Accept Refuse

EUR-Lex Access to European Union law

Back to EUR-Lex homepage

This document is an excerpt from the EUR-Lex website

Document 32013R0462

Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 462/2013 ( 2013. gada 21. maijs ), ar ko groza Regulu (EK) Nr. 1060/2009 par kredītreitingu aģentūrām Dokuments attiecas uz EEZ

OJ L 146, 31.5.2013, p. 1–33 (BG, ES, CS, DA, DE, ET, EL, EN, FR, GA, IT, LV, LT, HU, MT, NL, PL, PT, RO, SK, SL, FI, SV)
Special edition in Croatian: Chapter 06 Volume 014 P. 55 - 87

In force

ELI: http://data.europa.eu/eli/reg/2013/462/oj

31.5.2013   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 146/1


EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA (ES) Nr. 462/2013

(2013. gada 21. maijs),

ar ko groza Regulu (EK) Nr. 1060/2009 par kredītreitingu aģentūrām

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 114. pantu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

pēc leģislatīvā akta projekta nosūtīšanas valstu parlamentiem,

ņemot vērā Eiropas Centrālās bankas atzinumu (1),

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu (2),

saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru (3),

tā kā:

(1)

Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1060/2009 (4) paredz prasību kredītreitingu aģentūrām ievērot profesionālās ētikas normas, lai mazinātu iespējamos interešu konfliktus, un nodrošināt augstu kvalitāti un kredītreitingu un reitingu noteikšanas procesa pietiekamu pārredzamību. Saskaņā ar grozījumiem, kas izdarīti ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 513/2011 (5), Eiropas uzraudzības iestāde (Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestāde) (EVTI), kura izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1095/2010 (6), ir pilnvarota reģistrēt un uzraudzīt kredītreitingu aģentūras. Šī regula papildina pašreizējo tiesisko regulējumu, kas attiecas uz kredītreitinga aģentūrām. Tajā risināti daži no būtiskākajiem jautājumiem, piemēram, interešu konflikti saistībā ar modeli “emitents maksā” un informācijas atklāšana par strukturētiem finanšu instrumentiem, un šis regulējums būs jāpārskata pēc tam, kad tas būs bijis spēkā pamatotu laikposmu, lai novērtētu, vai tas pilnībā atrisina minētos jautājumus. Tikmēr pašreizējā valsts parādu krīze izgaismojusi nepieciešamību pārskatīt pārredzamību, procedūras prasības un publicēšanas laiku, jo īpaši attiecībā uz valstu kredītreitingiem.

(2)

Eiropas Parlamenta 2011. gada 8. jūnija rezolūcijā par kredītreitingu aģentūrām – nākotnes perspektīvas (7) ir pausts aicinājums stingrāk reglamentēt kredītreitingu aģentūru darbību. Neoficiālā sanāksmē 2010. gada 30. septembrī un 1. oktobrīEcofin padome atzina, ka būtu jāveic turpmāki centieni vairāku tādu jautājumu izskatīšanā, kas saistīti ar kredītreitingu darbībām, tostarp ar risku, ko izraisa pārmērīga paļaušanās uz kredītreitingiem, un interešu konflikta risku, ko izraisa kredītreitingu aģentūru atalgojuma modelis. Eiropadome 2011. gada 23. oktobrī secināja, ka jāvirzās uz to, lai mazinātu pārmērīgu paļaušanos uz kredītreitingiem.

(3)

Starptautiskā līmenī Finanšu stabilitātes padome (FSP), kuras dalībiestāde ir Eiropas Centrālā banka (ECB), 2010. gada 20. oktobrī noteica principus, kuru mērķis ir mazināt iestāžu un finanšu iestāžu paļaušanos uz kredītreitingiem (“FSP principi”). FSP principi tika apstiprināti G20 grupas valstu augstākā līmeņa sanāksmē Seulā 2010. gada novembrī. Tādēļ ir lietderīgi, ka nozares kompetentās iestādes izvērtē tirgus dalībnieku praksi un veicina to, ka minētie tirgus dalībnieki mazina šādas prakses ietekmi. Lēmumi par veicināšanas pasākumiem būtu jāpieņem nozares kompetentajām iestādēm. EVTI, vajadzības gadījumā sadarbībā ar Eiropas uzraudzības iestādi (Eiropas Banku iestādi), kas izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1093/2010 (8), un Eiropas uzraudzības iestādi (Eiropas Apdrošināšanas un aroda pensiju iestādi), kas izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1094/2010 (9), būtu jārīkojas saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 1095/2010 un ievērojot šo regulu, lai veicinātu uzraudzības prakses konverģenci.

(4)

Kredītreitingu aģentūrām būtu jāinformē ieguldītāji par datiem, kas attiecas uz iespēju, ka kredītreitingi un reitingu prognozes var nepiepildīties, balstoties uz iepriekšējo pieredzi, kas publicēta EVTI izveidotajā centrālajā repozitorijā.

(5)

FSP principi paredz, ka “centrālajām bankām būtu jāizdara pašām savi kredīta slēdzieni attiecībā uz finanšu instrumentiem, ko tās pieņems tirgus operācijās gan kā nodrošinājumu, gan pērkot tieši. Centrālajām bankām savā politikā būtu jāizvairās no mehāniskas pieejas, kas varētu izraisīt nevajadzīgi straujas un ievērojamas pārmaiņas finanšu instrumentu atbilstībā un novest pie tāda diskontu līmeņa, kas var pastiprināt strauja krituma sekas”. Turklāt ECB 2012. gada 2. aprīļa atzinumā paziņoja, ka ir apņēmības pilna atbalstīt kopīgo mērķi samazināt pārmērīgu paļaušanos uz kredītreitingiem. Šajā sakarā ECB regulāri sniedz pārskatus par dažādiem pasākumiem, ko veic Eurosistēma, lai mazinātu paļaušanos uz kredītreitingiem. Saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 284. panta 3. punktu ECB jāiesniedz Eiropas Parlamentam, Padomei un Komisijai, kā arī Eiropadomei gada pārskats par Eiropas Centrālo banku sistēmas (ECBS) darbību un monetāro politiku gan iepriekšējā, gan kārtējā gadā. ECB priekšsēdētājam jāsniedz minētais pārskats Eiropas Parlamentam, kas par to var sarīkot vispārējas debates, un Padomei. Bez tam ECB šādos pārskatos varētu aprakstīt, kā tā ir piemērojusi FSP principus un kādus alternatīvus novērtēšanas mehānismus tā izmanto.

(6)

Savienība rīkojas, lai pārskatītu, pirmkārt, vai atsauces uz kredītreitingiem Savienības tiesību aktos izraisa vai var izraisīt paļaušanos tikai vai mehāniski uz šādiem kredītreitingiem, un, otrkārt, visas atsauces uz kredītreitingiem regulatīvos nolūkos, lai tās svītrotu līdz 2020. gadam, ar nosacījumu, ka ir apzinātas un ieviestas piemērotas alternatīvas kredītriska novērtēšanai.

(7)

Reitingu prognožu nozīme ieguldītājiem un emitentiem un to ietekme uz tirgiem ir salīdzināma ar kredītreitingu nozīmi un ietekmi. Tādēļ visas prasības, kas paredzētas Regulā (EK) Nr. 1060/2009, lai novērstu interešu konfliktu kredītreitingu darbībās un nodrošinātu to precizitāti un pārredzamību, būtu jāpiemēro arī reitingu prognozēm. Saskaņā ar pašreizējo uzraudzības praksi vairākas minētajā regulā paredzētās prasības attiecas uz reitingu prognozēm. Šai regulai būtu jāpadara noteikumi skaidrāki un jāsniedz juridiskā noteiktība, ieviešot reitingu prognožu definīciju un precizējot, kuri īpaši noteikumi attiecas uz šādām reitingu prognozēm. Reitingu prognožu definīcijai būtu jāietver arī atzinumi par kredītreitingu iespējamo virzību īstermiņā, ko parasti dēvē par kredītu novērošanu.

(8)

Vidējā termiņā būtu jāizvērtē iespēja veikt turpmāku rīcību, lai no finanšu regulējuma svītrotu atsauces uz kredītreitingiem regulatīvos nolūkos un novērstu to, ka aktīvu riska svērums tiek noteikts, izmantojot kredītreitingus. Tomēr pagaidām kredītreitingu aģentūras ir nozīmīgi finanšu tirgus dalībnieki. Tāpēc kredītreitingu aģentūru un to kredītreitingu noteikšanas darbību neatkarība un godīgums ir īpaši svarīgi, lai garantētu to uzticamību tirgus dalībniekiem, jo īpaši ieguldītājiem un citiem kredītreitingu lietotājiem. Regula (EK) Nr. 1060/2009 paredz kredītreitingu aģentūru reģistrāciju un uzraudzību, jo to pakalpojumi būtiski ietekmē sabiedrības intereses. Kredītreitingi atšķirībā no ieguldījumu izpētes nav tikai atzinumi par finanšu instrumenta vai finanšu saistību vērtību vai cenu. Kredītreitingu aģentūras nav tikai finanšu analītiķi vai ieguldījumu konsultanti. Kredītreitingiem ir reglamentējoša vērtība attiecībā uz regulētiem ieguldītājiem, piemēram, kredītiestādēm, apdrošināšanas sabiedrībām un citām ieguldītājinstitūcijām. Lai gan tiek mazināti stimuli pārmērīgi paļauties uz kredītreitingiem, tie joprojām virza ieguldījumu izvēli, jo īpaši informācijas asimetrijas dēļ, kā arī efektivitātes nolūkos. Līdz ar to kredītreitingu aģentūrām ir jābūt neatkarīgām un tirgus dalībniekiem tās jāuzskata par neatkarīgām un to reitingu metodēm jābūt pārredzamām un jāuzskata par tādām.

(9)

Būtu jāmazina pārmērīga paļaušanās uz kredītreitingiem un pakāpeniski būtu jānovērš visas šo kredītreitingu izmantošanas automātiskās sekas. Būtu jāmudina kredītiestādes un ieguldījumu uzņēmumi izveidot iekšējas procedūras patstāvīgu kredītriska novērtējumu veikšanai, un tām būtu jāmudina ieguldītāji veikt pienācīgas uzticamības pārbaudes. Tāpēc šajā regulā paredzēts, ka finanšu iestādēm nebūtu jāpaļaujas tikai vai mehāniski uz kredītreitingiem. Minētajām iestādēm tādēļ būtu jāizvairās no tādu līgumu slēgšanas, saskaņā ar kuriem tās paļaujas tikai vai mehāniski uz kredītreitingiem, un būtu jāizvairās līgumos tos noteikt kā vienīgo parametru, ar kuru izvērtē ieguldījumu kredītspēju vai izlemj par ieguldījuma veikšanu vai atbrīvošanos no ieguldījumiem.

(10)

Regulā (EK) Nr. 1060/2009 jau ir paredzēti pirmie pasākumi, lai risinātu jautājumu par kredītreitingu aģentūru un to kredītreitingu noteikšanas darbību neatkarību un godīgumu. Minētajā regulā jau vairāku noteikumu pamatā bija tādi mērķi kā garantēt kredītreitingu aģentūru neatkarību un konstatēt, risināt un, ciktāl tas ir iespējams, novērst jebkādus interešu konfliktus. Pastāvot praksei, ka vērtējamā juridiskā persona izraugās un atalgo kredītreitingu aģentūru (modelis “emitents maksā”), interešu konflikti ir neizbēgami. Saskaņā ar minēto modeli, kredītreitingu aģentūras ir ieinteresētas izsniegt emitentam pašapmierinātību veicinošus reitingus, lai nodrošinātu ilgstošas darījumu attiecības, kas garantētu ieņēmumus vai nodrošinātu papildu darbu un ieņēmumus. Turklāt attiecības starp kredītreitingu aģentūru akcionāriem un vērtējamām juridiskajām personām var izraisīt interešu konfliktus, kuriem esošie noteikumi nenodrošina pietiekamu risinājumu. Tā rezultātā saskaņā ar modeli “emitents maksā” izsniegtus kredītreitingus var uztvert kā kredītreitingus, kas drīzāk ir piemēroti emitentam, nevis nepieciešami ieguldītājam. Ir būtiski pastiprināt kredītreitingu aģentūrām piemērojamos nosacījumus par neatkarību, lai paaugstinātu saskaņā ar modeli “emitents maksā” izsniegto kredītreitingu ticamības līmeni.

(11)

Lai palielinātu konkurenci tirgū, kurā līdz šim dominējušas trīs kredītreitingu aģentūras, būtu jāīsteno pasākumi, kuru mērķis ir mudināt izmantot mazākas kredītreitingu aģentūras. Pēdējā laikā emitenti vai saistītas trešās personas pieprasa kredītreitingus no divām vai vairākām kredītreitingu aģentūrām, tāpēc gadījumos, kad tiek pieprasīti kredītreitingi no vairāk nekā vienas aģentūras, emitentam vai saistītai trešai personai vajadzētu apsvērt nozīmēt vismaz vienu kredītreitingu aģentūru, kuras tirgus daļa nepārsniedz 10 % no kopējās tirgus vērtības un kuru emitents vai saistīta trešā persona var novērtēt kā spējīgu noteikt reitingu attiecīgajam emitentam vai juridiskajai personai.

(12)

Kredītreitingu tirgus liecina, ka kredītreitingu aģentūras un vērtējamās juridiskās personas parasti izveido ilgstošas attiecības. Tas izraisa ar labu pazīšanos saistītus riskus, jo kredītreitingu aģentūra var pārāk iejūtīgi reaģēt uz vērtējamās juridiskās personas vēlmēm. Minētajos apstākļos kredītreitingu aģentūru objektivitāte laika gaitā var kļūt apšaubāma. Kredītreitingu aģentūras, ko nozīmē un apmaksā uzņēmumu emitents, ir ieinteresētas izsniegt pārāk labvēlīgus reitingus par minēto vērtējamo juridisko personu vai tās parāda instrumentiem, lai saglabātu darījumu attiecības ar šādu emitentu. Arī emitenti ir motivēti uzturēt ilgstošas attiecības, ko nosaka, piemēram, ierobežojuma faktors, kura dēļ emitents atturas no kredītreitingu aģentūras nomaiņas, jo tas varētu izraisīt ieguldītāju bažas par emitenta kredītspēju. Šī problēma jau tika konstatēta Regulā (EK) Nr. 1060/2009, kurā noteikta prasība kredītreitingu aģentūrām piemērot rotācijas mehānismu, nodrošinot analītisko grupu un kredītreitingu komiteju locekļu pakāpenisku nomaiņu, lai nekompromitētu reitinga analītiķu un kredītreitingus apstiprinošo personu neatkarību. Tomēr minēto noteikumu panākumi lielā mērā bija atkarīgi no attiecīgās kredītreitingu aģentūras iekšēji noteiktajiem rīcības modeļiem, proti – kredītreitingu aģentūras darbinieku neatkarības un profesionālisma attiecībā uz pašas kredītreitingu aģentūras komerciālo interesi. Minētie noteikumi netika izstrādāti, lai nodrošinātu pietiekamu garantiju trešām personām par ilgstošu attiecību izraisītu interešu konfliktu efektīvu samazināšanu vai novēršanu. Iespēja, kā to panākt, varētu būt ierobežot laikposmu, kurā kredītreitingu aģentūra var nepārtraukti sniegt kredītreitingus par vienu un to pašu emitentu vai tā parāda instrumentiem. Paredzams, ka, nosakot maksimālo ilgumu līgumattiecībām starp emitentu, kurš tiek vērtēts vai kurš emitēja vērtētos parāda instrumentus, un kredītreitingu aģentūru, tiktu novērsts stimuls attiecībā uz minēto emitentu izsniegt labvēlīgus kredītreitingus. Turklāt prasībai par kredītreitingu aģentūru rotāciju kā parastu un regulāru tirgus praksi būtu efektīvi jāmazina ierobežojuma faktora problēma. Visbeidzot kredītreitingu aģentūru rotācijai vajadzētu pozitīvi ietekmēt kredītreitingu tirgu, jo tā sekmētu jaunu tirgus dalībnieku ienākšanu un piedāvātu esošajām kredītreitingu aģentūrām iespēju izvērst savu uzņēmējdarbību jaunās teritorijās.

(13)

Tomēr ir svarīgi, lai rotācijas mehānisma īstenošana būtu izstrādāta tā, ka ieguvumi no mehānisma būtiski pārsniegtu iespējamās negatīvās sekas. Piemēram, bieža rotācija varētu palielināt izmaksas emitentiem un kredītreitingu aģentūrām, jo izmaksas, kas saistītas ar reitinga izsniegšanu jaunai juridiskai personai vai finanšu instrumentam, parasti ir lielākas par jau izsniegta kredītreitinga uzraudzības izmaksām. Ir arī vajadzīgs ievērojams laiks un resursi, lai uzsāktu darbību kā kredītreitingu aģentūra vai nu kādā noteiktā nišā vai aptverot visas aktīvu klases. Turklāt pastāvīga kredītreitingu aģentūru rotācija varētu būtiski ietekmēt kredītreitingu kvalitāti un nepārtrauktību. Tikpat svarīgi ir tas, ka rotācijas mehānisms būtu jāīsteno, paredzot pietiekamus aizsardzības pasākumus, lai ļautu tirgum pakāpeniski pielāgoties pirms iespējamas mehānisma pastiprināšanas nākotnē. To varētu panākt, ierobežojot mehānisma darbības jomu, attiecinot to tikai uz atkārtotu vērtspapirizāciju, kas ir ierobežots banku finansēšanas avots, vienlaikus atļaujot turpināt uzraudzīt jau izsniegtus kredītreitingus, pamatojoties uz pieprasījumu, pat pēc tam, kad rotācija būs kļuvusi obligāta. Tādējādi rotācijai kopumā būtu jāietekmē tikai jaunus atkārtotas vērtspapirizācijas darījumus, kuru pamatā ir tā paša iniciatora aktīvi. Komisijai būtu jāpārskata, vai ir lietderīgi saglabāt rotācijas mehānismu vai attiecināt to arī uz citām aktīvu klasēm un, ja to dara, vai citām aktīvu klasēm ir vajadzīga atšķirīga pieeja attiecībā uz, piemēram, līgumattiecību maksimālo ilgumu. Ja rotācijas mehānismu izveido citām aktīvu klasēm, Komisijai būtu jānovērtē, vai kredītreitingu aģentūrai ir nepieciešams noteikt pienākumu, beidzoties maksimālajam līgumattiecību laikposmam, sniegt nākamajai kredītreitingu aģentūrai informāciju par emitentu un par finanšu instrumentiem, kuriem izsniegts reitings (nodošanas dokumentācija).

(14)

Ir lietderīgi ieviest rotāciju atkārtotas vērtspapirizācijas kredītreitingu tirgū. Pirmkārt, tas ir Eiropas vērtspapirizācijas tirgus segments, kura darbība kopš finanšu krīzes sākuma ir bijusi neapmierinoša, tāpēc tajā ir vislielākā nepieciešamība risināt interešu konfliktus. Otrkārt, lai gan kredītrisks parāda instrumentiem, ko izsniegušas, piemēram, korporatīvas sabiedrības, lielā mērā ir atkarīgs no paša emitenta spējas apkalpot parādu, atkārtotas vērtspapirizācijas kredītrisks parasti katram darījumam ir atsevišķs. Tādēļ, ja tiek veikta atkārtota vērtspapirizācija, nepastāv liels risks, ka varētu zaudēt zināšanas, ja tiktu iesaistīta cita kredītreitingu aģentūra. Citiem vārdiem, lai gan pašlaik ir ierobežots skaits kredītreitingu aģentūru, kas aktīvi darbojas atkārtotas vērtspapirizācijas kredītreitingu tirgū, minētais tirgus ir dabiskāk atvērts konkurencei, un rotācijas mehānisms varētu stimulēt lielāku dinamiku minētajā tirgū. Visbeidzot, atkārtotas vērtspapirizācijas kredītreitingu tirgū dominē dažas lielās kredītreitingu aģentūras, taču ir citi uzņēmumi, kuriem arī ir uzkrāta pieredze šajā nozarē.

(15)

Kredītreitingu aģentūru, kas izsniedz kredītreitingus par atkārtotu vērtspapirizāciju, regulāra rotācija sekmētu dažādību kredītspējas izvērtēšanā. Kredītreitingu aģentūru daudzajiem un dažādajiem viedokļiem, perspektīvām un izmantotajām metodikām vajadzētu sekmēt kredītreitingu dažādību un visbeidzot uzlabot atkārtotas vērtspapirizācijas kredītspējas vērtēšanu. Lai ļautu šādai dažādībai spēlēt atbilstīgu lomu un novērstu gan iniciatoru, gan kredītreitingu aģentūru ieslīgšanu pašapmierinātībā, maksimālais laikposms, kādā kredītreitingu aģentūrai ļauts vērtēt tā paša iniciatora veiktu atkārtotu vērtspapirizāciju, ir jāierobežo līdz tādam līmenim, kas garantē regulāru, jaunu kredītspējas vērtējumu. Minētie faktori kopā ar nepieciešamību nodrošināt pieejai kredītreitingiem zināmu nepārtrauktību nozīmē to, ka atbilstošs laikposms ir četri gadi. Ja nozīmētas vismaz četras kredītreitingu aģentūras, rotācijas mehānisma mērķi jau ir sasniegti, tāpēc rotācijas prasība nebūtu jāpiemēro. Lai nodrošinātu patiesu konkurenci, šādam atbrīvojumam vajadzētu būt piemērojamam tikai tad, ja vismaz četras no nozīmētajām kredītreitingu aģentūrām vērtē noteiktu daļu no iniciatora neatmaksātajiem finanšu instrumentiem.

(16)

Atkārtotai vērtspapirizācijai paredzēto rotācijas mehānismu ir lietderīgi strukturēt saistībā ar iniciatoru. Atkārtotu vērtspapirizāciju veic, izmantojot īpašam nolūkam dibinātas sabiedrības, kurām nav būtisku iespēju apkalpot parādu. Tādēļ rotācijas strukturēšana saistībā ar emitentu padarītu mehānismu neefektīvu. Savukārt rotācijas strukturēšana saistībā ar sponsoru nozīmētu to, ka gandrīz vienmēr tiktu piemērots atbrīvojums.

(17)

Rotācijas mehānisms varētu būt svarīgs instruments, ar kuru pazemināt barjeras iekļūšanai atkārtotas vērtspapirizācijas kredītreitingu tirgū. Tomēr tajā pašā laikā tas varētu apgrūtināt jauno tirgus dalībnieku iespējas nostiprināt savas pozīcijas tirgū, jo tiem nebūs atļauts saglabāt savus klientus. Tādēļ mazās kredītreitingu aģentūras būtu jāatbrīvo no rotācijas mehānisma piemērošanas.

(18)

Lai rotācijas mehānisms būtu efektīvs, tas jāīsteno veidā, kas vieš uzticību. Prasība par rotāciju nepanāktu savus mērķus, ja iepriekšējai kredītreitingu aģentūrai pēc pārāk īsa laikposma atkal ļautu vērtēt tā paša iniciatora veiktu atkārtotu vērtspapirizāciju. Tādēļ ir svarīgi paredzēt piemērotu laikposmu, kurā iepriekšējo kredītreitingu aģentūru nevar nozīmēt atkal vērtēt tā paša iniciatora veiktu atkārtotu vērstpapirizāciju. Minētajam laikposmam vajadzētu būt pietiekami ilgam, lai ļautu nākamajai kredītreitingu aģentūrai efektīvi sniegt kredītreitingu pakalpojumus, nodrošinātu, ka atkārtotai vērtspapirizācijai patiešām veikta jauna veida rūpīga pārbaude ar atšķirīgu pieeju, un garantētu, ka jaunās kredītreitingu aģentūras izsniegtie kredītreitingi nodrošina pietiekamu nepārtrauktību. Tajā pašā laikā, lai rotācijas mehānisms pienācīgi darbotos, laikposma ilgumu ierobežo tas, cik ir pieejamas kredītreitingu aģentūras ar pietiekamām zināšanām par atkārtotas vērtspapirizācijas jomā. Tāpēc laikposma ilgumam vajadzētu būt samērīgam, kopumā vajadzētu būt līdzvērtīgam iepriekšējās kredītreitingu aģentūras darbību beigušā līguma darbības ilgumam un tam nevajadzētu pārsniegt četrus gadus.

(19)

Prasība par regulāru kredītreitingu aģentūru rotāciju ir samērīga ar izvirzīto mērķi. Prasība attiecas tikai uz tādām reģistrētām kredītreitingu aģentūrām, uz kurām attiecas regulējums un kuras sniedz pakalpojumus, kuri ietekmē sabiedrības intereses (kredītreitingi, ko var izmantot regulatīvos nolūkos), ievērojot konkrētus nosacījumus (modelis “emitents maksā”) un noteiktai aktīvu klasei (atkārtota vērtspapirizācija). No privilēģijas, ka tiek atzīta to sniegto pakalpojumu svarīgā loma finanšu pakalpojumu tirgu regulēšanā un ka tās tiek apstiprinātas šīs funkcijas veikšanai, izriet nepieciešamība ievērot noteiktus pienākumus, lai jebkādos apstākļos garantētu neatkarību un pārliecību par to neatkarību. Kredītreitingu aģentūrai, kurai nav ļauts vērtēt konkrēta iniciatora atkārtotu vērtspapirizāciju, tomēr būtu jāļauj vērtēt citu iniciatoru veiktu atkārtotu vērstpapirizāciju, kā arī citas aktīvu klases. Tirgus situācijā, kad rotācijas prasība tiek piemērota visiem dalībniekiem, radīsies jaunas uzņēmējdarbības iespējas, jo visām kredītreitingu aģentūrām būs jārotē. Turklāt kredītreitingu aģentūras jebkurā laikā var izsniegt nepasūtītus kredītreitingus par tā paša iniciatora veiktu atkārtotu vērtspapirizāciju, pamatojoties uz savu pieredzi. Modelis “emitents maksā” neierobežo nepasūtītos kredītreitingus, tāpēc teorētiski tos mazāk ietekmē iespējamie interešu konflikti. Kredītreitingu aģentūru klientiem maksimālais līgumattiecību ilgums ar kredītreitingu aģentūru un prasība nodarbināt vairāk nekā vienu kredītreitingu aģentūru arī nozīmē ierobežojumu to brīvībai veikt uzņēmējdarbību. Tomēr, ņemot vērā modeļa “emitents maksā” ietekmi uz kredītreitingu aģentūru neatkarību, minētais ierobežojums ir nepieciešams sabiedrības interesēs, lai garantētu neatkarīgus kredītreitingus, ko ieguldītāji var izmantot regulatīvos nolūkos. Tajā pašā laikā minētais ierobežojums nepārsniedz nepieciešamo un drīzāk būtu uzskatāmi par tādu, kas palielina atkārtotu vērtspapirizāciju kredītspēju attiecībā uz citām personām un tirgu kopumā.

(20)

Kredītreitingu aģentūras neatkarību attiecībā uz vērtējamo juridisko personu ietekmē arī tās nozīmīgo akcionāru iespējamie interešu konflikti ar vērtējamo juridisko personu. Kredītreitingu aģentūras akcionārs varētu būt vērtējamās juridiskās personas vai saistītas trešās personas administratīvās vai uzraudzības valdes loceklis. Regula (EK) Nr. 1060/2009 piedāvā risinājumu šādās situācijās tikai attiecībā uz interešu konfliktiem, ko izraisījuši reitingu analītiķi, personas, kas apstiprina kredītreitingus, vai citi kredītreitingu aģentūras darbinieki. Tomēr minētajā regulā nav risinājuma potenciāliem interešu konfliktiem, ko izraisījuši kredītreitingu aģentūru akcionāri vai locekļi. Lai stiprinātu pārliecību par kredītreitingu aģentūru neatkarību attiecībā uz vērtējamām juridiskajām personām, ir lietderīgi minētajā regulā izklāstītos esošos noteikumus par kredītreitingu aģentūru darbinieku izraisītajiem interešu konfliktiem attiecināt arī uz interešu konfliktiem, ko izraisījuši akcionāri vai locekļi, kas ieņem ar svarīgu amatu minētajā kredītreitingu aģentūrā. Tādējādi kredītreitingu aģentūrai būtu jāatturas no kredītreitingu izsniegšanas vai jāinformē par iespējamu kredītreitinga ietekmēšanu gadījumos, kad akcionārs vai loceklis, kuram pieder 10 % no minētās aģentūras balsstiesībām, ir arī vērtējamās juridiskās personas administratīvās vai uzraudzības valdes loceklis, vai kad viņš ir veicis ieguldījumu vērtējamā juridiskajā personā, ja ieguldījums sasniedzis noteiktu apjomu. Turklāt apstāklis, ka akcionārs vai loceklis, kuram pieder vismaz 5 % no minētās kredītreitingu aģentūras balsstiesībām, ir veicis ieguldījumu vērtējamā juridiskajā personā vai ir vērtējamās juridiskās personas administratīvās vai uzraudzības valdes loceklis, būtu jāpublisko, vismaz tad, ja ieguldījums ir veikts noteiktā apjomā. Turklāt, ja akcionārs vai loceklis spēj būtiski ietekmēt kredītreitingu aģentūras uzņēmējdarbību, šai personai nebūtu jāsniedz konsultācijas vai padomdevēja pakalpojumi vērtējamai juridiskai personai vai saistītai trešai personai par to uzņēmumu vai juridisko struktūru, aktīviem, saistībām vai darbībām.

(21)

Lai nodrošinātu Regulā (EK) Nr. 1060/2009 izklāstīto noteikumu par neatkarību un interešu konflikta novēršanu efektīvu piemērošanu un novērstu to, ka tie varētu kļūt neefektīvi, nepieciešams pietiekami liels skaits kredītreitingu aģentūru, kuras nav saistītas ne ar iepriekšējo kredītreitingu aģentūru rotācijas gadījumā, ne ar kredītreitingu aģentūru, kas paralēli sniedz kredītreitinga pakalpojumus tam pašam emitentam. Ir lietderīgi noteikt prasību stingri nodalīt iepriekšējo kredītreitingu aģentūru no nākamās kredītreitingu aģentūras rotācijas gadījumā, kā arī tādas divas kredītreitingu aģentūras, kuras paralēli sniedz kredītreitingu noteikšanas pakalpojumus vienam un tam pašam emitentam. Kredītreitingu aģentūrām nevajadzētu būt savstarpēji saistītām ar kontroli, piederību pie vienas kredītreitingu aģentūru grupas, būdamas akcionāres vai locekles, kas var izmantot balsstiesības jebkurā no pārējām kredītreitingu aģentūrām, vai ar spēju norīkot locekļus administratīvās vai uzraudzības valdēs jebkurā no pārējām kredītreitingu aģentūrām.

(22)

Kredītreitingu aģentūrām būtu jāizveido, jāuztur, jāpiemēro un jādokumentē efektīva iekšējās kontroles struktūra, kas reglamentē politikas virzienu un procedūru īstenošanu iespējamo interešu konfliktu novēršanai un kontrolei, un lai nodrošinātu kredītreitingu, reitingu analītiķu un reitingu komandu neatkarību no akcionāriem, administratīvajām un vadības struktūrām, kā arī pārdošanas un mārketinga darbībām. Būtu jāizveido darbības standarta procedūras (DSP) attiecībā uz uzņēmuma vadību, organizatoriskiem jautājumiem un interešu konfliktu pārvaldību. DSP būtu periodiski jāpārskata un jāuzrauga, lai novērtētu to efektivitāti un to, vai tās būtu jāatjaunina.

(23)

Pārliecību par kredītreitingu aģentūru neatkarību jo īpaši ietekmētu situācijas, ja tie paši akcionāri vai locekļi veiktu ieguldījumus dažādās kredītreitingu aģentūrās, kas nepieder tai pašai kredītreitingu aģentūru grupai, vismaz tad, ja šādi ieguldījumi sasniegtu noteiktu apjomu, kas ļautu minētajiem akcionāriem vai locekļiem zināmā veidā ietekmēt kredītreitingu aģentūras uzņēmējdarbību. Tādēļ, lai nodrošinātu kredītreitingu aģentūru neatkarību (un pārliecību par to neatkarību), ir lietderīgi paredzēt stingrākus noteikumus attiecībā uz kredītreitingu aģentūru un to akcionāru vai locekļu attiecībām. Minētā iemesla dēļ nevienai personai nevajadzētu būt 5 % un lielāka līdzdalība vienlaicīgi vairāk nekā vienā kredītreitingu aģentūrā, ja vien attiecīgās kredītreitingu aģentūras nepieder tai pašai grupai.

(24)

Mērķis nodrošināt pietiekamu kredītreitingu aģentūru neatkarību prasa, ka ieguldītājiem nevajadzētu būt 5 % un lielāki ieguldījumi vienlaicīgi vairāk kā vienā kredītreitingu aģentūrā. Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2004/109/EK (2004. gada 15. decembris) par atklātības prasību saskaņošanu attiecībā uz informāciju par emitentiem, kuru vērtspapīrus atļauts tirgot regulētā tirgū (10), paredz, ka tās personas, kuras kontrolē vismaz 5 % no biržas sarakstā iekļautas sabiedrības balsstiesībām, dara minēto faktu zināmu atklātībā, ņemot vērā, inter alia, ieguldītāju ieinteresētību zināt par izmaiņām šādas sabiedrības balsošanas struktūrā. Tādēļ 5 % slieksnis ir uzskatāmas par lielāko līdzdalību, kas var ietekmēt sabiedrības balsošanas struktūru. Tāpēc ir lietderīgi izmantot 5 % līmeni, lai ierobežotu vienlaicīgus ieguldījumus vairāk nekā vienā kredītreitingu aģentūrā. Šo pasākumu nevar uzskatīt par nesamērīgu, ņemot vērā to, ka visas Savienībā reģistrētās kredītreitingu aģentūras ir biržas sarakstos neiekļautas sabiedrības un tāpēc uz tām neattiecas pārredzamības un procedūru noteikumi, ko piemēro Savienības biržas sarakstos iekļautām sabiedrībām saskaņā ar Direktīvu 2004/109/EK. Biržas sarakstos neiekļautas sabiedrības bieži tiek reglamentētas, izmantojot akcionāru protokolus vai vienošanās, un akcionāru vai locekļu skaits parasti ir neliels. Tādējādi pat mazākumdaļas turētājs biržas sarakstā nereģistrētā kredītreitingu aģentūrā varētu būt ietekmīgs. Tomēr, lai nodrošinātu iespēju turpināt tīri ekonomisku ieguldījumu veikšanu kredītreitingu aģentūrās, šis ierobežojums attiecībā uz vienlaicīgiem ieguldījumiem vairāk nekā vienā kredītreitingu aģentūrā nebūtu jāattiecina arī uz ieguldījumiem, ko veic, izmantojot kolektīvo ieguldījumu shēmas, kuras pārvalda no ieguldītāja neatkarīgas un ieguldītāja ietekmei nepakļautas trešās personas.

(25)

Šīs regulas noteikumiem par interešu konfliktu saistībā ar akcionāra struktūru būtu jāattiecas ne tikai uz tiešajiem, bet arī uz netiešajiem akcionāriem, jo pretējā gadījumā minētos noteikumus būs viegli apiet. Lai kredītreitingu aģentūras varētu izvairīties no jebkādiem iespējamiem interešu konfliktiem šajā jomā, tām būtu jādara viss iespējamais, lai uzzinātu, kas ir to netiešie akcionāri.

(26)

Noteikumi par neatkarību un interešu konfliktu novēršanu, kas paredz, ka kredītreitingu aģentūras ilgstoši nesniedz kredītreitingu pakalpojumus vienam un tam pašam emitentam, varētu zaudēt efektivitāti, ja kredītreitingu aģentūrām būtu ļauts kļūt par citu kredītreitingu aģentūru nozīmīgiem akcionāriem vai locekļiem.

(27)

Svarīgi nodrošināt, lai reitingu metodikas grozījumi neietekmētu metodikas precizitāti. Šim nolūkam jānodrošina iespēja emitentiem, ieguldītājiem un citām iesaistītajām personām sniegt komentārus par iecerētām izmaiņām reitingu metodikā. Tas sekmēs šo personu izpratni par jaunās metodikas un attiecīgo izmaiņu iemesliem. Emitentu un ieguldītāju sniegtie komentāri par metodikas projektu var sniegt vērtīgu ieguldījumu kredītreitingu aģentūrām, nosakot jaunu metodiku. EVTI arī būtu jāinformē par iecerētām izmaiņām. Lai gan Regula (EK) Nr. 1060/2009 piešķir EVTI pilnvaras pārbaudīt, vai kredītreitingu aģentūru izmantotā metodika ir precīza, sistemātiska, ilgstoša un vai tai piemēro uz vēsturisku pieredzi balstītu apstiprināšanu, tostarp atpakaļejošu pārbaudi, minētajā pārbaudes procesā nebūtu jāpiešķir EVTI nekādas pilnvaras spriest par to, cik piemērota ir ierosinātā metodika vai kredītreitingi, kas izsniegti, piemērojot metodiku. Attiecīgā gadījumā vērtēšanas metodēs būtu jāņem vērā finanšu riski, ko rada vides apdraudējumi.

(28)

Strukturēto finanšu instrumentu sarežģītības dēļ kredītreitingu aģentūras ne vienmēr ir nodrošinājušas pietiekami augstu kvalitāti kredītreitingiem, kas izsniegti par šādiem instrumentiem. Tas izraisījis tirgus uzticēšanās zaudēšanu attiecībā uz šāda veida kredītreitingiem. Lai atgūtu uzticēšanos, būtu lietderīgi pieprasīt emitentiem vai saistītām trešām personām norīkot vismaz divas dažādas kredītreitingu aģentūras strukturēto finanšu instrumentu kredītreitingu noteikšanas pakalpojumu sniegšanai, kas ļautu iegūt atšķirīgus un konkurējošus vērtējumus. Tas arī varētu mazināt pārmērīgu paļaušanos uz vienu kredītreitingu.

(29)

Priekšlikums direktīvai par piekļuvi kredītiestāžu darbībai, kredītiestāžu un ieguldījumu sabiedrību konsultatīvo uzraudzību un priekšlikums regulai par kredītiestāžu un ieguldījumu sabiedrību regulējumu un uzraudzības prasībām, kas aizstās Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2006/48/EK (2006. gada 14. jūnijs) par kredītiestāžu darbības sākšanu un veikšanu (11) un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2006/49/EK (2006. gada 14. jūnijs) par ieguldījumu sabiedrību un kredītiestāžu kapitāla pietiekamību (12), ievieš prasību kredītiestādēm un ieguldījumu sabiedrībām izvērtēt to juridisko personu un finanšu instrumentu kredītrisku, kurās tās veic ieguldījumus, un šajā ziņā nepaļauties tikai uz kredītreitingiem. Minētā prasība būtu jāattiecina arī uz citiem finanšu tirgus dalībniekiem, ko regulē Savienības tiesību akti, tostarp uz ieguldījumu pārvaldītājiem. Tomēr attiecībā uz visiem finanšu tirgus dalībniekiem minēto prasību vajadzētu piemērot samērīgā veidā, ņemot vērā attiecīgā dalībnieka raksturu, apmēru un sarežģītību. Dalībvalstīm nevajadzētu būt tiesīgām paredzēt vai atstāt spēkā noteikumus, kas ļauj minētajiem ieguldītājiem vairāk paļauties uz kredītreitingiem.

(30)

Bez tam ieguldītāju iespējas kompetenti novērtēt strukturēto finanšu instrumentu kredītspēju tiktu uzlabotas, ja ieguldītājiem tiktu sniegta pietiekama informācija par minētajiem instrumentiem. Piemēram, tā kā risks saistībā ar strukturētajiem finanšu instrumentiem lielā mērā ir atkarīgs no pamatā esošo aktīvu kvalitātes un snieguma, būtu jāsniedz ieguldītājiem vairāk informācijas par pamatā esošajiem aktīviem. Tādējādi tiktu mazināta ieguldītāju atkarība no kredītreitingiem. Turklāt būtiskas informācijas atklāšana par strukturētiem finanšu instrumentiem varētu pastiprināt konkurenci starp kredītreitingu aģentūrām, jo tas sekmētu nepasūtītu kredītreitingu skaita pieaugumu. Komisijai būtu līdz 2016. gada janvārim jāpārskata, vai ir būtiski attiecināt minētās atklāšanas prasības darbības jomu arī uz citiem finanšu produktiem, un jāsniedz ziņojums par to. Piemēram, ir citi finanšu produkti, tādi kā nodrošinātās obligācijas un citi nodrošināti parādi, kuru risks lielā mērā ir atkarīgs no jebkāda to pamatā esoša nodrošinājuma un attiecībā uz kuriem būtu svarīgi sniegt ieguldītājiem vairāk informācijas par nodrošinājumu.

(31)

Ieguldītājiem, emitentiem un citām ieinteresētajām personām būtu jāvar centrālā tīmekļa vietnē piekļūt aktuālai reitingu informācijai. EVTI būtu jāizveido Eiropas reitingu platforma, un tai būtu jāsniedz ieguldītājiem iespēja vienkārši salīdzināt visus pieejamos kredītreitingus par konkrētu vērtējamo juridisko personu. Svarīgi, lai Eiropas reitingu platformas tīmekļa vietnē varētu redzēt visus pieejamos kredītreitingus par katru instrumentu, kas ļautu ieguldītājiem izskatīt visu dažādo atzinumu klāstu pirms pieņemt pašiem savu lēmumu par ieguldījumu. Tomēr, lai neapdraudētu kredītreitingu aģentūru spēju veikt darbību saskaņā ar modeli “ieguldītājs maksā”, šādus kredītreitingus nevajadzētu iekļaut Eiropas reitingu platformā. Eiropas reitingu platformai būtu jāsekmē mazāko un jauno kredītreitingu aģentūru pamanāmība. Eiropas reitingu platformā būtu jāiekļauj EVTI centrālais repozitorijs, lai izveidotu vienotu platformu, kurā būtu iekļauta visi pieejamie kredītreitingi katram instrumentam un centrālajā repozitorijā publicētie dati un informācija par iepriekšējo darbību. Eiropas Parlaments atbalstīja šādas kredītreitingu publicēšanas kārtības izveidi 2011. gada 8. jūnija rezolūcijā par kredītreitingu aģentūrām.

(32)

Neatkarīgi no tā, vai kredītreitingi ir izsniegti regulatīvos nolūkos vai ne, tie būtiski ietekmē ieguldījumu lēmumus un emitentu tēlu un finansiālo pievilcību. Tādējādi kredītreitingu aģentūrām attiecībā uz ieguldītājiem un emitentiem ir svarīgs pienākums nodrošināt atbilstību Regulai (EK) Nr. 1060/2009, lai to kredītreitingi būtu neatkarīgi, objektīvi un ar pienācīgu kvalitāti. Tomēr ieguldītāji un emitenti ne vienmēr spēj panākt, ka kredītreitingu aģentūra pilda savu pienākumu pret tiem. Īpaši grūti var būt konstatēt kredītreitingu aģentūras civiltiesisko atbildību, ja nav līgumisku attiecību starp kredītreitingu aģentūru un, piemēram, ieguldītāju vai emitentu, kas tiek vērtēts bez pasūtījuma. Emitentiem var arī būt grūtības prasīt kredītreitingu aģentūras civiltiesisko atbildību pret tiem pat tad, ja tiem ar attiecīgo kredītreitingu aģentūru ir līgumattiecības, – piemēram, kredītreitinga pazemināšana, par ko lēmums pieņemts, pamatojoties uz Regulas (EK) Nr. 1060/2009 pārkāpumu, kas izdarīts tīši vai aiz rupjas nolaidības, var negatīvi ietekmēt emitenta reputāciju un finansējuma izmaksas, tādējādi šim emitentam radot kaitējumu pat tad, ja par to nav paredzēta līgumiska atbildība. Tādēļ ir svarīgi nodrošināt atbilstošas tiesības uz tiesisko aizsardzību ieguldītājiem, kuri ir saprātīgi paļāvušies uz kredītreitingu, kas izsniegts, pārkāpjot Regulu (EK) Nr. 1060/2009, kā arī emitentiem, kam radīti zaudējumi tāda kredītreitinga dēļ, kas izsniegts, pārkāpjot Regulu (EK) Nr. 1060/2009. Ieguldītājam un emitentam būtu jāvar saukt pie atbildības kredītreitingu aģentūru par zaudējumiem, kuri nodarīti tāda minētās regulas pārkāpuma dēļ, kas ietekmējis reitinga iznākumu. Kaut arī ieguldītāji un emitenti, kuriem ir līgumattiecības ar kredītreitingu aģentūru, var nolemt celt prasību pret minēto kredītreitingu aģentūru par līguma pārkāpumu, būtu jāparedz iespēja visiem ieguldītājiem un emitentiem prasīt atlīdzināt zaudējumus, kas radušies Regulas (EK) Nr. 1060/2009 pārkāpuma dēļ, neatkarīgi no tā, vai starp pusēm ir līgumattiecības.

(33)

Vajadzētu būt iespējai saukt pie atbildības kredītreitingu aģentūras, ja tās tīši vai aiz rupjas nolaidības pārkāpj pienākumus, kas tām noteikti Regulā (EK) Nr. 1060/2009. Šāds pamats vainas noteikšanai ir piemērots, jo kredītreitingu noteikšanas darbība ietver sarežģītu ekonomisko faktoru izvērtēšanu noteiktā mērā un, piemērojot atšķirīgas metodes, var iegūt atšķirīgus reitinga rezultātus, no kuriem nevienu nevar uzskatīt par nepareizu. Tāpat ir lietderīgi pakļaut kredītreitingu aģentūras potenciāli neierobežotai civiltiesiskajai atbildībai tikai, ja tās tīši vai aiz rupjas nolaidības pārkāpj Regulu (EK) Nr. 1060/2009.

(34)

Ieguldītājam vai emitentam, kurš prasa atlīdzināt zaudējumus, kas radušies tāpēc, ka ir pārkāpta Regula (EK) Nr. 1060/2009, būtu jāiesniedz precīza un sīka informācija, kurā norādīts, ka kredītreitingu aģentūra ir veikusi šādu minētās regulas pārkāpumu. Tas būtu jāvērtē kompetentai tiesai, ņemot vērā to, ka ieguldītājam vai emitentam var nebūt pieejama informācija, kas ietilpst tikai un vienīgi kredītreitingu aģentūras darbības jomā.

(35)

Jautājumi, kas saistīti ar kredītreitingu aģentūras civiltiesisko atbildību un nav šīs regulas darbības jomā vai nav definēti šajā regulā, tostarp cēloņsakarības un rupjas nolaidības jēdzieni, būtu jāreglamentē ar piemērojamiem valsts tiesību aktiem, ko nosaka atbilstīgi attiecīgiem starptautisko privāttiesību noteikumiem. Dalībvalstīm jo īpaši būtu jāspēj saglabāt savus civiltiesiskās atbildības režīmus, kuri ir labvēlīgāki attiecībā pret ieguldītājiem vai emitentiem, vai kuru pamatā nav Regulas (EK) Nr. 1060/2009 pārkāpums. Tas, kura tiesa ir kompetenta izskatīt ieguldītāja vai emitenta iesniegtu prasību par civiltiesisko atbildību, būtu jānosaka saskaņā ar attiecīgiem starptautisko privāttiesību noteikumiem.

(36)

Faktam, ka institucionālajiem ieguldītājiem, tostarp ieguldījumu pārvaldītājiem, ir pienākums pašiem novērtēt aktīvu kredītspēju, nebūtu jāliedz tiesai secināt, ka kredītreitingu aģentūras izdarīts Regulas (EK) Nr. 1060/2009 pārkāpums ir nodarījis ieguldītajam zaudējumus, par kuriem kredītreitingu aģentūra ir atbildīga. Lai gan šī regula uzlabos ieguldītāju iespējas pašiem veikt riska novērtējumu, tiem joprojām būs ierobežotāka piekļuve informācijai nekā pašām kredītreitingu aģentūrām. Turklāt jo īpaši mazākie ieguldītāji var nespēt kritiski pārskatīt kredītreitingu aģentūras sniegtu kredītreitingu.

(37)

Dalībvalstīm un EVTI būtu jānodrošina, ka jebkuras saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1060/2009 noteiktās sankcijas tiek publiskotas tikai tad, ja šāda publiskošana ir samērīga.

(38)

Lai vēl vairāk samazinātu interešu konfliktus un sekmētu godīgu konkurenci kredītreitingu tirgū, ir svarīgi nodrošināt, lai maksa, ko kredītreitingu aģentūras iekasē no klientiem, nav diskriminējoša. Atšķirīgas maksas iekasēšana par vienu un to pašu pakalpojuma veidu būtu pamatojama tikai ar atšķirīgām faktiskajām izmaksām, sniedzot šo pakalpojumu atšķirīgiem klientiem. Turklāt no konkrētā emitenta iekasētā maksa par kredītreitinga noteikšanas pakalpojumiem nedrīkstētu būt atkarīga no veiktā darba rezultātiem vai iznākuma vai no saistītu (papildu) pakalpojumu sniegšanas. Bez tam, lai nodrošinātu šo noteikumu efektīvu uzraudzību, kredītreitingu aģentūrām būtu jāatklāj EVTI no katra klienta saņemtā maksa un sava vispārējā cenu politika.

(39)

Lai sekmētu aktuālu un ticamu valsts kredītreitingu izsniegšanu un sekmētu lietotāju izpratni, ir svarīgi regulāri pārskatīt minētos reitingus. Tāpat ir svarīgi palielināt pārredzamību attiecībā uz veikto izpēti, valsts kredītreitingu sagatavošanā norīkoto personālu un to kredītreitingu pamatā esošajiem pieņēmumiem, ko kredītreitingu aģentūras sagatavojušas saistībā ar valsts parādu.

(40)

Ir būtiski svarīgi, lai ieguldītājiem būtu pienācīga informācija dalībvalstu kredītspējas novērtēšanai. Saistībā ar dalībvalstu ekonomikas un fiskālās politikas uzraudzību Komisija ievāc un apstrādā datus par visu dalībvalstu ekonomisko, finansiālo un fiskālo situāciju un sniegumu, no kuriem lielāko daļu publicē Komisija un ko tādējādi ieguldītāji var izmantot, lai novērtētu dalībvalstu potenciālo kredītspēju. Attiecīgā gadījumā un ja šāda informācija ir pieejama, ievērojot konfidencialitātes noteikumus, kas piemērojami saistībā ar dalībvalstu ekonomiskās un fiskālās politikas uzraudzību, Komisijai būtu jāpapildina esošie ziņojumi par dalībvalstu ekonomikas sniegumu ar iespējamiem papildu elementiem vai rādītājiem, kas varētu palīdzēt ieguldītājiem izvērtēt dalībvalstu kredītspēju. Minētie elementi būtu jādara publiski pieejami, papildinot esošās publikācijas un citu publiski izpaustu informāciju, lai sniegtu ieguldītājiem papildu datus, kas tiem palīdzētu izvērtēt valstu kredītspēju un informāciju par to parādu. Paturot to prātā, Komisijai būtu jāizskata iespēja izveidot Eiropas kredītspējas novērtējumu, lai ļautu ieguldītājiem veikt neatkarīgu un objektīvu izvērtējumu par dalībvalstu kredītspēju, ņemot vērā to ekonomikas un sociālās attīstības īpatnības. Vajadzības gadījumā Komisijai būtu jāiesniedz atbilstīgi tiesību aktu priekšlikumi.

(41)

Esošie noteikumi paredz, ka kredītreitingi jāpaziņo vērtējamai juridiskai personai 12 stundas pirms to publicēšanas. Lai novērstu šādu paziņošanu ārpus darba laika, kā arī, lai dotu vērtējamai juridiskai personai pietiekami daudz laika pārbaudīt kredītreitinga pamatā esošo datu pareizību, vērtējamā juridiskā persona būtu jāinformē vienu pilnu darbdienu pirms kredītreitinga vai reitinga prognozes publicēšanas. To personu sarakstam, kuras ir tiesīgas saņemt šādu paziņojumu, vajadzētu būt ierobežotam, un vērtējamai juridiskajai personai tās būtu precīzi jāidentificē.

(42)

Ņemot vērā valsts kredītreitingu īpatnības un lai samazinātu svārstību risku, ir lietderīgi un samērīgi paredzēt prasību kredītreitingu aģentūrām publicēt minētos reitingus tikai pēc Savienībā reģistrēto tirdzniecības vietu slēgšanas un vismaz vienu stundu pirms to atvēršanas. Tāpat ir arī lietderīgi un samērīgi, ka kredītreitingu aģentūrām decembra beigās būtu jāpublicē kalendārs turpmākajiem 12 mēnešiem, nosakot datumus, kad tiks publicēti valsts kredītreitingi, un atbilstoši tiem – attiecīgā gadījumā datumus, kad tiks publicētas ar tiem saistītās reitingu prognozes. Šādi datumi būtu jānosaka piektdienās. Tikai nepasūtītajiem valsts kredītreitingiem publikāciju skaitam vajadzētu būt ierobežotam, paredzot, ka publicē divus vai trīs reitingus gadā. Ja tas nepieciešams, lai izpildītu to juridiskās saistības, kredītreitingu aģentūrām būtu jāļauj atkāpties no izziņotā kalendāra, sīki izskaidrojot šādas atkāpšanās iemeslus. Tomēr šādām atkāpēm nevajadzētu kļūt regulārām.

(43)

Pamatojoties uz notikumu attīstību tirgos, Komisijai būtu jāiesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei ziņojums, kurā izpētīts, vai būtu piemēroti izveidot publisku Eiropas kredītreitingu aģentūru dalībvalstu valsts parāda kredītspējas izvērtēšanai un/vai Eiropas Kredītreitingu fondu visiem pārējiem kredītreitingiem, kā arī veidi, kā tos atbalstīt. Ja vajadzīgs, Komisijai būtu jāiesniedz atbilstīgi tiesību aktu priekšlikumi.

(44)

Ņemot vērā valsts kredītreitingu īpatnības, un lai izvairītos no kaitīgas ietekmes Savienībā, būtu jāaizliedz paziņojumi par noteiktas valstu grupas vērtējuma pārskatīšanu, ja šiem paziņojumiem nav pievienoti ziņojumi par konkrētām valstīm. Turklāt, lai palielinātu to informācijas avotu uzticamību un pieejamību, ko kredītreitingu aģentūras izmanto publiskajos paziņojumos par iespējamām izmaiņām valstu kredītreitingos, kas nav kredītreitingi, reitingu prognozes un ar tiem saistīti paziņojumi presei, šādos publiskajos paziņojumos vienmēr būtu jāizmanto informācija, kas saistīta ar vērtējamās juridiskās personas darbības jomu un kas tiek publiskota ar vērtējamās juridiskās personas piekrišanu, ja vien minētā informācija nav pieejama publiskos avotos. Ja vērtējamās juridiskās personas tiesiskajā regulējumā paredzēts, ka vērtējamā juridiskā persona nedrīkst izpaust šādu informāciju, piemēram, gadījumā, ja tā ir iekšēja informācija, kā definēts Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2003/6/EK (2003. gada 28. janvāris) par iekšējās informācijas ļaunprātīgu izmantošanu un tirgus manipulācijām (tirgus ļaunprātīgu izmantošanu) (13) 1. panta 1. punktā, vērtējamā juridiskā persona nedrīkst dot piekrišanu informācijas publiskošanai.

(45)

Kredītreitingu aģentūrām, publicējot valstu kredītreitingus, pārredzamības nolūkā būtu paziņojumā presei vai ziņojumos jāizskaidro galvenie faktori, kas ir minēto valsts kredītreitingu pamatā. Tomēr kredītreitingu pārredzamība neattiecas tikai uz valstu politiku (ekonomika, darbaspēks u. c.). Tādēļ, lai gan minēto jomu politika var kļūt par faktoru, uz kuru kredītreitingu aģentūra balstās, izvērtējot valsts sektora juridisko personu vai to finanšu instrumentu kredītspēju, un to var izmantot, skaidrojot, kādi ir galvenie valsts kredītreitinga iemesli, tiešas vai nepārprotamas kredītreitingu aģentūru prasības vai ieteikumi valsts sektora juridiskām personām attiecībā uz to politiku nebūtu pieļaujamas. Kredītreitingu aģentūrām būtu jāatturas no jebkādiem tiešiem vai nepārprotamiem ieteikumiem attiecībā uz valsts sektora juridisko personu politiku.

(46)

Finanšu pakalpojumu nozares tehniskajiem standartiem būtu jānodrošina atbilstīga noguldītāju, ieguldītāju un patērētāju aizsardzība visā Savienībā. Būtu lietderīgi un piemēroti uzticēt EVTI kā iestādei ar ļoti specializētām zināšanām izstrādāt tādu regulatīvo un īstenošanas tehnisko standartu projektu, kas nav saistīts ar politikas izvēli, lai iesniegtu to Komisijai.

(47)

Komisijai būtu jāpieņem EVTI izstrādātais regulatīvo tehnisko standartu projekts attiecībā uz tās informācijas saturu, biežumu un izklāstu, kas emitentiem jāsniedz par strukturētiem finanšu instrumentiem; tās informācijas izklāstu, tostarp ziņojumu struktūru, formātu, metodes un laikposmu, kas kredītreitingu aģentūrām jāpaziņo EVTI saistībā ar Eiropas reitingu platformu un periodisko ziņojumu saturu un formu attiecībā uz maksām, ko kredītreitingu aģentūras iekasē EVTI īstenotās pastāvīgās uzraudzības nolūkiem. Komisijai būtu jāpieņem minētie standarti ar deleģētiem aktiem saskaņā ar LESD 290. pantu un Regulas (ES) Nr. 1095/2010 10. līdz 14. pantu.

(48)

Regula (EK) Nr. 1060/2009 atļauj izmantot trešās valstīs izsniegtos kredītreitingus regulatīvos nolūkos, ja tos ir izsniegušas saskaņā ar minēto regulu sertificētas kredītreitingu aģentūras, vai ja tos ir apstiprinājušas saskaņā ar minēto regulu Savienībā izveidotas kredītreitingu aģentūras. Sertificēšanas nolūkos nepieciešams, lai Komisija būtu pieņēmusi lēmumu par līdzvērtīgumu attiecībā uz trešās valsts regulatīvo režīmu, ko piemēro kredītreitingu aģentūrām, un apstiprināšanas nolūkos nepieciešams, lai trešās valsts kredītreitingu aģentūra savā darbībā izpilda prasības, kuras ir vismaz tikpat stingras kā attiecīgie Savienības noteikumi. Daži no šajā regulā paredzētajiem noteikumiem nebūtu jāattiecina uz līdzvērtīguma un apstiprināšanas novērtējumiem. Tas attiecas uz noteikumiem, ar kuriem paredz tikai emitentu, nevis kredītreitingu aģentūru pienākumus. Turklāt šajā saistībā nav jāņem vērā tie noteikumi, kas attiecas uz Savienības kredītreitingu tirgus struktūru, nevis paredz kredītreitingu aģentūru darbības noteikumus. Lai dotu trešām valstīm pietiekami daudz laika pārskatīt to reglamentējošos noteikumus attiecībā uz pārējiem jaunajiem būtiskajiem noteikumiem, tie līdzvērtīguma un apstiprināšanas novērtējumu nolūkos būtu jāpiemēro tikai no 2018. gada 1. jūnija. Šajā saistībā ir būtiski atgādināt, ka trešās valsts regulatīvajam režīmam nav jāparedz identiski noteikumi šajā regulā paredzētajiem noteikumiem. Kā jau paredzēts Regulā (EK) Nr. 1060/2009, lai regulatīvo režīmu uzskatītu par līdzvērtīgu vai tikpat stingru kā Savienības regulatīvo režīmu, būtu pietiekami, ja trešās valsts regulatīvais režīms praktiski panāktu tādus pašus mērķus un rezultātus.

(49)

Ņemot vērā to, ka šīs regulas mērķus – proti, sekmēt kredītreitingu aģentūru neatkarību, sekmēt pareizus kredītreitingu noteikšanas procesus un metodiku, mazināt ar valsts kredītreitingiem saistītos riskus, mazināt risku saistībā ar tirgus dalībnieku pārmērīgu paļaušanos uz kredītreitingiem un nodrošināt ieguldītāju tiesības uz tiesisko aizsardzību, – nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs, un to, ka uzraugāmo kredītreitinga noteikšanas darbību struktūra un ietekme aptver visu Savienību, minētos mērķus var labāk sasniegt Savienības līmenī, Savienība var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šī regula paredz tikai to, kas ir vajadzīgs minēto mērķu sasniegšanai.

(50)

Komisijai līdz 2013. gada beigām būtu jāiesniedz ziņojums par mazāko kredītreitingu aģentūru tīkla izveides iespējamību, lai palielinātu konkurenci tirgū. Minētajā ziņojumā būtu jānovērtē Savienības finansiālais un nefinansiālais atbalsts un stimuli šāda tīkla izveidei, ņemot vērā iespējamos interešu konfliktus, kas varētu rasties, ja tiktu piešķirts šāds publisks finansējums.

(51)

Ir notikusi apspriešanās ar Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītāju saskaņā ar 28. panta 2. punktu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. 45/2001 (2000. gada 18. decembris) par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi Kopienas iestādēs un struktūrās un par šādu datu brīvu apriti (14), un tas ir pieņēmis atzinumu (15).

(52)

Tāpēc attiecīgi būtu jāgroza Regula (EK) Nr. 1060/2009,

IR PIEŅĒMUŠI ŠO REGULU.

1. pants

Grozījumi Regulā (EK) Nr. 1060/2009

Regulu (EK) Nr. 1060/2009 groza šādi:

1)

regulas 1. pantu aizstāj ar šādu:

“1. pants

Priekšmets

Šī regula ievieš kopēju regulatīvu pieeju, lai palielinātu kredītreitingu noteikšanas darbību godīgumu, pārredzamību, atbildīgumu, labu pārvaldību un neatkarību, sekmējot Savienībā izsniegto kredītreitingu kvalitāti un netraucētu iekšējā tirgus darbību, vienlaikus panākot augstu patērētāju un ieguldītāju aizsardzības līmeni. Tā paredz nosacījumus kredītreitingu izsniegšanai un noteikumus par kredītreitingu aģentūru, tostarp to akcionāru un locekļu, struktūru un darbību, lai veicinātu kredītreitingu aģentūru neatkarību, interešu konfliktu novēršanu un patērētāju un ieguldītāju aizsardzības uzlabošanu.

Šī regula arī paredz pienākumus emitentiem, iniciatoriem un sponsoriem, kas veic uzņēmējdarbību Savienībā, attiecībā uz strukturētiem finanšu instrumentiem.”;

2)

regulas 2. panta 1. punktā, 3. panta 1. punkta m) apakšpunktā, 4. panta 2. punktā, 4. panta 3. punkta ievaddaļā, 4. panta 4. punkta pirmajā un otrajā daļā, 5. panta 1. punkta ievaddaļā, 14. panta 1. punktā un II pielikuma 1. punktā vārdu “Kopiena” aizstāj ar “Savienība”;

3)

regulas 3. pantu groza šādi:

a)

panta 1. punktu groza šādi:

i)

punkta g) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

“g)

“regulatīvi nolūki” ir kredītreitingu izmantošana īpaši tam, lai nodrošinātu atbilstību Savienības tiesību aktiem vai Savienības tiesību aktiem, kā tie iestrādāti dalībvalstu tiesību aktos;”;

ii)

iekļauj šādus apakšpunktus:

“pa)

“kredītiestāde” ir kredītiestāde, kā noteikts Direktīvas 2006/48/EK 4. panta 1. punktā;

pb)

“ieguldījumu sabiedrība” ir ieguldījumu sabiedrība, kā noteikts Direktīvas 2004/39/EK 4. panta 1. punkta 1) apakšpunktā;

pc)

“apdrošināšanas sabiedrība” ir apdrošināšanas sabiedrība, kā noteikts 13. panta 1. punktā Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2009/138/EK (2009. gada 25. novembris) par uzņēmējdarbības uzsākšanu un veikšanu apdrošināšanas un pārapdrošināšanas jomā (Maksātspēja II) (16);

pd)

“pārapdrošināšanas sabiedrība” ir pārapdrošināšanas sabiedrība, kā noteikts Direktīvas 2009/138/EK 13. panta 4. punktā;

pe)

“papildpensijas kapitāla uzkrāšanas institūcija” ir papildpensiju kapitāla uzkrāšanas institūcija, kā noteikts Direktīvas 2003/41/EK 6. panta a) punktā;

pf)

“pārvaldības sabiedrība” ir pārvaldības sabiedrība, kā noteikts 2. panta 1. punkta b) apakšpunktā Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2009/65/EK (2009. gada 13. jūlijs) par normatīvo un administratīvo aktu koordināciju attiecībā uz pārvedamu vērtspapīru kolektīvo ieguldījumu uzņēmumiem (PVKIU) (17);

pg)

“ieguldījumu uzņēmums” ir ieguldījumu uzņēmums, kam atļauts darboties saskaņā ar Direktīvu 2009/65/EK;

ph)

“alternatīvo ieguldījumu fondu pārvaldnieks” ir AIFP, kā noteikts 4. panta 1. punkta b) apakšpunktā Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2011/61/ES (2011. gada 8. jūnijs) par alternatīvo ieguldījumu fondu pārvaldniekiem (18);

pi)

“centrālais darījumu partneris” ir CCP, kā noteikts 2. panta 1. punktā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 648/2012 (2012. gada 4. jūlijs) par ārpusbiržas atvasinātajiem instrumentiem, centrālajiem darījumu partneriem un darījumu reģistriem (19), un kas saņēmis atļauju saskaņā ar minētās regulas 14. pantu;

pj)

“prospekts” ir prospekts, kas publicēts saskaņā ar Direktīvu 2003/71/EK un Regulu (EK) Nr. 809/2004;

iii)

punkta q) un r) apakšpunktu aizstāj ar šādiem:

“q)

“nozares tiesību akti” ir Savienības leģislatīvi akti, kas minēti pa) līdz pj) apakšpunktā;

r)

“nozares kompetentās iestādes” ir valstu kompetentās iestādes, kas saskaņā ar attiecīgajiem nozares tiesību aktiem ir ieceltas, lai uzraudzītu kredītiestādes, ieguldījumu sabiedrības, apdrošināšanas sabiedrības, pārapdrošināšanas sabiedrības, papildpensijas kapitāla uzkrāšanas institūcijas, pārvaldības sabiedrības, ieguldījumu uzņēmumus, alternatīvo ieguldījumu fondu pārvaldniekus, centrālos darījumu partnerus un prospektus.”;

iv)

pievieno šādus apakšpunktus:

“s)

“emitents” ir emitents, kā noteikts Direktīvas 2003/71/EK 2. panta 1. punkta h) apakšpunktā;

t)

“iniciators” ir iniciators, kā noteikts Direktīvas 2006/48/EK 4. panta 41. punktā;

u)

“sponsors” ir sponsors, kā noteikts Direktīvas 2006/48/EK 4. panta 42. punktā;

v)

“valsts kredītreitings” ir:

i)

kredītreitings, ja vērtējamā juridiskā persona ir valsts vai reģionālā vai vietējās pašvaldības iestāde;

ii)

kredītreitings, ja parāda vai finanšu saistību, parāda vērtspapīru vai cita finanšu instrumenta emitents ir valsts, vai reģionālā vai vietējās pašvaldības iestāde, vai valsts, reģionālās vai vietējās pašvaldības iestādes īpašam nolūkam dibināta sabiedrība;

iii)

kredītreitings, ja emitents ir starptautiska finanšu iestāde, kuru izveidojušas divas vai vairāk valstis un kuras mērķis ir piesaistīt finansējumu un sniegt finanšu palīdzību minētās starptautiskās finanšu iestādes locekļiem, kurus piemeklējušas smagas finansiāla rakstura problēmas vai kuriem tādas draud;

w)

“reitinga prognoze” ir viedoklis par kredītreitinga iespējamo īstermiņa, vidēja termiņa, vai īstermiņa un vidēja termiņa attīstību;

x)

“nepasūtīts kredītreitings” un “nepasūtīts valsts kredītreitings” ir attiecīgi kredītreitings vai valsts kredītreitings, ko kredītreitinga aģentūras piešķir nevis pēc pieprasījuma, bet kādu citu iemeslu dēļ;

y)

“kredītspējas vērtējums” ir kredītspējas novērtējums, kura pamatā ir datu apkopošana un izteikšana, pamatojoties tikai uz iepriekš izveidotu statistikas sistēmu vai modeli, reitinga analītiķim neveicot nekādas būtiskas papildu darbības saistībā ar reitinga noteikšanu;

z)

“regulēts tirgus” ir Savienībā izveidots regulēts tirgus, kā noteikts Direktīvas 2004/39/EK 4. panta 1. punkta 14) apakšpunktā;

aa)

“atkārtota vērtspapirizācija” ir atkārtota vērtspapirizācija, kā noteikts Direktīvas 2006/48/EK 4. panta 40.a punktā.”;

b)

pievieno šādu punktu:

“3.   Šīs regulas nolūkiem termins “akcionārs” ietver faktiskos īpašniekus, kā noteikts 3. panta 6. punktā Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2005/60/EK (2005. gada 26. oktobris) par to, lai nepieļautu finanšu sistēmas izmantošanu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanai un teroristu finansēšanai (20).

4)

regulas 4. pantu groza šādi:

a)

panta 1. punktu aizstāj ar šādu:

“1.   Kredītiestādes, ieguldījumu sabiedrības, apdrošināšanas sabiedrības, pārapdrošināšanas sabiedrības, papildpensijas kapitāla uzkrāšanas institūcijas, pārvaldības sabiedrības, ieguldījumu uzņēmumi, alternatīvo ieguldījumu fondu pārvaldnieki un centrālie darījumu partneri var izmantot kredītreitingus regulatīvos nolūkos tikai tad, ja tos izsniegušas kredītreitingu aģentūras, kas veic uzņēmējdarbību Savienībā un ir reģistrētas saskaņā ar šo regulu.

Ja prospektā ir atsauce uz kredītreitingu vai kredītreitingiem, emitents, piedāvātājs vai persona, kas lūdz atļauju tirdzniecības veikšanai regulētā tirgū, nodrošina, ka prospektā ir iekļauta skaidra un viegli pamanāma informācija par to, vai attiecīgos kredītreitingus ir izsniegusi kredītreitingu aģentūra, kas veic uzņēmējdarbību Savienībā un ir reģistrēta saskaņā ar šo regulu.”;

b)

panta 3. punkta b) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

“b)

kredītreitingu aģentūra ir pārbaudījusi un spēj Eiropas Uzraudzības iestādei (Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādei) (EVTI), kas izveidota saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1095/2010 (21), pastāvīgi apliecināt, ka trešās valsts kredītreitingu aģentūras veiktās kredītreitingu noteikšanas darbības, kuru rezultātā izsniedz apstiprināmu kredītreitingu, atbilst prasībām, kas ir vismaz tikpat stingras kā 6. līdz 12. pantā un I pielikumā izklāstītās prasības, izņemot 6.a, 6.b, 8.a, 8.b, 8.c un 11.a pantu, I pielikuma B iedaļas 3. punkta ba) apakšpunktu un 3.a un 3.b punktu.

5)

regulas 5. pantu groza šādi:

a)

panta 6. punkta otrās daļas b) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

“b)

uz minētās trešās valsts kredītreitingu aģentūrām attiecas juridiski saistoši noteikumi, kas ir līdzvērtīgi 6. līdz 12. pantā un I pielikumā paredzētajiem noteikumiem, izņemot 6.a, 6.b, 8.a, 8.b, 8.c un 11.a pantu, I pielikuma B iedaļas 3. punkta a) apakšpunktu un 3.a un 3.b punktu; un”;

b)

panta 8. punktu aizstāj ar šādu:

“8.   Kredītreitingu aģentūrām, kas sertificētas saskaņā ar 5. panta 3. punktu, un to izsniegtajiem kredītreitingiem piemēro 20., 23.b un 24. pantu.”;

6)

I sadaļā iekļauj šādus pantus:

“5.a pants

Finanšu iestāžu pārmērīga paļaušanās uz kredītreitingiem

1.   Juridiskās personas, kas minētas 4. panta 1. punkta pirmajā daļā, veic pašas savu kredītriska novērtējumu un, izvērtējot juridiskās personas vai finanšu instrumenta kredītspēju, nepaļaujas tikai vai mehāniski uz kredītreitingiem.

2.   Nozares kompetentās iestādes, kas atbild par 4. panta 1. punkta pirmajā daļā minēto juridisko personu uzraudzību, ņemot vērā to darbības raksturu, apmēru un sarežģītību, pārrauga to kredītriska novērtēšanas procesu atbilstību, novērtē, cik lielā mērā tās līgumos izmanto atsauces uz kredītreitingiem, un attiecīgā gadījumā mudina tās mazināt šādas atsaukšanās ietekmi, lai saskaņā ar īpašiem nozares tiesību aktiem mazinātu paļaušanos tikai un mehāniski uz kredītreitingiem.

5.b pants

Eiropas Uzraudzības iestāžu un Eiropas Sistēmisko risku kolēģijas paļaušanās uz kredītreitingiem

1.   Eiropas Uzraudzības iestāde (Eiropas Banku iestāde) (EBI), kas izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1093/2010 (22), Eiropas Uzraudzības iestāde (Eiropas Apdrošināšanas un aroda pensiju iestāde) (EAAPI), kas izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1094/2010 (23), un EVTI neatsaucas uz kredītreitingiem savās pamatnostādnēs, ieteikumos un tehnisko standartu projektos, ja šādas atsauces varētu sekmēt kompetento iestāžu, nozaru kompetento iestāžu, 4. panta 1. punkta pirmajā daļā minēto juridisko personu vai citu finanšu tirgus dalībnieku paļaušanos tikai vai mehāniski uz kredītreitingiem. Attiecīgi EBI, EAAPI un EVTI līdz 2013. gada 31. decembrim pārskata un attiecīgā gadījumā svītro visas šādas atsauces uz kredītreitingiem pamatnostādnēs un ieteikumos.

2.   Eiropas Sistēmisko risku kolēģija (ESRK), kas izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1092/2010 (2010. gada 24. novembris) par Eiropas Savienības finanšu sistēmas makrouzraudzību un Eiropas Sistēmisko risku kolēģijas izveidošanu (24) neatsaucas uz kredītreitingiem savos brīdinājumos un ieteikumos, ja šādas atsauces varētu sekmēt paļaušanos tikai vai mehāniski uz kredītreitingiem.

5.c pants

Pārmērīga paļaušanās uz kredītreitingiem Savienības tiesību aktos

Neskarot tās tiesības uz iniciatīvu, Komisija turpina pārskatīt, vai atsauces uz kredītreitingiem Savienības tiesību aktos sekmē vai var sekmēt to, ka kompetentās iestādes, nozaru kompetentās iestādes, 4. panta 1. punkta pirmajā daļā minētās juridiskās personas vai citi finanšu tirgus dalībnieki paļaujas tikai vai mehāniski uz kredītreitingiem, lai līdz 2020. gada 1. janvārim no Savienības tiesību aktiem svītrotu visas atsauces uz kredītreitingiem regulatīvos nolūkos, ar noteikumu, ka ir apzinātas un ieviestas piemērotas alternatīvas kredītriska novērtēšanai.

7)

regulas 6. pantu groza šādi:

a)

panta 1. punktu aizstāj ar šādu:

“1.   Kredītreitingu aģentūra veic visus vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu, ka kredītreitingu izsniegšanu vai reitinga prognozi neietekmē nekādi esoši vai potenciāli interešu konflikti vai darījumu attiecības, kurās iesaistīta kredītreitingu aģentūra, kas izsniedz kredītreitingu vai reitinga prognozi, tās akcionāri, vadītāji, kredītreitingu analītiķi, darbinieki vai jebkura cita fiziska persona, kuras pakalpojumus izmanto vai kontrolē kredītreitingu aģentūra, vai jebkura persona, kuru ar aģentūru tieši vai netieši saista kontrole.”;

b)

panta 3. punktā ievadfrāzi aizstāj ar šādu:

“3.   Pēc kredītreitingu aģentūras pieprasījuma EVTI var atbrīvot kredītreitingu aģentūru no I pielikuma A iedaļas 2., 5., 6. un 9. punktā un 7. panta 4. punktā minēto prasību ievērošanas, ja kredītreitingu aģentūra spēj apliecināt, ka minētās prasības nav samērīgas, ņemot vērā tās uzņēmējdarbības raksturu, apjomu un sarežģītību un kredītreitingu izsniegšanas raksturu un klāstu, un ka:”;

c)

pievieno šādu punktu:

“4.   Kredītreitingu aģentūras izveido, uztur, piemēro un dokumentē efektīvu iekšējās kontroles struktūru, kas reglamentē politikas nostādņu un procedūru īstenošanu, lai novērstu un mazinātu iespējamos interešu konfliktus un lai nodrošinātu kredītreitingu, reitingu analītiķu un reitingu komandu neatkarību no akcionāriem, administratīvajām un vadības struktūrām, kā arī pārdošanas un mārketinga darbībām. Kredītreitingu aģentūras izveido darbības standarta procedūras (DSP) attiecībā uz uzņēmuma vadību, organizāciju un interešu konfliktu pārvaldību. Tās minētās DSP regulāri pārrauga un pārskata, lai novērtētu to efektivitāti un noteiktu, vai tās nav jāatjaunina.”;

8)

iekļauj šādus pantus:

“6.a pants

Interešu konflikti saistībā ar ieguldījumiem kredītreitingu aģentūrās

1.   Kredītreitingu aģentūras akcionāram vai loceklim, kuram minētajā kredītreitingu aģentūrā vai uzņēmumā, kam ir kontrole vai dominējoša ietekme pār minēto kredītreitingu aģentūru, ir vismaz 5 % no kapitāla līdzdalības vai balsstiesībām, ir aizliegts:

a)

būt īpašniekam 5 % vai vairāk no kapitāla jebkādā citā kredītreitingu aģentūrā;

b)

būt tiesībām vai pilnvarām izmantot 5 % vai vairāk no jebkādas citas kredītreitingu aģentūras balsstiesībām;

c)

būt tiesībām vai pilnvarām norīkot vai atbrīvot jebkuras citas kredītreitingu aģentūras administratīvās vai uzraudzības valdes locekļus;

d)

būt par administratīvās vai uzraudzības valdes locekli jebkurā citā kredītreitingu aģentūrā;

e)

izmantot vai būt pilnvarām izmantot kontroli vai dominējošu ietekmi pār jebkuru citu kredītreitingu aģentūru.

Pirmās daļas a) apakšpunktā minēto aizliegumu nepiemēro īpašumu daļām dažādotās kolektīvā ieguldījuma shēmās, tostarp pārvaldītajos fondos, piemēram, pensiju fondos vai dzīvības apdrošināšanā, ar noteikumu, ka īpašumu daļas šādās shēmās nedod to akcionāram vai kredītreitingu aģentūras loceklim iespēju būtiski ietekmēt minēto shēmu uzņēmējdarbību.

2.   Šis pants neattiecas uz ieguldījumiem citās kredītreitingu aģentūrās, kas pieder tai pašai kredītreitingu aģentūru grupai.

6.b pants

Maksimālais ilgums līgumattiecībām ar kredītreitingu aģentūru

1.   Ja kredītreitingu aģentūra noslēdz līgumu par kredītreitingu izsniegšanu atkārtotai vērtspapirizācijai, tā laikposmā, kas nav īsāks par četriem gadiem, neizsniedz kredītreitingus par jaunu atkārtotu vērtspapirizāciju, kuras pamatā ir tā paša iniciatora aktīvi.

2.   Ja kredītreitinga aģentūra noslēdz līgumu par reitingu noteikšanu atkārtotai vērtspapirizācijai, tā prasa, lai emitents:

a)

nosaka to kredītreitingu aģentūru skaitu, kurām ir līgumattiecības kredītreitingu izsniegšanai atkārtotai vērtspapirizācijai, kuras pamatā ir tā paša iniciatora aktīvi;

b)

aprēķina neatmaksāto vērtēto atkārtoto vērtspapirizācijas darījumu procentuālo daļu, kuru pamatā ir tā paša iniciatora aktīvi, par ko katra kredītreitingu aģentūra izsniedz kredītreitingu.

Ja vismaz četras kredītreitingu aģentūras katra vērtē vairāk kā 10 % no kopējā neatmaksātā vērtēto atkārtotas vērtspapirizācijas darījumu apjoma, 1. punktā noteiktos ierobežojumus nepiemēro.

Otrajā daļā noteikto atbrīvojumu turpina piemērot vismaz tik ilgi, kamēr kredītreitingu aģentūra nenoslēdz jaunu līgumu par reitingu noteikšanu atkārtotai vērtspapirizācijai, kuras pamatā ir tā paša iniciatora aktīvi. Ja, slēdzot šādu līgumu, netiek izpildīti otrajā daļā izklāstītie kritēriji, 1. punktā minēto laikposmu aprēķina no dienas, kad noslēgts jaunais līgums.

3.   Pēc līguma darbības beigām saskaņā ar 1. punktu kredītreitingu aģentūra uz laikposmu, kas ir līdzvērtīgs darbību beigušā līguma ilgumam, bet ne ilgāk kā četrus gadus, neslēdz jaunu līgumu par kredītreitingu izsniegšanu atkārtotai vērtspapirizācijai, kuras pamatā ir tā paša iniciatora aktīvi.

Pirmo daļu piemēro arī:

a)

kredītreitingu aģentūrai, kura pieder tai pašai kredītreitingu aģentūru grupai kā 1. punktā minētā kredītreitingu aģentūra;

b)

kredītreitingu aģentūrai, kas ir 1. punktā minētās kredītreitingu aģentūras akcionārs vai loceklis;

c)

kredītreitingu aģentūrai, kuras akcionārs vai loceklis ir 1. punktā minētā kredītreitingu aģentūra;

4.   Neatkarīgi no 1. punkta, ja atkārtotas vērtspapirizācijas kredītreitings ir izsniegts pirms 1. punktā minētā maksimālā līgumattiecību ilguma beigām, kredītreitingu aģentūra var turpināt uzraudzīt un atjaunināt minētos kredītreitingus uz pieprasījuma pamata atkārtotās vērtspapirizācijas laikā.

5.   Šo pantu nepiemēro kredītreitingu aģentūrām, kurām grupas līmenī ir mazāk par 50 darbiniekiem, kas iesaistīti kredītreitingu darbību nodrošināšanā, vai kuru gada apgrozījums saistībā ar kredītreitingu darbībām grupas līmenī nepārsniedz EUR 10 miljonus.

6.   Ja kredītreitingu aģentūra noslēdz līgumu par kredītreitingu izsniegšanu atkārtotai vērtspapirizācijai pirms 2013. gada 20. jūnija, 1. punktā minēto laikposmu rēķina no minētās dienas.”;

9)

regulas 7. panta 5. punktu aizstāj ar šādu:

“5.   To darbinieku, kas nodarbojas ar kredītreitingiem vai reitinga prognozēm, kā arī personu, kas apstiprina kredītreitingus vai reitinga prognozes, atalgojumu un veikuma novērtējumu nenosaka ieņēmumu apjoms, kuru kredītreitingu aģentūra gūst no vērtējamām juridiskām personām vai ar tām saistītām trešām personām.”;

10)

regulas 8. pantu groza šādi:

a)

panta 2. punktu aizstāj ar šādu:

“2.   Kredītreitingu aģentūra pieņem, īsteno un izpilda atbilstīgus pasākumus, lai nodrošinātu, ka tās izsniegtie kredītreitingi un kredītreitingu prognozes pamatojas uz visas tās informācijas rūpīgu analīzi, kas aģentūrai ir pieejama un kas saskaņā ar piemērojamo reitingu metodiku ir būtiska analīzes veikšanai. Tā pieņem visus nepieciešamos pasākumus, lai kredītreitingu piešķiršanā izmantotā informācija būtu pietiekami kvalitatīva un nākusi no uzticamiem avotiem. Kredītreitingu aģentūra izsniedz kredītreitingus un reitingu prognozes, norādot, ka kredītreitings ir aģentūras viedoklis un uz to būtu jāpaļaujas tikai daļēji.

2.a   Izmaiņas kredītreitingos izsniedz saskaņā ar kredītreitingu aģentūras publicētajām reitingu metodikām.”;

b)

panta 5. punktam pievieno šādu daļu:

“Valsts kredītreitingus pārskata vismaz reizi sešos mēnešos.”;

c)

iekļauj šādu pantu:

“5.a   Kredītreitingu aģentūra, kas plāno būtiski mainīt vai izmantot jaunu reitingu metodiku, modeļus vai galvenos kredītreitingu noteikšanas pieņēmumus, kas varētu ietekmēt kredītreitingu, publicē ierosinātās būtiskās izmaiņas vai ierosināto jauno reitingu metodiku savā tīmekļa vietnē, aicinot ieinteresētās personas sniegt komentārus vienu mēnesi ilgā laikposmā, kopā ar sīku paskaidrojumu par ierosinātajām būtiskajām izmaiņām vai ierosinātās jaunās reitingu metodikas iemesliem un ietekmi.”;

d)

panta 6. punktu groza šādi:

i)

ievaddaļu aizstāj ar šādu:

“6.   Ja saskaņā ar 14. panta 3. punktu tiek mainīta kredītreitingu noteikšanas darbībās izmantotā reitingu metodika, modeļi vai galvenie reitingu pieņēmumi, kredītreitingu aģentūra:”;

ii)

iekļauj šādus apakšpunktus:

“aa)

nekavējoties informē EVTI un publicē savā tīmekļa vietnē apspriešanās rezultātus un jauno reitingu metodiku kopā ar sīku tās skaidrojumu un piemērošanas dienu;

ab)

nekavējoties publicē savā tīmekļa vietnē atbildes uz 5.a punktā minēto apspriešanos, izņemot gadījumus, kad apspriežu respondents ir pieprasījis ievērot konfidencialitāti;”;

e)

pievieno šādu punktu:

“7.   Ja kredītreitingu aģentūra atklāj kļūdas savā reitingu metodikā vai tās piemērošanā, tā nekavējoties:

a)

paziņo par minētajām kļūdām EVTI un visām skartajām vērtējamām juridiskām personām, izskaidrojot ietekmi uz tās reitingiem, tostarp vajadzību pārskatīt izsniegtos reitingus;

b)

ja kļūdām ir ietekme uz tās kredītreitingiem – publicē minētās kļūdas savā tīmekļa vietnē;

c)

izlabo minētās reitingu metodikas kļūdas; un

d)

piemēro 6. punkta a), b) un c) apakšpunktā minētos pasākumus.”;

11)

pievieno šādus pantus:

“8.a pants

Valsts kredītreitingi

1.   Valsts kredītreitingus izsniedz tādā veidā, kas nodrošina, ka ir analizētas konkrētas dalībvalsts individuālās īpatnības. Paziņojums, ar kuru dara zināmu noteiktas valstu grupas vērtējuma pārskatīšanu, ir aizliegts, ja šim paziņojumam nav pievienoti ziņojumi par konkrētām valstīm. Šādus ziņojumus dara publiski pieejamus.

2.   Publisku paziņojumu, kas nav I pielikuma D iedaļas I daļas 5. punktā minētie kredītreitingi, reitingu prognozes vai tām pievienotie paziņojumi presei vai ziņojumi un kuri attiecas uz iespējamām izmaiņām valsts kredītreitingos, pamatā nav informācija, kas ir vērtējamās juridiskās personas darbības jomā un kas ir publiskota bez vērtējamās juridiskās personas piekrišanas, ja vien tā nav pieejama vispārēji pieejamos avotos vai ja vērtējamai juridiskajai personai nav leģitīma iemesla nedot piekrišanu informācijas publiskošanai.

3.   Kredītreitingu aģentūra, ievērojot 8. panta 5. punkta otro daļu, reizi gadā decembra beigās saskaņā ar I pielikuma D iedaļas III daļas 3. punktu publicē savā tīmekļa vietnē un iesniedz EVTI kalendāru turpmākajiem 12 mēnešiem, kurā norāda ne vairāk kā trīs datumus nepasūtītu valstu kredītreitingu un ar tiem saistītu reitingu prognožu publicēšanai un norāda datumus pasūtītu valsts kredītreitingu un ar tiem saistītu reitingu prognožu publicēšanai. Šādi datumi ir noteikti piektdienās.

4.   Valstu kredītreitingu un ar tiem saistītu reitingu prognožu publicēšanā no kalendāra var atkāpties tikai, ja tas nepieciešams, lai kredītreitingu aģentūra varētu izpildīt 8. panta 2. punktā, 10. panta 1. punktā un 11. panta 1. punktā minētos pienākumus, un sniedzot sīku paskaidrojumu par iemesliem, kāpēc jāatkāpjas no izziņotā kalendāra.

8.b pants

Informācija par strukturētiem finanšu instrumentiem

1.   Strukturēta finanšu instrumenta emitents, iniciators un sponsors, kas veic uzņēmējdarbību Savienībā, atbilstīgi 4. punktam EVTI izveidotajā tīmekļa vietnē kopīgi publisko informāciju par strukturētā finanšu instrumenta pamatā esošo aktīvu kredīta kvalitāti un sniegumu, par vērtspapirizācijas darījuma struktūru, naudas plūsmām un par jebkādu nodrošinājumu, kas atbalsta vērtspapirizācijas darījuma risku, kā arī jebkādu informāciju, kas nepieciešama visaptverošu un labi informētu stresa testu veikšanai attiecībā uz naudas plūsmām un nodrošinājuma vērtībām, kas atbalsta pamatā esošo darījumu risku.

2.   Pienākumu publiskot informāciju saskaņā ar 1. punktu nepaplašina, ja šāda publicēšana pārkāptu valstu vai Savienības tiesību aktus, kuri reglamentē informācijas avotu konfidencialitātes aizsardzību vai personas datu apstrādi.

3.   EVTI izstrādā regulatīvu tehnisko standartu projektus, lai precizētu:

a)

informāciju, kas 1. punktā minētajām personām jāpublisko, lai izpildītu 1. punktā paredzēto pienākumu saskaņā ar 2. punktu;

b)

cik bieži jāatjaunina a) apakšpunktā minētā informācija;

c)

šā punkta a) apakšpunktā minētās informācijas izklāstu, izmantojot publicēšanas standartformu.

EVTI iesniedz minēto regulatīvo tehnisko standartu projektus Komisijai līdz 2014. gada 21. jūnijam.

Komisijai tiek deleģētas pilnvaras pieņemt pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 10. līdz 14. pantā noteikto procedūru.

4.   EVTI izveido tīmekļa vietni informācijas publicēšanai par strukturētiem finanšu instrumentiem, kā minēts 1. punktā.

8.c pants

Strukturēto finanšu instrumentu dubults kredītreitings

1.   Ja emitents vai saistīta trešā persona plāno pasūtīt kredītreitingu strukturētam finanšu instrumentam, tas nozīmē vismaz divas kredītreitingu aģentūras sniegt kredītreitingu neatkarīgi vienai no otras.

2.   Emitents vai saistīta trešā persona, kas minēta 1. punktā, nodrošina, ka nozīmētās kredītreitingu aģentūras ievēro šādus nosacījumus:

a)

tās nepieder vienai un tai pašai kredītreitingu aģentūru grupai;

b)

tās nav akcionārs vai loceklis nevienā no pārējām kredītreitingu aģentūrām;

c)

tām nav tiesību vai pilnvaru izmantot balsstiesības nevienā no pārējām kredītreitingu aģentūrām;

d)

tām nav tiesību vai pilnvaru norīkot vai atcelt administratīvās vai uzraudzības valdes locekļus nevienā no pārējām kredītreitingu aģentūrām;

e)

neviens no to administratīvās vai uzraudzības valdes locekļiem nav administratīvās vai uzraudzības valdes loceklis nevienā no pārējām kredītreitingu aģentūrām;

f)

tās neīsteno vai tām nav pilnvaru īstenot kontroli vai dominējošu ietekmi pār nevienu no pārējām kredītreitingu aģentūrām.

8.d pants

Vairāku kredītreitingu aģentūru izmantošana

1.   Ja emitents vai saistīta trešā persona plāno nozīmēt vismaz divas kredītreitingu aģentūras izsniegt kredītreitingu par vienu un to pašu emisiju vai juridisko personu, emitents vai saistīta trešā persona apsver iespēju attiecībā uz vismaz vienu no reitingiem nozīmēt kredītreitingu aģentūru, kuras kopējā tirgus daļa nav lielāka par 10 % un kuru emitents vai saistīta trešā persona var novērtēt kā spējīgu piešķirt reitingu attiecīgajai emisijai vai juridiskajai personai, ar noteikumu, ka, pamatojoties uz 2. punktā minēto EVTI sarakstu, ir pieejama kredītreitingu aģentūra konkrētās emisijas vai juridiskās personas vērtēšanai. Ja emitents vai saistīta trešā persona nenozīmē vismaz vienu kredītreitingu aģentūru, kuras kopējā tirgus daļa nav lielāka par 10 %, to reģistrē.

2.   Lai emitentam vai saistītai trešai personai būtu vieglāk veikt novērtējumu saskaņā ar 1. punktu, EVTI katru gadu savā tīmekļa vietnē publicē reģistrētu kredītreitingu aģentūru sarakstu, norādot to kopējo tirgus daļu un izsniegto kredītreitingu veidus, ko emitents var izmantot kā sākumpunktu savam vērtējumam.

3.   Šā panta nolūkos kopējo tirgus daļu nosaka, atsaucoties uz gada apgrozījumu, kas grupas līmenī gūts no kredītreitingu darbībām un papildu pakalpojumiem.”;

12)

regulas 10. panta 1. un 2. punktu aizstāj ar šādiem:

“1.   Kredītreitingu aģentūra neselektīvi un savlaicīgi publisko jebkuru kredītreitingu vai reitinga prognozi, kā arī jebkādus lēmumus pārtraukt kredītreitingu noteikšanu. Ja tiek pieņemts lēmums pārtraukt kredītreitingu noteikšanu, publiskotā informācija ietver pilnīgus šā lēmuma iemeslus.

Pirmo daļu piemēro arī kredītreitingiem, ko izplata pēc pasūtījuma.

2.   Kredītreitingu aģentūras nodrošina, ka kredītreitingus un reitinga prognozes izklāsta un ar tiem rīkojas saskaņā ar I pielikuma D iedaļā noteiktajām prasībām un tajos neiekļauj faktorus, kas nav saistīti ar kredītreitingiem.

2.a   Kamēr kredītreitingi, reitinga prognozes un informācija, kas ar tiem saistīta, nav publiski izpausta, to uzskata par iekšēju informāciju kā noteikts Direktīvā 2003/6/EK un saskaņā ar to.

Uz kredītreitingu aģentūrām mutatis mutandis attiecas minētās direktīvas 6. panta 3. punkts attiecībā uz šo aģentūru pienākumu ievērot konfidencialitāti un izveidot to personu sarakstu, kuriem pirms informācijas publiskošanas ir pieejami viņu kredītreitingi, reitinga prognozes vai ar tiem saistīta informācija.

To personu sarakstā, kurām kredītreitingi, reitingu prognozes un ar tiem saistīta informācija tiek paziņota pirms publiskošanas, ietilpst tikai personas, kuras šim nolūkam norādījusi katra vērtējamā juridiskā persona.”;

13)

regulas 10. panta 5. punkta pirmo daļu aizstāj ar šādu:

“5.   Ja kredītreitingu aģentūra izsniedz nepasūtītu kredītreitingu, tā kredītreitingā skaidri norāda – reitingu kategorijai izmantojot skaidri atšķiramu krāsu –, vai vērtējamā juridiskā persona vai saistīta trešā persona piedalījās vai nepiedalījās kredītreitingu noteikšanas procesā un vai kredītreitingu aģentūrai bija pieeja vērtējamās juridiskās personas vai saistītās trešās personas kontiem, vadības un citiem būtiskiem iekšējiem dokumentiem.”;

14)

regulas 11. panta 2. punktu aizstāj ar šādu:

“2.   Reģistrēta vai sertificēta kredītreitingu aģentūra EVTI izveidotajā centrālajā repozitorijā dara pieejamu informāciju par savas iepriekšējās darbības datiem, tostarp informāciju par to, cik bieži reitingi ir mainīti, un informāciju par iepriekš izsniegtiem kredītreitingiem un to izmaiņām. Šāda kredītreitingu aģentūra sniedz informāciju minētajam repozitorijam standarta veidlapā, ko izveidojusi EVTI. EVTI dara minēto informāciju publiski pieejamu un katru gadu publicē kopsavilkumu par būtiskākajām novērotajām tendencēm.”;

15)

iekļauj šādu pantu:

“11.a pants

Eiropas reitingu platforma

1.   Reģistrēta vai sertificēta kredītreitingu aģentūra, izsniedzot kredītreitingu vai reitinga prognozi, sniedz EVTI informāciju par reitingu, tostarp par vērtējamā instrumenta kredītreitingu un reitinga prognozi, informāciju par kredītreitinga veidu, reitinga darbības veidu un publicēšanas datumu un laiku.

2.   EVTI tīmekļa vietnē (“Eiropas reitingu platforma”) publicē atsevišķus kredītreitingus, kuri tai iesniegti saskaņā ar 1. punktu.

Centrālo repozitoriju, kas minēts 11. panta 2. punktā, iekļauj Eiropas reitingu platformā.

3.   Šo pantu nepiemēro kredītreitingiem vai reitingu prognozēm, ko īpaši izstrādā un atklāj ieguldītājiem par samaksu”;

16)

regulas 14. pantu 3. punktam pievieno šādu daļu:

“Neskarot otro daļu, kredītreitingu aģentūra paziņo EVTI par paredzētajām būtiskām izmaiņām reitinga metodikā, modeļos vai galvenajos reitingu pieņēmumos vai ierosināto jauno reitinga metodiku, modeļus vai galvenos reitingu pieņēmumus, kad kredītreitingu aģentūra publicē paredzētās izmaiņas vai ierosināto jauno reitinga metodiku savā tīmekļa vietnē saskaņā ar 8. panta 5.a punktu. Pēc apspriešanās laikposma beigām kredītreitingu aģentūra paziņo EVTI par jebkādām izmaiņām, kas radušās apspriešanās rezultātā.”;

17)

regulas 18. panta 2. punktu aizstāj ar šādu:

“2.   EVTI paziņo Komisijai, EBI, EAFPI, kompetentajām iestādēm un nozares kompetentajām iestādēm par jebkādu pieņemto lēmumu saskaņā ar 16., 17. vai 20. pantu.”;

18)

regulas 19. panta 1. punktu aizstāj ar šādu:

“1.   EVTI nosaka kredītreitingu aģentūrām maksas saskaņā ar šo regulu un 2. punktā minēto Komisijas regulu. Minētās maksas pilnībā sedz EVTI izdevumus, kas vajadzīgi kredītreitingu aģentūru reģistrācijai, sertificēšanai un uzraudzībai, un lai kompensētu jebkādas izmaksas, kas kompetentajām iestādēm varētu rasties saskaņā ar šo regulu, jo īpaši saistībā ar uzdevumu deleģēšanu saskaņā ar 30. pantu.”;

19)

regulas 21. pantu groza šādi:

a)

panta 4. punktu groza šādi:

i)

ievaddaļu aizstāj ar šādu:

“4.   EVTI izstrādā regulatīvu tehnisko standartu projektu, lai precizētu:”;

ii)

punkta e) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

“e)

reitingu datu saturu un formātu periodiskajiem ziņojumiem, ko EVTI pieprasa no reģistrētām un sertificētām kredītreitingu aģentūrām, lai veiktu to pastāvīgu uzraudzību.”;

iii)

pēc e) apakšpunkta pievieno šādas daļas:

“EVTI iesniedz minētos regulatīvo tehnisko standartu projektus Komisijai līdz 2014. gada 21. jūnijam.

Komisijai tiek deleģētas pilnvaras pieņemt pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus saskaņā ar procedūru, kas noteikta Regulas (ES) Nr. 1095/2010 10. līdz 14. pantā.”;

b)

iekļauj šādus punktus:

“4.a   EVTI izstrādā regulatīvu tehnisko standartu projektus, lai precizētu:

a)

tās informācijas saturu un izklāstu, tostarp tā ziņojuma struktūru, formātu, metodi un laiku, ko kredītreitingu aģentūrām jāatklāj EVTI saskaņā ar 11.a panta 1. punktu; un

b)

saturu un formātu periodiskajiem ziņojumiem par kredītreitingu aģentūru iekasētajām maksām EVTI pastāvīgas uzraudzības nolūkiem.

EVTI iesniedz minētos regulatīvo tehnisko standartu projektus Komisijai līdz 2014. gada 21. jūnijam.

Komisijai tiek deleģētas pilnvaras pieņemt pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus saskaņā ar procedūru, kas noteikta Regulas (ES) Nr. 1095/2010 10. līdz 14. pantā.

4.b   EVTI ziņo par iespēju izveidot vienu vai vairākas samērošanas sistēmas attiecībā uz kredītreitingiem, kas iesniegti saskaņā ar 11.a panta 1. punktu, un iesniedz minēto ziņojumu Komisijai līdz 2015. gada 21. jūnijam. Ziņojumā jo īpaši izvērtē:

a)

vienas vai vairāku samērošanas sistēmu izveides iespējamību, izmaksas un ieguvumus;

b)

kā izveidot vienu vai vairākas samērošanas sistēmas, nesagrozot kredītreitingus, ņemot vērā dažādas reitinga metodikas;

c)

jebkādu ietekmi, kas šīm samērošanas sistēmām varētu būt uz regulatīvajiem tehniskajiem standartiem, kas jau izstrādāti saistībā ar 21. panta 4.a punkta a) un b) apakšpunktu.

EVTI apspriežas ar EBI un EAAPI attiecībā uz pirmās daļas a) un b) apakšpunktiem.”;

c)

panta 5. punktu aizstāj ar šādu:

“5.   EVTI katru gadu publicē ziņojumu par šīs regulas piemērošanu. Minētajā ziņojumā jo īpaši iekļauj novērtējumu par to, kā kredītreitingu aģentūras, kas reģistrētas saskaņā ar šo regulu, īsteno I pielikumu, un novērtējumu par 4. panta 3. punkta minētā apstiprināšanas mehānisma piemērošanu.”

20)

regulas 22.a panta nosaukumu aizstāj ar šādu:

“Metodikas prasību ievērošanas pārbaude”;

21)

regulas 25.a pantu aizstāj ar šādu:

“25.a pants

Nozares kompetentās iestādes, kas atbild par 4. panta 1. punkta un 5.a, 8.b, 8.c un 8.d panta uzraudzību un izpildi

Nozares kompetentās iestādes ir atbildīgas par 4. panta 1. punkta un 5.a, 8.b, 8.c un 8.d panta uzraudzību un izpildi saskaņā ar attiecīgās nozares tiesību aktiem.”;

22)

iekļauj šādu sadaļu:

“IIIA   SADAĻA

KREDĪTREITINGU AĢENTŪRU CIVILTIESISKĀ ATBILDĪBA

35.a pants

Civiltiesiskā atbildība

1.   Ja kredītreitingu aģentūra tīši vai aiz rupjas nolaidības izdarījusi kādu no III pielikumā uzskaitītajiem pārkāpumiem, kas ietekmē kredītreitingu, ieguldītājs vai emitents var prasīt no minētās kredītreitingu aģentūras zaudējumu atlīdzību par kaitējumu, kas tam radies minētā pārkāpuma dēļ.

Ieguldītājs var prasīt zaudējumu atlīdzību saskaņā ar šo pantu, ja tas konstatē, ka tas saskaņā ar 5.a panta 1. punktu pamatoti vai kā citādi ar pienācīgu rūpību paļāvies uz kredītreitingu, lai pieņemtu lēmumu par ieguldījuma veikšanu, saglabāšanu vai pārtraukšanu finanšu instrumentā, uz kuru attiecas minētais kredītreitings.

Emitents var prasīt zaudējumu atlīdzību saskaņā ar šo pantu, ja tas konstatē, ka uz to vai tā finanšu instrumentiem attiecas minētais kredītreitings un pārkāpums nav noticis tādēļ, ka emitents tieši vai publiski pieejamas informācijas veidā kredītreitingu aģentūrai sniedzis maldinošu un neprecīzu informāciju.

2.   Ieguldītāja vai emitenta atbildība ir sniegt precīzu un sīku informāciju, kurā norādīts, ka kredītreitingu aģentūra ir izdarījusi šīs regulas pārkāpumu un ka minētais pārkāpums ir ietekmējis izsniegto kredītreitingu.

To, kas uzskatāms par precīzu un sīku informāciju, novērtē kompetentā valsts tiesa, ņemot vērā to, ka ieguldītājam vai emitentam var nebūt pieejama informācija, kas ir pilnībā kredītreitingu aģentūras darbības jomā.

3.   Panta 1. punktā minēto kredītreitingu aģentūru civiltiesisko atbildību iepriekš ierobežo tikai tad, ja minētais ierobežojums ir:

a)

pamatots un proporcionāls; un

b)

ir pieļaujams ar piemērojamiem valsts tiesību aktiem saskaņā ar 4. punktu.

Civiltiesiskās atbildības ierobežojumiem, kas neatbilst pirmajai daļai, vai civiltiesiskās atbildības izslēgšanai nav juridiska spēka.

4.   Tādus terminus kā “kaitējums”, “nodoms”, “rupja nolaidība”, “pamatota paļāvība”, “pienācīga rūpība”, “ietekme”, “pamatotība” un “samērīgums”, kas minēti šajā pantā, bet nav definēti, interpretē un piemēro saskaņā ar piemērojamiem valsts tiesību aktiem, kas noteikti ar attiecīgajiem starptautisko privāttiesību noteikumiem. Jautājumus, kas attiecas uz kredītreitingu aģentūras civiltiesisko atbildību un uz ko neattiecas šī regula, reglamentē saskaņā ar piemērojamiem valsts tiesību aktiem, kas noteikti ar attiecīgajiem starptautisko privāttiesību noteikumiem. Tiesu, kas ir kompetenta lem par ieguldītāja vai emitenta iesniegtu prasību par civiltiesisko atbildību, nosaka saskaņā ar attiecīgajiem starptautisko privāttiesību noteikumiem.

5.   Šis pants neizslēdz turpmākas civiltiesiskās atbildības prasības saskaņā ar valsts tiesību aktiem.

6.   Šajā pantā noteiktās tiesības uz tiesisko aizsardzību neliedz EVTI pilnībā īstenot savas pilnvaras, kā noteikts 36.a pantā.”;

23)

regulas 36.a panta 2. punkta pirmo daļu groza šādi:

a)

punkta a) un b) apakšpunktu aizstāj ar šādiem:

“a)

par pārkāpumiem, kas minēti III pielikuma I iedaļas 1. līdz 5., 11. līdz 15., 19., 20., 23., 26.a līdz 26.d., 28., 30., 32., 33., 35., 41., 43., 50., 51. un 55. līdz 62. punktā, naudas sods ir vismaz EUR 500 000, bet ne vairāk kā EUR 750 000;

b)

par pārkāpumiem, kas minēti III pielikuma I iedaļas 6., 7., 8., 16., 17., 18., 21., 22., 22.a, 24., 25., 27., 29., 31., 34., 37. līdz 40., 42., 42.a, 42.b, 45. līdz 49.a, 52., 53., un 54. punktā, naudas sods ir vismaz EUR 300 000, bet ne vairāk kā EUR 450 000;”;

b)

punkta d) un e) apakšpunktus aizstāj ar šādiem:

“d)

par pārkāpumiem, kas minēti III pielikuma II iedaļas 1., 6., 7., 8. un 9. punktā, naudas sods ir vismaz EUR 50 000, bet ne vairāk kā EUR 150 000;

e)

par pārkāpumiem, kas minēti III pielikuma II iedaļas 2., 3.a līdz 5. punktā, naudas sods ir vismaz EUR 25 000, bet ne vairāk kā EUR 75 000;”;

c)

punkta h) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

“h)

par pārkāpumiem, kas minēti III pielikuma I iedaļas 20.a punktā, III pielikuma III iedaļas 4. līdz 4.c., 6., 8. un 10. punktā, naudas sods ir vismaz EUR 90 000, bet ne vairāk kā EUR 200 000;”;

24)

regulas 39. pantu aizstāj ar šādu:

a)

panta 1. un 3. punktu svītro;

b)

pievieno šādus punktus:

“4.   Saņēmusi tehniskus padomus no EVTI, Komisija pārskata situāciju strukturēto finanšu instrumentu kredītreitingu tirgū, jo īpaši atkārtotas vērtspapirizācijas kredītreitingu tirgū. Pēc šīs pārskatīšanas Komisija līdz 2016. gada 1. jūlijam iesniedz ziņojumu Eiropas Parlamentam un Padomei, kam attiecīgā gadījumā pievienots tiesību akta priekšlikums, kurā jo īpaši izvērtē:

a)

vai ir pieejama pietiekama izvēle, lai ievērotu 6.b un 8.c pantā izklāstītās prasības;

b)

vai ir piemēroti saīsināt vai pagarināt līgumattiecību maksimālo ilgumu, kas minēts 6.b panta 1. punktā, kā arī minimālo laikposmu, kad kredītreitingu aģentūra var atkārtoti slēgt līgumu ar emitentu vai saistītu trešo personu, lai izsniegtu kredītreitingus atkārtotai vērtspapirizācijai, kas minēta 6.b panta 3. punktā;

c)

vai ir piemēroti grozīt 6.b panta 2. punkta otrajā daļā minēto atbrīvojumu.

5.   Saņēmusi tehniskus padomus no EVTI, Komisija pārskata situāciju kredītreitingu tirgū. Pēc minētās pārskatīšanas Komisija līdz 2016. gada 1. janvārim iesniedz ziņojumu Eiropas Parlamentam un Padomei, kam attiecīgā gadījumā pievienots tiesību akta priekšlikums, kurā jo īpaši izvērtē:

a)

vai nepieciešams attiecināt 8.b pantā noteikto pienākumu darbības jomu arī uz jebkuriem citiem finanšu kredītu produktiem;

b)

vai 6., 6.a un 7. pantā minētās prasības ir pietiekami mazinājušas interešu konfliktus;

c)

vai būtu jāattiecina 6.b pantā minētā rotācijas mehānisma darbības joma arī uz citām aktīvu klasēm un vai ir piemēroti izmantot diferencētus laikposmu ilgumus dažādām aktīvu klasēm;

d)

cik piemēroti ir esošie un alternatīvie atalgojuma modeļi;

e)

vai ir nepieciešams īstenot citus pasākumus, lai veicinātu konkurenci kredītreitingu tirgū;

f)

cik piemērotas ir papildu iniciatīvas, ar kurām veicināt konkurenci kredītreitingu tirgū, ņemot vērā nozares struktūras attīstību;

g)

vai ir nepieciešams ierosināt pasākumus, lai mazinātu līgumos paredzētu pārmērīgu paļaušanos uz kredītreitingiem;

h)

tirgus koncentrācijas līmeņus, ar augstu koncentrāciju saistītos riskus un to ietekmi uz finanšu nozares vispārējo stabilitāti.

6.   Komisija vismaz reizi gadā informē Eiropas Parlamentu un Padomi par jebkuriem jauniem pārskata periodā pieņemtiem lēmumiem par līdzvērtību, kas minēti 5. panta 6. punktā.”;

25)

regulas 39.a pantu aizstāj ar šādu:

“39.a pants

EVTI personāls un resursi

EVTI līdz 2014. gada 21. jūnijam izvērtē tā personāla un resursu vajadzības, kas rodas, uzņemoties pilnvaras un pienākumus saskaņā ar šo regulu, un par to iesniedz ziņojumu Eiropas Parlamentam, Padomei un Komisijai.”;

26)

iekļauj šādu pantu:

“39.b pants

Ziņošanas pienākumi

1.   Komisija līdz 2015. gada 31. decembrim iesniedz ziņojumu Eiropas Parlamentam un Padomei par:

a)

pasākumiem, kas veikti, lai svītrotu atsauces uz kredītreitingiem, kas sekmē vai var sekmēt paļaušanos tikai vai mehāniski uz tiem; un

b)

alternatīviem instrumentiem, kas ļautu ieguldītājiem pašiem veikt emitentu un finanšu instrumentu kredītriska novērtējumu,

lai līdz 2020. gada 1. janvārim no Savienības tiesību aktiem svītrotu visas atsauces uz kredītreitingiem regulatīvos nolūkos, ar noteikumu, ka ir apzinātas un ieviestas piemērotas alternatīvas. Saistībā ar šo punktu EVTI sniedz tehniskas konsultācijas Komisijai.

2.   Ņemot vērā situāciju tirgū, Komisija līdz 2014. gada 31. decembrim iesniedz ziņojumu Eiropas Parlamentam un Padomei par to, vai būtu piemēroti izveidot Eiropas kredītspējas novērtējumu valsts parādam.

Ņemot vērā pirmajā daļā minētajā ziņojumā konstatēto un situāciju tirgū, Komisija līdz 2016. gada 31. decembrim iesniedz ziņojumu Eiropas Parlamentam un Padomei par to, vai ir piemēroti un iespējams atbalstīt Eiropas kredītreitingu aģentūru dalībvalstu valsts parāda kredītspējas vērtēšanai un/vai Eiropas kredītreitingu fondu visiem pārējiem kredītreitingiem.

3.   Komisija līdz 2013. gada 31. decembrim iesniedz ziņojumu Eiropas Parlamentam un Padomei par mazāko kredītreitingu aģentūru tīkla iespējamību, lai palielinātu konkurenci tirgū. Minētajā ziņojumā novērtē finansiālo un nefinansiālo atbalstu šāda tīkla izveidei, ņemot vērā iespējamos interešu konfliktus, ko varētu radīt šāds publisks finansējums. Ņemot vērā minētajā ziņojumā konstatēto un pēc tehniskām konsultācijām ar EVTI, Komisija var atkārtoti vērtēt 8.d panta noteikumus un ierosināt tā grozīšanu.”;

27)

regulas I pielikumu groza saskaņā ar šīs regulas I pielikumu;

28)

regulas III pielikumu groza saskaņā ar šīs regulas II pielikumu.

2. pants

Stāšanās spēkā

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Neatkarīgi no pirmās daļas:

1)

šīs regulas 1. panta 7. punkta a) apakšpunktu, 9. un 10. punktu, 11. punktu saistībā ar Regulas (EK) Nr. 1060/2009 8.d pantu, un šīs regulas 1. panta 12. un 27. punktu piemēro no 2018. gada 1. jūnija, lai varētu veikt vērtējumu, kas minēts:

a)

Regulas (EK) Nr. 1060/2009 4. panta 3. punkta b) apakšpunktā attiecībā uz to, vai trešās valsts prasības ir vismaz tikpat stingras kā tās, kas minētas attiecīgajā punktā; un

b)

Regulas (EK) Nr. 1060/2009 5. panta 6. punkta otrās daļas b) apakšpunktā par to, vai uz kredītreitingu aģentūrām trešās valstīs attiecas juridiski saistoši noteikumi, kas ir līdzvērtīgi tiem, kuri minēti attiecīgajā punktā;

2)

šīs regulas 1. panta 8. punktu saistībā ar Regulas (EK) Nr. 1060/2009 6.a panta 1. punkta a) apakšpunktu piemēro no 2014. gada 21. jūnija attiecībā uz jebkuru kredītreitingu aģentūras akcionāru vai locekli, kuram 2011. gada 15. novembrī piederēja 5 % vai vairāk no vairāk nekā vienas kredītreitingu aģentūras kapitāla;

3)

šīs regulas 1. panta 15. punktu piemēro no 2015. gada 21. jūnija.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Strasbūrā, 2013. gada 21. maijā

Eiropas Parlamenta vārdā –

priekšsēdētājs

M. SCHULZ

Padomes vārdā –

priekšsēdētāja

L. CREIGHTON


(1)  OV C 167, 13.6.2012., 2. lpp.

(2)  OV C 181, 21.6.2012., 68. lpp.

(3)  Eiropas Parlamenta 2013. gada 16. janvāra nostāja (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēta) un Padomes 2013. gada 13. maija lēmums.

(4)  OV L 302, 17.11.2009., 1. lpp.

(5)  OV L 145, 31.5.2011., 30. lpp.

(6)  OV L 331, 15.12.2010., 84. lpp.

(7)  OV C 380 E, 11.12.2012., 24. lpp.

(8)  OV L 331, 15.12.2010., 12. lpp.

(9)  OV L 331, 15.12.2010., 48. lpp.

(10)  OV L 390, 31.12.2004., 38. lpp.

(11)  OV L 177, 30.6.2006., 1. lpp.

(12)  OV L 177, 30.6.2006., 201. lpp.

(13)  OV L 96, 12.4.2003., 16. lpp.

(14)  OV L 8, 12.1.2001., 1. lpp.

(15)  OV C 139, 15.5.2012., 6. lpp.

(16)  OV L 335, 17.12.2009., 1. lpp.

(17)  OV L 302, 17.11.2009., 32. lpp.

(18)  OV L 174, 1.7.2011., 1. lpp.

(19)  OV L 201, 27.7.2012., 1. lpp.”;

(20)  OV L 309, 25.11.2005., 15. lpp.”;

(21)  OV L 331, 15.12.2010., 84. lpp.”;

(22)  OV L 331, 15.12.2010., 12. lpp.

(23)  OV L 331, 15.12.2010., 48. lpp.

(24)  OV L 331, 15.12.2010., 1. lpp.”;


I PIELIKUMS

Regulas (EK) Nr. 1060/2009 I pielikumu groza šādi:

1)

B iedaļu groza šādi:

a)

iedaļas 1. punktu aizstāj ar šādu:

“1.

Kredītreitingu aģentūra skaidri un pamanāmi konstatē, novērš vai risina un publisko faktiskos vai potenciālos interešu konfliktus, kas var ietekmēt analīzes un spriedumus, ko sniedz reitingu noteikšanā iesaistītie analītiķi, darbinieki vai jebkuras citas fiziskas personas, kuru sniegtos pakalpojumus izmanto vai pārrauga kredītreitingu aģentūra un kuri ir tieši iesaistīti kredītreitingu noteikšanas darbībās, un personas, kas apstiprina kredītreitingus un reitingu prognozes.”;

b)

iedaļas 3. punktu groza šādi:

i)

pirmajā daļā ievaddaļu aizstāj ar šādu:

“3.

Kredītreitingu aģentūra neizsniedz kredītreitingu vai reitinga prognozi jebkurā no turpmāk minētajiem gadījumiem vai, ja kredītreitings vai reitinga prognoze ir izsniegta, nekavējoties paziņo, ja attiecīgo kredītreitingu vai reitinga prognozi, iespējams, ir nelabvēlīgi ietekmējuši šādi faktori:”;

ii)

pēc a) apakšpunkta iekļauj šādu apakšpunktu:

“aa)

kredītreitingu aģentūras akcionāram vai loceklim, kuram tieši vai netieši pieder 10 % vai vairāk no minētās kredītreitingu aģentūras kapitāla vai balsstiesībām vai kurš citādi spēj būtiski ietekmēt šīs kredītreitingu aģentūras uzņēmējdarbību, pieder 10 % vai vairāk no vērtējamās juridiskās personas vai saistītas trešās personas kapitāla vai balsstiesībām vai ir kādas citas tiešas vai netiešas ar īpašumtiesībām saistītas intereses attiecībā uz minēto juridisko personu vai trešo personu, izņemot īpašumu daļas daudzveidīgās kolektīvā ieguldījuma shēmās un pārvaldītajos fondos, piemēram, pensiju fondos vai dzīvības apdrošināšanā, kuras nenodrošina tam iespēju būtiski ietekmēt shēmas uzņēmējdarbību;”;

iii)

pēc b) apakšpunkta iekļauj šādu apakšpunktu:

“ba)

kredītreitings ir izsniegts attiecībā uz tādu vērtējamo juridisko personu vai saistītu trešo personu, kurai pieder 10 % vai vairāk no minētās kredītreitingu aģentūras kapitāla vai balsstiesībām;”;

iv)

pēc c) apakšpunkta iekļauj šādu apakšpunktu:

“ca)

kredītreitingu aģentūras akcionārs vai loceklis, kuram pieder 10 % vai vairāk no minētās kredītreitingu aģentūras kapitāla vai balsstiesībām vai kurš citādi spēj būtiski ietekmēt šīs kredītreitingu aģentūras uzņēmējdarbību, ir vērtējamās juridiskās personas vai saistītās trešās personas administratīvās vai uzraudzības valdes loceklis;”

v)

otro daļu aizstāj ar šādu:

“Kredītreitingu aģentūra nekavējoties arī novērtē, vai ir pamats atkārtoti noteikt vai atsaukt izsniegto kredītreitingu vai reitinga prognozi.”;

c)

iekļauj šādus punktus:

“3.a

Kredītreitingu aģentūra atklāj, ja esošo kredītreitingu vai reitinga prognozi, iespējams, ir nelabvēlīgi ietekmējis kāds no šādiem faktoriem:

a)

kredītreitingu aģentūras akcionāram vai loceklim, kuram tieši vai netieši pieder 5 % vai vairāk no minētās kredītreitingu aģentūras kapitāla vai balsstiesībām vai kurš citādi spēj būtiski ietekmēt šīs kredītreitingu aģentūras uzņēmējdarbību, pieder 5 % vai vairāk no vērtējamās juridiskās personas vai saistītas trešās personas kapitāla vai balsstiesībām vai ir kādas citas tiešas vai netiešas ar īpašumtiesībām saistītas intereses attiecībā uz minēto juridisko personu vai trešo personu. Tas izslēdz īpašumu daļas daudzveidīgās kolektīvā ieguldījuma shēmās, tostarp pārvaldītajos fondos, piemēram, pensiju fondos vai dzīvības apdrošināšanā, kuras nenodrošina tam iespēju būtiski ietekmēt shēmas uzņēmējdarbību;

b)

kredītreitingu aģentūras akcionārs vai loceklis, kuram pieder 5 % vai vairāk no minētās kredītreitingu aģentūras kapitāla vai balsstiesībām vai kurš citādi spēj būtiski ietekmēt šīs kredītreitingu aģentūras uzņēmējdarbību, ir vērtējamās juridiskās personas vai saistītās trešās personas administratīvās vai uzraudzības valdes loceklis.

3.b

Ar noteikumu, ka informācija ir zināma vai tai vajadzētu būt zināmai kredītreitingu aģentūrai, pienākumi, kas minēti 3. punkta aa), ba) un ca) apakšpunktā un 3.a punktā, attiecas arī uz:

a)

netiešajiem akcionāriem, uz kuriem attiecas Direktīvas 2004/109/EK 10. pants; un

b)

uzņēmumiem, kas tieši vai netieši kontrolē vai īsteno dominējošu ietekmi pār kredītreitingu aģentūru un uz ko attiecas Direktīvas 2004/109/EK 10. pants.

3.c

Kredītreitingu aģentūra nodrošina, ka maksa, ko tā iekasējusi no saviem klientiem par kredītreitingu un papildu pakalpojumu sniegšanu, nav diskriminējoša un ka tās pamatā ir faktiskās izmaksas. Iekasētā maksa par kredītreitingu pakalpojumiem nav atkarīga no kredītreitingu aģentūras izsniegtā kredītreitinga līmeņa vai jebkāda cita veiktā darba rezultāta vai iznākuma.”;

d)

iedaļas 4. punkta pirmo daļu aizstāj ar šādu:

“4.

Ne kredītreitingu aģentūra, ne cita persona, kurai tieši vai netieši pieder 5 % vai vairāk no minētās kredītreitingu aģentūras kapitāla vai balsstiesībām vai kura citādi spēj būtiski ietekmēt šīs kredītreitingu aģentūras uzņēmējdarbību, nesniedz konsultācijas vai padomdevēja pakalpojumus vērtējamai juridiskajai personai vai saistītai trešai personai par minētās vērtējamās juridiskās personas vai saistītās trešās personas juridisko struktūru, aktīviem, saistībām vai darbībām.”;

e)

iedaļas 7. punktu groza šādi:

i)

punkta a) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

“a)

attiecībā uz katru lēmumu par kredītreitingu un reitingu prognozi – kredītreitinga vai reitinga prognozes noteikšanā iesaistīto reitinga analītiķu identitāte, to personu identitāte, kas apstiprinājušas kredītreitingu vai reitinga prognozi, informācija par to, vai tas bijis pasūtīts vai nepasūtīts kredītreitings, un datums, kad veikta kredītreitingu noteikšanas darbība;”;

ii)

punkta d) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

“d)

uzskaite, kurā dokumentētas procedūras un reitingu metodika, ko kredītreitingu aģentūra ir izveidojusi un izmanto kredītreitingu un reitinga prognožu noteikšanai;”;

iii)

punkta e) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

“e)

iekšējā uzskaite un dokumenti, tostarp nepubliskojama informācija un darba dokumenti, kas izmantoti, lai pamatotu pieņemto lēmumu par kredītreitingu un reitinga prognozi;”;

2)

C iedaļu groza šādi:

a)

iedaļas 2. punkta ievaddaļu aizstāj ar šādu:

“2.

Neviena no 1. punktā minētajām personām nepiedalās kādas konkrētas vērtējamās juridiskās personas kredītreitinga vai reitinga prognozes noteikšanā vai to citādi neietekmē, ja šai personai:”;

b)

iedaļas 3. punkta b) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

“b)

neatklāj nekādu informāciju par kredītreitingu aģentūras kredītreitingiem, iespējamiem nākotnes kredītreitingiem vai reitingu prognozēm, izņemot vērtējamai juridiskajai personai vai saistītai trešai personai;”;

c)

iedaļas 7. punktu aizstāj ar šādu:

“7.

Šīs iedaļas 1. punktā minētās personas neieceļ nekādos galvenajos vadītāju amatos vērtējamā juridiskajā personā vai saistītā trešā personā, pirms nav pagājuši seši mēneši kopš kredītreitinga vai reitinga prognozes izsniegšanas.”;

d)

iedaļas 8. punktu aizstāj ar šādu:

“8.

Šīs regulas 7. panta 4. punkta nolūkos:

a)

kredītreitingu aģentūras nodrošina, ka galvenie reitinga analītiķi neiesaistās kredītreitingu noteikšanas darbībās, kas saistītas ar to pašu vērtējamo juridisko personu vai saistītu trešo personu, uz laikposmu, kas pārsniedz četrus gadus;

b)

kredītreitingu aģentūras, kas nav emitenta vai saistītas trešās personas nozīmētas kredītreitingu aģentūras un visas kredītreitingu aģentūras, kas izsniedz valsts kredītreitingus, nodrošina, ka:

i)

reitinga analītiķi neiesaistās kredītreitingu noteikšanas darbībās, kas saistītas ar to pašu vērtējamo juridisko personu vai saistītu trešo personu, uz laikposmu, kas pārsniedz piecus gadus;

ii)

personas, kuras apstiprina kredītreitingus, neiesaistās kredītreitingu noteikšanas darbībās, kas saistītas ar to pašu vērtējamo juridisko personu vai saistītu trešo personu, uz laikposmu, kas pārsniedz septiņus gadus.

Pirmās daļas a) un b) apakšpunktā minētās personas neiesaistās kredītreitingu noteikšanas darbībās saistībā ar vērtējamo juridisko personu vai saistītu trešo personu, kas minētas a) un b) apakšpunktā, divus gadus pēc minētajos apakšpunktos noteiktā laikposma.”;

3)

D iedaļas nosaukumu aizstāj ar šādu:

“Noteikumi par kredītreitingu un reitinga prognožu izklāstu”;

4)

D iedaļas I daļu groza šādi:

a)

daļas 1. punktu aizstāj ar šādu punktu:

“1.

Kredītreitingu aģentūra nodrošina, ka jebkurā kredītreitingā un reitinga prognozē ir skaidri un pamanāmi norādīts attiecīgās kredītreitingu noteikšanas darbības galvenā reitinga analītiķa vārds un amats un tās personas vārds un amats, kura galvenokārt bija atbildīga par kredītreitinga vai reitinga prognozes apstiprināšanu.”;

b)

daļas 2. punktu groza šādi:

i)

punkta a) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

“a)

ir norādīti visi būtiskie avoti, kas tika izmantoti, lai sagatavotu kredītreitingu vai reitinga prognozi, tostarp vērtējamā juridiskā persona vai attiecīgos gadījumos saistītā trešā persona, kā arī norādīts, vai kredītreitings vai reitinga prognoze ir tikusi atklāta šai vērtējamai juridiskajai personai vai saistītai trešai personai un grozīta pēc informācijas atklāšanas pirms tās izsniegšanas;”;

ii)

punkta d) un e) apakšpunktus aizstāj ar šādiem:

“d)

skaidri un pamanāmi ir norādīts datums, kurā kredītreitingu pirmo reizi izsniedza izplatīšanai un kad to pēdējo reizi atjaunoja, tostarp ar reitingu prognozēm;

e)

ir sniegta informācija, vai kredītreitings attiecas uz tikko emitētu finanšu instrumentu un vai kredītreitingu aģentūra attiecīgajam finanšu instrumentam pirmo reizi nosaka kredītreitingu; un

f)

reitinga prognozes gadījumā – ir noteikts laikposms, kurā sagaidāmas izmaiņas kredītreitingā.

Publiskojot kredītreitingus vai reitinga prognozes, kredītreitingu aģentūra iekļauj atsauci uz iepriekšējām neizpildītajām saistībām, kas publicētas EVTI centrālajā repozitorijā saskaņā ar 11. panta 2. punktu, kopā ar paskaidrojumu par minēto neizpildīto saistību nozīmi.”;

c)

iekļauj šādu punktu:

“2a.

Kredītreitingu aģentūra līdz ar reitingu metodiku, modeļiem un galvenajiem reitingu noteikšanas pieņēmumiem publisko arī norādījumus, kas izskaidro pieņēmumus, parametrus, ierobežojumus un neskaidrības par kredītreitingos izmantotajiem modeļiem un reitingu noteikšanas metodiku, tostarp nelabvēlīgu situāciju simulācijas, ko kredītreitingu aģentūra veic, sagatavojot kredītreitingus, kredītreitinga informāciju par naudas plūsmas analīzi, ko tā veikusi vai uz ko tā paļaujas, un attiecīgā gadījumā norādījumus par sagaidāmām kredītreitinga izmaiņām. Šādi norādījumi ir skaidri un viegli saprotami.”;

d)

daļas 3. punktu aizstāj ar šādu:

“3.

Kredītreitingu aģentūra informē vērtējamo juridisko personu tās darba laikā un vismaz vienu pilnu darbdienu pirms kredītreitinga vai reitinga prognozes publicēšanas. Minētā informācija ietver kredītreitinga vai reitinga prognozes pamatā esošos galvenos apsvērumus, lai vērtējamai juridiskai personai būtu iespēja vērst kredītreitingu aģentūras uzmanību uz jebkādiem kļūdainiem faktiem.”;

e)

daļas 4. punkta pirmo daļu aizstāj ar šādu:

“4.

Publiskojot kredītreitingus vai reitinga prognozes, kredītreitingu aģentūra skaidri un pamanāmi min visas kredītreitinga vai reitinga prognozes pazīmes un ierobežojumus. Jo īpaši kredītreitingu aģentūra, publiskojot jebkuru kredītreitingu vai reitinga prognozi, pamanāmi norāda, vai tā uzskata, ka par vērtējamo juridisko personu pieejamās informācijas kvalitāte ir pieņemama, un to, kādā mērā tā ir pārbaudījusi vērtējamās juridiskās personas vai saistītas trešās personas sniegto informāciju. Ja kredītreitings vai reitinga prognoze ir saistīta ar juridiskās personas vai finanšu instrumentu veidu, par kuru ir ierobežoti iepriekšējie dati, kredītreitingu aģentūra skaidri un pamanāmi norāda šādus ierobežojumus.”;

f)

daļas 5. punkta pirmo daļu aizstāj ar šādu:

“5.

Izziņojot kredītreitingu vai reitinga prognozi, kredītreitingu aģentūra paziņojumos presei paskaidro vai paziņo kredītreitinga vai reitinga prognozes pamatā esošos galvenos elementus.”;

g)

pievieno šādu punktu:

“6.

Kredītreitingu aģentūra publisko savā tīmekļa vietnē un pastāvīgi dara zināmu EVTI informāciju par visām vērtējamām juridiskajām personām vai parāda instrumentiem, kurus iesniedz pirmajai izvērtēšanai vai provizoriskai reitingu noteikšanai. Šādu informāciju publisko neatkarīgi no tā, vai emitenti slēdz līgumu ar kredītreitingu aģentūru galīgā kredītreitinga noteikšanai.”;

5)

D iedaļas II daļā 3. un 4. punktu svītro;

6)

D iedaļā pievieno šādu daļu:

“III.   Papildu pienākumi saistībā ar valsts kredītreitingiem

1.

Ja kredītreitingu aģentūra izsniedz valsts kredītreitingus vai ar tiem saistītu reitinga prognozi, tā vienlaikus sniedz sīku izpētes ziņojumu, izskaidrojot visus pieņēmumus, parametrus, ierobežojumus un neskaidrības un jebkādu citu informāciju, kas ņemta vērā minētā valsts kredītreitinga vai reitinga prognozes noteikšanā. Šāds ziņojums ir publiski pieejams, skaidrs un viegli saprotams.

2.

Publiski pieejamais izpētes ziņojums, kurš pievienots izmaiņām salīdzinājumā ar iepriekšējo valsts kredītreitingu vai saistīto reitinga prognozi, ietver vismaz:

a)

kvantitatīvo pieņēmumu izmaiņu sīks novērtējums, pamatojot reitinga izmaiņu iemeslus un to relatīvo nozīmi. Sīkais novērtējums ietver šādu aprakstu: ienākumi uz vienu iedzīvotāju, IKP pieaugums, inflācija, fiskālā bilance, ārējā bilance, ārējais parāds, ekonomiskās attīstības rādītājs, saistību nepildīšanas rādītājs un jebkādi citi attiecīgi vērā ņemtie faktori. Tie būtu jāpapildina ar katra faktora relatīvo nozīmi;

b)

kvantitatīvo pieņēmumu izmaiņu sīks novērtējums, pamatojot reitinga izmaiņu iemeslus un to relatīvo nozīmi;

c)

sīks apraksts par riskiem, ierobežojumiem un neskaidrībām saistībā ar reitinga izmaiņām; un

d)

tās reitinga komitejas sanāksmes protokols, kura nolēma veikt reitinga izmaiņas.

3.

Neskarot I pielikuma D iedaļas I daļas 3. punktu, ja kredītreitingu aģentūra izsniedz valsts kredītreitingus vai ar tiem saistītas reitinga prognozes, tā tos publisko saskaņā ar 8.a pantu pēc regulēto tirgu slēgšanas un vismaz vienu stundu pirms to atvēršanas.

4.

Neskarot I pielikuma D iedaļas I daļas 5. punktu, saskaņā ar kuru kredītreitingu aģentūrai, paziņojot kredītreitingu, savos paziņojumos presei vai ziņojumos ir jāizskaidro galvenie elementi, kas ir kredītreitinga pamatā, un, lai gan valstu politika var būt elements, kas ir valsts kredītreitinga pamatā, valsts kredītreitingos vai reitingu prognozēs neiekļauj ieteikumus politikas jomām, prasības vai pamatnostādnes vērtējamām juridiskajām personām, tostarp valstīm vai valstu reģionālajām vai pašvaldības iestādēm.”;

7)

E iedaļas I daļas 3. punktu aizstāj ar šādu:

“3.

kredītreitingu aģentūras politiku attiecībā uz kredītreitingu publicēšanu un citu saistītu saziņu, tostarp reitinga prognozes;”;

8)

E iedaļas II daļas 2. punkta pirmās daļas a) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

“a)

saraksts ar iekasētajām maksām no katra klienta par atsevišķiem kredītreitingiem un papildu pakalpojumiem;

aa)

tās cenu politiku, tostarp maksu struktūru un cenu noteikšanas kritērijus attiecībā uz dažādu aktīvu klašu kredītreitingiem;”;

9)

E iedaļas III daļu groza šādi:

a)

daļas 3. punktu aizstāj ar šādu:

“3.

statistiku par tās personāla nodrošināšanu jauniem kredītreitingiem, kredītreitingu pārskatīšanai, metodikas vai modeļu novērtēšanai un augstākajai vadībai, un par personāla nodrošināšanu ar dažādām aktīvu klasēm saistītu reitingu noteikšanas darbībām (uzņēmumu – strukturēto finanšu – valsts);”;

b)

daļas 7. punktu aizstāj ar šādu:

“7.

finanšu informāciju par kredītreitingu aģentūras ieņēmumiem, tostarp kopējo apgrozījumu, kas sadalīts maksās no kredītreitingiem un papildu pakalpojumiem, pievienojot katras vienības visaptverošu aprakstu, tostarp no gūtajiem ieņēmumiem par kredītreitingu pakalpojumu klientiem sniegtajiem papildu pakalpojumiem un maksas attiecināšanu uz dažādām aktīvu klasēm. Informācijā par kopējo apgrozījumu ietver arī minētā apgrozījuma ģeogrāfisko attiecināšanu uz Savienībā un visā pasaulē gūtajiem ieņēmumiem;”.


II PIELIKUMS

Regulas (EK) Nr. 1060/2009 III pielikumu groza šādi:

1)

I iedaļu groza šādi:

a)

iedaļas 19. līdz 22. punktu aizstāj ar šādiem:

“19.

Kredītreitingu aģentūra pārkāpj 6. panta 2. punktu, to lasot saistībā ar I pielikuma B iedaļas 1. punktu, ja nenodrošina, ka skaidri vai pamanāmi tiek konstatēti, novērsti vai risināti un publiskoti faktiskie vai potenciālie interešu konflikti, kas var ietekmēt analīzes vai spriedumus, ko sniedz reitingu noteikšanā iesaistītie analītiķi, darbinieki vai citas fiziskas personas, kuru sniegtos pakalpojumus izmanto vai pārrauga kredītreitingu aģentūra un kuri ir tieši iesaistīti kredītreitingu noteikšanas darbībās, vai to personu analīzes un spriedumus, kas apstiprina kredītreitingus un reitinga prognozes.

20.

Kredītreitingu aģentūra pārkāpj 6. panta 2. punktu, to lasot saistībā ar I pielikuma B iedaļas 3. punktu, ja izsniedz kredītreitingu vai reitinga prognozi jebkurā no minētā punkta pirmajā daļā paredzētajām situācijām vai, ja kredītreitings vai reitinga prognoze ir izsniegta, nekavējoties neziņo, ka attiecīgā kredītreitinga saturu vai reitinga prognozi, iespējams, nelabvēlīgi ietekmē minētie apstākļi.

20.a

Kredītreitingu aģentūra pārkāpj 6. panta 2. punktu, to lasot saistībā ar I pielikuma B iedaļas 3.a punktu, ja nepublisko to, ka esošo kredītreitingu vai reitinga prognozi, iespējams, ir ietekmējis kāds no apstākļiem, kas izklāstīts minētā punkta a) līdz b) apakšpunktā.

21.

Kredītreitingu aģentūra pārkāpj 6. panta 2. punktu, to lasot saistībā ar I pielikuma B iedaļas 3. punkta otro daļu, ja nekavējoties nevērtē, vai ir pamats atkārtoti noteikt vai atsaukt izsniegtu kredītreitingu vai reitinga prognozi.

22.

Kredītreitingu aģentūra pārkāpj 6. panta 2. punktu, to lasot saistībā ar I pielikuma B iedaļas 4. punkta pirmo daļu, ja vērtē juridisko personu, kurā pati kredītreitingu aģentūra vai cita persona, kurai tieši vai netieši pieder 5 % vai vairāk no minētās kredītreitingu aģentūras kapitāla vai balsstiesībām vai kura citādi spēj būtiski ietekmēt šīs kredītreitingu aģentūras uzņēmējdarbību, sniedz konsultācijas vai padomdevēja pakalpojumus minētajai vērtējamai juridiskajai personai vai saistītai trešai personai par minētās vērtējamās juridiskās personas vai saistītās trešās personas vadības vai juridisko struktūru, aktīviem, saistībām vai darbībām.”;

b)

iekļauj šādu punktu:

“22.a

Kredītreitingu aģentūra pārkāpj 6.a panta 1. punktu, ja kāds no tās akcionāriem vai locekļiem, kam pieder vismaz 5 % kapitāla vai balsstiesību minētajā kredīreitingu aģentūrā vai uzņēmumā, kurš var īstenot kontroli vai dominējošu ietekmi pār minēto kredītreitingu aģentūru, pārkāpj kādu no minētās daļas a) līdz e) apakšpunktā noteiktajiem aizliegumiem, izņemot a) apakšpunktā noteikto aizliegumu par īpašumu daļām dažādotās kolektīvā ieguldījuma shēmās, tostarp pārvaldītajos fondos, piemēram, pensiju fondos vai dzīvības apdrošināšanā, ar noteikumu, ka īpašumu daļas šādās shēmās nedod to akcionāram vai kredītreitingu aģentūras loceklim iespēju būtiski ietekmēt minēto shēmu uzņēmējdarbību.”;

c)

iekļauj šādus punktus:

“26.a

Kredītreitingu aģentūra, kas ir noslēgusi līgumu par kredītreitingu izsniegšanu atkārtotai vērtspapirizācijai, pārkāpj 6.b panta 1. punktu, ja laikposmā, kas nav īsāks par četriem gadiem, izsniedz kredītreitingus jaunai atkārtotai vērstpapirizācijai, kuras pamatā ir tā paša iniciatora aktīvi.

26.b

Kredītreitingu aģentūra, kas ir noslēgusi līgumu par kredītreitingu izsniegšanu atkārtotai vērtspapirizācijai, pārkāpj 6.b panta 3. punktu, ja slēdz jaunu līgumu par kredītreitingu izsniegšanu atkārtotai vērtspapirizācijai, kuras pamatā ir tā paša iniciatora aktīvi, laikposmā, kas vienāds ar darbību izbeigušā līguma darbības ilgumu, kā minēts 6.b panta 1. un 2. punktā, bet nepārsniedz četrus gadus.”;

d)

iedaļas 33. punktu aizstāj ar šādu:

“33.

Kredītreitingu aģentūra pārkāpj 7. panta 3. punktu, to lasot saistībā ar I pielikuma C iedaļas 2. punktu, ja nenodrošina, ka minētās iedaļas 1. punktā minētās personas nepiedalās kredītreitinga noteikšanā vai kā citādi neietekmē kredītreitinga noteikšanu, kā tas paredzēts minētās iedaļas 2. punktā.”;

e)

iedaļas 36. punktu aizstāj ar šādu:

“36.

Kredītreitingu aģentūra pārkāpj 7. panta 3. punktu, to lasot saistībā ar I pielikuma C iedaļas 7. punktu, ja nenodrošina, ka minētās iedaļas 1. punktā minētās personas netiek ieceltas vērtējamās juridiskās personas vai saistītas trešās personas galveno vadītāju amatos, pirms nav pagājuši seši mēneši kopš kredītreitinga vai reitingu prognozes izsniegšanas.”;

f)

iedaļas 38., 39. un 40. punktu aizstāj ar šādiem:

“38.

Kredītreitingu aģentūra pārkāpj 7. panta 4. punktu, to lasot saistībā ar I pielikuma C iedaļas 8. punkta pirmās daļas b) apakšpunkta i) punktu, ja nenodrošina, ka reitinga analītiķis, izsniedzot nepasūtītus kredītreitingus vai valsts kredītreitingus, nav iesaistīts kredītreitingu noteikšanas darbībās, kuras attiecas uz to pašu vērtējamo juridisko personu vai saistītu trešo personu, laikposmā, kas pārsniedz piecus gadus.

39.

Kredītreitingu aģentūra pārkāpj 7. panta 4. punktu, to lasot saistībā ar I pielikuma C iedaļas 8. punkta pirmās daļas b) apakšpunkta ii) punktu, ja nenodrošina, ka persona, kas apstiprina kredītreitingus, izsniedzot nepasūtītus kredītreitingus vai valsts kredītreitingus, nav iesaistīta kredītreitingu noteikšanas darbībās, kuras attiecas uz to pašu vērtējamo juridisko personu vai saistītu trešo personu, laikposmā, kas pārsniedz septiņus gadus.

40.

Kredītreitingu aģentūra pārkāpj 7. panta 4. punktu, to lasot saistībā ar I pielikuma C iedaļas 8. punkta otro daļu, ja nenodrošina, ka šā punkta pirmās daļas a) un b) apakšpunktā minētā persona nav iesaistīta kredītreitingu noteikšanas darbībās attiecībā uz to pašu vērtējamo juridisko personu vai saistītu trešo personu, kas paredzētas minētajos punktos, divus gadus pēc minētajos apakšpunktos minētā laikposma.”;

g)

iedaļas 42. punktu aizstāj ar šādu:

“42.

Kredītreitingu aģentūra pārkāpj 8. panta 2. punktu, ja nepieņem, neīsteno vai neizpilda atbilstīgus pasākumus, lai nodrošinātu, ka tās izsniegto kredītreitingu un reitinga prognožu pamatā ir rūpīga visas tās informācijas analīze, kura aģentūrai ir pieejama un kura saskaņā ar piemērojamo vērtēšanas metodiku ir būtiska analīzes veikšanai.”;

h)

iekļauj šādus punktus:

“42.a

Kredītreitingu aģentūra pārkāpj 8. panta 2. punktu, ja izmanto informāciju, uz kuru neattiecas 8. panta 2. punkts.

42.b

Kredītreitingu aģentūra pārkāpj 8. panta 2.a punktu, ja izsniedz kredītreitinga izmaiņas, kas neatbilst publicētajai reitingu metodikai.”;

i)

iedaļas 46. punktu aizstāj ar šādu:

“46.

Kredītreitingu aģentūra pārkāpj 8. panta 5. punkta pirmās daļas pirmo teikumu, ja neuzrauga savus kredītreitingus, kas nav valsts kredītreitingi, vai regulāri vai vismaz reizi gadā nepārskata savus kredītreitingus, kas nav valsts kredītreitingi, vai reitingu metodiku.”;

j)

iekļauj šādu punktu:

“46.a

Kredītreitingu aģentūra pārkāpj 8. panta 5. punkta otrās daļu, to lasot saistībā ar 8. panta 5. punkta pirmās daļas pirmo teikumu, ja neuzrauga savus valsts kredītreitingus vai regulāri vai vismaz reizi sešos mēnešos nepārskata savus valsts kredītreitingus.”;

k)

iekļauj šādu punktu:

“49.a

Kredītreitingu aģentūra pārkāpj 8. panta 6. punkta c) apakšpunktu, to lasot saistībā ar 8. panta 7. punkta c) apakšpunktu, ja nepārvērtē kredītreitingus, kurus ietekmē reitingu metodikas vai tās piemērošanas kļūdas.”;

l)

pievieno šādus punktus:

“55.

Kredītreitingu aģentūra pārkāpj 8.a panta 3. punktu, ja reizi gadā decembra beigās saskaņā ar I pielikuma D iedaļas III daļas 3. punktu nepublicē savā tīmekļa vietnē vai neiesniedz EVTI kalendāru turpmākajiem 12 mēnešiem, kurā norāda ne vairāk kā trīs datumus, kas iekrīt piektdienā, nepasūtīto valsts kredītreitingu un ar tiem saistīto reitingu prognožu publicēšanai, kā arī datumus, kas iekrīt piektdienā, pasūtīto valsts kredītreitingu un ar tiem saistīto reitingu prognožu publicēšanai.

56.

Kredītreitingu aģentūra pārkāpj 8.a panta 4. punktu, ja atkāpjas no izziņotā kalendāra un šāda atkāpšanās nav nepieciešama, lai izpildītu 8. panta 2. punktā, 10. panta 1. punktā vai 11. panta 1. punktā izklāstītos pienākumus, vai tā nesniedz paskaidrojumu par iemesliem, kuru dēļ tā ir atkāpusies no izziņotā kalendāra.

57.

Kredītreitingu aģentūra pārkāpj 10. panta 2. punktu, to lasot saistībā ar I pielikuma D iedaļas III daļas 3. punktu, ja publicē valsts kredītreitingu vai saistītu reitinga prognozi regulēto tirgu darba laikā vai mazāk nekā stundu pirms to atvēršanas.

58.

Kredītreitingu aģentūra pārkāpj 10. panta 2. punktu, to lasot saistībā ar I pielikuma D iedaļas III daļas 4. punktu, ja valsts kredītreitingos vai saistītās reitingu prognozēs iekļauj ieteikumus politikas jomām, prasības vai pamatnostādnes vērtējamām juridiskajām personām, tostarp valstīm vai valstu reģionālajām vai pašvaldības iestādēm.

59.

Kredītreitingu aģentūra pārkāpj 8.a panta 2. punktu, ja publiskus paziņojumus par izmaiņām valsts kredītreitingos, kas nav I pielikuma D iedaļas I daļas 5. punktā minētie kredītreitingi, reitingu prognozes vai tām pievienotie paziņojumi presei, balsta uz informāciju, kura ir vērtējamās juridiskās personas darbības jomā, ja šāda informācija ir publiskota bez vērtējamās juridiskās personas piekrišanas, ja vien tā nav pieejama publiskos avotos vai vērtējamai juridiskajai personai nav leģitīma iemesla nedot piekrišanu informācijas publiskošanai.

60.

Kredītreitingu aģentūra pārkāpj 8.a panta 1. punktu, ja nesniedz publiski pieejamus ziņojumus par atsevišķām valstīm, paziņojot par noteiktas valstu grupas vērtējuma pārskatīšanu.

61.

Kredītreitingu aģentūra pārkāpj I pielikuma D iedaļas III daļas 1. punktu, ja izsniedz valsts kredītreitingu vai saistītu reitinga prognozi, vienlaikus nesniedzot sīku izpētes ziņojumu, kas izskaidro visus pieņēmumus, parametrus, ierobežojumus un neskaidrības, un jebkādu citu informāciju, kas ņemti vērā minētā valsts kredītreitinga vai reitinga prognozes noteikšanā, vai nedarot minēto ziņojumu publiski pieejamu, skaidru un viegli saprotamu.

62.

Kredītreitingu aģentūra pārkāpj I pielikuma D iedaļas III daļas 2. punktu, ja nesagatavo publiski pieejamu izpētes ziņojumu, kas pievienots izmaiņām salīdzinājumā ar iepriekšējo valsts kredītreitingu vai saistītu reitinga prognozi, vai neiekļauj minētajā ziņojumā vismaz to informāciju, kas minēta I pielikuma D iedaļas III daļas 2. punkta a) līdz d) apakšpunktā.”;

2)

II iedaļu groza šādi:

a)

iekļauj šādus punktus:

“3.a

Kredītreitingu aģentūra pārkāpj 14. panta 3. punkta trešo daļu, ja nepaziņo EVTI par paredzētajām izmaiņām pēc būtības esošajā reitingu metodikā, modeļos vai galvenajos reitinga pieņēmumos vai par ierosināto jauno reitingu metodiku, modeļiem vai galvenajiem reitinga pieņēmumiem, kad tā publicē reitingu metodikas savā tīmekļa vietnē saskaņā ar 8. panta 5.a punktu.

3.b

Kredītreitingu aģentūra pārkāpj 8. panta 5.a punkta pirmo daļu, ja nepublicē savā tīmekļa vietnē ierosināto jauno reitingu metodiku vai ierosinātās būtiskās izmaiņas reitingu metodikā, kas varētu ietekmēt kredītreitingu, kopā ar skaidrojumu iemesliem, kādēļ šādas izmaiņas ir vajadzīgas un kāda var būt to ietekme.

3.c

Kredītreitingu aģentūra pārkāpj 8. panta 7. punkta a) apakšpunktu, ja nepaziņo EVTI par konstatētajām kļūdām savā reitingu metodikā vai tās piemērošanā, vai nepaskaidro, kāda ir to ietekme uz tās kredītreitingiem, tostarp nepieciešamību pārskatīt tās izsniegtos kredītreitingus.”;

b)

iekļauj šādu punktu:

“4.a

Kredītreitingu aģentūra pārkāpj 11.a panta 1. punktu, ja nedara pieejamu pieprasīto informāciju vai nesniedz minēto informāciju pieprasītajā formātā, kā paredzēts minētajā punktā.”;

c)

iedaļas 7. punktu aizstāj ar šādu:

“7.

Kredītreitingu aģentūra pārkāpj 23.b panta 1) punktu, ja nesniedz informāciju, reaģējot uz lēmumu, ar ko pieprasa informāciju saskaņā ar 23.b panta 3. punktu, vai ja sniedz nepareizu vai maldinošu informāciju, reaģējot uz vienkāršu informācijas pieprasījumu vai lēmumu.”;

d)

iedaļas 8. punktu aizstāj ar šādu:

“8.

Kredītreitingu aģentūra pārkāpj 23.c panta 1) punkta c) apakšpunktu, ja nesniedz paskaidrojumu vai sniedz nepareizu vai maldinošu paskaidrojumu par faktiem un dokumentiem saistībā ar pārbaudes priekšmetu un mērķi.”;

3)

III iedaļu groza šādi:

a)

iekļauj šādus punktus:

“4.a

Kredītreitingu aģentūra pārkāpj 8. panta 6. punkta aa) apakšpunktu, ja paredz izmantot jaunu reitingu metodiku, nekavējoties neinformējot EVTI vai nepublicējot savā tīmekļa vietnē apspriešanās rezultātus un minēto jauno reitingu metodiku kopā ar sīku tās skaidrojumu un piemērošanas dienu.

4.b

Kredītreitingu aģentūra pārkāpj 8. panta 7. punkta a) apakšpunktu, ja nepaziņo skartajām vērtējamām juridiskām personām par konstatētajām kļūdām savā reitingu metodikā vai tās piemērošanā vai neizskaidro to ietekmi uz tās kredītreitingiem, tostarp nepieciešamību pārskatīt tās izsniegtos kredītreitingus.

4.c

Kredītreitingu aģentūra pārkāpj 8. panta 7. punkta b) apakšpunktu, ja nepublicē savā tīmekļa vietnē konstatētās kļūdas reitingu metodikā vai tās piemērošanā, ja šādas kļūdas ietekmē kredītreitingu aģentūras kredītreitingus.”;

b)

iedaļas 6. un 7. punktu aizstāj ar šādiem:

“6.

Kredītreitingu aģentūra pārkāpj 10. panta 2. punktu, lasot to kopā ar 1. vai 2. punktu, I pielikuma D iedaļas I daļas 4. punkta pirmo daļu vai 5. vai 6. punktu vai I pielikuma D iedaļas II vai III daļu, ja, izklāstot kredītreitingu vai reitinga prognozi, nesniedz minētajos noteikumos paredzēto informāciju.

7.

Kredītreitingu aģentūra pārkāpj 10. panta 2. punktu, to lasot saistībā ar I pielikuma D iedaļas I daļas 3. punktu, ja neinformē vērtējamo juridisko personu tās darba laikā un vismaz vienu pilnu darbdienu pirms kredītreitinga vai reitinga prognozes publicēšanas.”


Top