Accept Refuse

EUR-Lex Access to European Union law

Back to EUR-Lex homepage

This document is an excerpt from the EUR-Lex website

Document 12005SA

Akts par Bulgārijas Republikas un Rumānijas pievienošanās nosacījumiem un pielāgojumiem Līgumos, kas ir Eiropas Savienības pamatā

OJ L 157, 21.6.2005, p. 203–375 (BG, ES, CS, DA, DE, ET, EL, EN, FR, GA, IT, LV, LT, HU, MT, NL, PL, PT, RO, SK, SL, FI, SV)

In force

21.6.2005   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 157/203


AKTS

par Bulgārijas Republikas un Rumānijas pievienošanās nosacījumiem un pielāgojumiem līgumos, kas ir Eiropas savienības pamatā

Atbilstīgi Pievienošanās līguma 2. pantam šo aktu piemēro gadījumā, ja Līgums par Konstitūciju Eiropai nav spēkā 2007. gada 1. janvārī, un līdz dienai, kad Līgums par Konstitūciju Eiropai stājas spēkā.

PIRMĀ DAĻA

PRINCIPI

1. pants

Šajā aktā:

termins “pamatlīgumi” nozīmē:

a)

Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu (“EK līgumu”) un Eiropas Atomenerģijas kopienas dibināšanas līgumu (“EAEK līgumu”), ņemot vērā grozījumus, kas izdarīti ar līgumiem vai citiem aktiem, kuri stājušies spēkā pirms pievienošanās;

b)

Līgumu par Eiropas Savienību (“ES līgumu”), ņemot vērā grozījumus, kas izdarīti ar Līgumiem vai citiem aktiem, kuri stājušies spēkā pirms pievienošanās;

termins “pašreizējās dalībvalstis” nozīmē Beļģijas Karalisti, Čehijas Republiku, Dānijas Karalisti, Vācijas Federatīvo Republiku, Igaunijas Republiku, Grieķijas Republiku, Spānijas Karalisti, Francijas Republiku, Īriju, Itālijas Republiku, Kipras Republiku, Latvijas Republiku, Lietuvas Republiku, Luksemburgas Lielhercogisti, Ungārijas Republiku, Maltas Republiku, Nīderlandes Karalisti, Austrijas Republiku, Polijas Republiku, Portugāles Republiku, Slovēnijas Republiku, Slovākijas Republiku, Somijas Republiku, Zviedrijas Karalisti un Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienoto Karalisti;

termins “Savienība” nozīmē Eiropas Savienību, kas izveidota ar ES līgumu;

termins “Kopiena” nozīmē, attiecīgi, vienu vai abas Kopienas, kas minētas pirmajā ievilkumā;

termins “jaunās dalībvalstis” nozīmē Bulgārijas Republiku un Rumāniju;

termins “iestādes” nozīmē iestādes, kas izveidotas ar pamatlīgumiem.

2. pants

Pamatlīgumi un akti, ko iestādes un Eiropas Centrālā banka pieņēmušas pirms pievienošanās, no pievienošanās dienas ir saistoši Bulgārijai un Rumānijai un piemērojami šajās valstīs atbilstīgi minētajos Līgumos un šajā aktā paredzētajiem nosacījumiem.

3. pants

1.   Bulgārija un Rumānija pievienojas lēmumiem un nolīgumiem, ko pieņēmuši dalībvalstu valdību pārstāvji, tiekoties Padomē.

2.   Attiecībā uz Eiropadomes vai Padomes deklarācijām un rezolūcijām vai citām nostājām, ko tās atbalstījušas, kā arī attiecībā uz deklarācijām, rezolūcijām vai citām nostājām, kas attiecas uz Kopienu vai Savienību un kas pieņemtas, dalībvalstīm kopīgi vienojoties, Bulgārijas un Rumānijas statuss ir tāds pats kā pašreizējām dalībvalstīm; tās atbilstīgi ievēros principus un pamatnostādnes, kas izriet no šīm deklarācijām, rezolūcijām vai citām nostājām, un veiks pasākumus, kas var būt vajadzīgi, lai nodrošinātu to īstenošanu.

3.   Bulgārija un Rumānija pievienojas I pielikumā uzskaitītajām konvencijām un protokoliem. Šīs konvencijas un protokoli stājas spēkā attiecība uz Bulgāriju un Rumāniju dienā, ko Padome nosaka ar 4. punktā minētajiem lēmumiem.

4.   Pēc Komisijas ieteikuma un pēc apspriešanās ar Eiropas Parlamentu Padome ar vienprātīgu lēmumu veic visus pielāgojumus, kas sakarā ar pievienošanos vajadzīgi 3. punktā minētajās konvencijās un protokolos, un publicē pielāgoto tekstu “Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī”.

5.   Attiecībā uz 3. punktā minētajām konvencijām un protokoliem Bulgārija un Rumānija apņemas ieviest administratīvus un citus pasākumus, piemēram pasākumus, ko līdz pievienošanās dienai pieņēmušas pašreizējās dalībvalstis vai Padome, un sekmēt praktisku sadarbību starp dalībvalstu iestādēm un organizācijām.

6.   Padome pēc Komisijas priekšlikuma ar vienprātīgu lēmumu var papildināt I pielikumu ar konvencijām, nolīgumiem un protokoliem, kas parakstīti pirms pievienošanās dienas.

4. pants

1.   Šengenas acquis noteikumi, kuri iekļauti Eiropas Savienības sistēmā ar protokolu, kas pievienots Līgumam par Eiropas Savienību un Eiropas Kopienas dibināšanas līgumam (turpmāk “Šengenas protokols”), kā arī akti, kuri pieņemti atbilstīgi tam vai kā citādi saistīti ar to un uzskaitīti šā akta II pielikumā, tāpat kā jebkādi turpmāki šādi akti, kuri var tikt pieņemti pirms pievienošanās dienas, ir saistoši Bulgārijai un Rumānijai un piemērojami tajās no pievienošanās dienas.

2.   Tie Šengenas acquis noteikumi, kas iekļauti Eiropas Savienības sistēmā, kā arī akti, kas pieņemti atbilstīgi tam vai kā citādi saistīti ar to un nav minēti šā panta 1. punktā, lai arī no pievienošanās dienas saistoši Bulgārijai un Rumānijai, katrā no šīm valstīm ir piemērojami vienīgi saskaņā ar attiecīgu Padomes lēmumu pēc tam, kad atbilstīgi spēkā esošajām Šengenas izvērtēšanas procedūrām ir konstatēts, ka attiecīgajā valstī ir izpildīti visi nosacījumi, kas vajadzīgi visu acquis attiecīgo daļu piemērošanai.

Padome pēc apspriešanās ar Eiropas Parlamentu lēmumu pieņem ar to locekļu vienprātīgu balsojumu, kas pārstāv tādu dalībvalstu valdības, attiecībā uz kurām šajā punktā minētos noteikumus jau piemēro, un tās dalībvalsts valdību, attiecībā uz kuru minētos noteikumus jāsāk piemērot. Padomes locekļi, kas pārstāv Īrijas un Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotās Karalistes valdības, piedalās šāda lēmuma pieņemšanā vienīgi tiktāl, ciktāl lēmums attiecas uz šīm valstīm saistošiem Šengenas acquis noteikumiem vai šīm valstīm saistošiem aktiem, kas pieņemti atbilstīgi Šengenas acquis vai kā citādi saistīti ar to.

5. pants

Bulgārija un Rumānija no pievienošanās dienas piedalās Ekonomikas un monetārajā savienībā kā dalībvalstis, kam piešķirts izņēmuma statuss, kā tās definētas EK līguma 122. pantā.

6. pants

1.   Nolīgumi vai konvencijas ar vienu vai vairākām trešām valstīm, starptautiskām organizācijām vai trešo valstu pilsoņiem, ko noslēgusi vai provizoriski piemērojusi Kopiena vai kas noslēgtas vai provizoriski piemērotas saskaņā ar ES līguma 24. vai 38. pantu, ir saistošas Bulgārijai un Rumānijai atbilstīgi pamatlīgumos vai šajā aktā paredzētajiem nosacījumiem.

2.   Bulgārija un Rumānija apņemas atbilstīgi šajā aktā paredzētajiem nosacījumiem pievienoties nolīgumiem vai konvencijām, ko kopīgi noslēgušas vai parakstījušas Kopiena un pašreizējās dalībvalstis.

Par Bulgārijas un Rumānijas pievienošanos nolīgumiem vai konvencijām ar konkrētām trešām valstīm vai starptautiskām organizācijām, ko kopīgi noslēgušas vai parakstījušas Kopiena un pašreizējās dalībvalstis, vienojas protokolos, kurus pievieno šādiem nolīgumiem vai konvencijām un kurus noslēdz Padome, pieņemot vienprātīgu lēmumu un pārstāvot dalībvalstis, un attiecīgā trešā valsts vai trešās valstis, vai starptautiskā organizācija. Komisija dalībvalstu vārdā piedalās sarunās par šādiem protokoliem, pamatojoties uz norādījumiem par šādām sarunām, ko vienprātīgi apstiprina Padome, un apspriežoties ar komiteju, kurā ir dalībvalstu pārstāvji. Noslēdzamo protokolu projektus Komisija iesniedz Padomei.

Šī procedūra neskar Kopienas kompetenci un neiespaido kompetences sadalījumu starp Kopienu un dalībvalstīm attiecībā uz šādu nolīgumu slēgšanu nākotnē vai citiem grozījumiem, kas nav saistīti ar pievienošanos.

3.   Pievienojoties 2. punktā minētajiem nolīgumiem un konvencijām, Bulgārija un Rumānija iegūst tādas pašas no šiem nolīgumiem un konvencijām izrietošās tiesības un pienākumus kā pašreizējām dalībvalstīm.

4.   No pievienošanās dienas un līdz 2. punktā minēto nepieciešamo protokolu spēkā stāšanās dienai Bulgārija un Rumānija piemēro nolīgumus vai konvencijas, ko pirms pievienošanās kopīgi noslēgušas Kopiena un pašreizējās dalībvalstis, izņemot nolīgumu par personu brīvu pārvietošanos, kas noslēgts ar Šveici. Šis pienākums attiecas arī uz nolīgumiem un konvencijām, ko Savienība un pašreizējās dalībvalstis ir vienojušās piemērot provizoriski.

Kamēr nav stājušies spēkā 2. punktā minētie protokoli, Kopiena un dalībvalstis, kopīgi rīkojoties, veic jebkādus atbilstīgus pasākumus, ievērojot savu attiecīgo kompetenci.

5.   Bulgārija un Rumānija pievienojas 2000. gada 23. jūnijā Kotonū parakstītajam Partnerattiecību nolīgumam starp Āfrikas, Karību jūras reģiona un Klusā okeāna valstu grupas locekļiem, no vienas puses, un Eiropas Kopienu un tās dalībvalstīm, no otras puses (1).

6.   Bulgārija un Rumānija apņemas atbilstīgi šajā aktā paredzētajiem nosacījumiem pievienoties Līgumam par Eiropas Ekonomikas zonu (2), kā noteikts minētā līguma 128. pantā.

7.   No pievienošanās dienas Bulgārija un Rumānija piemēro divpusējos nolīgumus un vienošanās attiecībā uz tekstilmateriāliem, ko Kopiena noslēgusi ar trešām valstīm.

Kvantitatīvos ierobežojumus, ko Kopiena piemēro attiecībā uz tekstilmateriālu un apģērbu izstrādājumu importu, koriģē, lai ņemtu vērā Bulgārijas un Rumānijas pievienošanos Kopienai. Šajā sakarā Kopiena ir tiesīga pirms pievienošanās dienas apspriest ar attiecīgajām trešām valstīm iepriekšminēto divpusējo nolīgumu vai vienošanos grozījumus.

Ja divpusējo nolīgumu vai vienošanos par tekstilmateriāliem grozījumi nav stājušies spēkā līdz pievienošanās dienai, Kopiena veic vajadzīgos pielāgojumus tās noteikumos par tekstilmateriālu un apģērbu izstrādājumu importu no trešām valstīm, lai tādējādi ņemtu vērā Bulgārijas un Rumānijas pievienošanos.

8.   Kvantitatīvos ierobežojumus, ko Kopiena piemēro attiecībā uz tērauda un tērauda ražojumu importu, pielāgo, pamatojoties uz to, cik lielā apjomā attiecīgo piegādātājvalstu izcelsmes tērauda ražojumi pēdējos gados importēti Bulgārijā un Rumānijā.

Šajā sakarā Kopiena pirms pievienošanās dienas apspriež ar attiecīgajām trešām valstīm grozījumus, kādi jāveic divpusējos nolīgumos vai vienošanās, ko Kopiena un trešās valstis noslēgušas par tērauda ražojumiem.

Ja divpusējo nolīgumu un vienošanos grozījumi nav stājušies spēkā līdz pievienošanās dienai, piemēro šā punkta pirmo daļu.

9.   Zvejniecības nolīgumus, ko Bulgārija un Rumānija pirms pievienošanās noslēgušas ar trešām valstīm, pārvalda Kopiena.

Laikā, kamēr minēto nolīgumu spēkā esamība provizoriski saglabājas, Bulgārijas un Rumānijas tiesības un pienākumi, kas paredzēti šajos nolīgumos, nemainās.

Tiklīdz iespējams, un noteikti līdz laikam, kad spēku zaudē šā punkta pirmajā daļā minētie nolīgumi, Padome pēc Komisijas priekšlikuma ar kvalificētu balsu vairākumu katrā konkrētajā gadījumā pieņem atbilstīgus lēmumus, lai minētajos nolīgumos paredzētās zvejas darbības varētu turpināties, un paredz iespēju dažus nolīgumus pagarināt uz laikposmu, kas nepārsniedz vienu gadu.

10.   No pievienošanās dienas Bulgārija un Rumānija pārtrauc dalību jebkādos brīvās tirdzniecības nolīgumos ar trešām valstīm, tostarp Centrāleiropas Brīvās tirdzniecības līgumā.

Tiktāl, ciktāl nolīgumi starp Bulgāriju, Rumāniju vai abām šīm valstīm, no vienas puses, un vienu vai vairākām trešām valstīm, no otras puses, nav saderīgi ar pienākumiem, kas izriet no šā akta, Bulgārija un Rumānija veic visus atbilstīgos pasākumus, lai novērstu radušos nesaderību. Ja Bulgārijai vai Rumānijai rodas grūtības, pielāgojot kādu nolīgumu, kas pirms pievienošanās noslēgts ar vienu vai vairākām trešām valstīm, tad šī valsts atbilstīgi attiecīgā nolīguma noteikumiem pārtrauc dalību tajā.

11.   Atbilstīgi šajā aktā paredzētajiem nosacījumiem Bulgārija un Rumānija pievienojas starp pašreizējām dalībvalstīm noslēgtajiem iekšējiem nolīgumiem, kuru mērķis ir īstenot šā panta 2., 5. un 6. punktā minētos nolīgumus vai konvencijas.

12.   Bulgārija un Rumānija vajadzības gadījumā īsteno atbilstīgus pasākumus, lai savu nostāju attiecībā uz starptautiskajām organizācijām un starptautiskajiem nolīgumiem, kuru Līgumslēdzējas puses ir arī Kopiena vai citas dalībvalstis, pielāgotu tiesībām un pienākumiem, ko rada pievienošanās Savienībai.

Jo īpaši tās - no pievienošanās dienas vai agrākās iespējamās dienas pēc pievienošanās dienas - pārtrauc savu dalību starptautiskos zvejniecības nolīgumos un organizācijās, kuru dalībniece ir arī Kopiena, izņemot gadījumus, kad šo valstu dalība ir saistīta ar jautājumiem, kas neattiecas uz zvejniecību.

7. pants

1.   Ja vien šis akts neparedz citādi, tā noteikumus nevar apturēt, grozīt vai atcelt citādi, kā vienīgi atbilstīgi pamatlīgumos paredzētajai procedūrai, ko piemēro minēto Līgumu pārskatīšanai.

2.   Akti, ko pieņem iestādes, uz kurām attiecas šajā aktā paredzētie pārejas posma noteikumi, saglabā savu tiesību akta statusu; jo īpaši, minēto aktu grozīšanai paredzētās procedūras paliek spēkā.

3.   Šā akta noteikumiem, kuru mērķis vai sekas ir tādu aktu atcelšana vai grozīšana, ko pieņēmušas iestādes, un kuri nav pārejas posma pasākumi, ir tāds pats tiesiskais statuss kā noteikumiem, ko tie atceļ vai groza, un uz tiem attiecas tādi paši noteikumi.

8. pants

Pārejas posmā pamatlīgumus un iestāžu pieņemtos aktus piemēro, ņemot vērā šajā aktā paredzētās atkāpes.

OTRĀ DAĻA

LĪGUMU PIELĀGOJUMI

I SADAĻA

ORGANIZATORISKI NOTEIKUMI

9. pants

1.   EK līguma 189. panta otro daļu un EAEK līguma 107. panta otro daļu aizstāj ar šādu daļu:

“Eiropas Parlamenta locekļu skaits nepārsniedz 736.”.

2.   No 2009.-2014. gada pilnvaru termiņa sākuma EK līguma 190. panta 2. punkta pirmo daļu un EAEK līguma 108. panta 2. punkta pirmo daļu aizstāj ar šādu daļu:

“2.

Dalībvalstīs ievēlēto pārstāvju skaits ir šāds:

Beļģija

22

Bulgārija

17

Čehijas Republika

22

Dānija

13

Vācija

99

Igaunija

6

Grieķija

22

Spānija

50

Francija

72

Īrija

12

Itālija

72

Kipra

6

Latvija

8

Lietuva

12

Luksemburga

6

Ungārija

22

Malta

5

Nīderlande

25

Austrija

17

Polija

50

Portugāle

22

Rumānija

33

Slovēnija

7

Slovākija

13

Somija

13

Zviedrija

18

Apvienotā Karaliste

72.”.

10. pants

1.   EK līguma 205. panta 2. punktu un EAEK līguma 118. panta 2. punktu aizstāj ar šādu punktu:

“2.

Kad Padomei jāpieņem lēmums ar kvalificētu balsu vairākumu, tās locekļu balsis vērtē šādi:

Beļģija

12

Bulgārija

10

Čehijas Republika

12

Dānija

7

Vācija

29

Igaunija

4

Grieķija

12

Spānija

27

Francija

29

Īrija

7

Itālija

29

Kipra

4

Latvija

4

Lietuva

7

Luksemburga

4

Ungārija

12

Malta

3

Nīderlande

13

Austrija

10

Polija

27

Portugāle

12

Rumānija

14

Slovēnija

4

Slovākija

7

Somija

7

Zviedrija

10

Apvienotā Karaliste

29.

Gadījumos, kad Padomes lēmumus saskaņā ar šo Līgumu jāpieņem pēc Komisijas priekšlikuma, lēmumu pieņemšanai vajadzīgas vismaz 255 balsis “par”, balsojot locekļu vairākumam.

Pārējos gadījumos Padomes lēmumu pieņemšanai vajadzīgas vismaz 255 balsis “par”, balsojot vismaz divām trešdaļām locekļu.”.

2.   ES līguma 23. panta 2. punkta trešo daļu aizstāj ar šādu daļu:

“Padomes locekļu balsis vērtē saskaņā ar Eiropas Kopienas dibināšanas līguma 205. panta 2. punktu. Lēmumu pieņemšanai vajadzīgas vismaz 255 balsis “par”, balsojot vismaz divām trešdaļām locekļu. Ja Padomei lēmums jāpieņem ar kvalificētu balsu vairākumu, tad jebkurš Padomes loceklis var lūgt pārbaudīt, vai dalībvalstis, kas veido kvalificēto balsu vairākumu, pārstāv vismaz 62 % no Savienības kopējā iedzīvotāju skaita. Ja tiek konstatēts, ka minētais kritērijs nav ievērots, tad attiecīgo lēmumu nepieņem.”.

3.   EK līguma 34. panta 3. punktu aizstāj ar šādu punktu:

“3.

Gadījumos, kad Padomei lēmumi jāpieņem ar kvalificētu balsu vairākumu, tās locekļu balsis vērtē saskaņā ar Eiropas Kopienas dibināšanas līguma 205. panta 2. punktu, un Padomes lēmumu pieņemšanai vajadzīgas vismaz 255 balsis “par”, balsojot vismaz divām trešdaļām locekļu. Ja Padomei lēmums jāpieņem ar kvalificētu balsu vairākumu, tad jebkurš Padomes loceklis var lūgt pārbaudīt, vai dalībvalstis, kas veido kvalificēto balsu vairākumu, pārstāv vismaz 62 % no Savienības kopējā iedzīvotāju skaita. Ja tiek konstatēts, ka minētais kritērijs nav ievērots, tad attiecīgo lēmumu nepieņem.”.

11. pants

1.   ES līgumam, EK līgumam un EAEK līgumam pievienotā Protokola par Tiesas statūtiem 9. panta pirmo daļu aizstāj ar šādu daļu:

“Ik pēc trijiem gadiem daļēji nomainot tiesnešus, pārmaiņus nomaina četrpadsmit un trīspadsmit tiesnešus.”.

2.   ES līgumam, EK līgumam un EAEK līgumam pievienotā Protokola par Tiesas statūtiem 48. pantu aizstāj ar šādu pantu:

“48. pants

Pirmās instances tiesā ir divdesmit septiņi tiesneši.”.

12. pants

EK līguma 258. panta otro daļu un EAEK līguma 166. panta otro daļu par Ekonomikas un sociālo lietu komitejas sastāvu aizstāj ar šādu daļu:

“Komitejas locekļu skaits ir šāds:

Beļģija

12

Bulgārija

12

Čehijas Republika

12

Dānija

9

Vācija

24

Igaunija

7

Grieķija

12

Spānija

21

Francija

24

Īrija

9

Itālija

24

Kipra

6

Latvija

7

Lietuva

9

Luksemburga

6

Ungārija

12

Malta

5

Nīderlande

12

Austrija

12

Polija

21

Portugāle

12

Rumānija

15

Slovēnija

7

Slovākija

9

Somija

9

Zviedrija

12

Apvienotā Karaliste

24.”.

13. pants

EK līguma 263. panta trešo daļu par Reģionu komitejas sastāvu aizstāj ar šādu daļu:

“Komitejas locekļu skaits ir šāds:

Beļģija

12

Bulgārija

12

Čehijas Republika

12

Dānija

9

Vācija

24

Igaunija

7

Grieķija

12

Spānija

21

Francija

24

Īrija

9

Itālija

24

Kipra

6

Latvija

7

Lietuva

9

Luksemburga

6

Ungārija

12

Malta

5

Nīderlande

12

Austrija

12

Polija

21

Portugāle

12

Rumānija

15

Slovēnija

7

Slovākija

9

Somija

9

Zviedrija

12

Apvienotā Karaliste

24.”.

14. pants

EK līgumam pievienotajā Protokolā par Eiropas Investīciju bankas statūtiem izdara šādus grozījumus:

1.

Protokola 3. pantā starp tekstiem, kas attiecas uz Beļģiju un Čehijas Republiku, iekļauj šādu tekstu:

“—

Bulgārijas Republika,”

un starp tekstiem, kas attiecas uz Portugāli un Slovēniju, iekļauj šādu tekstu:

“Rumānija,”.

2.

Protokola 4. panta 1. punkta pirmajā daļā:

a)

ievadfrāzi aizstāj ar šādu frāzi:

“1.

Bankas kapitāls ir EUR 164 795 737 000, ko veido šāds dalībvalstu parakstītais kapitāls (3):

b)

starp tekstiem, kas attiecas uz Īriju un Slovākiju, iekļauj šādu tekstu:

“Rumānija 846 000 000”; un

c)

un starp tekstiem, kas attiecas uz Slovēniju un Lietuvu, iekļauj šādu tekstu:

“Bulgārija 296 000 000”.

3.

Protokola 11. panta 2. punkta pirmo, otro un trešo daļu aizstāj ar šādām daļām:

“2.

Direktoru padomē ir divdesmit astoņi direktori un sešpadsmit direktoru aizstājēji.

Direktorus uz pieciem gadiem ieceļ Valde; katra dalībvalsts un Komisija izvirza pa vienam kandidātam.

Valde uz pieciem gadiem šādi ieceļ direktoru aizstājējus:

divus aizstājējus, ko izvirza Francijas Republika,

divus aizstājējus, ko izvirza Vācijas Federatīvā Republika,

divus aizstājējus, ko izvirza Itālijas Republika,

divus aizstājējus, ko izvirza Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotā Karaliste,

vienu aizstājēju, ko, savstarpēji vienojoties, izvirza Spānijas Karaliste un Portugāles Republika,

vienu aizstājēju, ko, savstarpēji vienojoties, izvirza Beļģijas Karaliste, Luksemburgas Lielhercogiste un Nīderlandes Karaliste,

divus aizstājējus, ko, savstarpēji vienojoties, izvirza Dānijas karaliste, Grieķijas Republika, Īrija un Rumānija,

divus aizstājējus, ko, savstarpēji vienojoties, izvirza Igaunijas republika, Latvijas Republika, Lietuvas republika, Austrijas Republika, Somijas Republika un Zviedrijas Karaliste,

trīs aizstājējus, ko, savstarpēji vienojoties, izvirza Bulgārijas Republika, Čehijas Republika, Kipras Republika, Ungārijas Republika, Maltas Republika, Polijas Republika, Slovēnijas Republika un Slovākijas Republika, un

vienu aizstājēju, ko izvirza Komisija.”.

15. pants

EAEK līguma 134. panta 2. punkta pirmo daļu par Zinātnes un tehnikas komitejas sastāvu aizstāj ar šādu daļu:

“2.

Komitejā ir četrdesmit viens loceklis, ko ieceļ Padome pēc apspriešanās ar Komisiju.”.

II SADAĻA

CITI PIELĀGOJUMI

16. pants

EK līguma 57. panta 1. punkta pēdējo teikumu aizstāj ar šādu teikumu:

“Attiecībā uz ierobežojumiem, kas pastāv Bulgārijas, Igaunijas un Ungārijas tiesību aktos, attiecīgais datums ir 1999. gada 31. decembris.”.

17. pants

EK līguma 299. panta 1. punktu aizstāj ar šādu punktu:

“1.

Šis Līgums attiecas uz Beļģijas Karalisti, Bulgārijas Republiku, Čehijas Republiku, Dānijas Karalisti, Vācijas Federatīvo Republiku, Igaunijas Republiku, Grieķijas Republiku, Spānijas Karalisti, Francijas Republiku, Īriju, Itālijas Republiku, Kipras Republiku, Latvijas Republiku, Lietuvas Republiku, Luksemburgas Lielhercogisti, Ungārijas Republiku, Maltas Republiku, Nīderlandes Karalisti, Austrijas Republiku, Polijas Republiku, Portugāles Republiku, Rumāniju, Slovēnijas Republiku, Slovākijas Republiku, Somijas Republiku, Zviedrijas Karalisti un Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienoto Karalisti.”.

18. pants

1.   EK līguma 314. panta otro daļu aizstāj ar šādu daļu:

“Saskaņā ar Pievienošanās līgumiem autentiski ir arī šā Līguma teksti angļu, bulgāru, čehu, dāņu, grieķu, igauņu, īru, latviešu, lietuviešu, maltiešu, poļu, portugāļu, rumāņu, slovāku, slovēņu, somu, spāņu, ungāru un zviedru valodā.”.

2.   EAEK līguma 225. panta otro daļu aizstāj ar šādu daļu:

“Saskaņā ar Pievienošanās līgumiem autentiski ir arī šā Līguma teksti angļu, bulgāru, čehu, dāņu, grieķu, igauņu, īru, latviešu, lietuviešu, maltiešu, poļu, portugāļu, rumāņu, slovāku, slovēņu, somu, spāņu, ungāru un zviedru valodā.”.

3.   ES līguma 53. panta otro daļu aizstāj ar šādu daļu:

“Saskaņā ar Pievienošanās līgumiem autentiski ir arī šā Līguma teksti bulgāru, čehu, igauņu, latviešu, lietuviešu, maltiešu, poļu, rumāņu, slovāku, slovēņu, somu, ungāru un zviedru valodā.”.

TREŠĀ DAĻA

PASTĀVĪGIE NOTEIKUMI

I SADAĻA

IESTĀŽU PIEŅEMTO AKTU PIELĀGOJUMI

19. pants

Šā akta III pielikumā uzskaitītos aktus pielāgo, kā paredzēts minētajā pielikumā.

20. pants

Šā akta IV pielikumā uzskaitīto aktu pielāgojumus, kas kļuvuši vajadzīgi pievienošanās sakarā, izstrādā atbilstīgi minētajā pielikumā izklāstītajām pamatnostādnēm.

II SADAĻA

CITI NOTEIKUMI

21. pants

Pasākumus, kas uzskaitīti šā akta V pielikumā, piemēro atbilstīgi nosacījumiem, kas paredzēti minētajā pielikumā.

22. pants

Padome pēc Komisijas priekšlikuma un pēc apspriešanās ar Eiropas Parlamentu ar vienprātīgu lēmumu var šajā aktā paredzētos noteikumus pielāgot attiecībā uz kopējo lauksaimniecības politiku, ja šādi pielāgojumi būtu vajadzīgi sakarā ar izmaiņām Kopienas tiesību aktos.

CETURTĀ DAĻA

PAGAIDU NOTEIKUMI

I SADAĻA

PĀREJAS POSMA PASĀKUMI

23. pants

Šā akta VI un VII pielikumā uzskaitītos pasākumus Bulgārijā un Rumānijā piemēro atbilstīgi minētajos pielikumos paredzētajiem nosacījumiem.

II SADAĻA

ORGANIZATORISKI NOTEIKUMI

24. pants

1.   Atkāpjoties no Eiropas Parlamenta locekļu maksimālā skaita, kas noteikts EK līguma 189. panta otrajā daļā un EAEK līguma 107. panta otrajā daļā, Eiropas Parlamenta locekļu skaitu palielina, lai ņemtu vērā Bulgārijas un Rumānijas pievienošanos, laikposmam no pievienošanās dienas līdz Eiropas Parlamenta 2009.-2014. gada pilnvaru termiņa sākumam minētajām valstīm paredzot šādu locekļu skaitu:

Bulgārija

18

Rumānija

35.

2.   Līdz 2007. gada 31. decembrim gan Bulgārijā, gan Rumānijā notiek tiešas vispārējas Eiropas Parlamenta vēlēšanas, pilsoņiem ievēlot 1. punktā noteikto locekļu skaitu saskaņā ar Aktu par Eiropas Parlamenta pārstāvju ievēlēšanu vispārējās tiešās vēlēšanās (4).

3.   Atkāpjoties no EK līguma 190. panta 1. punkta un EAEK līguma 108. panta 1. punkta, gadījumā, ja vēlēšanas notiek pēc pievienošanās dienas, Bulgārijas un Rumānijas pilsoņu pārstāvjus Eiropas Parlamentā laikposmam no pievienošanās dienas līdz 2. punktā minētajām vēlēšanām attiecīgajā valstī ieceļ šo valstu parlamenti no saviem locekļiem atbilstīgi procedūrai, kas paredzēta katrā no šīm valstīm.

III SADAĻA

FINANŠU NOTEIKUMI

25. pants

1.   No pievienošanās dienas Bulgārija un Rumānija maksā turpmāk norādītās summas, kas atbilst to daļām apmaksātajā parakstītajā kapitālā, kā noteikts Eiropas Investīciju bankas statūtu 4. pantā (5):

Bulgārija

EUR 14 800 000

Rumānija

EUR 42 300 000.

Šīs iemaksas veic astoņos vienādos maksājumos, kuru termiņi ir 2007. gada 31. maijā, 2008. gada 31. maijā, 2009. gada 31. maijā, 2009. 30. novembrī, 2010. gada 31. maijā, 2010. gada 30. novembrī, 2011. gada 31. maijā un 2011. gada 30. novembrī.

2.   Bulgārija un Rumānija veic iemaksas — astoņos vienādos maksājumos, kuru termiņi noteikti 1. punktā — rezervēs un uzkrājumos, kas pielīdzināmi rezervēm, kā arī līdzekļos, kas vēl jāieskaita rezervēs un uzkrājumos un kas ir peļņas un zaudējumu pārskata saldo tā mēneša beigās, kas ir pirms pievienošanās, kā tas iegrāmatots Bankas bilancē; iemaksas apjoms atbilst šādām procentuālajām daļām no rezervju un uzkrājumu apjoma (5):

Bulgārija

0,181 %

Rumānija

0,517 %.

3.   Kapitālu un maksājumus, kas paredzēti 1. un 2. punktā, Bulgārija un Rumānija iemaksā naudā euro, ja vien Valde izņēmuma kārtā nav vienprātīgi nolēmusi citādi.

26. pants

1.   Bulgārija un Rumānija iemaksā turpmāk norādītās summas Ogļu un tērauda izpētes fondā, kas minēts Dalībvalstu valdību pārstāvju Padomes Lēmumā 2002/234/EOTK (2002. gada 27. februāris) par EOTK līguma izbeigšanās finansiālām sekām un par Ogļu un tērauda izpētes fondu (6):

(miljonos EUR, pašreizējās cenās)

Bulgārija

11,95

Rumānija

29,88.

2.   Iemaksas Ogļu un tērauda izpētes fondā veic četros maksājumos, ko sāk veikt 2009. gadā un veic atbilstīgi turpmāk norādītajam grafikam visos gadījumos katra gada pirmā mēneša pirmajā darbadienā:

2009.:

15 %

2010.:

20 %

2011.:

30 %

2012.:

35 %.

27. pants

1.   Konkursus, līgumu slēgšanu, izpildi un maksājumus sakarā ar pirmspievienošanās palīdzību, ko sniedz no Phare programmas (7), Phare CBC programmas (8), kā arī sakarā ar palīdzību no 31. pantā minētajiem pārejas līdzekļiem, no pievienošanās dienas pārvalda īstenošanas aģentūras Bulgārijā un Rumānijā.

Pieņemot atbilstīgu Komisijas lēmumu, Komisijas atsakās no iepriekšējas kontroles attiecībā uz konkursiem un līgumu slēgšanu, ja iepriekš Komisija ir veikusi akreditācijas procedūru un ja pastāv pozitīvi novērtēta Paplašināta decentralizētā īstenošanas sistēma (EDIS) atbilstīgi kritērijiem un nosacījumiem, kas paredzēti pielikumā Padomes Regulai (EK) Nr. 1266/1999 (1999. gada 21. jūnijs) par atbalsta koordināciju kandidātvalstīm sakarā ar pirmspievienošanās stratēģiju un par Regulas (EEK) Nr. 3906/89 grozījumiem (9) un 164. pantā Finanšu regulā, ko piemēro Eiropas Kopienu vispārējam budžetam (10).

Ja šādu Komisijas lēmumu par atteikšanos no iepriekšējas kontroles nepieņem līdz pievienošanās dienai, tad attiecībā uz līgumiem, ko paraksta laikposmā no pievienošanās dienas līdz attiecīgā Komisijas lēmuma pieņemšanas dienai, nevar saņemt pirmspievienošanās palīdzību.

Ja šādu Komisijas lēmumu par atteikšanos no iepriekšējas kontroles nepieņem līdz pievienošanās dienai tādu iemeslu dēļ, kas nav saistīti ar Bulgārijas vai Rumānijas iestādēm, Komisija tomēr var, izņēmuma kārtā un attiecīgi pamatotos gadījumos, akceptēt tādu līgumu atbilstību pirmspievienošanās palīdzībai, kuri noslēgti laikposmā no pievienošanās dienas līdz Komisijas lēmuma pieņemšanas dienai, kā arī akceptēt pirmspievienošanās palīdzības īstenošanu noteiktā laikposmā, vienlaikus veicot Komisijas iepriekšēju kontroli attiecībā uz konkursiem un līgumu slēgšanu.

2.   Finanšu saistības, kas attiecībā uz šā panta 1. punktā minētajiem pirmspievienošanās finanšu instrumentiem radušās pirms pievienošanās, kā arī finanšu saistības, kas pēc pievienošanās radušās attiecībā uz 31. pantā minētajiem pārejas līdzekļiem, tostarp līgumu slēgšanu par turpmākām individuālām saistībām un šo saistību reģistrāciju, kā arī pēc pievienošanās veiktos maksājumus turpina reglamentēt noteikumi un regulas par pirmspievienošanās finanšu instrumentiem, un līdz attiecīgo programmu un projektu slēgšanai šādas saistības sedz no atbilstīgajām budžeta sadaļām. Neskarot iepriekš izklāstīto, publiskā iepirkuma procedūras, ko sāk pēc pievienošanās, īsteno saskaņā ar Kopienas attiecīgajām direktīvām.

3.   Pēdējās darbības attiecībā uz programmām šā panta 1. punktā minētās pirmspievienošanās palīdzības īstenošanai veic pēdējā gadā pirms pievienošanās. Līgumi par šajās programmās paredzētajām darbībām jānoslēdz nākamajos divos gados. Līgumu slēgšanai paredzēto laiku nepagarina. Izņēmuma kārtā un attiecīgi pamatotos gadījumos var piešķirt ierobežotu termiņa pagarinājumu attiecībā uz līgumu īstenošanu.

Neskarot iepriekš izklāstīto, pirmos divus gadus pēc pievienošanās no pirmspievienošanās līdzekļiem var uzņemties saistības attiecībā uz administratīvajām izmaksām, kā noteikts 4. punktā. Attiecībā uz revīzijas un izvērtēšanas izmaksām saistības no pirmspievienošanās līdzekļiem var uzņemties pirmos piecus gadus pēc pievienošanās.

4.   Lai nodrošinātu 1. punktā minēto pirmspievienošanās finanšu instrumentu un ISPA programmas (11) paredzēto pakāpenisko pārtraukšanu, Komisija var veikt jebkādus atbilstīgus pasākumus, lai nodrošinātu, ka, ilgākais, deviņpadsmit mēnešus pēc pievienošanās Bulgārijā un Rumānijā ir vajadzīgie štata darbinieki. Šajā laikposmā uz ierēdņiem, pagaidu darbiniekiem un līgumdarbiniekiem, kas pirms pievienošanās iecelti amatos Bulgārijā un Rumānijā un kam jāpaliek darbā šajās valstīs pēc pievienošanās dienas, izņēmuma kārtā attiecina tos pašus finanšu un materiālos nosacījumus, kādus pirms pievienošanās Komisija piemēroja saskaņā ar Eiropas Kopienu Civildienesta noteikumiem un Eiropas Kopienu pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtību, kā paredzēts Regulā (EEK, Euratom, EOTK) Nr. 259/68 (12). Administratīvos izdevumus, tostarp izdevumus pārējo nepieciešamo darbinieku algām, sedz no Eiropas Kopienu vispārējā budžeta pozīcijas “pirmspievienošanās palīdzības jaunajām dalībvalstīm pārtraukšana” vai no ekvivalentas pozīcijas atbilstīgās politikas jomā, kas attiecas uz paplašināšanos.

28. pants

1.   Pasākumus, uz kuriem pievienošanās dienā attiecas lēmumi par palīdzību atbilstīgi Regulai (EK) Nr. 1267/1999, ar ko paredz Pirmspievienošanās struktūrpolitikas programmu, un kuru īstenošana līdz minētajai dienai vēl nav pabeigta, uzskata par pasākumiem, ko Komisija apstiprinājusi atbilstīgi Padomes Regulai (EK) Nr. 1164/94 (1994. gada 16. maijs) par Kohēzijas fonda izveidi (13). Attiecībā uz summām, par kurām šādu pasākumu īstenošanas gaitā vēl nav radušās saistības, saistības uzņemas atbilstīgi pievienošanās dienā spēkā esošai regulai par Kohēzijas fondu, tās attiecina uz šai regulai atbilstošo sadaļu Eiropas Kopienu vispārējā budžetā. Ja vien 2. līdz 5. punktā nav paredzēts citādi, uz šiem pasākumiem attiecas noteikumi, kas reglamentē atbilstīgi pēdējai minētajai regulai apstiprinātu pasākumu īstenošanu.

2.   Jebkādas iepirkuma procedūras, kuras attiecas uz 1. punktā minētajiem pasākumiem un saistībā ar kurām pievienošanās dienā jau izsludināts uzaicinājums uz konkursu, kas publicēts “Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī”, īsteno atbilstīgi noteikumiem, kas paredzēti šādā uzaicinājumā uz konkursu. Šādā gadījumā tomēr nepiemēro 165. pantu Finanšu regulā, ko piemēro Eiropas Kopienu vispārējam budžetam. Jebkādas iepirkuma procedūras, kuras attiecas uz 1. punktā minētajiem pasākumiem un saistībā ar kurām vēl nav izsludināts uzaicinājums uz konkursu, kas publicēts “Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī”, īsteno atbilstīgi Līgumiem, aktiem, kas pieņemti saskaņā ar tiem, un Kopienas politikai, tostarp politikai vides aizsardzības, transporta, Eiropas komunikāciju tīklu, konkurences un valsts līgumu piešķiršanas jomā.

3.   Komisijas maksājumus saistībā ar 1. punktā minētajiem pasākumiem attiecina uz agrāko saistību, kas radusies, pirmkārt, atbilstīgi Regulai (EK) Nr. 1267/1999 un, otrkārt, atbilstīgi attiecīgajā laikā spēkā esošajai regulai par Kohēzijas fondu.

4.   Attiecībā uz 1. punktā minētajiem pasākumiem turpina piemērot Regulas (EK) Nr. 1267/1999 noteikumus par izdevumu atbilstību, izņemot attiecīgi pamatotus gadījumus, par ko pēc attiecīgās dalībvalsts lūguma lemj Komisija.

5.   Izņēmuma un attiecīgi pamatotos gadījumos attiecībā uz 1. punktā minētajiem pasākumiem Komisija var pieņemt lēmumu atļaut īpašus atbrīvojumus no noteikumiem, ko piemēro atbilstīgi pievienošanās dienā spēkā esošajai regulai par Kohēzijas fondu.

29. pants

Ja laikposms daudzgadu finansiālajām saistībām attiecībā uz SAPARD programmu (14) saistībā ar lauksaimniecības zemes apmežošanu, atbalstu ražotāju grupu vai agrovides shēmu izveidošanai beidzas pēc galīgā termiņa SAPARD maksājumu veikšanai, neapmaksātās saistības sedz no 2007.-2013. gada lauku attīstības programmas. Ja šajā sakarā ir vajadzīgi īpaši pārejas posma pasākumi, tos pieņem saskaņā ar procedūru, kas noteikta 50. panta 2. punktā Padomes Regulā (EK) Nr. 1260/1999 (1999. gada 21. jūnijs), ar ko paredz vispārīgus noteikumus par struktūrfondiem (15).

30. pants

1.   Bulgārija, saskaņā ar apņemšanos pirms 2003. gada pilnībā slēgusi Kozloduy kodolelektrostacijas 1. un 2. bloku, lai turpmāk pārtrauktu to ekspluatāciju, apņemas 2006. gadā pilnībā slēgt šīs kodolelektrostacijas 3. un 4. bloku un turpmāk pārtraukt to ekspluatāciju.

2.   Laikposmā no 2007. gada līdz 2009. gadam Kopiena sniegs Bulgārijai finansiālu palīdzību, lai atbalstītu tās pūliņus pārtraukt Kozloduy kodolelektrostacijas 1. līdz 4. bloka ekspluatāciju un novērst to slēgšanas un ekspluatācijas pārtraukšanas sekas.

Šī palīdzība, inter alia, ietver: pasākumus, lai atbalstītu Kozloduy kodolelektrostacijas 1. līdz 4. bloka ekspluatācijas pārtraukšanu; pasākumus, lai vides aizsardzības kontekstā panāktu uzlabojumus atbilstīgi acquis; pasākumus, lai Bulgārijā modernizētu parastās enerģijas ražošanas, pārvades un sadales sektorus; pasākumus, lai uzlabotu energoefektivitāti, veicinātu atjaunojamu energoavotu izmantošanu un uzlabotu energoapgādes drošību.

Laikposmā no 2007. gada līdz 2009. gadam palīdzības saistību apropriācijas ir EUR 210 miljoni (2004. gada cenās), par ko katru gadu uzņemas saistības vienādā apjomā - EUR 70 miljonu (2004. gada cenās).

Palīdzību vai tās daļas var darīt pieejamas kā Kopienas ieguldījumu Starptautiskajā Kozloduy ekspluatācijas pārtraukšanas atbalsta fondā, ko pārvalda Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banka.

3.   Komisija var pieņemt noteikumus par 2. punktā minētās palīdzības īstenošanu. Noteikumus pieņem saskaņā ar Padomes Lēmumu 1999/468/EK (1999. gada 28. jūnijs), ar ko nosaka Komisijai piešķirto ieviešanas pilnvaru īstenošanas kārtību (16). Šajā nolūkā Komisijai palīdz komiteja. Piemēro Lēmuma 1999/468/EK 4. un 7. pantu. Lēmuma 1999/468/EK 4. panta 3. punktā paredzētais termiņš ir sešas nedēļas. Komiteja pieņem savu reglamentu.

31. pants

1.   Pirmajā pievienošanās gadā Savienība Bulgārijai un Rumānijai sniedz pagaidu finansiālo palīdzību, turpmāk — “pārejas līdzekļi”, lai attīstītu un stiprinātu minēto valstu valsts pārvaldes un tiesu iestāžu spēju Kopienas tiesību aktu īstenošanā un piemērošanā un lai sekmētu labākās pieredzes apmaiņu starp speciālistiem. No šīs palīdzības apmaksā iestāžu stiprināšanas projektus un konkrētus ar tiem saistītus nelielus ieguldījumus.

2.   Palīdzība ir vērsta uz to, lai ar darbībām, ko nevar finansēt no struktūrfondiem vai lauku attīstības fondiem, stiprinātu nepieciešamo organizatorisko spēju noteiktās jomās.

3.   Attiecībā uz valsts pārvaldes iestāžu divpusējās sadarbības projektiem, lai stiprinātu iestādes, turpina piemērot procedūru, saskaņā ar ko priekšlikumus iesniedz ar dalībvalstu kontaktpersonu tīkla starpniecību un kas paredzēta nolīgumos ar dalībvalstīm par pirmspievienošanās palīdzību.

Pirmajā gadā pēc pievienošanās pārejas līdzekļu saistību apropriācijas Bulgārijai un Rumānijai 2004. gada cenās ir EUR 82 miljoni, lai risinātu nacionālās un horizontālās prioritātes. Apropriācijas apstiprina budžeta lēmējinstitūcija, ievērojot finanšu plānu.

4.   Palīdzības piešķiršanu no pārejas līdzekļiem paredz un īsteno saskaņā ar Padomes Regulu (EEK) Nr. 3906/89 par ekonomisku atbalstu dažām Centrāleiropas un Austrumeiropas valstīm.

32. pants

1.   Ar šo tiek izveidota naudas plūsma un Šengenas līdzekļi, kas ir pagaidu finanšu instruments, lai Bulgārijai un Rumānijai laikposmā no pievienošanās dienas līdz 2009. gada beigām palīdzētu finansēt darbības pie Savienības jaunajām ārējām robežām, īstenojot Šengenas acquis un kontroli pie ārējām robežām, un lai uzlabotu naudas plūsmu valstu budžetos.

2.   Turpmāk paredzētās summas (2004. gada cenās) no pagaidu naudas plūsmas un Šengenas līdzekļiem laikposmā no 2007. gada līdz 2009. gadam Bulgārijai un Rumānijai dara pieejamas kā vienreizēju piešķīruma maksājumu:

(miljonos EUR, 2004. gada cenās)

 

2007.

2008.

2009.

Bulgārija

121,8

59,1

58,6

Rumānija

297,2

131,8

130,8.

3.   Vismaz 50 % no katras valsts daļas no pagaidu naudas plūsmas un Šengenas līdzekļiem izmanto, lai Bulgārijai un Rumānijai palīdzētu īstenot to saistības, kas paredz finansēt darbības pie Savienības jaunajām ārējām robežām, īstenojot Šengenas acquis un kontroli pie ārējām robežām.

4.   Viena divpadsmito daļu no katras ikgadējās summas Bulgārijai un Rumānijai izmaksā atbilstošā gada katra mēneša pirmajā darbadienā. Vienreizējos piešķīruma maksājumus izmanto trīs gados no pirmā maksājuma dienas. Bulgārija un Rumānija - vēlākais, sešus mēnešus pēc trīs gadu perioda beigām - iesniedz visaptverošu pārskatu par to, kāds ir finansiālais izlietojums vienreizējiem piešķīruma maksājumiem no pagaidu naudas plūsmas Šengenas daļas un Šengenas līdzekļiem, pievienojot izdevumu pamatojumu. Komisija atgūst visus neizlietotos vai nepamatoti izlietotos līdzekļus.

5.   Komisija var pieņemt jebkādus tehniskus noteikumus, kas vajadzīgi pagaidu naudas plūsmas un Šengenas līdzekļu izmantošanai.

33. pants

1.   Neskarot turpmākus politikas lēmumus, trīs gadu laikposmā no 2007. gada līdz 2009. gadam Bulgārijai un Rumānijai strukturālām darbībām dara pieejamas šādas apropriācijas:

(miljonos EUR, 2004. gada cenās)

 

2007.

2008.

2009.

Bulgārija

539

759

1 002

Rumānija

1 399

1 972

2 603.

2.   Trīs gadu laikposmā no 2007. gada līdz 2009. gadam darbību apjomu un veidu attiecībā uz šīm valstīm piešķirtajām summām nosaka, pamatojoties uz noteikumiem, kas attiecīgajā laikā piemērojami strukturālu darbību izdevumiem.

34. pants

1.   Papildus pievienošanās dienā spēkā esošiem noteikumiem par lauku attīstību laikposmā no 2007. gada līdz 2009. gadam Bulgārijai un Rumānijai piemēro VIII pielikuma I-III iedaļā izklāstītos noteikumus, un visā plānošanas laikposmā no 2007. gada līdz 2013. gadam Bulgārijai un Rumānijai piemēro VIII pielikuma IV iedaļā paredzētos īpašos finanšu noteikumus.

2.   Neskarot turpmākus politikas lēmumus, Bulgārijai un Rumānijai piešķirtās saistību apropriācijas no ELVGF Garantiju nodaļas lauku attīstībai trīs gadu laikposmā no 2007. gada līdz 2009. gadam ir EUR 3 041 miljoni (2004. gada cenās).

3.   Vajadzības gadījumā īstenošanas noteikumus VIII pielikuma piemērošanai pieņem saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1260/1999 50. panta 2. punktā paredzēto procedūru.

4.   Vajadzības gadījumā Padome pēc Komisijas priekšlikuma un apspriedusies ar Eiropas Parlamentu ar kvalificētu balsu vairākumu veic pielāgojumus VIII pielikumā, lai nodrošinātu saskaņotību ar noteikumiem par lauku attīstību.

35. pants

Summas, kas minētas 30., 31., 32., 33., un 34. pantā, Komisija katru gadu koriģē saskaņā ar cenu izmaiņām, veicot ikgadējās tehniskās korekcijas finanšu plānā.

IV SADAĻA

CITI NOTEIKUMI

36. pants

1.   Ja laikposmā, kas nepārsniedz trīs gadus pēc pievienošanās, rodas nopietnas grūtības, kas varētu ilgstoši ietekmēt kādu tautsaimniecības nozari vai kas varētu ievērojami pasliktināt ekonomikas stāvokli attiecīgajā reģionā, Bulgārija vai Rumānija var lūgt atļauju veikt aizsardzības pasākumus, lai labotu stāvokli un attiecīgo nozari pielāgotu iekšējā tirgus ekonomikai.

Tādos pašos apstākļos ikviena pašreizējā dalībvalsts var lūgt atļauju veikt aizsardzības pasākumus attiecībā uz Bulgāriju, Rumāniju vai abām šīm valstīm.

2.   Pēc attiecīgās dalībvalsts lūguma Komisija nekavējoties nosaka, kādus aizsardzības pasākumus tā atzīst par vajadzīgiem, precizējot pasākumu īstenošanas nosacījumus un metodes.

Ja rodas nopietnas ekonomikas grūtības un ja attiecīgā dalībvalsts viennozīmīgi to lūdz, Komisija lēmumu pieņem piecās darbadienās pēc lūguma un atbilstīgas pamatojuma informācijas saņemšanas. Šādi paredzētus pasākumus piemēro nekavējoties, tajos ņem vērā visu iesaistīto pušu intereses un neparedz robežkontroli.

3.   Pasākumi, kas atļauti atbilstīgi šā panta 2. punktam, var ietvert tikai tādas atkāpes no EK līguma un šā akta un tikai uz tik ilgu laiku, kas noteikti vajadzīgs, lai sasniegtu šā panta 1. punktā minētos mērķus. Priekšroka ir tiem pasākumiem, kas vismazāk traucēs iekšējā tirgus darbību.

37. pants

Ja Bulgārija vai Rumānija neizpilda saistības, ko tā uzņēmusies pievienošanās sarunās, tostarp jebkādas saistības attiecībā uz sektorpolitikām, kuras skar ekonomiskās darbības ar pārrobežu ietekmi, un tādējādi rada nopietnus traucējumus iekšējā tirgus darbībā vai to nopietnu iespējamību, Komisija var - pēc dalībvalsts pamatota lūguma vai pēc savas ierosmes - laikposmā, kas nepārsniedz trīs gadus pēc pievienošanās, veikt atbilstīgus pasākumus.

Pasākumi ir proporcionāli, un priekšroka ir pasākumiem, kas vismazāk traucē iekšējā tirgus darbību, un, attiecīgos gadījumos, tādu aizsardzības pasākumu īstenošanai, kas jau pastāv attiecīgajās nozarēs. Šādus aizsardzības pasākumus nedrīkst piemērot kā patvaļīgas diskriminācijas vai slēptas ierobežošanas līdzekļus attiecībā uz tirdzniecību starp dalībvalstīm. Uz drošības klauzulu var atsaukties arī pirms pievienošanās, pamatojoties uz pārraudzības secinājumiem, un pieņemtie pasākumi stājas spēkā pievienošanās pirmajā dienā, ja vien tie neparedz kādu vēlāku datumu. Pasākumus īsteno tikai tik ilgi, cik noteikti nepieciešams, un tos noteikti atceļ, tiklīdz ir izpildītas attiecīgās saistības. Tomēr tos var piemērot ilgāk par pirmajā daļā paredzēto laikposmu, kamēr nav izpildītas attiecīgās saistības. Atkarībā no jaunās dalībvalsts panākumiem saistību izpildē Komisija var pasākumus atbilstīgi pielāgot. Komisija iepriekš laikus informē Padomi par aizsardzības pasākumu atcelšanu un attiecīgi ņem vērā Padomes apsvērumus šajā sakarā.

38. pants

Ja pastāv būtiskas nepilnības vai šādu nepilnību nopietna iespējamība attiecībā uz to, kā Bulgārijā vai Rumānijā tiek transponēti, īstenoti vai piemēroti pamatlēmumi vai citas atbilstīgās saistības, sadarbības dokumenti vai lēmumi, kas attiecas uz savstarpēju atzīšanu krimināltiesību jomā un kas pieņemti atbilstīgi ES līguma VI sadaļai, vai arī direktīvas un regulas, kas attiecas uz savstarpēju atzīšanu civiltiesību jomā un kas pieņemtas atbilstīgi EK līguma IV sadaļai, Komisija var - pēc dalībvalsts pamatota lūguma vai pēc savas ierosmes, un iepriekš apspriežoties ar dalībvalstīm - laikposmā, kas nepārsniedz trīs gadus pēc pievienošanās, veikt atbilstīgus pasākumus, precizējot pasākumu īstenošanas nosacījumus un metodes.

Pasākumi var būt attiecīgo noteikumu un lēmumu piemērošanas pagaidu apturēšana attiecībās starp Bulgāriju vai Rumāniju un kādu citu dalībvalsti vai citām dalībvalstīm, neskarot turpmāku ciešu tiesisko sadarbību. Uz drošības klauzulu var atsaukties arī pirms pievienošanās, pamatojoties uz pārraudzības secinājumiem, un pieņemtie pasākumi stājas spēkā pievienošanās pirmajā dienā, ja vien tie neparedz kādu vēlāku datumu. Pasākumus īsteno tikai tik ilgi, cik noteikti nepieciešams, un tos noteikti atceļ, tiklīdz ir novērstas attiecīgās nepilnības. Tomēr tos var piemērot ilgāk par pirmajā daļā paredzēto laikposmu, kamēr nav novērstas attiecīgās nepilnības. Atkarībā no jaunās dalībvalsts panākumiem konstatēto nepilnību novēršanā, Komisija, iepriekš apspriedusies ar dalībvalstīm, var pasākumus atbilstīgi pielāgot. Komisija iepriekš laikus informē Padomi par aizsardzības pasākumu atcelšanu un attiecīgi ņem vērā Padomes apsvērumus šajā sakarā.

39. pants

1.   Ja - pamatojoties uz Komisijas veikto nepārtraukto uzraudzību attiecībā uz Bulgārijas un Rumānijas saistībām, ko tās uzņēmušās pievienošanās sarunās, un jo īpaši pamatojoties uz Komisijas uzraudzības ziņojumiem - ir viennozīmīgi apstiprinājies, ka stāvoklis saistībā ar sagatavošanos acquis pieņemšanai un īstenošanai Bulgārijā vai Rumānijā rada nopietnu iespēju, ka pievienošanās dienā, 2007. gada 1. janvārī, kāda no minētajām valstīm būs acīmredzami nesagatavota izpildīt iestāšanās prasības vairākās svarīgās jomās, Padome pēc Komisijas ieteikuma ar vienprātīgu lēmumu var noteikt, ka šīs valsts pievienošanās dienu pārceļ par vienu gadu uz 2008. gada 1. janvāri.

2.   Neskarot 1. punktu, Padome pēc Komisijas ieteikuma ar kvalificētu balsu vairākumu var pieņemt 1. punktā minēto lēmumu attiecībā uz Rumāniju, ja ir novērotas būtiskas nepilnības attiecībā uz to, kā Rumānija izpilda vienu vai vairākas saistības un prasības, kas uzskaitītas IX pielikuma I punktā.

3.   Neskarot šā panta 1. punktu un 37. pantu, Padome pēc Komisijas ieteikuma un pēc detalizēta izvērtējuma, kas 2005. gada rudenī veicams attiecībā uz Rumānijas sasniegumiem konkurences politikā, ar kvalificētu balsu vairākumu var pieņemt 1. punktā minēto lēmumu attiecībā uz Rumāniju, ja ir novērotas būtiskas nepilnības attiecībā uz to, kā Rumānija izpilda saistības, ko tā uzņēmusies ar Eiropas Līgumu (17), vai vienu vai vairākas saistības un prasības, kas uzskaitītas IX pielikuma II punktā.

4.   Ja tiek pieņemts lēmums atbilstīgi 1., 2. vai 3. punktam, Padome ar kvalificētu balsu vairākumu nekavējoties lemj par tiem pielāgojumiem šajā aktā, tostarp tā pielikumos un pielikumu papildinājumos, kuri kļuvuši nepieciešami saistībā ar šādu atlikšanas lēmumu.

40. pants

Lai netraucētu iekšējā tirgus pareizu darbību, Bulgārijas un Rumānijas tiesību aktu izpilde VI un VII pielikumā minētajos pārejas posmos neietver dalībvalstu savstarpēju robežkontroli.

41. pants

Ja tādēļ, lai veicinātu pāreju no Bulgārijā un Rumānijā pastāvošajām sistēmām uz sistēmu, ko paredz kopējās lauksaimniecības politikas piemērošana atbilstīgi šajā aktā paredzētajiem nosacījumiem, ir vajadzīgi pārejas posma pasākumi, tad tādus pieņem Komisija saskaņā ar procedūru, kura minēta 25. panta 2. punktā Padomes Regulā (EK) Nr. 1784/2003 (2003. gada 29. septembris) par labības tirgus kopīgo organizāciju (18), vai arī - attiecīgos gadījumos - saskaņā ar procedūrām, kuras minētas attiecīgajos pantos citās regulās par lauksaimniecības tirgu kopīgo organizāciju, vai saskaņā ar attiecīgo procedūru, kura paredzēta spēkā esošajos tiesību aktos. Šajā pantā minētos pārejas posma pasākumus var pieņemt trīs gados pēc pievienošanās dienas, un tos piemēro tikai minētajā laikposmā. Padome pēc Komisijas priekšlikuma un apspriedusies ar Eiropas Parlamentu ar vienprātīgu lēmumu var pagarināt šo laikposmu.

Tādus pārejas posma pasākumus attiecībā uz šajā aktā neparedzētu kopējās lauksaimniecības politikas aktu īstenošanu, kuri jāveic pievienošanās sakarā, pirms pievienošanās dienas pieņem Padome ar kvalificētu balsu vairākumu pēc Komisijas priekšlikuma vai - ja šādi pasākumi iespaido kādus Komisijas iepriekš pieņemtus instrumentus - tos pieņem Komisija saskaņā ar procedūru, kas noteikta attiecīgo instrumentu pieņemšanai.

42. pants

Ja tādēļ, lai veicinātu pāreju no Bulgārijā un Rumānijā pastāvošajām sistēmām uz sistēmu, ko paredz Kopienas veterinārijas, fitosanitārijas un pārtikas nekaitīguma noteikumu piemērošana, ir vajadzīgi pārejas posma pasākumi, tad tādus pieņem Komisija saskaņā ar attiecīgo procedūru, kas paredzēta spēkā esošajos tiesību aktos. Šos pasākumus var īstenot trīs gados pēc pievienošanās dienas, un tos piemēro tikai minētajā laikposmā.

PIEKTĀ DAĻA

NOTEIKUMI PAR ŠĀ AKTA ĪSTENOŠANU

I SADAĻA

IESTĀŽU UN STRUKTŪRU IZVEIDE

43. pants

Eiropas Parlaments veic tādus pielāgojumus savā reglamentā, kādi vajadzīgi pievienošanās sakarā.

44. pants

Padome veic tādus pielāgojumus savā reglamentā, kādi vajadzīgi pievienošanās sakarā.

45. pants

Komisijas locekli no katras jaunās dalībvalsts ieceļ amatā no attiecīgās valsts pievienošanās dienas. Jaunos Komisijas locekļus ieceļ Padome ar kvalificētu balsu vairākumu, vienojoties ar Komisijas priekšsēdētāju un pēc apspriešanās ar Eiropas Parlamentu.

Šādi ieceltu locekļu amata pilnvaru termiņš beidzas vienlaikus ar to locekļu amata pilnvaru termiņu, kas ir Komisijas locekļi pievienošanās laikā.

46. pants

1.   Tiesā ieceļ divus tiesnešus, un Pirmās instances tiesā ieceļ divus tiesnešus.

2.   Viena atbilstīgi šā panta 1. punktam ieceltā Tiesas tiesneša amata pilnvaru termiņš beidzas 2009. gada 6. oktobrī. Šo tiesnesi izraugās izlozes kārtībā. Otra tiesneša amata pilnvaru termiņš beidzas 2012. gada 6. oktobrī.

Viena atbilstīgi šā panta 1. punktam ieceltā Pirmās instances tiesas tiesneša amata pilnvaru termiņš beidzas 2007. gada 31. augustā. Šo tiesnesi izraugās izlozes kārtībā. Otra tiesneša amata pilnvaru termiņš beidzas 2010. gada 31. augustā.

3.   Tiesa veic tādus pielāgojumus savā reglamentā, kādi vajadzīgi pievienošanās sakarā.

Pirmās instances tiesa ar Tiesas piekrišanu veic tādus pielāgojumus savā reglamentā, kādi vajadzīgi pievienošanās sakarā.

Šiem pielāgotajiem reglamentiem ir vajadzīgs Padomes apstiprinājums, kas pieņemts ar kvalificētu balsu vairākumu.

4.   Lietas, kuras Tiesai un Pirmās instances tiesai jāizskata no pievienošanās dienas un attiecībā uz kurām mutiskā lietas izskatīšanas daļa ir sākusies pirms minētās dienas, Tiesas vai Pirmās instances tiesas plēnums vai palātas izlemj tādā pašā sastāvā kā pirms pievienošanās un piemēro reglamentu, kas ir bijis spēkā iepriekšējā dienā pirms pievienošanās.

47. pants

Revīzijas palātu paplašina, ieceļot divus papildu locekļus, kuru amata pilnvaru termiņš ir seši gadi.

48. pants

Ekonomikas un sociālo lietu komiteju paplašina, ieceļot 27 locekļus, kas pārstāv Bulgārijas un Rumānijas organizētās pilsoniskās sabiedrības dažādas ekonomiskās un sociālās daļas. Šādi ieceltu locekļu amata pilnvaru termiņš beidzas vienlaikus ar to locekļu amata pilnvaru termiņu, kas ir komitejas locekļi pievienošanās laikā.

49. pants

Reģionu komiteju paplašina, ieceļot 27 locekļus, kas pārstāv Bulgārijas un Rumānijas reģionālas un vietējas organizācijas un kam ir vai nu reģionālas, vai vietējas vēlētas varas mandāti, vai kas ir politiski atbildīgi kādai vēlētai sapulcei. Šādi ieceltu locekļu amata pilnvaru termiņš beidzas vienlaikus ar to locekļu amata pilnvaru termiņu, kas ir komitejas locekļi pievienošanās laikā.

50. pants

Ar pamatlīgumiem izveidoto komiteju noteikumu un šo komiteju reglamentu pielāgojumus, kas vajadzīgi pievienošanās sakarā, veic iespējami īsā laikā pēc pievienošanās.

51. pants

1.   Ar Līgumiem vai iestāžu aktiem izveidoto komiteju, grupu un citu struktūru jaunos locekļus ieceļ atbilstīgi nosacījumiem un saskaņā ar procedūrām, kas paredzētas šo komiteju, grupu vai citu struktūru locekļu iecelšanai. Šādi ieceltu jauno locekļu amata pilnvaru termiņš beidzas vienlaikus ar to locekļu amata pilnvaru termiņu, kas ir attiecīgās komitejas, grupas vai citas struktūras locekļi pievienošanās laikā.

2.   Tādu ar Līgumiem vai iestāžu aktiem izveidoto komiteju vai grupu sastāvu, kuru locekļu skaits ir noteikts neatkarīgi no dalībvalstu skaita, pilnībā atjauno, kad notiek pievienošanās, ja vienīgi pašreizējo locekļu amata pilnvaru termiņš nebeidzas gadā, kas ir pēc pievienošanās.

II SADAĻA

IESTĀŽU PIEŅEMTO AKTU PIEMĒROJAMĪBA

52. pants

Pēc pievienošanās Bulgāriju un Rumāniju uzskata par subjektiem, kam adresētas direktīvas un lēmumi EK līguma 249. panta un EAEK līguma 161. panta nozīmē, ar nosacījumu, ka šīs direktīvas un lēmumi ir adresēti visām pašreizējām dalībvalstīm. Uzskata, ka Bulgārijai un Rumānijai šīs direktīvas un lēmumi ir paziņoti pievienojoties, šo noteikumu neattiecinot uz direktīvām un lēmumiem, kas stājušies spēkā atbilstīgi EK līguma 254. panta 1. un 2. punktam.

53. pants

1.   Bulgārija un Rumānija īsteno pasākumus, kuri vajadzīgi, lai no pievienošanās dienas izpildītu direktīvas un lēmumus EK līguma 249. panta un EAEK līguma 161. panta nozīmē, ja vien šajā aktā nav paredzēts cits termiņš. Tās paziņo šos pasākumus Komisijai, vēlākais, līdz pievienošanās dienai vai, attiecīgā gadījumā, līdz šajā aktā noteiktajam termiņam.

2.   Tiktāl, ciktāl šajā aktā paredzētie grozījumi direktīvās EK līguma 249. panta un EAEK līguma 161. panta nozīmē rada vajadzību izdarīt grozījumus pašreizējo dalībvalstu normatīvajos un administratīvajos aktos, pašreizējās dalībvalstis īsteno pasākumus, kas vajadzīgi, lai no pievienošanās dienas izpildītu grozīto direktīvu prasības, ja vien šajā aktā nav paredzēts cits termiņš. Tās paziņo šos pasākumus Komisijai līdz pievienošanās dienai vai, ja vēlāk, līdz šajā aktā noteiktajam termiņam.

54. pants

Atbilstīgi EAEK līguma 33. pantam Bulgārija un Rumānija trīs mēnešos pēc pievienošanās paziņo Komisijai normatīvo un administratīvo aktu noteikumus, kuru mērķis ir Bulgārijā un Rumānijā nodrošināt darba ņēmēju un plašas sabiedrības veselības aizsardzību pret jonizējošo starojumu radītiem apdraudējumiem.

55. pants

Pēc Bulgārijas vai Rumānijas attiecīgi pamatota lūguma, kas iesniegts Komisijai ne vēlāk kā pievienošanās dienā, Padome pēc Komisijas priekšlikuma vai Komisija, ja sākotnējo aktu ir pieņēmusi Komisija, var veikt pasākumus, kas paredz pagaidu atkāpes no iestāžu aktiem, kas pieņemti laikposmā no 2004. gada 1. oktobra līdz pievienošanās dienai. Pasākumus pieņem saskaņā ar balsošanas noteikumiem, kas reglamentē tāda akta pieņemšanu, no kura tiek prasīta pagaidu atkāpe. Ja šīs atkāpes pieņem pēc pievienošanās, tās var piemērot no pievienošanās dienas.

56. pants

Ja pirms pievienošanās pieņemtajos iestāžu aktos ir vajadzīgi pielāgojumi sakarā ar pievienošanos un ja vajadzīgie pielāgojumi nav paredzēti šajā aktā vai tā pielikumos, Padome pēc Komisijas priekšlikuma ar kvalificētu balsu vairākumu vai Komisija, ja sākotnējo aktu ir pieņēmusi Komisija, šajā sakarā pieņem vajadzīgos aktus. Ja šos pielāgojumus pieņem pēc pievienošanās, tos var piemērot no pievienošanās dienas.

57. pants

Ja nav noteikts citādi, Padome pēc Komisijas priekšlikuma ar kvalificētu balsu vairākumu pieņem vajadzīgos pasākumus, lai īstenotu šā akta noteikumus.

58. pants

Iestāžu un Eiropas Centrālās bankas aktu teksti, kas pieņemti pirms pievienošanās un ko Padome, Komisija vai Eiropas Centrālā banka sagatavojusi bulgāru un rumāņu valodā, no pievienošanās dienas ir autentiski ar tādiem pašiem nosacījumiem kā teksti pašreizējās oficiālajās valodās. Tos publicē “Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī”, ja tie tāpat ir publicēti pašreizējās valodās.

III SADAĻA

NOBEIGUMA NOTEIKUMI

59. pants

Šim aktam pievienotais I līdz IX pielikums un minēto pielikumu papildinājumi ir šā akta sastāvdaļa.

60. pants

Itālijas Republikas valdība izsniedz Bulgārijas Republikas un Rumānijas valdībām Līguma par Eiropas Savienību, Eiropas Kopienas dibināšanas līguma un Eiropas Atomenerģijas kopienas dibināšanas līguma apliecinātu kopiju, kā arī to Līgumu apliecinātas kopijas, ar kuriem groza vai papildina minētos Līgumus, tostarp Līguma par Dānijas Karalistes, Īrijas un Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotās Karalistes pievienošanos, Līguma par Grieķijas Republikas pievienošanos, Līguma par Spānijas Karalistes un Portugāles Republikas pievienošanos, Līguma par Austrijas Republikas, Somijas Republikas un Zviedrijas Karalistes pievienošanos un Līguma par Čehijas Republikas, Igaunijas Republikas, Kipras Republikas, Latvijas Republikas, Lietuvas Republikas, Ungārijas Republikas, Maltas Republikas, Polijas Republikas, Slovēnijas Republikas un Slovākijas Republikas pievienošanos kopiju; tiek izsniegtas angļu, čehu, dāņu, franču, grieķu, holandiešu, igauņu, itāļu, īru, latviešu, lietuviešu, maltiešu, poļu, portugāļu, slovāku, slovēņu, somu, spāņu, ungāru, vācu un zviedru valodā sagatavoto tekstu kopijas.

Minēto Līgumu tekstus bulgāru un rumāņu valodā pievieno šim aktam. Šie teksti ir autentiski ar tādiem pašiem nosacījumiem kā šā panta pirmajā daļā minētie Līgumu teksti pašreizējās valodās.

61. pants

Ģenerālsekretārs izsniedz Bulgārijas Republikas un Rumānijas valdībām to starptautisko nolīgumu apliecinātas kopijas, kuri deponēti Eiropas Savienības Padomes Ģenerālsekretariāta arhīvā.


(1)  OV L 317, 15.12.2000., 3. lpp.

(2)  OV L 1, 3.1.1994., 3. lpp.

(3)  Norādītās summas, kas attiecas uz Bulgāriju un Rumāniju, ir indikatīvas un pamatojas uz Eurostat publicētajiem 2003. gada datiem.”;

(4)  OV L 278, 8.10.1976., 5. lpp. Aktā jaunākie grozījumi izdarīti ar Padomes Lēmumu 2002/772/EK, Euratom (OV L 283, 21.10.2002., 1. lpp.).

(5)  Norādītās summas ir indikatīvas un pamatojas uz Eurostat publicētajiem 2003. gada datiem.

(6)  OV L 79, 22.3.2002., 42. lpp.

(7)  Padomes Regula (EEK) Nr. 3906/89 (1989. gada 18. decembris) par ekonomisko palīdzību dažām Centrāleiropas un Austrumeiropas valstīm (OV L 375, 23.12.1989., 11. lpp.). Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 769/2004 (OV L 123, 27.4.2004., 1. lpp.).

(8)  Komisijas Regula (EK) Nr. 2760/98 (1998. gada 18. decembris) par pārrobežu sadarbības programmas īstenošanu PHARE programmas ietvaros (OV L 345, 19.12.1998., 49. lpp.). Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) 1822/2003 (OV L 267, 17.10.2003., 9. lpp.).

(9)  OV L 161, 26.6.1999., 68. lpp.

(10)  Padomes 25.6.2002. Regula (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 (OV L 248, 16.9.2002., 1. lpp.).

(11)  Padomes Regula (EK) Nr. 1267/1999 (1999. gada 21. jūnijs), ar ko paredz Pirmspievienošanās struktūrpolitikas programmu (OV L 161, 26.6.1999., 73. lpp.). Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 769/2004 (OV L 123, 27.4.2004., 1. lpp.).

(12)  OV L 56, 4.3.1968., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK, Euratom) Nr. 723/2004 (OV L 124, 27.4.2004., 1. lpp.).

(13)  OV L 130, 25.5.1994.Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar 2003. gada Pievienošanās aktu (OV L 236, 23.9.2003., 33. lpp.).

(14)  Padomes Regula (EK) Nr. 1268/1999 (1999. gada 21. jūnijs) par Kopienas atbalstu pirmspievienošanās pasākumiem lauksaimniecības un lauku attīstībai Centrāleiropas un Austrumeiropas kandidātvalstīs laikposmā pirms to pievienošanās (OV L 161, 26.6.1999., 87. lpp.). Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 2008/2004 (OV L 349, 25.11.2004., 12. lpp.).

(15)  OV L 161, 26.6.1999., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar 2003. gada Pievienošanās aktu (OV L 236, 23.9.2003., 33. lpp.).

(16)  OV L 184, 17.7.1999, 23. lpp.

(17)  Eiropas Līgums par asociācijas izveidi starp Eiropas Ekonomikas kopienām un to dalībvalstīm, no vienas puses, un Rumāniju, no otras puses (OV L 357, 31.12.1994., 2. lpp.)

(18)  OV L 270, 21.10.2003., 78. lpp.


I PIELIKUMS

Konvenciju un protokolu saraksts, kuriem Bulgārija un Rumānija pievienojas līdz ar pievienošanos (minēts Pievienošanās akta 3. panta 3. punktā)

1.

1980. gada 19. jūnija Konvencija par tiesību aktiem, kas piemērojami līgumsaistībām, kura atvērta parakstīšanai Romā, 1980. gada 19. jūnijā (OV L 266, 9.10.1980., 1. lpp.)

1984. gada 10. aprīļa Konvencija par Grieķijas Republikas pievienošanos Konvencijai par tiesību aktiem, kas piemērojami līgumsaistībām, kura atvērta parakstīšanai Romā, 1980. gada 19. jūnijā (OV L 146, 31.5.1984., 1. lpp.)

1988. gada 19. decembra Pirmais protokols par to, ka Eiropas Kopienu Tiesa interpretē Konvenciju par tiesību aktiem, kas piemērojami līgumsaistībām, kura atvērta parakstīšanai Romā, 1980. gada 19. jūnijā (OV L 48, 20.2.1989., 1. lpp.)

1988. gada 19. decembra Otrais protokols par noteiktu pilnvaru piešķiršanu Eiropas Kopienu Tiesai interpretēt Konvenciju par tiesību aktiem, kas piemērojami līgumsaistībām, kura atvērta parakstīšanai Romā, 1980. gada 19. jūnijā (OV L 48, 20.2.1989., 17. lpp.)

1992. gada 18. maija Konvencija par Spānijas Karalistes un Portugāles Republikas pievienošanos Konvencijai par tiesību aktiem, kas piemērojami līgumsaistībām, kura atvērta parakstīšanai Romā, 1980. gada 19. jūnijā (OV L 333, 18.11.1992., 1. lpp.)

1996. gada 29. novembra Konvencija par Austrijas Republikas, Somijas Republikas un Zviedrijas Karalistes pievienošanos Konvencijai par tiesību aktiem, kas piemērojami līgumsaistībām, kura atvērta parakstīšanai Romā, 1980. gada 19. jūnijā, kā arī Pirmajam un Otrajam protokolam par tās interpretāciju, ko veic Tiesa (OV C 15, 15.1.1997., 10. lpp.)

2.

1990. gada 23. jūlija Konvencija par divkāršas nodokļu uzlikšanas novēršanu sakarā ar saistītu uzņēmumu peļņas koriģēšanu (OV L 225, 20.8.1990., 10. lpp.)

1995. gada 21. decembra Konvencija par Austrijas Republikas, Somijas Republikas un Zviedrijas Karalistes pievienošanos Konvencijai par divkāršas nodokļu uzlikšanas novēršanu sakarā ar saistītu uzņēmumu peļņas koriģēšanu (OV C 26, 31.1.1996., 1. lpp.)

1999. gada 25. maija Protokols, ar ko groza 1990. gada 23. jūlija Konvenciju par divkāršas nodokļu uzlikšanas novēršanu sakarā ar saistītu uzņēmumu peļņas koriģēšanu (OV C 202, 16.7.1999., 1. lpp.)

3.

1995. gada 26. jūlija Konvencija par Eiropas Kopienu finanšu interešu aizsardzību, kas izstrādāta, pamatojoties uz Līguma par Eiropas Savienību K3. pantu (OV C 316, 27.11.1995., 49. lpp.)

1996. gada 27. septembra Protokols Konvencijai par Eiropas Kopienu finanšu interešu aizsardzību, kas izstrādāts, pamatojoties uz Līguma par Eiropas Savienību K3. pantu (OV C 313, 23.10.1996., 2. lpp.)

1996. gada 29. novembra Protokols, kas izstrādāts, pamatojoties uz Līguma par Eiropas Savienību K3. pantu, attiecībā uz Konvencijas par Eiropas Kopienu finanšu interešu aizsardzību interpretāciju Eiropas Kopienu Tiesā ar prejudiciālu nolēmumu palīdzību (OJ C 151, 20.5.1997., 2. lpp.)

1997. gada 19. jūnija Otrais protokols Konvencijai par Eiropas Kopienu finanšu interešu aizsardzību, kas izstrādāts, pamatojoties uz Līguma par Eiropas Savienību K3. pantu (OV C 221, 19.7.1997., 12. lpp.)

4.

1995. gada 26. jūlija Konvencija par Eiropas Policijas biroja izveidi (Eiropola Konvencija), kuras pamatā ir K.3. pants Līgumā par Eiropas Savienību (OV C 316, 27.11.1995., 2. lpp.)

1996. gada 24. jūlija Protokols, kas izstrādāts, pamatojoties uz Līguma par Eiropas Savienību K3. pantu, par to, kā Konvenciju par Eiropas Policijas biroja izveidi interpretē ar Eiropas Kopienu Tiesas prejudiciālu nolēmumu palīdzību (OV C 299, 9.10.1996., 2. lpp.)

1997. gada 19. jūnija Protokols, kas izstrādāts, pamatojoties uz Līguma par Eiropas Savienību K3. pantu un Eiropola Konvencijas 41. panta 3. punktu, par Eiropola, tā struktūru locekļu, direktoru vietnieku un darbinieku privilēģijām un imunitāti (OV C 221, 19.7.1997., 2. lpp.)

2000. gada 30. novembra Protokols, kas izstrādāts, pamatojoties uz 43. panta 1. punktu Konvencijā par Eiropas Policijas biroja izveidi (Eiropola Konvencija), un ar ko groza minētās Konvencijas 2. pantu un pielikumu (OV C 358, 13.12.2000., 2. lpp.)

2002. gada 28. novembra Protokols, ar ko groza Konvenciju par Eiropas Policijas biroja izveidi (Eiropola Konvencija) un Protokolu par Eiropola, tā struktūru locekļu, direktoru vietnieku un darbinieku privilēģijām un imunitāti (OV C 312, 16.12.2002., 2. lpp.)

2003. gada 27. novembra Protokols, kas izstrādāts, pamatojoties uz 43. panta 1. punktu Konvencijā par Eiropas Policijas biroja izveidi (Eiropola Konvencija), un ar ko groza minēto Konvenciju (OV C 2, 6.1.2004., 3. lpp.)

5.

1995. gada 26. jūlija Konvencija, kas izstrādāta, pamatojoties uz Līguma par Eiropas Savienību K3. pantu, par informācijas tehnoloģijas izmantošanu muitas vajadzībām (OV C 316, 27.11.1995., 34. lpp.)

1996. gada 29. novembra Protokols, kas izstrādāts, pamatojoties uz Līguma par Eiropas Savienību K3. pantu, par to, kā Konvencijas par informācijas tehnoloģijas izmantošanu muitas vajadzībām interpretē ar Eiropas Kopienu Tiesas prejudiciālu nolēmumu palīdzību (OJ C 151, 20.5.1997., 16. lpp.)

1999. gada 12. marta Protokols, kurš izstrādāts, pamatojoties uz K3. pantu Līgumā par Eiropas Savienību, par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas jomu Konvencijā par informāciju tehnoloģiju izmantošanu muitas vajadzībām un par transportlīdzekļa reģistrācijas numura iekļaušanu Konvencijā (OV C 91, 31.3.1999., 2. lpp.)

2003. gada 8. maija Protokols, kas noslēgts saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 34. pantu un kas attiecībā uz muitas lietu identifikācijas datu bāzes izveidošanu groza Konvenciju par informācijas tehnoloģijas izmantošanu muitas vajadzībām (OV C 139, 13.6.2003., 2. lpp.)

6.

1997. gada 26. maija Konvencija, kas izstrādāta, pamatojoties uz Līguma par Eiropas Savienību K3. panta 2. punkta c) apakšpunktu, par Eiropas Kopienu ierēdņu vai Eiropas Savienības dalībvalstu ierēdņu korumpētības apkarošanu (OV C 195, 25.6.1997., 2. lpp.)

7.

1997. gada 18. decembra Konvencija, kas izstrādāta, pamatojoties uz Līguma par Eiropas Savienību K3. pantu, par savstarpēju palīdzību un sadarbību muitas pārvalžu starpā (OV C 24, 23.1.1998., 2. lpp.)

8.

1998. gada 17. jūnija Konvencija, kas izstrādāta, pamatojoties uz Līguma par Eiropas Savienību K3. pantu, par vadītāja tiesību atņemšanu (OV C 216, 10.7.1998., 2. lpp.)

9.

2000. gada 29. maija Konvencija par Eiropas Savienības dalībvalstu savstarpēju palīdzību krimināllietās, ko Padome izstrādājusi saskaņā ar 34. pantu Līgumā par Eiropas Savienību (OV C 197, 12.7.2000, 3. lpp.)

2001. gada 16. oktobra Protokols, kas pievienots Konvencijai par Eiropas Savienības dalībvalstu savstarpēju palīdzību krimināllietās un ko Padome izstrādājusi saskaņā ar 34. pantu Līgumā par Eiropas Savienību (OV C 326, 21.11.2001., 2. lpp.)


II PIELIKUMS

Šengenas acquis noteikumi, kas iekļauti Eiropas Savienības sistēmā, kā arī akti, kas pieņemti atbilstīgi tam vai kā citādi saistīti ar to, kuri no pievienošanās ir saistoši jaunajām dalībvalstīm un piemērojami tajās (minēti Pievienošanās akta 4. panta 1. punktā)

1.

Beniluksa Ekonomikas savienības valstu valdību, Vācijas Federatīvās Republikas un Francijas Republikas 1985. gada 14. jūnija līgums par pakāpenisku kontroles atcelšanu pie kopīgām robežām (1).

2.

Turpmāk norādītie noteikumi 1990. gada 19. jūnijā Šengenā parakstītajā Konvencijā, ar ko īsteno 1985. gada 14. jūnija Šengenas Līgumu par pakāpenisku kontroles atcelšanu pie kopīgām robežām, tās Nobeiguma akts un kopīgās deklarācijas (2), ņemot vērā šo dokumentu grozījumus, kas izdarīti ar dažiem 8. punktā uzskaitītajiem aktiem:

1. pants, ciktāl tas attiecas uz šo punktu; 3. līdz 7. pants, izņemot 5. panta 1. punkta d) apakšpunktu; 13. pants; 26. un 27. pants; 39. pants; 44. līdz 59. pants; 61. līdz 63. pants; 65. līdz 69. pants; 71. līdz 73. pants; 75. un 76. pants; 82. pants; 91. pants; 126. līdz 130. pants, ciktāl tie attiecas uz šo punktu; un 136. pants; Nobeiguma akta 1. un 3. kopējā deklarācija.

3.

Turpmāk norādītie noteikumi nolīgumos par pievienošanos 1990. gada 19. jūnijā Šengenā parakstītajai Konvencijai, ar ko īsteno 1985. gada 14. jūnija Šengenas Līgumu par pakāpenisku kontroles atcelšanu pie kopīgām robežām, to Nobeiguma akti un attiecīgās deklarācijas, ņemot vērā šo dokumentu grozījumus, kas izdarīti ar dažiem 8. punktā uzskaitītajiem aktiem:

a)

1990. gada 27. novembrī parakstītais Nolīgums par Itālijas Republikas pievienošanos:

4. pants;

Nobeiguma akta II daļas 1. kopējā deklarācija;

b)

1991. gada 25. jūnijā parakstītais Nolīgums par Spānijas Karalistes pievienošanos:

4. pants;

Nobeiguma akta II daļas 1. kopējā deklarācija;

Nobeiguma akta III daļas 2. kopējā deklarācija;

c)

1991. gada 25. jūnijā parakstītais Nolīgums par Portugāles Republikas pievienošanos:

4., 5. un 6. pants;

Nobeiguma akta II daļas 1. kopējā deklarācija;

d)

1992. gada 6. novembrī parakstītais Nolīgums par Grieķijas Republikas pievienošanos:

3., 4. un 5. pants;

Nobeiguma akta II daļas 1. kopējā deklarācija;

Nobeiguma akta III daļas 2. kopējā deklarācija;

e)

1995. gada 28. aprīlī parakstītais Nolīgums par Austrijas Republikas pievienošanos:

4. pants;

Nobeiguma akta II daļas 1. kopējā deklarācija;

f)

1996. gada 19. decembrī parakstītais Nolīgums par Dānijas Karalistes pievienošanos:

4. pants, 5. panta 2. punkts un 6. pants;

Nobeiguma akta II daļas 1. un 3. kopējā deklarācija;

g)

1996. gada 19. decembrī parakstītais Nolīgums par Somijas Republikas pievienošanos:

4. un 5. pants;

Nobeiguma akta II daļas 1. un 3. kopējā deklarācija;

Nobeiguma akta III daļas Somijas Republikas valdības deklarācija par Ālandu salām

h)

1996. gada 19. decembrī parakstītais Nolīgums par Zviedrijas Karalistes pievienošanos:

4. un 5. pants;

Nobeiguma akta II daļas 1. un 3. kopējā deklarācija

4.

Turpmāk norādītie nolīgumi, ko Padome noslēgusi saskaņā ar Šengenas Protokola 6. pantu:

1999. gada 18. maija Nolīgums starp Eiropas Savienības Padomi un Islandes Republiku un Norvēģijas Karalisti par šo valstu asociēšanu Šengenas acquis īstenošanā, piemērošanā un pilnveidošanā, tostarp tā pielikumi, Nobeiguma akts, deklarācijas un tam pievienotā vēstuļu apmaiņa (3), kas apstiprināts ar Padomes Lēmumu 1999/439/EK (4);

1999. gada 30. jūnija Nolīgums, ko noslēgušas Eiropas Savienības Padome un Islandes Republika un Norvēģijas Karaliste, par tiesību un pienākumu noteikšanu starp Īriju un Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienoto Karalisti, no vienas puses, un Islandes Republiku un Norvēģijas Karalisti, no otras puses, Šengenas acquis jomās, kuras attiecas uz šīm valstīm (5), kas apstiprināts ar Padomes Lēmumu 2000/29/EK (6);

2004. gada 25. oktobrī parakstītais Nolīgums starp Eiropas Savienību, Eiropas Kopienu un Šveices Konfederāciju par Šveices Konfederācijas asociēšanu Šengenas acquis īstenošanā, piemērošanā un pilnveidošanā (7).

5.

Turpmāk norādītie noteikumi lēmumos, ko pieņēmusi Izpildu komiteja, kura izveidota ar 1990. gada 19. jūnijā Šengenā parakstīto Konvenciju, ar ko īsteno 1985. gada 14. jūnija Šengenas Līgumu par pakāpenisku kontroles atcelšanu pie kopīgām robežām, ņemot vērā šo dokumentu grozījumus, kas izdarīti ar dažiem 8. punktā uzskaitītajiem aktiem:

 

Izpildu komitejas 1993. gada 14. decembra Lēmums SCH/Com-ex (93) 10 par ministru un valsts sekretāru deklarācijām

 

Izpildu komitejas 1993. gada 14. decembra Lēmums SCH/Com-ex (93) 14 par tiesiskās sadarbības uzlabošanu narkotiku nelikumīgas tirdzniecības apkarošanā

 

Izpildu komitejas 1994. gada 21. novembra Lēmums SCH/Com-ex (94) 16 rev par kopīgu ieceļošanas un izceļošanas zīmogu ieviešanu

 

Izpildu komitejas 1994. gada 22. decembra Lēmums SCH/Com-ex (94) 28 rev par 75. pantā paredzēto sertifikātu narkotisko un psihotropo vielu pārvadāšanai

 

Izpildu komitejas 1994. gada 22. decembra Lēmums SCH/Com-ex (94) 29 rev par to, kā nodrošināt, ka stājas spēkā 1990. gada 19. jūnija Konvencija, ar ko īsteno Šengenas Līgumu

 

Izpildu komitejas 1995. gada 20. decembra Lēmums SCH/Com-ex (95) 21 par Šengenas valstu ātru apmaiņu ar statistikas datiem un īpašiem datiem par iespējamiem darbības traucējumiem pie ārējām robežām

 

Izpildu komitejas 1998. gada 21. aprīļa Lēmums SCH/Com-ex (98) 1 rev 2 par darba grupas darbību, ciktāl šis lēmums attiecas uz iepriekš 2. punktā norādītajiem noteikumiem

 

Izpildu komitejas 1998. gada 16. septembra Lēmums SCH/Com-ex (98) 26 def, ar ko izveido Pastāvīgo komiteju Šengenas konvencijas izvērtēšanai un īstenošanai

 

Izpildu komitejas 1998. gada 16. septembra Lēmums SCH/Com-ex (98) 35 rev 2 par Kopējās rokasgrāmatas nosūtīšanu ES kandidātvalstīm

 

Izpildu komitejas 1998. gada 27. oktobra Lēmums SCH/Com-ex (98) 37 def 2 par pasākumiem nelegālas imigrācijas apkarošanai, ciktāl šis lēmums attiecas uz iepriekš 2. punktā norādītajiem noteikumiem

 

Izpildu komitejas 1998. gada 16. decembra Lēmums SCH/Com-ex (98) 51 rev 3 par policiju pārrobežu sadarbību noziedzīgu nodarījumu novēršanā un atklāšanā

 

Izpildu komitejas 1998. gada 16. decembra Lēmums SCH/Com-ex (98) 52 par Rokasgrāmatu policiju pārrobežu sadarbībai, ciktāl šis lēmums attiecas uz iepriekš 2. punktā norādītajiem noteikumiem

 

Izpildu komitejas 1998. gada 16. decembra Lēmums SCH/Com-ex (98) 57 par saskaņotas formas ieviešanu ielūgumu, sponsorēšanas un izmitināšanas apliecinājumiem

 

Izpildu komitejas 1998. gada 16. decembra Lēmums SCH/Com-ex (98) 59 rev par dokumentu konsultantu saskaņotu izmantošanu

 

Izpildu komitejas 1999. gada 28. aprīļa Lēmums SCH/Com-ex (99) 1 rev 2 par stāvokli narkotiku jomā

 

Izpildu komitejas 1999. gada 28. aprīļa Lēmums SCH/Com-ex (99) 6 par Šengenas acquis attiecībā uz telekomunikācijām

 

Izpildu komitejas 1999. gada 28. aprīļa Lēmums SCH/Com-ex (99) 7 rev 2 par sadarbības koordinatoriem

 

Izpildu komitejas 1999. gada 28. aprīļa Lēmums SCH/Com-ex (99) 8 rev 2 par vispārīgiem principiem attiecībā uz informatoru atlīdzību

 

Izpildu komitejas 1999. gada 28. aprīļa Lēmums SCH/Com-ex (99) 10 par šaujamieroču nelegālu tirdzniecību

 

Izpildu komitejas 1999. gada 28. aprīļa Lēmums SCH/Com-ex (99) 13 par Kopējās rokasgrāmatas un Kopējās konsulārās instrukcijas gala variantu:

Kopējās konsulārās instrukcijas 1.-3., 7., 8. un 15. pielikums

Kopējā rokasgrāmata, ciktāl tā attiecas uz iepriekš 2. punktā norādītajiem noteikumiem, tostarp rokasgrāmatas 1., 5., 5.A, 6., 10. un 13. pielikums

 

Izpildu komitejas 1999. gada 28. aprīļa Lēmums SCH/Com-ex (99) 18 par policiju sadarbības uzlabošanu noziedzīgu nodarījumu novēršanā un atklāšanā.

6.

Turpmāk norādītās deklarācijas, ko pieņēmusi Izpildu komiteja, kura izveidota ar 1990. gada 19. jūnijā Šengenā parakstīto Konvenciju, ar ko īsteno 1985. gada 14. jūnija Šengenas Līgumu par pakāpenisku kontroles atcelšanu pie kopīgām robežām, ciktāl šīs deklarācijas attiecas uz iepriekš 2. punktā norādītajiem noteikumiem:

 

Izpildu komitejas 1996. gada 26. jūnija Deklarācija SCH/Com-ex (96) decl 6 rev 2 par izdošanu

 

Izpildu komitejas 1998. gada 9. februāra Deklarācija SCH/Com-ex (97) decl 13 rev 2 par nepilngadīgu personu nolaupīšanu.

7.

Turpmāk norādītie lēmumi, kurus pieņēmusi Centrālā grupa, kas izveidota ar 1990. gada 19. jūnijā Šengenā parakstīto Konvenciju, ar ko īsteno 1985. gada 14. jūnija Šengenas Līgumu par pakāpenisku kontroles atcelšanu pie kopīgām robežām, ciktāl šie lēmumi attiecas uz iepriekš 2. punktā norādītajiem noteikumiem:

 

Centrālās grupas 1998. gada 27. oktobra Lēmums SCH/C (98) 117 par pasākumiem nelegālas imigrācijas apkarošanai

 

Centrālās grupas 1999. gada 22. marta Lēmums SCH/C (99) 25 par vispārīgiem principiem attiecībā uz informatoru atlīdzību.

8.

Šādi akti, kas pieņemti atbilstīgi Šengenas acquis vai kā citādi saistīti ar to:

 

Padomes Regula (EK) Nr. 1683/95 (1995. gada 29. maijs), ar ko nosaka vienotu vīzu formu (OV L 164, 14.7.1995., 1. lpp.)

 

Padomes Lēmums 1999/307/EK (1999. gada 1. maijs), ar ko nosaka sīki izstrādātu kārtību Šengenas Sekretariāta iekļaušanai Padomes Ģenerālsekretariātā (OV L 119, 7.5.1999., 49. lpp.)

 

Padomes Lēmums 1999/435/EK (1999. gada 20. maijs) par Šengenas acquis definīciju, lai atbilstīgi Eiropas Kopienas dibināšanas līguma un Līguma par Eiropas Savienību attiecīgajiem noteikumiem radītu tiesisko pamatu visiem noteikumiem un lēmumiem, kas veido Šengenas acquis (OV L 176, 10.7.1999., 1. lpp.)

 

Padomes Lēmums 1999/436/EK (1999. gada 20. maijs), ar ko atbilstīgi Eiropas Kopienas dibināšanas līguma un Līguma par Eiropas Savienību attiecīgajiem noteikumiem rada tiesisko pamatu visiem noteikumiem un lēmumiem, kuri veido Šengenas acquis (OV L 176, 10.7.1999., 17. lpp.)

 

Padomes Lēmums 1999/437/EK (1999. gada 17. maijs) par dažiem pasākumiem, lai piemērotu Eiropas Savienības Padomes, Islandes Republikas un Norvēģijas Karalistes Nolīgumu par abu minēto valstu iesaistīšanos Šengenas acquis īstenošanā, piemērošanā un izstrādē (OV L 176, 10.7.1999., 31. lpp.)

 

Padomes Lēmums 1999/848/EK (1999. gada 13. decembris) par Šengenas acquis pilnīgu piemērošanu Grieķijā (OV L 327, 21.12.1999., 58. lpp.)

 

Padomes Lēmums 2000/365/EK (2000. gada 29. maijs) par Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotās Karalistes lūgumu piedalīties dažu Šengenas acquis noteikumu īstenošanā (OV L 131, 1.6.2000., 43. lpp.)

 

Padomes Lēmums 2000/586/TI (2000. gada 28. septembris), ar ko paredz procedūru, lai grozītu 40. panta 4. un 5. punktu, 41. panta 7. punktu un 65. panta 2. punktu Konvencijā, ar kuru īsteno 1985. gada 14. jūnija Šengenas Līgumu par pakāpenisku kontroles atcelšanu pie kopīgām robežām (OV L 248, 3.10.2000., 1. lpp.)

 

Padomes Lēmums 2000/751/EK (2000. gada 30. novembris) par slepenības atcelšanu attiecībā uz dažām daļām Kopējā rokasgrāmatā, ko pieņēmusi Izpildu komiteja, kura izveidota ar Konvenciju, ar ko īsteno 1985. gada 14. jūnija Šengenas Līgumu (OV L 303, 2.12.2000., 29. lpp.)

 

Padomes Lēmums 2000/777/EK (2000. gada 1. decembris) par Šengenas acquis piemērošanu Dānijā, Somijā un Zviedrijā, kā arī Islandē un Norvēģijā (OV L 309, 9.10.2000., 24. lpp.)

 

Padomes Regula (EK) Nr. 539/2001 (2001. gada 15. marts), ar ko izveido to trešo valstu sarakstu, kuru pilsoņiem, šķērsojot dalībvalstu ārējās robežas, ir jābūt vīzām, kā arī to trešo valstu sarakstu, uz kuru pilsoņiem šī prasība neattiecas (OV L 81, 21.3.2001., 1. lpp.)

 

Padomes Regula (EK) Nr. 789/2001 (2001. gada 24. aprīlis), ar ko Padomei rezervē izpildu pilnvaras attiecībā uz dažiem sīki izstrādātiem noteikumiem un praktiskām procedūrām vīzu pieteikumu izskatīšanā (OV L 116, 26.4.2001., 2. lpp.)

 

Padomes Regula (EK) Nr. 790/2001 (2001. gada 24. aprīlis), ar ko Padomei rezervē izpildu pilnvaras attiecībā uz dažiem sīki izstrādātiem noteikumiem un praktiskām procedūrām robežkontroles un uzraudzības veikšanā (OV L 116, 26.4.2001., 5. lpp.)

 

Padomes Lēmums 2001/329/EK (2001. gada 24. aprīlis), ar ko atjaunina Kopējās konsulārās instrukcijas VI daļu un 3., 6. un 13. pielikumu un Kopējās rokasgrāmatas 5.a, 6.a un 8. pielikumu (OV L 116, 26.4.2001., 32. lpp.), ciktāl šis lēmums attiecas uz Kopējās konsulārās instrukcijas 3. pielikumu un Kopējās rokasgrāmatas 5.a pielikumu

 

Padomes Direktīva 2001/51/EK (2001. gada 28. jūnijs), ar ko papildina 26. pantu Konvencijā, ar kuru īsteno 1985. gada 14. jūnija Šengenas Līgumu (OV L 187, 10.7.2001., 45. lpp.)

 

Padomes Lēmums 2001/886/TI (2001. gada 6. decembris) par otrās paaudzes Šengenas Informācijas Sistēmas (SIS II) izstrādi (OV L 328, 13.12.2001., 1. lpp.)

 

Padomes Regula (EK) Nr. 2414/2001 (2001. gada 7. decembris), ar kuru groza Regulu (EK) Nr. 539/2001, ar ko izveido to trešo valstu sarakstu, kuru pilsoņiem, šķērsojot dalībvalstu ārējās robežas, ir jābūt vīzām, kā arī to trešo valstu sarakstu, uz kuru pilsoņiem šī prasība neattiecas (OV L 327, 12.12.2001., 1. lpp.)

 

Padomes Regula (EK) Nr. 2424/2001 (2001. gada 6. decembris) par otrās paaudzes Šengenas Informācijas Sistēmas (SIS II) izstrādi (OV L 328, 13.12.2001., 4. lpp.)

 

Padomes Regula (EK) Nr. 333/2002 (2002. gada 18. februāris) par vienotas formas veidlapām vīzu uzlīmēšanai, ko dalībvalstis izdevušas personām, kurām ir ceļošanas dokumenti, ko neatzīst dalībvalsts, kura izsniedz šo veidlapu (OV L 53, 23.2.2002., 4. lpp.)

 

Padomes Regula (EK) Nr. 334/2002 (2002. gada 18. februāris), ar kuru groza Regulu (EK) Nr. 1683/95, ar ko nosaka vienotu vīzu formu (OV L 53, 23.2.2002., 7. lpp.)

 

Padomes Lēmums 2002/192/EK (2002. gada 28. februāris) par Īrijas lūgumu piedalīties dažu Šengenas acquis noteikumu īstenošanā (OV L 64, 7.3.2002., 20. lpp.)

 

Padomes Lēmums 2002/352/EK (2002. gada 25. aprīlis) par Kopējās rokasgrāmatas pārskatīšanu (OV L 123, 9.5.2002., 47. lpp.)

 

Padomes Lēmums 2002/353/EK (2002. gada 25. aprīlis) par slepenības atcelšanu attiecībā uz II daļu Kopējā rokasgrāmatā, kuru pieņēmusi Izpildu komiteja, kas izveidota ar Konvenciju, ar kuru īsteno 1985. gada 14. jūnija Šengenas Līgumu (OV L 123, 9.5.2002., 49. lpp.)

 

Padomes Regula (EK) Nr. 1030/2002 (2002. gada 13. jūnijs), ar ko nosaka vienotu uzturēšanās atļauju formu trešo valstu pilsoņiem (OV L 157, 15.6.2002., 1. lpp.)

 

Padomes Lēmums 2002/587/EK (2002. gada 12. jūlijs) par Kopējās rokasgrāmatas pārskatīšanu (OV L 187, 16.7.2002., 50. lpp.)

 

Padomes Pamatlēmums 2002/946/TI (2002. gada 28. novembris) par krimināltiesiskās sistēmas stiprināšanu, lai novērstu neatļautas ieceļošanas, tranzīta un uzturēšanās atbalstīšanu (OV L 328, 5.12.2002., 1. lpp.)

 

Padomes Direktīva 2002/90/EK (2002. gada 28. novembris), ar ko definē neatļautas ieceļošanas, tranzīta un uzturēšanās atbalstīšanu (OV L 328, 5.12.2002., 17. lpp.)

 

Padomes Lēmums 2003/170/TI (2003. gada 27. februāris) par kopīgu to sadarbības koordinatoru izmantošanu, ko dalībvalstu tiesību aizsardzības iestādes norīkojušas darbā ārzemēs (OV L 67, 12.3.2003., 27. lpp.)

 

Padomes Regula (EK) Nr. 453/2003 (2003. gada 6. marts), ar kuru groza Regulu (EK) Nr. 539/2001, ar ko izveido to trešo valstu sarakstu, kuru pilsoņiem, šķērsojot dalībvalstu ārējās robežas, ir jābūt vīzām, kā arī to trešo valstu sarakstu, uz kuru pilsoņiem šī prasība neattiecas (OV L 69, 13.3.2003., 10. lpp.)

 

Padomes Lēmums 2003/725/TI (2003. gada 2. oktobris), ar ko groza 40. panta 1. punktu un 7. punktu Konvencijā, ar ko īsteno 1985. gada 14. jūnija Šengenas Līgumu par pakāpenisku kontroles atcelšanu pie kopīgām robežām (OV L 260, 11.10.2003., 37. lpp.)

 

Padomes Direktīva 2003/110/EK (2003. gada 25. novembris) par palīdzību tranzīta gadījumos, lai veiktu izraidīšanu pa gaisa ceļu (OV L 321, 6.12.2003., 26. lpp.)

 

Padomes Regula (EK) Nr. 377/2004 (2004. gada 19. februāris) par sadarbības koordinatoru tīkla izveidi imigrācijas jomā (OV L 64, 2.3.2004., 1. lpp.)

 

Padomes Lēmums Nr. 2004/466/EK (2004. gada 29. aprīlis), ar kuru groza Kopējo rokasgrāmatu, lai iekļautu noteikumus par mērķtiecīgām robežu kontrolēm attiecībā uz pavadītiem nepilngadīgiem bērniem (OV L 157, 30.4.2004., 136. lpp.)

 

Padomes Direktīva 2004/82/EK (2004. gada 29. aprīlis) par pārvadātāju pienākumu paziņot datus par pasažieriem (OV L 261, 6.8.2004., 24. lpp.)

 

Padomes Lēmums 2004/573/EK (2004. gada 29. aprīlis) par kopēju lidojumu organizēšanu ar mērķi no divu vai vairāku dalībvalstu teritorijas izraidīt trešo valstu piederīgos, uz kuriem divu vai vairāku dalībvalstu teritorijā attiecas izraidīšanas pasākumi (OV L 261, 6.8.2004., 28. lpp.)

 

Padomes Lēmums 2004/574/EK (2004. gada 29. aprīlis) par Kopējās rokasgrāmatas grozīšanu (OV L 261, 6.8.2004., 36. lpp.)

 

Padomes Lēmums 2004/512/EK (2004. gada 8. jūnijs), ar ko izveido Vīzu informācijas sistēmu (VIS) (OV L 213, 15.6.2004., 5. lpp.)

 

Padomes Regula (EK) 2007/2004 (2004. gada 26. oktobris), ar ko izveido Eiropas aģentūru operatīvās sadarbības vadībai pie Eiropas Savienības dalībvalstu ārējām robežām (OV L 349, 25.11.2004., 1. lpp.)

 

Padomes Regula (EK) Nr. 2133/2004 (2004. gada 13. decembris) par prasību dalībvalstu kompetentām iestādēm sistemātiski apzīmogot trešo valstu pilsoņu ceļošanas dokumentus, kad viņi šķērso dalībvalstu ārējās robežas, un par saistītiem grozījumiem Šengenas Līguma īstenošanas konvencijā un Kopējā rokasgrāmatā (OV L 369, 16.12.2004., 5 lpp.)

 

Padomes Regula (EK) Nr. 2252/2004 (2004. gada 13. decembris) par drošības elementu un biometrijas standartiem dalībvalstu izdotās pasēs un ceļošanas dokumentos (OV L 385, 29.12.2004., 1. lpp.)


(1)  OV L 239, 22.9.2000., 13. lpp.

(2)  OV L 239, 22.9.2000., 19. lpp. Konvencijā jaunākie grozījumi izdarīti ar Padomes Regulu (EK) Nr. 871/2004 (OV L 162, 30.4.2004., 29. lpp.).

(3)  OV L 176, 10.7.1999., 36. lpp.

(4)  OV L 176, 10.7.1999., 35. lpp.

(5)  OV L 15, 20.1.2000., 2. lpp.

(6)  OV L 15, 20.1.2000., 1. lpp.

(7)  Kamēr šis nolīgums vēl nav noslēgts - tiktāl, ciktāl to piemēro provizoriski.


III PIELIKUMS

Pievienošanās akta 19. pantā minētais saraksts: iestāžu pieņemto aktu pielāgojumi

1.   UZŅĒMĒJDARBĪBAS TIESĪBAS

RŪPNIECISKĀ ĪPAŠUMA TIESĪBAS

I.   KOPIENAS PREČU ZĪME

31994 R 0040: Padomes Regula (EK) Nr. 40/94 (1993. gada 20. decembris) par Kopienas preču zīmi (OV L 11, 14.1.1994., 1. lpp.), ko groza:

31994 R 3288: Padomes 22.12.1994. Regula (EK) Nr. 3288/94 (OV L 349, 31.12.1994., 83. lpp.),

32003 R 0807: Padomes 14.4.2003. Regula (EK) Nr. 807/2003 (OV L 122, 16.5.2003., 36. lpp.),

12003 T: Akts par pievienošanās nosacījumiem un Līgumu pielāgojumiem — Čehijas Republikas, Igaunijas Republikas, Kipras Republikas, Latvijas Republikas, Lietuvas Republikas, Ungārijas Republikas, Maltas Republikas, Polijas Republikas, Slovēnijas Republikas un Slovākijas Republikas pievienošanās (OV L 236, 23.9.2003., 33. lpp.),

32003 R 1653: Padomes 18.6.2003. Regula (EK) Nr. 1653/2003 (OV L 245, 29.9.2003., 36. lpp.),

32003 R 1992: Padomes 27.10.2003. Regula (EK) Nr. 1992/2003 (OV L 296, 14.11.2003., 1. lpp.),

32004 R 0422: Padomes 19.2.2004. Regula (EK) Nr. 422/2004 (OV L 70, 9.3.2004., 1. lpp.).

Regulas 159.a panta 1. punktu aizstāj ar šādu punktu:

“1.

No Bulgārijas, Čehijas Republikas, Igaunijas, Kipras, Latvijas, Lietuvas, Ungārijas, Maltas, Polijas, Rumānijas, Slovēnijas un Slovākijas (turpmāk “jaunās dalībvalstis”) pievienošanās dienas Kopienas preču zīme, kas atbilstīgi šai regulai reģistrēta vai pieteikta reģistrācijai pirms attiecīgās pievienošanās dienas, attiecas arī uz iepriekšminēto dalībvalstu teritorijām, lai tādējādi nodrošinātu tās vienādu darbību visā Kopienā.”.

II.   PAPILDU AIZSARDZĪBAS SERTIFIKĀTI

1.

31992 R 1768: Padomes Regula (EEK) Nr. 1768/92 (1992. gada 18. jūnijs) par papildu aizsardzības sertifikāta izstrādi zālēm (OV L 182, 2.7.1992., 1. lpp.), ko groza:

11994 N: Akts par pievienošanās nosacījumiem un Līgumu pielāgojumiem — Austrijas Republikas, Somijas Republikas un Zviedrijas Karalistes pievienošanās (OV C 241, 29.8.1994., 21. lpp.),

12003 T: Akts par pievienošanās nosacījumiem un Līgumu pielāgojumiem — Čehijas Republikas, Igaunijas Republikas, Kipras Republikas, Latvijas Republikas, Lietuvas Republikas, Ungārijas Republikas, Maltas Republikas, Polijas Republikas, Slovēnijas Republikas un Slovākijas Republikas pievienošanās (OV L 236, 23.9.2003., 33. lpp.).

a)

Regulas 19.a pantam pievieno šādus punktus:

“k)

ikvienām zālēm, ko aizsargā spēkā esošs pamatpatents un kam pirmā tirdzniecības atļauja kā zālēm ir saņemta pēc 2000. gada 1. janvāra, var Bulgārijā piešķirt sertifikātu ar nosacījumu, ka pieteikums sertifikāta saņemšanai ir iesniegts sešos mēnešos pēc pievienošanās dienas;

l)

ikvienām zālēm, ko aizsargā spēkā esošs pamatpatents un kam pirmā tirdzniecības atļauja kā zālēm ir saņemta pēc 2000. gada 1. janvāra, var Rumānijā piešķirt sertifikātu. Gadījumos, kad ir beidzies 7. panta 1. punktā paredzētais termiņš, pieteikumu sertifikāta saņemšanai var iesniegt sešu mēnešu termiņā, kas sākas, vēlākais, pievienošanās dienā.”.

b)

Regulas 20. panta 2. punktu aizstāj ar šādu punktu:

“2.

Šo regulu piemēro attiecībā uz papildu aizsardzības sertifikātiem, kas atbilstīgi attiecīgo valstu tiesību aktiem līdz pievienošanās dienai piešķirti Čehijas Republikā, Igaunijā, Kiprā, Latvijā, Lietuvā, Maltā, Polijā, Rumānijā, Slovēnijā un Slovākijā.”.

2.

31996 R 1610: Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1610/96 (1996. gada 23. jūlijs) par papildu aizsardzības sertifikāta ieviešanu attiecībā uz augu aizsardzības līdzekļiem (OV L 198, 8.8.1996., 30. lpp.), ko groza:

12003 T: Akts par pievienošanās nosacījumiem un Līgumu pielāgojumiem — Čehijas Republikas, Igaunijas Republikas, Kipras Republikas, Latvijas Republikas, Lietuvas Republikas, Ungārijas Republikas, Maltas Republikas, Polijas Republikas, Slovēnijas Republikas un Slovākijas Republikas pievienošanās (OV L 236, 23.9.2003., 33. lpp.).

a)

Regulas 19.a pantam pievieno šādus punktus:

“k)

ikvienam augu aizsardzības līdzeklim, ko aizsargā spēkā esošs pamatpatents un kam pirmā tirdzniecības atļauja kā augu aizsardzības līdzeklim ir saņemta pēc 2000. gada 1. janvāra, var Bulgārijā piešķirt sertifikātu ar nosacījumu, ka pieteikums sertifikāta saņemšanai ir iesniegts sešos mēnešos pēc pievienošanās dienas;

l)

ikvienam augu aizsardzības līdzeklim, ko aizsargā spēkā esošs pamatpatents un kam pirmā tirdzniecības atļauja kā augu aizsardzības līdzeklim ir saņemta pēc 2000. gada 1. janvāra, var Rumānijā piešķirt sertifikātu. Gadījumos, kad ir beidzies 7. panta 1. punktā paredzētais termiņš, pieteikumu sertifikāta saņemšanai var iesniegt sešu mēnešu termiņā, kas sākas, vēlākais, pievienošanās dienā.”.

b)

Regulas 20. panta 2. punktu aizstāj ar šādu punktu:

“2.

Šo regulu piemēro attiecībā uz papildu aizsardzības sertifikātiem, kas atbilstīgi attiecīgo valstu tiesību aktiem līdz pievienošanās dienai piešķirti Čehijas Republikā, Igaunijā, Kiprā, Latvijā, Lietuvā, Maltā, Polijā, Rumānijā, Slovēnijā un Slovākijā.”.

III.   KOPIENAS DIZAINPARAUGI

32002 R 0006: Padomes Regula (EK) Nr. 6/2002 (2001. gada 12. decembris) par Kopienas dizainparaugiem (OV L 3, 5.1.2002., 1. lpp.), ko groza:

12003 T: Akts par pievienošanās nosacījumiem un Līgumu pielāgojumiem — Čehijas Republikas, Igaunijas Republikas, Kipras Republikas, Latvijas Republikas, Lietuvas Republikas, Ungārijas Republikas, Maltas Republikas, Polijas Republikas, Slovēnijas Republikas un Slovākijas Republikas pievienošanās (OV L 236, 23.9.2003., 33. lpp.).

Regulas 110.a panta 1. punktu aizstāj ar šādu punktu:

“1.

No Bulgārijas, Čehijas Republikas, Igaunijas, Kipras, Latvijas, Lietuvas, Ungārijas, Maltas, Polijas, Rumānijas, Slovēnijas un Slovākijas (turpmāk “jaunās dalībvalstis”) pievienošanās dienas Kopienas dizainparaugi, kas atbilstīgi šai regulai aizsargāti vai pieteikti pirms attiecīgās pievienošanās dienas, attiecas arī uz iepriekšminēto dalībvalstu teritorijām, lai tādējādi nodrošinātu tās vienādu darbību visā Kopienā.”.

2.   LAUKSAIMNIECĪBA

1.

31989 R 1576: Padomes Regula (EEK) Nr. 1576/89 (1989. gada 29. maijs), ar ko paredz vispārīgus noteikumus par stipro alkoholisko dzērienu definīciju, aprakstu un noformējumu (OV L 160, 12.6.1989., 1. lpp.) un ko groza:

31992 R 3280: Padomes 9.11.1992. Regula (EEK) Nr. 3280/92 (OV L 327, 13.11.1992., 3. lpp.),

31994 R 3378: Eiropas Parlamenta un Padomes 22.12.1994. Regula (EK) Nr. 3378/94 (OV L 366, 31.12.1994., 1. lpp.),

11994 N: Akts par pievienošanās nosacījumiem un Līgumu pielāgojumiem — Austrijas Republikas, Somijas Republikas un Zviedrijas Karalistes pievienošanās (OV C 241, 29.8.1994., 21. lpp.),

12003 T: Akts par pievienošanās nosacījumiem un Līgumu pielāgojumiem — Čehijas Republikas, Igaunijas Republikas, Kipras Republikas, Latvijas Republikas, Lietuvas Republikas, Ungārijas Republikas, Maltas Republikas, Polijas Republikas, Slovēnijas Republikas un Slovākijas Republikas pievienošanās (OV L 236, 23.9.2003., 33. lpp.),

32003 R 1882: Eiropas Parlamenta un Padomes 29.9.2003 Regula (EK) Nr. 1882/2003 (OV L 284, 31.10.2003., 1. lpp.).

a)

Regulas 1. panta 4. punkta i) apakšpunktam pievieno šādu punktu:

“5)

Vienīgi attiecībā uz alkoholiskiem dzērieniem, kas ražoti Rumānijā, nosaukumu “augļu alkohols” var aizstāt ar norādi “Pălincă”.”;

b)

Regulas II pielikumu papildina ar šādiem ģeogrāfiskiem nosaukumiem:

4. punktā — “Vinars Târnave”, “Vinars Vaslui”, “Vinars Murfatlar”, “Vinars Vrancea”, “Vinars Segarcea”;

6. punktā — “Сунгурларска гроздова ракия/Гроздова ракия от Сунгурларе/Sungurlarska grozdova rakiya/Grozdova rakiya no Sungurlare”, “Сливенска перла (Сливенска гроздова ракия/Гроздова ракия от Сливен)/Slivenska perla (Slivenska grozdova rakiya/Grozdova rakiya from Sliven)”, “Стралджанска мускатова ракия/Мускатова ракия от Стралджа/Straldjanska muscatova rakiya/Muscatova rakiya no Straldja”, “Поморийска гроздова ракия/Гроздова ракия от Поморие/Pomoriyska grozdova rakiya/Grozdova rakiya no Pomorie”, “Русенска бисерна гроздова ракия/Бисерна гроздова ракия от Русе/Rusenska biserna grozdova rakiya/Biserna grozdova rakiya no Ruse”, “Бургаска мускатова ракия/Мускатова ракия от Бургас/Bourgaska muscatova rakiya/Muscatova rakiya no Bourgas”, “Добруджанска мускатова ракия/Мускатова ракия от Добруджа/Dobrudjanska muscatova rakiya/Muscatova rakiya no Dobrudja”, “Сухиндолска гроздова ракия/Гроздова ракия от Сухиндол/Suhindolska grozdova rakiya/Grozdova rakiya no Suhindol”, “Карловска гроздова ракия/Гроздова pакия от Карлово/Karlovska grozdova rakiya/Grozdova rakiya” no Karlovo;

7. punktā — “Троянска сливова ракия/Сливова ракия от Троян/Troyanska slivova rakiya/Slivova rakiya no Troyan”, “Силистренска кайсиева ракия/Кайсиева ракия от Силистра/Silistrenska kaysieva rakiya/Kaysieva rakiya no Silistra”, “Тервелска кайсиева ракия/Кайсиева ракия от Тервел/Tervelska kaysieva rakiya/Kaysieva rakiya no Tervel”, “Ловешка сливова ракия/Сливова ракия от Ловеч/Loveshka slivova rakiya/Slivova rakiya no Lovech”, “Ţuică Zetea de Medieşu Aurit”, “Ţuică de Valea Milcovului”, “Ţuică de Buzău”, “Ţuică de Argeş”, “Ţuică de Zalău”, “Ţuică ardelenească de Bistriţa”, “Horincă de Maramureş”, “Horincă de Cămârzan”, “Horincă de Seini”, “Horincă de Chioar”, “Horincă de Lăpuş”, “Turţ de Oaş”, “Turţ de Maramureş”.

2.

31991 R 1601: Padomes Regula (EEK) Nr. 1601/91 (1991. gada 10. jūnijs), ar ko nosaka vispārīgus noteikumus par aromatizētu vīnu, aromatizētus vīnus saturošu dzērienu un aromatizētus vīnus saturošu kokteiļu definēšanu un to nosaukumu un noformējumu veidošanu (OV L 149, 14.6.1991., 1. lpp.) un ko groza:

31992 R 3279: Padomes 9.11.1992. Regula (EEK) Nr. 3279/92 (OV L 327, 13.11.1992., 1. lpp.),

11994 N: Akts par pievienošanās nosacījumiem un Līgumu pielāgojumiem — Austrijas Republikas, Somijas Republikas un Zviedrijas Karalistes pievienošanās (OV C 241, 29.8.1994., 21. lpp.),

31994 R 3378: Eiropas Parlamenta un Padomes 22.12.1994. Regula (EK) Nr. 3378/1994 (OV L 366, 31.12.1994., 1. lpp.),

31996 R 2061: Eiropas Parlamenta un Padomes 8.10.1996. Regula (EK) Nr. 2061/2001 (OV L 277, 30.10.1996., 1. lpp.),

32003 R 1882: Eiropas Parlamenta un Padomes 29.9.2003 Regula (EK) Nr. 1882/2003 (OV L 284, 31.10.2003., 1. lpp.).

Regulas 2. panta 3. punktā pēc h) apakšpunkta iekļauj šādu apakšpunktu:

“i)

Pelin - aromatizēts vīnu saturošs dzēriens, kas iegūts no baltvīna vai sarkanvīna, koncentrētas vīnogu misas, vīnogu sulas (vai biešu cukura) un īpašas zāļu tinktūras, ar spirta tilpumkoncentrāciju ne mazāku par 8,5 %, ar cukura saturu, ko izsaka kā invertcukuru, kura īpatsvars ir 45 — 50 grami litrā, un ar kopējo skābumu, ko izsaka kā vīnskābi, ne mazāku par 3 gramiem litrā.”

un i) apakšpunktu pārdēvē par j) apakšpunktu.

3.

31992 R 2075: Padomes Regula (EEK) Nr. 2075/92 (1992. gada 30. jūnijs) par jēltabakas tirgus kopīgo organizāciju (OV L 215, 30.7.1992., 70. lpp.), ko groza:

11994 N: Akts par pievienošanās nosacījumiem un Līgumu pielāgojumiem — Austrijas Republikas, Somijas Republikas un Zviedrijas Karalistes pievienošanās (OV C 241, 29.8.1994., 21. lpp.),

31994 R 3290: Padomes 22.12.1994. Regula (EK) Nr. 3290/94 (OV L 349, 31.12.1994., 105. lpp.),

31995 R 0711: Padomes 27.3.1995. Regula (EK) Nr. 711/95 (OV L 73, 1.4.1995., 13. lpp.),

31996 R 0415: Padomes 4.3.1996. Regula (EK) Nr. 415/96 (OV L 59, 8.3.1996., 3. lpp.),

31996 R 2444: Padomes 17.12.1996. Regula (EK) Nr. 2444/96 (OV L 333, 21.12.1996., 4. lpp.),

31997 R 2595: Padomes 18.12.1997. Regula (EK) Nr. 2595/97 (OV L 351, 23.12.1997., 11. lpp.),

31998 R 1636: Padomes 20.7.1998. Regula (EK) Nr. 1636/98 (OV L 210, 28.7.1998., 23. lpp.),

31999 R 0660: Padomes 22.3.1999. Regula (EK) Nr. 660/1999 (OV L 83, 27.3.1999., 10. lpp.),

32000 R 1336: Padomes 19.6.2000. Regula (EK) Nr. 1336/2000 (OV L 154, 27.6.2000., 2. lpp.),

32002 R 0546: Padomes 25.3.2002. Regula (EK) Nr. 546/2002 (OV L 84, 28.3.2002., 4. lpp.),

32003 R 0806: Padomes 14.4.2003. Regula (EK) Nr. 806/2003 (OV L 122, 16.5.2003., 1. lpp.),

32003 R 2319: Padomes 17.12.2003. Regula (EK) Nr. 2319/2003 (OV L 345, 31.12.2003., 17. lpp.),

12003 T: Akts par pievienošanās nosacījumiem un Līgumu pielāgojumiem — Čehijas Republikas, Igaunijas Republikas, Kipras Republikas, Latvijas Republikas, Lietuvas Republikas, Ungārijas Republikas, Maltas Republikas, Polijas Republikas, Slovēnijas Republikas un Slovākijas Republikas pievienošanās (OV L 236, 23.9.2003., 33. lpp.).

a)

Pielikuma V punktu “Saulē kaltēta tabaka” papildina ar šādu tekstu:

 

“Molovata

 

Ghimpaţi

 

Bărăgan”.

b)

Pielikuma VI punktu “Basmas” papildina ar šādu tekstu:

 

“Djebel

 

Nevrokop

 

Dupnitsa

 

Melnik

 

Ustina

 

Harmanli

 

Krumovgrad

 

Iztochen Balkan

 

Topolovgrad

 

Svilengrad

 

Srednogorska yaka”.

c)

Pielikuma VIII punktu “Kaba Koulak (klasiskā)” papildina ar šādu tekstu:

 

“Severna Bulgaria

 

Tekne”.

4.

31996 R 2201: Padomes Regula (EK) Nr. 2201/96 (1996. gada 28. oktobris) par augļu un dārzeņu pārstrādes produktu tirgus kopīgo organizāciju (OV L 297, 21.11.1996., 29. lpp.), ko groza:

31999 R 2701: Padomes 14.12.1999. Regula (EK) Nr. 2701/1999 (OV L 327, 21.12.1999., 5. lpp.),

32000 R 2699: Padomes 4.12.2000. Regula (EK) Nr. 2699/2000 (OV L 311, 12.12.2000., 9. lpp.),

32001 R 1239: Padomes 19.6.2001. Regula (EK) Nr. 1239/2001 (OV L 171, 26.6.2001., 1. lpp.),

32002 R 0453: Komisijas 13.3.2002. Regula (EK) Nr. 453/2002 (OV L 72, 14.3.2002., 9. lpp.),

12003 T: Akts par pievienošanās nosacījumiem un Līgumu pielāgojumiem — Čehijas Republikas, Igaunijas Republikas, Kipras Republikas, Latvijas Republikas, Lietuvas Republikas, Ungārijas Republikas, Maltas Republikas, Polijas Republikas, Slovēnijas Republikas un Slovākijas Republikas pievienošanās (OV L 236, 23.9.2003., 33. lpp.),

32004 R 0386: Komisijas 1.3.2004. Regula (EK) Nr. 386/2004 (OV L 64, 2.3.2003., 25. lpp.).

Regulas III pielikumu aizstāj ar šādu pielikumu:

“III PIELIKUMS

5. pantā minētie pārstrādes limiti

Svaiga produkta tīrais svars

(tonnās)

 

Tomāti

Persiki

Bumbieri

Kopienas limiti

8 860 061

560 428

105 659

Valstu limiti

Bulgārija

156 343

17 843

n.a.

Čehijas Republika

12 000

1 287

11

Grieķija

1 211 241

300 000

5 155

Spānija

1 238 606

180 794

35 199

Francija

401 608

15 685

17 703

Itālija

4 350 000

42 309

45 708

Kipra

7 944

6

n.a.

Latvija

n.a.

n.a.

n.a.

Ungārija

130 790

1 616

1 031

Malta

27 000

n.a.

n.a.

Nīderlande

n.a.

n.a.

243

Austrija

n.a.

n.a.

9

Polija

194 639

n.a.

n.a.

Portugāle

1 050 000

218

600

Rumānija

50 390

523

n.a.

Slovākija

29 500

147

n.a.

n.a. = nav attiecināms”.

5.

31998 R 2848: Komisijas Regula (EK) Nr. 2848/98 (1998. gada 22. decembris), ar ko paredz sīki izstrādātus noteikumus Padomes Regulas (EEK) Nr. 2075/92 piemērošanai attiecībā uz piemaksu sistēmu, ražošanas kvotām un īpašo atbalstu, kas piešķirams ražotāju grupām jēltabakas nozarē (OV L 358, 31.12.1998., 17. lpp.), un ko groza:

31999 R 0510: Komisijas 8.3.1999. Regula (EK) Nr. 510/1999 (OV L 60, 9.3.1993., 54. lpp.),

31999 R 0731: Komisijas 7.4.1999. Regula (EK) Nr. 731/1999 (OV L 93, 8.4.1999., 20. lpp.),

31999 R 1373: Komisijas 25.6.1999. Regula (EK) Nr. 1373/1999 (OV L 162, 26.6.1999., 47. lpp.),

31999 R 2162: Komisijas 12.10.1999. Regula (EK) Nr. 2162/1999 (OV L 265, 13.10.1999., 13. lpp.),

31999 R 2637: Komisijas 14.12.1999. Regula (EK) Nr. 2637/1999 (OV L 323, 15.12.1999., 8. lpp.),

32000 R 0531: Komisijas 10.3.2000. Regula (EK) Nr. 531/2000 (OV L 64, 11.3.2000., 13. lpp.),

32000 R 0909: Komisijas 2.5.2000. Regula (EK) Nr. 909/2000 (OV L 105, 3.5.2000., 18. lpp.),

32000 R 1249: Komisijas 15.6.2000. Regula (EK) Nr. 1249/2000 (OV L 142, 16.6.2000., 3. lpp.),

32001 R 0385: Komisijas 26.2.2001. Regula (EK) Nr. 385/2001 (OV L 57, 27.2.2001., 18. lpp.),

32001 R 1441: Komisijas 16.7.2001. Regula (EK) Nr. 1441/2001 (OV L 193, 17.7.2001., 5. lpp.),

32002 R 0486: Komisijas 18.3.2002. Regula (EK) Nr. 486/2002 (OV L 76, 19.3.2002., 9. lpp.),

32002 R 1005: Komisijas 12.6.2002. Regula (EK) Nr. 1005/2002 (OV L 153, 13.6.2002., 3. lpp.),

32002 R 1501: Komisijas 22.8.2002. Regula (EK) Nr. 1501/2002 (OV L 227, 23.8.2002., 16. lpp.),

32002 R 1983: Komisijas 7.11.2002. Regula (EK) Nr. 1983/2002 (OV L 306, 8.11.2002., 8. lpp.),

32004 R 1809: Komisijas 18.10.2004. Regula (EK) Nr. 1809/2004 (OV L 318, 19.10.2004., 18. lpp.).

Regulas I pielikumu aizstāj ar šādu pielikumu:

“I PIELIKUMS

GARANTIJAS SLIEKŠŅA PROCENTI RAŽOTĀJU GRUPU ATZĪŠANAI PA DALĪBVALSTĪM VAI NOTEIKTIEM RAJONIEM

Ražotāju grupas reģistrācijas dalībvalsts vai noteikts rajons

Procenti

Vācija, Spānija (izņemot Kastīliju un Leonu, Navarru un Kampeso zonu Basku zemē), Francija (izņemot Ziemeļfranciju — Padekalē un Pikardiju), Itālija, Portugāle (izņemot Azoru autonomo apgabalu), Beļģija, Austrija, Rumānija

2 %

Grieķija (izņemot Ēpeiru), Azoru autonomais apgabals (Portugāle), Ziemeļfrancija — Padekalē un Pikardija (Francija), Bulgārija (izņemot Banites, Zlatogradas, Madanas un Dospatas pašvaldība Džebelas zonā un Veliki Preslavas, Varbitcas, Šumenas, Smjadovo, Varnas, Dalgopolas, General Toševo, Dobričas, Kavarnas, Krušari, Šablas un Antonovo pašvaldības Ziemeļbulgārijas zonā

1 %

Kastīlija un Leona, Navarra un Kampeso zona Basku zemē (Spānija), Ēpeira (Grieķija), Banites, Zlatogradas, Madanas un Dospatas pašvaldība Džebelas zonā un Veliki Preslavas, Varbitcas, Šumenas, Smjadovo, Varnas, Dalgopolas, General Toševo, Dobričas, Kavarnas, Krušari, Šablas un Antonovo pašvaldība Ziemeļbulgārijas zonā

0,3 %”

6.

31999 R 1493: Padomes Regula (EK) Nr. 1493/1999 (1999. gada 17. maijs) par vīna tirgus kopīgo organizāciju (OV L 179, 14.7.1999., 1. lpp.), ko groza:

32000 R 1622: Komisijas 24.7.2000. Regula (EK) Nr. 1622/2000 (OV L 194, 31.7.2000., 1. lpp.),

32000 R 2826: Padomes 19.12.2000. Regula (EK) Nr. 2826/2000 (OV L 328, 23.12.2000., 2. lpp.),

32001 R 2585: Padomes 19.12.2001. Regula (EK) Nr. 2585/2001 (OV L 345, 29.12.2001., 10. lpp.),

32003 R 0806: Padomes 14.4.2003. Regula (EK) Nr. 806/2003 (OV L 122, 16.5.2003., 1. lpp.),

12003 T: Akts par pievienošanās nosacījumiem un Līgumu pielāgojumiem — Čehijas Republikas, Igaunijas Republikas, Kipras Republikas, Latvijas Republikas, Lietuvas Republikas, Ungārijas Republikas, Maltas Republikas, Polijas Republikas, Slovēnijas Republikas un Slovākijas Republikas pievienošanās (OV L 236, 23.9.2003., 33. lpp.),

32003 R 1795: Komisijas 13.10.2003. Regula (EK) Nr. 1795/2003 (OV L 262, 14.10.2003., 13. lpp.).

a)

Regulas 6. pantam pievieno šādu punktu:

“5.

Attiecībā uz Bulgāriju un Rumāniju — no jauna noteiktās stādīšanas tiesības piešķir noteiktā apvidū ražotu kvalitatīvu vīnu ražošanai, un šīs platības no pievienošanās dienas nepārsniedz 1,5 % no kopējās izmantotās vīna dārzu platības, kas attiecībā uz Bulgāriju ir 2 302,5 hektāri un attiecībā uz Rumāniju — 2 830,5 hektāri. Šīs tiesības piešķir no valsts rezerves, uz ko attiecas 5. pants.”.

b)

Regulas III pielikuma (vīnogu audzēšanas zonas) 2. punktam pievieno šādu apakšpunktu:

“g)

Rumānijā: Podişul Transilvaniei zona”.

c)

Regulas III pielikuma (vīnogu audzēšanas zonas) 3. punkta pēdējo teikumu aizstāj ar šādu teikumu:

“d)

Slovākijā — Tokay reģions;

e)

Rumānijā — ar vīnogulājiem apstādītas platības, kas nav norādītas 2. punkta g) apakšpunktā vai 5. punkta f) apakšpunktā.”.

d)

Regulas III pielikuma (vīnogu audzēšanas zonas) 5. punktam pievieno šādus apakšpunktus:

“e)

Bulgārijā — ar vīnogulājiem apstādītas platības šādos reģionos: Dunavska Ravnina (Дунавска равнина), Chernomorski Rayon (Черноморски район), Rozova Dolina (Розова долина);

f)

Rumānijā — ar vīnogulājiem apstādītas platības šādos reģionos: Dealurile Buzăului, Dealu Mare, Severinului un Plaiurile Drâncei, Colinele Dobrogei, Terasele Dunării, Dienvidu vīna reģions, tostarp smiltaines un citi labvēlīgi reģioni.”.

e)

Regulas III pielikuma (vīnogu audzēšanas zonas) 6. punktam pievieno šādu daļu:

“Bulgārijā vīnogu audzēšanas zona C III a) ir ar vīnogulājiem apstādītas platības, kas nav norādītas 5. punkta e) apakšpunktā.”.

f)

Regulas V pielikuma D daļas 3. punktā aiz vārdiem “kā arī Ungārijas” pievieno šādu tekstu:

“,Rumānijas”.

7.

32000 R 1673: Padomes Regula (EK) Nr. 1673/2000 2000. gada 27. jūlijs) par šķiedras linu un kaņepju tirgu kopīgo organizāciju (OV L 193, 29.7.2000., 16. lpp.), kuru groza:

32002 R 0651: Komisijas 16.4.2002. Regula (EK) Nr. 651/2002 (OV L 101, 17.4.2002., 3. lpp.),

12003 T: Akta par pievienošanās nosacījumiem un pielāgojumiem Līgumos — Čehijas Republikas, Igaunijas Republikas, Kipras Republikas, Latvijas Republikas, Lietuvas Republikas, Ungārijas Republikas, Maltas Republikas, Polijas Republikas, Slovēnijas Republikas un Slovākijas Republikas pievienošanās (OV L 236, 23.9.2003., 33. lpp.),

32003 R 1782: Padomes 29.9.2003. Regula (EK) Nr. 1782/2003 (OV L 270, 21.10.2003., 1. lpp.),

32004 R 0393: Padomes 24.2.2004. Regula (EK) Nr. 393/2004 (OV L 65, 3.3.2004., 4. lpp.).

a)

Regulas 3. panta 1. punktu aizstāj ar šādu punktu:

“1.

Attiecībā uz garo linšķiedru nosaka maksimālo garantēto daudzumu 80 878 tonnas tirdzniecības gadā, un to sadala visām dalībvalstīm kā valstij garantēto daudzumu. Daudzumu sadala šādi:

13 800 tonnas Beļģijai,

13 tonnas Bulgārijai,

1 923 tonnas Čehijas Republikai,

300 tonnas Vācijai,

30 tonnas Igaunijai,

50 tonnas Spānijai,

55 800 tonnas Francijai,

360 tonnas Latvijai,

2 263 tonnas Lietuvai,

4 800 tonnas Nīderlandei,

150 tonnas Austrijai,

924 tonnas Polijai,

50 tonnas Portugālei,

42 tonnas Rumānijai,

73 tonnas Slovākijai,

200 tonnas Somijai,

50 tonnas Zviedrijai,

50 tonnas Apvienotajai Karalistei.”.

b)

Regulas 3. panta 2. punkta ievaddaļu un a) apakšpunktu aizstāj ar šādu tekstu:

“2.

Attiecībā uz īso linšķiedru un kaņepju šķiedru nosaka maksimālo garantēto daudzumu 147 265 tonnas tirdzniecības gadā, par kuru var piešķirt atbalstu. Šo daudzumu sadala šādi:

a)

kā valstīm garantēto daudzumu šādām dalībvalstīm:

10 350 tonnas Beļģijai,

48 tonnas Bulgārijai,

2 866 tonnas Čehijas Republikai,

12 800 tonnas Vācijai,

42 tonnas Igaunijai,

20 000 tonnas Spānijai,

61 350 tonnas Francijai,

1 313 tonnas Latvijai,

3 463 tonnas Lietuvai,

2 061 tonnas Ungārijai,

5 550 tonnas Nīderlandei,

2 500 tonnas Austrijai,

462 tonnas Polijai,

1 750 tonnas Portugālei,

921 tonnas Rumānijai,

189 tonnas Slovākijai,

2 250 tonnas Somijai,

2 250 tonnas Zviedrijai,

12 100 tonnas Apvienotajai Karalistei.

Ungārijai noteiktais valstij garantētais daudzums tomēr attiecas vienīgi uz kaņepju šķiedru;”.

8.

32003 R 1782: Padomes Regula (EK) Nr. 1782/2003 (2003. gada 29. septembris), ar ko izveido kopīgus tiešā atbalsta shēmu noteikumus saskaņā ar kopējo lauksaimniecības politiku un izveido dažas atbalsta shēmas lauksaimniekiem, un groza Regulas (EEK) Nr. 2019/93, (EK) Nr. 1452/2001, (EK) Nr. 1453/2001, (EK) Nr. 1454/2001, (EK) Nr. 1868/94, (EK) Nr. 1251/1999, (EK) Nr. 1254/1999, (EK) Nr. 1673/2000, (EEK) Nr. 2358/71 un (EK) Nr. 2529/2001 (OV L 270, 21.10.2003., 1. lpp.), ko groza:

32004 R 0021: Padomes 17.12.2003. Regula (EK) Nr. 21/2004 (OV L 5, 9.1.2004., 8. lpp.),

32004 R 0583: Padomes 22.3.2004. Regula (EK) Nr. 583/2004 (OV L 91, 30.3.2004., 1. lpp.),

32004 D 0281: Padomes 22.3.2004. Lēmums 2004/281/EK (OV L 93, 30.3.2004., 1. lpp.),

32004 R 0864: Padomes 29.4.2004. Regula (EK) Nr. 864/2004 (OV L 161, 30.4.2004., 48. lpp.).

a)

Regulas 2.a panta g) apakšpunktu aizstāj ar šādu apakšpunktu:

“g)

“jaunās dalībvalstis” ir Bulgārija, Čehijas Republika, Igaunija, Kipra, Latvija, Lietuva, Ungārija, Malta, Polija, Rumānija, Slovēnija un Slovākija.”.

b)

Regulas 5. panta 2. punkta pirmās daļas beigās pievieno šādu tekstu:

“Tomēr Bulgārija un Rumānija nodrošina to, lai zeme, kuru izmantoja pastāvīgajām ganībām 2007. gada 1. janvārī, tiktu saglabāta pastāvīgajām ganībām.”.

c)

Regulas 54. panta 2. punkta pirmās daļas beigās pievieno šādu tekstu:

“Tomēr attiecībā uz Bulgāriju un Rumāniju datums, kas attiecas uz platībatkarīgā atbalsta pieteikumu iesniegšanu, ir 2005. gada 30. jūnijs.”.

d)

Regulas 71.g pantam pievieno šādu punktu:

“9.

Attiecībā uz Bulgāriju un Rumāniju:

a)

2. punktā minētais trīs gadu pārskata posms ir no 2002. gada līdz 2004. gadam;

b)

3. punkta a) apakšpunktā minētais gads ir 2004. gads;

c)

4. punkta pirmajā daļā norāde uz 2004. gadu un/vai 2005. gadu nozīmē 2005. gadu un/vai 2006. gadu, un norādes uz 2004. gadu nozīmē 2005. gadu.”.

e)

Regulas 71.h pantam pievieno šādu tekstu:

“Tomēr attiecībā uz Bulgāriju un Rumāniju norāde uz 2003. gada 30. jūniju nozīmē 2005. gada 30. jūniju.”.

f)

Regulas 74. panta 1. punktu aizstāj ar šādu punktu:

“1.

Atbalstu piešķir par valsts pamatplatībām tradicionālajās ražošanas zonās, kas uzskaitītas X pielikumā.

Pamatplatības ir šādas:

Bulgārija

21 800 ha

Grieķija

617 000 ha

Spānija

594 000 ha

Francija

208 000 ha

Itālija

1 646 000 ha

Kipra

6 183 ha

Ungārija

2 500 ha

Austrija

7 000 ha

Portugāle

118 000 ha”.

g)

Regulas 78. panta 1. punktu aizstāj ar šādu punktu:

“1.

Ar šo nosaka maksimālu garantēto platību 1 648 000 ha apjomā, par ko var piešķirt atbalstu.”.

h)

Regulas 80. panta 2. punktu aizstāj ar šādu punktu:

“2.

Atbalsts atbilstīgi ražām attiecīgajās dalībvalstīs ir šāds:

 

2004./2005. tirdzniecības gadā un gadījumā, ja piemēro 71. pantu

(EUR/ha)

2005./2006. un turpmākajos tirdzniecības gados

(EUR/ha)

Bulgārija

345,225

Grieķija

1 323,96

561,00

Spānija

1 123,95

476,25

Francijā:

 

 

valsts pamatteritorija

971,73

411,75

Franču Gviāna

1 329,27

563,25

Itālija

1 069,08

453,00

Ungārija

548,70

232,50

Portugāle

1 070,85

453,75

Rumānija

126,075”.

i)

Regulas 81. pantu aizstāj ar šādu pantu:

“81. pants

Platības

Ar šo tiek noteikta katras ražotājas dalībvalsts pamatplatība. Francijai tomēr nosaka divas pamatplatības. Pamatplatības ir šādas:

Bulgārija

4 166 ha

Grieķija

20 333 ha

Spānija

104 973 ha

Francijā:

valsts pamatteritorija

Franču Gviāna

19 050 ha

4 190 ha

Itālija

219 588 ha

Ungārija

3 222 ha

Portugāle

24 667 ha

Rumānija

500 ha

Dalībvalsts var savu pamatplatību vai pamatplatības sīkāk sadalīt pamata apakšplatībās saskaņā ar objektīviem kritērijiem.”.

j)

Regulas 84. pantu aizstāj ar šādu pantu:

“84. pants

Platības

1.   Dalībvalsts piešķir Kopienas atbalstu tā maksimāli pieļaujamā daudzuma robežās, ko aprēķina, reizinot attiecīgās valsts garantētās platības hektāru skaitu, kā noteikts 3. punktā, ar vidējo summu EUR 120,75.

2.   Ar šo nosaka maksimālo garantēto platību 829 229 ha apjomā.

3.   Maksimālo garantēto platību, kas minēta 2. punktā, sadala šādās valsts garantētajās platībās:

Valsts garantētās platības (VGP)

Beļģija

100 ha

Bulgārija

11 984 ha

Vācija

1 500 ha

Grieķija

41 100 ha

Spānija

568 200 ha

Francija

17 300 ha

Itālija

130 100 ha

Kipra

5 100 ha

Luksemburga

100 ha

Ungārija

2 900 ha

Nīderlande

100 ha

Austrija

100 ha

Polija

4 200 ha

Portugāle

41 300 ha

Rumānija

1 645 ha

Slovēnija

300 ha

Slovākija

3 100 ha

Apvienotā Karaliste

100 ha

4.   Dalībvalsts var savu valsts garantēto platību sīkāk sadalīt apakšplatībās saskaņā ar objektīviem kritērijiem, jo īpaši reģionālā līmenī vai saistībā ar ražošanu.”.

k)

Regulas 95. panta 4. punktam pievieno šādas daļas:

“Attiecībā uz Bulgāriju un Rumāniju šā punkta pirmajā daļā minētie kopējie daudzumi ir noteikti Padomes Regulas (EK) Nr. 1788/2003 I pielikuma f) tabulā, un tos pārskata saskaņā ar Padomes Regulas (EK) Nr. 1788/2003 6. panta 1. punkta sesto daļu.

Attiecībā uz Bulgāriju un Rumāniju šā punkta pirmajā daļā minētais 12 mēnešu laikposms ir 2006./2007. gads.”.

l)

Regulas 103. panta otrajai daļai pievieno šādu tekstu:

“Tomēr attiecībā uz Bulgāriju un Rumāniju šo punktu piemēros ar nosacījumu, ka vienoto platībmaksājuma shēmu piemēro 2007. gadā un ka ir izmantotas tiesības izvēlēties piemērot 66. pantu.”.

m)

Regulas 105. panta 1. punktu aizstāj ar šādu punktu:

“1.

Piemaksu platībatkarīgajam maksājumam:

291 EUR/ha par 2005./2006. tirdzniecības gadu,

285 EUR/ha par 2006./2007. tirdzniecības gadu un turpmākajiem gadiem,

maksā par platību, kas paredzēta cietajiem kviešiem tradicionālajās ražošanas zonās, kuras uzskaitītas X pielikumā, ievērojot šādus ierobežojumus:

(hektāri)

Bulgārija

21 800

Grieķija

617 000

Spānija

594 000

Francija

208 000

Itālija

1 646 000

Kipra

6 183

Ungārija

2 500

Austrija

7 000

Portugāle

118 000”.

n)

Regulas 108. panta otrajai daļai pievieno šādu tekstu:

“Tomēr attiecībā uz Bulgāriju un Rumāniju maksājumu pieteikumus nevar iesniegt par zemi, uz kuras 2005. gada 30. jūnijā bija pastāvīgas ganības, pastāvīgi tika audzēti kultūraugi vai koki vai kura tika izmantota ar lauksaimniecību nesaistītiem mērķiem.”.

o)

Regulas 110.c panta 1. punktu aizstāj ar šādu punktu:

“1.

Ar šo tiek noteikta valsts pamatplatība:

Bulgārijai: 10 237 ha

Grieķijai: 370 000 ha

Spānijai: 70 000 ha

Portugālei: 360 ha.”.

p)

Regulas 110.c panta 2. punktu aizstāj ar šādu punktu:

“2.

Atbalsta summa par katru hektāru, kas atbilst atbalsta saņemšanas kritērijiem, ir:

Bulgārijā: EUR 263;

Grieķijā: EUR 594 300 000 hektāriem un EUR 342,85 atlikušajiem 70 000 hektāriem,

Spānijā: EUR 1 039;

Portugālē: EUR 556.”;

q)

Regulas 116. panta 4. punktu aizstāj ar šādu punktu:

“4.

Piemēro šādus maksimāli pieļaujamos daudzumus:

Dalībvalsts

Tiesības (x 1 000)

Beļģija

70

Bulgārija

2 058,483

Čehijas Republika

66,733

Dānija

104

Vācija

2 432

Igaunija

48

Grieķija

11 023

Spānija

19 580

Francija

7 842

Īrija

4 956

Itālija

9 575

Kipra

472,401

Latvija

18,437

Lietuva

17,304

Luksemburga

4

Ungārija

1 146

alta

8,485

Nīderlande

930

Austrija

206

Polija

335,88

Portugāle

2 690

Rumānija

5 880,620

Slovēnija

84,909

Slovākija

305,756

Somija

80

Zviedrija

180

Apvienotā Karaliste

19 492

Kopā

89 607,008”;

r)

Regulas 123. panta 8. punktu aizstāj ar šādu punktu:

“8.

Piemēro šādus reģionālos maksimāli pieļaujamos daudzumus:

Beļģija

235 149

Bulgārija

90 343

Čehijas Republika

244 349

Dānija

277 110

Vācija

1 782 700

Igaunija

18 800

Grieķija

143 134

Spānija

713 999 (1)

Francija

1 754 732 (2)

Īrija

1 077 458

Itālija

598 746

Kipra

12 000

Latvija

70 200

Lietuva

150 000

Luksemburga

18 962

Ungārija

94 620

Malta

3 201

Nīderlande

157 932

Austrija

373 400

Polija

926 000

Portugāle

175 075 (3)

Rumānija

452 000

Slovēnija

92 276

Slovākija

78 348

Somija

250 000

Zviedrija

250 000

Apvienotā Karaliste

1 419 811 (4)”.

s)

Regulas 126. panta 5. punktu aizstāj ar šādu punktu:

“5.

Piemēro šādus valstīm noteiktos maksimāli pieļaujamos daudzumus:

Beļģija

394 253

Bulgārija

16 019

Čehijas Republika

90 300

Dānija

112 932

Vācija

639 535

Igaunija

13 416

Grieķija

138 005

Spānija (5)

1 441 539

Francija (6)

3 779 866

Īrija

1 102 620

Itālija

621 611

Kipra

500

Latvija

19 368

Lietuva

47 232

Luksemburga

18 537

Ungārija

117 000

Malta

454

Nīderlande

63 236

Austrija

375 000

Polija

325 581

Portugāle (7)

416 539

Rumānija

150 000

Slovēnija

86 384

Slovākija

28 080

Somija

55 000

Zviedrija

155 000

Apvienotā Karaliste

1 699 511”.

t)

Regulas 130. panta 3. punkta otro daļu aizstāj ar šādu daļu:

“Jaunajām dalībvalstīm noteiktais valsts maksimāli pieļaujamais daudzums ir tāds, kā norādīts šajā tabulā:

 

Buļļi, vērši, govis un teles

Teļi, kas ir 1 līdz 8 mēnešus veci un kuru kautsvars ir līdz 185 kg

Bulgārija

22 191

101 542

Čehijas Republika

483 382

27 380

Igaunija

107 813

30 000

Kipra

21 000

Latvija

124 320

53 280

Lietuva

367 484

244 200

Ungārija

141 559

94 439

Malta

6 002

17

Polija

1 815 430

839 518

Rumānija

1 148 000

85 000

Slovēnija

161 137

35 852

Slovākija

204 062

62 841.”.

u)

Regulas 143.a pantam pievieno šādu daļu:

“Tomēr attiecībā uz Bulgāriju un Rumāniju tiešos maksājumus ievieš saskaņā ar turpmāk paredzēto pieaugumu tabulu, izsakot kā procentuālo daļu no šādu maksājumu apjoma, ko attiecīgajā laikā piemēro Kopienā un ko nosaka 2004. gada 30. aprīlī:

25 % — 2007. gadā,

30 % — 2008. gadā,

35 % — 2009. gadā,

40 % — 2010. gadā,

50 % — 2011. gadā,

60 % — 2012. gadā,

70 % — 2013. gadā,

80 % — 2014. gadā,

90 % — 2015. gadā,

100 % no 2016. gada.”.

v)

Regulas 143.b panta 4. punktam pievieno šādu daļu:

“Tomēr attiecībā uz Bulgāriju un Rumāniju lauksaimniecības zemes platība, uz kuru attiecas vienotā platībmaksājuma shēma, ir daļa no tajās izmantotās lauksaimniecības zemes platības, kas tiek uzturēta labā lauksaimniecības stāvoklī, neatkarīgi no tā, vai šī platība tiek vai netiek izmantota ražošanā, un kuru attiecīgos gadījumos koriģē saskaņā ar objektīviem kritērijiem, ko Bulgārija un Rumānija nosaka pēc Komisijas apstiprinājuma saņemšanas.”.

w)

Regulas 143.b panta 9. punktu aizstāj ar šādu punktu:

“9.

Katrai jaunajai dalībvalstij vienotā platībmaksājuma shēma ir pieejama piemērošanas laikposmā līdz 2006. gada beigām ar iespēju šo laikposmu divas reizes pagarināt par vienu gadu, ja jaunā dalībvalsts to lūdz. Tomēr attiecībā uz Bulgāriju un Rumāniju vienotā platībmaksājuma shēma ir pieejama piemērošanas laikposmā līdz 2009. gada beigām ar iespēju šo laikposmu divas reizes pagarināt par vienu gadu, ja minētās dalībvalstis to lūdz. Ņemot vērā 11. punktu, ikviena jaunā dalībvalsts piemērošanas laikposma pirmā vai otrā gada beigās var pieņemt lēmumu pārtraukt šīs shēmas piemērošanu. Par savu nodomu pārtraukt vienotā platībmaksājuma shēmas piemērošanu jaunās dalībvalstis paziņo Komisijai līdz pēdējā piemērošanas gada 1. augustam.”.

x)

Regulas 143.b panta 11. punktam pievieno šādu daļu:

“Attiecībā uz Bulgāriju un Rumāniju līdz piecu gadu laikposma beigām, kurā piemēro vienotā platībmaksājuma shēmu, proti, līdz 2011. gadam, piemēro procentuālo sadalījumu, kas paredzēts 143.a panta otrajā daļā. Ja atbilstīgi lēmumam, ko pieņem saskaņā ar b) apakšpunktu, vienotā platībmaksājuma shēmu piemēro pēc minētās dienas, tad procentuālo daļu, kas 2011. gadam noteikta 143.a panta otrajā daļā, piemēro līdz vienotā platībmaksājuma shēmas piemērošanas pēdējā gada beigām.”.

y)

Regulas 143.c panta 2. punktu aizstāj ar šādu punktu:

“2.

Jaunajām dalībvalstīm ir iespēja, iepriekš saņemot Komisijas atļauju, papildināt tiešos maksājumus, piešķirot:

a)

attiecībā uz visiem tiešajiem maksājumiem, 2004. gadā — līdz 55 % no tiešo maksājumu līmeņa Kopienā, kāds tas noteikts uz 2004. gada 30. aprīli, 2005. gadā — līdz 60 %, 2006. gadā — līdz 65 % un no 2007. gada — līdz 30 procentu punktiem papildus piemērojamajam līmenim, kas attiecīgajam gadam noteikts 143.a pantā. Ciktāl tas attiecas uz Bulgāriju un Rumāniju, piemēro šādus noteikumus: 2007. gadā — līdz 55 % no tiešo maksājumu līmeņa Kopienā, kāds tas noteikts uz 2004. gada 30. aprīli, 2008. gadā — līdz 60 %, 2009. gadā — līdz 65 % un no 2010. gada — līdz 30 procentu punktiem papildus piemērojamajam līmenim, kas attiecīgajam gadam noteikts 143.a panta otrajā daļā. Tomēr Čehijas Republika var tiešos maksājumus kartupeļu cietes ražošanas nozarē papildināt līdz 100 % no Kopienā piemērojamā tiešo maksājumu apjoma, kāds tas ir 2004. gada 30. aprīlī. Tomēr attiecībā uz tiešajiem maksājumiem, kas minēti šīs regulas IV sadaļas 7. nodaļā, piemēro šādas maksimālās procentu likmes: 2004. gadā — 85 %, 2005. gadā — 90 %, 2006. gadā — 95 % un 2007. gadā — 100 %. Ciktāl tas attiecas uz Bulgāriju un Rumāniju, piemēro šādas maksimālās procentu likmes: 2007. gadā — 85 %, 2008. gadā — 90 %, 2009. gadā — 95 % un no 2010. gadā — 100 %;

vai

b)

i)

attiecībā uz tiešajiem maksājumiem, kas nav vienotā maksājuma shēmas maksājumi, par 10 procenta punktiem palielinātu tāda tiešā atbalsta kopējo apjomu, ko jaunajā dalībvalstī lauksaimniekam attiecībā uz konkrētiem produktiem būtu bijušas tiesības saņemt 2003. kalendārajā gadā atbilstīgi KLP veida valsts shēmai. Tomēr attiecībā uz Lietuvu references gads ir 2002. kalendārais gads. Attiecībā uz Bulgāriju un Rumāniju references gads ir 2006. kalendārais gads. Attiecībā uz Slovēniju palielinājums ir 10 procenta punkti 2004. gadā, 15 procenta punkti 2005. gadā, 20 procenta punkti 2006. gadā un 25 procenta punkti no 2007. gada;

ii)

attiecībā uz vienreizējā maksājuma shēmu papildu valsts tiešā atbalsta kopapjoms, ko jaunā dalībvalsts var piešķirt konkrētā gadā, nepārsniedz noteikto finanšu līdzekļu kopapjomu. Šis līdzekļu kopapjoms ir starpība starp:

KLP veida valsts tiešā atbalsta kopapjomu, kas būtu pieejams attiecīgajā jaunajā dalībvalstī 2003. kalendārajā gadā vai - attiecībā uz Lietuvu 2002. kalendārajā gadā, ikreiz palielinot par 10 procenta punktiem. Tomēr attiecībā uz Bulgāriju un Rumāniju references gads ir 2006. kalendārais gads. Attiecībā uz Slovēniju palielinājums ir 10 procenta punkti 2004. gadā, 15 procenta punkti 2005. gadā, 20 procenta punkti 2006. gadā un 25 procenta punkti no 2007. gada,

un

attiecīgajai jaunajai dalībvalstij VIIIa pielikumā noteikto maksimāli pieļaujamo apjomu, ko attiecīgos gadījumos koriģē saskaņā ar 64. panta 2. punktu un 70. panta 2. punktu.

Lai aprēķinātu pirmajā ievilkumā minēto kopapjomu, aprēķinā ietver valsts tiešos maksājumus un/vai tās sastāvdaļas, kas atbilst Kopienas tiešajiem maksājumiem, un/vai tās sastāvdaļas, kas tika ņemtas vērā, saskaņā ar 64. panta 2. punktu, 70. panta 2. punktu un 71.c pantu aprēķinot attiecīgajai jaunajai dalībvalstij noteikto faktisko maksimāli pieļaujamo apjomu.

Attiecībā uz katru konkrēto tiešo maksājumu jaunā dalībvalsts var izvēlēties piemērot vai nu a) vai b) iespēju.

Kopējais tiešais atbalsts, ko lauksaimniekiem jaunajās dalībvalstīs var piešķirt pēc pievienošanās un saskaņā ar atbilstīgiem tiešajiem maksājumiem, ieskaitot valsts papildu tiešos maksājumus, nepārsniedz tiešā atbalsta līmeni, ko lauksaimnieks būtu varējis saņemt saskaņā ar atbilstīgo tiešo maksājumu, kādu attiecīgajā laikā Kopienā piemēro dalībvalstīm un kāds tas ir 2004. gada 30. aprīlī.”.

z)

Regulas 154.a panta 2. punktu aizstāj ar šādu punktu:

“2.

Pasākumus, kas minēti 1. punktā, var noteikt laikposmā, kas sākas 2004. gada 1. maijā un beidzas 2009. gada 30. jūnijā, un pēc minētā datuma tie nav spēkā. Tomēr attiecībā uz Bulgāriju un Rumāniju laikposms sākas 2007. gada 1. janvārī un beidzas 2011. gada 31. decembrī. Padome pēc Komisijas priekšlikuma, lemjot ar kvalificētu balsu vairākumu, var pagarināt šos laikposmus.”.

aa)

Regulas III pielikumā pievieno šādas zemsvītras piezīmes:

A punkta nosaukumam:

“* Attiecībā uz Bulgāriju un Rumāniju norāde uz 2005. gadu jālasa kā norāde uz pirmo gadu, kad piemēro vienreizējā maksājuma shēmu.”;

B punkta nosaukumam:

“* Attiecībā uz Bulgāriju un Rumāniju norāde uz 2006. gadu jālasa kā norāde uz otro gadu, kad piemēro vienreizējā maksājuma shēmu.”;

un C punkta nosaukumam:

“* Attiecībā uz Bulgāriju un Rumāniju norāde uz 2007. gadu jālasa kā norādi uz trešo gadu, kad piemēro vienreizējā maksājuma shēmu.”.

ab)

Regulas VIII.A pielikumu aizstāj ar šādu pielikumu:

“VIII.A PIELIKUMS

Valstij noteiktais maksimālie pieļaujamais daudzums, kas minēts 71.c pantā

Maksimālie pieļaujamie daudzumi ir aprēķināti, ievērojot 143.a pantā paredzēto pieaugumu shēmu, un tādēļ tie nav jāsamazina.

(miljonos EUR)

Kalendārais gads

Bulgārija

Čehijas Republika

Igaunija

Kipra

Latvija

Lietuva

Ungārija

Malta

Polija

Rumānija

Slovēnija

Slovākija

2005

-

228,8

23,4

8,9

33,9

92,0

350,8

0,67

724,6

-

35,8

97,7

2006

-

266,7

27,3

12,5

39,6

107,3

420,2

0,83

881,7

-

41,9

115,4

2007

200,3

343,6

40,4

16,3

55,6

146,9

508,3

1,64

1 140,8

440,0

56,1

146,6

2008

240,4

429,2

50,5

20,4

69,5

183,6

634,9

2,05

1 425,9

527,9

70,1

183,2

2009

281,0

514,9

60,5

24,5

83,4

220,3

761,6

2,46

1 711,0

618,1

84,1

219,7

2010

321,2

600,5

70,6

28,6

97,3

257,0

888,2

2,87

1 996,1

706,4

98,1

256,2

2011

401,4

686,2

80,7

32,7

111,2

293,7

1 014,9

3,28

2 281,1

883,0

112,1

292,8

2012

481,7

771,8

90,8

36,8

125,1

330,4

1 141,5

3,69

2 566,2

1 059,6

126,1

329,3

2013

562,0

857,5

100,9

40,9

139,0

367,1

1 268,2

4,10

2 851,3

1 236,2

140,2

365,9

2014

642,3

857,5

100,9

40,9

139,0

367,1

1 268,2

4,10

2 851,3

1 412,8

140,2

365,9

2015

722,6

857,5

100,9

40,9

139,0

367,1

1 268,2

4,10

2 851,3

1 589,4

140,2

365,9

turpmākie gadi

802,9

857,5

100,9

40,9

139,0

367,1

1 268,2

4,10

2 851,3

1 766,0

140,2

365,9”.

ac)

Regulas X pielikumam pievieno šādu tekstu:

 

“BULGĀRIJA

 

Starozagorski

 

Haskovski

 

Slivenski

 

Yambolski

 

Burgaski

 

Dobrichki

 

Plovdivski”.

ad)

Regulas XI B pielikumu aizstāj ar šādu pielikumu:

“XI B PIELIKUMS

Valsts laukaugu pamatplatības un atsauces ražas jaunajās dalībvalstīs, kā minēts 101. un 103. pantā

 

Pamatplatība

(hektāros)

Atsauces ražas

(t/ha)

Bulgārija

2 625 258

2,90

Čehijas Republika

2 253 598

4,20

Igaunija

362 827

2,40

Kipra

79 004

2,30

Latvija

443 580

2,50

Lietuva

1 146 633

2,70

Ungārija

3 487 792

4,73

Malta

4 565

2,02

Polija

9 454 671

3,00

Rumānija

7 012 666

2,65

Slovēnija

125 171

5,27

Slovākija

1 003 453

4,06”.

9.

32003 R 1788: Padomes Regula (EK) Nr. 1788/2003 (2003. gada 29. septembris), ar ko nosaka maksājumu piena un piena produktu nozarē (OV L 270, 21.10.2003., 123. lpp.), kuru groza:

32004 D 0281: Padomes 22.3.2004. Lēmums 2004/281/EK (OV L 93, 30.3.2004., 1. lpp.),

a)

Regulas 1. panta 4. punktam pievieno šādu daļu:

“Bulgārijai un Rumānijai izveido īpašu restrukturizācijas rezervi, kā paredzēts I pielikuma g) tabulā. Šo rezervi atmaksā no 2009. gada 1. aprīļa tādā apjomā, par ko laikposmā no 2002. gada ir samazinājies piena un piena produktu patēriņš saimniecības līmenī katrā no šīm valstīm. Lēmumu par rezerves atmaksāšanu un par tās sadalījumu starp piegādes kvotu un tiešās pārdošanas kvotu pieņem Komisija saskaņā ar 23. panta 2. punktā paredzēto procedūru, pamatojoties uz izvērtējumu par ziņojumiem, ko Bulgārija un Rumānija iesniedz līdz 2008. gada 31. decembrim. Šajos ziņojumos precizē pašreizējā restrukturizācijas procesa rezultātus un tendences attiecīgās valsts piena pārstrādes nozarē, un jo īpaši pārejā no ražošanas saimniecības vajadzībām uz ražošanu tirgum.”.

b)

Regulas 1. panta 5. punktu aizstāj ar šādu punktu:

“5.

Attiecībā uz Bulgāriju, Čehijas Republiku, Igauniju, Kipru, Latviju, Lietuvu, Ungāriju, Maltu, Poliju, Rumāniju, Slovēniju un Slovākiju norādītie valsts references daudzumi ietver visu govs pienu vai piena ekvivalentu, kas piegādāts pircējiem vai tieši pārdots patēriņam, kā noteikts šīs regulas 5. pantā, neņemot vērā, vai tas ražots vai tirgots atbilstīgi pārejas posma pasākumiem, ko piemēro šīm valstīm.”.

c)

Regulas 1. pantam pievieno šādu punktu:

“6.

Attiecībā uz Bulgāriju un Rumāniju maksājumu piemēro no 2007. gada 1. aprīļa.”.

d)

Regulas 6. panta 1. punkta otro un trešo daļu aizstāj ar šādām daļām:

“Attiecībā uz Bulgāriju, Čehijas Republiku, Igauniju, Kipru, Latviju, Lietuvu, Ungāriju, Maltu, Poliju, Rumāniju, Slovēniju un Slovākiju individuālie references daudzumi ir izklāstīti I pielikuma f) tabulā.

Attiecībā uz Bulgāriju, Čehijas Republiku, Igauniju, Kipru, Latviju, Lietuvu, Ungāriju, Maltu, Poliju, Rumāniju, Slovēniju un Slovākiju 12 mēnešu laikposms individuālo references daudzumu noteikšanai sākas: Ungārijai — 2001. gada 1. aprīlī, Maltai un Lietuvai — 2002. gada 1. aprīlī, Čehijas Republikai, Kiprai, Igaunijai, Latvijai un Slovākijai — 2003. gada 1. aprīlī, Polijai un Slovēnijai — 2004. gada 1. aprīlī un Bulgārijai un Rumānijai — 2006. gada 1. aprīlī.”.

e)

Regulas 6. panta 1. punktam pievieno šādu daļu:

“Attiecībā uz Bulgāriju un Rumāniju kopējā apjoma sadalījumu piegādēm un tiešajai tirdzniecībai, kā noteikts I pielikuma f) tabulā, Komisija pārskata, pamatojoties uz 2006. gada faktiskajiem datiem par piegādēm un tiešo tirdzniecību, un — vajadzības gadījumā — koriģē saskaņā ar 23. panta 2. punktā paredzēto procedūru.”

f)

Regulas 9. panta 2. punkta otro daļu aizstāj ar šādu daļu:

“Attiecībā uz Bulgāriju, Čehijas Republiku, Igauniju, Kipru, Latviju, Lietuvu, Ungāriju, Poliju, Rumāniju, Slovēniju un Slovākiju references tauku saturs, kas minēts 1. daļā, ir tāds pats kā references tauku saturs daudzumos, kas ražotājiem piešķirti šādos datumos: Ungārijai — 2002. gada 31. martā, Lietuvai — 2003. gada 31. martā, Čehijas Republikai, Kiprai, Igaunijai, Latvijai un Slovākijai — 2004. gada 31. martā un Polijai un Slovēnijai — 2005. gada 31. martā, Bulgārijai un Rumānijai — 2007. gada 31. martā.”.

g)

Regulas 9. panta 5. punktam pievieno šādu daļu:

“Attiecībā uz Rumāniju references tauku saturu, kas noteikts II pielikumā, Komisija pārskata, pamatojoties uz datiem par visu 2004. gadu, un — vajadzības gadījumā — koriģē saskaņā ar 23. panta 2. punktā paredzēto procedūru.”.

h)

Regulas I pielikuma d), e), f) un g) tabulu aizstāj ar šādām tabulām:

“d)

2007./2008. gadam

Dalībvalsts

Daudzumi tonnās

Beļģija

3 343 535,000

Bulgārija

979 000,000

Čehijas Republika

2 682 143,000

Dānija

4 499 900,000

Vācija

28 143 464,000

Igaunija

624 483,000

Grieķija

820 513,000

Spānija

6 116 950,000

Francija

24 478 156,000

Īrija

5 395 764,000

Itālija

10 530 060,000

Kipra

145 200,000

Latvija

695 395,000

Lietuva

1 646 939,000

Luksemburga

271 739,000

Ungārija

1 947 280,000

Malta

48 698,000

Nīderlande

11 185 440,000

Austrija

2 776 895,000

Polija

8 964 017,000

Portugāle

1 939 187,000

Rumānija

3 057 000,000

Slovēnija

560 424,000

Slovākija

1 013 316,000

Somija

2 431 047,324

Zviedrija

3 336 030,000

Apvienotā Karaliste

14 755 647,000

e)

Laikposmā no 2008./2009. gada līdz 2014./2015. gadam

Dalībvalsts

Daudzumi tonnās

Beļģija

3 360 087,000

Bulgārija

979 000,000

Čehijas Republika

2 682 143,000

Dānija

4 522 176,000

Vācija

28 282 788,000

Igaunija

624 483,000

Grieķija

820 513,000

Spānija

6 116 950,000

Francija

24 599 335,000

Īrija

5 395 764,000

Itālija

10 530 060,000

Kipra

145 200,000

Latvija

695 395,000

Lietuva

1 646 939,000

Luksemburga

273 084,000

Ungārija

1 947 280,000

Malta

48 698,000

Nīderlande

11 240 814,000

Austrija

2 790 642,000

Polija

8 964 017,000

Portugāle

1 948 550,000

Rumānija

3 057 000,000

Slovēnija

560 424,000

Slovākija

1 013 316,000

Somija

2 443 069,324

Zviedrija

3 352 545,000

Apvienotā Karaliste

14 828 597,000

f)

References daudzumi piegādēm un tiešajai tirdzniecībai, kas minēti 6. panta 1. punkta otrajā daļā

Dalībvalsts

References daudzumi piegādei, tonnās

References daudzumi tiešajai tirdzniecībai, tonnās

Bulgārija

722 000

257 000

Čehijas Republika

2 613 239

68 904

Igaunija

537 188

87 365

Kipra

141 337

3 863

Latvija

468 943

226 452

Lietuva

1 256 440

390 499

Ungārija

1 782 650

164 630

Malta

48 698

Polija

8 500 000

464 017

Rumānija

1 093 000

1 964 000

Slovēnija

467 063

93 361

Slovākija

990 810

22 506

g)

Īpašās restrukturizācijas rezerves daudzumi, kas minēti 1. panta 4. punktā

Dalībvalsts

Īpašās restrukturizācijas rezerves daudzumi, tonnās

Bulgārija

39 180

Čehijas Republika

55 788

Igaunija

21 885

Latvija

33 253

Lietuva

57 900

Ungārija

42 780

Polija

416 126

Rumānija

188 400

Slovēnija

16 214

Slovākija

27 472”

i)

Regulas II pielikuma tabulu aizstāj ar šādu tabulu:

“REFERENCES TAUKU SATURS

Dalībvalsts

References tauku saturs (g/kg)

Beļģija

36,91

Bulgārija

39,10

Čehijas Republika

42,10

Dānija

43,68

Vācija

40,11

Igaunija

43,10

Grieķija

36,10

Spānija

36,37

Francija

39,48

Īrija

35,81

Itālija

36,88

Kipra

34,60

Latvija

40,70

Lietuva

39,90

Luksemburga

39,17

Ungārija

38,50

Nīderlande

42,36

Austrija

40,30

Polija

39,00

Portugāle

37,30

Rumānija

35,93

Slovēnija

41,30

Slovākija

37,10

Somija

43,40

Zviedrija

43,40

Apvienotā Karaliste

39,70”.

3.   TRANSPORTA POLITIKA

31996 L 0026: Padomes Direktīva 96/26/EK (1996. gada 29. aprīlis) par atļaušanu kravu autopārvadātājiem un pasažieru autopārvadātājiem veikt profesionālo darbību un par diplomu, sertifikātu un citu kvalifikāciju apliecinošo dokumentu savstarpēju atzīšanu, lai veicinātu šo pārvadātāju tiesības veikt uzņēmējdarbību iekšzemes un starptautisko autopārvadājumu nozarē (OV L 124, 23.5.1996., 1. lpp.), kuru groza:

31998 L 0076: Padomes 1.10.1998. Direktīva 98/76/EK (OV L 277, 14.10.1998., 17. lpp.),

12003 T: Akts par pievienošanās nosacījumiem un pielāgojumiem Līgumos — Čehijas Republikas, Igaunijas Republikas, Kipras Republikas, Latvijas Republikas, Lietuvas Republikas, Ungārijas Republikas, Maltas Republikas, Polijas Republikas, Slovēnijas Republikas un Slovākijas Republikas pievienošanās (OV L 236, 23.9.2003., 33. lpp.),

32004 L 0066: Padomes 26.4.2004. Direktīva 2004/66/EK (OV L 168, 1.5.2004., 35. lpp.).

a)

Direktīvas 10. pantam pievieno šādus punktus:

“11.

Atkāpjoties no 3. punkta, sertifikātus, kas Bulgārijā līdz pievienošanās dienai izdoti autopārvadājumu veicējiem, vienīgi tad uzskata par līdzvērtīgiem tiem sertifikātiem, kas izdoti atbilstīgi šai direktīvai, ja pirmie minētie sertifikāti:

pēc 2002. gada 19. novembra izdoti kravu un pasažieru starptautisko autopārvadājumu veicējiem saskaņā ar 2002. gada 31. oktobra Rīkojumu Nr. 11 par pasažieru un kravu starptautiskiem autopārvadājumiem (“Valsts Vēstnesis” Nr. 108, 2002. gada 19. novembrī);

pēc 2002. gada 19. novembra izdoti kravu un pasažieru iekšzemes autopārvadājumu veicējiem saskaņā ar 1999. gada 3. novembra Rīkojumu Nr. 33 par pasažieru un kravu sabiedriskiem pārvadājumiem Bulgārijas teritorijā, kurā grozījumi izdarīti 2002. gada 30. oktobrī (“Valsts Vēstnesis” Nr. 108, 2002. gada 19. novembrī).

12.

Atkāpjoties no 3. punkta, sertifikātus, kas Rumānijā līdz pievienošanās dienai izdoti autopārvadājumu veicējiem, vienīgi tad uzskata par līdzvērtīgiem tiem sertifikātiem, kas izdoti atbilstīgi šai direktīvai, ja pirmie minētie sertifikāti pēc 2000. gada 28. janvāra izdoti kravu un pasažieru starptautisko un iekšzemes autopārvadājumu veicējiem atbilstīgi Transporta ministra 1999. gada 21. decembra Rīkojumam Nr. 761 par to personu iecelšanu, apmācību un profesionālās kompetences sertificēšanu, kuri pastāvīgi un faktiski koordinē autopārvadājumu darbības.”.

b)

Direktīvas 10.b panta otro daļu aizstāj ar šādu daļu:

“Profesionālās kompetences sertifikātus, kas minēti 10. panta 4. līdz 12. punktā, attiecīgās dalībvalstis var izdot atkārtoti atbilstīgi sertifikāta paraugam I.a pielikumā.”.

4.   NODOKĻU POLITIKA

1.

31977 L 0388: Padomes Sestā direktīva 77/388/EEK (1977. gada 17. maijs) par to, kā saskaņojami dalībvalstu tiesību akti par apgrozījuma nodokļiem — Kopēja pievienotās vērtības nodokļu sistēma: vienota aprēķinu bāze (OV L 145, 13.6.1977., 1. lpp.), kuru groza:

11979 H: Akts par pievienošanās nosacījumiem un Līgumu pielāgojumiem — Grieķijas Republikas pievienošanās (OV L 291, 19.11.1979., 95. lpp.),

31980 L 0368: Padomes 26.3.1980. Direktīva 80/368/EEK (OV L 90, 3.4.1980., 41. lpp.),

31984 L 0386: Padomes 31.7.1984. Direktīva 84/386/EEK (OV L 208, 3.8.1984., 58. lpp.),

11985 I: Akta par pievienošanās nosacījumiem un Līgumu pielāgojumiem — Spānijas Karalistes un Portugāles Republikas pievienošanās (OJ L 302, 15.11.1985., 167. lpp.),

31989 L 0465: Padomes 18.7.1989. Direktīva 89/465/EEK (OV L 226, 3.8.1989., 21. lpp.),

31991 L 0680: Padomes 16.12.1991. Direktīva 91/680/EEK (OV L 376, 31.12.1991., 1. lpp.),

31992 L 0077: Padomes 19.10.1992. Direktīva 92/77/EEK (OV L 316, 31.10.1992., 1. lpp.),

31992 L 0111: Padomes 14.12.1992. Direktīva 92/111/EEK (OV L 384, 30.12.1992., 47. lpp.),

31994 L 0004: Padomes 14.2.1994. Direktīva 94/4/EK (OV L 60, 3.3.1994., 14. lpp.),

31994 L 0005: Padomes 14.2.1994. Direktīva 94/5/EK (OV L 60, 3.3.1994., 16. lpp.),

31994 L 0076: Padomes 22.12.1994. Direktīva 94/76/EK (OV L 365, 31.12.1994., 53. lpp.),

31995 L 0007: Padomes 10.4.1995. Direktīva 95/7/EK (OV L 102, 5.5.1995., 18. lpp.),

31996 L 0042: Padomes 25.6.1996. Direktīva 96/42/EK (OV L 170, 9.7.1996., 34. lpp.),

31996 L 0095: Padomes 20.12.1996. Direktīva 96/95/EK (OV L 338, 28.12.1996., 89. lpp.),

31998 L 0080: Padomes 12.10.1998. Direktīva 98/80/EK (OV L 281, 17.10.1998., 31. lpp.),

31999 L 0049: Padomes 25.5.1999. Direktīva 1999/49/EK (OV L 139, 2.6.1999., 27. lpp.),

31999 L 0059: Padomes 17.6.1999. Direktīva 1999/59/EK (OV L 162, 26.6.1999., 63. lpp.),

31999 L 0085: Padomes 22.10.1999. Direktīva 1999/85/EK (OV L 277, 22.10.1999., 34. lpp.),

32000 L 0017: Padomes 30.3.2000. Direktīva 2000/17/EK (OV L 84, 5.4.2000., 24. lpp.),

32000 L 0065: Padomes 17.10.2000. Direktīva 2000/65/EK (OV L 269, 21.10.2000., 44. lpp.),

32001 L 0004: Padomes 19.1.2001. Direktīva 2001/4/EK (OV L 22, 24.1.2001., 17. lpp.),

32001 L 0115: Padomes 20.12. 2001. Direktīva 2001/115/EK (OV L 15, 17.1.2002., 24. lpp.),

32002 L 0038: Padomes 7.5.2002. Direktīva 2002/38/EK (OV L 128, 15.5.2002., 41. lpp.),

32002 L 0093: Padomes 3.12.2002. Direktīva 2002/93/EK (OV L 331, 7.12.2002., 27. lpp.),

12003 T: Akts par pievienošanās nosacījumiem un pielāgojumiem Līgumos — Čehijas Republikas, Igaunijas Republikas, Kipras Republikas, Latvijas Republikas, Lietuvas Republikas, Ungārijas Republikas, Maltas Republikas, Polijas Republikas, Slovēnijas Republikas un Slovākijas Republikas pievienošanās (OV L 236, 23.9.2003., 33. lpp.),

32003 L 0092: Padomes 7.10.2003. Direktīva 2003/92/EK (OV L 260, 11.10.2003., 8. lpp.),

32004 L 0007: Padomes 20.1.2004. Direktīva 2004/7/EK (OV L 27, 30.1.2004., 44. lpp.),

32004 L 0015: Padomes 10.2.2004. Direktīva 2004/15/EK (OV L 52, 21.2.2004., 61. lpp.),

32004 L 0066: Padomes 26.4.2004. Direktīva 2004/66/EK (OV L 168, 1.5.2004., 35. lpp.).

Direktīvas 24.a pantā pirms ievilkuma

“—

Čehijas Republikā: EUR 35 000” iekļauj šādu ievilkumu:

“—

Bulgārijā: EUR 25 600;”

un pēc ievilkuma

“—

Polijā — EUR 10 000” iekļauj šādu ievilkumu:

“—

Rumānijā — EUR 35 000;”.

2.

31992 L 0083: Padomes Direktīva 92/83/EEK (1992. gada 19. oktobris) par to, kā saskaņojams akcīzes nodoklis spirtam un alkoholiskajiem dzērieniem (OV L 316, 31.10.1992., 21. lpp.), ko groza:

12003 T: Akta par pievienošanās nosacījumiem un Līgumu pielāgojumiem — Čehijas Republikas, Igaunijas Republikas, Kipras Republikas, Latvijas Republikas, Lietuvas Republikas, Ungārijas Republikas, Maltas Republikas, Polijas Republikas, Slovēnijas Republikas un Slovākijas Republikas pievienošanās (OV L 236, 23.9.2003., 33. lpp.).

a)

Direktīvas 22. panta 6. punktu aizstāj ar šādu punktu:

“6.

Etilspirtam, ko ražo augļu audzētāju spirta destilācijas rūpnīcās, kuru jauda spirta ražošanai no augļu audzētāju saimniecību piegādātajiem augļiem pārsniedz 10 hektolitrus gadā, Bulgārija un Čehijas Republika ir tiesīga piemērot samazinātu akcīzes nodokļa likmi, kas nav mazāka par 50 % no valsts akcīzes nodokļa pamatlikmes etilspirtam. Katrai augļu audzētāju saimniecībai samazināto nodokļa likmi piemēro tikai 30 litriem augļu alkohola gadā, ja šis alkohols paredzēts vienīgi pašu patēriņam.”.

b)

Regulas 22. panta 7. punktu aizstāj ar šādu punktu:

“7.

Etilspirtam, ko ražo augļu audzētāju spirta destilācijas rūpnīcās, kuru jauda spirta ražošanai no augļu audzētāju saimniecību piegādātajiem augļiem pārsniedz 10 hektolitrus gadā, Ungārija, Rumānija un Slovākija ir tiesīga piemērot samazinātu akcīzes nodokļa likmi, kas nav mazāka par 50 % no valsts akcīzes nodokļa pamatlikmes etilspirtam. Katrai augļu audzētāju saimniecībai samazināto nodokļa likmi piemēro tikai 50 litriem augļu alkohola gadā, ja šis alkohols paredzēts vienīgi pašu patēriņam. Šos pasākumus Komisija pārskata 2015. gadā un iesniedz Padomei ziņojumu par iespējamiem grozījumiem.”.


(1)  Neierobežojot īpašās normas, kas paredzētas Regulā (EK) Nr. 1454/2001.

(2)  Neierobežojot īpašās normas, kas paredzētas Regulā (EK) Nr. 1452/2001.

(3)  Neierobežojot īpašās normas, kas paredzētas Regulā (EK) Nr. 1453/2001.

(4)  Šo maksimālo apjomu uz laiku palielina pa 100 000 līdz 1 519 811 līdz laikam, kad ir iespējams izvest dzīvos dzīvniekus, kas nav sasnieguši sešu mēnešu vecumu.

(5)  Neierobežojot īpašās normas, kas paredzētas Regulā (EK) Nr. 1454/2001.

(6)  Neierobežojot īpašās normas, kas paredzētas Regulā (EK) Nr. 1452/2001.

(7)  Neierobežojot īpašās normas, kas paredzētas Regulā (EK) Nr. 1453/2001.


IV PIELIKUMS

Pievienošanās akta 20. pantā minētais saraksts: papildu pielāgojumi iestāžu pieņemtajos aktos

LAUKSAIMNIECĪBA

A.   TIESĪBU AKTI LAUKSAIMNIECĪBAS JOMĀ

1.

Eiropas Kopienas dibināšanas līgums, Trešā daļa, II sadaļa, Lauksaimniecība

Padome ar kvalificētu balsu vairākumu pēc Komisijas priekšlikuma un apspriedusies ar Eiropas Parlamentu groza regulu, ar ko reglamentē cukura tirgu kopīgo organizāciju, lai ņemtu vērā Bulgārijas un Rumānijas pievienošanos, tādējādi pielāgojot cukura un izoglikozes kvotas, kā arī maksimālos vajadzīgos jēlcukura piegādes daudzumus, kā noteikts turpmāk sniegtajā tabulā, kurus var pielāgot tāpat kā pielāgo pašreizējo dalībvalstu kvotas, lai nodrošinātu atbilstību attiecīgajā laikā spēkā esošajiem cukura nozares tirgu kopīgās organizācijas principiem un mērķiem.

Saskaņotie daudzumi

(tonnās)

 

Bulgārija

Rumānija

Cukura pamatdaudzums, (1)

4 752

109 164

no kura: A

4 320

99 240

B

432

9 924

Maksimālie vajadzīgie piegādes daudzumi (noteikti kā baltais cukurs) jēlcukura importam

198 748

329 636

Cukura pamatdaudzums, (2)

56 063

9 981

no kura: A

56 063

9 790

B

0

191

Ja Bulgārija 2006. gadā tā lūdz, iepriekš minētos cukura pamatdaudzumus no A un B iedaļas pārnes uz attiecīgajiem Bulgārijai noteiktajiem izoglikozes A un B iedaļas pamatdaudzumiem.

2.

31998 R 2848: Komisijas Regula (EK) Nr. 2848/98 (1998. gada 22. decembris), ar ko paredz sīki izstrādātus noteikumus Padomes Regulas (EEK) Nr. 2075/92 piemērošanai attiecībā uz piemaksu sistēmu, ražošanas kvotām un īpašo atbalstu, kas piešķirams ražotāju grupām jēltabakas nozarē (OV L 358, 31.12.1998., 17. lpp.), un ko groza:

31999 R 0510: Komisijas 8.3.1999. Regula (EK) Nr. 510/1999 (OV L 60, 9.3.1999., 54. lpp.),

31999 R 0731: Komisijas 7.4.1999. Regula (EK) Nr. 731/1999 (OV L 93, 8.4.1999., 20. lpp.),

31999 R 1373: Komisijas 25.6.1999. Regula (EK) Nr. 1373/1999 (OV L 162, 26.6.1999., 47. lpp.),

31999 R 2162: Komisijas 12.10.1999. Regula (EK) Nr. 2162/1999 (OV L 265, 13.10.1999., 13. lpp.),

31999 R 2637: Komisijas 14.12.1999. Regula (EK) Nr. 2637/1999 (OV L 323, 15.12.1999., 8. lpp.),

32000 R 0531: Komisijas 10.3.2000. Regula (EK) Nr. 531/2000 (OV L 64, 11.3.2000., 13. lpp.),

32000 R 0909: Komisijas 2.5.2000. Regula (EK) Nr. 909/2000 (OV L 105, 3.5.2000., 18. lpp.),

32000 R 1249: Komisijas 15.6.2000. Regula (EK) Nr. 1249/2000 (OV L 142, 16.6.2000., 3. lpp.),

32001 R 0385: Komisijas 26.2.2001. Regula (EK) Nr. 385/2001 (OV L 57, 27.2.2001., 18. lpp.),

32001 R 1441: Komisijas 16.7.2001. Regula (EK) Nr. 1441/2001 (OV L 193, 17.7.2001., 5. lpp.),

32002 R 0486: Komisijas 18.3.2002. Regula (EK) Nr. 486/2002 (OV L 76, 19.3.2002., 9. lpp.),

32002 R 1005: Komisijas 12.06.2002. Regula (EK) Nr. 1005/2002 (OV L 153, 13.6.2002., 3. lpp.),

32002 R 1501: Komisijas 22.08.2002. Regula (EK) Nr. 1501/2002 (OV L 227, 23.8.2002., 16. lpp.),

32002 R 1983: Komisijas 7.11.2002. Regula (EK) Nr. 1983/2002 (OV L 306, 8.11.2002., 8. lpp.),

32004 R 1809: Komisijas 18.10.2004. Regula (EK) Nr. 1809/2004 (OV L 318, 19.10.2004., 18. lpp.),

Vajadzības gadījumā un saskaņā ar procedūru, kas paredzēta 23. pantā Padomes Regulā (EEK) Nr. 2075/92 (1992. gada 30. jūnijs) par jēltabakas tirgus kopīgo organizāciju (3), Komisija līdz pievienošanās dienai pieņem vajadzīgos grozījumus Kopienas atzīto tabakas ražošanas apgabalu sarakstā, kas iekļauts Regulas (EK) Nr. 2848/98 II pielikumā, lai ņemtu vērā Bulgārijas un Rumānijas pievienošanos un jo īpaši lai šajā sarakstā iekļautu noteiktos Bulgārijas un Rumānijas tabakas ražošanas apgabalus.

3.

32003 R 1782: Padomes Regula (EK) Nr. 1782/2003 (2003. gada 29. septembris), ar ko izveido kopīgus tiešā atbalsta shēmu noteikumus saskaņā ar kopējo lauksaimniecības politiku un izveido dažas atbalsta shēmas lauksaimniekiem, un groza Regulas (EEK) Nr. 2019/93, (EK) Nr. 1452/2001, (EK) Nr. 1453/2001, (EK) Nr. 1454/2001, (EK) Nr. 1868/94, (EK) Nr. 1251/1999, (EK) Nr. 1254/1999, (EK) Nr. 1673/2000, (EEK) Nr. 2358/71 un (EK) Nr. 2529/2001 (OV L 270, 21.10.2003., 1. lpp.), ko groza:

32004 R 0021: Padomes 17.12.2003. Regula (EK) Nr. 21/2004 (OV L 5, 9.1.2004., 8. lpp.),

32004 R 0583: Padomes 22.3.2004. Regula (EK) Nr. 583/2004 (OV L 91, 30.3.2004., 1. lpp.),

32004 D 0281: Padomes 22.3.2004. Regula (EK) Nr. 2004/281/EK (OV L 93, 30.3.2004., 1. lpp.),

32004 R 0864: Padomes 29.4.2004. Regula (EK) Nr. 864/2004 (OV L 161, 30.4.2004., 48. lpp.).

a)

Padome ar kvalificētu balsu vairākumu pēc Komisijas priekšlikuma un apspriedusies ar Eiropas Parlamentu pieņem vajadzīgos noteikumus, lai Bulgārija un Rumānija atbalstu par sēklām varētu integrēt atbalsta shēmās, kas paredzētas Regulas (EK) Nr. 1782/2003 III sadaļas 6. nodaļā un IV A sadaļā.

i)

Šajos noteikumos būs ietverts šāds grozījums XIa pielikumā “Maksimālie pieļaujamie daudzumi atbalstam par sēklām jaunajās dalībvalstīs, kas minēti 99. panta 3. punktā”, kurš pievienots Regulai (EK) Nr. 1782/2003, ko groza Regula (E) Nr. 583/2004:

“PIELIKUMS XIA

Maksimālie pieļaujamie daudzumi atbalstam par sēklām jaunajās dalībvalstīs, kas minēti 99. panta 3. punktā

(miljonos EUR)

Kalendāraisgads

Bulgārija

Republika Čehijas

Igaunija

Kipra

Latvija

Lietuva

Ungārija

Malta

Polija

Rumānija

Slovēnija

Slovākija

2005

-

0,87

0,04

0,03

0,10

0,10

0,78

0,03

0,56

-

0,08

0,04

2006

-

1,02

0,04

0,03

0,12

0,12

0,90

0,03

0,65

-

0,10

0,04

2007

0,11

1,17

0,05

0,04

0,14

0,14

1,03

0,04

0,74

0,19

0,11

0,05

2008

0,13

1,46

0,06

0,05

0,17

0,17

1,29

0,05

0,93

0,23

0,14

0,06

2009

0,15

1,75

0,07

0,06

0,21

0,21

1,55

0,06

1,11

0,26

0,17

0,07

2010

0,17

2,04

0,08

0,07

0,24

0,24

1,81

0,07

1,30

0,30

0,19

0,08

2011

0,22

2,33

0,10

0,08

0,28

0,28

2,07

0,08

1,48

0,38

0,22

0,09

2012

0,26

2,62

0,11

0,09

0,31

0,31

2,33

0,09

1,67

0,45

0,25

0,11

2013

0,30

2,91

0,12

0,10

0,35

0,35

2,59

0,10

1,85

0,53

0,28

0,12

2014

0,34

2,91

0,12

0,10

0,35

0,35

2,59

0,10

1,85

0,60

0,28

0,12

2015

0,39

2,91

0,12

0,10

0,35

0,35

2,59

0,10

1,85

0,68

0,28

0,12

2016

0,43

2,91

0,12

0,10

0,35

0,35

2,59

0,10

1,85

0,75

0,28

0,12

turpmākie gadi

0,43

2,91

0,12

0,10

0,35

0,35

2,59

0,10

1,85

0,75

0,28

0,12”

ii)

Sadalījums valstu maksimālajiem daudzumiem sēklām, par ko maksā atbalstu, ir šāds:

Saskaņotais sadalījums valstu maksimālajiem daudzumiem sēklām, par ko maksā atbalstu

(tonnās)

 

Bulgārija

Rumānija

Rīsu sēklas (Oryza sativa L.)

883,2

100

Sēklas, kas nav rīsu sēklas

936

2 294

b)

Padome ar kvalificētu balsu vairākumu pēc Komisijas priekšlikuma un apspriedusies ar Eiropas Parlamentu pieņem vajadzīgos noteikumus, lai Bulgārija un Rumānija atbalstu par tabaku varētu integrēt atbalsta shēmās, kas paredzētas Regulas (EK) Nr. 1782/2003 III sadaļas 6. nodaļā un IV A sadaļā.

Sadalījums valstu garantētajiem daudzumiem tabakai ir šāds:

Saskaņotais sadalījums valstu garantētajiem daudzumiem tabakai

(tonnās)

 

Bulgārija

Rumānija

Kopsumma, no tā:

47 137

12 312

I Dūmos kaltēta tabaka

9 023

4 647

II Ēnā kaltēta gaišā tabaka

3 208

2 370

V Saulē kaltēta tabaka

 

5 295

VI Basmas

31 106

 

VIII Kaba Koulak

3 800

 

B.   TIESĪBU AKTI VETERINĀRIJAS UN FITOSANITĀRIJAS JOMĀ

31999 L 0105: Padomes Direktīva 1999/105/EK (1999. gada 22. decembris) par meža reproduktīvā materiāla tirdzniecību (OV L 11, 15.1.2000., 17. lpp.).

Vajadzības gadījumā un saskaņā ar Direktīvas 1999/105/EK 26. panta 3. punktā noteikto procedūru, Komisija minētās direktīvas I pielikumu pielāgo attiecībā uz meža sugām Pinus peuce Griseb., Fagus orientalis Lipsky, Quercus frainetto Ten. un Tilia tomentosa Moench.


(1)  Baltā cukura tonnās.

(2)  Sausnas tonnās.

(3)  OV L 215, 30.7.1992., 70. lpp.


V PIELIKUMS

Pievienošanās akta 21. pantā minētais saraksts: citi pastāvīgi noteikumi

1.   UZŅĒMĒJDARBĪBAS TIESĪBAS

Eiropas Kopienas dibināšanas līgums, III daļas I sadaļa, Brīva preču aprite

ĪPAŠIE PASĀKUMI

Attiecībā uz Bulgāriju vai Rumāniju tāda zāļu patenta vai papildu aizsardzības sertifikāta īpašnieks vai labuma guvējs, kura saņemšanai pieteikums ir iesniegts kādā dalībvalstī laikā, kad šādu aizsardzību šīm zālēm nebija iespējams saņemt kādā no iepriekš uzskaitītajām jaunajām dalībvalstīm, var atsaukties uz tiesībām, ko piešķir šāds patents vai papildu aizsardzības sertifikāts, lai tādējādi novērstu attiecīgo zāļu importu un tirdzniecību dalībvalstīs vai valstīs, kurās uz šīm zālēm attiecas patenta aizsardzība vai papildu aizsardzība; tas attiecas arī uz gadījumiem, kad attiecīgās zāles jaunajā dalībvalstī pirmo reizi laidusi tirgū pati iepriekšminētā persona, vai arī tas noticis ar viņas piekrišanu.

Ikviena persona, kas zāles, uz kurām attiecas iepriekšējā daļa, paredz importēt vai tirgot dalībvalstī, kurā zālēm ir patenta aizsardzība vai papildu aizsardzība, kompetentajām iestādēm iesniegtajā pieteikumā par šo importu pierāda, ka īpašnieks vai labuma guvējs, uz ko attiecas šāda aizsardzība, ir informēts vienu mēnesi iepriekš.

2.   KONKURENCES POLITIKA

Eiropas Kopienas dibināšanas līgums, III daļas IV sadaļas 1 nodaļa, Konkurences noteikumi

1.

Turpmāk norādītās atbalsta sistēmas un individuālo atbalstu, ko jaunajās dalībvalstīs ir sākts īstenot pirms pievienošanās dienas un ko joprojām īsteno pēc minētās dienas, pēc pievienošanās uzskata par esošo atbalstu EK līguma 88. panta 1. punkta nozīmē:

a)

atbalsta pasākumi, kuru īstenošana sākta pirms 1994. gada 10. decembra;

b)

atbalsta pasākumi, kas uzskaitīti šā pielikuma papildinājumā;

c)

atbalsta pasākumi, kurus attiecīgās jaunās dalībvalsts Valsts atbalsta uzraudzības iestāde līdz pievienošanās dienai ir izvērtējusi un atzinusi par saderīgu ar acquis un pret kuriem Komisija - atbilstīgi 2. punktā izklāstītajai procedūrai - nav iebildusi, pamatojoties uz nopietnām šaubām par šo pasākumu saderību ar kopējo tirgu.

Piemērojot EK līguma 88. panta 3. punktu, pēc pievienošanās par jaunu atbalstu uzskata visus pasākumus, ko turpina īstenot pēc pievienošanās dienas un kas ir valsts atbalsts, un neatbilst iepriekš izklāstītajiem nosacījumiem.

Iepriekš izklāstītie noteikumi neattiecas uz atbalstu transporta nozarei un darbībām, kas saistītas ar EK līguma I pielikumā uzskaitīto produktu - kas nav zivsaimniecības produkti vai to pārstrādes produkti - ražošanu, pārstrādi vai tirdzniecību.

Tāpat iepriekš izklāstītie noteikumi neskar aktā paredzētos pārejas posma pasākumus attiecībā uz konkurences politiku un akta VII pielikuma 4. sadaļas B iedaļā izklāstītos pasākumus.

2.

Ja jaunā dalībvalsts vēlas, lai Komisija atbilstīgi 1. punkta c) apakšpunktā paredzētajai procedūrai pārbauda kādu atbalsta pasākumu, tā Komisijai regulāri iesniedz:

a)

sarakstu ar esošā atbalsta pasākumiem, kurus attiecīgās dalībvalsts Valsts atbalsta uzraudzības iestāde ir izvērtējusi un atzinusi par saderīgiem ar acquis; un

b)

jebkādu citu informāciju, kas ir nozīmīga, izvērtējot pārbaudāmā atbalsta pasākuma saderību;

iepriekš norādīto informāciju iesniedz pārskata formā, ko nosaka Komisija.

Ja Komisija - 3 mēnešos pēc pilnīgas informācijas saņemšanas par esošo atbalsta pasākumu vai pēc tāda jaunās dalībvalsts paziņojuma saņemšanas, kurā tā informē Komisiju, ka uzskata sniegto informāciju par pilnīgu, jo pieprasītā papildu informācija nav pieejama vai ir jau sniegta - neiebilst pret to, pamatojoties uz nopietnām šaubām par pasākuma saderību ar kopējo tirgu, tad uzskata, ka Komisijai nav iebildumu pret to.

Uz visiem pasākumiem, kas pirms pievienošanās dienas iesniegti Komisijai atbilstīgi 1. punkta c) apakšpunktā paredzētajai procedūrai, attiecas iepriekš izklāstītā procedūra, neņemot vērā faktu, ka izskatīšanas laikā attiecīgā jaunā dalībvalsts jau kļuvusi par Savienības dalībvalsti.

3.

Komisijas lēmumu, ar kuru tā iebilst pret kādu pasākumu, kā noteikts 1. punkta c) apakšpunktā, uzskata par lēmumu sākt oficiālu izmeklēšanas procedūru, kā tā definēta Padomes Regulā (EK) Nr. 659/1999 (1999. gada 22. marts), ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus EK līguma 93. panta piemērošanai (1).

Ja šādu lēmumu pieņem pirms pievienošanās dienas, tad lēmums stājas spēkā tikai pievienošanās dienā.

4.

Neskarot procedūras, kas attiecībā uz esošo atbalstu paredzētas EK līguma 88. pantā, tādas atbalsta sistēmas un piešķirto individuālo atbalstu transporta nozarē, kura īstenošana jaunajā dalībvalstī sākta pirms pievienošanās dienas un kurš ir spēkā arī pēc minētās dienas, atbilstīgi turpmāk izklāstītajam nosacījumam uzskata par esošo atbalstu EK līguma 88. panta 1. punkta nozīmē:

atbalsta pasākumus paziņo Komisijai četros mēnešos pēc pievienošanās dienas. Šādā paziņojumā ir informācija par katra pasākuma tiesisko pamatojumu. Attiecībā uz esošajiem atbalsta pasākumiem un plāniem, kas paredz piešķirt vai grozīt atbalstu un kas līdz pievienošanās dienai ir paziņoti Komisijai, uzskata, ka tie paziņoti pievienošanās dienā.

Šādus atbalsta pasākumus trīs gadus pēc pievienošanās dienas uzskata par “esošo” atbalstu EK līguma 88. panta 1. punkta nozīmē.

Šos atbalsta pasākumus jaunās dalībvalstis vajadzības gadījumā groza, lai vēlākais trīs gadus pēc pievienošanās dienas nodrošinātu to atbilstību Komisijas piemērotajām pamatnostādnēm. Pēc šā termiņa beigām jebkādu atbalstu, ko atzīst par neatbilstīgu minētajām pamatnostādnēm, uzskata par jaunu atbalstu.

5.

Attiecībā uz Rumāniju 1. punkta c) apakšpunkts attiecas tikai uz atbalsta pasākumiem, kurus Rumānijas Valsts atbalsta uzraudzības iestāde izvērtē pēc dienas, kad Komisija, pamatojoties uz Rumānijas pievienošanās sarunu kontekstā pieņemto saistību nepārtraukto uzraudzību, pieņem lēmumu, ka Rumānijas valsts atbalsta īstenošanas uzskaite laikposmā pirms pievienošanās ir sasniegusi apmierinošu līmeni. Šādu apmierinošu līmeni uzskata par sasniegtu tikai tad, ja Rumānija ir pierādījusi to, ka attiecībā uz visiem Rumānijā piešķirtiem atbalsta pasākumiem tiek konsekventi piemērota pilnīga un pareiza valsts atbalsta uzraudzība, tostarp to, ka Rumānijas Valsts atbalstu uzraudzības iestāde pieņem un īsteno pilnīgi un pareizi pamatotus lēmumus, kuros iekļauts katra pasākuma valsts atbalsta iezīmju precīzs novērtējums un kuri paredz saderības kritēriju pareizu piemērošanu.

Pamatojoties uz nopietnām šaubām par saderību ar kopējo tirgu, Komisija var iebilst pret jebkuru atbalsta pasākumu, kas pirmspievienošanās laikposmā piešķirts no 2004. gada 1. septembra līdz datumam, kas noteikts iepriekšminētajā Komisijas lēmumā, kurā konstatē, ka īstenošanas uzskaite ir sasniegusi apmierinošu līmeni. Šādu Komisijas lēmumu, ar kuru tā iebilst pret kādu pasākumu, uzskata par lēmumu sākt oficiālu izmeklēšanas procedūru, kā tā definēta Regulā (EK) Nr. 659/1999. Ja šādu lēmumu pieņem pirms pievienošanās dienas, tad lēmums stājas spēkā tikai pievienošanās dienā.

Ja Komisija pieņem negatīvu lēmumu pēc oficiālas izmeklēšanas procedūras sākšanas, Komisija pieņem lēmumu, ka Rumānija veic visus vajadzīgus pasākumus, lai efektīvi atgūtu atbalstu no saņēmēja. Atbalsts, kas ir jāatgūst, ietver atbilstīgas likmes procentus, ko nosaka saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 794/2004 (2) un kas jāmaksā no tās pašas dienas.

3.   LAUKSAIMNIECĪBA

a)

Eiropas Kopienas dibināšanas līgums, III daļas I sadaļa, Lauksaimniecība

1.

Valsts rezerves, kas uz pievienošanās dienu ir izveidotas jaunajās dalībvalstīs, pamatojoties uz šo valstu tirgus atbalsta politiku, pārņem Kopiena atbilstīgi vērtībai, kuru nosaka, piemērojot 8. pantu Padomes Regulā (EEK) Nr. 1883/78 (1978. gada 2. augusts), ar ko paredz vispārīgus noteikumus intervences finansēšanai, kuru veic Eiropas Lauksaimniecības virzības un garantiju fonda Garantiju nodaļa (3). Minētās rezerves pārņem vienīgi tad, ja valsts intervence attiecībā uz konkrētajiem produktiem tiek piemērota Kopienā un ja rezerves atbilst Kopienas intervences prasībām.

2.

Jebkādas produktu privātas vai valsts rezerves, kas pievienošanās dienā ir brīvā apgrozībā jaunajās dalībvalstīs un kas pārsniedz daudzumu, kuru varētu uzskatīt par normālu rezervju pārņemšanu, ir jālikvidē uz jauno dalībvalstu rēķina.

Normālu rezervju pārņemšanu katram produktam nosaka, pamatojoties uz katra tirgus kopīgās organizācijas kritērijiem un mērķiem.

3.

Iepriekš 1. punktā minētās rezerves atskaita no daudzuma, kas pārsniedz normālās pārņemšanas rezerves.

4.

Iepriekš izklāstītos pasākumus Komisija īsteno un piemēro saskaņā ar procedūru, kas noteikta 13. pantā Padomes Regulā (EK) Nr. 1258/1999 (1999. gada 17. maijs) par kopējās lauksaimniecības politikas finansēšanu (4), vai arī - attiecīgos gadījumos - saskaņā ar procedūru, kas minēta 42. panta 2. punktā Padomes Regulā (EK) Nr. 1260/2001 (2001. gada 30. jūnijs) par cukura tirgu kopīgu organizāciju (5), attiecīgajos pantos citās regulās par lauksaimniecības tirgu kopīgu organizāciju vai attiecīgajās komiteju procedūrās, kuras paredzētas spēkā esošajos tiesību aktos.

b)

Eiropas Kopienas dibināšanas līgums, III daļas VI sadaļas 1. nodaļa, Konkurences noteikumi

Neskarot procedūras, kas attiecībā uz esošo atbalstu paredzētas EK līguma 88. pantā, tādas atbalsta sistēmas un piešķirto individuālo atbalstu darbībām saistībā ar EK līguma I pielikumā uzskaitīto produktu - kas nav zivsaimniecības produkti vai to pārstrādes produkti - ražošanu, pārstrādi vai tirdzniecību, kura īstenošana jaunajā dalībvalstī sākta pirms pievienošanās dienas un kurš ir spēkā arī pēc minētās dienas, atbilstīgi turpmāk izklāstītajam nosacījumam uzskata par esošo atbalstu EK līguma 88. panta 1. punkta nozīmē:

atbalsta pasākumus paziņo Komisijai četros mēnešos pēc pievienošanās dienas. Šādā paziņojumā ir informācija par katra pasākuma tiesisko pamatojumu. Attiecībā uz esošajiem atbalsta pasākumiem un plāniem, kas paredz piešķirt vai grozīt atbalstu un kas līdz pievienošanās dienai ir paziņoti Komisijai, uzskata, ka tie paziņoti pievienošanās dienā. Komisija publicē šādu atbalsta pasākumu sarakstu.

Šādus atbalsta pasākumus trīs gadus pēc pievienošanās dienas uzskata par “esošo” atbalstu EK līguma 88. panta 1. punkta nozīmē.

Šos atbalsta pasākumus jaunās dalībvalstis vajadzības gadījumā groza, lai vēlākais trīs gadus pēc pievienošanās dienas nodrošinātu to atbilstību Komisijas piemērotajām pamatnostādnēm. Pēc šā termiņa beigām jebkādu atbalstu, ko atzīst par neatbilstīgu minētajām pamatnostādnēm, uzskata par jaunu atbalstu.

4.   MUITAS SAVIENĪBA

Eiropas Kopienas dibināšanas līgums, Trešās daļas I sadaļa - Brīva preču aprite, 1. nodaļa - Muitas savienība

 

31992 R 2913: Padomes Regula (EEK) Nr. 2913/92 (1992. gada 12. oktobris) par Kopienas Muitas kodeksa pieņemšanu (OV L 302, 19.10.1992, 1. lpp.), kurā jaunākos grozījumus izdara:

12003 T: Akts par pievienošanās nosacījumiem un pielāgojumiem Līgumos - Čehijas Republikas, Igaunijas Republikas, Kipras Republikas, Latvijas Republikas, Lietuvas Republikas, Ungārijas Republikas, Maltas Republikas, Polijas Republikas, Slovēnijas Republikas un Slovākijas Republikas pievienošanās (OV L 236, 23.9.2003., 33. lpp.);

 

31993 R 2454: Komisijas Regula (EEK) Nr. 2454/93 (1993. gada 2. jūlijs), ar ko nosaka īstenošanas noteikumus Padomes Regulai (EEK) Nr. 2913/92 par Kopienas Muitas kodeksa pieņemšanu (OV L 253, 11.10.1993., 1. lpp.), kurā jaunākos grozījumus izdara:

32003 R 2286: Komisijas 18.12.2003. Regula (EK) Nr. 2286/2003 (OV L 343, 31.12.2003., 1. lpp.).

Regula (EEK) Nr. 2913/92 un Regula (EEK) Nr. 2454/93 attiecas uz jaunajām dalībvalstīm, ievērojot šādus īpašos noteikumus:

KOPIENAS STATUSA APLIECINĀJUMS (TIRDZNIECĪBA PAPLAŠINĀTĀ KOPIENĀ)

1.

Neskarot Regulas (EEK) Nr. 2913/92 20. pantu, tādas preces, kuras pievienošanās dienā paplašinātājā Kopienā atrodas pagaidu uzglabāšanā vai attiecībā uz kurām tiek īstenots kāds no muitas režīmiem vai procedūrām, kas paredzētas minētās regulas 4. panta 15. punkta b) apakšpunktā vai 16. punkta b) līdz g) apakšpunktā, vai kuras paplašinātājā Kopienā tiek transportētas pēc tam, kad attiecībā uz tām jau veiktas eksporta formalitātes, ir atbrīvotas no muitas nodokļiem un citiem muitas pasākumiem, laižot tās brīvā apgrozībā, ja tiek uzrādīts kāds no turpmāk norādītajiem apliecinājumiem:

a)

preferenciālas izcelsmes apliecinājums, kas izdots pirms pievienošanās dienas atbilstīgi kādam no turpmāk uzskaitītajiem Eiropas Līgumiem, vai kādam līdzvērtīgam preferenciālam nolīgumam, kurš noslēgts starp pašām jaunajām dalībvalstīm un kurā - attiecībā uz nenoteiktas izcelsmes izejvielām, ko izmanto tādu ražojumu izgatavošanai, kuriem izdod vai sagatavo izcelsmes apliecinājumu - paredzēts aizliegums kompensēt muitas nodokļus vai atbrīvot no muitas nodokļiem (“nodokļu nekompensēšanas” klauzula);

Eiropas Līgumi:

21994 A 1231 (24) Bulgārija: Eiropas Līgums par asociācijas izveidošanu starp Eiropas Kopienām un to dalībvalstīm, no vienas puses, un Bulgārijas Republiku, no otras puses - 4. protokols par izcelsmes preču koncepcijas definīciju un administratīvās sadarbības metodēm (6);

21994 A 1231 (20) Rumānija: Eiropas Līgums par asociācijas izveidošanu starp Eiropas Kopienām un to dalībvalstīm, no vienas puses, un Rumāniju, no otras puses - 4. protokols par izcelsmes preču koncepcijas definīciju un administratīvās sadarbības metodēm (7);

b)

kāds no Regulas Nr. 2454/93(EEK) 314. c pantā minētajiem Kopienas statusa apliecinājumiem;

c)

ATA karnete, kas pirms pievienošanās dienas izdota kādā pašreizējā dalībvalstī vai jaunajā dalībvalstī.

2.

Izsniedzot 1. punkta b) apakšpunktā minētos apliecinājumus, ja atsaucas uz stāvokli pievienošanās dienā, un papildus Regulas (EEK) Nr. 2913/92 4. panta 7. punktam, “Kopienas preces” ir preces:

kuras pilnībā iegūtas kādā no jaunajām dalībvalstīm apstākļos, kas atbilst Regulas (EEK) Nr. 2913/92 23. pantā norādītajiem apstākļiem, un kuras neietver preces, kas ievestas no citām valstīm vai teritorijām; vai

kuras ievestas no valstīm vai teritorijām, kas nav attiecīgā valsts, un laistas brīvā apgrozībā attiecīgajā valstī; vai

kuras attiecīgajā valstī iegūtas vai ražotas, vai nu tikai no šā punkta otrajā ievilkumā minētajām precēm, vai arī no šā punkta pirmajā un otrajā ievilkumā minētajām precēm.

3.

Pārbaudot 1. punkta a) apakšpunktā minētos apliecinājumus, piemēro noteikumus par “izcelsmes preču” koncepcijas definīciju un administratīvās sadarbības metodes, kā noteikts attiecīgajos Eiropas Līgumos vai līdzvērtīgos preferenciālos nolīgumos, kuri noslēgti starp pašām jaunajām dalībvalstīm. Pieprasījumus veikt šādu izcelsmes apliecinājumu turpmāku pārbaudi pieņem pašreizējo dalībvalstu un jauno dalībvalstu kompetentās muitas iestādes trīs gadus pēc attiecīgā izcelsmes apliecinājuma izdošanas, un minētās iestādes šādus pieprasījumus var iesniegt trīs gados pēc tam, kad saņemts izcelsmes apliecinājums saistībā ar deklarāciju preču laišanai brīvā apgrozībā.

PREFERENCIĀLAS IZCELSMES APLIECINĀJUMS (TIRDZNIECĪBA AR TREŠĀM VALSTĪM, TOSTARP TURCIJU, ATBILSTĪGI PREFERENCIĀLIEM NOLĪGUMIEM PAR LAUKSAIMNIECĪBAS, OGĻU UN TĒRAUDA IZSTRĀDĀJUMIEM)

4.

Neskarot tādu pasākumu piemērošanu, kuri izriet no kopējās tirdzniecības politikas, attiecīgajās jaunajās dalībvalstīs akceptē izcelsmes apliecinājumus, kas trešās valstīs izdoti atbilstīgi preferenciāliem nolīgumiem, kurus jaunās dalībvalstis noslēgušas ar trešām valstīm, vai atbilstīgi jauno dalībvalstu tiesību aktos vienpusēji noteiktiem režīmiem, ar nosacījumu, ka:

a)

pamatojoties uz preferenciālo tarifu pasākumiem, kas ietverti nolīgumos, kurus Kopiena noslēgusi ar trešām valstīm vai šo valstu grupām, vai pasākumos, kurus Kopiena noteikusi attiecībā uz tām, šādas izcelsmes iegūšana paredz preferenciālu tarifu režīmu, kā paredzēts Regulas (EEK) Nr. 2913/92 20. panta 3. punkta d) un e) apakšpunktā; un

b)

izcelsmes apliecinājums un pārvadājuma dokumenti ir izdoti, vēlākais, dienā pirms pievienošanās dienas; un

c)

izcelsmes apliecinājums ir iesniegts muitas iestādēm četros mēnešos no pievienošanās dienas.

Ja preces ir deklarētas laišanai brīvā apgrozībā kādā no jaunajām dalībvalstīm pirms pievienošanās dienas, attiecīgajā jaunajā dalībvalstī var akceptēt arī izcelsmes apliecinājumus, kas retrospektīvi izsniegti vai sagatavoti atbilstīgi preferenciāliem nolīgumiem vai režīmiem, kas attiecīgajā jaunajā dalībvalstī ir spēkā dienā, kad preces tiek laistas brīvā apgrozībā, ar nosacījumu, ka muitas iestādēm to iesniedz četros mēnešos pēc pievienošanās dienas.

5.

Bulgārija un Rumānija ir tiesīga saglabāt atļaujas, ar kurām ir piešķirts “apstiprināta eksportētāja” statuss atbilstīgi nolīgumiem, kas noslēgti ar trešām valstīm, ja:

a)

šāds noteikums ir paredzēts arī nolīgumos, ko šādas trešās valstis pirms pievienošanās dienas noslēgušas ar Kopienu; un

b)

apstiprinātie eksportētāji piemēro minētajos nolīgumos paredzētos izcelsmes noteikumus.

Vēlākais, gadu pēc pievienošanās dienas jaunās dalībvalstis šīs atļaujas aizstāj ar jaunām atļaujām, kas izdotas atbilstīgi Kopienas tiesību aktiem.

6.

Pārbaudot 4. punktā minētos apliecinājumus, piemēro noteikumus par “izcelsmes preču” koncepcijas definīciju un administratīvās sadarbības metodes, kā noteikts attiecīgajos nolīgumos vai režīmos. Pieprasījumus veikt šādu izcelsmes apliecinājumu turpmāku pārbaudi pieņem pašreizējo dalībvalstu un jauno dalībvalstu kompetentās muitas iestādes trīs gadus pēc attiecīgā izcelsmes apliecinājuma izdošanas, un minētās iestādes šādus pieprasījumus var iesniegt trīs gados pēc tam, kad saņemts izcelsmes apliecinājums saistībā ar deklarāciju preču laišanai brīvā apgrozībā.

7.

Neskarot tādu pasākumu piemērošanu, kuri izriet no kopējās tirdzniecības politikas, tādus izcelsmes apliecinājumus, kas trešās valstīs retrospektīvi izdoti atbilstīgi preferenciāliem nolīgumiem, kurus Kopiena noslēgusi ar šīm valstīm, jaunajās dalībvalstīs akceptē tādu preču laišanai brīvā apgrozībā, kuras pievienošanās dienā tiek vai nu transportētas, vai atrodas pagaidu uzglabāšanā muitas noliktavā vai brīvajā zonā kādā no šīm trešām valstīm vai attiecīgajā jaunajā dalībvalstī, ar nosacījumu, ka laikā, kad tika izdoti pārvadājuma dokumenti, jaunajai dalībvalstij, kur notiek preču laišana brīvā apgrozībā, ar trešo valsti nav bijis spēkā esoša tirdzniecības nolīguma par attiecīgajām precēm, un ja:

a)

pamatojoties uz preferenciālo tarifu pasākumiem, kas ietverti nolīgumos, kurus Kopiena noslēgusi ar trešām valstīm vai šo valstu grupām, vai pasākumos, kurus Kopiena noteikusi attiecībā uz tām, šādas izcelsmes iegūšana paredz preferenciālu tarifu režīmu, kā paredzēts Regulas (EEK) Nr. 2913/92 20. panta 3. punkta d) un e) apakšpunktā; un

b)

pārvadājuma dokumenti ir izdoti, vēlākais, dienā pirms pievienošanās dienas; un

c)

izcelsmes apliecinājums, kas izsniegts retrospektīvi, ir iesniegts muitas iestādēm četros mēnešos no pievienošanās dienas.

8.

Pārbaudot 7. punktā minētos apliecinājumus, piemēro noteikumus par “izcelsmes preču” koncepcijas definīciju un administratīvās sadarbības metodes, kā noteikts attiecīgajos nolīgumos.

STATUSA APLIECINĀJUMS SASKAŅĀ AR NOTEIKUMIEM PAR RŪPNIECĪBAS IZSTRĀDĀJUMU BRĪVU APGROZĪBU EK UN TURCIJAS MUITAS SAVIENĪBĀ

9.

Izcelsmes apliecinājumus, ko atbilstīgi izsniegusi vai nu Turcija, vai kāda jaunā dalībvalsts atbilstīgi preferenciāliem tirdzniecības nolīgumiem, kas piemērojami starp tām un kas ļauj izcelsmes kumulāciju ar Kopienu, pamatojoties uz vienādiem izcelsmes noteikumiem, un kas saistībā ar attiecīgajām precēm aizliedz muitas nodokļu jebkādu atmaksāšanu vai atlikšanu, attiecīgajās valstīs akceptē kā statusa apliecinājumu saskaņā ar noteikumiem par rūpniecības izstrādājumu laišanu brīvā apgrozībā, kas paredzēti EK un Turcijas Asociācijas padomes Lēmumā Nr. 1/95 (8), ar nosacījumu, ka:

a)

izcelsmes apliecinājums un pārvadājuma dokumenti ir izdoti, vēlākais, dienā pirms pievienošanās dienas; un

b)

izcelsmes apliecinājums ir iesniegts muitas iestādēm četros mēnešos no pievienošanās dienas.

Ja preces ir deklarētas laišanai brīvā apgrozībā Turcijā vai kādā no jaunajām dalībvalstīm pirms pievienošanās dienas atbilstīgi iepriekšminētajiem preferenciālajiem nolīgumiem, var akceptēt arī izcelsmes apliecinājumus, kas retrospektīvi izsniegti saskaņā ar šiem nolīgumiem, ar nosacījumu, ka muitas iestādēm tos iesniedz četros mēnešos pēc pievienošanās dienas.

10.

Pārbaudot 9. punktā minētos apliecinājumus, piemēro noteikumus par “izcelsmes preču” koncepcijas definīciju un administratīvās sadarbības metodes, kā noteikts attiecīgajos preferenciālajos nolīgumos. Pieprasījumus veikt šādu izcelsmes apliecinājumu turpmāku pārbaudi pieņem pašreizējo dalībvalstu un jauno dalībvalstu kompetentās muitas iestādes trīs gadus pēc attiecīgā izcelsmes apliecinājuma izdošanas, un minētās iestādes šādus pieprasījumus var iesniegt trīs gados pēc tam, kad saņemts izcelsmes apliecinājums saistībā ar deklarāciju preču laišanai brīvā apgrozībā.

11.

Neskarot tādu pasākumu piemērošanu, kuri izriet no kopējās tirdzniecības politikas, tādas A.TR preču pārvadājumu atļaujas, kas izdotas atbilstīgi noteikumiem par rūpniecības izstrādājumu laišanu brīvā apgrozībā, kuri izklāstīti EK un Turcijas Asociācijas padomes Lēmumā Nr. 1/95, jaunajās dalībvalstīs akceptē tādu preču laišanai brīvā apgrozībā, kuras pievienošanās dienā tiek vai nu transportētas pēc tam, kad attiecībā uz tām jau veiktas eksporta formalitātes Kopienā vai Turcijā, vai arī Turcijā vai attiecīgajā jaunajā dalībvalstī atrodas pagaidu uzglabāšanā atbilstīgi kādai muitas procedūrai, kas minēta Regulas (EEK) Nr. 2913/92 4. panta 16. punkta b) līdz h) apakšpunktā, ar nosacījumu, ka:

a)

par attiecīgajām precēm neiesniedz 9. punktā minētos izcelsmes apliecinājumus; un

b)

preces atbilst nosacījumiem, lai īstenotu noteikumus par rūpniecības izstrādājumu brīvu apriti; un

c)

pārvadājuma dokumenti ir izsniegti, vēlākais, dienā pirms pievienošanās dienas; un

d)

A.TR preču pārvadājumu atļauja ir iesniegta muitas iestādēm četros mēnešos pēc pievienošanās dienas.

12.

Pārbaudot 11. punktā minētās A.TR preču pārvadājumu atļaujas, piemēro noteikumus par A.TR preču pārvadājumu atļauju izsniegšanu un administratīvās sadarbības metodes, kā noteikts EK un Turcijas Muitas sadarbības komitejas Lēmumā Nr. 1/2001 (9).

MUITAS PROCEDŪRAS

13.

Regulas (EEK) Nr. 2913/92 4. panta 16. punkta b) līdz h) apakšpunktā minēto pagaidu uzglabāšanu un muitas procedūras, kas sāktas pirms pievienošanās, pabeidz vai izpilda saskaņā ar Kopienas tiesību aktos paredzētajiem nosacījumiem.

Ja, procedūru pabeidzot vai izpildot, rodas muitas parāds, maksājamā ievedmuitas summa ir tā, kas ir spēkā muitas parāda rašanās laikā saskaņā ar Kopējo muitas tarifu, un samaksāto summu uzskata par Kopienas pašu resursiem.

14.

Procedūras attiecībā uz ievešanu muitas noliktavā, kuras paredzētas Regulas (EEK) Nr. 2913/92 84. līdz 90. pantā un 98. līdz 113. pantā, kā arī Regulas (EEK) Nr. 2454/93 496. līdz 535. pantā, jaunajās dalībvalstīs piemēro, ņemot vērā šādus īpašos noteikumus:

ja muitas parāda summu nosaka, pamatojoties uz importējamo preču iezīmēm, to muitas vērtību un daudzumu laikā, kad tiek apstiprināta deklarācija par to, ka attiecīgajām precēm piemēro ievešanu muitas noliktavā, un ja šī deklarācija ir apstiprināta pirms pievienošanās dienas, tad minētos elementus nosaka atbilstīgi tiesību aktiem, ko attiecīgajā jaunajā dalībvalstī piemēro pirms pievienošanās dienas.

15.

Procedūras attiecībā uz ievešanu pārstrādei, kuras paredzētas Regulas (EEK) Nr. 2913/92 84. līdz 90. un 114. pantā līdz 129. pantā, kā arī Regulas (EEK) Nr. 2454/93 496. līdz 523. pantā un 536. līdz 550. pantā, jaunajās dalībvalstīs piemēro, ņemot vērā šādus īpašos noteikumus:

ja muitas parāda summu nosaka, pamatojoties uz importējamo preču iezīmēm, tarifu klasifikāciju, daudzumu, muitas vērtību un izcelsmi laikā, kad tām piemēroja procedūru, un ja deklarācija par procedūras piemērošanu precēm ir apstiprināta pirms pievienošanās dienas, tad minētos elementus nosaka atbilstīgi tiesību aktiem, ko attiecīgajā jaunajā dalībvalstī piemēro pirms pievienošanās dienas;

ja procedūras pabeigšanas iznākumā rodas muitas parāds, tad - nolūkā nodrošināt vienlīdzību starp pašreizējās dalībvalstīs reģistrētajiem atļauju īpašniekiem un šādiem īpašniekiem jaunajās dalībvalstīs - par ievedmuitu, kas no pievienošanās dienas jāmaksā atbilstīgi Kopienas tiesību aktiem, maksā kompensācijas procentus;

ja deklarācija par ievešanu pārstrādei ir apstiprināta atbilstīgi nodokļu atmaksāšanas sistēmai, nodokļu atmaksāšanu veic attiecīgā jaunā dalībvalsts uz sava rēķina un atbilstīgi Kopienas tiesību aktiem, ja muitas parāds, attiecībā uz kuru ir lūgta nodokļa atmaksāšana, ir radies pirms pievienošanās dienas.

16.

Procedūras attiecībā uz pagaidu ievešanu, kuras paredzētas Regulas (EEK) Nr. 2913/92 84. līdz 90. pantā un 137. līdz 144. pantā, kā arī Regulas (EEK) Nr. 2454/93 496. līdz 523. pantā un 553. līdz 584. pantā, jaunajās dalībvalstīs piemēro, ņemot vērā šādus īpašos noteikumus:

ja muitas parāda summu nosaka, pamatojoties uz importējamo preču iezīmēm, tarifu klasifikāciju, daudzumu, muitas vērtību un izcelsmi laikā, kad tām piemēroja procedūru, un ja deklarācija par procedūras piemērošanu precēm ir apstiprināta pirms pievienošanās dienas, tad minētos elementus nosaka atbilstīgi tiesību aktiem, ko attiecīgajā jaunajā dalībvalstī piemēro pirms pievienošanās dienas;

ja procedūras pabeigšanas iznākumā rodas muitas parāds, tad - nolūkā nodrošināt vienlīdzību starp pašreizējās dalībvalstīs reģistrētajiem atļauju īpašniekiem un šādiem īpašniekiem jaunajās dalībvalstīs - par ievedmuitu, kas no pievienošanās dienas jāmaksā atbilstīgi Kopienas tiesību aktiem, maksā kompensācijas procentus.

17.

Procedūras attiecībā uz izvešanu pārstrādei, kuras paredzētas Regulas (EEK) Nr. 2913/92 84. līdz 90. pantā un 145. līdz 160. pantā, kā arī Regulas (EEK) Nr. l2454/93 496. līdz 523. pantā un 585. līdz 592. pantā, jaunajās dalībvalstīs piemēro ņemot vērā šādus īpašos noteikumus:

Regulas (EEK) Nr. 2454/93 591. panta otrā daļa mutatis mutandis attiecas uz pagaidu eksporta precēm, kas pirms pievienošanās dienas uz laiku eksportētas no jaunajām dalībvalstīm.

CITI NOTEIKUMI

18.

Atļaujas, kas pirms pievienošanās dienas piešķirtas Regulas Nr. 2913/92 4. panta 16. punkta d), e) un g) apakšpunktā minēto muitas procedūru izmantošanai, ir spēkā līdz to derīguma termiņa beigām vai arī vienu gadu pēc pievienošanās dienas, atkarībā no tā, kurš termiņš beidzas agrāk.

19.

Procedūras, kas attiecas uz muitas parāda rašanos, tā iegrāmatošanu un atgūšanu pēc muitošanas un kas paredzētas Regulas (EEK) Nr. 2913/92 201. līdz 232. pantā un Regulas (EEK) 2454/93 859. līdz 876.a pantā, jaunajās dalībvalstīs piemēro, ņemot vērā šādus īpašos noteikumus:

atgūšanu īsteno atbilstīgi Kopienas tiesību aktos paredzētajiem nosacījumiem. Tomēr gadījumos, kad muitas parāds radies pirms pievienošanās dienas, atgūšanu īsteno attiecīgā jaunā dalībvalsts savā labā un atbilstīgi noteikumiem, kas ir spēkā attiecīgajā valstī.

20.

Procedūras attiecībā uz muitas nodokļa atmaksāšanu un atbrīvojumu, kuras paredzētas Regulas (EEK) Nr. 2913/92 235. līdz 242. pantā, kā arī Regulas (EEK) Nr. 2454/93 877. līdz 912. pantā, jaunajās dalībvalstīs piemēro ņemot vērā šādus īpašos noteikumus:

atmaksāšanu un atbrīvojumu īsteno atbilstīgi Kopienas tiesību aktos paredzētajiem nosacījumiem. Tomēr gadījumos, kad nodokļi, attiecībā uz kuriem lūdz piemērot atmaksāšanu vai atbrīvojumu, ir saistīti ar muitas parādu, kas radies pirms pievienošanās dienas, nodokļu atmaksāšanu un atbrīvojumu īsteno attiecīgā jaunā dalībvalsts uz sava rēķina un atbilstīgi noteikumiem, kas ir spēkā attiecīgajā valstī.


(1)  OV L 83, 27.3.1999., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar 2003. gada Pievienošanās aktu (OV L 236, 23.9.2003., 345. lpp.).

(2)  Komisijas Regula (EK) Nr. 794/2004, ar ko īsteno Padomes Regulu (EK) Nr. 659/1999, ar kuru nosaka sīki izstrādātus noteikumus EK līguma 93. panta piemērošanai (OV L 140, 30.4.2004., 1. lpp.).

(3)  OV L 216, 5.8.1978., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 1259/96 (OV L 163, 2.7.1996., 10. lpp.).

(4)  OV L 160, 26.6.1999., 103. lpp.

(5)  OV L 178, 30.6.2001., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 39/2004 (OV L 6, 10.1.2004., 16. lpp.).

(6)  OV L 358, 31.12.1994., 3. lpp. Protokolā jaunākie grozījumi izdarīti ar ES un Bulgārijas Asociācijas padomes 4.6.2003. Lēmumu Nr. 1/2003 (OV L 191, 30.7.2003., 1. lpp.).

(7)  OV L 357, 31.12.1994. 2. lpp. Protokolā jaunākie grozījumi izdarīti ar ES un Rumānijas Asociācijas padomes 25.9.2003. Lēmumu Nr. 2/2003 (“Oficiālajā Vēstnesī” vēl nav publicēts).

(8)  EK un Turcijas Asociācijas padomes 22.12.1995. Lēmums Nr. 1/95 par Muitas savienības pēdējā posma ieviešanu (OV L 35, 13.2.1996., 1. lpp.). Lēmumā jaunākie grozījumi izdarīti ar EK un Turcijas Asociācijas padomes Lēmumu Nr. 2/99 (OV L 72, 18.3.1999., 36. lpp.).

(9)  EK un Turcijas Muitas sadarbības komitejas 28.3.2001. Lēmums Nr. 1/2001, ar ko groza Lēmumu Nr. 1/96, ar kuru paredz sīki izstrādātus noteikumus EK un Turcijas Asociācijas padomes Lēmuma Nr. 1/95 īstenošanai (OV L 98, 7.4.2001., 31. lpp.), kurā jaunākie grozījumi izdarīti ar EK un Turcijas Muitas sadarbības komitejas Lēmumu Nr. 1/2003 (OV L 28, 4.2.2003., 51. lpp.).

V pielikuma papildinājums

Esošo atbalsta pasākumu saraksts, kas minēts V pielikuma 2. nodaļā paredzētās esošā atbalsta sistēmas 1. punkta b) apakšpunktā

Piezīme: Piemērojot esošā atbalsta sistēmu, kas izklāstīta V pielikuma 2. nodaļā, šajā pielikuma papildinājumā uzskaitītos atbalsta pasākumus uzskata par esošo atbalstu vienīgi tiktāl, ciktāl uz tiem attiecas minētās sistēmas pirmā daļa.

Nr.

Nosaukums (oriģinālvalodā)

Valsts atbalsta uzraudzības iestādes apstiprinājuma datums

Ilgums

DV

Nr.

Gads

BG

1.

2004.

Предоговаряне на задълженията към държавата, възникнали по реда на Закона за уреждане на необслужваните кредити, договорени до 31.12.1990 г. със “Силома” АД, гр.Силистра, чрез удължаване на срока на изплащане на главницата за срок от 15 години.

29.7.2004.

2004.-2018.

BG

2.

2004.

Средства за компенсиране от държавния бюджет на доказания от “Български пощи” ЕАД дефицит от изпълнението на универсалната пощенска услуга.

18.11.2004.

31.12.2010.

BG

3.

2004.

Целево финансиране на дейността на Българската телеграфна агенция- направление “Информационно обслужване”

16.12.2003.

31.12.2010.


VI PIELIKUMS

Pievienošanās akta 23. pantā minētais saraksts: pārejas posma pasākumi — Bulgārija

1.   PERSONU PĀRVIETOŠANĀS BRĪVĪBA

Eiropas Kopienas dibināšanas līgums

OV L 257, 19.10.1968., 2. lpp.

32004 L 0038: Eiropas Parlamenta un Padomes 29.4.2004. Direktīva 2004/38/EK (OV L 158, 30.4.2004., 77. lpp.);

31996 L 0071: Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 96/71/EK (1996. gada 16. decembris) par darba ņēmēju norīkošanu darbā pakalpojumu sniegšanas jomā (OV L 18, 21.1.1997., 1. lpp.);

32004 L 0038: Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2004/38/EK (2004. gada 29. aprīlis) par Eiropas Savienības pilsoņu un to ģimenes locekļu tiesībām brīvi pārvietoties un uzturēties dalībvalstu teritorijā, ar ko groza Regulu (EEK) Nr. 1612/68 un atceļ Direktīvas 64/221/EEK, 68/360/EEK, 72/194/EEK, 73/148/EEK, 75/34/EEK, 75/35/EEK, 90/364/EEK, 90/365/EEK un 93/96/EEK (OV L 158, 30.4.2004., 77. lpp.).

1.

Attiecībā uz darba ņēmēju pārvietošanās brīvību un pakalpojumu sniegšanas brīvību, kas saistīta ar darba ņēmēju pagaidu pārvietošanos, kā tā definēta Direktīvas 96/71/EK 1. pantā, Konstitūcijas III-133. pantu un III-144. panta pirmo daļu attiecībās starp Bulgāriju, no vienas puses, un katru pašreizējo dalībvalsti, no otras puses, pilnībā piemēro, vienīgi ievērojot 2. līdz 14. punktā paredzētos pārejas posma noteikumus.

2.

Atkāpjoties no Regulas (EEK) Nr. 1612/68 1. līdz 6. panta, pašreizējās dalībvalstis divus gadus pēc pievienošanās dienas piemēros attiecīgo valstu pasākumus vai pasākumus, kas izriet no divpusējiem nolīgumiem, kuri reglamentē Bulgārijas pilsoņu piekļuvi šo valstu darba tirgiem. Pašreizējās dalībvalstis var turpināt šo pasākumu īstenošanu piecus gadus pēc pievienošanās dienas.

Bulgārijas pilsoņi, kas pievienošanās dienā likumīgi strādā kādā no pašreizējām dalībvalstīm un kam uz nepārtrauktu 12 mēnešu vai ilgāku laikposmu ir likumīga piekļuve attiecīgās dalībvalsts darba tirgum, saglabās piekļuvi attiecīgās dalībvalsts darba tirgum, bet ne citu tādu dalībvalstu darba tirgiem, kuras īsteno savus iekšējos pasākumus.

Bulgārijas pilsoņiem, kam pēc pievienošanās uz nepārtrauktu 12 mēnešu vai ilgāku laikposmu ir piekļuve kādas pašreizējās dalībvalsts darba tirgum, ir tādas pašas tiesības.

Šā punkta otrajā un trešajā daļā minētie Bulgārijas pilsoņi zaudē minētajās daļās paredzētās tiesības, ja viņi brīvprātīgi atstāj attiecīgās dalībvalsts darba tirgu.

Bulgārijas pilsoņiem, kas kādā no pašreizējām dalībvalstīm likumīgi strādā pievienošanās dienā vai laikposmā, kad tiek īstenoti attiecīgās valsts pasākumi, un kam piekļuve attiecīgās dalībvalsts darba tirgum ir uz laikposmu, kas īsāks par 12 mēnešiem, nav minēto tiesību.

3.

Pirms beidzas divu gadu laikposms pēc pievienošanās dienas, Padome pārskata 2. punktā paredzēto pārejas noteikumu darbību, pamatojoties uz Komisijas ziņojumu.

Pēc minētās pārskatīšanas un ne vēlāk kā beidzoties divu gadu laikposmam pēc pievienošanās dienas pašreizējās dalībvalstis paziņo Komisijai, vai tās turpinās īstenot attiecīgos valstu pasākumus vai pasākumus, kas izriet no divpusējiem nolīgumiem, vai arī turpmāk piemēros Regulas (EEK) Nr. 1612/68 1. līdz 6. pantu. Ja šāds paziņojums netiek sniegts, piemēro Regulas (EEK) Nr. 1612/68 1. līdz 6. pantu.

4.

Pēc Bulgārijas lūguma var veikt vienu papildu pārskatīšanu. Piemēro 3. punktā izklāstīto procedūru, un pārskatīšanu pabeidz sešos mēnešos pēc Bulgārijas lūguma saņemšanas.

5.

Dalībvalstis, kuras turpina īstenot attiecīgos valsts pasākumus vai pasākumus, kas izriet no divpusējiem nolīgumiem, 2. punktā minētā piecu gadu laikposma beigās var — ja pastāv nopietni darba tirgus traucējumi vai to rašanās iespēja un iepriekš paziņojot Komisijai — septiņus gadus pēc pievienošanās dienas turpināt īstenot minētos pasākumus. Ja šāds paziņojums netiek sniegts, piemēro Regulas (EEK) Nr. 1612/68 1. līdz 6. pantu.

6.

Septiņu gadu laikposmā pēc pievienošanās dienas tās dalībvalstis, kurās saskaņā ar 3., 4. vai 5. punktu attiecībā uz Bulgārijas pilsoņiem piemēro Regulas (EEK) Nr. 1612/68 1. līdz 6. pantu un kuras minētajā laikposmā Bulgārijas pilsoņiem uzskaites nolūkā izsniedz darba atļaujas, minētās atļaujas izsniegs automātiski.

7.

Dalībvalstis, kurās atbilstīgi 3., 4. vai 5. punktam attiecībā uz Bulgārijas pilsoņiem piemēro Regulas (EEK) Nr. 1612/68 1. līdz 6. pantu, var septiņu gadu laikposmā pēc pievienošanās dienas izmantot turpmākajās šā punkta daļās izklāstītās procedūras.

Ja kādā no šā punkta pirmajā daļā minētajām dalībvalstīm ir vai ir paredzami darba tirgus traucējumi, kas varētu nopietni apdraudēt dzīves vai nodarbinātības līmeni konkrētajā reģionā vai profesijā, tad šī dalībvalsts par to informē Komisiju un pārējās dalībvalstis, sniedzot visu attiecīgo informāciju. Pamatojoties uz šo informāciju, dalībvalsts var lūgt, lai Komisija nosaka, ka Regulas (EEK) Nr. 1612/68 1. līdz 6. panta piemērošana pilnīgi vai daļēji jāaptur, lai attiecīgajā reģionā vai profesijā atjaunotu normālo situāciju. Par piemērošanas apturēšanu, kā arī apturēšanas ilgumu un apjomu Komisija lemj, vēlākais, divas nedēļas pēc attiecīga lūguma saņemšanas un savu lēmumu dara zināmu Padomei. Ikviena dalībvalsts var divās nedēļās pēc dienas, ar ko datēts Komisijas lēmums, lūgt Padomi atcelt vai grozīt attiecīgo lēmumu. Par šādiem lūgumiem Padome divās nedēļās pieņem lēmumu ar kvalificētu balsu vairākumu.

Steidzamos un izņēmuma gadījumos šā punkta pirmajā daļā minētā dalībvalsts var apturēt Regulas (EEK) Nr. 1612/68 1. līdz 6. panta piemērošanu, tūlīt pēc tam iesniedzot Komisijai pamatotu paziņojumu.

8.

Kamēr atbilstīgi 2. līdz 5. punktam un 7. punktam ir apturēta Regulas EEK Nr. 1612/68 1. līdz 6. panta piemērošana, Bulgārijā attiecībā uz pašreizējo dalībvalstu pilsoņiem un pašreizējās dalībvalstīs attiecībā uz Bulgārijas pilsoņiem piemēro Direktīvas 2004/38/EK 23. pantu, ņemot vērā šādus nosacījumus:

darba ņēmēja laulātajam un viņu pēcnācējiem vecumā līdz 21 gadam vai apgādājamiem, kuri kopā ar darba ņēmēju pievienošanās dienā likumīgi dzīvo kādā dalībvalstī, pēc pievienošanās ir tūlītēja piekļuve darba tirgum šajā dalībvalstī. Tas neattiecas uz tādu darba ņēmēju ģimenes locekļiem, kam piekļuve attiecīgās dalībvalsts darba tirgum ir atļauta uz laikposmu līdz 12 mēnešiem;

darba ņēmēja laulātajam un viņu pēcnācējiem vecumā līdz 21 gadam vai apgādājamiem, kuri kopā ar darba ņēmēju likumīgi dzīvo kādā dalībvalstī no dienas, kas ir pēc pievienošanās dienas, taču laikposmā, kad tiek piemēroti iepriekš izklāstītie pārejas noteikumi, ir piekļuve attiecīgās dalībvalsts darba tirgum, tiklīdz viņi vismaz astoņpadsmit mēnešus ir dzīvojuši attiecīgajā dalībvalstī vai arī trešajā gadā pēc pievienošanās dienas, atkarībā no tā, kurš termiņš beidzas agrāk.

Šie noteikumi neskar labvēlīgākus pasākumus, ko paredz attiecīgās valsts tiesību akti vai kas izriet no divpusējiem nolīgumiem.

9.

Ja dažus Direktīvas 2004/38/EK noteikumus, kas pārņem Direktīvas 68/360/EEK (1) noteikumus, nav iespējams nošķirt no Regulas (EEK) Nr. 1612/68 noteikumiem, kurus nepiemēro atbilstīgi 2. līdz 5. punktam un 7. un 8. punktam, tad Bulgārija un pašreizējās dalībvalstis drīkst atkāpties no minētajiem noteikumiem tiktāl, ciktāl tas vajadzīgs, lai piemērotu 2. līdz 5. punktu un 7. un 8. punktu.

10.

Visos gadījumos, kad atbilstīgi iepriekš izklāstītajiem pārejas noteikumiem pašreizējās dalībvalstis īsteno attiecīgo valstu pasākumus vai pasākumus, kas izriet no divpusējiem nolīgumiem, Bulgārija var paturēt spēkā līdzvērtīgus pasākumus attiecībā uz konkrētās dalībvalsts vai konkrēto dalībvalstu pilsoņiem.

11.

Ja kāda no pašreizējām dalībvalstīm aptur Regulas (EEK) Nr. 1612/68 1. līdz 6. panta piemērošanu, Bulgārija var attiecībā uz Rumāniju izmantot procedūras, kas izklāstītas 7. punktā. Šādos laikposmos darba atļaujas, ko Bulgārija pārraudzības nolūkā izsniedz Rumānijas pilsoņiem, tiek izsniegtas automātiski.

12.

Pašreizējās dalībvalstis, kas atbilstīgi 2. līdz 5. punktam un 7. līdz 9. punktam īsteno savas valsts pasākumus, var atbilstīgi saviem tiesību aktiem noteikt plašāku pārvietošanās brīvību nekā pastāv pievienošanās dienā, tostarp paredzēt pilnīgu piekļuvi darba tirgum. Sākot ar trešo gadu pēc pievienošanās dienas, ikviena pašreizējā dalībvalsts, kas īsteno savas valsts pasākumus, var jebkurā laikā nolemt, ka minēto pasākumu vietā piemēros Regulas (EEK) Nr. 1612/68 1. līdz 6. pantu. Par jebkuru šādu lēmumu informē Komisiju.

13.

Lai atsevišķās jutīgās pakalpojumu jomās darba tirgū novērstu nopietnus traucējumus vai šādu traucējumu rašanās iespēju, ko dažos reģionos var izraisīt starptautiska pakalpojumu sniegšana, kā tā definēta Direktīvas 96/71/EK 1. pantā, un tiktāl, ciktāl tās atbilstīgi iepriekš izklāstītajiem pārejas noteikumiem attiecībā uz Bulgārijas darba ņēmējiem īsteno savas valsts pasākumus vai pasākumus, kas izriet no divpusējiem nolīgumiem, Vācija un Austrija var — iepriekš par to informējot Komisiju — atkāpties no Konstitūcijas III-144. panta, lai saistībā ar pakalpojumiem, kurus sniedz sabiedrības, kas veic uzņēmējdarbību Bulgārijā, ierobežotu tādu darba ņēmēju pagaidu pārvietošanos, kuru tiesībām strādāt Vācijā un Austrijā piemērojami šo valstu iekšējie pasākumi.

Pakalpojumu jomas, uz kurām var attiecināt minēto atkāpi, ir šādas:

Vācijā:

Joma

NACE (2) kods, ja nav norādīts citādi

Būvniecība, tostarp saistītās nozares

45.1. līdz 4.;

Darbības jomas, kas uzskaitītas Direktīvas 96/71/EK pielikumā

Ēku tīrīšana un uzkopšana

74.70. Ēku tīrīšana un uzkopšana

Citi pakalpojumi

74.87. Vienīgi iekštelpu tapsētāju darbība

Austrijā:

Joma

NACE (3) kods, ja nav norādīts citādi

Dārzkopības pakalpojumi

01.41.

Akmens sadalīšana, apstrāde un apdare

26.7.

Metāla būvkonstrukciju un to daļu ražošana

28.11.

Būvniecība, tostarp saistītās nozares

45.1. līdz 4.;

Darbības jomas, kas uzskaitītas Direktīvas 96/71/EK pielikumā

Apsardzes darbība

74.60.

Ēku tīrīšana un uzkopšana

74.70.

Mājas aprūpe

85.14.

Sociālā palīdzība un darbības bez izmitināšanas

85.32.

Tiktāl, ciktāl Vācija un Austrija saskaņā ar iepriekšējām šā punkta daļām atkāpjas no EK līguma 49. panta pirmās daļas, Bulgārija var veikt līdzvērtīgus pasākumus, par to iepriekš paziņojot Komisijai.

Šā punkta piemērošanas sekas nedrīkst būt tādi darba ņēmēju pagaidu pārvietošanās nosacījumi saistībā ar pakalpojumu starptautisku sniegšanu Vācijā vai Austrijā un Bulgārijā, kas būtu vairāk ierobežojoši kā nosacījumi, kuri ir spēkā Pievienošanās līguma parakstīšanas dienā.

14.

Iepriekš 2. līdz 5. punktā un 7. līdz 12. punktā izklāstīto noteikumu piemērošanas sekas nedrīkst būt tādi nosacījumi Bulgārijas pilsoņu piekļuvei pašreizējo dalībvalstu darba tirgiem, kas būtu vairāk ierobežojoši kā nosacījumi, kuri ir spēkā Pievienošanās līguma parakstīšanas dienā.

Neskarot 1. līdz 13. punktā izklāstīto noteikumu piemērošanu, visos laikposmos, kad tiek īstenoti attiecīgo valstu pasākumi vai pasākumi, kas izriet no divpusējiem nolīgumiem, pašreizējās dalībvalstis saistībā ar piekļuvi savam darba tirgum dod priekšroku darba ņēmējiem, kas ir dalībvalstu pilsoņi, nevis darba ņēmējiem, kas ir trešo valstu pilsoņi.

Režīms, ko piemēro Bulgārijas migrējošiem darba ņēmējiem un viņu ģimenēm, kas likumīgi dzīvo un strādā kādā citā dalībvalstī, vai citu dalībvalstu migrējošiem darba ņēmējiem un viņu ģimenēm, kas likumīgi dzīvo un strādā Bulgārijā, nedrīkst būt vairāk ierobežojošs kā tas režīms, ko piemēro trešo valstu darba ņēmējiem, kas dzīvo un strādā, attiecīgi, konkrētajā dalībvalstī vai Bulgārijā. Turklāt, piemērojot principu, ka priekšroka tiek dota Kopienai, režīms, ko piemēro tādiem migrējošiem darba ņēmējiem no trešām valstīm, kas dzīvo un strādā Bulgārijā, nedrīkst būt labvēlīgāks kā režīms, ko piemēro Bulgārijas pilsoņiem.

2.   PAKALPOJUMU SNIEGŠANAS BRĪVĪBA

31997 L 0009: Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 97/9/EK (1997. gada 3. marts) par ieguldītāju kompensācijas sistēmām (OV L 84, 26.3.1997., 22. lpp.).

Atkāpjoties no Direktīvas 97/9/EK 4. panta 1. punkta, līdz 2009. gada 31. decembrim uz Bulgāriju neattiecas minimālais nodrošinājuma apjoms. Bulgārija nodrošina to, ka tās ieguldītāju kompensācijas sistēma nodrošina segumu, kas laikposmā no 2007. gada 1. janvāra līdz 2007. gada 31. decembrim ir vismaz EUR 12 000 un laikposmā no 2008. gada 1. janvāra līdz 2009. gada 31. decembrim — vismaz EUR 15 000.

Pārejas laikā pārējās dalībvalstis saglabās tiesības apturēt savā teritorijā izveidotu Bulgārijas ieguldījumu sabiedrību filiāļu darbību, kamēr šādas filiāles nepievienojas oficiāli atzītai ieguldītāju kompensācijas sistēmai attiecīgajā dalībvalstī, lai tādējādi segtu starpību starp Bulgārijas kompensācijas apjomu un Direktīvas 97/9/EK 4. panta 1. punktā minēto minimālo nodrošinājuma apjomu.

3.   BRĪVA KAPITALA APRITE

Līgums par Eiropas Savienību,

Eiropas Kopienas dibināšanas līgums.

1.

Neskarot pienākumus, kuri noteikti Līgumos, kas ir Eiropas Savienības pamatā, Bulgārija var piecus gadus no pievienošanās dienas paturēt spēkā ierobežojumus, kuri Pievienošanās līguma parakstīšanas laikā tās tiesību aktos noteikti attiecībā uz īpašumtiesībām uz zemi otriem mājokļiem un kuri attiecas uz dalībvalstu pilsoņiem vai Eiropas Ekonomikas zonas līguma (EEZL) Līgumslēdzēju valstu pilsoņiem, kas nav Bulgārijas iedzīvotāji, un uz juridiskām personām, kas ir izveidotas saskaņā ar citas dalībvalsts vai EEZL valsts tiesību aktiem.

Dalībvalstu pilsoņiem un Eiropas Ekonomikas zonas līguma Līgumslēdzēju valstu pilsoņiem, kas likumīgi dzīvo Bulgārijā, nepiemēro ne šā punkta iepriekšējās daļas noteikumus, ne arī jebkādus noteikumus un procedūras, ko neattiecina uz Bulgārijas pilsoņiem.

2.

Neskarot pienākumus, kuri noteikti Līgumos, kas ir Eiropas Savienības pamatā, Bulgārija var septiņus gadus no pievienošanās dienas paturēt spēkā ierobežojumus, kuri Pievienošanās līguma parakstīšanas laikā tās tiesību aktos noteikti attiecībā uz lauksaimniecības zemes, mežu un mežsaimniecības u zemes iegādi un kuri attiecas uz dalībvalstu pilsoņiem, Eiropas Ekonomikas zonas līguma (EEZL) Līgumslēdzēju valstu pilsoņiem un juridiskām personām, kas izveidotas saskaņā ar kādas citas dalībvalsts vai EEZL valsts tiesību aktiem. Attiecībā uz lauksaimniecības zemes, mežu un mežsaimniecības zemes iegādi dalībvalstu pilsoņiem nekādā gadījumā nedrīkst piemērot noteikumus, kas ir nelabvēlīgāki par noteikumiem, kuri ir spēkā Pievienošanās līguma parakstīšanas dienā, ne arī noteikumus, kas ir vairāk ierobežojoši nekā trešo valstu pilsoņiem piemērotie noteikumi.

Pašnodarbinātiem zemniekiem, kas ir citas dalībvalsts pilsoņi un kas vēlas veikt uzņēmējdarbību un likumīgi dzīvot Bulgārijā, nepiemēro šā punkta iepriekšējās daļas noteikumus vai jebkādas procedūras, ko neattiecina uz Bulgārijas pilsoņiem.

Šo pārejas posma pasākumu vispārēju pārskatīšanu veic trešajā gadā pēc pievienošanās dienas. Šajā sakarā Komisija iesniedz ziņojumu Padomei. Padome pēc Komisijas priekšlikuma var ar vienprātīgu lēmumu saīsināt vai pārtraukt šā punkta pirmajā daļā paredzēto pārejas posmu.

4.   LAUKSAIMNIECĪBA

A.   TIESĪBU AKTI LAUKSAIMNIECĪBAS JOMĀ

31997 R 2597: Padomes Regula (EK) Nr. 2597/97 (1997. gada 18. decembris), ar ko paredz papildu noteikumus piena un piena produktu tirgus kopīgajai organizācijai attiecībā uz dzeramo pienu (OV L 351, 23.12.1997., 13. lpp.), un kurā jaunākos grozījumus izdara:

31999 R 1602: Padomes 19.7.1999. Regula (EK) Nr. 1602/1999 (OV L 189, 22.7.1999., 43. lpp.).

Atkāpjoties no Regulas (EK) Nr. 2597/97 3. panta 1. punkta b) un c) apakšpunkta, prasības attiecībā uz tauku saturu nepiemēro dzeramajam pienam, kas ražots Bulgārijā laikposmā līdz 2009. gada 30. aprīlim; tādējādi pienu ar tauku saturu 3 % (m/m) var tirgot kā pilnpienu, un pienu ar tauku saturu 2 % (m/m) var tirgot kā pilnpienu ar samazinātu tauku saturu. Dzeramo pienu, kas neatbilst prasībām attiecībā uz tauku saturu, var tirgot tikai Bulgārijā vai eksportēt uz kādu trešo valsti.

B.   TIESĪBU AKTI VETERINĀRIJAS UN FITOSANITĀRIJAS JOMĀ

32004 R 0853: Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 853/2004 (2004. gada 29. aprīlis), ar ko paredz īpašus higiēnas noteikumus dzīvnieku izcelsmes pārtikai (OV L 139, 30.4.2004., 55. lpp.).

a)

Šā pielikuma papildinājuma I un II nodaļā uzskaitītie piena pārstrādes uzņēmumi līdz 2009. gada 31. decembrim var saņemt svaigpiena piegādes, kas neatbilst Regulas EK 853/2004 III pielikuma IX iedaļas I nodaļas II un III apakšnodaļas prasībām vai kas nav apstrādāts saskaņā ar minētajām prasībām, ja saimniecības, no kurām pienu piegādā, ir norādītas sarakstā, ko šim nolūkam veido Bulgārijas iestādes.

b)

Kamēr vien a) punktā minētie uzņēmumi izmanto minētā punkta noteikumus, produktus, kuru izcelsme ir šajos uzņēmumos, var — neatkarīgi no dienas, kad produktu laiž tirgū — laist vienīgi vietējā tirgū vai izmantot turpmākai pārstrādei Bulgārijas uzņēmumos, uz kuriem tāpat attiecas a) punkta noteikumi. Šiem produktiem jābūt citādam identifikācijas marķējumam nekā tas, kas noteikts Regulas (EK) Nr. 853/2004 5. pantā.

c)

Šā pielikuma papildinājuma II nodaļā uzskaitītie uzņēmumi ir tiesīgi līdz 2009. gada 31. decembrim pārstrādāt gan ES prasībām atbilstošu, gan neatbilstošu pienu, izmantojot atsevišķas ražošanas līnijas. Šajā sakarā par ES prasībām neatbilstošu pienu uzskata a) punktā minēto pienu. Šādiem uzņēmumiem ir pilnībā jāizpilda ES prasības attiecībā uz uzņēmumiem, tostarp attiecībā uz Riska analīzes un kritisko kontrolpunktu (HACCP) principu īstenošanu (minēti Regulas (EK) Nr. 852/2004 (4) 5. pantā), un tiem ir jādemonstrē spēja pilnībā ievērot turpmāk izklāstītos nosacījumus, tostarp izraudzīties attiecīgās ražošanas līnijas:

jāveic visi vajadzīgie pasākumi, lai būtu iespējams pareizi ievērot iekšējās procedūras attiecībā uz piena nošķirtu pārstrādi — no piena savākšanas un līdz gala produkta stadijai — tostarp atsevišķus piena savākšanas maršrutus, glabātuves un apstrādi ES prasībām atbilstīgam un neatbilstīgam pienam, kā arī nodrošināt īpašu iepakojumu un marķējumu ES prasībām neatbilstīga piena produktiem un šādu produktu atsevišķu glabāšanu;

jāizstrādā procedūra, lai nodrošinātu izejvielu izsekojamību, ietverot vajadzīgos dokumentāros pierādījumus attiecībā uz produktu apriti, produktu uzskaiti, kā arī sistēmu, lai ES prasībām atbilstīgās un neatbilstīgās izejvielas saistītu ar saražoto produktu kategorijām;

svaigpiens jāpakļauj vismaz 15 sekunžu ilgai termiskai apstrādei vismaz 71,7 oC temperatūrā; un

jāveic visi atbilstīgie pasākumi, lai nodrošinātu to, ka identifikācijas marķējums netiek izmantots krāpnieciskos nolūkos.

Bulgārijas iestādes:

nodrošina to, ka katra attiecīgā uzņēmuma īpašnieks vai vadītājs veic visus vajadzīgos pasākumus, lai būtu iespējama piena nošķiršanas iekšējo procedūru pareiza ievērošana;

veic testus un iepriekš nepaziņotas kontroles attiecībā uz piena nošķiršanu; un

apstiprinātās laboratorijās veic testus visām izejvielām un gala produktiem, lai pārbaudītu to atbilstību Regulas (EK) Nr. 853/2004 III pielikuma IX iedaļas II nodaļas prasībām, tostarp mikrobioloģiskajiem kritērijiem attiecībā uz piena produktiem.

Pienu un/vai piena produktus, kuru izcelsme ir nošķirtās ražošanas līnijās, kas ES apstiprinātos uzņēmumos pārstrādā ES prasībām neatbilstīgu pienu, var laist tirgū vienīgi saskaņā ar b) apakšpunktā paredzētajiem nosacījumiem. Produktus, kas ražoti uz atbilstīga svaigpiena bāzes, kurš pārstrādāts nošķirtā ražošanas līnijā šā pielikuma papildinājuma II nodaļā uzskaitītā uzņēmumā, var laist tirgū kā atbilstīgus produktus, ja vien tiek izpildīti visi nosacījumi attiecībā uz ražošanas līniju nošķiršanu.

d)

Attiecībā uz pienu un piena produktiem, kas ražoti atbilstīgi c) punktā minētajiem noteikumiem, atbalstu, kurš paredzēts Regulas (EK) Nr. 1255/1999 (5) I sadaļas II un III nodaļā, izņemot 11. pantu, un II sadaļā, var piešķirt vienīgi tad, ja tiem ir Regulas (EK) Nr. 853/2004 II pielikuma I iedaļā paredzētais ovālais identifikācijas marķējums.

e)

Bulgārija nodrošina, ka pakāpeniski tiek panākta atbilstība a) punktā minētajām prasībām, un iesniedz Komisijas gada ziņojumus par attīstību, kāda panākta piena ražošanas saimniecību un piena savākšanas sistēmas modernizēšanā. Bulgārija nodrošina, ka pilnīga atbilstība šīm prasībām tiek panākta līdz 2009. gada 31. decembrim.

f)

Pirms pievienošanās un līdz 2005. gada 31. decembrim Komisija var saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 178/2002 (6) 58. pantā minēto procedūru atjaunināt šā pielikuma papildinājumu un šajā sakarā iekļaut sarakstā vai svītrot no tā atsevišķus uzņēmumus, ņemot vērā attīstību, kāda panākta pastāvošo nepilnību novēršanā, un pārraudzības procesa gaitā izdarītos secinājumus.

Sīki izstrādātus īstenošanas noteikumus, lai nodrošinātu iepriekš izklāstītā pārejas režīma sekmīgu piemērošanu, var pieņemt saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 178/2002 58. pantā minēto procedūru.

5.   TRANSPORTA POLITIKA

1.

31993 R 3118: Padomes Regula (EEK) Nr. 3118/93 (1993. gada 25. oktobris), ar ko paredz nosacījumus, saskaņā ar kuriem ārvalstu pārvadātāji dalībvalstī drīkst sniegt kravu iekšzemes autopārvadājumu pakalpojumus (OV L 279, 12.11.1993., 1. lpp.), un kurā jaunākos grozījumus izdara:

32002 R 0484: Eiropas Parlamenta un Padomes 1.3.2002. Regula (EK) Nr. 484/2002 (OV L 76, 19.3.2002., 1. lpp.).

a)

Atkāpjoties no Regulas (EEK) Nr. 3118/93 1. panta un līdz trešā gada beigām pēc pievienošanās dienas, Bulgārijas pārvadātāji nesniedz kravu iekšzemes autopārvadājumu pakalpojumus citās dalībvalstīs, un citu dalībvalstu pārvadātāji nesniedz kravu iekšzemes autopārvadājumu pakalpojumus Bulgārijā.

b)

Līdz trešā gada beigām pēc pievienošanās dienas dalībvalstis paziņo Komisijai par to, vai tās pagarinās minēto laikposmu par, ilgākais, diviem gadiem, vai arī pēc minētā laikposma beigām tās pilnībā piemēros regulas 1. pantu. Ja šāds paziņojums netiek sniegts, piemēro regulas 1. pantu. Vienīgi tie pārvadātāji, kas veic uzņēmējdarbību dalībvalstīs, uz kurām attiecas regulas 1. pants, drīkst sniegt kravu iekšzemes autopārvadājumu pakalpojumus pārējās dalībvalstīs, uz kurām attiecas 1. pants.

c)

Tās dalībvalstis, uz kurām atbilstīgi b) punktam attiecas regulas 1. pants, var piecus gadus no pievienošanās dienas izmantot turpmāk izklāstīto procedūru.

Ja kādā no šā punkta iepriekšējā daļā minētajām dalībvalstīm pastāv nozīmīgi tirgus vai tā daļas traucējumi, ko izraisa vai pastiprina kabotāža, piemēram, piedāvājums būtiski pārsniedz pieprasījumu, vai arī ir apdraudēta daudzu kravu autopārvadājumu uzņēmumu finansiālā stabilitāte vai pastāvēšana, attiecīgā dalībvalsts informē Komisiju un pārējās dalībvalstis par šo stāvokli un sniedz tām visu attiecīgo informāciju. Pamatojoties uz šo informāciju, attiecīgā dalībvalsts var lūgt Komisiju pilnīgi vai daļēji apturēt regulas 1. panta piemērošanu, lai atjaunotu parasto stāvokli.

Pamatojoties uz attiecīgās dalībvalsts sniegtajām ziņām, Komisija pārbauda stāvokli un viena mēneša laikā pēc lūguma saņemšanas lemj par vajadzību paredzēt aizsardzības pasākumus. Piemēro procedūru, kas paredzēta regulas 7. panta 3. punkta otrajā, trešajā un ceturtajā daļā, kā arī minētā panta 4., 5. un 6. punktā.

Steidzamos un izņēmuma gadījumos šā punkta pirmajā daļā minētā dalībvalsts var apturēt regulas 1. panta piemērošanu, tūlīt pēc tam iesniedzot Komisijai pamatotu paziņojumu.

d)

Kamēr atbilstīgi a) un b) punktam nepiemēro regulas 1. pantu, dalībvalstis var regulēt piekļuvi kravu iekšzemes autopārvadājumu tirgum, pakāpeniski palielinot savstarpēji izsniegto kabotāžas atļauju skaitu saskaņā ar divpusējiem nolīgumiem. Minētie pasākumi var paredzēt arī pilnīgas liberalizācijas iespēju.

e)

Piemērojot a) līdz c) punktu, piekļuve kravu iekšzemes autopārvadājumu tirgum nedrīkst būt vairāk ierobežojoša kā Pievienošanās līguma parakstīšanas dienā.

2.

31996 L 0026: Padomes Direktīva 96/26/EK (1996. gada 29. aprīlis) par atļaušanu kravu autopārvadātājiem un pasažieru autopārvadātājiem veikt profesionālo darbību un par diplomu, sertifikātu un citu kvalifikāciju apliecinošo dokumentu savstarpēju atzīšanu, lai veicinātu šo pārvadātāju tiesības veikt uzņēmējdarbību iekšzemes un starptautisko autopārvadājumu nozarē (OV L 124, 23.5.1996., 1. lpp.), kurā jaunākos grozījumus izdara:

31998 L 0076: Padomes 1.10.1998. Direktīva 98/76/EK (OV L 277, 14.10.1998., 17. lpp.).

Līdz 2010. gada 31. decembrim Direktīvas 96/26/EK 3. panta 3. punkta c) apakšpunktu Bulgārijā nepiemēro attiecībā uz pārvadājumu uzņēmumiem, kas nodarbojas vienīgi ar kravu un pasažieru iekšzemes autopārvadājumiem.

Šo uzņēmumu pieejamais kapitāls un rezerves pakāpeniski un atbilstīgi turpmāk izklāstītajai sistēmai sasniedz minimālos apjomus, kas noteikti iepriekšminētajā pantā:

līdz 2007. gada 1. janvārim uzņēmuma pieejamajam kapitālam un rezervēm ir jābūt vismaz EUR 5 850 par pirmo transportlīdzekli un vismaz EUR 3 250 par katru papildu transportlīdzekli;

līdz 2008. gada 1. janvārim uzņēmuma pieejamajam kapitālam un rezervēm ir jābūt vismaz EUR 6 750 par pirmo transportlīdzekli un vismaz EUR 3 750 par katru papildu transportlīdzekli;

līdz 2009. gada 1. janvārim uzņēmuma pieejamajam kapitālam un rezervēm ir jābūt vismaz EUR 7 650 par pirmo transportlīdzekli un vismaz EUR 4 250 par katru papildu transportlīdzekli;

līdz 2010. gada 1. janvārim uzņēmuma pieejamajam kapitālam un rezervēm ir jābūt vismaz EUR 8 550 par pirmo transportlīdzekli un vismaz EUR 4 750 par katru papildu transportlīdzekli.

3.

31996 L 0053: Padomes Direktīva Nr. 96/53/EK (1996. gada 25. jūlijs), ar kuru paredz noteiktu Kopienā izmantotu transportlīdzekļu maksimālos pieļaujamos gabarītus iekšzemes un starptautiskajos autopārvadājumos, kā arī šo transportlīdzekļu maksimālo pieļaujamo masu starptautiskajos autopārvadājumos (OV L 235, 17.9.1996., 59. lpp.), un kurā jaunākos grozījumus izdara:

32002 L 0007: Eiropas Parlamenta un Padomes 18.2.2002. Direktīva 2002/7/EK (OV L 67, 9.3.2002., 47. lpp.).

Atkāpjoties no Direktīvas 96/53/EK 3. panta 1. punkta, transportlīdzekļus, kas atbilst direktīvas I pielikumā norādītajām 3.2.1., 3.4.1., 3.4.2. un 3.5.1. kategorijas robežvērtībām, līdz 2013. gada 31. decembrim drīkst izmantot Bulgārijas autoceļu tīkla neuzlabotajās daļās vienīgi tad, ja tie atbilst Bulgārijā noteiktajiem ass slodzes ierobežojumiem.

Uz transportlīdzekļiem, kas atbilst Direktīvas 96/53/EK prasībām, no pievienošanās dienas nedrīkst attiecināt nekādus ierobežojumus, ja minētie transportlīdzekļi izmanto galvenos tranzīta autoceļus, kas norādīti I pielikumā Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumam Nr. 1692/96/EK (1996. gada 23. jūlijs) par Kopienas pamatnostādnēm Eiropas Transporta tīkla attīstībai (7).

Bulgārija ievēro turpmāk tabulās izklāstīto grafiku galveno autoceļu tīkla uzlabošanai. Visi ieguldījumi infrastruktūrā, kuri paredz Kopienas budžeta līdzekļu izmantošanu, nodrošina, ka maģistrālie ceļi tiek būvēti vai uzlaboti tā, lai atbilstu 11,5 tonnu kravnesībai uz vienu asi.

Vienlaikus ar uzlabošanas darbu pabeigšanu, pakāpeniski notiek Bulgārijas autoceļu tīkla, tostarp Lēmuma Nr. 1692/96/EK I pielikumā norādītā tīkla, atvēršana starptautisko autopārvadājumu transportlīdzekļiem, kas atbilst direktīvā noteiktajām robežvērtībām. Visā pārejas laikposmā kravu iekraušanai un izkraušanai drīkst izmantot sekundāras nozīmes autoceļu tīkla neuzlabotās daļas, ja vien tas ir tehniski iespējams.

No pievienošanās dienas uz visiem starptautisko autopārvadājumu transportlīdzekļiem ar pneimatisko balstiekārtu, kuri atbilst Direktīvā 96/53/EK noteiktajām robežvērtībām, visa Bulgārijas ceļu tīkla robežās neattiecas jebkādi uz laiku noteikti papildu maksājumi.

Uz laiku noteiktos papildu maksājumus par to, ka tīkla neuzlabotās daļas izmanto starptautisko autopārvadājumu transportlīdzekļi bez pneimatiskās balstiekārtas, kuri atbilst direktīvā noteiktajām robežvērtībām, iekasē nediskriminējot. Maksājumu iekasēšanas sistēma ir pārskatāma, un šie maksājumi lietotājiem nerada liekus administratīvus apgrūtinājumus vai nokavējumus, kā arī šo maksājumu noteikšana nerada situāciju, ka pie robežas veic ass slodzes regulāras pārbaudes. Tiek nodrošināts, ka ass slodzes ierobežojumus nediskriminējot piemēro visā teritorijā un ka tie attiecas arī uz Bulgārijā reģistrētiem transportlīdzekļiem.

Autoceļu uzlabošanas programma (km)

1. tabula

Nr.

CEĻŠ

IEDAĻA

GARUMS/KM

ATVĒRTS SATIKSMEI

PASĀKUMS

1

2

3

4

5

6

1.

I — 5/E — 85/

GABROVO — SHIPKA

18

2014.

JAUNBŪVE

2.

I — 5/E — 85/

KARDJALI — PODKOVA (MAKAZA)

18

2008.

JAUNBŪVE

 

 

STARPSUMMA

36

 

 

3.

I — 6

SOFIA — PIRDOP

56

2009.

REMONTS

4.

I — 7

SILISTRA — SHUMEN

88

2011.

REMONTS

5.

I — 7

PRESLAV — E—773

48

2010.

ATJAUNOŠANA

 

 

STARPSUMMA

136

 

 

6.

I — 9/E — 87/

RUMĀNIJAS ROBEŽA — BALCHIK

60

2009.

REMONTS

7.

II — 12

VIDIN— SERBIJAS UN MELNKALNES ROBEŽA

26

2008.

ATJAUNOŠANA

8.

II — 14

VIDIN — KULA— SERBIJAS UN MELNKALNES ROBEŽA

42

2009.

ATJAUNOŠANA

9.

II — 18

SOFJA APVEDCEĻŠ — ZIEMEĻU LOKS

24

2014.

JAUNBŪVE

10.

II — 19

SIMITLI — GOTSE DELCHEV —GRIEĶIJAS ROBEŽA

91

2008.

REMONTS

11.

II — 29

DOBRICH — VARNA

21

2010.

REMONTS

12.

II — 35

LOVECH — KARNARE

28

2011.

ATJAUNOŠANA

13.

II — 53

SLIVEN — YAMBOL

25

2010.

REMONTS

14.

II — 55

GURKOVO — NOVA ZAGORA

26

2010.

REMONTS

15.

II — 55

NOVA ZAGORA — SVILENGRAD

81

2012.

REMONTS

 

 

STARPSUMMA

107

 

 

16.

II — 57

STARA ZAGORA — RADNEVO

42

2010.

REMONTS

17.

II — 62

KYUSTENDIL — DUPNITSA

26

2011.

ATJAUNOŠANA

18.

II — 63

PERNIK — SERBIJAS UN MELNKALNES ROBEŽA

20

2010.

ATJAUNOŠANA

19.

II — 73

SHUMEN — KARNOBAT

44

2012.

ATJAUNOŠANA

20.

II — 73

SHUMEN — KARNOBAT

19

2011.

ATJAUNOŠANA

 

 

STARPSUMMA

63

 

 

21.

II — 78

RADNEVO — TOPOLOVGRAD

40

2013.

REMONTS

22.

II — 86

ASENOVGRAD — SMOLYAN

72

2014.

ATJAUNOŠANA

23.

II — 98

BURGAS — MALKO TARNOVO

64

2014.

ATJAUNOŠANA

24.

III-197

GOTZE DELCHEV — SMOLYAN

87

2013.

ATJAUNOŠANA

25.

III-198

GOTZE DELCHEV — BIJUŠĀS DIENVIDSLĀVIJAS MAĶEDONIJAS REPUBLIKAS ROBEŽA

95

2013.

ATJAUNOŠANA

26.

III-534

ELE