EUR-Lex Access to European Union law

Back to EUR-Lex homepage

This document is an excerpt from the EUR-Lex website

Document 32008D0718

2008/718/EK: Komisijas Lēmums ( 2008. gada 16. aprīlis ) par pasākumu C 29/07 (ex N 310/06), kuru Ungārija plāno īstenot kā īstermiņa eksporta kredīta garantiju MVU ar ierobežotu eksporta apgrozījumu (izziņots ar dokumenta numuru K(2008) 1332) (Dokuments attiecas uz EEZ)

OJ L 239, 6.9.2008, p. 26–31 (BG, ES, CS, DA, DE, ET, EL, EN, FR, IT, LV, LT, HU, MT, NL, PL, PT, RO, SK, SL, FI, SV)

Legal status of the document Date of entry into force unknown (pending notification) or not yet in force.

ELI: http://data.europa.eu/eli/dec/2008/718/oj

6.9.2008   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 239/26


KOMISIJAS LĒMUMS

(2008. gada 16. aprīlis)

par pasākumu C 29/07 (ex N 310/06), kuru Ungārija plāno īstenot kā īstermiņa eksporta kredīta garantiju MVU ar ierobežotu eksporta apgrozījumu

(izziņots ar dokumenta numuru K(2008) 1332)

(Autentisks ir tikai teksts ungāru valodā)

(Dokuments attiecas uz EEZ)

(2008/718/EK)

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu un jo īpaši tā 88. panta 2. punkta pirmo daļu,

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas zonas līgumu un jo īpaši tā 62. panta 1. punkta a) apakšpunktu,

pēc tam, kad ieinteresētās personas aicinātas iesniegt savus apsvērumus saskaņā ar iepriekš minētajiem noteikumiem (1) un kad iesniegtie apsvērumi izskatīti,

tā kā:

1.   PROCEDŪRA

(1)

Ar 2006. gada 17. maija elektronisko paziņojumu Ungārijas iestādes saskaņā ar EK līguma 88. panta 3. punktu paziņoja par iepriekš minēto pasākumu (turpmāk – “pasākums”). Paziņojumu papildināja 2006. gada 21. jūnija vēstule, kura Komisijā reģistrēta 2006. gada 22. jūnijā.

(2)

Ar 2006. gada 1. augusta, 2006. gada 30. oktobra un 2007. gada 30. aprīļa vēstulēm Komisija lūdza sniegt papildu informāciju, ko Ungārija iesniedza ar 2006. gada 12. septembra, 2007. gada 21. marta un 2007. gada 30. maija vēstulēm, kuras Komisijā reģistrētas tajos pašos datumos.

(3)

Ar 2007. gada 18. jūlija vēstuli (turpmāk – “lēmums par procedūras uzsākšanu”) Komisija informēja Ungāriju par savu lēmumu saistībā ar pasākumu sākt procedūru, kas paredzēta EK līguma 88. panta 2. punktā.

(4)

Komisijas lēmums uzsākt šo procedūru tika publicēts Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī  (2). Komisija aicināja ieinteresētās personas iesniegt savus apsvērumus par atbalstu.

(5)

Komisija nesaņēma apsvērumus no ieinteresētām trešām personām. Ungārijas iestāžu apsvērumi tika saņemti ar 2007. gada 21. septembra vēstuli.

2.   PASĀKUMA APRAKSTS

2.1.   Mērķis

(6)

Pasākuma mērķis ir sniegt īstermiņa eksporta kredīta garantijas, lai finansētu eksporta darījumus, ko veic MVU (3), kuru eksporta apgrozījums nepārsniedz divus miljonus euro (turpmāk – “MVU ar ierobežotu eksporta apgrozījumu”). Ungārija vēlas īstenot pasākumu atbilstīgi 2.5. punktu Komisijas paziņojumā dalībvalstīm atbilstīgi EK līguma 93. panta 1. punktam par Līguma 92. un 93. panta piemērošanu īstermiņa eksporta kredīta apdrošināšanai (4) (turpmāk – “Paziņojums par īstermiņa eksporta kredīta apdrošināšanu” vai “Paziņojums”).

2.2.   Garantijas noteikumi un nosacījumi

(7)

Garantiju attiecībā uz eksporta darījumu finansējuma aizdevuma atmaksu var sniegt:

a)

vietējiem eksportētājiem MVU ar ierobežotu eksporta apgrozījumu, lai palielinātu to iespējas saņemt komercbankas aizdevumu. Šādā gadījumā riskus var saistīt tieši ar pārdevēju (t. i., eksportētāju MVU) un netieši – ar pircēju;

b)

ārvalstu pircējam, kurš iepērk preces un pakalpojumus no vietējiem MVU ar ierobežotu eksporta apgrozījumu, lai palielinātu pircēja iespējas saņemt komercbankas aizdevumu. Šādā gadījumā riski ir tieši saistīti ar pircēju. Nav ierobežojuma attiecībā uz pircēja valsti, t. i., pircējs var atrasties kādā no Paziņojuma pielikumā norādītajām valstīm vai citā valstī. Tāpat nav arī ierobežojuma attiecībā uz ārvalstu pircēja lielumu (t. i., tas var būt liels uzņēmums).

(8)

Ungārijas iestādes norāda, ka abos iepriekš minētajos gadījumos garantijai jāfinansē eksporta darījums. Garantijas maksimālais termiņš ir divi gadi.

(9)

Garantijas summa nedrīkst pārsniegt 70 % no eksporta līguma vērtības (samazinātas par avansa maksājumu vismaz 15 % apmērā) vai 70 % no aizdevuma pamatsummas.

(10)

Eksportētāji MVU ar ierobežotu eksporta apgrozījumu nevar saņemt garantiju, ja tie iesaistīti bankrota vai likvidācijas procesā vai tiem tiek piemērota sanācija. Nav iesniegta informācija par šādiem garantiju ierobežojumiem, ko piemēro ārvalstu pircējiem.

(11)

Ja garantijas sedz iekšzemes riskus (t. i., garantijas eksportētājiem MVU), maksa ir atkarīga no eksportētāju MVU kredītspējas, un to nosaka, pamatojoties uz piecu pakāpju novērtēšanas sistēmu, kuras pamatā ir objektīvi kritēriji, kā arī subjektīvu vērtējumu saskaņā ar komercbanku praksi.

(12)

Ja garantijas sedz ārvalstu riskus (t. i., garantijas ārvalstu pircējam), pircēji tiek iedalīti risku kategorijās, pamatojoties uz viņu valsti.

(13)

Ungārijas iestādes norādīja, ka ikgadējā garantijas maksa varētu būt 0,5–2,0 %.

(14)

Turklāt jāmaksā arī vienreizējs pārvaldības maksājums 0,1 % apmērā no garantētās summas.

(15)

Ungārijas iestādes uzskata, ka ieņēmumi no maksājumiem segs plāna kārtējos izdevumus un garantijas prasības. Maksājumi tiks pārskatīti reizi ceturksnī.

(16)

Ungārijas iestādes arī norādīja, ka garantijas segums šādu risku veidiem Ungārijas tirgū nav pieejams. Lai pamatotu to, Ungārija iesniedza divu Ungārijas komercbanku ar starptautisku pieredzi deklarācijas, norādot, ka garantiju nosacījums finansēt tādu MVU eksportu, kuru eksporta apgrozījums ir ierobežots, nekropļo komercbanku tirgus darbību un veicina to vēlmi uzņemties riskus. Turklāt Ungārija iesniedza arī divu lielu starptautisku eksporta kredīta apdrošinātāju un viena valsts kredīta apdrošinātāja deklarācijas, apstiprinot tirgus nepilnības un norādot, ka tie šajā tirgus segmentā nedarbojas aktīvi.

2.3.   Īstenotāja iestāde

(17)

Garantiju sniedz Ungārijas Eksporta un importa banka (Eximbank), kas ir valstij pilnībā piederoša eksporta kredītu aģentūra.

(18)

Eximbank gūst priekšrocības no valsts atbalsta garantijas veidā, kas sedz jebkuras saistības, kuras izriet no pasākuma īstenošanas.

2.4.   Juridiskais pamats

(19)

Pasākums balstās uz 1994. gada Likuma Nr. XLII par Ungārijas Eksporta un importa banku korporāciju un Ungārijas Eksporta kredītu apdrošināšanas korporāciju 6. panta 1. punkta b) apakšpunktu un Valdības Dekrēta 85/1998 (V.6.) 1. panta 2. apakšpunkta un 11. panta A daļas 13. apakšpunktu.

2.5.   Budžets

(20)

Pasākuma divu gadu laikā Eximbank piešķiramā garantijas seguma kopējā summa ir HUF 15 miljardi (60 miljoni euro).

2.6.   Ilgums

(21)

Pēc Komisijas apstiprinājuma pasākuma ilgums ir ierobežots līdz diviem gadiem.

2.7.   Pamatojums oficiālas izmeklēšanas procedūras uzsākšanai

(22)

Lēmumā par procedūras uzsākšanu Komisija secināja, ka pasākums rada šaubas, jo Eximbank eksporta garantija un Paziņojumā izklāstītā eksporta kredīta apdrošināšana atšķiras vairākos aspektos – proti, šādos:

a)

tās sedz atšķirīgus riska veidus. Eksporta kredīta apdrošināšana vienmēr sedz ar pircēju saistītus riskus (t. i., risku, ka pircējs varētu nesamaksāt piegādātājam), bet garantija, ko Eximbank piešķirs eksportētājam MVU ar ierobežotu eksporta apgrozījumu, sedz paša eksportētāja aizdevuma neatmaksāšanas riskus, kas būtībā ir MVU ar ierobežotu eksporta apgrozījumu tāda eksporta atbalsts, kas nav saistīts vienīgi ar pircēja riskiem. Eximbank garantiju var sniegt arī pircējam (tostarp lieliem uzņēmumiem), sedzot ar pircēju saistītus riskus. Tomēr minētie riski ietver pircēja komerckredīta neatmaksāšanu, bet eksporta kredīta apdrošināšana sedz riskus, kas saistīti ar ārvalstu pircēja iegādāto preču un pakalpojumu neapmaksāšanu. Tātad ārvalsts pircējam piešķirtā garantija palielina tā iespējas saņemt aizdevumus ar labvēlīgākiem nosacījumiem, bet eksporta kredīta apdrošināšanai nav šādas iedarbības;

b)

Ungārijā abu attiecīgo darbību juridiskais pamats ir labi definēts un atšķirīgs: garantija ir finanšu pakalpojums, ko var sniegt vienīgi finanšu iestādes, bet apdrošināšanas darbību var veikt vienīgi apdrošinātājs, uz kuru attiecas Apdrošināšanas likuma darbības joma. Tas varētu izskaidrot eksporta kredītu apdrošinātāju iesniegtajās deklarācijās norādīto, ka viņi nedarbojas eksporta kredīta garantiju jomā (patiesībā viņiem to neatļauj tiesību akti). Turklāt divu Ungārijas banku iesniegtās deklarācijas ir divdomīgas, jo Eximbank garantija pazeminātu riskus, kas tām būtu jāsedz bez tās, un tādējādi ir ieguvējas no šā pasākuma.

(23)

Tiktāl, cik Paziņojums nav piemērojams, pasākumu varētu klasificēt kā tādu ar eksportu tieši saistītu valsts atbalstu (kā Kopienā, tā ārpus tās), kas nav saderīgs ar kopējo tirgu. Komisija vienmēr stingri nosodījusi eksporta atbalstu Kopienas iekšējā tirdzniecībā, un atbalsts eksportam ārpus Kopienas var ietekmēt arī konkurenci Kopienā.

(24)

Visbeidzot – pat ja eksporta kredīta apdrošināšana un Eximbank garantija būtu līdzvērtīgas un varētu piemērot Paziņojumu, nelielas bažas saglabātos. Kopš Komisijas pasākuma N 488/06 – “Eksporta kredīta apdrošināšana MVU ar ierobežotu eksporta apgrozījumu” – divu gadu laikposmam apstiprināšanas 2007. gada 22. janvārī MEHIB (cita Ungārijas valstij piederoša eksporta kredītu aģentūra) jau nodrošina īstermiņa eksporta kredīta apdrošināšanu to risku segumam, ko uzņemas MVU ar ierobežotu eksporta apgrozījumu, tādēļ šāds segums tirgū jau ir pieejams. Turklāt, atļaujot divām valsts atbalstītām eksporta kredīta aģentūrām sniegt pakalpojumus šajā segmentā un izveidot savu klientu bāzi, varētu tikt kavēta citu iespējamu dalībnieku ienākšana tirgū.

3.   UNGĀRIJAS APSVĒRUMI

(25)

Trešās personas apsvērumus par Komisijas lēmumu uzsākt procedūru neiesniedza. Ungārijas iestāžu iesniegtos apsvērumus var apkopot šādi:

a)

Ungārija piekrīt tam, ka apdrošināšana vienmēr sedz ar pircēju saistītus riskus, savukārt Eximbank garantija, kas sniegta MVU ar ierobežotu eksporta apgrozījumu, sedz paša eksportētāja aizdevuma neatmaksāšanas riskus. Tomēr Ungārija uzskata, ka pat šādā gadījumā riski galvenokārt ir saistīti ar pircēju, jo eksportētāja MVU ņemtā kredīta atmaksa pirmkārt atkarīga no pircēja, kas maksā par iegādātajām precēm;

b)

Ungārija piekrīt, ka eksporta kredīta apdrošināšanas un Eximbank ārvalstu pircējam sniegtās garantijas segtie riski atšķiras. Turklāt Ungārija atsaucas arī uz komercbanku praksi, kas garantijas aizdevuma papildnodrošinājumam vērtē kā daudz labvēlīgākas par apdrošināšanu, jo apdrošinātāji bieži atsakās maksāt, gadījumu uzskatot par komerctiesisku strīdu;

c)

Ungārija norāda, ka tā iesniedza apdrošinātāju sagatavotas deklarācijas, kuras Komisija jau apstiprināja pasākumam N 488/06. Ungārija arī piekrīt, ka Eximbank sniegtā garantija samazinātu komercbanku riskus, kas tām būtu jāuzņemas bez šādas garantijas, un šī iemesla dēļ bankas iesniedza savas deklarācijas kā ieinteresētās personas;

d)

Ungārija norāda, ka plānu vienam un tam pašam darījumam nevarētu piemērot paralēli jau esošajam eksporta kredīta apdrošināšanas plānam N 488/06. Ungārija arī uzsver, ka viena eksporta kredīta aģentūra nevar segt visus MVU ar ierobežotu eksporta apgrozījumu, un tas var radīt nelabvēlīgu to atlasi. Ungārija arī apgalvo, ka Eximbank garantiju plāns ļautu komercbankām apkopot pieredzi par saistītajiem riskiem un 2–3 gadu laikā izveidot komerciālo eksporta kredīta garantiju tirgu;

e)

Ungārija apgalvo, ka vidēja termiņa un ilgtermiņa eksporta kredītam piemērojamie noteikumi (5) attiecas arī uz eksporta kredīta apdrošināšanu, garantijām un refinansēšanu. Tādēļ Paziņojumu, kurā izklāstīti īstermiņa eksporta kredīta apdrošināšanas noteikumi, nav pareizi skaidrot tā, ka tas sedz tikai apdrošināšanu un neietver citus īstermiņa darījumus, jo tas būtu diskriminējoši attiecībā uz eksporta kredīta garantijas iestādēm.

4.   PASĀKUMA NOVĒRTĒJUMS

(26)

Paziņojums attiecas vienīgi uz daļu Eximbank publiskās darbības, proti – eksporta līgumu garantijas plānu. Tādēļ šā garantijas plāna novērtējums neskar Komisijas viedokli par valsts un Eximbank vispārējo saistību un jebkuru citu Eximbank piedāvājumu.

4.1.   Paziņojuma par īstermiņa eksporta kredīta apdrošināšanu piemērojamība

(27)

Ungārijas iestāžu izvirzītie argumenti (apkopoti 25. apsvērumā iepriekš) nekliedē Komisijas sākotnējās šaubas. Proti:

a)

lēmumā par procedūras uzsākšanu norādīts, ka Eximbank garantijas, kas sniegtas eksportētājiem MVU ar ierobežotu eksporta apgrozījumu, pretēji eksporta kredīta apdrošināšanai nav saistītas vienīgi ar pircēja riskiem. Ungārijas iestādes apstiprina šo atšķirību, jo saskaņā ar to izklāstīto viedokli eksportētāju MVU aizdevuma neatmaksāšanas risks nav vienīgi, bet tikai galvenokārt saistīts ar pircēju;

b)

lēmumā par procedūras uzsākšanu arī norādīts, ka Eximbank ārvalstu pircējam sniegtās garantijas un eksporta kredīta apdrošināšanas segtie riski atšķiras. Ungārijas izklāstītie argumenti to neatspēko;

c)

lēmumā par procedūras uzsākšanu norādīts, ka komercapdrošinātāju iesniegtās deklarācijas, kas apstiprina, ka tie nedarbojas īpašā garantiju tirgus segmentā, ir neatbilstīgas, jo tiesību akti neatļauj šīm iestādēm piešķirt garantijas. Lietā N 488/06 šīs deklarācijas bija atbilstīgas, jo šis pasākums attiecās uz īstermiņa eksporta kredīta apdrošināšanu;

d)

lēmumā par procedūras uzsākšanu norādīts, ka, lai gan abi dokumenti (garantija un apdrošināšana) netiktu piemēroti vienam un tam pašam darījumam, otrais līdzeklis Ungārijas eksportētājiem MVU ar ierobežotu eksporta apgrozījumu varētu dot papildu priekšrocības. To apliecina Ungārijas iestāžu norādes uz to, ka komercbankas kopumā vairāk vēlas pieņemt garantiju kā papildnodrošinājumu, kas nozīmē, ka šādu garantiju pieejamība rada MVU papildu priekšrocības;

e)

Ungārijas minēto vidēja termiņa un īstermiņa eksporta kredīta noteikumu pamatā ir EK līguma nosacījumi ārējai tirdzniecībai (EK līguma 132. pants). Eiropas Kopienu Tiesa apstiprināja, ka šā iemesla dēļ tā nevar kavēt piemērot EK līguma noteikumus par valsts atbalstu (6). Turklāt Paziņojumā par īstermiņa eksporta kredītu apdrošināšanu norādītais mērķis ir novērst konkurences traucējumus, ko valsts atbalsts rada eksporta kredīta apdrošināšanas uzņēmumu sektorā, kur pastāv konkurence starp valsts un privātiem eksporta kredīta apdrošinātājiem, t. i., Paziņojums attiecas uz apdrošināšanu un piemērojams vienīgi tai.

(28)

Ungārijas iestāžu apsvērumi apstiprina lēmumā par procedūras uzsākšanu izklāstīto skaidrojumu, ka Eximbank piešķiramā garantija būtiskos aspektos atšķiras no eksporta kredīta apdrošināšanas. Tādējādi pasākumu nevar novērtēt saskaņā ar Paziņojumu par īstermiņa eksporta kredīta apdrošināšanu.

4.2.   Valsts atbalsta esība

(29)

Tā kā pasākumu nevar novērtēt saskaņā ar Paziņojumu par īstermiņa eksporta kredīta apdrošināšanu, jānoskaidro, vai tas atzīstams par valsts atbalstu EK līguma 87. panta 1. punkta nozīmē (7).

(30)

Lai pasākumam varētu piemērot EK līguma 87. panta 1. punktu, ir jābūt izpildītiem četriem kritērijiem:

pasākumā jābūt iesaistītai valsts resursu izmantošanai,

pasākumam jāpiešķir saņēmējam selektīvas priekšrocības,

pasākumam jāietekmē dalībvalstu savstarpējā tirdzniecība,

pasākumam jārada konkurences traucējumu draudi.

(31)

Pasākums ir uzskatāms par valsts pasākumu, jo to īsteno valstij pilnībā piederoša eksporta aģentūra, kas izveidota par valsts līdzekļiem, veic darījumus atbilstīgi valsts tiesību aktiem un gūst labumu no valsts pretgarantijas attiecīgajiem dažāda veida riskiem.

(32)

Garantijas maksa tiek noteikta, pamatojoties uz tādu riska novērtēšanas sistēmu, kas parasti riskantākajiem klientiem paredzētu augstāku maksu. Šādā saistībā tomēr jānorāda, ka riska novērtēšanas sistēma attiecībā uz iekšzemes riskiem ņem vērā daudzus dažādus faktorus, taču attiecībā uz ārvalstu riskiem – tikai vienu kritēriju (t. i., pircēja valsti).

(33)

Ungārijas iestādes uzskata, ka iekasējamā maksa atbilst starptautisko komercapdrošinātāju vai galvotāju par šāda veida riskiem pieprasītajai tirgus maksai. Tomēr Ungārija nav apliecinājusi (piem., norādot neatkarīgus datus vai neatkarīgu pētījumu), ka riska novērtējuma rezultātā iegūtās maksas ir faktiski saskaņotas ar tirgus līmeni.

(34)

Apgalvojums, ka garantijas maksai jāsedz plāna kārtējie izdevumi un garantijas prasības, jāuzskata par pozitīvu aspektu. Tomēr Ungārija šo apgalvojumu nav pamatojusi ar datiem.

(35)

Turklāt Ungārijas iestādes apgalvo, ka garantijas segums attiecīgajiem risku veidiem Ungārijas tirgū nav pieejams. Tādēļ šī pasākuma radītajām ekonomiskajām priekšrocībām jāpieskaita arī garantijas seguma nodrošinājums, kas citādi tirgū nebūtu pieejams.

(36)

Ungārijas iestādes nav sniegušas apsvērumus šajos aspektos. Tādēļ Komisija secina, ka pasākums labuma guvējiem rada ekonomiskas priekšrocības.

(37)

Pasākums ir selektīvs, jo attiecas vienīgi uz tiem eksporta darījumiem, kurus veic MVU ar ierobežotu eksporta apgrozījumu, kā arī tādēļ, ka gada budžeta likumā noteikts Eximbank izsniegtās garantijas summas un valsts pretgarantijas vispārējs ierobežojums.

(38)

Pasākumam ir potenciāla ietekme uz konkurenci un tirdzniecību starp dalībvalstīm, jo tas ir tieši saistīts ar tādu MVU eksporta darījumiem, kuru eksporta apgrozījums ir ierobežots. Turklāt nav izslēgts eksports Kopienas iekšienē.

(39)

Tādējādi pasākums uzskatāms par valsts atbalstu EK līguma 87. panta 1. punkta nozīmē.

4.3.   Pasākuma saderība

(40)

Valsts atbalstu var uzskatīt par saderīgu ar kopējo tirgu, ja tas atbilst kādam no EK līgumā norādītajiem izņēmumiem. 87. panta 2. punktā izklāstīti automātiskie izņēmumi no valsts atbalsta vispārēja aizlieguma; tomēr ir skaidrs, ka šajā gadījumā neviens no minētajiem izņēmumiem nav piemērojams.

(41)

EK līguma 87. panta 3. punktā norādīti četri gadījumi, kad valsts atbalstu var uzskatīt par saderīgu ar kopējo tirgu. 87. panta 3. punkta a) apakšpunkts attiecas uz atbalstu mazāk labvēlīgu reģionu ekonomiskās attīstības veicināšanai. Saistībā ar to jānorāda, ka šajā gadījumā garantijas noteikumi netiek mainīti saskaņā ar tā reģiona atpalicības līmeni, kurā eksportētājs MVU darbojas. Turklāt plāns aptver visu Ungārijas teritoriju, lai gan saskaņā ar pašreizējo reģionālā atbalsta karti 2007.–2013. gadam (8) tikai daļa Ungārijas ir tiesīga saņemt atbalstu saskaņā ar 87. panta 3. punkta a) apakšpunktu. Pasākums neatbilst arī citiem pamatnostādņu par valstu reģionālo atbalstu 2007.–2013. gadam noteikumiem (9). Tādēļ šajā gadījumā šis izņēmums nav piemērojams.

(42)

EK līguma 87. panta 3. punkta b) apakšpunktā noteikts, ka atbalstu, kas veicina kāda svarīga projekta īstenošanu visas Eiropas interesēs vai novērš nopietnus traucējumus kādas dalībvalsts ekonomikā, var uzskatīt par saderīgu ar kopējo tirgu. Šis nosacījums uz minēto gadījumu neattiecas. Tāpat nav piemērojams 87. panta 3. punkta d) apakšpunkts par atbalstu kultūras un kultūras mantojuma saglabāšanas veicināšanai.

(43)

EK līguma 87. panta 3. punkta c) apakšpunktā noteikts, ka atbalstu, kas attīsta atsevišķas saimnieciskās darbības vai atsevišķas ekonomikas jomas, var atzīt par saderīgu ar kopējo tirgu, ja šāds atbalsts neietekmē tirdzniecības apstākļus nelabvēlīgi tiktāl, ka tie ir pretrunā vispārējām interesēm. Komisija ir izstrādājusi vairākas pamatnostādnes un paziņojumus, nosakot, kā tā plāno īstenot šo pantu. Tā kā neviens no tiem neattiecas uz šo gadījumu, jebkurš valsts atbalsts šajā pasākumā izvērtējams tieši saskaņā ar EK līguma 87. panta 3. punkta c) apakšpunktu.

(44)

Šādā saistībā jānorāda, ka eksporta apdrošināšanas plāns, kas rada priekšrocības tādu MVU eksporta darījumiem, kam ir ierobežots eksporta apgrozījums, jau pastāv, un Komisija to apstiprinājusi (10) saskaņā ar Paziņojuma par īstermiņa eksporta kredīta apdrošināšanu nosacījumiem. Komisija uzskata, ka Ungārija nav apliecinājusi tāda papildu instrumenta nepieciešamību, kas rada priekšrocības eksporta darījumiem, kurus veic MVU ar ierobežotu eksporta apgrozījumu.

(45)

Turklāt jāatgādina, ka Komisija principā stingri nosodījusi eksporta atbalstu Kopienas iekšējā tirdzniecībā, jo eksporta subsīdijas tieši ietekmē konkurenci tirgū starp potenciāliem konkurējošiem preču un pakalpojumu piegādātājiem. Tā kā tas ir cieši un neatdalāmi saistīts ar pamatā esošo tirdzniecības darījumu, šāds eksporta atbalsts, iespējams, var ļoti nelabvēlīgi ietekmēt tirdzniecības nosacījumus. Savos iepriekšējos lēmumos (11) Komisija skaidri norādīja, ka garantijas, kas piedāvātas zem tirgus cenas, saistībā ar eksporta līgumiem Kopienā veido eksporta atbalstu, kas nav saderīgs ar kopējo tirgu. Turklāt dalībvalstu atbalsts to eksportam ārpus Kopienas var ietekmēt arī konkurenci Kopienā.

5.   SECINĀJUMS

(46)

Iepriekš minēto iemeslu dēļ Komisija secina, ka pasākums ir valsts atbalsts EK līguma 87. panta 1. punkta nozīmē. Tā kā tas neveicina atsevišķu saimniecisko darbību vai atsevišķu ekonomikas jomu attīstību bez nelabvēlīgas ietekmes uz tirdzniecības apstākļiem tiktāl, ka tie ir pretrunā vispārējām interesēm, pasākumu nevar attaisnot saskaņā ar EK līguma 87. panta 3. punkta c) apakšpunktu, tādēļ tas nav saderīgs ar kopējo tirgu. Tā kā pasākums nav īstenots, valsts atbalsts nav jāatmaksā,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Valsts atbalsts, kuru Ungārijā plāno īstenot kā īstermiņa eksporta kredīta garantiju MVU ar ierobežotu eksporta apgrozījumu, nav saderīgs ar kopējo tirgu.

Tālab šādu atbalstu nedrīkst sniegt.

2. pants

Ungārija divu mēnešu laikā pēc šā lēmuma informē Komisiju par veiktajiem pasākumiem, lai ievērotu atbilstību.

3. pants

Šis lēmums ir adresēts Ungārijai.

Briselē, 2008. gada 16. aprīlī

Komisijas vārdā

Komisijas locekle

Neelie KROES


(1)  OV C 234, 6.10.2007., 18. lpp.

(2)  Turpat.

(3)  Kā norādīts 2004. gada Ungārijas Likumā Nr. XXXIV. Šī MVU definīcija atbilst 2003. gada 6. maija Komisijas ieteikumā ietvertajiem attiecīgajiem kritērijiem par mikrouzņēmumu, mazo un vidējo uzņēmumu definīciju (OV L 124, 20.5.2003., 36. lpp.).

(4)  OV C 281, 17.9.1997.

(5)  Padomes Direktīva 98/29/EK (1998. gada 7. maijs) par pamatnoteikumu saskaņošanu attiecībā uz eksporta kredītu apdrošināšanu vidēja termiņa un ilgtermiņa darījumiem.

(6)  Lieta C-142/87 Beļģija pret Komisiju (“Tubemeuse”) [1990] ECR, I–959. lpp., 32. punkts.

(7)  Komisija norāda, ka plāns neatbilst arī “paziņojumam par garantijām” (OV C 71, 11.3.2000.). Paziņojuma par garantijām 1.2. punktā norādīts, ka tas neattiecas uz eksporta kredīta garantijām. Tā kā pasākums nodrošina garantiju pret tādu aizdevuma neatmaksāšanu, uz kuriem attiecas eksporta darījuma finansēšanas līgums, Komisija uzskata, ka nav piemērojams paziņojums par garantijām.

(8)  N 487/06 – Komisijas 2006. gada 13. septembra vēstule (OV C 256, 24.10.2006., 7. lpp.).

(9)  OV C 54, 4.3.2006., 13. lpp.

(10)  Valsts atbalsts N 488/2006.

(11)  Komisijas 1982. gada 17. maija Lēmums par procentu likmju subsidēšanu eksporta no Francijas uz Grieķiju kredītiem pēc šīs valsts pievienošanās Eiropas Ekonomikas kopienai (OV L 159, 10.6.1982., 44. lpp.); Komisijas 1984. gada 27. jūnija Lēmums par Francijas valdības nodomu piešķirt Francijas eksportētājiem īpašu valūtas maiņas riska segumu attiecībā uz konkursu elektrostacijas būvei Grieķijā (OV L 230, 28.8.1984., 25. lpp.).


Top