Accept Refuse

EUR-Lex Access to European Union law

Back to EUR-Lex homepage

This document is an excerpt from the EUR-Lex website

Document 32006D1639

Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmums Nr. 1639/2006/EK ( 2006. gada 24. oktobris ), ar ko izveido konkurētspējas un inovāciju pamatprogrammu (2007. līdz 2013. gads)

OJ L 310, 9.11.2006, p. 15–40 (ES, CS, DA, DE, ET, EL, EN, FR, IT, LV, LT, HU, MT, NL, PL, PT, SK, SL, FI, SV)
Special edition in Bulgarian: Chapter 13 Volume 054 P. 224 - 249
Special edition in Romanian: Chapter 13 Volume 054 P. 224 - 249
Special edition in Croatian: Chapter 13 Volume 053 P. 123 - 148

No longer in force, Date of end of validity: 31/12/2013; Atcelts ar 32013R1287

ELI: http://data.europa.eu/eli/dec/2006/1639/oj

9.11.2006   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 310/15


EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES LĒMUMS Nr. 1639/2006/EK

(2006. gada 24. oktobris),

ar ko izveido konkurētspējas un inovāciju pamatprogrammu (2007. līdz 2013. gads)

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu, un jo īpaši tā 156. pantu, 157. panta 3. punktu un 175. panta 1. punktu,

ņemot vērā Komisijas priekšlikumu,

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu (1),

ņemot vērā Reģionu komitejas atzinumu (2),

saskaņā ar Līguma 251. pantā noteikto procedūru (3),

tā kā:

(1)

Lisabonas Eiropadome 2000. gada 23. un 24. martā izvirzīja mērķi panākt, lai Eiropas Savienības ekonomika kļūtu par konkurētspējīgāko un dinamiskāko uz zinātnes atziņām balstīto ekonomiku pasaulē. Eiropadome uzsvēra, cik būtiski ir radīt maziem un vidējiem uzņēmumiem (MVU) labvēlīgus apstākļus, izplatīt labāko prasi un nodrošināt maksimālu konverģenci starp dalībvalstīm. Gēteborgas Eiropadome 2001. gada 15. un 16. jūnijā vienojās par Savienības stratēģiju ilgtspējīgas attīstības veicināšanai, lai ekonomiskā izaugsme ietu kopsolī ar sociālo integrāciju un vides aizsardzību. Ražošanas veidiem uzņēmumos ir būtiska nozīme ilgtspējīgas attīstības uzturēšanā.

(2)

Būtu jāizveido konkurētspējas un inovāciju pamatprogramma (turpmāk – “Pamatprogramma”), ar kuras palīdzību Kopienā varētu uzlabot konkurētspēju un inovāciju jaudu, veicināt zināšanu sabiedrības attīstību un sekmēt ilgtspējīgu attīstību uz līdzsvarotas ekonomiskās izaugsmes bāzes.

(3)

Šāda programma pilnībā iekļautos pavasara Eiropadomei adresētajā Komisijas 2005. gada 2. februāra paziņojumā “Sadarbība izaugsmes un darbvietu attīstībai – Jauns Lisabonas stratēģijas posms”, kurā formulēts ieteikums īstenot darbības, kuru nolūks būtu sasniegt ekonomisko izaugsmi un palielināt konkurētspēju, kā arī panākt, ka Eiropa kļūst par labvēlīgāku vidi investīcijām un darbam, atgādinot, ka ir jāveicina uzņēmējdarbības iniciatīva, jāpiesaista pietiekams apjoms riska kapitāla jaunu uzņēmumu dibināšanai un jāsaglabā stabils rūpnieciskais pamats Eiropā, vienlaikus sekmējot inovācijas un jo īpaši inovācijas vides jomā, t. i., inovācijas, kas saistītas ar vides tehnoloģijām vai šādu tehnoloģiju izmantošanu, informācijas un komunikāciju tehnoloģiju (IKT) ieviešanu un resursu ilgstošu izmantošanu. Tā kā konkurenci lielā mērā virza aktīvi uzņēmumi, kas strādā atklātos un konkurējošos tirgos, un to atbalsta pareizi ietvara noteikumi, Kopienu finansējumam ir jābūt vērstam uz atbalsta izlīdzināšanu un papildus finansējuma nodrošināšanu, lai cīnītos ar tirgus kļūdām.

(4)

Eiropas Mazo uzņēmumu hartā (turpmāk – “Harta”), ko Eiropadome apstiprināja 2000. gada 19. un 20. jūnija sanāksmē Santa Maria de Feirā, mazie uzņēmumi raksturoti kā “Eiropas ekonomikas pamats”. Veidojot valstu un Eiropas politiku, būtu efektīvāk jāņem vērā mazo un amatniecības uzņēmumu īpatnības, prasības un cerības. Paredzot Kopienas pasākumus, ar kuriem veicina MVU, kā, piemēram, Komisijas 2005. gada 10. novembra paziņojums “Kopienas Lisabonas programmas īstenošana – Mūsdienīga MVU politika izaugsmes un nodarbinātības veicināšanai”, būtu jāņem vērā Hartā paredzētie mērķi, un Pamatprogramma būtu jāizmanto kā līdzeklis, lai veicinātu Hartā uzstādīto mērķu sasniegšanu.

(5)

Pamatprogrammā īpaša uzmanība būtu jāpievērš MVU, kā definēts Komisijas Ieteikumā 2003/361/EK (2003. gada 6. maijs) par mikrouzņēmumu, mazo un vidējo uzņēmumu definīciju (4). Tajā īpaša uzmanība būtu jāpievērš “gazeļu” specifiskajām īpatnībām un prasībām, kā arī mikrouzņēmumu un amatniecības uzņēmumu, kā arī īpašo mērķa grupu, tostarp sieviešu uzņēmējdarbībā īpatnībām.

(6)

Pamatprogrammā būtu jāapkopo īpašie pasākumi, kurus Kopiena īsteno attiecībā uz uzņēmējdarbību, MVU, rūpniecības konkurētspēju, inovācijām, IKT, vides tehnoloģijām un saprātīgu enerģiju, un ko līdz šim reglamentēja Padomes Lēmums 96/413/EK (1996. gada 25. jūnijs) par Kopienas darbības programmas īstenošanu Eiropas rūpniecības konkurētspējas pastiprināšanai (5), Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmums Nr. 1336/97/EK (1997. gada 17. jūnijs) par vairākām pamatnostādnēm attiecībā uz Eiropas telekomunikāciju tīkliem (6), Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1655/2000 (2000. gada 17. jūlijs) par Finanšu instrumentu videi (LIFE) (7), Padomes Lēmums 2000/819/EK (2000. gada 20. decembris) par uzņēmumu un uzņēmējdarbības daudzgadu programmu, īpaši attiecībā uz mazajiem un vidējiem uzņēmumiem (MVU) 2001.–2005.) (8), Padomes Lēmums 2001/48/EK (2000. gada 22. decembris), ar ko pieņem Kopienas daudzgadu programmu, lai veicinātu Eiropas digitālā satura attīstību un lietošanu globālajā tīklā un veicinātu valodu daudzveidību informācijas sabiedrībā (9), Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmums Nr. 1230/2003/EK (2003. gada 26. jūnijs), ar ko pieņem daudzgadu programmu par rīcību enerģijas jomā: “Saprātīga enerģija Kopienai” (2003. līdz 2006. gadam) (10) un Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmums Nr. 2256/2003/EK (2003. gada 17. novembris), ar ko pieņem daudzgadu programmu (2003.–2005.) “e-Eiropas 2005” rīcības plāna uzraudzībai, labas prakses izplatīšanai un tīklu un informācijas drošības uzlabošanai (MODINIS) (11).

(7)

Pamatprogrammā būtu jānosaka vienoto mērķu kopums, to īstenošanai paredzētais kopējais budžets, dažāda veida īstenošanas pasākumi, kā arī mehānismi Kopienas finansiālo interešu pārraudzībai un aizsardzībai.

(8)

Atbilstīgi Komisijas 2003. gada 11. marta paziņojumam “Inovāciju politika: atjaunojot Savienības pieeju Lisabonas stratēģijas kontekstā”, un ņemot vērā ESAO Oslo rokasgrāmatu, inovācija nozīmē gan izstrādājumu klāsta un pakalpojumu, gan arī saistīto tirgu atjauninājumu un paplašinājumu; jaunu konstrukcijas, ražošanas, piegādes un izplatīšanas metožu izveidi; izmaiņu ieviešanu vadībā, darba organizācijā un darba apstākļos, un darbaspēka prasmēs, un ietver gan tehnoloģijas inovācijas, gan ar tehnoloģiju nesaistītas inovācijas, kā arī organizatoriskas inovācijas.

(9)

Darbības, ko saskaņā ar Līguma 166. pantu veic pētniecības un tehnoloģiju attīstības jomā, būtu jāizslēdz no Pamatprogrammas. Tai vajadzētu būt saskaņotai ar Kopienas Septīto pamatprogrammu pētniecībai, tehnoloģiju attīstībai un demonstrējumu pasākumiem (12) (turpmāk – “Septītā PTA pamatprogramma”), pievēršot uzmanību gan ar tehnoloģiju nesaistītām inovācijām, gan tehnoloģiskām inovācijām, kas jau izgājušas pēdējo demonstrējuma posmu un ir sagatavotas ieviešanai tirgū (lai inovācijas pārbaudītu lietojumam tirgū). Būtu jānodrošina, ka netiek pārtraukta finansēšana laikā starp pētniecību, attīstību un izmantošanu (tehnoloģiju nodošanas pasākumi, tostarp pirmssagatavošanas posmā). Tāpēc finansējuma piešķiršana pārejai no pētījumu rezultātiem uz tirdzniecību ir uzdevums, kas jāveic ciešā saskaņā ar Septīto PTA pamatprogrammu un ar citām attiecīgajām pētniecības programmām.

(10)

Pamatprogrammai būtu jāattiecas arī uz to pastāvošo tehnoloģiju ieviešanu tirgū, kuras paredzēts izmantot jaunā un inovatīvā veidā. Dažos gadījumos uz izmēģinājuma projektiem, lai demonstrētu tehnoloģijas, attieksies abas programmas – Pamatprogramma un Septītā PTA pamatprogramma. Tas notiks tikai tādos gadījumos, ja ir jāapstiprina konkrēti tehnoloģiski risinājumi (piemēram, tehniskie standarti IKT jomā) posmā, kad tos ievieš tirgū kā jau demonstrētu tehnoloģiju.

(11)

Atzīstot to, ka katram instrumentam būtu jādarbojas saskaņā ar tā īpašo procedūru, Pamatprogrammai būtu jāpapildina struktūrfondi un citas attiecīgās Kopienas programmas. Tādejādi, vienas un tās pašas atbilstīgās izmaksas nebūtu jāfinansē paralēli.

(12)

Pamatprogrammas vienotie mērķi būtu jāsasniedz, īstenojot īpašas programmas – “Uzņēmējdarbības un inovāciju programma”, “Stratēģiskā atbalsta programma IKT jomā” un “Saprātīga enerģija Eiropai”.

(13)

Īstenojot visas ar Pamatprogrammu finansētās programmas un darbības, būtu jāņem vērā pārskatāmības un dzimumu līdztiesības principi.

(14)

Ar šo lēmumu attiecībā uz visu Pamatprogrammas īstenošanas laiku nosaka finansējumu, kas budžeta lēmējinstitūcijai ir galvenā atsauce ikgadējās budžeta procedūras laikā Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas Iestāžu nolīguma (2006. gada 17. maijs) par budžeta disciplīnu un pareizu finanšu pārvaldību (13) 37. punkta nozīmē.

(15)

Katrai īpašajai programmai būtu jānosaka atsevišķs orientējošs budžets.

(16)

Lai panāktu finansējuma novirzīšanu tikai uz tirgus darbības nepilnību novēršanu un lai izvairītos no tirgus darbības traucējumiem, Pamatprogrammas finansējumam būtu jāatbilst Kopienas noteikumiem valsts atbalsta jautājumos un ar to saistītajiem instrumentiem, kā arī spēkā esošajam Kopienas MVU definējumam.

(17)

Eiropas Ekonomikas zonas līgums (turpmāk – “EEZ līgums”) un asociācijas nolīgumu protokoli paredz iesaistīto valstu dalību Kopienas programmās. Citu trešo valstu dalība būtu iespējama, ja to pieļauj attiecīgi nolīgumi un procedūras.

(18)

Pamatprogramma un īpašās programmas būtu regulāri jāpārrauga un jāizvērtē, lai varētu veikt attiecīgus pielāgojumus. Ja iespējams, vērtējuma ziņojumos būtu jāietver dzimumu vienlīdzības jautājumu iekļaušana programmas darbībās.

(19)

Tāpat ir arī būtu jāveic atbilstīgi pasākumi, lai novērstu pārkāpumus un krāpšanu, kā arī pasākumi, lai atgūtu zaudētos, nepamatoti izmaksātos vai nepareizi izlietotos līdzekļus, saskaņā ar Padomes Regulu (EK, Euratom) Nr. 2988/95 (1995. gada 18. decembris) par Eiropas Kopienu finanšu interešu aizsardzību (14) un Padomes Regulu (Euratom, EK) Nr. 2185/96 (1996. gada 11. novembris) par pārbaudēm un apskatēm uz vietas, ko Komisija veic, lai aizsargātu Eiropas Kopienu finanšu intereses pret krāpšanu un citām nelikumībām (15), un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1073/1999 (1999. gada 25. maijs) par izmeklēšanu, ko veic Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai (OLAF) (16).

(20)

To uzņēmumu izaugsme un konkurētspēja, kuri darbojas rūpniecības vai pakalpojumu sniegšanas jomā, ir atkarīga no gatavības ātri piemēroties pārmaiņām, izvērst savu potenciālu inovāciju ieviešanā un izstrādāt kvalitatīvus produktus. Šis pārbaudījums attiecas uz dažāda lieluma uzņēmumiem, bet īpaši aktuāls tas ir mazākiem uzņēmumiem. Tādēļ ir jāizveido “Uzņēmējdarbības un inovāciju programma”.

(21)

Kopiena var stimulēt un koordinēt dalībvalstu centienus. Kopiena var palīdzēt dalībvalstīm gūt sasniegumus un papildināt tos, jo īpaši veicinot valstu un reģionu pieredzes un prakšu apmaiņu, definējot un izplatot paraugpraksi, kā arī inovatīvas idejas un palīdzot uzņēmumiem, jo īpaši MVU, piekļūt pakalpojumiem, kas visā Eiropā atbalsta uzņēmējdarbību un inovācijas.

(22)

Komisijas 2004. gada 28. janvāra paziņojumā “Tehnoloģiju veicināšana ilgtspējīgai attīstībai: Eiropas Savienības rīcības plāns vides tehnoloģiju jomā” ir teikts, ka Kopienas programmām ir jāatbalsta attīstība un vides tehnoloģiju ieviešana, un pausts priekšlikums mobilizēt finanšu instrumentus, lai kopīgi uzņemtos ar investīcijām vides tehnoloģijās saistītos riskus.

(23)

Lai atbalstītu inovatīvu produktu un pakalpojumu tirgus izveidi Eiropā, dalībvalstīm un Komisijai ir nepieciešams izstrādāt inovatīviem produktiem un pakalpojumiem labvēlīgus nosacījumus, tostarp tālredzīgu pieeju attiecībā uz publisko iepirkumu, lai palīdzētu veidot galvenos tirgus, vienlaikus atvieglojot piekļuves iespējas MVU un uzlabojot sabiedriskos pakalpojumus, kā arī labāku regulējumu un standartus, kuru pamatā ir iepriekšēja vajadzību paredzēšana. Komisijai būtu jānodrošina pamatnostādnes attiecībā uz inovācijām labvēlīgu publisko iepirkumu.

(24)

Attiecībā uz tehnoloģiskajām inovācijām MVU būtu jārosina iesaistīties tādās augsta līmeņa tehnoloģiju nozarēs kā kosmosa apguve un drošība un pilnveidot satelītu pozicionēšanas sistēmas Galileo lietojumprogrammas.

(25)

Ekoinovācija ir jebkura inovācija, ar ko veicina būtiskus un demonstrējamus panākumus, lai sasniegtu ilgtspējīgas attīstības mērķi, samazinot ietekmi uz apkārtējo vidi vai panākot to, ka efektīvi un atbildīgi izmanto dabas resursus, tostarp enerģiju. Ekoinovācijas koncepcija ir progresīva un Pamatprogramma jāturpina veidot tā, lai tā spētu reaģēt uz pārmaiņām. Pamatprogrammas mērķis, veicinot ekoinovācijas, ir īstenot rīcības plānu vides tehnoloģiju jomā.

(26)

Ņemot vērā apkārtējās vides programmas LIFE+ (“LIFE+”) darbību, Pamatprogrammai būtu jāveicina vides tehnoloģiju pārņemšana, īstenojot izmēģinājuma un ieviešanas tirgū projektus, mazinot plaisu, kura pastāv starp sekmīgu inovatīvu tehnoloģiju demonstrējumu un to ieviešanu tirgū, un novēršot šķēršļus produktu nonākšanai tirgū, un sekmējot brīvprātības pieeju tādās jomās kā vides vadība un attiecīgo dalībnieku sadarbības veicināšana. Piedaloties projektos un kopīgi investējot riska kapitāla fondos, ar Pamatprogrammu būtu jāatbalsta uzņēmumu ekoinovācijas, bet ar to nebūtu jāfinansē tos pašus atbilstīgus izdevumus, ko finansē LIFE+.

(27)

Kopienas līmeņa tirgus finanšu instrumenti MVU atbalstam papildina un stiprina valsts līmenī izveidotās finanšu shēmas. Ar šiem instrumentiem īpaši var veicināt privātas investīcijas jaunu, inovatīvu uzņēmumu izveidei, kā arī palīdzēt uzņēmumiem ar augstu izaugsmes potenciālu to paplašināšanās posmā novērst konstatētu pašu kapitāla nepietiekamību. Ar šiem instrumentiem var atvieglot kredītu piešķiršanu jau pastāvošiem MVU, lai tie varētu veikt darbības konkurētspējas un izaugsmes potenciāla nostiprināšanai.

(28)

Eiropas Investīciju fonds (EIF) ir specializēta Kopienas struktūra, kas MVU piedāvā riska kapitālu un garantiju instrumentus. Tas īpaši uzmanību pievērš mikrofinansējuma, kā arī agrīnās stadijas finansējuma atbalstam saskaņā ar tirgus pieprasījumu un paraugpraksi. Šis fonds palīdz Kopienai sasniegt izvirzītos mērķus, jo īpaši saistībā ar zināšanu sabiedrību, inovācijām, ekonomisko izaugsmi, nodarbinātību un uzņēmējdarbības veicināšanu. EIF nodrošina Kopienas programmu pārvaldībā nepieciešamo nepārtrauktību, un šajā sakarā EIF ir uzkrāta liela pieredze. Neatkarīgi veiktos novērtējumos ir atzīts par pareizu, ka EIF Komisijas vārdā pārvalda Kopienas finanšu instrumentus. EIF ir arī tehniskas zināšanas, kas vajadzīgas, lai atbalstītu jaunas, no valsts un privātā sektora partnerattiecībām izrietošas darbības, ko dalībvalstis uzsāk, lai no finanšu tirgiem inovatīvu mazo uzņēmumu atbalstam piesaistītu augsta riska investīciju plūsmu.

(29)

Saistībā ar gaidāmām pārmaiņām finanšu vidē un jauniem grāmatvedības standartiem finanšu iestādes, uzņemoties risku, ir daudz uzmanīgākas, kā arī plaši pielieto dažādu finanšu rādītāju salīdzināšanas stratēģijas un vismaz pārejas posmā var samazināties MVU pieejamo kredītu apjoms. Uzņēmējdarbības un inovāciju programmā tādējādi būtu jāņem vērā MVU finansiālo vajadzību attīstība, tostarp rēķinoties ar uzņēmumu vajadzību pēc tuvfinansējuma un to pielāgošanos jaunajai finanšu videi, turklāt izvairoties no tirgus traucējumiem. Turklāt darbībām būtu jāpalīdz uzlabot finanšu iestāžu spējas izvērtēt ar inovācijām saistītu risku, ar nolūku izstrādāt tehnoloģijas novērtēšanas sistēmas un uzlabot MVU spējas labāk izmantot tirgus finanšu instrumentus.

(30)

Kvalitatīviem uzņēmumu un inovāciju atbalsta pakalpojumiem ir būtiska nozīme, lai nodrošinātu MVU piekļuvi informācijai par iekšējā preču un pakalpojumu tirgus darbību un iespējām, kā arī lai pāri robežām izplatītu inovācijas, zināšanas un tehnoloģijas. Būtiska nozīme ir arī tam, ka šie dienesti veicina MVU piekļuvi informācijai par MVU piemērojamiem Kopienas tiesību aktiem, un par tiesību aktiem, ko paredzēts pieņemt un kuriem šie uzņēmumi var gatavoties un rentabli veikt vajadzīgos pielāgojumus. Būtiska pieredze un prasmes ir uzkrātas arī pastāvošajos Eiropas uzņēmumu atbalsta tīklos, kā, piemēram, Euro Info centros un Inovāciju starpniecības centros. Ārējos novērtējumos uzsvērts, ka, Eiropas uzņēmumiem sniedzot atbalsta pakalpojumus, būtu jāstiprina horizontālās saiknes nozīme, tostarp jāuzlabo pašreizējo informācijas dienestu un palīdzības dienestu sadarbība, lai radītu “vienas institūcijas apstiprinājumu”, pamatojoties uz apņemšanos vienmēr būt gataviem palīdzēt. Tas attiecas uz informācijas izplatīšanu par Kopienas programmām un MVU dalības veicināšanu šajās programmās, jo īpaši MVU dalību Septītajā PTA pamatprogrammā. Novērtējumos ir arī uzsvērts, ka svarīgi ir veicināt Komisijas un MVU mijiedarbi.

(31)

Kopienai būtu jāizveido stabila analītiskā bāze, lai konsolidētu politikas veidošanu par MVU, uzņēmējdarbību, inovācijām un konkurētspēju rūpniecības nozarēs. Šādai bāzei būtu jāpiešķir papildu vērtība informācijai, kas par šiem jautājumiem pieejama valstīs. Kopienai būtu jānodrošina kopīgu stratēģiju izstrāde, lai attīstītu konkurētspēju rūpniecības un pakalpojumu jomā, veicinātu paraugpraksi attiecībā uz uzņēmējdarbības vidi un kultūru, tostarp prasmes, uzņēmumu sociālo atbildību un dzimumu iespēju vienlīdzību, kā arī atbalstītu jaunu uzņēmēju darbību, izmantojot cita starpā izglītību un pastāvīgu mācību gan skolās, gan augstākās izglītības iestādēs.

(32)

Briseles Eiropadome 2003. gada 20. un 21. martā prioritāru raksturu piešķīra inovācijām un uzņēmējdarbībai un uzsvēra, ka Eiropai ir jāiegulda vairāk darba, lai tās idejas tiktu īstenotas un kļūtu par konkrētu pievienoto vērtību. Eiropadome aicināja turpināt uzsāktos centienus ar nolūku izveidot tādus apstākļus, kuros uzņēmumi var rast inovatīvus risinājumus. Ir pierādīts, ka inovāciju lineārais modelis, atbilstoši kuram pētniecība ir tiešs cēlonis inovācijām, nav pietiekams, lai izskaidrotu to, kā notiek inovāciju ieviešanas process, un lai sagatavotu atbilstošas politiska rakstura atbildes ar inovācijām saistītos jautājumos. Ņemot vērā, ka uzņēmumi ir galvenais inovāciju ieviešanas procesa dzinējspēks, inovāciju un uzņēmējdarbības programmai būtu jāparedz finanšu resursi, lai veicinātu inovāciju ieviešanu uzņēmumos, sagatavotu inovāciju ieviešanu tirgū un stimulētu inovāciju pārvaldību un kultūru. Ar šādiem līdzekļiem būtu jāpanāk, ka inovācijas uzlabo konkurētspējas dinamiku un ka tie izpaužas kā praktisks pielietojums uzņēmumu līmenī. Briseles Eiropadome 2004. gada 25. un 26. martā piebilda, ka tīrās tehnoloģijas ir vitāli svarīgas, lai pilnība apgūtu starp uzņēmumiem un vidi pastāvošo sinerģiju. Tādu ar vidi saistīto inovāciju veicināšana, kas ietver inovatīvas tīrās tehnoloģijas, varētu palīdzēt apzināt to potenciālu.

(33)

Zināšanu nodošanas un zināšanu apgūšanas tirgus ļoti bieži ir nepārskatāms, un informācijas trūkums vai nespēja veidot sakarus rada tirgus barjeras. Uzņēmumiem arī ir grūtības integrēt tādas tehnoloģijas un iegūt jaunas prasmes, kas neietilpst šo uzņēmumu parastajā darbības jomā. Inovācijas var būt saistītas ar augstu finansiālu risku, attīstības sarežģījumi var novēlot peļņas gūšanu un nodokļi var nevienādi ietekmēt veiksmes un neveiksmes. Dažkārt trūkst prasmju, kas vajadzīgas, lai apgūtu visas piedāvātās iespējas. Ar institucionāliem vai normatīviem šķēršļiem var aizkavēt vai apgrūtināt jaunu tirgu rašanos un piekļuvi šādiem tirgiem. Tiesību akti attiecībā uz bankrotu var kļūt par nopietnu bremzējošu faktoru, kas bailēs no bankrota attur uzņemties uzņēmējdarbības risku. Turklāt lēmums par labu inovācijām vai pret tām var būt atkarīgs no ekonomiskās konjunktūras. Tādas uzņēmējdarbības vides izveidei, kas veicina uzņēmējdarbības dibināšanu, konkurētspēju un inovācijas, būtu jāietver ekonomikas un administratīvās reformas uzlabošana attiecībā uz uzņēmējdarbību un inovācijām, jo īpaši, lai palielinātu konkurētspēju, mazinātu birokrātiskus šķēršļus MVU un radītu uzņēmējdarbībai, uzņēmumu dibināšanai un uzņēmumu nodošanai, izaugsmei un inovācijām labvēlīgākus reglamentējošus apstākļus.

(34)

Šie šķēršļi, kas inovatīvām tehnoloģijām neļauj iekļūt tirgū, īpaši spilgti izpaužas vides tehnoloģiju gadījumā. Pārāk bieži tirgus cenas preču vai pakalpojumu vides izmaksas atspoguļo nepilnīgi. Tirgus cenā neatspoguļoto izmaksu daļu maksā sabiedrība, nevis uzņēmēji, kas piesārņojumu izraisījuši. Šī tirgus nepilnība vienkopus ar Kopienas interesi saglabāt resursus, novērst piesārņojumu un aizsargāt vidi ar viszemākajām izmaksām pamato atbalstu, kas pastiprināti tiek orientēts uz vides inovācijām.

(35)

Ar inovācijām saistīto Kopienas darbību mērķis ir sekmēt inovāciju politikas attīstību dalībvalstīs un to reģionos un vienkāršot tādas sinerģijas apgūšanu, kas notiek starp valstu, reģionālo un Eiropas līmeņa politiku un atbalsta darbībām. Kopienas iespējās ir atvieglināt pārrobežu apmaiņu norisi, savstarpēju zināšanu apguvi un sakaru tīklu veidošanu, kā arī stimulēt partnerattiecības inovāciju politikas jautājumos. Ieinteresēto pušu sadarbībai izveidoto tīklu iekšienē ir būtiskākā nozīme inovāciju ieviešanai nepieciešamo zināšanu un jauno koncepciju aprites vienkāršošanā.

(36)

Rezolūcijā, ko pieņēma 2004. gada 9. decembra Briseles Telekomunikāciju Eiropadomes laikā, ir izveidots pamats jaunas informācijas sabiedrības iniciatīvas priekšlikumam, lai veicinātu šīs sabiedrības ieguldījumu Eiropā notiekošajos procesos. Savā iepriekšminētajā 2005. gada 2. februāra paziņojumā par jaunu posmu Lisabonas stratēģijā Komisija ierosina koncentrēt centienus uz šādiem diviem mērķiem: “nodrošināt stabilāku un ilgstošāku izaugsmi un radīt vairāk labāku darbavietu”. Šis paziņojums akcentē, ka informācijas un komunikāciju tehnoloģiju ieviešana privātajā un publiskajā sektorā var būtiski uzlabot Eiropā notiekošo inovāciju ieviešanas procesu un konkurētspēju. Tādēļ būtu jāizveido īpaša programma “Stratēģiskā atbalsta programma IKT jomā”.

(37)

Darbībām programmā “Stratēģiskā atbalsta programma IKT jomā” būtu arī jāpalīdz sasniegt i2010 stratēģijas mērķus, vienlaikus ņemot vērā citas Kopienas programmas IKT jomā, lai izvairītos no centienu dublēšanas.

(38)

IKT ir uz zinātnes atziņām balstītas ekonomikas fundaments. No šīm tehnoloģijām ir bijusi atkarīga vismaz puse no ražīguma pieauguma mūsdienu ekonomikās un tās turpina sniegt vienreizējus risinājumus, kā stāties pretī galvenajiem sabiedrības izaicinājumiem. Uzlabojumiem valsts sektorā un vispārējas intereses pakalpojumos ir jānotiek ciešā sadarbībā ar attiecīgo Kopienā īstenoto politiku, piemēram, tādās jomās kā sabiedrības veselības aizsardzība, izglītība un mācības, vide, transports un iekšējā tirgus un konkurences attīstība.

(39)

Būtu jāveicina inovatīvu, uz IKT balstītu risinājumu izstrāde un optimāls izmantojums, jo īpaši saistībā ar pakalpojumiem sabiedrības intereses jomās, tostarp dzīves līmeņa uzlabošana tādām nelabvēlīgā stāvoklī esošām grupām kā personas ar īpašām vajadzībām vai vecāka gadagājuma cilvēki. Ar Kopienas atbalstu būtu jāsekmē arī darbību koordinēšana un īstenošana, lai attīstītu informācijas sabiedrību dalībvalstīs.

(40)

Programmu “eTEN” (Eiropas Telekomunikāciju tīkls) termiņa vidusposma novērtējumā ir izteikts priekšlikums izmantot uz pieprasījumiem balstītu pieeju Kopienas programmās tādu projektu atbalstam, kas sekmē Eiropas pakalpojumus vispārējās intereses jomās.

(41)

Komisijas paziņojumos par e-Pārvaldi un e-Veselību un ar to saistītajos Padomes secinājumos aicināts palielināt centienus inovāciju, paraugprakses apmaiņas un savstarpējas izmantojamības jautājumos un ir apzināta vajadzība palielināt saistīto Kopienas programmu sinerģiju. Informācijas sabiedrības attīstībā liela nozīme ir savstarpējas izmantojamības spējai.

(42)

Ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 96/9/EK (1996. gada 11. marts) par datubāzu tiesisko aizsardzību (17), Eiropas Parlamenta un Direktīvu 2001/29/EK (Padomes 2001. gada 22. maijs) par dažu autortiesību un blakustiesību aspektu saskaņošanu informācijas sabiedrībā (18) un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2003/98/EK (2003. gada 17. novembris) par valsts sektora informācijas atkalizmantošanu (19) ir noteikts tiesiskais regulējums, lai varētu stāties pretī informācijas sabiedrībā izplatītajiem digitālā satura izaicinājumiem.

(43)

Dalībvalstīs pastāvošās atšķirības dažādo prakšu ziņā joprojām veido tehniskus šķēršļus, kas aizkavē piekļuvi publiskā sektora informācijai un šādas informācijas atkārtotu izmantošanu Kopienā.

(44)

Kopienas iniciatīvām digitālā satura jomā būtu jāņem vērā Kopienas daudzvalodu un kultūru daudzveidības specifika.

(45)

Dabas resursos, kuru apdomīgu un racionālu izmantošanu paredz Līguma 174. pants, līdztekus atjaunojamiem enerģijas avotiem ietilpst arī nafta, dabasgāze un cietais kurināmais, kas ir ne tikai galvenie enerģijas avoti, bet arī galvenie oglekļa dioksīda emisiju avoti.

(46)

Komisijas Zaļajā grāmatā “Pretī drošas enerģijas apgādes stratēģijai Eiropā” ir konstatēts, ka Savienība kļūst arvien atkarīgāka no ārējiem enerģijas avotiem un ka tās atkarība tuvāko 20–30 gadu laikā varētu pieaugt par 70 %. Tādēļ tajā uzsvērta nepieciešamība ar skaidru darbību atkārtoti līdzsvarot piedāvājumu politiku, un ierosināts ieviest labāk pārvaldītu un videi draudzīgāku patēriņu, jo īpaši transporta un celtniecības nozarēs. Tajā ierosināts arī piešķirt prioritāti jaunu un atjaunojamu enerģijas avotu attīstīšanai, lai stātos pretī globālās sasilšanas izaicinājumam un lai sasniegtu ar iepriekšējiem rīcības plāniem un rezolūcijām jau agrāk izvirzīto mērķi – panākt, lai līdz 2010. gadam 12 % no bruto iekšējā patēriņa tiktu izmantota enerģija, kas iegūta no atjaunojamiem enerģijas avotiem.

(47)

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2001/77/EK (2001. gada 27. septembris) par tādas elektroenerģijas pielietojuma veicināšanu iekšējā elektrības tirgū, kas ražota, izmantojot atjaunojamos enerģijas avotus (20), ir izvirzīta prasība dalībvalstīm valsts mērogā izvirzīt orientējošu mērķus, kas saskanētu ar Kopienas orientējošo mērķi 12 % apmērā no bruto nacionālā enerģijas patēriņa līdz 2010. gadam un jo īpaši ar orientējošo procentuālo daļu 22,1 % apmērā, ko veido elektrība, kas ražota, izmantojot atjaunojamos enerģijas avotus, no kopējā elektrības patēriņa Kopienā līdz 2010. gadam. Komisija 2004. gada 26. maija Paziņojumā “Atjaunojamās enerģijas daļa ES” izteica brīdinājumu un norādīja, ka gadījumā, ja netiks veikti papildu pasākumi enerģētikas jomā, ir iespējams, ka netiks sasniegts izvirzītais mērķis – panākt, lai līdz 2010. gadam tās enerģijas daļa, ko ražo, izmantojot atjaunojamos enerģijas avotus, būtu 12 % no vispārējā enerģijas patēriņa.

(48)

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2002/91/EK (2002. gada 16. decembris) par ēku energoefektivitāti (21) ir izvirzīta prasība dalībvalstīm piemērot obligāto energoefektivitātes prasību minimumu jaunām un jau uzceltām ēkām, nodrošināt ēku energosertifikāciju un par obligātu prasību noteikt regulāras boileru un gaisa kondicionēšanas sistēmu pārbaudes ēkās.

(49)

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2003/30/EK (2003. gada 8. maijs) par biodegvielas un citu atjaunojamo veidu degvielas izmantošanas veicināšanu transportā (22) ir izvirzīta prasība dalībvalstīm nodrošināt, lai to tirgū laistu biodegvielas un citu atjaunojamo veidu degvielas minimālo daudzumu.

(50)

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2004/8/EK (2004. gada 11. februāris) par tādas koģenerācijas veicināšanu, kas balstīta uz lietderīgā siltuma pieprasījumu iekšējā enerģijas tirgū, un ar kuru groza Direktīvu 92/42/EEK (23), ir izvirzīta prasība dalībvalstīm veikt to potenciāla analīzi attiecībā uz augstas efektivitātes koģenerāciju un ieviest atbalsta shēmas atbilstoši noteiktajam valsts potenciālam.

(51)

Lai vienkāršotu minēto Kopienas pasākumu īstenošanu, lai panāktu intensīvāku atjaunojamo enerģijas avotu iekļūšanu tirgū un uzlabotu enerģijas efektivitāti, Kopienas līmenī ar īpašām programmām ir jāizvērš sevišķi veicināšanas pasākumi, kuru nolūks būtu izveidot pārejai uz ilgtspējīgām enerģētikas sistēmām nepieciešamos apstākļus, jo īpaši lai atbalstītu tāda aprīkojuma standartizāciju, kas rada vai patērē atjaunojamus enerģijas avotus, lai sekmētu tehnoloģiju attīstību un lai izplatītu labāko praksi pieprasījumu pārvaldības jomā. Tas pats attiecas arī uz Kopienas pasākumiem saistībā ar energoefektivitātes norādēm uz elektroiekārtām, elektroniskām iekārtām, biroja un sakaru iekārtām, kā arī saistībā ar apgaismes ierīču, siltumapgādes un gaisa kondicionēšanas iekārtu standartizāciju. Tādēļ būtu jāizveido programma “Saprātīga enerģija Eiropai”.

(52)

Programmai “Saprātīga enerģija Eiropai” būtu jāpalīdz sasniegt vispārējos mērķus par enerģijas dažādības un piegādes drošības palielināšanu un jāveicina Savienības uzņēmumu, jo īpaši MVU, konkurētspēja, vienlaikus aizsargājot vidi un izpildot starptautiskās saistības šajā jomā. Arī energoefektivitātes uzlabošanas pasākumos, kas paredzēti šajā īpašajā programmā, galvenā uzmanība būtu jāpievērš ražošanas procesu tehnoloģiskiem uzlabojumiem, un būtu jāierosina palielināt efektivitāti, izmantojot labāku transporta loģistiku.

(53)

Lai jau pastāvošā stratēģija ilgstošas enerģijas izmantošanas jomā sniegtu gaidītos rezultātus, ir ne tikai jānodrošina Kopienas atbalsta nepārtrauktība attiecībā uz politisko nostādņu izstrādi un pastāvošo, ar tehnoloģijām nesaistīto barjeru likvidēšanu, rīkojot efektīvākas reklāmas kampaņas, bet arī, turklāt galvenokārt, būtu jāveicina investīcijas un jāsekmē inovatīvu tehnoloģiju ieviešana tirgū visas Kopienas teritorijā.

(54)

Atjaunojamiem enerģijas avotiem un energoefektivitātei ir ne tikai pozitīva ietekme uz vidi, bet tie ir arī nozares, kam raksturīga visstraujākā izaugsme un kuros ir vislielākais jaunizveidoto inovatīvo darbvietu skaits. Eiropas atjaunojamās enerģijas nozare ir visjaudīgākā pasaulē attiecībā uz tādas elektroenerģijas ražošanas tehnoloģijām, ko iegūst, izmantojot atjaunojamus enerģijas avotus. Šādas tehnoloģijas sekmē ekonomisko un sociālo kohēziju un ļauj izvairīties no resursu izšķērdēšanas.

(55)

Darbības laiks Lēmumam Nr. 1230/2003/EK beigsies 2006. gada 31. decembrī.

(56)

Trīs no četrām darbības jomām, kas izklāstītas ar Lēmumu Nr. 1230/2003/EK izveidotajā programmā, būtu jāiekļauj arī šajā programmā: i) energoefektivitātes un saprātīga enerģijas izmantojuma sekmēšana (“SAVE”), ii) jaunu un atjaunojamu enerģijas avotu izmantošanas veicināšana (“ALTERNER”) un iii) energoefektivitātes un jaunu un atjaunojamu enerģijas avotu izmantošanas veicināšana transporta jomā (“STEER”).

(57)

Ar Lēmumu Nr. 1230/2003/EK izveidotās programmas starptautiskā dimensija (“COOPENER”) būtu jāturpina jaunajos Kopienas ārējā atbalsta instrumentos kā daļa no tematiskās programmas vides un dabas resursu, tostarp enerģijas, ilgtspējīgai pārvaldībai. Tomēr, lai palīdzētu MVU izmantot saprātīgas enerģijas potenciālos tirgus, kas pastāv ārpus Eiropas, vajadzētu būt ciešai saiknei starp tematiskās programmas attiecīgo daļu un programmu “Saprātīga enerģija Eiropai”.

(58)

Atbilstīgi pareizas pārvaldības un labāka regulējuma principiem Komisija bija nolīgusi neatkarīgus ekspertus, lai tie veiktu iepriekšēju novērtējumu atjaunotai Kopienas daudzgadu programmai enerģētikas jomā, lai pēc 2006. gada 31. decembra sekmīgi turpinātu uzsākto programmu “Saprātīga enerģija Eiropai”. Savā ziņojumā eksperti secināja, ka ir vajadzīgs nodrošināt programmas “Saprātīga enerģija Eiropai” turpinājumu pēc 2006. gada un atjaunot to kā instrumentu, kas ir vispārīgāks un kurā izvirzīti vērienīgāki mērķi. Šī programma būtu jāveido arī tā, lai turpinātu palielināt Eiropas potenciālu un pārākumu ilgtspējīgas enerģijas tehnoloģiju un to izmantošanas jomā.

(59)

Īstenojot Pamatprogrammu, būtu jāņem vērā vajadzība to veidot par lietotājam viegli lietojamu un administratīvi vienkāršu instrumentu. Komisijai būtu jāpublicē lietotāja rokasgrāmata, kurā paredzēs skaidru, vienkāršu un pārskatāmu galveno principu kopumu par saņēmēju piedalīšanos Pamatprogrammā, un jānodrošina tās plaša pieejamība. Tam jo īpaši būtu jāatvieglo MVU līdzdalība programmā. Lietotāja rokasgrāmatā būtu jāraksturo saņēmēju tiesības un pienākumi; finanšu noteikumi, piemēram, attaisnotās izmaksas un atbalsta līmenis; administratīvo noteikumu un procedūru principi, jo īpaši attiecībā uz lietotājdraudzīgām pieteikuma iesniegšanas procedūrām, ko izmanto divpakāpju pieteikšanās procesā, ja tās ir vajadzīgas un ar nosacījumu, ka tāda procedūra nepaildzina laikposmu starp vērtēšanu un līguma parakstīšanu; projekta rezultātu izmantošanas un izplatīšanas noteikumi, kā arī priekšlikumu vērtēšanas, atlases un piešķiršanas principi.

(60)

Komisija, pamatojoties uz izmaksu un guvumu analīzi, Pamatprogrammas īstenošanai var izmantot jaunu vai esošu izpildaģentūru, kā noteikts Padomes Regulā (EK) Nr. 58/2003 (2002. gada 19. decembris), ar ko nosaka statūtus izpildaģentūrām, kurām uztic konkrētus Kopienas programmu pārvaldības uzdevumus (24).

(61)

Šai Pamatprogrammai būtu arī jāsekmē tas, ka tiek apsvērtas Eiropas inovāciju politikas turpmākās struktūras un vajadzības.

(62)

Ņemot vērā to, ka šī lēmuma mērķus – konkurētspējas un inovāciju uzlabošanu Kopienā – nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs, jo ir nepieciešamas daudzpusējas partnerattiecības, pārrobežu mobilitāte un informācijas apmaiņa Kopienas mērogā, un to, ka vajadzīgo darbību un pasākumu iezīmju dēļ šos mērķus var labāk sasniegt Kopienas līmenī, Kopiena var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā lēmumā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi šo mērķu sasniegšanai.

(63)

Šā lēmuma īstenošanai vajadzīgie pasākumi būtu jāpieņem saskaņā ar Padomes Lēmumu 1999/468/EK (1999. gada 28. jūnijs), ar ko nosaka Komisijai piešķirto ieviešanas pilnvaru īstenošanas kārtību (25).

(64)

Ņemot vērā īpašajās programmās izskatāmo jautājumu specifiku, dažādām komitejām būtu jāpalīdz Komisijai īstenot ikvienu no tām. Šīs komitejas sanāks vienlaicīgi un periodiski, lai kopējās sēdēs varētu pārrunāt horizontālus vai kopīgus jautājumus, ko noteikusi EIPC pārvaldības komiteja sadarbībā ar Komisiju.

(65)

Stratēģiska konkurētspējas un inovāciju padomdevēja padome konsultē Komisiju, lai uzlabotu šīs programmas daļu vienotību un tās efektivitāti.

(66)

Ar Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumu Nr. 456/2005/EK (2005. gada 9. marts), ar ko izveido daudzgadu Kopienas programmu, lai Eiropā uzlabotu digitālā satura pieejamību, lietošanu un izmantošanu (26), izveidota daudzgadu programma, kas pazīstama kā “eContentplus”. Minētā lēmuma darbības laiks beigsies 2008. gada 31. decembrī. Pasākumi, kuru nolūks ir panākt, lai Eiropas digitālais saturs būtu pieejamāks, vienkāršāk lietojams un apgūstams, pēc minētā datuma būtu jāturpina saskaņā ar IKT politikas atbalsta programmām, ko izveido ar šo lēmumu.

(67)

Lēmumā 96/413/EK paredzētie pasākumi būtu jāiekļauj Uzņēmējdarbības un inovāciju programmā. Tādēļ Lēmums 96/413/EK būtu jāatceļ,

IR PIEŅĒMUŠI ŠO LĒMUMU.

I SADAĻA

KOPĪGI NOTEIKUMI

I NODAĻA

Konkurētspējas un inovāciju pamatprogramma

1. pants

Izveide

1.   Ar šo izveido Kopienas rīcības pamatprogrammu konkurētspējas un inovāciju jomā, kurā īpaša uzmanība pievērsta MVU vajadzībām un kura izveidota laikposmam no 2007. gada 1. janvāra līdz 2013. gada 31. decembrim (turpmāk – “Pamatprogramma”).

2.   Ar Pamatprogrammu veicina Kopienas kā progresīvas zināšanu sabiedrības konkurētspēju un inovatīvās spējas, kuras ilgtspējīga attīstība balstās uz spēcīgu ekonomisku izaugsmi un ļoti konkurētspējīgu sociālo tirgus ekonomiku ar augstu vides kvalitātes aizsardzības un uzlabošanas līmeni.

3.   Pamatprogramma neattiecas uz pētniecības un tehnoloģiju attīstības, un demonstrējuma darbībām, kas veiktas saskaņā ar Līguma 166. pantu. Tā palīdzēs mazināt plaisu starp pētniecību un inovācijām un veicinās visu veidu inovācijas.

2. pants

Mērķi

1.   Pamatprogrammai ir šādi mērķi:

a)

stiprināt uzņēmumu, jo īpaši MVU, konkurētspēju;

b)

veicināt visu veidu inovācijas, tostarp ekoinovācijas;

c)

paātrināt ilgtspējīgas, konkurētspējīgas, inovatīvas un atvērtas informācijas sabiedrības attīstību;

d)

veicināt energoefektivitāti un jaunus un atjaunojamus enerģijas avotus visās nozarēs, ieskaitot transporta nozari.

2.   Pamatprogrammas mērķus sasniedz, īstenojot šādas īpašas programmas, kas izveidotas II sadaļā (turpmāk – “īpašas programmas”):

a)

uzņēmējdarbības un inovāciju programma;

b)

informācijas un komunikāciju tehnoloģiju (IKT) politikas atbalsta programma;

c)

programma “Saprātīga enerģija Eiropai”.

3. pants

Budžets

1.   Finansējums Pamatprogrammas īstenošanai ir EUR 3 621 300 000.

2.   Paredzamais budžeta sadalījums īpašām programmām ir norādīts I pielikumā.

3.   Budžeta lēmējinstitūcija apstiprina pieejamās gada apropriācijas, ievērojot finanšu shēmu.

4. pants

Trešu valstu dalība

Pamatprogrammā var piedalīties:

a)

Eiropas brīvās tirdzniecības asociācijas (EBTA) valstis, kas ir Eiropas ekonomikas zonas (EEZ) dalībvalstis saskaņā ar EEZ līgumā minētajiem nosacījumiem;

b)

pievienošanās sarunvalstis un kandidātvalstis, kas gūst labumu no pirmspievienošanās stratēģijas saskaņā ar vispārējiem principiem un noteikumiem šo valstu dalībai Kopienas programmās, kas noteikti attiecīgā pamatnolīgumā un Asociācijas padomes lēmumos;

c)

Rietumbalkānu valstis saskaņā ar noteikumiem, kas stājas spēkā pēc tam, kad ar šīm valstīm ir noslēgti pamatnolīgumi par to dalību Kopienas programmās;

d)

citas trešās valstis, ja tas paredzēts nolīgumos un procedūrās.

II NODAĻA

Pamatprogrammas īstenošana

5. pants

Gada darba programmas

1.   Komisija saskaņā ar 46. panta 2. punktā minēto procedūru, ņemot vērā vajadzību pielāgoties attīstībai nākotnē, jo īpaši pēc starpposma novērtēšanas, pieņem īpašo programmu gada darba programmas.

Komisija nodrošina gada darba programmu īstenošanu, kā arī detalizēti un bez kavēšanas informē Eiropas Parlamentu par to sagatavošanu un izpildi.

2.   Grozījumus gada darba programmās par budžeta piešķīrumiem, kas pārsniedz EUR 1 miljonu, pieņem saskaņā ar 46. panta 2. punktā minēto procedūru.

6. pants

Kopējie Pamatprogrammas izpildes pasākumi

1.   Instrumenti, kas aprakstīti II sadaļas I nodaļas 2. iedaļā, II nodaļas 2. iedaļā un III nodaļas 2. iedaļā, ir uzskatāmi par Pamatprogrammas kopēju instrumentu kopumu. Tos var arī izmantot, lai sasniegtu katras īpašās programmas mērķus, kas ir precizēti attiecīgajā gada darba programmā. Visaptverošu un detalizētu instrumentu sarakstu iekļauj 47. punktā minētajā lietotāja rokasgrāmatā.

2.   Piešķirtais finansējums pilnībā atbilst Kopienas noteikumiem par valsts atbalstu un papildu instrumentiem. Piemēro Kopienas noteikumus par sabiedrības piekļūšanu informācijai. Ņem vērā pārredzamības un integrētas pieejas dzimumu līdztiesībai principus.

7. pants

Tehniska palīdzība

Budžeta apjoms, kas paredzēts saskaņā ar šo lēmumu, var arī attiekties uz nepieciešamajiem izdevumiem saistībā ar sagatavošanās darbībām, pārraudzību, kontroli, revīziju un novērtējumu, kuri ir tieši vajadzīgi, lai efektīvi un sekmīgi īstenotu šo lēmumu un sasniegtu tā mērķus.

Šajās darbībās jo īpaši ietilpt pētījumi, tikšanās, informācijas pasākumi, publikācijas, izdevumi par informātikas rīkiem, sistēmām un tīkliem informācijas apmaiņai un apstrādei, un citi izdevumi saistībā ar tehnisko, zinātnisko un administratīvo palīdzību un novērtēšanu, kas Komisijai var būt vajadzīgi, lai īstenotu šo lēmumu.

8. pants

Pārraudzība un novērtējums

1.   Komisija regulāri pārrauga Pamatprogrammas un tās īpašo programmu īstenošanu. Tā arī pārbauda sinerģiju starp Pamatprogrammas pasākumiem, šo programmu un citām papildinošām Kopienas programmām, kā arī tās sinerģiju ar dalībvalstu programmām, ko līdzfinansē Savienība. Ja iespējams, tā pārbauda, vai, īstenojot programmas pasākumus, ir ievērots dzimumu samērs un nediskriminēšanas princips.

Komisija Pamatprogrammai un katrai tās īpašai programmai izstrādā gadskārtēju īstenošanas ziņojumu par darbībām, vērtējot atbalstītās darbības finanšu īstenošanas kontekstā, rezultātu un, ja tas iespējams, ietekmi. Gada ziņojumā par īpašo programmu “Uzņēmējdarbība un inovācijas” skaidri norāda ekoinovāciju pasākumus.

2.   Pamatprogrammai un tās īpašām programmām veic starpposma un nobeiguma novērtējumu. Šādos novērtējumos izskata tādus jautājumus, kā atbilstība, vienotība un sinerģija, efektivitāte, lietderība, ilgtspējība, izmantojamība un, ja tas ir iespējams un vajadzīgs, finansējuma sadalījums pa nozarēm. Nobeiguma novērtējumā papildus vēl izskata, ciktāl Pamatprogramma kopumā un katra no tās īpašajām programmām ir sasniegusi to mērķus.

Gan starpposma, gan nobeiguma novērtējumā pieņem attiecīgu metodiku, lai novērtētu Pamatprogrammas un katras īpašās programmas ietekmi uz mērķu sasniegšanu, tostarp attiecībā uz konkurētspēju, inovācijām, jaunu uzņēmējdarbību veikšanu, ražīguma pieaugumu, izaugsmi un vidi.

Novērtējumos izskata 21. panta 2. punktā minēto pakalpojumu kvalitāti, kurus sniedz tīkla partneri. Starpposma novērtējumā var iekļaut arī nobeiguma novērtējuma elementus par iepriekšējām programmām.

3.   Īpašo programmu starpposma un nobeiguma novērtējumus un vajadzīgos budžeta piešķīrumus iekļauj attiecīgajā gada darba programmā.

Gada darba programmās katrai īpašajai darbībai definē izmērāmus mērķus un izstrādā piemērotus novērtējuma kritērijus, kā arī kvantitatīvu un kvalitatīvu rādītāju kopumu, lai varētu novērtēt sasniegtos rezultātus, kas dos ieguldījumu visas Pamatprogrammas un attiecīgo īpašu programmu mērķu sasniegšanā.

Pamatprogrammas starpposma un nobeiguma novērtējumu un vajadzīgos budžeta piešķīrumus iekļauj gada darba programmā “Uzņēmējdarbības un inovāciju programma”.

4.   Pamatprogrammas starpposma novērtējumu pabeidz līdz 2009. gada 31. decembrim, bet nobeiguma novērtējumu līdz 2011. gada 31. decembrim.

Īpašo programmu starpposma un nobeiguma novērtējumu ieplāno tā, lai to rezultātus varētu ņemt vērā Pamatprogrammas starpposma un nobeiguma novērtējumā.

5.   Komisija dara zināmu Pamatprogrammas un tās īpašo programmu gadskārtējos īstenošanas ziņojumus, starpposma un nobeiguma novērtējuma rezultātus Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai.

9. pants

Kopienu finanšu interešu aizsardzība

1.   Kad tiek īstenotas saskaņā ar šo lēmumu finansētas darbības, Komisija nodrošina, lai tiktu aizsargātas Kopienas finanšu intereses, piemērojot preventīvus pasākumus pret krāpšanu, korupciju un citām prettiesiskām darbībām, veicot efektīvas pārbaudes un atgūstot nepamatoti samaksātās summas, un, ja ir atklāts pārkāpums, piemērojot efektīvus, proporcionālus un preventīvus sodus saskaņā ar Regulu (EK, Euratom) Nr. 2988/95, Regulu (Euratom, EK) Nr. 2185/96 un Regulu (EK) Nr. 1073/1999.

2.   Attiecībā uz Kopienas darbībām, ko finansē saskaņā ar šo lēmumu, Kopienas tiesību normas pārkāpuma gadījumā, ieskaitot saistībā ar Pamatprogrammu paredzēto līgumsaistību pārkāpumu, kuru rada kāda uzņēmēja darbība vai bezdarbība, kas kaitē vai varētu kaitēt Eiropas Savienības vispārējam budžetam vai to pārvaldītiem budžetiem, radot nepamatotus izdevumus, piemēro Regulu (EK, Euratom) Nr. 2988/95 un Regulu (Euratom, EK) Nr. 2185/96.

3.   Visi saistītie ar šo lēmumu izpildes pasākumi paredz jo īpaši uzraudzību un finanšu kontroli, ko veic Komisija vai tās pilnvarots pārstāvis, un revīzijas, ko veic Revīzijas palāta, vajadzības gadījumā revīzijas uz vietas.

II SADAĻA

ĪPAŠĀS PROGRAMMAS

I NODAĻA

Uzņēmējdarbības un inovāciju programma

1. iedaļa

Mērķi un darbības jomas

10. pants

Izveide un mērķi

1.   Ar šo izveido Uzņēmējdarbības un inovāciju programmu uzņēmumu, jo īpaši MVU, uzņēmējdarbības, inovāciju, tostarp ekoinovāciju, un rūpniecības konkurētspējas atbalstam.

2.   Uzņēmējdarbības un inovāciju programmā paredzētas darbības, kuru mērķis ir atbalstīt, uzlabot, sekmēt un veicināt:

a)

finansējuma pieejamību MVU dibināšanai un izaugsmei un investīcijām inovāciju ieviešanas pasākumos;

b)

MVU sadarbībai labvēlīgas vides veidošanu, jo īpaši pārrobežu sadarbības jomā;

c)

visu veidu inovācijas uzņēmumos;

d)

ekoinovācijas;

e)

uzņēmējdarbības un inovāciju kultūru;

f)

ar uzņēmumiem un inovācijām saistīto ekonomikas un administratīvo reformu.

11. pants

Pieeja finansējumam MVU dibināšanai un izaugsmei

Rīcība attiecībā uz pieeju finansējumam MVU dibināšanai un izaugsmei un investīcijām inovāciju ieviešanas pasākumos, tostarp inovācijās vides jomā, var būt šāda:

a)

palielināt investīciju apjomu no riska kapitāla fondiem un investīciju instrumentiem, ko nodrošina biznesa eņģeļi;

b)

nodrošināt aizņēmuma finanšu instrumentu palielinājumu MVU;

c)

uzlabot MVU finanšu vidi un spējas izmantot finansējumu.

12. pants

MVU sadarbība

Rīcība attiecībā uz MVU sadarbību var būt šāda:

a)

veicināt MVU atbalsta pakalpojumus;

b)

sekmēt pasākumus, kas palīdzētu un aicinātu MVU sadarboties ar citiem ārvalstu uzņēmumiem un citiem inovāciju jomā iesaistītājiem un veicinātu šādu sadarbību, tostarp iesaistot MVU Eiropas un starptautiskās standartizācijas jomā;

c)

sekmēt un atvieglot starptautisku sadarbību uzņēmumiem, tostarp reģionālā mērogā, kā arī izmantojot MVU tīklus, kas cenšas veicināt ekonomikas un rūpniecisku darbību koordināciju un attīstību.

13. pants

Inovāciju pasākumi

Inovāciju pasākumi var būt šādi:

a)

sekmēt nozarei raksturīgas inovācijas, kopas, inovāciju tīklus, valsts un privātuzņēmumu inovāciju partnerības, sadarbību ar attiecīgām starptautiskām organizācijām un inovāciju pārzināšanas izmantošana;

b)

atbalstīt valsts un reģionālās uzņēmumu inovāciju programmas;

c)

atbalstīt inovatīvu tehnoloģiju un koncepciju ieviešanu un pastāvošo tehnoloģiju un koncepciju inovatīvu izmantošanu;

d)

atbalstīt pakalpojumus starptautisku zināšanu un tehnoloģiju nodošanai un intelektuālā un rūpnieciskā īpašuma aizsardzībai un pārvaldībai;

e)

attīstīt un izpētīt jaunus inovāciju pakalpojumu veidus;

f)

veicināt tehnoloģijas un zināšanas ar datu arhivēšanas un nodošanas palīdzību.

14. pants

Ekoinovāciju pasākumi

Ekoinovāciju pasākumi var būt šādi:

a)

atbalstīt vides tehnoloģiju un ekoinovatīvu pasākumu ieviešanu;

b)

veikt kopīgas investīcijas riska kapitāla fondos, kas ar pašu kapitālu nodrošina arī, cita starpā, uzņēmumus, kas investē ekoinovācijās saskaņā ar II pielikumā paredzēto procedūru;

c)

sekmēt ekoinovāciju tīklus un kopas, valsts un privātā sektora ekoinovāciju partnerības un veidot inovatīvus uzņēmumu pakalpojumus, un ar ko atvieglo vai veicina ekoinovācijas;

d)

sekmēt jaunu un integrētu pieeju ekoinovācijām tādās jomās kā vides apsaimniekošana un videi nekaitīgu ražojumu, procesu un pakalpojumu izstrāde, ņemot vērā visu to aprites ciklu.

15. pants

Uzņēmējdarbības un inovāciju kultūra

Rīcība attiecībā uz uzņēmējdarbību un inovāciju kultūru var būt šāda:

a)

veicināt uzņēmēju izpratni, iemaņas un kultūru un līdzsvarot uzņēmējdarbības risku un atdevi, jo īpaši sievietēm un gados jauniem cilvēkiem;

b)

veicināt uzņēmējdarbības vidi, kas ir labvēlīga inovācijām, uzņēmumu attīstībai un izaugsmei;

c)

atbalstīt politikas izstrādi un dalībnieku sadarbību, tostarp to valsts un reģionālo programmu vadītāju sadarbību, kas ir no dažādām valstīm, jo īpaši, lai stiprinātu to, ka MVU var viegli izmantot programmas un pasākumus;

d)

sekmēt uzņēmumu izveidi un pārņemšanu.

16. pants

Uzņēmumi un inovācijas saistībā ar ekonomikas un administratīvo reformu

Rīcība attiecībā uz uzņēmumiem un inovācijām saistībā ar ekonomikas un administratīvo reformu var būt šāda:

a)

vākt datus, analizēt un pārraudzīt sniegumu, attīstīt un koordinēt politiku;

b)

sekmēt konkurētspējas stratēģiju attīstību un izplatīšanu attiecībā uz rūpniecības un pakalpojumu nozari;

c)

atbalstīt valsts, reģionu, un pašvaldību administrāciju pieredzes apmaiņu, lai uzlabotu darba kvalitāti.

2. iedaļa

Īstenošana

17. pants

Kopienas finanšu instrumenti MVU

1.   Kopienas finanšu instrumentus pārvalda tā, lai sekmētu MVU pieeju finansēm konkrētos to darbības cikla posmos: sagatavošanas, dibināšanas, paplašināšanās un pārņemšanas posmā. Attiecīgo instrumentu klāstā iekļauj MVU investīcijas tādās darbībās kā tehnoloģiju attīstība, inovācijas, tostarp ekoinovācijas, un tehnoloģiju pārņemšana, kā arī uzņēmējdarbības paplašināšana citās valstīs.

2.   Instrumenti, kas minēti 1. punktā, ir šādi:

a)

straujas izaugsmes un inovatīvu MVU mehānisms (GIF);

b)

MVU garantiju (MVUG) mehānisms;

c)

kapacitātes palielināšanas metode (CBS).

3.   Īstenošanas pasākumi attiecībā uz citiem instrumentiem ir izklāstīti II pielikumā.

18. pants

Straujas izaugsmes un inovāciju mehānisms (GIF)

1.   Komisijas vārdā GIF pārvalda Eiropas Investīciju fonds (EIF).

Ar GIF veic šādus uzdevumus:

a)

sniedz ieguldījumu MVU izveidē un finansēšanā un samazina starp pašu kapitāla un riska kapitāla tirgu pastāvošo neatbilstību, kas kavē MVU izmantot savu izaugsmes potenciālu, lai uzlabotu Eiropas riska kapitāla tirgu;

b)

atbalsta inovatīvus MVU ar augstu izaugsmes potenciālu, jo īpaši tos uzņēmumus, kas veic pētniecības, attīstības un citu inovāciju ieviešanas darbības.

2.   GIF sastāv no šādām divām daļām:

pirmā daļa – GIF 1 – attiecas uz agrīnās stadijas (sagatavošana un dibināšana) investīcijām. GIF 1 investē tādos īpašos riska kapitāla fondos kā agrīnās stadijas fondi, reģionālie fondi, fondi, kas paredzēti īpašām nozarēm, tehnoloģijām vai pētniecībai un tehnoloģiju attīstībai, un fondos saistībā ar atbalsta centriem, kas savukārt nodrošina kapitālu MVU. Tas var arī ieguldīt fondos un investīciju instrumentos, ko veicina privātpersonas.

otrā daļa – GIF 2 – attiecas uz investīcijām paplašināšanās stadijā, investīcijas novirza īpašos riska kapitāla fondos, kas savukārt nodrošina kvazikapitālu vai pašu kapitālu inovatīviem MVU ar augstu izaugsmes potenciālu paplašināšanās posmā. GIF 2 investīcijās neietilpst pārpirkšanas vai aizstāšanas kapitāls, ko izmanto uzņēmuma iznīcināšanai, pārdodot tā akcijas pa daļām.

GIF var ieguldīt starpniekos, vajadzības gadījumā darbojoties valsts vai reģionālās shēmās, kuru mērķis ir attīstīt investīciju kompānijas maziem uzņēmumiem.

Papildus GIF nodrošinātajam finansējumam lielāko daļu jebkurā fondā investēto līdzekļu sniedz investori, kas darbojas tāpat kā investori tirgus ekonomikā, neatkarīgi no šo investoru un to īpašnieku veida.

19. pants

MVUG mehānisms

1.   Komisijas vārdā MVUG mehānismu pārvalda EIF.

Ar MVUG mehānismu veic šādus uzdevumus:

a)

sniedz šķērsgarantijas vai vajadzības gadījumā saistītās garantijas garantiju programmās valstīs, kas piedalās Pamatprogrammā;

b)

sniedz tiešās garantijas jebkuram citam finanšu starpniekam.

2.   MVUG sastāv no šādām četrām daļām:

pirmā daļā – a) aizņēmuma finansēšana ar aizdevumu vai līzingu – novērš noteiktas grūtības, ar kurām saskaras MVU finansējuma piekļuvē, kas rodas, pastāvot paaugstinātam riskam attiecībā uz investīcijām tādās konkrētās ar zināšanām saistītās darbībās kā tehnoloģiju attīstība, inovācijas un tehnoloģiju nodošana vai atbilstoša nodrošinājuma trūkuma dēļ.

otrā daļā – b) mikrokredīts – veicina finanšu iestāžu aktīvāku iesaistīšanos neliela apjoma aizdevumu piešķiršanā, kas parasti saistīti ar proporcionāli augstākām vienas vienības apstrādes izmaksām aizņēmējiem ar nepietiekamu nodrošinājumu. Papildus garantijām vai šķērsgarantijām finanšu starpnieki var saņemt subsīdijas, lai daļēji segtu augstās administratīvās izmaksas mikrokredīta finansēšanas rezultātā.

trešā daļā – c) garantijas MVU pašu kapitāla vai kvazikapitāla investīcijām – ietilpst investīcijas, kas nodrošina sagatavošanas kapitālu un/vai kapitālu uzņēmuma dibināšanas posmā, kā arī starpniekkapitāla finansēšana, lai mazinātu īpašus sarežģījumus, kas MVU rodas to vājās finanšu struktūras dēļ un uzņēmumu pārņemšanas rezultātā.

ceturtā daļa – d) MVU aizņēmuma finanšu portfeļa pārvēršana vērtspapīros – mobilizē papildu aizņēmuma finansējumu MVU saskaņā ar attiecīgu riska dalīšanu, par ko ar attiecīgām iestādēm panākta vienošanās. Atbalsts šiem darījumiem ir ar nosacījumu, ka kredīta devējs apņemas būtisku mobilizētā kapitāla likviditātes daļu jaunajiem MVU aizdot saprātīgā laikposmā. Šīs jaunās parāda finansēšanas summu aprēķina kā attiecību pret garantētā portfeļa riska summu un par to vienojas ar katru kredīta devēju atsevišķi, paredzot arī laikposmu.

20. pants

Kapacitātes palielināšanas metode (CBS)

1.   CBS pārvalda starptautiskās finanšu iestādes, tostarp Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banka (ERAB), Eiropas Investīciju banka (EIB), EIF un Eiropas Attīstības bankas padome (EABP).

Ar CBS veic šādus uzdevumus:

a)

uzlabo to fondu investīcijas un pieredzi tehnoloģijās un finanšu starpniecībā, kas iegulda inovatīvos MVU vai MVU ar izaugsmes potenciālu;

b)

veicina kredītu nodrošināšanu MVU, sekmējot kredītu novērtēšanas procedūras MVU kreditēšanas procesā.

2.   CBS veido sagatavošanas kapitāla darbība un partnerības darbība.

Ar sagatavošanas kapitāla darbību nodrošina subsīdijas, lai veicinātu riska kapitāla nodrošināšanu inovatīviem MVU un citiem MVU ar izaugsmes potenciālu, tostarp tradicionālās ekonomikas uzņēmumiem, atbalstot sagatavošanas un dibināšanas fondus vai tamlīdzīgas organizācijas. Atbalstu var arī nodrošināt, lai ilgtermiņā darbā pieņemtu papildu personālu ar speciālām zināšanām investīcijās vai pieredzi tehnoloģijās.

Partnerības darbība nodrošina subsīdijas finanšu starpniekiem, lai segtu tehniskas palīdzības izmaksas, uzlabotu to kredīta novērtēšanas procedūras MVU aizņēmumu finansēšanai, ar mērķi veicināt finanšu piedāvājumu MVU valstīs ar nelielu banku starpniecību.

Partnerības darbības “neliela starpniecība” attiecas uz to valstu bankām, kur iekšējie kredīti procentuāli no valsts iekšzemes kopprodukta ir daudz zemāki par vidējo rādītāju Kopienā saskaņā ar Eiropas Centrālās bankas vai Starptautiskā valūtas fonda datiem.

Ar partnerības darbību papildina kredītlīnijas vai riska dalīšanu, ko partnerbankām vai finanšu iestādēm no atbilstīgajām valstīm nodrošina starptautiskās finanšu iestādes. Darbības lielākā daļa attiecas uz banku un citu finanšu iestāžu spējas uzlabošanu, lai novērtētu ekonomisko dzīvotspēju projektiem, kas lielā mērā saistīti ar ekoinovācijām.

21. pants

Uzņēmumu un inovāciju atbalsta pakalpojumi

1.   Jāveicina pakalpojumi uzņēmumu un inovāciju, jo īpaši MVU, atbalstam.

2.   Ņemot vērā pašreizējo Eiropas uzņēmēju atbalsta tīklu gūto pieredzi un prasmi, finanšu atbalstu var garantēt tīkla partneriem, lai nodrošinātu jo īpaši:

a)

informāciju, komentārus, uzņēmumu sadarbības un starptautiskās sadarbības pakalpojumus;

b)

inovāciju pakalpojumus un pakalpojumus gan tehnoloģiju, gan zināšanu nodošanai;

c)

pakalpojumus, kas veicina MVU dalību Kopienas Septītajā PTA pamatprogrammā.

Sīkāka informācija par šādiem pakalpojumiem ir izklāstīta III pielikumā.

3.   Komisija atlasa tīkla dalībniekus, uzaicinot iesniegt priekšlikumus attiecībā uz dažādiem pakalpojumiem, kas minēti 2. punktā. Pēc uzaicinājuma iesniegt priekšlikumus Komisija var noslēgt Pamatprogrammas partnerības nolīgumu ar izvēlētajiem dalībniekiem, nosakot piedāvāto darbību veidu, subsīdiju piešķiršanas procedūru un katras puses tiesības un pienākumus. Pamatprogrammas partnerība var attiekties uz visu programmas termiņu.

4.   Papildus pakalpojumiem, kas minēti 2. punktā, Komisija var nodrošināt finansiālu atbalstu citu Pamatprogrammas darbību īstenošanai pēc uzaicinājuma iesniegt priekšlikumus, kas varētu attiekties tikai uz tīkla partneriem. Ar šādiem pakalpojumiem nodrošina, ka ieinteresētās puses un potenciālie pieteikuma iesniedzēji saistībā ar atbalsta iespējām saskaņā ar Pamatprogrammu var saņemt vispārēju palīdzību.

5.   Komisija atbalsta tīkla partnerus, sniedzot vajadzīgo koordinēšanu un operatīvo palīdzību. Organizācijām, kas nodibinātas valstīs, kuras nepiedalās Pamatprogrammā, var atļaut gūt labumu no minētās koordinēšanas un operatīvās palīdzības.

6.   Komisija nodrošina, ka tīkla partneri sadarbojas, un, ja tīkla partneris tieši nevar atrisināt pieprasījumā norādīto problēmu, tad viņš pārsūta pieprasījumu kompetentam tīkla partnerim.

22. pants

Inovāciju un ekoinovāciju izmēģinājuma un tirgū ieviešanas projekti

Kopiena sniedz atbalstu projektiem par tādu inovatīvu vai ekoinovatīvu paņēmienu, ražojumu vai prakses pirmreizēju izmantošanu vai ieviešanu tirgū, kas ir būtiski visai Kopienai un kuriem jau ir notikuši veiksmīgi tehniski demonstrējumi, bet kuri nenovērstu risku dēļ nav pilnībā nonākuši tirgū. Tos izstrādās, lai veicinātu šādu paņēmienu, ražojumu vai prakses plašu izmantošanu dalībvalstīs un atvieglotu to ieviešanu tirgū.

23. pants

Politikas analīzes, attīstība, koordinācija un sadraudzības pasākumi

Lai atbalstītu politikas analīzi, attīstību un koordināciju ar valstīm, kas piedalās programmā, veic šādus pasākumus:

a)

pētījumi, datu vākšana, pārskati un publikācijas, kuru pamatā, ja iespējams, ir valsts statistika;

b)

sadraudzības pasākumi un tikšanās ar ekspertiem, tostarp ar valsts iestāžu ekspertiem, kā arī ar MVU un citu ieinteresēto pušu nosūtītajiem ekspertiem, konferences un citi pasākumi;

c)

izpratnes veidošana, sadarbības tīkla izveide un citi atbilstoši pasākumi;

d)

valsts un reģionālās darbības izpildes rezultātu salīdzinošā novērtēšana un paraugprakses veicināšana, tostarp tās izplatīšana un ieviešana.

24. pants

Uzņēmējdarbības un inovāciju programmas atbalsta pasākumi

Komisija apņemas regulāri:

a)

analizēt un uzraudzīt konkurētspēju un nozaru jautājumus, tostarp Komisijas gada ziņojumu par Eiropas rūpniecības konkurētspēju;

b)

sagatavot Kopienas pasākumu ietekmes novērtējumus, jo īpaši saistībā ar uzņēmumu konkurētspēju un tos publicēt ar mērķi noteikt jomas pašreizējo tiesību aktu vienkāršošanai vai jaunu likumdošanas pasākumu sagatavošanai, kuru mērķis ir padarīt inovācijas perspektīvākus Kopienā;

c)

veikt noteiktu aspektu vai īstenošanas pasākumu novērtējumu saistībā ar uzņēmējdarbības un inovāciju programmu;

d)

izplatīt atbilstošu informāciju saistībā ar uzņēmējdarbības un inovāciju programmu.

3. iedaļa

Gada darba programma

25. pants

Gada darba programma

Gada darba programmā saskaņā ar 10. pantā izklāstītajiem mērķiem detalizēti apraksta:

a)

pasākumus, kas vajadzīgi tās īstenošanai;

b)

prioritātes;

c)

kvalitatīvos un kvantitatīvos mērķus;

d)

piemērotus novērtējuma kritērijus, kā arī kvantitatīvos un kvalitatīvos rādītājus, lai analizētu sasniegto rezultātu efektivitāti, kas dos ieguldījumu īpašo programmu un visas Pamatprogrammas mērķu sasniegšanā;

e)

darbības grafikus;

f)

dalības noteikumus;

g)

pasākumu izvēles un novērtēšanas kritērijus.

Gada darba programmā ir skaidri jānosaka pasākumi, kuri veicina ekoinovācijas.

Gada darba programma neattiecas uz 24. pantā minētajām darbībām.

II NODAĻA

IKT politikas atbalsta programma

1. iedaļa

Mērķi un darbības jomas

26. pants

Izveide un mērķi

1.   Ar šo izveido IKT politikas atbalsta programmu, lai atbalstītu IKT politiku.

2.   IKT politikas atbalsta programmā paredzēti šādi pasākumi:

a)

veicināt Vienotas Eiropas informācijas telpas izveidi un uzlabot IKT produktu un pakalpojumu un uz IKT balstīto produktu un pakalpojumu iekšējo tirgu;

b)

inovāciju veicināšana, vairāk pielāgojot un investējot IKT;

c)

atvērtas informācijas sabiedrības, efektīvāku un produktīvāku pakalpojumu attīstība sabiedrības interešu jomās un dzīves kvalitātes uzlabošana.

3.   Pasākumus, kas minēti 2. punktā, veic, jo īpaši pievēršot uzmanību izpratnes veidošanai un iespēju un priekšrocību sekmēšanai, kuras IKT sniedz iedzīvotājiem, valsts iestādēm un uzņēmumiem, īpaši MVU.

27. pants

Vienota Eiropas informācijas telpa

Rīcības mērķi attiecībā uz Vienotas Eiropas informācijas telpu ir šādi:

a)

nodrošināt bezproblēmu piekļuvi uz IKT balstītiem pakalpojumiem un izveidot piemērotus pamatnosacījumus ātrai, atbilstīgai un efektīvai integrētas digitālo sakaru sistēmu un pakalpojumu konverģencei, iekļaujot, cita starpā, savstarpējas izmantojamības, atklāto standartu izmantošanas, kā arī drošības un uzticamības aspektus;

b)

uzlabot nosacījumus digitālā satura attīstībai, ņemot vērā daudzvalodību un kultūru daudzveidību;

c)

pārraudzīt Eiropas Informācijas sabiedrību, apkopojot datus un analizējot digitālo sakaru sistēmu pakalpojumu attīstību, pieejamību un izmantošanu, tostarp interneta attīstību, piekļuvi platjoslas pakalpojumiem un to ieviešanu, kā arī satura un pakalpojumu uzlabojumus.

28. pants

Inovāciju veicināšana, vairāk pielāgojot un investējot IKT

Rīcības mērķi attiecībā uz inovāciju veicināšanu, vairāk pielāgojot un investējot IKT, ir šādi:

a)

sekmēt inovācijas procesos, pakalpojumos un produktos, kas balstās uz IKT, jo īpaši MVU un sabiedriskos pakalpojumos, ņemot vērā nepieciešamās iemaņas;

b)

veicināt valsts un privātuzņēmumu mijiedarbību, kā arī partnerības, lai paātrinātu inovāciju ieviešanu un investīcijas IKT;

c)

veidot un sekmēt izpratni par iespējām un priekšrocībām, ko IKT un to jaunais lietojums sniedz iedzīvotājiem un uzņēmumiem, tostarp, stiprinot uzticēšanos un interesi par jaunām IKT, un Eiropas mērogā rosināt pārrunas par jaunām IKT tendencēm un attīstību.

29. pants

Atvērta informācijas sabiedrība, efektīvāka un produktīvāka pakalpojumu attīstība sabiedrības interešu jomās un dzīves kvalitātes uzlabošana

Rīcības mērķi attiecībā uz atvērtas informācijas sabiedrības, efektīvāku un lietderīgāku pakalpojumu attīstību sabiedrības interešu jomās un dzīves kvalitātes uzlabošanu ir šādi:

a)

uzlabot IKT, tostarp, digitālā satura pieejamību, un digitālo līdzekļu lietotāju prasmes;

b)

pastiprināt uzticību un paļāvību, kā arī atbalstīt IKT izmantošanu, jo īpaši akcentējot privātuma aizsardzības jautājumus;

c)

uzlabot elektronisko pakalpojumu kvalitāti, efektivitāti un pieejamību sabiedrības interešu jomās un sekmēt IKT izmantošanu ikdienā, tostarp, vajadzības gadījumā, Eiropas mēroga savstarpēji izmantojamus vai pārrobežu sabiedriskos pakalpojumus, kā arī elementus kopīgu interešu veicināšanai un apmaiņu ar paraugpraksi.

2. iedaļa

Īstenošana

1. apakšiedaļa

Projektu, paraugprakses darbību un nozaru tīklu īstenošana

30. pants

Vispārēji norādījumi

IKT politikas atbalsta programma tiek īstenota ar projektu, paraugprakses darbību un nozaru tīklu palīdzību, tostarp plaša mēroga testēšanas pasākumi un Eiropas dimensijas inovatīvu sabiedrisko pakalpojumu demonstrēšana.

Projekti, praugprakses darbības un tematiski tīkli ir paredzēti, lai sekmētu uz IKT balstīto inovatīvu risinājumu izplatību un visefektīvāko izmantojumu, jo īpaši pakalpojumos sabiedrības interešu un MVU jomās. Kopienas atbalsts veicina arī darbību koordinēšanu un īstenošanu, lai dalībvalstīs attīstītu informācijas sabiedrību.

31. pants

Projekti, paraugprakses darbības un nozaru tīklu īstenošana

1.   Atbalsta šādas darbības:

a)

īstenošanas projektus, izmēģinājuma projektus, projektus jaunu tehnoloģiju ieviešanai tirgū;

b)

paraugprakses darbības, lai izplatītu zināšanas un dalītos pieredzē visā Kopienā;

c)

nozaru tīklus ar noteiktu mērķi, kas apvieno dažādas ieinteresētās puses un tādējādi sekmē koordinēšanas pasākumus un zināšanu tālāknodošanu.

2.   Projekti ir paredzēti inovāciju veicināšanai, tehnoloģiju nodošanai un jauno tehnoloģiju izplatīšanai, ko var pārņemt tirgū.

Kopiena var piešķirt subsīdijas, lai atbalstītu 1. punkta a) apakšpunktā minēto projektu budžetu.

3.   Paraugprakses darbības veic kopās, risinot konkrētus tematus, kas saistīti ar nozaru tīkliem.

Kopienas ieguldījums 1. punkta b) apakšpunktā minētajās darbībās nepārsniedz tiešās izmaksas, kas ir obligātas vai atbilstošas, lai sasniegtu rīcības konkrētos mērķus.

4.   Nozaru tīklus var savienot ar paraugprakses darbībām.

Atbalstu tematikas darbībām nosaka attiecībā uz papildu attaisnotām izmaksām par tīkla koordinēšanu un īstenošanu. Ar Kopienas ieguldījumu var segt šo pasākumu papildu attaisnotās izmaksas.

2. apakšiedaļa

Citi noteikumi

32. pants

Pieteikumi

Pieteikumos Kopienas atbalstam projektiem, paraugprakses darbībām un tematiskajiem tīkliem, kas minēti 31. pantā, iekļauj finansēšanas plānu, kurā uzskaitītas visas projektu finansējuma sastāvdaļas, tostarp no Kopienas pieprasītais finansiālais atbalsts un jebkuri atbalsta pieprasījumi no citiem avotiem. Pieteicējiem, iesniedzot pieteikumus cita veida Kopienas atbalstam, piemēram, pakalpojumiem vai pētījumiem, vajadzības gadījumā, arī var pieprasīt sniegt informāciju par finanšu plānu.

33. pants

Politikas analīze, attīstība un koordinācija ar valstīm, kas piedalās programmā

Lai atbalstītu politikas analīzi, attīstību un koordināciju ar valstīm, kas piedalās programmā, veic šādus pasākumus:

a)

pētījumi, datu vākšana, pārskati un publikācijas, kuru pamatā, ja iespējams, ir valsts statistika;

b)

tikšanās ar ekspertiem, tostarp ar valsts iestāžu ekspertiem, kā arī ar MVU un citu ieinteresēto pušu nosūtītajiem ekspertiem, konferences un citi pasākumi;

c)

izpratnes veidošana, sadarbības tīkla izveide un citi atbilstoši pasākumi;

d)

valsts darbības izpildes rezultātu salīdzinošā novērtēšana un paraugprakses veicināšana, tostarp tās izplatīšana un ieviešana.

34. pants

Reklāma, saziņa, informācijas apmaiņa un izplatīšana

1.   IKT politikas atbalsta programmas īstenošanas vai turpmāko darbību sagatavošanas atbalstam veic šādus pasākumus:

a)

reklāma, izplatīšana, informācija un saziņa;

b)

informācijas apmaiņa, zināšanas un pieredze, konferenču organizēšana, semināri, darba grupas un citas tikšanās un pasākumu kopu vadība.

2.   Atbalstā nav iekļauti pasākumi, kas veltīti produktu, procesu vai pakalpojumu tirdzniecībai, tirgvedības darbībām un pārdošanas veicināšanai.

35. pants

Vispārējas intereses projekti: iepirkuma līgumi, pamatojoties uz tehniskām specifikācijām, kas noteiktas sadarbībā ar dalībvalstīm

Vajadzības gadījumā, lai sasniegtu IKT politikas atbalsta programmas mērķus, un ja pastāv skaidra vispārēja dalībvalstu interese par Eiropas mēroga produktu, pakalpojumu, svarīgāko pakalpojumu daļu ieviešanu vai to elementu izplatīšanu, Komisija var izveidot vispārējas intereses projektus, kas ietver vajadzīgos tehniskos un organizatoriskos uzdevumus. Lai nepieļautu darbību dublēšanos, ņem vērā jau pastāvošās ierosmes.

Komisija sadarbībā ar dalībvalstīm vienojas par šādu projektu vispārējām tehniskām specifikācijām un īstenošanas grafikiem. Pamatojoties uz šīm vispārējām tehniskām specifikācijām un īstenošanas grafikiem, par ko panākta vienošanās, Komisija izsludina konkursu šo projektu īstenošanai. Publisko konkursu procedūras veic tikai Komisija saskaņā ar Kopienas iepirkuma noteikumiem.

3. iedaļa

Gada darba programma

36. pants

Gada darba programma

Gada darba programmā detalizēti un saskaņā ar 26. pantā minētajiem mērķiem apraksta:

a)

pasākumus, kas vajadzīgi tās īstenošanai;

b)

prioritātes;

c)

kvalitatīvos un kvantitatīvos mērķus;

d)

piemērotus novērtējuma kritērijus, kā arī kvalitatīvos un kvantitatīvos rādītājus, lai analizētu sasniegto rezultātu efektivitāti, kas dos ieguldījumu īpašo programmu un visas Pamatprogrammas mērķu sasniegšanā;

e)

darbības grafikus;

f)

dalības noteikumus;

g)

pasākumu izvēles un novērtēšanas kritērijus.

III NODAĻA

Programma “Saprātīga enerģija Eiropai”

1. iedaļa

Mērķi un darbības jomas

37. pants

Izveide un mērķi

1.   Ar šo izveido programmu “Saprātīga enerģija Eiropai” energoefektivitātes, atjaunojamu enerģijas avotu un energoapgādes dažādošanas atbalstam. Programma sniegs ieguldījumu drošu un ilgtspējīgu enerģijas avotu nodrošināšanai Eiropā, vienlaikus uzlabojot Eiropas konkurētspēju.

2.   Programma “Saprātīga enerģija Eiropai” paredz jo īpaši šādas darbības:

a)

sekmēt energoefektivitāti un saprātīgu enerģijas resursu izmantošanu;

b)

veicināt jaunus un atjaunojamus enerģijas avotus un atbalstīt energoapgādi;

c)

veicināt energoefektivitāti un jaunus un atjaunojamus enerģijas avotus transporta jomā.

38. pants

Operatīvie mērķi

Programmas “Saprātīga enerģija Eiropai” operatīvie mērķi ir:

a)

nodrošināt vajadzīgos elementus ilgtspējības uzlabošanai, pilsētu un reģionu potenciāla attīstību, kā arī tiesību aktu sagatavošanu, lai sasniegtu attiecīgos stratēģiskos mērķus; attīstīt līdzekļus un instrumentus, lai pārraudzītu un novērtētu Kopienas un dalībvalstu pieņemto pasākumu iedarbīgumu jomās, uz ko attiecas šī programma;

b)

palielināt dalībvalstīs investīcijas jaunās un produktīvās tehnoloģijās energoefektivitātes, atjaunojamu enerģijas resursu un energoapgādes jomās, tostarp transporta jomā, mazinot atšķirību starp inovatīvu tehnoloģiju sekmīgu demonstrējumu un to plaša mēroga efektīvu pārņemšanu tirgū, lai sasniegtu līdzsvaru starp valsts un privātā sektora investīcijām, sekmētu svarīgākās tehnoloģijas, samazinātu izmaksas, iegūtu tirgus pieredzi un sniegtu ieguldījumu finanšu un citu risku un šķēršļu samazināšanā, kas kavē šāda veida investīcijas;

c)

novērst ar tehnoloģijām nesaistītus šķēršļus efektīvos un saprātīgos enerģijas ražošanas un patēriņa modeļos, veicināt institucionālās jaudas palielināšanu, tostarp vietējā un reģionu līmenī, kā arī izpratni, izmantojot tieši izglītības sistēmu, sekmējot pieredzes un zinātības (know-how) apmaiņu starp galvenajiem tirgus dalībniekiem, uzņēmumiem un pilsoņiem, un stimulējot paraugprakses un labāko pieejamo tehnoloģiju izplatību, ar veicināšanas līdzekļiem Kopienas līmenī.

39. pants

Energoefektivitāte un resursu saprātīga izmantošana (SAVE)

Rīcībā sekmēt energoefektivitāti un saprātīgu enerģijas resursu izmantošanu ietilpst:

a)

palielināt energoefektivitāti un saprātīgu enerģijas izmantošanu jo īpaši būvniecības un rūpniecības nozarē, izņemot darbības, uz kurām attiecas 41. pants;

b)

atbalstīt tiesību aktu sagatavošanu un piemērošanu.

40. pants

Jauni un atjaunojami energoresursi (ALTENER)

Rīcībā sekmēt jaunus un atjaunojamus energoresursus ietilpst:

a)

palielināt jaunus un atjaunojamos enerģijas avotus centralizētā un decentralizētā elektroenerģijas, apkures un dzesēšanas ražošanā un tādējādi atbalstīt enerģijas avotu dažādošanu, izņemot darbības, kuras reglamentē 41. pants;

b)

integrēt jaunu un atjaunojamu enerģijas avotus vietējās vides un enerģijas sistēmās;

c)

atbalstīt tiesību aktu sagatavošanu un piemērošanu.

41. pants

Enerģētika transporta jomā (STEER)

Rīcībā veicināt energoefektivitāti un jaunus un atjaunojamus enerģijas avotus transporta jomā ietilpst:

a)

atbalstīt iniciatīvas attiecībā uz visiem enerģētikas aspektiem transporta jomā un degvielu dažādošanā;

b)

veicināt atjaunojamos kurināmos un energoefektivitāti transporta jomā;

c)

atbalstīt tiesību aktu sagatavošanu un piemērošanu.

42. pants

Integrētas ierosmes

Rīcībā apvienot vairākas īpašas jomas, kas minētas 39., 40. un 41. pantā vai kas attiecas uz noteiktām Kopienas prioritātēm, ietilpst:

a)

energoefektivitātes un atjaunojamu enerģijas avotu integrācija vairākās ekonomikas nozarēs;

b)

vairāku instrumentu, rīku un dalībnieku apvienošana vienā darbībā vai projektā.

2. iedaļa

Īstenošana

43. pants

Reklāmas un izplatīšanas projekti

Atbalsta šādas darbības:

a)

stratēģiskus pētījumus, ņemot vērā kopīgi izmantojamās analīzes, regulāru tirgus attīstības pārraudzību un tendences enerģētikā, lai sagatavotu turpmākos vai pārskatītu jau pieņemtos tiesību aktus, tostarp tiesību aktus par iekšējā tirgus darbību, lai īstenotu vidēja un ilga termiņa ilgtspējīgas attīstības stratēģiju enerģētikas jomā, kā arī sagatavotu ilgtermiņa brīvprātīgas saistības ar rūpniecību un citām ieinteresētajām pusēm, un izstrādātu standartu, marķējuma un sertificēšanas sistēmas, attiecīgā gadījumā arī sadarbojoties ar trešām valstīm un starptautiskām organizācijām;

b)

ilgtspējīgas enerģijas attīstības struktūru un instrumentu izveide, paplašināšana vai reorganizācija, tostarp enerģijas apsaimniekošana vietējā un reģionu līmenī un atbilstīgu finanšu produktu un tirgus instrumentu izstrāde, balstoties uz iepriekšējo un pašreizējo tīklu izveides pieredzi;

c)

ilgtspējīgu energosistēmu un iekārtu veicināšana, lai paātrinātu to nonākšanu tirgū un veicinātu ieguldījumus, kas atvieglotu efektīvāku tehnoloģiju pāreju no demonstrējuma līmeņa uz tirgdarbību, veicinātu reklāmas kampaņas un institucionālas kapacitātes radīšanu;

d)

informācijas, izglītības un mācību struktūru attīstība; rezultātu izmantošana, zinātības (know-how) un paraugprakses veicināšana un izplatīšana, iesaistot patērētājus, pasākumu un projektu rezultātu izplatīšana un sadarbība ar dalībvalstīm, izmantojot operatīvos tīklus;

e)

Kopienas tiesību aktu īstenošanas un ietekmes pārraudzība un atbalsta pasākumi.

44. pants

Projekti jaunu tehnoloģiju ieviešanai tirgū

Kopiena nodrošina atbalstu projektiem, kas saistīti ar Kopienai būtisku inovatīvu paņēmienu, procesu, produktu vai prakses ieviešanu tirgū, kuriem jau ir notikuši veiksmīgi tehniski demonstrējumi. Tos izstrādās, lai veicinātu šādu paņēmienu, procesu, ražojumu vai prakses plašu izmantošanu dalībvalstīs un atvieglotu to ieviešanu tirgū.

3. iedaļa

Gada darba programma

45. pants

Gada darba programma

Gada darba programmā saskaņā ar 37. pantā minētajiem mērķiem detalizēti apraksta:

a)

pasākumus, kas vajadzīgi tās īstenošanai;

b)

prioritātes;

c)

kvalitatīvos un kvantitatīvos mērķus;

d)

piemērotus novērtējuma kritērijus, kā arī kvalitatīvos un kvantitatīvos rādītājus, lai analizētu sasniegto rezultātu efektivitāti, kas dos ieguldījumu īpašo programmu un visas Pamatprogrammas mērķu sasniegšanā;

e)

darbības grafikus;

f)

dalības noteikumus;

g)

pasākumu izvēles un novērtēšanas kritērijus.

III SADAĻA

VISPĀRĪGI UN NOBEIGUMA NOTEIKUMI

46. pants

Komitejas

1.   Komisijai palīdz šādas komitejas:

a)

uzņēmējdarbības un inovāciju programmas komiteja, ko sauc par EIP pārvaldības komiteju (EIPC);

b)

IKT politikas atbalsta programmas komiteja, ko sauc par IKT pārvaldības komiteju (ICTC);

c)

programmas “Saprātīga enerģija Eiropai” komiteja, ko sauc par IEE pārvaldības komiteju (IEEC).

Pamatprogrammas dažādo elementu pilnīgu koordināciju un sadarbību, tostarp tās stratēģisko vadību, veic Komisija, kurai palīdz EIPC, cieši sadarbojoties ar ICTC un IEEC.

2.   Panta 1. punktā minētajām komitejām piemēro Lēmuma 1999/468/EK 4. un 7. pantu, ņemot vērā tā 8. pantu.

Lēmuma 1999/468/EK 4. panta 3. punktā paredzētais termiņš ir trīs mēneši.

3.   Panta 1. punktā minētās komitejas pieņem savu reglamentu.

47. pants

Lietotāja rokasgrāmata

1.   Pēc Pamatprogrammas stāšanās spēkā Komisija publicēs saprotamu un viegli lietojamu lietotāja rokasgrāmatu, nosakot skaidru, vienkāršu un pārskatāmu galveno principu kopumu atbalsta saņēmēju dalībai Pamatprogrammā. Lietotāja rokasgrāmata jo īpaši atvieglo MVU dalību programmā.

2.   Komisija nodrošina to, ka laiks starp pieteikumu iesniegšanu un izvērtēšanas rezultātu paziņošanu, ir pēc iespējas īsāks. Izvērtēšanas rezultātus nosūta saprātīgā laika periodā.

48. pants

Stratēģiskā padomdevēja valde konkurētspējas un inovāciju jautājumos

Komisija konsultējas ar Stratēģisko padomdevēju valdi konkurētspējas un inovāciju jautājumos, kurā darbojas rūpniecības un uzņēmumu asociāciju pārstāvji, arī tie, kas pārstāv MVU, un citi eksperti. Ekspertiem vajadzētu būt zināšanām saistībā ar nozarēm un jautājumiem, uz kuriem attiecas Pamatprogramma, tostarp, par finansēšanu, IKT, enerģētiku un ekoinovācijām.

49. pants

Atcelšana

Ar šo Lēmums 96/413/EK tiek atcelts.

50. pants

Pārejas posma noteikumi

Atbilstoši mērķim, kas minēts 27. panta b) apakšpunktā, ieviešanas pasākumus veic saskaņā ar Lēmumu Nr. 456/2005/EK līdz 2008. gada 31. decembrim.

Tādēļ darbības, kas uzsāktas saskaņā ar Lēmumu Nr. 456/2005/EK minētajā diena vai pēc tās, pārvalda saskaņā ar minēto lēmumu, izņemot to, ka komiteju, kas izveidota ar minēto lēmumu, aizstāj ICTC komiteja, kas izveidota ar šā lēmuma 46. panta 1. punkta b) apakšpunktu.

Attiecībā uz 21. panta 2. punkta a) apakšpunktā minētajiem pakalpojumiem Komisija līdz 2007. gada 31. decembrim drīkst turpināt Euro Info centra tīkla darbību un slēgt ar dalībvalstīm ikgadējos īpašos dotāciju līgumus, kurus finansē saskaņā ar šo Pamatprogrammu, kā arī turpināt uzsāktās darbības, kas attiecas uz to daudzgadu programmu uzņēmējdarbībai un uzņēmējiem, ko izveidoja ar Lēmumu 2000/819/EK.

51. pants

Stāšanās spēkā

Šis lēmums stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Strasbūrā, 2006. gada 24. oktobrī

Eiropas Parlamenta vārdā –

priekšsēdētājs

J. BORRELL FONTELLES

Padomes vārdā –

priekšsēdētāja

P. LEHTOMÄKI


(1)  OV C 65, 17.3.2006., 22. lpp.

(2)  OV C 115, 16.5.2006., 17. lpp.

(3)  Eiropas Parlamenta 2006. gada 1. jūnija Atzinums (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēts) un Padomes 2006. gada 12. oktobra Lēmums.

(4)  OV L 124, 20.5.2003., 36. lpp.

(5)  OV L 167, 6.7.1996., 55. lpp.

(6)  OV L 183, 11.7.1997., 12. lpp. Lēmumā grozījumi izdarīti ar Lēmumu Nr. 1376/2002/EK (OV L 200, 30.7.2002., 1. lpp.).

(7)  OV L 192, 28.7.2000., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 1682/2004 (OV L 308, 5.10.2004., 1. lpp.).

(8)  OV L 333, 29.12.2000., 84. lpp. Lēmumā jaunākie grozījumi izdarīti ar Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumu Nr. 1776/2005/EK (OV L 289, 3.11.2005., 14. lpp.).

(9)  OV L 14, 18.1.2001., 32. lpp.

(10)  OV L 176, 15.7.2003., 29. lpp. Lēmumā grozījumi izdarīti ar Lēmumu Nr. 787/2004/EK (OV L 138, 30.4.2004., 12. lpp.).

(11)  OV L 336, 23.12.2003., 1. lpp. Lēmumā jaunākie grozījumi izdarīti ar Lēmumu Nr. 2113/2005/EK (OV L 344, 27.12.2005., 34. lpp.).

(12)  Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēts.

(13)  OV C 139, 14.6.2006., 1. lpp.

(14)  OV L 312, 23.12.1995., 1. lpp.

(15)  OV L 292, 15.11.1996., 2. lpp.

(16)  OV L 136, 31.5.1999., 1. lpp.

(17)  OV L 77, 27.3.1996., 20. lpp.

(18)  OV L 167, 22.6.2001., 10. lpp.

(19)  OV L 345, 31.12.2003., 90. lpp.

(20)  OV L 283, 27.10.2001., 33. lpp. Direktīvā grozījumi izdarīti ar 2003. gada Pievienošanās aktu.

(21)  OV L 1, 4.1.2003., 65. lpp.

(22)  OV L 123, 17.5.2003., 42. lpp.

(23)  OV L 52, 21.2.2004., 50. lpp.

(24)  OV L 11, 16.1.2003., 1. lpp.

(25)  OV L 184, 17.7.1999., 23. lpp. Lēmumā grozījumi izdarīti ar Lēmumu 2006/512/EK (OV L 200, 22.7.2006., 11. lpp.).

(26)  OV L 79, 24.3.2005., 1. lpp.


I PIELIKUMS

Paredzamais budžeta sadalījums

Paredzamie budžeta piešķīrumi īpašajām programmām ir šādi:

a)

60 % no kopējā budžeta uzņēmējdarbības un inovāciju programmai, no kuriem aptuveni viena piektā daļa paredzēta, lai veicinātu ekoinovācijas;

b)

20 % no kopējā budžeta IKT politikas atbalsta programmai;

c)

20 % no kopējā budžeta programmai “Saprātīga enerģija Eiropai”.


II PIELIKUMS

Īstenošanas pasākumi 17. pantā noteiktajiem Kopienas MVU finanšu instrumentiem

1.   VISIEM KOPIENAS MVU FINANŠU INSTRUMENTIEM KOPĒJI PASĀKUMI

A.   Budžets

Budžeta piešķīrums sedz pilnas katra instrumenta izmaksas, ieskaitot maksājumu saistības pret finanšu starpniekiem, piemēram, zaudējumus no garantijām, pārvaldības maksu EIF un starptautiskajām finanšu institūcijām, kas pārvalda Savienības resursus, kā arī jebkuras citas attaisnotās izmaksas vai izdevumus.

Jāsaglabā iespēja elastīgi pārcelt resursus no viena instrumenta uz citu, lai reaģētu uz jaunām tendencēm un mainīgiem tirgus apstākļiem Pamatprogrammas darbības laikā.

B.   Trasta konti

EIF un attiecīgās starptautiskās finanšu institūcijas izveido atsevišķus trasta kontus ar katru instrumentu saistīto budžeta līdzekļu glabāšanai. Par noguldījumu šādos kontos var maksāt procentus. Līdz 2013. gada 31. decembrim vai šajā dienā saņemtos procentus var pievienot resursiem un izmantot attiecīgā instrumenta vajadzībām.

Maksājumus, ko veic pilnvarotais, lai pildītu maksājumu saistības finanšu starpniekiem, debitē no atbilstoša trasta konta. Summas, kas pilnvarotajam jāieskaita atpakaļ Eiropas Savienības vispārējā budžetā, pilnvarotā pārvaldības maksas un citas attaisnotās izmaksas un izdevumus debitē no trasta konta saskaņā ar noteikumiem, kas noteikti līgumos starp Komisiju un pilnvaroto. Trasta kontā kreditē no Komisijas saņemtos līdzekļus, procentus un – atkarībā no instrumenta – ieņēmumus no veiktajiem ieguldījumiem (GIF) vai saistību un garantiju maksām, kā arī citus debitoru parādus (MVUG mehānisms).

Pēc 2013. gada 31. decembra visus trasta kontu atlikumus, izņemot līdzekļus, kas paredzēti ieguldīšanai un vēl nav debitēti, un līdzekļus, no kuriem pamatoti jāsedz attaisnotās izmaksas un izdevumi, ieskaita atpakaļ Eiropas Savienības vispārējā budžetā.

C.   Maksas

Instrumentu darbībai piemēro atbilstošu maksu politiku. Komisija nosaka maksas saskaņā ar tirgus praksi un ņem vērā šādus kritērijus:

attiecīgā instrumenta darbības vispārējais ilgums un atbilstošās uzraudzības prasības, kas attiecināmas uz laiku pēc budžeta saistību posma,

valstis, kurām ir tiesības saņemt atbalstu,

instrumenta inovācijas un sarežģītības pakāpe,

ar to saistīto pasākumu skaits, piemēram, tirgus izpēte, starpnieku izvēle un apspriedes ar tiem, darījumu strukturēšana, slēgums, uzraudzība un ziņošana.

D.   Pārredzamība un izpratnes veidošana

Katrs starpnieks nodrošina atbilstīgā Kopienas sniegtā atbalsta pārskatāmību un pārredzamību, tostarp atbilstošu informāciju par finansējuma iespējām, kas pieejams Pamatprogrammā.

Jānodrošina, ka finanšu galīgie saņēmēji, jo īpaši MVU, tiek atbilstoši informēti par pieejamā finansējuma iespējām.

2.   GIF ĪSTENOŠANA

A.   Ievads

Komisija un EIF vienojas par uzticības darījumu, pārvaldības un uzraudzības aspektiem. Komisija piemēro īpašas vadlīnijas par finanšu līdzekļu pārvaldību.

B.   Starpnieki

GIF 1 un GIF 2 ir paredzēts komerciāli orientētiem starpniekiem, ko pārvalda neatkarīgas grupas, apvienojot atbilstošu prasmju un pieredzes kombināciju. Starpniekus izrauga atbilstīgi labākajai uzņēmējdarbības un tirgus praksei, ievērojot caurskatāmības un diskriminācijas aizlieguma principu un izvairoties no jebkāda interešu konflikta, ņemot vērā nolūku strādāt ar dažādiem specializētajiem fondiem vai tamlīdzīgām struktūrām.

C.   Atbilstības kritēriji

GIF papildina uz pašu resursiem balstītus pasākumus, ko veic EIB grupa, ieskaitot EIF, pieņemot investīciju politiku, kas saistīta ar augstāka riska profilu gan attiecībā uz starpniekfondiem, gan to investīciju politikām.

GIF 1

GIF 1 investē riska kapitāla starpniekfondos un citos investīciju instrumentos, kas investē MVU ar darbības pieredzi līdz 10 gadiem, parasti sākot no pirms-A (sagatavošanas) un A (agrīnās stadijas) posmiem un vajadzības gadījumā nodrošinot papildu investīcijas. Parastais maksimālais kopējais investīciju apjoms riska kapitāla starpniekfondos parasti ir 25 % no attiecīgā fonda kopējā kapitāla vai līdz 50 % jauniem fondiem, kam var būt īpaši liela veicinošā nozīme konkrētas tehnoloģijas vai noteikta reģiona riska kapitāla tirgus attīstībā, kā arī saistībā ar privātpersonu investīciju instrumentiem. Maksimālais kopējais investīciju apjoms riska kapitāla starpniekfondos ir 50 % gadījumos, kad fonda investīcijas galvenokārt saistītas ar ekoinovāciju jomā aktīviem MVU. Vismaz 50 % no jebkurā fondā investētā kapitāla nodrošina ieguldītāji, kas darbojas normāliem tirgus nosacījumiem atbilstošos apstākļos (saskaņā ar “tirgus ekonomikas investētāju principu”) neatkarīgi no to investētāju tiesiskā statusa un īpašumtiesību struktūras, kuri nodrošina šo kapitāla daļu. Saistību apjoms atsevišķā fondā nepārsniedz EUR 30 miljonus. GIF 1 var izdarīt kopīgas investīcijas ar EIF pašu resursiem vai resursiem saskaņā ar EIB pilnvarojumu, vai citiem EIF pārvaldītiem resursiem.

GIF 2

GIF 2 investē riska kapitāla starpniekfondos, kas investē MVU, galvenokārt B un C (paplašināšanas) posmos. Maksimālais kopējais investīciju apjoms riska kapitāla starpniekfondos parasti ir 15 % no attiecīgā fonda kopējā kapitāla vai līdz 25 % šādos gadījumos:

jauni fondi, kam var būt īpaši liela veicinošā nozīme konkrētas tehnoloģijas vai noteikta reģiona riska kapitāla tirgus attīstībā,

fondi, kuru investīcijas galvenokārt saistītas ar ekoinovāciju jomā aktīviem MVU,

fondi, ko izveido pirmreizējās pārvaldības grupas.

Veicot GIF 2 resursu līdzinvestīcijas ar EIF pašu resursiem vai resursiem saskaņā ar EIB pilnvarojumu, vai citiem EIF pārvaldītiem resursiem, GIF 2 maksimālais ieguldījums ir 15 %. Vismaz 50 % no jebkurā fondā investētā kapitāla nodrošina ieguldītāji, kas darbojas normāliem tirgus nosacījumiem atbilstošos apstākļos (saskaņā ar “tirgus ekonomikas investētāju principu”) neatkarīgi no to investētāju tiesiskā statusa un īpašumtiesību struktūras, kuri nodrošina šo kapitāla daļu. Saistību apjoms atsevišķā fondā nepārsniedz EUR 30 miljonus.

D.   Investīciju līdzvērtība

Saskaņā ar GIF veiktās investīcijas starpniekfondā ir līdzvērtīgas privātajām investīcijām.

E.   Galvenais investors

Jaunajos fondos, kam var būt īpaši liela veicinošā nozīme konkrētas tehnoloģijas vai noteikta reģiona riska kapitāla tirgus attīstībā, EIF var iesaistīties kā galvenais investors.

F.   Nosacījumu pārredzamība

EIF nodrošina, ka noteikumi un nosacījumi finansēšanai saskaņā ar GIF 1 un GIF 2 ir pārredzami un saprotami.

G.   GIF darbības ilgums

GIF ir ilgtermiņa mehānisms, kas parasti aizņem 5 līdz 12 gadu pozīcijas starpniekfondos. Jebkurā gadījumā GIF investīciju laiks nepārsniedz 19 gadus no dienas, kurā parakstīts deleģēšanas līgums starp Komisiju un EIF. Līgumos starp EIF un starpniekiem jānosaka piemērotas pārtraukšanas stratēģijas.

H.   Investīciju realizēšana

Tā kā lielākā daļa saskaņā ar GIF veicamo investīciju ir biržā nekotējamas un nelikvīdas kapitāla daļas, šīs investīcijas veiks, ņemot vērā to ieņēmumu sadalījumu, ko starpnieks saņēmis, pārdodot savas investīcijas mazos un vidējos uzņēmumos.

I.   Ieņēmumu no veiktajām investīcijām atkārtota investēšana

Ieņēmumus, tostarp EIF līdz 2013. gada 31. decembrim saņemtās dividendes un atmaksājumus, pievieno GIF resursiem un izmanto GIF vajadzībām.

3.   MVUG MEHĀNISMA ĪSTENOŠANA

A.   Ievads

Komisija un EIF vienojas par uzticības darījumu, pārvaldības un uzraudzības aspektiem un tie ir saskaņā ar normālas komercdarbības praksi. Komisija piemēro īpašas finanšu līdzekļu pārvaldības pamatnostādnes.

B.   Starpnieki

Starpniekus izvēlas no garantiju programmām, kas jau darbojas vai ir izveidotas valstīs, kurām ir tiesības pretendēt uz atbalstu, tostarp savstarpēju garantiju organizācijām, un jebkurām citām atbilstošām finanšu iestādēm. Atlases procedūrā ievēro caurskatāmības un diskriminācijas aizlieguma principu un izvairās no jebkāda interešu konflikta.

Starpniekus izraugās saskaņā ar tirgus paraugpraksi, ņemot vērā to ietekmi:

uz finansējuma apjomu (parādi, pašu kapitāls vai kvazikapitāls), kas pieejams MVU, un/vai

uz MVU piekļuvi finansējumam, un/vai

uz attiecīgā starpnieka riska uzņemšanos, finansējot MVU.

C.   Atbilstība

Finanšu kritērijus, kas reglamentē MVU finansēšanas pieļaujamību attiecībā uz garantijām saskaņā ar MVUG mehānismu, nosaka atsevišķi katram starpniekam, ņemot vērā to darbību, lai finansējums attiektos uz cik vien iespējams daudziem MVU. Šie noteikumi atspoguļo attiecīgās teritorijas tirgus nosacījumus un praksi.

Atbalstāms ir finansējums materiālo un nemateriālo aktīvu iegādei, ieskaitot inovāciju pasākumus, tehnoloģiju attīstībai, kā arī licenču iegādei.

Ar ceturto MVUG daļu – d) MVU aizņēmuma finanšu portfeļa pārvēršana vērtspapīros – saistītie kritēriji ietver individuālus un daudzu tirgotāju darījumus, kā arī daudzvalstu darījumus. Atbilstības kritērijus nosaka, ievērojot tirgus paraugpraksi, jo īpaši attiecībā uz kredītu kvalitāti un riska diversifikāciju ar vērtspapīriem nodrošinātam portfelim.

D.   Garantiju noteikumi

Garantijas, ko Komisijas vārdā sniedz EIF saskaņā ar a) aizņēmuma finansēšanas, b) mikrokredīta un c) pamatkapitāla vai kvazipamatkapitāla MVUG mehānisma daļām, sedz daļu no riska, ko uzņemas finanšu starpnieks individuālu darījumu finanšu portfelī. Ceturtā MVUG mehānisma daļa – d) pārvēršana vērtspapīros – ietver dažu tādu ar vērtspapīriem nodrošinātu daļu riska dalīšanu, kas ir vecākas par pirmo zaudējumu, vai pirmā zaudējuma nozīmīgas daļas riska atstāšanu tā radītājam un atlikušās daļas riska dalīšanu.

Garantijas, ko sniedz EIF saistībā ar a) aizņēmuma finansēšanas, b) mikrokredīta un c) pamatkapitāla vai kvazipamatkapitāla MVUG mehānisma daļām, parasti ir līdzvērtīgas garantijām vai, attiecīgā gadījumā, finansējumam, ko nodrošina starpnieks.

EIF var noteikt finanšu starpniekam maksu, ko aprēķina no summām, kas paredzētas, bet nav izlietotas saskaņā ar apstiprināto grafiku (“saistību maksas”), kā arī garantijas maksas. Tas var noteikt arī maksas atsevišķiem pārvēršanas vērtspapīros darījumiem.

E.   EIF segtais maksimālais uzkrāto zaudējumu apjoms

MVUG mehānisma izmaksas no Eiropas Savienības vispārējā budžeta sedz tā, lai tās nekādā gadījumā nepārsniegtu MVUG mehānismam EIF paredzēto budžeta piešķīrumu. Neparedzēto izdevumu saistības budžetā nav ietvertas.

EIF pienākums maksāt daļu no finansēšanas zaudējumiem starpniekam turpinās, līdz to maksājumu uzkrātais apjoms, kas veikti, lai segtu zaudējumus no konkrēta finansēšanas portfeļa, attiecīgā gadījumā atskaitot atbilstīgo zaudējumu atlīdzinājumu kopējo apjomu, sasniedz iepriekš paredzētu summu, pēc kuras sasniegšanas EIF garantiju automātiski dzēš.

F.   Zaudējumu atlīdzinājumi un citi ieņēmumi, kas iemaksājami trasta kontā

Visus zaudējumu atlīdzinājumus, kas saņemti no starpnieka, kreditē trasta kontā un ņem vērā aprēķinot EIF segto maksimālo uzkrāto zaudējumu apjomu attiecībā uz starpnieku. Citus ieņēmumus, piemēram, saistību maksas un garantiju maksas, kreditē trasta kontā un – ja tie saņemti līdz 2013. gada 31. decembrim – pievieno MVUG mehānisma resursiem.

G.   MVUG mehānisma darbības ilgums

Individuālo MVU garantiju termiņš var ilgt līdz 10 gadiem.

4.   CBS ĪSTENOŠANA

A.   Ievads

Sīki īstenošanas nosacījumi sagatavošanas kapitāla darbībai un partnerības darbībai, ieskaitot uzticības darījumu, pārvaldības un uzraudzības aspektus, jāparedz līgumā starp Komisiju un EIF vai attiecīgām starptautiskām finanšu iestādēm.

Starpniekus izraugās saskaņā ar tirgus paraugpraksi.

Atlases procedūrā tehniskās palīdzības sniegšanai ievēro pārredzamības un diskriminācijas aizlieguma principu un izvairās no jebkāda interešu konflikta.

B.   Sagatavošanas kapitāla darbība

Sagatavošanas kapitāla darbību veic uz uzticības darījumu pamata. Budžeta piešķīrums sedz darbības izmaksas pilnā apmērā, ieskaitot pārvaldības maksas un jebkuras attaisnotās izmaksas vai izdevumus. Piešķīrumi tiek sniegti, lai atbalstītu investīciju fondus, kas savās globālajā investīciju programmā ietver sagatavošanas kapitālu, sedzot daļu no attiecīgajām pārvaldības izmaksām.

C.   Partnerības darbība

Partnerības darbību veic ar EIF vai attiecīgu starptautisku finanšu institūciju starpniecību. Tā ietver tehnisku palīdzību, pārvaldības maksas un citas attaisnotās izmaksas, kas saistītas ar atbalstu kapacitātes palielināšanai.

5.   NOVĒRTĒŠANA

Ārējos novērtējumus veic neatkarīgi eksperti, ņemot vērā ar Padomes Lēmumu 98/347/EK (1998. gada 19. maijs) par pasākumiem par finanšu palīdzību inovatīviem un darbavietas radošiem mazajiem un vidējiem uzņēmumiem (MVU) – Izaugsmes un nodarbinātības iniciatīva (1) un uzņēmumu un uzņēmējdarbības daudzgadu programmu, īpaši attiecībā uz MVU. Ārējos novērtējumos izvērtē Kopienas finanšu instrumentu ietekmi uz MVU un sniedz sasniegto rezultātu kvalitatīvo un kvantitatīvo analīzi, jo īpaši izvērtējot katra instrumenta ieguldījuma efektivitāti, kā arī izmaksu un ieguvumu attiecību. Vērtējuma ziņojumos ietver statistikas datus par visu Savienību un par atsevišķām dalībvalstīm un citām valstīm, kas piedalās programmā, tostarp:

GIF gadījumā – iesaistīto MVU un radīto darbavietu skaits,

investīciju atdeves likme,

MVUG mehānismam – aizdevumu skaits un vērtība, ko starpnieki snieguši MVU un iesaistīto MVU skaits, kā arī neatmaksāto aizdevumu skaits un vērtība,

Sagatavošanas kapitāla darbībai – atbalstīto organizāciju skaits un sagatavošanas kapitāla investīciju apjoms,

Partnerības darbībai – atbalstīto starpnieku un iesaistīto MVU skaits;

konkrēti rezultāti saistībā ar ekoinovācijām.

Janodrošina atbilstoša publicitāte attiecībā uz ārējo vērtētāju ziņojumos ietvertajiem rezultātiem un secinājumiem, kā arī paraugprakses apmaiņai starp iesaistītajām personām.


(1)  OV L 155, 29.5.1998., 43. lpp.


III PIELIKUMS

Sīki noteikumi 21. pantā noteiktajiem uzņēmumu un inovāciju atbalsta pakalpojumiem

a)

Informācijas, pieredzes apmaiņas, uzņēmumu sadarbības un starptautiskā tīkla izveides pakalpojumi

ar iekšējā preču un pakalpojumu tirgus darbību un iespējām saistītās informācijas izplatīšana, tostarp, par iespējām piedalīties publiskā pasūtījuma konkursos,

ar MVU saistītu Kopienas programmu, iniciatīvu un politiku aktīva veicināšana un informācijas nodrošināšana MVU par pieteikšanās procedūru šādām programmām,

darbības instrumenti, lai noteiktu pastāvošās likumdošanas ietekmi uz MVU,

dalība Komisijas īstenoto ietekmes novērtējumu pētījumu veikšanā,

citu atbilstošu līdzekļu izmantošana, lai iesaistītu MVU Eiropas politikas veidošanā,

palīdzība MVU pārrobežu darbību un starptautisko tīklu izvēršanā,

atbalsts MVU, lai ar piemērotiem līdzekļiem atrastu attiecīgus biznesa partnerus no privātā vai valsts sektora.

b)

Pakalpojumi inovācijām, kā arī tehnoloģiju un zināšanu tālāknodošanai

informācijas izplatīšana un informētības vairošana attiecībā uz inovāciju politikām, tiesību aktiem un atbalsta programmām,

iesaistīšanās pētījumu rezultātu izplatīšanā un izmantošanā,

starpniecības pakalpojumu sniegšana tehnoloģiju un zināšanu pārņemšanā un visu veidu inovāciju jomas dalībnieku partnerību veidošanā,

uzņēmumu, jo īpaši MVU, kapacitātes stimulēšana attiecībā uz spēju rast inovatīvus risinājumus,

pasākumi, lai sekmētu saistību ar citiem pakalpojumiem inovāciju jomā, tostarp, ar pakalpojumiem intelektuālā īpašuma jomā.

c)

Pakalpojumi, kas veicina MVU dalību Septītajā PTA pamatprogrammā

pasākumi MVU informētības paaugstināšanai par Septīto PTA pamatprogrammu,

palīdzība MVU, lai tie noteiktu savas vajadzības saistībā ar pētījumiem un tehnoloģisko attīstību un lai tie atrastu attiecīgus partnerus,

palīdzība MVU, gatavojot un koordinējot projektu pieteikumus dalībai Septītajā PTA pamatprogrammā.


Top