19.9.2013   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 249/6

(1)

Lēmuma 2001/822/EK III pielikums attiecas uz jēdziena “noteiktas izcelsmes izstrādājumi” definīciju un administratīvās sadarbības metodēm. Minētā pielikuma 37. pantā paredzēts, ka var pieņemt atkāpes no minētajiem izcelsmes noteikumiem, ja tās pamato esošo nozaru attīstība vai jaunu nozaru rašanās valstī vai teritorijā.

(2)

Lēmuma 2001/822/EK III pielikuma 5. panta 1. punkta g), j), k) un o) apakšpunktā paredzēts, ka daļēja vai pilnīga cukura malšana, sijāšana un iepildīšana maisos uzskatāmas par darbībām, kas nav pietiekamas, lai izstrādājums iegūtu izcelsmes statusu.

(3)

Lēmuma 2001/822/EK III pielikuma 6. panta 4. punktā paredzēts, ka ĀKK/EK–AZT izcelsmes kumulāciju attiecībā uz cukura produktiem, kas iekļauti HS 17. nodaļā, laika gaitā pakāpeniski atceļ un samazina daudzumu, kuram ir atļauta kumulācija. Nosakot atļauto daudzumu nulles tonnu apmērā, šāda kumulācija visbeidzot tika aizliegta no 2011. gada 1. janvāra.

(4)

Nīderlande 2002. gadā lūdza piešķirt atkāpi no izcelsmes noteikumiem attiecībā uz ikgadēju 3 000 tonnu daudzumu tādu cukura produktu ar KN kodiem 1701 11 90, 1701 99 10 un 1701 91 00, kuri pārstrādāti Nīderlandes Antiļās. Šis lūgums tika apmierināts, un atkāpes termiņš beidzās 2007. gada 31. decembrī.

(5)

Nīderlande 2009. gadā iesniedza lūgumu pagarināt 2002. gadā piešķirtās atkāpes termiņu, un šis lūgums tika noraidīts ar Komisijas Lēmumu 2009/699/EK (2). Tomēr ar minēto lēmumu tika apmierināts jauns lūgums piešķirt atkāpi, kas bija ietverts lūgumā par termiņa pagarināšanu, ievērojot daudzuma ierobežojumus, attiecībā uz kuriem Nīderlandes Antiļām 2009. un 2010. gadā bija piešķirtas cukura importa licences.

(6)

Nīderlande 2010. gadā lūdza laikposmam no 2011. līdz 2013. gadam piešķirt jaunu atkāpi attiecībā uz cukura produktiem, kas pārstrādāti Nīderlandes Antiļās. Ar Komisijas Lēmumu 2011/47/ES (3) tika piešķirta atkāpe saskaņā ar Lēmuma 2001/822/EK III pielikuma 37. panta 1., 3. un 7. punktu, paredzot konkrētus nosacījumus, kuru mērķis ir līdzsvarot aizjūras zemju un teritoriju (turpmāk “AZT”) uzņēmēju likumīgās intereses un Savienības cukura tirgus kopīgās organizācijas mērķus. Atkāpe tika piešķirta attiecībā uz produktiem, kurus faktiski pārstrādā Nīderlandes Antiļās, un tika uzskatīts, ka jēlcukura pievienotā vērtība Nīderlandes Antiļās ir vismaz 45 % no galaprodukta vērtības.

(7)

Lēmumā 2011/47/ES tika paskaidrots, ka ĀKK/EK–AZT izcelsmes kumulācijas attiecībā uz cukuru pakāpeniska atcelšana, kā paredzēts Lēmuma 2001/822/EK III pielikuma 6. panta 4. punktā, atbilst Savienības nodomam vērst tirdzniecības atvieglojumus uz saimniecisko darbību, kas ilgtspējīgā veidā sekmē AZT attīstību, pienācīgi ņemot vērā Savienības cukura nozari. Minētais princips tika piemērots, lai noteiktu daudzumu, attiecībā uz kuru ar Lēmumu 2011/47/ES tika piešķirta atkāpe. Lūgumā, kas iesniegts 2010. gadā, tika norādīts, ka uzņēmums Kirasao, kurš guva labumu no iepriekš piešķirtajām atkāpēm, paredzēja pārorientēties no cukura ražošanas uz citām nozarēm, un tādēļ bija nepieciešamas papildu atkāpes. Tādēļ laika gaitā pakāpeniski tika samazināts daudzums, uz ko attiecas atkāpe (5 000 tonnu 2011. gadā, 3 000 tonnu 2012. gadā un 1 500 tonnu 2013. gadā).

(8)

Nīderlande 2010. gadā iesniegtajā lūgumā uzsvēra, ka uzņēmums Kirasao, kas guva labumu no iepriekš piešķirtajām atkāpēm, paredzēja dažādot savu ražošanu, ražojot maisījumus un “biocukuru”, kas paredzēti pilnīgi atšķirīgiem tirgiem nekā cukura produkti, attiecībā uz kuriem 2010. gadā bija iesniegts lūgums. 2010. gadā pieprasītā atkāpe bija nepieciešama, lai piesaistītu kapitālu, kas vajadzīgs, lai veiktu šādai ražošanas dažādošanai nepieciešamos ieguldījumus. Tādējādi, ar Lēmumu 2011/47/ES piešķirot atkāpi, bija sagaidāms, ka atkāpe radīs vajadzīgo apgrozījumu, kas ļaus finansēt minētos ieguldījumus, kuri paredzēti produktu un darbību dažādošanai, lai uzņēmumam, kas gūst labumu no atkāpes, vairs nebūtu vajadzīgs pieprasīt atkāpes.

(9)

Nīderlande 2013. gada 11. februārī Kirasao valdības vārdā lūdza uz laikposmu no 2013. gada 1. janvāra līdz 2013. gada 31. decembrim, kas ir Lēmuma 2001/822/EK beigu termiņš, piešķirt jaunu atkāpi no izcelsmes noteikumiem, kas paredzēti Lēmuma 2001/822/EK III pielikumā. Lūgums attiecās uz kopējo ikgadējo daudzumu 5 500 tonnu apmērā cukura produktiem ar KN kodu 1701 14 90 (“biocukurs”), kuru izcelsme ir trešās valstīs un kurus pārstrādā Kirasao nolūkā eksportēt tos uz Savienību.

(10)

Šo lūgumu Nīderlande 2013. gada 17. aprīlī oficiāli atsauca, jo lūgumā minētās pārstrādes darbības vairs netika veiktas Nīderlandes Antiļās. Uzņēmums Kirasao daļu no cukura pārstrādes darbībām, tostarp pārdošanai mazumtirdzniecībā iepakotu cukura gabaliņu ražošanu no cukurniedru jēlcukura, pārvietoja uz Beļģiju, no kurienes to pašlaik piegādā lielveikaliem Nīderlandē. Uzņēmums atlikušo ražošanas līniju pārorientēja uz bioloģiski ražota cukura sijāšanu, attīrīšanu, malšanu un vienkāršu sajaukšanu, un tā iepakošanu maisos pa 1 000 kg, kas paredzēti transportēšanai.

(11)

Nīderlande 2013. gada 17. aprīlī iesniedza otru lūgumu uz laikposmu no 2013. gada 1. janvāra līdz 2013. gada 31. decembrim piešķirt atkāpi attiecībā uz 5 000 tonnām cukura produktu ar KN kodu 1701 14 90 (bioloģiski ražots cukurniedru jēlcukurs). Nīderlande paskaidroja, ka apspriedēs ar Kirasao iestādēm tika konstatēts, ka daudzums, attiecībā uz ko ar Lēmumu 2011/47/ES tika piešķirtas atkāpes 2013. gadam, nav pietiekamas, lai varētu turpināt cukura pārstrādi veicošā uzņēmuma Kirasao darbību.

(12)

Otrais lūgums tika pamatots galvenokārt ar to, ka mainījās apstākļi iesaistītajā uzņēmumā, jo uzņēmums mainīja darbību, pievēršoties bioloģiski ražotā cukurniedru cukura pārstrādei, ar to, ka kopš brīža, kad ES kļuva par cukura neto importētāju, mainījās situācija pasaules cukura tirgū, ar faktu, ka izejvielu no trešām valstīm pievienotā vērtība pārsniedz 45 % no galaprodukta ražotāja cenas, un ar to, ka Kirasao tieši un netieši tika radītas darba vietas. Nīderlande 2013. gada 14. jūnijā un 2013. gada 28. jūnijā sniedza papildu informāciju, lai pamatotu 2013. gada 17. aprīļa lūgumu.

(13)

Komisija 2013. gada 16. jūlija vēstulē lūdza Nīderlandes iestādēm ņemt vērā Komisijas veikto lūguma novērtējumu un tās nodomu ieteikt lūgumu noraidīt. Komisija arī lūdza Nīderlandes iestādēm nosūtīt minēto novērtējumu uzņēmumam, uz kuru attiektos atkāpe, lai sniegtu iespēju gan Nīderlandei, gan attiecīgajam uzņēmumam pirms tam, kad Komisija būs pieņēmusi galīgo lēmumu, iesniegt jautājumus par faktiem vai tiesībām, kas varētu attiekties uz lūgumu. Tika noteikts termiņš atbildes sniegšanai, proti, 2013. gada 25. jūlijs. No Nīderlandes iestādēm 2013. gada 24. jūlijā tika saņemta atbilde.

(14)

Lēmuma 2001/822/EK III pielikuma 37. panta 7. punktā paredzēts, ka atkāpi piešķir, ja attiecīgajā AZT izmantotajiem nenoteiktas izcelsmes izstrādājumiem pievieno vismaz 45 % no pabeigta izstrādājuma vērtības, ja atkāpe nav tāda, kas varētu radīt nopietnu kaitējumu Savienības vai vienas vai vairāku dalībvalstu tautsaimniecības nozarei.

(15)

No uzņēmuma Kirasao iegūtā informācija, ko iesniegusi Nīderlande, par tās vērtības aprēķinu, kuru Kirasao 2013. gadā radīja “cukurniedru biocukura” ražošana, attiecas uz pievienoto vērtību, ko radīja 5 000 tonnu “biocukura” pārstrāde. Uzņēmums norādīja arī vienas tonnas tāda jēla “biocukura” iepirkuma cenu, kura izcelsme ir trešās valstīs, un ražotāja cenu, par kuru pārdod vienu tonnu “biocukura”. Saskaņā ar uzņēmuma sniegto informāciju šie rādītāji attiecībā uz ražotāja cenu rada pievienoto vērtību 52 % apmērā. Saskaņā ar minēto informāciju 1 500 tonnu “biocukura” ražošana attiecībā uz ražotāja cenu radītu pievienoto vērtību 88 % apmērā.

(16)

No uzņēmuma iegūtā informācija, ko iesniegusi Nīderlande, par tās vērtības aprēķinu, kuru Kirasao līdz 2013. gada 1. janvārim radīja “brūnais kristāliskais cukurs”, attiecas uz pievienoto vērtību, ko radīja 5 500 tonnu “brūnā kristāliskā cukura” apstrāde un pārstrāde. Ja lielāko pievienoto vērtību par tonnu “brūnā kristāliskā cukura” uzskata par reālu, tad pievienotā vērtība attiecībā uz ražotāja cenu ir aptuveni 52,4 %. Tomēr “biocukura” pārstrādē ir jāveic mazāk darbību nekā pārdošanai mazumtirdzniecībā iepakota “kristāliskā cukura” pārstrādē. Tādēļ pievienotā vērtība, kas saistīta ar minētajām darbībām un faktiskajām pārstrādes izmaksām,“biocukuram”, kurš iepakots maisos pa 1 000 kg un paredzēts transportēšanai, var būt vienīgi zemāka nekā “brūnajam kristāliskajam cukuram”, kas iepakots pārdošanai mazumtirdzniecībā.

(17)

Saskaņā ar ziņojumu Global Sugar Outlook – 2013 Report  (4) cukurniedru cukura ražošanas izmaksas Brazīlijā, kas ir pasaulē konkurētspējīgākais reģions cukura ražošanai, ir USD 224,7 par tonnu cukurniedru ražošanai un USD 95 par tonnu cukurniedru pārstrādei jēlcukurā. Kopējās izmaksas, tostarp administratīvās izmaksas, ir USD 367,8 par tonnu jeb, pēc maiņas kursa EUR 1 = USD 1,3, EUR 283 par tonnu cukurniedru jēlcukura. Ņemot vērā lauksaimniecības un pārstrādes darbības, kas jāveic, lai no cukurniedrēm ražotu jēlcukuru, izmaksas, kuras rada bioloģiski ražota cukurniedru cukura attīrīšana, malšana un iepakošana, kas ir tikai daļa no ražošanas procesa, visticamāk, nav augstākas. Pieņemot, ka EUR 283 par tonnu ir reālas ražošanas izmaksas, aprēķinot pievienoto vērtību, ko rada bioloģiski ražota cukurniedru jēlcukura attīrīšana, malšana un iepakošana uzņēmumā Kirasao, ražotāja cena ir EUR 1 020,19 par tonnu un pievienotā vērtība attiecībā uz ražotāja cenu ir tikai 32,2 %.

(18)

Izmantojot salīdzināmu izmaksu aplēses, kas ietvertas 17. apsvērumā, pievienotā vērtība būtu mazāka par 45 %. Tādēļ nav reāli, ka uzņēmums Kirasao varētu radīt šādu pievienoto vērtību, veicot vienkāršu pārstrādi. Ir uzskatāms, ka Komisijai nosūtītajos datos ir ietverti citi vispārēji komponenti un guvumi, kas nav summas, kuras sniedz labumu Kirasao iedzīvotājiem.

(19)

Saskaņā ar Lēmuma 2001/822/EK III pielikuma 37. panta 3. punkta c) apakšpunktu, pārbaudot lūgumus piešķirt atkāpes, ņem vērā gadījumus, kad var skaidri pierādīt, ka izcelsmes noteikumi varētu kavēt būtiskus ieguldījumus nozarē, kā arī – ja izņēmums, kas palīdzētu īstenot investīciju programmu, ļautu noteikumu izpildi sasniegt pakāpeniski.

(20)

Uzņēmums Kirasao jau iepriekš zināja par ĀKK/EK–AZT izcelsmes cukura kumulācijas atcelšanu 2011. gada 1. janvārī, un tam bija pietiekami daudz laika sagatavoties un dažādot savu darbību, ražojot produktus, kuriem nav vajadzīga atkāpe.

(21)

Laikposmā no 2009. gada līdz 2013. gadam uzņēmums Kirasao guva labumu no atkāpēm, kas palīdzēja radīt apgrozījumu, kurš nepieciešams, lai veiktu ieguldījumus darbības dažādošanā, ražojot produktus, kam nav vajadzīga atkāpe no izcelsmes noteikumiem. Saskaņā ar informāciju, kas saņemta no uzņēmuma, 2009. gadā ieguldījumi bija nelieli un laikposmā no 2010. gada līdz 2012. gadam ieguldījumi vispār netika veikti. Tādējādi atkāpes palīdzēja vienīgi uzturēt uzņēmuma Kirasao pašreizējo darbību un neveicināja ilgtspējīgā veidā esošo nozaru attīstību vai jaunas nozares radīšanu. Tādēļ ir apšaubāms, ka jauna atkāpe veicinās to, ka uzņēmums veiks jaunus ieguldījumus.

(22)

Lai varētu uzskatīt, ka pektīnu vai kazeīnu saturošu cukura maisījumu, uz kuriem attiecas HS pozīcija 2106, izcelsme ir Kirasao un tādējādi tiem varētu izmantot preferenciālo piekļuvi Savienības tirgum, galaprodukta ražošanā izmantotā nenoteiktas izcelsmes cukura vērtība nedrīkst pārsniegt 30 % no produkta ražotāja cenas. Pievēršoties šādu maisījumu ražošanai, kā ierosināts pašreizējā lūgumā, uzņēmumam joprojām būtu jāiesniedz pieteikums atkāpes piemērošanai, lai tas atbilstu izcelsmes noteikumiem.

(23)

Saskaņā ar Lēmuma 2001/822/EK III pielikuma 37. panta 3. punkta b) apakšpunktu, pārbaudot lūgumus piešķirt atkāpes, ņem vērā gadījumus, kad esošo izcelsmes noteikumu piemērošana būtiski ietekmētu AZT esošās nozares spēju turpināt eksportu uz Savienību, īpaši gadījumus, kad tas varētu izraisīt tās darbības pārtraukšanu.

(24)

Komisija veic uzskaiti, lai analizētu cukura tirgu un konstatētu, vai cukura krājumi ir pietiekami, vai ir nepieciešams papildu cukurs un vai cukurs ir jāizņem no tirgus nolūkā saglabāt cenu tādā līmenī, kas daudz neatšķiras no salīdzināmās cenas. Šajā uzskaitē pastāvīgi parādās 50 000 līdz 60 000 tonnu cukura, ko importē, piemērojot pilnu nodokļa likmi.

(25)

Cukura produktiem ar KN kodu 1701 14 90 Savienībā piemēro muitas tarifu EUR 419 apmērā par tonnu. Ņemot vērā, ka baltā cukura pasaules tirgus cena, kurā iekļautas rafinēšanas izmaksas, Londonas termiņdarījumu biržā ir apmēram EUR 380 par tonnu un ka tiek piemērota muitas nodeva EUR 419 apmērā par tonnu, šāda cukura cena būtu vismaz EUR 800 par tonnu, ja to piegādātu Savienībā un samaksātu nodevas. Kā dalībvalstis paziņojušas saskaņā ar Padomes Regulas (EK) Nr. 1234/2007 (5) 9. pantu, šādu Savienībā ražotu cukura produktu vidējā cena ir aptuveni EUR 725 par tonnu. Ņemot vērā šos apstākļus, ir maz ticams, ka minētie cukura produkti ir importēti Savienībā rentablā veidā, ja vien tas nav augstākās klases cukurs (piemēram, bioloģiski ražots cukurs vai cukurs, ko ražo, ievērojot taisnīgas tirdzniecības nosacījumus), kuru pārdod par daudz augstāku cenu nekā citus cukura produktus.

(26)

Tādēļ ievērojama daļa no Savienībā importētā cukura, kuram piemēro pilnu muitas nodokļa likmi, visticamāk, ir bioloģiski ražots cukurs vai cukurs, ko ražo, ievērojot taisnīgas tirdzniecības nosacījumus, jo šādu cukuru var pārdot par cenu, kura mazumtirdzniecībā var būt līdz pat EUR 3 000 par tonnu. Bioloģiski ražota cukurniedru cukura, kam piemēro pilnu nodokļa likmi, importa apmērs Savienībā liecina par to, ka cukura eksportētāji visā pasaulē pašreizējos tirgus apstākļos izdzīvo.

(27)

Ja jēlcukura iepirkuma cenai, kuru norādīja uzņēmums, pieskaita EUR 283 par tonnu, kas ir reālas ražošanas izmaksas, aprēķinot pievienoto vērtību, kuru rada bioloģiski ražota cukurniedru jēlcukura malšana un iepakošana uzņēmumā Kirasao, peļņas normu un pārvadāšanas izmaksas, ko norādīja uzņēmums, un nodokļus par importu Savienībā, uzņēmumam Kirasao joprojām vajadzētu varēt rentabli eksportēt “biocukuru” uz Savienību, neizmantojot atkāpi, kura atbrīvotu importētāju Savienībā no importam piemērojamo nodevu nomaksas. Turklāt, kā norādīts Nīderlandes lūgumā, pārdošanas cenu par tonnu “biocukura”, ko maksā pircēji Nīderlandē, var uzskatīt par pietiekamu, lai kompensētu ietekmi, kādu radīs pilna muitas nodokļa piemērošana.

(28)

Uzņēmums Kirasao, kas ir AZT tirgus dalībnieks, kurš nodarbojas ar cukura produktu pārstrādi, pozicionē sevi pasaules tirgū un var eksportēt savus produktus uz jebkuru pasaules daļu, tostarp uz Savienību. Tādēļ minēto uzņēmumu var salīdzināt ar citiem tirgus dalībniekiem visā pasaulē, kuri veic tādu pašu uzņēmējdarbību. Turklāt pārvadāšanas no AZT uz Savienību izmaksas, kuras saskaņā ar uzņēmuma sniegto informāciju ir EUR 42,59 par tonnu, nerada uzņēmumam Kirasao nelabvēlīgāku situāciju attiecībā uz konkurenci ar citiem tirgus dalībniekiem, jo uzņēmums var izvēlēties pārdot savus produktus tirgos, kas atrodas tuvāk viņa darbības vietai nekā Savienība.

(29)

Cukura, melases un medus eksports veido tikai 6 % no kopējā preču eksporta no Kirasao, izņemot naftas produktus. Konteineru pārkraušana, kas saistīta ar cukura produktu importu un eksportu, veido tikai 2 % no kopējās konteineru pārkraušanas, kas saistīta ar importu un eksportu. Šāda eksporta ietekme uz teritorijas attīstību var būt labākajā gadījumā neliela.

(30)

Attiecībā uz nodarbinātību ir sagaidāms, ka atkāpe radītu 10 papildu darba vietas, kas ir nesamērīgi maz, salīdzinot ar vajadzīgo ražošanas apjoma pieaugumu. Turklāt 10 papildu darba vietas, ko paredzēts radīt, ir mazāk nekā 20 darba vietas, kas tika likvidētas, proti, 2010. gada iesniegtajā lūgumā Nīderlande norādīja, ka uzņēmumā Kirasao ir nodarbināti 35 darbinieki, un 2013. gadā iesniegtajā otrajā lūgumā tika norādīts, ka uzņēmumā ir nodarbināti 15 darbinieki.

(31)

Ietekme, ko radīs atteikums piešķirt jaunu atkāpi, kura pieprasīta 2013. gada 17. aprīlī, būs minimāla. Atteikums netraucēs uzņēmumam turpināt eksportēt cukura produktus uz Savienību, un tas neradīs šķēršļus ieguldījumiem cukura nozarē Kirasao, jo peļņas norma joprojām būs pietiekama ieguldījumu veicināšanai pat tad, ja Savienībā tiks maksāta pilna nodokļa likme.

(32)

Tādējādi pieprasītā atkāpe saskaņā ar Lēmuma 2001/822/EK III pielikuma 37. panta 1. punktu, 3. punkta b) un c) apakšpunktu un 7. punktu nav pamatota.

(33)

Šajā lēmumā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Muitas kodeksa komitejas atzinumu,