu rezultātu rādītāju sasniegšanā.

< type='S' maxlength='1750' input='M'>

B.4.3.   Lūdzu, paskaidrojiet, kā projekts sniegs ieguldījumu darbības programmas aptvertās teritorijas sociālekonomiskajā attīstībā.

< type='S' maxlength='1750' input='M'>

B.4.4.   Lūdzu, paskaidrojiet, kādus pasākumus saņēmējs ir plānojis/veicis, lai nodrošinātu infrastruktūras optimālu izmantošanu darbības posmā.

< type='S' maxlength='1750' input='M'>

C.   KOPĒJĀS IZMAKSAS UN KOPĒJĀS ATBILSTĪGĀS IZMAKSAS

C.1.   Lūdzu, aizpildiet turpmāk iekļauto tabulu, ņemot vērā šādus nosacījumus:

(1)

neatbilstīgas izmaksas veido i) izdevumi, kas radušies ārpus atbilstības perioda, ii) izdevumi, kas nav atbilstīgi saskaņā ar piemērojamiem ES un valstu noteikumiem, iii) citi izdevumi, kas nav norādīti līdzfinansējumā. NB: izdevumu atbilstība sākas datumā, kad darbības programmu iesniedz Komisijai, vai 2014. gada 1. janvārī atkarībā no tā, kurš datums ir agrāk (17).

(2)

Neparedzēti izdevumi nepārsniedz 10 % no neparedzēto izdevumu kopējām neto izmaksām. Šos neparedzētos izdevumus var iekļaut kopējās atbilstīgajās izmaksās, ko izmanto, lai aprēķinātu fondu plānoto ieguldījumu.

(3)

Attiecīgā gadījumā var iekļaut cenu precizējumu, lai aptvertu paredzamo inflāciju, ja atbilstīgo izmaksu vērtības ir nemainīgas cenas.

(4)

atgūstamais PVN nav atbilstīgs. Ja PVN uzskatāms par atbilstīgu, lūdzu, norādiet iemeslus.

(5)

kopējās izmaksās jāietver visas izmaksas, kas radušās projekta laikā no plānošanas līdz uzraudzībai, un tajās jāietver PVN neatkarīgi no tā, vai tas ir atgūstams vai nav.

(6)

Neapbūvētas zemes un apbūvētas zemes pirkums, ja summa ir lielāka par 10 % no kopējiem atbilstīgajiem izdevumiem attiecīgajam darbības veidam saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1303/2013 69. panta 3. punkta b) apakšpunktu. Īpašos un pienācīgi pamatotos gadījumos var atļaut augstākus iepriekšminētos procentus darbībām, kas saistītas ar vides saglabāšanu.

(7)

Atbilstīgo izmaksu kopsumma pirms tam, kad ir ņemtas vērā Regulas (ES) Nr. 1303/2013 61. pantā paredzētās prasības.

 

EUR

Kopējās izmaksas

(A)

Neatbilstīgās izmaksas (1)

(B)

Atbilstīgās izmaksas

(C) = (A) – (B)

Kopējo atbilstīgo izmaksu procentuālā attiecība

 

 

Ieguldījums

Ieguldījums

Aprēķināts

Aprēķināts

1

Plānošanas/projektēšanas izmaksas

<type='N' input='M'>

<type='N' input='M'>

<type='N' input='G'>

<type='P' input='G'>

2

Zemes iegāde

<type='N' input='M'>

<type='N' input='M'> (6)

<type='N' input='G'>

<type='P' input='G'>

3

Celtniecība un būvniecība

<type='N' input='M'>

<type='N' input='M'>

<type='N' input='G'>

<type='P' input='G'>

4

Ražotne un iekārtas vai aprīkojums

<type='N' input='M'>

<type='N' input='M'>

<type='N' input='G'>

<type='P' input='G'>

5

Neparedzēti izdevumi (2)

<type='N' input='M'>

<type='N' input='M'>

<type='N' input='G'>

<type='P' input='G'>

6

Cenu precizējums (attiecīgā gadījumā) (3)

<type='N' input='M'>

<type='N' input='M'>

<type='N' input='G'>

<type='P' input='G'>

7

Sanāksmju atklātums

<type='N' input='M'>

<type='N' input='M'>

<type='N' input='G'>

<type='P' input='G'>

8

Uzraudzība būvniecības darbu laikā

<type='N' input='M'>

<type='N' input='M'>

<type='N' input='G'>

<type='P' input='G'>

9

Tehniskā palīdzība

<type='N' input='M'>

<type='N' input='M'>

<type='N' input='G'>

<type='P' input='G'>

10

Apakšsumma

<type='N' input='G'>

<type='N' input='G'>

<type='N' input='G'>

<type='P' input='G'>

11

(PVN (4))

<type='N' input='M'>

<type='N' input='M'>

<type='N' input='G'>

<type='P' input='G'>

12

KOPĀ

<type='N' input='G'> (5)

<type='N' input='G'>

<type='N' input='G'> (7)

<type='P' input='G'>

Lūdzu, norādiet maiņas kursu un atsauci (attiecīgā gadījumā).

< type='S' maxlength='875' input='M'>

Ja jums ir komentāri par jebkuru no iepriekš minētajiem punktiem (piemēram, neparedzēti izdevumi nav sagaidāmi, atbilstīgs PVN), lūdzu, norādiet tos turpmāk.

< type='S' maxlength='1750' input='M'>

C.2.   Valsts atbilsta noteikumu ievērošanas pārbaude

Vai jūs uzskatāt, ka šajā projektā ir piešķirts valsts atbalsts? <type='C' input='M'>

Ja jā, lūdzu, aizpildiet turpmāk ietverto tabulu (18):

 

Atbalsta summa (EUR) BDE (19)

Atbilstīgo izmaksu kopsumma (EUR) (20)

Atbalsta intensitāte

(%)

Valsts atbalsta numurs/grupu atbrīvojuma atbalsta reģistrācijas numurs

Apstiprinātā atbalsta shēma vai apstiprinātais individuāls atbalsts

<type='N' input='M'>

<type='N' input='M'>

<type='P' input='M'>

<type='N' input='M'>

Atbalsts, uz kuru attiecas grupu atbrīvojuma regula

<type='N' input='M'>

<type='N' input='M'>

<type='P' input='M'>

<type='N' input='M'>

Atbalsts saskaņā ar VTNP lēmumu (21) vai regulu par sabiedriskā pasažieru transporta pakalpojumiem (22)

<type='N' input='M'>

<type='N' input='M'>

<type='P' input='M'>

<type='N' input='M'>

Piešķirtais atbalsts kopā

<type='N' input='G'>

Nepiemēro

Nepiemēro

Nepiemēro

Ja nē, lūdzu, sīki paskaidrojiet iemeslus konstatējumam, ka projekts neietver valsts atbalstu (23). Lūdzu, sniedziet šo informāciju visām iespējamo valsts atbalsta saņēmēju grupām, piemēram, infrastruktūru gadījumā, īpašniekam, celtniekiem, uzņēmējam un infrastruktūras lietotājiem. Attiecīgā gadījumā, lūdzu, norādiet, vai iemesls tam, kāpēc, jūsuprāt, projekts neietver valsts atbalstu, ir viens no šiem: i) projekts nav saistīts ar nekādu ekonomisku darbību (tostarp darbībām sabiedrisko pakalpojumu jomā) vai ii) atbalsta saņēmējs(-i) attiecīgajām darbībām izmanto likumīgo monopolu un nav aktīvs(-i) nevienā citā liberalizētā nozarē (vai ieviesīs atsevišķu uzskaiti gadījumā, ja saņēmējs(-i) ir aktīvs(-i) citās nozarēs).

< type='S' maxlength='3500' input='M'>

C.3.   Kopējo atbilstīgo izmaksu aprēķins

Kopējo atbilstīgo izmaksu daudzumu pēc tam, kad ir ņemtas vērā Regulas (ES) Nr. 1303/2013 61. pantā paredzētās prasības, vajadzētu izmantot, lai pārbaudītu, vai projekts ir sasniedzis liela projekta robežvērtību saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1303/2013 100. pantu.

Lūdzu, izvēlieties atbilstīgo iespēju un aizpildiet nepieciešamo informāciju. Attiecībā uz darbībām, kas nerada ienākumus, lūdzu, izvēlieties Regulas (ES) Nr. 1303/2013 61. panta 3. punkta b) apakšpunktā norādīto metodi un nosakiet diskontēto neto ienākumu proporcionālo piemērošanu 100 % apmērā.

Potenciālo neto ienākumu aprēķināšanas metode

Metode, ko izvēlējusies attiecīgās nozares, apakšnozares vai darbības veida vadošā iestāde (24). (Atzīmējiet tikai vienu lodziņu)

Diskontēto neto ienākumu aprēķināšana

<type='C' input='M'>

Vienotās likmes metode

<type='C' input='M'>

Samazinātās līdzfinansēšanas likmes metode

<type='C' input='M'>

Diskontēto neto ienākumu aprēķināšana (Regulas (ES) Nr. 1303/2013 61. panta 3. punkta b) apakšpunkts)

 

 

Vērtība

1.

Atbilstīgo izmaksu kopsumma pirms tam, kad ir ņemtas vērā Regulas (ES) Nr. 1303/2013 61. pantā paredzētās prasības (EUR, bez diskontēšanas)

(C.1.12.(C) iedaļa)

<type='N' input='G'>

2.

Diskontēto neto ienākumu proporcionāla piemērošana (%) (attiecīgā gadījumā) = (E.1.2.9.)

<type='N' input='M'>

3.

Atbilstīgo izmaksu kopsumma pēc tam, kad ir ņemtas vērā Regulas (ES) Nr. 1303/2013 61. pantā paredzētās prasības (EUR, bez diskontēšanas) = (1) * (2)

Maksimālajam publiskajam ieguldījumam ir jābūt saskaņā ar noteikumiem par valsts atbalstu un saskaņā ar iepriekš ziņoto kopējā piešķirtā atbalsta summu (attiecīgā gadījumā)

<type='N' input='M'>

Vienotās likmes metode vai samazinātās līdzfinansēšanas likmes metode (Regulas (ES) Nr. 1303/2013 61. panta 3. punkta a) apakšpunkts un 61. panta 5. punkts)

 

 

Vērtība

1.

Atbilstīgo izmaksu kopsumma pirms tam, kad ir ņemtas vērā Regulas (ES) Nr. 1303/2013 61. pantā paredzētās prasības (EUR, bez diskontēšanas)

(C.1.12.(C) iedaļa)

<type='N' input='G'>

2.

Neto ienākumu pamata likme, kā ir noteikts Regulas (ES) Nr. 1303/2013 V pielikumā vai deleģētajos aktos (FR) (%)

<type='N' input='M'>

3.

Atbilstīgo izmaksu kopsumma pēc tam, kad ir ņemtas vērā Regulas (ES) Nr. 1303/2013 61. pantā paredzētās prasības (EUR, bez diskontēšanas) = (1) × (1 – FR) (25)

Maksimālajam publiskajam ieguldījumam ir jābūt saskaņā ar noteikumiem par valsts atbalstu un saskaņā ar iepriekš ziņoto kopējā piešķirtā atbalsta summu (attiecīgā gadījumā)

<type='N' input='M'>

D.   PRIEKŠIZPĒTE, KO VEIC, IETVEROT IESPĒJU ANALĪZI UN REZULTĀTUS

D.1.   Pieprasījuma analīze

Lūdzu, sniedziet kopsavilkumu par pieprasījuma analīzi, ietverot paredzamo pieprasījuma pieauguma tempu, lai apliecinātu pieprasījumu pēc projekta, saskaņā ar pieeju, kas izklāstīta šīs regulas III pielikumā (Izmaksu un ieguvumu analīzes izpildes metodika). Jāietver vismaz šāda informācija:

i)

prognozēšanas metodika;

ii)

pieņēmumi un atskaites vērtības (piemēram, satiksme agrāk, pieņēmumi par satiksmi nākotnē bez projekta);

iii)

prognozes attiecībā uz atlasītajām iespējām, ja attiecas;

iv)

piegādes papildu aspekti, tostarp esošās piegādes un paredzamās (infrastruktūras) attīstības analīze;

v)

tīkla ietekme (ja tāda ir).

Ražošanas investīciju gadījumā aprakstiet mērķtirgus un sniedziet kopsavilkumu par pieprasījuma analīzi, tostarp pieprasījuma pieauguma tempu, attiecīgā gadījumā iedalot to pa dalībvalstīm un atsevišķi pa trešām valstīm, kas norādāmas visas kopā.

< type='S' maxlength='10500' input='M'>

D.2.   Iespēju analīze

D.2.1.   Lūdzu, īsi aprakstiet izvēles iespējas, kas ņemtas vērā priekšizpētē (ne vairāk kā 2–3. lpp.), saskaņā ar pieeju, kas izklāstīta šīs regulas III pielikumā (Izmaksu un ieguvumu analīzes izpildes metodika). Jāietver vismaz šāda informācija:

i)

kopējās apsvērto iespēju investīciju izmaksas un darbības izmaksas;

ii)

ierosinātās infrastruktūras mēroga iespējas (attiecībā pret tehniskajiem, darbības, ekonomiskajiem, vides un sociālajiem kritērijiem) un vietas iespējas;

iii)

tehnoloģiskās iespējas – attiecībā uz katru komponentu un sistēmu;

iv)

riski, kas ietverti katrā iespējā, tostarp riski, kas saistīti ar klimata pārmaiņu ietekmi un ekstremāliem laika apstākļiem;

v)

visu apsvērto iespēju ekonomiskie rādītāji, ja attiecas (26);

vi)

apkopojuma tabula, kurā ietvertas visas priekšrocības un trūkumi visām apsvērtajām iespējām.

Turklāt ražošanas investīciju gadījumā sniedziet informāciju par apsvērumiem attiecībā uz spējām (piem., uzņēmuma spējas pirms investīcijām (vienībās gadā), atsauces datums, spējas pēc investīcijām (vienībās gadā), spēju izmantojuma proporcijas aplēses).

< type='S' maxlength='10500' input='M'>

D.2.2.   Lūdzu, norādiet kritērijus, kas ņemti vērā, atlasot labāko risinājumu (ierindojot tos pēc svarīguma un novērtējuma metodes, atspoguļojot neaizsargātības pret klimata pārmaiņām un risku novērtējuma rezultātus, kā arī attiecīgā gadījumā EIA/SEA procedūru rezultātus (skat. turpmāk F iedaļu)), un sniedziet īsu izvēlētās iespējas pamatojumu saskaņā ar šīs regulas III pielikumu (Izmaksu un ieguvumu analīzes izpildes metodika)  (27) .

< type='S' maxlength='7000' input='M'>

D.3.   Atlasītās iespējas īstenojamība

Sniedziet īsu kopsavilkumu par atlasītās iespējas īstenojamību, aptverot šādus galvenos virzienus: institucionālos, tehniskos, vides un SEG emisiju aspektus, klimata pārmaiņu ietekmi un riskus attiecībā uz projektu (ja piemērojams) un citus aspektus, ņemot vērā identificētos riskus, lai pierādītu projekta īstenojamību. Lūdzu, aizpildiet tabulu, atsaucoties uz attiecīgajiem dokumentiem.

D.3.1.   Institucionālais aspekts

< type='S' maxlength='1750' input='M'>

D.3.2.   Tehniskie aspekti, tostarp vieta, galvenās infrastruktūras paredzētās spējas, projekta darbības jomas un lieluma pamatojums paredzētā pieprasījuma kontekstā, veiktās izvēles pamatojums attiecībā uz klimata un dabas katastrofu risku novērtējumu (ja piemērojams), investīciju un darbības izmaksu aplēses

< type='S' maxlength='1750' input='M'>

D.3.3.   Vides, klimata pārmaiņu mazināšanas (SEG emisijas) un pielāgošanās klimata pārmaiņām aspekti (ja piemērojams)

< type='S' maxlength='1750' input='M'>

D.3.4.   Citi aspekti

< type='S' maxlength='1750' input='M'>

Lūdzu, aizpildiet turpmāk ietverto atsauču tabulu.

Priekšizpētes (vai – ražošanas investīciju gadījumā – uzņēmējdarbības plāna) galvenais virziens

Atsauce (apliecinoši dokumenti un nodaļa/iedaļa/lappuse, kur var atrast konkrēto informāciju un detalizētu izklāstu)

Pieprasījuma analīze

< type='S' maxlength='1750' input='M'>

Iespēju analīze

< type='S' maxlength='1750' input='M'>

Institucionālais aspekts

< type='S' maxlength='1750' input='M'>

Tehniskais aspekts

< type='S' maxlength='1750' input='M'>

Vides, klimata pārmaiņu mazināšana, pielāgošanās klimata pārmaiņām, noturība pret katastrofām (ja piemērojams)

< type='S' maxlength='1750' input='M'>

Citi aspekti

< type='S' maxlength='1750' input='M'>

Papildus sniedzamajiem kopsavilkuma elementiem, šā pieteikuma atbalstam kā 4. papildinājums jāpievieno priekšizpētes dokuments.

E.   IZMAKSU UN IEGUVUMU ANALĪZE, TOSTARP FINANŠU UN EKONOMISKĀ ANALĪZE UN RISKA NOVĒRTĒJUMS

Šīs iedaļas pamatā ir šīs regulas III pielikums (Izmaksu un ieguvumu analīzes izpildes metodika). Papildus sniedzamajiem kopsavilkuma elementiem, šā pieteikuma atbalstam kā 4. papildinājums jāpievieno pilnīgas izmaksu un ieguvumu analīzes dokuments.

E.1.   Finanšu analīze

E.1.1.   Lūdzu, sniedziet īsu (ne vairāk kā 2–3 lpp.) aprakstu par metodiku (aprakstu par atbilstību šīs regulas III pielikumam (Izmaksu un ieguvumu analīzes izpildes metodika) un Komisijas Deleģētās regulas (ES) Nr. 480/2014  (28) III iedaļai (Tādu darbību diskontēto neto ienākumu aprēķināšanas metode, no kurām gūst neto ienākumus) un metodikas piemērošanas izņēmumiem; visiem galvenajiem pieņēmumiem attiecībā uz darbības izmaksām, kapitāla aizstāšanas izmaksām, ienākumiem un atlikušo vērtību, izmantotajiem makroekonomikas parametriem, aprēķinos ievērotajiem soļiem, analīzes izpildei izmantotajiem datiem) un galvenajiem finanšu analīzes konstatējumiem, tostarp finanšu ilgtspējības analīzes rezultātiem, lai apliecinātu, ka projektam nākotnē neaptrūksies finansējums (lūdzu, apstipriniet projekta saņēmēja, tā īpašnieku un/vai valsts iestāžu apņemšanos finansēt investīciju, darbības un aizvietošanas izmaksas un attiecīgā gadījumā sniedziet finanšu ilgtspējības tabulas, kurās norādītas naudas plūsmas prognozes attiecībā uz pārskata periodu):

< type='S' maxlength='10500' input='M'>

E.1.2.   Izmaksu–ieguvumu finanšu analīzē izmantotie galvenie elementi un parametri (visas vērtības izteiktas euro)  (29)

 

Galvenie elementi un parametri

Vērtība

 

1

Pārskata periods (gadi)

<type='N' input='M'>

2

Finansiālā diskonta likme (%) (30)

<type='P' input='M'>

 

Galvenie elementi un parametri

Nediskontētā vērtība

Diskontētā vērtība (neto pašreizējā vērtība)

Atsauce uz izmaksu un ieguvumu analīzes dokumentu

(nodaļa/iedaļa/lappuse)

3

Ieguldījumu izmaksu kopsumma, izņemot neparedzētos izdevumus

<type='N' input='M'>

<type='N' input='M'>

< type='S' maxlength='500' input='M'>

4

Atlikusī vērtība

<type='N' input='M'>

<type='N' input='M'>

< type='S' maxlength='500' input='M'>

5

Ieņēmumi

 

<type='N' input='M'>

< type='S' maxlength='500' input='M'>

6

Darbības un aizvietošanas izmaksas (31)

 

<type='N' input='M'>

< type='S' maxlength='500' input='M'>

Diskontēto neto ienākumu proporcionāla piemērošana (32)

7

Neto ienākumi = ieņēmumi – darbības un aizvietošanas izmaksas + atlikusī vērtība = (5) – (6) + (4)

 

<type='N' input='G'>

< type='S' maxlength='500' input='M'>

8

Kopējās investīciju izmaksas – neto ienākumi = (3) – (7)

 

<type='N' input='G'>

< type='S' maxlength='500' input='M'>

9

Diskontēto neto ienākumu proporcionāla piemērošana (%) = (8)/(3)

<type='P' input='G'>

< type='S' maxlength='500' input='M'>

*

Ja PVN ir atgūstams, izmaksu un ienākumu skaitļos nav jāietver PVN.

E.1.3.   Galvenie finanšu analīzes rādītāji saskaņā ar izmaksu un ieguvumu analīzes dokumentu

 

Bez Savienības atbalsta

A

Ar Savienības atbalstu

B

Atsauce uz izmaksu un ieguvumu analīzes dokumentu (nodaļa/iedaļa/lappuse)

1.

Finansiālā ienesīguma norma (%)

<type='P' input='M'>

FRR(C) (33)

<type='P' input='M'>

FRR(K) (34)

< type='S' maxlength='500' input='M'>

2.

Neto pašreizējā vērtība (euro)

<type='N' input='M'>

FNPV(C)

<type='N' input='M'>

FNPV(K)

< type='S' maxlength='500' input='M'>

Ja liels projekts uzrāda augstu finansiālo rentabilitāti, proti, ja FRR(C) rādītājs ir ievērojami augstāks par finanšu diskonta likmi, lūdzu, pamatojiet Savienības ieguldījumu saskaņā ar šīs regulas III pielikumu.

< type='S' maxlength='1750' input='M'>

Ražošanas investīciju gadījumā sniedziet FRR(Kp) (35) aprēķina rezultātus un tā salīdzinājumu ar valsts slieksni paredzamajai rentabilitātei attiecīgajā nozarē.

< type='S' maxlength='1750' input='M'>

E.1.4.   Tarifu stratēģija un pieejamība cenu ziņā (ja piemērojams)

E.1.4.1.   Ja paredzams, ka projekts gūs ienākumus, izmantojot lietotājiem noteiktos tarifus vai maksu, lūdzu, sniedziet informāciju par maksas iekasēšanas sistēmu (maksas veidi un līmenis, princips vai Savienības tiesību akti, kas ir noteiktās maksas pamatā).

< type='S' maxlength='1750' input='M'>

E.1.4.2   Vai maksa sedz projekta darbības izmaksas, tostarp uzturēšanas un aizvietošanas izmaksas (36)? <type='C' input='M'>

Lūdzu, sniedziet informāciju ar atsauci uz tarifu stratēģiju. Ja atbilde ir “nē”, norādiet proporciju, kādā tiks segtas darbības izmaksas, un nesegto izmaksu finansējuma avotus. Ja ir sniegts darbības atbalsts, lūdzu, sniedziet sīkāku informāciju. Ja maksa nav paredzēta, paskaidrojiet, kā tiks segtas darbības izmaksas.

< type='S' maxlength='1750' input='M'>

E.1.4.3.   Ja maksa dažādu lietotāju vidū atšķiras, vai tā ir proporcionāla projekta dažādajam izmantojumam/faktiskajam patēriņam? (Sniedziet informāciju tekstlodziņā) <type='C' input='M'>

< type='S' maxlength='1750' input='M'>

E.1.4.4   Vai maksa ir proporcionāla lietotāju radītajam piesārņojumam? (Sniedziet informāciju tekstlodziņā) <type='C' input='M'>

< type='S' maxlength='1750' input='M'>

E.1.4.5   Vai ir ņemta vērā maksas pieejamība lietotājiem cenu ziņā? (Sniedziet informāciju tekstlodziņā) <type='C' input='M'>

< type='S' maxlength='1750' input='M'>

E.2.   Ekonomiskā analīze

E.2.1.   Lūdzu, sniedziet īsu (ne vairāk kā 2–3 lpp.) aprakstu par metodiku (aprakstu par atbilstību Īstenošanas aktam par izmaksu un ieguvumu analīzes metodiku un metodikas piemērošanas izņēmumiem, galvenajiem pieņēmumiem, novērtējot izmaksas (tostarp attiecīgus izmaksu komponentus – investīciju izmaksas, aizvietošanas izmaksas, darbības izmaksas), ekonomiskajiem ieguvumiem un papildu sekām, tostarp tām, kas saistītas ar vidi, klimata pārmaiņu mazināšanu (tostarp attiecīgā gadījumā pieaugošām siltumnīcefekta gāzu emisijām CO2 ekvivalentā) un noturību pret klimata pārmaiņām un katastrofām), kā arī galvenajiem sociālekonomiskās analīzes konstatējumiem un attiecīgā gadījumā paskaidrojiet attiecības ar ietekmes uz vidi analīzi (skat. turpmāk F iedaļu):

< type='S' maxlength='10500' input='M'>

E.2.2.   Sniedziet informāciju par analīzē identificētajiem ekonomiskajiem ieguvumiem un izmaksām, ietverot šiem rādītājiem piešķirtās vērtības:

Ieguvums

Vienības vērtība (attiecîgos gadîjumos)

Kopējā vērtība

(euro, diskontçta) (37)

% no ieguvumu kopsummas

< type='S' maxlength='200' input='M'>

< type='S' maxlength='50' input='M'>…

<type='N' input='M'>

<type='P' input='M'>

Kopā

 

APRĒĶINĀTS

100 %

Izmaksas

Vienības vērtība (attiecīgos gadījumos)

Kopējā vērtība

(euro, diskontēta)

% no izmaksu kopsummas

< type='S' maxlength='200' input='M'>

< type='S' maxlength='50' input='M'>…

<type='N' input='M'>

<type='P' input='M'>

Kopā

 

APRĒĶINĀTS

100 %

E.2.3.   Galvenie ekonomiskās analīzes rādītāji saskaņā ar izmaksu un ieguvumu analīzes dokumentu

Galvenie parametri un rādītāji

Vērtības

Atsauce uz izmaksu un ieguvumu analīzes dokumentu (nodaļa/iedaļa/lappuse)

1.

Sociālā diskonta likme (%)

<type='P' input='M'>

<type='S' maxlength='500' input='M'>

2.

Ienākumu ekonomiskā likme ERR (%)

<type='P' input='M'>

<type='S' maxlength='500' input='M'>

3.

Ekonomiskā neto pašreizējā vērtība ENPV (EUR)

<type='N' input='G'>

< type='S' maxlength='500' input='M'>

4.

Ieguvumu un izmaksu attiecība

<type='N' input='G'>

<type='S' maxlength='500' input='M'>

E.2.4.   Projekta ietekme uz nodarbinātību

Sniedziet norādi par radīto darbvietu skaitu (izsakot to pilnslodzes ekvivalentos (FTE)).

Tieši radīto darbavietu skaits:

Skaits (PLV)

(A)

Vidējais minēto darbavietu pastāvēšanas ilgums (mēneši) (38)

(B)

Īstenošanas posmā

<type='N' input='M'>

<type='N' input='M'>

Darbības posmā

<type='N' input='M'>

<type='N' input='M'>

Netieši radīto darbvietu skaits: (tikai ražošanas investīcijas):

Skaits (PLV)

(A)

Vidējais minēto darbavietu pastāvēšanas ilgums (mēneši)

(B)

Darbības posmā

<type='N' input='M'>

<type='N' input='M'>

Nodrošinā to darbvietu skaits (tikai ražošanas investīcijas)

<type='N' input='M'>

nav

Turklāt attiecībā uz ražošanas investīcijām, lūdzu, sniedziet informāciju par projekta paredzamo ietekmi uz nodarbinātību citos Savienības reģionos un norādiet, vai finansiālais ieguldījums no fondiem neradīs būtisku darbvietu zudumu pastāvošajās vietās Savienībā, ņemot vērā CPR 92. apsvērumu, kā arī noteikumus par reģionālo valsts atbalstu

< type='S' maxlength='1750' input='M'>

E.2.5.   Norādīt galvenos nekvantitatīvos/nefinansiālos ieguvumus un izmaksas:

< type='S' maxlength='1750' input='M'>

E.3.   Riska novērtējums un jutīguma analīze

E.3.1.   Lūdzu, sniedziet īsu aprakstu par metodiku un kopsavilkumu par rezultātiem, tostarp galvenajiem identificētajiem riskiem

< type='S' maxlength='1750' input='M'>

E.3.2.   Jutības analīze

Nosakiet procentuālās izmaiņas, kas piemērotas pārbaudītajiem mainīgajiem lielumiem:

Sniedziet paredzamo ietekmi (kā procentuālas izmaiņas) uz finansiālās un ekonomiskās veiktspējas rādītāju rezultātiem.

Pārbaudītais mainīgais

Finanšu neto pašreizējās vērtības (FNPV(K)) variācija (%)

Finanšu neto pašreizējās vērtības (FNPV(C)) variācija (%)

Ekonomiskās neto pašreizējās vērtības variācija (ENPV) (%)

<type='S' maxlength='500' input='M'>

<type='P' input='M'>

<type='P' input='M'>

<type='P' input='M'>

 

 

 

 

 

 

 

 

Kuri mainīgie lielumi tika identificēti kā būtiski? Norādiet, kurš kritērijs tika izmantots, un miniet galveno mainīgo lielumu ietekmi uz galvenajiem rādītājiem FNPV un ENPV.

< type='S' maxlength='1750' input='M'>

Kuras ir būtisko mainīgo lielumu mainīgās vērtības? Lūdzu, sniedziet paredzamās procentuālās izmaiņas, lai FNPV vai ENPV veidotu nulli attiecībā uz katru identificēto būtisko mainīgo lielumu.

< type='S' maxlength='1750' input='M'>

E.3.3.   Riska novērtējums

Lūdzu, sniedziet īsu apkopojumu par riska novērtējumu, tostarp sarakstu ar riskiem, kuriem projekts ir pakļauts, risku matricu (39) un interpretāciju, risku mazināšanas ierosināto stratēģiju un struktūru, kas atbildīga par tādu galveno risku mazināšanu kā izmaksu pārsniegšana, kavējumi, pieprasījuma trūkums; īpaša uzmanība būtu jāpievērš videi radītiem riskiem, ar klimata pārmaiņām saistītiem riskiem un citiem ar dabas katastrofām saistītiem riskiem.

< type='S' maxlength='3500' input='M'>

E.3.4.   Papildu veiktie novērtējumi, ja piemērojams

Ja attiecībā uz būtiskajiem mainīgajiem lielumiem, kvantitatīvo risku analīzi vai klimata riska un pasākumu novērtēšanas iespējām ir veikts varbūtības sadalījums, lūdzu, turpmāk sniedziet sīkāku informāciju.

< type='S' maxlength='3500' input='M'>

F.   IETEKMES UZ VIDI ANALĪZE, ŅEMOT VĒRĀ KLIMATA PĀRMAIŅU MAZINĀŠANAS UN PIELĀGOŠANĀS KLIMATA PĀRMAIŅĀM VAJADZĪBAS UN NOTURĪBU PRET KATASTROFĀM

F.1.   Projekta atbilstība vides politikai

F.1.1   Aprakstiet, kādu ieguldījumu projekts sniedz un kā tas ņem vērā vides politikas mērķus, tostarp klimata pārmaiņas (norādījums: lūdzu, ņemiet vērā šādus elementus: resursefektivitāte, bioloģiskās daudzveidības un ekosistēmu pakalpojumu saglabāšana, SEG emisiju samazināšana, noturība pret klimata pārmaiņu ietekmi utt.).

< type='S' maxlength='1750' input='M'>

F.1.2   Aprakstiet, kā projekts ievēro piesardzības principu, preventīvās darbības principu, principu, kas nosaka, ka videi nodarītais kaitējums kā prioritāra darbība ir jānovērš tā rašanās avotā, un “piesārņotājs maksā” principu.

< type='S' maxlength='1750' input='M'>

F.2.   Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2001/42/EK  (40) (“SEA direktīva”) piemērošana

F.2.1   Vai projekts ir īstenots atbilstoši plānam vai programmai, kas nav darbības programma? <type='C' input='M'>

F.2.2.   Ja atbilde uz F.2.1. jautājumu ir “jā”, lūdzu, precizējiet, vai plāns vai programma tika veikta stratēģiska vides novērtējuma ietvaros saskaņā ar SEA direktīvu <type='C' input='M'>

Ja atbilde ir “nē”, lūdzu, sniedziet īsu paskaidrojumu:

< type='S' maxlength='1750' input='M'>

ja atbilde ir “jā”, lūdzu sniedziet netehnisku kopsavilkumu (41) par vides ziņojumu un informāciju, kas prasīta direktīvas 9. panta 1. punkta b) apakšpunktā (vai nu interneta saite, vai elektroniska kopija).

< type='S' maxlength='1750' input='M'>

F.3.   Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2011/92/ES  (42) (“EIA direktīvas”) piemērošana

F.3.1   Ja nav izpildīti ex ante nosacījumi par tiesību aktiem vides jomā (Direktīva 2011/92/ES un Direktīva 2001/42/EK), kas minēti Regulas (ES) Nr. 1303/2013 19. pantā, apliecināt saikni ar apstiprināto rīcības plānu.

< type='S' maxlength='1750' input='M'>

F.3.2.   Vai projekts ir uzskaitīts EIA direktīvas pielikumos  (43) :

EIA direktīvas I pielikumā (dodieties uz F.3.3. jautājumu);

EIA direktīvas II pielikumā (dodieties uz F.3.4. jautājumu);

nevienā no abiem pielikumiem (dodieties uz F4. jautājumu) – lūdzu turpmāk paskaidrojiet.

< type='S' maxlength='1750' input='M'>

F.3.3   Ja projekts ir EIA direktīvas I pielikumā, iekļaujiet šādus dokumentus (kā 6. papildinājumu) un izmantojiet turpmāko tekstlodziņu, lai sniegtu papildinformāciju un paskaidrojumus  (44) :

a)

EIA ziņojuma netehniskais kopsavilkums (45);

b)

informācija par apspriešanos ar vides iestādēm, sabiedrību un, ja piemērojams, apspriešanos ar citām dalībvalstīm, ko veic saskaņā ar EIA direktīvas 6. un 7. pantu;

c)

kompetentās iestādes lēmums, kas izdots saskaņā ar EIA direktīvas (46) 8. un 9. pantu, ietverot informāciju par to, kā tas tika darīts pieejams sabiedrībai.

< type='S' maxlength='1750' input='M'>

F.3.4.   Ja projekts ir direktīvas II pielikumā, vai ir veikts EIA? <type='C' input='M'>

Ja atbilde ir “jā”, lūdzu, iekļaujiet nepieciešamos dokumentus, kas uzskaitīti F.3.3. punktā.

Ja atbilde ir “nē”, lūdzu, sniedziet šādu informāciju:

a)

lēmumu, kas pieprasīts EIA direktīvas 4. panta 4. punktā (saukts par “pārbaudes lēmumu”);

b)

robežvērtības, kritērijus vai atsevišķu gadījumu pārbaudi, kas veikta, lai nonāktu pie secinājuma, ka EIA nebija nepieciešams (šī informācija nav vajadzīga, ja tas jau ir secināts iepriekš a) apakšpunktā minētajā lēmumā);

c)

paskaidrojumu par iemesliem, kāpēc projektam nav būtiskas ietekmes uz vidi, ņemot vērā attiecīgos atlases kritērijus, kas uzskaitīti EIA direktīvas III pielikumā (šī informācija nav vajadzīga, ja tas jau ir norādīts iepriekš a) apakšpunktā minētajā lēmumā).

< type='S' maxlength='1750' input='M'>

F.3.5.   Attīstības piekrišana/būvniecības atļauja (attiecīgā gadījumā)

F.3.5.1.   Vai projekts jau ir būvniecības posmā (vismaz viens būvdarbu līgums)? <type='C' input='M'>

Jā*

F.3.5.2.   Vai šim projektam jau ir izsniegta attīstības piekrišana/būvniecības atļauja (attiecībā uz vismaz vienu būvdarbu līgumu)? <type='C' input='M'>

 (47)

F.3.5.3.   Ja “jā” (uz F 3.5.2. jautājumu), kurā datumā?

<type='D' input='M'>

F.3.5.4.   Ja “nē” (uz F 3.5.2. jautājumu), kad tika saņemts oficiālais pieprasījums pēc attīstības piekrišanas:

<type='D' input='M'>

F.3.5.5.   Ja “nē” (uz F 3.5.2. jautājumu), precizējiet līdz šim izpildītos administratīvos posmus un aprakstiet vēl veicamos posmus:

< type='S' maxlength='1750' input='M'>

F.3.5.6.   Kurā datumā ir paredzēts galīgais lēmums (vai lēmumi)?

<type='D' input='M'>

F.3.5.7.   Norādiet kompetento iestādi (vai iestādes), kas ir izdevusi vai izdos attīstības piekrišanu:

< type='S' maxlength='1750' input='M'>

F.4.   Direktīvas 92/43/EEK par dabisko dzīvotņu, savvaļas faunas un floras aizsardzību  (48) (“Dzīvotņu direktīva”)piemērošana; ietekmes uz Natura 2000 teritorijām novērtējums

F.4.1.   Vai ir iespējams, ka projektam būs būtiska negatīva ietekme – atsevišķi vai kopā ar citiem projektiem – uz teritorijām, kas ietvertas vai kuras plānots ietvert Natura 2000 tīklā? <type='C' input='M'>

F.4.2   Ja atbilde uz F.4.1. jautājumu ir “jā”, lūdzu, sniedziet:

(1)

kompetentās iestādes lēmumu un atbilstošo novērtējumu, kas veikts saskaņā ar Dzīvotņu direktīvas 6. panta 3. punktu;

(2)

ja kompetentā iestāde ir noteikusi, ka projektam ir būtiska negatīvā ietekme uz vienu vai vairākām teritorijām, kas iekļautas vai kuras plānots iekļaut Natura 2000 tīklā, lūdzu, sniedziet:

(a)

standarta paziņojuma veidlapas “Informācija Eiropas Komisijai” kopiju saskaņā ar Dzīvotņu direktīvas (49) 6. panta 4. punktu, kā paziņots Komisijai (Vides ĢD), un/vai

(b)

Dzīvotņu direktīvas 6. panta 4. punktā minēto Komisijas atzinumu, ja projektiem ir būtiska ietekme uz prioritārajām dzīvotnēm un/vai sugām un ja to pamatā ir īpaši būtiskas sabiedrības intereses, kas neietver cilvēku veselību un sabiedrības drošību vai videi primāri svarīgas labvēlīgas pārveides.

F.4.3   Ja atbilde uz F.4.1. jautājumu ir “nē”, lūdzu, pievienojiet 1 papildinājuma deklarāciju, ko aizpildījusi kompetentā iestāde, un karti, kurā norādīta projekta vieta un “Natura 2000” teritorija. Ar infrastruktūru nesaistīta liela projekta gadījumā (piemēram, aprīkojuma iegāde), tas turpmāk pienācīgi jāpaskaidro, un tādā gadījumā šādas deklarācijas pievienošana nav obligāta.

type='S' maxlength='1750' input='M'>

F.5.   Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2000/60/EK  (50) (“Ūdens pamatdirektīva”) piemērošana; ietekmes uz ūdens objektiem novērtējums

F.5.1.   Ja nav izpildīti attiecīgie ex ante nosacījumi, kas minēti Regulas (ES) Nr. 1303/2013 19. pantā, apliecināt saikni ar apstiprināto rīcības plānu.

< type='S' maxlength='1750' input='M'>

F.5.2.   Vai projekts ietver jaunus virszemes ūdenstilpes fizikālo īpašību pārveidojumus vai gruntsūdens tilpju līmeņa izmaiņas, kas pasliktina ūdens objekta statusu vai traucē sasniegt labu ūdens statusu/potenciālu? <type='C' input='M'>

F.5.2.1.   Ja atbilde ir “jā”, lūdzu, sniedziet ietekmes uz ūdens objektu novērtējumu un detalizētu paskaidrojumu par to, kā tika/tiks izpildīti visi Ūdens pamatdirektīvas 4. panta 7. punktā ietvertie noteikumi.

Norādiet arī, vai projekts izriet no valsts/reģionālas stratēģijas saistībā ar attiecīgu nozari un/vai no upju baseinu apsaimniekošanas plāna, kurā ņemti vērā visi būtiskie faktori (piemēram, labāka iespēja no vides aizsardzības viedokļa, kopīgā ietekme utt.)? Ja tā ir, lūdzu, sniedziet sīkāku informāciju.

< type='S' maxlength='3500' input='M'>

F.5.2.2.   Ja atbilde ir “nē”, lūdzu, pievienojiet 2. papildinājuma deklarāciju, ko aizpildījusi kompetentā iestāde. Ar infrastruktūru nesaistīta liela projekta gadījumā (piemēram, aprīkojuma iegāde), tas turpmāk pienācīgi jāpaskaidro, un tādā gadījumā šādas deklarācijas pievienošana nav obligāta.

type='S' maxlength='1750' input='M'>

F.5.3.   Lūdzu, paskaidrojiet, kā projekts atbilst upju baseinu apsaimniekošanas plāna mērķiem, kas noteikti attiecīgajiem ūdens objektiem.

< type='S' maxlength='1750' input='M'>

F.6.   Attiecīgā gadījumā informācija par atbilstību citām direktīvām vides jomā

F.6.1   Padomes Direktīvas 91/271/EEK  (51) (“Komunālo notekūdeņu attīrīšanas direktīva”) piemērošana – projekti komunālo notekūdeņu nozarē

(1)

Lūdzu, aizpildiet pieteikuma veidlapas 3. papildinājumu (tabula par atbilstību Komunālo notekūdeņu attīrīšanas direktīvai).

(2)

Lūdzu, paskaidrojiet, kā projekts atbilst plānam vai programmai, kas saistīta ar Komunālo notekūdeņu attīrīšanas direktīvas īstenošanu.

< type='S' maxlength='1750' input='M'>

F.6.2.   Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2008/98/EK  (52) (“Atkritumu pamatdirektīva”) piemērošana – projekti atkritumu apsaimniekošanas nozarē

F.6.2.1.   Ja nav izpildīti attiecīgie ex ante nosacījumi, kas minēti Regulas (ES) Nr. 1303/2013 19. pantā, apliecināt saikni ar apstiprināto rīcības plānu.

< type='S' maxlength='1750' input='M'>

F.6.2.2.   Lūdzu, paskaidrojiet, kā projekts atbilst mērķiem, kas norādīti Atkritumu pamatdirektīvas 1. pantā. Jo īpaši norādiet, kā projekts atbilst attiecīgajam atkritumu apsaimniekošanas plānam (28. pants) un atkritumu apsaimniekošanas hierarhijai (4. pants) un kāds ir tā ieguldījums 2020. gada pārstrādes mērķu (11. panta 2. punkts) sasniegšanā.

< type='S' maxlength='3500' input='M'>

F.6.3.   Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2010/75/ES  (53) (“Rūpniecisko emisiju direktīva”) piemērošana – projekti, kam saskaņā ar šo direktīvu nepieciešama atļauja

Lūdzu, paskaidrojiet, kā projekts atbilst Direktīvas 2010/75/ES prasībām, jo īpaši attiecībā uz pienākumu darboties saskaņā ar integrētu atļauju, kuras pamatā ir labākie pieejamie tehniskie paņēmieni, un attiecīgā gadījumā emisiju robežvērtībām, kas noteiktas šajā direktīvā.

< type='S' maxlength='3500' input='M'>

F.6.4.   Jebkuras citas būtiskas direktīvas vides jomā (lūdzu, turpmāk paskaidrojiet)

< type='S' maxlength='3500' input='M'>

F.7.   To pasākumu izmaksas, kas veikti, lai mazinātu un/vai kompensētu negatīvo ietekmi uz vidi, un kas jo īpaši izriet no EIA procedūras vai citām novērtējuma procedūrām (piemēram, Dzīvotņu direktīva, Ūdens pamatdirektīva, Rūpniecisko emisiju direktīva) vai valsts/reģionālajām prasībām

F.7.1.   Ja radušās izmaksas, vai tās ir iekļautas izmaksu un ieguvumu analīzē? <type='C' input='M'>

F.7.2.   Ja šīs izmaksas ir iekļautas kopējās izmaksās, lūdzu, norādiet to pasākumu izmaksu proporciju, kas veikti, lai mazinātu un/vai kompensētu negatīvo ietekmi uz vidi.

%

<type='P' input='M'>

Lūdzu, īsi aprakstiet pasākumus.

< type='S' maxlength='1750' input='M'>

F.8.   Klimata pārmaiņu mazināšana, pielāgošanās klimata pārmaiņām un noturība pret katastrofām

F.8.1.   Paskaidrojiet, kādu ieguldījumu projekts sniedz klimata pārmaiņu jomas mērķu izpildē saskaņā ar stratēģiju “Eiropa 2020”, ietverot informāciju par izdevumiem, kas saistīti ar klimata pārmaiņām, saskaņā ar Komisijas Īstenošanas regulas (ES) Nr. 215/2014 I pielikumu.

< type='S' maxlength='1750' input='M'>

F.8.2.   Paskaidrojiet, kā ir ņemti vērā riski, kas saistīti ar klimata pārmaiņām, pielāgošanās un mazināšanas apsvērumi un noturība pret katastrofām.

(Norādījums: lūdzu, apsveriet šādus jautājumus: kā tika novērtēts siltumnīcefekta gāzu (SEG) papildu seku apmērs un papildu izmaksas par oglekli; kādas ir aptuvenās SEG izmaksas un kā tās ir integrētas ekonomiskajā analīzē; vai tika apsvērta iespēja par zemāku oglekļa intensitāti vai atjaunojamiem energoavotiem; vai projekta sagatavošanas laikā ir veikts klimata risku novērtējums vai neaizsargātības pārbaude; vai klimata pārmaiņu jautājumi ir ņemti vērā kā daļa no SEA un EIA un tos ir pārbaudījušas attiecīgās valsts iestādes; kā analīzē un dažādu iespēju prioritārajā izvērtēšanā tika ņemti vērā klimata jautājumi; kā projekts ir saistīts ar valsts un/vai reģionālo stratēģiju attiecībā uz pielāgošanos klimata pārmaiņām vai projektam kopā ar klimata pārmaiņām būs pozitīva un/vai negatīva ietekme uz apkārtējo vidi; vai klimata pārmaiņas ietekmēja projekta vietu?) (54)

< type='S' maxlength='3500' input='M'>

F.8.3.   Paskaidrojiet, kādi pasākumi ir pieņemti, lai projektā nodrošinātu noturību pret pašreizējo klimata mainīgumu un turpmākām klimata pārmaiņām.

(Norādījums: lūdzu, apsveriet šādus jautājumus: kā ir ņemtas vērā klimata pārmaiņas, izstrādājot projektu un tā komponentus, piemēram, attiecībā uz ārējiem spēkiem (piemēram, vēja slodzi, sniega slodzi, temperatūras starpību) un ietekmi (piemēra, karstuma viļņiem, nosusināšanu, plūdu risku, kā arī ilgstošiem sausuma periodiem, kas ietekmē, piemēram, augsnes īpašības))

< type='S' maxlength='1750' input='M'>

G.   FINANSĒŠANAS PLĀNS, KURĀ PARĀDĪTI KOPĒJIE PLĀNOTIE FINANŠU RESURSI UN PLĀNOTAIS ATBALSTS NO FONDIEM, EIB UN VISIEM CITIEM FINANSĒŠANAS AVOTIEM KOPĀ AR FIZISKIEM UN FINANSIĀLIEM RĀDĪTĀJIEM PROGRESA UZRAUDZĪBAI, ŅEMOT VĒRĀ IDENTIFICĒTOS RISKUS

G.1.   Kopējie plānotie finanšu resursi un plānotais atbalsts no fondiem, EIB un visiem citiem finansēšanas avotiem

G.1.1.   Līdzfinansējuma avoti

Kopējās projekta investīciju izmaksas sedz no šādiem avotiem:

Kopējo investīciju izmaksu finansēšanas avots (EUR)

 

No kurām (informācijai)

Kopējās izmaksas

[C.1.12.(A)]

Savienības atbalsts (55)

Valsts publiskais sektors (vai līdzvērtīgs)

Nacionāli privāti

Citi avoti (norādīt)

EIB/EIF aizdevumi:

(a) = (b) + (c) + (d) + (e)

(b)

(c)

(d)

(e)

(f)

<type='N' input='G'>

<type='N' input='M'>

<type='N' input='M'>

<type='N' input='M'>

<type='N' input='M'>

<type='N' input='M'>

G.1.2.   Kopējo atbilstīgo izdevumu, kas deklarējami Komisijai, gada plāns (finanšu rādītāji attiecībā uz progresa uzraudzību).

Kopējos atbilstīgos izdevumus, kas deklarējami Komisijai, norāda turpmāk, izsakot kā gada daļu EUR (norādošs). Gadījumā, ja lielo projektu līdzfinansē no vienas vai vairākām darbības programmām, gada plānu norāda atsevišķi katrai darbības programmai. Gadījumā, ja lielo projektu līdzfinansē saskaņā ar vairāk nekā vienu prioritāro virzienu, gada plānu sadala pa prioritārajiem virzieniem.

(EUR)

2014

2015

2016

2017

2018

2019

2020

2021

2022

2023

Kopējie atbilstīgie izdevumi

DP1 prioritārais virziens

<type='N' input='M'>

<type='N' input='M'>

<type='N' input='M'>

<type='N' input='M'>

<type='N' input='M'>

<type='N' input='M'>

<type='N' input='M'>

<type='N' input='M'>

<type='N' input='M'>

<type='N' input='M'>

<type='N' input='G'>

DP1 prioritārais virziens

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

DP2 prioritārais virziens

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

DP2 prioritārais virziens

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

G.1.3.   Citi Savienības finansējuma avoti

G.1.3.1   Vai šim projektam ir iesniegts pieteikums par atbalstu no kāda cita Savienības avota (TEN-T budžets, EISI, LIFE+, “Apvārsnis 2020”, citi Savienības finansējuma avoti)? <type='C' input='M'>

Ja jā, lūdzu sniedziet sīkāku informāciju (attiecīgā ES programma, atsauces numurs, datums, pieprasītais apjoms, piešķirtais apjoms utt.):

< type='S' maxlength='1750' input='M'>

G.1.3.2   Vai šis projekts papildina kādu citu projektu, ko jau finansē vai finansēs ERAF, ESF, Kohēzijas fonds, EISI vai cits Savienības finansējuma avots? <type='C' input='M'>

Ja jā, lūdzu sniedziet sīkāku informāciju (ES ieguldījuma avots, atsauces numurs, datums, pieprasītais apjoms, piešķirtais apjoms utt.):

< type='S' maxlength='1750' input='M'>

G.1.3.3   Vai šim projektam ir iesniegts pieteikums par aizņēmumu vai kapitāla atbalstu no EIB vai EIF? <type='C' input='M'>

Ja jā, lūdzu sniedziet sīkāku informāciju (attiecīgais finanšu instruments, atsauces numurs, datums, pieprasītais apjoms, piešķirtais apjoms utt.):

< type='S' maxlength='1750' input='M'>

G.1.3.4   Vai šā projekta agrākajam posmam (tostarp priekšizpētes un sagatavošanās posmiem) ir iesniegts pieteikums par atbalstu no kāda cita Savienības avota (tostarp ERAF, ESF, Kohēzijas fonda, EIB, EIF vai citiem Savienības finansējuma avotiem)? <type='C' input='M'>

Ja jā, lūdzu sniedziet sīkāku informāciju (ES ieguldījuma avots, atsauces numurs, datums, pieprasītais apjoms, piešķirtais apjoms utt.):

< type='S' maxlength='1750' input='M'>

G.1.4.   Vai infrastruktūras būvniecība tiks veikta, izmantojot publiskā un privātā sektora partnerību (PPP)  (56) ? <type='C' input='M'>

Ja jā, lūdzu, aprakstiet PPP formu (t. i., privātā partnera atlases process, PPP struktūra, infrastruktūras īpašumtiesību sadales kārtība, tostarp, kad tiek beigti PPP pasākumi projekta termiņa beigās vai citā brīdī, riska noteikšanas kārtība utt.). Papildus sniedziet FRR(Kp) aprēķina rezultātus un tā salīdzinājumu ar valsts slieksni paredzamajai rentabilitātei attiecīgajā nozarē.

< type='S' maxlength='1750' input='M'>

G.1.5.   Ja finanšu instrumenti  (57) tiks izmantoti projekta finansēšanai, lūdzu, aprakstiet finanšu instrumentu veidu (kapitāla vai parāda instrumenti):

<type='S' maxlength='1750' input='M'>

G.1.6   Savienības atbalsta ietekme uz projekta īstenošanu

Vai Savienības atbalsts:

a)

paātrinās projekta īstenošanu? <type='C' input='M'>

Ja jā, lūdzu, precizējiet, kā un kādā mērā tas paātrinās īstenošanu. Ja nē, lūdzu, paskaidrojiet.

<type='S' maxlength='1750' input='M'>

b)

būs būtiska projekta īstenošanai? <type='C' input='M'>

Ja jā, lūdzu, precizējiet, cik liels būs tā ieguldījums īstenošanā. Ja nē, lūdzu, pamatojiet nepieciešamību pēc Savienības atbalsta.

<type='S' maxlength='1750' input='M'>

G.2.   Rezultātu rādītāji  (58) un fiziskie rādītāji uzraudzības progresam

Lūdzu, tabulā uzskaitiet sniegtos rezultātu rādītājus, tostarp kopējos rādītājus, kā noteikts darbības programmā(-ās), un citus fiziskos rādītājus progresa uzraudzībai. Informācijas apjoms būs atkarīgs no projektu sarežģītības pakāpes, tomēr jānorāda ir tikai galvenie rādītāji.

DP (CCI)

Prioritārais virziens

Rādītāja nosaukums

Mērvienība

Lielā projekta mērķa vērtība

Mērķa gads

<type='S' input='S'>

<type='S' input='S'>

Kopējais: <type='S' input='S'>

Cits: <type='S' input='M'>

Kopējais: <type='S' input='S'>

Cits: <type='S' input='M'>

<type='S' input='M'>

<type='N' input='M'>

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

G.3.   Riska novērtējums

Lūdzu, sniedziet īsu kopsavilkumu par galvenajiem riskiem, kas apdraud sekmīgu projekta fizisko un finanšu īstenošanu, kā arī ierosinātos pasākumus risku mazināšanai.

<type='S' maxlength='3500' input='M'>

H.   LIELĀ PROJEKTA ĪSTENOŠANAS GRAFIKS

Ja paredzams, ka īstenošanas periods būs ilgāks par plānošanas periodu, jāsniedz grafiks ar posmiem, kuriem laikposmā no 2014. līdz 2020. gadam ir pieprasīts atbalsts no fonda.

H.1.   Projekta grafiks

Lūdzu, turpmāk sniedziet vispārējā projekta izstrādes un īstenošanas grafiku un pievienojiet būvdarbu galveno kategoriju kopsavilkuma grafiku (t. i., ja iespējams, Genta diagrammu (Gantt chart)). Gadījumos, ja pieteikums attiecas uz kādu no projekta posmiem, tabulā skaidri norādiet visa projekta elementus, kuriem ar šo pieteikumu tiek pieprasīta palīdzība:

 

Sākuma datums

(A) (59)

Pabeigšanas datums

(B) (59)

1.

Priekšizpēte (vai – ražošanas investīciju gadījumā – uzņēmējdarbības plāns):

<type='D' input='M'>

<type='D' input='M'>

2.

Izmaksu un ieguvumu analīze:

<type='D' input='M'>

<type='D' input='M'>

3.

Ietekmes uz vidi novērtējums:

<type='D' input='M'>

<type='D' input='M'>

4.

Izstrādes izpēte:

<type='D' input='M'>

<type='D' input='M'>

5.

Konkursa dokumentācijas(-u) sagatavošana:

<type='D' input='M'>

<type='D' input='M'>

6.

Konkursa procedūra(-as):

<type='D' input='M'>

<type='D' input='M'>

7.

Zemes iegāde:

<type='D' input='M'>

<type='D' input='M'>

8.

Attīstības piekrišana:

<type='D' input='M'>

<type='D' input='M'>

9.

Būvniecības posms/ līgums:

<type='D' input='M'>

<type='D' input='M'>

10.

Darbības posms:

<type='D' input='M'>

<type='D' input='M'>

H.2.   Projekta termiņi

Lūdzu, aprakstiet projekta grafiku (J.1.), norādot tehnisko un finansiālo progresu un pašreizējo projekta gatavības pakāpi, šajās iedaļās:

H.2.1.   Tehniskais aspekts (priekšizpēte, projekta izstrāde utt.):

< type='S' maxlength='1750' input='M'>

H.2.2.   Administratīvais aspekts ar obligātu atsauci uz nepieciešamajām atļaujām, piemēram, EIA, attīstības piekrišanu, teritoriāliem/plānošanas lēmumiem, zemes iegādi (ja piemērojams), publisko iepirkumu utt.:

< type='S' maxlength='1750' input='M'>

H.2.3   Publiskais iepirkums:

Lūdzu, aizpildiet informāciju turpmāk sniegtajā tabulā.

Līguma nosaukums

Līguma veids (būvdarbu/piegāžu/pakalpojumu)

Vērtība (faktiskā vai paredzamā)

Par līgumu atbildīgā struktūra

Piedāvājuma publicēšanas datums (faktiskais vai paredzamais)

Piedāvājumu izvērtēšanas izpildes datums (faktiskais vai paredzamais)

Līguma parakstīšanas datums (faktiskais vai paredzamais)

Atsauce (ES Oficiālais Vēstnesis utt.), ja piemērojams

<type='S' input='M'>

<type='S' input='S'>

<type='N' input='M'>

type='S' maxlength='300' input='M'

<type='D' input='M'>

<type='D' input='M'>

<type='D' input='M'>

type='S' maxlength='00' input='M'

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

H.2.4.   Finansiālais aspekts (lēmumi par saistībām attiecībā uz valsts publiskajiem izdevumiem, pieprasītajiem vai piešķirtajiem aizdevumiem utt. – sniegt atsauces):

< type='S' maxlength='1750' input='M'>

H.2.5.   Ja projekts jau ir sācies, norādiet pašreizējo īstenošanas stāvokli:

< type='S' maxlength='1750' input='M'>

I.   VAI ATTIECĪBĀ UZ PROJEKTU TIEK ĪSTENOTA JURIDISKA PROCEDŪRA SAISTĪBĀ AR TĀ NEATBILSTĪBU SAVIENĪBAS TIESĪBU AKTIEM? <type='C' input='M'>

Ja jā, lūdzu, norādiet sīkāku informāciju un pamatojiet ierosināto ieguldījumu no Savienības budžeta attiecībā uz to:

< type='S' maxlength='1750' input='M'>

J.   VAI ATTIECĪBĀ UZ UZŅĒMUMU IEPRIEKŠ IR BIJUSI VAI ŠOBRĪD IR IEROSINĀTA SAVIENĪBAS ATBALSTA ATGŪŠANAS PROCEDŪRA (60) PĒC TAM, KAD RAŽOŠANAS DARBĪBAS NORISES VIETA PĀRCELTA ĀRPUS PROGRAMMAS TERITORIJAS? <type='C' input='M'>

Ja jā, lūdzu, norādiet sīkāku informāciju un pamatojiet ierosināto ieguldījumu no Savienības budžeta attiecībā uz projektu:

< type='S' maxlength='3500' input='M'>

K.   JASPERS IESAISTĪŠANA PROJEKTA SAGATAVOŠANĀ

K.1.   Vai JASPERS ir sniedzis ieguldījumu kādas šā projekta daļas sagatavošanā? <type='C' input='M'>

K.2.   Aprakstiet projekta elementus, kur tika saņemts JASPERS ieguldījums (piemēram, vides prasību ievērošana, iepirkums, tehniskā apraksta pārskatīšana, izmaksu ieguvumu analīze).

< type='S' maxlength='1750' input='M'>

L.   PROJEKTA STATUSS SAISTĪBĀ AR REGULAS (ES) Nr. 1303/2013 102. PANTU

L.1.   Ja projekts ir iesniegts saskaņā ar procedūru atbilstoši 102. panta 2. punktam, vai neatkarīgi eksperti projektam ir veikuši kvalitātes pārbaudi? <type='C' input='M'>

Ja jā, lūdzu, sniedziet informāciju un pamatojiet izmaiņas projekta iesniegšanas EK procedūrā:

<type='S' maxlength='1750' input='M'>

M.   PIETEIKUMA VEIDLAPAS PĀRSKATĪTO VERSIJU KOPSAVILKUMS, JA LIELAJĀ PROJEKTĀ IR VEIKTAS IZMAIŅAS

< type='S' maxlength='3500' input='M'>

N.   KOMPETENTĀS VALSTS IESTĀDES APSTIPRINĀJUMS

Es apstiprinu, ka šajā veidlapā sniegtā informācija ir precīza un pareiza.

Nosaukums

<type='S' maxlength=255 input='M'>

Paraksts (elektroniski parakstīts, izmantojot SFC2014)

<type='S' input='G'>

Organizācija (vadošā (-ās) iestāde (-es))

<type='S' maxlength=1000 input='M'>

Datums

<type='D' input='G'>


(1)  Laukumu apzīmējumu skaidrojums:

 

Tips: N = skaitlis, D = datums, S = virkne, C = izvēles rūtiņa, P = procenti

 

Ievade: M = manuāla, S = atlase, G = sistēmas ģenerēti dati

 

maxlength = maksimālais rakstzīmju skaits, ieskaitot atstarpes

(2)  Ja vairāk nekā viena struktūra atbildīga par īstenošanu, norādīt informāciju par galveno atbalsta saņēmēju (pārējie tiks norādīti A.5. punktā).

(3)  Publiskā un privātā sektora partnerības darbības gadījumā, ja pēc darbības apstiprinājuma tiek atlasīts privātā sektora partneris un tas tiek ierosināts kā atbalsta saņēmējs saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1303/2013 63. panta 2. punktu, šajā sadaļā ir jāiekļauj informācija par publisko tiesību struktūru, kura ir uzsākusi darbību (t. i., līgumslēdzēja iestāde).

(4)  Komisijas Ieteikums 2003/361/EK (OV L 124, 20.5.2003., 36. lpp.).

(5)  Publiskā un privātā sektora partnerības (PPP) gadījumā un ja privātais partneris vēl nav atlasīts, šajā iedaļā jāietver obligātie kvalifikācijas kritēriji, kas jāievēro pirmskvalifikācijai piedāvājumā, un šo kritēriju pamatojums. Pieteikumā arī jāapraksta visi pasākumi, ko īsteno, lai sagatavotu, uzraudzītu un pārvaldītu PPP projektu.

(6)  Kā prasīts Regulas (ES) Nr. 1303/2013 102. panta 5. punktā.

(7)  I pielikums Komisijas 2014. gada 7. marta Īstenošanas regulai (ES) Nr. 215/2014, ar kuru paredz noteikumus, kā īstenot Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1303/2013, ar ko paredz kopīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu, Kohēzijas fondu, Eiropas Lauksaimniecības fondu lauku attīstībai un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu un vispārīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu, Kohēzijas fondu un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu, attiecībā uz metodoloģiju klimata pārmaiņu mērķu sasniegšanas atbalstam, starpposma mērķu un galamērķu noteikšanu darbības rezultātu satvarā un intervences kategoriju nomenklatūru Eiropas strukturālajiem un investīciju fondiem (OV L 69, 8.3.2014., 65. lpp.)

(8)  NACE-Rev.2, 4 ciparu kods: Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1893/2006 (OV L 393, 30.12.2006., 1. lpp.).

(9)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1059/2003 (OV L 154, 21.6.2003., 1. lpp.), ar grozījumiem. Jāizmanto detalizētākais un atbilstīgākais NUTS III kods. Ja projekts attiecas uz vairākām individuālām NUTS III līmeņa teritorijām, jāapsver kodēšana, izmantojot NUTS III vai augstāka līmeņa kodus.

(10)  Jaunbūve = 1; paplašināšana = 2; pārbūve/modernizēšana = 3; vietas maiņa = 4; izveide, veicot pārņemšanu = 5.

(11)  Kombinētā nomenklatūra (KN), Padomes Regula (EEK) Nr. 2658/87 (OV L 256, 7.9.1987., 1. lpp.).

(12)  PPP gadījumā, kur privātais partneris vēl nav atlasīts, bet viņš ir atbildīgs par vietas sagādāšanu, pieteikuma iesniedzējam nav jāsniedz karte, kurā identificēta projekta teritorija.

(13)  Lūdzu, 5. papildinājumā sniedziet ģeogrāfisko norāžu datus vektoru formātā, attiecīgā gadījumā ietverot daudzstūrus, līnijas un/vai punktus, lai sniegtu projektu, vēlams, Shapefile formātā.

(14)  Liels projekts, kas sākts 2007.–2013. gada plānošanas periodā un kura viens vai vairāki posmi šajā plānošanas periodā ir pabeigti; šis projekts atspoguļo posmu, kas tiks veikts un pabeigts 2014.–2020. gada plānošanas periodā, vai projektu, kas sākts 2014.–2020. gada plānošanas periodā, kurā šis projekts atspoguļo posmu, kas tiks pabeigts, savukārt nākamais posms tiks pabeigts šajā vai nākamajā plānošanas periodā.

(15)  Attiecībā uz enerģiju: vai projekts ir definēts kā kopīgu interešu projekts saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 347/2013, ar ko nosaka Eiropas energoinfrastruktūras pamatnostādnes un atceļ Lēmumu Nr. 1364/2006/EK, groza Regulu (EK) Nr. 713/2009, Regulu (EK) Nr. 714/2009 un Regulu (EK) Nr. 715/2009? Attiecībā uz transportu: vai uz projektu attiecas Regula (ES) Nr. 1315/2013 par Savienības pamatnostādnēm Eiropas transporta tīkla attīstībai un ar ko atceļ Lēmumu Nr. 661/2010/ES?

(16)  Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 17. decembra Regula (ES) Nr. 1301/2013 par Eiropas Reģionālās attīstības fondu un īpašiem noteikumiem attiecībā uz mērķi “Investīcijas izaugsmei un nodarbinātībai” un ar ko atceļ Regulu (EK) Nr. 1080/2006 (OV L 347, 20.12.2013., 289. lpp.).

(17)  Ja vien nepiemēro konkrēta projekta noteikumus, piemēram, valsts atbalstu.

(18)  Saskaņā ar Līguma 108. panta 3. punktu šis pieteikums neaizvieto paziņojumu Komisijai. Ja Komisija ir pieņēmusi pozitīvu lēmumu par lielo projektu saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 1303/2013, tas nenozīmē, ka ir apstiprināts valsts atbalsts.

(19)  Bruto dotācijas ekvivalents (BDE) ir atbalsta diskontētā vērtība, kas izteikta procentos no atbilstīgo izmaksu diskontētās vērtības un ko aprēķina atbalsta piešķiršanas brīdī, pamatojoties uz attiecīgajā dienā piemērojamo atsauces likmi.

(20)  Noteikumos par valsts atbalstu ir iekļauti nosacījumi par atbilstīgajām izmaksām. Šajā ailē dalībvalstīm jānorāda atbilstīgo izmaksu kopsumma, pamatojoties uz piemērotajiem noteikumiem par valsts atbalstu.

(21)  Komisijas 2011. gada 20. decembra Lēmums 2012/21/ES par Līguma par Eiropas Savienības darbību 106. panta 2. punkta piemērošanu valsts atbalstam attiecībā uz kompensāciju par sabiedriskajiem pakalpojumiem dažiem uzņēmumiem, kuriem uzticēts sniegt pakalpojumus ar vispārēju tautsaimniecisku nozīmi (OV L 7, 11.1.2012., 3. lpp.).

(22)  Eiropas Parlamenta un Padomes 2007. gada 23. oktobra Regula (EK) Nr. 1370/2007 par sabiedriskā pasažieru transporta pakalpojumiem, izmantojot dzelzceļu un autoceļus, un ar ko atceļ Padomes Regulu (EEK) Nr. 1191/69 un Padomes Regulu (EEK) Nr. 1107/70 (OV L 315, 3.12.2007., 1. lpp.).

(23)  Komisijas dienesti sniedza norādījumus dalībvalstīm, lai atvieglotu novērtējumu, ja infrastruktūras investīcijās ir ietverts valsts atbalsts. Konkrēti Komisijas dienesti ir sagatavojuši analītiskās shēmas. Paziņojums par atbalsta koncepciju pašreiz tiek sagatavots. Komisija aicina dalībvalstis izmantot analītiskās shēmas vai citas metodes, ar ko paskaidrot, kāpēc tiek uzskatīts, ka atbalsts neietver valsts atbalsta piešķiršanu.

(24)  Kā prasīts Regulas (ES) Nr. 1303/2013 61. pantā.

(25)  Samazinātā līdzfinansējuma likmes metodes gadījumā, šī formula nav piemērojama (vienotā likme ietekmē prioritārā virziena līdzfinansējuma likmi, pazeminot ERAF/KF finansējumu), un kopīgās atbilstīgās izmaksas ir vienādas ar 1. punktā minēto summu.

(26)  Ja rezultāts un papildu sekas dažādās iespējās atšķiras (pieņemot, ka visām iespējām ir viens un tas pats mērķis), piemēram, cieto atkritumu projektos, ieteicams veikt vienkāršotu izmaksu un ieguvumu analīzi visām galvenajām iespējām, lai atlasītu labāko, un projekta ekonomiskajiem parametriem, piemēram, ETPV, atlasē jābūt galvenajam faktoram.

(27)  PPP projekta gadījumā šajā iedaļā ietver loģisku pamatu iepirkuma metodes atlasei, tostarp izmantojot “lietderības” analīzi ar pieņemamiem valsts sektora salīdzinājumiem.

(28)  Komisijas 2014. gada 3. marta Deleģētā regula (ES) Nr. 480/2014, ar kuru papildina Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1303/2013, ar ko paredz kopīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu, Kohēzijas fondu, Eiropas Lauksaimniecības fondu lauku attīstībai un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu un vispārīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu, Kohēzijas fondu un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu (OV L 138, 13.5.2014., 5. lpp.).

(29)  Visiem skaitļiem jāatbilst izmaksu un ieguvumu analīzes dokumentam. Izmaksu un ieguvumu analīze jāsagatavo euro vai vietējā valūtā, skaidri norādot valūtas kursu.

(30)  Vēlams, reālā izteiksmē.

(31)  Komisijas Deleģētās regulas (ES) Nr. 480/2014 17. panta izpratnē.

(32)  Tas neattiecas uz: 1) projektiem, uz kuriem attiecas valsts atbalsta noteikumi Līguma 107. panta izpratnē (skat. G1 punktu) saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1303/2013 61. panta 8. punktu; 2) ja izmanto vienotu likmi (Regulas (ES) Nr. 1303/2013 61. panta 3. punkta a) apakšpunkts) vai samazinātu līdzfinansēšanas likmi (Regulas (ES) Nr. 1303/2013 61. panta 5. punkts), un 3) ja darbības un aizvietošanas izmaksu pašreizējās vērtības summa ir augstāka par ieņēmumu pašreizējo vērtību, projektu neuzskata par tādu, no kura gūst ieņēmumus, šajā gadījumā 7. un 8. punktu var neņemt vērā un diskontēto neto ienākumu proporcionālo piemērošanu būtu jānosaka 100 % apmērā.

(33)  FRR(C) nozīmē “investīciju finansiālā rentabilitāte”.

(34)  FRR(C) nozīmē “valsts līdzekļu finansiālā rentabilitāte”.

(35)  FRR(Kp) nozīmē “projekta iesniedzēja kapitāla finansiālā rentabilitāte”.

(36)  T.sk. sakarā ar klimata pārmaiņām un citām dabas katastrofām notikušais izmaksu pieaugumu projekta ekonomiskās darbības laikā (attiecīgā gadījumā).

(37)  Ietverot tādas pieaugošās izmaksas projekta ekonomiskā mūža garumā, ko rada klimata pārmaiņu ietekme un citas dabas katastrofas (ja piemērojams).

(38)  Tabulā sniegto izmaksu un ieguvumu diskontētā daudzuma summa veido ENPV vērtību.

(39)  Pastāvīgu darbu gadījumā mēnešu vietā rakstiet “pastāvīgs”. PPP projekta gadījumā tajā jāietver risku matrica, kas piešķirta PPP pasākumu ietvaros (ja par darbību jau ir piedāvājums), vai paredzētais risku piešķīrums PPP pasākumu ietvaros (ja par darbību vēl nav piedāvājuma).

(40)  Eiropas Parlamenta un Padomes 2001. gada 27. jūnija Direktīva 2001/42/EK par noteiktu plānu un programmu ietekmes uz vidi novērtējumu (OV L 197, 21.7.2001., 30. lpp.).

(41)  Sagatavots saskaņā ar Direktīvas 2001/42/EK 5. pantu un I pielikumu.

(42)  Eiropas Parlamenta un Padomes 2011. gada 13. decembra Direktīva 2011/92/ES par dažu sabiedrisku un privātu projektu ietekmes uz vidi novērtējumu (OV L 26, 28.1.2012., 1. lpp.).

(43)  Ja projekts sastāv no vairākiem būvdarbiem/darbībām/pakalpojumiem, kas iedalīti dažādās grupās, informāciju sniedz par katru investīciju veidu atsevišķi.

(44)  Papildinformācijā jāvērš uzmanība uz EIA procedūras atlasītajiem elementiem, kas būtiski projektam (piemēram, datu analīze, pētījumi un novērtējumi, papildu apspriešanās ar kompetentajām iestādēm un sabiedrību, papildu kompensācijas/mazināšanas pasākumu noteikšana, lēmums par papildu “pārbaudi” utt., ja ir iespējams identificēt izmaiņas projektā); šī procedūra jāīsteno jo īpaši kā daļa no vairākposmu attīstības piekrišanas procesa.

(45)  Sagatavots saskaņā ar Direktīvas 2011/92/ES 5. pantu un IV pielikumu.

(46)  Ja EIA procedūra ir pabeigta ar juridiski saistošu lēmumu, kas gaida attīstības piekrišanas izsniegšanu saskaņā ar Direktīvas 2011/92/ES 8. un 9. pantu, pieejama dalībvalsts rakstiska apņemšanās savlaicīgi rīkoties, lai nodrošinātu, ka attīstības piekrišana tiks izsniegta vismaz pirms darbu uzsākšanas.

(47)  Komisija nepieņem projektus būvniecības posmā (atbilde “jā” uz F.3.5.1. jautājumu) un bez attīstības piekrišanas/būvniecības atļaujas attiecībā uz vismaz vienu būvdarbu līgumu to iesniegšanas laikā Eiropas Komisijai

(48)  Padomes 1992. gada 21. maija Direktīva 92/43/EEK par dabisko dzīvotņu, savvaļas faunas un floras aizsardzību (OV L 206, 22.7.1992., 7. lpp.).

(49)  Pārskatītā versija, ko Dzīvotņu komiteja pieņēmusi 26.4.2012.: http://ec.europa.eu/environment/nature/natura2000/management/guidance_en.htm#art6

(50)  Eiropas Parlamenta un Padomes 2000. gada 23. oktobra Direktīva 2000/60/EK, ar ko izveido sistēmu Kopienas rīcībai ūdens resursu politikas jomā (OV L 327, 22.12.2000., 1. lpp.)

(51)  Padomes 1991. gada 21. maija Direktīva 91/271/EEK par komunālo notekūdeņu attīrīšanu (OV L 135, 30.5.1991., 40. lpp.).

(52)  Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 19. novembra Direktīva 2008/98/EK par atkritumiem un par dažu direktīvu atcelšanu (OV L 312, 22.11.2008., 3. lpp.).

(53)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2010/75/ES (2010. gada 24. novembris) par rūpnieciskajām emisijām (piesārņojuma integrēta novēršana un kontrole) (OV L 334, 17.12.2010., 17. lpp.).

(54)  Lai gūtu papildu norādījumus par pielāgošanos/noturību pret klimata pārmaiņām, lūdzu, skatīt Klimata politikas ĢD projektu vadītāju pamatnostādnes: http://ec.europa.eu/clima/policies/adaptation/what/docs/non_paper_guidelines_project_managers_en.pdf and the and the EIA/SEA guidance documents: http://ec.europa.eu/environment/eia/home.htm

(55)  Savienības atbalstam būtu jāatbilst 125. panta 3. punkta c) apakšpunktā minētajā nolīgumā noteiktajam.

(56)  Regulas (ES) Nr. 1303/2013 62. panta izpratnē.

(57)  Regulas (ES) Nr. 1303/2013 37. panta izpratnē.

(58)  Kā prasīts Regulas (ES) Nr. 1303/2013 101. panta pirmās daļas h) punktā.

(59)  Ja tas jau pagājis, norādiet precīzu datumu, ja tas ir tikai plānots, lūdzu, norādiet vismaz mēnesi un gadu.

(60)  Regulas (ES) Nr. 1303/2013 71. panta 2. punkts.

1. papildinājums (1)

PAR NATURA 2000 TERITORIJĀM ATBILDĪGĀS UZRAUDZĪBAS IESTĀDES DEKLARĀCIJA

Atbildīgā iestāde

pārbaudījusi projekta pieteikumu

projektam ar izpildes vietu

Paziņo, ka projekts būtiski neietekmēs NATURA 2000 teritoriju, jo:

 

Tāpēc attiecīgs novērtējums, kas pieprasīts Padomes Direktīvas 92/43/EEK (2) 6. panta 3. punktā, netika uzskatīts par nepieciešamu.

Ir pievienota karte ar mērogu 1:100 000 (vai tam pēc iespējas tuvāku mērogu), kurā norādīta projekta izpildes vieta, kā arī attiecīgās NATURA 2000 teritorijas, ja tādas ir.

Datums (dd/mm/gggg):

Paraksts:

Vārds, uzvārds:

Amats:

Organizācija:

(Par NATURA 2000 teritoriju uzraudzību atbildīgā iestāde)

Oficiāls zīmogs:


(1)  1. papildinājuma deklarācijā jāsniedz attiecīgās(-o) teritorijas(-u) nosaukums, atsauces numurs, projekta attālums līdz tuvākajai(-ām) Natura 2000 teritorijai(-ām), tā aizsardzības mērķi un pamatojums, ka projektam (atsevišķi vai kopā ar citiem projektiem) nav būtiskas negatīvas ietekmes uz Natura 2000 teritoriju(-ām), kas iekļautas vai kuras plānots iekļaut Natura 2000 tīklā, un attiecīgā gadījumā administratīvais lēmums.

(2)  Padomes Direktīva 92/43/EEK (1992. gada 21. maijs) par dabisko dzīvotņu, savvaļas faunas un floras aizsardzību (OV L 206, 22.7.1992., 7. lpp.).

2. papildinājums

PAR ŪDENS APSAIMNIEKOŠANU ATBILDĪGĀS KOMPETENTĀS IESTĀDES DEKLARĀCIJA  (1)

Atbildīgā iestāde

pārbaudījusi projekta pieteikumu

projektam ar izpildes vietu

Apstiprina, ka projekts nepasliktina ūdens objekta statusu un netraucē sasniegt labu ūdens statusu/potenciālu šādu iemeslu dēļ:

 

Datums (dd/mm/gggg):

Paraksts:

Vārds, uzvārds:

Amats:

Organizācija:

(Kompetentā iestāde, kas identificēta saskaņā ar Ūdens pamatdirektīvas 3. panta 2. punktu)

Oficiāls zīmogs:


(1)  Saskaņā ar 3. panta 2. punktu Eiropas Parlamenta un Padomes 2000. gada 23. oktobra Direktīvā 2000/60/EK, ar ko izveido sistēmu Kopienas rīcībai ūdens resursu politikas jomā, (OV L 327, 22.12.2000., 1. lpp.).

3. papildinājums

TABULA ATTIECĪBĀ UZ PIETEIKUMA VEIDLAPĀ IETVERTO AGLOMERĀCIJU ATBILSTĪBU KOMUNĀLO NOTEKŪDEŅU ATTĪRĪŠANAS DIREKTĪVAI  (1)

Aglomerācijas nosaukums

Saņemošie ūdeņi

Termiņi un pārejas periodi pievienošanās līgumā

Plānotais projekta izpildes datums

Statuss pirms īstenošanas (pamatojoties uz pieteikuma veidlapu)

Statuss pēc īstenošanas (pamatojoties uz pieteikuma veidlapu)

Aglomerācijas slodze

Savākšanas koeficients

Savienošanas koeficients

IAS – individuālas atbilstošās sistēmas

Aglomerācijā ekspluatētās(-o) komunālo notekūdeņu attīrīšanas iekārtas(-u) jauda

Ieviestais attīrīšanas līmenis

Attīrīšanas darbības

Aglomerācijas slodze

Savākšanas koeficients

Savienošanas koeficients

IAS – individuālas atbilstošās sistēmas

Aglomerācijā ekspluatētās(-o) komunālo notekūdeņu attīrīšanas iekārtas(-u) jauda

Ieviestais attīrīšanas līmenis

Attīrīšanas darbības

 

Attīrīšanas darbības

SA/NA/LSA/BW/

(mm/gggg)

(mm/gggg)

(% no slodzes)

(% no slodzes)

(% no slodzes)

(mm/gggg)

 

 

(mm/gggg)

(% no slodzes)

(% no slodzes)

(% no slodzes)

(cilvēka ekvivalentos (c. e.))

 

 

1

2

3

4

5

6

7

8

9

10

11

12

13

14

15

16

17

18

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Paskaidrojošās piezīmes (cipars atbilst slejas numuram):

1.

ES līdzfinansējuma pieteikumā ietvertās(-o) aglomerācijas(-u) nosaukums. Ņemiet vērā, ka ar notekūdeņiem saistītie rādītāji un aprēķini attiecas uz aglomerācijām, nevis municipalitātēm, jo aglomerācija var ietvert vairākas administratīvās municipalitātes vai viena municipalitāte var būt sadalīta vairākās aglomerācijās. Ja projekts aglomerāciju aptver tikai daļēji, proti, joprojām ir atlikusi daļa slodzes, kurai jāpievēršas, lūdziet informāciju par turpmākajiem plāniem aptvert atlikušo aglomerācijas slodzi (tas ir nepieciešams aglomerācijai kopumā, lai panāktu atbilstību direktīvai).

2.

Informācija par saņemošajiem ūdeņiem un to sateces baseiniem: “normāli” vai “jutīgi” (Komunālo notekūdeņu attīrīšanas direktīvas 5. pants), “dzeramā ūdens ieguve”, “peldūdeņi”, “ūdeņi, no kuriem iegūst čaulgliemjus”. Lūdzu, norādiet kritēriju, skat., direktīvas II pielikumu, izmantot šādus terminus: SA – jutīga zona, NA – normāla zona, LSA – mazāk jutīga zona, BW – noteiktie peldūdeņi, O – citas izpildāmās direktīvas (SA).

3.

Tikai tad, ja piemērojams – atbilstības termiņi saskaņā ar pievienošanās līgumu katrai aglomerācijai, kas ietverta projektā par notekūdeņu savākšanu un attīrīšanu (ja piemērojams, atsaucieties uz starpposma un galīgajiem mērķiem). Lūdzu, norādiet datumu un attiecīgos direktīvas pantus.

4.

Plānotais datums, līdz kuram ES līdzfinansējuma pieteikumā ietvertais projekts tiks īstenots un pabeigts.

Tabulas 5.–11. sleja attiecas uz aglomerācijas aprakstu posmā, kad ir iesniegts ES līdzfinansējuma pieteikums.

5.

Aglomerācijas saražotais daudzums, kas izteikts c. e. (cilvēka ekvivalentos).

6.

Savākšanas apjoms – savācošo kanalizācijas sistēmu (izņemot IAS) aptvērums, t. i., daudzums, ko savākusi savākšanas sistēma saistībā ar attiecīgās aglomerācijas kopējo saražoto daudzumu ( %).

7.

Saistības apjoms – daudzums, ko savāc savākšanas sistēma, kura ir saistīta ar aglomerāciju apkalpojošo notekūdeņu attīrīšanas iekārtu ( %).

8.

IAS – savāktā daudzuma attiecība pret daudzumu, ko attīra individuālas atbilstošās sistēmas saskaņā ar direktīvas 3. panta 1. punktu procentos no daudzuma (sistēma, kas panāk tādu pašu vides aizsardzības līmeni un ko izveido gadījumā, ja savākšanas sistēmas izmantošanai nav pamatojuma – vai nu tā nesniegtu ieguvumu videi, vai tā radītu papildu izmaksas). Ja ir paredzēts izmantot IAS, sniedziet īsu aprakstu par IAS veidu(-iem) un sasniegto attīrīšanas līmeni. NB! Direktīvas mērķis attiecībā uz aglomerācijām, kas lielākas par 2 000 c. e. – savākšanas apjoms ar IAS aptver 100 % no aglomerācijas saražotā daudzuma.

9.

Komunālo notekūdeņu attīrīšanas iekārtas(-u) jauda c. e.

10.

Attīrīšanas līmenis – attīrīšana, ko veic komunālo notekūdeņu attīrīšanas iekārta(-as) izplūdēm no aglomerācijas(-ām), t. i., primārā, sekundārā, stingrāka attīrīšana (N, P aizvākšana, dezinfekcija utt.).

11.

Attīrīšanas veiktspēja – atbilstība attīrīšanas prasībām, kas noteiktas I pielikuma 1. un 2. tabulā (ja piemērojams).

Tabulas 12.–18. sleja attiecas uz paredzamās aglomerācijas aprakstu pēc tāda projekta īstenošanas, kas ietverts līdzfinansējuma pieteikumā. Tabulas 13. un 14. sleja – papildus kopējiem apjomiem, lūdzu, norādiet apjomus, kas atbilst esošās savākšanas sistēmas rehabilitācijai, un apjomu, kas atbilst nesen būvētai savākšanas sistēmai. Ja pēc projekta īstenošanas saistības apjoms būs zemāks par savākšanas apjomu, jāsniedz šīs starpības iemesli un turpmāki investīciju plāni šīs starpības samazināšanai (ietverot gadījumus, kad lietotāji nevēlas savienoties ar kolektoru).

15.

Attiecīgā gadījumā, lūdzu, norādiet projektā ietvertos IAS uzlabojumus (rehabilitācija, jauna sistēma, uzlabota sistēma).

16.

Lūdzu, norādiet arī, ja iekārta(-as) ir pilnīgi jauna(-as), rehabilitēta(-as) vai uzlabota(-as). Iekārtu jaudai jābūt pietiekamai, lai attīrītu visu aglomerācijas saražoto daudzumu. Ja komunālo notekūdeņu attīrīšanas iekārtas(-u) kopējā jauda ir zemāka par kopējo aglomerācijas saražoto daudzumu, paskaidrojiet iemeslus (piemēram, paredzams pieaugums u. c.). Papildus paskaidrojiet, kā tiks nodrošināta iekārtu pienācīga darbība, lai risinātu iekārtu pārslodzes situācijas. Ja iekārta(-as) ir (galvenokārt) pārāk liela(-as), paskaidrojiet iemeslus (piemēram, paredzams ienākošā daudzuma pieaugums, savākšanas sistēmu paplašināšana, turpmāki savienojumi ar citām aglomerācijām utt.).


(1)  Padomes 1991. gada 21. maija Direktīva 91/271/EEK par komunālo notekūdeņu attīrīšanu (OV L 135, 30.5.1991., 40. lpp.).

4. papildinājums.

PRIEKŠIZPĒTE (VAI – RAŽOŠANAS INVESTĪCIJU GADĪJUMĀ – UZŅĒMĒJDARBĪBAS PLĀNS) UN IZMAKSU UN IEGUVUMU ANALĪZE (KĀ PRASĪTS D UN E NODAĻĀ)

 

5. papildinājums.

KARTE, KURĀ IDENTIFICĒTA PROJEKTA TERITORIJA UN ĢEOGRĀFISKO NORĀŽU DATI (KA PRASĪTS B.3.1. SADAĻĀ)

 

6. papildinājums.

F.3.3. SADAĻĀ PRASĪTĀ DOKUMENTĀCIJA

 


III PIELIKUMS

Izmaksu un ieguvumu analīzes izpildes metodika

1.   VISPĀRĪGIE PRINCIPI

1.1.   Izmaksu un ieguvumu analīzes (turpmāk tekstā – IIA) mērķis kohēzijas politikas kontekstā ir atbalstīt lielā projekta novērtējumu, lai:

novērtētu, vai lielo projektu ir vērts līdzfinansēt (no ekonomiskā viedokļa);

novērtētu, vai lielo projektu i r nepieciešams līdzfinansēt (no finansiālā viedokļa);

1.2.   IIA:

veic pēc iespējas ātrāk projekta sagatavošanas posmā, parasti – projekta iepriekšējās izstrādes posma beigās;

aplūko kā liela projekta pieteikuma elementu, kas jāņem vērā saistībā ar citiem dokumentiem, kuri sagatavoti lieliem projektiem, ietverot dokumentus ar citu informāciju, kas minēta Regulas (ES) Nr. 1303/2013 101. panta pirmajā daļā.

1.3.   IIA atbilst šādiem principiem:

IIA veic attiecībā pret iepriekš noteiktiem politikas mērķiem;

IIA nepieciešams noteikt attiecīgo sociālo kontekstu un perspektīvu (vietēja, reģionāla, valsts mēroga, pārrobežu, pasaules);

IIA nepieciešama kopēja mērvienība (parasti naudas izteiksmē);

IIA nepieciešams salīdzināt jauno investīciju scenāriju ar scenāriju bez jaunām investīcijām (robežanalīze (1));

IIA nepieciešams noteikt pārskata periodu, kas atbilst projektam;

IIA nepieciešams ņemt vērā investīciju atlikušo vērtību;

IIA nepieciešams riska novērtējums, lai pievērstos nenoteiktībai.

1.4.   Liela projekta IIA ietver turpmāk norādītos elementus:

1)

konteksta izklāsts;

2)

mērķu definēšana;

3)

projekta identificēšana;

4)

priekšizpētes rezultāti ar pieprasījuma un iespēju analīzi;

5)

finanšu analīze;

6)

ekonomiskā analīze;

7)

riska novērtējums.

2.   IZMAKSU UN IEGUVUMU ANALĪZES ELEMENTI

2.1.   Konteksta izklāsts un mērķu definēšana, projekta identificēšana, projekta priekšizpēte ar pieprasījuma un iespēju analīzi

2.1.1.   Konteksta izklāsts

Veicot šo novērtējumu, jādefinē sociālais, ekonomiskais, politiskais un institucionālais konteksts. Galvenās aprakstāmās īpašības ir saistītas ar:

(1)

valsts/reģiona sociālekonomiskajiem apstākļiem, kas būtiski projektam;

(2)

politikas un institucionālajiem aspektiem, tostarp pastāvošām ekonomikas politikām un attīstības plāniem kopā ar to politikas mērķiem;

(3)

pašreizējo ieguldījumu infrastruktūrā un pakalpojumu sniegšanā;

(4)

iedzīvotāju izpratni un gaidām attiecībā uz sniedzamo pakalpojumu.

2.1.2.   Projekta mērķu definēšana

Projektam definē skaidrus mērķus, lai pārbaudītu, ka investīcijas atbilst pastāvošajai nepieciešamībai, un novērtētu projekta rezultātus un ietekmi. Mērķiem, ciktāl iespējams, nosaka daudzumu, izmantojot rādītājus ar atsauces vērtībām un mērķa vērtībām.

Mērķu definēšanu izmanto, lai, ja iespējams un atbilstoši, identificētu projekta ieguvumus, lai novērtētu projekta ieguldījumu labklājībā un darbības programmas(-u) prioritāro virzienu konkrēto mērķu sasniegšanā.

2.1.3.   Projekta identificēšana

Lielo projektu identificē, ņemot vērā liela projekta definīciju, kas noteikta Regulas (ES) Nr. 1303/2013 100. pantā, kā arī šādus principus:

1)

projektu skaidri identificē kā neatkarīgu analīzes vienību, t. i., tehniskās daļas, administratīvos vai finansiālos posmus, kas paši par sevi nav uzskatāmi par darbību, analizē IIA kopā ar citiem posmiem, kas veido lielu projektu;

2)

ņem vērā ietekmes zonu, galasaņēmējus (2) un saistītās ieinteresētās puses, kuru labklājība veido tīrās peļņas kopumu;

3)

ir norādīta struktūra, kas atbildīga par īstenošanu, un ir veiktas tās tehnisko, finansiālo un institucionālo spēju analīze.

2.1.4.   Projekta priekšizpēte ar pieprasījuma un iespēju analīzi

Izmaksu un ieguvumu analīzē (ja piemērojama) veic priekšizpēti, kurā parasti aptver šādus aspektus: pieprasījuma analīze, iespēju analīze, pieejamās tehnoloģijas, ražošanas plāns (tostarp infrastruktūras izmantojuma apjoms), prasības attiecībā uz personālu, projekta mērogs, izpildes vieta, fiziskais ieguldījums, laiks un īstenošana, paplašināšanas un finanšu plānošanas posmi, vides aspekti, klimata pārmaiņu mazināšanas aspekti (SEG emisijas), resursefektivitāte un noturība pret klimata pārmaiņu ietekmi un dabas katastrofām.

Jāņem vērā turpmākie aspekti.

(1)

Priekšizpētes analīze identificē iespējamos ierobežojumus un saistītos risinājums attiecībā uz tehniskiem, ekonomiskiem, vides aspektiem un klimata pārmaiņu mazināšanas un pielāgošanās klimata pārmaiņām aspektiem, kā arī regulatīviem un institucionāliem aspektiem. Projekts ir izpildāms, ja tā izstrāde atbilst tehniskajiem, juridiskajiem, finansiālajiem un citiem ierobežojumiem, kas noteikti valstī, reģionā vai konkrētā teritorijā. Var izpildīt vairākas projekta iespējas.

Priekšizpētes rezultātu kopsavilkums jāsniedz IIA. IIA jāatbilst priekšizpētē sniegtajai informācijai.

(2)

Pieprasījuma analīze identificē un kvantitatīvi nosaka sociālo nepieciešamību pēc investīcijām un ņem vērā vismaz:

pašreizējo pieprasījumu, izmantojot paraugus un faktiskos datus;

paredzamo pieprasījumu no makroekonomikas un nozares prognozēm un pieprasījuma elastīguma novērtējuma līdz attiecīgām cenām, ienākumiem un citiem būtiskiem noteicošajiem faktoriem;

piegādes papildu aspekti, tostarp esošās piegādes un paredzamās (infrastruktūras) attīstības analīze;

tīkla ietekme (ja tāda ir).

(3)

Iespēju analīzi veic, lai novērtētu un salīdzinātu dažādas izvēles iespējas, kas tiek uzskatītas par kopumā izpildāmām, lai apmierinātu esošo un paredzamo projekta pieprasījumu un rastu labāko risinājumu. Iespējas salīdzina, izmantojot dažādus kritērijus, tostarp, piemēram, tehniskos, institucionālos, ekonomiskos, vides un klimata pārmaiņu aspektus.

Iespēju analīzi veic divos posmos: pirmajā posmā aplūko pamata stratēģiskās iespējas (t. i., infrastruktūras veidu un projekta izpildes vietu), savukārt otrajā posmā – konkrētus risinājumus tehnoloģiju līmenī. Ja projektu īsteno kā publiskā un privātā sektora partnerību, otrajā analīzes posmā pievēršas virknei rezultātu specifikāciju, kas var būt vai var nebūt iekļautas publiskā un privāta sektora partnerības projekta rezultātu specifikācijās. Pirmā posma pamatā parasti ir vairāku kritēriju (galvenokārt kvalitatīvā) analīze, savukārt otrajā posmā parasti izmanto kvantitatīvās metodes.

Lai atlasītu labāko iespēju, jāņem vērā galvenie aspekti:

lai pienācīgi pamatotu norādīto risinājumu, sniedz pierādījumu tam, ka atlasītā iespēja ir optimālā izvēle starp vairākām tehniskajā priekšizpētē apsvērtajām iespējām;

ja vairākām izvēles iespējām ir vienāds, unikāls mērķis un vienādi vai ļoti līdzīgi ārējie faktori, ieteicams, lai atlase būtu balstīta uz vismazāko izmaksu risinājumu uz saražoto izejas vienību, ņemot vērā ar iespēju saistītās ilgtermiņa darbības un uzturēšanas izmaksas;

ja rezultāts un ārējie faktori dažādām iespējām atšķiras (pieņemot, ka visām ir vienāds mērķis), dalībvalsts tiek aicināta veikt vienkāršotu IIA visām galvenajām iespējām ar mērķi atlasīt labāko, nosakot, kura iespēja ir vēlamāka no sociālekonomiskā viedokļa, turklāt atlases pamatā jābūt projekta ekonomikas parametriem, tostarp ekonomiskajai neto pašreizējai vērtībai (ENPV). Vienkāršotu IIA veic, pamatojoties uz aptuvenām aplēsēm par galvenajiem finanšu un ekonomikas datiem, tostarp pieprasījumu, investīciju izmaksām un darbības izmaksām, ienākumiem, tiešajiem ieguvumiem un attiecīgā gadījumā ārējiem faktoriem.

2.2.   Finanšu analīze

Kā noteikts Regulas (ES) Nr. 1303/2013 101. panta pirmās daļas e) punktā, IIA jāiekļauj finanšu analīze.

Finanšu analīzē:

(a)

novērtē investīciju un valsts līdzekļu finansiālo rentabilitāti;

(b)

nosaka atbilstošo (maksimālo) ieguldījumu no fondiem;

(c)

pārbauda projekta finansiālo dzīvotspēju (ilgtspējību).

Finanšu analīzi, ja iespējams un atbilstoši, veic no projekta īpašnieka un/vai uzņēmēja viedokļa, lai varētu pārbaudīt naudas plūsmu un garantēt pozitīvu bilanci, lai pārbaudītu finansiālo ilgtspējību un aprēķinātu finansiālo ienākumu rādītājus saistībā ar investīciju projektu un kapitālu, pamatojoties uz diskontēto naudas plūsmu.

Ja īpašnieks un uzņēmējs nav viena un tā pati struktūra, veic konsolidētu finanšu analīzi, kas neietver naudas plūsmu starp īpašnieku un uzņēmēju.

Ja iespējams un atbilstoši, finanšu analīzi veic nemainīgās cenās (cenas, kas noteiktas pamatgadā), bet paredzamās izmaiņas relatīvajās cenās ņem vērā kā daļu no riska novērtējuma.

2.2.1.   Diskontētās naudas plūsmas metodika, pieauguma metode un citi finanšu analīzes principi

Lielu projektu finanšu analīzi veic, ņemot vērā Komisijas Deleģētās regulas (ES) Nr. 480/2014 III iedaļā (Tādu darbību diskontēto neto ienākumu aprēķināšanas metode, no kurām gūst neto ienākumus) izklāstītos noteikumus, tostarp metodi, ar ko aprēķina diskontētos neto ienākumus (ietverot pārskata periodu un pieauguma metodi) un diskontē naudas plūsmu (ietverot finanšu diskonta likmi reālā izteiksmē).

Dati, kas nepieciešami finanšu analīzes izpildē, ir šādi:

1)

investīciju izmaksas, tostarp fiksētās investīcijas, nefiksētās investīcijas, ietverot sākotnējās izmaksas un attiecīgā gadījumā izmaiņas apgrozāmajos līdzekļos;

2)

aizvietošanas izmaksas, kas definētas Komisijas Deleģētās regulas (ES) Nr. 480/2014 17. panta a) punktā;

3)

darbības izmaksas, kas definētas Komisijas Deleģētās regulas (ES) Nr. 480/2014 17. panta b) un c) punktā;

4)

ienākumi, kas definēti Komisijas Deleģētās regulas (ES) Nr. 480/2014 16. pantā;

5)

finansējuma avots, tostarp investora (publiskā vai privātā) pašu kapitāls, kapitāls no aizdevumiem (šajā gadījumā aizdevumu atmaksa un procenti ilgtspējības analīzē ir projekta aizplūde) un jebkuri papildu finanšu resursi, piemēram, dotācijas.

Nozarēs, kurās tas ir būtiski, tostarp vides nozarē, tarifus fiksē atbilstoši “piesārņotājs maksā” principam, ņemot vērā pieejamību cenu ziņā, kā noteikts Komisijas Deleģētās regulas (ES) Nr. 480/2014 III iedaļā (Tādu darbību diskontēto neto ienākumu aprēķināšanas metode, no kurām gūst neto ienākumus), un pilnu izmaksu atgūšanu  (3).

Atbilstība pilnu izmaksu atgūšanas principam ietver, ka:

1)

ciktāl iespējams, tarifu mērķis ir atgūt kapitāla izmaksas, darbības un uzturēšanas izmaksas, tostarp vides un resursu izmaksas;

2)

tarifa struktūra maksimāli palielina projekta ienākumus pirms valsts subsīdijām, vienlaikus ņemot vērā pieejamību cenu ziņā.

“Piesārņotājs maksā” principa un pilnu izmaksu atgūšanas principa ierobežojumi lietotājiem piemērotajā maksā vai nodevās:

1)

neapdraud projekta finansiālo ilgtspējību;

2)

parasti ir uzskatāmi par pagaidu ierobežojumiem, un tos uztur tikai tikmēr, kamēr lietotājiem pastāv pieejamība jautājums.

2.2.2.   Finanšu analīzes rezultāti

a)   Investīciju un valsts līdzekļu finansiālās rentabilitātes novērtējums

Finansiālā neto pašreizējā vērtība (FNPV) ir summa, kas rodas, kad no paredzamo ienākumu diskontētās vērtības atņem paredzamās projekta investīciju, darbības un aizvietošanas izmaksas (diskontētas).

Finansiālā ienesīguma norma (FRR) ir diskonta likme, kas veido FNPV nulles vērtību.

Investīciju finansiālo rentabilitāti novērtē, aplēšot investīciju finansiālo neto pašreizējo vērtību un finansiālo ienesīguma normu (FNPV(C) un FRR(C)). Šie rādītāji salīdzina investīciju izmaksas ar neto ienākumiem un mēra apmēru, kādā projekta neto ienākumi spēj atlīdzināt investīcijas, neatkarīgi no tā, kādi ir finansējuma avoti. Dažos gadījumos (valsts atbalsta un privāta uzņēmēja kontekstā) ir nepieciešams FRR(Kp) aprēķins. Procentu maksājumus FNPV(C) aprēķinā neiekļauj.

Lai projekts varētu pieprasīt fondu ieguldījumu:

FNPV(C) pirms ES ieguldījuma būtu jābūt negatīvai, un FRR(C) būtu jābūt zemākai par analīzē izmantoto diskonta likmi (izņemot dažus projektus, uz kuriem attiecas valsts atbalsta noteikumi un uz kuriem šis nosacījums var neattiekties).

Ja lielais projekts uzrāda augstu finansiālo rentabilitāti (t. i., FRR(C) ir ievērojami augstāka par finanšu diskonta likmi), tā parasti tiks uzskatīta par pietiekamu, lai investors varētu īstenot projektu bez Savienības ieguldījuma. Savienības ieguldījums var būt pamatots tikai tad, ja tiek pierādīts, ka investīcijas pašas par sevi nav diskontējamas, ņemot vērā, ka investoram radītie riski, īstenojot projektu, piemēram, īpaši inovatīvu projektu, var būt pārāk augsti, lai veiktu investīcijas bez valsts dotācijas.

Valsts līdzekļu finansiālo rentabilitāti novērtē, aplēšot kapitāla finansiālo neto pašreizējo vērtību un finansiālo ienesīguma normu (FNPV(C) un FRR(C)). Šie rādītāji nosaka apmēru, kādā projekta neto ienākumi spēj atlīdzināt valsts fondu (privātie un publiskie avoti) nodrošinātos finanšu resursus.

FNPV(K) un FRR(K) aprēķinā nepieciešams, lai:

projektā investētos finanšu resursus – ES atbalsta neto vērtību – aplūko kā aizplūdi, neņemot vērā investīciju izmaksas;

kapitāla ieguldījumus ņem vērā brīdī, kad tie faktiski ir izmaksāti projektam vai atlīdzināti (aizdevumu gadījumā);

procentu maksājumi ir ietverti kapitāla aprites analīzes tabulā (FNPV(K));

darbības subsīdijas nav ietvertas kapitāla aprites analīzes tabulā (FNPV(K));

Lai projekts varētu pieprasīt fondu ieguldījumu:

FNPV(K) kopā ar Savienības atbalstu ir negatīva vai vienāda ar nulli, un FRR(K) ir zemāka par diskonta likmi vai vienāda ar to, pretējā gadījumā ir jāsniedz atbilstošs pamatojums.

Attiecīgā gadījumā būtu jāaprēķina arī projekta iesniedzēja kapitāla ienākumu (FRR (Kp)). Tā investīciju neto ienākumi tiek salīdzināti ar iesniedzēja nodrošinātajiem resursiem, proti, no investīciju izmaksām atņem neatlīdzināmās dotācijas, kas saņemtas no ES un/vai valsts/reģionālajām iestādēm. Šī darbība var būt īpaši noderīga valsts atbalsta kontekstā, lai pārbaudītu, ka atbalsta (ES un valsts atbalsts) intensitāte nodrošina labāko lietderību ar mērķi ierobežot projektam nepieciešamo publisko finansiālo atbalstu, lai tas būtu ekonomiski vai finansiāli dzīvotspējīgs. Ja projektam paredzami būtiski pozitīvi ienākumi (t. i., krietni virs valsts sliekšņa paredzamajai rentabilitātei attiecīgajā nozarē), tas parāda, ka saņemtā dotācija saņēmējam nestu īpaši augstu peļņu, un tāpēc Savienības ieguldījums var būt nepamatots.

b)   Atbilstošo (maksimālo) ieguldījumu no fondiem noteikšana

Atbilstošo (maksimālo) ieguldījumu no fondiem ienākumus gūstošiem projektiem nosaka saskaņā ar vienu no iespējamo neto ienākumu noteikšanas metodēm atbilstoši Regulas (ES) Nr. 1303/2013 61. pantam (Darbības, no kurām pēc to pabeigšanas gūst neto ienākumus) un šīs regulas V pielikumam, kā arī Komisijas Deleģētās regulas (ES) Nr. 480/2014 III iedaļai, kurā izklāstīti noteikumi par tādu darbību diskontēto neto ienākumu aprēķināšanu, no kurām gūst neto ienākumus.

c)   Finansiālās dzīvotspējas (ilgtspējības) nodrošināšana

Finansiālās ilgtspējības analīzes pamatā ir nediskontētas naudas plūsmas prognozes. To galvenokārt izmanto, lai apliecinātu, ka projekta rīcībā katru gadu būs pietiekami finanšu resursi un tādējādi tas vienmēr varēs segt investīciju un darbību izdevumus visa pārskata perioda laikā.

Finansiālās ilgtspējības analīzes galvenie aspekti ir šādi:

1)

projekta finansiālo ilgtspējību apstiprina, pārbaudot, vai kopējā (nediskontētā) neto naudas plūsma ir pozitīva (vai nulle) ik gadu un visā attiecīgajā pārskata periodā;

2)

šim nolūkam vērā ņemamajās neto naudas plūsmās:

ņem vērā investīciju izmaksas, visus (valsts un ES) finanšu resursus, skaidras naudas ieņēmumus un darbības un aizvietošanas izmaksas brīdī, kad tās tiek izmaksātas, struktūras finansiālo saistību atmaksa, kā arī kapitāla ieguldījumus, procentus un tiešos nodokļus;

neietver PVN, izņemot gadījumus, kad PVN nav atgūstams;

neņem vērā atlikušo vērtību, ja vien pēdējā attiecīgajā analīzes gadā līdzeklis nav faktiski likvidēts;

3)

attiecībā uz darbību, uz kuru neattiecas Regulas (ES) Nr. 1303/2013 61. pantā noteiktās prasības, vai gadījumos, kad nākotnē prognozē negatīvu naudas plūsmu, ir jānorāda, kā tiks segtas izmaksas, skaidri norādot saņēmēja/uzņēmēja ilgtermiņa apņemšanos nodrošināt pienācīgu finansējumu no citiem avotiem, lai nodrošinātu projekta ilgtspējību;

4)

ja projekti ietilpst jau pastāvošā infrastruktūrā, piemēram, spēju vairošanas projekti, ir jāpārbauda sistēmu operatora vispārējā finansiālā ilgtspējība “scenārijā ar projektu” (vairāk nekā viena paplašināta segmenta spējas) un jāveic ilgtspējības analīze sistēmu operatoru līmenī, turklāt rezultāti jāņem vērā riska novērtējumā.

2.2.3.   Finanšu analīze publiskā un privātā sektora partnerībā (PPP)

Veicot finanšu analīzi lieliem projektiem, kas īstenoti kā PPP, ņem vērā šādus aspektus:

(1)

finanšu diskonta likmi var palielināt virs standarta likmes, kas noteikta Komisijas Deleģētās regulas III iedaļā (Tādu darbību diskontēto neto ienākumu aprēķināšanas metode, no kurām gūst neto ienākumus), lai atspoguļotu augstākas alternatīvās kapitāla izmaksas privātajam investoram. Saņēmējs pamato šīs palielinātās alternatīvās izmaksas katrā atsevišķā gadījumā, sniedzot, ja iespējams, pierādījumu par privātā partnera agrākiem ienākumiem līdzīgos projektos un citus būtiskus faktiskus pierādījumus;

(2)

PPP shēmu gadījumā, kad infrastruktūras īpašnieks un uzņēmējs nav viena un tā pati persona, jāveic konsolidēta finanšu analīze, kas aptver gan īpašnieku, gan uzņēmēju;

(3)

ja privātais partneris netiek izvēlēts godīgā, pārredzamā un atklātā konkursa procedūrā, ar ko publiskajam partnerim nodrošina labāko cenas un vērtības attiecību (4), lai pārbaudītu privātā kapitāla finansiālo rentabilitāti un novērstu situāciju, kad ES atbalsts rada pārmērīgi lielu peļņu, aprēķina rādītāju, kas mēra privātā investora investētā kapitāla finansiālo rentabilitāti (FRR(Kp)) (5), salīdzinot privātā partnera uzkrātos neto ienākumus ar investīciju laikā nodrošinātajiem resursiem (vai nu izmantojot kapitālu, vai aizdevumus). Iegūto FRR(Kp) salīdzina ar valsts vai starptautisko slieksni paredzamajai rentabilitātei attiecīgajā nozarē.

2.3.   Ekonomiskā analīze

Kā noteikts Regulas (ES) Nr. 1303/2013 101. panta pirmās daļas e) punktā, IIA iekļauj ekonomisko analīzi.

Ekonomiskā analīze ir analīze, ko veic, izmantojot ekonomiskās vērtības, kuras atspoguļo preču un pakalpojumu sociālās alternatīvās izmaksas.

2.3.1.   Ekonomiskās analīzes galvenie posmi

Ekonomisko analīzi veic nemainīgās norēķinu (aptuvenajās) cenās, un tajā par sākumpunktu izmanto finanšu analīzes naudas plūsmas.

Ekonomiskā analīze ietver turpmāk minētos posmus.

1.

Fiskālas korekcijas, neietverot ekonomiskajā analīzē netiešos nodokļus (piemēram, PVN, akcīzes nodokli), subsīdijas un vienkāršus tādu maksājumu pārvedumus, ko piešķīrusi valsts struktūra (piemēram, maksājumi no valsts veselības aprūpes sistēmām). Ja netiešo nodokļu/subsīdiju mērķis ir labot ārējos faktorus, tie jāiekļauj ekonomiskajā analīzē, ja uzskatāms, ka tie pienācīgi atspoguļo attiecīgo ārējo faktoru sociālo robežvērtību, un ja nepastāv dubults skaitījums ar citām ekonomiskajām izmaksām/ieguvumiem.

2.

Tirgus pāriešana uz norēķinu (aptuvenajām) cenām, piemērojot pārrēķināšanas koeficientus finansiālajām cenām, lai labotu tirgus kropļojumus. Ja pārrēķināšanas koeficienti no valsts plānošanas biroja nav pieejami un ja nav būtiska tirgus kropļojuma, vienkāršības labad pārrēķināšanas koeficients var būt viens (CF=1). Pārrēķināšanas koeficienti var būt augstāki (vai zemāki) par viens, ja norēķinu cenas ir augstākas (vai zemākas) par tirgus cenām.

3.

Ārpustirgus ietekmes (ārējo faktoru korekcijas) monetizācija: ārējos faktorus nosaka un attiecīgā gadījumā novērtē, izmantojot fiksētas vai atklātas izvēles metodi (piemēram, hedonisko cenu noteikšanu) vai citas metodes.

Ekonomiskajā analīzē ņem vērā tikai tiešo ietekmi, lai novērstu dubultu skaitījumu, savukārt aptuveno cenu noteikšanā un ārējo faktoru monetizācijā parasti ņem vērā netiešo ietekmi.

Finansiālos ienākumus, ko gūst lietotāju nodevu, maksas un tarifu veidā, neietver ekonomiskajā analīzē un aizstāj ar aplēsēm par tiešu ietekmi uz lietotājiem, izmantojot vai nu “gatavību maksāt”, vai norēķinu cenas. Lietotāja nodevas, maksu un tarifus, jo īpaši nozarēs, kuras nav pakļautas tirgus konkurencei, regulētās nozarēs vai nozarēs, kuras būtiski ietekmē politiski apsvērumi, neizmanto kā raksturīgos rādītājus lietotāja “gatavībai maksāt”.

4.

Paredzamo izmaksu un ieguvumu diskontēšana: kad ir aplēsta ekonomisko izmaksu un ieguvumu plūsma, piemēro standarta diskontētās naudas plūsmas metodiku, izmantojot sociālo diskonta likmi (SDR).

Pamatojoties uz laika izvēles sociālo likmi (SRTP), ir aprēķināti šādi sliekšņi attiecībā uz sociālo diskonta likmi: 4,95 % kohēzijas dalībvalstīm un 2,77 % pārējām dalībvalstīm. Vienkāršības labad parasti kā kohēzijas dalībvalstu slieksni izmanto sociālo diskonta likmi 5 % apmērā (Bulgārija, Čehijas Republika, Grieķija, Horvātija, Igaunija, Kipra, Latvija, Lietuva, Malta, Polija, Portugāle, Rumānija, Slovākija, Slovēnija, Ungārija) un 3 % apmērā pārējās dalībvalstīs (Apvienotā Karaliste, Austrija, Beļģija, Dānija, Francija, Itālija, Īrija, Luksemburga, Nīderlande, Somija, Spānija, Vācija, Zviedrija).

Dalībvalstis var noteikt sociālās diskonta likmes slieksni, kas nav 5 % vai 3 %, ar nosacījumu, ka tās:

(1)

sniedz pamatojumu šādai rīcībai, balstoties uz ekonomiskās izaugsmes prognozēm un citiem parametriem, kas nosaka SDR saskaņā ar SRTP pieeju, un

(2)

nodrošina tā atbilstošu piemērošanu līdzīgos projektos tajā pašā valstī, reģionā vai nozarē.

Informācija par atšķirīgu slieksni jādara pieejama saņēmējiem un Komisijai darbības programmas sākumā.

2.3.2.   Ekonomikas veikuma rādītāju aprēķins

Turpmāk minētie ekonomikas veikuma rādītāji (kā definēts turpmāk) ir galvenie ekonomiskās analīzes rādītāji.

(1)

Ekonomiskā neto pašreizējā vērtība (ENPV) ir galvenais atsauces rādītājs projekta novērtēšanā. Tā ir starpība starp diskontētiem kopējiem sociālajiem ieguvumiem un izmaksām.

(2)

Lai liels projekts būtu pieņemams no ekonomiskā viedokļa, projekta ekonomiskajai neto pašreizējai vērtībai jābūt pozitīvai (ENPV>0), tādējādi apliecinot, ka sabiedrība attiecīgā reģionā vai valstī gūst labumu no projekta, jo projekta ieguvumi pārsniedz tā izmaksas, un tādēļ projektu būtu jāīsteno.

(3)

Ekonomiskā ienesīguma norma (ERR) ir iekšējā peļņas norma, ko aprēķina, izmantojot ekonomiskās vērtības un izsakot projekta sociālekonomisko rentabilitāti.

(4)

Ekonomiskajai ienesīguma normai jābūt lielākai par sociālo diskonta likmi (ERR>SDR), lai pamatotu ES atbalsta nepieciešamību lielam projektam.

(5)

Ieguvumu/izmaksu attiecība (I/I) ir projekta ieguvumu neto pašreizējā vērtība, kas dalīta ar projekta izmaksu neto pašreizējo vērtību.

(6)

Izmaksu/ieguvumu attiecībai jābūt lielākai par viens (B/C>1), lai pamatotu ES atbalsta nepieciešamību lielam projektam.

Galvenie ekonomiskie ieguvumi katrā nozarē, kuri jāņem vērā ekonomiskajā analīzē, ir norādīti 1. tabulā. Ja nepieciešams un ja ir pamatots, var pievienot papildu ekonomiskos ieguvumus. Dažos konkrētos gadījumos šie ieguvumi var kļūt par ekonomiskajām izmaksām, piemēram, palielinātas transportlīdzekļu ekspluatācijas izmaksas konkrētos ceļu projektos.

1. tabula

Nozare/apakšnozare

Ekonomiskie ieguvumi

Ūdensapgāde un sanitārija

i)

uzlabota piekļuve dzeramajam ūdenim un notekūdeņu attīrīšanas pakalpojumiem, ņemot vērā pakalpojuma pieejamību, uzticamību un kvalitāti

ii)

uzlabota dzeramā ūdens kvalitāte

iii)

uzlabota virszemes ūdeņu kvalitāte un ekosistēmu pakalpojumu saglabāšana piesārņojuma samazināšanas dēļ

iv)

resursu izmaksu ietaupījumi ražotājiem un pircējiem

v)

uzlabota veselība

vi)

SEG emisiju samazinājums

Atkritumu apsaimniekošana

i)

samazināts veselības un vides apdraudējums (samazināts gaisa, ūdens un augsnes piesārņojums)

ii)

samazināta atkritumu poligonu platība/izmaksas (atkritumu apstrādes iekārtām)

iii)

materiālu un enerģijas atguve un komposta ražošana (novērstas alternatīvās ražošanas/ģenerēšanas izmaksas, tostarp ārējie faktori)

iv)

SEG emisiju (piem. CO2, CH4) samazinājums

v)

samazināta vizuālā nepievilcība, skaņa un smaka

Enerģija

Energoefektivitātes projekti

i)

energoietaupījumi (tos izsaka enerģijas ekonomiskā vērtība, tostarp ārējie faktori)

ii)

komforta pieaugums

iii)

SEG emisiju un emisiju, kas nav SEG emisijas, samazinājums

Atjaunojamo energoavotu projekti

i)

enerģijas izmaksu samazinājums par enerģijas avota aizstāšanu, piemēram, aizstājot degizrakteņu alternatīvas (to izsaka enerģijas ekonomiskā vērtība, ko rada, iespējams, aizstātā alternatīva, ietverot ārējos faktorus)

ii)

SEG emisiju samazinājums

Elektrības/gāzes tīkli un infrastruktūra

i)

energoapgādes pieaugums un dažādošana (piegādātās papildu gāzes/elektrības vērtība, tostarp ārējie faktori)

ii)

energoapgādes drošuma un uzticamības palielināšanās (piegādes pārtraukumu samazinājums)

iii)

enerģijas izmaksu samazinājums par enerģijas avota aizstāšanu

iv)

tirgus integrācija: atšķirības atlikumā, ko rada cenu izlīdzināšanas ietekme dažādās vietās (pārsūtīšanai) vai laikā (glabāšanai)

v)

uzlabota energoefektivitāte

vi)

SEG emisiju un emisiju, kas nav SEG emisijas, samazinājums

Ceļi, dzelzceļi, sabiedriskais transports

i)

vispārējo izmaksu samazinājums (preču/personu pārvadājumos):

laika ietaupījums

transportlīdzekļu ekspluatācijas izmaksu ietaupījums

ii)

negadījumu ietaupījums

iii)

SEG emisiju samazinājums

iv)

emisiju, kas nav SEG emisijas (t. i., vietējā gaisa piesārņojuma ietekmes), samazinājums

v)

trokšņu emisiju samazinājums (piemēram, daži pilsētprojekti)

Lidostas, jūras ostas, intermodālie pārvadājumi

i)

vispārējo izmaksu samazinājums (preču/personu pārvadājumos):

laika ietaupījums

transportlīdzekļu ekspluatācijas izmaksu ietaupījums

ii)

pakalpojumu kvalitātes uzlabojumi (piemēram, piekļuves vārtu nodrošinājums lidostās)

iii)

SEG emisiju samazinājums

iv)

emisiju, kas nav SEG emisijas, samazinājums

v)

trokšņu emisiju samazinājums.

Pētniecība un inovācija

i)

ieguvumi uzņēmumiem (jaunu akadēmisku uzņēmumu dibināšana un uzņēmējdarbības uzsākšana, jaunu/uzlabotu produktu un procesu izstrāde, zināšanu pārnese)

ii)

ieguvums pētniekiem un studentiem (jauna pētniecības cilvēkkapitāla veidošana, un sociālā kapitāla attīstība)

iii)

ieguvumi plašai sabiedrībai (vides risku mazināšana, veselības risku mazināšana, kultūra)

Platjosla

i)

digitālo pakalpojumu izmantošanas pieaugums un uzlabota kvalitāte, tostarp e-komercija pilsoņiem un uzņēmumiem (jo īpaši lauku reģionos);

ii)

digitālo pakalpojumu izmantošanas pieaugums un uzlabota kvalitāte, tostarp e-pārvaldība un e-veselība valsts pārvaldē.

2.3.3.   Klimata pārmaiņu mazināšana un pielāgošanās klimata pārmaiņām ekonomiskajā analīzē

IIA jāņem vērā projekta izmaksas un ieguvumi siltumnīcefekta gāzu emisiju un klimata pārmaiņu kontekstā. Nosakot projekta siltumnīcefekta gāzu emisiju daudzumu un aplēšot oglekļa (jeb CO2) ekonomiskās izmaksas, ko izmanto šādu emisiju ārējo faktoru monetizēšanā, pamatojas uz pārredzamu metodiku, kas atbilst ES 2050. gada dekarbonizācijas mērķiem. Attiecībā uz pielāgošanos klimata pārmaiņām ekonomiskajā analīzē iekļauj tādu pasākumu izmaksas, kuru mērķis ir uzlabot projekta noturību pret klimata pārmaiņu ietekmi, kas ir pienācīgi pamatota priekšizpētē. Šo pasākumu, piemēram, pasākumu, kas īstenoti, lai ierobežotu SEG emisijas vai uzlabotu noturību pret klimata pārmaiņām un ekstremāliem laika apstākļiem, kā arī citām dabas katastrofām, ieguvumus arī novērtē un ietver ekonomiskajā analīzē; ja iespējams, tos izsaka kvantitatīvā izteiksmē, bet, ja tas nav iespējams, tos pienācīgi apraksta.

2.3.4.   Vienkāršota ekonomiskā analīze īpašos gadījumos

Dažos ierobežotos gadījumos, kad liela projekta ieguvumus noteikt kvantitatīvi vai izteikt naudā ir ļoti grūti vai neiespējami, taču kur var pietiekami pārliecinoši prognozēt izmaksas, jo īpaši lieliem projektiem, kurus virza nepieciešamība nodrošināt atbilstību ES tiesību aktiem, var veikt izmaksu lietderības analīzi (CEA). Šādos gadījumos novērtējumā īpaši pārbauda, ka projekts ir visefektīvākais risinājums sabiedrībai, lai sniegtu attiecīgu nepieciešamo pakalpojumu, ievērojot iepriekš ieviestus nosacījumus. Turklāt tajā sniedz galveno ekonomisko ieguvumu kvalitātes aprakstu.

IIA veic, aprēķinot izmaksas uz “nemonetizētā” ieguvuma vienību, un tai nepieciešams kvantitatīvi noteikt ieguvumus, tomēr nepiešķirt tiem monetāro cenu vai ekonomisko vērtību.

IIA piemērošanas nosacījumi ir šādi:

projekts rada tikai vienu projekta rezultātu, kas ir viendabīgs un viegli mērāms;

šis rezultāts ir ārkārtīgi būtisks, tāpēc tā panākšana ir izšķiroši svarīga;

lielā projekta mērķis ir sasniegt rezultātu par minimālām izmaksām;

nav būtisku ārējo faktoru;

pastāv daudz atbilstošu kritēriju, lai pārbaudītu, ka izvēlētā tehnoloģija atbilst minimālo nepieciešamo izmaksu īstenošanas kritērijiem.

2.4.   Riska novērtējums

Kā noteikts Regulas (ES) Nr. 1303/2013 101. panta pirmās daļas e) punktā, IIA iekļauj riska novērtējumu. Tas ir nepieciešams, lai pievērstos nenoteiktībai, kas vienmēr novērojama investīciju projektos. Ar riska novērtējumu projekta iesniedzējs var labāk izprast, kā paredzētā ietekme var mainīties, ja daži galvenie projekta mainīgie lielumi atšķiras no paredzētajiem. Pamatīga riska analīze veido pamatu stabilai riska pārvaldības stratēģijai, kas savukārt ietekmē projekta izstrādi. Īpaša uzmanība jāpievērš klimata pārmaiņu un vides aspektiem.

Riska novērtējums ietver divus turpmāk minētos posmus.

1)

Jutīguma analīzē, kas nosaka “kritiskos” parauga mainīgos lielumus vai parametrus, proti, tādus, kuru pozitīvajām vai negatīvajām variācijām ir vislielākā ietekme uz projekta veiktspējas rādītājiem, ņem vērā šādus aspektus:

kritiskie mainīgie lielumi ir mainīgie lielumi, kuru variācija 1 % apmērā izraisa neto pašreizējās vērtības (NPV) variāciju vairāk nekā 1 % apmērā;

analīzi veic, vienlaikus variējot vienu elementu un nosakot šo izmaiņu ietekmi uz NPV;

pārslēgšanās vērtības ir procentuālās izmaiņas, ko pieņem kritiskais mainīgais lielums, lai NPV būtu nulle;

scenāriju analīze, kas ļauj pētīt noteiktu kritisko vērtību kopu kopējo ietekmi un jo īpaši mainīgo lielumu grupas optimistisko un pesimistisko vērtību kopumu, lai veidotu dažādus scenārijus, kuri var iekļaut noteiktas hipotēzes.

2)

Kvalitatīvā riska analīze, tostarp riska novēršana un mazināšana, kas ietver šādus elementus:

saraksts ar riskiem, kuriem projekts ir pakļauts;

risku matrica, kas norāda katru identificēto risku:

iespējamos kļūdu cēloņus,

attiecīgā gadījumā saikni ar jutīguma analīzi,

radīto negatīvo ietekmi uz projektu,

klasificētus (piem., ļoti maz ticams, maz ticams, neitrāls, iespējams, ļoti iespējams) līmeņus saistībā ar notikuma iespējamību un ietekmes smaguma pakāpi,

riska līmeni (t. i., iespējamības un ietekmes kombinācija);

novēršanas un mazināšanas pasākumu, tostarp struktūras, kas atbild par galveno risku novēršanu un mazināšanu, identificēšana un attiecīgā gadījumā standarta procedūru identificēšana, ņemot vērā paraugpraksi, ja iespējams, ko nepieciešamības gadījumā piemēro, lai samazinātu pakļautību riskam;

riska matricas interpretācija, tostarp atlikušo risku novērtējums pēc novēršanas un mazināšanas pasākumu piemērošanas.

Turklāt attiecīgā gadījumā (atkarībā no projekta lieluma, datu pieejamības) riska novērtējumā, ja projekts joprojām ir būtiski pakļauts atlikušajam riskam, var un vajadzētu ietvert iespējamā riska analīzi, kas ietver šādus posmus:

1)

kritisko mainīgo lielumu iespējamības sadale, sniedzot informāciju par to, ka, iespējams, notiks attiecīgas procentuālas izmaiņas kritiskajos mainīgajos. Kritisko mainīgo lielumu iespējamības sadales aprēķins ir nepieciešams, lai veiktu kvantitatīvo risku analīzi;

2)

kvantitatīvā risku analīze, kuras pamatā ir Montekarlo simulācija un kas sniedz projekta finansiālās un ekonomikas veikuma rādītāju iespējamības sadali un statistikas rādītājus paredzamajam rezultātam, STD utt.

Galvenie riski katrā nozarē, kuri jāņem vērā riska novērtējumā, ir norādīti 2. tabulā.

Lai projekta īstenotājiem palīdzētu sagatavot kvalitatīvu risku analīzi, kas atbilst šai regulai, dalībvalstis tiek mudinātas (ja tās uzskata par lietderīgu un/vai iespējamu) izstrādāt uz dažādām nozarēm attiecināmas valsts pamatnostādnes par noteiktu standarta projektu risku vērtēšanas, mazināšanas un novēršanas pasākumiem.

2. tabula

Nozare/apakšnozare

Konkrēti riski

Ūdensapgāde un sanitārija

Pieprasījuma riski:

i)

zemāks ūdens patēriņš nekā prognozēts

ii)

zemāks saistības apjoms ar publisko kanalizācijas sistēmu nekā prognozēts

Izstrādes riski:

iii)

neatbilstoši apsekojumi un izmeklēšana, piemēram, neprecīzas hidroloģiskās prognozes

iv)

neatbilstošas izstrādes izmaksu prognozes

Zemes iegādes riski:

v)

ieilgušas procedūras

vi)

zemes izmaksas augstākas nekā prognozēts

Administratīvie un iepirkuma riski:

vii)

ieilgušas procedūras

viii)

būvatļaujas vai citas atļaujas

ix)

derīguma apstiprinājums

x)

tiesvedības

Būvniecības riski:

xi)

pārmērīgas projekta izmaksas un celtniecības darbu kavējumi

xii)

ar darbuzņēmēju saistīti riski (bankrots, resursu trūkums)

Darbības riski:

xiii)

identificēto ūdens avotu uzticamība (kvantitāte/kvalitāte)

xiv)

augstākas uzturēšanas un remonta izmaksas nekā prognozēts, tehnisku pārrāvumu uzkrāšanās

Finansiāli riski:

xv)

lēnāks tarifu pieaugums nekā prognozēts

xvi)

mazāka tarifu vākšana nekā prognozēts

Regulatīvi riski:

xvii)

negaidīti politiskie vai reglamentējošie faktori, kas ietekmē ūdens cenu

Citi riski:

xviii)

sabiedrības pretestība

Atkritumu apsaimniekošana

Pieprasījuma riski:

i)

zemāks atkritumu ražošanas patēriņš nekā prognozēts

ii)

nepietiekama atkritumu plūsmas kontrole/nodrošinājums

Izstrādes riski:

iii)

neatbilstoši apsekojumi un izmeklēšana

iv)

nepiemērotas tehnoloģijas izvēle

v)

neatbilstošas izstrādes izmaksu prognozes

Zemes iegādes riski:

vi)

ieilgušas procedūras

vii)

augstākas zemes izmaksas nekā prognozēts

Administratīvie un iepirkuma riski:

viii)

ieilgušas procedūras

ix)

būvatļaujas vai citas atļaujas

x)

derīguma apstiprinājums

Būvniecības riski:

xi)

pārmērīgas projekta izmaksas un celtniecības darbu kavējumi

xii)

ar darbuzņēmēju saistīti riski (bankrots, resursu trūkums)

Darbības riski:

xiii)

cits atkritumu sastāvs nekā prognozēts vai neparedzēti lielas variācijas

xiv)

augstākas uzturēšanas un remonta izmaksas nekā prognozēts, tehnisku pārrāvumu uzkrāšanās

xv)

procesa rezultāti neatbilst kvalitātes mērķiem

xvi)

iekārtas radīto emisiju pieļaujamā līmeņa pārsniegšana (gaisā un/vai ūdenī)

Finansiāli riski:

xvii)

lēnāks tarifu pieaugums nekā prognozēts

xviii)

mazāka tarifu vākšana nekā prognozēts

Regulatīvi riski:

xix)

izmaiņas vides prasībās, ekonomikas un regulatīvajos instrumentos (t. i., atkritumu poligonu nodokļa ieviešana, aizliegums veidot atkritumu poligonus)

Citi riski:

xx)

sabiedrības pretestība

Enerģija

Pieprasījuma riski:

i)

pieprasījuma trūkums

ii)

dažādu konkurējošo kurināmo cenu attīstība

iii)

neadekvāta tādu klimata apstākļu analīze, kas ietekmē enerģijas patēriņu apsildei un/vai dzesēšanai

Izstrādes riski:

iv)

neatbilstošas izstrādes izmaksu prognozes

v)

neatbilstoši teritorijas apsekojumi un izmeklēšana

vi)

inovācijas enerģijas ražošanas/pārvades vai enerģijas uzglabāšanas tehnoloģijās, padarot projektā izmantotās par novecojušām

Zemes iegādes riski:

vii)

augstākas zemes izmaksas nekā prognozēts

viii)

augstākas izmaksas ceļa tiesību iegūšanai

ix)

ieilgušas procedūras

Administratīvie un iepirkuma riski:

x)

ieilgušas procedūras

Būvniecības riski:

xi)

pārmērīgas projekta izmaksas un celtniecības darbu kavējumi

xii)

plūdi, nogruvumi utt.

xiii)

negadījumi

Darbības riski:

xiv)

augstākas uzturēšanas un remonta izmaksas nekā prognozēts, tehnisku pārrāvumu uzkrāšanās, piemēram, tādu, ko rada klimata pārmaiņu ietekme

xv)

negadījuma vai ārēju cēloņu radīta ilga dīkstāve

Finansiāli riski:

xvi)

izmaiņas tarifu un/vai stimulu sistēmā

xvii)

neatbilstošas enerģijas cenu attīstības prognozes

Regulatīvi riski:

xviii)

izmaiņas vides prasībās, ekonomikas instrumentos (t. i., atjaunojamo energoresursu atbalsta shēmas, ES ETS izstrāde)

Citi riski:

xix)

sabiedrības pretestība

Ceļi, dzelzceļi, sabiedriskais transports, lidostas, jūras ostas, intermodālie pārvadājumi

Pieprasījuma riski:

i)

citāda satiksme prognoze nekā paredzēts

Izstrādes riski:

ii)

neatbilstoši teritorijas apsekojumi un izmeklēšana

iii)

neatbilstošas izstrādes izmaksu prognozes

Administratīvie un iepirkuma riski:

iv)

ieilgušas procedūras

v)

būvatļaujas

vi)

derīguma apstiprinājums

Zemes iegādes riski:

vii)

augstākas zemes izmaksas nekā prognozēts

viii)

ieilgušas procedūras

Būvniecības riski:

ix)

pārmērīgas projekta izmaksas

x)

plūdi, nogruvumi utt.

xi)

arheoloģiskie atradumi

xii)

ar darbuzņēmēju saistīti riski (bankrots, resursu trūkums)

Darbības riski:

xiii)

augstākas darbības un uzturēšanas izmaksas nekā prognozēts

Finansiāli riski:

xiv)

nodevu iekasēšana zemāka nekā prognozēts

Regulatīvi riski:

xv)

izmaiņas vides prasībās

Citi riski:

xvi)

sabiedrības pretestība

Pētniecība, izstrāde, inovācija

Pieprasījuma riski:

i)

būtiskas nozares attīstība (pieprasījums pēc pētījumu rezultātiem un pieprasījums pēc privātas, uz līgumu balstītas pētniecības)

ii)

izmaiņas darba tirgū (pieprasījums pēc universitāšu absolventiem un ietekme uz pieprasījumu pēc izglītības pakalpojumiem attiecīgā apgabalā)

iii)

citādas sabiedrības intereses nekā prognozēts

Izstrādes riski:

iv)

neatbilstošas izstrādes izmaksu prognozes

v)

neatbilstoša teritorijas izvēle vai kavēšanās projekta izstrādes pabeigšanā

vi)

jaunas pētniecības, izstrādes, inovāciju tehnoloģijas ieviešana, padarot infrastruktūras tehnoloģiju par novecojušu

vii)

labu speciālo inženiertehnisko zināšanu trūkums

Administratīvie un iepirkuma riski

viii)

būvatļauju saņemšanas kavēšanās

ix)

neatrisināti īpašumtiesību jautājumi

x)

intelektuālā īpašuma tiesību iegūšanas aizkavēšanās vai to iegūšanas izmaksas ir augstākas nekā prognozēts

xi)

ieilgušas piegādātāja izvēles un iepirkuma līguma noslēgšanas procedūras

xii)

piegādes trūkumi

Būvniecības riski:

xiii)

ieildzis projekts un pārmērīgas izmaksas zinātniska aprīkojuma uzstādīšanas laikā

xiv)

gatavu risinājumu trūkums, lai apmierinātu vajadzības, kas rodas infrastruktūras būvniecības vai darbības laikā

xv)

tādu papildu darbu aizkavēšanās, kas nav projekta iesniedzēja atbildībā

Darbības riski:

xvi)

akadēmisko darbinieku/pētnieku trūkums

xvii)

negaidīti sarežģījumi, kas saistīti ar specializēto iekārtu uzstādīšanu

xviii)

aizkavēšanās iekārtu iedarbināšanā un stabilas darbības nodrošināšanā

xix)

nepietiekams pētījuma rezultātu daudzums

xx)

negaidīta ietekme uz vidi/negadījumi

Finansiāli riski:

xxi)

valsts/reģionālā līmenī darbības posma laikā piešķirts nepietiekams finansējums

xxii)

neatbilstošas finansiālo ienākumu prognozes

xxiii)

nespēja apmierināt lietotāju pieprasījumu

xxiv)

neatbilstoša intelektuālā īpašuma aizsardzības un izmantošanas sistēma

xxv)

esošo klientu/lietotāju zaudēšana citu pētniecības un izstrādes centru konkurences rezultātā

Platjosla

Konteksta un regulatīvi riski:

i)

izmaiņas stratēģiskās politikas virzībā

ii)

izmaiņas nākamo privāto investoru gaidītajā uzvedībā

iii)

izmaiņas mazumtirdzniecības tirgus noteikumos

iv)

nesekmīgs valsts atbalsta pieteikums

Pieprasījuma riski:

v)

mazumtirgotāji un/vai vairumtirgotāji izmanto mazāk pakalpojumu nekā prognozēts

vi)

nelieli pakalpojumu sniedzēju ieguldījumi “pēdējā kilometra” tīklā

Izstrādes riski:

vii)

neatbilstošas izstrādes izmaksu prognozes

Administratīvie un iepirkuma riski

viii)

ieildzis projekta iepirkums

ix)

nepieciešamo īpašuma tiesību neiegūšanas risks

Darbības un finansiālie riski:

x)

darbības izmaksu pieaugums

xi)

nepietiekami piešķirts finansējums valsts/reģionālā līmenī darbības posma laikā

xii)

svarīgāko darbinieku zaudēšana projekta īstenošanas laikā

Formulas

Formulas finanšu analīzei

—   Finansiālā neto pašreizējā vērtība (FNPV)

Formula

—   Finansiālā ienesīguma norma (FRR)

Formula

Kur S t ir naudas plūsmas atlikums laikā t un a t ir finansiālais diskontēšanas koeficients, kas izvēlēts diskontēšanai laikā t; i ir finanšu diskonta likme.

Formulas ekonomiskai analīzei

—   Ekonomiskā neto pašreizējā vērtība (ENPV)

Formula

—   Ekonomiskā ienesīguma norma (ERR)

Formula

—   Izmaksu un ieguvumu attiecība (B/C)

Formula

Kur V t ir tīrās peļņas atlikums (B-C) laikā t, B ir kopējā peļņas plūsma laikā t, C ir kopējā sociālo izmaksu plūsma laikā t, ρt ir sociālais diskontēšanas koeficients laikā t; r ir sociālā diskonta likme.


(1)  Ja lielā projektā ir jauns līdzeklis, ienākumus un darbības izmaksas (vai izmaksas un ieguvumus ekonomiskajā analīzē) veido jaunās investīcijas.

(2)  Iedzīvotāji, kas gūst tiešu labumu no projekta..

(3)  Īpašus Savienības tiesību aktu noteikumus, kas pastāv ūdens un atkritumu nozarēs (proti, Ūdens pamatdirektīva un Atkritumu pamatdirektīva), ņem vērā šo principu piemērošanā.

(4)  Nosacījumus izklāsta valsts PPP vadlīnijās.

(5)  Ja privātie partneri jau ir atlasīti, pretājā gadījumā jāapraksta, kā šis aspekts tiks nodrošināts.


IV PIELIKUMS

Kopīgā rīcības plāna (KRP) parauga formāts

Priekšlikums KRP izveidošanai saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1303/2013 104.–109. pantu.

KRP nosaukums

<type='S' maxlength='255' input='M'>  (1)

Komisijas atsauce (CCI kods):

<type='S' maxlength='15' input='S'>

A.   Vispārīgs raksturojums

A.1.

Īss KRP apraksts

<type='S' maxlength='1750' input='M'>

A.2.

Darbības programmas(-u) CCI kods

<type='S' input='S'>

A.3.

Reģions(-i) (NUTS)

<type='S' input='S'>

A.4.

Dalībvalsts(-is)

<type='S' input='G'>

A.5.

Fonds(-i)

<type='S' input='S'>

A.6.

Kopējās atbilstīgās izmaksas

<type='N' input='M'>

A.7.

Publiskais atbalsts (2)

<type='N' input='M'>

A.8.

KRP veids

( ) Parasts ( ) Izmēģinājuma ( ) JNI

[tikai viena iespēja]; <type='C' input='M'>

A.9.   Darbības pasākumu iedalījums kategorijās

 

Kods

Summa

Procenti no kopējām darbības izmaksām par katru aspektu

A.9.1.

Intervences joma (var izmantot vairāk nekā vienu, attiecīgā gadījumā aprēķinot proporcionāli)

<type='N' input='S'>

<type='N' input='M'>

<type='P' input='G'>

<type='N' input='S'>

<type='N' input='M'>

<type='P' input='G'>

<type='N' input='S'>

<type='N' input='M'>

<type='P' input='G'>

A.9.2.

Finansēšanas forma (var izmantot vairāk nekā vienu, attiecīgā gadījumā aprēķinot proporcionāli)

<type='N' input='S'>

<type='N' input='M'>

<type='P' input='G'>

<type='N' input='S'>

<type='N' input='M'>

<type='P' input='G'>

<type='N' input='S'>

<type='N' input='M'>

<type='P' input='G'>

A.9.3.

Teritorijas dimensija (var izmantot vairāk nekā vienu, attiecīgā gadījumā aprēķinot proporcionāli)

<type='N' input='S'>

<type='N' input='M'>

<type='P' input='G'>

<type='N' input='S'>

<type='N' input='M'>

<type='P' input='G'>

A.9.4.

Teritoriālais īstenošanas mehānisms

<type='N' input='S'>

<type='N' input='M'>

<type='P' input='G'>

A.9.5.

Tematiskais mērķis ERAF/Kohēzias fonds (var izmantot vairāk nekā vienu, attiecīgā gadījumā aprēķinot proporcionāli)

<type='N' input='S'>

<type='N' input='M'>

<type='P' input='G'>

<type='N' input='S'>

<type='N' input='M'>

<type='P' input='G'>

A.9.6.

ESF sekundārais temats

<type='N' input='S'>

<type='N' input='M'>

<type='P' input='G'>

A.9.7.

Saimnieciskās darbības dimensija (var izmantot vairāk nekā vienu, attiecīgā gadījumā aprēķinot proporcionāli)

<type='N' input='S'>

<type='N' input='M'>

<type='P' input='G'>

<type='N' input='S'>

<type='N' input='M'>

<type='P' input='G'>

A.9.8.

Atrašanās vietas dimensija (var izmantot vairāk nekā vienu, attiecīgā gadījumā aprēķinot proporcionāli)

<type='N' input='S'>

<type='N' input='M'>

<type='P' input='G'>

<type='N' input='S'>

<type='N' input='M'>

<type='P' input='G'>

B.   KONTAKTINFORMĀCIJA: Iestāde, kas atbildīga par KRP piemērošanu [aizpilda iestāde, kas iesniedz pieteikumu]

B.1.

Nosaukums

<type='S' maxlength='200' input='M'>

B.2.

Iestādes veids

( ) vadošā iestāde ( ) starpniekstruktūra ( ) cita izraudzīta publisko tiesību struktūra

<type='C' input='M'>

B.3.

Adrese

<type='S' maxlength='400' input='M'>

B4.

Kontaktpersonas vārds, uzvārds

<type='S' maxlength='200' input='M'>

B.5.

Kontaktpersonas amats

<type='S' maxlength='200' input='M'>

B.6.

Tālruņa numurs

<type='S' input='M'>

B.7.

E-pasts

<type='S' maxlength='100' input='M'>

Ja KRP atbalsta sniegšanai ir plānota vairāk nekā viena darbības programma vai ja KRP priekšlikumu nav iesniegusi vadošā iestāde, lūdzu, pievienojiet attiecīgās(-o) vadošās(-o) iestādes(-žu) apstiprinājumu.

C.   ATTĪSTĪBAS VAJADZĪBU UN MĒRĶU ANALĪZE

C.1.   Lūdzu, aprakstiet vispārējo problēmu/situāciju, kuras atrisināšanu KRP sekmēs, un vajadzības, kuru piepildīšanu KRP ir jāveicina, attiecīgā gadījumā ņemot vērā katrai valstij pielāgotus ieteikumus, kas pieņemti saskaņā ar Līguma 121. panta 2. punktu un Līguma 148. panta 4. punktu. Attiecīgā gadījumā izmantojiet statistikas datus. Lūdzu, paskaidrojiet, kādas alternatīvas tika izskatītas papildus KRP, lai risinātu konstatētās problēmas/apmierinātu vajadzības, un kādēļ tās netika atlasītas.

<type='S' maxlength='17500' input='M'>

C.2.   Pamatojoties uz C.1. punktā sniegto informāciju, lūdzu, norādiet KRP vispārējo mērķi un visus KRP konkrētos mērķus.

Atsauces vērtība

Kods

Mērķis

KRP vispārējais mērķis <type='S' input='S'>

<type='N' input='M'>

<type='S' maxlength='500' input='M'>

KRP konkrētais mērķis

 

 

KRP konkrētais mērķis

 

 

 

 

C.3.   Lūdzu, aprakstiet saistību starp KRP vispārējo mērķi un KRP konkrētajiem mērķiem un norādiet, kā tie palīdzēs risināt konstatētās problēmas un apmierināt vajadzības.

<type='S' maxlength='10500' input='M'>

C.4.   Lūdzu, norādiet attiecīgās darbības programmu investīciju prioritātes un konkrētos mērķus, kuru īstenošanu veicinās KRP, un aprakstiet, kā KRP palīdzēs tos sasniegt.

DP

Prioritārais virziens

Fonds

Investīciju prioritāte

DP konkrētais mērķis

<type='S' input='S'>

<type='S' input='S'>

<type='S' input='S'>

<type='S' input='S'>

<type='S' input='S'>

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

KRP ieguldījums konkrētajam (-iem) noteiktajam (-iem) mērķim (-iem)

<type='S' maxlength='7000' input='M'>

D.   KRP STRUKTŪRA

D.1.   Lūdzu, aprakstiet KRP intervences motivāciju, atbildot uz turpmāk norādītajiem jautājumiem.

D.1.1.   Kādus projektus paredzēts īstenot? Turpmāk norādītajā tabulā, lūdzu, aprakstiet plānotos projektus vai projektu veidus (līdzīgu pasākumu kopumus ar vienādiem rādītājiem) un to provizorisko grafiku. Projektu var atbalstīt vairāk nekā viena DP, prioritārais virziens un/vai fonds un var aptvert vairāk nekā vienu reģiona kategoriju. Attiecīgā gadījumā norādiet, vai projekta (projekta veida) pabeigšana ir nepieciešama, lai uzsāktu citu (cita veida) projektu KRP ietvaros, un norādiet, kādu (-us) (kāda veida) projektu (-us).

Projekts (veids)

Vispārīgs apraksts

KRP specifisks (-i) mērķis (-i), kurā (-os) sniedz ieguldījumu

Plānotais sākuma datums

Plānotais beigu datums

Norādiet (“Jā” vai “Nē”), vai šī (veida) projekta pabeigšana ir nepieciešama, lai uzsāktu citu (cita veida) KRP projektu, un, ja tā ir, norādiet projektu (veidu).

1. projekts (veids)<type=N' input='M'>

<type='S' maxlength='255' input='M'>

<type='N' input='S'>

<type='D' input='M'>

<type='D' input='M'>

<type='S' maxlength='255' input='M'>

2. projekts (veids)

 

 

 

 

 

3. projekts (veids)

 

 

 

 

 

Informācija par plānotajiem projektiem (veidiem):

<type='S' maxlength='7000' input='M'>

D.1.2.   Kā projekts sniegs ieguldījumu vispārējo un konkrēto KRP mērķu sasniegšanā? Lūdzu, pamatojiet.

<type='S' maxlength='10500' input='M'>

D.1.3.   Kādi ir šo projektu starpposma mērķi un mērķi attiecībā uz iznākumiem un rezultātiem?

Vienam projektam (projekta veidam) ir iespējami vairāki rādītāji (viena rinda katram rādītājam). Lūdzu, ietveriet visus rādītājus, tostarp tādus, kas netiek izmantoti KRP finanšu pārvaldībā. Attiecīgā gadījumā sadaliet rādītājus pa prioritārajiem virzieniem, fondiem un reģiona kategorijām. Ja iznākuma vai rezultāta rādītājam ir noteikts starpposma mērķis, norādiet no tabulā.

Projekts (projekta veids)

Rādītājs

DP

Prioritārais virziens

Fonds

Reģionu kategorija

Veids

Tiek izmantoti KRP finanšu pārvaldībā

Atsauces vērtība

Starpposma mērķis (ja tāds ir)

Starpposma mērķa gads

Mērķis

Mērķa gads

Mērvienība

Datu avots

1. projekts (veids) <type='N' input='S'>

Īpašs KRP rādītājs<type='S' maxlength='255' input='M'>

Rādītājs no DP <type='S' input='S'>

<type='S' input='S'>

<type='S' input='S'>

<type='S' input='S'>

<type='S' input='S'>

Iznākums vai rezultāts

J/N

<type='N' input='M'>

<type='N' input='M'>

<type='N' input='M'>

<type='N' input='M'>

<type='N' input='M'>

type='S' input='M'>

<type='S' maxlength='200' input='M'>

2. projekts (veids)

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

3. projekts (veids)

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

D.2.   Aprakstiet ārējos faktorus, kam varētu būt negatīva ietekme uz KRP īstenošanu. Attiecīgā gadījumā aprakstiet, kādi ietekmes mazināšanas pasākumi ir paredzēti.

Ārējais faktors

Iespējamā ietekme uz KRP

Paredzētie ietekmes mazināšanas pasākumi

<type='S' maxlength='255' input='M'>

<type='S' maxlength='500' input='M'>

<type='S' maxlength='500' input='M'>

Papildu informācija, ja nepieciešams

<type='S' maxlength='7000' input='M'>

D.3.   Pievienojiet KRP intervences motivāciju. Tajā ir jāizskaidro cēloniskā saikne starp apmierināmajām vajadzībām/risināmajām problēmām, KRP mērķiem, iecerētajiem rezultātiem, atbalstāmo projektu kopumu un to iznākumu. (nav obligāti)

< Attēlojums >

E.   ĢEOGRĀFISKAIS APTVĒRUMS UN MĒRĶGRUPA(-AS)

E.1.   KRP ģeogrāfiskais aptvērums. Attiecīgā gadījumā, lūdzu, pamatojiet, kāpēc KRP ir koncentrēts konkrētā apgabalā.

<type='S' maxlength='1750' input='M'>

E.2.   KRP mērķgrupa(-as)

E.2.1.

Mērķgrupa(-as) un tās/to noteikšana

E2.2.

Kopējais mērķgrupas(-u) iedzīvotāju skaits KRP aptvertajā apgabalā

<type='S' maxlength='1750' input='M'>

<type='S' maxlength='200' input='M'>

E.2.3.   Komentāri par mērķgrupu(-ām), tostarp problēmām, kas risināmas ar šā KRP palīdzību, ja tās nav ietvertas C.1. punktā.

<type='S' maxlength='3500' input='M'>

F.   PAREDZAMAIS KRP ĪSTENOŠANAS PERIODS

Lūdzu, ņemiet vērā, ka KRP standarta mēroga vienības cenas (vienības izmaksas) un vienreizējos maksājumus var atlīdzināt tikai tad, ja ir sasniegti attiecīgie iznākumi un rezultāti, pēc tam, kad Komisija ir pieņēmusi lēmumu apstiprināt KRP, un pirms īstenošanu perioda beigām.

F.1.

Īstenošanas sākuma datums

(Lūdzu, norādiet, vai tas tiks saskaņots ar datumu, kad pieņemts lēmums, vai tas sāksies vēlāk)

<type='D' input='M'>

F.2.

Projektu īstenošanas beigu datums

(Projektu beigu datums)

<type='D' input='M'>

F.3.

KRP īstenošanas perioda beigas

(Datums, kad saņēmējs vadošajai iestādei ir nosūtījis galīgo maksājuma pieprasījumu un nobeiguma ziņojumu. Ja kādi rezultāti tiks sasniegti vēlāk un tādēļ daži maksājumi būs jāveic vēlāk, iekļaujiet tos šajā periodā.)

<type='D' input='M'>

G.   KRP PAREDZAMĀS IETEKMES ANALĪZE

G.1.   Ietekme uz sieviešu un vīriešu līdztiesības veicināšanu

<type='S' maxlength='3500' input='M'>

G.2.   Ietekme uz diskriminācijas novēršanu

<type='S' maxlength='3500' input='M'>

G.3.   Attiecīgā gadījumā ietekme uz ilgtspējīgas attīstības veicināšanu

<type='S' maxlength='3500' input='M'>

H.   KRP ĪSTENOŠANAS NOTEIKUMI

H.1.   KRP saņēmējs

H.1.1.   Kontaktinformācija

H.1.1.1.

Nosaukums

<type='S' maxlength='200' input='M'>

H.1.1.2

Adrese

<type='S' maxlength='400' input='M'>

H.1.1.3

Kontaktpersonas vārds un uzvārds

<type='S' maxlength='200' input='M'>

H.1.1.4.

Kontaktpersonas amats

<type='S' maxlength='200' input='M'>

H.1.1.5.

Tālruņa numurs

<type='S' maxlength='50' input='M'>

H.1.1.6.

E-pasts

<type='S' maxlength='100' input='M'>

H.1.2.   Lūdzu, pamatojiet saņēmēja spējas attiecībā uz turpmāk minētajiem aspektiem.

H.1.2.1.   Spējas KRP jomā. Lūdzu, sniedziet pārskatu par saņēmēja prasmēm KRP jomā un norādiet to darbinieku skaitu, kuriem ir šādas prasmes, kuri ir pieejami saņēmēja iestādē un kuri ir norīkoti KRP. Attiecīgā gadījumā sniedziet informāciju par citiem iesaistītajiem galvenajiem partneriem un viņu prasmēm.

<type='S' maxlength='3500' input='M'>

H.1.2.2.   Saņēmēja administratīvās un finanšu pārvaldības spējas. Lūdzu, norādiet ES finansētus un/vai salīdzināmus projektus, kurus saņēmējs veicis, kas pierāda saņēmēja administratīvo un finansiālo kapacitāti projektu vadībā. Ja šādus piemērus nav iespējams sniegt, norādiet paredzēto atbalstu šādas kapacitātes veidošanai (apmācība, pieņemšana darbā, utt.). Lūdzu, atsaucieties uz institucionāliem pasākumiem, piemēram, uz tādas daļas esību, kas spēj īstenot KRP, un, ja iespējams, ietveriet KRP īstenošanai ierosināto organizatorisko struktūru (pielikumā). Ja KRP ietver pasākumus, kas īstenojami ar publisko iepirkumu procedūrām, lūdzu, aprakstiet saņēmēja spējas šajā jomā. Ja pēdējo 10 gadu laikā finanšu korekcijas, kas attiecas uz atbalstu no ES fondiem, ir 10 000 euro vai vairāk, lūdzu, norādiet veiktos korektīvos pasākumus.

<type='S' maxlength='7000' input='M'>

H.2.   KRP koordinācijas kārtība

H.2.1.   Koordinācijas komiteja: Lūdzu, aprakstiet plānoto koordinācijas komitejas sastāvu, tostarp ietverot pārskatu par tās reglamentu un to, kā tā veiks savus uzdevumus, un to partneru atbilstību, kam jābūt komitejā. Lūdzu, paskaidrojiet arī, vai koordinācijas komitejai vai tajā plānotajiem dalībniekiem ir būtiska nozīme KRP sagatavošanā.

<type='S' maxlength='7000' input='M'>

H.3.   KRP uzraudzības un novērtēšanas kārtība

H.3.1.   Kārtība, lai nodrošinātu tādu datu kvalitāti, apkopošanu un glabāšanu, kas saistīti ar iznākumu un rezultātu sasniegšanas līmeni. Lūdzu, norādiet struktūru(-as), kas ir atbildīga(-as) par šo trīs pasākumu īstenošanu, to, kā tā/tās nodrošinās savākto datu kvalitāti (norādījumi, apmācība utt.), datu apkopošanas biežumu, to, kā dati tiks pārbaudīti, ja datus glabās, utt. Lūdzu, aprakstiet arī, kā jūs nodrošināsiet ziņošanu attiecībā uz kopējiem rādītājiem, kas izklāstīti konkrētu fondu noteikumos investīciju prioritātes līmenī, vai attiecīgā gadījumā konkrēta mērķa līmenī.

<type='S' maxlength='7000' input='M'>

H.3.2.   Plānotās novērtēšanas darbības un to pamatojums. Lūdzu, norādiet tikai tās darbības, kas attiecas uz KRP. Ja nav plānotas konkrētas darbības, lūdzu, pamatojiet to.

<type='S' maxlength='3500' input='M'>

H.4.   Kārtība, kas nodrošina informācijas izplatīšanu un saziņu saistībā ar KRP un ar fondiem, kas atbalsta KRP.

<type='S' maxlength='3500' input='M'>

I.   KRP FINANŠU MEHĀNISMI

I.1.   Izmaksas starpposma mērķu, iznākumu un rezultātu sasniegšanai (lūdzu, aizpildiet arī papildinājumu par rādītājiem).

Lūdzu, aizpildiet turpmāk norādītās tabulas ar rādītājiem, kas izmantojami KRP finanšu pārvaldībai, attiecīgā gadījumā sadalot tos pa prioritārajiem virzieniem, fondiem un reģiona kategorijām.

I.1.1.   Iznākuma rādītāji

Rādītājs

(no D.1.3.)

DP

Prioritārais virziens

Fonds

Reģionu kategorija

Starpposma mērķis (ja tāds ir)

Mērķis

Vienības cena vai vienreizējs maksājums

(valsts valūtā)

Kopējā summa

(valsts valūtā)

Papildu summa no atjauninātas metodes (ja tāda ir) (3)

(valsts valūtā)

Maksimālā summa = Kopējie attiecināmie izdevumi

(valsts valūtā)

Maksimālā summa = Kopējie attiecināmie izdevumi

(EUR)

 

 

 

 

 

 

(a)

(b)

(c) = (a) × (b)

(d)

(e) = (c) + (d)

(f) = (e) * exchange rate

<type='S' input='G'>

<type='S' input='G'>

<type='S' input='G'>

<type='S' input='G'>

<type='S' input='G'>

<type='N' input='G'>

<type='N' input='G'>

<type='N' input='M'>

<type='N' input='G'>

<type='N' input='M'>

<type='N' input='G'>

<type='N' input='M'>

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Kopā

<type='N' input='G'>

<type='N' input='G'>

I.1.2.   Rezultātu rādītāji

Rādītājs

(no D.1.3.)

DP

Prioritārais virziens

Fonds

Reģionu kategorija

Atsauces vērtība

Starpposma mērķis (ja tāds ir)

Mērķis

Vienības cena vai vienreizējs maksājums

(valsts valūtā)

Kopējā summa

(valsts valūtā)

Papildu summa no atjauninātas metodes (ja tāda ir) (4)

(valsts valūtā)

Maksimālā summa = Kopējie attiecināmie izdevumi

(valsts valūtā)

Maksimālā summa = Kopējie attiecināmie izdevumi

(EUR)

 

 

 

 

 

 

 

(a)

(b)

(c) = (a) × (b)

(d)

(e) = (c) + (d)

(f) = (e) *exchange rate

<type='S' input='G'>

<type='S' input='G'>

<type='S' input='G'>

<type='S' input='G'>

<type='S' input='G'>

<type='N' input='G'>

<type='N' input='G'>

<type='N' input='G'>

<type='N' input='M'>

<type='N' input='G'>

<type='N' input='M'>

<type='N' input='G'>

<type='N' input='M'>

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Kopā

<type='N' input='G'>

<type='N' input='G'>

I.1.3.   Finanšu elastība (5): lūdzu, paskaidrojiet, vai ir nepieciešama finanšu elastība un kā tā tiks piemērota.

<type='S' maxlength='3500' input='M'>

I.2.   Tāds indikatīvs maksājumu grafiks saņēmējam, kas saistīts ar starpposma mērķiem un galīgajiem mērķiem: sniedziet indikatīvu pārskatu par paredzētajiem maksājumiem (EUR) katram KRP projektam (projekta veidam), pamatojoties uz D.1.3. tabulā un I.1. iedaļā sniegto informāciju.

 

1. gads

2. gads

.... gads

Kopā:

1. projekts (veids)

<type='N' input='M'>

<type='N' input='M'>

<type='N' input='M'>

<type='N' input='G'>

2. projekts (veids)

<type='N' input='M'>

<type='N' input='M'>

<type='N' input='M'>

<type='N' input='G'>

3. projekts (veids)

<type='N' input='M'>

<type='N' input='M'>

<type='N' input='M'>

<type='N' input='G'>

Kopā:

<type='N' input='G'>

<type='N' input='G'>

<type='N' input='G'>

<type='N' input='G'>

I.3.   Finanšu plāns pa darbības programmām un prioritārajiem virzieniem (un attiecīgā gadījumā fondiem un reģiona kategorijām)

 

DP

Prioritārais virziens

Fonds

Reģionu kategorija

Kopējie atbilstīgie izdevumi

(valsts valūtā)

Publiskie izdevumi

(valsts valūtā)

Kopējie atbilstīgie izdevumi

(EUR)

Publiskie izdevumi

(EUR)

1. projekts (veids) <type='S' input='G'>

<type='S' input='G'>

<type='S' input='G'>

<type='S' input='G'>

<type='S' input='G'>

<type='N' input='M'>

<type='N' input='M'>

<type='N' input='M'>

<type='N' input='M'>

2. projekts (veids)

 

 

 

 

 

 

 

 

3. projekts (veids)

 

 

 

 

 

 

 

 

Kopā

 

 

 

 

<type='N' input='G'>

<type='N' input='G'>

<type='N' input='G'>

<type='N' input='G'>

“Kopējo atbilstīgo izdevumu” kopsummai ir jābūt vienādai ar “kopējo atbilstīgo izdevumu” summu I.1.1. un I.1.2. tabulā.

Attiecīgā gadījumā starpība starp kopējiem atbilstīgajiem izdevumiem un publiskajiem izdevumiem atbilst KRP privātā sektora ieguldījumam.


(1)  Laukumu apzīmējumu skaidrojums:

 

Tips: N = skaitlis, D = datums, S = virkne, C = izvēles rūtiņa, P = procenti

 

Ievade: M = manuāla, S = atlase, G = sistēmas ģenerēti dati

 

maxlength = maksimālais rakstzīmju skaits, ieskaitot atstarpes

(2)  Tostarp publiskais ieguldījums, ko sniedz saņēmējs vai citas iestādes, kas piedalās KRP.

(3)  Vērtība, kas norādīta papildinājuma A.1.10. iedaļā

(4)  Vērtība, kas norādīta papildinājuma A.1.10. iedaļā

(5)  Finanšu elastību var piemērot līdz 10 % apmērā no kopējiem piešķīrumiem iznākumiem un rezultātiem. Rādītāju var atlīdzināt līdz 10 % papildus tā indikatīvajai maksimālajai summai. Starp to pašu iznākumu vai rezultātu rādītājiem par dažādiem sasniegšanas līmeņiem ir iespējama pilnīga elastība.

Papildinājums

Apraksts un pamatojums standarta mēroga vienības cenām un vienreizējiem maksājumiem, ko izmanto, lai atlīdzinātu KRP

Šā papildinājuma mērķis ir atvieglot Komisijas darbu, izvērtējot standarta mēroga vienības cenas (vienības cenas) un vienreizējus maksājumus, ko izmanto, lai atlīdzinātu KRP iznākumus un rezultātus. Tādēļ tā aptver tikai rādītājus no I.1.1. un I.1.2. tabulas. Tas ir jāaizpilda par katru rādītāju pēc kārtas. (1)

A.1.   Rādītājs (skatīt I.1.1. un I.1.2.)

A.1.1.

Nosaukums

 

A.1.2.1.

Rādītāja mērvienība

 

A.1.2.2.

Starpposma mērķa/galīgā mērķa mērvienība (attiecīgā gadījumā)

 

A.1.3.

Definīcija

 

A.1.4.

Datu avots (apliecinošo dokumentu veids, kas sagatavo (ģenerē), apkopo un ieraksta datus, kur tie tiek glabāti, to apkopošanas biežums /termiņš, apstiprināšana utt.)

 

A.1.5.

Datu pārbaude (kurš pārbaudīs, pārbaudes biežums, pārbaudes metode):

iegūto vienību pārbaude;

iegūtā kvalitātes līmeņa pārbaude.

 

A.1.6.

Attiecīgā gadījumā, lūdzu, paskaidrojiet, kā tiks nodrošināta pārbaude attiecībā uz publiskā iepirkuma procedūrām un valsts atbalstu

 

A.1.7.

Iespējamais nevēlamais stimuls vai problēmas, kas saistītas ar šo rādītāju, kā tās varētu mazināt, riska līmenis

 

A.1.8.

Atlīdzības pamatā ir:

( ) vienreizējs maksājums ( ) standarta mēroga vienības cena

A.1.9.

Vienas vienības vai vienreizēja maksājuma apjoms (valsts valūtā)

 

A.1.10.

Papildu summa (valsts valūtā) no atjauninātas metodes (ja tāda ir)

 

A.1.11.

Sīks atjauninātas metodes apraksts (ja tāda ir)

 

A.1.12.

ESI fondu tiesiskajā regulējumā esošs juridiskais pamats, kas izmantots vienības cenas/vienreizējo izmaksu pamatošanai

 

A.2.   Standarta mēroga vienības cenas un vienreizēja maksājuma aprēķins

A.2.1.   Lūdzu, norādiet, kāpēc ierosinātā metode un aprēķins atbilst šā veida projektiem, ko atbalstīs KRP.

 

A.2.2.   Lūdzu, norādiet, kā ir īstenoti aprēķini, tostarp jo īpaši pieņēmumi, kas veikti attiecībā uz kvalitāti vai daudzumu, lai iegūtu summas, kas norādītas A.1.9. un A.1.10. Attiecīgā gadījumā izmanto un šim papildinājumam pievieno statistikas datus un kritērijus formātā, kādā tos Komisija var tiešā veidā atkārtoti izmantot.

 

A.2.3.   Attiecīgā gadījumā paskaidrojiet arī:

kā ir ņemti/tiks ņemti vērā ieņēmumi;

to, ka, veicot aprēķinus, ir ņemtas vērā tikai atbilstīgās izmaksas;

savstarpējā finansējuma līmeni (atsaucoties uz Regulas (ES) Nr. 1303/2013 98. panta 2. punktu).

 


(1)  Papildinājums tiks augšupielādēts SFC2014 kā atsevišķs dokuments.


V PIELIKUMS

Paraugs gada un nobeiguma īstenošanas ziņojumam saistībā ar mērķi “Investīcijas izaugsmei un nodarbinātībai”

A. DAĻA.

DATI, KURUS NEPIECIEŠAMS IESNIEGT KATRU GADU (“VIENKĀRŠIE ZIŅOJUMI”) (Regulas (ES) Nr. 1303/2013 50. panta 2. punkts)

1.   GADA/NOBEIGUMA ĪSTENOŠANAS ZIŅOJUMA IDENTIFIKĀCIJA

CCI

<type='S' maxlength=15 input='M'>

Nosaukums

<type='S' maxlength=255 input='G'>

Versija

<type='N' input='G'>

Pārskata gads

<type='N' input='G'>

Datums, kad ziņojumu apstiprinājusi uzraudzības komiteja

<type='D' input='M'>

2.   PĀRSKATS PAR DARBĪBAS PROGRAMMAS ĪSTENOŠANU (Regulas (ES) Nr. 1303/2013 50. panta 2. punkts un 111. panta 3. punkta a) apakšpunkts)

Pamatinformācija par darbības programmas īstenošanu attiecīgajā gadā, tostarp par finanšu instrumentiem, saistībā ar finanšu un rādītāju datiem.

<type='S' maxlength=7000 input='M'>

3.   PRIORITĀRO VIRZIENU ĪSTENOŠANA (Regulas (ES) Nr. 1303/2013 50. panta 2. punkts)

3.1.   Īstenošanas pārskats  (1)

ID

Prioritārais virziens

Pamatinformācija par prioritārā virziena īstenošanu ar norādi uz galvenajiem notikumiem, nozīmīgām problēmām un pasākumiem, kas veicami, lai tās atrisinātu

<type='S' input='G'>

<type='S' input='G'>

<type='S' maxlength=1750 input='M'>

3.2.   Kopējie un īpašie programmas rādītāji (Regulas (ES) Nr. 1303/2013 50. panta 2. punkts)  (2)

Datus par kopējiem un īpašiem programmas rādītājiem pa investīciju prioritātēm nodod, izmantojot turpmāk norādīto 1.–4. tabulu.

1. tabula.

Rezultātu rādītāji attiecībā uz ERAF un Kohēzijas fondu (pa prioritārajiem virzieniem un konkrētajiem mērķiem); attiecas arī uz tehniskās palīdzības prioritāro virzienu  (3)

 

GADA VĒRTĪBA

 

ID

Rādītājs

Mērvienība

Reģiona kategorija

(attiecīgā gadījumā)

Atsauces vērtība

Atsauces gads

Mērķvērtība (2023)

2014

15

16

17

18

19

20

21

22

23

Novērojumi (ja nepieciešams)

<type='S' input='G'>

<type='S' input='G'>

<type='S' input='G'>

<type='S' input='G'>

<type='N or 'S'' input='G'>

<type='N' input='G'>

<type='N' or 'S' input='G'>

<type='N' or 'S' input='M'>

<type='N' or 'S' input='M'>

<type='N' or 'S' input='M'>

<type='N' or 'S' input='M'>

<type='N' or 'S' input='M'>

<type='N' or 'S' input='M'>

<type='N' or 'S' input='M'>

<type='N' or 'S' input='M'>

<type='N' or 'S' input='M'>

<type='N' or 'S' input='M'>

<type='S' maxlength=875 input='M'>

 

 

 

 

 

 

m

w

t

m

w

t

m

w

t

m

w

t

m

w

t

m

w

t

m

w

t

m

w

t

m

w

t

m

w

t

m

w

t

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 


2.A tabula.

Kopējie rezultātu rādītāji ESF (pa prioritārajiem virzieniem, investīciju prioritātēm un reģionu kategorijām). Datus par kopējiem ESF rezultatīvajiem rādītājiem (ar mērķi un bez tā) norāda sadalījumā pa dzimumiem. Attiecībā uz tehniskās palīdzības prioritāro virzienu paziņo tikai tos kopējos rādītājus, kuriem ir noteikts mērķis  (4)  (5)

Investīciju prioritāte:


ID

Rādītājs

Reģiona kategorija

Kopējais iznākuma rādītājs, ko izmanto par pamatu mērķu noteikšanai

Mērvienība atsauces vērtībām un mērķa vērtībām

Mērķvērtība (2023)

(Sadalījums pa dzimumiem šim mērķim nav obligāts)

2014

2015

2016

2017

2018

2019

2020

2021

2022

2023

Kumulatīvā vērtība

(tiek aprēķināta automātiski)

Sasniegumu attiecība

Sadalījums pa dzimumiem nav obligāts

<type='S' input='G'>

<type='S' input='G'>

<type='S' input='G'>

<type='S' input='G'>

<type='S' input='G'>

<type='N or 'S'' input='G'>

<type='N' or 'S' input='M'>

<type='N' or 'S' input='M'>

<type='N' or 'S' input='M'>

<type='N' or 'S' input='M'>

<type='N' or 'S' input='M'>

<type='N' or 'S' input='M'>

<type='N' or 'S' input='M'>

<type='N' or 'S' input='M'>

<type='N' or 'S' input='M'>

<type='N' or 'S' input='M'>

<type='N'' input='G'>

<type='P' input='G'>

 

Gada vērtība

 

 

 

 

 

 

 

Kopā

M

W

M

W

M

W

W

M

M

W

M

W

M

W

M

W

M

W

M

W

M

W

Kopā

M

W

T

M

W

 

Neaktīvie dalībnieki, kuri sākuši darba meklējumus pēc aiziešanas

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Izglītībā/apmācībā iesaistītie dalībnieki pēc aiziešanas

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Kvalifikācijas ieguvē iesaistītie dalībnieki pēc aiziešanas

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Nodarbinātībā iesaistīti, tostarp pašnodarbināti dalībnieki pēc aiziešanas

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Nelabvēlīgā situācijā esoši dalībnieki, kuri pēc aiziešanas sākuši darba meklējumus, iesaistījušies izglītībā/apmācībā, kvalifikācijas ieguvē, nodarbinātībā, tostarp pašnodarbinātībā

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Nodarbinātībā iesaistītie dalībnieki, tostarp pašnodarbinātie, sešus mēnešus pēc aiziešanas  (6)

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Dalībnieki labākā darba tirgus situācijā sešus mēnešus pēc aiziešanas  (6)

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Nodarbinātībā iesaistītie dalībnieki vecumā pēc 54 gadiem, tostarp pašnodarbinātie, sešus mēnešus pēc aiziešanas  (6)

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Nodarbinātībā iesaistītie nelabvēlīgā situācijā esošie dalībnieki, tostarp pašnodarbinātie, sešus mēnešus pēc aiziešanas  (6)

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 


2.B tabula.

JNI rezultātu rādītāji pa prioritārajiem virzieniem vai to daļām (ESF regulas 19. panta 3. punkts, I un II pielikums)  (7)

ID

Rādītājs

Mērvienības mērķis

Mērķvērtība (2023)

(Sadalījums pa dzimumiem šim mērķim nav obligāts)

2014

2015

2016

2017

2018

2019

2020

2021

2022

2023

Kumulatīvā vērtība

(tiek aprēķināta automātiski)

Sasniegumu attiecība

Sadalījums pa dzimumiem nav obligāts

<type='S' input='G'>

<type='S' input='G'>

<type='S' input='G'>

<type='N or 'S'' input='G'>

<type='N' or 'S' input='M'>

<type='N' or 'S' input='M'>

<type='N' or 'S' input='M'>

<type='N' or 'S' input='M'>

<type='N' or 'S' input='M'>

<type='N' or 'S' input='M'>

<type='N' or 'S' input='M'>

<type='N' or 'S' input='M'>

<type='N' or 'S' input='M'>

<type='N' or 'S' input='M'>

<type='N'' input='G'>

<type='P'' input='G'>

 

 

 

 

Gada vērtība

 

 

kopā

M

W

M

W

M

W

M

W

M

W

M

W

M

W

M

W

M

W

M

W

M

W

kopā

M

W

kopā

M

W

 

Dalībnieki, kuri ir bezdarbnieki un pabeidz JNI atbalstīto intervenci

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Dalībnieki, kuri ir bezdarbnieki un pēc aiziešanas saņem darba, turpinātas izglītības, mācekļa vai prakses vietas piedāvājumu

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Dalībnieki, kuri ir bezdarbnieki un pēc aiziešanas iesaistījušies izglītībā/apmācībā, kvalifikācijas ieguvē, vai ir nodarbināti, tostarp pašnodarbināti

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Dalībnieki, kuri ilgstoši ir bezdarbnieki un pabeidz JNI atbalstīto intervenci