Accept Refuse

EUR-Lex Access to European Union law

Back to EUR-Lex homepage

This document is an excerpt from the EUR-Lex website

Document 32011D0734

2011/734/: Padomes Lēmums ( 2011. gada 12. jūlijs ), kas adresēts Grieķijai, lai pastiprinātu un paplašinātu fiskālo uzraudzību, un ar ko Grieķijai pieprasa veikt budžeta deficīta samazināšanas pasākumus, kurus uzskata par nepieciešamiem, lai novērstu pārmērīgu budžeta deficītu

OJ L 296, 15.11.2011, p. 38–52 (BG, ES, CS, DA, DE, ET, EL, EN, FR, IT, LV, LT, HU, MT, NL, PL, PT, RO, SK, SL, FI, SV)

In force

ELI: http://data.europa.eu/eli/dec/2011/734/oj

15.11.2011   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 296/38


PADOMES LĒMUMS

(2011. gada 12. jūlijs),

kas adresēts Grieķijai, lai pastiprinātu un paplašinātu fiskālo uzraudzību, un ar ko Grieķijai pieprasa veikt budžeta deficīta samazināšanas pasākumus, kurus uzskata par nepieciešamiem, lai novērstu pārmērīgu budžeta deficītu

(pārstrādāta versija)

(2011/734/ES)

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 126. panta 9. punktu un 136. pantu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas ieteikumu,

tā kā:

(1)

Padomes Lēmums 2010/320/ES (2010. gada 10. maijs), kas adresēts Grieķijai, lai pastiprinātu un paplašinātu fiskālo uzraudzību, un ar ko Grieķijai pieprasa veikt budžeta deficīta samazināšanas pasākumus, kurus uzskata par nepieciešamiem, lai novērstu pārmērīgu budžeta deficītu (1), ir vairakkārt būtiski grozīts (2). Tā kā ir jāveic jauni grozījumi, skaidrības labad tas būtu jāpārstrādā.

(2)

Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 136. panta 1. punkta a) apakšpunktā ir paredzēta iespēja attiecībā uz dalībvalstīm, kuru naudas vienība ir euro, pieņemt īpašus pasākumus, lai stiprinātu to budžeta disciplīnas koordināciju un uzraudzību.

(3)

LESD 126. pantā ir noteikts, ka dalībvalstīm ir jāizvairās no pārmērīga valsts budžeta deficīta, un šim nolūkam minētajā pantā ir izklāstīta budžeta deficīta novēršanas procedūra. Stabilitātes un izaugsmes pakts, kura korektīvajā daļā ir noteikta pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūras īstenošana, kalpo par atbalstu valdības politikai, lai ātrāk atkal sasniegtu stabilu budžeta stāvokli, ņemot vērā ekonomisko situāciju.

(4)

Saskaņā ar Eiropas Kopienas dibināšanas līguma (EKL) 104. panta 6. punktu Padome 2009. gada 27. aprīlī nolēma, ka Grieķijā ir pārmērīgs budžeta deficīts, un saskaņā ar EKL 104. panta 7. punktu un 3. panta 4. punktu Padomes Regulā (EK) Nr. 1467/97 (1997. gada 7. jūlijs) par to, kā paātrināt un precizēt pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūras īstenošanu (3), sagatavoja ieteikumus, lai novērstu pārmērīgu budžeta deficītu vēlākais līdz 2010. gadam. Turklāt Padome noteica, ka efektīvu pasākumu veikšanas termiņš Grieķijai ir 2009. gada 27. oktobris. Saskaņā ar LESD 126. panta 8. punktu Padome 2009. gada 30. novembrī konstatēja, ka Grieķija nav veikusi efektīvus pasākumus; kā rezultātā saskaņā ar LESD 126. panta 9. punktu Padome 2010. gada 16. februārī pieprasīja Grieķijai veikt deficīta samazināšanas pasākumus vēlākais līdz 2012. gadam (turpmāk “Padomes lēmums saskaņā ar 126. panta 9. punktu”). Padome arī noteica, ka efektīvu pasākumu veikšanas termiņš ir 2010. gada 15. maijs.

(5)

Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1467/97 5. panta 2. punktu, ja dalībvalsts ir veikusi efektīvus pasākumus saskaņā ar LESD 126. panta 9. punktu un ja pēc minētā ieteikuma pieņemšanas norisinās negaidīti nelabvēlīgi ekonomikas notikumi, kas lielā mēra negatīvi ietekmē valsts finanses, tad Padome, pamatojoties uz Komisijas ieteikumu, var nolemt pieņemt pārskatītu ieteikumu saskaņā ar LESD 126. panta 9. punktu.

(6)

Saskaņā ar Komisijas dienestu 2009. gada rudens prognozēm, ko par pamatu izmantoja sākotnējā Grieķijai adresētajā paziņojumā, bija paredzēts, ka 2010. gadā IKP samazināsies par 0,25 % un, sākot ar 2011. gadu, šis rādītājs uzlabosies, ņemot vērā prognozēto ekonomikas izaugsmi 0,7 % apmērā. 2010. gadā reālais IKP piedzīvoja dziļāku lejupslīdi, un paredzams, ka šī lejupslīde turpināsies 2011. gadā. Sagaidāms, ka pēc tam izaugsme pakāpeniski atjaunosies. Ja netiks veiktas izmaiņas politikā, šī ekonomiskās situācijas ievērojamā pasliktināšanās negatīvi ietekmēs arī valsts finanšu prognozes. Te būtu jāpiemin arī valsts budžeta deficīta 2009. gada pārskatīšana (laikā, kad tika pieņemts Padomes lēmums saskaņā ar 126. panta 9. punktu, aplēstais rādītājs bija 12,7 % no IKP, savukārt budžeta paziņojumā, ko Grieķija iesniedza 2010. gada 1. aprīlī, uzrādītais deficīts bija 13,6 %) (4), kā arī vēlāk, rādītājam sasniedzot 15,4 % no IKP pēc tam, kad tika pabeigtas Eurostat un Grieķijas statistikas iestāžu kopīgi veiktās pārbaudes (5). Visbeidzot, tirgos pastāvošās bažas par valsts finanšu perspektīvām ir krasi palielinājušas riska uzcenojumu valsts parādam, kas ir vēl vairāk apgrūtinājis valsts budžeta deficīta un valsts parāda dinamikas kontroli.

(7)

Valsts kopējais parāds 2009. gada beigās bija 127,1 % no IKP. Šī parāda attiecība ir augstākā ES un ievērojami pārsniedz Līgumā noteikto atsauces vērtību 60 % no IKP. Ja izdotos samazināt budžeta deficītu, kas tiek uzskatīts par vajadzīgu un šābrīža apstākļos paveicamu uzdevumu, no 2013. gada parāda pieaugums tiktu apturēts. Papildus pastāvīgi augstajam valsts budžeta deficītam arī dažas finanšu operācijas ir ietekmējušas parāda pieaugumu. Minētie faktori ir mazinājuši tirgu pārliecību, ka Grieķijas valdība spēs apturēt parāda palielināšanos. Attiecībā uz budžeta deficītu un citiem faktoriem, kas palielina parādu, Grieķijai ir nekavējoties jāveic izšķiroši pasākumi iepriekš nepieredzētā apmērā, lai apturētu parāda un IKP attiecības palielināšanos un lai iespējami drīz vajadzīgo finansējumu atkal nodrošinātu tirgus.

(8)

Ņemot vērā Grieķijas valdības finanšu stāvokļa kraso pasliktināšanos, pārējās euro zonas dalībvalstis ir nolēmušas papildus daudzpusējai palīdzībai, ko piešķīris Starptautiskais Valūtas fonds, sniegt Grieķijai stabilitātes nodrošināšanai paredzētu atbalstu, lai visā euro zonā saglabātu finanšu stabilitāti. Euro zonas dalībvalstu atbalstu sniegs, sakopojot divpusējus aizdevumus, un to koordinēs Komisija. Aizdevēji ir nolēmuši, ka atbalsts būs atkarīgs no tā, vai Grieķija ievēros šo lēmumu. Jo īpaši no Grieķijas tiek sagaidīts, ka tā īstenos šajā lēmumā norādītos pasākumus saskaņā ar tajā minēto grafiku.

(9)

2011. gada jūnijā kļuva skaidrs, ka, ņemot vērā 2010. gada budžeta neizpildi un budžeta īstenošanu līdz maijam, ja netiks veiktas izmaiņas politikā,budžeta deficīts 2011. gadam ievērojami pārsniegs deficīta mērķi, turklāt tas apdraudēs programmas kopējo uzticamību. Tādējādi nepieciešams atjaunināt atsevišķus budžeta pasākumus, lai Grieķija nepārsniegtu budžeta deficīta mērķi 2011. gadam un ievērotu Lēmumā 2010/320/ES noteiktos budžeta deficīta maksimāli pieļaujamos apjomus turpmākajiem gadiem. Šie pasākumi ir plaši apspriesti ar Grieķijas valdību, un par tiem ir panākta Eiropas Komisijas, Eiropas Centrālās bankas un Starptautiskā Valūtas fonda kopīga vienošanās.

(10)

Ņemot vērā iepriekš izklāstītos apsvērumus, ir lietderīgi grozīt vairākus Lēmuma 2010/320/ES aspektus, vienlaikus saglabājot pārmērīga budžeta deficīta novēršanas termiņu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

1.   Grieķija pēc iespējas ātri un vēlākais līdz 2014. gadam novērš pašreizējo pārmērīgo budžeta deficītu.

2.   Pārmērīga budžeta deficīta novēršanai nepieciešamās korekcijas mērķis ir nodrošināt, ka valsts kopbudžeta deficīts nepārsniedz EUR 18 508 miljonus (8,0 % no IKP) 2010. gadā, EUR 17 065 miljonus (7,6 % no IKP) 2011. gadā, EUR 14 916 miljonus (6,5 % no IKP) 2012. gadā, EUR 11 399 miljonus (4,8 % no IKP) 2013. gadā un EUR 6 385 miljonus (2,6 % no IKP) 2014. gadā. Šā mērķa īstenošanai laikposmā no 2009. līdz 2014. gadam būs jāpanāk strukturālās bilances uzlabojumi vismaz 10 % apmērā no IKP.

3.   Šā panta 2. punktā minētajai korekcijas norisei nepieciešams, lai valsts konsolidētā kopējā parāda ikgadējās izmaiņas nepārsniegtu EUR 34 058 miljonus 2010. gadā, EUR 17 365 miljonus 2011. gadā, EUR 15 016 miljonus 2012. gadā, EUR 11 599 miljonus 2013. gadā un EUR 7 885 miljonus 2014. gadā. Pamatojoties uz 2011. gada maija IKP prognozēm, parāda attiecība pret IKP nepārsniedz 143 % 2010. gadā, 154 % 2011. gadā, 158 % 2012. gadā, 159 % 2013. gadā un 157 % 2014. gadā.

2. pants

1.   Līdz 2010. gada jūnija beigām Grieķija veic šādus pasākumus:

a)

pieņem tiesību aktu, ar ko ievieš progresīva nodokļa sistēmu visiem ienākumu avotiem un horizontāli vienādotu režīmu attiecībā uz ienākumiem, kas gūti no darba un pamatlīdzekļiem;

b)

pieņem tiesību aktu, ar ko atceļ visus nodokļu sistēmā paredzētos atbrīvojumus un noteikumus par autonomo nodokļu piemērošanu, ietverot ienākumus no ierēdņiem izmaksātajiem īpašajiem pabalstiem;

c)

atceļ ārkārtas rezervei paredzētās budžeta apropriācijas, tādējādi ietaupot EUR 700 miljonus;

d)

atceļ lielāko daļu solidaritātes pabalstam paredzēto budžeta apropriāciju (izņemot nabadzības samazināšanai paredzēto daļu), tādējādi ietaupot EUR 400 miljonus;

e)

samazina visaugstākās pensijas, tādējādi pilnā gadā ietaupot EUR 500 miljonus (EUR 350 miljonus 2010. gadā);

f)

samazina Lieldienu, vasaras un Ziemassvētku prēmijas un pabalstus, ko izmaksā ierēdņiem, tādējādi pilnā gadā ietaupot EUR 1 500 miljonus (EUR 1 100 miljonus 2010. gadā);

g)

atceļ Lieldienu, vasaras un Ziemassvētku prēmijas, ko izmaksā pensionāriem, vienlaikus aizsargājot tos, kuri saņem zemas pensijas, tādējādi pilnā gadā ietaupot EUR 1 900 miljonus (EUR 1 500 miljonus 2010. gadā);

h)

palielina PVN likmi, tādējādi pilnā gadā iekasējot vismaz EUR 1 800 miljonus (EUR 800 miljonus 2010. gadā);

i)

palielina akcīzes nodokli degvielai, tabakai un alkoholam, tādējādi pilnā gadā iekasējot vismaz EUR 1 050 miljonus (EUR 450 miljonus 2010. gadā);

j)

pieņem tiesību aktus, ar ko īsteno Pakalpojumu direktīvu (6);

k)

pieņem tiesību aktu, ar ko pārveido un vienkāršo valsts pārvaldi vietējā līmenī, lai samazinātu darbības izmaksas;

l)

izveido darba grupu, lai uzlabotu struktūrfondu un kohēzijas fondu apgūšanas līmeni;

m)

pieņem tiesību aktu, ar ko vienkāršo jaunu uzņēmumu dibināšanu;

n)

valsts ieguldījumus samazina par EUR 500 miljoniem salīdzinājumā ar plāniem;

o)

budžeta apropriācijas, kas paredzētas struktūrfondu un kohēzijas fondu līdzfinansēšanai, novirza īpašā centrālajā kontā, ko nevar izmantot citiem mērķiem;

p)

izveido neatkarīgu finanšu stabilitātes fondu, lai risinātu iespējamās kapitāla trūkuma problēmas un saglabātu finanšu sektora stabilitāti, pēc vajadzības nodrošinot bankām pašu kapitāla atbalstu;

q)

pastiprina banku uzraudzību, palielinot cilvēkresursus, pieprasot biežākus ziņojumus un veicot ik ceturksni stresa pārbaudes.

2.   Līdz 2010. gada septembra beigām Grieķija pieņem šādus pasākumus:

a)

veic fiskālās konsolidācijas pasākumus, kas veido vismaz 3,2 % no IKP (4,3 % no IKP, ja ņem vērā 2010. gadā īstenotos pasākumus) un kas jāiekļauj budžeta projektā 2011. gadam: vispārējās valdības starpposma patēriņu samazina vismaz par EUR 300 miljoniem salīdzinājumā ar 2010. gada līmeni (papildus ietaupījumiem, kas izriet no valsts pārvaldes un pašvaldību reformas, kas minēta šajā punktā); iesaldē pensiju indeksāciju (tādējādi iegūstot vismaz EUR 100 miljonus); ļoti rentabliem uzņēmumiem pagaidu kārtā piemēro ar krīzi saistītu maksājumu (kas 2011., 2012. un 2013. gadā nodrošinātu papildu ikgadējus ienākumus vismaz EUR 600 miljonu apmērā); ievieš uz aprēķina pamata noteiktus nodokļus pašnodarbinātām personām (kas 2011. gadā nodrošinātu vismaz EUR 400 miljonus un vismaz EUR 100 miljonus ieņēmumu 2012. un 2013. gadā); paplašina PVN bāzi, ietverot dažus pakalpojumus, kas pašlaik tajā nav iekļauti, un 30 % preču un pakalpojumu piemērojot nevis pazemināto likmi, bet gan parasto likmi (kas nodrošinātu ieņēmumus EUR 1 miljarda apmērā); pakāpeniski ievieš vides nodokli par CO2 emisijām (kas 2011. gadā nodrošinātu vismaz EUR 300 miljonus); valdība pieņem tiesību aktus, ar ko veic reformas valsts pārvaldē un pašvaldību reorganizāciju (tādējādi 2011. gadā izmaksas samazinot vismaz par EUR 500 miljoniem un 2012. un 2013. gadā vēl par EUR 500 miljoniem katru gadu); samazina iekšzemes finansētos ieguldījumus (vismaz par EUR 500 miljoniem), prioritāti piešķirot ieguldījumu projektiem, ko finansē no ES struktūrfondiem, ievieš iniciatīvas, lai noregulētu zemes izmantošanas noteikumu pārkāpumus (kas laikposmā no 2011. gada līdz 2013. gadam nodrošinātu vismaz EUR 1 500 miljonus, no tiem vismaz EUR 500 miljonus 2011. gadā); iekasē ieņēmumus no spēļu licencēšanas (vismaz EUR 500 miljonus no licenču pārdošanas un EUR 200 miljonus no ikgadējām nodevām); paplašina nekustamā īpašuma nodokļa aprēķina bāzi, atjauninot aktīvu vērtību (kas nodrošinātu papildu ieņēmumus vismaz EUR 400 miljonu apmērā); palielina nodokļus par natūrā izmaksātām algām, tostarp piemēro nodokli mašīnu nomas maksājumiem (kas nodrošinātu vismaz EUR 150 miljonus); palielina nodokļus par luksusprecēm (vismaz par EUR 100 miljoniem); ievieš īpašu nodokli par neatļautām būvēm (kas nodrošinātu vismaz EUR 800 miljonus gadā); un valsts sektorā aizstāj tikai 20 % no darba ņēmējiem, kuri pensionējas (valdības un pašvaldību iestādēs, valsts uzņēmumos, sociālā nodrošinājuma fondos, valsts aģentūrās un citās valsts iestādēs). Pasākumus, kas nodrošina salīdzināmus budžeta ietaupījumus, var izskatīt pēc apspriešanās ar Komisiju;

b)

pastiprina Galvenās grāmatvedības iestādes lomu un palielina tās resursus, kā arī ievieš aizsardzības pasākumus, lai novērstu iespējamu politisku iejaukšanos datu prognozēšanā un uzskaitē;

c)

izstrādā reformu plānu attiecībā uz tiesību aktiem par atalgojumu valsts sektorā, konkrēti, izveido vienoto maksājumu iestādi, kas veic algu izmaksu; ievieš kopīgus principus un grafiku, lai izveidotu racionalizētu un vienotu valsts sektora atalgojuma sistēmu, ko piemēro valsts iestādēm, pašvaldībām un citām struktūrām;

d)

pieņem tiesību aktus, ar ko uzlabo nodokļu administrēšanas un kontroles efektivitāti;

e)

uzsāk centrālās pārvaldes un esošo sociālo programmu neatkarīgu pārbaudi;

f)

publicē ikmēneša statistikas datus (pamatojoties uz naudas plūsmas principu) par valsts iestāžu un to pakļautībā esošo struktūru ieņēmumiem, izdevumiem, finansējumu un nokavētiem maksājumiem;

g)

izstrādā rīcības plānu, lai uzlabotu valsts vispārējo datu vākšanu un apstrādi, jo īpaši pilnveidojot statistikas iestāžu un Galvenās grāmatvedības iestādes kontroles mehānismus un nodrošinot faktisku personisku atbildību nepareizu ziņojumu sniegšanas gadījumos, tādējādi dodot iespēju ātri iegūt kvalitatīvus valsts iestāžu datus, kas prasīti Regulā (EK) Nr. 2223/96 (7), (EK) Nr. 264/2000 (8), (EK) Nr. 1221/2002 (9), (EK) Nr. 501/2004 (10), (EK) Nr. 1222/2004 (11), (EK) Nr. 1161/2005 (12), (EK) Nr. 223/2009 (13) un (EK) Nr. 479/2009 (14);

h)

regulāri publicē informāciju par finanšu stāvokli valsts uzņēmumos un citās valsts struktūrās, kas nav klasificētas kā valsts pārvaldes iestādes (tostarp detalizētas ienākumu deklarācijas, bilances un datus par nodarbinātību un algu izdevumiem);

i)

izveido visaptverošu centrālo reģistru valsts uzņēmumiem;

j)

nosaka darbības plānu ar grafiku konkrētām darbībām, lai izveidotu centrālu publiskā iepirkuma iestādi;

k)

pieņem tiesību aktu, ar ko laikposmam no 2011. gada līdz 2013. gadam nosaka galīgo ierobežojumu EUR 50 miljonu apmērā ikgadējam ieguldījumam, kuru valsts iestādes piešķir dzelzceļa operatoriem sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas saistību ietvaros, un nosaka principu, ka valsts dzelzceļa operatoriem nesniedz nekādu tiešu vai netiešu papildatbalstu;

l)

sagatavo Grieķijas dzelzceļa darbības plānu. Darbības plānā norāda, kā panākt darbību rentabilitāti, tostarp ņemot vērā amortizācijas izmaksu segšanu, sākot no 2011. gada, nerentablu dzelzceļa līniju slēgšanu, tarifu paaugstināšanu, kā arī algu un darba ņēmēju skaita samazināšanu; sniedz jutīguma analīzi par dažādu scenāriju ietekmi uz algu izmaksām saistībā ar koplīgumu un sniedz informāciju par vairākām iespējām attiecībā uz personālu, kā arī paredz kontrolakciju sabiedrības restrukturizāciju, tostarp zemes un citu aktīvu pārdošanu;

m)

pieņem tiesību aktu, lai veiktu algu vienošanās sistēmas reformas privātajā sektorā, tādējādi samazinot samaksas likmes par virsstundu darbu, uzlabojot darba laika organizācijas elastību un nodrošinot, ka saskaņā ar vietējiem teritoriāliem līgumiem algu pieaugumu var noteikt zemāku par nozaru nolīgumos noteikto līmeni;

n)

veic nodarbinātības aizsardzības tiesību aktu reformu, lai jaunu darba ņēmēju pārbaudes laiku pagarinātu līdz vienam gadam un veicinātu terminētu darba līgumu un nepilna laika darba plašāku izmantošanu;

o)

veic šķīrējtiesas sistēmas regulējuma grozījumus, lai ikviena no pusēm varētu vērsties šķīrējtiesā, ja tā nepiekrīt mediatora priekšlikumam;

p)

veic šķīrējtiesas procedūras reformu, lai nodrošinātu, ka tā darbojas saskaņā ar pārskatāmiem, objektīviem kritērijiem, paredzot neatkarīgu šķīrējtiesnešu komiteju ar lēmumu pieņemšanas pilnvarām, kura ir brīva no valdības ietekmes.

3.   Līdz 2010. gada decembra beigām Grieķija pieņem šādus pasākumus:

a)

galīgajā variantā pieņem pasākumus, kas minēti 2. punkta a) apakšpunktā;

b)

īsteno tiesību aktus, lai nostiprinātu fiskālo sistēmu. Šim pasākumam būtu jo īpaši jāiekļauj vidēja termiņa fiskālās sistēmas izveide, obligātas ārkārtas rezerves izveide budžetā 5 % apmērā no kopējām valdības departamentu apropriācijām, izņemot algas, pensijas un procentu maksājumus, izdevumu stingrākas uzraudzības mehānismu izveide, kā arī parlamentam pakļauta budžeta biroja izveide;

c)

ievērojami palielina struktūrfondu un kohēzijas fondu apgūšanas līmeni;

d)

pieņem tiesību aktus, ar ko vienkāršo un paātrina uzņēmumu, rūpniecisko darbību un profesiju licencēšanas procedūras;

e)

veic izmaiņas Grieķijas konkurences iestādes (HCC) organizatoriskajā sistēmā, lai palielinātu tās neatkarību, noteiktu pieņemamus termiņus lēmumu izskatīšanai un pieņemšanai un piešķirtu tai sūdzību noraidīšanas pilnvaras;

f)

veic pasākumus, lai atceltu esošos ierobežojumus attiecībā uz pakalpojumu sniegšanas brīvību;

g)

izdod rīkojumu, kas pašvaldībām aizliedz radīt budžeta deficītu vismaz līdz 2014. gadam; samazina transfertus pašvaldībām atbilstoši plānotajiem ietaupījumiem un pilnvaru nodošanai;

h)

publicē pensiju izdevumu starpposma ilgtermiņa prognozes līdz 2060. gadam, kā izklāstīts 2010. gada jūlija tiesību aktu reformā, attiecībā uz galvenajām pensiju shēmām (IKA, tostarp civildienesta ierēdņu pensiju shēma, OGA un OAEE);

i)

īsteno vienotu elektronisko recepšu sistēmu; publicē tirgū esošo zāļu cenu pilnu sarakstu; piemēro nekompensējamo zāļu sarakstu un bezrecepšu zāļu sarakstu; publicē kompensējamo zāļu jaunu sarakstu, izmantojot jauno orientējošo cenu sistēmu; no e-receptēm un svītrkodu skenēšanas iegūto informāciju izmanto, lai saņemtu atlaides no farmācijas uzņēmumiem; ievieš uzraudzības mehānismu, kas ļauj katru mēnesi novērtēt izdevumus par zālēm; ievieš pacienta līdzdalības maksājumu EUR 5 apmērā parastiem ambulatoriem pakalpojumiem un līdzdalības maksājumus attiecina uz nepamatotiem ārkārtas dienestu izsaukumiem; publicē slimnīcu un veselības centru auditētus finanšu pārskatus; un izveido veselības politikas ekspertu neatkarīgu darba grupu, kuras uzdevums ir līdz 2011. gada maija beigām sagatavot sīku ziņojumu par veselības aprūpes sistēmas vispatverošu reformu, lai uzlabotu veselības aprūpes sistēmas efektivitāti un lietderību;

j)

turpina samazināt darbības izdevumus vēl vismaz par 5 %, kas ļauj ietaupīt vismaz EUR 100 miljonus;

k)

turpina samazināt transfertus, kas valdībai kopumā ļauj ietaupīt vismaz EUR 100 miljonus. Saņēmējas valsts struktūras vienlaikus nodrošina izdevumu samazināšanu, lai novērstu kavēto maksājumu uzkrāšanos;

l)

no 2011. gada janvāra, piešķirot ģimenes pabalstus, veic materiālā stāvokļa pārbaudes, kas ļauj ietaupīt vismaz EUR 150 miljonus (atskaitot attiecīgās administratīvās izmaksas);

m)

samazina militārā aprīkojuma iepirkumu (piegādes) vismaz par EUR 500 miljoniem salīdzinājumā ar faktisko 2010. gada līmeni;

n)

samazina sociālā nodrošinājuma fondu izdevumus par zālēm par EUR 900 miljoniem, papildus samazinot zāļu cenas un izmantojot jaunās iepirkuma procedūras, kā arī slimnīcu izdevumus par zālēm (tajā skaitā arī izdevumus par iekārtām) vismaz par EUR 350 miljoniem;

o)

maina vadību, cenu noteikšanu un algas valsts uzņēmumos, kas ļauj ietaupīt vismaz EUR 800 miljonus;

p)

palielina samazinātās PVN likmes no 5,5 uz 6,5 % un no 11 uz 13 %, iekasējot vismaz EUR 880 miljonus, un samazina piemērojamo PVN likmi zālēm un viesnīcu pakalpojumiem no 11 uz 6,5 %, šā pasākuma izmaksām nepārsniedzot EUR 250 miljonus, atskaitot sociālā nodrošinājuma fondu un slimnīcu ietaupījumus no zemākas PVN likmes zālēm;

q)

pastiprina cīņu pret degvielas kontrabandu (vismaz EUR 190 miljoni);

r)

palielina tiesvedības nodevas (vismaz EUR 100 miljoni);

s)

īsteno rīcības plānu, lai paātrinātu nodokļu parādu iekasēšanu (vismaz EUR 200 miljoni);

t)

paātrina nodokļu sodu iekasēšanu (vismaz EUR 400 miljoni);

u)

iekasē ieņēmumus, ko rada jaunā nodokļu strīdu un tiesvedības sistēma (vismaz EUR 300 miljoni);

v)

iekasē ieņēmumus no tādu telekomunikāciju licenču pagarināšanas, kuru derīguma termiņš drīz beigsies (vismaz EUR 350 miljoni);

w)

iekasē ieņēmumus no koncesijām (vismaz EUR 250 miljoni);

x)

izstrādā Atēnu transporta tīkla (OASA) pārstrukturēšanas plānu. Plāna mērķis ir samazināt uzņēmuma darbības zaudējumus un padarīt to ekonomiski dzīvotspējīgu. Plānā ietverti uzņēmuma darbības izdevumu samazinājumi un tarifu paaugstināšana. Nepieciešamās darbības jāīsteno līdz 2011. gada martam;

y)

pieņem aktu, kas ierobežo darbā pieņemšanu visā vispārējās valdības sektorā līdz attiecībai, kas nav lielāka par vienu pieņemtu darba ņēmēju pret pieciem, kas pensionējas vai tiek atlaisti, bez izņēmumiem pa nozarēm un ieskaitot personālu, kas pārstrukturēšanas ietvaros pārcelts no valsts uzņēmumiem uz valsts struktūrām;

z)

pieņem aktus, lai stiprinātu darba tirgu un noteiktu, ka: bez nepamatotiem ierobežojumiem uzņēmuma līgumi ir noteicošie attiecībā uz sektora un nozares līgumiem; uz uzņēmuma koplīgumiem neattiecina noteikumus par uzņēmumu minimālo lielumu; ir aizliegta sektora un nozares līgumu attiecināšana uz pusēm, kas nav pārstāvētas pārrunās; tiek pagarināts pārbaudes termiņš jauniem darba līgumiem; tiek atcelti termiņu ierobežojumi pagaidu darba aģentūru izmantošanai; tiek likvidēti šķēršļi līgumu uz noteiktu laiku noslēgšanas plašākai piemērošanai; tiek atcelts noteikums, kas nosaka lielāku darba stundas samaksu nepilna laika darba ņēmējiem, un tiek atļauta elastīgāka darba laika organizācija, tostarp nepilna laika maiņu darbs.

4.   Līdz 2011. gada marta beigām Grieķija pieņem šādus pasākumus:

a)

publicē pensiju izdevumu visaptverošas ilgtermiņa prognozes līdz 2060. gadam, kā noteikts 2010. gada jūlija tiesību aktu reformā. Plānos ietver papildshēmas (palīgshēmas), pamatojoties uz visaptverošu datu kopumu, kurus apkopojusi un izstrādājusi Valsts aktuāriestāde. Plānus salīdzina un apstiprina Ekonomikas politikas komiteja;

b)

valdība apmaksā 2010. gadā uzkrātos kavētos maksājumus un samazina iepriekšējos gados uzkrātos kavētos maksājumus;

c)

izstrādā plānu nodokļu nemaksāšanas novēršanai, kurā ietver kvantitatīvus izpildes rādītājus, lai nodrošinātu ieņēmumu dienesta pārskatatbildību; pieņem tiesību aktus, ar ko vienkāršo administratīvo nodokļu strīdu un pārsūdzību tiesā procesus, un pieņem nepieciešamos tiesību aktus un procedūras, lai labāk risinātu nodokļu amatpersonu pārkāpumu, korupcijas un slikto rezultātu problēmas, tostarp saukšanu pie atbildības pienākumu nepildīšanas gadījumos; un publicē piecu nodokļu nemaksāšanas novēršanas darba grupu ikmēneša ziņojumus, tostarp progresa rādītāju kopumu;

d)

izstrādā detalizētu rīcības plānu ar grafiku, lai pabeigtu un ieviestu vienkāršoto atalgojuma sistēmu; sagatavo vidēja termiņa cilvēkresursu plānu laikposmam līdz 2013. gadam saskaņā ar noteikumu, ka no piecām vakancēm aizpilda vienu, konkretizējot arī plānus kvalificēta personāla pārcelšanai uz prioritārām jomām; un publicē ikmēneša datus par personāla maiņu valdības struktūrās (darba attiecību uzsākšana, darba attiecību izbeigšana, pārcelšana starp struktūrām);

e)

īsteno 2010. gadā uzsākto veselības aprūpes sistēmas visaptverošo reformu ar mērķi panākt, lai valsts veselības aprūpes izdevumi nepārsniegtu 6 % no IKP; veic pasākumus, ar kuriem uz zālēm ietaupa vismaz EUR 2 miljardus salīdzinājumā ar 2010. gada līmeni, no kuriem vismaz EUR 1 miljardu ietaupa 2011. gadā; uzlabo slimnīcu uzskaites un norēķinu sistēmas šādā veidā: pabeidz divkāršā ieraksta uzkrājumu principa grāmatvedības sistēmu ieviešanu visās slimnīcās; izmanto vienotu kodēšanas sistēmu un kopīgu medicīnas preču reģistru; medicīnas preču krājumu un plūsmu visās slimnīcās aprēķina, izmantojot vienotu medicīnas preču kodēšanas sistēmu; un savlaicīgi nosūta rēķinus par ārstēšanas izmaksām (ne vēlāk kā pēc diviem mēnešiem) Grieķijas sociālā nodrošinājuma fondiem, citu dalībvalstu un privātiem veselības apdrošinātājiem; un nodrošina, ka vismaz 50 % no zāļu apjoma, ko izmanto valsts slimnīcās, līdz 2011. gada beigām ir ģenēriskās zāles un zāles, kam beidzies patenta darbības laiks, nosakot, ka visām valsts slimnīcām obligāti jāiepērk zāles, pamatojoties uz aktīvo vielu;

f)

lai cīnītos pret izšķērdību un nesaimniecisku darbību valsts uzņēmumos un lai iegūtu fiskālos ietaupījumus vismaz EUR 800 miljonu apmērā, pieņem aktu, ar kuru: samazina pamatatlīdzību valsts uzņēmumos vismaz par 10 % uzņēmuma līmenī; ierobežo papildu atlīdzību līdz 10 % no pamatatlīdzības; nosaka bruto ienākumu galējo robežu EUR 4 000 mēnesī (12 maksājumi gadā); palielina pilsētas transporta tarifus vismaz par 30 %; pasākumus, ar ko samazina valsts uzņēmumu darbības izdevumus par 15 līdz 25 %; un pieņem tiesību aktu par OASA pārstrukturēšanu;

g)

rada jaunu tiesisko regulējumu, lai veicinātu reģionālo lidostu koncesijas līgumu noslēgšanu;

h)

izveido neatkarīgu darba grupu izglītības politikas jomā, kuras mērķis ir palielināt valsts izglītības sistēmas (pamatskolas, vidusskolas un augstākās izglītības) efektivitāti un panākt efektīvāku resursu izmantošanu;

i)

pieņem tiesību aktu, ar kuru izveido Vienoto publiskā iepirkuma iestādi saskaņā ar rīcības plānu; un izstrādā e-iepirkumu IT platformu un nosaka starpposmu mērķus saskaņā ar rīcības plānu, tostarp: testē izmēģinājuma versiju, visas funkcionalitātes pieejamību visiem līgumiem un pakāpeniski ievieš e-iepirkumu sistēmas obligātu izmantošanu piegādēm, pakalpojumiem un darba līgumiem.

5.   Līdz 2011. gada jūlija beigām Grieķija pieņem šādus pasākumus:

a)

iesniedz parlamentam racionalizētu un vienotu valsts sektora atalgojuma sistēmu, kuru pakāpeniski ievieš trīs gadu laikā un kuru piemēro valsts iestādēm, pašvaldībām un citām struktūrām, un kurā atalgojums atspoguļo produktivitāti un uzdevumus;

b)

izstrādā personāla samazināšanas vidēja termiņa plānu laika posmam līdz 2015. gadam saskaņā ar noteikumu, ka no piecām vakancēm aizpilda vienu (2011. gadā – no desmit vakancēm aizpilda vienu). Šajā plānā iekļauj stingrākus noteikumus attiecībā uz pagaidu personālu, vakanču likvidēšanu un kvalificēta personāla piesaistīšanu prioritārajām jomām un ņem vērā arī darba dienas pagarināšanu valsts sektorā;

c)

izstrādā detalizētu rīcības plānu ar grafiku, lai pabeigtu un ieviestu vienkāršoto atalgojuma shēmu atbilstoši atalgojumam privātajā sektorā, tādējādi panākot samazinājumu kopējos izdevumos darba algām. Šā plāna pamatā izmanto rezultātus, kas atspoguļoti Finanšu ministrijas un Vienotās maksājumu iestādes publicētajā ziņojumā. Tiesību aktus saistībā ar vienkāršoto atalgojuma sistēmu ievieš pakāpeniski trīs gadu laikā. Darba ņēmēju valsts uzņēmumos algas nosaka atbilstīgi jaunajai atalgojuma sistēmai, ko piemēro valsts sektorā;

d)

nostiprina darba inspekciju, nodrošinot kvalificētu personālu un nosakot kvantitatīvus mērķus saistībā ar vairākām veicamajām pārbaudēm;

e)

pieņem aktu, ar ko pārskata pensiju sistēmas galvenos kritērijus, lai valsts sektora pensiju izdevumus laikposmā no 2009. gada līdz 2060. gadam ierobežotu līdz mazāk nekā 2,5 % no IKP, ja ilgtermiņa prognozes parāda, ka prognozētais valsts pensiju izdevumu pieaugums varētu pārsniegt minēto apjomu. Valsts aktuāriestāde (NAA) turpina iesniegt ilgtermiņa prognozes attiecībā uz pensiju izdevumiem līdz 2060. gadam atbilstīgi pieņemtajai reformai. Plānos ietver galvenās papildshēmas (palīgshēmas) (ETEAM, TEADY, MTPY), pamatojoties uz visaptverošiem datiem, kurus apkopojusi un izstrādājusi NAA;

f)

pārskata grūto un bīstamo profesiju sarakstu, lai tas attiektos ne vairāk kā uz 10 % no darba ņemējiem; grūto un bīstamo profesiju jauno sarakstu no 2011. gada 1. augusta piemēro attiecībā uz visiem pašreizējiem un nākamajiem darba ņēmējiem;

g)

pieņem tiesību aktus, lai izveidotu Vienoto publiskā iepirkuma iestādi (SPPA), nosakot tās funkcijas, mērķus, kompetences jomu, pilnvaras, kā arī spēkā stāšanās grafiku atbilstoši rīcības plānam;

h)

veic papildpasākumus, lai sekmētu ģenērisko zāļu izmantošanu: paredz obligātu elektronisko recepti, ņemot vērā aktīvo vielu un lētākas ģenēriskās zāles, ja tādas ir pieejamas; zemāku izmaksu sadalīšanas likmi piesaista ģenēriskajām zālēm, kuru cena ir daudz zemāka nekā atsauces cena (zemāka par 60 % no atsauces cenas), pamatojoties uz pieredzi citās ES dalībvalstīs; nosaka, ka ģenērisko zāļu maksimālā cena nedrīkst pārsniegt 60 % no to zāļu ar preču zīmi (oriģinālproduktu) cenas, kurām ir līdzīga aktīvā viela;

i)

publicē valstij piederošu aktīvu sarakstu, tostarp biržās kotētu un nekotētu uzņēmumu daļas un vērtīgu nekustamo īpašumu un zemi; izveido nekustamā īpašuma attīstības ģenerālsekretariātu, kura mērķi ir uzlabot nekustamā īpašuma aktīvu pārvaldību, tos atbrīvot no apgrūtinājumiem un sagatavot privatizācijai;

j)

izstrādā vidēja termiņa fiskālo stratēģiju (turpmāk “VTFS”) līdz 2015. gadam, kā aprakstīts šā lēmuma I pielikumā, un attiecīgos īstenošanas dokumentus. VTFS veidojas uz pastāvīgo fiskālās konsolidācijas pasākumu pamata, ar kuriem nodrošina, ka ar Padomes lēmumu noteiktais deficīta maksimālais pieļaujamais apjoms 2011.–2015. gadam netiek pārsniegts un ka parāda un IKP attiecība tiek ievirzīta ilgtspējīgā pakāpeniskas samazināšanās gultnē;

k)

privatizē aktīvus vismaz EUR 390 miljonu vērtībā; pieņem privatizācijas programmu, lai līdz 2012. gada beigām iekasētu vismaz EUR 15 miljardus, līdz 2013. gada beigām – EUR 22 miljardus, līdz 2014. gada beigām – EUR 35 miljardus, bet līdz 2015. gada beigām – vismaz EUR 50 miljardus; ieņēmumus no aktīvu (nekustamā īpašuma, koncesiju un finanšu aktīvu) privatizācijas izmanto, lai atmaksātu parādu, un tie nesamazinās fiskālās konsolidācijas centienus sasniegt 1. panta 2. punktā noteiktos budžeta deficīta maksimāli pieļaujamos apjomus;

l)

izveido privatizācijas fondu ar pienācīgu vadības struktūru, lai paātrinātu privatizācijas procesu un garantētu, ka tas ir neatgriezenisks, kā arī tā profesionālu vadību. Fonds iegūst likumīgas īpašumtiesības uz privatizējamajiem aktīviem. Fonds nevar savus aktīvus ieķīlāt tādā veidā, kas izjauktu tā mērķi, respektīvi, aktīvu privatizāciju;

m)

iesniedz tiesību aktus, lai slēgtu, apvienotu vai samazinātu nerentablas struktūras;

n)

pieņem pasākumus izdevumu kontroles pastiprināšanai: lēmumu, kurā nosaka kvalifikāciju un pienākumus tiem grāmatvežiem, kurus ministrijās norīko kā atbildīgos par pienācīgas finanšu uzraudzības nodrošināšanu;

o)

veido jaunus kritērijus un nosacījumus, ar kādiem slēdz sociālā nodrošinājuma fondu līgumus ar visiem veselības aprūpes pakalpojumu sniedzējiem, lai sasniegtu plānotos izdevumu samazinājumus; sāk veikt kopīgus medicīnas pakalpojumu un preču iepirkumus nolūkā panākt izdevumu būtisku samazinājumu vismaz par 25 % salīdzinājumā ar 2010. gadu, slēdzot līgumus par liela apjoma iepirkumiem, kā rezultātā veidotos apjomradīti ietaupījumi;

p)

lai nodrošinātu, ka zāļu izmantojums ir izmaksu ziņā efektīvs, pamatojoties uz starptautiskajām vadlīnijām zāļu izrakstīšanai, ārstiem publicē saistošas vadlīnijas par zāļu izrakstīšanu; publicē un pastāvīgi atjaunina sarakstu ar kompensējamām zālēm;

q)

izstrādā īstermiņa un ilgtermiņa plānu slimnīcu reorganizācijai un pārstrukturēšanai nolūkā mazināt pašlaik pastāvošo neefektivitāti, izmantojot apjoma un satura izmaiņu radītus ietaupījumus, un nolūkā uzlabot pacientu aprūpes kvalitāti. Izvirzītais mērķis ir 2011. gadā slimnīcu izmaksas samazināt vismaz par 10 % un vēl par 5 % 2012. gadā papildus iepriekšējā gada samazinājumam.

6.   Līdz 2011. gada septembra beigām Grieķija pieņem šādus pasākumus:

a)

pieņem budžetu 2012. gadam atbilstīgi VTFS un izvirza mērķi – nepārsniegt 1. panta 2. punktā noteikto deficīta maksimālo apjomu;

b)

samazina nodokļu šķēršļus attiecībā uz uzņēmumu apvienošanos un pārņemšanu;

c)

vienkāršo muitošanas procedūras eksporta un importa jomā;

d)

turpina palielināt struktūrfondu un kohēzijas fondu apgūšanas līmeni;

e)

pilnībā īsteno labāka regulējuma programmu, lai par 20 % samazinātu administratīvo slogu (salīdzinājumā ar 2008. gadu);

f)

pieņem tiesību aktus, lai slēgtu, apvienotu vai samazinātu liela apjoma nerentablas struktūras;

g)

veic pasākumus, kas ļauj samazināt iepirkumu un trešās puses izmaksas valsts uzņēmumos, atjaunina tarifus un ievieš jaunus darbības veidus, un samazina personāla izmaksas, pabeidzot un īstenojot darba ņēmēju skaita samazināšanas plāna izstrādi. Ar lieko personālu, ko nevar atlaist, izmantojot darbā pieņemšanas noteikumu, ka no piecām vakancēm aizpilda vienu (2011. gadā – no desmit vakancēm aizpilda vienu), darba attiecības izbeidz, īstenojot nebrīvprātīgu štatu samazināšanu un atvaļināšanu (darbaspēka rezerve). Saistībā ar šo noteikumu netiek piemēroti izņēmumi atkarībā no nozares; tas attiecas arī uz to personālu, kas no valsts uzņēmumiem pārcelts uz citām valsts struktūrām pēc ASEP veiktās profesionālo kvalifikāciju verifikācijas atbilstīgi to parastajiem novērtēšanas kritērijiem. Darbaspēka rezerves personālam maksā 60 % no to pamatalgas ne ilgāk kā 12 mēnešus, pēc kuriem tie tiek atlaisti;

h)

izveido juridisko satvaru, kas ļauj raiti pieņemt lēmumus par zemes izmantošanas tiesību piešķiršanu un paātrināt valsts zemes īpašumtiesību reģistrāciju;

i)

pieņem aktu, kas sekmētu investīcijas tūrisma nozarē (kūrortos un brīvdienu mājokļos), lai tas kopā ar likumprojektu par zemes izmantošanu paātrinātu Grieķijas tūrisma nekustamā īpašuma aģentūras (ETA) apsaimniekoto zemesgabalu privatizāciju;

j)

pabeidz esošo sociālo programmu funkcionālo pārskatīšanu; valdība izvērtē rezultātus, kas gūti centrālās pārvaldes neatkarīgās funkcionālās pārskatīšanas otrajā un beidzamajā posmā; pieņem tiesību aktus un pasākumus, lai īstenotu valsts pārvaldes centrālā līmeņa funkcionālās pārskatīšanas pirmā posma darbības ieteikumus, un pilnībā pārskata esošās sociālās programmas;

k)

padziļināti pārlūko sekundāro/papildu pensiju valsts fondu, tostarp labklājības fondu un vienreizējo maksājumu shēmu, darbību. Šīs pārskatīšanas mērķis ir stabilizēt pensiju izdevumus, garantēt šo shēmu budžeta neitralitāti un nodrošināt sistēmas vidēja un ilgtermiņa noturību. Pārskatīšanas rezultātā sasniedz turpmāko: vēl vairāk samazināt esošo fondu skaitu; likvidēt nelīdzsvarotību fondos, kam ir deficīts; noturīgā līmenī stabilizēt pašreizējos izdevumus, no 2012. gada 1. janvāra veicot piemērotas korekcijas; pateicoties stingrai saiknei starp iemaksām un ieguvumiem, garantēt sekundāro shēmu ilgtermiņa noturību;

l)

identificē tās shēmas, kuru gadījumā pensionēšanās brīdī izmaksātās vienreizējā maksājuma summas neatbilst veiktajām iemaksām, lai pielāgotu maksājumus līdz 2011. gada decembra beigām;

m)

pieņem turpmākus pasākumus, lai izmaksu ziņā efektīvā veidā paplašinātu zāļu elektronisko recepšu izrakstīšanu, diagnostiku un pacienta nosūtīšanu pie ārstiem speciālistiem un attiecīgi uz visiem sociālā nodrošinājuma fondiem, veselības aprūpes centriem un slimnīcām. Valdība saskaņā ar ES noteikumiem iepirkuma jomā īsteno nepieciešamās iepirkuma procedūras, lai ieviestu visaptverošu un vienotu veselības aprūpes informācijas sistēmu (e-veselības sistēmu);

n)

pieņem turpmākus pasākumus, lai panāktu, ka vismaz 30 % no valsts slimnīcās izmantoto zāļu apjoma ir ģenēriskās zāles, kuru cena ir zemāka nekā līdzīgiem oriģinālproduktiem, un zāles, kam beidzies patenta darbības laiks, jo īpaši nosakot obligātu prasību, lai visas valsts slimnīcas veiktu zāļu iepirkumus, pamatojoties uz aktīvo vielu;

o)

pieņem lēmumus, lai nodrošinātu SPPA (Vienotās publiskā iepirkuma iestādes) personāla funkciju izveidi un īstenošanu, kā arī šīs iestādes cilvēkresursu un pakalpojumu organizāciju saskaņā ar likuma par SPPA izveidi noteikumiem; lai ieceltu SPPA locekļus;

p)

publicē ikmēneša datus par personāla maiņu valdības struktūrās (darba attiecību uzsākšana, darba attiecību izbeigšana, pārcelšana starp struktūrām).

7.   Līdz 2011. gada decembra beigām Grieķija pieņem šādus pasākumus:

a)

galīgajā variantā pieņem 2012. gada budžetu;

b)

stiprina visu pārvaldes iestāžu un starpposma struktūru spējas pārvaldīt darbības programmas atbilstīgi valsts stratēģiskajai atsauces pamatprogrammai 2007.–2013. gadam, kā arī to sertificēšanu ISO 9001:2008 (kvalitātes vadība);

c)

slimnīcas izmanto uz konkrētiem gadījumiem pamatotu izmaksu aprēķina sistēmu, ko budžeta mērķiem izmanto no 2013. gada;

d)

pieņem tiesību aktus, lai īstenotu valsts pārvaldes centrālā līmeņa funkcionālās pārskatīšanas pirmā posma darbības ieteikumus, un pilnībā pārskata esošās sociālās programmas; novērtē centrālās pārvaldes neatkarīgās funkcionālās pārskatīšanas otrā un pēdējā posma rezultātus;

e)

uzsāk Vienotās publiskā iepirkuma iestādes darbību ar nepieciešamajiem resursiem, lai īstenotu tās pilnvaras, mērķus, kompetences un tiesības, kā noteikts rīcības plānā;

f)

pārskata maksu par medicīnas pakalpojumiem, par kuru sniegšanu slēgti līgumi ar privātā sektora pakalpojumu sniedzējiem, lai 2011. gadā ar medicīnas pakalpojumiem saistītas izmaksas samazinātu vismaz par 15 %, bet 2012. gadā vēl par 15 %;

g)

veic pasākumus iedzīvotāju ienākuma nodokļa, uzņēmumu ienākuma nodokļa un PVN sistēmas vienkāršošanai, nodokļu bāzes paplašināšanai un nodokļu likmju samazināšanai bez fiskālas ietekmes;

h)

pieņem turpmākus pasākumus, lai panāktu, ka vismaz 50 % no valsts slimnīcās izmantoto zāļu apjoma ir ģenēriskās zāles, kuru cena ir zemāka nekā līdzīgiem oriģinālproduktiem, un zāles, kam beidzies patenta darbības laiks, jo īpaši nosakot par obligātu prasību, lai visas valsts slimnīcas veiktu zāļu iepirkumus, pamatojoties uz aktīvo vielu.

8.   Līdz 2012. gada marta beigām Grieķija pieņem šādus pasākumus:

a)

reformē sekundārās/papildu pensiju shēmas, apvienojot fondus un sākot aprēķināt pabalstus, pamatojoties uz jauno nosacīto noteiktu iemaksu sistēmu; iesaldē nominālās papildu pensijas un samazina fondos ar deficītu uzkrāto pensiju kompensācijas likmes, pamatojoties uz aktuārizpēti, ko sagatavojusi Valsts aktuāriestāde. Gadījumā, ja aktuārizpēte nav sagatavota, lai izvairītos no deficīta, kompensācijas likmes samazina, sākot ar 2012. gada 1. janvāri;

b)

aprēķina aptieku peļņas apjomu kā fiksētu summu vai fiksētu maksu, kas kombinēta ar nelielu peļņas apjomu, lai samazinātu vispārējo peļņas apjomu līdz ne vairāk kā 15 %, ieskaitot peļņu par visdārgākajām zālēm.

3. pants

Grieķija pilnībā sadarbojas ar Komisiju un pēc pamatota Komisijas pieprasījuma nekavējoties nosūta visus datus vai dokumentus, lai varētu uzraudzīt, kā tiek pildīts šis lēmums.

4. pants

1.   Grieķija katru ceturksni Padomei un Komisijai iesniedz ziņojumu, kurā izklāstīti šā lēmuma izpildei veiktie politikas pasākumi.

2.   Šā panta 1. punktā minētajos ziņojumos ietver sīku informāciju par:

a)

konkrētiem pasākumiem, kas līdz ziņojuma datumam īstenoti šā lēmuma izpildei, tostarp par šo pasākumu kvantitatīvo ietekmi uz budžetu;

b)

konkrētiem pasākumiem, kurus šā lēmuma izpildei plānots īstenot pēc ziņojuma datuma, kā arī par to īstenošanas grafiku un paredzēto ietekmi uz budžetu;

c)

valsts budžeta izpildi katru mēnesi;

d)

budžeta īstenošanu saistībā ar sociālā nodrošinājuma, pašvaldību un ārpusbudžeta finansējumu, sniedzot datus biežāk nekā reizi gadā;

e)

valsts parāda vērtspapīru emisiju un atmaksāšanu;

f)

pastāvīgas un pagaidu nodarbinātības tendencēm valsts sektorā;

g)

vēl neapmaksātiem valsts budžeta izdevumiem, precizējot tos, kuru termiņš jau ir nokavēts;

h)

finanšu stāvokli valsts uzņēmumos un citās valsts struktūrās.

3.   Komisija un Padome analizē minētos ziņojumus, lai izvērtētu, kā Grieķija pilda šo lēmumu. Pamatojoties uz šiem novērtējumiem, Komisija var norādīt pasākumus, kas nepieciešami, lai īstenotu lēmumā paredzētās korekcijas pārmērīga budžeta deficīta novēršanai.

5. pants

Lēmumu 2010/320/ES atceļ.

Atsauces uz atcelto lēmumu uzskata par atsaucēm uz šo lēmumu un tās lasa saskaņā ar atbilstības tabulu III pielikumā.

6. pants

Šis lēmums stājas spēkā tā paziņošanas dienā.

7. pants

Šis lēmums ir adresēts Grieķijas Republikai.

Briselē, 2011. gada 12. jūlijā

Padomes vārdā

priekšsēdētājs

M. SAWICKI


(1)  OV L 145, 11.6.2010., 6. lpp.

(2)  Skatīt I pielikumu.

(3)  OV L 209, 2.8.1997., 6. lpp.

(4)  Eurostat ziņu izlaidums 55/2010, 2010. gada 22. aprīlis.

(5)  Eurostat ziņu izlaidums 60/2011, 2011. gada 26. aprīlis.

(6)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2006/123/EK (2006. gada 12. decembris) par pakalpojumiem iekšējā tirgū (OV L 376, 27.12.2006., 36. lpp.).

(7)  Padomes Regula (EK) Nr. 2223/96 (1996. gada 25. jūnijs) par Eiropas nacionālo un reģionālo kontu sistēmu Kopienā (OV L 310, 30.11.1996., 1. lpp.).

(8)  Komisijas Regula (EK) Nr. 264/2000 (2000. gada 3. februāris) par Padomes Regulas (EK) Nr. 2223/96 īstenošanu attiecībā uz valsts finanšu īstermiņa statistiku (OV L 29, 4.2.2000., 4. lpp.).

(9)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1221/2002 (2002. gada 10. jūnijs) par valsts ceturkšņa nefinanšu pārskatiem (OV L 179, 9.7.2002., 1. lpp.).

(10)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 501/2004 (2004. gada 10. marts) par valsts pārvaldes ceturkšņa finanšu pārskatiem (OV L 81, 19.3.2004., 1. lpp.).

(11)  Padomes Regula (EK) Nr. 1222/2004 (2004. gada 28. jūnijs) par to, kā apkopot un sūtīt datus, kas attiecas uz valsts parādu ceturksnī (OV L 233, 2.7.2004., 1. lpp.).

(12)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1161/2005 (2005. gada 6. jūlijs) par ceturkšņa nefinanšu kontu apkopošanu pa institucionāliem sektoriem (OV L 191, 22.7.2005., 22. lpp.).

(13)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 223/2009 (2009. gada 11. marts) par Eiropas statistiku un ar ko atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK, Euratom) Nr. 1101/2008 par tādas statistikas informācijas nosūtīšanu Eiropas Kopienu Statistikas birojam, uz kuru attiecas konfidencialitāte, Padomes Regulu (EK) Nr. 322/97 par Kopienas statistiku un Padomes Lēmumu 89/382/EEK, Euratom, ar ko nodibina Eiropas Kopienu Statistikas programmu komiteju (OV L 87, 31.3.2009., 164. lpp.).

(14)  Padomes Regula (EK) Nr. 479/2009 (2009. gada 25. maijs) par to, kā piemērot Eiropas Kopienas dibināšanas līgumam pievienoto Protokolu par pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūru (OV L 145, 10.6.2009., 1. lpp.).


I PIELIKUMS

Vidēja termiņa fiskālās stratēģijas pasākumi

(kā minēts šā lēmuma 2. panta 5. punktā)

Vidēja termiņa fiskālā stratēģija (MTFS) laikposmā līdz 2015. gadam ietvers šādus pasākumus:

 

Samazināt izdevumus darba ņēmēju valsts sektorā algām vismaz par EUR 770 miljoniem 2011. gadā, vēl par EUR 600 miljoniem 2012. gadā, EUR 448 miljoniem 2013. gadā, EUR 306 miljoniem 2014. gadā un EUR 71 miljonu 2015. gadā, īstenojot striktāku personāla samazināšanu, nekā paredz noteikums, ka no piecām vakancēm aizpilda vienu (2011. gadā – no desmit vakancēm aizpilda vienu); palielinot nedēļas darba stundu skaitu darba ņēmējiem valsts sektorā no 37,5 līdz 40 stundām un samazinot atlīdzību par virsstundu darbu; samazinot algotu komiteju un padomju skaitu; ierobežojot citas papildu kompensāciju, pabalstu un prēmiju shēmas; samazinot līgumdarbinieku skaitu (par 50 % 2011. gadā un vēl par 10 % 2012. gadā un turpmākajos gados); uz laiku apturot automātiskus algas pieaugumus; ieviešot jaunu atalgojuma shēmu; valsts sektorā ieviešot daļēja laika darbu un neapmaksātu atvaļinājumu; samazinot jaunuzņemto skaitu militārajās un policijas akadēmijās, liekajam personālam nosakot darbaspēka rezerves statusu un laikposmā līdz 12 mēnešiem maksājot vidēji 60 % no pamatalgas, par 50 % samazinot piemaksu par darba ražīgumu.

 

Samazināt valsts darbības izdevumus vismaz par EUR 190 miljoniem 2011. gadā, vēl par EUR 92 miljoniem 2012. gadā, EUR 161 miljonu 2013. gadā, EUR 323 miljoniem 2014. gadā un EUR 370 miljoniem 2015. gadā, izmantojot e-iepirkumu sistēmu visiem publiskajiem iepirkumiem; racionalizējot valsts sektora izdevumus par enerģiju; efektīvāk izmantojot valsts sektora īpašumus un tādējādi samazinot izdevumus īrei; samazinot izdevumus par telekomunikācijām, atceļot avīžu izplatīšanu par brīvu; samazinot darbības izdevumus parastajā budžetā visās izdevumu kategorijās; piemērojot kritērijus valsts sektora izdevumiem pēc tam, kad gada garumā vispārējās valdības izdevumu pārvaldībai pilnībā izmantota vadības informācijas sistēma (MIS).

 

Samazināt ārpusbudžeta līdzekļu izdevumus un pārvedumus citām struktūrvienībām vismaz par EUR 540 miljoniem 2011. gadā, vēl par EUR 150 miljoniem 2012. gadā, EUR 200 miljoniem 2013. gadā, EUR 200 miljoniem 2014. gadā un EUR 150 miljoniem 2015. gadā, novērtējot visu valsts sektora subsidēto struktūru funkcijas, rentabilitāti un izdevumus, kā arī to apvienošanu un slēgšanu; apvienojot/slēdzot izglītības iestādes (skolas, augstākās izglītības iestādes) un samazinot tām subsīdijas; samazinot valsts atbalstu struktūrām, kas ir ārpus vispārējās valdības sektora, un izveidojot darbības plānu struktūru slēgšanai, apvienošanai un samazināšanai.

 

Valsts uzņēmumos ietaupīt vismaz EUR 414 miljonus 2012. gadā un vēl EUR 329 miljonus 2013. gadā, EUR 297 miljonus 2014. gadā un EUR 274 miljonus 2015. gadā, palielinot OSE, OASA un citu uzņēmumu ieņēmumus, īstenojot Hellenic Defence Systems, Hellenic Aeronautical Industry un Hellenic Horse Racing Corporation pārstrukturizācijas plānus un privatizāciju; pārdodot ar uzņēmumu pamatdarbību nesaistītos aktīvus; samazinot personāla izdevumus; samazinot darbības izdevumus, apvienojot un slēdzot uzņēmumus.

 

Samazināt aizsardzībai veltītos darbības izdevumus vismaz par EUR 133 miljoniem 2013. gadā un vēl par EUR 133 miljoniem 2014. gadā un EUR 134 miljoniem 2015. gadā, turklāt samazinot militārā aprīkojuma iepirkumus (piegādes) par EUR 830 miljoniem laikposmā no 2010. gada līdz 2015. gadam.

 

Samazināt veselības aprūpes izdevumus un izdevumus zālēm vismaz par EUR 310 miljoniem 2011. gadā, vēl par EUR 697 miljoniem 2012. gadā, EUR 349 miljoniem 2013. gadā, EUR 303 miljoniem 2014. gadā un EUR 463 miljoniem 2015. gadā, ieviešot jaunu veselības aprūpes plānu un saistībā ar to samazinot izdevumus par slimnīcām; pārvērtējot citu pārraudzībā esošo veselības aprūpes struktūru (izņemot slimnīcas) pilnvaras un izdevumus; ieviešot centralizētu iepirkumu sistēmu; samazinot vidējās izmaksas uz pacientu, pacientus iedalot diagnostiski saistītās grupās; ierobežojot pakalpojumu sniegšanu neapdrošinātiem pacientiem (“atlases” funkcija); ieviešot maksu par ārvalstu pilsoņiem sniegtajiem pakalpojumiem; nodrošinot Valsts primārās veselības aprūpes organizācijas (EOPI) darbību; nodrošinot, ka IKA veic ar roku izrakstītu recepšu skenēšanu; paplašinot bezrecepšu zāļu sarakstu; nosakot jaunas zāļu cenas; nostiprinot, ka sociālā nodrošinājuma sektors nosaka apdrošināšanas cenu, un pilnībā ieviešot e-recepšu sistēmu.

 

Samazināt sociālos pabalstus vismaz par EUR 1 188 miljoniem 2011. gadā, vēl par EUR 1 230 miljoniem 2012. gadā, EUR 1 025 miljoniem 2013. gadā, EUR 1 010 miljoniem 2014. gadā un EUR 700 miljoniem 2015. gadā, koriģējot papildu pensiju shēmas un 2015. gadā tās “iesaldējot”; “iesaldējot” pamatpensijas; reformējot invaliditātes pensiju sistēmu; veicot pensionāru uzskaiti un personas datu pārbaudi ar sociālā nodrošinājuma numura ieviešanu un maksimāli pieļaujamā pensijas apmēra noteikšanu; racionalizējot pensionēšanās kritērijus (EKAS); racionalizējot OEE-OEK un OAED pabalstus un pabalstu saņemšanu; samazinot vienreizējos maksājumus, ko saņem pensionējoties; pārbaudot personas datus ar noteiktiem limitiem darba devējiem, kas var pievienoties OAED shēmām; samazinot OGA pamatpensijas un citu sociālā nodrošinājuma fondu zemāko pensiju robežvērtības, kā arī nosakot striktākus kritērijus, kas balstās uz pastāvīgas dzīvesvietas prasību; samazinot izdevumus sociālajiem pabalstiem, pārbaudot datus; visiem sociālā nodrošinājuma fondiem ieviešot vienotu regulējumu veselības aprūpes pabalstu saņemšanai; ieviešot vienotus līgumus ar privātajām slimnīcām un medicīnas centriem; pārskatot sociālo pabalstu sniegšanu naudā un pakalpojumu veidā, likvidējot mazāk efektīvo; palielinot īpašo pensionāru maksājumu (sk. Likumu Nr. 3863/2010), ko iekasē no tiem pensionāriem, kuru ikmēneša pensija pārsniedz EUR 1 700; palielinot īpašo pensionāru maksājumu, ko iekasē no tiem pensionāriem, kuri ir jaunāki par 60 gadiem un kuru ikmēneša pensija pārsniedz EUR 1 700; ieviešot īpašu diferencēto maksājumu no papildpensijām, kuras pārsniedz EUR 300 mēnesī, samazinot transfertus uz NAT (jūrnieku pensiju shēma) un OTE pensiju shēmu, vienlaicīgi samazinot pensijas vai palielinot labuma guvēju līdzdalības maksājumus.

 

Samazināt valdības transfertus pašvaldībām vismaz par EUR 150 miljoniem 2011. gadā, vēl par EUR 355 miljoniem 2012. gadā, EUR 345 miljoniem 2013. gadā, EUR 350 miljoniem 2014. gadā un EUR 305 miljoniem 2015. gadā. Šie samazinājumi tiks panākti, galvenokārt samazinot pašvaldību izdevumus vismaz par EUR 150 miljoniem 2011. gadā, vēl par EUR 250 miljoniem 2012. gadā, par EUR 175 miljoniem 2013. gadā, EUR 170 miljoniem 2014. gadā un par EUR 160 miljoniem 2015. gadā. Turklāt pašvaldību ieņēmumi palielināsies vismaz par EUR 105 miljoniem 2012. gadā, vēl par EUR 170 miljoniem 2013. gadā, EUR 130 miljoniem 2014. gadā un EUR 145 miljoniem 2015. gadā, palielinot ieņēmumus no nodevām, maksājumiem, tiesībām un citām ieņēmumu plūsmām pašvaldību apvienošanas rezultātā, kā arī no uzlabotas nodokļu maksātāju saistību izpildes pēc obligāta vietējā nodokļa samaksas apliecinājuma sertifikāta ieviešanas.

 

Samazināt izdevumus valsts sektora investīciju budžetā (valsts sektora investīcijas no iekšzemes finansējuma un ar investīcijām saistītās dotācijas) un administratīvās izmaksas par EUR 950 miljoniem 2011. gadā, no kuriem EUR 350 miljoni būs pastāvīgs samazinājums, un EUR 154 miljonu apmērā (administratīvās izmaksas) būs papildu samazinājums 2012. gadā.

 

Palielināt nodokļus vismaz par EUR 2 017 miljoniem 2011. gadā, vēl par EUR 3 678 miljoniem 2012. gadā, EUR 156 miljoniem 2013. gadā un EUR 685 miljoniem 2014. gadā, sākot ar 2011. gada septembri palielinot PVN restorānos un bāros no 13 % līdz 23 %; palielinot īpašuma nodokli; līdz EUR 8 000 samazinot ieņēmumus, kas nav apliekami ar nodokli, un nosakot progresīvu solidaritātes maksājumu; palielinot uz aprēķinu pamata noteiktus nodokļus un maksājumus pašnodarbinātām personām; samazinot nodokļu atbrīvojumus/izmaksas; mainot nodokļu režīmu tabakas izstrādājumiem, nosakot paātrinātu akcīzes nodokļa samaksas kārtību, un mainot citu nodokļa struktūru; piemērojot akcīzi bezalkoholiskajiem dzērieniem; piemērojot akcīzi dabasgāzei un sašķidrinātajai gāzei; atceļot nodokļa priekšrocības par šķidro kurināmo (uzņēmumiem no 2011. gada oktobra un mājsaimniecībām pakāpeniski no 2011. gada oktobra līdz 2013. gada oktobrim); palielinot transportlīdzekļu nodokli; nosakot ārkārtas maksājumus par transportlīdzekļiem, motocikliem un baseiniem; palielinot soda naudas par nelikumīgu būvniecību un apbūves plānu pārkāpumu legalizāciju; uzliekot nodokli privātajām laivām un jahtām; nosakot īpašu maksājumu par vērtīgu nekustamo īpašumu; nosakot īpašu maksājumu par smēķēšanai atvēlētām vietām.

 

Uzlabot nodokļu maksātāju saistību izpildi vismaz par EUR 878 miljoniem 2013. gadā, vēl par EUR 975 miljoniem 2014. gadā un EUR 1 147 miljoniem 2015. gadā.

 

Palielināt saņemtās sociālās iemaksas vismaz par EUR 629 miljoniem 2011. gadā, vēl par EUR 259 miljoniem 2012. gadā, EUR 714 miljoniem 2013. gadā, EUR 1 139 miljoniem 2014. gadā un EUR 504 miljoniem 2015. gadā, pilnībā ieviešot vienotu atalgojuma sistēmu un vienotu apdrošināšanas iemaksu veikšanas metodi; palielinot iemaksu likmes OGA un ETAA labumguvējiem; izveidojot OAEE labumguvēju solidaritātes fondu; koriģējot bezdarba apdrošināšanas iemaksu privātā sektora darba ņēmējiem; ieviešot bezdarba apdrošināšanas iemaksu pašnodarbinātajiem; kā arī nosakot bezdarbniekiem paredzētu maksājumu, ko iekasē no darba ņēmējiem valsts sektorā, tostarp valsts uzņēmumos, pašvaldībās un citās valsts struktūrās.


II PIELIKUMS

Atceltais lēmums ar tam sekojošo grozījumu sarakstu

Padomes 2010. gada 10. maija Lēmums 2010/320/ES

(OV L 145, 11.6.2010., 6. lpp.)

Padomes 2010. gada 7. septembra Lēmums 2010/486/ES

(OV L 241, 14.9.2010., 12. lpp.)

Padomes 2010. gada 20. decembra Lēmums 2011/57/ES

(OV L 26, 29.1.2011., 15. lpp.)

Padomes 2011. gada 7. marta Lēmums 2011/257/ES

(OV L 110, 29.4.2011., 26. lpp.)


III PIELIKUMS

Atbilstības tabula

Lēmums 2010/320/ES

Šis lēmums

1. pants

1. pants

2. panta 1. punkts

2. panta 1. punkts

2. panta 2. punkta ievadvārdi

2. panta 2. punkta ievadvārdi

2. panta 2. punkta a) apakšpunkts

2. panta 2. punkta a) apakšpunkts

2. panta 2. punkta c) apakšpunkts

2. panta 2. punkta b) apakšpunkts

2. panta 2. punkta d) apakšpunkts

2. panta 2. punkta c) apakšpunkts

2. panta 2. punkta e) apakšpunkts

2. panta 2. punkta d) apakšpunkts

2. panta 2. punkta f) apakšpunkts

2. panta 2. punkta e) apakšpunkts

2. panta 2. punkta g) apakšpunkts

2. panta 2. punkta f) apakšpunkts

2. panta 2. punkta h) apakšpunkts

2. panta 2. punkta g) apakšpunkts

2. panta 2. punkta i) apakšpunkts

2. panta 2. punkta h) apakšpunkts

2. panta 2. punkta j) apakšpunkts

2. panta 2. punkta i) apakšpunkts

2. panta 2. punkta k) apakšpunkts

2. panta 2. punkta j) apakšpunkts

2. panta 2. punkta l) apakšpunkts

2. panta 2. punkta k) apakšpunkts

2. panta 2. punkta m) apakšpunkts

2. panta 2. punkta l) apakšpunkts

2. panta 2. punkta n) apakšpunkts

2. panta 2. punkta m) apakšpunkts

2. panta 2. punkta o) apakšpunkts

2. panta 2. punkta n) apakšpunkts

2. panta 2. punkta p) apakšpunkts

2. panta 2. punkta o) apakšpunkts

2. panta 2. punkta q) apakšpunkts

2. panta 2. punkta p) apakšpunkts

2. panta 3. punkta ievadvārdi

2. panta 3. punkta ievadvārdi

2. panta 3. punkta a) apakšpunkts

2. panta 3. punkta a) apakšpunkts

2. panta 3. punkta b) apakšpunkts

2. panta 3. punkta b) apakšpunkts

2. panta 3. punkta f) apakšpunkts

2. panta 3. punkta c) apakšpunkts

2. panta 3. punkta i) apakšpunkts

2. panta 3. punkta d) apakšpunkts

2. panta 3. punkta j) apakšpunkts

2. panta 3. punkta e) apakšpunkts

2. panta 3. punkta k) apakšpunkts

2. panta 3. punkta l) apakšpunkts

2. panta 3. punkta f) apakšpunkts

2. panta 3. punkta m) apakšpunkts

2. panta 3. punkta g) apakšpunkts

2. panta 3. punkta n) apakšpunkts

2. panta 3. punkta h) apakšpunkts

2. panta 3. punkta o) apakšpunkts

2. panta 3. punkta i) apakšpunkts

2. panta 3. punkta q) apakšpunkts

2. panta 3. punkta j) apakšpunkts

2. panta 3. punkta r) apakšpunkts

2. panta 3. punkta k) apakšpunkts

2. panta 3. punkta s) apakšpunkts

2. panta 3. punkta l) apakšpunkts

2. panta 3. punkta t) apakšpunkts

2. panta 3. punkta m) apakšpunkts

2. panta 3. punkta u) apakšpunkts

2. panta 3. punkta n) apakšpunkts

2. panta 3. punkta v) apakšpunkts

2. panta 3. punkta o) apakšpunkts

2. panta 3. punkta w) apakšpunkts

2. panta 3. punkta x) apakšpunkts

2. panta 3. punkta p) apakšpunkts

2. panta 3. punkta y) apakšpunkts

2. panta 3. punkta q) apakšpunkts

2. panta 3. punkta z) apakšpunkts

2. panta 3. punkta r) apakšpunkts

2. panta 3. punkta aa) apakšpunkts

2. panta 3. punkta s) apakšpunkts

2. panta 3. punkta bb) apakšpunkts

2. panta 3. punkta t) apakšpunkts

2. panta 3. punkta cc) apakšpunkts

2. panta 3. punkta u) apakšpunkts

2. panta 3. punkta dd) apakšpunkts

2. panta 3. punkta v) apakšpunkts

2. panta 3. punkta ee) apakšpunkts

2. panta 3. punkta w) apakšpunkts

2. panta 3. punkta ff) apakšpunkts

2. panta 3. punkta x) apakšpunkts

2. panta 3. punkta gg) apakšpunkts

2. panta 3. punkta y) apakšpunkts

2. panta 3. punkta hh) apakšpunkts

2. panta 3. punkta z) apakšpunkts

2. panta 4. punkta ievadvārdi

2. panta 4. punkta ievadvārdi

2. panta 4. punkta b) apakšpunkts

2. panta 4. punkta a) apakšpunkts

2. panta 4. punkta c) apakšpunkts

2. panta 4. punkta b) apakšpunkts

2. panta 4. punkta d) apakšpunkts

2. panta 4. punkta e) apakšpunkts

2. panta 4. punkta c) apakšpunkts

2. panta 4. punkta f) apakšpunkts

2. panta 4. punkta d) apakšpunkts

2. panta 4. punkta g) apakšpunkts

2. panta 4. punkta e) apakšpunkts

2. panta 4. punkta h) apakšpunkts

2. panta 4. punkta f) apakšpunkts

2. panta 4. punkta i) apakšpunkts

2. panta 4. punkta g) apakšpunkts

2. panta 4. punkta j) apakšpunkts

2. panta 4. punkta h) apakšpunkts

2. panta 4. punkta k) apakšpunkts

2. panta 4. punkta i) apakšpunkts

2. panta 4. punkta l) apakšpunkts

2. panta 5. punkta ievadvārdi

2. panta 5. punkta ievadvārdi

2. panta 5. punkta a) apakšpunkts

2. panta 5. punkta a) apakšpunkts

2. panta 5. punkta b) apakšpunkts

2. panta 5. punkta b) un c) apakšpunkts

2. panta 5. punkta c) apakšpunkts

2. panta 5. punkta d) apakšpunkts

2. panta 5. punkta d) apakšpunkts

2. panta 5. punkta e) apakšpunkts

2. panta 5. punkta e) apakšpunkts

2. panta 5. punkta f) apakšpunkts

2. panta 5. punkta f) apakšpunkts

2. panta 5. punkta g) apakšpunkts

2. panta 5. punkta g) apakšpunkts

2. panta 5. punkta h) apakšpunkts

2. panta 5. punkta h) apakšpunkts

2. panta 5. punkta i) apakšpunkts

2. panta 5. punkta i) apakšpunkts

2. panta 5. punkta j)–q) apakšpunkts

2. panta 6. punkta ievadvārdi

2. panta 6. punkta ievadvārdi

2. panta 6. punkta a) apakšpunkts

2. panta 6. punkta a) apakšpunkts

2. panta 6. punkta b) apakšpunkts

2. panta 6. punkta b) apakšpunkts

2. panta 6. punkta c) apakšpunkts

2. panta 6. punkta c) apakšpunkts

2. panta 6. punkta d) apakšpunkts

2. panta 6. punkta d) apakšpunkts

2. panta 6. punkta e) apakšpunkts

2. panta 6. punkta e) apakšpunkts

2. panta 6. punkta f) apakšpunkts

2. panta 6. punkta f)–p) apakšpunkts

2. panta 7. punkta ievadvārdi

2. panta 7. punkta ievadvārdi

2. panta 7. punkta a) apakšpunkts

2. panta 7. punkta a) apakšpunkts

2. panta 7. punkta b) apakšpunkts

2. panta 7. punkta b) apakšpunkts

2. panta 7. punkta d) apakšpunkts

2. panta 7. punkta c) apakšpunkts

2. panta 7. punkta e) apakšpunkts

2. panta 7. punkta d) apakšpunkts

2. panta 7. punkta f) apakšpunkts

2. panta 7. punkta e) apakšpunkts

2. panta 7. punkta f)–h) apakšpunkts

2. panta 8. punkta ievadvārdi

2. panta 8. punkta ievadvārdi

2. panta 8. punkta a) apakšpunkts

2. panta 8. punkta a) apakšpunkts

2. panta 8. punkta b) apakšpunkts

3. pants

3. pants

4. pants

4. pants

5. pants

5. pants

6. pants

6. pants

7. pants

I, II un III pielikums


Top