Accept Refuse

EUR-Lex Access to European Union law

Back to EUR-Lex homepage

This document is an excerpt from the EUR-Lex website

Document 32011R1152

Komisijas Deleģētā regula (ES) Nr. 1152/2011 ( 2011. gada 14. jūlijs ), ar kuru papildina Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 998/2003 attiecībā uz profilaktiskiem veselības aizsardzības pasākumiem Echinococcus multilocularis infekcijas kontrolei suņiem Dokuments attiecas uz EEZ

OJ L 296, 15.11.2011, p. 6–12 (BG, ES, CS, DA, DE, ET, EL, EN, FR, IT, LV, LT, HU, MT, NL, PL, PT, RO, SK, SL, FI, SV)
Special edition in Croatian: Chapter 15 Volume 026 P. 230 - 236

No longer in force, Date of end of validity: 30/06/2018; Atcelts ar 32018R0772

ELI: http://data.europa.eu/eli/reg_del/2011/1152/oj

15.11.2011   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 296/6


KOMISIJAS DELEĢĒTĀ REGULA (ES) Nr. 1152/2011

(2011. gada 14. jūlijs),

ar kuru papildina Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 998/2003 attiecībā uz profilaktiskiem veselības aizsardzības pasākumiem Echinococcus multilocularis infekcijas kontrolei suņiem

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2003. gada 26. maija Regulu (EK) Nr. 998/2003 par dzīvnieku veselības prasībām, kas piemērojamas lolojumdzīvnieku nekomerciālai pārvietošanai, un ar kuru groza Padomes Direktīvu 92/65/EEK (1), un jo īpaši tās 5. panta 1. punkta otro daļu,

tā kā:

(1)

Regulā (EK) Nr. 998/2003 noteiktas dzīvnieku veselības prasības, kas piemērojamas lolojumdzīvnieku nekomerciālai pārvietošanai. Tajā jo īpaši ietverti noteikumi, kas piemērojami suņu, kaķu un balto sesku nekomerciālai pārvietošanai dalībvalstīs, un nepieciešamības gadījumā paredzēta profilaktisku veselības aizsardzības pasākumu pieņemšana ar deleģētiem aktiem, lai nodrošinātu kontroli tādām slimībām, kas nav trakumsērga un kas varētu izplatīties, pārvietojot šos dzīvniekus. Šiem pasākumiem jābūt zinātniski pamatotiem un samērīgiem šo slimību izplatības riskam šādas pārvietošanas rezultātā.

(2)

Turklāt Regulā (EK) Nr. 998/2003 paredzēts, ka lolojumdzīvniekiem līdzi ir jābūt kompetentas iestādes pilnvarota veterinārārsta izdotai pasei, kurā nepieciešamības gadījumā apstiprināts, ka attiecīgajam dzīvniekam veikti profilaktiski veselības aizsardzības pasākumi attiecībā uz slimībām, kas nav trakumsērga.

(3)

Alveolāra ehinokokoze ir parazītiska slimība, kuru izraisa lentenis Echinococcus multilocularis. Ja slimība ir ieviesusies, tipisks parazīta pārnešanas cikls Eiropā ir saistīts ar savvaļas dzīvniekiem, un tajā savvaļas plēsēji ir definitīvie saimnieki un vairākas zīdītāju sugas, sevišķi sīkie grauzēji, ir starpsaimnieki, kuri inficējas, apēdot definitīvo saimnieku izkārnījumos esošās olas.

(4)

Lai gan suņiem ir sekundāra nozīme parazīta dzīves cikla nepārtrauktībā endēmiskos apstākļos, tie var inficēties, apēdot inficētos grauzējus. Tā kā suņi ir potenciāli definitīvie saimnieki un ir ciešā saskarē ar cilvēkiem, tie var kalpot kā inficēšanās avots cilvēkiem, kā arī kā vides piesārņojuma avots, tostarp no parazītiem brīvās teritorijās aiz to dabiskajiem šķēršļiem. Nav zināmi gadījumi, kad baltie seski būtu definitīvie saimnieki, un saskaņā ar jaunāko informāciju kaķu dalība infekcijas pārnešanas ciklā ir apšaubāma.

(5)

Ja cilvēki ir kļuvuši par nejaušiem starpsaimniekiem lenteņa kāpuram, slimības smagas klīniskas un patoloģiskas pazīmes novēro pēc ilga inkubācijas perioda, un neārstētiem vai nepareizi ārstētiem pacientiem mirstība var pārsniegt 90 %. Slimības pieaugošā izplatība atsevišķās Eiropas daļās savvaļā un paralēli arī cilvēkiem rada nopietnas bažas sabiedrības veselības iestādēm daudzās dalībvalstīs.

(6)

Lai gan Echinococcus multilocularis infekcija dzīvniekiem raksturīga Ziemeļu puslodē, tostarp Eiropas centrālajā un ziemeļu daļā, Āzijā un Ziemeļamerikā, tā nekad nav tikusi konstatēta mājas un savvaļas definitīvajiem saimniekiem dažās Eiropas Savienības teritorijās, neraugoties uz to, ka tiek veikta nepārtraukta savvaļas dzīvnieku kontrole un suņiem nepastāv ievešanas ierobežojumi.

(7)

Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestāde (EFSA) tās zinātniskajā atzinumā par riska novērtējumu attiecībā uz ehinokokozes ievazāšanu Apvienotajā Karalistē, Īrijā, Zviedrijā, Maltā un Somijā valstu noteikumu atcelšanas rezultātā (2) ir atzinusi inficētu savvaļas dzīvnieku pārrobežu pārvietošanos kā galveno potenciālo parazīta Echinococcus multilocularis ievazāšanas ceļu, jo īpaši vietās, kur trūkst efektīvu fizisku šķēršļu, piemēram, atklāta jūra. EFSA uzskata, ka suņu epidemioloģiskā loma parazīta dzīves ciklā endēmiskos apstākļos ir ierobežota.

(8)

Tomēr EFSA uzskata, ka risks, ka parazīta Echinococcus multilocularis izplatīšanās cikls varētu izveidoties piemērotos savvaļas starpsaimniekos un definitīvos saimniekos vietās, kas līdz šim bijušas brīvas no parazīta, ir lielāks nekā nenozīmīgs, ja parazītu ievazā inficēti suņi, kas pārvietojoties izplata lenteņa olas.

(9)

Saskaņā ar EFSA atzinumu parazīta Echinococcus multilocularis ievazāšanas risku teritorijās, kas līdz šim bijušas brīvas no parazīta, varētu mazināt, ja suņi no endēmiskajām teritorijām tiktu ārstēti. Lai novērstu atkārtotu inficēšanos, šāda terapija būtu jāpiemēro pēc iespējas drīz pirms ierašanās no šā parazīta brīvās teritorijās. Tomēr ir nepieciešams minimālais pēcterapijas periods 24 stundu garumā, lai novērstu infekcijas olu atlikumu izplatīšanu no parazīta brīvo teritoriju vidē.

(10)

Lai nodrošinātu Echinococcus multilocularis infekcijas kontroles efektivitāti suņiem, zālēm būtu jāpiešķir tirdzniecības atļauja saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2001. gada 6. novembra Direktīvu 2001/82/EK par Kopienas kodeksu, kas attiecas uz veterinārajām zālēm (3), vai Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 31. marta Regulu (EK) Nr. 726/2004, ar ko nosaka cilvēkiem paredzēto un veterināro zāļu reģistrēšanas un uzraudzības Kopienas procedūras un izveido Eiropas Zāļu aģentūru (4), vai tām jābūt dzīvnieka izcelsmes trešās valsts kompetentās iestādes apstiprinātām vai licencētām.

(11)

Regulas (EK) Nr. 998/2003 16. pantā paredzēts, ka Somija, Īrija, Malta, Zviedrija un Apvienotā Karaliste attiecībā uz ehinokokozes kontroli lolojumdzīvnieku ievešanai to teritorijās var piemērot īpašus noteikumus, kas tām ir minētās regulas spēkā stāšanās dienā. Tā kā minētās regulas 16. pantu piemēro tikai līdz 2011. gada 31. decembrim, līdz šim datumam ir jāpieņem pasākumi, lai nodrošinātu nepārtrauktu aizsardzību konkrētajā pantā minētajām dalībvalstīm, kuras paziņojušas, ka ir brīvas no parazīta valsts noteikumu piemērošanas rezultātā.

(12)

Pieredze rāda, ka 24–48 stundu ārstēšanas logs, ko valstu noteikumos pieprasa dažas dalībvalstis saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 998/2003 16. pantu, var būt ļoti apgrūtinoša vai pat neiespējama prasība lolojumdzīvnieku īpašniekiem, īpaši tajos gadījumos, kad terapija jāveic nedēļas nogalē vai valsts svētkos vai kad aizbraukšana pēc terapijas aizkavējas tādu iemeslu dēļ, ko īpašnieks nespēj ietekmēt.

(13)

Ņemot vērā dažu citu dalībvalstu pieredzi, kuras saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 998/2003 16. pantu valstu noteikumos pieļauj garāku ārstēšanas logu un joprojām ir brīvas no šī parazīta, pamatots ārstēšanas loga pagarinājums līdz 24–120 stundām ievērojami nepalielinās risku ārstētajiem suņiem no endēmiskajām teritorijām no jauna inficēties ar parazītu Echinococcus multilocularis.

(14)

Tādēļ profilaktiskiem veselības aizsardzības pasākumiem infekcijas Echinococcus multilocularis kontrolei suņiem būtu jāparedz, ka veterinārārsts veic efektīvu atļautu vai licencētu tādu zāļu dokumentētu ievadi, kas garantē parazīta Echinococcus multilocularis zarnu formu savlaicīgu elimināciju.

(15)

Ārstēšana būtu jādokumentē attiecīgajā iedaļā pasē, kā noteikts Komisijas 2003. gada 26. novembra Lēmumā 2003/803/EK, ar ko ievieš pases paraugu suņu, kaķu un balto sesku pārvadāšanai Kopienā (5), vai veselības sertifikātā, kā noteikts Komisijas 2004. gada 1. decembra Lēmumā 2004/824/EK par standarta veselības sertifikāta izveidošanu suņu, kaķu un balto sesku nekomerciālai pārvietošanai no trešām valstīm Kopienas valstīs (6).

(16)

Ņemot vērā, ka profilaktiskie veselības aizsardzības pasākumi ir apgrūtinoši, tie būtu jāpiemēro samērīgi Echinococcus multilocularis infekcijas izplatīšanās riskam, nekomerciāli pārvietojot suņus. Tādēļ ir lietderīgi mazināt šādus riskus, piemērojot šajā regulā noteiktos profilaktiskos veselības aizsardzības pasākumus nekomerciālai suņu pārvietošanai, ievedot tos dalībvalstu teritorijā vai to daļās, kurās infekcija nav reģistrēta, proti, tajās dalībvalstīs, kas uzskaitītas šīs regulas I pielikuma A daļā.

(17)

Turklāt stingri noteiktā laika posmā šīs regulas I pielikuma B daļā uzskaitītajās dalībvalstīs būtu jāveic arī profilaktiskie veselības aizsardzības pasākumi, lai novērstu parazīta Echinococcus multilocularis atkārtotu ievešanu dalībvalstīs vai to daļās, kur parazīta izplatība ir neliela un tiek īstenota obligāta programma parazīta izskaušanai savvaļas definitīvajos saimniekos.

(18)

Padomes 1992. gada 13. jūlija Direktīva 92/65/EEK, ar ko paredz dzīvnieku veselības prasības attiecībā uz tādu dzīvnieku, spermas, olšūnu un embriju tirdzniecību un importu Kopienā, uz kuriem neattiecas dzīvnieku veselības prasības, kas paredzētas īpašos Kopienas noteikumos, kuri minēti Direktīvas 90/425/EEK (7) A(I) pielikumā, cita starpā nosaka dzīvnieku veselības noteikumus suņu tirdzniecībai un importam no trešām valstīm. Veselības prasības minētās direktīvas 10. un 16. pantā attiecas uz Regulu (EK) Nr. 998/2003. Tādēļ Savienības tiesību aktu konsekvences interesēs ir lietderīgi sastādīt un iesniegt Komisijai programmas infekcijas Echinococcus multilocularis izskaušanai savvaļas definitīvajos saimniekos, jo īpaši izceļot Direktīvas 92/65/EEK 14. panta 1. punkta elementus.

(19)

Tā kā suņu pārvietošana no teritorijām, kas ir brīvas no parazīta Echinoccocus multilocularis, rada nenozīmīgu slimības izplatības risku, nebūtu jāpieprasa profilaktisku veselības aizsardzības pasākumu veikšana attiecībā uz suņiem, kas ierodas no dalībvalstīm vai to daļām, kuras ir uzskaitītas šīs regulas I pielikuma A daļā.

(20)

Zviedrija ir ziņojusi par Echinococcus multilocularis infekcijas gadījumiem savvaļas dzīvniekiem kopš 2011. gada janvāra, bet Īrija, Somija un Apvienotā Karaliste ir iesniegušas Komisijai rezultātus par parazīta Echinococcus multilocularis kontroli savvaļas definitīvajiem saimniekiem, un šie rezultāti apstiprina šo valstu paziņojumus, ka to attiecīgās ekosistēmas ir brīvas no šā parazīta.

(21)

Malta ir iesniegusi pierādījumus, ka salā nav piemērotu definitīvu savvaļas saimniekdzīvnieku, ka parazīts Echinococcus multilocularis nekad nav konstatēts mājas definitīvajiem pamata saimniekdzīvniekiem un vide nav piemērota ievērojamai potenciālo starpsaimniekdzīvnieku populācijai.

(22)

Ņemot vērā Īrijas, Maltas, Somijas un Apvienotās Karalistes iesniegto informāciju, ir skaidrs, ka šīs dalībvalstis atbilst vienam no nosacījumiem, lai to teritorijas pilnībā iekļautu šīs regulas I pielikuma A daļas sarakstā. Līdz ar to tām būtu jāatļauj piemērot šajā regulā noteiktos profilaktiskos veselības aizsardzības pasākumus no 2012. gada 1. janvāra, kad spēku zaudē Regulas (EK) Nr. 998/2003 16. pantā ietvertais pārejas pasākums.

(23)

Saskaņā ar EFSA 2006. gada atzinumu parazīta Echinococcus multilocularis infekcijas olu izplatīšana nesākas agrāk kā 28 dienas pēc inficētā starpsaimnieka apēšanas. Tādēļ šai regulai būtu jānosaka nosacījumi atkāpju piešķiršanai gadījumos, ja suņi šīs regulas I pielikumā uzskaitīto dalībvalstu teritorijā vai to daļās uzturas mazāk nekā 28 dienas pēc profilaktisko veselības aizsardzības pasākumu piemērošanas, jo šie suņi nerada risku šī parazīta ievazāšanai,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Priekšmets un darbības joma

Šajā regulā noteikti profilaktiskie veselības aizsardzības pasākumi Echinococcus multilocularis infekcijas kontrolei suņiem, kurus paredzēts nekomerciāli pārvietot dalībvalstu teritorijās vai to daļās, kuras nosaka, pamatojoties uz šādiem nosacījumiem:

a)

parazīta Echinococcus multilocularis neesamība definitīvajos saimniekdzīvniekos; vai

b)

parazīta Echinococcus multilocularis izskaušanas programmas īstenošana savvaļas definitīvajos saimniekdzīvniekos noteiktā laika periodā.

2. pants

Profilaktisko veselības aizsardzības pasākumu ģeogrāfiskā piemērošana

1.   Regulas I pielikumā uzskaitītās dalībvalstis piemēro 7. pantā (“profilaktiskie veselības aizsardzības pasākumi”) noteiktos profilaktiskos veselības aizsardzības pasākumus suņiem, kurus paredzēts nekomerciāli ievest dalībvalstu teritorijā vai to daļās, kas uzskaitītas minētajā pielikumā.

2.   Regulas I pielikuma A daļā uzskaitītās dalībvalstis nepiemēro profilaktiskos veselības aizsardzības pasākumus suņiem, ko paredzēts nekomerciāli pārvietot tieši no citām dalībvalstīm vai to daļām, kas uzskaitītas minētajā daļā.

3.   Regulas I pielikuma B daļā uzskaitītās dalībvalstis nepiemēro profilaktiskos veselības aizsardzības pasākumus suņiem, ko paredzēts nekomerciāli pārvietot tieši no citām dalībvalstīm vai to daļām, kas uzskaitītas A daļā.

3. pants

Nosacījumi dalībvalstu vai to daļu iekļaušanai I pielikuma A daļas sarakstā

Dalībvalstu teritorijas kopumā vai to daļas iekļauj I pielikuma A daļas sarakstā, ja tās iesniegušas Komisijai pieteikumu, kurā dokumentēta atbilstība vismaz vienam no šādiem nosacījumiem:

a)

tās saskaņā ar Pasaules Dzīvnieku veselības organizācijas (OIE) Sauszemes dzīvnieku veselības kodeksa 2010. gada izdevuma 1. sējuma 1.4. nodaļas 1.4.6. panta 3. punktā ieteikto procedūru ir paziņojušas, ka visa to teritorija vai teritorijas daļa ir brīva no parazīta Echinococcus multilocularis definitīvajos saimniekdzīvniekos, un ir pieņēmušas noteikumus, kas paredz, ka saskaņā ar valsts tiesību aktiem ir obligāti jāziņo par Echinococcus multilocularis infekciju saimniekdzīvniekos;

b)

piecpadsmit gadu laikā pirms šā pieteikuma iesniegšanas datuma un nepiemērojot patogēna specifiskas uzraudzības programmu, tās nav reģistrējušas nevienu Echinococcus multilocularis infekcijas gadījumu saimniekdzīvniekos, ar nosacījumu, ka desmit gadu laikā pirms minētā datuma ir izpildīti šādi nosacījumi:

i)

ir bijuši spēkā noteikumi, kas paredz, ka saskaņā ar valsts tiesību aktiem ir obligāti jāpaziņo par Echinococcus multilocularis infekciju saimniekdzīvniekos;

ii)

ir pastāvējusi Echinococcus multilocularis infekcijas saimniekdzīvniekos agrīnās noteikšanas sistēma;

iii)

ir īstenoti pienācīgi pasākumi, lai novērstu parazīta Echinococcus multilocularis ievazāšanu ar mājas definitīvajiem saimniekdzīvniekiem;

iv)

nav zināms, ka to teritorijā būtu ieviesusies parazīta Echinococcus multilocularis infekcija savvaļas saimniekdzīvniekiem;

c)

trīs divpadsmit mēnešu periodus pirms šā pieteikuma iesniegšanas datuma dalībvalstis ir īstenojušas patogēna specifisku uzraudzības programmu, kura atbilst II pielikuma prasībām, un savvaļas definitīvajiem saimniekdzīvniekiem nav reģistrēts neviens Echinococcus multilocularis infekcijas gadījums, un par šādiem gadījumiem saskaņā ar valsts tiesību aktiem ir obligāti jāziņo.

4. pants

Nosacījumi dalībvalstu vai to daļu iekļaušanai I pielikuma B daļas sarakstā

Dalībvalstis iekļauj I pielikuma B daļas sarakstā uz laiku, kas nav ilgāks par pieciem divpadsmit mēnešu uzraudzības periodiem, ja tās iesniegušas Komisijai pieteikumu, dokumentējot, ka:

a)

to teritorijā vai tās daļā, kas jāietver minētās B daļas sarakstā, saskaņā ar Direktīvas 92/65/EEK 14. panta 1. punkta ievilkumiem ir īstenota obligāta programma Echinococcus multilocularis infekcijas izskaušanai savvaļas definitīvajos saimniekdzīvniekos;

b)

ir spēkā noteikumi, kas paredz, ka saskaņā ar valsts tiesību aktiem ir obligāti jāziņo par Echinococcus multilocularis infekciju saimniekdzīvniekos.

5. pants

I pielikumā uzskaitīto dalībvalstu pienākumi

1.   Regulas I pielikumā uzskaitītās dalībvalstis ievieš:

a)

noteikumus, kas paredz, ka saskaņā ar valsts tiesību aktiem ir obligāti jāziņo par Echinococcus multilocularis infekciju saimniekdzīvniekos;

b)

Echinococcus multilocularis infekcijas saimniekdzīvniekos agrīnās noteikšanas sistēmu.

2.   Regulas I pielikumā uzskaitītās dalībvalstis īsteno patogēna specifisku uzraudzības programmu, kas tiek sastādīta un veikta saskaņā ar II pielikumu.

3.   Regulas I pielikumā uzskaitītās dalībvalstis nekavējoši ziņo Komisijai un pārējām dalībvalstīm par Echinococcus multilocularis infekcijas atklāšanu paraugos, kas ņemti no savvaļas definitīvajiem saimniekdzīvniekiem:

a)

regulas I pielikuma A daļā uzskaitītās dalībvalstis vai to daļas – iepriekšējā divpadsmit mēnešu uzraudzības periodā; vai

b)

pēc pirmā 24 mēnešu perioda, kas seko 4. pantā noteiktās obligātās programmas sākumam Echinococcus multilocularis infekcijas izskaušanai savvaļas definitīvajos saimniekdzīvniekos I pielikuma B daļā uzskaitītajās dalībvalstīs vai to daļās.

4.   Regulas I pielikumā uzskaitītās dalībvalstis ziņo Komisijai par 2. punktā minētās patogēna specifiskas uzraudzības programmas rezultātiem līdz 31. maijam pēc katra divpadsmit mēnešu uzraudzības perioda beigām.

6. pants

Nosacījumi dalībvalstu vai to daļu izslēgšanai no I pielikuma saraksta

Komisija izslēdz dalībvalsti vai tās daļu no I pielikuma attiecīgā saraksta, ja:

a)

vairs netiek piemēroti 5. panta 1. punkta nosacījumi; vai

b)

kādā no 5. panta 3. punktā minētajiem uzraudzības periodiem konstatēts Echinococcus multilocularis infekcijas gadījums definitīvajos saimniekdzīvniekos; vai

c)

regulas 5. panta 4. punktā noteiktajā termiņā Komisijai nav iesniegts 5. panta 4. punktā minētais ziņojums; vai

d)

regulas 4. pantā paredzētā izskaušanas programma ir tikusi pabeigta.

7. pants

Profilaktiskie veselības aizsardzības pasākumi

1.   Suņus, ko plāno nekomerciālos nolūkos ievest kādā no I pielikumā uzskaitītajām dalībvalstīm vai dalībvalsts daļā, pakļauj terapijai, lai iznīcinātu parazīta Echinococcus multilocularis nobriedušās un nenobriedušās zarnu formas; terapiju veic laika periodā ne agrāk par 120 stundām un ne vēlāk par 24 stundām pirms plānotās ievešanas šādā dalībvalstī vai dalībvalsts daļā.

2.   Šā panta 1. punktā minēto terapiju veic veterinārārsts, un tajā izmanto šādas zāles:

a)

zāles, kas satur atbilstošu devu:

i)

prazikvantela; vai

ii)

farmakoloģiski aktīvas vielas, kas saskaņā ar iegūtajiem pierādījumiem vienas pašas vai kombinācijā attiecīgajām saimnieksugām samazina parazīta Echinococcus multilocularis nobriedušo un nenobriedušo zarnu formu slodzi;

b)

kam piešķirta:

i)

tirdzniecības atļauja saskaņā ar Direktīvas 2001/82/EK 5. pantu vai Regulas (EK) Nr. 726/2004 3. pantu; vai

ii)

apstiprinājums vai licence, ko izdevusi kompetentā iestāde trešā valstī, kas ir suņa, ko paredzēts nekomerciāli pārvietot, izcelsmes valsts.

3.   Šā panta 1. punktā noteikto terapiju apliecina:

a)

suņu nekomerciālai pārvietošanai Savienības iekšienē – vakcinējošais veterinārārsts Lēmuma 2003/803/EK noteiktā pases parauga attiecīgajā iedaļā; vai

b)

suņu nekomerciālai pārvietošanai no trešām valstīm – pilnvarots veterinārārsts Lēmuma 2004/824/EK noteiktā standarta dzīvnieku veselības sertifikāta attiecīgajā iedaļā.

8. pants

Atkāpe no profilaktisko veselības aizsardzības pasākumu piemērošanas

1.   Atkāpjoties no 7. panta 1. punkta, nekomerciālā pārvietošana I pielikumā uzskaitītajās dalībvalstīs vai to daļās ir atļauta attiecībā uz suņiem, kuri ir bijuši pakļauti profilaktiskajiem veselības aizsardzības pasākumiem, kas noteikti:

a)

regulas 7. panta 2. punktā un 3. punkta a) apakšpunktā, vismaz divreiz ar intervālu, kas ilgst maksimāli 28 dienas, un ja pēc tam terapija tiek atkārtota regulāros intervālos, kas nepārsniedz 28 dienas;

b)

regulas 7. panta 2. un 3. punktā, ne mazāk kā 24 stundas pirms ievešanas un ne vairāk kā 28 dienas pirms tranzīta pabeigšanas; šajā gadījumā šiem suņiem jāierodas kādā no ceļotāju iebraukšanas vietām, ko šī dalībvalsts iekļāvusi sarakstā saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 998/2003 13. pantu.

2.   Šā panta 1. punktā noteikto atkāpi piemēro tikai tādai suņu pārvietošanai, ja tie ierodas I pielikumā uzskaitītajās dalībvalstīs vai to daļās, kuras ir:

a)

paziņojušas Komisijai par šādas pārvietošanas kontroles nosacījumiem; un

b)

šos nosacījumus izziņojušas publiski.

9. pants

Pārskatīšana

Komisija:

a)

pārskata šo regulu vēlākais piecus gadus pēc tās stāšanās spēkā, ņemot vērā zinātnes attīstību attiecībā uz Echinococcus multilocularis infekciju dzīvniekiem;

b)

pārskata rezultātus iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei.

Pārskatā jo īpaši izvērtē profilaktisko veselības aizsardzības pasākumu proporcionalitāti un zinātnisko pamatotību.

10. pants

Stāšanās spēkā un piemērošana

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

To piemēro no 2012. gada 1. janvāra.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2011. gada 14. jūlijā

Komisijas vārdā

priekšsēdētājs

José Manuel BARROSO


(1)  OV L 146, 13.6.2003., 1. lpp.

(2)  EFSA žurnāls (2006) 441, 1.–54. lpp.(http://www.efsa.europa.eu/en/efsajournal/doc/441.pdf).

(3)  OV L 311, 28.11.2001., 1. lpp.

(4)  OV L 136, 30.4.2004., 1. lpp.

(5)  OV L 312, 27.11.2003., 1. lpp.

(6)  OV L 358, 3.12.2004., 12. lpp.

(7)  OV L 268, 14.9.1992., 54. lpp.


I PIELIKUMS

A   DAĻA

Dalībvalstu vai to daļu saraksts, kuras atbilst 3. panta nosacījumiem

ISO kods

Dalībvalsts

Teritorijas daļa

FI

SOMIJA

Visa teritorija

GB

APVIENOTĀ KARALISTE

Visa teritorija

IE

ĪRIJA

Visa teritorija

MT

MALTA

Visa teritorija


B   DAĻA

Dalībvalstu vai to daļu saraksts, kuras atbilst 4. panta nosacījumiem

ISO kods

Dalībvalsts

Teritorijas daļa

 

 

 


II PIELIKUMS

Prasības attiecībā uz 3. panta c) punktā noteikto patogēna specifiskas uzraudzības programmu

1.

Izstrādā patogēna specifisku uzraudzības programmu, lai katrā epidemioloģiski nozīmīgā dalībvalsts vai tās daļas ģeogrāfiskajā vienībā ar vismaz 95 % ticamību konstatētu, ka parazīta izplatība nepārsniedz 1 %.

2.

Patogēna specifiskajā uzraudzības programmā veic atbilstošu paraugu ievākšanu, ņemot vērā risku vai reprezentatīvā veidā, lai nodrošinātu parazīta Echinococcus multilocularis noteikšanu, ja tas ir sastopams jebkurā dalībvalsts daļā, saskaņā ar 1. punktā noteikto izplatību.

3.

Īstenojot patogēna specifisko uzraudzības programmu, divpadsmit mēnešu uzraudzības perioda laikā ievāc paraugus no savvaļas definitīvajiem saimniekdzīvniekiem vai, ja ir gūti pierādījumi, ka savvaļas definitīvo saimnieku dalībvalstī vai tās daļā nav, – paraugus no mājas definitīvajiem saimniekdzīvniekiem, lai analizētu, pārbaudot:

a)

zarnu saturu parazīta Echinococcus multilocularis noteikšanai, izmantojot sedimentācijas un skaitīšanas metodi (SCT) vai citu līdzvērtīgi jutīgu un specifisku metodi; vai

b)

izkārnījumus sugai specifiskas dezoksiribonukleīnskābes (DNS) noteikšanai parazīta Echinococcus multilocularis audos vai olās, izmantojot polimerāzes ķēdes reakciju (PCR) vai citu līdzvērtīgi jutīgu un specifisku metodi.


Top