EUR-Lex Access to European Union law

Back to EUR-Lex homepage

This document is an excerpt from the EUR-Lex website

Document 32013D0664

2013/664/ES: Komisijas Lēmums ( 2012. gada 25. jūlijs ) par pasākumu Nr. SA.23324 – C 25/07 ( ex NN 26/07) – Somija Finavia , Airpro un Ryanair darbība lidostā Tampere-Pirkkala (izziņots ar dokumenta numuru C(2012) 5036) Dokuments attiecas uz EEZ

OJ L 309, 19.11.2013, p. 27–39 (BG, ES, CS, DA, DE, ET, EL, EN, FR, IT, LV, LT, HU, MT, NL, PL, PT, RO, SK, SL, FI, SV)
OJ L 309, 19.11.2013, p. 27–27 (HR)

In force

ELI: http://data.europa.eu/eli/dec/2013/664/oj

19.11.2013   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 309/27


KOMISIJAS LĒMUMS

(2012. gada 25. jūlijs)

par pasākumu Nr. SA.23324 – C 25/07 (ex NN 26/07) – Somija Finavia, Airpro un Ryanair darbība lidostā Tampere-Pirkkala

(izziņots ar dokumenta numuru C(2012) 5036)

(Autentisks ir tikai teksts somu un zviedru valodā)

(Dokuments attiecas uz EEZ)

(2013/664/ES)

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 108. panta 2. punkta pirmo daļu,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Ekonomikas zonu un jo īpaši tā 62. panta 1. punkta a) apakšpunktu,

pēc tam, kad ieinteresētās personas tika aicinātas iesniegt piezīmes atbilstoši iepriekš minētajiem nosacījumiem (1),

tā kā:

1.   PROCEDŪRA

(1)

Komisija 2005. gada februārī saņēma sūdzību no Somijas aviosabiedrības Blue1 Oy (turpmāk “Blue1”), kas ir SAS Group daļa. Blue1 apgalvoja, ka papildus citiem pasākumiem aviosabiedrība Ryanair Ltd (turpmāk “Ryanair”) saņēma atbalstu, jo tā lidostā Tampere-Pirkkala (turpmāk “TMP lidosta” vai “lidosta”) maksāja lidostas nodevas, kuru apmērs bija mazāks par vidējo.

(2)

Komisija 2005. gada 2. marta un 2006. gada 23. maija vēstulē prasīja Somijai papildu informāciju saistībā ar sūdzību. Somija atbildēja 2005. gada 27. aprīļa un 2006. gada 27. jūlija vēstulē.

(3)

Komisija 2007. gada 10. jūlija vēstulē informēja Somiju par lēmumu sākt Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) (2) 108. panta 2. punktā paredzēto procedūru (turpmāk “lēmums par procedūras sākšanu”) attiecībā uz Airpro Oy un Ryanair vienošanos un arī attiecībā uz zemo izmaksu stratēģiju, ko Finavia un Airpro Oy īstenoja TMP lidostā. Somija piezīmes attiecībā uz lēmumu par procedūras sākšanu iesniedza 2007. gada 28. novembrī.

(4)

Komisijas lēmumu par procedūras sākšanu publicēja Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī  (3). Komisija aicināja ieinteresētās personas viena mēneša laikā pēc lēmuma publicēšanas iesniegt piezīmes par attiecīgo pasākumu.

(5)

Komisija saņēma piezīmes par pasākumu no četrām ieinteresētajām personām (Ryanair, SAS Group, aviosabiedrības Air France un Eiropas Aviokompāniju asociācijas (Association of European Airlines)). Komisija 2008. gada 13. februāra vēstulē nosūtīja šīs piezīmes Somijai. Somija savas piezīmes nosūtīja 2008. gada 15. aprīlī.

(6)

Komisija 2010. gada 25. jūnija vēstulē pieprasīja papildu informāciju. Somija atbildēja 2010. gada 1. jūlija vēstulē. Komisija 2011. gada 5. aprīļa vēstulē prasīja papildu informāciju par lidostas finansēšanu. Somija atbildēja 2011. gada 5. maija vēstulē, taču tās atbilde bija nepilnīga. Tāpēc Komisija nosūtīja atgādinājumu saskaņā ar 10. panta 3. punktu Padomes 1999. gada 22. marta Regulā (EK) Nr. 659/1999, ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus EK līguma 93. panta piemērošanai (4). Somija atbildēja 2011. gada 15. jūnija vēstulē.

2.   PASĀKUMU APRAKSTS UN PROCEDŪRAS SĀKŠANAS PAMATOJUMS

2.1.   Izmeklēšanas konteksts

(7)

TMP lidosta atrodas Pirkalā (Pirkkala) — 13 kilometrus uz dienvidrietumiem no Somijas dienvidu pilsētas Tamperes. Tā ir trešā lielākā lidosta Somijā (vērtējot pēc pasažieru skaita; sk. tabulu 10. punktā). Lidosta nodrošina pakalpojumus civilajai aviācijai un kalpo arī kā Somijas Gaisa spēku bāze.

(8)

TMP lidostā ir divi pasažieru regulāro aviopārvadājumu termināļi:

1. terminālis (turpmāk arī “T1”) tika uzbūvēts 1998. gadā, un patlaban to izmanto aviosabiedrības Finnair, Flybe, SAS, Blue1 un Air Baltic. T1 jauda 2003. gadā bija 550 000 pasažieru gadā;

2. termināli (turpmāk arī “T2”) sākotnēji izmantoja kā loģistikas uzņēmuma DHL kravas noliktavu, bet vēlāk (no 2002. gada DHL to vairs neizmantoja) pārveidoja par zemo izmaksu termināli. Patlaban T2 izmanto tikai Ryanair. T2 jauda ir 425 000 pasažieru gadā.

(9)

TMP lidostas, izņemot T2, īpašnieks un ekspluatants ir akciju sabiedrība Finavia Oyj  (5) (turpmāk “Finavia”). Finavia izīrē termināli T2 savam meitasuzņēmumam Airpro Oy  (6) (turpmāk “Airpro”). Airpro ir termināļa ekspluatants un sniedz tajā lidlauka pakalpojumus. Turklāt Airpro2003. gada 3. aprīlī noslēdza līgumu ar Ryanair  (7).

(10)

Pasažieru skaits lidostā palielinājās no 304 025 pasažieriem 2003. gadā līdz 617 397 pasažieriem 2010. gadā. Tas izskaidrojams ar T2 pasažieru skaita pieaugumu. Ryanair pasažieru skaits 2010. gadā bija aptuveni […] no TMP lidostas kopējā pasažieru skaita. Turpmākajā tabulā ir sniegts kopsavilkums par TMP lidostas pasažieru skaita izmaiņām 2003.–2010. gadā.

Gads

T1 pasažieru skaits

T2 pasažieru skaits

TMP lidostas kopējais pasažieru skaits

2003.

[…]

[…]

304 025

2004.

[…]

[…]

495 892

2005.

[…]

[…]

597 102

2006.

[…]

[…]

632 010

2007.

[…]

[…]

687 711

2008.

[…]

[…]

709 356

2009.

[…]

[…]

628 105

2010.

[…]

[…]

617 397

2.2.   Izmeklēšanā apskatītie pasākumi un Komisijas sākotnējais novērtējums

(11)

Lēmumā par procedūras sākšanu tika izvirzīti šādi jautājumi:

pirmkārt, vai Finavia, nolemjot pārveidot kravas noliktavu par zemo izmaksu lidojumu termināli T2, rīkojās kā tirgus ekonomikas principu vadīts ieguldītājs. Apstiprinošas atbildes gadījumā lēmums par attiecīgajiem ieguldījumiem neietver valsts atbalstu Airpro, savukārt noliedzošas atbildes gadījumā rodas jautājums, vai šis atbalsts būtu uzskatāms par saderīgu ar iekšējo tirgu; un,

otrkārt, vai uzņēmējs, kas darbojas tirgus ekonomikas apstākļos, būtu noslēdzis tādu vai līdzīgu līgumu, kādu noslēdza Airpro un Ryanair, un, noliedzošas atbildes gadījumā, vai no līguma izrietošais atbalsts būtu uzskatāms par saderīgu ar iekšējo tirgu.

(12)

Attiecībā uz pirmo jautājumu Komisija pauda šaubas par to, vai Finavia nolēma pārveidot kravas noliktavu par zemo izmaksu termināli, pamatojoties uz ilgtermiņa rentabilitātes perspektīvu. Komisija arī nebija pārliecināta, vai Finavia ieguldījumi bijušās kravas noliktavas pārveidē par zemo izmaksu termināli nebūtu uzskatāmi par selektīvu priekšrocību, kas piešķirta Airpro un ko tas nevarētu iegūt normālos tirgus apstākļos.

(13)

Attiecībā uz otro jautājumu Komisijai bija jānoskaidro, vai šajā gadījumā Airpro rīcības galvenais iemesls bija ilgtermiņa rentabilitātes perspektīva un vai Ryanair būtu varējusi iegūt, kā apgalvoja sūdzības iesniedzēji, tai piešķirto priekšrocību arī normālos tirgus apstākļos. Komisija jo īpaši izteica šaubas par to, vai “visaptverošā maksa”, ko Ryanair maksāja par Airpro sniegtajiem pakalpojumiem, tika noteikta, pamatojoties uz Airpro sniegto pakalpojumu izmaksām. Turklāt Somija neiesniedza Komisijai nedz Ryanair un Airpro līguma noteikumus, nedz arī uzņēmējdarbības plānu, kurā novērtēts, cik izdevīgs šis līgums ir Airpro. Tāpēc lēmumā par procedūras sākšanu Komisija pauda šaubas, vai galvenais Airpro rīcības iemesls bija ilgtermiņa rentabilitātes perspektīva. Līdz ar to nevar izslēgt iespēju, ka minētais līgums radīja Ryanair priekšrocību, ko tā nevarētu iegūt normālos tirgus apstākļos.

(14)

Komisija arī šaubījās par to, vai šajā gadījumā ir ievēroti saderības nosacījumi, kas paredzēti Kopienas vadlīnijās par lidostu finansēšanu un valsts atbalstu darbības uzsākšanai aviosabiedrībām, kas veic lidojumus no reģionālām lidostām (8) (turpmāk — “2005. gada Aviācijas pamatnostādnes”), un vai valsts atbalsta pasākumus var atzīt par saderīgiem ar iekšējo tirgu atbilstīgi LESD 107. panta 3. punkta c) apakšpunktam.

3.   SOMIJAS PIEZĪMES

3.1.    Finavia un Airpro zemo izmaksu stratēģija TMP lidostā

(15)

Somija savus apsvērumus sāka ar pamatinformāciju par Finavia un Airpro zemo izmaksu stratēģiju TMP lidostā. Somija paskaidroja, ka T2 tika uzbūvēts 1979. gadā kā lidostas pagaidu ēka. To 1995. gadā pārveidoja par kravas pārvadāšanai piemērotu kravas noliktavu, un to izmantoja DHL. 2002. gadā DHL pārtrauca nomas līgumu, un terminālis tika atbrīvots.

(16)

Somija norādīja, ka, tā kā Finavia neizdevās piesaistīt Tamperei citu kravu pārvadātāju un noliktavu izīrēt, tā nolēma to pārveidot par lidlauka pamatpakalpojumiem piemērotu zemo izmaksu termināli. Sākotnējās T2 būvniecības izmaksas tolaik jau bija samazinājušās, un, lai termināli pārveidotu, bija jāveic tikai nelieli rekonstrukcijas darbi (9). Turpmākajā tabulā ir norādīti ieguldījumi T2 rekonstrukcijā, kuru kopējā summa ir EUR 760 612.

Rekonstrukcijas darbi

Ieguldījumu izmaksas, EUR

Plānošana

[…]

Kopijas, atļaujas, komandējumi

[…]

Būvniecības inženierija

[…]

Apkure / caurules / gaisa kondicionēšana

[…]

Elektroenerģija

[…]

Zemsprieguma tīkli

[…]

Konveijeri

[…]

Drošības pārbaužu veikšanai nepieciešamais aprīkojums

[…]

Kopējā summa

760 612

(17)

Ņemot vērā šos aprēķinus, Somija norādīja, ka arī tad, ja Finavia būtu izdevies atrast citu nomnieku, kas izmantotu T2 kā kravas noliktavu, būtu jāveic noteikti būvniecības inženierijas remontdarbi, kuru kopējās izmaksas būtu aptuveni EUR 100 000. Turklāt T2 konveijerus vajadzības gadījumā varēs nodot citām Finavia lidostām.

(18)

Somija arī paskaidroja, ka Finavia plānoja nodrošināt zemo izmaksu termināļa pieejamību visām aviosabiedrībām, kas būtu ar mieru saņemt zemākas kvalitātes pakalpojumus. Turpmākajā tabulā ir salīdzināts TMP lidostas abu termināļu — T1 un T2 — sniegto pakalpojumu un nodrošinātās infrastruktūras līmenis.

 

1. terminālis (T1)

2. terminālis (T2)

Darbības modelis

Tradicionālais modelis — dažādas profesionālo pakalpojumu sniedzēju grupas un uzņēmumi veic reģistrācijas darbības, drošības pārbaudes, pārvadāšanu, bagāžas šķirošanu, iekraušanu un izkraušanu.

Zemo izmaksu modelis — vienas un tās pašas personas veic visus uzdevumus, kurus T1 pilda dažādas profesionālo pakalpojumu sniedzēju grupas, piemēram, reģistrāciju, drošības pārbaudes, bagāžas iekraušanu un izkraušanu. Šīs funkcijas īsteno ierobežotā termināļa teritorijā, kurā vajadzīgs minimāls darbinieku skaits un tiek paātrināta pasažieru plūsma.

Lidlauka pakalpojumu sniegšanas jauda

Vienlaicīgi pacelties vai nolaisties var no trim līdz piecām lidmašīnām (atkarībā no lidmašīnas veida).

Stundā var izlidot viena lidmašīna.

Telpas

Infrastruktūra, kas nodrošina augstu pakalpojumu kvalitāti, tostarp komplicēta bagāžas pārvietošanas sistēma, patīkamas uzgaidāmās telpas, kā arī ar tām saistītie pakalpojumi, telpas, ko izmantot vairāku lidlauka pakalpojumu sniedzēju vajadzībām, u. c.

Pamattelpas, kas galvenokārt atbilst noliktavu standartiem (piem., ar betona grīdām) un kurām ir tikai daži logi.

(19)

Somija norādīja, ka, tā kā T2 varēja nodrošināt lidlauka pakalpojumus tikai vienai izlidojošai lidmašīnai stundā, tas bija piemērots vienīgi “no punkta uz punktu” pārvadātājiem, kas izmanto lielus gaisa kuģus. Turklāt, lai optimizētu savu darbinieku izmantošanu, termināļa ekspluatants prasīja aviosabiedrībām noslēgt ilgtermiņa līgumus un līgumus par laika grafikiem, piemēram, T2 atšķirībā no T1 lidojumus ne vienmēr varēja nodrošināt aviosabiedrību prasītajā laikā. Somija norādīja, ka atšķirībā no T1, optimizējot personāla izmaksas un sniegto pakalpojumu līmeni, T2 izdevās samazināt izmaksas par aptuveni […].

(20)

Somija norādīja, ka, pirms tika sākta T2 rekonstrukcija un zemo izmaksu stratēģijas īstenošana, šo jautājumu vairākas reizes apsprieda Finavia direktoru padomes sanāksmēs. Šajā nolūkā tika sagatavots arī uzņēmējdarbības plāns. Turpmākajā tabulā ir sniegts uzņēmējdarbības plāna par T2 rekonstrukciju (nelabvēlīgākā scenārija) un zemo izmaksu stratēģijas īstenošanu kopsavilkums. […]

(21)

Somija norādīja, ka iepriekšējā (ex ante) uzņēmējdarbības plānā izteiktie pieņēmumi bija piesardzīgi, tāpēc attiecībā uz pēdējiem pārskata perioda gadiem tika nepietiekami novērtēti gaidāmie ieņēmumi un pārvērtētas gaidāmās izmaksas. Pārējos scenārijos tika prognozēta vēl lielāka zemo izmaksu stratēģijas rentabilitāte. Visaptverošās maksas, kas aviosabiedrībām jāmaksā par T2 izmantošanu dažādajos scenārijos bija […] par vienu lidojumu turp un atpakaļ. Tā kā lēmumu par zemo izmaksu stratēģiju, pamatojoties uz aprēķiniem un pētījumiem, pieņēma Finavia direktoru padome, tas nav uzskatāms par valsts lēmumu. Šie pasākumi nebija paredzēti kompetento iestāžu prasībās vai rīkojumos, un tās arī nebija iesaistītas attiecīgo lēmumu pieņemšanā.

(22)

Somija norādīja, ka Finavia un Airpro darbojās atbilstīgi uzņēmējdarbības principiem un savas darbības finansēja no maksas, kas tika saņemta par pakalpojumiem, kā arī ieņēmumiem, ko nodrošināja klienti un citas saimnieciskās darbības. Turklāt ne Finavia, ne arī Airpro nesaņēma finansējumu no valsts budžeta. Tās guva peļņu un katru gadu daļu no peļņas nodeva valstij saskaņā ar piemērojamām prasībām par ienākumiem.

(23)

Somija norādīja, ka lēmumu par rezultātiem, kas Finavia jāsasniedz, pieņēma Transporta un sakaru ministrija. Taču šie mērķi attiecas uz visu uzņēmumu grupu, un lēmumus par atsevišķiem darījumiem Finavia pieņēma atbilstīgi saviem ieskatiem. Dažos iepriekšējos gados (no 2003. līdz 2005. gadam) tika prasīts, lai Finavia peļņa būtu aptuveni 4 % no ieguldītā kapitāla. Turpmākajā tabulā ir sniegts kopsavilkums par Finavia darbības rezultātiem.

Galvenie Finavia finanšu dati, miljonos EUR (faktiskie skaitļi)

Gads

2003.

2004.

2005.

Ieņēmumi

219

234

243

Peļņa

17

15

22

Valstij izmaksātās dividendes

6

5

10

(24)

Somija norādīja, ka Finavia nesagatavoja finanšu pārskatus par atsevišķām lidostām, jo visas Finavia lidostas bija vienas juridiskas struktūras daļas. Taču kopš 2000. gada Finavia atsevišķi apkopoja informāciju par lidostām, pamatojoties uz tās iekšējiem aprēķiniem (faktiskajiem datiem). Šī informācija tika veidota, ņemot vērā lidostu darbības apmēra tendences un saistītos ieņēmumus, kā arī izmaksas par lidostās izmantotajiem resursiem, t. i., darbiniekiem, nolīgtajiem pakalpojumiem un pamatlīdzekļu amortizāciju. Turpmākajā tabulā ir apkopoti Finavia darbības (izņemot Airpro sniegtos pakalpojumus) TMP lidostā kopējie rezultāti. […]

(25)

Finavia finansiālos rezultātus TMP lidostā nodrošināja ne tikai komercdarbības, bet arī ar sabiedrisko politiku saistītas darbības, piemēram, gaisa satiksmes vadība un TMP lidostas skrejceļa izmantošana militāros nolūkos. Somija paskaidroja, ka TMP lidostas skrejceļam jābūt pieejamam militāru vajadzību izpildei 24 stundas diennaktī un 365 dienas gadā. Šo skrejceļu tiešām izmantoja militāros nolūkos (vismaz 30 % no faktiskās gaisa kuģu kustības gadā). Gaisa satiksmes vadības izmaksas bija aptuveni […]. Aprēķinot šo summu, tika ņemta vērā nomas maksa, ko Airpro maksāja Finavia par T2 izmantošanu, nolaišanās maksas, kā arī pārējās lidostas nodevas par pakalpojumiem aviosabiedrībām, kas izmantoja T2.

(26)

Somija arī norādīja, ka Airpro ir sabiedrība ar ierobežotu atbildību un juridiski ir nodalīta no Finavia. Turpmākajā tabulā ir sniegts kopsavilkums par Airpro darbības TMP lidostā faktiskajiem rezultātiem. […]

(27)

Airpro finansiālie rezultāti TMP lidostā ietvēra tādas izmaksas kā TMP lidostas T2 nomas maksa, Airpro pašu izmaksas par darbiniekiem un aprīkojumu, kā arī izmaksas par pakalpojumiem, ko sniedza Finavia. Finanšu pārskatos tika iekļauti tādi ieņēmumi kā Ryanair maksātā visaptverošā maksa, maksas par stāvvietu izmantošanu un citi komercieņēmumi.

(28)

Tāpēc Somija apgalvoja, ka Finavia un Airpro, nolemjot īstenot zemo izmaksu stratēģiju un pārveidot kravas noliktavu par zemo izmaksu pasažieru termināli, rīkojās kā tirgus ekonomikas principu vadīti ieguldītāji.

(29)

Somija apgalvoja, ka arī tad, ja T2 rekonstrukcijas finansējumu uzskatītu par valsts atbalstu, tas būtu saderīgs ar LESD 107. panta 3. punkta c) apakšpunktu, jo atbilda 2005. gada Aviācijas pamatnostādņu saderības kritērijiem.

(30)

Somija arī apgalvoja, ka pasākumus var uzskatīt par atbilstīgiem vispārējas nozīmes mērķiem, kas, kā uzskatīja Somija, ir saistīti ne tikai ar lidostas darbību vispārējo nozīmi, bet arī ar satiksmes savienojumu dažādošanu reģionā atbilstīgi iedzīvotāju un sabiedrības vajadzībām. Tāpēc Somija uzskatīja, ka T2 pārveides darbi bija samērīgi ar pārveides mērķi un panākto rezultātu.

(31)

Somija arī norādīja, ka lidostu darbībām bija īpašas iezīmes, kas jāņem vērā. Piemēram, TMP lidosta palīdzēja uzlabot mobilitāti aizņemtākās lidostās, nodrošinot Savienības mērķa sasniegšanu. TMP lidostas darbība veicināja līdzsvarotu reģionālo attīstību tik mazapdzīvotā valstī kā Somija. Saistībā ar to bija īpaši būtiski garantēt satiksmi no attālākiem Somijas reģioniem uz Eiropu, jo citi transporta veidi nebija dzīvotspējīgas alternatīvas. Termināļa būvniecības izmaksas bija gan samērīgas ar attiecīgo mērķi, gan vajadzīgas. Ņemot vērā uzņēmējdarbības plānus un faktiskos finansiālos rezultātus, prognozes par attiecīgās infrastruktūras rentabilitāti vidējā laika posmā bija pietiekami labas. T2 bija taisnīgi un nediskriminējoši pieejams visām aviosabiedrībām. Tomēr līdz šim vienīgā aviosabiedrība, kas par to izrādīja interesi, bija Ryanair.

(32)

Somija uzskata, ka attiecīgā infrastruktūra neietekmēja tirdzniecību tiktāl, lai kaitētu Savienības interesēm. TMP lidosta ir neliela, tāpēc pasākumi radīja nenozīmīgu ietekmi Savienības līmenī. Turklāt ieguvumi, ko tie nodrošināja reģionam, bija lielāki par jebkādu nelabvēlīgu ietekmi Savienības līmenī.

3.2.    Finavia un Airpro līgums par TMP lidostas T2 termināļa nomu

(33)

Somija norādīja, ka Finavia2003. gada 23. februārī ar Airpro noslēdza līgumu par T2 termināļa nomu laikposmā no 2003. gada 1. aprīļa līdz 2013. gada 31. martam (turpmāk arī “nomas līgums”). Lai gan sākumā T2 rekonstrukcijas izmaksas sedza Finavia, Airpro tās atlīdzinās ar nomas maksu. Somija arī iesniedza nomas līguma kopiju.

(34)

Saskaņā ar nomas līgumu Airpro par telpu izmantošanu maksā ikmēneša nomas maksu […] apmērā un PVN […] apmērā. Tādējādi nomas maksa, ieskaitot PVN, ir […] mēnesī. Līgumā noteikts, ka papildus pamata nomas maksai summā ir iekļautas arī izmaksas par kravas noliktavas pārveidošanu par zemo izmaksu pasažieru termināli un attiecīgie procentu maksājumi.

(35)

Somija norādīja, ka nomas līguma noslēgšanas brīdī joprojām noritēja T2 pārveides darbi un ka, lai noteiktu nomas maksu, bija jānovērtē termināļa rekonstrukcijas izmaksas. Aprēķinātās izmaksas bija EUR 700 000, un tika prognozēts, ka tās būs aptuveni […] no ikmēneša nomas maksas. Papildus prognozētajām rekonstrukcijas izmaksām Finavia aprēķināja, ka izmaksas par papildu darbiem un pasākumiem pēc T2 darbības sākšanas varētu būt aptuveni […] un tās būtu aptuveni […] no ikmēneša nomas maksas. Airpro atlīdzināja Finavia termināļa T2 pārveides izmaksas, maksājot norādītajiem aprēķiniem atbilstīgu ikmēneša nomas maksu […] apmērā.

(36)

Somija apgalvoja, ka Airpro maksātā ikmēneša nomas maksa nebija mazāka par tirgus cenu. Patiesībā Airpro maksāja lielāku summu nekā iepriekšējais nomnieks, t. i., DHL, kurš par telpu izmantošanu mēnesī maksāja […] bez PVN, kas bija aptuveni […] (10). PVN daļa bija […], tādējādi kopējā mēneša nomas maksa, ieskaitot PVN, bija […], t. i., aptuveni […].

(37)

Somija arī norādīja, ka, neīstenojot zemo izmaksu stratēģiju un nepārveidojot kravas noliktavu par zemo izmaksu termināli, T2 varētu palikt neizmantots un tādējādi pasliktināt TMP lidostas finansiālo stāvokli.

3.3.    Airpro zemo izmaksu stratēģijas īstenošana un Airpro un Ryanair2003. gada 3. aprīļa līgums

(38)

Par Airpro īstenoto zemo izmaksu stratēģiju Somija paskaidroja, ka apspriedes ar aviosabiedrībām bija sāktas jau agrāk. Sarunas ar, piemēram, Ryanair, notika jau pāris gadus pirms tam, kad tika pieņemts lēmums par zemo izmaksu stratēģijas īstenošanu TMP lidostā.

(39)

Somija norādīja, ka vēstule, ko Airpro nosūtīja vairākām aviosabiedrībām, aicinot tās apsvērt iespēju uzsākt darbību zemo izmaksu terminālī, bija tikai daļa no T2 tirgvedības stratēģijas. Sākot no 2002. gada, TMP lidostas termināli T2 vairākus gadus aktīvi reklamēja tirdzniecības izstādē Routes trade fair  (11). Tika pieņemts, ka šajā terminālī vēlēsies darboties ne tikai Ryanair, bet arī citas aviosabiedrības.

(40)

Somija iesniedza tirgvedības vēstules kopiju. Vēstulē ir norādītas T2 izmantošanas maksas, piemēram, maksa par lidlauka pakalpojumiem un termināļa izmantošanu, kuras apmērs atkarīgs no izmantotā gaisa kuģa veida. Papildus T2 piemērotajām maksām aviosabiedrībām jāmaksā arī parastās maksas par nolaišanos, navigācijas pakalpojumiem terminālī un drošības pasākumiem.

(41)

Somija iesniedza Airpro un Ryanair2003. gada 3. aprīļa līguma (turpmāk — “līgums”) kopiju. Līgums ir spēkā līdz […]. Tajā ir paredzēti darbības un finansiālie nosacījumi, kas Ryanair jāievēro, organizējot un nodrošinot komerclidojumus no TMP lidostas termināļa T2 un uz to. Līgums stājās spēkā nākamajā dienā pēc tā parakstīšanas (t. i., 2003. gada 4. aprīlī) un būs spēkā līdz […].

(42)

Par TMP lidostā sniegtajiem pakalpojumiem Ryanair no 2003. gada 4. aprīļa jāmaksā vienota maksa par katru gaisa kuģa lidojumu turp un atpakaļ (izlidošanu un atgriešanos), t. i., visaptveroša maksa par katru B737-800 gaisa kuģi vai citu B-737 gaisa kuģa modeli, kura maksimālā pacelšanās masa (MTOW) (12) ir 67 000 kg. Šajā maksā ir iekļauta maksa par nolaišanos un pacelšanos, apgaismojumu, radīto troksni, darbu naktīs, navigācijas pakalpojumiem terminālī, perona un pasažieru apkalpošanu, tostarp maksa par drošības un drošuma pasākumiem, kā arī pasažieru nodeva.

(43)

Kā apkopots turpmākajās tabulās, visaptverošās maksas apmērs ir atkarīgs no tā, cik reižu dienā Ryanair izmanto lidostu, un no līguma noslēgšanas gada: […].

(44)

Parakstot līgumu, Ryanair apņēmās sākt darbību TMP lidostā ar […] lidojumiem turp un atpakaļ dienā. Turklāt Ryanair piekrita […] laikā paziņot, ja tiks samazināts to lidojumu skaits, kurus aviosabiedrība dienā veic no lidostas un uz to.

(45)

[…]

(46)

Saskaņā ar līgumu Ryanair pirmajos 12 mēnešos paredzēja TMP lidostā apkalpot aptuveni […] izlidojošo pasažieru, bet nākamajos 12 mēnešos — aptuveni […] izlidojošo pasažieru.

(47)

Saskaņā ar vienošanos TMP lidostas termināļa T2 maksimālā jauda laikposmā no plkst. 7.00 līdz plkst. 24.00 ir viens lidojums no lidostas un uz to stundā. Ryanair un Airpro par lidojumu grafikiem vienosies iepriekš.

(48)

Airpro nodrošinās pasažieru apkalpošanas stenda darbību, ierādot tam centrālu atrašanās vietu lidostas galvenajā terminālī (T1), un nodrošinās rezervācijas telpas Ryanair pasažieriem. Saskaņā ar līgumu Ryanair maksā Airpro komisijas maksu […] apmērā par visiem Ryanair lidojumiem (izņemot nodokļus, nodevas un citas maksas), ko pārdod Airpro un par ko tiek maksāts ar debetkarti/kredītkarti.

(49)

Līgums arī ietver nosacījumus par darbību 2003. gada vasarā, kad tiks veikta TMP lidostas skrejceļa obligātā apkope un lidosta tiks slēgta jebkādai satiksmei. Šajā laikposmā TMP lidostā paredzēto satiksmi novirzīs uz Pori lidostu un Airpro nodrošinās Ryanair pasažieru pārvadāšanu ar autobusu.

(50)

Somija norādīja, ka Airpro un Ryanair vienošanās ir komerciāla un neietver valsts atbalstu. Arī citām aviosabiedrībām bija iespēja ar Airpro vienoties par līguma noteikumiem un nosacījumiem, kas būtu līdzīgi Ryanair piemērotajiem noteikumiem. Piemēram, reklāmas bukletā“The Case for Tampere-Pirkkala Airport”, ko sagatavoja izmantošanai 2004. gada tirdzniecības izstādē, tika uzsvērts, ka T2 ir pieejams visiem ekspluatantiem, jo tolaik termināļa jauda bija pietiekama, lai tajā varētu darboties vēl divas aviosabiedrības.

(51)

Somija arī uzskatīja, ka nodevas, ko Ryanair maksāja par TMP lidostas izmantošanu, bija atbilstīgas izmaksām un nodrošināja Airpro un Finavia šajā lidostā veikto darbību ienesīgumu. Airpro no Ryanair iekasēja maksu gan par Airpro sniegtajiem pakalpojumiem, gan par Finavia pakalpojumiem. Pēc tam Airpro izmaksāja Finavia attiecīgo maksu par Ryanair darbību lidostā, un maksas apmērs atbilda Finavia Aeronavigācijas informatīvajā izdevumā (turpmāk — “AIP”) (13) norādītajām summām. Visas nodevu atšķirības bija atkarīgas no attiecīgo pakalpojumu veida un apmēra.

(52)

Somija norādīja, ka visas aviosabiedrības, kas izmanto TMP lidostu, par vienādas kvalitātes pakalpojumiem maksāja vienādu maksu. Piemēram, par T2 sniegtajiem pakalpojumiem iekasētās pasažieru nodevas apmērs bija atkarīgs no terminālī sniegto pakalpojumu kvalitātes. Ne Finavia, nedz arī Airpro neietekmēja Ryanair lidojuma biļetē norādīto pasažieru nodevu, ko aviosabiedrība iekasēja no saviem pasažieriem. Pretēji Blue1 apgalvojumam Ryanair nebija atbrīvota no pasažieru nodevas maksāšanas. Par to, ka Ryanair bija jāmaksā par Airpro sniegtajiem pakalpojumiem, liecina T2 terminālī veikto Airpro darbību rentabilitāte.

(53)

Finavia ar Airpro starpniecību TMP lidostā no Ryanair iekasēja šādas maksas, kuru kopējais apmērs ir […]:

nolaišanās maksa (14): […]

maksa par aeronavigācijas pakalpojumiem: […]

(54)

Somija norādīja, ka maksa par gaisa satiksmes navigācijas pakalpojumiem bija atkarīga no gaisa kuģa svara, lidojuma ilguma un izmantoto pakalpojumu veida. Daļu Finavia peļņas veidoja arī gada maksa par maršrutu (15), kuras apmērs 2006. gadā bija aptuveni […] un kas palielinātos atbilstīgi Ryanair nodrošināto lidojumu skaita pieaugumam.

(55)

Somija arī paskaidroja, ka 2005. gadā ieņēmumi saistībā ar Ryanair darbību TMP lidostā bija […]. Visbeidzot, Somija apgalvoja, ka saskaņā ar noslēgto līgumu aviosabiedrība Ryanair arī bija apņēmusies palielināt satiksmes plūsmu un piesaistīt līgumā norādīto pasažieru skaitu.

4.   TREŠO PERSONU APSVĒRUMI

(56)

Komisija saņēma četru ieinteresēto personu apsvērumus.

4.1.   Ryanair

(57)

Ryanair2007. gada 16. novembrī iesniegtajos apsvērumos, pirmkārt, norādīja, ka oficiālas izmeklēšanas procedūras sākšanu uzskata par netaisnīgu un nevajadzīgu rīcību. Aviosabiedrība arī pauda nožēlu par to, ka Komisija nedeva Ryanair iespēju piedalīties iepriekšējā pārbaudē.

(58)

Attiecībā uz izmeklēšanas priekšmetu Ryanair uzskatīja, ka Komisijai bija galvenokārt jāņem vērā standarta komercnosacījumi un jālemj, ka attiecīgā vienošanās atbilda tirgus ekonomikas principu vadīta uzņēmēja kritērijam un līdz ar to neietvēra valsts atbalstu. Ryanair uzskatīja, ka, tā kā tās darbība TMP lidostā bija izdevīga gan Finavia, gan Airpro, abi uzņēmumi rīkojās kā tirgus ekonomikas principu vadīti uzņēmēji un terminālim T2 piešķirtais finansējums nekādā veidā neietvēra atbalstu.

(59)

Par zemo izmaksu termināļa izveidi TMP lidostā Ryanair paskaidroja, ka tika īstenoti dažādi projekti, lai diferencētu lidostu sniegtos pakalpojumus Savienībā un tādējādi apmierinātu zemo izmaksu aviosabiedrību un to pasažieru vajadzības. Tā kā lidostas piedāvāja dažāda līmeņa pakalpojumus, aviosabiedrības varēja maksāt dažādas nodevas. TMP lidosta bija viena no pirmajām lidostām, kas vienā lidostā sāka īstenot dažāda līmeņa pakalpojumu modeli. Ryanair apstiprināja, ka lidostas ekspluatants Finavia pieņēma lēmumu par T2 attīstību, ņemot vērā rūpīgi sagatavotu uzņēmējdarbības plānu, kas tika ātri īstenots un nodrošināja Finavia ieņēmumu pieaugumu. Tāpēc Ryanair uzskatīja, ka zemo izmaksu termināļa attīstīšana neietvēra valsts atbalsta elementus attiecībā uz Finavia darbību TMP lidostā.

(60)

Komentējot T2 pārvaldību, Ryanair paskaidroja, ka vienas lidostas termināļu savstarpēja konkurence nodrošināja lielāku efektivitāti un mazākas izmaksas. Ryanair uzskatīja, ka augstāki T2 efektivitātes standarti palielināja arī T1 efektivitāti, nodrošinot ieguvumus visām aviosabiedrībām, kas izmanto lidostu. Ciktāl Ryanair zināms, Airpro termināļa nomai piemēroja komerciālus nosacījumus. Finavia ieguvums bija arī lielāka satiksme lidostā un lielāki ieņēmumi no maksām par gaisa kuģu nolaišanos un gaisa satiksmes vadības pasākumiem. Tāpēc Ryanair uzskata, ka Finavia un Airpro tirdzniecības vienošanās par T2 pārvaldību neietvēra valsts atbalstu.

(61)

Komentējot Ryanair un Airpro noslēgto līgumu, Ryanair, pirmkārt, norādīja, ka tās uzņēmējdarbības modeļa pamatmērķis ir efektivitātes palielināšana, kas pasažieriem nodrošināja mazāku maksu par lidojumiem. Visaptverošā maksa, ko aviosabiedrība maksāja par darbību TMP lidostā, ietvēra visas maksas, ko aviosabiedrībām piemēro lidostā. T2 izmantošanas maksu apmērs atšķīrās pakalpojumu dažādā līmeņa dēļ. Ryanair norādīja, ka ar lidojumu biežuma pieaugumu saistītā lidostas maksu atlaide ir normāla komercprakse, ko īsteno visās nozarēs. Lielākā daļa nosacījumu, kas izriet no Ryanair un Airpro līguma par T2 izmantošanu, ir piemērojami visām aviosabiedrībām, kas vēlas nodrošināt lidojumus no T2. Tāpēc Ryanair uzskatīja, ka tās vienošanās ar Airpro nebija selektīva. Ryanair arī apgalvoja, ka tās darbība TMP lidostā bija izdevīga gan Finavia, gan Airpro.

4.2.   SAS Group

(62)

SAS Group iesniedza piezīmes 2007. gada 16. novembra vēstulē. SAS Group norādīja, ka piezīmēs galvenā uzmanība ir pievērsta Finavia un Airpro saistībai, T2 pārveidošanas izmaksām un priviliģētai attieksmei pret Ryanair lidostā TMP.

(63)

Komentējot Finavia un Airpro saistību, SAS Group norādīja, ka tad, kad Finavia nolēma iznomāt T2 termināli Airpro, TMP lidostas rīkotājdirektors bija Airpro direktoru padomes loceklis. Turklāt par Finavia un Airpro ciešo saistību liecināja arī informācija izdevumā “Tampere-Pirkkala Airport Finland’s Future-Ready Airport” (“Lidosta Tampere-Pirkkala — Somijas lidosta, kas ir sagatavota nākotnei”).

(64)

SAS Group apgalvoja, ka Finavia savstarpēji subsidēja T2 darbību, izmantojot T1 nodrošinātos ieņēmumus. SAS Group bija īpaši pārliecināta, ka T2 netika iekasētas pasažieru nodevas. Turklāt Airpro pārvaldīja automašīnu stāvvietu, kas atrodas ārpus T2, un paturēja stāvvietas nodrošinātos ieņēmumus. Pie T2 izvietotajā stāvvietā tika iekasēta divreiz lielāka maksa nekā stāvvietā pie T1.

(65)

SAS Group norādīja, ka Somija tai nav darījusi pieejamu informāciju par T2 sniegto pakalpojumu izmaksām. SAS Group nebija informācijas par to, vai T2, vai TMP lidosta guva peļņu un vai Airpro maksāja par infrastruktūru, ko nodrošināja Finavia. Piemēram, Finavia bija iegādājusies drošības pārbaužu aprīkojumu T2 vajadzībām. SAS Group norādīja, ka saskaņā ar Somijas un Airpro sniegto informāciju T2 noteiktās cenas bija atkarīgas no sniegto pakalpojumu līmeņa. SAS Group apgalvoja, ka pakalpojumu līmeni parasti noteica lidlauka pakalpojumu koncepcija, par ko vienojusies aviosabiedrība un lidlauka pakalpojumu sniedzējs, nevis pieejamā platība vai telpas.

(66)

SAS Group arī apgalvoja, ka TMP lidostas termināļa T2 izmantošanas nosacījumi bija labvēlīgi vienam uzņēmējdarbības modelim un ir uzskatāmi par nepārprotamu LESD 107. panta 1. punkta pārkāpumu.

4.3.   Air France

(67)

Air France iesniedza piezīmes 2007. gada 16. novembra vēstulē. Vispirms Air France izskaidroja savu komerciālo situāciju tirgū Somijā. Air France Somijā nenodrošināja lidojumus no TMP lidostas un uz to. Taču saskaņā ar vienošanos par kopēja koda izmantošanu, ko aviosabiedrība noslēgusi ar Finnair, Air France piecas reizes dienā nodrošināja lidojumus no Šarla de Golla (Charles de Gaulle) lidostas Parīzē uz Helsinku lidostu (atrodas aptuveni 180 kilometru attālumā no TMP lidostas) un pretējā virzienā.

(68)

Air France informēja, ka atbalsta 2005. gada Aviācijas pamatnostādnes un Komisijas sagatavoto iepriekšējo novērtējumu par TMP lidostas izmantošanas finansiālajiem nosacījumiem. Air France jo īpaši uzskatīja, ka atbrīvojums no pasažieru nodevas maksāšanas radīja Ryanair priekšrocību un bija nepārprotami diskriminējošs, tāpēc tas būtu uzskatāms par nesaderīgu ar iekšējo tirgu.

4.4.   Eiropas Aviokompāniju asociācija

(69)

Eiropas Aviokompāniju asociācija (turpmāk — “AEA”) iesniedza piezīmes 2007. gada 16. novembra vēstulē. AEA piezīmes bija tādas pašas kā SAS Group un Air France piezīmes.

5.   SOMIJAS PIEZĪMES PAR TREŠO PERSONU PIEZĪMĒM

(70)

Somija saņēma četru ieinteresēto personu piezīmes.

(71)

Somija secināja, ka Ryanair piezīmēs tika komentēti gan vispārējie notikumi Eiropas aviācijas tirgū, gan notikumi TMP lidostā. Saistībā ar to Somija atsaucās uz apsvērumiem, ko tā iesniedza pēc tam, kad tika pieņemts lēmums par oficiālas izmeklēšanas procedūras sākšanu.

(72)

Somija secināja, ka SAS Group piezīmes radīja jaunus jautājumus, kas būtu jāprecizē. Somija paziņoja, ka tā jau iepriekš bija norādījusi, ka Airpro bija juridiski neatkarīgs uzņēmums un tās īpašniece (Finavia) meitasuzņēmumam nesniedza nekādu atbalstu.

(73)

Somija norādīja, ka nomas līguma parakstīšanas brīdī TMP lidostas rīkotājdirektors nebija Airpro direktoru padomes loceklis. TMP lidostas rīkotājdirektors bija Airpro direktoru padomes loceklis tikai no 2003. gada maija līdz 2007. gada aprīlim. Attiecībā uz reklāmas materiālu par TMP lidostu un tās zemo izmaksu stratēģiju Somija apgalvoja, ka šādu tirgvedības pasākumu dēļ nevajadzētu izteikt pārsteidzīgus pieņēmumus par attiecīgo uzņēmumu juridisko un ekonomisko saistību. SAS Group, kas darbojās TMP lidostas terminālī T1, izdevumā nebija minēta tāpēc, ka tā mērķis bija TMP lidostas zemo izmaksu stratēģijas reklamēšana.

(74)

Attiecībā uz SAS Group apgalvojumiem par TMP lidostas T2 un T1 iespējamu savstarpēju subsidēšanu Somija norādīja, ka jau ir iesniegusi pierādījumus par to, ka Airpro darbība TMP lidostā ir ienesīga un ka Airpro nesaņēma subsīdijas no Finavia.

(75)

Par dažādajiem ar T2 rekonstrukciju saistītajiem infrastruktūras pielāgojumiem Somija norādīja, ka nomas maksa, ko Airpro maksāja Finavia, sedza gan šīs izmaksas, gan procentus. Komentējot drošības pārbaužu aprīkojuma iegādi T2 vajadzībām, Somija norādīja, ka šīs izmaksas sedz saņemtā nomas maksa. Pie T2 izvietotā automašīnu stāvvieta ir daļa no teritorijas, kas ir iznomāta Airpro. Airpro varēja noteikt izmantošanas maksu pēc saviem ieskatiem, ja vien to darīja pārredzami.

(76)

SAS apgalvojumus par atšķirīgajām cenām TMP lidostas terminālī T2 Somija komentēja, atsaucoties uz savām piezīmēm par procedūras sākšanu.

6.   ATBALSTA ESĪBA

(77)

LESD 107. panta 1. punktā noteikts, ka “ar iekšējo tirgu nav saderīgs nekāds atbalsts, ko piešķir dalībvalstis vai ko jebkādā citā veidā piešķir no valsts līdzekļiem un kas rada vai draud radīt konkurences izkropļojumus, dodot priekšroku konkrētiem uzņēmumiem vai konkrētu preču ražošanai, ciktāl tāds atbalsts iespaido tirdzniecību starp dalībvalstīm”.

(78)

LESD 107. panta 1. punktā paredzētie kritēriji ir kumulatīvi. Pasākums ir uzskatāms par atbalstu LESD 107. panta 1. punkta nozīmē tikai tad, ja tas atbilst visiem turpmāk minētajiem nosacījumiem. Finansiālajam atbalstam jābūt šādam:

atbalstu piešķīrusi valsts vai tas piešķirts no valsts līdzekļiem;

atbalsts dod priekšroku konkrētiem uzņēmumiem vai konkrētu preču ražošanai;

atbalsts rada vai draud radīt konkurences izkropļojumus, un

atbalsts iespaido tirdzniecību starp dalībvalstīm.

6.1.   Vai finansiālie nosacījumi saistībā ar zemo izmaksu stratēģijas īstenošanu TMP lidostā ir uzskatāmi par valsts atbalstu?

(79)

Izvērtējot, vai ar zemo izmaksu stratēģiju TMP lidostā saistītie finanšu nosacījumi ietver kādu atbalsta elementu, jo īpaši attiecībā uz atbrīvotas kravas noliktavas pārveidi par zemo izmaksu termināli un no tās izrietošo nomas līgumu ar Airpro, Komisijai jānoskaidro, vai tirgus ekonomikas principu vadīts ieguldītājs līdzīgā situācijā būtu vienojies par tādiem pašiem vai līdzīgiem komercnosacījumiem kā Finavia  (16).

(80)

Saskaņā ar iedibinātās judikatūras principiem Komisijai Finavia rīcība jāsalīdzina ar tirgus ekonomikas principu vadīta ieguldītāja rīcību, kuras galvenais iemesls būtu ilgtermiņa rentabilitātes perspektīva (17). Turklāt saskaņā ar spriedumu Charleroi lietā (18), novērtējot strīdīgos pasākumus, Komisijai jāņem vērā visa atbilstošā informācija un tās konteksts. Citiem vārdiem sakot, Komisijai Finavia lēmums par TMP lidostas kravas noliktavas rekonstrukciju un plānotā Airpro īstenotā zemo izmaksu stratēģija TMP lidostā jāanalizē kompleksi, ņemot vērā visu atbilstošo informāciju par attiecīgajiem pasākumiem.

(81)

Tiesa spriedumā Stardust Marine lietā lēma, ka “[…] lai pārbaudītu, vai valsts ir rīkojusies kā apdomīgs tirgus ekonomikas principu vadīts ieguldītājs, ir jāņem vērā stāvoklis laikposmā, kad tika veikti finansiālā atbalsta pasākumi, lai tādējādi varētu novērtēt, vai valsts rīcība ir bijusi ekonomiski saprātīga, un ir jāatturas no vērtējuma, kura pamatā ir vēlāka situācija” (19).

(82)

Lai novērtētu atbilstību tirgus ekonomikas principu vadīta ieguldītāja kritērijam, Komisijai jāiedomājas, kā tā rīkotos attiecīgajā situācijā un laikposmā, kad Finavia nolēma pārveidot atbrīvotu kravas noliktavu un to pēc tam iznomāt Airpro, t. i., 2003. gada sākumā. Komisijai novērtējumā arī jāņem vērā uzņēmumam pieejamā informācija un tā pieņēmumi laikā, kad tika pieņemti lēmumi par zemo izmaksu stratēģijas īstenošanas finanšu nosacījumiem.

(83)

Somija apgalvo, ka Finavia rīkojās racionāli, un sacīto pamato ar Finavia ex ante uzņēmējdarbības plāna kopiju, kā arī ar TMP lidostā veiktās Finavia un Airpro darbības faktiskajiem rezultātiem.

(84)

Saistībā ar to Komisija norāda, ka kravas noliktavu TMP lidostā atbrīvoja pēc tam, kad DHL bija pārtraucis nomas līgumu. Finavia zaudēja ikmēneša nomas maksu aptuveni […] apmērā. Pēc pāris mēnešiem kļuva skaidrs, ka Finavia neizdosies piesaistīt TMP lidostai citu gaisa kravas pārvadājumu uzņēmumu. Turklāt zemo izmaksu aviosabiedrības nebija gatavas izmantot lidostas 1. termināli, jo lidlauka pakalpojumu cenas bija lielākas nekā šīm aviosabiedrībām pieņemams. Taču 2002. gada prognozes par aviopārvadājumu nozari liecināja, ka zemo izmaksu aviopārvadātājiem, piemēram, Ryanair, ir liels izaugsmes potenciāls (aptuveni 30 % gadā).

(85)

Komisija arī secina, ka tukšā kravas noliktava bija pilnībā nolietota un ka izmaksas par noliktavas pārveidi par zemo izmaksu pasažieru termināli bija EUR 760 612. Arī tad, ja kravas noliktavu nepārveidotu par pasažieru termināli, Finavia būtu jāveic noteikti rekonstrukcijas darbi, kuru kopējās izmaksas būtu aptuveni EUR 100 000.

(86)

Turklāt Finavia bija pienākums nodrošināt TMP lidostas skrejceļa pieejamību militārām vajadzībām 24 stundas diennaktī un 365 dienas gadā. Tāpēc lidostas satiksmes plūsmas pieaugums varētu nodrošināt resursu labāku sadalījumu un iespējamā jaudas pārpalikuma samazināšanu. Turklāt lidostā strādājošo aviosabiedrību dažādība varētu arī samazināt lidostas uzņēmējdarbības riskus (piem., ar neizmantotu jaudu saistīto risku gadījumā, ja kāda no aviosabiedrībām pārtrauktu darbību lidostā) un palielināt skrejceļa izmantošanas efektivitāti.

(87)

Šī situācija ir izskaidrota Finavia uzņēmējdarbības plānā par zemo izmaksu stratēģijas īstenošanu. Kā norādīts Finavia uzņēmējdarbības plāna nelabvēlīgākajā scenārijā, tika prognozēts, ka ieguldījumu projekts nodrošinās pozitīvu atdevi — Finavia paredzēja, ka vidējā peļņas norma (20) būs aptuveni […] (sk. tabulu 20. punktā), un saskaņā ar Komisijai pieejamiem datiem šī summa kopumā atbilst pārējo Savienības lidostu peļņas normai (21). Komisija arī secina, ka ex ante uzņēmējdarbības plānā bija paredzēti piesardzīgi pieņēmumi, tāpēc attiecībā uz pēdējiem pārskata perioda gadiem netika pietiekami novērtēti gaidāmie ieņēmumi, bet gaidāmās izmaksas tika pārvērtētas. Turklāt ex ante uzņēmējdarbības plānā netika ņemta vērā peļņa, ko akciju sabiedrībai Finavia nodrošināja aviosabiedrību maksas par nolaišanos, jo šīs izmaksas tika atskaitītas no prognozētajiem ieņēmumiem. Jānorāda arī tas, ka rekonstrukcijas izmaksu kompensāciju un attiecīgo ieguldītā kapitāla ienesīgumu pilnībā nodrošināja nomas maksa, ko Finavia saņēma no Airpro un kas arī tika atskaitīta no prognozētajiem ieņēmumiem.

(88)

Lai integrēti novērtētu Finavia un Airpro zemo izmaksu stratēģiju, Komisijas eksperts apvienoja ex ante uzņēmējdarbības plānā (pamatscenārijā) norādītos ieņēmumus un izmaksas. Par ieņēmumiem atzina arī uzņēmumu savstarpējos maksājumus (piem., nomas maksu, ko Airpro maksāja akciju sabiedrībai Finavia par T2 izmantošanu, nolaišanās maksas un maksas par terminālī sniegtajiem navigācijas pakalpojumiem). Turpmākajā tabulā apkopoti aprēķini par ieņēmumiem un izmaksām saistībā ar iepriekš aprakstīto zemo izmaksu stratēģijas īstenošanu TMP lidostā, kā arī šīs stratēģijas nodrošinātie ieņēmumi pirms procentu un nodokļu nomaksas (turpmāk “EBIT”) konsolidētā līmenī (t. i., Finavia un Airpro) nākamajos desmit gados. […] (22)

(89)

Komisija secina, ka, ņemot vērā ex ante uzņēmējdarbības plānu un pozitīvo neto pašreizējo vērtību (NPV) (23), Finavia lēmums par zemo izmaksu stratēģijas īstenošanu TMP lidostā atbilda tirgus ekonomikas principu vadīta ieguldītāja rīcībai. Pozitīva zemo izmaksu stratēģijas NPV vērtība palielināja Finavia pašu kapitāla vērtību. Komisija arī norāda, ka ex ante uzņēmējdarbības plānā iekļautos pieņēmumus un prognozētos zemo izmaksu stratēģijas īstenošanas rezultātus papildina arī Airpro darbības TMP lidostā pozitīvie faktiskie rezultāti (sk. jo īpaši tabulu 26. punktā). Turklāt apvienotie TMP lidostas faktiskie finansiālie rezultāti (ņemot vērā TMP lidostā veiktās Airpro un Finavia darbības finansiālos rezultātus; sk. tabulas 24. un 26. punktā) liecina, ka zemo izmaksu termināļa darbība nodrošināja visas lidostas darbības rentabilitāti.

(90)

Ņemot vērā iepriekš minēto, Komisija var secināt, ka Finavia lēmums par zemo izmaksu stratēģijas īstenošanu TMP lidostā un ar to saistītie finanšu nosacījumi atbilst tirgus ekonomikas principu vadīta ieguldītāja kritērijam un tāpēc nerada normāliem tirgus apstākļiem neatbilstīgas saimnieciskas priekšrocības.

(91)

Tā kā viens no LESD 107. panta 1. punktā noteiktajiem kumulatīvajiem kritērijiem nav izpildīts, Komisija uzskata, ka Finavia lēmums par zemo izmaksu stratēģijas īstenošanu TMP lidostā un ar to saistītie finanšu nosacījumi neietver nekādu valsts atbalstu LESD 107. panta 1. punkta nozīmē.

(92)

Attiecībā uz to, ka Finavia, iespējams, savstarpēji subsidē Airpro (piemēram, zaudējot ieņēmumus par nomu vai kompensējot pamatdarbības zaudējumus), Komisija norāda, ka, tā kā visi ar zemo izmaksu stratēģijas īstenošanu TMP lidostā saistītie finanšu nosacījumi ir balstīti uz ex ante uzņēmējdarbības plānu atbilstīgi tirgus ekonomikas principu vadīta ieguldītāja kritērijam, tā kā Airpro maksā tirgus cenai atbilstošu nomas maksu par T2 izmantošanu un visas izmaksas par Airpro darbību TMP lidostā sedz maksas, ko iekasē no T2 izmantotājām aviosabiedrībām (t. i., Ryanair), kā arī tā kā Finavia darbība TMP lidostā ir rentabla tikai pateicoties T2 ekspluatācijai, var izslēgt iespēju, ka Finavia savstarpēji subsidētu Airpro darbību.

6.2.   Vai Airpro un Ryanair līgums ir uzskatāms par valsts atbalstu?

(93)

Komentējot Airpro un Ryanair līgumu, Somija apgalvoja, ka Airpro rīkojās tā, kā līdzīgā situācijā darītu tirgus ekonomikas principu vadīts uzņēmējs. Ja tā ir, tad šis līgums nerada Ryanair priekšrocības un neietver valsts atbalstu.

(94)

Novērtējot to, vai līgums noslēgts normālos tirgus apstākļos, Komisijai jāpārbauda, vai lidosta, kas darbojas normālos tirgus ekonomikas apstākļos un kuras rīcības galvenais iemesls ir ilgtermiņa rentabilitātes perspektīva, līdzīgā situācijā būtu vienojusies par tādiem pašiem vai līdzīgiem komercnosacījumiem kā Airpro  (24). Komisijai arī integrēti, ņemot vērā visu atbilstošo informāciju par strīdīgo pasākumu, jāanalizē līguma paredzētā ietekme uz Airpro un Finavia darbību TMP lidostā (25).

(95)

Lai varētu piemērot privātā ieguldītāja kritēriju, Komisijai jāiedomājas, kā tā rīkotos apstākļos un laikposmā, kad tika parakstīts līgums. Novērtējot šos pasākumus, Komisijai arī jāņem vērā uzņēmuma pieņēmumi un pieejamā informācija līguma parakstīšanas brīdī. Airpro parakstīja līgumu ar Ryanair2003. gada 3. aprīlī, un tas ir spēkā līdz […].

(96)

Parakstot līgumu, Ryanair apņēmās sākt darbību TMP lidostā ar […] lidojumiem turp un atpakaļ dienā. Ņemot to vērā, Ryanair pirmajos 12 mēnešos paredzēja TMP lidostā apkalpot aptuveni […] izlidojošo pasažieru, bet nākamajos 12 mēnešos — aptuveni […] izlidojošo pasažieru. Līguma nosacījumos ir paredzēts grafiks, kas jāievēro attiecībā uz maksām par vienu lidojumu turp un atpakaļ atkarībā no dienā veikto lidojumu skaita (sk. jo īpaši tabulas 43. punktā). Vidējā cena par vienu lidojumu turp un atpakaļ (ja dienā tiek veikti trīs lidojumi) ir […]. Turpmākajā tabulā ir salīdzinātas maksas, ko iekasē no aviosabiedrībām, kuras izmanto TMP lidostas T1, un vidējā cena, ko maksā Ryanair.

Pakalpojums

1. terminālī (T1) piemērotās lidostas nodevas, EUR

Lidostas nodevas (vidējā nodeva), ko Ryanair maksā par 2. termināļa (T2) izmantošanu, EUR

Nolaišanās maksa

442

442

Maksas par terminālī sniegtajiem navigācijas pakalpojumiem

92

92

Maksa par drošības pasākumiem

410

410

Termināļa (pasažieru apkalpošanas) pakalpojumi un lidlauka pakalpojumi

[…]

[…]

Kopējā cena par lidojumu turp un atpakaļ

[…]

[…]

(97)

Komisija secina, ka Ryanair maksā tādu pašu maksu par nolaišanos, terminālī sniegtajiem navigācijas pakalpojumiem un drošības pasākumiem kā aviosabiedrības, kas izmanto TMP lidostas T1. Saskaņā ar Somijas sniegto informāciju Ryanair nav atbrīvota no pasažieru nodevas maksāšanas. Vienīgā atšķirīgā Ryanair piemērotā cena ir saistīta ar maksām par termināļa (pasažieru apkalpošanas) pakalpojumiem un lidlauka pakalpojumiem. Taču to pakalpojumu kvalitāte, kurus Ryanair un tās pasažieri saņem terminālī T2, ir zemāka par T1 nodrošināto pakalpojumu kvalitāti, un attiecīgo izmaksu, jo īpaši personāla izmaksu, samazinājums ir aptuveni […] no Airpro kopējām izmaksām (ieskaitot nomas maksu, maksu par nolaišanos un terminālī sniegtajiem navigācijas pakalpojumiem, kas tiek maksāta akciju sabiedrībai Finavia). Salīdzinot ar T1 darbinieku skaitu, T2 darbinieku skaits ir neliels un darbinieki veic dažādas ar reģistrāciju, drošības pārbaudēm un lidlauka pakalpojumiem saistītas darbības. Saskaņā ar informāciju, ko lidosta sniedza Komisijas ekspertam, izmaksas par T2 darbiniekiem ir par aptuveni […] mazākas nekā attiecīgās T1 izmaksas. Turklāt Komisija secina, ka lidostas nodevas, ko Ryanair maksā par termināļa (pasažieru apkalpošanas) pakalpojumiem un lidlauka pakalpojumiem, ir tikai aptuveni par […] mazākas nekā nodevas, ko maksā T1 ekspluatanti. Izmaksu samazinājuma (aptuveni […]) un no aviosabiedrībām, kas izmanto abus lidostas termināļus, iekasēto maksu starpība (aptuveni […]) ir Airpro gūtā papildu tīrā peļņa (aptuveni […]; sk. arī tabulu 20. punktā). Tāpēc Komisija uzskata, ka ir pamatoti, ka nodeva, ko par T2 izmantošanu maksā Ryanair, atšķiras no nodevas, ko par T1 ekspluatāciju maksā citas aviosabiedrības.

(98)

Ņemot vērā iepriekš minēto, Airpro varēja prognozēt ieņēmumus, ko nodrošinās līgums ar Ryanair. Airpro pieņēma, ka pirmajā darbības gadā Ryanair dienā veiks […] lidojumus turp un atpakaļ (noslodzes faktors — […]). Tika prognozēts, ka no otrā darbības gada līdz līguma spēkā esamības beigām Ryanair dienā nodrošinās […] lidojumus turp un atpakaļ, kuru noslodzes faktors būs tāds pats kā pirmajā gadā. Aprēķinot rezultātu, ņēma vērā arī Airpro ieņēmumus par aeronautikas un ar aeronautiku nesaistītu pakalpojumu sniegšanu (tostarp ieņēmumus no automašīnu stāvvietas darbības u. c.). Airpro izmaksas līguma spēkā esamības periodā aprēķināja, ņemot vērā ar zemo izmaksu stratēģijas īstenošanu TMP lidostā saistītās prognozētās izmaksas. Piemēram, tika prognozēts, ka personāla izmaksas par vienu lidojumu turp un atpakaļ būs […] (un […], ja rēķina, ņemot vērā gaisa kuģu dienā veikto lidojumu skaitu turp un atpakaļ).

(99)

Turpmākajā tabulā apkopoti ar līgumu saistīto ieņēmumu un izmaksu aprēķini un līguma labvēlīgā ietekme uz Airpro pašu kapitāla vērtību tā spēkā esamības periodā. Šajos aprēķinos ņemts vērā Somijas iesniegtais uzņēmējdarbības plāns un iepriekš izklāstītie pieņēmumi. […] (26)

(100)

Komisija norāda — tika prognozēts, ka līgums ar Ryanair tā spēkā esamības periodā labvēlīgi ietekmēs Airpro pašu kapitāla vērtību, nodrošinot NPV 0,5 miljonu euro apmērā. Turklāt tika prognozēti pozitīvi Airpro un Finavia kopējie darbības rādītāji līguma spēkā esamības periodā.

(101)

Komisija arī secina, ka saistībā ar līguma izpildi nodrošinātie ieņēmumi sedz visas Airpro izmaksas par darbību TMP lidostā un visas ar līgumu saistītās Finavia izmaksas. Visas izmaksas šajā gadījumā ietver kapitāla izmaksas (t. i., lidostas infrastruktūras amortizācijas izmaksas) un darbības izmaksas (piem., personāla, elektroenerģijas, materiālu u. c. izmaksas). Tās ietver arī izmaksas par drošības un drošuma pasākumiem, kas var būt arī ar sabiedrisko politiku saistīti pasākumi, kuri nebūtu uzskatāmi par saimniecisku darbību LESD 107. panta 1. punkta nozīmē. Līdz ar to aprēķinātais NPV ir pārāk mazs un līguma radītā labvēlīgā ietekme varētu būt vēl lielāka.

(102)

Komisija secina, ka, ņemot vērā ex ante uzņēmējdarbības plānu, AirproFinavia meitasuzņēmums, pieņemot lēmumu par attiecīgo vienošanos ar Ryanair, rīkojās kā tirgus ekonomikas principu vadīts ieguldītājs. Komisija arī norāda, ka ex ante uzņēmējdarbības plānā izklāstītos pieņēmumus un prognozētos rezultātus, kurus nodrošinātu līguma izpilde, papildina arī TMP lidostā veiktās Airpro darbības pozitīvie faktiskie rezultāti (sk. jo īpaši tabulu 26. punktā). Turklāt apvienotie TMP lidostas faktiskie finansiālie rezultāti (ņemot vērā TMP lidostā veiktās Airpro un Finavia darbības finansiālos rezultātus; sk. jo īpaši tabulas 24. un 26. punktā) liecina, ka rentabla bija ne tikai zemo izmaksu termināļa, bet arī lidostas darbība.

(103)

Pamatojoties uz iepriekš minēto, Komisija secina, ka Airpro lēmums par attiecīgā līguma noslēgšanu ar Ryanair atbilst tirgus ekonomikas principu vadīta ieguldītāja kritērijam un tāpēc nerada saimnieciskas priekšrocības, kuras nebūtu iespējams iegūt normālos tirgus apstākļos.

(104)

Tā kā LESD 107. panta 1. punktā paredzētie kumulatīvie kritēriji nav izpildīti, Komisija uzskata, ka Airpro un Ryanair2003. gada 3. aprīļa līgums neietver valsts atbalstu LESD 107. panta 1. punkta nozīmē,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Finavia Oyj un Airpro Oy īstenotie pasākumi, kas ietver finanšu nosacījumus par zemo izmaksu stratēģijas īstenošanu lidostā Tampere-Pirkkala un jo īpaši par 2. termināļa rekonstrukcijas izmaksām un par Finavia Oyj un Airpro Oy2003. gada 23. februāra līgumu par 2. termināļa nomu, nav uzskatāmi par valsts atbalstu Līguma par Eiropas Savienības darbību 107. panta 1. punkta nozīmē.

2. pants

Airpro Oy un Ryanair Ltd2003. gada 3. aprīļa līgums nav uzskatāms par valsts atbalstu Līguma par Eiropas Savienības darbību 107. panta 1. punkta nozīmē.

3. pants

Šis lēmums ir adresēts Somijas Republikai.

Briselē, 2012. gada 25. jūlijā

Komisijas vārdā

priekšsēdētāja vietnieks

Joaquín ALMUNIA


(1)  OV C 244, 18.10.2007., 13. lpp.

(2)  Sākot no 2009. gada 1. decembra EK līguma 87. un 88. panta vietā stājās spēkā attiecīgi Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 107. un 108. pants. Būtībā abi noteikumu kopumi ir identiski. Šajā lēmumā atsauces uz LESD 107. un 108. pantu attiecīgā gadījumā jāsaprot kā atsauces uz EK līguma 87. un 88. pantu. Ar LESD stāšanos spēkā noteiktas pārmaiņas tika ieviestas arī terminoloģijā, piemēram, vārds “Kopiena” tika aizstāts ar vārdu “Savienība”, bet vārdkopa “kopējais tirgus” — ar vārdkopu “iekšējais tirgus”. Šajā lēmumā visur lietota LESD terminoloģija.

(3)  Sk. 2. zemsvītras piezīmi.

(4)  OV L 83, 27.3.1999., 1. lpp.

(5)  Finavia Oyj (iepriekšējais nosaukums — “Somijas Civilās aviācijas administrācija”) līdz 2009. gada beigām bija valsts uzņēmums. Saskaņā ar Likumu Nr. 877/2009 par Civilās aviācijas administrācijas pārveidošanu par akciju sabiedrību Finavia2010. gada 1. janvārī kļuva par akciju sabiedrību. Tā pārvalda 25 Somijas lidostas. Somijā ir tikai trīs lidostas, kuras nepārvalda Finavia. Papildus Somijas lidostu vadībai Finavia arī sniedz aeronavigācijas pakalpojumus savās lidostās un atbild par Somijas gaisa telpas uzraudzību. Finavia darbības nekustamā īpašuma jomā veic tās meitasuzņēmums Lentoasemakiinteistöt Oyj. Šim uzņēmumam pieder lidostu telpas, tas izstrādā būvniecības projektus, kā arī sniedz ar telpām saistītus pakalpojumus uzņēmumiem, kas darbojas lidostās.

(6)  Airpro Oy ir akciju sabiedrības Finavia meitasuzņēmums, kura vienīgā īpašniece ir Finavia (100 % īpašumtiesības). Airpro izstrādā un sniedz lidostas un ceļojumu aģentūru pakalpojumus Finavia lidostās. Airpro pieder meitasuzņēmums RTG Ground Handling Ltd., kas nodrošina lidlauka pakalpojumus.

(7)  Komercnoslēpums.

(8)  OV C 312, 9.12.2005., 1. lpp.

(9)  Rekonstrukcijas darbi bija šādi — reģistrācijas telpas, biroju telpu, tualešu, izlidojošo un ielidojošo pasažieru telpu, pasažieru drošības pārbaužu telpu, bagāžas uzglabāšanas telpu un kafejnīcu/restorānu izveide, kā arī elektroapgādes, cauruļu, apkures, gaisa kondicionēšanas sistēmu atjaunošana un termināļa ārējās infrastruktūras pārveide, lai pielāgotu to gājēju un autobraucēju vajadzībām.

(10)  Euro maiņas likme 1998. gada 31. decembrī — FIM 5,94573.

(11)  Routes trade fair ir aviosabiedrībām un lidostām paredzēta ikgadēja lidojumu maršrutu pārdošanas izstāde.

(12)  Gaisa kuģa maksimālā pacelšanās masa (MTOW) ir maksimālais svars, ar kādu strukturālu vai citu ierobežojumu dēļ gaisa kuģa pilots drīkst mēģināt veikt gaisa kuģa pacelšanos. Citiem vārdiem sakot, MTOW ir maksimālais svars, ar kuru, kā pierādīts, gaisa kuģis atbilst visām lidojumderīguma prasībām.

(13)  Somija informēja, ka Somijas AIP tiek sagatavots atbilstīgi Konvencijas par starptautisko civilo aviāciju 15. pielikumam un Aeronavigācijas informācijas dienestu rokasgrāmatai (ICAO Dok. Nr. 8126). AIP vispārējā sadaļā ir izskatītas arī Finavia noteiktās gaisa satiksmes nodevas.

(14)  Pieņemot, ka gaisa kuģa MTOW ir 69 900 kg.

(15)  Šo maksu iekasē Eurocontrol, kas to izmaksā Finavia.

(16)  Lai novērtētu šo gadījumu, Komisija pētniecības grupai Ecorys (turpmāk “Komisijas eksperts”) uzdeva sagatavot pētījumu. Komisijas eksperts analizēja finanšu datus un pieņēmumus, kas veidoja Finavia un Airpro zemo izmaksu stratēģijas uzņēmējdarbības plāna pamatu, Finavia un Airpro noslēgto nomas līgumu par T2 ekspluatāciju, kā arī vienošanos.

(17)  1991. gada 21. marta spriedums lietā C-305/89 Itālija/Komisija (Recueil 1991, I-1603. lpp., 20. punkts) (Alfa Romeo lieta); 2000. gada 12. decembra spriedums lietā T-296/97 Alitalia/Komisija (Recueil 2000, II-3871. lpp., 84. punkts).

(18)  2008. gada 17. decembra spriedums lietā T-196/04 Ryanair/Komisija (Recueil 2008, II-3643. lpp., 59. punkts) (Charleroi lieta).

(19)  2002. gada 16. maija spriedums lietā C-482/99 Francija/Komisija (Recueil 2002, I-4397. lpp., 71. punkts) (Stardust Marine lieta).

(20)  Peļņas normu (ienākumus no pārdošanas) iegūst, salīdzinot tīros ienākumus un apgrozījumu (ieņēmumus). Šī attiecība norāda, vai uzņēmuma ienākumi no pārdošanas ir pietiekami, jo tā parāda, cik liela peļņa tiek gūta par vienu euro no pārdošanas ieņēmumiem; tas ir rentabilitātes un efektivitātes rādītājs.

(21)  Sk. 6. tabulu Komisijas 2010. gada 27. janvāra Lēmumā par valsts atbalstu C 12/2008 Slovākija — vienošanās starp Bratislavas lidostu un Ryanair, OV L 27, 1.2.2011., 24. lpp.

(22)  […]

(23)  NPV norāda, vai attiecīgā projekta radītie ienākumi pārsniedz (iespējamās) kapitāla izmaksas. Projektu uzskata par ekonomiski izdevīgu ieguldījumu, ja tā NPV ir pozitīva. Ieguldījumi, kuru nodrošinātie ienākumi ir mazāki par (iespējamām) kapitāla izmaksām, ir ekonomiski neizdevīgi. (Iespējamās) kapitāla izmaksas atspoguļo diskonta likme.

(24)  Spriedums lietā Alfa Romeo, 20. punkts; spriedums lietā Alitalia/Komisija, 84. punkts.

(25)  Spriedums lietā Charleroi, 59. punkts.

(26)  […]


Top