6.9.2008   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 239/26

(1)

Ar 2006. gada 17. maija elektronisko paziņojumu Ungārijas iestādes saskaņā ar EK līguma 88. panta 3. punktu paziņoja par iepriekš minēto pasākumu (turpmāk – “pasākums”). Paziņojumu papildināja 2006. gada 21. jūnija vēstule, kura Komisijā reģistrēta 2006. gada 22. jūnijā.

(2)

Ar 2006. gada 1. augusta, 2006. gada 30. oktobra un 2007. gada 30. aprīļa vēstulēm Komisija lūdza sniegt papildu informāciju, ko Ungārija iesniedza ar 2006. gada 12. septembra, 2007. gada 21. marta un 2007. gada 30. maija vēstulēm, kuras Komisijā reģistrētas tajos pašos datumos.

(3)

Ar 2007. gada 18. jūlija vēstuli (turpmāk – “lēmums par procedūras uzsākšanu”) Komisija informēja Ungāriju par savu lēmumu saistībā ar pasākumu sākt procedūru, kas paredzēta EK līguma 88. panta 2. punktā.

(4)

Komisijas lēmums uzsākt šo procedūru tika publicēts Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī  (2). Komisija aicināja ieinteresētās personas iesniegt savus apsvērumus par atbalstu.

(5)

Komisija nesaņēma apsvērumus no ieinteresētām trešām personām. Ungārijas iestāžu apsvērumi tika saņemti ar 2007. gada 21. septembra vēstuli.

(6)

Pasākuma mērķis ir sniegt īstermiņa eksporta kredīta garantijas, lai finansētu eksporta darījumus, ko veic MVU (3), kuru eksporta apgrozījums nepārsniedz divus miljonus euro (turpmāk – “MVU ar ierobežotu eksporta apgrozījumu”). Ungārija vēlas īstenot pasākumu atbilstīgi 2.5. punktu Komisijas paziņojumā dalībvalstīm atbilstīgi EK līguma 93. panta 1. punktam par Līguma 92. un 93. panta piemērošanu īstermiņa eksporta kredīta apdrošināšanai (4) (turpmāk – “Paziņojums par īstermiņa eksporta kredīta apdrošināšanu” vai “Paziņojums”).

(7)

Garantiju attiecībā uz eksporta darījumu finansējuma aizdevuma atmaksu var sniegt:

(8)

Ungārijas iestādes norāda, ka abos iepriekš minētajos gadījumos garantijai jāfinansē eksporta darījums. Garantijas maksimālais termiņš ir divi gadi.

(9)

Garantijas summa nedrīkst pārsniegt 70 % no eksporta līguma vērtības (samazinātas par avansa maksājumu vismaz 15 % apmērā) vai 70 % no aizdevuma pamatsummas.

(10)

Eksportētāji MVU ar ierobežotu eksporta apgrozījumu nevar saņemt garantiju, ja tie iesaistīti bankrota vai likvidācijas procesā vai tiem tiek piemērota sanācija. Nav iesniegta informācija par šādiem garantiju ierobežojumiem, ko piemēro ārvalstu pircējiem.

(11)

Ja garantijas sedz iekšzemes riskus (t. i., garantijas eksportētājiem MVU), maksa ir atkarīga no eksportētāju MVU kredītspējas, un to nosaka, pamatojoties uz piecu pakāpju novērtēšanas sistēmu, kuras pamatā ir objektīvi kritēriji, kā arī subjektīvu vērtējumu saskaņā ar komercbanku praksi.

(12)

Ja garantijas sedz ārvalstu riskus (t. i., garantijas ārvalstu pircējam), pircēji tiek iedalīti risku kategorijās, pamatojoties uz viņu valsti.

(13)

Ungārijas iestādes norādīja, ka ikgadējā garantijas maksa varētu būt 0,5–2,0 %.

(14)

Turklāt jāmaksā arī vienreizējs pārvaldības maksājums 0,1 % apmērā no garantētās summas.

(15)

Ungārijas iestādes uzskata, ka ieņēmumi no maksājumiem segs plāna kārtējos izdevumus un garantijas prasības. Maksājumi tiks pārskatīti reizi ceturksnī.

(16)

Ungārijas iestādes arī norādīja, ka garantijas segums šādu risku veidiem Ungārijas tirgū nav pieejams. Lai pamatotu to, Ungārija iesniedza divu Ungārijas komercbanku ar starptautisku pieredzi deklarācijas, norādot, ka garantiju nosacījums finansēt tādu MVU eksportu, kuru eksporta apgrozījums ir ierobežots, nekropļo komercbanku tirgus darbību un veicina to vēlmi uzņemties riskus. Turklāt Ungārija iesniedza arī divu lielu starptautisku eksporta kredīta apdrošinātāju un viena valsts kredīta apdrošinātāja deklarācijas, apstiprinot tirgus nepilnības un norādot, ka tie šajā tirgus segmentā nedarbojas aktīvi.

(17)

Garantiju sniedz Ungārijas Eksporta un importa banka (Eximbank), kas ir valstij pilnībā piederoša eksporta kredītu aģentūra.

(18)

Eximbank gūst priekšrocības no valsts atbalsta garantijas veidā, kas sedz jebkuras saistības, kuras izriet no pasākuma īstenošanas.

(19)

Pasākums balstās uz 1994. gada Likuma Nr. XLII par Ungārijas Eksporta un importa banku korporāciju un Ungārijas Eksporta kredītu apdrošināšanas korporāciju 6. panta 1. punkta b) apakšpunktu un Valdības Dekrēta 85/1998 (V.6.) 1. panta 2. apakšpunkta un 11. panta A daļas 13. apakšpunktu.

(20)

Pasākuma divu gadu laikā Eximbank piešķiramā garantijas seguma kopējā summa ir HUF 15 miljardi (60 miljoni euro).

(21)

Pēc Komisijas apstiprinājuma pasākuma ilgums ir ierobežots līdz diviem gadiem.

(22)

Lēmumā par procedūras uzsākšanu Komisija secināja, ka pasākums rada šaubas, jo Eximbank eksporta garantija un Paziņojumā izklāstītā eksporta kredīta apdrošināšana atšķiras vairākos aspektos – proti, šādos:

(23)

Tiktāl, cik Paziņojums nav piemērojams, pasākumu varētu klasificēt kā tādu ar eksportu tieši saistītu valsts atbalstu (kā Kopienā, tā ārpus tās), kas nav saderīgs ar kopējo tirgu. Komisija vienmēr stingri nosodījusi eksporta atbalstu Kopienas iekšējā tirdzniecībā, un atbalsts eksportam ārpus Kopienas var ietekmēt arī konkurenci Kopienā.

(24)

Visbeidzot – pat ja eksporta kredīta apdrošināšana un Eximbank garantija būtu līdzvērtīgas un varētu piemērot Paziņojumu, nelielas bažas saglabātos. Kopš Komisijas pasākuma N 488/06 – “Eksporta kredīta apdrošināšana MVU ar ierobežotu eksporta apgrozījumu” – divu gadu laikposmam apstiprināšanas 2007. gada 22. janvārī MEHIB (cita Ungārijas valstij piederoša eksporta kredītu aģentūra) jau nodrošina īstermiņa eksporta kredīta apdrošināšanu to risku segumam, ko uzņemas MVU ar ierobežotu eksporta apgrozījumu, tādēļ šāds segums tirgū jau ir pieejams. Turklāt, atļaujot divām valsts atbalstītām eksporta kredīta aģentūrām sniegt pakalpojumus šajā segmentā un izveidot savu klientu bāzi, varētu tikt kavēta citu iespējamu dalībnieku ienākšana tirgū.

(25)

Trešās personas apsvērumus par Komisijas lēmumu uzsākt procedūru neiesniedza. Ungārijas iestāžu iesniegtos apsvērumus var apkopot šādi:

(26)

Paziņojums attiecas vienīgi uz daļu Eximbank publiskās darbības, proti – eksporta līgumu garantijas plānu. Tādēļ šā garantijas plāna novērtējums neskar Komisijas viedokli par valsts un Eximbank vispārējo saistību un jebkuru citu Eximbank piedāvājumu.

(27)

Ungārijas iestāžu izvirzītie argumenti (apkopoti 25. apsvērumā iepriekš) nekliedē Komisijas sākotnējās šaubas. Proti:

(28)

Ungārijas iestāžu apsvērumi apstiprina lēmumā par procedūras uzsākšanu izklāstīto skaidrojumu, ka Eximbank piešķiramā garantija būtiskos aspektos atšķiras no eksporta kredīta apdrošināšanas. Tādējādi pasākumu nevar novērtēt saskaņā ar Paziņojumu par īstermiņa eksporta kredīta apdrošināšanu.

(29)

Tā kā pasākumu nevar novērtēt saskaņā ar Paziņojumu par īstermiņa eksporta kredīta apdrošināšanu, jānoskaidro, vai tas atzīstams par valsts atbalstu EK līguma 87. panta 1. punkta nozīmē (7).

(30)

Lai pasākumam varētu piemērot EK līguma 87. panta 1. punktu, ir jābūt izpildītiem četriem kritērijiem:

(31)

Pasākums ir uzskatāms par valsts pasākumu, jo to īsteno valstij pilnībā piederoša eksporta aģentūra, kas izveidota par valsts līdzekļiem, veic darījumus atbilstīgi valsts tiesību aktiem un gūst labumu no valsts pretgarantijas attiecīgajiem dažāda veida riskiem.

(32)

Garantijas maksa tiek noteikta, pamatojoties uz tādu riska novērtēšanas sistēmu, kas parasti riskantākajiem klientiem paredzētu augstāku maksu. Šādā saistībā tomēr jānorāda, ka riska novērtēšanas sistēma attiecībā uz iekšzemes riskiem ņem vērā daudzus dažādus faktorus, taču attiecībā uz ārvalstu riskiem – tikai vienu kritēriju (t. i., pircēja valsti).

(33)

Ungārijas iestādes uzskata, ka iekasējamā maksa atbilst starptautisko komercapdrošinātāju vai galvotāju par šāda veida riskiem pieprasītajai tirgus maksai. Tomēr Ungārija nav apliecinājusi (piem., norādot neatkarīgus datus vai neatkarīgu pētījumu), ka riska novērtējuma rezultātā iegūtās maksas ir faktiski saskaņotas ar tirgus līmeni.

(34)

Apgalvojums, ka garantijas maksai jāsedz plāna kārtējie izdevumi un garantijas prasības, jāuzskata par pozitīvu aspektu. Tomēr Ungārija šo apgalvojumu nav pamatojusi ar datiem.

(35)

Turklāt Ungārijas iestādes apgalvo, ka garantijas segums attiecīgajiem risku veidiem Ungārijas tirgū nav pieejams. Tādēļ šī pasākuma radītajām ekonomiskajām priekšrocībām jāpieskaita arī garantijas seguma nodrošinājums, kas citādi tirgū nebūtu pieejams.

(36)

Ungārijas iestādes nav sniegušas apsvērumus šajos aspektos. Tādēļ Komisija secina, ka pasākums labuma guvējiem rada ekonomiskas priekšrocības.

(37)

Pasākums ir selektīvs, jo attiecas vienīgi uz tiem eksporta darījumiem, kurus veic MVU ar ierobežotu eksporta apgrozījumu, kā arī tādēļ, ka gada budžeta likumā noteikts Eximbank izsniegtās garantijas summas un valsts pretgarantijas vispārējs ierobežojums.

(38)

Pasākumam ir potenciāla ietekme uz konkurenci un tirdzniecību starp dalībvalstīm, jo tas ir tieši saistīts ar tādu MVU eksporta darījumiem, kuru eksporta apgrozījums ir ierobežots. Turklāt nav izslēgts eksports Kopienas iekšienē.

(39)

Tādējādi pasākums uzskatāms par valsts atbalstu EK līguma 87. panta 1. punkta nozīmē.

(40)

Valsts atbalstu var uzskatīt par saderīgu ar kopējo tirgu, ja tas atbilst kādam no EK līgumā norādītajiem izņēmumiem. 87. panta 2. punktā izklāstīti automātiskie izņēmumi no valsts atbalsta vispārēja aizlieguma; tomēr ir skaidrs, ka šajā gadījumā neviens no minētajiem izņēmumiem nav piemērojams.

(41)

EK līguma 87. panta 3. punktā norādīti četri gadījumi, kad valsts atbalstu var uzskatīt par saderīgu ar kopējo tirgu. 87. panta 3. punkta a) apakšpunkts attiecas uz atbalstu mazāk labvēlīgu reģionu ekonomiskās attīstības veicināšanai. Saistībā ar to jānorāda, ka šajā gadījumā garantijas noteikumi netiek mainīti saskaņā ar tā reģiona atpalicības līmeni, kurā eksportētājs MVU darbojas. Turklāt plāns aptver visu Ungārijas teritoriju, lai gan saskaņā ar pašreizējo reģionālā atbalsta karti 2007.–2013. gadam (8) tikai daļa Ungārijas ir tiesīga saņemt atbalstu saskaņā ar 87. panta 3. punkta a) apakšpunktu. Pasākums neatbilst arī citiem pamatnostādņu par valstu reģionālo atbalstu 2007.–2013. gadam noteikumiem (9). Tādēļ šajā gadījumā šis izņēmums nav piemērojams.

(42)

EK līguma 87. panta 3. punkta b) apakšpunktā noteikts, ka atbalstu, kas veicina kāda svarīga projekta īstenošanu visas Eiropas interesēs vai novērš nopietnus traucējumus kādas dalībvalsts ekonomikā, var uzskatīt par saderīgu ar kopējo tirgu. Šis nosacījums uz minēto gadījumu neattiecas. Tāpat nav piemērojams 87. panta 3. punkta d) apakšpunkts par atbalstu kultūras un kultūras mantojuma saglabāšanas veicināšanai.

(43)

EK līguma 87. panta 3. punkta c) apakšpunktā noteikts, ka atbalstu, kas attīsta atsevišķas saimnieciskās darbības vai atsevišķas ekonomikas jomas, var atzīt par saderīgu ar kopējo tirgu, ja šāds atbalsts neietekmē tirdzniecības apstākļus nelabvēlīgi tiktāl, ka tie ir pretrunā vispārējām interesēm. Komisija ir izstrādājusi vairākas pamatnostādnes un paziņojumus, nosakot, kā tā plāno īstenot šo pantu. Tā kā neviens no tiem neattiecas uz šo gadījumu, jebkurš valsts atbalsts šajā pasākumā izvērtējams tieši saskaņā ar EK līguma 87. panta 3. punkta c) apakšpunktu.

(44)

Šādā saistībā jānorāda, ka eksporta apdrošināšanas plāns, kas rada priekšrocības tādu MVU eksporta darījumiem, kam ir ierobežots eksporta apgrozījums, jau pastāv, un Komisija to apstiprinājusi (10) saskaņā ar Paziņojuma par īstermiņa eksporta kredīta apdrošināšanu nosacījumiem. Komisija uzskata, ka Ungārija nav apliecinājusi tāda papildu instrumenta nepieciešamību, kas rada priekšrocības eksporta darījumiem, kurus veic MVU ar ierobežotu eksporta apgrozījumu.

(45)

Turklāt jāatgādina, ka Komisija principā stingri nosodījusi eksporta atbalstu Kopienas iekšējā tirdzniecībā, jo eksporta subsīdijas tieši ietekmē konkurenci tirgū starp potenciāliem konkurējošiem preču un pakalpojumu piegādātājiem. Tā kā tas ir cieši un neatdalāmi saistīts ar pamatā esošo tirdzniecības darījumu, šāds eksporta atbalsts, iespējams, var ļoti nelabvēlīgi ietekmēt tirdzniecības nosacījumus. Savos iepriekšējos lēmumos (11) Komisija skaidri norādīja, ka garantijas, kas piedāvātas zem tirgus cenas, saistībā ar eksporta līgumiem Kopienā veido eksporta atbalstu, kas nav saderīgs ar kopējo tirgu. Turklāt dalībvalstu atbalsts to eksportam ārpus Kopienas var ietekmēt arī konkurenci Kopienā.

(46)

Iepriekš minēto iemeslu dēļ Komisija secina, ka pasākums ir valsts atbalsts EK līguma 87. panta 1. punkta nozīmē. Tā kā tas neveicina atsevišķu saimniecisko darbību vai atsevišķu ekonomikas jomu attīstību bez nelabvēlīgas ietekmes uz tirdzniecības apstākļiem tiktāl, ka tie ir pretrunā vispārējām interesēm, pasākumu nevar attaisnot saskaņā ar EK līguma 87. panta 3. punkta c) apakšpunktu, tādēļ tas nav saderīgs ar kopējo tirgu. Tā kā pasākums nav īstenots, valsts atbalsts nav jāatmaksā,